KONVENCIJAS PAR TĀDU
KONKRĒTU PARASTO IEROČU VEIDU LIETOŠANAS AIZLIEGŠANU VAI
IEROBEŽOŠANU, KURUS VAR UZSKATĪT PAR IEROČIEM, KAS NODARA
ĀRKĀRTĪGUS POSTĪJUMUS VAI KAM IR NESELEKTĪVA DARBĪBA, PROTOKOLS
PAR SPRĀDZIENBĪSTAMĀM KARA PALIEKĀM
(V PROTOKOLS)
Augstās Līgumslēdzējas Puses,
Atzīstot nopietnās humanitārās
problēmas pēc militāriem konfliktiem, kuras radījušas
sprādzienbīstamas kara paliekas,
Apzinoties vajadzību noslēgt
Protokolu par vispārējas dabas pasākumiem pēckonflikta stāvokļa
izlabošanai, lai mazinātu sprādzienbīstamu kara palieku radīto
risku un ietekmi,
Un esot gatavas veikt vispārēja
rakstura aizsargpasākumus, brīvprātīgi sekodamas Tehniskajā
pielikumā minētajiem labās prakses paraugiem munīcijas drošuma
uzlabošanai, tā mazinot sprādzienbīstamu kara palieku
daudzumu,
Ir vienojušās par turpmāko:
1. pants
Vispārīgi noteikumi un piemērošanas joma
1. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju
Organizācijas Statūtiem un tādām starptautisko tiesību normām
bruņotu konfliktu gadījumiem, kuras uz pusēm attiecas, Augstās
Līgumslēdzējas Puses, gan katra atsevišķi, gan sadarbojoties ar
citām Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm, uzņemas šajā protokolā
noteiktās saistības, lai mazinātu sprādzienbīstamu kara palieku
radīto risku un ietekmi pēckonflikta situācijās.
2. Šis Protokols attiecas uz
sprādzienbīstamām kara paliekām Augsto Līgumslēdzēju Pušu zemes
teritorijās, tostarp iekšējos ūdeņos.
3. Šis Protokols piemērojams
situācijās, kas izriet no konfliktiem, kuri aprakstīti
Konvencijas 1. panta no 1. līdz 6. punktam, ievērojot
2001. gada 21. decembrī veiktos grozījumus.
4. Šī Protokola 3., 4., 5., un 8.
pants attiecas uz sprādzienbīstamām kara paliekām, kas nav
pašreizējās sprādzienbīstamas kara paliekas, kas noteiktas šī
Protokola 2. panta 5. punktā.
2. pants
Definīcijas
Šajā protokolā:
1. Sprādzienbīstama munīcija
nozīmē parasto munīciju, kas satur sprāgstvielas, izņemot mīnas,
lamatmīnas/maskētas mīnas un citas ierīces, kuras definētas šīs
Konvencijas II Protokolā, kas grozīts 1996. gada
3. maijā.
2. Nesprāgusi munīcija nozīmē
sprādzienbīstamu munīciju, kura ir pielādēta, kurai ir aktivizēts
detonators, kurai ir uzvilkts aizslēga belzenis vai kura ir
jebkādā citādā veidā sagatavota izmantošanai bruņotā konfliktā.
Tā var būt tikusi izšauta, nomesta, palaista vai citādi raidīta
un tai būtu vajadzējis sprāgt, taču tā nav sprāgusi.
3. Pamesta sprādzienbīstama
munīcija nozīmē sprādzienbīstamu munīciju, kas nav tikusi
izmantota bruņotā konfliktā, un ko kāda militārā konfliktā
iesaistīta puse pametusi vai izmetusi izgāztuvē, un kas vairs
neatrodas tās puses uzraudzībā, kura to pametusi vai izmetusi
izgāztuvē. Pamesta sprādzienbīstama munīcija var un var nebūt
pielādēta, tai var vai nevar būt aktivizēts detonators, uzvilkts
aizslēga belzenis, vai tā citādā veidā sagatavota
izmantošanai.
4. Sprādzienbīstamas kara paliekas
nozīmē nesprāgušu munīciju un pamestu sprādzienbīstamu
munīciju.
5. Pašreizējas sprādzienbīstamas
kara paliekas nozīmē nesprāgušu munīciju un pamestu
sprādzienbīstamu munīciju, kas pastāvējusi, pirms šis Protokols
stājies spēkā attiecībā uz Augstajām Līgumslēdzējām pusēm, kuru
teritorijā tā atrodas.
3. pants
Sprādzienbīstamu kara palieku neitralizācija, aizvākšana vai
iznīcināšana
1. Katra Augstā Līgumslēdzēja Puse
un bruņotā konfliktā iesaistīta puse uzņemas šajā pantā noteiktās
saistības attiecībā uz visām sprādzienbīstamām kara paliekām tās
kontrolētajās teritorijās. Gadījumos, kad sprāgstošas munīcijas
kļuvusi par sprādzienbīstamām kara paliekām, taču tās lietotājs
nekontrolē attiecīgo teritoriju, pēc karadarbības beigām
lietotājs nodrošina cita starpā, kur tas iespējams, tehnisku,
finansiālu, materiālu vai cilvēkresursu palīdzību divpusēji vai
caur trešo pusi, par kuru panākta kopēja vienošanās, tostarp ar
Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas vai ar citu attiecīgu
organizāciju palīdzību, lai veicinātu šādu sprādzienbīstamu kara
palieku iezīmēšanu un neitralizāciju, aizvākšanu vai
iznīcināšanu.
2. Pēc karadarbības beigām un cik
vien ātri iespējams, katra Augstā Līgumslēdzēja Puse un bruņotā
konfliktā iesaistītā puse skartajās teritorijās iezīmē,
neitralizē, aizvāc un iznīcina sprāgstošās kara paliekas, kas
atrodas tās kontrolē. Sprādzienbīstamu kara palieku ietekmētām
teritorijām, kas saskaņā ar šī panta 3. punktu atzītas par
tādām, kura rada nopietnu humānu risku, piešķirams prioritārs
statuss atmīnēšanai, palieku aizvākšanai un iznīcināšanai.
3. Pēc karadarbības beigām, un cik
vien ātri iespējams, katra Augstā Līgumslēdzēja Puse un bruņotā
konfliktā iesaistītā puse veic šādus pasākumus tās kontrolē
esošās ietekmētās teritorijās, lai samazinātu sprāgstošu kara
palieku radīto risku:
(a) inspicē un novērtē kara
palieku radītos draudus;
(b) novērtē un prioritizē
iezīmēšanas, neitralizēšanas, aizvākšanas un iznīcināšanas
vajadzības un praktiskās iespējas;
(c) iezīmē un neitralizē, aizvāc
vai iznīcina sprādzienbīstamas kara paliekas;
(d) rīkojas, lai piesaistītu
resursus šo darbību veikšanai.
4. Veicot iepriekšminētos
pasākumus, Augstās Līgumslēdzējas Puses un bruņotā konfliktā
iesaistītās puses ievēro starptautiskās normas, tostarp
Starptautisko stratēģiju mīnu problēmas pārvarēšanai
(International Mine Action Standards).
5. Vajadzības gadījumā Augstās
Līgumslēdzējas Puses sadarbojas gan savā starpā, gan ar citām
valstīm, atbilstošām reģionālām un starptautiskām organizācijām,
un nevalstiskām organizācijām, lai cita starpā sniegtu tehnisku,
finansiālu, materiālu palīdzību un cilvēkresursus, ieskaitot, kad
vien apstākļi to ļauj, kopīgas operācijas, kas nepieciešamas šī
panta nosacījumu izpildei.
4. pants
Informācijas reģistrēšana, uzglabāšana un
pārsūtīšana/sniegšana
1. Augstās Līgumslēdzējas Puses un
bruņotā konfliktā iesaistītās puses, cik plaši vien iespējams un
ciktāl piepildāms, reģistrē un uzglabā informāciju par
sprādzienbīstamas munīcijas lietošanu vai pamešanu, lai veicinātu
sprādzienbīstamu kara palieku ātru iezīmēšanu, neitralizēšanu,
aizvākšanu un iznīcināšanu, izglītošanu riska mazināšanai un
attiecīgas informācijas sniegšanu tai pusei, kura kontrolē
teritoriju, un šīs teritorijas civiliedzīvotājiem.
2. Augstās Līgumslēdzējas Puses un
bruņotā konfliktā iesaistītās puses, kuras izmantojušas pamestu
sprādzienbīstamu munīciju, kas varētu būt kļuvusi par
sprādzienbīstamām kara paliekām, karadarbībai beidzoties,
nekavējoties un ciktāl izpildāms, saskaņā ar šo pušu likumīgajām
drošības interesēm, sniedz šādu informāciju divpusēji vai ar
tādas trešās puses palīdzību, par kuru panākta kopēja vienošanās,
tostarp ar Apvienoto Nāciju Organizācijas palīdzību pusei vai
pusēm, kas kontrolē skarto teritoriju vai, pēc lūguma, citām
attiecīgām organizācijām, kuras, kā pārliecinājusies informācijas
sniedzēja puse, veic vai veiks izglītošanu par risku un
sprādzienbīstamu kara palieku iezīmēšanu, neitralizēšanu,
aizvākšanu vai iznīcināšanu ietekmētajās teritorijās.
3. Reģistrējot, uzglabājot un
pārsūtot/sniedzot šādu informāciju, Augstās Līgumslēdzējas Puses
ievēro Tehniskā pielikuma 1. daļu.
5. pants
Citi piesardzības pasākumi civilās sabiedrības, atsevišķu
civiliedzīvotāju un civilo objektu aizsardzībai no
sprādzienbīstamu kara palieku izraisītā riska un sekām
1. Augstās Līgumslēdzējas Puses un
bruņotā konfliktā iesaistītās puses savā kontrolē esošās un
sprādzienbīstamu kara atlieku skartās teritorijās veic visus
iespējamos piesardzības pasākumus, lai aizsargātu civilo
sabiedrību atsevišķus civiliedzīvotājus un civilos objektus no
sprādzienbīstamu kara palieku izraisītā riska un sekām.
Iespējamie piesardzības pasākumi
ir tādi aizsargpasākumi, kurus iespējams praktiski realizēt un
piemērot, ņemot vērā konkrētos apstākļus, ieskaitot humānus un
militārus apsvērumus. Šie piesardzības pasākumi var ietvert
brīdinājumus, civiliedzīvotāju izglītošanu par riskiem,
sprādzienbīstamu kara palieku skartu teritoriju iezīmēšanu,
nožogošanu un pārraudzību, kā noteikts Tehniskā pielikuma
2. daļā.
6. pants
Nosacījumi humāno misiju un organizāciju aizsardzībai no
sprādzienbīstamu kara palieku radītām sekām
1. Katra Augstā Līgumslēdzēja Puse
un bruņotajā konfliktā iesaistītā puse:
(a) ciktāl iespējams, no
sprādzienbīstamu kara palieku radītām sekām pasargā humānās
misijas un organizācijas, kas ar Augstās Līgumslēdzējas Puses vai
bruņotā konfliktā iesaistītās puses piekrišanu darbojas vai
darbosies šīs puses kontrolētā teritorijā;
(b) pēc šādu humāno misiju un
organizāciju pieprasījuma un ciktāl iespējams, sniedz informāciju
par visu tai zināmu sprādzienbīstamu kara palieku atrašanās vietu
teritorijā, kur darbosies vai darbojas humanitārā misija vai
organizācija, kas pieprasījusi informāciju.
2. Šī panta nosacījumi neskar
pastāvošās starptautiskās humānās tiesības vai citus šo jomu
reglamentējošus starptautiskos dokumentus, vai Apvienoto Nāciju
Organizācijas Drošības padomes lēmumus, kuri paredz lielāku
aizsardzību.
7. pants
Palīdzība attiecībā uz pastāvošajām sprāgstošām kara paliekām
1. Katrai Augstajai Līgumslēdzējai
Pusei ir tiesības vajadzības gadījumā lūgt un saņemt palīdzību no
citas Augstās Līgumslēdzējas Puses, no valstīm, kuras nav šīs
Konvencijas dalībvalstis, un no attiecīgām starptautiskām
organizācijām un iestādēm, lai risinātu sprādzienbīstamu kara
palieku radītās problēmas.
2. Katra Augstā Līgumslēdzēja
Puse, ja vien tas iespējams, sniedz palīdzību, lai risinātu
sprādzienbīstamu kara palieku radītās problēmas kā nepieciešams
un iespējams. To darot, Augstās Līgumslēdzējas Puses ņem vērā arī
šī Protokola humānos mērķus, kā arī starptautiskās normas,
tostarp Starptautisko stratēģiju mīnu problēmas pārvarēšanai.
8. pants
Sadarbība un palīdzība
1. Katra Augstā Līgumslēdzēja
Puse, ja vien tas iespējams, sniedz palīdzību sprādzienbīstamu
kara palieku iezīmēšanai un neitralizēšanai, to aizvākšanai vai
iznīcināšanai, civiliedzīvotāju izglītošanai par risku un citās
saistītās darbībās, cita starpā, ar Apvienoto Nāciju
Organizācijas sistēmas, attiecīgu starptautisku, reģionālu vai
nacionālu organizāciju vai institūciju starpniecību, kā arī caur
Sarkanā Krusta starptautisko komiteju, nacionālajām Sarkanā
Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrībām un to starptautisko
federāciju, nevalstiskām organizācijām, vai pamatojoties uz
divpusēju vienošanos.
2. Katra Augstā Līgumslēdzēja
Puse, ja vien tas iespējams, sprādzienbīstamu kara palieku
upuriem nodrošina ārstēšanu, rehabilitāciju un sociālu un
ekonomisku reintegrāciju. Šādu palīdzību, cita starpā, var
sniegt ar Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas, starptautisku,
reģionālu vai nacionālu organizāciju vai institūciju
starpniecību, kā arī caur Sarkanā Krusta starptautisko komiteju,
nacionālajām Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrībām un to
starptautisko federāciju, nevalstiskajām organizācijām, vai
pamatojoties uz divpusēju vienošanos.
3. Katra Augstā Līgumslēdzēja
Puse, ja vien tas iespējams, līdzdarbojas trasta fondos Apvienoto
Nāciju Organizācijas sistēmas ietvaros, kā arī citos atbilstošos
trasta fondos, lai veicinātu palīdzības sniegšanu, kā paredz šis
Protokols.
4. Katrai Augstajai Līgumslēdzējai
Pusei ir tiesības piedalīties pēc iespējas plašākā apmaiņā ar
aprīkojumu, ar materiālo, zinātnisko un tehnoloģisko informāciju,
kas nepieciešama šī Protokola izpildei, izņemot ar ieročiem
saistītu tehnoloģiju. Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas
veicināt šādu apmaiņu saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem un
neievieš pārmērīgus ierobežojumus atmīnēšanas aprīkojuma un ar to
saistītās tehnoloģiskās informācijas sniegšanai, ja tā vajadzīga
humāniem nolūkiem.
5. Katra Augstā Līgumslēdzēja Puse
apņemas sniegt informāciju attiecīgām Apvienoto Nāciju
Organizācijas izveidotām datubāzēm par pretmmīnu pasākumiem, it
īpaši informāciju par dažādiem līdzekļiem un tehnoloģijām
sprādzienbīstamu kara palieku neitralizēšanai, speciālistu
reģistriem, profesionālajām organizācijām un valstu
kontaktpunktiem sprādzienbīstamu kara palieku neitralizēšanai, un
brīvprātīgi - tehnisko informāciju par attiecīgiem
sprādzienbīstamas munīcijas veidiem.
6. Augstās Līgumslēdzējas Puses
var iesniegt ar attiecīgu informāciju pamatotus palīdzības
lūgumus Apvienoto Nāciju Organizācijas, citām attiecīgām iestādēm
vai citām valstīm. Šos lūgumus var iesniegt Apvienoto Nāciju
Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš tos pāradresē visām
Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm un attiecīgām starptautiskām
organizācijām un nevalstiskām organizācijām.
7. Gadījumā, kad lūgta Apvienoto
Nāciju Organizācijas palīdzība, Apvienoto Nāciju Organizācijas
ģenerālsekretārs savu un Apvienoto Nāciju Organizācijas iespēju
robežās var veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērtētu situāciju
un sadarbībā ar lūgumu iesniegušo Augsto Līgumslēdzēju Pusi un
citām Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm, kuru atbildība noteikta
3. pantā, ieteiktu sniegt atbilstošu palīdzību.
Ģenerālsekretārs var arī ziņot Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm par
jebkuru šādu novērtējumu, kā arī par lūgtās palīdzības veidu un
apjomu, tostarp iespējamo palīdzību no Apvienoto Nāciju
Organizācijas izveidotiem trasta fondiem.
9. pants
Vispārēji aizsargpasākumi
1. Ņemot vērā dažādus apstākļus un
iespējas, katra Augstā Līgumslēdzēja Puse tiek rosināta veikt
vispārēja rakstura aizsargpasākumus, lai mazinātu
sprādzienbīstamu kara palieku daudzumu, tostarp, bet ne tikai
pasākumus, kuri minēti Tehniskā pielikuma 3. daļā.
2. Katra Augstā Līgumslēdzēja Puse
var brīvprātīgi apmainīties ar informāciju attiecībā uz tās
veiktajiem pasākumiem, lai sekmētu labāko paraugu iedibināšanu
attiecībā uz šī panta 1. daļu.
10. pants
Augsto Līgumslēdzēju Pušu konsultācijas
1. Augstās Līgumslēdzējas Puses
apņemas sniegt konsultācijas un sadarboties cita ar citu visos
jautājumos, kas attiecas uz šī Protokola darbību. Šajā nolūkā
Augstās Līgumslēdzējas Puses rīko konferenci, par to vienojoties
vairākumam, taču ne mazāk, kā astoņpadsmit Augstajām
Līgumslēdzējām Pusēm.
2. Augsto Līgumslēdzēju Pušu
konferenču darbā ietilpst:
(a) šī Protokola statusa un
darbības pārskatīšana;
(b) tādu jautājumu apspriešana,
kuri attiecas uz šī protokola ieviešanu dalībvalstīs, tostarp uz
valstu ikgadējiem pārskatiem un informācijas aktualizēšanu;
(c) sagatavošanās pārskata
konferencēm.
3. Augsto Līgumslēdzēju Pušu
konferences izmaksas sedz Augstās Līgumslēdzējas Puses un
dalībvalstis, kuras nepiedalās konferencē atbilstoši attiecīgi
pielāgotai Apvienoto Nāciju Organizācijas vērtēšanas skalai.
11. pants
Atbilstība
1. Katra Augstā Līgumslēdzēja Puse
pieprasa, lai tās bruņotie spēki un atbilstošas iestādes vai
departamenti izstrādā attiecīgas instrukcijas un operatīvās
procedūras un lai tās personālsastāvs tiktu sagatavots atbilstīgi
šī Protokola noteikumiem.
2. Augstās Līgumslēdzējas Puses
apņemas sniegt cita citai konsultācijas un abpusēji sadarboties
ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra un citu
piemērotu starptautisku procedūru starpniecību, lai atrisinātu
jebkādas problēmas, kas varētu rasties attiecībā uz šā Protokola
noteikumu skaidrošanu un piemērošanu.
Tehniskais pielikums
Šajā Tehniskajā pielikumā iekļauti
labākie paraugi rīcībai, kas vērsta uz šī Protokola 4., 5. un
9. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Augstās Līgumslēdzējas
Puses šo Tehnisko pielikumu ievieš brīvprātīgi.
1. Ar
nesprāgušu munīciju (NM) un pamestu sprādzienbīstamu munīciju
(PSM) saistītas informācijas reģistrēšana, uzglabāšana un
sniegšana:
(a) Informācijas reģistrēšana:
Dalībvalstij jācenšas pēc iespējas precīzāk reģistrēt šādu
informāciju par sprādzienbīstamu munīciju, kas var būt kļuvusi
par PSM:
(i) tādu teritoriju atrašanās
vieta, kuras bijušas kā mērķzonas sprādzienbīstamas munīcijas
lietošanai;
(ii) aptuvens sprādzienbīstamas
munīcijas vienību skaits, kas pielietots (i) daļā minētajās
teritorijās;
(iii) (i) apakšpunktā minētajās
teritorijās lietotās sprādzienbīstamas munīcijas veids un
raksturs;
(iv) zināmās un iespējamās NM
vispārējā atrašanās vieta;
Ja dalībvalsts militāru operāciju
gaitā bijusi spiesta pamest sprādzienbīstamu munīciju, tai
jācenšas PSM atstāt, paveicot vajadzīgos drošības pasākumus, un
par šo munīciju reģistrēt šādu informāciju:
(v) PSM atrašanās vieta;
(vi) aptuvens PSM daudzums katrā
noteiktā objektā:
(vii) PSM veidi katrā noteiktā
objektā.
(b) Informācijas uzglabāšana: Ja
dalībvalsts reģistrējusi informāciju saskaņā ar (a) apakšpunktu,
šī informācija uzglabājama tā, lai to pēc tam varētu iegūt un
sniegt saskaņā ar (c) apakšpunkta nosacījumiem;
(c) Informācijas sniegšana:
Informācija, kas reģistrēta un uzglabāta, kā paredzēts (a) un (b)
apakšpunktos, sniedzama saskaņā ar šādiem nosacījumiem un ņemot
vērā informācijas sniedzējas dalībvalsts drošības intereses un
citas saistības:
(i) Saturs:
Sniegtajā informācijā par NM
jāiekļauj sīkas ziņas par:
(1) Zināmās un iespējamās NM
vispārējo atrašanās vietu;
(2) mērķzonās pielietotās
sprādzienbīstamas munīcijas veidiem un aptuvenu vienību
skaitu;
(3) sprādzienbīstamās munīcijas
atpazīšanas paņēmieniem, tostarp krāsu, lielumu un formu, un
citām attiecīgām pazīmēm;
(4) paņēmieni sprādzienbīstamās
munīcijas drošai likvidēšanai.
Sniegtajā informācijā par PSM
jāiekļauj sīkas ziņas par:
(5) PSM atrašanās vietu;
(6) aptuvenu PSM vienību skaitu
katrā noteiktā objektā:
(7) PSM veidiem katrā noteiktā
objektā.
(8) PSM atpazīšanas paņēmieniem,
tostarp krāsu, lielumu un formu;
(9) PSM iepakojuma veidu un
paņēmienus;
(10) gatavības pakāpi;
(11) visu PSM zonā zināmo
lamatmīnu/maskētu mīnu atrašanās vietu un raksturu;
ii) Saņēmējs: informācija
sniedzama pusei vai pusēm, kuras kontrolē skarto teritoriju, un
personām vai iestādēm, kuras, kā par to pārliecinājusies
informācijas sniedzēja dalībvalsts, skartajā teritorijā ir
iesaistījusies vai iesaistīsies NM vai PSM neitralizācijā un
civiliedzīvotāju izglītošanā par NM vai PSM radītiem
draudiem;
iii) Mehānisms: Dalībvalstij
iespēju robežās jāizmanto informācijas sniegšanas mehānismi, kas
izveidoti starptautiskā vai vietējā mērogā, tādi kā UNMAS
(Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretmīnu pasākumu dienests),
IMSMA - (Informācijas pārvaldības sistēma pretmīnu
pasākumiem), vai citas profesionālas organizācijas, kuras
informācijas sniedzēja dalībvalsts uzskata par atbilstošām;
iv) Piemērota laika izvēle:
Informācija sniedzama pēc iespējas ātrāk, ievērojot tādus
faktorus, kā notiekošas militāras vai humānas operācijas
skartajās teritorijās, informācijas pieejamība un ticamība un
attiecīgi drošības jautājumi;
2. Brīdinājumi,
izglītošana par risku, iezīmēšana, nožogošana un pārraudzība;
Galvenie jēdzieni
(a) Brīdinājumi ir precīza
brīdinošas informācijas sniegšana civiliedzīvotājiem, lai
mazinātu draudus, ko skartajās teritorijās rada sprādzienbīstamas
kara paliekas;
(b) Civiliedzīvotāju izglītošanā
par risku iekļaujamas izglītojošas programmas par risku, lai
veicinātu informācijas apmaiņu starp skartajām kopienām, valdības
iestādēm un humānās palīdzības organizācijām, informējot skartās
kopienas par sprādzienbīstamu kara palieku radītajiem draudiem.
Izglītojošām programmām par risku parasti ir ilgtermiņa
raksturs;
Labākie rīcības paraugi
brīdinājumu došanai un izglītošanai par risku
(c) Visām brīdinājumu programmām
un izglītošanas programmām, kur tas iespējams, jāņem vērā
noteicošās nacionālās un starptautiskās normas, tostarp
Starptautiskā stratēģija mīnu problēmas pārvarēšanai.
(d) Brīdinājumi un izglītošanas
programmas nodrošināmas skartajiem civiliedzīvotājiem, kuru
skaitā ietilpst civiliedzīvotāji zonās un apkārt zonām, kur
atrodas sprādzienbīstamas kara paliekas, un civiliedzīvotāji,
kas pārvietojas cauri šādām zonām.
(e) Brīdinājumi dodami pēc
iespējas ātrāk atkarībā no apstākļiem un pieejamās informācijas.
Brīdinājumi un izglītošana par risku vienmēr jānodrošina
skartajām kopienām cik drīz vien iespējams.
(f) Konfliktā iesaistītajām pusēm,
ja tām trūkst resursu un prasmju, lai efektīvi veiktu izglītošanu
par risku, jāizmanto trešās puses, tādas kā starptautiskas
organizācijas un nevalstiskas organizācijas.
(g) Konfliktā iesaistītajām pusēm,
ja iespējams, jānodrošina papildu resursi brīdinājumiem un
izglītošanai par risku. Šāds nodrošinājums varētu iekļaut
loģistikas atbalstu, mācību materiālu izstrādi izglītošanai par
risku, finanšu atbalstu un vispārēju kartogrāfisku
informāciju.
Sprādzienbīstamu kara palieku
skartas teritorijas iezīmēšana, nožogošana un pārraudzība
(h) Vietās, kur atrodas
sprādzienbīstamas kara paliekas, konfliktā iesaistītajām pusēm
konflikta gaitā un pēc tā cik drīz un cik plaši vien iespējams
jāpanāk, ka sprādzienbīstamu kara palieku skartās zonas tiek
iezīmētas, nožogotas un uzraudzītas saskaņā ar zemāk minētiem
nosacījumiem, tā liedzot piekļuvi civiliedzīvotājiem:
(i) Iespējami bīstamo zonu
iezīmēšanai lietojamas brīdinājuma zīmes, kas marķētas ar
paņēmieniem, kuri attiecīgās zonas iedzīvotājiem viegli
atpazīstami. Zīmēm un citam bīstamās zonas marķējumam jābūt pēc
iespējas labāk saredzamam, izlasāmam, izturīgam un noturīgam pret
vides ietekmi, un tam skaidri jānorāda, kura puse aiz iezīmētās
robežlīnijas uzskatāma par nesprāgušu kara palieku skartu zonu un
kura puse uzskatāma par drošu.
(j) Izveidojama attiecīga iestāde,
kuras pienākums ir pārraudzīt un uzturēt pastāvīgās un pagaidu
marķējuma sistēmas, kas saskaņotas ar nacionālajām un vietējām
riska izglītošanas programmām.
3. Vispārēji
aizsargpasākumi
Ciktāl iespējams un ja vajadzīgs
dalībvalstīm, kas ražo vai iegādājas sprādzienbīstamu munīciju,
jācenšas panākt, ka sprāgstoša munīcijas ekspluatācijas laikā
tiek ieviesti un ievēroti šādi pasākumi:
(a) Munīcijas ražošanas vadība
(i) Ražošanas process izveidojams
tā, lai sasniegtu pēc iespējas augstāku munīcijas uzticamību.
(ii) Ražošanas procesiem veicami
sertificēti kvalitātes kontroles pasākumi.
(iii) Sprādzienbīstamas munīcijas
ražošanas gaitā piemērojama kvalitātes nodrošinājuma sistēma, kas
sertificēti saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem.
(iv) Pieņemšanas izmēģinājumi
veicami kā izmēģinājumi ar kaujas šaušanu noteiktos apstākļos vai
piemērojot citas apstiprinātas metodes.
(v) Sprādzienbīstamas munīcijas
pārsūtīšanas/pārvietošanas un nodošanas laikā jāievēro augstas
drošības normas.
(b) Munīcijas apsaimniekošana
Lai sprādzienbīstamai munīcijai
nodrošinātu pēc iespējas lielāku ilgtermiņa uzticamību,
dalībvalstis tiek rosinātas piemērot labās prakses paraugus un
operatīvās procedūras attiecībā uz šādas munīcijas uzglabāšanu,
transportēšanu, uzglabāšanu lauka apstākļos un rīkošanos ar to
saskaņā ar šādiem norādījumiem.
(i) Ja vajadzīgs, sprādzienbīstama
munīcija uzglabājama drošās telpās vai atbilstošos konteineros,
kas nepieciešamības gadījumā aizsargā sprāgstošu munīciju un tās
sastāvdaļas mākslīgas atmosfēras apstākļos.
(ii) Dalībvalstij jātransportē
sprāgstoša munīcija uz un no ražotnēm, noliktavām un lauka tādā
veidā, lai pēc iespējas mazinātu sprādzienbīstamās munīcijas
bojājumus.
(iii) Ja vajadzīgs, uzkrājot un
transportējot sprādzienbīstamu munīciju, dalībvalstij jāizmanto
atbilstoši konteineri un mākslīgas atmosfēras apstākļi.
(iv) Sprādzienu draudi uzkrājumu
glabātuvēs samazināmi, tās atbilstoši iekārtojot.
(v) Dalībvalstīm jāpiemēro
atbilstoša sprādzienbīstamās munīcijas uzskaites, izsekošanas un
izmēģināšanas kārtība, kas iekļauj ziņas par katras
sprādzienbīstamās munīcijas vienības numuru, partiju, sēriju, un
informāciju par to, kur sprāgstošā munīcija atradusies, kādos
apstākļos glabāta un kādai vides ietekmei tikusi pakļauta.
(vi) Ja vajadzīgs, regulāri jāveic
uzkrātās sprādzienbīstamās munīciju izmēģinājumi, šaujot kaujas
apstākļos, lai nodrošinātu vēlamo munīcijas funkcionēšanu.
(vii) Uzkrātās sprādzienbīstamās
munīcijas mezglu daļām, ja vajadzīgs, veicami laboratorijas
izmeklējumi, lai nodrošinātu vēlamo munīcijas funkcionēšanu.
(viii) Lai uzturētu
sprādzienbīstamās munīcijas uzkrājumu uzticamību, reaģējot uz
iegūto informāciju par uzskaiti, izsekošanu un izmēģinājumu
kārtību, vajadzības gadījumā jāveic atbilstoši pasākumi, tostarp
korekcijas aplēsēs par prognozējamo munīcijas glabāšanas
laiku.
(c) Apmācība
Lai nodrošinātu sprādzienbīstamās
munīcijas uzticamu darbību atbilstoši tās nolūkam, svarīgs
faktors ir pienācīga apmācība personālam, kas rīkojas ar
sprādzienbīstamo munīciju un ir iesaistīts tās transportēšanā un
lietošanā. Tādēļ dalībvalstīm jāapstiprina un jāuztur atbilstošas
mācību programmas, tā panākot, ka personāls tiek pienācīgi
apmācīts par munīciju, ar kuru tam būs nepieciešams
saskarties.
(d) Nodošana
Dalībvalstij, kas paredzējusi
nodot sprāgstošu munīciju citai dalībvalstij, kurai līdz šim nav
piederējusi tāda veida sprādzienbīstama munīcija, jācenšas
panākt, lai saņēmējai dalībvalstij būtu iespēja pareizi uzglabāt,
uzturēt un lietot šo sprādzienbīstamo munīciju.
(e) Turpmākā ražošana
Lai sasniegtu visaugstāko
iespējamo munīcijas uzticamību, dalībvalstij jāapzina paņēmieni
un līdzekļi, lai paaugstinātu tādas sprādzienbīstamas munīcijas
uzticamību, kuru tā paredzējusi ražot vai iegādāties.