The Parties,

Determined to implement the Convention on Long-range Transboundary Air Pollution,

Concerned that emissions of certain heavy metals are transported across national boundaries and may cause damage to ecosystems of environmental and economic importance and may have harmful effects on human health,

Considering that combustion and industrial processes are the predominant anthropogenic sources of emissions of heavy metals into the atmosphere,

Acknowledging that heavy metals are natural constituents of the Earth's crust and that many heavy metals in certain forms and appropriate concentrations are essential to life,

Taking into consideration existing scientific and technical data on the emissions, geochemical processes, atmospheric transport and effects on human health and the environment of heavy metals, as well as on abatement techniques and costs,

Aware that techniques and management practices are available to reduce air pollution caused by the emissions of heavy metals,

Recognizing that countries in the region of the United Nations Economic Commission for Europe (UN/ECE) have different economic conditions, and that in certain countries the economies are in transition,

Resolved to take measures to anticipate, prevent or minimize emissions of certain heavy metals and their related compounds, taking into account the application of the precautionary approach, as set forth in principle 15 of the Rio Declaration on Environment and Development,

Reaffirming that States have, in accordance with the Charter of the United Nations and the principles of international law, the sovereign right to exploit their own resources pursuant to their own environmental and development policies, and the responsibility to ensure that activities within their jurisdiction or control do not cause damage to the environment of other States or of areas beyond the limits of national jurisdiction,

Mindful that measures to control emissions of heavy metals would also contribute to the protection of the environment and human health in areas outside the UN/ECE region, including the Arctic and international waters,

Noting that abating the emissions of specific heavy metals may provide additional benefits for the abatement of emissions of other pollutants,

Aware that further and more effective action to control and reduce emissions of certain heavy metals may be needed and that, for example, effects-based studies may provide a basis for further action,

Noting the important contribution of the private and non-governmental sectors to knowledge of the effects associated with heavy metals, available alternatives and abatement techniques, and their role in assisting in the reduction of emissions of heavy metals,

Bearing in mind the activities related to the control of heavy metals at the national level and in international forums,

Have agreed as follows:

Article 1

DEFINITION

For the purposes of the present Protocol,

1. "Convention" means the Convention on Long-range Transboundary Air Pollution, adopted in Geneva on 13 November 1979;

2. "EMEP" means the Cooperative Programme for Monitoring and Evaluation of Long-range Transmission of Air Pollutants in Europe;

3. "Executive Body" means the Executive Body for the Convention constituted under article 10, paragraph 1, of the Convention;

4. "Commission" means the United Nations Economic Commission for Europe;

5. "Parties" means, unless the context otherwise requires, the Parties to the present Protocol;

6. "Geographical scope of EMEP" means the area defined in article 1, paragraph 4, of the Protocol to the 1979 Convention on Long-range Transboundary Air Pollution on Long-term Financing of the Cooperative Programme for Monitoring and Evaluation of the Long-range Transmission of Air Pollutants in Europe (EMEP), adopted in Geneva on 28 September 1984;

7. "Heavy metals" means those metals or, in some cases, metalloids which are stable and have a density greater than 4.5 g/cm³ and their compounds;

8. "Emission" means a release from a point or diffuse source into the atmosphere;

9. "Stationary source" means any fixed building, structure, facility, installation, or equipment that emits or may emit a heavy metal listed in annex I directly or indirectly into the atmosphere;

10. "New stationary source" means any stationary source of which the construction or substantial modification is commenced after the expiry of two years from the date of entry into force of: (i) this Protocol; or (ii) an amendment to annex I or II, where the stationary source becomes subject to the provisions of this Protocol only by virtue of that amendment. It shall be a matter for the competent national authorities to decide whether a modification is substantial or not, taking into account such factors as the environmental benefits of the modification;

11. "Major stationary source category" means any stationary source category that is listed in annex II and that contributes at least one per cent to a Party's total emissions from stationary sources of a heavy metal listed in annex I for the reference year specified in accordance with annex I.

Article 2

OBJECTIVE

The objective of the present Protocol is to control emissions of heavy metals caused by anthropogenic activities that are subject to long-range transboundary atmospheric transport and are likely to have significant adverse effects on human health or the environment, in accordance with the provisions of the following articles.

Article 3

BASIC OBLIGATIONS

1. Each Party shall reduce its total annual emissions into the atmosphere of each of the heavy metals listed in annex I from the level of the emission in the reference year set in accordance with that annex by taking effective measures, appropriate to its particular circumstances.

2. Each Party shall, no later than the timescales specified in annex VI, apply:

(a) The best available techniques, taking into consideration annex III, to each new stationary source within a major stationary source category for which annex III identifies best available techniques;

(b) The limit values specified in annex V to each new stationary source within a major stationary source category. A Party may, as an alternative, apply different emission reduction strategies that achieve equivalent overall emission levels;

(c) The best available techniques, taking into consideration annex III, to each existing stationary source within a major stationary source category for which annex III identifies best available techniques. A Party may, as an alternative, apply different emission reduction strategies that achieve equivalent overall emission reductions;

(d) The limit values specified in annex V to each existing stationary source within a major stationary source category, insofar as this is technically and economically feasible. A Party may, as an alternative, apply different emission reduction strategies that achieve equivalent overall emission reductions.

3. Each Party shall apply product control measures in accordance with the conditions and timescales specified in annex VI.

4. Each Party should consider applying additional product management measures, taking into consideration annex VII.

5. Each Party shall develop and maintain emission inventories for the heavy metals listed in annex I, for those Parties within the geographical scope of EMEP, using as a minimum the methodologies specified by the Steering Body of EMEP, and, for those Parties outside the geographical scope of EMEP, using as guidance the methodologies developed through the work plan of the Executive Body.

6. A Party that, after applying paragraphs 2 and 3 above, cannot achieve the requirements of paragraph 1 above for a heavy metal listed in annex I, shall be exempted from its obligations in paragraph 1 above for that heavy metal.

7. Any Party whose total land area is greater than 6,000,000 km² shall be exempted from its obligations in paragraphs 2 (b), (c), and (d) above, if it can demonstrate that, no later than eight years after the date of entry into force of the present Protocol, it will have reduced its total annual emissions of each of the heavy metals listed in annex I from the source categories specified in annex II by at least 50 per cent from the level of emissions from these categories in the reference year specified in accordance with annex I. A Party that intends to act in accordance with this paragraph shall so specify upon signature of, or accession to, the present Protocol.

Article 4

EXCHANGE OF INFORMATION AND TECHNOLOGY

1. The Parties shall, in a manner consistent with their laws, regulations and practices, facilitate the exchange of technologies and techniques designed to reduce emissions of heavy metals, including but not limited to exchanges that encourage the development of product management measures and the application of best available techniques, in particular by promoting:

(a) The commercial exchange of available technology;

(b) Direct industrial contacts and cooperation, including joint ventures;

(c) The exchange of information and experience; and

(d) The provision of technical assistance.

2. In promoting the activities specified in paragraph 1 above, the Parties shall create favourable conditions by facilitating contacts and cooperation among appropriate organizations and individuals in the private and public sectors that are capable of providing technology, design and engineering services, equipment or finance.

Article 5

STRATEGIES, POLICIES, PROGRAMMES AND MEASURES

1. Each Party shall develop, without undue delay, strategies, policies and programmes to discharge its obligations under the present Protocol.

2. A Party may, in addition:

(a) Apply economic instruments to encourage the adoption of cost-effective approaches to the reduction of heavy metal emissions;

(b) Develop government/industry covenants and voluntary agreements;

(c) Encourage the more efficient use of resources and raw materials;

(d) Encourage the use of less polluting energy sources;

(e) Take measures to develop and introduce less polluting transport systems;

(f) Take measures to phase out certain heavy metal emitting processes where substitute processes are available on an industrial scale;

(g) Take measures to develop and employ cleaner processes for the prevention and control of pollution.

3. The Parties may take more stringent measures than those required by the present Protocol.

Article 6

RESEARCH, DEVELOPMENT AND MONITORING

The Parties shall encourage research, development, monitoring and cooperation, primarily focusing on the heavy metals listed in annex I, related, but not limited, to:

(a) Emissions, long-range transport and deposition levels and their modelling, existing levels in the biotic and abiotic environment, the formulation of procedures for harmonizing relevant methodologies;

(b) Pollutant pathways and inventories in representative ecosystems;

(c) Relevant effects on human health and the environment, including quantification of those effects;

(d) Best available techniques and practices and emission control techniques currently employed by the Parties or under development;

(e) Collection, recycling and, if necessary, disposal of products or wastes containing one or more heavy metals;

(f) Methodologies permitting consideration of socio-economic factors in the evaluation of alternative control strategies;

(g) An effects-based approach which integrates appropriate information, including information obtained under subparagraphs (a) to (f) above, on measured or modelled environmental levels, pathways, and effects on human health and the environment, for the purpose of formulating future optimized control strategies which also take into account economic and technological factors;

(h) Alternatives to the use of heavy metals in products listed in annexes VI and VII;

(i) Gathering information on levels of heavy metals in certain products, on the potential for emissions of those metals to occur during the manufacture, processing, distribution in commerce, use, and disposal of the product, and on techniques to reduce such emissions.

Article 7

REPORTING

1. Subject to its laws governing the confidentiality of commercial information:

(a) Each Party shall report, through the Executive Secretary of the Commission, to the Executive Body, on a periodic basis as determined by the Parties meeting within the Executive Body, information on the measures that it has taken to implement the present Protocol;

(b) Each Party within the geographical scope of EMEP shall report, through the Executive Secretary of the Commission, to EMEP, on a periodic basis to be determined by the Steering Body of EMEP and approved by the Parties at a session of the Executive Body, information on the levels of emissions of the heavy metals listed in annex I, using as a minimum the methodologies and the temporal and spatial resolution specified by the Steering Body of EMEP. Parties in areas outside the geographical scope of EMEP shall make available similar information to the Executive Body if requested to do so. In addition, each Party shall, as appropriate, collect and report relevant information relating to its emissions of other heavy metals, taking into account the guidance on the methodologies and the temporal and spatial resolution of the Steering Body of EMEP and the Executive Body.

2. The information to be reported in accordance with paragraph 1 (a) above shall be in conformity with a decision regarding format and content to be adopted by the Parties at a session of the Executive Body. The terms of this decision shall be reviewed as necessary to identify any additional elements regarding the format or the content of the information that is to be included in the reports.

3. In good time before each annual session of the Executive Body, EMEP shall provide information on the long-range transport and deposition of heavy metals.

Article 8

CALCULATIONS

EMEP shall, using appropriate models and measurements and in good time before each annual session of the Executive Body, provide to the Executive Body calculations of transboundary fluxes and depositions of heavy metals within the geographical scope of EMEP. In areas outside the geographical scope of EMEP, models appropriate to the particular circumstances of Parties to the Convention shall be used.

Article 9

COMPLIANCE

Compliance by each Party with its obligations under the present Protocol shall be reviewed regularly. The Implementation Committee established by decision 1997/2 of the Executive Body as its fifteenth session shall carry out such reviews and report to the Parties meeting within the Executive Body in accordance with the terms of the annex to that decision, including any amendments thereto.

Article 10

REVIEWS BY THE PARTIES AT SESSIONS OF THE EXECUTIVE BODY

1. The Parties shall, at sessions of the Executive Body, pursuant to article 10, paragraph 2 (a), of the Convention, review the information supplied by the Parties, EMEP and other subsidiary bodies and the reports of the Implementation Committee referred to in article 9 of the present Protocol.

2. The Parties shall, at sessions of the Executive Body, keep under review the progress made towards meeting the obligations set out in the present Protocol.

3. The Parties shall, at sessions of the Executive Body, review the sufficiency and effectiveness of the obligations set out in the present Protocol.

(a) Such reviews will take into account the best available scientific information on the effects of the deposition of heavy metals, assessments of technological developments, and changing economic conditions;

(b) Such reviews will, in the light of the research, development, monitoring and cooperation undertaken under the present Protocol:

(i) Evaluate progress towards meeting the objective of the present Protocol;

(ii) Evaluate whether additional emission reductions beyond the levels required by this Protocol are warranted to reduce further the adverse effects on human health or the environment; and

(iii) Take into account the extent to which a satisfactory basis exists for the application of an effects-based approach;

(c) The procedures, methods and timing for such reviews shall be specified by the Parties at a session of the Executive Body.

4. The Parties shall, based on the conclusion of the reviews referred to in paragraph 3 above and as soon as practicable after completion of the review, develop a work plan on further steps to reduce emissions into the atmosphere of the heavy metals listed in annex II.

Article 11

SETTLEMENT OF DISPUTES

1. In the event of a dispute between any two or more Parties concerning the interpretation or application of the present Protocol, the Parties concerned shall seek a settlement of the dispute through negotiation or any other peaceful means of their own choice. The parties to the dispute shall inform the Executive Body of their dispute.

2. When ratifying, accepting, approving or acceding to the present Protocol, or at any time thereafter, a Party which is not a regional economic integration organization may declare in a written instrument submitted to the Depositary that, in respect of any dispute concerning the interpretation or application of the Protocol, it recognizes one or both of the following means of dispute settlement as compulsory ipso facto and without special agreement, in relation to any Party accepting the same obligation:

(a) Submission of the dispute to the International Court of Justice;

(b) Arbitration in accordance with procedures to be adopted by the Parties at a session of the Executive Body, as soon as practicable, in an annex on arbitration.

A Party which is a regional economic integration organization may make a declaration with like effect in relation to arbitration in accordance with the procedures referred to in subparagraph (b) above.

3. A declaration made under paragraph 2 above shall remain in force until it expires in accordance with its terms or until three months after written notice of its revocation has been deposited with the Depositary.

4. A new declaration, a notice of revocation or the expiry of a declaration shall not in any way affect proceedings pending before the International Court of Justice or the arbitral tribunal, unless the parties to the dispute agree otherwise.

5. Except in a case where the parties to a dispute have accepted the same means of dispute settlement under paragraph 2, if after twelve months following notification by one Party to another that a dispute exists between them, the Parties concerned have not been able to settle their dispute through the means mentioned in paragraph 1 above, the dispute shall be submitted, at the request of any of the parties to the dispute, to conciliation.

6. For the purpose of paragraph 5, a conciliation commission shall be created. The commission shall be composed of equal numbers of members appointed by each Party concerned or, where the Parties in conciliation share the same interest, by the group sharing that interest, and a chairman chosen jointly by the members so appointed. The commission shall render a recommendatory award, which the Parties shall consider in good faith.

Article 12

ANNEXES

The annexes to the present Protocol shall form an integral part of the Protocol.

Annexes III and VII are recommendatory in character.

Article 13

AMENDMENTS TO THE PROTOCOL

1. Any Party may propose amendments to the present Protocol.

2. Proposed amendments shall be submitted in writing to the Executive Secretary of the Commission, who shall communicate them to all Parties. The Parties meeting within the Executive Body shall discuss the proposed amendments at its next session, provided that the proposals have been circulated by the Executive Secretary to the Parties at least ninety days in advance.

3. Amendments to the present Protocol and to annexes I, II, IV, V and VI shall be adopted by consensus of the Parties present at a session of the Executive Body, and shall enter into force for the Parties which have accepted them on the ninetieth day after the date on which two thirds of the Parties have deposited with the Depositary their instruments of acceptance thereof. Amendments shall enter into force for any other Party on the ninetieth day after the date on which that Party has deposited its instrument of acceptance thereof.

4. Amendments to annexes III and VII shall be adopted by consensus of the Parties present at a session of the Executive Body. On the expiry of ninety days from the date of its communication to all Parties by the Executive Secretary of the Commission, an amendment to any such annex shall become effective for those Parties which have not submitted to the Depositary a notification in accordance with the provisions of paragraph 5 below, provided that at least sixteen Parties have not submitted such a notification.

5. Any Party that is unable to approve an amendment to annex III or VII shall so notify the Depositary in writing within ninety days from the date of the communication of its adoption. The Depositary shall without delay notify all Parties of any such notification received. A Party may at any time substitute an acceptance for its previous notification and, upon deposit of an instrument of acceptance with the Depositary, the amendment to such an annex shall become effective for that Party.

6. In the case of a proposal to amend annex I, VI or VII by adding a heavy metal, a product control measure or a product or product group to the present Protocol:

(a) The proposer shall provide the Executive Body with the information specified in Executive Body decision 1998/1, including any amendments thereto; and

(b) The Parties shall evaluate the proposal in accordance with the procedures set forth in Executive Body decision 1998/1, including any amendments thereto.

7. Any decision to amend Executive Body decision 1998/1 shall be taken by consensus of the Parties meeting within the Executive Body and shall take effect sixty days after the date of adoption.

Article 14

SIGNATURE

1. The present Protocol shall be open for signature at Aarhus (Denmark) from 24 to 25 June 1998, then at United Nations Headquarters in New York until 21 December 1998 by States members of the Commission as well as States having consultative status with the Commission pursuant to paragraph 8 of Economic and Social Council resolution 36 (IV) of 28 March 1947, and by regional economic integration organizations, constituted by sovereign States members of the Commission, which have competence in respect of the negotiation, conclusion and application of international agreements in matters covered by the Protocol, provided that the States and organizations concerned are Parties to the Convention.

2. In matters within their competence, such regional economic integration organizations shall, on their own behalf, exercise the rights and fulfil the responsibilities which the present Protocol attributes to their member States. In such cases, the member States of these organizations shall not be entitled to exercise such rights individually.

Article 15

RATIFICATION, ACCEPTANCE, APPROVAL AND ACCESSION

1. The present Protocol shall be subject to ratification, acceptance or approval by Signatories.

2. The present Protocol shall be open for accession as from 21 December 1998 by the States and organizations that meet the requirements of article 14, paragraph 1.

Article 16

DEPOSITARY

The instruments of ratification, acceptance, approval or accession shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations, who will perform the functions of Depositary.

Article 17

ENTRY INTO FORCE

1. The present Protocol shall enter into force on the ninetieth day following the date on which the sixteenth instrument of ratification, acceptance, approval or accession has been deposited with the Depositary.

2. For each State and organization referred to in article 14, paragraph 1, which ratifies, accepts or approves the present Protocol or accedes thereto after the deposit of the sixteenth instrument of ratification, acceptance, approval or accession, the Protocol shall enter into force on the ninetieth day following the date of deposit by such Party of its instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

Article 18

WITHDRAWAL

At any time after five years from the date on which the present Protocol has come into force with respect to a Party, that Party may withdraw from it by giving written notification to the Depositary. Any such withdrawal shall take effect on the ninetieth day following the date of its receipt by the Depositary, or on such later date as may be specified in the notification of the withdrawal.

Article 19

AUTHENTIC TEXTS

The original of the present Protocol, of which the English, French and Russian texts are equally authentic, shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations.

In witness where of the undersigned, being duly authorized thereto, have signed the present Protocol.

Done at Aarhus (Denmark), this twenty-fourth day of June, one thousand nine hundred and ninety-eight.

Annex I

HEAVY METALS REFERED TO IN ARTICLE 3, PARAGRAPH 1, AND THE REFERENCE YEAR FOR THE OBLIGATION

Annex II

STATIONARY SOURCE CATEGORIES

I. INTRODUCTION

1. Installations or parts of installations for research, development and the testing of new products and processes are not covered by this annex.

2. The threshold values given below generally refer to production capacities or output. Where one operator carries out several activities falling under the same subheading at the same installation or the same site, the capacities of such activities are added together.

II. LIST OF CATEGORIES

Annex III

BEST AVAILABLE TECHNIQUES FOR CONTROLLING EMISSIONS OF HEAVY METALS AND THEIR COMPOUNDS FROM THE SOURCE CATEGORIES LISTED IN ANNEX II

I. INTRODUCTION

1. This annex aims to provide Parties with guidance on identifying best available techniques for stationary sources to enable them to meet the obligations of the Protocol.

2. "Best available techniques" (BAT) means the most effective and advanced stage in the development of activities and their methods of operation which indicate the practical suitability of particular techniques for providing in principle the basis for emission limit values designed to prevent and, where that is not practicable, generally to reduce emissions and their impact on the environment as a whole:

— 'Techniques' includes both the technology used and the way in which the installation is designed, built, maintained, operated and decommissioned;

— 'Available' techniques means those developed on a scale which allows implementation in the relevant industrial sector, under economically and technically viable conditions, taking into consideration the costs and advantages, whether or not the techniques are used or produced inside the territory of the Party in question, as long as they are reasonably accessible to the operator;

— 'Best' means most effective in achieving a high general level of protection of the environment as a whole.

In determining the best available techniques, special consideration should be given, generally or in specific cases, to the factors below, bearing in mind the likely costs and benefits of a measure and the principles of precaution and prevention:

The use of low-waste technology:

— The use of less hazardous substances;

— The furthering of recovery and recycling of substances generated and used in the process and of waste;

— Comparable processes, facilities or methods of operation which have been tried with success on an industrial scale;

— Technological advances and changes in scientific knowledge and understanding;

— The nature, effects and volume of the emissions concerned;

— The commissioning dates for new or existing installations;

— The time needed to introduce the best available technique;

— The consumption and nature of raw materials (including water) used in the process and its energy efficiency;

— The need to prevent or reduce to a minimum the overall impact of the emissions on the environment and the risks to it;

— The need to prevent accidents and to minimize their consequences for the environment.

The concept of best available techniques is not aimed at the prescription of any specific technique or technology, but at taking into account the technical characteristics of the installation concerned, its geographical location and the local environmental conditions.

3. The information regarding emission control performance and costs is based on official documentation of the Executive Body and its subsidiary bodies, in particular documents received and reviewed by the Task Force on Heavy Metal Emissions and the Ad Hoc Preparatory Working Group on Heavy Metals. Furthermore, other international information on best available techniques for emission control has been taken into consideration (e.g. the European Community's technical notes on BAT, the PARCOM recommendations for BAT, and information provided directly by experts).

4. Experience with new products and new plants incorporating low-emission techniques, as well as with the retrofitting of existing plants, is growing continuously; this annex may, therefore, need amending and updating.

5. The annex lists a number of measures spanning a range of costs and efficiencies. The choice of measures for any particular case will depend on, and may be limited by, a number of factors, such as economic circumstances, technological infrastructure, any existing emission control device, safety, energy consumption and whether the source is a new or existing one.

6. This annex takes into account the emissions of cadmium, lead and mercury and their compounds, in solid (particle-bound) and/or gaseous form. Speciation of these compounds is, in general, not considered here. Nevertheless, the efficiency of emission control devices with regard to the physical properties of the heavy metal, especially in the case of mercury, has been taken into account.

7. Emission values expressed as mg/m³ refer to standard conditions (volume at 273.15 K, 101.3 kPa, dry gas) not corrected for oxygen content unless otherwise specified, and are calculated in accordance with draft CEN (Comité européen de normalisation) and, in some cases, national sampling and monitoring techniques.

II. GENERAL OPTION FOR REDUCING EMISSIONS OF HEAVY METALS AND THEIR COMPOUNDS

8. There are several possibilities for controlling or preventing heavy metal emissions. Emission reduction measures focus on add-on technologies and process modifications (including maintenance and operating control). The following measures, which may be implemented depending on the wider technical and/or economic conditions, are available:

(a) Application of low-emission process technologies, in particular in new installations;

(b) Off-gas cleaning (secondary reduction measures) with filters, scrubbers, absorbers, etc.;

(c) Change or preparation of raw materials, fuels and/or other feed materials (e.g. use of raw materials with low heavy metal content);

(d) Best management practices such as good housekeeping, preventive maintenance programmes, or primary measures such as the enclosure of dust-creating units;

(e) Appropriate environmental management techniques for the use and disposal of certain products containing Cd, Pb, and/or Hg.

9. It is necessary to monitor abatement procedures to ensure that appropriate control measures and practices are properly implemented and achieve an effective emission reduction. Monitoring abatement procedures will include:

(a) Developing an inventory of those reduction measures identified above that have already been implemented;

(b) Comparing actual reductions in Cd, Pb and Hg emissions with the objectives of the Protocol;

(c) Characterizing quantified emissions of Cd, Pb and Hg from relevant sources with appropriate techniques;

(d) Regulatory authorities periodically auditing abatement measures to ensure their continued efficient operation.

10. Emission reduction measures should be cost-efficient. Cost-efficient strategy considerations should be based on total costs per year per unit abated (including capital and operating costs). Emission reduction costs should also be considered with respect to the overall process.

III. CONTROL TECHNIQUES

11. The major categories of available control techniques for Cd, Pb and Hg emission abatement are primary measures such as raw material and/or fuel substitution and low-emission process technologies, and secondary measures such as fugitive emission control and off-gas cleaning. Sector-specific techniques are specified in chapter IV.

12. The data on efficiency are derived from operating experience and are considered to reflect the capabilities of current installations. The overall efficiency of flue gas and fugitive emission reductions depends to a great extent on the evacuation performance of the gas and dust collectors (e.g. suction hoods). Capture/collection efficiencies of over 99% have been demonstrated. In particular cases experience has shown that control measures are able to reduce overall emissions by 90% or more.

13. In the case of particle-bound emissions of Cd, Pb and Hg, the metals can be captured by dust-cleaning devices. Typical dust concentrations after gas cleaning with selected techniques are given in table 1. Most of these measures have generally been applied across sectors. The minimum expected performance of selected techniques for capturing gaseous mercury is outlined in table 2. The application of these measures depends on the specific processes and is most relevant if concentrations of mercury in the flue gas are high.

Table 1

Performance of dust-cleaning devices expressed as hourly average dust concentrations

Note: Medium- and low-pressure scrubbers and cyclones generally show lower dust removal efficiencies.

Table 2

Minimum expected performance of mercury separators expressed as hourly average mercury concentrations

14. Care should be taken to ensure that these control techniques do not create other environmental problems. The choice of a specific process because of its low emission into the air should be avoided if it worsens the total environmental impact of the heavy metals' discharge, e.g. due to more water pollution from liquid effluents. The fate of captured dust resulting from improved gas cleaning must also be taken into consideration. A negative environmental impact from the handling of such wastes will reduce the gain from lower process dust and fume emissions into the air.

15. Emission reduction measures can focus on process techniques as well as on off-gas cleaning. The two are not independent of each other; the choice of a specific process might exclude some gas-cleaning methods.

16. The choice of a control technique will depend on such parameters as the pollutant concentration and/or speciation in the raw gas, the gas volume flow, the gas temperature, and others. Therefore, the fields of application may overlap; in that case, the most appropriate technique must be selected according to case-specific conditions.

17. Adequate measures to reduce stack gas emissions in various sectors are described below. Fugitive emissions have to be taken into account. Dust emission control associated with the discharging, handling, and stockpiling of raw materials or by-products, although not relevant to long-range transport, may be important for the local environment. The emissions can be reduced by moving these activities to completely enclosed buildings, which may be equipped with ventilation and dedusting facilities, spray systems or other suitable controls. When stockpiling in unroofed areas, the material surface should be otherwise protected against wind entrainment. Stockpiling areas and roads should be kept clean.

18. The investment/cost figures listed in the tables have been collected from various sources and are highly case-specific. They are expressed in 1990 US$ (US$ 1 (1990) = ECU 0.8 (1990)). They depend on such factors as plant capacity, removal efficiency and raw gas concentration, type of technology, and the choice of new installations as opposed to retrofitting.

IV. SECTOR

19. This chapter contains a table per relevant sector with the main emission sources, control measures based on the best available techniques, their specific reduction efficiency and the related costs, where available. Unless stated otherwise, the reduction efficiencies in the tables refer to direct stack gas emissions.

Combustion of fossil fuels in utility and industrial boilers (annex II category 1)

20. The combustion of coal in utility and industrial boilers is a major source of anthropogenic mercury emissions. The heavy metal content is normally several orders of magnitude higher in coal than in oil or natural gas.

21. Improved energy conversion efficiency and energy conservation measures will result in a decline in the emissions of heavy metals because of reduced fuel requirements. Combusting natural gas or alternative fuels with a low heavy metal content instead of coal would also result in a significant reduction in heavy metal emissions such as mercury. Integrated gasification combined-cycle (IGCC) power plant technology is a new plant technology with a low-emission potential.

22. With the exception of mercury, heavy metals are emitted in solid form in association with fly-ash particles. Different coal combustion technologies show different magnitudes of fly-ash generation: grate-firing boilers 20-40%; fluidized-bed combustion 15%; dry bottom boilers (pulverized coal combustion) 70-100% of total ash. The heavy metal content in the small particle size fraction of the fly-ash has been found to be higher.

23. Beneficiation, e.g. "washing" or "bio-treatment", of coal reduces the heavy metal content associated with the inorganic matter in the coal. However, the degree of heavy metal removal with this technology varies widely.

24. A total dust removal of more than 99.5% can be obtained with electrostatic precipitators (ESP) or fabric filters (FF), achieving dust concentrations of about 20 mg/m³ in many cases. With the exception of mercury, heavy metal emissions can be reduced by at least 90-99%, the lower figure for the more easily volatilized elements. Low filter temperature helps to reduce the gaseous mercury off-gas content.

25. The application of techniques to reduce emissions of nitrogen oxides, sulphur dioxide and particulates from the flue gas can also remove heavy metals. Possible cross media impact should be avoided by appropriate waste water treatment.

26. Using the techniques mentioned above, mercury removal efficiencies vary extensively from plant to plant, as seen in table 3. Research is ongoing to develop mercury removal techniques, but until such techniques are available on an industrial scale, no best available technique is identified for the specific purpose of removing mercury.

Table 3

Control measures, reduction efficiencies and costs for fossil-fuel combustion emissions

a/ Hg removal efficiencies increase with the proportion of ionic mercury. High-dust selective catalytic reduction (SCR) installations facilitate Hg(II) formation.
b/ This is primarily for SO₂ reduction. Reduction in heavy metal emissions is a side benefit. (Specific investment US$ 60-250/kW_el.)

Primary iron and steel industry (annex II, category 2)

27. This section deals with emissions from sinter plants, pellet plants, blast furnaces, and steelworks with a basic oxygen furnace (BOF). Emissions of Cd, Pb and Hg occur in association with particulates. The content of the heavy metals of concern in the emitted dust depends on the composition of the raw materials and the types of alloying metals added in steel-making. The most relevant emission reduction measures are outlined in table 4. Fabric filters should be used whenever possible; if conditions make this impossible, electrostatic precipitators and/or high-efficiency scrubbers may be used.

28. When using BAT in the primary iron and steel industry, the total specific emission of dust directly related to the process can be reduced to the following levels:

29. Purification of gases using fabric filters will reduce the dust content to less than 20 mg/m³, whereas electrostatic precipitators and scrubbers will reduce the dust content to 50 mg/m³ (as an hourly average. However, there are many applications of fabric filters in the primary iron and steel industry that can achieve much lower values.

Table 4

Emission sources, control measures, dust reduction efficiencies and costs for the primary iron and steel industry

30. Direct reduction and direct smelting are under development and may reduce the need for sinter plants and blast furnaces in the future. The application of these technologies depends on the ore characteristics and requires the resulting product to be processed in an electric arc furnace, which should be equipped with appropriate controls.

Secondary iron and steel industry (annex II, category 3)

31. It is very important to capture all the emissions efficiently. That is possible by installing doghouses or movable hoods or by total building evacuation. The captured emissions must be cleaned. For all dust-emitting processes in the secondary iron and steel industry, dedusting in fabric filters, which reduces the dust content to less than 20 mg/m³, shall be considered as BAT. When BAT is used also for minimizing fugitive emissions, the specific dust emission (including fugitive emission directly related to the process) will not exceed the range of 0.1 to 0.35 kg/Mg steel. There are many examples of clean gas dust content below 10 mg/m3 when fabric filters are used. The specific dust emission in such cases is normally below 0.1 kg/Mg.

32. For the melting of scrap, two different types of furnace are in use: open-hearth furnaces and electric arc furnaces (EAF) where open-hearth furnaces are about to be phased out.

33. The content of the heavy metals of concern in the emitted dust depends on the composition of the iron and steel scrap and the types of alloying metals added in steel-making. Measurements at EAF have shown that 95% of emitted mercury and 25% of cadmium emissions occur as vapour. The most relevant dust emission reduction measures are outlined in table 5.

Table 5

Emission sources, control measures, dust reduction efficiencies and costs for the secondary iron and steel industry

Iron foundaries (annex II, category 4)

34. It is very important to capture all the emissions efficiently. That is possible by installing doghouses or movable hoods or by total building evacuation. The captured emissions must be cleaned. In iron foundries, cupola furnaces, electric arc furnaces and induction furnaces are operated. Direct particulate and gaseous heavy metal emissions are especially associated with melting and sometimes, to a small extent, with pouring. Fugitive emissions arise from raw material handling, melting, pouring and fettling. The most relevant emission reduction measures are outlined in table 6 with their achievable reduction efficiencies and costs, where available. These measures can reduce dust concentrations to 20 mg/m³, or less.

35. The iron foundry industry comprises a very wide range of process sites. For existing smaller installations, the measures listed may not be BAT if they are not economically viable.

Table 6

Emission sources, control measures, dust reduction efficiencies and costs for iron foundries

Primary and secondary non-ferrous metal industry (annex II, categories 5 and 6)

36. This section deals with emissions and emission control of Cd, Pb and Hg in the primary and secondary production of non-ferrous metals like lead, copper, zinc, tin and nickel. Due to the large number of different raw materials used and the various processes applied, nearly all kinds of heavy metals and heavy metal compounds might be emitted from this sector. Given the heavy metals of concern in this annex, the production of copper, lead and zinc are particularly relevant.

37. Mercury ores and concentrates are initially processed by crushing, and sometimes screening. Ore beneficiation techniques are not used extensively, although flotation has been used at some facilities processing low-grade ore. The crushed ore is then heated in either retorts, at small operations, or furnaces, at large operations, to the temperatures at which mercuric sulphide sublimates. The resulting mercury vapour is condensed in a cooling system and collected as mercury metal. Soot from the condensers and settling tanks should be removed, treated with lime and returned to the retort or furnace.

38. For efficient recovery of mercury the following techniques can be used:

— Measures to reduce dust generation during mining and stockpiling, including minimizing the size of stockpiles;

— Indirect heating of the furnace;

— Keeping the ore as dry as possible;

— Bringing the gas temperature entering the condenser to only 10 to 20°C above the dew point;

— Keeping the outlet temperature as low as possible; and

— Passing reaction gases through a post-condensation scrubber and/or a selenium filter.

Dust formation can be kept down by indirect heating, separate processing of fine grain classes of ore, and control of ore water content. Dust should be removed from the hot reaction gas before it enters the mercury condensation unit with cyclones and/or electrostatic precipitators.

39. For gold production by amalgamation, similar strategies as for mercury can be applied. Gold is also produced using techniques other than amalgamation, and these are considered to be the preferred option for new plants.

40. Non-ferrous metals are mainly produced from sulphitic ores. For technical and product quality reasons, the off-gas must go through a thorough dedusting (< 3 mg/m³) and could also require additional mercury removal before being fed to an SO₃ contact plant, thereby also minimizing heavy metal emissions.

41. Fabric filters should be used when appropriate. A dust content of less than 10 mg/m³ can be obtained. The dust of all pyrometallurgical production should be recycled in-plant or off-site, while protecting occupational health.

42. For primary lead production, first experiences indicate that there are interesting new direct smelting reduction technologies without sintering of the concentrates. These processes are examples of a new generation of direct autogenous lead smelting technologies which pollute less and consume less energy.

43. Secondary lead is mainly produced from used car and truck batteries, which are dismantled before being charged to the smelting furnace. This BAT should include one melting operation in a short rotary furnace or shaft furnace. Oxy-fuel burners can reduce waste gas volume and flue dust production by 60%. Cleaning the flue-gas with fabric filters makes it possible to achieve dust concentration levels of 5 mg/m³.

44. Primary zinc production is carried out by means of roast-leach electrowin technology. Pressure leaching may be an alternative to roasting and may be considered as a BAT for new plants depending on the concentrate characteristics. Emissions from pyrometallurgical zinc production in Imperial Smelting (IS) furnaces can be minimized by using a double bell furnace top and cleaning with high-efficiency scrubbers, efficient evacuation and cleaning of gases from slag and lead casting, and thorough cleaning (< 10 mg/m³) of the CO-rich furnace off-gases.

45. To recover zinc from oxidized residues these are processed in an IS furnace. Very low-grade residues and flue dust (e.g. from the steel industry) are first treated in rotary furnaces (Waelz-furnaces) in which a high-content zinc oxide is manufactured. Metallic materials are recycled through melting in either induction furnaces or furnaces with direct or indirect heating by natural gas or liquid fuels or in vertical New Jersey retorts, in which a large variety of oxidic and metallic secondary material can be recycled. Zinc can also be recovered from lead furnace slags by a slag fuming process.

Table 7 (a)

Emission sources, control measures, dust reduction efficiencies and costs for the primary non-ferrous metal industry

Table 7 (b)

Emission sources, control measures, dust reduction efficiencies and costs for the secondary non-ferrous metal industry

46. In general, processes should be combined with an effective dust collecting device for both primary gases and fugitive emissions. The most relevant emission reduction measures are outlined in tables 7(a) and (b). Dust concentrations below 5 mg/m³ have been achieved in some cases using fabric filters.

Cement industry (annex II, category 7)

47. Cement kilns may use secondary fuels such as waste oil or waste tyres. Where waste is used, emission requirements for waste incineration processes may apply, and where hazardous waste is used, depending on the amount used in the plant, emission requirements for hazardous waste incineration processes may apply. However, this section refers to fossil fuel fired kilns.

48. Particulates are emitted at all stages of the cement production process, consisting of material handling, raw material preparation (crushers, dryers), clinker production and cement preparation. Heavy metals are brought into the cement kiln with the raw materials, fossil and waste fuels.

49. For clinker production the following kiln types are available: long wet rotary kiln, long dry rotary kiln, rotary kiln with cyclone preheater, rotary kiln with grate preheater, shaft furnace. In terms of energy demand and emission control opportunities, rotary kilns with cyclone preheaters are preferable.

50. For heat recovery purposes, rotary kiln off-gases are conducted through the preheating system and the mill dryers (where installed) before being dedusted. The collected dust is returned to the feed material.

51. Less than 0.5% of lead and cadmium entering the kiln is released in exhaust gases. The high alkali content and the scrubbing action in the kiln favour metal retention in the clinker or kiln dust.

52. The emissions of heavy metals into the air can be reduced by, for instance, taking off a bleed stream and stockpiling the collected dust instead of returning it to the raw feed. However, in each case these considerations should be weighed against the consequences of releasing the heavy metals into the waste stockpile. Another possibility is the hot-meal bypass, where calcined hot-meal is in part discharged right in front of the kiln entrance and fed to the cement preparation plant. Alternatively, the dust can be added to the clinker. Another important measure is a very well controlled steady operation of the kiln in order to avoid emergency shut-offs of the electrostatic precipitators. These may be caused by excessive CO concentrations. It is important to avoid high peaks of heavy metal emissions in the event of such an emergency shut-off.

53. The most relevant emission reduction measures are outlined in table 8. To reduce direct dust emissions from crushers, mills, and dryers, fabric filters are mainly used, whereas kiln and clinker cooler waste gases are controlled by electrostatic precipitators. With ESP, dust can be reduced to concentrations below 50 mg/m³. When FF are used, the clean gas dust content can be reduced to 10 mg/m³.

Table 8

Emission sources, control measures, reduction efficiencies and costs for the cement industry

Glass industry (annex II, category 8)

54. In the glass industry, lead emissions are particularly relevant given the various types of glass in which lead is introduced as raw material (e.g. crystal glass, cathode ray tubes). In the case of soda-lime container glass, lead emissions depend on the quality of the recycled glass used in the process. The lead content in dusts from crystal glass melting is usually about 20-60%.

55. Dust emissions stem mainly from batch mixing, furnaces, diffuse leakages from furnace openings, and finishing and blasting of glass products. They depend notably on the type of fuel used, the furnace type and the type of glass produced. Oxy-fuel burners can reduce waste gas volume and flue dust production by 60%. The lead emissions from electrical heating are considerably lower than from oil/gas-firing.

56. The batch is melted in continuous tanks, day tanks or crucibles. During the melting cycle using discontinuous furnaces, the dust emission varies greatly. The dust emissions from crystal glass tanks (<5 kg/Mg melted glass) are higher than from other tanks (<1 kg/Mg melted soda and potash glass).

57. Some measures to reduce direct metal-containing dust emissions are: pelleting the glass batch, changing the heating system from oil/gas-firing to electrical heating, charging a larger share of glass returns in the batch, and applying a better selection of raw materials (size distribution) and recycled glass (avoiding lead-containing fractions). Exhaust gases can be cleaned in fabric filters, reducing the emissions below 10 mg/m³. With electrostatic precipitators 30 mg/m³ is achieved. The corresponding emission reduction efficiencies are given in table 9.

58. The development of crystal glass without lead compounds is in progress.

Table 9

Emission sources, control measures, dust reduction efficiencies and costs for the glass industry

Chlor-alkali industry (annex II, category 9)

59. In the chlor-alkali industry, Cl₂, alkali hydroxides and hydrogen are produced through electrolysis of a salt solution. Commonly used in existing plants are the mercury process and the diaphragm process, both of which need the introduction of good practices to avoid environmental problems. The membrane process results in no direct mercury emissions. Moreover, it shows a lower electrolytic energy and higher heat demand for alkali hydroxide concentration (the global energy balance resulting in a slight advantage for membrane cell technology in the range of 10 to 15%) and a more compact cell operation. It is, therefore, considered as the preferred option for new plants. Decision 90/3 of 14 June 1990 of the Commission for the Prevention of Marine Pollution from Land-based Sources (PARCOM) recommends that existing mercury cell chlor-alkali plants should be phased out as soon as practicable with the objective of phasing them out completely by 2010.

60. The specific investment for replacing mercury cells by the membrane process is reported to be in the region of US$ 700-1000/Mg Cl₂ capacity. Although additional costs may result from, inter alia, higher utility costs and brine purification cost, the operating cost will in most cases decrease. This is due to savings mainly from lower energy consumption, and lower waste-water treatment and waste-disposal costs.

61. The sources of mercury emissions into the environment in the mercury process are: cell room ventilation; process exhausts; products, particularly hydrogen; and waste water. With regard to emissions into air, Hg diffusely emitted from the cells to the cell room are particularly relevant. Preventive measures and control are of great importance and should be prioritized according to the relative importance of each source at a particular installation. In any case specific control measures are required when mercury is recovered from sludges resulting from the process.

62. The following measures can be taken to reduce emissions from existing mercury process plants:

— Process control and technical measures to optimize cell operation, maintenance and more efficient working methods;

— Coverings, sealings and controlled bleeding-off by suction;

— Cleaning of cell rooms and measures that make it easier to keep them clean; and

— Cleaning of limited gas streams (certain contaminated air streams and hydrogen gas).

63. These measures can cut mercury emissions to values well below 2.0 g/Mg of Cl₂ production capacity, expressed as an annual average. There are examples of plants that achieve emissions well below 1.0 g/Mg of Cl₂ production capacity. As a result of PARCOM decision 90/3, existing mercury-based chlor-alkali plants were required to meet the level of 2 g of Hg/Mg of Cl₂ by 31 December 1996 for emissions covered by the Convention for the Prevention of Marine Pollution from Land-based Sources. Since emissions depend to a large extent on good operating practices, the average should depend on and include maintenance periods of one year or less.

Municipal, medical and hazardous waste incineration (annex II, categories 10 and 11)

64. Emissions of cadmium, lead and mercury result from the incineration of municipal, medical and hazardous waste. Mercury, a substantial part of cadmium and minor parts of lead are volatilized in the process. Particular actions should be taken both before and after incineration to reduce these emissions.

65. The best available technology for dedusting is considered to be fabric filters in combination with dry or wet methods for controlling volatiles. Electrostatic precipitators in combination with wet systems can also be designed to reach low dust emissions, but they offer fewer opportunities than fabric filters especially with pre-coating for adsorption of volatile pollutants.

66. When BAT is used for cleaning the flue gases, the concentration of dust will be reduced to a range of 10 to 20 mg/m³; in practice lower concentrations are reached, and in some cases concentrations of less than 1 mg/m³ have been reported. The concentration of mercury can be reduced to a range of 0.05 to 0.10 mg/m³ (normalized to 11% O₂).

67. The most relevant secondary emission reduction measures are outlined in table 10. It is difficult to provide generally valid data because the relative costs in US$/tonne depend on a particularly wide range of site-specific variables, such as waste composition.

68. Heavy metals are found in all fractions of the municipal waste stream (e.g. products, paper, organic materials). Therefore, by reducing the quantity of municipal waste that is incinerated, heavy metal emissions can be reduced. This can be accomplished through various waste management strategies, including recycling programmes and the composting of organic materials. In addition, some UN/ECE countries allow municipal waste to be landfilled. In a properly managed landfill, emissions of cadmium and lead are eliminated and mercury emissions may be lower than with incineration. Research on emissions of mercury from landfills is taking place in several UN/ECE countries.

Table 10

Emission sources, control measures, reduction efficiencies and costs for municipal, medical and hazardous waste incineration

Annex IV

TIMESCALE ES FOR THE APPLICATION OF LIMIT VALUES AND BEST AVAILABLE TECHNIQUES TO NEW AND EXISTING STATIONARY SOURCES

The timescales for the application of limit values and best available techniques are:

(a) For new stationary sources: two years after the date of entry into force of the present Protocol;

(b) For existing stationary sources: eight years after the date of entry into force of the present Protocol. If necessary, this period may be extended for specific existing stationary sources in accordance with the amortization period provided for by national legislation.

Annex V

LIMIT VALUES FOR CONTROLLING EMISSIONS FROM MAJOR STATIONARY SOURCES

I. Introduction

1. Two types of limit value are important for heavy metal emission control:

— Values for specific heavy metals or groups of heavy metals;

— Values for emissions of particulate matter in general.

2. In principle, limit values for particulate matter cannot replace specific limit values for cadmium, lead and mercury, because the quantity of metals associated with particulate emissions differs from one process to another. However, compliance with these limits contributes significantly to reducing heavy metal emissions in general. Moreover, monitoring particulate emissions is generally less expensive than monitoring individual species and continuous monitoring of individual heavy metals is in general not feasible. Therefore, particulate limit values are of great practical importance and are also laid down in this annex in most cases to complement or replace specific limit values for cadmium or lead or mercury.

3. Limit values, expressed as mg/m³, refer to standard conditions (volume at 273.15 K, 101.3 kPa, dry gas) and are calculated as an average value of one-hour measurements, covering several hours of operation, as a rule 24 hours. Periods of start-up and shutdown should be excluded. The averaging time may be extended when required to achieve sufficiently precise monitoring results. With regard to the oxygen content of the waste gas, the values given for selected major stationary sources shall apply. Any dilution for the purpose of lowering concentrations of pollutants in waste gases is forbidden. Limit values for heavy metals include the solid, gaseous and vapour form of the metal and its compounds, expressed as the metal. Whenever limit values for total emissions are given, expressed as g/unit of production or capacity respectively, they refer to the sum of stack and fugitive emissions, calculated as an annual value.

4. In cases in which an exceeding of given limit values cannot be excluded, either emissions or a performance parameter that indicates whether a control device is being properly operated and maintained shall be monitored. Monitoring of either emissions or performance indicators should take place continuously if the emitted mass flow of particulates is above 10 kg/h. If emissions are monitored, the concentrations of air pollutants in gas-carrying ducts have to be measured in a representative fashion. If particulate matter is monitored discontinuously, the concentrations should be measured at regular intervals, taking at least three independent readings per check. Sampling and analysis of all pollutants as well as reference measurement methods to calibrate automated measurement systems shall be carried out according to the standards laid down by the Comité européen de normalisation (CEN) or the International Organization for Standardization (ISO). While awaiting the development of the CEN or ISO standards, national standards shall apply. National standards can also be used if they provide equivalent results to CEN or ISO standards.

5. In the case of continuous monitoring, compliance with the limit values is achieved if none of the calculated average 24-hour emission concentrations exceeds the limit value or if the 24-hour average of the monitored parameter does not exceed the correlated value of that parameter that was established during a performance test when the control device was being properly operated and maintained. In the case of discontinuous emission monitoring, compliance is achieved if the average reading per check does not exceed the value of the limit. Compliance with each of the limit values expressed as total emissions per unit of production or total annual emissions is achieved if the monitored value is not exceeded, as described above.

II. Specific limit values for selected major stationary sources

Combustion of fossil fuels (annex II category 1):

6. Limit values refer to 6% O₂ in flue gas for solid fuels and to 3% O₂ for liquid fuels.

7. Limit value for particulate emissions for solid and liquid fuels: 50 mg/m³.

Sinter plants (annex II category 2):

8. Limit value for particulate emissions: 50 mg/m³.

Pellet plants (annex II category 2):

9. Limit value for particulate emissions:

(a) Grinding, drying: 25 mg/m³;

(b) Pelletizing: 25 mg/m³.

10. Limit value for total particulate emissions: 40 g/Mg of pellets produced.

Blast furnaces (annex II category 3):

11. Limit value for particulate emissions: 50 mg/m³.

Electric arc furnaces (annex II category 3):

12. Limit value for particulate emissions: 20 mg/m³.

Production of copper and zinc, including Imperial Smelting furnaces (annex II categories 5 and 6):

13. Limit value for particulate emissions: 20 mg/m³.

Production of lead (annex II, categories 5 and 6):

14. Limit value for particulate emissions: 10 mg/m³.

Cement industry (annex II, category 7):

15. Limit value for particulate emissions: 50 mg/m³.

Glass industry (annex II, category 8):

16. Limit values refer to different O₂ concentrations in flue gas depending on furnace type: tank furnaces: 8%; pot furnaces and day tanks: 13%.

17. Limit value for lead emissions: 5 mg/m³.

Chlor-alkali industry (annex II, category 9):

18. Limit values refer to the total quantity of mercury released by a plant into the air, regardless of the emission source and expressed as an annual mean value.

19. Limit values for existing chlor-alkali plants shall be evaluated by the Parties meeting within the Executive Body no later than two years after the date of entry into force of the present Protocol.

20. Limit value for new chlor-alkali plants: 0.01 g Hg/Mg Cl₂ production capacity.

Municipal, medical and hazardous waste incineration (annex II, categories 10 and 11):

21. Limit values refer to 11% O₂ concentration in flue gas.

22. Limit value for particulate emissions:

(a) 10 mg/m³ for hazardous and medical waste incineration;

(b) 25 mg/m³ for municipal waste incineration.

23. Limit value for mercury emissions:

(a) 0.05 mg/m³ for hazardous waste incineration;

(b) 0.08 mg/m³ for municipal waste incineration;

(c) Limit values for mercury-containing emissions from medical waste incineration shall be evaluated by the Parties meeting within the Executive Body no later than two years after the date of entry into force of the present Protocol.

Annex VI

PRODUCT CONTROL MEASURES

1. Except as otherwise provided in this annex, no later than six months after the date of entry into force of the present Protocol, the lead content of marketed petrol intended for on-road vehicles shall not exceed 0.013 g/l. Parties marketing unleaded petrol with a lead content lower than 0.013 g/l shall endeavour to maintain or lower that level.

2. Each Party shall endeavour to ensure that the change to fuels with a lead content as specified in paragraph 1 above results in an overall reduction in the harmful effects on human health and the environment.

3. Where a State determines that limiting the lead content of marketed petrol in accordance with paragraph 1 above would result in severe socio-economic or technical problems for it or would not lead to overall environmental or health benefits because of, inter alia, its climate situation, it may extend the time period given in that paragraph to a period of up to 10 years, during which it may market leaded petrol with a lead content not exceeding 0.15 g/l. In such a case, the State shall specify, in a declaration to be deposited together with its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, that it intends to extend the time period and present to the Executive Body in writing information on the reasons for this.

4. A Party is permitted to market small quantities, up to 0.5 per cent of its total petrol sales, of leaded petrol with a lead content not exceeding 0.15 g/l to be used by old on-road vehicles.

5. Each Party shall, no later than five years, or ten years for countries with economies in transition that state their intention to adopt a ten-year period in a declaration to be deposited with their instrument of ratification, acceptance, approval or accession, after the date of entry into force of this Protocol, achieve concentration levels which do not exceed:

(a) 0.05 per cent of mercury by weight in alkaline manganese batteries for prolonged use in extreme conditions (e.g. temperature below 0° C or above 50° C, exposed to shocks); and

(b) 0.025 per cent of mercury by weight in all other alkaline manganese batteries.

The above limits may be exceeded for a new application of a battery technology, or use of a battery in a new product, if reasonable safeguards are taken to ensure that the resulting battery or product without an easily removable battery will be disposed of in an environmentally sound manner. Alkaline manganese button cells and batteries composed of button cells shall also be exempted from this obligation.

Annex VII

PRODUCT MANAGEMENT MEASURES

1. This annex aims to provide guidance to Parties on product management measures.

2. The Parties may consider appropriate product management measures such as those listed below, where warranted as a result of the potential risk of adverse effects on human health or the environment from emissions of one or more of the heavy metals listed in annex I, taking into account all relevant risks and benefits of such measures, with a view to ensuring that any changes to products result in an overall reduction of harmful effects on human health and the environment:

(a) The substitution of products containing one or more intentionally added heavy metals listed in annex I, if a suitable alternative exists;

(b) The minimization or substitution in products of one or more intentionally added heavy metals listed in annex I;

(c) The provision of product information including labelling to ensure that users are informed of the content of one or more intentionally added heavy metals listed in annex I and of the need for safe use and waste handling;

(d) The use of economic incentives or voluntary agreements to reduce or eliminate the content in products of the heavy metals listed in annex I; and

(e) The development and implementation of programmes for the collection, recycling or disposal of products containing one of the heavy metals in annex I in an environmentally sound manner.

3. Each product or product group listed below contains one or more of the heavy metals listed in annex I and is the subject of regulatory or voluntary action by at least one Party to the Convention based for a significant part on the contribution of that product to emissions of one or more of the heavy metals in annex I. However, sufficient information is not yet available to confirm that they are a significant source for all Parties, thereby warranting inclusion in annex VI. Each Party is encouraged to consider available information and, where satisfied of the need to take precautionary measures, to apply product management measures such as those listed in paragraph 2 above to one or more of the products listed below:

(a) Mercury-containing electrical components, i.e. devices that contain one or several contacts/sensors for the transfer of electrical current such as relays, thermostats, level switches, pressure switches and other switches (actions taken include a ban on most mercury-containing electrical components; voluntary programmes to replace some mercury switches with electronic or special switches; voluntary recycling programmes for switches; and voluntary recycling programmes for thermostats);

(b) Mercury-containing measuring devices such as thermometers, manometers, barometers, pressure gauges, pressure switches and pressure transmitters (actions taken include a ban on mercury-containing thermometers and ban on measuring instruments);

(c) Mercury-containing fluorescent lamps (actions taken include reductions in mercury content per lamp through both voluntary and regulatory programmes and voluntary recycling programmes);

(d) Mercury-containing dental amalgam (actions taken include voluntary measures and a ban with exemptions on the use of dental amalgams and voluntary programmes to promote capture of dental amalgam before release to water treatment plants from dental surgeries);

(e) Mercury-containing pesticides including seed dressing (actions taken include bans on all mercury pesticides including seed treatments and a ban on mercury use as a disinfectant);

(f) Mercury-containing paint (actions taken include bans on all such paints, bans on such paints for interior use and use on children's toys; and bans on use in antifouling paints); and

(g) Mercury-containing batteries other than those covered in annex VI (actions taken include reductions in mercury content through both voluntary and regulatory programmes and environmental charges and voluntary recycling programmes).

Puses,

apņēmušās īstenot Konvenciju par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos;

norūpējušās par to, ka noteiktu smago metālu emisija, pārvietojoties pāri valstu robežām, var izraisīt postījumus videi un ekonomiski nozīmīgām ekosistēmām un var nodarīt kaitējumu cilvēku veselībai;

ievērodamas, ka sadedzināšana un rūpnieciskie procesi ir galvenie smago metālu emisijas antropogēnie avoti atmosfērā;

atzīstot, ka smagie metāli ir Zemes garozas dabiskas sastāvdaļas un ka daudzi smagie metāli noteiktās formās un atbilstošās koncentrācijās ir būtiski dzīvībai;

ņemot vērā zinātniskos un tehniskos datus par emisijām, ģeoķīmiskajiem procesiem, atmosfēras pārnesi un smago metālu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī datus par emisijas samazināšanas metodēm un izmaksām;

zinot, ka ir pieejamas metodes un pārvaldības prakse smago metālu emisijas izraisītā gaisa piesārņojuma samazināšanai;

atzīdamas, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas Komisijas (ANO/EEK) reģiona valstīs ir atšķirīgi ekonomiskie apstākļi un ka noteiktās valstīs ekonomika ir pārejas periodā;

apņēmušās veikt pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu vai samazinātu noteiktu smago metālu un ar tiem saistītu savienojumu emisiju, ņemot vērā Riodežaneiro Deklarācijas par Vidi un attīstību 15. principā noteikto piesardzības pieeju;

vēlreiz apstiprinot, ka valstīm saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartu un starptautisko tiesību principiem ir suverēnas tiesības izmantot savus resursus saskaņā ar attiecīgo valstu vides un attīstības politiku un ir pienākums nodrošināt, ka darbības to jurisdikcijā vai kontrolē neizraisa postījumus videi citā valstī vai platībās, kas atrodas ārpus valsts jurisdikcijas robežām;

zinot, ka smago metālu emisijas kontrole dotu ieguldījumu arī vides un cilvēku veselības aizsardzībā apgabalos, kas atrodas ārpus ANO/EEK reģiona, ieskaitot Arktiku un starptautiskos ūdeņus;

ievērojot, ka atsevišķu smago metālu emisijas samazināšana var dot papildu ieguldījumu citu piesārņotāju emisijas samazināšanai;

apzinoties, ka tālāka un efektīvāka darbība, lai kontrolētu un samazinātu noteiktu smago metālu emisiju, var būt nepieciešama un ka, piemēram, šāda efekta radīšanai veltīti pētījumi var nodrošināt pamatu tālākām darbībām;

ievērojot privātā un nevalstiskā sektora zināšanas par sekām, kas saistītas ar smagajiem metāliem, iespējamajām alternatīvām un samazināšanas metodēm, un minēto sektoru nozīmi smago metālu emisijas samazināšanas veicināšanā;

paturot prātā smago metālu kontrolei veltītās darbības valstiska līmeņa un starptautiskos forumos,

vienojās:

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā

1."Konvencija" nozīmē Konvenciju par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos, kas pieņemta Ženēvā 1979. gada 13. novembrī;

2."EMEP" nozīmē Kopējo programmu gaisa piesārņojuma izplatības lielos attālumos novērošanai un novērtēšanai Eiropā;

3."Izpildinstitūcija" nozīmē Konvencijas izpildinstitūciju, kas izveidota saskaņā ar Konvencijas 10. panta 1. punktu;

4. "Komisija" nozīmē Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisiju;

5. "Puses", ja konteksts neprasa citādu apzīmējumu, nozīmē šā protokola parakstītājas Puses;

6. "EMEP ģeogrāfiskais apgabals" nozīmē apgabalu, kas noteikts 1979. gada Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos 1984. gada 28. septembrī Ženēvā pieņemtā protokola "Par Kopējās programmas gaisa piesārņojuma izplatības lielos attālumos novērošanai un novērtēšanai Eiropā (EMEP) ilgtermiņa finansēšanu" 1. panta 4. punktā;

7. "smagie metāli" nozīmē tos metālus vai dažos gadījumos metaloīdus, kas ir stabili un kuru blīvums ir lielāks par 4,5 g/cm³, kā arī to savienojumus;

8. "emisija" nozīmē vielu izplūdi atmosfērā no punktveida vai difūza avota;

9. "stacionārs avots" nozīmē jebkuru stacionāru ēku, būvi, ierīci, ražošanas iekārtu vai iekārtu piederumus, kas tiešā vai netiešā veidā emitē vai var emitēt atmosfērā smagos metālus, kas minēti 1. pielikumā;

10. "jauns stacionārs avots" nozīmē jebkuru stacionāru avotu, kas ir izveidots vai kura būtiskas modifikācijas ir sākušās divus gadus pēc datuma, kad stājas spēkā: (i) šis protokols vai (ii) labojums 1. vai 2. pielikumam, kur stacionārs avots kļūst par šā protokola noteikumu subjektu, tikai pamatojoties uz šo pielikumu. Jautājums par to, vai kāda no modifikācijām ir vai nav nozīmīga, jāizlemj kompetentām valsts institūcijām, ņemot vērā modifikāciju radītos vidi aizsargājošos faktorus;

11. "galveno stacionāro avota kategorija" nozīmē jebkuru stacionāru avotu kategoriju, kas ir minēta 2. pielikumā un kas veido vismaz vienu procentu no Puse kopīgās 1. pielikumā minēto smago metālu emisijas no stacionārajiem avotiem un kas precizēta norādītajam gadam saskaņā ar 1. pielikumu.

2. pants

Mērķis

Šā protokola mērķis saskaņā ar turpmāko pantu noteikumiem ir ierobežot antropogēno darbību radīto smago metālu emisiju, kas ir pakļauta robežšķērsojošai atmosfēras pārnesei lielos attālumos un var nodarīt būtisku kaitējumu cilvēku veselībai un videi.

3. pants

Pamatpienākumi

1. Katra no Pusēm, izmantojot efektīvus pasākumus un atbilstoši katras Puse īpašajiem apstākļiem, samazina tās kopējās ikgadējās emisijas daudzumu atmosfērā katram no 1. pielikumā minētajiem smagajiem metāliem salīdzinājumā ar emisijas līmeni atskaites gadā, kurš noteikts saskaņā ar šo pielikumu;

2. Katra Puse, ne vēlāk kā tas noteikts laika grafikos 4.pielikumā, izmanto:

(a) labākos pieejamos tehniskos paņēmienus (ņemot vērā 3. pielikumu) katram jaunam stacionāram avotam, kas iekļauts galveno stacionāro avotu kategorijā un kam 3. pielikumā noteiktas labākās pieejamās metodes;

(b) robežvērtības (kā tas norādīts 5. pielikumā) katram jaunam stacionāram avotam, kas iekļauts galveno stacionāro avotu kategorijā. Puses kā alternatīvu var izmantot atšķirīgas emisijas samazināšanas stratēģijas, kuras dod līdzīgu kopējo emisijas līmeni;

(c) labākos pieejamos tehniskos paņēmienus (ņemot vērā 3. pielikumu) katram esošajam stacionāram avotam, kas iekļauts galveno stacionāro avotu kategorijā un kam 3. pielikumā noteiktas šādas metodes. Puses kā alternatīvu var izmantot atšķirīgas emisiju samazināšanas stratēģijas, kuras dod līdzīgu kopējo emisijas līmeni;

(d) robežvērtības (kā tas norādīts 5. pielikumā) katram esošajam stacionāram avotam, kas iekļauts galveno stacionāro avotu kategorijā tiktāl, cik tas ir tehniski un ekonomiski iespējams. Puses kā alternatīvu var izmantot atšķirīgas emisiju samazināšanas stratēģijas, kuras dod līdzīgu kopējo emisijas līmeni.

3. Katra no Pusēm izmanto ražojumu ierobežošanas pasākumus saskaņā ar nosacījumiem un laika grafikiem, kas norādīti 6. pielikumā.

4. Katra no Pusēm papildus apsver ražojumu pārvaldības pasākumu izmantošanu, ņemot vērā 7. pielikumu.

5. Katra no Pusēm izstrādā un uztur 1. pielikumā minēto smago metālu emisijas kadastrus, pie kam tām Pusēm, kas atrodas EMEP ģeogrāfiskajā apgabalā, jāpielieto vismaz EMEP vadības noteiktās metodoloģijas, un Pusēm, kas atrodas ārpus EMEP ģeogrāfiskā apgabala, jāpielieto Izpildinstitūcijas darba plāna ietvaros izstrādātās metodoloģijas.

6. Puses, kas piemērojot 2. un 3. punkta nevar sasniegt 1. punktā noteiktās prasības, par 1. pielikumā uzskaitītiem smagajiem metāliem, atbrīvo no saistībām, kas par smagajiem metāliem noteiktas 1. punktā.

7. Jebkura no Pusēm, kuras kopējā sauszemes teritorija ir lielāka par 6000000 km², ir jāatbrīvo no saistībām, kas noteiktas 2.(b), (c), un (d) punktā, ja tā var pierādīt, ka ne vēlāk kā astoņus gadus pēc šā protokola spēkā stāšanās datuma tā samazinās savu kopējo ikgadējo emisiju katram no smagajiem metāliem, kas minēti 1. pielikumā no avotu kategorijām, kas norādītas 2. pielikumā, par vismaz 50% no emisijas līmeņa šīm kategorijām atskaites gadā, kurš norādīts saskaņā ar 1. pielikumu. Puse, kas gatavojas rīkoties saskaņā ar šo punktu, paziņo par to, parakstot esošo protokolu vai pievienojoties tam.

4. pants

Informācijas un tehnoloģiju apmaiņa

1. Puses saskaņā ar saviem likumiem, noteikumiem un praksi veicina tehnoloģiju un metožu apmaiņu, kuras paredzētas smago metālu emisijas samazināšanai, ieskaitot, bet neaprobežojoties ar apmaiņu, kas sekmē ražojumu pārvaldības pasākumu izstrādi un labāko pieejamo metožu pielietošanu, it īpaši veicinot:

(a) pieejamo tehnoloģiju komerciālu apmaiņu;

(b) tiešos rūpnieciskos kontaktus un sadarbību, ieskaitot kopuzņēmumus;

(c) informācijas un pieredzes apmaiņu;

(d) tehniskās palīdzības sniegšanu.

2. Lai sekmētu 1. punktā norādītās darbības, katra Puse rada labvēlīgus apstākļus kontaktu un sadarbības veidošanai starp tām organizācijām un personām privātajā un valsts sektorā, kas var piedāvāt tehnoloģijas, plānošanas un inženiertehniskos pakalpojumus, iekārtas vai finanses.

5. pants

Stratēģijas, plāni, programmas un pasākumi

1. Katra no Pusēm bez nepamatotas vilcināšanās izstrādā stratēģiju, politiku un programmas, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar šo protokolu.

2. Puses papildus var:

(a) izmantot ekonomiskos līdzekļus, lai veicinātu rentablu pieeju smago metālu emisijas samazināšanai;

(b) izstrādāt valdības/rūpniecības līgumus un brīvprātīgas vienošanās;

(c) veicināt efektīvāku resursu un jēlproduktu izmantošanu;

(d) veicināt mazāk piesārņojošu enerģijas avotu izmantošanu;

(e) īstenot pasākumus, lai attīstītu un ieviestu mazāk piesārņojošas transporta sistēmas;

(f) īstenot pasākumus, lai pakāpeniski pārtrauktu atsevišķu smago metālu emitēšanas procesus tajos gadījumos, kad rūpnieciskos apjomos tos var aizstāt ar citiem procesiem;

(g) īstenot pasākumus, lai izstrādātu un izmantotu tīrākus procesus nolūkā novērst un ierobežot piesārņošanu.

3. Puses var īstenot stingrākus pasākumus, nekā šajā Protokolā noteikts.

6. pants

Pētījumi, attīstība un monitorings

Puses, galvenokārt koncentrējoties uz 1.pielikumā minētajiem smagajiem metāliem, bet neaprobežojoties ar tiem, veicina pētījumus, attīstību, monitoringu un sadarbību attiecībā uz:

(a) emisiju, pārnesi lielos attālumos un nosēdumus un to modelēšanu, esošo saturu biotiskajā un abiotiskajā vidē, noteiktas kārtības izstrādāšanu svarīgu metodoloģiju saskaņošanai;

(b) piesārņotāju pārneses ceļiem un kadastriem esošajās ekosistēmās;

(c) būtiskām ietekmēm uz cilvēka veselību un vidi, ieskaitot šo efektu apjomu;

(d) labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un praksi un emisijas ierobežošanas metodēm, ko Puses izmanto vai kas pašlaik tiek izstrādātas;

(e) vienu vai vairākus smagos metālus saturošu ražojumu vai atkritumu savākšanu, pārstrādi un, ja nepieciešams, galējo apstrādi;

(f) metodoloģijām, kas ļautu apsvērt sociāli ekonomiskos faktorus alternatīvo ierobežošanas stratēģiju novērtēšanā;

(g) iedarbībā balstītu pieeju, kas apvieno atbilstošu informāciju, arī informāciju, kas iegūta saskaņā ar apakšpunktiem (a) līdz (f), par izmērītiem vai modelētiem apkārtējās vides līmeņiem, pārneses ceļiem un ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, lai formulētu ierobežošanas stratēģijas nākotnei, kurās tiktu ņemti vērā arī ekonomiskie un tehnoloģiskie faktori;

(h) alternatīvām smago metālu izmantošanai 6. un 7. pielikumā minētajos ražojumos;

(i) informācijas apkopošanu par smago metālu koncentrāciju noteiktos ražojumos, par iespējamo šo metālu emisiju ražošanas, apstrādes, komerciālās izplatīšanas, lietošanas un galējās apstrādes laikā, un metodēm, lai samazinātu šādu emisiju.

7. pants

Ziņošana

1. Ievērojot savus normatīvos aktus, kas nodrošina komerciālas informācijas konfidencialitāti:

(a) laika periodā, kas noteikts, Pusēm tiekoties Izpildinstitūcijas ietvaros, katra Puse ar Komisijas Izpildsekretāra starpniecību sniedz Izpildinstitūcijai informāciju par pasākumiem, ko tā ir veikusi, lai īstenotu šo protokolu;

(b) katra no EMEP ģeogrāfiskajā apgabalā esošajām Pusēm ar Komisijas Izpildsekretāra starpniecību ziņo EMEP, pamatojoties uz EMEP vadības noteiktu un Izpildinstitūcijas sanāksmē Pušu apstiprinātu laika periodu par 1. pielikumā minēto smago metālu emisijas līmeņiem, lietojot vismaz EMEP vadības noteikto metodoloģiju un vietas un laika ierobežojumus. Puses ārpus EMEP ģeogrāfiskā apgabala pēc Izpildinstitūcijas pieprasījuma sagatavo līdzīgu informāciju. Papildus katra Puse atbilstoši apkopo un sniedz nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar tās izraisītu citu smago metālu emisiju, ņemot vērā EMEP Vadības un Izpildinstitūcijas norādījumus par metodoloģiju un telpas un laika robežas.

2. Saskaņā ar 1.(a) punktu sniegtajai informācijai formas un satura ziņā jāatbilst lēmumam, kas Pusēm jāpieņem Izpildinstitūcijas sanāksmē. Šā lēmuma noteikumi, ja nepieciešams, jāpārskata, lai noskaidrotu jebkurus papildinājumus attiecībā uz informācijas formu vai saturu, kuri būtu jāiekļauj ziņojumā.

3. Pirms katras ikgadējas Izpildinstitūcijas sanāksmes EMEP nodrošina savlaicīgu informāciju par smago metālu pārnesi lielos attālumos un to nosēdumiem.

8. pants

Aprēķini

Lietojot atbilstošus modeļus un mērījumu sistēmas, EMEP pirms katras ikgadējās Izpildinstitūcijas sanāksmes savlaicīgi nodrošina Izpildinstitūciju ar aprēķiniem par smago metālu robežšķērsojošām pārnesēm un to nosēdumiem EMEP ģeogrāfiskā apgabala ietvaros. Teritorijās ārpus EMEP ģeogrāfiskā apgabala jāizmanto modeļi, kas atbilst Konvencijas Pušu apstākļiem.

9. pants

Saistību izpilde

Regulāri jāpārbauda, kā katra no Pusēm ievēro protokolā noteiktās saistības. Ieviešanas komiteja, kas izveidota ar Izpildinstitūcijas 1997/2 lēmumu tās piecpadsmitajā sanāksmē, veic šādas pārbaudes un sniedz ziņojumu Izpildinstitūcijas sesijas laikā Pusēm saskaņā ar šā lēmuma pielikuma nosacījumiem, ietverot arī jebkādus labojumus.

10. pants

Pušu pārskati izpildinstitūcijas sanāksmēs

1. Puses saskaņā ar Konvencijas 10. panta 2.(a) punktu Izpildinstitūcijas sanāksmēs pārskata Pušu, EMEP un citu palīginstitūciju piegādāto informāciju un Ieviešanas komitejas ziņojumus saskaņā ar šā protokola 9. pantu.

2. Puses Izpildinstitūcijas sanāksmēs pārskata progresu, kas sasniegts, izpildot šajā protokolā noteiktās saistības.

3. Puses Izpildinstitūcijas sanāksmēs pārskata šajā protokolā noteikto saistību pietiekamību un efektivitāti:

(a) šādā pārskatā ņem vērā labākā pieejamā zinātniskā informācija par smago metālu nosēdumiem, tehnoloģisko sasniegumu novērtējumi un mainīgie ekonomiskie apstākļi;

(b) ņemot vērā šajā Protokolā ietvertos pētījumus, attīstību, monitoringu un sadarbību, minētais pārskats:

(i) novērtē progresu šā protokola mērķu sasniegšanā;

(ii) novērtē, vai emisijas papildu samazināšana, kas pārsniedz šajā protokolā noteiktos līmeņus, ir attaisnojama, lai turpmāk samazinātu kaitīgās ietekmes uz cilvēku veselību un vidi;

(iii) ņem vērā bāzes pietiekamības pakāpi, kāda nepieciešama efektīvai darbībai.

(c) šo pārskatu sniegšanas kārtību, metodes un laika grafikus Puses precizē Izpildinstitūcijas sanāksmē.

4. Balstoties uz pārskatu secinājumiem saskaņā ar augstāk minēto 3. punktu, Pusēm pēc pārskata pabeigšanas nekavējoties jāizstrādā darba plāns par turpmākajiem pasākumiem, kas paredzēti 1. pielikumā minēto smago metālu emisijas samazināšanai atmosfērā.

11. pants

Strīdu noregulēšana

1. Ja starp jebkurām divām vai vairākām no Pusēm izraisās strīds par protokola interpretāciju vai pielietošanu, iesaistītās Puses cenšas izšķirt strīdu sarunu ceļā vai kādā citā tām pieņemamā miermīlīgā veidā. Strīdā iesaistītās Puses par strīdu informē Izpildinstitūciju.

2. Šā protokola ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās brīdī šim protokolam vai jebkurā laikā pēc tam Puse, kas nav reģionāla ekonomiski vienota organizācija var iesniegt depozitārijā rakstisku dokumentu, ar kuru tā deklarē savu uzskatu, ka attiecībā uz jebkuru strīdu par protokola interpretāciju vai piemērošanu tā uzskata vienu vai abus no turpmāk minētajiem strīdu izšķiršanas veidiem par obligātiem ipso facto (ar šo faktu) un bez īpašas vienošanās ar jebkuru no Pusēm, kas pieņem šīs pašas saistības:

(a) strīda izšķiršanu nodot Starptautiskajai tiesai;

(b) nodot arbitrāžai atbilstoši kārtībai, ko nosaka, cik ātri vien iespējams, Pušu Izpildinstitūcijas sanāksmē pielikumā par arbitrāžu.

Puse, kas ir reģionāla ekonomiski vienota organizācija, var sagatavot deklarāciju ar līdzīgu mērķi attiecībā uz arbitrāžu saskaņā ar apakšpunktā (b) minēto kārtību.

3. Deklarācija, kas sagatavota saskaņā ar 2. punktu, paliek spēkā līdz tajā noteiktā termiņa beigām vai trīs mēnešus pēc tam, kad depozitārijam ir iesniegts rakstisks paziņojums par deklarācijas atcelšanu.

4. Jauna deklarācija, paziņojums par atsaukšanu vai deklarācijas termiņa izbeigšanās nekādā veidā neietekmē lietu izskatīšanu Starptautiskajā tiesā vai arbitrāžas tiesā, ja vien strīdā iesaistītās Puses nevienojas citādi.

5. Ja divpadsmit mēnešu laikā pēc tam, kad viena Puse informē otru, ka starp tām pastāv strīds, iesaistītās Puses nav izšķīrušas strīdu, izmantojot 1. punktā noteiktos strīda regulēšanas līdzekļus, šāds strīds pēc jebkuras strīdā iesaistītās Puses prasības tiek pakļauts samierināšanas procedūrai, izņemot gadījumus, kad strīdā iesaistītās Puses ir vienojušās izmantot vienus un tos pašus strīda noregulēšanas līdzekļus saskaņā ar 2. punkta nosacījumiem.

6. 5. punkta noteikumu mērķu īstenošanai ir jāizveido samierināšanas komisija. Komisijas sastāvā vienādā skaitā ir katras ieinteresētās Puse iecelti pārstāvji vai tajos gadījumos, kad Pusēm samierināšanas procedūrā ir vienas un tās pašas intereses, grupa, kam ir šādas intereses, un priekšsēdētājs, ko kopīgi ievēlē šādi ieceltie pārstāvji. Komisija pieņem rekomendējošu lēmumu, kuru Puses godprātīgi ņem vērā.

12. pants

Pielikumi

Šā protokola pielikumi ir protokola neatņemama sastāvdaļa. Protokola 3. un 7. pielikumam ir rekomendējošs raksturs.

13. pants

Protokola labojumi

1. Jebkura no Pusēm var ierosināt izdarīt labojumus šajā protokolā.

2. Ierosinātie labojumi rakstveidā jāiesniedz Komisijas Izpildsekretāram, kas par to informē visas Puses. Tiekoties Izpildinstitūcijas ietvaros, Puses izskata ierosinātos labojumus tuvākajā Izpildinstitūcijas sanāksmē ar nosacījumu, ka Izpildsekretārs ir iepazīstinājis Puses ar šiem ierosinājumiem vismaz deviņdesmit dienas pirms sanāksmes.

3. Labojumi šajā protokolā un tā 1., 2., 4., 5. un 6. pielikumā tiek pieņemti, pamatojoties uz Izpildinstitūcijas sanāksmē pārstāvēto Pušu konsensu, tie stājas spēkā Pusēs, kas labojumus ir pieņēmušas, deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad divas trešdaļas no Pusēm ir nodevušas akceptēšanas dokumentus glabāšanā depozitārijam. Labojumi jebkurai citai no Pusēm stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šī Puse ir iesniegusi glabāšanā depozitārijam akceptēšanas dokumentu.

4. Labojumi 3. un 7. pielikumā tiek pieņemti, pamatojoties uz Izpildinstitūcijas sanāksmē pārstāvēto Pušu konsensu. Beidzoties deviņdesmit dienu termiņam no datuma, kad Komisijas izpildsekretārs informējis visas Puses, labojums jebkuram šādam pielikumam stājas spēkā tām Pusēm, kuras nav iesniegušas depozitārijam paziņojumu atbilstoši šī panta 5. punkta noteikumiem, ar nosacījumu, ka vismaz sešpadsmit no Pusēm nav iesniegušas šādu paziņojumu.

5. Ikviena Puse, kas nav spējīga piekrist labojumam 3. vai 7. pielikumā, par to paziņo depozitārijam rakstveidā deviņdesmit dienu laikā no datuma, kad paziņots par labojuma pieņemšanu. Depozitārijs nekavējoties ziņo visām Pusēm par jebkuru šādu saņemtu paziņojumu. Puse var jebkurā laikā aizstāt iepriekšējo paziņojumu ar labojumu pieņemšanas dokumentu, un, kad pieņemšanas dokuments tiek nodots depozitārijam, attiecīgie labojumi stājas spēkā arī šai Pusei.

6. Gadījumā, ja ir priekšlikums izdarīt labojumus 1., 6. vai 7. pielikumā, pievienojot šim protokolam kādu smago metālu vai ražojumu ierobežošanas pasākumu, kā arī ražojumu vai ražojumu grupu:

(a) labojumu ierosinātājs nodrošina Izpildinstitūciju ar informāciju, kas norādīta Izpildinstitūcijas lēmumā 1998/1, arī ieskaitot jebkādus labojumus;

(b) Puses novērtē priekšlikumu saskaņā ar kārtību, kas izklāstīta Izpildinstitūcijas lēmumā 1998/1, arī ieskaitot jebkādus labojumus.

7. Jebkurš lēmums izdarīt labojumus Izpildinstitūcijas lēmumā 1998/1 tiek pieņemts, pamatojoties uz Izpildinstitūcijas sanāksmē pārstāvēto Pušu konsensu, un stājas spēkā pēc sešdesmit dienām no pieņemšanas datuma.

14. pants

Protokola parakstīšana

1. Šis protokols Komisijas Pusēm, kā arī valstīm ar padomdevēja statusu Komisijā atbilstoši 1947. gada 28. marta Ekonomikas un sociālo lietu padomes 36. (IV) rezolūcijas 8. punktam, kā reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijām, ko izveidojušas suverēnas valstis — Komisijas locekles — ar pilnvarām organizēt sarunas, slēgt un pildīt starptautiskos līgumus jautājumos, kas iekļauti šajā protokolā, ar nosacījumu, ka attiecīgās valstis un organizācijas ir Konvencijas Puses, ir parakstāms Orhūsā (Dānijā) laikā no 1998. gada 24. līdz 25. jūnijam un pēc tam Apvienoto Nāciju Organizācijas Galvenajā mītnē Ņujorkā līdz 1998. gada 21. decembrim.

2. Šīs reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, savu pilnvaru robežās izmanto tiesības un pilda saistības, ko šis protokols nosaka to Pusēm. Tādos gadījumos šo organizāciju Puses nevar izmantot šādas tiesības individuāli.

15. pants

Ratifikācija, ieņemšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šis protokols ir ratificējams, pieņemams vai apstiprināms tā Parakstītājvalstīm.

2. 14. panta 1. punkta prasībām atbilstošās valstis un organizācijas var pievienoties protokolam, sākot ar 1998. gada 12. decembri.

16. pants

Depozitārijs

1. Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenti nododami glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram, kas veic depozitārija funkcijas.

17. pants

Stāšanās spēkā

1. Protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad depozitārijā tiek iesniegts sešpadsmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments.

2. Katrai 14. panta 1. punktā minētajai valstij vai organizācijai, kas ratificē, pieņem, apstiprina protokolu vai pievienojas protokolam pēc tam, kad glabāšanā depozitārijā nodots sešpadsmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments.

18. pants

Izstāšanās

Jebkurā laikā pēc pieciem gadiem no dienas, kad protokols stājies spēkā Pusei, šī Puse var izstāties no protokola, rakstiski par to paziņojot depozitārijam. Jebkura šāda izstāšanās stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kad depozitārijs saņēmis paziņojumu, vai arī vēlākā datumā, kas norādīts paziņojumā par izstāšanos.

19. pants

Tekstu autentiskums

Protokola oriģināls, kura angļu, franču un krievu valodā rakstītie teksti ir vienlīdz autentiski, tiek nodots glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, būdami tam atbilstoši pilnvaroti, parakstīja šo protokolu.

Parakstīts Orhūsā (Dānijā) tūkstoš deviņi simti deviņdesmit astotā gada divdesmit ceturtajā jūnijā.

1. pielikums

Smagie metāli, kas norādīti 3. panta 1. punktā, un bāzes gads attiecībā uz saistību izpildi

2. pielikums

Stacionāro avotu kategorijas

I. Ievads

1. Šajā pielikumā nav iekļautas iekārtas vai iekārtu daļas jaunu ražojumu un procesu izpētei, izstrādei un testēšanai.

2. Zemāk norādītās sliekšņa vērtības parasti attiecas uz ražošanas jaudām vai apjomiem. Ja viens operators realizē vairākas darbības, kas iekļaujas tajā pašā apakšgrupā, tajā pašā iekārtā un tajā pašā teritorijā, šādu darbību jaudas tiek summētas.

II. Kategoriju saraksts

3. pielikums

Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni smago metālu un to savienojumu emisijas ierobežošanai no avotu kategorijām, kas minētas 2. pielikumā

I. Ievads

1. Šā pielikuma mērķis ir nodrošināt Puses ar ieteikumiem par labākajām stacionārajiem avotiem pieejamajām tehnoloģijām, lai Puses varētu izpildīt protokola prasības.

2. "Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni" (LPTP) nozīmē efektīvāko un progresīvāko pakāpi darbību un to izmantošanas veidu attīstībā, kura norāda atsevišķo metožu praktisko piemērotību, nosakot emisijas robežvērtības, kas izstrādātas, lai novērstu un, ja tas nav praktiski iespējams, samazinātu emisiju un tās ietekmi uz vidi kopumā:

— "tehniskie paņēmieni" ir izmantotā tehnoloģija un arī veids, kā iekārta plānota, uzbūvēta, uzturēta, darbināta un slēgta;

— "pieejamie tehniskie paņēmieni" nozīmē tādus tehniskos paņēmienus, kas attīstītas tādā mērā, ka iespējama to ieviešana nozīmīgā rūpniecības nozarē ar ekonomiski un tehniski saprātīgiem nosacījumiem, ņemot vērā attiecīgās izmaksas un priekšrocības, neatkarīgi no tā, vai šīs metodes tiek pielietotas vai radītas noteiktas Puses teritorijā, ja vien tās ir pietiekami pieejamas operatoram;

— "labākie" nozīmē visefektīvākās augsta vispārīgā vides aizsardzības līmeņa sasniegšanai.

Nosakot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, īpaši jāņem vērā (kopumā vai konkrētos gadījumos) turpmākajā tekstā minētie faktori, paturot prātā iespējamās izmaksas un ieguvumus, kā arī piesardzības un preventīvos principus:

— mazatlikumu tehnoloģiju izmantošana;

— mazāk bīstamu vielu izmantošana;

— procesā radīto un izmantoto vielu un atkritumu otrreizējās pārstrādes veicināšana;

— salīdzināmie procesi, iekārtas un darbības metodes, kas ir veiksmīgi izmēģinātas rūpnieciskā mērogā;

—  tehnoloģiskais progress un pārmaiņas zinātniskā līmenī un izpratnē;

— attiecīgās emisijas pamatīpašības, ietekme un apjoms;

— darbības uzsākšanas datumi jaunām vai esošām iekārtām;

— labāko pieejamo metožu ieviešanai nepieciešamais laiks;

— procesā izmantoto izejvielu (ieskaitot ūdeni) patēriņš un pamatīpašības, procesa energoefektivitāte;

— nepieciešamība novērst vai līdz minimumam samazināt emisijas ietekmi uz vidi un ar minēto ietekmi saistīto risku;

— nepieciešamība novērst nelaimes gadījumus un samazināt to ietekmi uz vidi.

Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu jēdziens neraksturo kādu noteiktu metodi vai tehnoloģiju, bet ietver sevī attiecīgās iekārtas tehnisko raksturojumu, tās ģeogrāfisko atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus.

3. Informācija par emisijas ierobežošanas īstenošanu un izmaksām pamatojas uz Izpildinstitūcijas un palīginstitūciju oficiālo dokumentāciju, it īpaši uz dokumentiem, ko saņēmusi un izskatījusi Speciālā komisija par smago metālu emisiju un Smago metālu ad hoc sagatavošanas darba grupa. Turklāt tiek ņemta vērā cita starptautiska informācija par labākajiem pieejamajiem emisijas ierobežošanas tehniskajiem paņēmieniem (piem., Eiropas Savienības tehniskie apraksti par LPTP, PARCOM rekomendācijas par LPTP un ekspertu sniegtā informācija).

4. Pieredze, kas saistīta ar jaunajiem ražojumiem un iekārtām, kurās izmantotas metodes, kas nodrošina zemu emisijas līmeni, kā arī ar esošo iekārtu modernizāciju, pakāpeniski uzkrājas; šim pielikumam tādējādi var būt nepieciešami labojumi un papildinājumi.

5. Pielikumā minēti pasākumi, to dažādās izmaksas un efektivitāte. Pasākumu izvēle katram atsevišķam gadījumam būs atkarīga no virknes faktoru, kas var arī ierobežot pasākumu izvēli, kā, piemēram, ekonomiskie apstākļi, tehnoloģiskā infrastruktūra, jebkuras esošās emisijas ierobežošanas ierīces, drošība, enerģijas patēriņš, kā arī vai tas ir jauns vai jau esošs avots.

6. Šajā pielikumā tiek ņemta vērā kadmija, svina, dzīvsudraba un to savienojumu emisija gan cietā (ar daļiņām saistītā), gan gāzes veidā. Konkrēti savienojumu veidi šajā dokumentā parasti netiek aplūkoti. Emisijas samazināšanas ierīču efektivitāte, kas saistīta ar smago metālu fizikālajām īpašībām (īpaši dzīvsudraba gadījumā), tomēr tiek ņemta vērā.

7. Emisijas līmeņi, kas izteikti mg/m³, atbilst standarta nosacījumiem (tilpums pie 273,15 K, 101,3 kPa, sausa gāze) nekoriģējot uz skābekļa saturu, ja vien nav noteikts citādi. Tie ir aprēķināti saskaņā ar CEN (Comité européen de normalisation) projektu un, atsevišķos gadījumos, saskaņā ar pašu valsts modelēšanas un monitoringa metodēm.

II. Vispārīgie smago metālu un to savienojumu emisijas samazināšanas paņēmieni

8. Ir dažādas iespējas ierobežot un novērst smago metālu emisiju. Emisijas samazināšanas pasākumi pamatojas uz papildu tehnoloģijām un procesu modifikācijām (to skaitā ekspluatāciju un ekspluatācijas kontroli). Ir pieejami šādi pasākumi, kas var tikt ieviesti, atkarībā no tehniskajiem un/vai ekonomiskajiem nosacījumiem:

(a) tehnoloģisko procesu izmantošana, kas nodrošina zemu emisijas līmeni, it īpaši jaunajās iekārtās;

(b) atgāzu attīrīšana (sekundārie emisijas samazināšanas pasākumi) ar filtriem, skruberiem, absorbētājiem utt.;

(c) izejvielu, kurināmā un/vai citu jēlmateriālu (piemēram, izejvielu ar zemu smago metālu saturu) nomaiņa vai sagatavošana;

(d) labākās pārvaldības formas, kā, piemēram, prasmīga saimniekošana, preventīvu ekspluatācijas programmu realizācija vai tādu pamatpasākumu kā putekļu radošu agregātu izolācijas īstenošana;

(e) piemērotas vides pārvaldības metodes Cd, Pb un/vai Hg saturošu ražojumu izmantošanai un galējai apstrādei.

9. Lai nodrošinātu atbilstošu ierobežošanas pasākumu un praktisku darbību pareizu ieviešanu un sasniegtu efektīvu emisijas samazināšanos, nepieciešams kontrolēt piesārņojuma samazināšanas procedūras. Piesārņojuma samazināšanas kontrole ietver:

(a) to iepriekšminēto emisijas samazināšanas pasākumu inventarizāciju, kuri jau tiek īstenoti;

(b) faktisko Cd, Pb un Hg emisijas samazināšanas līmeņu salīdzināšanu ar protokola mērķiem;

(c) no būtiskākajiem avotiem nākušas Cd, Pb un Hg emisijas kvantitatīvu novērtēšanu ar atbilstošām metodēm;

(d) emisijas samazināšanas pasākumu periodiskas pārbaudes, ko veic kontroles institūcijas, lai nodrošinātu nepārtrauktu šo pasākumu darbības efektivitāti.

10. Emisijas samazināšanas pasākumiem jābūt rentabliem. Rentabilitātes stratēģijas pamatkritērijs ir kopējās gada izmaksas uz vienu emisijas samazināšanas vienību (ieskaitot kapitālās un ekspluatācijas izmaksas). Emisijas samazināšanas izmaksas jāizvērtē arī, ņemot vērā visu kopējo procesu.

III. Emisijas ierobežošanas metodes

11. Pieejamo ierobežošanas metožu galvenās kategorijas Cd, Pb un Hg emisijas samazināšanai ir primārie pasākumi, piemēram, izejvielu un/vai kurināmā nomaiņa un zema emisijas līmeņa tehnoloģisko procesu izmantošana, un sekundārie pasākumi, piemēram, difūzās (zūdošās) emisijas ierobežošana un atgāzu attīrīšana. 4. nodaļā norādītas konkrētas sektorālās metodes.

12. Informācija par efektivitāti ir iegūta no pieredzes ekspluatācijas procesā un tiek izvērtēta, lai atspoguļotu esošo iekārtu iespējas. Difūzās emisijas un izplūdes gāzu emisijas samazināšanas metožu kopējā efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no gāzu un putekļu savācēju (piemēram, velkmes nojumju) jaudas. Ir pierādīts, ka uztveršanas/savākšanas efektivitāte var pārsniegt 99%. Atsevišķos gadījumos, kā rāda pieredze, ierobežošanas pasākumi ļauj samazināt kopējo emisiju par 90% vai vairāk.

13. Gadījumos, kad Cd, Pb un Hg emisija ir ar daļiņām saistītā veidā, metālus var uztvert ar putekļu savākšanas ierīcēm. 1. tabulā attēlotas tipiskas putekļu koncentrācijas pēc gāzu attīrīšanas ar konkrētām metodēm. Lielākā daļa šo metožu parasti tiek izmantotas dažādos sektoros. Atsevišķu gāzveidīgā dzīvsudraba uztveršanas metožu minimālā paredzamā efektivitāte parādīta 2. tabulā. Šo pasākumu izmantošana ir atkarīga no konkrētiem procesiem un ir ļoti nozīmīga, ja izplūdes gāzēs ir augsta dzīvsudraba koncentrācija.

1. tabula

Putekļu savākšanas ierīču efektivitāte, kas izteikta kā vidējā putekļu koncentrācija stundā

Piezīme. Vidēja un zema spiediena skruberi un cikloni parasti uzrāda mazāku putekļu aizvākšanas efektivitāti.

2. tabula

Minimālā sagaidāmā dzīvsudraba separatoru efektivitāte, kas izteikta kā vidējā dzīvsudraba koncentrācija stundā

14. Jārūpējas par to, lai emisijas samazināšanas metodes neradītu citas vides problēmas. Jāizvairās izvēlēties specifisku procesu, kas nodrošina zemu emisijas līmeni atmosfērā, ja šā procesa rezultātā pastiprinās smago metālu emisijas kopējā ietekme uz vidi, ja, piemēram, pastiprinās ūdens piesārņošana ar notekūdeņiem. Jāņem vērā arī pilnveidoto izplūdes gāzu attīrīšanas metožu izmantošanas rezultātā savākto putekļu tālākais liktenis. Negatīvā ietekme uz vidi, rodoties šādiem atkritumiem, samazinās ieguvumu, kas panākts putekļu un dūmu emisijas samazināšanas procesā.

15. Emisijas samazināšanas pasākumiem jābūt virzītiem gan uz procesa tehnoloģiju, gan uz izplūdes gāzu attīrīšanu. Abas šīs pieejas ir cieši saistītas; konkrēta procesa izvēle var izslēgt atsevišķu izplūdes gāzu attīrīšanas metožu izmantošanu.

16. Emisijas samazināšanas metožu izvēle ir atkarīga no tādiem rādītājiem kā piesārņotāju koncentrācija un/vai to sastāvs neapstrādātā gāzē, gāzes siltumietilpība, gāzes temperatūra un citi. Tādējādi metožu izmantošanas iespējas var daļēji sakrist. Šādā gadījumā jāizvēlas konkrētajiem apstākļiem piemērotākās metodes.

17. Turpmāk aprakstīti izplūdes gāzu samazināšanas pasākumi dažādos sektoros. Jāņem vērā difūzā emisija. Vietējā līmenī svarīgs ekoloģisks faktors var būt putekļu emisijas ierobežošana, kas saistīta ar izejvielu vai blakusproduktu aizvākšanu, pārvietošanu un uzglabāšanu, kaut arī nenotiek to pārnese lielos attālumos. Emisiju var samazināt, pārvietojot šādas darbības pilnīgi noslēgtās ēkās, kuras var tikt aprīkotas ar ventilācijas, putekļu uztveršanas un samitrināšanas sistēmām un citām piemērotām emisijas ierobežošanas iekārtām. Ja materiāls tiek uzglabāts atklātās vietās, tad tā virsmai jābūt aizsargātai tā, lai nenotiktu materiāla izplatīšanās ar vēja palīdzību. Uzglabāšanas laukumi un ceļi ir regulāri jātīra.

18. Dati par investīcijām/izmaksām, kas iekļauti tabulās, ir apkopoti, izmantojot dažādus avotus, un ir ļoti specifiski katrā konkrētā gadījumā. Tie ir izteikti ASV dolāros atbilstoši 1990. gada ASV dolāra kursam (1 USD (1990) = 0.8 ECU (1990)). Tie ir atkarīgi no tādiem faktoriem kā iekārtas jauda, aizvākšanas efektivitāte, piesārņotāja koncentrācija neapstrādātā gāzē, tehnoloģijas veids, kā arī no jaunu iekārtu izvēles kā alternatīvas rekonstrukcijai.

IV. Sektori

19. Šajā nodaļā sniegtas tabulas ar galvenajiem emisijas avotiem, emisijas samazināšanas pasākumiem, kas balstās uz labākajām pieejamajām metodēm, to efektivitāti emisijas samazināšanas jomā un, kur iespējams, atbilstošajām izmaksām katram no svarīgākajiem sektoriem. Ja vien nav noteikts citādi, tabulās norādītā samazināšanas efektivitāte attiecas uz tiešo dūmeņu gāzu emisiju.

Fosilā kurināmā sadedzināšana komunālo un rūpniecisko uzņēmumu katlumājās (2. pielikums, 1. kategorija)

20. Ogļu dedzināšana pašvaldību un rūpnieciskajās sadedzināšanas iekārtās ir galvenais dzīvsudraba emisijas antropogēnais avots. Smago metālu saturs oglēs parasti ir daudzreiz augstāks nekā naftā vai dabasgāzē.

21. Enerģijas pārveidošanas procesu efektivitātes paaugstināšanas un energotaupības pasākumu realizēšana nodrošinās smago metālu emisijas samazināšanos, jo samazināsies kurināmā patēriņš. Dabasgāzes vai alternatīvu kurināmā veidu ar zemu smago metālu saturu sadedzināšana, tādējādi aizstājot ogļu izmantošanu, arī nodrošinās smago metālu, piemēram, dzīvsudraba, emisijas ievērojamu samazināšanos. Kompleksa kombinēta cikla gazifikācijas (KKCG) tehnoloģija ir jauna ražošanas tehnoloģija ar potenciāli zemu emisijas līmeni.

22. Smagie metāli, izņemot dzīvsudrabu, tiek emitēti cietā veidā un kopā ar pelnu daļiņām. Izmantojot dažādas ogļu sadedzināšanas tehnoloģijas, lidojošo pelnu veidošanās apjoms ir atšķirīgs: restveida sadedzināšanas iekārtās 20-40%, sadedzinot verdošā slāņa krāsnī 15%, sausajās sadedzināšanas iekārtās (pulverizēto ogļu sadedzināšana) 70-100%. Atrasts, ka lidojošo pelnu mazāko daļiņu frakcijā smago metālu saturs ir augstāks.

23. Ogļu bagātināšana, piemēram, "mazgāšana" vai "bioloģiskā apstrāde", samazina ar neorganiskām vielām saistīto smago metālu daudzumu. Tomēr šiem procesiem ir ļoti dažāda smago metālu atdalīšanas pakāpe.

24. Izmantojot elektrostatiskos uztvērējus (ESU) vai auduma filtrus (AF), kopējais putekļu aizvākšanas rādītājs var pārsniegt 99,5%, vairumā gadījumu sasniedzot putekļu koncentrāciju apmēram 20 mg/m³. Smago metālu, izņemot dzīvsudraba, emisiju var samazināt vismaz par 90-99%, zemākais rādītājs ir elementiem ar lielāku iztvaikošanas spēju. Zema filtra temperatūra veicina gāzveidīgā dzīvsudraba satura samazināšanos izplūdes gāzēs.

25. Slāpekļa oksīdu, sēra dioksīda un cieto daļiņu emisijas samazināšanas metožu izmantošana izplūdes gāzēs rada iespēju samazināt arī smago metālu emisiju. Nepieciešams izvairīties no iespējamās pretējās ietekmes uz vidi, veicot atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu.

26. Izmantojot iepriekšminētās metodes, dzīvsudraba atdalīšanas efektivitāte variē plašās robežās, kā tas parādīts 3. tabulā. Tiek veikti pētījumi, lai izstrādātu dzīvsudraba atdalīšanas metodes, bet, kamēr šādas metodes nav pieejamas ražošanā, dzīvsudraba atdalīšanā nav iespējams noteikt labāko pieejamo metodi.

3. tabula

Emisijas ierobežošanas pasākumi, samazināšanas efektivitāte un izmaksas, sadedzinot fosilo kurināmo

a/ Hg atdalīšanas efektivitāte pieaug proporcionāli jonizētā dzīvsudraba saturam. Izvēlētā katalītiskās reducēšanas (IKA) iekārta ar augstu selektivitātes līmeni veicina Hg (II) veidošanos.

b/ Galvenokārt SO₂ emisijas samazināšanai. Smago metālu emisijas samazināšana ir blakusieguvums (noteiktas investīcijas USD 60-250/kW_el).

Primārā dzelzs un tērauda ražošana (2. pielikums, 2. kategorija)

27. Šajā nodaļā aplūkotas apdedzināšanas iekārtas, velmējumu ražošanas iekārtas, domnu krāsnis un metalurģiskie uzņēmumi, kuros izmanto skābekļa konvertprocesa tehnoloģiju (SKT). Cd, Pb un Hg emisija apkārtējā vidē nonāk kopā ar cietajām daļiņām. Smago metālu saturs putekļos ir atkarīgs no izejvielu sastāva un leģētiem metāliem, kas pievienoti pārkausēšanas laikā. Vispiemērotākie emisijas samazināšanas pasākumi īsumā ir aprakstīti 4. tabulā. Kad vien iespējams, jāizmanto auduma filtri, bet, ja ir ierobežojoši apstākļi, var izmantot elektrostatiskos uztvērējus un/vai augsti efektīvus skruberus.

28. Pateicoties LPTP izmantošanai primārā dzelzs un tērauda ražošanā, kopējās konkrētās putekļu emisijas koncentrācijas, kas tieši saistītas ar tehnoloģisko procesu, var tikt samazinātas līdz šādam līmenim:

29. Izplūdes gāzu attīrīšanai izmantojot auduma filtrus, putekļu saturs samazinās līdz 20 mg/m³, turpretim elektrostatiskie uztvērēji un skruberi samazina putekļu saturu līdz 50 mg/m³ (vidējais rādītājs stundā). Tomēr auduma filtru izmantošana primārā dzelzs un tērauda ražošanā ļauj sasniegt daudz zemākus līmeņus.

4. tabula

Emisijas avoti, ierobežošanas pasākumi, efektivitāte un izmaksas putekļu emisijas samazināšanai primārā dzelzs un tērauda ražošanā

30. Tiek pilnveidotas tiešās reducēšanas un tiešās kausēšanas metodes, kas nākotnē varētu samazināt vajadzību pēc apdedzināšanas iekārtām un domnu krāsnīm. Šo tehnoloģiju izmantošana ir atkarīga no rūdu īpašībām, un tai nepieciešama gatavās produkcijas pārstrāde elektriskā loka krāsnīs, kam jābūt aprīkotām ar atbilstošām attīrīšanas iekārtām.

Otrreizējā dzelzs un tērauda ražošana (2. pielikums, 3. kategorija)

31. Ir ļoti svarīgi nodrošināt efektīvu visa veida emisijas uztveršanu. To var panākt, uzstādot putekļu uztvērējas kameras vai pārvietojamas velkmes nojumes vai aprīkojot visu ēku ar attīrīšanas sistēmu. Uztverto emisiju nepieciešams attīrīt. Visiem otrreizējiem dzelzs un tērauda ražošanas procesiem, kas saistīti ar putekļu izdalīšanos, par LPTP tiek uzskatīta putekļu atdalīšana ar auduma filtriem, kurus izmantojot, putekļu saturs samazinās līdz 20 mg/m³. Pielietojot LPTP arī difūzās emisijas samazināšanai, konkrētā putekļu emisija nepārsniegs 0,1-0,35 kg/Mg tērauda. Ir zināmi daudzi piemēri, kad, izmantojot auduma filtrus, putekļu koncentrācija attīrītā gāzē ir mazāka par 10 mg/m³. Konkrētā putekļu emisija šādos gadījumos parasti nepārsniedz 0,1 kg/Mg.

32. Metāllūžņu pārkausēšanai tiek izmantotas divu veidu krāsnis: martenkrāsnis un elektriskā loka krāsnis (ELK), turklāt martenkrāšņu skaits pakāpeniski samazinās.

33. Atbilstošo smago metālu saturs emitētajos putekļos ir atkarīgs no dzelzs un tērauda metāllūžņu sastāva un tērauda ražošanas laikā pievienotajiem leģētajiem metāliem. Mērījumi elektriskā loka krāsnīs parādījuši, ka 95% dzīvsudraba emisijas un 25% kadmija emisijas izdalās tvaika veidā. 5. tabulā parādītas svarīgākās putekļu emisijas samazināšanas metodes.

5. tabula

Emisijas avoti, ierobežošanas pasākumi, putekļu emisijas samazināšanas efektivitāte un izmaksas otrreizējā dzelzs un tērauda ražošanā

Čuguna ražošana (2. pielikums, 4. kategorija)

34. Ir ļoti svarīgi nodrošināt efektīvu visa veida emisijas uztveršanu. To var panākt, uzstādot putekļu uztvērējas kameras vai pārvietojamas velkmes nojumes vai aprīkojot visu ēku ar attīrīšanas sistēmu. Uztverto emisiju nepieciešams attīrīt. Čuguna lietuvēs izmanto stāvcepļus, elektriskā loka krāsnis un indukcijas krāsnis. Tiešā smago metālu emisija daļiņu un gāzes veidā galvenokārt izdalās kausēšanas un, dažkārt mazā mērā, liešanas laikā. Difūzā emisija rodas izejvielu pārvietošanas operāciju, kausēšanas, liešanas un iepildīšanas laikā. 6. tabulā norādīti svarīgākie emisijas samazināšanas pasākumi, samazināšanas efektivitāte un izmaksas. Šie pasākumi var samazināt putekļu koncentrāciju līdz 20 mg/m³ vai vēl zemākam līmenim.

35. Čuguna liešanas rūpniecībai raksturīga ļoti liela tehnoloģisko procesu dažādība. Esošajām mazākajām iekārtām minētie pasākumi var nebūt LPTP, ja tie nav ekonomiski dzīvotspējīgi.

6. tabula

Emisijas avoti, ierobežošanas līdzekļi, putekļu emisijas samazināšanas efektivitāte un izmaksas čuguna lietuvēs

Primārā un otrreizējā krāsaino metālu ražošana (2. pielikums, 5. un 6. kategorija)

36. Šajā nodaļā aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar Cd, Pb un Hg emisiju un emisijas ierobežošanu tādu krāsaino metālu kā svins, varš, cinks, alva un niķelis primārā un otrreizējā ražošanā. Sakarā ar liela daudzuma izejmateriālu izmantošanu un attiecīgo procesu daudzveidību šajā sektorā var veidoties visa veida smago metālu un to savienojumu emisija. Šajā pielikumā minēto smago metālu sakarā īpaši nozīmīga ir vara, svina un cinka ražošana.

37. Dzīvsudraba rūdas un koncentrāti sākotnēji ir apstrādāti sasmalcināšanas un dažkārt atsijāšanas iekārtās. Rūdu bagātināšanas metodes netiek plaši izmantotas, kaut gan dažās iekārtās, apstrādājot zemas kvalitātes rūdu, tiek izmantots flotācijas process. Sasmalcinātā rūda pēc tam tiek sakarsēta retortēs (nelielos uzņēmumos) vai krāsnīs (lielos uzņēmumos) līdz temperatūrai, kurā notiek dzīvsudraba sulfīda sublimācija. Šā procesa rezultātā radušies dzīvsudraba tvaiki kondensējas dzesēšanas sistēmā un tiek savākti metāla rūdas veidā. Sodrēji no kondensatoriem un nosēdināšanas rezervuāriem jāaizvāc, jāapstrādā ar kaļķi un atkārtoti jāievieto retortē vai krāsnī.

38. Efektīvai dzīvsudraba uztveršanai var tikt izmantotas šādas metodes:

— pasākumi, lai samazinātu putekļu veidošanos izejvielu ieguves un uzkrāšanas laikā, ieskaitot izejvielu uzkrājuma samazināšanu;

— netieša krāsns karsēšana;

— minimāla mitruma līmeņa uzturēšana rūdai;

— tādu apstākļu nodrošināšana, kuros temperatūra gāzei, kas nokļūst kondensatorā, tikai par 10-20°C pārsniedz rasas punktu;

— iespējami zemākas izejas temperatūras uzturēšana;

— reakcijas gāzu padeve caur pēckondensācijas skruberu un/vai selēna filtru.

Putekļu veidošanos var samazināt, izmantojot netiešo karsēšanu, smalkgraudaino rūdu atsevišķu apstrādi un rūdas mitruma kontroli. Ar cikloniem vai elektrostatiskajiem uztvērējiem jānodrošina putekļu atdalīšana no karstajām reakcijas gāzēm, pirms tās nonāk dzīvsudraba kondensēšanas iekārtās.

39. Zelta ražošanā izmantojot amalgamēšanu, iespējams lietot tādus pašus paņēmienus kā dzīvsudraba ražošanā. Līdztekus amalgamācijai zeltu ražo arī, izmantojot citas metodes, un tām jādod priekšroka jaunās ražotnēs.

40. Krāsainie metāli galvenokārt tiek ražoti no sulfītu rūdām. Ievērojot tehniskos apsvērumus un kvalitātes prasības metālam, izplūdes gāzes pirms padeves uz SO₃ kontaktiekārtu rūpīgi jāattīra no putekļiem (<3 mg/m³) un no tām papildus jāatdala dzīvsudrabs, tādējādi samazinot arī smago metālu emisiju.

41. Piemērotos apstākļos izmantojami auduma filtri. Tādējādi iespējams samazināt putekļu saturu zem 10 mg/m³. Putekļi, kas veidojas visās pirometalurģiskās ražošanas stadijās, ir jāreciklē uzņēmumos vai ārpus tiem, kā to nosaka darba drošības noteikumi.

42. Primārā svina ražošanā, kā rāda pieredze, ir jaunas tiešās kausēšanas samazināšanas tehnoloģijas bez apdedzināšanas iekārtas. Šie procesi ir jaunās paaudzes tiešās autogēnās svina kausēšanas tehnoloģiju piemēri, kuras rada mazāku piesārņojumu un patērē mazāk enerģijas.

43. Otrreizējo svinu iegūst galvenokārt no izlietotajām vieglo un smago automašīnu akumulatoru baterijām, kuras tiek izjauktas pirms ievietošanas kausēšanas krāsnī. Šiem LPTP jāietver viena kausēšanas operācija paātrināti rotējošajā vai šahtveida krāsnī. Degšanas iekārtu ar skābekļa padevi izmantošana ļauj samazināt atgāzu un dūmvada putekļu daudzumu var samazināt par 60%. Attīrot izplūdes gāzes ar auduma filtriem, putekļu saturu var samazināt līdz 5mg/m³.

44. Primārā cinka ražošanā tiek izmantota metode ar iepriekšēju apdedzināšanu un ekstrakciju. Kā alternatīvu apdedzināšanai var izmantot ekstrakciju ar spiedienu. To var uzskatīt par LPTP jaunajām ražotnēm, ja to pieļauj koncentrāta īpašības. Emisiju, kas rodas pirometalurģiskās cinka ražošanas rezultātā Imperial Smelting (IS) krāsnīs, var samazināt, izmantojot krāsnis ar dubultpiltuves veida ievadīšanas ierīci, attīrīšanu ar augstefektīviem skruberiem, efektīvu izdedžu un svina lējumu gāzu aizvākšanu un attīrīšanu, kā arī attīrot (<10 mg/m³) krāsns izplūdes gāzes ar augstu CO saturu.

45. Oksidētos atlikumus, lai no tiem rekuperētu cinku, pārstrādā IS krāsnīs. Atlikumi ar ļoti zemu cinka saturu un dūmeņu putekļi (piemēram, no tērauda ražošanas) sākotnēji tiek apstrādāti rotējošajās krāsnīs (Valca krāsnīs), kurās ražo augstas koncentrācijas cinka oksīdu. Metāliskos materiālus reciklē, kausējot indukcijas krāsnīs vai krāsnīs, kuras tieši vai netieši sakarsē ar dabasgāzi vai šķidro kurināmo, vai arī vertikālajās New Jersey retortēs, kurās var reciklēt ļoti dažādus oksidētos vai metāliskos otrreizējos materiālus. Cinku var arī rekuperēt no svina krāšņu izdedžiem, pielietojot sublimācijas procesu.

7(a). tabula

Emisijas avoti, ierobežošanas pasākumi, putekļu emisijas samazināšanas efektivitāte un izmaksas primārā krāsaino metālu ražošanā

7(b). tabula

Emisijas avoti, ierobežošanas pasākumi, putekļu emisijas samazināšanas efektivitāte un izmaksas otrreizējā krāsaino metālu ražošanā

46. Parasti tehnoloģiskie procesi jāapvieno ar efektīvu putekļu savākšanas iekārtu, kas paredzēta gan primārajām gāzēm, gan difūzajai emisijai. Svarīgākie emisijas samazināšanas pasākumi aprakstīti 7.(a) un (b) tabulā. Izmantojot auduma filtrus, dažos gadījumos tiek nodrošināta putekļu koncentrācija, kas zemāka par 5 mg/m³.

Cementa rūpniecība (2. pielikums, 7. kategorija)

47. Cementa krāsnīs kā otrreizējo kurināmo var izmantot naftas produktu atkritumus vai vecas automašīnu riepas. Izmantojot atkritumus, to emisijai var tikt piemērotas tās pašas prasības, kādas ir noteiktas atkritumu sadedzināšanas procesiem, un bīstamo atkritumu sadedzināšanā atkarībā no to daudzuma, emisijai var tikt piemērotas prasības, kādas noteiktas bīstamo atkritumu sadedzināšanas procesiem. Tomēr šī nodaļa attiecas uz krāsnīm, kurās sadedzina fosilo kurināmo.

48. Cietās daļiņas emisijas veidā nonāk apkārtējā vidē visos cementa ražošanas procesa posmos: materiālu pārvietošanas, izejvielu sagatavošanas (drupinātāji, žāvēšanas kameras), klinkera ražošanas un cementa sagatavošanas procesos. Smagie metāli nonāk cementa krāsnīs kopā ar izejvielām, fosilo kurināmo un atkritumiem, ko izmanto kā kurināmo.

49. Klinkera ražošanai izmanto šādas krāsnis: garās mitrās rotējošās krāsnis, garās sausās rotējošās krāsnis, rotējošās krāsnis ar ciklona uzsildītājiem, rotējošās krāsnis ar restveidīgiem uzsildītājiem, šahtveida krāsnis. Ņemot vērā enerģijas patēriņu un emisijas ierobežošanas iespējas, par labākām atzīstamas rotējošās krāsnis ar ciklona uzsildītājiem.

50. Lai reģenerētu siltumu, rotējošo krāšņu atgāzes pirms putekļu atdalīšanas tiek izlaistas caur uzsildīšanas sistēmu un žāvēšanas kamerām (kur tādas ir ierīkotas). Savāktos putekļus pievieno padeves materiālam.

51. Ar izplūdes gāzēm atmosfērā izplūst mazāk nekā 0,5% no krāsnī ievadītā svina un kadmija. Augsts sārmu saturs un berze krāsnīs veicina šo metālu aizturi klinkerā vai krāsns putekļos.

52. Smago metālu emisiju atmosfērā var samazināt, piemēram, novadot prom izlaisto plūsmu un uzkrājot savāktos putekļus, bet nevis tos pievienojot padeves izejmateriālam. Tomēr šādi apsvērumi jāizvērtē katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā sekas, ko var radīt smago metālu nokļūšana atkritumos. Cita iespēja ir karstās izejvielas masas novadīšana, kad kalcinētā karstā masa tiek daļēji izkrauta krāsns durvju priekšā un padota cementa sagatavošanas iekārtā. Alternatīvs variants ir putekļu pievienošana klinkerā. Vēl viens nozīmīgs pasākums ir krāsns stabilas funkcionēšanas stingra kontrole, lai izvairītos no neparedzētas elektrostatisko uztvērēju atslēgšanās, ko var izraisīt pārmērīga CO koncentrācija. Svarīgi izvairīties no smago metālu emisijas strauja pieauguma šādas neparedzētas atslēgšanās gadījumā.

53. 8. tabulā parādīti nozīmīgākie emisijas samazināšanas pasākumi. Tiešās putekļu emisijas samazināšanai no drupinātājiem un žāvēšanas kamerām galvenokārt tiek izmantoti auduma filtri, bet krāšņu un klinkera dzesinātāju atgāzes tiek attīrītas ar elektrostatiskajiem uztvērējiem. Izmantojot ESU, putekļu saturu var samazināt zem 50 mg/m³. Izmantojot AF, putekļu koncentrāciju attīrītās izplūdes gāzēs var samazināt līdz 10 mg/m³.

8. tabula

Emisijas avoti, ierobežošanas pasākumi, samazināšanas efektivitāte un izmaksas cementa rūpniecībā

Stikla ražošana (2. pielikums, 8. kategorija)

54. Stikla ražošanā īpaši nozīmīga ir svina emisija, jo dažāda veida stiklam svins tiek pievienots kā izejviela (piemēram, kristālstiklam, katodstaru lampām). Nātrija un kalcija silikātu taras stikla izgatavošanā svina emisija ir atkarīgi no tehnoloģiskajā procesā izmantotā reciklētā stikla kvalitātes. Svina saturs putekļos, kas veidojas, kausējot kristālstiklu, parasti ir aptuveni 20-60%.

55. Putekļu emisijas avoti lielākoties ir šihtas sagatavošanas process, krāsnis, difūzā noplūde no krāsns atverēm, stikla izstrādājumu apstrāde un pūšana. Emisija lielā mērā ir atkarīga no izmantotā kurināmā, krāsns veida un no tā, kāda veida stikls tiek ražots. Izmantojot degšanas iekārtas ar skābekļa padevi, atgāzu un putekļu apjomu var samazināt par 60%. Ja uzkarsēšana notiek ar elektrību, putekļu emisija ir ievērojami zemāka nekā tad, ja par kurināmo tiek izmantoti naftas produkti un gāze.

56. Šihtu izkausē nepārtrauktas vai periodiskas darbības stikla kausēšanas krāsnīs. Kausējot stiklu periodiskas darbības krāsnīs, putekļu emisijas daudzums ir ļoti dažāds. Putekļu emisija no kristālstikla kausēšanas krāsnīm (<5 kg/Mg izkausētas stikla masas) ir lielāka nekā tad, ja tiek izmantotas cita veida krāsnis (<1 kg/Mg izkausēta nātrija un kālija stikla).

57. Daži pasākumi metālus saturošas putekļu emisijas samazināšanai ir: stikla šihtas granulēšana; tādas uzkarsēšanas sistēmas, kurā par kurināmo izmanto naftas produktus un gāzi, nomaiņa pret elektriskās uzkarsēšanas sistēmu; labākas atlases ieviešana izejmateriālam (pēc lieluma) un reciklētajam stiklam (izvairoties no svinu saturoša stikla izmantošanas). Atgāzes var attīrīt, izmantojot auduma filtrus, tādējādi samazinot emisiju zem 10 mg/m³. Izmantojot elektrostatiskos uztvērējus, var sasniegt 30 mg/m³. Atbilstošā emisijas samazināšanas efektivitāte norādīta 9. tabulā.

58. Kristālstikla izgatavošanai tiek izstrādātas metodes, kurās nav paredzēta svina savienojumu izmantošana.

9. tabula

Emisijas avoti, ierobežošanas pasākumi, putekļu emisijas samazināšanas efektivitāte un izmaksas stikla ražošanā

Sārmu metālu - hlora rūpniecība (2. pielikums, 9. kategorija)

59. Sārmu metālu - hlora rūpniecībā ražo Cl₂, sārmu metālu hidroksīdus un ūdeņradi, izmantojot sāls šķīdumu elektrolīzi. Esošajās ražotnēs parasti izmanto dzīvsudraba un diafragmas procesus. Izmantojot šos procesus, nepieciešams veikt pasākumus ekoloģisku problēmu novēršanai. Membrānu procesā tiešā dzīvsudraba emisija nerodas. Turklāt šis process saistīts ar mazāku enerģijas patēriņu un lielāku siltuma patēriņu, nodrošinot sārmu metālu hidroksīdu koncentrāciju (kopējā enerģijas bilance rāda nelielu membrānu elementu tehnoloģijas priekšrocību 10-15 % robežās), un procesam nepieciešama neliela platība. Tādēļ to var uzskatīt par labāku jaunajām ražotnēm. Komisija jūras vides aizsardzībai no sauszemes avotu radītā piesārņojuma (PARCOM) savā 1990. gada 14. jūnija lēmumā 90/3 iesaka iespējami īsākā laikā nodrošināt tādu iekārtu izmantošanas pakāpenisku pārtraukšanu sārmu metālu - hlora rūpniecībā, kurās izmanto dzīvsudraba elementus, lai pilnībā no šādām iekārtām atteiktos līdz 2010. gadam.

60. Konkrētie kapitālieguldījumi, kas paredzēti dzīvsudraba elementu aizstāšanai ar diafragmas procesu, ir aptuveni 700-1000 USD/Mg saražotā Cl₂. Kaut arī minētā aizstāšana var radīt papildizdevumus, kas saistīti cita starpā ar augstāku maksu par komunālajiem pakalpojumiem un izdevumiem par sāls šķīduma attīrīšanu, ekspluatācijas izmaksas vairumā gadījumu samazināsies. Tas saistīts ar ietaupījumiem, kas veidojas, samazinoties energopatēriņam un notekūdeņu attīrīšanas un atkritumu galējās apstrādes izmaksām.

61. Dzīvsudraba emisijas avoti vidē, realizējot dzīvsudraba procesu, ir: darba telpu ventilācija, procesa radītās izplūdes, ražojumi, īpaši ūdeņradis, un notekūdeņi. Nozīmīgākā emisija atmosfērā veidojas, dzīvsudrabam difūzās emisijas ceļā nokļūstot no elementiem darba telpās. Liela nozīme ir kontrolei un profilaktiskiem pasākumiem, kuru prioritāte ir atkarīga no katra avota relatīvā nozīmīguma konkrētā iekārtā. Jebkurā gadījumā nepieciešams veikt atbilstošus ierobežošanas pasākumus, kad dzīvsudrabs tiek rekuperēts no nogulsnēm, kas veidojas procesa laikā.

62. Esošajās iekārtās, kurās izmantoto dzīvsudraba elementus, emisijas samazināšanai var veikt šādus pasākumus:

— procesa kontrole un tehniskie pasākumi dzīvsudraba elementu ekspluatācijas un tehniskās apkopes optimizācijai, un efektīvāku darba metožu ieviešana;

— izolācija, hermetizācija un regulējama gāzu izvadīšana, izmantojot atsūknēšanu;

— uzkopšana un tīrības uzturēšana telpās, kurās atrodas dzīvsudraba elementi;

— ierobežoto gāzu plūsmu attīrīšana (noteiktas piesārņotas gaisa plūsmas un ūdeņradis).

63. Minētie pasākumi var samazināt dzīvsudraba emisiju līdz gada vidējam līmenim, kas ir ievērojami zemāks par 2,0g/Mg saražotā Cl₂. Ir iekārtas, kurām dzīvsudraba emisijas līmenis ir ievērojami zemāks par 1,0 g/Mg saražotā Cl₂. Atbilstoši PARCOM lēmumam 90/3, sārmu metālu — hlora ražotnēs, kuras izmanto dzīvsudrabu, jānodrošina dzīvsudraba elementus saturošu iekārtu atbilstība prasībām par dzīvsudraba saturu 2 g/Mg Cl₂ emisijā, uz kuru attiecas Konvencija par jūras vides aizsardzību pret sauszemes avotu radīto piesārņojumu, kura pieņemta 1996. gada 31. decembrī. Tā kā emisija lielā mērā ir atkarīga no iekārtas pareizas ekspluatācijas, tad emisijas vidējais apjoms ietvers ekspluatācijas periodu viena gada vai īsāka laika posma garumā un būs atkarīgs no tā.

Sadzīves, medicīnas un bīstamo atkritumu sadedzināšana (2. pielikums, 10. un 11. kategorija)

64. Sadedzinot sadzīves, medicīnas un bīstamos atkritumus, veidojas kadmija, svina un dzīvsudraba emisija. Šo atkritumu sadedzināšanas procesā notiek dzīvsudraba, ievērojamas daļas kadmija un nelielas daļas svina iztvaikošana. Lai samazinātu šādu emisiju, pirms un pēc sadedzināšanas nepieciešams īstenot īpašus pasākumus.

65. Par labāko pieejamo tehnoloģiju putekļu uztveršanai tiek uzskatīta audumu filtru izmantošana kopā ar sausajiem un mitrajiem gaistošo savienojumu emisijas samazināšanas līdzekļiem. Var tikt izmantoti arī elektrostatiskie uztvērēji kopā ar mitrajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu zemu putekļu emisijas līmeni, tomēr to efektivitāte nav tik liela kā audumu filtriem, īpaši ar filtrējošo slāni gaistošo piesārņotāju adsorbcijai.

66. Izplūdes gāzu attīrīšanai izmantojot LPTP, putekļu koncentrācija samazinās no 10 līdz 20 mg/m³. Praksē tiek sasniegtas arī zemākas koncentrācijas, un atsevišķos gadījumos tiek ziņots par koncentrācijām, kas ir zemākas par 1 mg/m³. Dzīvsudraba koncentrācija var tikt samazināta robežās no 0,05 līdz 0,10 mg/m³ (ar normalizāciju 11% O₂).

67. Nozīmīgākie sekundārās emisijas samazināšanas pasākumi parādīti 10. tabulā. Ir grūti nodrošināt viscaur pareizus datus, jo attiecīgās izmaksas USD par tonnu ir atkarīgas no īpaši plašas lokālo atšķirību rindas, piemēram, atkritumu sastāva.

68. Smagie metāli ir atrodami visās sadzīves atkritumu plūsmas frakcijās (piemēram, ražojumos, papīrā, organiskajos materiālos). Tādējādi, samazinot sadedzināto sadzīves atkritumu daudzumu, var tikt samazināta smago metālu emisija. Tas īstenojams, realizējot dažādas atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas, ieskaitot reciklizācijas programmas un organisko materiālu kompostēšanu. Dažās ANO/EEK valstīs papildus ir atļauta sadzīves atkritumu apglabāšana. Pareizi veicot sadzīves atkritumu apglabāšanu, kadmija un svina emisija tiek novērsta un dzīvsudraba emisija var būt zemāka nekā sadedzināšanas procesā. Vairākās ANO/EEK valstīs tiek veikti pētījumi par dzīvsudraba emisiju tā apglabāšanas vietās.

10. tabula

Emisijas avoti, ierobežošanas pasākumi, putekļu emisijas samazināšanas efektivitāte un izmaksas, sadedzinot sadzīves, medicīnas un bīstamos atkritumus

4. pielikums

Robežvērtību un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu pielietošanas termiņi jauniem un esošiem stacionāriem avotiem

Robežvērtību un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu lietošanas termiņi ir:

(a) jauniem stacionāriem avotiem — divi gadi pēc šā Protokola spēkā stāšanās datuma;

(b) esošiem stacionāriem avotiem — astoņi gadi pēc šā Protokola spēkā stāšanās datuma. Ja nepieciešams, noteiktiem esošajiem stacionārajiem avotiem saskaņā ar valsts normatīvajos aktos noteikto amortizācijas periodu šis termiņš var tikt pagarināts.

5. pielikums

Robežvērtības emisijas ierobežošanai no galvenajiem stacionārajiem avotiem

I. Ievads

1. Smago metālu emisijas ierobežošanai ir nozīmīgas divu veidu robežvērtības:

— robežvērtības noteiktu smago metālu vai smago metālu grupu emisijai;

— robežvērtības cieto daļiņu emisijai kopumā.

2. Principā robežvērtības cietajām daļiņām nevar aizstāt konkrētas robežvērtības kadmijam, svinam un dzīvsudrabam, tāpēc ka metālu daudzums, kas saistīts ar cieto daļiņu emisiju, ir atšķirīgs katrā konkrētā procesā. Tomēr šo robežvērtību ievērošana ievērojami veicina smago metālu emisijas samazināšanos kopumā. Turklāt cieto daļiņu emisijas monitorings parasti ir saistīts ar mazākām izmaksām nekā atsevišķu metālu emisijas monitorings, un nepārtraukts konkrētu smago metālu monitorings parasti vispār nav iespējams. Tādēļ cieto daļiņu robežvērtībām ir liela praktiska nozīme un tās tiek noteiktas šajā pielikumā galvenokārt, lai papildinātu vai nomainītu noteiktas kadmija, svina un dzīvsudraba robežvērtības.

3. Robežvērtības, kas izteiktas mg/m³, attiecas uz standartnosacījumiem (tilpums pie 273,15 K, 101,3 kPa, sausa gāze) un tiek aprēķinātas kā vidējā stundas mērījumu vērtība, kas aptver vairākas darbības stundas (parasti 24 stundas). Jāatrēķina iedarbināšanas un apstādināšanas periodi. Kad tas nepieciešams, vidējo laiku var pagarināt, lai sasniegtu pietiekami precīzus monitoringa rezultātus. Ņemot vērā skābekļa saturu atgāzēs, piemērojamas vērtības, kas noteiktas atsevišķiem galvenajiem stacionārajiem avotiem. Jebkura atšķaidīšana nolūkā samazināt piesārņotāju koncentrāciju atgāzēs ir aizliegta. Smagajiem metāliem noteiktajās robežvērtībās ietvertas metālu un to savienojumu cietās, gāzveida un tvaikveida formas, kas kvalificētas kā metāls. Kad vien tiek norādītas robežvērtības attiecībā uz kopējo emisijas daudzumu, kuras izteiktas gramos uz ražošanas vai jaudas vienību, tās attiecas uz to kopējo emisiju, kas nāk no skursteņiem un difūzo emisiju un kas aprēķināta kā gada vērtība.

4. Gadījumos, kad robežvērtības pārsniegšanu nevar izslēgt, ir jāmonitorē vai nu emisija, vai darba parametrs, kas norāda, vai kontroles mērījumu iekārta tiek atbilstoši darbināta un ekspluatēta. Emisijas vai darba parametru monitorings jāveic nepārtraukti, ja daļiņu emisija pārsniedz 10 kg/stundā. Ja tiek veikta emisijas kontrole, gaisa piesārņotāju koncentrācijas mērījumi gāzu kanālos jāveic reprezentatīvā veidā. Ja cieto daļiņu kontrole tiek īstenota ar pārtraukumiem,

koncentrāciju mērījumi jāveic regulāros intervālos, katras pārbaudes laikā iegūstot vismaz trīs neatkarīgus rādītājus. Visu piesārņotāju paraugu noņemšana un analizēšana, kā arī kontroles mērījumu metodes automatizēto mērījumu sistēmu kalibrēšanai jāveic atbilstoši Eiropas standartizācijas komitejas (CEN) vai Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) noteiktajiem standartiem. Ja nav izstrādāti atbilstoši CEN vai ISO standarti, tiek izmantoti pašu valsts standarti. Valsts standarti var tikt izmantoti arī gadījumos, kad tie nodrošina CEN un ISO standartiem ekvivalentus rezultātus.

5. Nepārtraukta monitoringa gadījumā robežvērtības atzīstamas par ievērotām, ja neviena no aprēķinātajām 24 stundu vidējām emisijas koncentrācijām nepārsniedz robežvērtību vai ja kontrolējamā parametra 24 stundu vidējā vērtība nepārsniedz korelācijas vērtību parametram, kas uzstādīts, pārbaudes laikā kontroles ierīci darbinot normālos ekspluatācijas un tehniskās apkopes apstākļos. Ja emisijas monitorings tiek veikts ar pārtraukumiem, robežvērtības atzīstamas par ievērotām, ja pārbaudes rezultātā iegūtais vidējais rādītājs nepārsniedz robežvērtību. Katra robežvērtība, kas izteikta kā kopējā emisija uz produkcijas vienību vai kopējā ikgadējā emisija, atzīstama par ievērotu, ja kontroles vērtība netiek pārsniegta, kā tas aprakstīts iepriekš.

II. Galveno stacionāro avotu specifiskās robežvērtības

Fosilo kurināmo sadedzināšana (2. pielikums, 1. kategorija)

6. Robežvērtības paredz 6% O₂ izplūdes gāzēs cietajiem kurināmajiem un 3% O₂ — šķidrajiem kurināmajiem.

7. Cieto daļiņu emisijas robežvērtība cietajos un šķidrajos kurināmajos: 50 mg/m³.

Apdedzināšanas iekārtas (2. pielikums, 2. kategorija)

8. Cieto daļiņu emisijas robežvērtība: 50 mg/m³.

Velmējumu krāsnis (2. pielikums, 2. kategorija )

9. Cieto daļiņu emisijas robežvērtība:

(a) malšana, žāvēšana: 25 mg/m³;

(b) granulēšana: 25 mg/m³.

10. Cieto daļiņu kopējās emisijas robežvērtība: 40 g/Mg saražotā velmējuma.

Domnu krāsnis ( 2. pielikums, 3. kategorija)

11. Cieto daļiņu emisijas robežvērtība: 50 mg/m³.

Elektriskā loka krāsnis (2. pielikums, 3. kategorija)

12. Cieto daļiņu emisijas robežvērtība: 20 mg/m³.

Vara un cinka ražošana, ieskaitot Imperial Smelting kausēšanas krāsnis (2. pielikums, 5. un 6. kategorija)

13. Cieto daļiņu emisijas robežvērtība: 20 mg/m³.

Svina ražošana (2. pielikums, 5. un 6. kategorija)

14. Cieto daļiņu emisijas robežvērtība: 10 mg/m³.

Cementa ražošana (2. pielikums, 7. kategorija)

15. Cieto daļiņu emisijas robežvērtība: 50 mg/m³.

Stikla ražošana (2. pielikums, 8. kategorija)

16. Robežvērtības attiecas uz dažādām O₂ koncentrācijām izplūdes gāzēs atkarībā no krāsns veida: vannas tipa krāsnis — 8%, kausveida krāsnis un periodiskas darbības vannas krāsnis — 13 %.

17. Svina emisijas robežvērtība: 5 mg/m³.

Sārmu metālu - hlora ražošana (2. pielikums, 9. kategorija)

18. Robežvērtības attiecas uz kopējo dzīvsudraba apjomu, ko atmosfērā izvadījusi iekārta, neatkarīgi no emisijas avota, un ir izteikta kā gada vidējā vērtība.

19. Robežvērtības esošajām sārmu metālu - hlora iekārtām novērtē Puses, tiekoties Izpildinstitūcijas ietvaros ne vēlāk kā divus gadus pēc šā protokola spēkā stāšanās datuma.

20. Robežvērtības jaunajām sārmu metālu - hlora iekārtām: 0,01 Hg/Mg saražotā Cl₂.

Sadzīves, medicīnas un bīstamo atkritumu sadedzināšana (2. pielikums, 10. un 11. kategorija)

21. Robežvērtības attiecas uz 11% O₂ koncentrāciju izplūdes gāzēs.

22. Cieto daļiņu emisijas robežvērtības :

(a) 10 mg/m³ bīstamo un medicīnas atkritumu sadedzināšanai;

(b) 25 mg/m³ sadzīves atkritumu sadedzināšanai.

23. Dzīvsudraba emisijas robežvērtības:

(a) 0,05 mg/m³ bīstamo atkritumu sadedzināšanai;

(b) 0,08 mg/m³ sadzīves atkritumu sadedzināšanai;

(c) robežvērtības dzīvsudrabu saturošai emisijai, kas veidojas, sadedzinot medicīnas atkritumus, novērtē Puses, tiekoties Izpildinstitūcijas ietvaros ne vēlāk kā divus gadus pēc šā protokola spēkā stāšanās datuma.

6. pielikums

Ražošanas ierobežošanas pasākumi

1. Ja šajā pielikumā nav noteikts citādi, tad ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā Protokola spēkā stāšanās datuma svina saturs tirgum paredzētajā degvielā ceļu transporta līdzekļiem nedrīkst pārsniegt 0,013 g/l. Pusēm, kuras tirgojas ar neetilētu degvielu ar svina saturu zem 0,013 g/l, jācenšas saglabāt vai samazināt šo līmeni.

2. Katrai no Pusēm jācenšas, lai pāreja uz degvielu ar svina saturu, kāds norādīts 1. punktā, nodrošinātu uz cilvēka veselību un vidi iedarbojošos negatīvo ietekmju visaptverošu samazināšanos.

3. Gadījumos, kad valsts nosaka, ka svina satura ierobežošana tirdzniecībai paredzētajā degvielā saskaņā ar 1. punktu izraisīs smagas sociālekonomiskas vai tehniskas problēmas, nenodrošinās visaptverošu cilvēku veselības vai vides stāvokļa uzlabošanos, cita starpā tās klimatisko apstākļu dēļ, tā var minētajā punktā norādīto laika periodu pagarināt līdz desmit gadiem, kura laikā valsts var realizēt tirdzniecību ar etilētu degvielu, kurā svina saturs nepārsniedz 0,5 g/l. Šajā gadījumā valsts prasībā, kas līdz ar tās aktu par ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos iesniedzama glabāšanai depozitārijam, norāda, ka tā gatavojas šādam laika perioda pagarinājumam, un rakstveidā iesniedz informāciju par pagarināšanas iemesliem.

4. Pusei ir atļauts nelielos apjomos (līdz 0,5 procentiem no kopējā degvielas tirdzniecības apjoma attiecīgajā valstī) realizēt tirdzniecību ar etilētu degvielu, kurā svina saturs nepārsniedz 0,15 g/l, izmantošanai vecos transportlīdzekļos.

5. Katrai no Pusēm ne vēlāk kā piecus gadus, bet valstīm ar pārejas perioda ekonomiku ne vēlāk kā desmit gadus pēc šā Protokola spēkā stāšanās datuma, ja tās vēlas izmantot desmit gadu periodu, šis nodoms deklarējams dokumentā, kas iesniedzams glabāšanai depozitārijam kopā ar aktu par ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos, lai nodrošinātu koncentrāciju līmeņu sasniegšanu, kas nepārsniedz:

(a) 0,05% dzīvsudraba no svara sārmu mangāna akumulatoru baterijās, kas paredzētas ilgstošai izmantošanai ekstremālos apstākļos (piemēram, temperatūrā zem 0ºC vai virs 50ºC, arī triecieniem pakļautās);

(b) 0,025% dzīvsudraba no svara visās citās sārmu mangāna akumulatoru baterijās.

Iepriekš norādītās robežvērtības var tikt pārsniegtas jaunu bateriju tehnoloģiju izmantošanas gadījumā vai izmantojot baterijas jaunā produkcijas veidā, ja tiek īstenoti pamatoti piesardzības pasākumi, lai videi draudzīgā veidā atbrīvotos gan no baterijām, gan no ražojumiem, no kuriem baterijas nav viegli atdalāmas. Šīs saistības neattiecas arī uz sārmu mangāna elementu akumulatoriem un baterijām, kas sastāv no elementu akumulatoriem.

7. pielikums

Ražojumu pārvaldības pasākumi

1. Šī pielikuma mērķis ir sniegt Pusēm informāciju par ražojumu pārvaldības pasākumiem.

2. Puses var izskatīt turpmāk uzskaitītos piemērotos ražojumu pārvaldības pasākumus tad, kad tos attaisno potenciālas negatīvās ietekmes uz cilvēka veselību vai vidi viena vai vairāku 1. pielikumā minēto smago metālu emisijas rezultātā, ņemot vērā visus ar šiem pasākumiem saistītos riskus un šādu pasākumu efektivitāti, lai nodrošinātu, ka jebkādas ražojumu izmaiņas veicina cilvēka veselību un vidi kaitīgi ietekmējošo faktoru visaptverošu samazināšanos:

(a) vienu vai vairākus apzināti pievienotus 1. pielikumā uzskaitītos smagos metālus saturošu ražojumu aizstāšana, ja pastāv pieņemams alternatīvs risinājums;

(b) ražojumiem apzināti pievienoto viena vai vairāku 1. pielikumā uzskaitīto smago metālu apjoma minimizācija vai nomaiņa;

(c) informācijas nodrošināšana par ražojumu, ieskaitot marķēšanu, par viena vai vairāku apzināti pievienotu 1. pielikumā uzskaitīto smago metālu saturu, un par nepieciešamību ievērot drošību ražojumu lietošanā un darbībās ar atkritumiem;

(d) ekonomisko stimulu vai brīvprātīgo līgumu izmantošana, lai samazinātu 1. pielikumā uzskaitīto smago metālu saturu ražojumos vai tos pilnībā likvidētu;

(e) ražojumu, kas satur vienu no 1. pielikumā minētajiem smagajiem metāliem, videi draudzīgas savākšanas, utiliziācijas un galējās apstrādes programmu izstrāde un īstenošana.

3. Katrs ražojums vai ražojumu grupa, kas minēta turpmāk, satur vienu vai vairākus 1. pielikumā uzskaitītos smagos metālus. Šis ražojums vai ražojumu grupa ir pakļauta likumā noteiktām un brīvprātīgām darbībām, kuras īsteno vismaz viena no Konvencijas Pusēm, zināmā pakāpē balstoties uz ieguldījumu, ko dod šis ražojums viena vai vairāku 1. pielikumā minēto smago metālu emisijas veidošanās procesā. Tomēr šobrīd vēl nav pieejama pietiekama informācija, kas apstiprinātu to, ka šādi ražojumi ir nozīmīgi emisijas avoti visām Pusēm, un kas tādējādi attaisnotu nepieciešamību tos iekļaut 6.pielikumā. Katrai no Pusēm ir ieteikts izskatīt pieejamo informāciju un, kad tā pārliecinās par nepieciešamību īstenot piesardzības pasākumus, izmantot ražojumu pārvaldības pasākumus, kā, piemēram, tos, kas minēti 2. punktā un attiecas uz vienu vai vairākiem zemāk minētajiem ražojumiem:

(a) dzīvsudrabu saturoši elektriskie komponenti, t.i., ierīces, kas satur vienu vai vairākus kontaktus/sensorus elektriskās strāvas vadīšanai, kā, piemēram, releji, termostati, līmeņu slēdži, spiediena slēdži un citi slēdži (paredzētās darbības ietver aizliegumu izmantot lielāko daļu elektrisko komponentu, kas satur dzīvsudrabu; brīvprātīgas programmas, lai nomainītu atsevišķus dzīvsudraba slēdžus ar elektroniskiem vai speciāliem slēdžiem; brīvprātīgas slēdžu utilizācijas programmas un brīvprātīgas termostatu utilizācijas programmas);

(b) dzīvsudrabu saturošas mērierīces, kā, piemēram, termometri, manometri, barometri, spiediena mērītāji, sprieguma slēdži un sprieguma raidītāji (paredzētās darbības ietver dzīvsudrabu saturošu termometru un mērinstrumentu izmantošanas aizliegumu);

(c) dzīvsudrabu saturošas dienasgaismas lampas (paredzētās darbības ietver dzīvsudraba satura samazināšanu katrā lampā, piemērojot brīvprātīgās un regulējošās programmas un brīvprātīgās reciklizācijas programmas);

(d) dzīvsudrabu saturošas zobu amalgamas (paredzētās darbības ietver brīvprātīgos pasākumus un aizliegumu, ar dažiem izņēmumiem, izmantot zobu amalgamas, kā arī brīvprātīgas programmas, lai veicinātu zobu amalgamas savākšanu pirms tās nokļūšanas no zobārstniecības kabinetiem notekūdeņu attīrīšanas iekārtās);

(e) dzīvsudrabu saturoši pesticīdi, ieskaitot pesticīdus sēklu apstrādei (paredzamās darbības ietver visu dzīvsudraba pesticīdu, ieskaitot sēklu apstrādes pesticīdus, izmantošanas aizliegumu un aizliegumu izmantot dzīvsudrabu kā dezinfekcijas līdzekli);

(f) dzīvsudrabu saturošas krāsas (paredzamās darbības ietver visu šādu krāsu izmantošanas aizliegumu, aizliegumu izmantot šādas krāsas iekštelpās un bērnu rotaļlietās un aizliegumu dzīvsudrabu izmantot pretapauguma krāsās);

(g) dzīvsudrabu saturošas baterijas, kas nav minētas 6. pielikumā (paredzamās darbības ietver dzīvsudraba satura samazināšanu, īstenojot gan brīvprātīgas, gan regulējošas programmas un vides nodokļus un brīvprātīgas reciklizācijas programmas).