Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2008. gada 26. maija noteikumus Nr. 370 "Noteikumi par mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem".
Ministru kabineta noteikumi Nr.368

Rīgā 2005.gada 31.maijā (prot. Nr.32 8.§)
Noteikumi par mātes piena aizstājēju sastāva obligātajām nekaitīguma prasībām, to marķējuma un reklāmas prasībām, kā arī reklāmas izvērtēšanas kārtību
Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta otro, trešo un
10.1daļu, 20.panta otro daļu un Reklāmas likuma 7.panta otro daļu
(Grozīta ar MK 27.12.2005. noteikumiem Nr. 1028)
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka atsevišķai patērētāju grupai — zīdaiņiem (bērni līdz 12 mēnešu vecumam) — paredzēto mātes piena aizstājēju sastāva obligātās nekaitīguma prasības, to marķējuma un reklāmas prasības, kā arī reklāmas izvērtēšanas kārtību un maksas apmēru par reklāmas novērtēšanu.

2. Mātes piena aizstājēji to specifiskā sastāva vai īpašā ražošanas procesa dēļ ir skaidri atšķirami no cita veida pārtikas un ir piemēroti veselu zīdaiņu barošanai, ja viņus nav iespējams barot ar mātes pienu. Izplatot mātes piena aizstājējus, norāda to piemērotību attiecīgajai patērētāju grupai.

3. Atbilstoši lietošanas mērķim mātes piena aizstājējus iedala šādās grupās:

3.1. maisījumi, kas pilnībā apmierina pirmo četru līdz sešu mēnešu vecuma zīdaiņu uztura prasības;

3.2. maisījumi, kas paredzēti zīdaiņiem no četru mēnešu vecuma un veido galveno šķidruma daļu šī vecuma zīdaiņu uzturā.

4. Eksportējot mātes piena aizstājējus, ievēro šajos noteikumos noteiktās prasības mātes piena aizstājēju sastāvam un marķējumam. Mātes piena aizstājējus marķē attiecīgās valsts valodā un tādā veidā, lai novērstu risku sajaukt maisījumus, kas paredzēti zīdaiņiem pirmo četru līdz sešu mēnešu vecumā, ar maisījumiem zīdaiņiem no četru mēnešu vecuma.

5. Mazumtirdzniecībā mātes piena aizstājējus izplata tikai fasētā veidā.

II. Obligātās nekaitīguma prasības mātes piena aizstājēju sastāvam

6. Mātes piena aizstājēju sastāvā drīkst būt tikai šo noteikumu 1. vai 2.pielikumā minētie olbaltumvielas saturošie produkti un citas pārtikas sastāvdaļas, kuru piemērotība zīdaiņu barošanai ir pierādīta ar vispāratzītiem zinātniskiem datiem.

7. Šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto maisījumu sastāvs atbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajām prasībām.

8. Šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minēto maisījumu sastāvs atbilst šo noteikumu 2.pielikumā minētajām prasībām.

9. Mātes piena aizstājējiem atļauts pievienot tikai šo noteikumu 3.pielikumā minētās vielas, lai nodrošinātu zīdaiņiem nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas, aminoskābes un citas barības vielas.

10. Normatīvajos aktos noteiktu atsevišķu pesticīdu atlieku daudzums augu un dzīvnieku valsts izcelsmes produktos mātes piena aizstājējos nedrīkst pārsniegt 0,01 mg/kg, izņemot šo noteikumu 4.pielikumā minētos pesticīdus.

11. Šo noteikumu 5.pielikumā minētos pesticīdus aizliegts izmantot lauksaimniecības produktu ieguvē, ja šos produktus izmanto par sastāvdaļām mātes piena aizstājēju ražošanā. Atzīstams, ka pesticīdi nav lietoti, ja:

11.1. šo noteikumu 5.pielikuma 1.tabulā minēto pesticīdu atlieku daudzums nepārsniedz analītiskās metodes kvantitatīvās noteikšanas robežu 0,003 mg/kg;

11.2. šo noteikumu 5.pielikuma 2.tabulā minēto pesticīdu atlieku daudzums nepārsniedz 0,003 mg/kg.

12. Šo noteikumu 4.pielikumā minēto pesticīdu atlieku daudzums nepārsniedz attiecīgo šajā pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku daudzumu.

13. Šo noteikumu 10., 11. un 12.punktā minētais maksimāli pieļaujamais pesticīdu atlieku daudzums noteikts zīdaiņu uzturam sagatavotos mātes piena aizstājējos.

14. Sagatavojot mātes piena aizstājējus lietošanai, tiem drīkst pievienot tikai dzeramo ūdeni.

15. Pārtikas piedevu izmantošanu mātes piena aizstājējos nosaka normatīvie akti par pārtikas piedevu lietošanu.

III. Prasības mātes piena aizstājēju marķējumam

16. Ja mātes piena aizstājējs pagatavots no dažādām olbaltumvielām, produkta marķējumā norāda attiecīgo mātes piena aizstājēja tirdzniecības nosaukumu — "Maisījums zīdaiņiem līdz četru-sešu mēnešu vecumam" vai "Maisījums zīdaiņiem no četru mēnešu vecuma".

17. Ja mātes piena aizstājējs pagatavots tikai no govs piena olbaltumvielām, produkta marķējumā norāda attiecīgo mātes piena aizstājēja tirdzniecības nosaukumu — "Piens zīdaiņiem līdz četru-sešu mēnešu vecumam" vai "Piens zīdaiņiem no četru mēnešu vecuma".

18. Ja mātes piena aizstājējs ievests no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, produkta tirdzniecības nosaukums latviešu valodā atbilst tā tirdzniecības nosaukumam kādas Eiropas Savienības dalībvalsts valodā (6.pielikums).

19. Mātes piena aizstājēja marķējumā papildus citos normatīvajos aktos par pārtikas preču marķēšanu noteiktajai informācijai norāda:

19.1. produkta enerģētisko vērtību kilodžoulos (kJ) un kilokalorijās (kcal), olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku daudzumu (izteiktu skaitļos) 100 mililitros lietošanai sagatavota produkta;

19.2. katra šo noteikumu 1. vai 2.pielikumā minētā vitamīna un katras minerālvielas vidējo daudzumu (izteiktu skaitļos), kā arī (ja tie ir pievienoti) holīna, inozīta, karnitīna un taurīna daudzumu (izteiktu skaitļos) 100 mililitros lietošanai sagatavota produkta;

19.3. produkta sagatavošanas pamācību un brīdinājumu par bīstamību veselībai, ja tas sagatavots nepareizi.

