1. Risināmā jautājuma būtība

Lai nodrošinātu struktūrfondu un Kohēzijas fonda kvalitatīvu apguvi, ir jāsagatavo visi plānošanas dokumenti un normatīvie akti, kas nepieciešami struktūrfondu un Kohēzijas fonda apguves uzsākšanai.

Lai uzsāktu struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu efektīvu apgūšanu, atbilstoši struktūrfondu un Kohēzijas fonda vispārējās regulas nosacījumiem piedāvāts pro­grammēšanu īstenot trijos līmeņos – Eiropas Savienības līmeņa stratēģija jeb Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes, dalībvalstu stratēģija jeb valsts stratēģiskais ietvardokuments (turpmāk – ietvardokuments) un dalībvalstu darbības programmas.

Pēc Eiropas Komisijas 2007.gada 20.septembra lēmuma K(2007) 4308 pieņemšanas (ar to apstiprināja dažus ietvardokumenta elementus) Ministru kabinets 2007.gada 23.oktobrī apstiprināja ietvardokumentu, kas nosaka fondu apguves stratēģiju, vadības ietvaru, nodrošina koordināciju starp darbības programmām un citiem finanšu instrumentiem.

Ietvardokumentā minēto problēmjautājumu risināšanai un izklāstīto mērķu sasniegšanai struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīcijas Latvijā plānots vadīt ar trīs darbības programmu starpniecību:

1) Eiropas Sociālā fonda darbības programma “Cilvēkresursi un nodarbinātība”;

2) Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programma “Uzņēmējdarbība un inovācijas”;

3) Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda darbības programma “Infrastruktūra un pakalpojumi”.

Saskaņā ar darbības programmā “Infrastruktūra un pakalpojumi” ietverto situācijas analīzi galvenās problēmas, kas saistītas ar informācijas un komuni­kācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) un interneta izmantošanu un e-pārvaldes pakalpojumu attīstību, ir šādas:

■ Vāji attīstīti publiskās pārvaldes e-pakalpojumi.

■ Zems sabiedrības informētības līmenis par IKT iespējām.

■ Droša e-paraksta trūkums.

■ Izveidoto informācijas sistēmu tehnoloģisko risinājumu nesavietojamība dažādos valsts reģionos un iestādēs.

■ Lielākajā daļā Latvijas teritorijas ir ierobežota pieeja internetam un visā teritorijā – zema piekļuve platjoslas datu pārraidei.

Darbības programmā “Infrastruktūra un pakalpojumi” definētās problēmas, kas saistītas ar sociālo un izglītības infrastruktūru, ir šādas:

■ Nav pienācīgi aprīkotu dabaszinātņu kabinetu, mācību līdzekļu un aprīkojuma, izglītības infrastruktūra ir novecojusi, bērniem un jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem visos izglītības līmeņos netiek nodrošināta atbilstoša materiāli tehniskā bāze, nepietiekami attīstīta pirmsskolas vecuma bērnu aprūpes pakalpojumu infrastruktūra.

■ Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi un infrastruktūra netiek nodrošināta pietiekamā apjomā, daudzveidībā, kvalitātē un pietiekami tuvu dzīvesvietai, invalīdu profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi un infrastruktūra netiek nodrošināta pietiekamā apjomā, netiek novērtētas individuālās vajadzības cilvēkiem ar saslimšanām, kas var izraisīt funkcionālos traucējumus un invaliditāti, jo trūkst tam nepieciešamo instrumentu un infrastruktūras.

■ Neatbilstoša veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un pieejamība Latvijā, tai skaitā neatbilstoša ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (arī neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojums nav vajadzīgajā līmenī).

Transporta jomā darbības programmā “Infrastruktūra un pakalpojumi” konstatētās svarīgākās problēmas ir šādas:

■ Sliktā stāvoklī esošo autoceļu īpatsvars valsts autoceļu tīklā vidēji pieaudzis par 10 % gadā.

■ Elektrovilcienu aprīkojums neatbilst mūsdienu prasībām (pasažieriem, to skaitā personām ar dažādiem invaliditātes veidiem, netiek nodrošināts atbilstošs komforta līmenis). Ekspluatācijas rādītāji neatbilst mūsdienu pilsētas un piepilsētas satiksmes prasībām.

■ Liela daļa Latvijas ostu (lielo un mazo) hidrotehnisko būvju ir sliktā stāvoklī, ostu pievedceļu iespējas tiek izmantotas gandrīz maksimāli un, ņemot vērā prognozējamo kravu apjoma pieaugumu, to caurlaides spējas būs nepietiekamas.

■ Turpinoties straujajam pasažieru skaita palielinājumam, lidostas “Rīga” esošās infrastruktūras iespējas var kļūt nepietiekamas.

Galvenās risināmās vides jomas problēmas ir zems centralizētā ūdensapgādes nodrošinājuma līmenis un kvalitāte, nepietiekama un neefektīva notekūdeņu attīrīšana un neattīrīto notekūdeņu noplūšana vidē, neapmierinošs kanalizācijas sistēmu tehniskais stāvoklis, nepilnīgi nodrošināta atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma pieejamība, nelielo sadzīves atkritumu izgāztuvju ievērojamais skaits un to negatīvā ietekme uz apkārtējo vidi. Nav pilnīgi nodalīta sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu plūsma, nepietiekami attīstīta sadzīves atkritumu dalītā vākšana, nepietiekamas ir arī atkritumu utilizācijas un pārstrādes iespējas, turklāt eksistē ievērojams skaits vēsturiski piesārņotu teritoriju, kuru izmantošanas iespējas ir ierobežotas.

Darbības programmā “Infrastruktūra un pakalpojumi” ir uzskaitītas arī vairākas problēmas enerģētikas, kultūras un tūrisma jomā, savukārt galveno teritorijas līdzsvarotu attīstību kavējošo problēmu skaitā ir būtiskas un arvien pieaugošas sociāli ekonomiskās atšķirības starp galvaspilsētu Rīgu un pārējo Latvijas teritoriju, nepietiekami izveidota tādu attīstības centru struktūra, kur līdzās nacionālas nozīmes attīstības centriem nozīmīgu vietu ieņemtu reģionālās, novadu un vietējas nozīmes attīstības centri, veicinot valsts policentrisku attīstību. Problēmas rada attīstības centru nespēja nodrošināt adekvātu pakalpojumu līmeni uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kā arī to nepietiekamā pievilcība investoriem, zemā uzņēmējdarbības aktivitāte reģionos un vāji attīstīta infrastruktūra.

2. Piedāvātais risinājums

Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda darbības programma “Infrastruktūra un pakalpojumi” ir vērsta uz transporta, vides, IKT, sociālās un izglītības infrastruktūras attīstību, enerģētikas, tūrisma un kultūrvides attīstību, mājokļu energoefektivitātes veicināšanu.

Darbības programma “Infrastruktūra un pakalpojumi” aptver tās prioritātes, kuru īstenošanā paredzēts piesaistīt Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Tomēr stratēģijas īstenošana nav skatāma atrauti no kopējās valsts attīstības politikas un pasākumiem, kas tiks īstenoti pārējās divās struktūrfondu līdzfinansētajās darbības programmās, kā arī pasākumiem, kas īstenojami neatkarīgi no fondu atbalsta (piemēram, no valsts, pašvaldību un citiem finansēšanas avotiem), vai pasākumiem, kas nav tiešā veidā saistīti ar finansiālām investīcijām (izmaiņas nozaru politikā, normatīvajos aktos vai administrācijā). Minētie pasākumi tiek aplūkoti Nacionālajā attīstības plānā, Latvijas Nacionālajā Lisabonas programmā, Tautsaimniecības vienotajā stratēģijā un citos politikas plānošanas dokumentos.

Darbības programmai “Infrastruktūra un pakalpojumi” ir šādas prioritātes:

■ 3.1.prioritāte “Infrastruktūra cilvēku kapitāla nostiprināšanai”;

■ 3.2.prioritāte “Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana”;

■ 3.3.prioritāte “Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana”;

■ 3.4.prioritāte “Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskajai aktivitātei nodrošināšana”;

■ 3.5.prioritāte “Vides infrastruktūras un videi draudzīgas enerģētikas veicināšana”;

■ 3.6.prioritāte “Policentriska attīstība”;

■ 3.7.prioritāte “Tehniskā palīdzība ERAF ieviešanai”;

■ 3.8.prioritāte “Tehniskā palīdzība KF ieviešanai”.

Darbības programmā “Infrastruktūra un pakalpojumi” iekļauta stratēģija, prioritāšu apraksti, tām pakārtoto pasākumu apraksti, finansējuma sadalījums pa prioritātēm un gadiem, ieviešanas apraksts. Pasākumu apraksti ietver pasākuma mērķi, pamatojumu, pasākuma mērķa grupas, sinerģiju, iepriekšējo atbalstu un aktivitāšu aprakstu. Īpaši nozīmīga ir pasākuma saskaņošana ar horizontālajām prioritātēm – teritorijas līdzsvarotu attīstību, vienādām iespējām, makro­ekonomisko stabilitāti, ilgtspējīgu attīstību, Rīgas starptautisko konkurētspēju un informācijas sabiedrību. Tāpat tiek sniegta informācija par lielajiem projektiem un valsts atbalstu.

Darbības programma ir izstrādāta sadarbībā ar Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām nozaru ministrijām un konsultējoties ar sociālajiem partneriem, reģionu pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām. Ar 2006.gada februāri darbības programmas sagatavošanas process, izmantojot Finanšu ministrijas administrēto Eiropas Savienības fondu interneta mājaslapu www.esfondi.lv, ir ticis padarīts iespējami caurskatāms, publicējot interneta mājaslapā gan nozaru ministriju priekšlikumus darbības programmas pasākumu aprakstiem, gan šajā jomā saņemtos komentārus, un regulāri atjaunojot un papildinot informāciju. Tādējādi ikvienam interesentam ir bijusi iespēja iepazīties ar aktualitātēm un līdzdarboties darbības programmas sagatavošanas procesā, izsakot komentārus un priekšlikumus par darbības programmas pasākumiem. Paralēli Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteiktajam saskaņošanas procesam notika arī pēdējais sabiedriskās apspriešanas posms.

Latvijas delegācijā sarunām ar Eiropas Komisiju par plānošanas dokumentu apstiprināšanu līdztekus nozaru ministriju pārstāvjiem bija iekļauti arī reģionālie un sociālie partneri.

3. Politikas dokumenta īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums un paredzētie finansēšanas avoti

Darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” finansēšanas avoti ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds (turpmāk – ERAF) un Kohēzijas fonds (turpmāk – KF). Vidējā ERAF un KF līdzfinansējuma likme darbības programmā “Infrastruktūra un pakalpojumi” ir 80,82 % no kopējā finansējuma. Tam līdzās nodrošināms valsts budžeta un privātais finansējums.

Finansējuma sadalījums darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” ietvaros Eiropas Savienības vienotajā valūtā pa prioritātēm un finanšu avotiem ir šāds: