Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.821

Rīgā 2004.gada 28.septembrī (prot. Nr.56 43.§)
Izmēģinājumiem vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijai paredzēto kaitīgo organismu, augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešanas un pārvietošanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 5.panta 10.punktu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka izmēģinājumiem vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijai (turpmāk — izmēģinājumi) paredzēto kaitīgo organismu, augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu (turpmāk — materiāls) ievešanas un pārvietošanas kārtību.

1.1 Šie noteikumi neattiecas uz augiem, augu produktiem un ar tiem saskarē nonākušajiem priekšmetiem, kuri ir ģenētiski modificēti.

(MK 12.01.2010. noteikumu Nr.31 redakcijā)

2. Noteikumu ievērošanas valsts uzraudzību un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk — dienests).

3. Materiālu persona drīkst ievest vai pārvietot Latvijā vai tajā esošajā aizsargājamā zonā, ja saņemta dienesta izdota izmēģinājumiem vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijai paredzēto kaitīgo organismu, augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešanas vai pārvietošanas atļauja (turpmāk – atļauja) (1.pielikums).

4. Persona, kas vēlas saņemt atļauju, dienestā iesniedz:

4.1. iesniegumu (2.pielikums);

4.2. materiāla izcelsmes vietu apliecinoša dokumenta kopiju.

5. Dienests septiņu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 4.punktā minēto dokumentu saņemšanas novērtē kaitīgā organisma izplatības risku, ņemot vērā materiālu un tā radīto apdraudējumu, paredzēto izmēģinājumu veidu, kaitīgā organisma bioloģiju, tā izplatīšanās veidu, mijiedarbību ar vidi un citus riska faktorus, un pieņem lēmumu par atbilstošu fitosanitāro pasākumu piemērošanu:

5.1. attiecībā uz darba telpām, iekārtām un darba procedūrām:

5.1.1. materiāla fiziskā izolācija no citiem augiem vai kaitīgā organisma un apkārtējā teritorijā esošo augu pārbaude;

5.1.2. par izmēģinājuma veikšanu atbildīgās kontaktpersonas norīkošana;

5.1.3. ierobežota piekļuve apkārtējai teritorijai, telpām un iekārtām (ierobežojumi neattiecas uz izmēģinājumu veikšanā iesaistīto personālu);

5.1.4. attiecīgo telpu un iekārtu identifikācija, norādot izmēģinājuma veidu un atbildīgo darbinieku;

5.1.5. veikto izmēģinājumu reģistrēšana un darba procedūru rokasgrāmatas kārtošana, paredzot arī, kādas procedūras veicamas, ja kaitīgais organisms izkļuvis apkārtējā teritorijā, un norādot augu aizsardzības līdzekli šī kaitīgā organisma iznīcināšanai;

5.1.6. piemērotas drošības un trauksmes sistēmas iekārtošana;

5.1.7. drošības pasākumu ieviešana, lai novērstu kaitīgo organismu iekļūšanu un izplatību telpās;

5.1.8. darba procedūru izstrāde materiāla paraugu ņemšanai un pārvietošanai no vienas telpas vai iekārtas citā;

5.1.9. darba procedūru izstrāde atkritumu, izlietotās augsnes un ūdens iznīcināšanai;

5.1.10. higiēnas un dezinfekcijas prasību piemērošana personālam, iekārtām un aprīkojumam;

5.1.11. piemērotu pasākumu un iekārtu nodrošināšana izmantotā materiāla iznīcināšanai;

5.1.12. iekārtu, procedūru un testēšanas procedūru sarakstu izstrāde;

5.2. atkarībā no materiāla bioloģijas un epidemioloģijas īpatnībām:

5.2.1. materiāla uzturēšana iekārtā, kurā starp atsevišķām kamerām ir dubultdurvis, kā arī materiāla pieejamība tikai tām personām, kas ar to veic izmēģinājumus;

5.2.2. materiāla uzturēšana, nodrošinot tam negatīvu gaisa spiedienu;

