Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr.670

Rīgā 2005.gada 13.oktobrī (prot. Nr.58 31.§)

Par Koncepciju par civilo ekspertu dalības nodrošināšanu starptautisko organizāciju vadītajās starptautiskajās civilajās misijās

 

1.Atbalstīt Koncepcijas par civilo ekspertu dalības nodrošināšanu starptautisko organizāciju vadītajās starptautiskajās civilajās misijās (turpmāk- koncepcija) kopsavilkumā ietverto risinājuma A variantu.

2.Noteikt Ārlietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3.Ārlietu ministrijai sagatavot un ārlietu ministram līdz 2005.gada 1.novembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu par konsultatīvās padomes (izveidota jautājumu risināšanai, kas saistīti ar Latvijas civilo ekspertu dalību starptautisko organizāciju vadītajās starptautiskajās civilajās misijās) nolikumu.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ārlietu ministra vietā - aizsardzības ministrs E.Repše

 

(Ministru kabineta

2005.gada 13.oktobra rīkojums Nr.670)

Koncepcijas par civilo ekspertu dalības nodrošināšanu starptautisko organizāciju vadītajās starptautiskajās civilajās misijās kopsavilkums

Kopš Latvija 2004.gadā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, ir paplašinājušās Latvijas starptautiskās saistības un pienākumi, kas ir saistīti ar Eiropas Savienības kopējās ārējās un drošības politikas attīstību. Tā kā Eiropas Savienība ir apņēmusies nodrošināt nozīmīgāku ieguldījumu starptautiskās drošības un stabilitātes garantēšanā, pēdējo gadu laikā tiek attīstītas gan militārās, gan civilās spējas, lai novērstu vai pārvarētu konfliktus.

Eiropas Savienība ir noteikusi sešas prioritārās civilo ekspertu jomas - policija, likuma varas nodrošināšana, civilā pārvalde, civilā aizsardzība, kā arī dalība dažādu veidu novērošanas misijās un atbalsts Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Bosnijā un Hercegovinā. Tam nepieciešami pieredzējuši augstākā un vidējā līmeņa eksperti dažādās jomās. 2004.gada decembrī Eiropadome apstiprināja Civilo spēju attīstības vadošos mērķus, kas īstenojami līdz 2008.gadam. Šajā laikā dalībvalstīm jāattīsta un jānodrošina tādas civilās spējas, kas nepieciešamas, lai Eiropas Savienība varētu vadīt vairākas vienlaikus notiekošas un daudzfunkcionālas civilās misijas.

Laikposmā no 1995.gada Latviju starp­tautiskajās civilajās misijās ir pārstāvējuši policisti, bet 2005.gadā pirmo reizi - tiesnesis, kurš ir eksperts likuma varas jomā. Kopš 2004.gada, kad Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, ir paplašinājusies starptautiskā sadarbība un valstij ir lielāki pienākumi, kas saistīti ar iesaistīšanos kolektīvajā reģiona un globālās drošības un stabilitātes nodrošināšanā. Šajā procesā Ārlietu ministrija ir vadošā nacionālā institūcija, kas koordinē minētos jautājumus starptautiskā līmenī gan ar starptautiskajām organizācijām, gan ar citām sadarbības valstīm.

Lai atbilstoši valsts interesēm un valsts starptautiskajām saistībām nodrošinātu Latvijas pārstāvju dalību Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vadītajās civilajās misijās, ir nepieciešams izveidot valstiski koor­dinētu sadarbības un lēmumu pieņemšanas mehānismu, veicot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos un paredzot tam nepieciešamo finansējumu.

Galvenā problēma ir saistīta ar to, ka Latvijā nav izveidota valstiska lēmumu pieņemšanas un koordinācijas sistēma civilo ekspertu dalības nodrošināšanai civilajās misijās, kā arī nav noteikta koordinējošā institūcija, kas šo darbu vadītu. Tādējādi ekspertu atlase un lēmuma pieņemšana par dalību civilajās misijās ir ilgstoša un sarežģīta. Valsts līmenī jautājuma risināšanā ir iesaistītas vairākas ministrijas un dienesti, taču katrs no tiem darbojas savā atbildības jomā un atbilstoši dienesta nolikumiem, bet koordinēta sadarbība valsts līmenī ir apgrūtināta.

Ārlietu ministrija, izvērtējot Latvijā esošo kārtību, tās pozitīvos un ierobežojošos aspektus, kā arī Latvijas valsts institūciju rīcībā esošos resursus un spējas, piedāvā šādus problēmas risinājumus.

Problēmas risinājuma A variants

Latvijā šobrīd nav starpinstitūciju sadarbības mehānisma, taču ir pirmās pozitīvās sadarbības iestrādes starp Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju. Sadarbības paplašināšanu kavē tas, ka nav noteikta atbildīgā institūcija, kas koordinē darbu valsts līmenī. Tādēļ, izvērtējot institūciju rīcībā esošos resursus un spējas, kā arī tuvāko gadu laikā plānojamo ieguldījumu starptautiskajās civilajās misijās, uzskatām, ka atsevišķa koordinācijas centra vai aģentūras veidošana Latvijā nav nepieciešama un ka šie pienākumi jāveic vienai no iesaistītajām ministrijām. Lai arī šobrīd Latvijas civilie eksperti, kas piedalās misijās, pārsvarā ir policisti (Iekšlietu ministrijas pārziņā), tomēr politikas koordinācija Eiropas Savienības kopējā ārējās un drošības politikas jomā ir Ārlietu ministrijas kompetence, un jau šobrīd ministrija ir iesaistīta gan starptautiskajā, gan Latvijas institūciju sadarbības koordinācijā. Tādēļ būtu mērķtiecīgi Ārlietu ministriju noteikt par atbildīgo institūciju civilo ekspertu dalības nodrošināšanā starptautisko organizāciju vadītajās misijās.

Nosakot Ārlietu ministriju par atbildīgo institūciju, tai būtu jāizveido kon­sultatīvā padome, kurā būtu iesaistīti Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts kancelejas un Valsts civildienesta pār­valdes pārstāvji. Konsultatīvās padomes galvenais uzdevums būtu gatavot priekšlikumus, lai rastu veiksmīgāko risinājumu juridiskajiem un finansiālajiem jautājumiem, kas saistīti ar civilo ekspertu dalības nodrošināšanu misijās.

Nozīmīgs ir jautājums par finanšu resursu administrēšanu. Uzskatām, ka ikgadējais budžets jāplāno centralizēti un jānodod atbildīgās institūcijas(Ārlietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas) pārziņā atbilstoši principam, ka Iekšlietu ministrijas pārziņā (tāpat kā līdz šim) būtu finanšu resursi, kas saistīti ar policijas un civilās aizsardzības pārstāvju dalību civilajās misijās, bet Ārlietu ministrijas pārziņā - finanšu resursi atlikušo četru Eiropas Savienības noteikto jomu ekspertiem - likuma varas nodrošināšana, civilā pārvalde, dalība dažādu veidu novērošanas misijās un atbalsts Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim. Ja kopējais finansējums tiks ieplānots un nodots atsevišķi katrai iesaistītajai institūcijai, var rasties situācija, ka Latvija nespēs nosūtīt attiecīgās jomas speciālistus tādā skaitā, kādā to vajadzēs noteiktai misijai, tikai tāpēc, ka finanšu resursi būs sadalīti starp daudzām ministrijām un nebūs pieejami citiem nepiecie­šamo jomu ekspertiem. Konsultatīvajai padomei būtu katru gadu vispārīgi jādeklarē valsts spējas, nosakot iespējamo nosūtāmo ekspertu skaitu katram nākamajam gadam, un atbilstoši starptautisko notikumu attīstībai, ārpolitiskajām interesēm un resursiem jāpieņem lēmums par ekspertu nosūtīšanu uz konkrētu vietu. Ārlietu ministrijai, pamatojoties uz rūpīgu analīzi un konsultatīvās padomes lēmumiem, būtu jāparedz nepieciešamo resursu daudzums, plānojot valsts budžetu kārtējam gadam.

Tā kā Ārlietu ministrija ir sākusi nopietnu darbu, veidojot Latvijas attīstības sadarbības politiku, jautājums par ekspertu datu bāzes veidošanu un apmācībām varētu tikt risināts paralēli ar attīstības sadarbības politiku, veidojot kopīgu ekspertu datu bāzi Ārlietu ministrijas ietvaros.

Tādējādi, ja Ārlietu ministrija tiktu noteikta par atbildīgo institūciju, tad laikposmā no 2005. līdz 2008.gadam tās vadībā būtu jāveic šādi galvenie uzdevumi to prioritārajā secībā:

1)līdz 2005.gada beigām jāizveido konsultatīvā padome, kuras sastāvā būtu Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Ģene­rālprokuratūras, Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts kancelejas un Valsts civildienesta pārvaldes pārstāvji;

2)konsultatīvajai padomei līdz 2007.gada beigām jānodrošina juridiski tiesisko jautājumu noregulējums;

3)jāplāno regulārs ikgadējais budžets ekspertu dalības nodrošināšanai misijās, sākot ar 2007.gadu, kad darbu ir uzsākusi konsultatīvā padome;

4)jāsāk civilo ekspertu datu bāzes izveide, kurā tiktu iekļauti visu prioritāro jomu pārstāvji, izņemot civilās aizsardzības ekspertus;

5)palielinoties darba apjomam, jāplāno iespējamā administratīvās spējas stiprināšana Ārlietu ministrijas ietvaros, paredzot iesaistīt papildu darbiniekus;

6)jāsāk ekspertu apmācības plānošana Eiropas Savienības kopējās civilo ekspertu apmācību programmās, kā arī jāapzina divpusējās sadarbības iespējas ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Lai nodrošinātu Latvijas ekspertu dalību starptautisko organizāciju vadīta­jās starptautiskajās civilajās operācijās, būs nepieciešami finanšu resursi, kuru detalizētāka plānošana būs iespējama tikai pēc tam, kad darbu būs uzsākusi konsultatīvā padome, kas lems par iespējamo ekspertu skaitu dalībai starptautis­kajās misijās gada laikā. Koncepcijas projekta īstenošanai nepieciešamo finanšu līdzekļu plānošana Ārlietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas ikgadējo budžetu ietvaros tiks sākta ar 2007.gadu, ministrijām sagatavojot un iesniedzot finanšu resursu pieteikumus 2007.gada budžeta projektam.

Šobrīd ir grūti prognozēt nepieciešamo līdzekļu apmēru un izstrādāt detalizētu aprēķinu, jo nav zināmi būtiskākie faktori, kas noteiktu nepieciešamo resursu apjomu:

1)nav deklarēts, cik civilo ekspertu gada laikā Latvija būtu gatava nosūtīt uz krīzes reģioniem (tuvāko gadu laikā tie varētu būt 15-20 eksperti gadā, ieskaitot policistus);

2)nav zināms, kāda būs civilo ekspertu atlīdzības sistēma (tai jāietver iesaistīto institūciju atbildība par finansiālo saistību izpildi, sedzot izdevumus, kas saistīti ar darba atlīdzību, apdrošināšanu, ceļa un uzturēšanās līdzekļiem u.c.);

3)nav zināmi reģioni, kur eksperti darbosies (izmaksas dažādos reģionos būs atšķirīgas);

4)nav zināma misijas organizatoriskā kārtība, un līdz ar to arī nav zināmi nepieciešamie līdzekļi misijas materiāltehniskajam nodrošinājumam;

5)nav vienošanās par apmācību nodrošināšanu.

Ārlietu ministrijas noteikšana par koordinējošo institūciju un piedāvātā atbildības dalīšana starp Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju finanšu resursu administrēšanā pašreizējā situācijā ir vislabākais risinājums, kas nodrošinātu gan Latvijas saistību izpildi, gan veiksmīgu valsts institūciju rīcībā pieejamo resursu izmantošanu.

Problēmas risinājuma B variants

Starpinstitūciju sadarbība tiek organizēta tādā pašā veidā, kāds aprakstīts prob­lēmas risinājuma Avariantā, ar Ārlietu ministriju kā atbildīgo institūciju civilo ekspertu nodrošināšanā starptautisko organizāciju vadītajās civilajās misijās.

Atšķirīgi tiek risināts finanšu administrēšanas jautājums. Viss civilo ekspertu dalības budžets tiek iekļauts Ārlietu ministrijas pārziņā, un tas nozīmē, ka Ārlietu ministrija piešķir finanses arī policijas pārstāvju dalībai starptautiskajās misijās.

Daļā Eiropas Savienības dalībvalstu ir šāda finanšu administrēšanas prak­se, kas nodrošina iespēju finanšu līdzekļus izmantot ekspertiem, kuri konkrētajā brīdī ir vairāk nepieciešami, un tie nav speciāli piešķirti vienas jomas ekspertiem (piemēram, policistiem), kā arī nodrošina, ka tiek pieņemti neitrāli lēmumi un novērsta dienestu īpašo interešu dominēšana. Ārlietu ministrija uzskata, ka Latvijas gadījumā tas nebūtu pieņemami, jo policijas ekspertu dalība starptau­tiskajās operācijās nodrošina nacionālo ekspertu pieredzes paplašināšanu un sava dienesta attīstības tālāku nodrošināšanu, tāpēc, lai veicinātu Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas aktivitāti šajā jomā, to pārziņā jābūt nepiecieša­majiem resursiem.

Ārlietu ministrija atbalsta problēmas risinājuma A variantu.

Ārlietu ministra vietā - aizsardzības ministrs E.Repše

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Koncepciju par civilo ekspertu dalības nodrošināšanu starptautisko organizāciju vadītajās .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 670Pieņemts: 13.10.2005.Stājas spēkā: 13.10.2005.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 165, 18.10.2005.
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
119112
13.10.2005
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)