2004.gada 15.decembrī Saeimā tika pieņemts likums “Par Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu”. Latvija, kļūdama par Apvienoto Nāciju izglī­tības, zinātnes un kultūras organizācijas konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (turpmāk – konvencija) dalībvalsti, ir uzņēmusies starptautiskas saistības, kas prasa pastiprinātu valsts atbildību un līdzdalību tās teritorijā esošā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, to sistemātiski apzinot, dokumentējot, pētot un radot labvēlīgus nosacījumus nemateriālā kultūras mantojuma nodošanai nākamajām paaudzēm. Nozīmīgākie konvencijā noteiktie pasākumi ir nemateriālā kultūras mantojuma saraksta izveide, tiesību aktu izstrādāšana un īpašu institūciju izveide vai noteikšana nemateriālā kultūras mantojuma izpausmju aizsardzībai savā teritorijā.

Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēs “Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015.gadam. Nacionāla valsts” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa rīkojumu Nr.264) ir norādīts, ka kultūras mantojums un kultūras daudzveidība ir viens no ilgtspējīgas un līdzsvarotas valsts teritorijas attīstības nosacījumiem; vietējo kultūru savdabība ir nozīmīgs resurss gan reģionu atjaunošanā un to ekonomiskās konkurētspējas celšanā (radošās indus­trijas attīstība, kultūras tūrisma produktu veidošana), gan sociālās atstumtības mazināšanā un pilsoniskās līdzdalības veicināšanā (nodarbinātība, sociālais un starpkultūru dialogs, tradicionālā kultūra, amatiermākslas un tautas mākslas kustība kā nozīmīga sabiedrības līdzdalības forma, nacionālās un lokālās pašap­ziņas veidošanās). Vadlīnijās ir izvirzīti vairāki uzdevumi, kas, īstenojot konven­ciju, jāveic Kultūras ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Valsts kultūrkapitāla fondu, izglītības un pētniecības institūcijām un pašval­dībām, tai skaitā izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā koncepcijas projektu par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu.

Koncepcija izstrādāta, lai izveidotu normatīvo un organizatorisko sistēmu Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma (dzīvo kultūrvērtību daudzveidīga kopuma) saglabāšanai un sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai mantojuma apgūšanā, uzturēšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas pamattautību nemateriālā kultūras mantojuma izpaus­mju aizsardzībai un pārmantojamībai.

Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas procesā ir vairākas nepilnī­bas un šķēršļi:

1. Sabiedrības izpratnes trūkums par nemateriālo kultūras mantojumu un tā funkcijām nacionālas valsts attīstības procesos pieaugošas globalizācijas apstākļos.

2. Latvijā netiek pietiekami novērtēti, aizsargāti un atbalstīti nemateriālā kultūras mantojuma meistari.

3. Nav izstrādāta normatīvā bāze Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai.

4. Vāja informatīvā saikne un sadarbība starp nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā iesaistītajām institūcijām un nemateriālā kultūras mantojuma meistariem un pārmantotājiem.

5. Nepietiekama valsts un pašvaldību institūciju, nevalstiskā un privātā sektora sadarbība nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, attīstot tādus sadarbības modeļus, kas vienlaikus ļautu saglabāt unikālas vietējās tradīcijas un sekmētu līdzsvarotas kultūrvides un uzņēmējdarbības attīstību, rosinot nemate­riālā kultūras mantojuma aktīvu izmantošanu “radošo kopienu” un “radošo reģionu” attīstībā.

6. Prioritāšu nelīdzsvarotība, plānojot un īstenojot nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas pasākumus.

7. Vāja nemateriālā kultūras mantojuma tālāknodošana ar formālās un neformālās izglītības starpniecību.

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, laikposmā no 2009.gada līdz 2011.gadam nepieciešams īstenot pasākumus šādos rīcības virzienos:

1) 1.rīcības virziens. Izveidot normatīvo bāzi Latvijas nemateriālā kultū­ras mantojuma pārvaldības sistēmas noteikšanai un pastāvīga atbalsta mehā­nisma izveidei. Lai īstenotu šo rīcības virzienu, tiek piedāvāti šādi risinājuma varianti:

A variants – izstrādāt likumu par nemateriālā kultūras mantojuma sagla­bāšanu;

B variants – izdarīt grozījumus esošajos Latvijas Republikas tiesību aktos;

2) 2.rīcības virziens. Noteikt atbildīgo institūciju, lai nodrošinātu nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, un panākt Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā iesaistīto institūciju koordinētu un uz kopīgiem mērķiem vērstu darbību;

3) 3.rīcības virziens. Pamatojoties uz Latvijas digitālo kultūras karti, izveidot nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu un uzsākt nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma izpausmju saglabāšanas programmu izstrādi un īstenošanu;

4) 4.rīcības virziens. Noteikt Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma meistara statusu un izveidot atbalsta mehānismu, lai nodrošinātu viņu zināšanu un prasmju pārmantojamību;

5) 5.rīcības virziens. Iekļaut nemateriālā kultūras mantojuma saglabāša­nas jautājumus izglītības procesā visos izglītības līmeņos.

Koncepcijas īstenošana paredzēta atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Koncepcija ieviešama laikposmā no 2009.gada līdz 2011.gadam, un par tās ieviešanu atbildīgās institūcijas ir Kultūras ministrija un valsts aģentūra “Tautas mākslas centrs”.

Kultūras ministrijai, pamatojoties uz Tautas mākslas centra un citu koncepcijas īstenošanā iesaistīto institūciju sagatavoto informāciju, līdz 2012.gada 1.maijam jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par koncepcijā paredzēto uzdevumu izpildi.