5.2.3. materiāla uzturēšana noplūddrošos konteineros ar atbilstošiem tīkla acu izmēriem un citiem šķēršļiem (piemēram, ūdens barjera laputīm, slēgti augsnes konteineri nematodēm, elektriskie kukaiņu pievilinātāji);

5.2.4. materiāla uzturēšana izolēti no citiem kaitīgajiem organismiem un materiāliem (piemēram, vīrusus saturošiem augu barības materiāliem, saimniek­augiem);

5.2.5. materiāla uzturēšana izolatoros ar regulējamām ierīcēm vides režīma uzturēšanai;

5.2.6. aizliegums krustot kaitīgos organismus ar vietējām rasēm un sugām;

5.2.7. izvairīšanās no kaitīgo organismu ilgstošas uzturēšanas;

5.2.8. kaitīgā organisma uzturēšana apstākļos, kas ierobežo tā vairošanos (piemēram, tāda apkārtējās vides režīma nodrošināšana, kas novērš diapauzes veidošanos);

5.2.9. kaitīgā organisma uzturēšana tādā veidā, lai nebūtu iespējama reproduktīvo stadiju vai veidojumu izplatīšanās (piemēram, novēršot gaisa plūsmas veidošanos);

5.2.10. pārbaudes, lai konstatētu, vai attiecīgā kaitīgā organisma kultūra ir brīva no parazītiem un citiem kaitīgiem organismiem;

5.2.11. atbilstošas materiāla kontroles programmas izmantošana, lai novērstu kaitīgā organisma pārnesēju (vektoru) klātbūtni;

5.2.12. izmēģinājumi ar audu kultūrām (in vitro) sterilos apstākļos;

5.2.13. kaitīgo organismu (kurus izplata vektori) uzturēšana apstākļos, kas novērš to izplatību ar vektoru starpniecību (piemēram, lietojot tīklus ar atbilstošu acu izmēru un ievērojot drošības darbības augsnes izmantošanā);

5.2.14. sezonālās izolācijas ievērošana (izmēģinājumu veikšana periodos, kad ir viszemākais fitosanitārais risks).

6. Persona, kas vēlas saņemt atļauju, rakstiski paziņo dienestam par tā noteikto šo noteikumu 5.punktā minēto fitosanitāro pasākumu izpildi.

7. Dienests divu nedēļu laikā pēc tam, kad persona ir paziņojusi par šo noteikumu 5.punktā minēto fitosanitāro pasākumu izpildi:

7.1. pārbauda telpu un iekārtu atbilstību dienesta noteiktajiem fito­sanitārajiem pasākumiem;

7.2. pārbauda personāla zinātnisko un tehnisko kvalifikāciju, lai pārliecinātos, vai tas spēj nodrošināt fitosanitāro pasākumu izpildi.

8. Dienests septiņu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 7.punktā minētajām pārbaudēm pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

8.1. lēmumu par atļaujas izsniegšanu, nosakot izmēģinājumu veikšanai nepieciešamo materiāla daudzumu;

8.2. lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju, ja persona nav izpildījusi dienesta noteiktos fitosanitāros pasākumus vai personāla zinātniskā un tehniskā kvalifikācija nenodrošina fitosanitāro pasākumu izpildi.

9. Dienests izsniedz atļauju piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanas. Persona, ievedot vai pārvietojot materiālu, pievieno tam atļauju.

10. Lai pārvietotu Latvijā vai tajā esošajā aizsargājamā zonā, vai uz Eiropas Savienības dalībvalsti vai tajā esošo aizsargājamo zonu normatīvajos aktos par augu aizsardzību noteiktos fitosanitārajai kontrolei pakļautos augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, materiālam papildus atļaujai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu aizsardzību pievieno augu pasi, kurā norāda šādu tekstu: "Šo materiālu pārvieto saskaņā ar direktīvu 2008/61/EK".

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.31)

11. Ja materiāla izcelsmes vieta ir valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk - trešā valsts), dienests atļauju izsniedz, pamatojoties uz dokumentāro pierādījumu par materiāla izcelsmes vietu.

12. Ja Latvijā vai tajā esošajā aizsargājamā zonā no trešās valsts tiek ievesti vai pārvietoti normatīvajos aktos par augu aizsardzību noteiktie fitosanitārajai kontrolei pakļautie augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti un tiem ir pievienots fitosanitārais sertifikāts, ko izdevusi izcelsmes valsts iestāde, kas atbildīga par augu aizsardzību, dienests fitosanitārā sertifikāta ailē "papildu deklarācija" norāda šādu tekstu: "Šo materiālu ieved saskaņā ar direktīvu 2008/61/EK".

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.31)

13. Persona, kas ieved vai pārvieto materiālu:

13.1. nodrošina fitosanitāro pasākumu izpildi un materiālu nekavējoties pārvieto uz atļaujā norādīto izmēģinājuma veikšanas vietu;

13.2. ievēro šo noteikumu 5.punktā noteiktos fitosanitāros pasākumus.

14. Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē materiāla ievešanu no trešās valsts un pārbauda, vai fitosanitārajai kontrolei pakļautajiem augiem, augu produktiem un ar tiem saskarē nonākušajiem priekšmetiem pievienots fitosanitārais sertifikāts.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.31)

15. Dienests uzrauga un kontrolē, kā tiek veikti atļautie izmēģinājumi, un, ja konstatē, ka persona neievēro šo noteikumu 5.punktā noteiktos fitosanitāros pasākumus, anulē izsniegto atļauju.

16. Lai pēc izmēģinājuma pabeigšanas saņemtu dienesta atļauju par šo noteikumu 5.punktā noteikto fitosanitāro pasākumu nepiemērošanu materiālam, persona vismaz nedēļu pirms izmēģinājuma pabeigšanas iesniedz dienestā iesniegumu.

17. Pirms pieņemt lēmumu par šo noteikumu 5.punktā noteikto fitosanitāro pasākumu nepiemērošanu materiālam, dienests veic materiāla fitosanitāro pārbaudi.

18. Ja testēšanā ir konstatēts, ka materiālā nav kaitīgo organismu, kas minēti normatīvajos aktos par augu aizsardzību, dienests pieņem lēmumu par šo noteikumu 5.punktā noteikto fitosanitāro pasākumu nepiemērošanu materiālam.

19. Ja dienests pieņēmis lēmumu par šo noteikumu 5.punktā noteikto fitosanitāro pasākumu nepiemērošanu materiālam, persona pabeidz izmēģi­nājumu ar materiālu.

20. Dienests testē materiālu saskaņā ar šo noteikumu 3.nodaļā minētajām prasībām.

21. Ja testēšanā materiālā ir atklāti kaitīgie organismi, dienests pieņem lēmumu par šī materiāla, kā arī citu iespējami inficētu vai invadētu augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu iznīcināšanu vai attiecīgu apstrādāšanu, vai arī fitosanitāro pasākumu piemērošanu konkrēta kaitīgā organisma iznīcināšanai.

22. Pēc izmēģinājuma pabeigšanas persona:

22.1. materiālu vai jebkurus citus inficētus vai invadētus augus, augu produktus vai ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus iznīcina, sterilizē vai citādi apstrādā saskaņā ar dienesta norādījumiem;

22.2. izmantotās telpas un aprīkojumu sterilizē vai dezinficē saskaņā ar dienesta norādījumiem.

23. Ja persona atklāj, ka materiāls ir inficēts vai invadēts ar kādu no kaitīgajiem organismiem, kuri minēti normatīvajos aktos par augu aizsardzību, vai izmēģinājumu gaitā identificē kādu citu kaitīgo organismu, kuru dienests, izvērtējot risku, atzinis par bīstamu Latvijai, persona par to nekavējoties ziņo dienestam. Persona ziņo arī par jebkuru gadījumu, kas var radīt minēto kaitīgo organismu izplatīšanos vidē.

24. Ja izmēģinājumiem izmanto normatīvajos aktos par augu aizsardzību noteiktos augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, dienests nodrošina, lai tiktu piemēroti visi atbilstošie fitosanitārie pasākumi, pārbaudes un testēšana.

25. Katru gadu līdz 1.septembrim dienests nosūta Eiropas Komisijai un pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm sarakstu, kurā norādīts saskaņā ar šiem noteikumiem Eiropas Savienībā ievestā un pārvietotā materiāla daudzums laikposmā no iepriekšējā gada 30.jūnija līdz kārtējā gada 30.jūnijam, un informāciju par šī materiāla infekciju vai invāziju ar kaitīgiem organismiem, kas konstatēta fitosanitārajā pārbaudē, ieskaitot testēšanu.

26. Ar lēmumu pieņemšanu saistītos dokumentus dienests glabā ne mazāk kā piecus gadus.

3. Fitosanitārie pasākumi
3.1. Fitosanitārie pasākumi citrusu Citrus spp., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf augiem un to hibrīdiem, izņemot augļus un sēklas

27. Materiālam veic atbilstošas terapijas procedūras saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Starptautiskā augu ģenētisko resursu institūta (turpmāk – FAO/IPGRI) tehniskajām vadlīnijām (turpmāk – vadlīnijas).

28. Pēc šo noteikumu 27.punktā minēto procedūru veikšanas materiālam veic indeksācijas procedūras. Visu materiālu, ieskaitot indikatoraugus, tur šo noteikumu 5.punktā minētajos apstākļos. Materiālu, kuru paredzēts atbrīvot no šo noteikumu 5.punktā noteiktajiem fitosanitārajiem pasākumiem, tur apstākļos, kas nodrošina augu veģetāciju, un vizuāli novēro, vai neparādās kaitīgo organismu infekcijas vai invāzijas pazīmes. Novērojumus veic pēc materiāla saņemšanas un visā indeksācijas procedūru laikā.

29. Lai materiālā atklātu kaitīgos organismus, veic šādas indeksācijas procedūras:

29.1. testēšanai izmanto atbilstošas laboratorijas metodes un indikator­augus (t.sk. Citrus sinensis (L.) Osbeck, C. aurantifolia Christm. Swing, C. medica L., C. reticulata Blanco un Sesamum L.), lai atklātu šādus kaitīgos organismus:

29.1.1. Citrus greening bacterium;

29.1.2. Citrus variegated chlorosis;

29.1.3. Citrus mosaic virus;

29.1.4. Citrus tristeza virus (visi izolāti);

29.1.5. Citrus vein enation woody gall;

29.1.6. Leprosis;

29.1.7. Naturally spreading psorosis;

29.1.8. Phoma tracheiphila (Petri) Kanchaveli & Gikashvili;

29.1.9. Satsuma dwarf virus;

29.1.10. Spiroplasma citri Saglio et al;

29.1.11. Tatter leaf virus;

29.1.12. Witches’ broom (MLO);

29.1.13. Xanthomonas campestris (visas citrusiem patogēnās rases);

29.2. slimību testēšanai, kuras nevar atklāt īsā laikposmā, tūlīt pēc materiāla ievešanas dzinumu galotnes pumpurus uzpotē uz sējeņu potcelmiem, kas audzēti sterilā substrātā, saskaņā ar FAO/IPGRI vadlīnijām. Iegūtajiem augiem pēc tam veic terapijas procedūras saskaņā ar šo noteikumu 27.punktu.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.31)

30. Ja materiālam konstatē kaitīgo organismu infekcijas vai invāzijas pazīmes, veic pētījumus, ieskaitot testēšanu, lai identificētu kaitīgos organismus.

3.2. Fitosanitārie pasākumi cidoniju Cydonia Mill., ābeļu Malus Mill., kauleņkoku Prunus L., bumbieru Pyrus L., zemeņu Fragaria L. ģinšu augiem un to hibrīdiem, kas paredzēti stādīšanai, izņemot sēklas

(Apakšnodaļas nosaukums grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.31)

31. Materiālam veic atbilstošas terapijas procedūras saskaņā ar FAO/IPGRI vadlīnijām.

32. Pēc šo noteikumu 31.punktā minēto procedūru veikšanas materiālam veic indeksācijas procedūras. Visu materiālu, ieskaitot indikatoraugus, tur šo noteikumu 5.punktā minētajos apstākļos. Materiālu, kuru paredzēts atbrīvot no šo noteikumu 5.punktā noteiktajiem fitosanitārajiem pasākumiem, uztur apstākļos, kas veicina infekcijas vai invāzijas pazīmju parādīšanos. Novērojumus veic pēc materiāla saņemšanas un visā indeksācijas procedūru laikā.

33. Lai materiālā atklātu kaitīgos organismus, veic šādas indeksācijas procedūras:

33.1. zemeņu Fragaria L. ģints augiem neatkarīgi no materiāla izcelsmes valsts testēšanai izmanto atbilstošas laboratorijas metodes un indikatoraugus (t.sk. Fragaria vesca, F. virginiana un Chenopodium spp.), lai atklātu šādus kaitīgos organismus:

33.1.1. Arabis mosaic virus;

33.1.2. Raspberry ringspot virus;

33.1.3. Strawberry crinkle virus;

33.1.4. Strawberry latent ‘C’ virus;

33.1.5. Strawberry latent ringspot virus;

33.1.6. Strawberry mild yellow edge virus;

33.1.7. Strawberry vein banding virus;

33.1.8. Strawberry witches’ broom mycoplasm;

33.1.9. Tomato black ring virus;

33.1.10. Tomato ringspot virus;

33.1.11. Colletotrichum acutatum Simmonds, iedegas;

33.1.12. Phytophthora fragariae Hickman var fragariae Wilcox & Duncan, zemeņu sakņu puve;

33.1.13. Xanthomonas fragariae Kennedy & King, zemeņu bakterioze;

33.2. ābeļu Malus Mill. ģints augiem:

33.2.1. ja materiāla izcelsmes valsts nav brīva no attiecīgiem kaitīgajiem organismiem, testēšanai izmanto atbilstošas laboratorijas metodes un indikatoraugus, lai atklātu šādus kaitīgos organismus:

33.2.1.1. Apple proliferation mycoplasm;

33.2.1.2. Cherry rasp leaf virus (Amerikas);

33.2.2. neatkarīgi no materiāla izcelsmes valsts testēšanai izmanto atbilstošas laboratorijas metodes un indikatoraugus, lai atklātu šādus kaitīgos organismus:

33.2.2.1. Tobacco ringspot virus;

33.2.2.2. Tomato ringspot virus;

33.2.2.3. Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al, bakteriālās iedegas;

33.3. kauleņaugu Prunus L. ģints augiem:

33.3.1. ja materiāla izcelsmes valsts nav brīva no attiecīgiem kaitīgajiem organismiem, testēšanai izmanto atbilstošas laboratorijas metodes un indikator­augus, lai atklātu šādus kaitīgos organismus:

33.3.2. Apricot chlorotic leafroll mycoplasm;

33.3.3. Cherry rasp leaf virus (Amerikas);

33.3.4. Pseudomonas syringae pv. persicae (Prunier et al) Young et al;

33.4. neatkarīgi no materiāla izcelsmes valsts testēšanai izmanto atbilstošas laboratorijas metodes un indikatoraugus, lai atklātu šādus kaitīgos organismus:

33.4.1. Little cherry pathogen (izolāti, kas nav Eiropas izolāti);

33.4.2. Peach mosaic virus (Amerikas);

33.4.3. Peach phony rickettsia;

33.4.4. Peach rosette mosaic virus;

33.4.5. Peach rosette mycoplasm;

33.4.6. Peach X-disease mycoplasm;

33.4.7. Peach yellows mycoplasm;

33.4.8. Plum line pattern virus (Amerikas);

33.4.9. Plum pox virus, plūmju virālās bakas (šarka);

33.4.10. Tomato ringspot virus;

33.4.11. Xanthomonas campestris pv. pruni (Smith) Dye, bakterioze;

33.5. bumbieru Pyrus L. un cidoniju Cydonia Mill. ģints augiem neatkarīgi no materiāla izcelsmes valsts testēšanai izmanto atbilstošas laboratorijas metodes un indikatoraugus, lai atklātu šādus kaitīgos organismus:

33.5.1. Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al, bakteriālās iedegas;

33.5.2. Pear decline mycoplasm.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.31)

34. Ja materiālam, ko pārbauda vizuāli saskaņā ar šo noteikumu 32.punktu, konstatētas kaitīgo organismu infekcijas vai invāzijas pazīmes, veic pētījumus, ieskaitot testēšanu, lai identificētu kaitīgos organismus.