20. Mātes piena aizstājēja marķējumā sniegtajā informācijā par produkta lietošanu nedrīkst būt ieteikuma atteikties no barošanas ar mātes pienu. Marķējumā aizliegts lietot tādus vārdus kā "humanizēts", "maternalizēts", "pielīdzināts mātes pienam", kā arī citus vārdus, kas mātes piena aizstājējus pielīdzina mātes pienam. Norādi "adaptēts" atļauts lietot tikai saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikuma 1.punktā minētajām prasībām.

21. Šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto piena maisījumu marķējumā papildus šo noteikumu 19.punktā noteiktajai informācijai norāda:

21.1. informāciju par produkta piemērotību zīdaiņa barošanai no dzimšanas, ja zīdaini nav iespējams barot ar mātes pienu;

21.2. informāciju par dzelzs papildu uzņemšanas nepieciešamību zīdaiņiem, kas vecāki par četriem mēnešiem, ja viņus baro ar šo maisījumu un tas nesatur pievienotu dzelzi;

21.3. vārdus "Svarīga norāde" (izceltā drukā), kuriem seko:

21.3.1. norāde par zīdīšanas pārākumu un par mātes pienu kā vislabāko zīdaiņa uzturu, kas pasargā zīdaini no veselības traucējumiem;

21.3.2. norāde par produkta lietošanu tikai saskaņā ar ārstniecības personas ieteikumu.

22. Šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto maisījumu marķējumā nedrīkst ietvert bērnu attēlus vai citus attēlus, vai tekstus, kas idealizē minētā produkta lietošanu. Marķējumā var ietvert grafiskus attēlus, kas atvieglo produkta identifikāciju un ilustrē tā sagatavošanu.

23. Šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto maisījumu marķējumā var ietvert paziņojumu par tā īpašu sastāvu saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumā minētajām prasībām.

24. Šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minēto maisījumu marķējumā norāda, ka produkts piemērots tikai tādu zīdaiņu uzturam, kuri vecāki par četriem mēnešiem, un ka šis produkts ir tikai daļa no zīdaiņa uztura.

IV. Prasības mātes piena aizstājēju reklāmai

25. Šo noteikumu 20.punktā, 21.3.apakš­punktā, 22. un 23.punktā minētās mātes piena aizstājēju marķējuma prasības attiecas arī:

25.1. uz mātes piena aizstājēju noformējumu, iesaiņojumu un izmantotajiem iesai­ņojuma materiāliem, kā arī uz izvietojumu un uz apkārtni, kurā produkts izvietots;

25.2. uz mātes piena aizstājēju reklāmu.

26. Šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto maisījumu reklāmu izmanto tikai zinātniskās publikācijās atbilstoši šo noteikumu 20.punktā, 21.3.apakšpunktā, 22. un 23.punktā minētajām prasībām. Reklāmā drīkst būt tikai zinātniski pamatota informācija. Reklāma nedrīkst netieši norādīt vai radīt priekšstatu, ka barošana ar maisījumu ir līdzvērtīga barošanai ar mātes pienu vai pārāka par to.

27. Šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētos maisījumus nedrīkst reklamēt tirdzniecības vietā, izsniedzot produkta paraugus tieši patērētājiem vai citādi veicinot pārdošanu mazumtirdzniecībā (piemēram, ar īpašām vitrīnām, atlaižu kuponiem, prēmijām, īpašu izpārdošanu, pārdodot preces par pazeminātu cenu, pārdodot komplektā ar citām precēm).

28. Ražotāji un izplatītāji nedrīkst izplatīt tieši vai netieši (ar ārstniecības iestāžu starpniecību) grūtniecēm, zīdaiņu un mazu bērnu mātēm vai viņu ģimenes locekļiem, kā arī citiem patērētājiem šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētos maisījumus vai to paraugus bez maksas vai par pazeminātu cenu, kā arī tos dāvināt.

29. Šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētos produktus atļauts piegādāt ziedojumu veidā vai pārdot par pazeminātām cenām sociālās aprūpes institūcijām tikai to zīdaiņu ēdināšanai, kuriem šie produkti nepieciešami, un tikai tik ilgi, cik nepieciešams.

30. Ārstniecības iestādes sniedz objektīvu un saprotamu informāciju (rakstisku vai audiovizuālu) par zīdaiņu un mazu bērnu barošanu un nodrošina šīs informācijas pieejamību visiem, kam tā nepieciešama. Minētajā informācijā iekļauj šādus jautājumus:

30.1. zīdīšanas labums un pārākums par barošanu ar mātes piena aizstājējiem;

30.2. mātes uzturs, gatavojoties zīdīšanai, un zīdīšanas paildzināšana;

30.3. daļējas barošanas ar mātes piena aizstājēju iespējamā negatīvā ietekme uz zīdīšanu;

30.4. grūtības atsākt zīdīšanu pēc pārtraukuma;

30.5. rūpnieciski ražotu vai mājās pagatavotu maisījumu pareiza lietošana.

31. Ražotāji un izplatītāji nodrošina, lai šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto maisījumu reklāma saturētu informāciju saskaņā ar šo noteikumu 30.punktu, vienlaikus sniedzot norādes par maisījumu lietošanas sociālajām un finansiālajām sekām, par zīdaiņu veselības apdraudējumu, ko rada neatbilstoša pārtika vai nepareizas barošanas metodes (arī nepiemērota maisījuma lietošana), par to, ka šie maisījumi ir paredzēti tikai zīdaiņiem, kuriem maisījumi nepieciešami, un tikai tik ilgi, cik nepieciešams. Reklāmā aizliegts ietvert attēlus, kas idealizē maisījumu lietošanu. Reklāmā atļauts iekļaut ražotāja vai izplatītāja nosaukumu vai firmas zīmi, bet nav atļauts iekļaut šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto produktu preču zīmi. Reklāmu izplata tikai ārstniecības iestādēs pēc saskaņošanas ar ārstniecības iestādi.

32. Šo noteikumu 31.punktā minēto reklāmu (izņemot šo noteikumu 26.punktā minētās publikācijas) izplatīšana atļauta tikai tad, ja saņemts Pārtikas un veterinārā dienesta rakstisks apstiprinājums, ka reklāma atbilst šo noteikumu un pārtikas apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām.

(Grozīts ar MK 27.12.2005. noteikumiem Nr. 1028)

33. Lai saņemtu šo noteikumu 32.punktā minēto apstiprinājumu, ražotājs vai izplatītājs iesniedz attiecīgu iesniegumu un reklāmas paraugu Pārtikas un veterinārajā dienestā. Pārtikas un veterinārais dienests 30 dienas pēc iesnieguma un reklāmas parauga saņemšanas izvērtē attiecīgās reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām un izsniedz rakstisku apstiprinājumu vai pamatotu atteikumu apstiprināt reklāmas atbilstību. Pārtikas un veterinārais dienests reklāmas izvērtēšanā var pieaicināt ekspertus. Iesnieguma un reklāmas parauga iesniedzējs Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu lēmumu var apstrīdēt Pārtikas aprites uzraudzības likumā un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 27.10.2005. noteikumiem Nr. 1028)

34. Maksa par reklāmas atbilstības izvērtēšanu ir 67,06 lati (bez PVN).

V. Noslēguma jautājums

35. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 13.marta noteikumus Nr.119 "Mātes piena aizstājēju sastāva obligātās nekaitīguma prasības un to marķējuma un reklāmas prasības" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 43.nr.; 2003, 21.nr.; 2004, 15.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 27.12.2005. noteikumu Nr. 1028 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr. 438)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1989.gada 3.maija Direktīvas 89/398/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz īpašas diētas pārtikas produktiem;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 19.decembra Direktīvas 96/84/EK, ar ko groza Direktīvu 89/398/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz īpašas diētas pārtikas produktiem;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 7.jūnija Direktīvas 1999/41/EK, ar ko groza Direktīvu 89/398/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz īpašas diētas pārtikas produktiem;

4) Komisijas 1991.gada 14.maija Direktīvas 91/321/EEK par mātes piena aizstājējiem zīdaiņiem un maziem bērniem;

5) Komisijas 1996.gada 16.februāra Direktīvas 96/4/EK, ar ko groza Direktīvu 91/321/EEK par mākslīgā piena maisījumiem zīdaiņiem un maziem bērniem;

6) Komisijas 1999.gada 25.maija Direktīvas 1999/50/EK, ar ko groza Direktīvu 91/321/EEK par mākslīgā piena maisījumu zīdaiņiem un maziem bērniem;

7) Komisijas 2003.gada 10.februāra Direktīvas 2003/14/EK, ar ko groza Direktīvu 91/321/EEK attiecībā uz mātes piena aizstājēju zīdaiņiem un piebarošanas pārtiku;

8) Padomes 1992.gada 18.jūnija Direktīvas 92/52/EEK par mākslīgā piena maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgā piena maisījumiem maziem bērniem, kas paredzēti eksportam uz trešajām valstīm;

9) Komisijas 2006.gada 23.oktobra Direktīvas 2006/82/EK, ar ko pielāgo Direktīvu 91/321/EEK par mātes piena aizstājējiem zīdaiņiem un maziem bērniem un Direktīvu 1999/21/EK par diētisko pārtiku cilvēkiem ar veselības traucējumiem saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos;

10) Komisijas 2006.gada 22.decembra Direktīvas 2006/141/EK par mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem, ar ko groza Direktīvu 1999/21/EK.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Veselības ministrs G.Bērziņš
1.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 31.maija noteikumiem Nr.368
Prasības zīdaiņiem (pirmo četru līdz sešu mēnešu vecumā) paredzēto maisījumu sastāvam1

Nr. p.k.

Maisījuma enerģētiskā vērtība un sastāvdaļas, mērvienības

Minimālais daudzums

Maksimālais daudzums

1

2

3

4

1.

Enerģētiskā vērtība, kJ/100 ml (kcal/100 ml)

250 (60)

315 (75)

2.

Olbaltumvielas:2, 3

2.1.

no govs piena olbaltumvielām ražotā maisījumā, g/100 kJ (g/100 kcal)

0,45 (1,8)4

0,7 (3)4

2.2.

no olbaltumvielu daļējiem hidrolizātiem ražotā maisījumā, g/100 kJ (g/100 kcal):

0,56 (2,25)4, 5

0,7 (3)4, 5

2.2.1.

taurīns, µmoli/100 kJ (µmoli/100 kcal)

10 (42)

 

2.2.2.

L-karnitīns, µmoli/100 kJ (µmoli/100 kcal)

1,8 (7,5)

-

2.3.

tikai no sojas izdalītām olbaltumvielām vai no tām kopā ar govs piena olbaltumvielām ražotā maisījumā, g/100 kJ (g/100 kcal)

0,56 (2,56)6

0,7 (3)6

2.3.1.

L-karnitīns, µmoli/100 kJ (µmoli/100 kcal)

1,8 (7,5)

-

2.3.2.

ķīmiskais indekss7

80 % no salīdzināmās olbaltumvielas8

-

3.

Tauki, g/100 kJ (g/100 kcal)9:

1,05 (4,4)

1,5 (6,5)

3.1.

laurīnskābe

-

15 % no kopējā tauku daudzuma

3.2.

miristīnskābe

-

15 % no kopējā tauku daudzuma

3.3.

linolskābe (glicerīdu, t.i., linoleātu formā), mg/100 kJ (mg/100 kcal)

70 (300)

285 (1200)

3.4.

alfa-linolēnskābe, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

12 (50)

-

3.5.

linolskābes-alfa-linolēnskābes attiecība

5

15

3.6.

trans-taukskābes

-

4 % no kopējā tauku daudzuma

3.7.

erukskābe

-

1 % no kopējā tauku daudzuma

3.8.

drīkst pievienot garo ķēžu polinepiesātinātās taukskābes (C20, C22):

   

3.8.1.

ω-3

-

1 % no kopējā tauku daudzuma

3.8.2.

ω-6

-

2 % no kopējā tauku daudzuma

3.8.3.

arahidonskābe

-

1 % no kopējā tauku daudzuma

3.8.4.

eikozānpentaēnskābes (C20:5, ω-3) saturs nedrīkst pārsniegt dokozaheksaēnskābes (C22:6, ω-3) saturu

   

4.

Ogļhidrāti (tikai laktoze, maltoze, saharoze, maltodekstrīni, glikozes sīrups, sausais glikozes sīrups, termiski neapstrādāta ciete, dabīgi brīva no lipekļa, želatinizēta ciete, dabīgi brīva no lipekļa), g/100 kJ (g/100 kcal):

1,7 (7)

3,4 (14)

4.1.

laktoze

0,85 (3,5)10

-

4.2.

saharoze

-

20 % no kopējā ogļhidrātu daudzuma

4.3.

termiski neapstrādāta ciete un/vai želatinizēta ciete, g/100 ml

-

2;
30 % no kopējā ogļhidrātu daudzuma

5.

Minerālvielas:

5.1.

no govs piena olbaltumvielām ražotā maisījumā:

   

5.1.1.

nātrijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

5 (20)

14 (60)

5.1.2.

kālijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

15 (60)

35 (145)

5.1.3.

hlorīdi, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

12 (50)

29 (125)

5.1.4.

kalcijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

12 (50)

-

5.1.5.

fosfors, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

6 (25)

22 (90)

5.1.6.

magnijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

1,2 (5)

3,6 (15)

5.1.7.

dzelzs11, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

0,12 (0,5)

0,36 (1,5)

5.1.8.

cinks, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

0,12 (0,5)

0,36 (1,5)

5.1.9.

varš, µg/100 kJ (µg/100 kcal)

4,8 (20)

19 (80)

5.1.10.

jods, µg/100 kJ (µg/100 kcal)

1,2 (5)

-

5.1.11.

selēns12, µg/100 kJ (µg/100 kcal)

-

0,7 (3)

5.1.12.

kalcija un fosfora attiecība

1,2

2,0

5.2.

tikai no sojas izdalītām olbaltumvielām vai no tām kopā ar govs piena olbaltumvielām ražotā maisījumā, mg/100 kJ (mg/100 kcal):

   

5.2.1.

nātrijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

5 (20)

14 (60)

5.2.2.

kālijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

15 (60)

35 (145)

5.2.3.

hlorīdi, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

12 (50)

29 (125)

5.2.4.

kalcijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

12 (50)

-

5.2.5.

fosfors, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

6 (25)

22 (90)

5.2.6.

magnijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

1,2 (5)

3,6 (15)

5.2.7.

dzelzs11, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

0,25 (1)

0,5 (2)

5.2.8.

cinks, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

0,18 (0,75)

0,6 (2,4)

5.2.9.

varš, µg/100 kJ (µg/100 kcal)

4,8 (20)

19 (80)

5.2.10.

jods, µg/100 kJ (µg/100 kcal)

1,2 (5)

-

5.2.11.

selēns12, µg/100 kJ (µg/100 kcal)

-

0,7 (3)

5.2.12.

kalcija un fosfora attiecība

1,2

2,0

6.

Vitamīni:

6.1.

A vitamīns, µg RE/100 kJ (µg RE/100 kcal)13

14 (60)

43 (180)

6.2.

D vitamīns, µg/100 kJ (µg/100 kcal)14

0,25 (1)

0,65 (2,5)

6.3.

tiamīns, µg/100 kJ (µg/100 kcal)

10 (40)

-

6.4.

riboflavīns, µg/100 kJ (µg/100 kcal)

14 (60)

-

6.5.

niacīns, mg NE/100 kJ (mg NE/100 kcal)15

0,2 (0,8)

-

6.6.

pantotēnskābe, µg/100 kJ (µg/100 kcal)

70 (300)

-

6.7.

B6 vitamīns, µg/100 kJ (µg/100 kcal)

9 (35)

-

6.8.

biotīns, µg/100 kJ (µg/100 kcal)

0,4 (1,5)

-

6.9.

folskābe, µg/100 kJ (µg/100 kcal)

1 (4)

-

6.10.

B12 vitamīns, µg/100 kJ (µg/100 kcal)

0,025 (0,1)

-

6.11.

C vitamīns, µg/100 kJ (µg/100 kcal)

1,9 (8)

-

6.12.

K vitamīns, µg/100 kJ (µg/100 kcal)

1 (4)

-

6.13.

E vitamīns, mg α-TE/g polinepiesātināto taukskābju, rēķinot pēc linolskābes, vai mg α-TE/100 kJ (mg α-TE/100 kcal)16

0,5 vai 0,1 (0,5)

-

7.

Nukleotīdi, kopējais daudzums, mg/100 kJ (mg/100 kcal), tai skaitā:

-

1,2 (5)

7.1.

citidīna 5'-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

-

0,60 (2,50)

7.2.

uridīna 5'-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

-

0,42 (1,75)

7.3.

adenozīna 5'-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

-

0,36 (1,50)

7.4.

guanozīna 5'-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

-

0,12 (0,50)

7.5.

inozīna 5'-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

-

0,24 (1,0)

Piezīmes.

1 Sastāvs norādīts lietošanai gatavā produktā, kas sagatavots pēc ražotāja norādījumiem.

2 Olbaltumvielu saturs = slāpekļa saturs x 6,38 (govs piena olbaltumvielām) vai slāpekļa saturs x 6,25 (no sojas izdalītām olbaltumvielām un olbaltumvielu daļējiem hidrolizātiem).

3 Aminoskābju pievienošana maisījumam atļauta tikai olbaltumvielu uzturvērtības uzlabošanai un tikai attiecībās, kādas nepieciešamas šim nolūkam.

4 Lai maisījumam būtu mātes pienam atbilstoša enerģētiskā vērtība, tam jāsatur katras neaizstājamās un daļēji neaizstājamās aminoskābes17 izmantojamais daudzums, kas nav mazāks par to, ko satur salīdzināmā olbaltumviela (mātes piena olbaltumvielas)8; aprēķinos ir atļauts cistīna un metionīna daudzumu saskaitīt kopā.

5 Olbaltumvielu lietderības koeficients (protein efficiency ratio PER) un kopējā olbaltumvielu izmantojamība (net protein utilization NPU) ir ne mazāka par attiecīgajiem kazeīna rādītājiem.

6 Lai maisījumam būtu mātes pienam atbilstoša enerģētiskā vērtība, tam jāsatur metionīna izmantojamais daudzums, kas nav mazāks par to, ko satur salīdzināmā olbaltumviela (mātes piena olbaltumvielas)8.

7 Ķīmiskais indekss — vismazākā attiecība starp katras neaizstājamās aminoskābes daudzumu izmantojamajā olbaltumvielā un katras attiecīgās aminoskābes daudzumu salīdzināmajā olbaltumvielā.

8 Salīdzināmo olbaltumvielu (kazeīna un mātes piena olbaltumvielu) aminoskābju saturs:

Nr. p.k.

Aminoskābes

Kazeīns, g/100 g olbaltumvielu

Mātes piena olbaltumvielas, g/100 g olbaltumvielu

1

2

3

4

1.

Arginīns

3,7

3,8

2.

Cistīns

0,3

1,3

3.

Histidīns

2,9

2,5

4.

Izoleicīns

5,4

4,0

5.

Leicīns

9,5

8,5

6.

Lizīns

8,1

6,7

7.

Metionīns

2,8

1,6

8.

Fenilalanīns

5,2

3,4

9.

Treonīns

4,7

4,4

10.

Triptofāns

1,6

1,7

11.

Tirozīns

5,8

3,2

12.

Valīns

6,7

4,5

9 Aizliegta sezama sēklu eļļas un kokvilnas sēklu eļļas izmantošana.

10 Neattiecas uz maisījumu, kurā sojas olbaltumvielu saturs pārsniedz 50% no kopējā olbaltumvielu satura.

11 Ierobežojums attiecināms uz maisījumu ar papildus pievienotu dzelzi.

12 Ierobežojums attiecināms uz maisījumu ar papildus pievienotu selēnu.

13 RE — visu trans-retinolu ekvivalents.

14 Holekalciferola veidā, kura 10 µg = 400 SV D vitamīna.

15 NE - niacīna ekvivalents, t.i., mg nikotīnskābes + mg triptofāna/60.

16 α-TE = d- α-tokoferola ekvivalents.

17 Neaizstājamo un daļēji neaizstājamo aminoskābju saturs mātes pienā:

Nr. p.k.

Aminoskābes

mg/100 kJ
(1 kJ = 0,239 kcal)

mg/100 kcal

1

2

3

4

1.

Arginīns

16

69

2.

Cistīns

6

24

3.

Histidīns

11

45

4.

Izoleicīns

17

72

5.

Leicīns

37

156

6.

Lizīns

29

122

7.

Metionīns

7

29

8.

Fenilalanīns

15

62

9.

Treonīns

19

80

10.

Triptofāns

7

30

11.

Tirozīns

14

59

12.

Valīns

19

80

Veselības ministrs G.Bērziņš
2.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 31.maija noteikumiem Nr.368
Prasības zīdaiņiem (no četru mēnešu vecuma) paredzēto maisījumu sastāvam1

Nr. p.k.

Maisījuma enerģētiskā vērtība un sastāvdaļas, mērvienības

Minimālais daudzums

Maksimālais daudzums

1

2

3

4

1.

Enerģētiskā vērtība, kJ/100 ml (kcal/100 ml)

250 (60)

335 (80)

2.

Olbaltumvielas2, 3, 4, g/100 kJ (g/100 kcal):

0,5 (2,25)5

1 (4,5)5

2.1.

ķīmiskais indekss6

80 % no salīdzināmās olbaltumvielas (kazeīns vai mātes piena olbaltumvielas)7

-

3.

Tauki, g/100 kJ (g/100 kcal)8:

0,8 (3,3)

1,5 (6,5)

3.1.

laurīnskābe

-

15 % no kopējā tauku daudzuma

3.2.

miristīnskābe

-

15 % no kopējā tauku daudzuma

3.3.

linolskābe (glicerīdu, t.i., linolātu veidā)

70 (300)9

-

3.4.

trans-taukskābes

-

4 % no kopējā tauku daudzuma

3.5.

erukskābe

-

1 % no kopējā tauku daudzuma

4.

Ogļhidrāti, g/100 kJ (g/100 kcal)10:

1,7 (7)

3,4 (14)

4.1.

laktoze

0,45 (18)11

-

4.2.

saharoze, fruktoze, medus

-

atsevišķi vai kopā 20 % no kopējā ogļhidrātu daudzuma

5.

Minerālvielas:

5.1.

dzelzs, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

0,25 (1)

0,5 (2)

5.2.

jods, μg/100 kJ (μg/100 kcal)

1,2 (5)

-

5.3.

cinks, mg/100 kJ (mg/100 kcal):

   

5.3.1.

no govs piena ražotā maisījumā

0,12 (0,5)

-

5.3.2.

tikai no sojas izdalītām olbaltumvielām vai no tām kopā ar govs piena olbaltumvielām ražotā maisījumā

0,18 (0,75)

-

5.4.

citas minerālvielas

atbilstoši govs piena minerālvielu saturam12

5.5.

kalcija un fosfora attiecība

-

2,0

6.

Vitamīni:

6.1.

A vitamīns, μg RE/100 kJ (μg RE/100 kcal)13

14 (60)

43 (180)

6.2.

D vitamīns, μg/100 kJ (μg/100 kcal)14

0,25 (1)

0,75 (3)

6.3.

C vitamīns, μg/100 kJ (μg/100 kcal)

1,9 (8)

-

6.4.

E vitamīns, mg α-TE /g polinepiesātināto taukskābju, rēķinot pēc linolskābes, vai mg α-TE /100 kJ (mg α-TE/100 kcal)15

0,5 vai 0,1 (0,5)

-

7.

Nukleotīdi, kopējais daudzums, mg/100 kJ (mg/100 kcal), tai skaitā:

-

1,2 (5)

7.1.

citidīna 5'-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

-

0,60 (2,50)

7.2.

uridīna 5'-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

-

0,42 (1,75)

7.3.

adenozīna 5'-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

-

0,36 (1,50)

7.4.

guanozīna 5'-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

-

0,12 (0,50)

7.5.

inozīna 5'-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

-

0,24 (1,0)

Piezīmes.

1 Sastāvs norādīts lietošanai gatavā produktā, kas sagatavots pēc ražotāja norādījumiem.

2 Olbaltumvielu saturs = slāpekļa saturs x 6,38 (govs piena olbaltumvielām) vai slāpekļa saturs x 6,25 (no sojas izdalītām olbaltumvielām un daļēji hidrolizētām olbaltumvielām).

3 Aminoskābju pievienošana maisījumam atļauta tikai olbaltumvielu uzturvērtības uzlabošanai un tikai attiecībās, kādas nepieciešamas šim nolūkam.

4 Ja maisījums ir pagatavots no sojas olbaltumvielām vai no tām kopā ar govs piena olbaltumvielām, citas olbaltumvielas nav atļauts pievienot.

5 Lai maisījumam būtu mātes pienam atbilstoša enerģētiskā vērtība, tam jāsatur metionīna izmantojamais daudzums, kas nav mazāks par to, ko satur salīdzināmā olbaltumviela (mātes piena olbaltumvielas) 7.

6 Ķīmiskais indekss — vismazākā attiecība starp katras neaizstājamās aminoskābes daudzumu izmantojamajā olbaltumvielā un katras attiecīgās aminoskābes daudzumu salīdzināmajā olbaltumvielā.

7 Salīdzināmo olbaltumvielu (kazeīna un mātes piena olbaltumvielu) aminoskābju saturs:

Nr. p.k.

Aminoskābes

Kazeīns, g/100 g olbaltumvielu

Mātes piena olbaltumvielas, g/100 g olbaltumvielu

1

2

3

4

1.

Arginīns

3,7

3,8

2.

Cistīns

0,3

1,3

3.

Histidīns

2,9

2,5

4.

Izoleicīns

5,4

4,0

5.

Leicīns

9,5

8,5

6.

Lizīns

8,1

6,7

7.

Metionīns

2,8

1,6

8.

Fenilalanīns

5,2

3,4

9.

Treonīns

4,7

4,4

10.

Triptofāns

1,6

1,7

11.

Tirozīns

5,8

3,2

12.

Valīns

6,7

4,5

8 Aizliegta sezama sēklu eļļas un kokvilnas sēklu eļļas izmantošana.

9 Šī norma attiecas tikai uz maisījumu, kas satur dārzeņu eļļas.

10 Nav atļauts izmantot sastāvdaļas, kas satur lipekli.

11 Neattiecas uz maisījumu, kurā no sojas izdalīto olbaltumvielu daudzums ir lielāks par 50 % no kopējā olbaltumvielu daudzuma.

12 Minerālvielas govs pienā:

Nr. p.k.

Minerālvielas

100 g beztauku sausnas

1 g olbaltumvielu

1

2

3

4

1.

Nātrijs, mg

550

15

2.

Kālijs, mg

1680

43

3.

Hlorīdi, mg

1050

28

4.

Kalcijs, mg

1350

35

5.

Fosfors, mg

1070

28

6.

Magnijs, mg

135

3,5

7.

Varš, μg

225

6

8.

Jods

Nav noteikts, mainās atkarībā no sezonas un lopkopības apstākļiem

 

13 RE = visu trans-retinolu ekvivalents.

14 Holekalciferola veidā, kura 10 μg = 400 SV D vitamīna.

15 α-TE = d- α-tokoferola ekvivalents.

Veselības ministrs G.Bērziņš
3.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 31.maija noteikumiem Nr.368
Vielas, kuras atļauts pievienot mātes piena aizstājējiem

Nr. p.k.

Viela

Vielas atļautās formas

1

2

3

1.

Vitamīni:

 

1.1.

A vitamīns

retinols
retinola acetāts
retinola palmitāts
beta-karotīns

1.2.

D vitamīns

D2 vitamīns (ergokalciferols)
D3 vitamīns (holekalciferols)

1.3.

B1 vitamīns

tiamīna hidrohlorīds
tiamīna mononitrāts

1.4.

B2 vitamīns

riboflavīns
nātrija riboflavīna 5'-fosfāts

1.5.

niacīns

nikotīnamīds
nikotīnskābe

1.6.

B6 vitamīns

piridoksīna hidrohlorīds
piridoksīna 5-fosfāts

1.7.

pantotēn­skābe

kalcija D-pantotenāts
nātrija D-pantotenāts
dekspantenols

1.8.

folskābe

folskābe

1.9.

B12 vitamīns

ciānkobalamīns
hidroksokobalamīns

1.10.

biotīns

D-biotīns

1.11.

C vitamīns

L-askorbīnskābe
nātrija L-askorbāts
kalcija L-askorbāts
6-palmitil-L-askorbīnskābe (askorbilpalmitāts)
kālija askorbāts

1.12.

K vitamīns

filohinons (fitomenadions)

1.13.

E vitamīns

D-alfa-tokoferols
DL-alfa-tokoferols
D-alfa-tokoferola acetāts
DL-alfa-tokoferola acetāts

2.

Minerālvielas:

 

2.1.

kalcijs (Ca)

kalcija karbonāts
kalcija hlorīds
kalcija citrāti
kalcija glukonāts
kalcija glicerofosfāts
kalcija laktāts
kalcija hidroksīds
kalcija fosfāti

2.2.

magnijs (Mg)

magnija karbonāts
magnija hlorīds
magnija glukonāts
magnija oksīds
magnija hidroksīds
magnija fosfāti
magnija sulfāts
magnija citrāti

2.3.

kālijs (K)

kālija bikarbonāts
kālija karbonāts
kālija hlorīds
kālija citrāti
kālija glukonāts
kālija laktāts
kālija fosfāti
kālija hidroksīds

2.4.

dzelzs (Fe)

divvērtīgās dzelzs citrāts
trīsvērtīgās dzelzs amonija citrāts
divvērtīgās dzelzs glukonāts
divvērtīgās dzelzs laktāts
divvērtīgās dzelzs sulfāts
divvērtīgās dzelzs fumarāts
trīsvērtīgās dzelzs difosfāts (trīsvērtīgās dzelzs pirofosfāts)

2.5.

varš (Cu)

vara-lizīna komplekss
vara karbonāts
vara citrāts
vara glukonāts
vara sulfāts

2.6.

cinks (Zn)

cinka acetāts
cinka citrāts
cinka laktāts
cinka sulfāts
cinka oksīds
cinka glukonāts
cinka hlorīds

2.7.

mangāns (Mn)

mangāna karbonāts
mangāna hlorīds
mangāna citrāts
mangāna glukonāts
mangāna sulfāts

2.8.

nātrijs (Na)

nātrija bikarbonāts
nātrija hlorīds
nātrija citrāts
nātrija glukonāts
nātrija karbonāts
nātrija laktāts
nātrija fosfāti
nātrija hidroksīds

2.9.

selēns (Se)

nātrija selenāts
nātrija selenīts

2.10.

jods (J)

kālija jodīds
nātrija jodīds
kālija jodāts

3.

Aminoskābes un citi slāpekļa savienojumi:

 

3.1.

L-arginīns un tā hidrohlorīds

 

3.2.

L-cistīns un tā hidrohlorīds

 

3.3.

L-histidīns un tā hidrohlorīds

 

3.4.

L-izoleicīns un tā hidrohlorīds

 

3.5.

L-leicīns un tā hidrohlorīds

 

3.6.

L-cisteīns un tā hidrohlorīds

 

3.7.

L-lizīns un tā hidrohlorīds

 

3.8.

L-metionīns

 

3.9.

L-fenilalanīns

 

3.10.

L-treonīns

 

3.11.

L-triptofāns

 

3.12.

L-tirozīns

 

3.13.

L-valīns

 

3.14.

L-karnitīns un tā hidrohlorīds

 

3.15.

taurīns

 

3.16.

citidīna 5'-monofosfāts un tā nātrija sāļi

 

3.17.

uridīna 5'-monofosfāts un tā nātrija sāļi

 

3.18.

adenozīna 5'-monofosfāts un tā nātrija sāļi

 

3.19.

guanozīna 5'-monofosfāts un tā nātrija sāļi

 

3.20.

inozīna 5'-monofosfāts un tā nātrija sāļi

 

4.

Citas vielas:

 

4.1.

holīns

 

4.2.

holīna hlorīds

 

4.3.

holīna citrāts

 

4.4.

holīna bitartrāts

 
4.5. inozīts  
Veselības ministrs G.Bērziņš
4.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 31.maija noteikumiem Nr.368
Pesticīdu maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums mātes piena aizstājējos

Nr. p.k.

Pesticīda (pesticīda metabolīta) nosaukums

Maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums
(mg/kg)

1.

Kadusafoss

0,006

2.

Demeton-S-metils/demeton-S-metilsulfons/oksidemetonmetils (atsevišķi vai kombinācijās, kas izteikts kā demeton-S-metils)

0,006

3.

Etoprofoss

0,008

4.

Fipronils (fipronila un fipronildesulfinila summa, izteikta kā fipronils)

0,004

5.

Propinebs/propilēntiourīnviela (propineba un propilēntiourīnvielas summa)

0,006

Veselības ministrs G.Bērziņš
5.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 31.maija noteikumiem Nr.368
Pesticīdi, kurus aizliegts izmantot lauksaimniecības produktu ieguvē, ja šos produktus izmanto mātes piena aizstājēju ražošanā, un to atliekvielas

Nr. p.k.

Pesticīda nosaukums (pesticīda atliekvielas nosaukums)

1.

Disulfotons (disulfotona, disulfotona sulfoksīda un disulfotona sulfona summa, kas izteikta kā disulfotons)

2.

Fensulfotions (fensulfotiona, fensulfotiona skābekļa analoga un fensulfotiona sulfonu summa, kas izteikta kā fensulfotions)

3.

Fentins, izteikts kā trifeniltinkatjons

4.

Haloksifops (haloksifopa, tā sāļu un esteru, tajā skaitā konjugātu, summa, izteikta kā haloksifops)

5.

Heptahlors un trans-heptahlorepoksīds, izteikts kā heptahlors

6.

Heksahlorbenzols

7.

Nitrofēns

8.

Ometoāts

9.

Terbufoss (terbufosa, tā sulfoksīda un sulfona summa, izteikta kā terbufoss)

2.tabula

Nr. p.k.

Pesticīda nosaukums

1.

Aldrīns un dieldrīns, izteikti kā dieldrīns

2.

Endrīns

Veselības ministrs G.Bērziņš
6.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 31.maija noteikumiem Nr.368
Mātes piena aizstājēju tirdzniecības nosaukumi latviešu valodā un Eiropas Savienības valstu valodās

(Pielikums grozīts ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr. 438)

1.No dažādām olbaltumvielām pagatavoto mātes piena aizstājēju tirdzniecības nosaukumi latviešu valodā un Eiropas Savienības valstu valodās:

Nr. p.k.

Valoda

Tirdzniecības nosaukums

1.1.

latviešu

Maisījums zīdaiņiem līdz četru-sešu mēnešu vecumam

Maisījums zīdaiņiem no četru mēnešu vecuma

1.2.

angļu

Infant formula

Follow-on formula

1.3.

dāņu

Modermælkserstatning

Tilskudsblanding

1.4.

vācu

Säuglingsanfangsnahrung

Folgenahrung

1.5.

grieķu

Παρασκεύασμα για ξρέφη

Παρασκεύασμα δεύτερης ξρεφικής ηλικίας

1.6.

spāņu

Preparado para lactentes

Preparado de continuación

1.7.

franču

Préparation pour nourrissons

Préparation pour nourrissons

1.8.

itāliešu

Alimento per lattanti

Alimento di proseguimento

1.9.

holandiešu

Volledige zuigelingenvoeding

Opvolgzuigelingenvoeding

1.10.

portugāļu

Fórmula para lactentes

Fórmula de transição

1.11.

somu

Äidinmaidonkorvike

Vieroitusvalmiste

1.12.

zviedru

Modersmjölksersättning

Tillskottsnäring

1.13.

čehu

Počatečni kojenecka vyživa

Pokračovaci kojenecka vyživa

1.14.

igauņu

Imiku piimasegu

Jätkupiimasegu

1.15.

lietuviešu

Mišinys kūdikiams iki 4 - 6 men

Mišinys kūdikiams, vyresniems kaip 4men

1.16.

ungāru

Anyatej-helyettesitö tapszer

Anyatej-kiegeszitö tapszer

1.17.

maltiešu

Formula tat-trabi

Formula tal-prosegwiment

1.18.

poļu

Preparat do poczatkowego zywienia niemowlat

Preparat do dalszego zywienia niemowlat

1.19.

slovēņu

Začetna formula za dojenčke

Nadaljevalna formula za dojenčke

1.20.

slovāku

Počiatočna dojčenska vyživa

Nasledna dojčenska vyživa

1.21.

bulgāru

Храни за кърмачета

Преходни храни

1.22.

rumāņu

Preparate pentru sugari

Preparate pentru copii de vârstă mică

2.No govs piena olbaltumvielām pagatavoto mātes piena aizstājēju tirdzniecības nosaukumi latviešu valodā un Eiropas Savienības valstu valodās:

Nr. p.k.

Valoda

Tirdzniecības nosaukums

2.1.

latviešu

Piens zīdaiņiem līdz četru-sešu mēnešu vecumam

Piens zīdaiņiem no četru mēnešu vecuma

2.2.

angļu

Infant milk

Follow-on milk

2.3.

dāņu

Modermælkserstatning udelukkende baseret på mælk

Tilskudsblanding udelukkende baseret på mælk

2.4.

vācu

Säuglingsmilchnahrung

Folgemilch

2.5.

grieķu

Γάλα για ζρέφη

Γάλα δεύτερης ζρεφικής ηλικίας

2.6.

spāņu

Leche para lactentes

Leche de continuacion

2.7.

franču

Lait pour nourrissons

Lait de suite

2.8.

itāliešu

Latte per lattanti

Latte di proseguimento

2.9.

holandiešu

Volledige zuigelingenvoeding op basis van melk "Zuigelingenmelk"

Opvolgmelk

2.10.

portugāļu

Leite para lactentes

Leite de transição

2.11.

somu

Maitopohjainen äidinmaidonkorvike

Maitopohjainen vieroitusvalmiste

2.12.

zviedru

Modersmjölksersättning uteslutande baserad på mjölk

Tillskottsnäring uteslutande baserad på mjölk

2.13.

čehu

Počatečni mlečna kojenecka vyživa

Pokračovaci mlečna kojenecka vyživa

2.14.

igauņu

Piimal pohinev imiku piimasegu

Piimal pohinev jätkupiimasegu

2.15.

lietuviešu

Pieno mišinys kūdikiams iki 4 - 6 men

Pieno mišinys kūdikiams, vyresniems kaip 4 men

2.16.

ungāru

Tejalapu anyatej-helyettesitö tapszer

Tejalapu anyatej-kiegeszitö tapszer

2.17.

maltiešu

Halib tat-trabi

Halib tal-prosegwiment

2.18.

poļu

Mleko poczatkowego

Mleko nastepne

2.19.

slovēņu

Začetno mleko za dojenčke

Nadaljevalno mleko za dojenčke

2.20.

slovāku

Počiatočna dojčenska mliečna vyživa

Nasledna dojčenska mliečna vyživa

2.21.

bulgāru

Млека за кърмачета

Преходни млека

2.22.

rumāņu

Lapte pentru sugari

Lapte pentru copii de vârstă mică

Veselības ministrs G.Bērziņš
7.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 31.maija noteikumiem Nr.368
Prasības zīdaiņiem (pirmo četru līdz sešu mēnešu vecumā) paredzētā maisījuma īpašajam sastāvam (marķējumā ietverts paziņojums par īpašu maisījuma sastāvu)

Nr. p.k.

Paziņojums marķējumā par īpašu maisījuma sastāvu

Prasības sastāvam

1

2

3

1.

Adaptētas olbaltumvielas

Olbaltumvielu saturs ir mazāks par 0,6g/100 kJ (2,5 g/100 kcal), un sūkalu olbaltumvielu/kazeīna attiecība nav mazāka par 1,0

2.

Mazs nātrija saturs

Nātrija saturs mazāks par 9 mg/100 kJ (39 mg/100 kcal)

3.

Nesatur saharozi

Nesatur saharozi

4.

Satur tikai laktozi

Satur tikai laktozi

5.

Nesatur laktozi

Nesatur laktozi

6.

Bagātināts ar dzelzi

Pievienota dzelzs

7.

Samazināts alerģijas risks pret piena olbaltumvielām (marķējumā var būt norāde par samazinātu alergēna saturu maisījumā un par samazinātām alergēna antigēna īpašībām)

a) Maisījums atbilst 1.pielikuma 2.2.apakšpunkta prasībām, un imunoreaktīvās olbaltumvielas daudzums, kas noteikts ar vispārpieņemtām metodēm, ir mazāks par 1 % no slāpekli saturošām vielām maisījumā

b) Marķējumā norāda, ka produkts nav jālieto zīdaiņiem, kuri ir alerģiski pret nesašķeltām olbaltumvielām, no kurām produkts pagatavots, ja vien vispārpieņemtas klīniskas pārbaudes nepierāda produkta toleranci vairāk kā 90 % zīdaiņu (ticamības intervāls 95 %), kuri ir pārmērīgi jutīgi pret olbaltumvielām, no kurām pagatavots maisījums

c) Iekšķīgi barojot, maisījums nedrīkst izraisīt dzīvniekiem pastiprinātu jutīgumu pret nesašķeltām olbaltumvielām, no kurām iegūts maisījums

d) Ir pieejams objektīvs un zinātniski pamatots pierādījums par marķējumā norādītajām maisījuma īpašībām

Veselības ministrs G.Bērziņš
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par mātes piena aizstājēju sastāva obligātajām nekaitīguma prasībām, to marķējuma .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 368Pieņemts: 31.05.2005.Stājas spēkā: 04.06.2005.Zaudē spēku: 30.05.2008.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 88, 03.06.2005.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
109620
{"selected":{"value":"30.06.2007","content":"<font class='s-1'>30.06.2007.-29.05.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"30.06.2007","iso_value":"2007\/06\/30","content":"<font class='s-1'>30.06.2007.-29.05.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2006","iso_value":"2006\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2006.-29.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.06.2005","iso_value":"2005\/06\/04","content":"<font class='s-1'>04.06.2005.-31.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
30.06.2007
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)