3.3. Fitosanitārie pasākumi vīnkoku Vitis L. ģints augiem, izņemot augļus

35. Materiālam veic atbilstošas terapijas procedūras saskaņā ar FAO/IPGRI vadlīnijām.

36. Pēc šo noteikumu 35.punktā minēto procedūru veikšanas materiālam veic indeksācijas procedūras. Visu materiālu, ieskaitot indikatoraugus, tur šo noteikumu 5.punktā minētajos apstākļos. Materiālu, kuru paredzēts atbrīvot no šo noteikumu 5.punktā noteiktajiem fitosanitārajiem pasākumiem, uztur apstākļos, kas nodrošina augu veģetāciju. Vizuāli novēro, vai neparādās kaitīgo organismu, t.sk. Daktulosphaira vitifoliae (Fitch), infekcijas pazīmes. Novērojumus veic pēc materiāla saņemšanas un visā indeksācijas procedūru laikā.

37. Lai materiālā atklātu kaitīgos organismus, veic šādas indeksācijas procedūras:

37.1. ja materiāla izcelsmes valsts nav brīva no attiecīgiem kaitīgajiem organismiem, testēšanai izmanto atbilstošas laboratorijas metodes un indikatoraugus, lai atklātu šādus kaitīgos organismus:

37.1.1. Ajinashika slimības testēšanai izmanto piemērotu laboratorijas metodi. Ja rezultāts ir negatīvs, izmanto indikatoraugus (piemēram, šķirne ‘Koshu’) un novēro vismaz divus veģetācijas ciklus;

37.1.2. vīnogu pundurības vīrusa Grapevine stunt virus testēšanai izmanto piemērotus indikatoraugus (piemēram, šķirne ‘Campbell Early’) un novēro vienu gadu;

37.1.3. vasaras lāsumainības Summer mottle testēšanai izmanto piemērotus indikatoraugus (piemēram, šķirnes ‘Sideritis’, ‘Cabernet-Franc’, ‘Mission’);

37.2. neatkarīgi no materiāla izcelsmes valsts testēšanai izmanto piemērotas laboratorijas metodes un indikatoraugus, lai atklātu šādus kaitīgos organismus:

37.2.1. Blueberry leaf mottle virus;

37.2.2. Grapevine Flavescence doree MLO un citus vīnogu dzeltēšanas ierosinātājus;

37.2.3. Peach rosette mosaic virus;

37.2.4. Tobacco ringspot virus;

37.2.5. Tomato ringspot virus (‘yellow vein’ un citas rases);

37.2.6. Xylella fastidiosa (Well & Raju);

37.2.7. Xylophilus ampelinus (Panagopoulos) Willems et al.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.31)

38. Ja materiālam, ko pārbauda vizuāli saskaņā ar šo noteikumu 36.punktu, konstatētas kaitīgo organismu infekcijas vai invāzijas pazīmes, veic pētījumus, ieskaitot testēšanu, lai identificētu kaitīgos organismus.

3.4. Fitosanitārie pasākumi stādīšanai paredzētiem nakteņu Solanum L. ģints sugu augiem vai to hibrīdiem, kas veido stolonus vai bumbuļus

(Apakšnodaļas nosaukums grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.31)

39. Materiālam veic atbilstošas terapijas procedūras saskaņā ar FAO/IPGRI vadlīnijām.

40. Pēc šo noteikumu 39.punktā minēto procedūru veikšanas materiālam veic indeksācijas procedūras. Visu materiālu, ieskaitot indikatoraugus, tur šo noteikumu 5.punktā minētajos apstākļos. Materiālu, kuru paredzēts atbrīvot no šo noteikumu 5.punktā noteiktajiem fitosanitārajiem pasākumiem, uztur apstākļos, kas nodrošina augu veģetāciju. Vizuāli novēro, vai neparādās kaitīgo organismu un potato yellow vein slimības infekcijas pazīmes. Novērojumus veic pēc materiāla saņemšanas un visā indeksācijas procedūru laikā.

41. Materiālam veic indeksācijas procedūras, lai atklātu šādus kaitīgos organismus:

41.1. baktērijas:

41.1.1. kartupeļu gaišo gredzenpuvi Clavibacter michiganensis (Smith) Davis et al. ssp. sepedonicus (Spieckermann et Kotthoff) Davis et al.;

41.1.2. kartupeļu tumšo gredzenpuvi Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuchi et at.;

41.2. vīrusus un vīrusveidīgos:

41.2.1. Andean potato latent virus;

41.2.2. Potato black ringspot virus;

41.2.3. kartupeļu vārpstveida bumbuļu viroīds Potato spindle tuber viroid;

41.2.4. Potato yellowing alfamovirus;

41.2.5. Potato virus T;

41.2.6. Andean potato mottle virus;

41.2.7. Common potato vīrusus A, M, S, V, X un Y (ieskaitot Yo, Yn un Yc) un kartupeļu lapu rullēšanās vīrusu. Kartupeļu sēklām veic indeksācijas procedūras, lai noteiktu šo noteikumu 41.2.1., 41.2.2., 41.2.3., 41.2.4. un 41.2.5.apakšpunktā minētos vīrusus un vīrusveidīgos organismus.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.31)

42. Ja materiālam konstatē kaitīgo organismu infekcijas vai invāzijas pazīmes, veic pētījumus, ieskaitot testēšanu, lai identificētu kaitīgos organismus.

43. Šo noteikumu 42.punktā minētajā gadījumā izmanto šādas metodes:

43.1. lai noteiktu baktērijas:

43.1.1. testē katru bumbuli. Standarta parauga lielums ir 200 bumbuļu. Procedūru var piemērot arī paraugiem, kuros ir mazāk nekā 200 bumbuļu;

43.1.2. jauniem augiem un spraudeņiem, ieskaitot mikroaugus, testē stublāja zemāko daļu vai saknes katram stādāmā materiāla augam;

43.1.3. pēc šo noteikumu 43.1.1. un 43.1.2.apakšpunktā minētās testēšanas kartupeļu bumbuļu pēcnācēju un bumbuļus neveidojošo sugu testēšanu veic viena normāla veģetatīvās augšanas cikla laikā;

43.1.4. kartupeļu gaišo gredzenpuvi Clavibacter michiganensis (Smith) Davis et al. ssp. sepedonicus (Spieckermann et Kotthoff) Davis et al. šo noteikumu 43.1.1. un 43.1.2.apakšpunktā minētajā materiālā nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kartupeļu gaišās gredzenpuves apkarošanu un izplatības ierobežošanu;

43.1.5. kartupeļu tumšo gredzenpuvi Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuchi et at. šo noteikumu 43.1.1. un 43.1.2.apakšpunktā minētajā materiālā nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kartupeļu tumšās gredzenpuves apkarošanu un izplatības ierobežošanu;

43.2. lai noteiktu vīrusus un vīrusveidīgos organismus, izņemot kartupeļu vārpstveida bumbuļu viroīdu Potato spindle tuber viroid:

43.2.1. veģetatīvajam materiālam (bumbuļi, jaunie augi un spraudeņi, ieskaitot mikroaugus) veic seroloģisko testu augu ziedēšanas laikā (vai tuvu ziedēšanas laikam) katram kaitīgajam organismam, izņemot kartupeļu vārpstveida bumbuļu viroīdu Potato spindle tuber viroid. Ja seroloģiskā testa rezultāts ir negatīvs, veic bioloģisko testu. Lai noteiktu kartupeļu lapu rullēšanās vīrusu, veic divus seroloģiskos testus;

43.2.2. sēklām veic seroloģisko testu vai, ja seroloģisko testu nav iespējams veikt, - bioloģisko testu. Negatīvo paraugu pārtestēšanai un robežlīniju rezultātu testēšanai ieteicams lietot citu testēšanas metodi;

43.2.3. šo noteikumu 43.2.1. un 43.2.2.apakšpunktā minēto seroloģisko un bioloģisko testēšanu veic siltumnīcā audzētiem augiem. Paraugus ņem divās vietās no katra stublāja, ieskaitot jaunās pilnīgi attīstījušās lapas katra stublāja galā un vecākas lapas no stublāja vidusdaļas. Seroloģiskajam testam ņem lapas no atsevišķiem augiem, lai to daudzums no katra stublāja būtu pietiekams parauga izveidošanai no katra auga. Bioloģiskajam testam izmanto maksimāli piecus augus, ņemot vērā indikatoru acošanu. Bioloģiskajā testēšanā izmanto indikatoraugus, kas noteikti Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas sarakstos, vai indikatoraugus, kas atzīti vīrusu noteikšanai;

43.2.4. materiālu var testēt pēc vizuālas indeksācijas rezultātiem, lai atbrīvotu no fitosanitārajiem pasākumiem. Bumbuļus nevar atbrīvot no fitosanitārajiem pasākumiem, jo infekcija var būt nesistemātiska;

43.3. lai noteiktu kartupeļu vārpstveida bumbuļu viroīdu Potato spindle tuber viroid:

43.3.1. visus siltumnīcā audzētos augus testē pirms ziedēšanas un ziedputekšņu veidošanās, tiklīdz tie labi attīstījušies. Kartupeļu asnu, audu kultūru (in vitro) vai sīko stādu testēšana ir sagatavošanās testēšanai;

43.3.2. paraugus ņem no attīstītām lapām katra auga stublāja galotnē;

43.3.3. visu testēšanai paredzēto materiālu audzē temperatūrā, kas nav zemāka par 18 °C (vēlama temperatūra, kas augstāka par 20 °C), un vismaz ar 16 stundu fotoperiodu;

43.3.4. testēšanu veic ar radioaktīvi vai radioneaktīvi marķētu cDNA vai RNA paraugu, izmantojot return-Page (ar sudraba krāsošanu) RT-PCR metodi;

43.3.5. vienu apakšparaugu return-Page metodei veido maksimāli piecas apvienotas pilnībā attīstījušās lapas. Izmantojot šo vai lielāku lapu skaitu, nepieciešams veikt validāciju.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.31)
 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

(MK 12.01.2010. noteikumu Nr.31 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Komisijas 2008.gada 17.jūnija Direktīvas 2008/61/EK, ar ko ievieš nosacījumus, kurus ievērojot dažus kaitīgus organismus, augus, augu produktus un citus Padomes Direktīvas 2000/29/EK I līdz V pielikumā uzskaitītos objektus drīkst ievest vai pārvietot Kopienā vai dažās tās aizsargātās zonās izmēģinājumu vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijas vajadzībām.

Ministru prezidents I.Emsis

Zemkopības ministrs M.Roze
1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 28.septembra noteikumiem Nr.821

(Pielikums grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.31)

Zemkopības ministrs M.Roze
2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 28.septembra noteikumiem Nr.821

Zemkopības ministrs M.Roze
3.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 28.septembra noteikumiem Nr.821
Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus atklāšana un identificēšana kartupeļu bumbuļu paraugos

(Pielikums svītrots ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.31)

4.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 28.septembra noteikumiem Nr.821
Pseudomonas solanacearum atklāšana un identificēšana kartupeļu bumbuļu paraugos

(Pielikums svītrots ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.31)

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 821Pieņemts: 28.09.2004.Stājas spēkā: 02.10.2004.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 156, 01.10.2004.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
94480
{"selected":{"value":"16.01.2010","content":"<font class='s-1'>16.01.2010.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"16.01.2010","iso_value":"2010\/01\/16","content":"<font class='s-1'>16.01.2010.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"02.10.2004","iso_value":"2004\/10\/02","content":"<font class='s-1'>02.10.2004.-15.01.2010.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
16.01.2010
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva