Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Finanšu instrumentu tirgus likums
A sadaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) finanšu instrumenti — vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finanšu aktīvus, bet citai personai — finanšu saistības vai kapitāla vērtspapīrus;

2) kategorija — viena veida finanšu instrumenti, kuros nostiprinātas viena un tā paša veida tiesības ar vienādiem šo tiesību īstenošanas noteikumiem;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrība — kapitālsabiedrība, kas regulāri un profesionāli sniedz ieguldījumu pakalpojumus;

4) (izslēgts ar 04.10.2007. likumu);

5) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

6) izcelsmes dalībvalsts — dalībvalsts, ko nosaka saskaņā ar šā likuma 3.1 panta prasībām;

7) dalībvalsts uzraudzības institūcija — institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzības funkciju, neatkarīgi no tā, vai šī institūcija izveidota uz likuma pamata vai arī šīs funkcijas veikšanu tai deleģējusi valsts pārvaldes iestāde, ja par šo institūciju un tās tiesībām un pienākumiem attiecīgā dalībvalsts paziņojusi Eiropas Komisijai;

8) regulētais tirgus — organizatorisku, juridisku un tehnisku pasākumu kopums, kas padara iespējamu atklātu un regulāru finanšu instrumentu darījumu slēgšanu;

9) regulētā tirgus organizētājs — kapitālsabiedrība, kas organizē regulēto tirgu;

10) oficiālais saraksts — tāds regulētais tirgus, kuram tirgus organizētājs noteicis visaugstākās prasības salīdzinājumā ar citiem tā organizētajiem regulētajiem tirgiem un kura darbība notiek saskaņā ar šajā likumā tam noteiktajām minimālajām prasībām;

11) publiskā apgrozība — darījumu slēgšana ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem;

12) emitents — persona, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, kā arī persona, kura savā vārdā emitē vai paredz emitēt pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu instrumentus. Attiecībā uz depozitārajiem sertifikātiem par emitentu uzskata to vērtspapīru emitentu, uz kuriem tiesības ir nostiprinātas depozitārajā sertifikātā;

13) sākotnējā izvietošana — emitenta vai tā pilnvarotas personas izteikts publiskais piedāvājums iegūt pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu instrumentus un to pirmreizējā iegūšana;

14) emisijas prospekts — dokuments, kurā ietverta detalizēta informācija par emitentu un tā emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem, par kuriem publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas izteikt publisko piedāvājumu;

15) prospekts — dokuments, kurā ietverta detalizēta informācija par emitentu un tā emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem, kurus persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, vēlas iekļaut regulētajā tirgū;

16) mērķa sabiedrība — akciju sabiedrība, kuras akcijas atrodas publiskajā apgrozībā un par kuras akcijām ir izteikts atpirkšanas piedāvājums;

17) piedāvātājs — persona vai personu grupa, kura izsaka obligāto, brīvprātīgo vai galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu vai kurai ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu;

18) Latvijas Centrālais depozitārijs — kapitālsabiedrība, kas iegrāmato un uzskaita šajā likumā noteiktajā kārtībā izlaistos finanšu instrumentus, kā arī nodrošina finanšu instrumentu un naudas norēķinus par darījumiem, kas noslēgti ar finanšu instrumentiem;

19) finanšu instrumentu tirgus dalībnieki — kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrības, emitenti, ieguldītāji, sabiedrības, kuras saskaņā ar likumu ir tiesīgas pārvaldīt kopējo ieguldījumu uzņēmumus, tirgus organizētāji, Latvijas Centrālais depozitārijs un citas personas, kuras veic šajā likumā regulētās darbības;

20) būtiska līdzdalība — personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kura aptver 10 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu;

21) kontrole — personai ir kontrole pār komercsabiedrību, ja:

a) šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata,

b) šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz koncerna līguma pamata,

c) starp šo personu un komercsabiedrību pastāv jebkādas citas šā punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajām attiecībām analogas attiecības;

211) nozīmīga līdzdalība — tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver piecus un vairāk procentus no emitenta balsstiesīgā kapitāla;

22) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

23) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

24) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

25) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

26) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

261) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

262) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

263) Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība — ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir Eiropas Savienības mātes iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk — Regula Nr. 575/2013) 4.panta 1.punkta 29.apakšpunkta izpratnē;

264) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

265) Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir meitas sabiedrība — ieguldījumu brokeru sabiedrība, cita finanšu iestāde vai kredītiestāde — vai kurai ir dalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, citā finanšu iestādē vai kredītiestādē, bet kura pati nav citas Latvijas Republikā reģistrētas licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

266) Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

27) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:

a) dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir 20 vai vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver 20 vai vairāk procentus no komercsabiedrības pamatkapitāla,

b) kontroles veidā,

c) ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā;

28) sākotnējais kapitāls — kapitāls, kuru veido viens vai vairāki šādi elementi, kas atbilst Regulas Nr. 575/2013 prasībām attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla elementiem:

a) akcijas, kā arī citi kapitāla instrumenti un to emisijas uzcenojums,

b) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi,

c) citi uzkrātie ienākumi, kas uzrādīti visaptverošo ienākumu pārskatā,

d) pārējās rezerves,

e) kārtējā darbības gada peļņa;

29) sākotnējais reģistrs — saraksts, kurā iekļautas personas, kurām pieder viena vai vairāku emitentu emitētie finanšu instrumenti un kuras finanšu instrumentus ieguvušas sākotnējās izvietošanas rezultātā vai pēc finanšu instrumentu laišanas publiskajā apgrozībā sev piederošo finanšu instrumentu uzskaiti nav pārvietojušas no sākotnējā reģistra uz sev piederošo finanšu instrumentu kontu;

30) kapitāla vērtspapīri — akcijas un tām pielīdzināmi pārvedami vērtspapīri, kas nodrošina līdzdalību kapitālsabiedrības kapitālā, kā arī jebkura cita veida vērtspapīri, kas to konvertēšanas vai ar tiem piešķirto tiesību izmantošanas rezultātā dod tiesības iegūt jebkurus iepriekš minētos vērtspapīrus ar nosacījumu, ka šos vērtspapīrus emitējis to akciju emitents, uz ko tie attiecas, vai kapitālsabiedrība, kas ietilpst minētā emitenta uzņēmumu grupā;

31) depozitārie sertifikāti — pārvedami vērtspapīri, kas emitēti, lai aizstātu citā valstī reģistrēta emitenta finanšu instrumentus, un dod tā ieguvējam tiesības izmantot aizstātajos finanšu instrumentos nostiprinātās tiesības;

32) pārvedami vērtspapīri — vērtspapīri, kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas, izņemot maksāšanas līdzekļus. Šādi vērtspapīri ir:

a) kapitāla vērtspapīri,

b) parāda vērtspapīri,

c) citi vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties vai atsavināt pārvedamus vērtspapīrus vai kuri paredz norēķinus naudā, ko nosaka pārvedami vērtspapīri, valūta, procentu likme, preces vai cits bāzes aktīvs;

33) mazie un vidējie komersanti — komersanti, kas saskaņā ar to individuālajiem gada pārskatiem vai konsolidētajiem gada pārskatiem atbilst vismaz diviem no šādiem trim kritērijiem:

a) vidējais darbinieku skaits finansiālajā gadā ir mazāks par 250,

b) aktīvu kopsumma nepārsniedz 43000000 euro,

c) gada tīrais apgrozījums nepārsniedz 50 000 000 euro;

34) publiskā piedāvājuma izteicējs — persona, kas publiski piedāvā pārvedamus vērtspapīrus;

35) piedāvājuma programma — pasākumu kopums līdzīgas vai vienādas kategorijas pārvedamu vērtspapīru (izņemot kapitāla vērtspapīrus) nepārtrauktai vai atkārtotai emisijai noteiktā laika posmā;

36) nepārtraukti vai atkārtoti emitēti pārvedami vērtspapīri — līdzīgas vai vienādas kategorijas pārvedami vērtspapīri, kas emitēti nepārtrauktā emisijā vai vismaz divās atsevišķās emisijās, kuras notikušas 12 mēnešu laikā no publiskā piedāvājuma sākuma datuma;

37) uzņēmēja dalībvalsts — valsts, kurā tiek izteikts publiskais piedāvājums vai tiek lūgta pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētajā tirgū, vai valsts, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei ir filiāle vai tā sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, vai valsts, kurā regulētā tirgus organizētājs veic atbilstošus pasākumus, lai veicinātu šajā valstī esošo tirgus dalībnieku piekļuvi tirdzniecībai tā sistēmā no attāluma, ja šī valsts atšķiras no izcelsmes dalībvalsts;

38) kvalificētie ieguldītāji — ieguldītāji, kas par tādiem noteikti šā likuma 124.1 panta otrajā daļā vai atbilst šā panta otrajā vai piektajā daļā minētajām prasībām un kritērijiem, kā arī personas, kuras atbilstoši šā likuma 124.2 panta noteikumiem atzītas par tiesīgiem darījuma partneriem;

39) publiskais piedāvājums — ar jebkuru līdzekļu starpniecību sniegta tāda informācija par piedāvājuma noteikumiem un piedāvājamiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas ļauj ieguldītājiem lemt par šo vērts-papīru iegādi vai parakstīšanos uz tiem;

40) ārvalsts — valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

41) kompetentā institūcija — institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi funkciju uzraudzīt emisijas prospektu un prospektu sagatavošanas, reģistrēšanas un izplatīšanas kārtību un kura veic pienākumus, kas saistīti ar starptautisko sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

42) saistītais uzņēmums — līdzdalība uzņēmumā, kurā grupas uzņēmumiem tieši vai netieši (ar meitas uzņēmumu starpniecību) pieder 20 vai vairāk procentu no balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, vai līdzdalība, kas dod tiesības būtiski ietekmēt, bet ne kontrolēt ar uzņēmuma finansiālās darbības un pamatdarbības politiku saistīto lēmumu pieņemšanu;

43) atpirkšanas piedāvājums — publiski izteikts piedāvājums (kas nav pašas mērķa sabiedrības izteikts piedāvājums) mērķa sabiedrības akcionāriem iegādāties no tiem visas akcijas vai daļu akciju, lai iegūtu kontroli mērķa sabiedrībā;

44) personas, kuras rīkojas saskaņoti — piedāvātājs un personas, kas sadarbojas ar piedāvātāju vai mērķa sabiedrību saskaņā ar vienošanos, lai iegūtu mērķa sabiedrībā kontroli vai izjauktu veiksmīgu piedāvājumu;

45) parāda vērtspapīri — obligācijas vai cita veida pārvedami vērtspapirizēti parādi, izņemot vērtspapīrus, kuri ir pielīdzināmi kapitāla vērtspapīriem;

46) kontrolēta komercsabiedrība — tāda komercsabiedrība, kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a) komercsabiedrībā personai ir balss­tiesību vairākums,

b) personai tieši vai netieši ir tiesības ievēlēt vai atsaukt vairākumu valdes vai padomes locekļu, un šī persona vienlaikus ir arī komercsabiedrības akcionārs (dalībnieks),

c) komercsabiedrības akcionārs (dalībnieks) ir persona, kas viena pati kontrolē akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākumu saskaņā ar vienošanos, ko šāda persona ir noslēgusi ar citiem attiecīgās komercsabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem,

d) personai ir kontrole pār komercsabiedrību, un šī persona to faktiski izmanto vai var izmantot;

47) obligātā informācija — visu veidu informācija, kuru emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, dara zināmu atklātībai saskaņā ar šā likuma 54.panta un D sadaļas III, IV un VI nodaļas prasībām;

48) elektroniskie līdzekļi — elektroniskais aprīkojums datu apstrādei, uzglabāšanai un pārraidīšanai, izmantojot kabeļus, radioviļņus, optiskās tehnoloģijas vai citus elektromagnētiskos līdzekļus;

49) tirgus uzturētājs — persona, kas pastāvīgi nodrošina viena vai vairāku finanšu instrumentu aktīvu tirdzniecību (likviditāti) tirdzniecības dienas laikā, pērkot un pārdodot finanšu instrumentus pašas noteiktās cenas robežās un par saviem līdzekļiem;

50) tirdzniecības diena — diena vai laikposms attiecīgajā dienā, kad saskaņā ar tirgus organizētāja noteikumiem attiecīgajā regulētajā tirgū ir iespējams veikt darījumus ar finanšu instrumentiem;

51) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

52) vērtspapirizētais parāds — aktīvu kopums (aktīvu portfelī iekļautie aktīvi), kas nodots vai pārdots īpašam nolūkam izveidotai komercsabiedrībai, kas to ir pārveidojusi vērtspapīros;

53) daudzpusējā tirdzniecības sistēma — sistēma, kuru uztur ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai tirgus organizētājs un kurā, ievērojot līdzvērtīgus nosacījumus, apvieno trešo pušu finanšu instrumentu pirkšanas un pārdošanas rīkojumus tā, ka tiek noslēgts darījums;

54) daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs (operators) — ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai tirgus organizētājs, kas saskaņā ar sistēmas noteikumiem nodrošina tās darbību;

55) piesaistītais aģents — fiziskā vai juridiskā persona, kas vienas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes vārdā klientiem vai iespējamiem klientiem reklamē ieguldījumu pakalpojumus vai blakuspakalpojumus, ko sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, saņem no klientiem un nosūta tiem norādījumus un rīkojumus attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem vai finanšu instrumentiem, izvieto finanšu instrumentus vai sniedz konsultācijas klientiem vai iespējamiem klientiem attiecībā uz minētajiem finanšu instrumentiem vai pakalpojumiem;

56) piesaistītā aģenta atbildīgā persona — pašnodarbinātā persona, piesaistītā aģenta izpildinstitūcijas loceklis vai cita persona, kas atbilstoši savai kompetencei piesaistītā aģenta vadības līmenī ir atbildīga par piesaistītā aģenta profesionālo darbību;

57) sistemātisks internalizētājs — ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas organizēti, bieži un sistemātiski veic darījumus uz pašas rēķina, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulētā tirgus vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas;

58) ierobežojošs rīkojums — rīkojums pirkt vai pārdot noteiktu finanšu instrumentu daudzumu par īpaši noteiktu cenu vai par labāku cenu;

59) konsultāciju sniegšana par ieguldījumiem finanšu instrumentos — klientam piemērota vai ar klienta individuālajiem apstākļiem pamatota personiska ieteikuma sniegšana klientam par vienu darījumu vai vairākiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, iesakot pirkt, pārdot, parakstīties, apmainīt, paturēt, izpirkt, izvietot konkrētu finanšu instrumentu vai izmantot vai atturēties izmantot ar konkrētu finanšu instrumentu piešķirtās tiesības, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz pēc klienta pieprasījuma vai savas iniciatīvas un kas nav izplatīts sabiedrībai;

60) profesionāls klients — klients, kuram ir attiecīga pieredze, zināšanas un kompetence, lai patstāvīgi pieņemtu ieguldījumu lēmumu un pienācīgi novērtētu riskus, ko viņš uzņemas;

61) privāts klients — klients, kas nav profesionāls klients;

62) finanšu analītiķis — ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes darbinieks, kas izstrādā ieguldījumu pētījuma saturu;

63) korporatīvā pārvaldība — pasākumu kopums komercsabiedrības darbības mērķu sasniegšanai un komercsabiedrības darbības kontrolei, kā arī ar komercsabiedrības darbību saistīto risku novērtēšanai un pārvaldīšanai;

64) ieraksta datums — datums sešas darba dienas pirms akcionāru sapulces. Šajā datumā dienas beigās tiek fiksēti attiecīgās akciju sabiedrības akcionāri un tiem piederošais akciju skaits akcionāra dalībai attiecīgajā akcionāru sapulcē;

65) brīvais kapitāls — personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem;

66) komercsabiedrība ar samazinātu tirgus kapitalizāciju — komercsabiedrība, kuras finanšu instrumenti iekļauti regulētajā tirgū un kuras tirgus kapitalizācijas vidējā vērtība, aprēķinot pēc iepriekšējo triju kalendāra gadu beigās veiktās finanšu instrumentu kotēšanas rezultātiem, ir mazāka nekā 100 000 000 euro;

67) galvenā informācija — būtiska, strukturēta informācija, ko sniedz ieguldītājiem vērtspapīru iegādes lēmuma pieņemšanai un kas satur:

a) īsu aprakstu par emitentu un galvotāju būtiskākajiem raksturojošiem rādītājiem, tostarp informāciju par to aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un riskiem, kuri saistīti ar emitentu un galvotāju,

b) īsu aprakstu par riskiem, kuri saistīti ar pārvedamiem vērtspapīriem un ieguldījumiem šāda veida pārvedamos vērtspapīros, kā arī informāciju par šajos vērtspapīros nostiprinātajām tiesībām,

c) publiskā piedāvājuma noteikumus un informāciju par visām izmaksām, ko sedz ieguldītājs saistībā ar vērtspapīru iegādi,

d) publiskā piedāvājuma iemeslus un publiskā piedāvājuma rezultātā gūto tīro ieņēmumu izlietojumu,

e) aprakstu par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū;

68) finanšu instrumentu turēšana — finanšu instrumentu turēšana un administrēšana klientu vārdā, ieskaitot ar finanšu instrumentiem veicamo darījumu nodrošināšanai nepieciešamo naudas līdzekļu turēšanu un citu ar finanšu instrumentu turēšanu vai administrēšanu saistītu pakalpojumu sniegšanu.

(2) Šādi termini atbilst Regulā Nr. 575/2013 lietotajiem terminiem:

1) mātes sabiedrība — terminam "mātesuzņēmums" Regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 15.apakšpunkta izpratnē;

2) meitas sabiedrība — terminam "meitasuzņēmums" Regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 16.apakšpunkta izpratnē;

3) jaukta pārvaldītājsabiedrība — terminam "jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība" Regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 22.apakšpunkta izpratnē.

(3) Papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem terminiem Regulas Nr. 575/2013 izpratnē ir lietoti šādi termini:

1) finanšu iestāde — Regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 26.apakšpunkta izpratnē;

2) finanšu pārvaldītājsabiedrība — Regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 20.apakšpunkta izpratnē;

3) dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — Regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 30.apakšpunkta izpratnē;

4) Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — Regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 31.apakšpunkta izpratnē;

5) pašu kapitāls — Regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 118.apakšpunkta izpratnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006., 29.03.2007., 04.10.2007., 22.05.2008., 26.02.2009., 15.10.2009., 13.01.2011., 22.03.2012., 19.09.2013. un 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014. Sk. Pārejas noteikumu 49.punktu)

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt finanšu instrumentu tirgus funkcionēšanu, veicinot:

1) ieguldītāju interešu aizsardzību;

2) finanšu instrumentu tirgus stabilitāti un uzticamību;

3) informācijas pieejamību un vienlīdzīgas iespējas visiem finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem.

3.pants. Likuma darbība

(1) Šis likums regulē finanšu instrumentu publiskā piedāvājuma izteikšanas, finanšu instrumentu publiskās apgrozības, ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas un finanšu instrumentu tirgus dalībnieku licencēšanas un uzraudzības kārtību, nosaka finanšu instrumentu tirgus dalībnieku un šā likuma 4.1 panta trešajā un ceturtajā daļā minēto personu tiesības un pienākumus, kā arī atbildību par šajā likumā paredzēto prasību neievērošanu.

(11) Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskatāma par kompetento iestādi Latvijā šādu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu izpratnē:

1) Komisijas 2003.gada 22.decembra regula (EK) Nr. 2273/2003, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 2273/2003);

2) Komisijas 2004.gada 29.aprīļa regula (EK) Nr. 809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 809/2004);

3) Komisijas 2006.gada 10.augusta regula (EK) Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 1287/2006);

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra regula (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām (turpmāk — Regula Nr. 1060/2009);

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 14.marta regula (EK) Nr. 236/2012 par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem (turpmāk — Regula Nr. 236/2012);

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 4.jūlija regula (EK) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (turpmāk — Regula Nr. 648/2012);

7) Regula Nr. 575/2013.

(2) Šis likums attiecas uz šādiem finanšu instrumentiem:

1) pārvedamiem vērtspapīriem;

2) ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām un citiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību šādos fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;

3) naudas tirgus instrumentiem — īstermiņa (kuru dzēšanas termiņš ir īsāks par 12 mēnešiem) parāda instrumentiem (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citiem instrumentiem, kas tiek tirgoti naudas tirgos;

4) šādiem atvasinātajiem instrumentiem:

a) iespējas līgumiem, nākotnes līgumiem, mijmaiņas līgumiem, procentu likmes nākotnes līgumiem un jebkādiem citiem atvasinātajiem līgumiem, kuri saistīti ar vērtspapīriem, valūtām, ar procentu likmēm, ienesīgumu vai citiem atvasinātajiem instrumentiem, finanšu indeksiem vai finansiāliem pasākumiem un kuru nosacījumi paredz norēķinus naudā vai citos finanšu instrumentos,

b) iespējas līgumiem, nākotnes līgumiem, mijmaiņas līgumiem, procentu likmes nākotnes līgumiem un jebkādiem citiem atvasinātajiem līgumiem, kuri saistīti ar precēm un kuru nosacījumi paredz norēķinus naudā vai iespēju norēķināties naudā pēc kādas puses izvēles, ja tas nav saistīts ar līguma laušanu sakarā ar saistību nepildīšanu vai līgumisko attiecību citādu pārtraukšanu,

c) iespējas līgumiem, nākotnes līgumiem, mijmaiņas līgumiem un jebkādiem citiem atvasinātajiem līgumiem, kuri saistīti ar precēm un kuru nosacījumi paredz norēķinus ar preces fizisku piegādi, ja tos tirgo regulētajā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā,

d) iespējas līgumiem, nākotnes līgumiem, mijmaiņas līgumiem un jebkādiem citiem atvasinātajiem līgumiem, kuri saistīti ar precēm, bet nav minēti šā punkta "c" apakšpunktā, kuru nosacījumi paredz norēķinus ar preces fizisku piegādi, kuri nav paredzēti komerciāliem mērķiem un kuriem ir citu atvasināto finanšu instrumentu īpašības saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 38.pantu, ja par tiem ir veikts mijieskaits un norēķini ar atzītu mijieskaita iestāžu starpniecību un par tiem ir pienākums veikt garantijas iemaksas,

e) atvasinātajiem kredītriska nodošanas instrumentiem,

f) finanšu līgumiem par starpību,

g) iespējas līgumiem, nākotnes līgumiem, mijmaiņas līgumiem, procentu likmes nākotnes līgumiem un jebkādiem citiem atvasinātajiem līgumiem, kuri saistīti ar klimatiskajām izmaiņām, kravas vedmaksas likmēm, piesārņojuma tiesībām, inflācijas līmeni vai citiem oficiāliem ekonomikas statistikas datiem un kuru nosacījumi paredz norēķinus naudā vai iespēju norēķināties naudā pēc kādas puses izvēles, ja tas nav saistīts ar līguma laušanu sakarā ar saistību nepildīšanu vai līgumisko attiecību citādu pārtraukšanu, kā arī jebkādiem citiem atvasinātajiem līgumiem, kas saistīti ar aktīviem, tiesībām, saistībām, indeksiem un pasākumiem, kuri nav iepriekš minēti šajā punktā un kuriem saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 38.pantu ir citu atvasināto finanšu instrumentu īpašības, ja šos instrumentus tirgo regulētajā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, par tiem ir veikts mijieskaits un norēķini ar atzītu mijieskaita iestāžu starpniecību un par tiem ir pienākums veikt garantijas iemaksas,

h) citiem atvasinātajiem preču instrumentiem, kuri uzskaitīti Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 39.pantā;

i) valūtas tirdzniecības darījumiem, kuriem piemīt šā punkta “a” vai “f” apakšpunktā minēto atvasināto finanšu instrumentu īpašības;

5) (izslēgts ar 04.10.2007. likumu);

6) strukturētiem finanšu produktiem, kuru noteikumi garantē ieguldītājam daļu no sākotnējā ieguldījuma un kuri ietver atvasināto finanšu instrumentu vai kuru ienesīgums piesaistīts kādam no šīs daļas 4.punktā minēto atvasināto finanšu instrumentu bāzes aktīviem, ja pastāv iespēja, ka ieguldītājs var zaudēt daļu no sākotnējā ieguldījuma.

(3) (Izslēgta ar 13.01.2011. likumu)

(4) Ieguldījumu pakalpojumi šā likuma izpratnē ir:

1) ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem pieņemšana un nodošana izpildei;

2) ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem izpilde uz ieguldītāju vai trešo personu rēķina;

3) ieguldītāju finanšu instrumentu individuāla pārvaldīšana saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu (portfeļa pārvaldības pakalpojums);

4) finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana, ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs neizpērk finanšu instrumentus vai negarantē to izpirkšanu;

5) finanšu instrumentu izpirkšana sākotnējai izvietošanai vai sākotnējās izvietošanas laikā neizvietoto finanšu instrumentu izpirkšanas garantēšana;

6) darījumu ar finanšu instrumentiem izpilde uz kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības rēķina;

7) (izslēgts ar 15.06.2006. likumu);

8) konsultāciju sniegšana par ieguldījumiem finanšu instrumentos;

9) daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturēšana.

(5) Ieguldījumu blakuspakalpojumi šā likuma izpratnē ir:

1) finanšu instrumentu turēšana;

2) kredītu vai aizdevumu piešķiršana ieguldītājam darījumu veikšanai ar finanšu instrumentiem, ja komercsabiedrība, kas izsniedz kredītu vai aizdevumu, ir iesaistīta darījumā ar finanšu instrumentiem;

3) ieteikumu sniegšana attiecībā uz kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem, kā arī ieteikumu un pakalpojumu sniegšana attiecībā uz komercsabiedrību apvienošanos un uzņēmumu iegādi;

4) tādu pakalpojumu sniegšana, kas saistīti ar šā panta ceturtās daļas 5.punktā noteikto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu;

5) valūtas maiņas pakalpojumi, ja tie saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu;

6) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

7) ieguldījumu pētījuma, finanšu analīzes vai citas vispārējas rekomendācijas sniegšana attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem;

8) šā panta ceturtajā daļā minēto ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana attiecībā uz šā panta otrās daļas 4.punkta "b", "c", "d", "g" un "h" apakšpunktā minēto atvasināto instrumentu bāzes aktīvu, ja tas saistīts ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

(51) Netirdzniecības portfeļa finanšu instrumentu pozīciju turēšana, lai ieguldītu kredītiestādes vai brokeru sabiedrības pašu kapitālu, nav uzskatāma par darījumu ar finanšu instrumentiem izpildi uz kredītiestādes vai brokeru sabiedrības rēķina.

(6) Šis likums neierobežo citos likumos noteiktās patērētāju tiesības.

(7) Šā likuma C sadaļas noteikumi neattiecas uz:

1) ieguldījumu fondu un atvērto alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām vai tām pielīdzināmiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību šādos fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;

2) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko emitējusi dalībvalsts vai kāda dalībvalsts pašvaldība vai tās iestāde vai aģentūra, organizācijas, kuras ir starptautisko publisko tiesību subjekti un kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir biedri, Eiropas Centrālā banka vai dalībvalstu centrālās bankas;

3) akcijām dalībvalstu centrālo banku kapitālā;

4) pārvedamiem vērtspapīriem, ko bez nosacījumiem un neatsaucami garantējusi dalībvalsts vai kāda dalībvalsts pašvaldība vai tās iestāde vai aģentūra;

5) pārvedamiem vērtspapīriem, ko emitējušas dalībvalsts atzītas asociācijas ar juridisko statusu vai bezpeļņas organizācijas, lai iegūtu nepieciešamos līdzekļus savu bezpeļņas mērķu sasniegšanai;

6) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko nepārtraukti vai atkārtoti emitējušas bankas, ar nosacījumu, ka:

a) šie pārvedamie vērtspapīri nav pakārtoti (subordinēti), konvertējami vai aizvietojami,

b) šie pārvedamie vērtspapīri nedod tiesības parakstīties uz cita veida pārvedamiem vērtspapīriem vai iegūt tos, un tie nav saistīti ar atvasinātiem finanšu instrumentiem,

c) šie pārvedamie vērtspapīri realizē atmaksājamu noguldījumu saņemšanu,

d) uz šiem pārvedamiem vērtspapīriem attiecas dalībvalstu normatīvie akti par noguldījumu garantiju shēmām;

7) neatvietojamām kapitāla daļām, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt to turētājam tajās ietvertās tiesības izmantot dzīvokli vai cita veida nekustamo īpašumu vai tā daļu, turklāt šīs kapitāla daļas nevar pārdot, paturot šajās daļās ietvertās tiesības;

8) vērtspapīriem, kas iekļauti publiskajā piedāvājumā, ja par 12 mēnešiem aprēķinātā kopējā samaksa par piedāvājumu Eiropas Savienībā ir mazāka nekā 5 000 000 euro;

9) Zviedrijas banku atkārtoti emitētām ķīlu zīmēm bostadsobligationer, kuru galvenais mērķis ir garantēt hipotekāros aizdevumus, ja:

a) emitētās bostadsobligationer ir no vienas sērijas,

b) bostadsobligationer ir nepārtraukti emitētas noteiktā emisijas laika posmā,

c) noteikumi, kas attiecas uz bostadsobligationer, emisijas laika posmā nav mainīti,

d) summas, kas iegūtas no minēto bostadsobligationer emisijas, saskaņā ar statūtiem tiek iegrāmatotas aktīvos, kas nodrošina pietiekamu segumu no vērtspapīriem izrietošām saistībām;

10) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko nepārtraukti vai atkārtoti emitējušas bankas, ja par 12 mēnešiem aprēķinātā kopējā iegūstamā summa par publisko piedāvājumu Eiropas Savienībā ir mazāka nekā 75 000 000 euro, ar nosacījumu, ka šie pārvedamie vērtspapīri:

a) nav pakārtoti (subordinēti), konvertējami vai aizvietojami,

b) nedod tiesības parakstīties uz cita veida vērtspapīriem vai iegūt tos un tie nav saistīti ar atvasinātiem finanšu instrumentiem.

(8) Šā likuma 54.panta un D sadaļas III un IV nodaļas prasības neattiecas uz ieguldījumu fondu un atvērto alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām vai tām pielīdzināmiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību šādos fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos.

(9) Šā likuma 54.panta trešās, septītās, astotās un devītās daļas prasības neattiecas uz pārvedamiem vērtspapīriem, kuri ir iekļauti regulētajā tirgū un kurus emitējusi dalībvalsts vai dalībvalsts pašvaldība, tās iestāde vai aģentūra.

(10) Šā likuma 54.panta pirmās, otrās un devītās daļas prasības neattiecas uz dalībvalstu centrālo banku emitētajām akcijām, kuras ir iekļautas regulētajā tirgū, ja lēmums par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū pieņemts līdz 2005.gada 20.janvārim un šādu izņēmumu paredz attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti, kas regulē centrālo banku akciju emitēšanas kārtību.

(11) Šā likuma noteikumi bankas pārņemšanai piemērojami tiktāl, ciktāl Banku pārņemšanas likumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006., 29.03.2007., 04.10.2007., 26.02.2009., 13.01.2011., 22.03.2012., 08.11.2012., 09.07.2013., 19.09.2013. un 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

3.1 pants. Izcelsmes dalībvalsts noteikšana

(1) Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība reģistrēta un saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

(2) Attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru emisiju, iekļaušanu regulētā tirgū vai publiska piedāvājuma izteikšanu izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā:

1) ir emitenta juridiskā adrese, izņemot šīs daļas 2.punktā minētos gadījumus;

2) ir emitenta juridiskā adrese vai kurā ir vai tiks atļauta pārvedamu vērtspapīru tirdzniecība regulētā tirgū, vai kurā pārvedami vērtspapīri ir publiski piedāvāti pēc emitenta, publiskā piedāvājuma izteicēja vai tādas personas izvēles, kas lūdz pārvedamus vērtspapīrus iekļaut regulētajā tirgū, ja:

a) pārvedama vērtspapīra, kas nav kapitāla vērtspapīrs, nominālvērtība ir vismaz 1000 euro,

b) tie ir tādi pārvedami vērtspapīri, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru konversija vai tajos nostiprināto tiesību izmantošana ļauj iegādāties pārvedamus vērtspapīrus vai saņemt par tiem naudu, ja šo pārvedamo vērtspapīru emitents vienlaikus nav arī pašu bāzes pārvedamu vērtspapīru emitents;

3) pārvedami vērtspapīri ir publiski piedāvāti pirmo reizi pēc 2003.gada 31.decembra vai kurā ir iesniegts pirmais iesniegums atļaut tirdzniecību regulētā tirgū attiecīgi pēc emitenta, publiskā piedāvājuma izteicēja vai tādas personas izvēles, kura lūdz iekļaut pārvedamus vērtspapīrus regulētajā tirgū. Šā punkta prasības piemērojamas tiem ārvalstīs reģistrētajiem pārvedamu vērtspapīru emitentiem, kas nav minēti šā panta otrās daļas 2.punktā. Ārvalstī reģistrētam emitentam ir tiesības mainīt izcelsmes dalībvalsti, ja sākotnēji tā netika noteikta pēc emitenta izvēles.

(3) Šā panta otrās daļas 2.punkta prasības piemēro arī tādiem pārvedamiem vērtspapīriem, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru nominālvērtība ir noteikta nevis euro, bet citā valūtā, ja to mazākā nominālvērtība ir līdzvērtīga 1000 euro.

(4) Attiecībā uz akciju emitentiem un tādu parāda vērtspapīru emitentiem, kuru parāda vērtspapīru vienas vienības nominālvērtība ir mazāka par 1000 euro un kuru pienākums ir sniegt obligāto informāciju, izcelsmes dalībvalsts ir:

1) dalībvalsts, kurā ir emitenta juridiskā adrese, ja tas ir reģistrēts dalībvalstī;

2) šā panta otrās daļas 3.punktā minētā izcelsmes dalībvalsts, ja emitents ir reģistrēts ārvalstī.

(5) Šā panta ceturto daļu piemēro arī tādam emitentam, kura parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis euro, ja viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā ir mazāka par 1000 euro ekvivalentu attiecīgajā valūtā un nav līdzvērtīga 1000 euro, un kura pienākums ir sniegt obligāto informāciju.

(6) Ja uz emitentu neattiecas šā panta ceturtā daļa, emitenta izcelsmes dalībvalsts pēc tā izvēles ir dalībvalsts, kurā ir emitenta juridiskā adrese, vai viena no tām dalībvalstīm, kuru regulētajos tirgos ir iekļauti emitenta pārvedami vērtspapīri.

(7) Šā panta sestajā daļā minētais emitents var izvēlēties tikai vienu izcelsmes dalībvalsti un nedrīkst to mainīt trīs gadus, ja vien šā emitenta vērtspapīri nav izslēgti no regulētā tirgus. Informāciju par savu izvēli emitents paziņo saskaņā ar šā likuma 61.1 panta astotās daļas un 64.2 panta prasībām.

(8) Attiecībā uz regulēto tirgu izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā regulētā tirgus organizētājs ir reģistrēts un kurā tas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai vai kurā atrodas regulētā tirgus organizētāja vadība (komercsabiedrības sēdeklis) un kurā tas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai.

(09.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 29.03.2007., 04.10.2007., 13.01.2011., 22.03.2012. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

3.2 pants. Personas atzīšana par kvalificēto ieguldītāju

(Izslēgts ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

3.3 pants. Papildu prasību noteikšana emitentam, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts

Attiecībā uz emitentu, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts, obligātās informācijas saturam nevar noteikt stingrākas prasības par emitenta izcelsmes dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

4.pants. Administratīvo aktu izdošana un apstrīdēšana

(1) Likumā noteiktajos gadījumos Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk — Komisija) izdod administratīvos aktus. Kārtību, kādā Komisija izdod administratīvos aktus, nosaka administratīvo aktu izdošanas kārtību reglamentējošie normatīvie akti.

(2) Komisijas administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(3) Ja dokumenti Komisijā tiek izskatīti atkārtoti, Komisija nedrīkst norādīt trūkumus vai neprecizitātes ziņās, kuras tā jau bija izskatījusi un kurās iepriekšējā dokumentu izskatīšanas reizē nebija norādījusi šos trūkumus vai neprecizitātes, izņemot gadījumus, kad saistībā ar šīm ziņām tiek iegūta jauna informācija.

(4) Komisijas izdotu administratīvo aktu pārsūdzēšana tiesā neaptur to izpildi, ja Komisijas izdotais administratīvais akts ir lēmums:

1) ierobežot ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt finanšu instrumentu turēšanu;

2) anulēt ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegtās licences ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai;

3) anulēt licenci regulētā tirgus organizēšanai;

4) apturēt vai aizliegt finanšu instrumentu tirdzniecību;

41) izslēgt pārvedamus vērtspapīrus no regulētā tirgus;

5) pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā;

6) pieprasīt regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes vai padomes, vai kāda valdes vai padomes locekļa atsaukšanu;

7) aizliegt izmantot balsstiesības;

8) noteikt ieguldījumu brokeru sabiedrībai pienākumu uzturēt tādas pašu kapitāla prasības, kas pārsniedz Regulas Nr. 575/2013 92.pantā paredzētās minimālās pašu kapitāla prasības;

9) uzlikt par pienākumu ieguldījumu brokeru sabiedrībai pārskatīt procedūras, lai pastiprinātu pasākumus, kurus tā ieviesusi šā likuma 123.1 panta un 124.panta pir­mās daļas 11.punkta prasību īstenošanai;

10) pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībai, lai tā piemēro speciālu uzkrājumu politiku vai aktīvu atzīšanas politiku saistībā ar pašu kapitālu;

11) noteikt ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes vai padomes loceklim vai citai par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai pagaidu aizliegumu veikt tai noteiktos pienākumus ieguldījumu brokeru sabiedrībā;

12) pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai par pārkāpumu atbildīgā persona nekavējoties pārtrauc šā likuma 148.panta piecpadsmitajā daļā minētās darbības;

13) sniegt publisku paziņojumu, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība.

(5) Pieņemot lēmumu par sankciju piemērošanu personām, kuras pārkāpušas finanšu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvos aktus, Komisija ņem vērā jebkādas pārkāpuma potenciālās sistēmiskās sekas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007., 29.05.2008., 23.10.2008., 22.03.2012. un 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

4.1 pants. Tiesības pieprasīt informāciju un pienākums to sniegt

(1) Komisijai, pārraugot šā likuma prasību izpildi, ir tiesības pieprasīt no finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem informāciju un dokumentus par to darbību.

(2) Finanšu instrumentu tirgus dalībnieki pieprasīto informāciju iesniedz Komisijas noteiktajos termiņos. Minēto prasību izpildi nedrīkst atteikt, tai skaitā aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

(3) Komisijai, pārraugot šā likuma prasību izpildi, ir tiesības pieprasīt jebkurai personai, ja ir pamats uzskatīt, ka tā ir saistīta ar normatīvo aktu prasību iespējamu pārkāpumu vai tās rīcībā varētu būt pārkāpuma apstākļu noskaidrošanai nepieciešamā informācija:

1) sniegt šīs personas rīcībā esošos dokumentus un informāciju, tajā skaitā tādu, kas satur komercnoslēpumu;

2) ierasties Komisijā un sniegt šīs personas rīcībā esošo informāciju klātienē.

(4) Komisijai ir tiesības pieprasīt jebkurai personai informāciju par tās patiesajiem labuma guvējiem, līdz ir iegūta informācija par fiziskajām personām, ja ir pamats uzskatīt, ka šo personu rīcībā varētu būt informācija, kas Komisijai nepieciešama, lai pārraudzītu šā likuma prasību izpildi. Lai identificētu minētās fiziskās personas, attiecīgajām personām ir pienākums iesniegt Komisijai tās pieprasīto informāciju, ja šī informācija Komisijai nav pieejama publiskajos reģistros. Fiziskās personas sniedz informāciju par sevi vai arī norāda, kura cita persona ir uzskatāma par patieso labuma guvēju.

(5) Šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajām personām Komisija nosaka saprātīgus termiņus, kādos tās iesniedz pieprasīto informāciju vai ierodas Komisijā informācijas sniegšanai klātienē. Ja šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētās personas objektīvu iemeslu dēļ nevar iesniegt pieprasīto informāciju vai ierasties Komisijā informācijas sniegšanai klātienē Komisijas noteiktajā termiņā, tās rakstveidā paziņo par to Komisijai, norādot šos iemeslus un datumu, kad informācija tiks iesniegta vai persona ieradīsies Komisijā informācijas sniegšanai klātienē.

(22.03.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2012.)

5.pants. Tiesiskās garantijas

Komisija, tās darbinieki un pilnvarnieki nav atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem vai trešajām personām, un tos nevar saukt pie atbildības par darbībām, kuras tie tiesiski, precīzi, pamatoti un labticīgi veikuši, pienācīgi pildot uzraudzības funkcijas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

6.pants. Atbildība

(Izslēgts ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

B sadaļa
Būtiska līdzdalība

7.pants. Tiesības iegūt būtisku līdzdalību

(1) Būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā un ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir tiesīga iegūt tikai persona, kura atbilst šajā likumā regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem noteiktajām prasībām un nodrošina šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteikto kritēriju izpildi.

(2) Komisijai ir tiesības pieprasīt informāciju par personām, kas pretendē uz būtisku līdzdalību (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām), to skaitā par juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(3) Komisijai ir tiesības identificēt uz būtisku līdzdalību pretendējošo, būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamo juridisko personu īpašniekus (patiesos labuma guvējus) un akcionārus vai dalībniekus, līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Lai identificētu minētās personas, attiecīgajām juridiskajām personām ir pienākums sniegt Komisijai tās pieprasīto informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt.

(4) Ja personas, kuras tiek turētas aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, nesniedz vai atsakās sniegt šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju un kopā to līdzdalība aptver 10 un vairāk procentus no regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, šie akcionāri vai dalībnieki nevar izmantot visu tiem piederošo akciju balsstiesības. Komisija nekavējoties par šo faktu informē attiecīgos akcionārus vai dalībniekus un regulētā tirgus organizētāju, Latvijas Centrālo depozitāriju vai ieguldījumu brokeru sabiedrību.

(5) Būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā un ieguldījumu brokeru sabiedrībā nav tiesīgi iegūt ieguldījumu fondi un alternatīvo ieguldījumu fondi, un tiem pielīdzināmi nodibinājumi.

(26.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

8.pants. Netieši iegūta līdzdalība

Nosakot personas netieši iegūtās līdzdalības apmēru, ņem vērā šādas personas (turpmāk — konkrētā persona) iegūtās balsstiesības:

1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona ir noslēgusi vienošanos, uzliekot par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiņā attiecībā uz konkrētā emitenta pārvaldi;

2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu;

3) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot;

4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā laikposmā;

5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šā panta 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem;

6) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, kas nodotas turējumā konkrētajai personai un ko tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi;

7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām;

8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var izmantot kā pilnvarnieks tad, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

9.pants. Paziņošanas pienākums būtiskas līdzdalības iegūšanas un palielināšanas gadījumā

(1) Ikviena persona, ja tā vēlas iegūt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita un tam pievieno Komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Komisijas mājaslapā internetā.

(2) Ja persona vēlas palielināt būtisku līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, vai ja attiecīgā kapitālsabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, šī persona par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita un tam pievieno Komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Komisijas mājaslapā internetā.

(3) Komisija divu darbdienu laikā no dienas, kad saņemts šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētais paziņojums, vai divu darbdienu laikā pēc Komisijas pieprasītās papildu informācijas saņemšanas rakstveidā informē personu par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu un par vērtēšanas perioda beigu datumu.

(4) Komisijai šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajā vērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda 50. darbdienā ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.03.2009.)

10.pants. Komisijas tiesības un pienākumi

(1) Komisija ne vēlāk kā 60 darbdienu laikā no dienas, kad personai nosūtīta šā likuma 9.panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma saņemšanu, izvērtē personas brīvā kapitāla pietiekamību visu tās iegādājamo regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības akciju vai daļu apmērā, finansiālo stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai tās ieguldījumu brokeru sabiedrības noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kurā plānots iegūt līdzdalību, kā arī personas iespējamo ietekmi uz regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vadību un darbību. Izvērtēšanas procesā Komisija ņem vērā arī šādus kritērijus:

1) personas nevainojama reputācija un atbilstība regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem noteiktajām prasībām;

2) tās personas nevainojama reputācija un profesionālā pieredze, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs regulētā tirgus organizētāja vai Latvijas Centrālā depozitārija darbību;

21) padomes, ja tāda ir izveidota, valdes un augstākās vadības, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību, zināšanu un profesionālās pieredzes atbilstība šā likuma prasībām un nevainojama reputācija;

3) personas finanšu stabilitāte, it īpaši saistībā ar veiktās vai plānotās saimnieciskās darbības veidu regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kurā plānots iegūt līdzdalību;

4) vai regulētā tirgus organizētājs, Latvijas Centrālais depozitārijs vai ieguldījumu brokeru sabiedrība spēs pildīt šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās regulējošās prasības un vai tās uzņēmumu grupas struktūra, kuras sastāvā regulētā tirgus organizētājs, Latvijas Centrālais depozitārijs vai ieguldījumu brokeru sabiedrība iekļausies, neierobežo Komisijas iespējas veikt tai likumā noteiktās uzraudzības funkcijas, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp uzraudzības institūcijām un noteikt uzraudzības institūciju uzraudzības pilnvaru sadalījumu;

5) vai nepastāv pamatotas šaubas, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana vai mēģināts veikt šādas darbības vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

Ja Komisija saskaņā ar šā panta otro daļu ir pārtraukusi vērtēšanas periodu, šo pārtraukuma laiku vērtēšanas periodā neieskaita.

(2) Pieprasot šā likuma 9.panta ceturtajā daļā minēto papildu informāciju, Komisijai ir tiesības vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām. Komisijai ir tiesības pagarināt minēto vērtēšanas perioda pārtraukumu līdz 30 darbdienām, ja persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi savu būtisko līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, nav pakļauta ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbības uzraudzībai vai šīs personas mītnes (reģistrācijas) vieta ir ārvalstī.

(3) Komisija šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu, ar kuru aizliedz personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, ja:

1) persona neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem;

2) persona nesniedz vai atsakās sniegt Komisijai šajā likumā noteikto informāciju vai Komisijas pieprasīto papildu informāciju;

3) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams sniegt šajā likumā noteikto informāciju vai Komisijas pieprasīto papildu informāciju.

(4) Komisija divu darbdienu laikā, nepārsniedzot šā panta pirmajā daļā noteikto vērtēšanas periodu, pēc šā panta trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta to personai, kurai aizliedz iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā.

(5) Ja Komisija šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā nenosūta personai lēmumu, ar kuru aizliedz šai personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, uzskatāms, ka tā piekrīt personas būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā.

(6) Šā panta trešās daļas 3.punkta noteikumi nav attiecināmi uz juridisko (reģistrēto) personu, ja tās akcijas tiek kotētas kādā dalībvalsts regulētajā tirgū vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētajā regulētajā tirgū un šī juridiskā (reģistrētā) persona Komisijai sniedz ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā ir būtiska līdzdalība.

(7) Ja Komisija ir piekritusi, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, šī persona savu būtisko līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā iegūst vai palielina sešu mēnešu laikā no dienas, kad nosūtīta šā likuma 9.panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu. Ja līdz minētā termiņa beigām persona nav ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, Komisijas piekrišana tās būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā zaudē spēku. Pēc personas motivēta rakstveida lūguma Komisija var lemt par minētā termiņa pagarināšanu.

(8) Izvērtējot šā likuma 9.panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir citā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība, citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes, alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrība vai persona, kas kontrolē citā dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību vai pārapdrošināšanas sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.

(9) Ja būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme uz regulētā tirgus organizētāju, Latvijas Centrālo depozitāriju vai ieguldījumu brokeru sabiedrību apdraud vai var apdraudēt to finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību un darbību, Komisija pieprasa nekavējoties pārtraukt šādu ietekmi, kā arī, ja tas nepieciešams, atsaukt attiecīgās kapitālsabiedrības valdi vai padomi, vai kādu valdes vai padomes locekli vai aizliedz izmantot attiecīgajām būtisku līdzdalību ieguvušajām personām visu tām piederošo akciju vai daļu balsstiesības.

(10) Šā panta trešajā un devītajā daļā minētā Komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(26.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.2009., 09.07.2013. un 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

11.pants. Paziņošanas pienākums būtiskas līdzdalības samazināšanas un izbeigšanas gadījumā

(1) Ja persona vēlas izbeigt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā persona norāda tai paliekošo attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju (daļu) apmēru procentos.

(2) Ja persona vēlas samazināt būtisku līdzdalību zem 20, 33 vai 50 procentiem no regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita vai ja attiecīgā kapitālsabiedrība pārstāj būt šīs personas meitas sabiedrība, persona par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai.

12.pants. Kapitālsabiedrības pienākumi

(1) Regulētā tirgus organizētājs, Latvijas Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība nekavējoties, tiklīdz tas kļuvis zināms, rakstveidā paziņo Komisijai par ikvienas personas būtiskas līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu. Paziņojumā norāda attiecīgās personas līdzdalības apmēru procentos no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita vai informāciju par būtiskas līdzdalības izbeigšanu.

(2) Regulētā tirgus organizētājs, Latvijas Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība līdz katra gada 31.janvārim iesniedz Komisijai to akcionāru (dalībnieku) sarakstu, kuriem iepriekšējā gada 31.decembrī ir bijusi būtiska līdzdalība attiecīgajā kapitālsabiedrībā, norādot informāciju par akcionāriem (dalībniekiem) un savstarpēji saistītām akcionāru (dalībnieku) grupām un līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

13.pants. Neziņošanas sekas

(1) Ja persona nav izpildījusi šā likuma 9.pantā noteiktās prasības, Komisija piemēro šā likuma 7.panta ceturtajā daļā minētos tiesību ierobežojumus.

(2) Ja persona, neievērojot Komisijas aizliegumu, iegūst vai palielina būtisku līdzdalību, tai nav tiesību izmantot visu tai piederošo akciju (daļu) balsstiesības, bet akcionāru (dalībnieku) sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju (daļu) balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus komercreģistrā un citos publiskos reģistros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

C sadaļa
Publiskā piedāvājuma izteikšana

(Sadaļa 09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

14.pants. Atļauja izteikt publisko piedāvājumu

(1) Publisko piedāvājumu drīkst izteikt tikai pēc tam, kad saņemts Komisijas lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu un emisijas prospekts ir publicēts saskaņā ar šā likuma 21.panta prasībām.

(2) Lai saņemtu atļauju izteikt publisko piedāvājumu, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) divus emisijas prospekta oriģināleksemplārus un emisijas prospekta tekstu elektroniskā veidā;

2) publiskā piedāvājuma izteicēja lēmumu par attiecīgu pārvedamu vērtspapīru emisiju un publisku piedāvājumu, ja publiskā piedāvājuma izteicējs ir juridiskā persona.

(3) Iesniegumā norāda:

1) emitenta reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) pārvedamu vērtspapīru veidu, kategoriju, kopējo skaitu un viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtību;

3) prognozējamo pārdošanas vai izplatīšanas sākuma datumu;

4) valstis, kurās emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas publiski piedāvāt pārvedamus vērtspapīrus.

(4) Komisija izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un 10 darba dienu laikā pēc visu normatīvajos aktos noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām izstrādāto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu vai par atļaujas atteikumu.

(5) Ja Komisija konstatē, ka tai iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi vai ka nepieciešama papildu informācija, tā paziņo to emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam 10 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Šādā gadījumā šajā pantā noteikto iesnieguma izskatīšanas termiņu skaita no dienas, kad tiek novērsti Komisijas norādītie trūkumi un iesniegta pieprasītā papildu informācija.

(6) Ja publiskais piedāvājums ir saistīts ar pārvedamiem vērtspapīriem, ko emitē emitents, kura pārvedami vērtspapīri nav iekļauti regulētā tirgū un kurš iepriekš nav izteicis publisko piedāvājumu par pārvedamiem vērtspapīriem, Komisija ir tiesīga iesnieguma izskatīšanas termiņu pagarināt līdz 20 darba dienām.

(7) Komisija pieņem lēmumu par atļaujas atteikumu, ja iesniegtajos dokumentos iekļautā informācija:

1) neatbilst likuma un citu normatīvo aktu prasībām;

2) liecina, ka emisija neatbilst normatīvo aktu prasībām;

3) liecina, ka emisija var aizskart ieguldītāju intereses.

(8) Lēmumu par atļaujas atteikumu izsniedz emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam, kas iesniedzis Komisijai iesniegumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(9) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu, emisijas prospekts uzskatāms par reģistrētu Komisijā. Komisija ievieto lēmuma un emisijas prospekta tekstu savā mājas lapā internetā un nosūta prospekta kopiju Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(10) Ja Komisija lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu vai par atļaujas atteikumu nav pieņēmusi šajā pantā minētajā termiņā, tas emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam nedod tiesības izteikt publisko piedāvājumu. Šādā gadījumā Komisija nosūta emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam motivētu paskaidrojumu par jautājuma atlikšanu un norāda, kad lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu vai par atļaujas atteikumu tiks pieņemts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

15.pants. Emisijas prospekta publicēšanas pienākums

(1) Izsakot publisko piedāvājumu par pārvedamiem vērtspapīriem, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs sagatavo un publicē emisijas prospektu.

(2) Izsakot publisko piedāvājumu par šā likuma 3.panta septītās daļas 2., 4., 8., 9. un 10.punktā minētajiem pārvedamiem vērtspapīriem, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs ir tiesīgs brīvprātīgi sagatavot un publicēt emisijas prospektu saskaņā ar šā likuma C sadaļas prasībām.

(3) Ja tālāk tiek pārdoti pārvedami vērtspapīri, par kuriem saskaņā ar šā likuma 16.panta otrās daļas nosacījumiem nebija jāpublicē emisijas prospekts, tad Komisija izvērtē, vai tas ir uzskatāms par publisku piedāvājumu šā likuma izpratnē. Izvietojot pārvedamus vērtspapīrus ar finanšu starpnieku palīdzību, piedāvājums ir uzskatāms par publisku piedāvājumu un emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam ir pienākums publicēt emisijas prospektu, ja attiecībā uz galīgo izvietošanu nav izpildīts neviens no šā likuma 16.panta otrās daļas nosacījumiem.

(4) Prasība sagatavot emisijas prospektu neattiecas uz pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiek pārdoti tālāk, ja par tiem atbilstoši šā likuma 20.1 pantam ir pieejams derīgs emisijas prospekts un emitents vai par šā emisijas prospekta sagatavošanu atbildīgā persona piekrīt tā turpmākai izmantošanai, rakstveidā noslēdzot vienošanos ar finanšu starpnieku. Minētā vienošanās iesniedzama Komisijai sešas darbdienas pirms publiskā piedāvājuma izteikšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

16.pants. Emisijas prospekta sagatavošanas pienākuma izņēmumi

(1) Prasība sagatavot emisijas prospektu neattiecas uz šādu pārvedamu vērtspapīru emisiju:

1) akcijām, ko emitē, lai aizvietotu tādas pašas kategorijas akcijas, ja šādu jaunu akciju emisija nepalielina reģistrēto pamatkapitālu;

2) pārvedamiem vērtspapīriem, ko piedāvā saistībā ar komercsabiedrības pārņemšanu, kuru īsteno ar apmaiņas piedāvājumu, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kuru Komisija atzinusi par līdzvērtīgu tai, kas būtu iekļaujama emisijas prospektā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

3) pārvedamiem vērtspapīriem, ko piedāvā, piešķir vai plāno piešķirt saistībā ar komercsabiedrību apvienošanos vai sadalīšanu, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kuru Komisija atzinusi par līdzvērtīgu tai, kas iekļaujama emisijas prospektā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

4) akcijām, par kurām pašreizējiem akcionāriem izmaksā dividendes tās pašas kategorijas akcijās, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par akciju skaitu un veidu un par piedāvājuma iemesliem un detalizētiem tā noteikumiem;

5) pārvedamiem vērtspapīriem, ko pašreizējiem vai bijušajiem komercsabiedrību vadītājiem vai darbiniekiem piedāvā, piešķir vai plāno piešķirt to darba devējs vai saistītā komercsabiedrība, ja tās vadība (komercsabiedrības sēdeklis) vai juridiskā adrese atrodas Eiropas Savienībā un ja publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par pārvedamu vērtspapīru skaitu un veidu un par piedāvājuma iemesliem un detalizētiem tā noteikumiem.

(11) Šā panta pirmās daļas 5.punktu piemēro arī komercsabiedrībām, kuru juridiskā adrese neatrodas Eiropas Savienībā, ja to pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienībā vai ārvalsts tirgū. Attiecībā uz komercsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti ārvalsts tirgū, šā punkta noteikumi piemērojami tikai tad, ja par šādiem vērtspapīriem ir pieejama līdzvērtīga informācija, tai skaitā šā panta pirmās daļas 5.punktā minētajā dokumentā ietvertā informācija, un Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par attiecīgās ārvalsts tirgus atzīšanu par līdzvērtīgu regulētajam tirgum Eiropas Savienībā. Šajā daļā minēto dokumentu sagatavo valodā, ko Komisija ir atzinusi par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(2) Prasība sagatavot emisijas prospektu neattiecas uz publisko piedāvājumu:

1) kas izteikts tikai kvalificētajiem ieguldītājiem;

2) kas katrā dalībvalstī nepārprotami izteikts mazāk nekā 150 fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras nav kvalificētie ieguldītāji;

3) kurā pārvedamu vērtspapīru minimālais pirkuma apjoms katram ieguldītājam ir vismaz 100 000 euro un nav atļauta tāda viena pārvedama vērtspapīra iegūšana, kuras rezultātā šis pārvedamais vērtspapīrs piederētu vairākām personām;

4) kurā piedāvātā viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtība ir vienāda vai lielāka par 100 000 euro;

5) kas izteikts par pārvedamiem vērtspapīriem, par kuriem aprēķinātā kopējā samaksa Eiropas Savienībā 12 mēnešu laikā ir vienāda vai mazāka par 100 000 euro.

(3) Ja piedāvājumu izsaka tikai kvalificētajiem ieguldītājiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pēc emitenta pieprasījuma izsniedz emitentam to personu sarakstu, kuras atbilst kvalificētajiem ieguldītājiem noteiktajām prasībām un kritērijiem. Veidojot sarakstu, tajā iekļauj emitenta iesniegtajā informācijā norādītās personas, kuras atbilst minētajām prasībām un kritērijiem, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientus, kuri devuši savu piekrišanu piedalīties publiskajā piedāvājumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 29.03.2007., 13.01.2011., 22.03.2012. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

16.1 pants. Piedāvājuma dokumenta sagatavošanas pienākums

Izsakot publisko piedāvājumu par pārvedamiem vērtspapīriem, kas iekļauti šajā piedāvājumā, ja par 12 mēnešiem aprēķinātā kopējā samaksa par piedāvājumu ir no 100 000 euro līdz 5 000 000 euro, publiskā piedāvājuma izteicējs sagatavo un publicē piedāvājuma dokumentu saskaņā ar Komisijas normatīvajiem noteikumiem, ja vien neizmanto šā likuma 15.panta otrajā daļā paredzētās tiesības.

(22.03.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

17.pants. Emisijas prospekta saturs

(1) Emisijas prospektā viegli analizējamā un saprotamā veidā iekļauj informāciju par emitentu un pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, un informāciju, kas ir vajadzīga, lai ieguldītājs varētu pienācīgi novērtēt emitenta finanšu stāvokli, bilanci, darbības rezultātus (peļņu vai zaudējumus) un attīstības prognozi, pārvedamos vērtspapīrus un tajos nostiprinātās tiesības, kā arī izvērtēt emitenta un jebkura galvotāja nākotnē iespējamo finanšu stāvokli.

(2) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs pēc savas izvēles emisijas prospektu var sagatavot kā vienu dokumentu vai kā atsevišķus dokumentus. Ja emisijas prospektu sagatavo kā atsevišķus dokumentus, katram no tiem ir jābūt reģistrētam Komisijā. Emisijas prospektam pievieno kopsavilkumu, kas ir sagatavots saskaņā ar šā panta trešās daļas 3.punkta prasībām.

(3) Emisijas prospektu, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem, veido:

1) reģistrācijas dokuments, kurā ietver informāciju par emitentu;

2) vērtspapīru apraksts, kurā ietver informāciju par pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti;

3) kopsavilkums, kurā īsi, neizmantojot speciālo terminoloģiju, un valodā, kādā sākotnēji tika sagatavots emisijas prospekts, atspoguļo galveno informāciju. Detalizētu kopsavilkumā iekļaujamo informāciju sagatavo saskaņā ar Eiropas Komisijas pieņemtajiem tiesību aktiem. Kopsavilkumā uzsver brīdinājumu par to, ka:

a) tas ir uzskatāms par emisijas prospekta ievadu,

b) jebkuram lēmumam ieguldīt pārvedamos vērtspapīros jābūt balstītam uz ieguldītāja izvērtējumu par emisijas prospektu kopumā,

c) ja tiesā ir celta prasība attiecībā uz emisijas prospektā ietverto informāciju, ieguldītājam, kas cēlis prasību tiesā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem, būs jāsedz emisijas prospekta tulkošanas izmaksas pirms tiesvedības uzsākšanas,

d) personas, kuras iesniegušas kopsavilkumu, tajā skaitā veikušas tā tulkošanu un pieteikušās tā paziņošanai, var saukt pie civiltiesiskās atbildības tikai tad, ja kopsavilkums ir maldinošs, neprecīzs vai, lasot kopā ar pārējām emisijas prospekta daļām, pretrunīgs.

(4) Detalizētu emisijas prospektā iekļaujamo informāciju un prospekta saturu nosaka saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu Nr. 809/2004.

(5) Ja Eiropas Komisijas regulā Nr. 809/2004 noteiktā emisijas prospektā iekļaujamā informācija neatbilst emitenta darbības jomai, juridiskajai formai vai pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, tad emisijas prospektā iekļauj informāciju, kas ir līdzvērtīga prasītajai. Ja šādas līdzvērtīgas informācijas nav, minēto informāciju emisijas prospektā neiekļauj.

(6) Ja emisijas prospektā nevar norādīt piedāvājuma galīgo cenu un to pārvedamu vērtspapīru daudzumu, kas tiks publiski piedāvāti, tad tajā iekļauj nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiks noteikts pārvedamo vērtspapīru daudzums vai cena, bet, ja nav norādīta galīgā pārdošanas cena, norāda maksimālo piedāvājuma cenu.

(7) Ja emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs nevar nodrošināt šā panta sestajā daļā minēto nosacījumu izpildi, personai, kas parakstījusies uz piedāvātajiem pārvedamiem vērtspapīriem, ir tiesības atsaukt savu piekrišanu divu darba dienu laikā vai prospektā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par divām darba dienām, pēc tam, kad informācija par piedāvājuma galīgo cenu un to pārvedamo vērtspapīru daudzumu, kas tiks publiski piedāvāti, ir iesniegta Komisijai un publicēta saskaņā ar šā likuma 21.panta ceturtās daļas prasībām.

(8) Ja emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs pieņēmis lēmumu veikt pārvedamu vērtspapīru sākotnējo izvietošanu ar regulētā tirgus organizētāja starpniecību vai nekavējoties pēc sākotnējās izvietošanas pabeigšanas iesniegt iesniegumu par attiecīgu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tas sagatavo vienu prospektu, ievērojot šā likuma un Eiropas Komisijas regulas Nr. 809/2004 prasības attiecībā uz prospekta saturu.

(9) Ja emitents ir pieņēmis lēmumu pēc sākotnējās izvietošanas pabeigšanas iesniegt iesniegumu par attiecīgu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, emitents ievēro šā likuma 41.panta otrās daļas prasības par iekšējo noteikumu izstrādāšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007., 22.03.2012. un 08.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2012.)

17.1pants. Pamatprospekta saturs

(1) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs emisijas prospekta vietā var sagatavot pamatprospektu par šādiem pārvedamu vērtspapīru veidiem:

1) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri, to skaitā jebkura veida garantijas vērtspapīriem, kas emitēti saskaņā ar piedāvājuma programmu;

2) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko nepārtraukti vai atkārtoti emitējušas bankas, šādos gadījumos:

a) ja summas, kas iegūtas no minēto vērtspapīru emisijas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek izvietotas aktīvos, kuri līdz to termiņa beigām nodrošina pietiekamu segumu saistībām, kas izriet no pārvedamiem vērtspapīriem,

b) ja iesaistītās bankas maksātnespējas gadījumā minētās summas ir prioritāri paredzētas, lai atmaksātu pamatsummu un procentus, kam pienācis atmaksas termiņš, nepārkāpjot Kredītiestāžu likuma prasības par saistību izpildes kārtību maksātnespējas gadījumā.

(2) Pamatprospekts ir prospekts, kurš satur visu šajā sadaļā minēto informāciju par emitentu un pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, un kurā emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs var neiekļaut informāciju par piedāvājuma galīgajiem noteikumiem.

(3) Ja piedāvājuma galīgie noteikumi nav iekļauti pamatprospektā vai tā papildinājumos, tos par katru publisko piedāvājumu pirms piedāvājuma sākuma, cik drīz vien iespējams, dara pieejamus ieguldītājiem, iesniedz Komisijai un informē par tiem attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetento institūciju. Galīgajos noteikumos sniedz tikai vērtspapīru aprakstā iekļaujamo informāciju, ko nevar iekļaut pamatprospekta papildinājumos. Sagatavojot galīgos noteikumus vai pamatprospekta papildinājumus, piemēro šā likuma 17.panta sestās daļas prasības.

(4) Pamatprospektu reģistrē Komisijā saskaņā ar šā likuma 14.panta prasībām.

(5) Pamatprospektā sniegto informāciju, ja nepieciešams, papildina ar jaunāko informāciju par emitentu un pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, ievērojot šā likuma 18.panta prasības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

17.2pants. Informācijas iekļaušana atsauces veidā

Emisijas prospektā informāciju var iekļaut kā atsauci uz vienu vai vairākiem iepriekš vai vienlaikus publicētiem dokumentiem, ko reģistrējusi Komisija vai kas iesniegti Komisijai saskaņā ar šā likuma prasībām. Šādā gadījumā emisijas prospektā iekļauj atsauču sarakstu, kas ļautu ieguldītājiem viegli identificēt konkrēto informāciju. Atsauču veidā sniegtajai informācijai jābūt jaunākajai, kāda ir pieejama emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam. Kopsavilkumā neiekļauj informāciju atsauces veidā.

17.3pants. Emisijas prospekts, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem

Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs, kuram ir Komisijā reģistrēts reģistrācijas dokuments, sagatavo tikai vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu, ja pārvedami vērtspapīri tiek publiski piedāvāti. Šādā gadījumā vērtspapīru aprakstā sniedz informāciju, ko parasti ietver reģistrācijas dokumentā, ja kopš brīža, kad Komisijā tika reģistrēts jaunākais reģistrācijas dokuments, ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas var ietekmēt ieguldītāju novērtējumu, ja vien šāda informācija nav sniegta saskaņā ar šā likuma 18.pantā paredzētajiem papildinājumiem. Vērtspapīru aprakstus un kopsavilkumu reģistrē atsevišķi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

18.pants. Emisijas prospekta papildinājumi

(1) Ja laikā no emisijas prospekta reģistrēšanas Komisijā līdz pārvedamu vērtspapīru izvietošanas termiņa beigām rodas vai ir atklāti jebkādi svarīgi jauni apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas saistītas ar emisijas prospektā iekļauto informāciju un var ietekmēt vērtspapīru novērtējumu, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs sagatavo emisijas prospekta papildinājumus.

(2) Emisijas prospekta papildinājumus un to tekstu elektroniskā veidā emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs iesniedz Komisijai, kas tos reģistrē septiņu darba dienu laikā pēc visu dokumentu saņemšanas. Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs papildina arī kopsavilkumu un tā tulkojumu, ja nepieciešams ņemt vērā jauno informāciju, kas ietverta papildinājumos.

(3) Emisijas prospekta papildinājumus publicē saskaņā ar šā likuma 21.panta prasībām. Papildinājumu teksts uzskatāms par neatņemamu emisijas prospekta sastāvdaļu, un tam vienmēr jābūt pieejamam kopā ar attiecīgo emisijas prospektu.

(4) Ja ieguldītāji pirms emisijas prospekta papildinājumu publicēšanas jau ir piekrituši pirkt pārvedamus vērtspapīrus vai parakstīties uz tiem, viņiem ir tiesības divu darbdienu laikā pēc emisijas prospekta papildinājumu publicēšanas atsaukt savu piekrišanu, ja šā panta pirmajā daļā minētie jaunie apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas saistītas ar emisijas prospektā iekļauto informāciju, ir radušās pirms piedāvājuma termiņa beigām un vērtspapīru iegrāmatošanas ieguldītāja finanšu instrumentu kontā. Publiskā piedāvājuma izteicējs emisijas prospekta papildinājumos ieguldītāju piekrišanas atsaukšanai var norādīt citu termiņu, kas nav īsāks par divām darbdienām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

19.pants. Atbrīvojums no pienākuma iekļaut emisijas prospektā atsevišķu informāciju

Tikai Komisija ir tiesīga pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas atbrīvot emitentu vai publiskā piedāvājuma izteicēju no pienākuma iekļaut emisijas prospektā informāciju, kas minēta Eiropas Komisijas regulā Nr. 809/2004, šādos gadījumos:

1) šī informācija ir nenozīmīga un nevar ietekmēt potenciālā ieguldītāja viedokli par emitenta, publiskā piedāvājuma izteicēja un galvotāja, ja tāds ir, pašreizējo un nākotnē iespējamo finanšu stāvokli;

2) šādas informācijas izpaušana ir pretrunā ar visas sabiedrības interesēm;

3) šādas informācijas izpaušana var būtiski kaitēt emitenta interesēm, bet tikai tad, ja šīs informācijas nesniegšana nevar maldināt potenciālos ieguldītājus par apstākļiem un faktiem, kas ir būtiski, lai novērtētu emitentu, publiskā piedāvājuma izteicēju un galvotāju, ja tāds ir, kā arī par piedāvātajos pārvedamos vērtspapīros nostiprinātajām tiesībām;

4) informācija sniedz ziņas par galvotāju, ja galvotājs ir dalībvalsts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

20.pants. Emisijas prospekta apstiprināšana un atbildība par tajā iekļauto informāciju

(1) Emisijas prospektu apstiprina emitenta akcionāru (dalībnieku) sapulce vai tās pilnvarota pārvaldes institūcija vai amatpersona.

(2) Par emisijas prospekta saturu ir atbildīga emitenta pārvaldes institūcija, publiskā piedāvājuma izteicējs un galvotājs (ja tāds ir).

(3) Emisijas prospektā norāda par šajā prospektā iekļautās informācijas patiesumu atbildīgo personu vārdu, uzvārdu un amatu vai juridisko personu nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru. Prospektā iekļauj arī katras šādas personas paziņojumu par to, ka, pēc šīs personas rīcībā esošajām ziņām, emisijas prospektā iekļautā informācija atbilst patiesajiem apstākļiem, kā arī par to, ka netiek noklusēti fakti, kas varētu ietekmēt emisijas prospektā iekļautās informācijas nozīmi.

(4) Ja persona nav atbildīga par visu emisijas prospektā iekļauto informāciju, prospektā norāda, par kuru tā daļu attiecīgā persona ir atbildīga.

(5) Ieguldītājs, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā, var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no prospektā norādītajām personām, kuras ir atbildīgas par prospektā iekļautās informācijas patiesumu, ja prospektā iekļautas nepatiesas vai nepilnīgas informācijas dēļ tas cietis zaudējumus.

(6) No emisijas prospektā norādītajām atbildīgajām personām ieguldītājs nevar pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu, ja viņš savu izvēli ir izdarījis, pamatojoties tikai uz kopsavilkumu vai tā tulkojumu, izņemot gadījumus, kad kopsavilkums ir maldinošs vai pretrunā ar pārējām emisijas prospekta daļām vai ja tas kopā ar pārējām emisijas prospekta daļām nesniedz galveno informāciju, kas ļauj ieguldītājam lemt par vērtspapīru iegādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

20.1pants. Emisijas prospekta, pamatprospekta un reģistrācijas dokumenta derīgums

(1) Emisijas prospekts ir derīgs 12 mēnešus pēc tā reģistrācijas Komisijā, ja ir ievērotas šā likuma 18.panta prasības.

(2) Piedāvājuma programmas gadījumā pamatprospekts, kas iesniegts iepriekš, ir derīgs laika posmā līdz 12 mēnešiem.

(3) Attiecībā uz tiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas minēti šā likuma 17.1 panta pirmās daļas 2.punktā, emisijas prospekts ir derīgs līdz brīdim, kad attiecīgie pārvedamie vērtspapīri vairs netiek nepārtraukti vai atkārtoti emitēti.

(4) Emisijas prospekts ir derīgs, ja tas sastāv no reģistrācijas dokumenta, kurā iekļautā informācija ir atjaunota šā likuma 17.3 panta kārtībā vai kurš ir papildināts saskaņā ar šā likuma 18.pantā emisijas prospektam noteiktajām prasībām, vērtspapīru apraksta un kopsavilkuma. Reģistrācijas dokuments, kas minēts šā likuma 17.panta trešās daļas 1.punktā, ir derīgs 12 mēnešus pēc tā reģistrācijas Komisijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

21.pants. Emisijas prospekta publicēšanas kārtība

(1) Emisijas prospektu aizliegts izplatīt, pirms Komisija pieņēmusi lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(2) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, tiklīdz tas iespējams, dara pieejamu sabiedrībai emisijas prospektu, taču jebkurā gadījumā laikus pirms publiskā piedāvājuma, bet ne vēlāk kā publiskā piedāvājuma sākumā.

(3) Tādu viena veida un vienas kategorijas pārvedamu vērtspapīru publiskā piedāvājuma gadījumā, kuri tiks iekļauti regulētajā tirgū pirmo reizi, prospektam jābūt pieejamam vismaz sešas darba dienas pirms piedāvājuma beigām. Šī prasība nav spēkā, ja saskaņā ar šā likuma 17.panta astoto daļu ir sagatavots viens prospekts.

(4) Emisijas prospekts tiek uzskatīts par pieejamu sabiedrībai, kad tas ir publicēts:

1) ievietojot vienā vai vairākos laikrakstos, kas tiek izplatīti visās dalībvalstīs vai kas ir plašā apgrozībā dalībvalstīs, kurās ir izteikts publiskais piedāvājums, vai

2) elektroniskā veidā emitenta mājas lapā internetā vai to attiecīgo finanšu starpnieku mājas lapās internetā, kuri izvieto vai pārdod pārvedamus vērtspapīrus, tajā skaitā pie pilnvarotajiem maksātājiem, vai

3) elektroniskā veidā Komisijas mājas lapā internetā.

(5) Emitents vai par emisijas prospekta sagatavošanu atbildīgā persona, kas publicē emisijas prospektu saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu, publicē to arī elektroniskā veidā atbilstoši šā panta ceturtās daļas 2.punktam. Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai tiek publicēts paziņojums, kurā norādīts, kā emisijas prospekts ir darīts pieejams sabiedrībai un kur sabiedrība to var iegūt.

(6) Gadījumā, kad emisijas prospektu veido vairāki dokumenti vai tajā ir iekļauta informācija atsauces veidā, dokumentus un informāciju, kas veido emisijas prospektu, var publicēt atsevišķi, ja minētie dokumenti ir bez maksas darīti pieejami sabiedrībai šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. Katrā dokumentā norāda, kur var iegūt citus pilnu emisijas prospektu veidojošos dokumentus.

(7) Emisijas prospekta un emisijas prospekta papildinājumu tekstam, kas publicēts vai darīts pieejams sabiedrībai, un formātam jābūt identiskiem to sākotnējai redakcijai, kas reģistrēta Komisijā.

(8) Ja emisijas prospektu publicē elektroniskā veidā, emitentam, publiskā piedāvājuma izteicējam vai finanšu starpniekam, kas izvieto vai pārdod pārvedamus vērtspapīrus, prospekts papīra formā bez maksas jāizsniedz ieguldītājam pēc tā pieprasījuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

22.pants. Emisijas prospektu savstarpēja atzīšana un paziņošanas kārtība

(1) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs, ja emisijas prospekts un visi tā papildinājumi ir reģistrēti Komisijā, var izteikt publisko piedāvājumu vienā vai vairākās dalībvalstīs vai dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, pēc tam, kad pēc emitenta lūguma Komisija ir informējusi attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi saskaņā ar šā panta ceturtās un piektās daļas prasībām.

(2) Gadījumos, kad citas dalībvalsts emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas izteikt publisko piedāvājumu Latvijā, attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas reģistrētais emisijas prospekts un visi tā papildinājumi ir derīgi publiskā piedāvājuma izteikšanai, ja attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija par emisijas prospekta reģistrēšanu ir informējusi Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(21) Komisija savā mājaslapā internetā publisko emisijas prospektu apliecinājumus, kurus citu izcelsmes dalībvalstu kompetentās institūcijas ir iesniegušas Komisijai, ja iespējams, norādot saiti uz mājaslapu internetā, kur izcelsmes dalībvalstu kompetentās institūcijas ir publiskojušas emisijas prospektus.

(3) Ja ir konstatēti svarīgi jauni apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas minētas šā likuma 18.pantā un kas radušās kopš emisijas prospekta reģistrēšanas, tikai attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija var pieprasīt papildinājumu reģistrēšanu un publicēšanu atbilstoši izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir tiesīga tikai vērst izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas uzmanību uz jebkādas jaunas informācijas nepieciešamību.

(4) Komisija iesniedz emitentam vai personai, kas ir atbildīga par emisijas prospekta sagatavošanu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai institūcijai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei apliecinājumu, ka emisijas prospekts ir sagatavots saskaņā ar prasībām, kas noteiktas spēkā esošajos tiesību aktos par emisijas prospekta saturu un sagatavošanas kārtību, un minētā emisijas prospekta kopiju šādā kārtībā:

a) triju darba dienu laikā pēc emitenta vai tās personas pieprasījuma, kas ir atbildīga par emisijas prospekta sagatavošanu;

b) ja pieprasījums ir iesniegts kopā ar emisijas prospekta projektu, vienas darba dienas laikā pēc emisijas prospekta reģistrēšanas.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajam apliecinājumam, ko nosūta uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai institūcijai, pievieno kopsavilkuma tulkojumu, par kura sagatavošanu un satura atbilstību oriģinālajam emisijas prospekta tekstam ir atbildīgs emitents vai tā persona, kura ir atbildīga par emisijas prospekta sagatavošanu. Tādas pašas prasības attiecas arī uz jebkuru emisijas prospekta papildinājumu.

(6) Ja Komisija saskaņā ar šā likuma 19.panta noteikumiem ir atļāvusi emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam neiekļaut kādu informāciju emisijas prospektā, tad, informējot uzņēmējas dalībvalsts kompetento institūciju, Komisija norāda arī savas atļaujas pamatojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

22.1pants. Valodu lietošana

(1) Ja publiskais piedāvājums tiks izteikts tikai Latvijā, emisijas prospektu sagatavo valsts valodā.

(2) Ja publiskais piedāvājums tiks izteikts vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot Latviju, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs pēc savas izvēles emisijas prospektu sagatavo valodā, ko Komisija un attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(3) Ja citas dalībvalsts emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas izteikt publisko piedāvājumu Latvijā, tam ir jāsagatavo emisijas prospekta kopsavilkums valsts valodā.

(4) Ja publiskais piedāvājums tiks izteikts vairāk nekā vienā dalībvalstī, ieskaitot Latviju, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs emisijas prospektu sagatavo un dara pieejamu valodā, ko attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās institūcijas un Komisija ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā. Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs sagatavo arī emisijas prospekta kopsavilkumu valsts valodā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.03.2009.)

23.pants. Ārvalstīs reģistrētu emitentu sagatavotu emisijas prospektu atzīšana

(1) Komisija ir tiesīga reģistrēt emisijas prospektu, ko emitenti, kuru juridiskā adrese ir ārvalstīs, sagatavojuši atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, ja:

1) emisijas prospekts ir sagatavots saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, ko noteikušas starptautiskas vērtspapīru komisiju organizācijas, ieskaitot Starptautiskās vērtspapīru tirgus organizācijas informācijas atklāšanas standartus;

2) informācijai, arī finanšu informācijai, tiek izvirzītas līdzvērtīgas prasības, kādas noteiktas šajā likumā.

(2) Ja pārvedami vērtspapīri, kurus emitējis ārvalstī reģistrēts emitents, tiek publiski piedāvāti citā dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, piemēro šā likuma 22. un 22.1panta prasības.

24.pants. Publiskā piedāvājuma reklamēšana

(1) Publiskā piedāvājuma reklāmā norāda to, ka emisijas prospekts ir vai tiks publicēts, kur un kad var iegūt emisijas prospektu. Reklāmai ir jābūt skaidri un nepārprotami atpazīstamai kā reklāmai.

(2) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs nedrīkst izplatīt informāciju par pārvedamu vērtspapīru publisko piedāvājumu, kura ir neprecīza vai maldinoša un kura nav iekļauta emisijas prospektā vai šā prospekta papildinājumos. Šai informācijai ir jāatbilst tai informācijai, kura iekļauta emisijas prospektā, ja tas jau publicēts, vai informācijai, kura noteikti jāiekļauj emisijas prospektā, ja emisijas prospektu publicē vēlāk.

(3) Ja atbilstoši šā likuma prasībām emisijas prospekts nav jāsagatavo, būtisku informāciju, ko sniedz emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs un kas adresēta kvalificētajiem ieguldītājiem vai īpašām ieguldītāju kategorijām, tajā skaitā informāciju par sanāksmēm, kuras attiecas uz vērtspapīru piedāvājumiem, izziņo visiem kvalificētajiem ieguldītājiem vai īpašām ieguldītāju kategorijām, kurām piedāvājums ir sevišķi adresēts.

(4) Visai informācijai, kas attiecas uz publisko piedāvājumu un kas, pat ja ne reklāmas nolūkā, izziņota mutvārdos vai rakstveidā, jāatbilst tai informācijai, kas ietverta emisijas prospektā.

24.1pants. Komisijas tiesības

(1) Lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) motivēti pieprasīt emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam, lai emisijas prospektā tiek ietverta papildu informācija, ja tas nepieciešams ieguldītāju aizsardzībai;

2) motivēti pieprasīt emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam un personām, kuras kontrolē tos vai kuras tie kontrolē, lai tiek sniegta Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamā informācija un dokumenti;

3) motivēti pieprasīt emitenta vai publiskā piedāvājuma izteicēja revidentiem un vadītājiem, kā arī finanšu starpniekiem, kas pilnvaroti izteikt publisko piedāvājumu, lai tiek sniegta Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamā informācija un dokumenti;

4) apturēt jebkura emitenta vai publiskā piedāvājuma izteicēja publisko piedāvājumu uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma C sadaļas prasības;

5) aizliegt vai apturēt sludinājumus uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka pārkāptas šā likuma C sadaļas prasības;

6) aizliegt publisko piedāvājumu, ja Komisija konstatē, ka pārkāptas šā likuma C sadaļas prasības, vai ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka tās varētu tikt pārkāptas;

7) darīt zināmu atklātībai faktu, ka emitents nespēj izpildīt savus pienākumus un saistības.

(2) Ja Komisija konstatē, ka emitents vai finanšu iestāde, kas atbild par publisko piedāvājumu, ir pārkāpusi šā likuma C sadaļas prasības vai nepilda šā likuma C sadaļā noteiktos pienākumus, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(3) Ja, neraugoties uz to, ka Komisija ir informējusi attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās neefektīvi, emitents vai finanšu iestāde, kas ir atbildīga par publisko piedāvājumu, turpina pārkāpt šā likuma C sadaļas prasības, Komisija pēc paziņošanas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai ir tiesīga veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju intereses, kā arī informē par to Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām.

(4) Komisijai ir tiesības nodot atklātībai informāciju par veiktajiem pasākumiem un pieņemtajām sankcijām pret emitentu vai publiskā piedāvājuma izteicēju par šā likuma C sadaļas prasību pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad šāda informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus finanšu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

D sadaļa
Finanšu instrumentu publiskā apgrozība
I nodaļa
Regulētā tirgus organizētāja darbība

25.pants. Regulētā tirgus organizētājs

(1) Regulētā tirgus organizētājs (turpmāk — tirgus organizētājs) darbojas saskaņā ar likumu, Komisijas normatīvajiem noteikumiem, kā arī saviem statūtiem un noteikumiem.

(2) Tikai tirgus organizētājam ir tiesības firmā izmantot vārdu savienojumu "tirgus organizētājs" vai "fondu birža".

(3) Tirgus organizētājs var organizēt vienu vai vairākus regulētos tirgus. Tirgus organizētājam ir tiesības arī uzturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu.

(4) Komisija izveido un kārto visu tās licencēto tirgus organizētāju organizēto regulēto tirgu sarakstu un nosūta šo sarakstu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un dalībvalstu uzraudzības institūcijām. Sarakstā Komisija iekļauj tikai tādus regulētos tirgus, kuri atbilst šā likuma prasībām.

(5) Ja tirgus organizētājs nepilda šā likuma prasības vai regulētais tirgus neatbilst šā likuma noteikumiem, Komisija izslēdz attiecīgo regulēto tirgu no regulēto tirgu saraksta un paziņo par to Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

26.pants. Tirgus organizētāja apmaksātais minimālais pamatkapitāls

(1) Tirgus organizētāja apmaksātais minimālais pamatkapitāls ir vismaz 355 700 euro.

(2) Tirgus organizētāja pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par apmaksāto minimālo pamatkapitālu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

27.pants. Tirgus organizētāja pienākumi un tiesības

(1) Tirgus organizētājs atbilstoši likumam, Komisijas normatīvajiem noteikumiem, kā arī saviem statūtiem un noteikumiem organizē regulēto tirgu un sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar finanšu instrumentu publisko apgrozību.

(2) Tirgus organizētājs ir visiem finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem atklāta un pieejama organizācija, kura nodrošina katra tā organizētā regulētā tirgus atklātumu un labas vadības principiem atbilstošu darbību.

(21) Tirgus organizētājs veic nepieciešamos pasākumus, lai:

1) identificētu un pārvaldītu iespējamos interešu konfliktus starp regulētā tirgus organizētāja vai tā akcionāru interesēm un pienākumu nodrošināt regulētā tirgus stabilu darbību, kā arī novērstu šāda interešu konflikta nelabvēlīgo ietekmi uz regulētā tirgus darbību vai tā biedru interesēm, īpaši tad, ja šādi interešu konflikti var kaitēt regulētā tirgus organizētāja tiesībām veikt tirgus uzraudzības funkciju;

2) identificētu riskus, kam tas pakļauts, un šos riskus atbilstoši pārvaldītu;

3) nodrošinātu sistēmas tehnisko darbību pienācīgu vadību, tajā skaitā izstrādātu rīcības plānu sistēmas traucējumu riska kontrolei ārkārtas situācijā;

4) nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu tā sistēmās veikto darījumu pabeigšanu.

(3) Tirgus organizētājs nodrošina:

1) finanšu instrumentu godīgu un atklātu iekļaušanu regulētajā tirgū un tirdzniecības norisi, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret visām vienā statusā esošām personām (piemēram, emitenti, dalībnieki);

2) regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu emitentu uzraudzību;

3) regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu piedāvājuma un pieprasījuma koncentrāciju finanšu instrumentu cenas noteikšanai;

4) darījumu slēgšanas drošumu;

5) vienotas informācijas izplatīšanu, kas ļautu noteikt regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu vērtību;

6) ar veiktajiem darījumiem saistīto norēķinu organizēšanu un norēķinu veikšanas drošumu.

(4) Tirgus organizētājs organizē vienu regulēto tirgu, kurā tiek iekļauti tādi finanšu instrumenti, kuru emitentiem iekļaušanai šajā regulētajā tirgū netiek izvirzītas kvantitatīvas prasības (tādas kā apmaksātais minimālais pamatkapitāls, akcionāru skaits, kapitalizācijas lielums, rentabilitāte vai arī publiskajā apgrozībā esošo akciju īpatsvars), bet ir saistošas visas šajā likumā noteiktās prasības attiecībā uz informācijas atklātumu.

(5) Tirgus organizētājam ir tiesības no tā biedru veiktajām iemaksām organizēt garantiju fondu, lai nodrošinātu regulētajā tirgū noslēgto darījumu izpildi.

(6) Garantiju fonda līdzekļus, kas pieder tirgus organizētāja biedriem, tirgus organizētājs tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem. Garantiju fonda līdzekļus tirgus organizētājs tur kontā Latvijas Bankā, informējot Latvijas Banku, ka kontā esošie līdzekļi ir Garantiju fonda līdzekļi.

(7) Garantiju fonda līdzekļus nedrīkst izmantot tirgus organizētāja kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad tirgus organizētājs likumā noteiktajā kārtībā atzīts par maksātnespējīgu.

(8) Tirgus organizētājam, ievērojot šā likuma F1 sadaļā noteikto kārtību, ir tiesības deleģēt vienai vai vairākām personām (turpmāk — ārpakalpojumu sniedzējs) šādu pakalpojumu (turpmāk — ārpakalpojumi) sniegšanu:

1) grāmatvedības kārtošanu;

2) informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstību;

3) iekšējās kontroles organizēšanu;

4) citas darbības (ārpakalpojumus), kas nepieciešamas tirgus organizētāja darbības nodrošināšanai un ar finanšu instrumentu publisko apgrozību saistīto pakalpojumu sniegšanai.

(9) Tirgus organizētājs iekšējā revīzijas dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.

(10) Tirgus organizētājs nedrīkst:

1) deleģēt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai statūtiem noteiktos savu pārvaldes institūciju pienākumus;

2) licencē regulētā tirgus organizēšanai atļauto funkciju kopuma veikšanu pilnībā nodot ārpakalpojumu sniedzējiem.

(11) Tirgus organizētājs ievieto savā mājaslapā internetā to akcionāru vai dalībnieku sarakstu, kuriem ir būtiska līdzdalība regulētā tirgus organizētāja kapitālā, un šo sarakstu pastāvīgi atjauno.

(12) Tirgus organizētājs katra kalendāra gada pirmo triju darba dienu laikā publicē attiecīgā kalendāra gada finanšu instrumentu tirdzniecības dienu kalendāru savā mājas lapā internetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 04.10.2007. un 22.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2008.)

28.pants. Tirgus organizētāja noteikumi

(1) Tirgus organizētāja noteikumi ir dokumenti, kuros izvirzītas prasības, kas jāievēro tā biedriem un emitentiem, kuru finanšu instrumenti iekļauti kādā no tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem.

(2) Tirgus organizētājs izstrādā noteikumu projektu un iesniedz to Komisijai. Komisija izvērtē noteikumu (arī noteikumu grozījumu, ja tie ir nepieciešami) projekta atbilstību likumu, citu normatīvo aktu prasībām un tirgus organizētāja pienākumu sekmīgai izpildei un 30 dienu laikā no projekta iesniegšanas dienas sagatavo par to atzinumu. Ja atzinumā nav izteikti iebildumi, tirgus organizētājs ir tiesīgs lemt par noteikumu apstiprināšanu.

(3) Tirgus organizētājs noteikumus un šo noteikumu grozījumus ievieto savā mājas lapā internetā nekavējoties pēc to apstiprināšanas tirgus organizētāja valdē. Tirgus organizētāja noteikumi un šo noteikumu grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to ievietošanas tirgus organizētāja mājas lapā internetā, ja noteikumos nav paredzēts cits spēkā stāšanās termiņš. Par noteikumu apstiprināšanu tirgus organizētājs nekavējoties informē Komisiju.

(4) Tirgus organizētāja noteikumus, kuros izvirzītas prasības Komisijas sastādītajā regulēto tirgu sarakstā iekļauto regulēto tirgu darbībai, pēc apstiprināšanas Komisija nosūta Eiropas Komisijai un dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(5) Noteikumos tirgus organizētājs izvirza vismaz šādas prasības, kas jāievēro tā biedriem un emitentiem, kuru finanšu instrumenti iekļauti kādā no tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem, un kas reglamentē:

1) kārtību, kādā finanšu instrumentus iekļauj regulētajā tirgū vai izslēdz no tā;

2) regulētajā tirgū iekļauto finanšu instrumentu emitentu pienākumus un emitentu uzraudzības kārtību;

3) finanšu instrumentu tirdzniecības un kotēšanas kārtību;

4) finanšu instrumentu un naudas norēķinu kārtību;

5) tirgus organizētāja biedru uzņemšanas un izslēgšanas kārtību, biedru tiesības un pienākumus, kā arī biedra statusa apturēšanas kārtību un profesionālās prasības biedra statusā esošas sabiedrības darbiniekiem, kas veic darījumus regulētajā tirgū;

6) tirgus manipulāciju identificēšanas un novēršanas kārtību;

61) Garantiju fonda darbības kārtību;

7) citas attiecības, kas saistītas ar regulētā tirgus darbību un finanšu instrumentu publisko apgrozību.

(6) Tirgus organizētājs, izstrādājot šā panta piektās daļas 1.punktā minētos noteikumus, ņem vērā Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 35., 36. un 37.panta prasības finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajā tirgū.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006., 04.10.2007. un 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

29.pants. Licence regulētā tirgus organizēšanai

(1) Tirgus organizētājs ir tiesīgs uzsākt darbību tikai pēc licences saņemšanas Komisijā.

(2) Licenci regulētā tirgus organizēšanai (turpmāk šajā nodaļā — licence) izsniedz uz nenoteiktu laiku.

(3) Licenci izsniedz Latvijas Republikā reģistrētai kapitālsabiedrībai, kuras:

1) apmaksātais minimālais pamatkapitāls un pašu kapitāls atbilst šā likuma 26.panta prasībām;

2) organizatoriskā struktūra un darbības noteikumi nodrošina ieguldītāju interešu aizsardzību un šā likuma 27.pantā minēto pienākumu sekmīgu izpildi;

3) valdes un padomes locekļi atbilst šā likuma prasībām;

4) akcionāri (dalībnieki), kuriem ir būtiska līdzdalība, atbilst šā likuma prasībām.

30.pants. Licences saņemšanai iesniedzamie dokumenti

(1) Lai saņemtu licenci, tirgus organizētājs iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) dokumentus, kuros ir ziņas par tirgus organizētāja valdes un padomes locekļiem:

a) paziņojumu, kurā ietverta šā panta otrajā daļā minētā informācija,

b) pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta tās lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati [vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods (ja tāds ir) vai dzimšanas gads un datums],

c) izglītības dokumentu kopijas;

2) ziņas par akcionāriem (dalībniekiem), kuriem tirgus organizētājā ir būtiska līdzdalība:

a) fiziskajām personām — pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta tās lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati [vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods (ja tāds ir) vai dzimšanas gads un datums],

b) juridiskajām personām — firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu. Ārvalstīs un citās dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas;

3) tirgus organizētāja organizatoriskās struktūras aprakstu, kurā skaidri norādītas padomes un valdes tiesības, pienākumi un pilnvaras, kā arī precīzi noteikti un sadalīti tirgus organizētāja struktūrvienību uzdevumi un struktūrvienību vadītāju un valdes locekļu pienākumi un pilnvaras;

4) grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galveno principu aprakstu;

5) vadības informācijas sistēmu aprakstu;

6) informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus;

7) iekšējās revīzijas sistēmas aprakstu;

8) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūras;

9) darbības plānu vismaz turpmākajiem trim darbības gadiem, kas izvērsti atspoguļo tirgus organizētāja darbības stratēģiju, finansiālās prognozes (tirgus organizētāja bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins), tirgus izpētes plānus un citu informāciju, kuru tirgus organizētājs uzskata par nepieciešamu un kura dod papildu informāciju skaidra un patiesa priekšstata gūšanai par plānoto darbību;

10) šā likuma 28.pantā minēto noteikumu projektu par katru regulēto tirgu, kuru tas plāno organizēt.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā minēto paziņojumu aizpilda katrs tirgus organizētāja valdes un padomes loceklis. Paziņojumā norāda šādu informāciju:

1) tirgus organizētāja firmu;

2) vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir) vai dzimšanas gadu un datumu;

3) amatu;

4) pilsonību;

5) izglītību (zinātnisko grādu);

6) ziņas par kvalifikācijas celšanu;

7) vai attiecīgajai personai bijusi sodāmība;

8) vai attiecīgā persona bijusi vadītājs komercsabiedrībā, kas atzīta par maksātnespējīgu;

9) vai attiecīgajai personai bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību;

10) iepriekšējās darbavietas pēdējo 10 gadu laikā un darba pienākumu aprakstu.

(3) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai kapitālsabiedrība precizē iesniegtos dokumentus un informāciju.

(4) Ja līdz lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu notiek izmaiņas šā panta pirmajā daļā norādītajā informācijā vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, kapitālsabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt Komisijai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

(5) Grozījumus licences saņemšanai iesniegtajos dokumentos tirgus organizētājs pēc licences saņemšanas iesniedz Komisijai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc grozījumu pieņemšanas dienas vai pēc dienas, kad attiecīgā informācija kļuva tam zināma.

(6) Komisija var atteikties apstiprināt grozījumus dokumentos, ja paredzamās izmaiņas apdraud finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu regulētā tirgus organizētāja darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

31.pants. Prasības tirgus organizētāja valdes un padomes locekļiem

(1) Par tirgus organizētāja valdes un padomes locekli var būt persona:

1) kura ir pietiekami kompetenta sfērā, par kuru tā būs atbildīga;

2) kurai ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša darba pieredze komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē;

3) kurai ir nevainojama reputācija;

4) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Par tirgus organizētāja valdes un padomes locekli nedrīkst būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (tai skaitā par ļaunprātīgu bankrotu);

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī ir atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

5) kura apzināti sniegusi Komisijai nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot dokumentus, lai saņemtu licenci jebkādas darbības veikšanai finanšu un kapitāla tirgū.

(3) Ja persona jau pilda pārvaldes institūcijas locekļa pienākumus citā tirgus organizētājā, kas šā likuma vai dalībvalsts normatīvā akta kārtībā saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai, tā ir uzskatāma par atbilstošu šā panta pirmās daļas prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

32.pants. Licences piešķiršanas kārtība

(1) Komisija izskata kapitālsabiedrības iesniegumu licences saņemšanai un triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemti saskaņā ar visām šajā likumā noteiktajām normatīvo aktu prasībām sagatavotie un noformētie dokumenti, pieņem lēmumu.

(2) Komisija neizsniedz licenci, ja:

1) dibinot tirgus organizētāju, nav ievēroti likumi un citi normatīvie akti;

2) tirgus organizētāja iesniegtajos dokumentos ir nepatiesas ziņas;

3) tirgus organizētāja valdes un padomes locekļi neatbilst šā likuma prasībām;

4) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju vai brīvā kapitāla pietiekamību, kurām tirgus organizētājā ir būtiska līdzdalība;

5) iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija liecina par to, ka tirgus organizētājs nespēs nodrošināt šā likuma 27.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto pienākumu izpildi;

6) iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija liecina par to, ka regulētais tirgus, kuru plāno organizēt tirgus organizētājs, neatbilst šā likuma prasībām;

7) Komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda tirgus organizētāja pamatkapitālā vai kurus paredzēts izmantot tirgus organizētāja komercdarbībā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīts šo finanšu līdzekļu ieguves tiesiskums;

8) tirgus organizētāja darbība nav ekonomiski pamatota.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.01.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.02.2011.)

33.pants. Licences pārreģistrācija un dublikāta izsniegšana

(1) Komisija pārreģistrē licenci, ja tiek mainīta tirgus organizētāja firma.

(2) Tirgus organizētājs iesniegumu licences pārreģistrācijai iesniedz Komisijai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc firmas pārreģistrācijas.

(3) Komisija pārreģistrē licenci ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

(4) Licences nozaudēšanas gadījumā tirgus organizētājs nekavējoties iesniedz Komisijai iesniegumu par licences dublikāta izsniegšanu.

(5) Komisija izsniedz licences dublikātu ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

34.pants. Licences anulēšanas kārtība

(1) Komisija anulē kapitālsabiedrībai izsniegto licenci regulētā tirgus organizēšanai, ja:

1) tiek konstatēts, ka tirgus organizētājs sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu licenci;

2) tirgus organizētājs regulāri neievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības;

3) tirgus organizētājs Komisijas noteiktajā termiņā nav novērsis tās konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus;

4) tirgus organizētājs uzsācis likvidācijas procesu;

5) likumā noteiktajā kārtībā tiek uzsākta tirgus organizētāja bankrota procedūra;

6) tirgus organizētājs ir iesniedzis rakstveida iesniegumu licences anulēšanai;

7) tirgus organizētājs nav uzsācis darbību 12 mēnešu laikā kopš licences izsniegšanas dienas;

8) tirgus organizētājs nav veicis licencē norādīto darbību ilgāk par sešiem mēnešiem;

9) tiek konstatēts, ka tirgus organizētājs vairs neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām licences saņemšanai;

10) tiek konstatēts, ka tirgus organizētāja akcionāriem ar būtisku līdzdalību iestājies tiem piederošo akciju balsstiesību izmantošanas aizliegums un tas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus.

(2) Komisija informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, ka licence regulētā tirgus organizēšanai ir anulēta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007., 13.01.2011. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

35.pants. Tirgus organizētāja pārvaldes institūciju pienākumi

(1) Tirgus organizētāja valde:

1) lemj par finanšu instrumentu iekļaušanu kādā no tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem vai izslēgšanu no tā;

2) lemj par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu;

3) lemj par tirgus organizētāja biedru uzņemšanu un izslēgšanu, kā arī par tirgus organizētāja biedra statusa apturēšanu;

4) apstiprina tirgus organizētāja noteikumus un nodrošina tajos minēto prasību ievērošanu;

5) nodrošina, lai savlaicīgi tiktu publicēta informācija, kas tirgus organizētājam jāpublicē saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un tirgus organizētāja noteikumiem.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ valdi nav iespējams sasaukt, par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu un tirgus organizētāja biedru darbības apturēšanu ir tiesīgs lemt speciāli deleģēts valdes loceklis.

(3) (Izslēgta ar 15.06.2006. likumu.)

(4) Tirgus organizētāja attiecīgajai pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes vai padomes locekļus, ja tie neatbilst šā likuma prasībām.

(5) Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktos valdes pienākumus tirgus organizētājs var deleģēt tirgus organizētāja padomes apstiprinātajai neatkarīgu ekspertu komitejai, kuras darbību regulē tirgus organizētāja padomes apstiprināts nolikums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. un 29.09.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

36.pants. Tirgus organizētāja biedri

(1) Tirgus organizētāja biedrs ir persona, kas ir tiesīga veikt darījumus kādā no tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem.

(2) Par tirgus organizētāja biedru var kļūt tāda ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai Komisija izsniegusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, vai kredītiestāde, kurai Komisija izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

(3) Par tirgus organizētāja biedru var kļūt citas dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura savā reģistrācijas valstī ir saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

(4) Citā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde var kļūt par regulētā tirgus organizētāja biedru:

1) atverot filiāli, ja darījumu veikšanai tirgus organizētāja regulētajos tirgos ir nepieciešama tieša biedra klātbūtne;

2) bez filiāles atvēršanas, ja darījumus tirgus organizētāja regulētajos tirgos var veikt no attāluma.

(5) Ārvalstī reģistrēta sabiedrība, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus, var kļūt par tirgus organizētāja biedru tikai pēc tam, kad tā ir reģistrēta Komisijā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Pirms tam, kad šā panta trešajā un piektajā daļā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par tirgus organizētāja biedru, tirgus organizētājs pārliecinās, ka tā izpilda un ievēro šajā likumā noteiktās kapitāla pietiekamības prasības.

(7) Tirgus organizētājs ir tiesīgs piešķirt biedra statusu arī personai, kura nav minēta šā panta otrajā un trešajā daļā, bet kura saskaņā ar tirgus organizētāja apstiprinātajiem kritērijiem ir piemērota un atbilstoša, kurai ir pietiekams prasmju un kompetences līmenis attiecībā uz tirdzniecību regulētajā tirgū un kurai ir pietiekami resursi un organizatoriskā struktūra, lai veiktu regulētā tirgus organizētāja biedra pienākumus un garantētu pienācīgus norēķinus par darījumiem.

(8) Tirgus organizētājs nodrošina vienādas tiesības visiem tirgus organizētāja biedriem. Tirgus organizētāja biedrs, slēdzot darījumus regulētajā tirgū, attiecībā uz citu tirgus organizētāja biedru ir tiesīgs nepiemērot šā likuma 126., 126.1, 126.2, 128., 128.1, 128.2 un 128.3 pantā minētās prasības.

(9) Tirgus organizētājs iesniedz Komisijai tirgus organizētāja biedru sarakstu un nekavējoties informē Komisiju par sarakstā izdarītajiem grozījumiem un papildinājumiem.

(10) Tirgus organizētājs paredz tirgus organizētāja biedriem tiesības darījumu slēgšanai regulētajā tirgū izraudzīties citu norēķinu sistēmu, nekā piedāvā tirgus organizētājs.

(11) Šā panta desmitajā daļā minētās tiesības attiecas uz gadījumiem, kad:

1) starp tirgus organizētāja piedāvāto finanšu instrumentu norēķinu sistēmu un izraudzīto norēķinu sistēmu pastāv tāda saikne vai mehānisms, kas nodrošina efektīvus un ekonomiskus norēķinus;

2) tehniskie nosacījumi tā darījuma norēķiniem, kurš noslēgts regulētajā tirgū, izmantojot citu norēķinu sistēmu, nekā piedāvā tirgus organizētājs, nodrošina pienācīgu finanšu tirgus darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. un 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

37.pants. Informācijas par darījumiem ar regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem sniegšana un uzglabāšana

(Izslēgts ar 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

38.pants. Informācijas par darījumiem ar finanšu instrumentiem atklāšana

(1) Tirgus organizētājs saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 17., 29. un 30.panta prasībām parastajā tirdzniecības laikā pastāvīgi un ievērojot saprātīgus komerciālus nosacījumus dara publiski pieejamu informāciju par regulētajā tirgū iekļauto akciju pirkšanas un pārdošanas cenu un iesniegto pirkšanas un pārdošanas uzdevumu apjomu par šīm cenām.

(2) Komisija var atbrīvot tirgus organizētāju no šā panta pirmajā daļā minētā informācijas publiskošanas pienākuma atkarībā no tirgus modeļa un rīkojumu veida un apjoma Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 3., 18., 19. un 20.pantā noteiktajos gadījumos, īpaši tad, ja darījumu apjoms pārsniedz akciju vai akciju kategorijas parasto tirgus apjomu.

(3) Tirgus organizētājs, ievērojot Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 3., 27. un 29.panta prasības, publisko informāciju par darījumiem ar regulētajā tirgū iekļautajām akcijām, pamatojoties uz tirdzniecības nosacījumiem, pēc iespējas tuvāk darījuma slēgšanas laikam.

(4) Tirgus organizētājs ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 28.pantā noteiktajā kārtībā var aizkavēt šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publiskošanu, par to informējot tirgus dalībniekus un sabiedrību, ja darījuma apjoms pārsniedz akciju vai akciju kategorijas parasto tirdzniecības apjomu. Tirgus organizētājs informē tirgus dalībniekus par informācijas publiskošanas aizkavēšanas nosacījumiem un mehānismu, ko akceptējusi Komisija.

(5) Tirgus organizētājs, ievērojot saprātīgus komerciālus nosacījumus, ir tiesīgs publiskot savā sistēmā informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes noteiktajām akciju kotētajām cenām un ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu veiktajiem darījumiem, kuru tām ir pienākums atklāt saskaņā ar šā likuma 133.7 un 133.8 pantu.

(04.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

39.pants. Tirgus organizētāja tiesības veikt uzraudzību

(1) Tirgus organizētājs uzrauga katra tā organizētā regulētā tirgus darbību šajā likumā un tirgus organizētāja noteikumos reglamentētajā kārtībā.

(2) Tirgus organizētājs uzrauga finanšu instrumentu cenu veidošanos tā organizētajos regulētajos tirgos, kā arī tirdzniecības norisi, lai atklātu darījumus, kuri tiek veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai tirgus manipulācijas, un citus šā likuma un citu normatīvo aktu pārkāpumus.

(3) Tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no tā biedriem informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai lemtu par to atbilstību tirgus organizētāja biedra statusam.

(4) (Izslēgta ar 15.10.2009. likumu.)

(5) Tirgus organizētājs uzrauga tā organizētajos regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu emitentu darbības atbilstību tirgus organizētāja apstiprināto regulētā tirgus darbības noteikumu prasībām.

(6) (Izslēgta ar 15.10.2009. likumu.)

(7) Tirgus organizētājs nekavējoties informē Komisiju par tā atklātajiem šā likuma, citu normatīvo aktu un tirgus organizētāja noteikumu pārkāpumiem, kā arī par šo pārkāpumu sakarā pieņemtajiem lēmumiem.

(8) Tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt un tirgus organizētāja biedriem pēc šāda pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tirgus organizētājam tā pieprasīto informāciju par tirgus organizētāja biedru klientiem (fiziskajām un juridiskajām personām), to finanšu instrumentu kontiem un naudas kontiem, kas saistīti ar finanšu instrumentu norēķiniem, un veiktajiem darījumiem ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem, ja šī informācija ir nepieciešama tirgus organizētājam, lai pildītu iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju novēršanai piešķirtās uzraudzības funkcijas. Tirgus organizētājs ir tiesīgs izmantot iesniegto informāciju tikai mērķim, kuram tā pieprasīta.

(9) Par šā panta astotās daļas kārtībā iegūtās informācijas tīšu vai netīšu izpaušanu atklātībai vai personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, tirgus organizētāja padomes, valdes locekļi un darbinieki tiek saukti pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 29.03.2007. un 15.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

39.1 pants. Citā dalībvalstī licencēta tirgus organizētāja darbība Latvijas Republikā

(1) Citā dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs, kas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai, ir tiesīgs veikt darbību Latvijas Republikā, lai veicinātu Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu piekļuvi šim regulētajam tirgum.

(2) Citā dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs ir tiesīgs uzsākt šā panta pirmajā daļā minēto darbību Latvijas Republikā pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi attiecīgu paziņojumu no tirgus organizētāja izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas.

(3) Komisijai ir tiesības pieprasīt tirgus organizētāja izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai identificējošus datus par to Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi vai citu personu, kas ir šajā valstī licencēta tirgus organizētāja biedri.

(4) Ja citā dalībvalstī reģistrēta tirgus organizētāja veiktās darbības Latvijas Republikā saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 16.pantā noteiktajiem kritērijiem kļūst īpaši nozīmīgas finanšu instrumentu tirgus darbībai un ieguldītāju aizsardzībai, Komisija ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju vienojas par samērīgām sadarbības metodēm.

(04.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

39.2 pants. Latvijas Republikā licencēta tirgus organizētāja darbība citā dalībvalstī

(1) Latvijas Republikā reģistrēts tirgus organizētājs, kas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai, ir tiesīgs veikt darbību citā dalībvalstī, lai veicinātu šajā dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu piekļuvi šim regulētajam tirgum.

(2) Latvijas Republikā reģistrēts tirgus organizētājs, kas vēlas uzsākt darbību kādā no dalībvalstīm, iesniedz Komisijai iesniegumu, kurā norāda šo valsti.

(3) Iesniegumu par darbības uzsākšanu citā dalībvalstī Komisija izskata 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas un par savu lēmumu informē tirgus organizētāju un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju. Tirgus organizētājs var uzsākt darbību, kad Komisija ir informējusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(4) Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma nosūta identificējošus datus par to ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi vai citu personu, kas ir reģistrētas šajā dalībvalstī un kas ir Latvijas Republikā licencēta tirgus organizētāja biedri.

(5) Lai nodrošinātu norēķinus par darījumiem regulētajā tirgū, tirgus organizētājam ir tiesības slēgt vienošanās par piekļuvi klīringa centram, centrālajam darījumu starpniekam vai norēķinu sistēmai citā dalībvalstī. Komisija var ierobežot šādu vienošanos noslēgšanu tikai gadījumā, ja tā var pierādīt, ka šie pasākumi traucē pienācīgai regulētā tirgus darbībai. Komisija ņem vērā sistēmu pārraudzību un uzraudzību, ko veic citas klīringa un norēķinu sistēmu pārraudzības vai uzraudzības institūcijas.

(04.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

40.pants. Tirgus organizētāja uzraudzība

(1) Tirgus organizētājs nodrošina Komisiju (pēc tās pieprasījuma) ar tā tirdzniecības sistēmā esošo informāciju, ar tirgus organizētāja biedru un regulētajā tirgū iekļauto finanšu instrumentu emitentu iesniegto informāciju, kā arī ar jebkuru citu informāciju, kas Komisijai nepieciešama uzraudzības nolūkos.

(2) Komisijai ir tiesības pārbaudīt tirgus organizētāja darbību, tai skaitā veikt tirgus organizētāja iekšējās pārbaudes. Komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem tirgus organizētāja dokumentiem, grāmatvedības reģistriem un datu bāzēm, kā arī izdarīt izrakstus no tiem, izgatavot norakstus (kopijas).

(3) Pēc Komisijas motivēta rakstveida pieprasījuma tirgus organizētājs iesniedz Komisijai dokumentu norakstus (kopijas) vai citu ar tirgus organizētāja darbību saistītu informāciju.

(4) Komisijai ir tiesības piedalīties tirgus organizētāja akcionāru (dalībnieku) sapulcēs, ierosināt sasaukt finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku pārvaldes institūciju sēdes un noteikt tajās izskatāmos jautājumus, kā arī piedalīties šajās sēdēs bez balsstiesībām.

(5) Komisijai ir tiesības pilnībā vai daļēji atcelt tirgus organizētāja pārvaldes institūciju lēmumus, kas saistīti ar šā likuma 27.pantā noteikto pienākumu izpildi vai tirgus organizētāja valdes un padomes locekļu iecelšanu, ja šie lēmumi neatbilst likumiem, citiem normatīvajiem aktiem vai tirgus organizētāja statūtiem, noteikumiem vai iekšējiem aktiem, vai kas var būtiski ietekmēt tirgus organizētāja finansiālo stāvokli.

(6) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu regulētā tirgus organizētāju uzraudzību.

(04.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

40.1 pants. Citā dalībvalstī licencēta tirgus organizētāja uzraudzība

(1) Ja citā dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs, kas darbojas Latvijas Republikā, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem finanšu instrumentu tirgu regulējošiem normatīvajiem aktiem, Komisija par to nekavējoties informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un lūdz novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī informēt to par veiktajiem pasākumiem.

(2) Ja citā dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs, kas darbojas Latvijas Republikā, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem finanšu instrumentu tirgu regulējošiem normatīvajiem aktiem, vai ja dalībvalsts uzraudzības institūcijas veiktie pasākumi izrādās neefektīvi, Komisija par to informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Šo darbību ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajam tirgus organizētājam turpināt darbību Latvijas Republikā. Komisija par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām informē Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

II nodaļa
Finanšu instrumentu iekļaušana regulētajos tirgos

(Nodaļa 09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

41.pants. Vispārīgās prasības finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajos tirgos

(1) Regulētajos tirgos var iekļaut finanšu instrumentus, kuru atsavināšana nav ierobežota.

(2) Iekļaujot pārvedamus vērtspapīrus tirdzniecībai regulētajā tirgū, nepieciešams publicēt prospektu, kas sagatavots atbilstoši šīs nodaļas prasībām, un izstrādāt iekšējos noteikumus par emitenta iekšējās informācijas turētāju saraksta izveidošanu un uzturēšanu, kā arī kārtību, kādā emitenta iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas drīkst veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātajiem preču instrumentiem.

(3) Lai pārvedamus vērtspapīrus iekļautu regulētajā tirgū, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniegumam pievieno prospektu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma un Eiropas Komisijas regulas Nr. 809/2004 prasībām, kā arī reģistrēts Komisijā.

(4) Ja regulētajā tirgū paredzēts iekļaut šā likuma 3.panta septītās daļas 2., 4., 9. un 10.punktā minētos pārvedamos vērtspapīrus, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, ir tiesīga brīvprātīgi sagatavot prospektu.

(5) Prasības citu finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajā tirgū nosaka attiecīgais tirgus organizētājs. Prasībām attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu un atvasināto preču instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū jābūt tādām, kas nodrošina, ka atvasinātā instrumenta līguma noteikumi pieļauj precīzu cenas noteikšanu un efektīvu norēķinu nosacījumus.

(6) Lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajos tirgos pieņem tirgus organizētāja valde, pamatojoties uz emitenta vai tās personas iesniegumu, kura lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.

(7) Pārvedamu vērtspapīru, kas ir iekļauts vienā regulētajā tirgū, bez emitenta piekrišanas var iekļaut citā regulētajā tirgū. Tā regulētā tirgus organizētājs, kurā pārvedams vērtspapīrs iekļauts bez emitenta piekrišanas, par to informē emitentu. Šajā gadījumā emitents tiek atbrīvots no pienākuma saskaņā ar šā likuma D sadaļas II un III nodaļas prasībām sniegt informāciju tam tirgus organizētājam, kura regulētajā tirgū pārvedams vērtspapīrs iekļauts bez emitenta piekrišanas.

(8) Ja pārvedamu vērtspapīru, kas ir iekļauts regulētajā tirgū, bez emitenta piekrišanas sāk tirgot daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, emitents tiek atbrīvots no pienākuma atklāt informāciju daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, ja sistēmas uzturētājs ir noteicis prasības informācijas atklāšanai.

(04.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

42.pants. Prasības akciju un tām pielīdzināmu pārvedamu vērtspapīru, kas nodrošina līdzdalību komercsabiedrības kapitālā, iekļaušanai oficiālajā sarakstā

(1) Akcijas un tām pielīdzināmus pārvedamus vērtspapīrus, kas nodrošina līdzdalību komercsabiedrību kapitālā (turpmāk — akcijas), iekļauj oficiālajā sarakstā, ja:

1) tajā iekļaujamo akciju prognozējamā tirgus kapitalizācija dienā, kad tirgus organizētājs pieņem lēmumu par akciju iekļaušanu oficiālajā sarakstā, ir vismaz 1 000 000 euro. Gadījumos, kad oficiālajā sarakstā iekļaujamo akciju tirgus kapitalizāciju nav iespējams prognozēt, akciju iekļaušana šajā sarakstā pieļaujama, ja akciju sabiedrības apmaksātais pamatkapitāls un rezerves (tostarp peļņa vai zaudējumi) pēdējā pārskata gada laikā kopumā ir vismaz 1000000 euro;

2) akciju sabiedrība ir darījusi publiski pieejamus gada pārskatus vismaz par trim pēdējiem pārskata gadiem;

3) iesniegums iekļaušanai oficiālajā sarakstā iesniegts par visām attiecīgās kategorijas akcijām.

(2) Ja iekļaušana regulētā tirgus oficiālajā sarakstā notiek pēc publiskā piedāvājuma, attiecīgo akciju tirdzniecību var uzsākt tikai pēc sākotnējās izvietošanas beigu dienas.

(3) Ja akciju publiskais piedāvājums nenotiek ar regulētā tirgus starpniecību, akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā tikai tad, ja iekļaušanai šajā sarakstā piesaka vismaz 25 procentus no tā parakstītā kapitāla daļas, kuru pārstāv attiecīgās kategorijas akcijas.

(4) Ja akciju publiskais piedāvājums notiek ar tirgus organizētāja starpniecību, akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja iekļaušanai šajā sarakstā piesaka vismaz 25 procentus no tā parakstītā kapitāla daļas, kuru pārstāv attiecīgās kategorijas akcijas, vai arī tirgus organizētājam ir pamats uzskatīt, ka, pastāvot pat zemākai procentuālajai attiecībai, pēc iekļaušanas oficiālajā sarakstā šo akciju tirgus darbosies pietiekami aktīvi.

(5) Tirgus organizētājam ir tiesības noteikt papildu prasības un stingrākus kritērijus akciju iekļaušanai oficiālajā sarakstā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 13.01.2011. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

43.pants. Prasības obligāciju un citu parāda vērtspapīru iekļaušanai oficiālajā sarakstā

(1) Obligācijas un citus parāda vērtspapīrus var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja kopējais aizņēmuma apjoms nav mazāks par 200000 euro. Šo prasību nepiemēro nepārtrauktu emisiju gadījumā, ja nav noteikts aizņēmuma apjoms.

(2) Tirgus organizētājs var pieņemt lēmumu par šā panta pirmās daļas prasībām neatbilstošu parāda vērtspapīru iekļaušanu oficiālajā sarakstā pēc tam, kad pārliecinājies, ka attiecīgajiem parāda vērtspapīriem būs pietiekami aktīvs tirgus.

(3) Konvertējamas vai apmaināmas obligācijas, kā arī jebkurus parāda vērtspapīrus ar papildu tiesībām iegūt akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā tikai tad, ja ar minētajām obligācijām vai vērtspapīriem saistītās akcijas jau ir iekļautas tā paša vai cita tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā.

(4) Parāda vērtspapīrus var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja iesniegums par to iekļaušanu attiecas uz visiem attiecīgās emisijas parāda vērtspapīriem. Šo prasību var nepiemērot attiecībā uz Latvijas Republikas emitētajiem parāda vērtspapīriem.

(5) Ja iekļaušana oficiālajā sarakstā notiek pēc publiskā piedāvājuma, attiecīgo parāda vērtspapīru tirdzniecību var uzsākt tikai pēc sākotnējās izvietošanas beigu dienas. Šo noteikumu nepiemēro hipotekāro ķīlu zīmju emisijas gadījumā un nepārtrauktu emisiju gadījumā, ja sākotnējās izvietošanas beigu diena nav noteikta.

(6) Tirgus organizētājam ir tiesības noteikt papildu prasības un stingrākus kritērijus obligāciju un citu parāda vērtspapīru iekļaušanai oficiālajā sarakstā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 13.01.2011. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

44.pants. Prospekta saturs

(1) Prospektam, ko sagatavo pārvedamu vērtspapīru iekļaušanai regulētajā tirgū, piemēro šā likuma 17.panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās, piektās un astotās daļas prasības.

(2) Ja prospekts sagatavots par tādu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru nominālvērtība nav mazāka par 100 000 euro, kopsavilkums nav jāsniedz, izņemot šā likuma 49.1panta trešajā daļā minēto gadījumu.

(3) Lai emitentu vai personu, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, atbrīvotu no pienākuma iekļaut prospektā informāciju, kas minēta Eiropas Komisijas regulā Nr. 809/2004, piemēro šā likuma 19.panta prasības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 29.03.2007., 13.01.2011., 22.03.2012. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

44.1pants. Pamatprospekta saturs

(1) Pamatprospektu sagatavo saskaņā ar šā likuma 17.1panta pirmās, otrās un trešās daļas prasībām.

(2) Pamatprospektu reģistrē Komisijā saskaņā ar šā likuma 48.panta prasībām.

(3) Informāciju, kas sniegta pamatprospektā, ja nepieciešams, saskaņā ar šā likuma 45.panta prasībām papildina ar jaunāko informāciju par emitentu un pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks iekļauti regulētajā tirgū.

44.2pants. Informācijas iekļaušana atsauces veidā

Informācijas iekļaušanai prospektā atsauces veidā piemēro šā likuma 17.2panta prasības.

44.3pants. Prospekts, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem

Emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū un kam ir Komisijā reģistrēts reģistrācijas dokuments, sagatavo tikai vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu, ja pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū. Šādā gadījumā vērtspapīru aprakstā ietver informāciju, ko parasti sniedz reģistrācijas dokumentā, ja kopš brīža, kad tika reģistrēts jaunākais reģistrācijas dokuments, ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas var ietekmēt ieguldītāju novērtējumu, ja vien šāda informācija nav sniegta saskaņā ar šā likuma 45.pantā paredzētajiem papildinājumiem. Vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu reģistrē atsevišķi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

45.pants. Prospekta papildinājumi

(1) Ja laikā no prospekta apstiprināšanas Komisijā līdz pārvedamu vērtspapīru tirdzniecības uzsākšanai regulētajā tirgū rodas vai ir atklāti jebkādi svarīgi jauni apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas saistītas ar prospektā iekļauto informāciju un var ietekmēt pārvedamu vērtspapīru novērtējumu, emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, sagatavo prospekta papildinājumus.

(2) Prospekta papildinājumus un to tekstu elektroniskā veidā emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniedz Komisijai, kas tos reģistrē septiņu darba dienu laikā pēc visu dokumentu saņemšanas. Emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, papildina arī kopsavilkumu un tā tulkojumu, ja nepieciešams ņemt vērā jauno informāciju, kas ietverta papildinājumā. Ja emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, jau iesniegusi tirgus organizētājam iesniegumu par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tā iesniedz prospekta papildinājumus arī attiecīgajam tirgus organizētājam.

(3) Prospekta papildinājumus publicē saskaņā ar šā likuma 52.panta prasībām. Papildinājumu teksts uzskatāms par neatņemamu prospekta sastāvdaļu, un tam vienmēr jābūt pieejamam kopā ar attiecīgo prospektu.

(4) Ja ieguldītāji pirms prospekta papildinājumu publicēšanas jau ir piekrituši pirkt pārvedamus vērtspapīrus vai parakstīties uz tiem, viņiem ir tiesības divu darba dienu laikā vai prospektā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par divām darba dienām, pēc prospekta papildinājuma publicēšanas atsaukt savu piekrišanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

46.pants. Atbildība par prospektā iekļauto informāciju

(1) Prospektu apstiprina emitenta akcionāru (dalībnieku) sapulce vai tās pilnvarota pārvaldes institūcija vai amatpersona.

(2) Par prospekta saturu ir atbildīga emitenta pārvaldes institūcija vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, un galvotājs (ja tāds ir).

(3) Prospektā norāda par tajā iekļautās informācijas patiesumu atbildīgo personu vārdu, uzvārdu un amatu vai juridisko personu nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru. Prospektā iekļauj arī katras šādas personas paziņojumu par to, ka, pēc šīs personas rīcībā esošajām ziņām, prospektā iekļautā informācija atbilst patiesajiem apstākļiem, kā arī par to, ka netiek noklusēti fakti, kas varētu ietekmēt prospektā iekļautās informācijas nozīmi.

(4) Ja persona nav atbildīga par visu prospektā iekļauto informāciju, prospektā norāda, par kuru tā daļu attiecīgā persona ir atbildīga.

(5) Ieguldītājs, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā, var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no prospektā norādītajām personām, kuras ir atbildīgas par tajā iekļautās informācijas patiesumu, ja prospektā iekļautas nepatiesas vai nepilnīgas informācijas dēļ viņš cietis zaudējumus.

(6) No prospektā norādītajām atbildīgajām personām ieguldītājs nevar pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu, ja viņš savu izvēli ir izdarījis, pamatojoties tikai uz kopsavilkumu vai tā tulkojumu, izņemot gadījumus, kad kopsavilkums ir maldinošs, ir pretrunā ar pārējām emisijas prospekta daļām vai ja tas kopā ar pārējām emisijas prospekta daļām nesniedz galveno informāciju, kas ļauj ieguldītājam lemt par vērtspapīru iegādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

47.pants. Prospekta sagatavošanas pienākuma izņēmumi

Pienākums sagatavot prospektu neattiecas uz šādu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū:

1) akcijām, kas 12 mēnešu laika posmā veido mazāk nekā 10 procentus no tādas pašas kategorijas akciju skaita, kas jau ir iekļautas tajā pašā regulētajā tirgū;

2) akcijām, ko emitē, lai aizvietotu tādas pašas kategorijas akcijas, kuras jau iekļautas tajā pašā regulētajā tirgū, ja šādu akciju emisija nepalielina reģistrēto pamatkapitālu;

3) pārvedamiem vērtspapīriem, ko piedāvā saistībā ar pārņemšanu, kuru īsteno ar apmaiņas piedāvājumu, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kuru Komisija atzinusi par līdzvērtīgu tai, kas būtu iekļaujama prospektā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

4) pārvedamiem vērtspapīriem, ko piedāvā, piešķir vai plāno piešķirt saistībā ar komercsabiedrību apvienošanos vai sadalīšanu, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kuru Komisija atzinusi par līdzvērtīgu tai, kas iekļaujama prospektā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

5) akcijām, kas bez maksas piedāvātas, piešķirtas vai piešķiramas pašreizējiem akcionāriem, un dividendēm, ko izmaksā tā veida akcijās, par kurām šādas dividendes tiek izmaksātas, ievērojot nosacījumu, ka minētās akcijas ir tāda paša veida akcijas, kādas jau iekļautas tajā pašā regulētajā tirgū, un ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par akciju skaitu un veidu un piedāvājuma iemesliem un noteikumiem;

6) pārvedamiem vērtspapīriem, ko pašreizējiem vai bijušajiem vadītājiem vai darbiniekiem piedāvā, piešķir vai plāno piešķirt to darba devējs vai saistītais uzņēmums, ievērojot nosacījumu, ka minētie pārvedamie vērtspapīri ir tādas pašas kategorijas pārvedami vērtspapīri, kādi jau iekļauti tajā pašā regulētajā tirgū, un ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par pārvedamu vērtspapīru skaitu un veidu un piedāvājuma iemesliem un noteikumiem;

7) akcijām, kas rodas citu vērtspapīru konversijas vai apmaiņas rezultātā vai to tiesību izmantošanas rezultātā, ko piešķir citi vērtspapīri, ja minētās akcijas ir tādas pašas kategorijas akcijas, kādas jau iekļautas tajā pašā regulētajā tirgū;

8) pārvedamiem vērtspapīriem, kas jau iekļauti citā regulētajā tirgū, ievērojot šādus nosacījumus:

a) šie pārvedamie vērtspapīri vai tādas pašas kategorijas pārvedami vērtspapīri ir jau vairāk nekā 18 mēnešus iekļauti citā regulētajā tirgū,

b) attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kas pirmo reizi iekļauti regulētā tirgū pēc 2003.gada 31decembra, iekļaušana citā regulētajā tirgū ir saistīta ar reģistrētu prospektu, kas darīts pieejams sabiedrībai saskaņā ar šā likuma 51.pantu,

c) attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kuri pirmo reizi iekļauti dalībvalstu biržas sarakstos no 1983.gada 30.jūnija līdz 2005.gada 30.jūnijam un par kuriem prospekti reģistrēti saskaņā ar dalībvalstu normatīvajiem aktiem, kuros pārņemtas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas šā punkta "b" apakšpunkts,

d) ir izpildītas saistības par pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību citā regulētajā tirgū,

e) persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū atbilstoši šim atbrīvojumam, dara pieejamu sabiedrībai kopsavilkuma dokumentu latviešu valodā,

f) kopsavilkuma dokuments, kas minēts šā punkta "e" apakšpunktā, ir darīts pieejams sabiedrībai tajā dalībvalstī, kuras regulētajā tirgū pārvedamus vērtspapīrus ir lūgts iekļaut,

g) kopsavilkums atbilst šā likuma 17.panta trešās daļas 3.punkta prasībām un ir norādīts, kur var iegūt jaunāko prospektu un kur ir pieejama finanšu informācija, ko saskaņā ar sev saistošo izziņošanas pienākumu publicējis emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

48.pants. Prospekta reģistrācija

(1) Prospektu reģistrē Komisija. Lai reģistrētu prospektu, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) divus prospekta oriģināleksemplārus un prospekta tekstu elektroniskā veidā;

2) emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas lēmumu par attiecīgo pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū;

3) (izslēgts ar 22.03.2012. likumu).

(11) Emitents, kura izcelsmes dalībvalsts ir Latvijas Republika, papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem iesniedz noteikumus par iekšējās informācijas turētāju saraksta izveidošanu un uzturēšanu, kā arī kārtību, kādā iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas drīkst veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātajiem preču instrumentiem.

(2) Iesniegumā norāda:

1) emitenta reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) regulētā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru veidu, kategoriju, kopējo skaitu un viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtību;

3) tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru, e-pasta adresi (ja tāda ir) un tā regulētā tirgus nosaukumu, kurā emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus;

4) valstis, kurās pārvedamus vērtspapīrus vēlas iekļaut regulētajā tirgū.

(3) Komisija izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un 10 darba dienu laikā pēc visu normatīvajos aktos noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām izstrādāto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu.

(4) Ja Komisija konstatē, ka tai iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi vai ka nepieciešama papildu informācija, tā paziņo to emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, 10 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Šādā gadījumā šajā pantā noteikto iesnieguma izskatīšanas termiņu skaita no dienas, kad tiek novērsti Komisijas norādītie trūkumi un iesniegta pieprasītā papildu informācija.

(5) Ja Komisija šajā pantā noteiktajos termiņos nav pieņēmusi lēmumu, prospekts nav uzskatāms par reģistrētu. Šādā gadījumā Komisija sniedz emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, argumentētu paskaidrojumu par aizkavēšanās iemeslu un norāda, kad lēmums par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu tiks pieņemts.

(6) Lēmumu par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu izsniedz emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū un ir iesniegusi Komisijai iesniegumu par prospekta reģistrāciju.

(7) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par prospekta reģistrāciju, Komisija lēmuma tekstu nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā un lēmuma kopiju nosūta attiecīgajam tirgus organizētājam. Vienlaikus Komisija prospekta kopiju nosūta Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

48.1pants. Prospekta, pamatprospekta un reģistrācijas dokumenta derīgums

(1) Prospekts ir derīgs 12 mēnešus pēc tā reģistrācijas Komisijā attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, ja ir ievērotas šā likuma 45.panta prasības.

(2) Piedāvājuma programmas gadījumā pamatprospekts, kas iesniegts iepriekš, ir derīgs laika posmā līdz 12 mēnešiem.

(3) Attiecībā uz tiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas minēti šā likuma 17.1panta pirmās daļas 2.punktā, prospekts ir derīgs līdz brīdim, kad attiecīgie pārvedamie vērtspapīri vairs netiek nepārtraukti vai atkārtoti emitēti.

(4) Prospekts ir derīgs, ja tas sastāv no reģistrācijas dokumenta, kurā ietvertā informācija ir papildināta saskaņā ar šā likuma 44.3 vai 45.panta prasībām, vērtspapīru apraksta un kopsavilkuma. Reģistrācijas dokuments, kas minēts šā likuma 17.panta trešās daļas 1.punktā, ir derīgs 12 mēnešus pēc tā reģistrācijas Komisijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

49.pants. Prospektu savstarpēja atzīšana un paziņošanas kārtība

(1) Emitents vai persona, kura lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, kuras prospekts un visi tā papildinājumi ir reģistrēti Komisijā, var lūgt iekļaut pārvedamus vērtspapīrus regulētajā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs vai dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, pēc tam, kad pēc emitenta vai personas, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, lūguma Komisija ir informējusi attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi saskaņā ar šā panta ceturtās un piektās daļas prasībām.

(2) Gadījumos, kad citas dalībvalsts emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus regulētajā tirgū Latvijā, attiecīgās dalībvalsts kompetentās institūcijas reģistrēts prospekts un visi tā papildinājumi ir derīgi, ja attiecīgās dalībvalsts kompetentā institūcija par prospekta reģistrēšanu ir informējusi Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(3) Ja ir konstatēti svarīgi jauni apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas minētas šā likuma 45.pantā un kas radušās kopš prospekta reģistrēšanas, tikai attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija ir tiesīga pieprasīt papildinājumu reģistrēšanu un publicēšanu atbilstoši izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām. Latvijas kompetentās institūcijas un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir tiesīgas tikai vērst izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas uzmanību uz jebkādas jaunas informācijas nepieciešamību.

(4) Komisija iesniedz emitentam vai personai, kas ir atbildīga par prospekta sagatavošanu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai institūcijai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei apliecinājumu, ka prospekts sagatavots saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem par prospekta sagatavošanu, un minētā prospekta kopiju šādā kārtībā:

1) triju darba dienu laikā pēc emitenta vai tās personas pieprasījuma, kas ir atbildīga par prospekta sagatavošanu;

2) ja pieprasījums ir iesniegts kopā ar prospekta projektu, vienas darba dienas laikā pēc prospekta reģistrēšanas.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajam apliecinājumam, ko nosūta uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai institūcijai, pievieno kopsavilkuma tulkojumu, par kura sagatavošanu un satura atbilstību oriģinālajam prospekta tekstam ir atbildīgs emitents vai tā persona, kura ir atbildīga par prospekta sagatavošanu. Tādas pašas prasības attiecas arī uz jebkuru prospekta papildinājumu.

(6) Ja Komisija saskaņā ar šā likuma 44.panta trešās daļas noteikumiem ir atļāvusi emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, neiekļaut kādu informāciju prospektā, tad, informējot uzņēmējas dalībvalsts kompetento institūciju, Komisija norāda arī savas atļaujas pamatojumu.

(7) Komisija savā mājaslapā internetā publisko prospektu apliecinājumus, kurus citu izcelsmes dalībvalstu kompetentās institūcijas ir iesniegušas Komisijai, ja iespējams, norādot saiti uz mājaslapu internetā, kur izcelsmes dalībvalstu kompetentās institūcijas ir publiskojušas emisijas prospektus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

49.1 pants. Valodu lietošana

(1) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētajā tirgū tiks lūgta tikai Latvijā, prospektu sagatavo valsts valodā.

(2) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētajā tirgū tiks lūgta vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot Latviju, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, pēc savas izvēles prospektu sagatavo valodā, ko Komisija un attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(3) Ja citas dalībvalsts emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus regulētajā tirgū Latvijā, tai ir jāsagatavo prospekta kopsavilkums valsts valodā.

(4) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētā tirgū tiek lūgta vairāk nekā vienā dalībvalstī, ieskaitot Latviju, emitents vai persona, kura lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, prospektu sagatavo un dara pieejamu valodā, ko attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās institūcijas un Komisija ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā. Emitents vai persona, kura lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, sagatavo arī emisijas prospekta kopsavilkumu valsts valodā.

(5) Ja iekļaušana regulētajā tirgū tiek lūgta vienā vai vairākās dalībvalstīs attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 100 000 euro, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, pēc savas izvēles prospektu sagatavo valodā, ko Komisija un attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 29.03.2007., 26.02.2009., 13.01.2011., 22.03.2012. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

49.2pants. Ārvalstīs reģistrētu emitentu sagatavotu prospektu atzīšana

(1) Komisija ir tiesīga reģistrēt prospektu, ko emitenti, kuru juridiskā adrese ir ārvalstīs, sagatavojuši atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, ja:

1) prospekts ir sagatavots saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, ko noteikušas starptautiskas vērtspapīru komisiju organizācijas, ieskaitot Starptautiskās vērtspapīru tirgus organizācijas informācijas atklāšanas standartus;

2) informācijai, arī finanšu informācijai, tiek izvirzītas līdzvērtīgas prasības, kādas noteiktas šajā likumā.

(2) Ja pārvedami vērtspapīri, kurus emitējis ārvalstī reģistrēts emitents, tiek iekļauti regulētā tirgū citā dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, piemēro šā likuma 49. un 49.1panta prasības.

50.pants. Iesnieguma par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū izskatīšana

(1) Emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniedz attiecīgā tirgus organizētājam iesniegumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc prospekta reģistrācijas Komisijā.

(2) Tirgus organizētājs 10 dienu laikā no dienas, kad emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniegusi iesniegumu, pieņem lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū. Minētajā termiņā tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt no emitenta vai personas, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, papildu informāciju saskaņā ar noteikumiem par attiecīgā regulētā tirgus darbību. Šādā gadījumā 10 dienu termiņu skaita no dienas, kad papildu informācija iesniegta tirgus organizētājam.

(3) Lēmumu par dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū tirgus organizētājs pieņem tikai pēc tam, kad prospekts reģistrēts Komisijā vai tirgus organizētājs saņēmis attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas vai tirgus organizētāja apliecinājumu par prospekta reģistrāciju.

(4) Tirgus organizētāja lēmumu par atteikumu iekļaut finanšu instrumentus regulētajā tirgū var pārsūdzēt Komisijā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(5) Lēmumā par finanšu instrumentu (izņemot ieguldījumu fondu vai alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības) iekļaušanu regulētajā tirgū tirgus organizētājs norāda šādu informāciju:

1) datumu, kurā prospekts reģistrēts Komisijā (ja saskaņā ar likumu emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, ir pienākums sagatavot prospektu);

2) emitenta firmu un juridisko adresi;

3) emitenta reģistrācijas vietu un numuru;

4) finanšu instrumentu veidu, kategoriju, nominālvērtību un emisijas apjomu.

(6) Lēmumā par ieguldījumu fondu vai alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību iekļaušanu regulētajā tirgū norāda šādu informāciju:

1) datumu, kurā ieguldījumu fonds vai alternatīvo ieguldījumu fonds reģistrēts Komisijā;

2) ieguldījumu fonda vai alternatīvo ieguldījumu fonda veidu un nosaukumu;

3) ieguldījumu fondu pārvaldošās sabiedrības vai alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka firmu un juridisko adresi;

4) ieguldījumu fonda vai alternatīvo ieguldījumu fonda emitēto ieguldījumu apliecību skaitu, ieguldījumu fonda daļas vērtību (atvērtajam fondam) vai nominālvērtību (slēgtajam fondam) lēmuma pieņemšanas dienā.

(7) Lēmumā par citā dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū papildus norāda tās atbildīgās institūcijas vai tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru un mājas lapas adresi internetā, kurš pieņēmis lēmumu par prospekta reģistrāciju.

(8) Lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū tirgus organizētājs nekavējoties nosūta emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, Komisijai un Latvijas Centrālajam depozitārijam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

51.pants. Prospekta izplatīšanas kārtība

(1) Prospektu aizliegts izplatīt pirms tā reģistrācijas Komisijā. Emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū šajā likumā noteiktajā kārtībā, tiklīdz tas iespējams, publisko šo prospektu, taču jebkurā gadījumā savlaicīgi pirms pārvedamu vērtspapīru iekļaušanas regulētajā tirgū, bet ne vēlāk kā dienā, kad pieņemts lēmums par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.

(2) Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tirgus organizētājs nekavējoties ievieto lēmuma un prospekta tekstu savā mājas lapā internetā.

(3) Prospekts tiek uzskatīts par pieejamu sabiedrībai, kad tas ir publicēts:

1) ievietojot vienā vai vairākos laikrakstos, kas tiek izplatīti visās dalībvalstīs vai kas ir plašā apgrozībā dalībvalstīs, kurās pārvedami vērtspapīri tiek iekļauti regulētā tirgū, vai

2) drukātā veidā. Šādā gadījumā tas bez maksas jādara pieejams sabiedrībai tā regulētā tirgus organizētāja birojā, kurā pārvedami vērtspapīri tiek iekļauti organizētajā regulētajā tirgū, vai emitenta juridiskās adreses birojā un to finanšu starpnieku birojos, kuri izvieto vai pārdod pārvedamus vērtspapīrus, tajā skaitā pie pilnvarotajiem maksātājiem, vai

3) elektroniskā veidā emitenta mājas lapā internetā vai to attiecīgo finanšu starpnieku mājas lapās internetā, kuri izvieto vai pārdod pārvedamus vērtspapīrus, tajā skaitā pie pilnvarotajiem maksātājiem, vai

4) elektroniskā veidā tā regulētā tirgus organizētāja mājas lapā internetā, kurā ir lūgta pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētajā tirgū.

(4) Emitents vai persona, kura lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū un publicē prospektu saskaņā ar šā panta trešās daļas 1. vai 2.punktu, publicē prospektu arī elektroniskā veidā atbilstoši šā panta trešās daļas 3.punktam. Tāpat Komisija ir tiesīga pieprasīt publicēt paziņojumu, kurā jānorāda, kā prospekts ir darīts pieejams sabiedrībai un kur sabiedrība to var iegūt.

(5) Gadījumā, kad prospektu veido vairāki dokumenti vai tajā ir iekļauta informācija atsauces veidā, dokumentus un informāciju, kas veido prospektu, var publicēt atsevišķi, ja minētie dokumenti ir bez maksas darīti pieejami sabiedrībai šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā. Katrā dokumentā norāda, kur var iegūt citus pilnu prospektu veidojošos dokumentus.

(6) Prospekta un prospekta papildinājumu tekstam, kas publicēts vai darīts pieejams sabiedrībai, un formātam jābūt identiskiem to sākotnējai versijai, kas reģistrēta Komisijā.

(7) Ja prospektu publicē elektroniskā veidā, emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, prospekts papīra formā bez maksas jāizsniedz ieguldītājam pēc tā pieprasījuma.

(8) Komisija reizi gadā savā mājas lapā internetā publicē to prospektu sarakstu, kurus tā ir reģistrējusi pēdējo 12 mēnešu laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

52.pants. Regulētajā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru reklamēšana

(1) Regulētā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru reklāmā nedrīkst ietvert neprecīzu vai maldinošu informāciju vai informāciju, kas ir pretrunā ar prospektā norādītajām ziņām. Šai informācijai ir jāatbilst tai informācijai, kas ietverta prospektā, ja tas jau publicēts, vai informācijai, kura noteikti jāiekļauj prospektā, ja prospektu publicē vēlāk.

(2) Informācijai, kas jebkādā veidā sniegta par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, jāatbilst tai informācijai, kas ietverta prospektā.

(3) Reklāmā norāda to, ka prospekts ir vai tiks publicēts, kur un kad var iegūt prospektu. Reklāmai ir jābūt skaidri un nepārprotami atpazīstamai kā reklāmai.

(4) Visai informācijai, kas attiecas uz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū un kas, pat ja ne reklāmas nolūkā, izziņota mutvārdos vai rakstveidā, jāatbilst tai informācijai, kas ietverta prospektā.

53.pants. Finanšu instrumentu tirdzniecības uzsākšana

(1) Pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību regulētajā tirgū drīkst uzsākt ne agrāk kā trīs dienas pēc tam, kad prospekts ievietots attiecīgā tirgus organizētāja mājas lapā internetā.

(2) Finanšu instrumentu tirdzniecību regulētajā tirgū drīkst uzsākt tikai pēc to iegrāmatošanas Latvijas Centrālajā depozitārijā. Šī prasība neattiecas uz finanšu instrumentiem, kuri ir publiskajā apgrozībā arī ārpus Latvijas Republikas un jau iegrāmatoti citā valstī.

(3) Latvijas Centrālais depozitārijs iegrāmato finanšu instrumentus pēc tam, kad ir noslēdzis līgumu ar emitentu vai personu, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, un saņēmis Latvijas Centrālā depozitārija noteikumos paredzētos dokumentus.

54.pants. Pienākumi kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū

(1) Kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas nodrošina vienādu attieksmi pret visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri.

(2) Lai akcionāri varētu izmantot savas tiesības, akciju sabiedrības valde nodrošina, ka šīs sabiedrības akcionāriem ir pieejama visa informācija un sniegtie dati ir patiesi. Akciju sabiedrības valde nodrošina vismaz ar informāciju par:

1) akcionāru sapulces vietu, laiku un darba kārtību, kopējo balsstiesīgo akciju skaitu un akcionāru tiesībām piedalīties akcionāru sapulcē. Kopā ar paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu akciju sabiedrības valde akcionāriem nodrošina pilnvaras veidlapu;

2) dividenžu piešķiršanu un izmaksu;

3) jaunu akciju emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek akciju piešķiršana, parakstīšanās uz šīm akcijām, akciju konversija, kā arī atteikšanās no šīm akcijām, ja emisijas noteikumi paredz pirmtiesību izmantošanas iespējas;

4) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder akcijas, var īstenot savas tiesības;

5) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas šīs sabiedrības dažādas kategorijas akcijās, tajā skaitā atvasinātajos finanšu instrumentos, kuri nodrošina pieeju emitenta akcijām. Šajā punktā minēto informāciju sniedz nekavējoties.

(21) Paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu izplata ne vēlāk kā trīsdesmitajā dienā pirms sapulces dienas.

(3) Lai personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, varētu izmantot savas tiesības, kapitālsabiedrības valde nodrošina, ka šīs sabiedrības izcelsmes dalībvalstī ir pieejama visa informācija un sniegtie dati ir patiesi. Kapitālsabiedrības valde nodrošina vismaz ar informāciju par:

1) to personu sapulces vietu, laiku un darba kārtību, kurām pieder parāda vērtspapīri, un šo personu tiesībām piedalīties sapulcē. Kapitālsabiedrības valde katrai personai, kurai pieder parāda vērtspapīri un kura ir tiesīga balsot šādu personu sapulcē, kopā ar paziņojumu par sapulci nodrošina pilnvarojuma veidlapu (papīra vai, ja iespējams, elektroniskā formā), kā arī nodrošina to, ka pilnvarojuma veidlapa ir pieejama arī pēc tam, kad sniegts paziņojums par sapulci;

2) procentu izmaksām;

3) jaunu parāda vērtspapīru emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek parakstīšanās uz jaunemitējamiem parāda vērtspapīriem, kā arī atteikšanās no šiem vērtspapīriem, ja emisijas noteikumi paredz pirmtiesību izmantošanas iespējas;

4) parāda vērtspapīru konversijas un maiņas, kā arī atmaksāšanas noteikumiem;

5) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, var īstenot savas tiesības;

6) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas šīs kapitālsabiedrības dažādas kategorijas parāda vērtspapīros, tajā skaitā par pārmaiņām noteikumos, kas var netieši ietekmēt minētās tiesības, it īpaši tās, kuras izriet no izmaiņām aizņēmuma noteikumos vai procentu likmēs.

(4) Tirgus organizētājs ir tiesīgs noteikt papildu prasības, kas jāievēro kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā vai citos tirgus organizētāja regulētajos tirgos, ņemot vērā šā likuma 3.3 panta prasības.

(5) Šā panta otrajā, 2.1 un trešajā daļā noteikto informāciju kapitālsabiedrības valde izplata saskaņā ar šā likuma 64.2 panta prasībām. Kapitālsabiedrības valde ir atbrīvota no Komerclikumā noteiktā pienākuma publicēt paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

(6) Vismaz 14 dienas pirms akcionāru sapulces kapitālsabiedrības valde vai persona, kura saskaņā ar likumu ir tiesīga sasaukt un sasauc sapulci, šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā nosūta oficiālajai obligātās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmai (turpmāk — oficiālā glabāšanas sistēma) akcionāru sapulces darba kārtības jautājumos pieņemamo lēmumu projektus, tajā skaitā lēmumu projektus, kurus iesnieguši akcionāri. Ja akcionāru sapulcē ir plānots lemt par grozījumiem kapitālsabiedrības dibināšanas dokumentos, grozījumu projektu izplata saskaņā ar šā likuma 64.2 panta prasībām un vismaz 30 dienas pirms akcionāru sapulces nosūta tiem tirgus organizētājiem, kuru regulētajos tirgos ir iekļautas kapitālsabiedrības akcijas.

(7) To pārvedamu vērtspapīru emitents, kurus atļauts tirgot regulētajā tirgū, nekavējoties dara zināmu atklātībai informāciju par jaunu parāda vērtspapīru emisiju un ar tiem saistītām garantijām vai nodrošinājumiem. Šīs daļas prasības neattiecas uz starptautisko publisko tiesību subjektu, kura dalībnieks ir vismaz viena dalībvalsts.

(8) Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto informāciju kapitālsabiedrība var nosūtīt akcionāriem vai personām, kurām pieder parāda vērtspapīri, izmantojot elektroniskos līdzekļus, ja par to ir pieņemts lēmums akcionāru sapulcē un ievērotas šādas prasības:

1) tiek izmantoti tādi elektroniskie līdzekļi, kurus akcionāri vai personas, kas ir netieši ieguvušas līdzdalību kapitālsabiedrībā, vai personas, kam pieder parāda vērtspapīri, var izmantot neatkarīgi no to reģistrācijas valsts vai dzīvesvietas;

2) tiek noteikta kārtība, kādā kapitālsabiedrība nodrošina, ka akcionāri vai personas, kas ir tiesīgas izmantot balsstiesības, vai personas, kam pieder parāda vērtspapīri, saņem informāciju;

3) akcionāriem vai personām, kas ir netieši ieguvušas līdzdalību kapitālsabiedrībā, kam ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības, un personām, kam pieder parāda vērtspapīri, nosūta rakstveida pieprasījumu, lai saņemtu šo personu piekrišanu attiecībā uz elektronisko līdzekļu izmantošanu informācijas nosūtīšanai. Ja 30 dienu laikā kapitālsabiedrība nesaņem atteikumu, tiek uzskatīts, ka minētās personas ir devušas piekrišanu. Piekrišana neliedz iespēju akcionāram jebkurā laikā pieprasīt, lai informācija tiek sūtīta rakstveidā;

4) izdevumi par informācijas pārsūtīšanu, izmantojot elektroniskos līdzekļus, tiek sadalīti vienādi uz visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri.

(9) Gadījumos, kad uz sapulci aicina tikai tās personas, kam pieder pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 100 000 euro vai, ja parāda vērtspapīru vērtība ir izteikta citā valūtā, nevis euro, to vienas vienības nominālvērtība ir līdzvērtīga 100 000 euro ekvivalentam, emitents par sapulces vietu var izvēlēties jebkuru dalībvalsti ar nosacījumu, ka personām, kurām pieder parāda vērtspapīri, dalībvalstī ir pieejama visa nepieciešamā informācija.

(91) Šā panta devītās daļas noteikumi par akcionāru sapulces vietas izvēli attiecas arī uz tām personām, kam pieder pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 euro vai, ja parāda vērtspapīru vērtība ir izteikta citā valūtā, nevis euro, to vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 euro ekvivalents, un šie vērtspapīri pirms 2010.gada 31.decembra ir iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienībā līdz dienai, kad šie vērtspapīri tiek dzēsti. Šie noteikumi ir spēkā, ja emitenta izraudzītajā dalībvalstī personām, kurām pieder minētie parāda vērtspapīri, ir pieejama visa nepieciešamā informācija.

(10) Šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā izplatītajā paziņojumā par akcionāru sapulces sasaukšanu papildus informācijai, kas noteikta Komerclikumā, norāda:

1) kārtību, ko akcionāriem nepieciešams ievērot, lai varētu piedalīties un balsot akcionāru sapulcē, tajā skaitā informāciju par:

a) akcionāru tiesībām iekļaut jautājumus akcionāru sapulces darba kārtībā, iesniegt apspriešanai lēmumu projektus un uzdot jautājumus par akcionāru sapulces darba kārtības jautājumiem, kā arī normatīvajos aktos noteikto šo tiesību izmantošanas termiņu. Paziņojumā par akcionāru sapulces sasaukšanu var norādīt tikai akcionāru tiesību izmantošanas termiņu, ja detalizētāka informācija par šīm tiesībām ir pieejama akciju sabiedrības norādītajā mājaslapā internetā, uz kuru paziņojumā tiek dota atsauce,

b) balsošanas kārtību uz pilnvaras pamata, īpaši — par balsošanai izmantojamām veidlapām un veidu, kādā akcionārs, ievērojot Elektronisko dokumentu likumu, var iesniegt akciju sabiedrībai elektronisko paziņojumu par sava pārstāvja iecelšanu, ja kapitālsabiedrības statūtos ir noteikta pārstāvja iecelšanas noformēšana, izmantojot elektroniskos līdzekļus,

c) kārtību, kādā notiek balsošana pa pas­tu vai izmantojot elektroniskos līdzekļus, ja šādi balsošanas veidi paredzēti akciju sabiedrības statūtos;

2) ieraksta datumu un paskaidrojumu, ka tikai personas, kas ir akcionāri ieraksta datumā, ir tiesīgas piedalīties akcionāru sapulcē;

3) vietu un veidu, kādā akcionāri var saņemt šā panta vienpadsmitās daļas 3. un 4.punktā minētos dokumentus;

4) adresi, kur mājaslapā internetā pieejama šā panta vienpadsmitajā daļā minētā informācija.

(11) Likumā noteiktajos termiņos 30 dienu periodā pirms akcionāru sapulces un akcionāru sapulces dienā akciju sabiedrība mājaslapā internetā, kura norādīta paziņojumā par akcionāru sapulces sasaukšanu, akcionāriem nodrošina pieeju vismaz:

1) informācijai par paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu;

2) informācijai par akciju sabiedrības kopējo akciju skaitu un kopējo balsstiesīgo akciju skaitu paziņojuma izplatīšanas dienā. Ja sabiedrības pamatkapitāls sastāv no vairāku kategoriju akcijām, tad norāda informāciju arī par katras kategorijas akciju skaitu;

3) sabiedrības rīcībā esošajiem lēmumu projektiem vai tās institūcijas, kura akcionāru sapulci sasauc, paskaidrojumiem par tiem akcionāru sapulces darba kārtības jautājumiem, kuros nav paredzēts pieņemt lēmumus;

4) veidlapām, kuras izmanto, lai nobalsotu uz pilnvaras pamata. Ja veidlapu tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams ievietot mājaslapā internetā, akciju sabiedrība norāda veidu, kādā akcionārs to var saņemt. Akciju sabiedrība nodrošina, ka veidlapas ir pieejamas bez maksas ikvienam akcionāram, kurš tās pieprasa.

(12) Akciju sabiedrība pēc akcionāru sapulces nekavējoties šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā izplata informāciju par akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

(13) 14 dienu laikā pēc akcionāru sapulces akciju sabiedrība mājaslapā internetā, kura norādīta paziņojumā par akcionāru sapulces sasaukšanu, ievieto informāciju par balsošanas rezultātiem tādā apmērā, kas apliecina, ka katrs lēmums ir pieņemts ar nepieciešamo balsu vairākumu. Pēc akcionāra pieprasījuma sabiedrība norādītajā mājaslapā internetā sniedz arī balsošanas rezultātos ietverto informāciju par kopējo piedalījušos balsstiesīgo akcionāru skaitu, par katru lēmumu nodoto balsu skaitu atbilstoši balsstiesīgo akciju skaitam un ar nodotajām balsīm akcionāru sapulcē pārstāvētā balsstiesīgā pamatkapitāla daļu, kā arī par katru lēmumu nodoto “par” un “pret” balsu skaitu.

(29.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 26.02.2009., 15.10.2009., 13.01.2011., 22.03.2012., 09.07.2013. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

54.1 pants. Revīzijas komiteja

(1) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izveido revīzijas komiteju.

(2) Revīzijas komitejas uzdevumi ir šādi:

1) uzraudzīt kapitālsabiedrības finanšu pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu, ja kapitālsabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu, sagatavošanu;

2) uzraudzīt kapitālsabiedrības iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmas darbības efektivitāti;

3) uzraudzīt likumā noteiktās gada pārskata un konsolidētā gada pārskata, ja kapitālsabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu, pārbaudes norisi un pārbaudes rezultātā konstatēto trūkumu novēršanu;

4) ieteikt zvērinātu revidentu revīzijas pakalpojumu sniegšanai kapitālsabiedrībā;

5) pārbaudīt un uzraudzīt zvērināta revidenta neatkarību likuma "Par zvērinātiem revidentiem" izpratnē.

(3) Revīzijas komiteja ir tiesīga pieprasīt un saņemt no kapitālsabiedrības valdes, kā arī no iekšējā audita dienesta, iekšējā revidenta vai sabiedrības kontroliera, ja tādi ir, informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai varētu izpildīt tai noteiktos uzdevumus. Šajā pantā noteikto uzdevumu izpildei revīzijas komitejai ir tiesības veikt arī pārbaudes.

(4) Revīzijas komitejas locekļus ievēlē uz trim gadiem akcionāru vai dalībnieku sapulce ar vienkāršu balsu vairākumu, nosakot viņiem atlīdzību. Kapitālsabiedrības statūtos var noteikt īsāku revīzijas komitejas locekļa ievēlēšanas termiņu. Revīzijas komitejā ievēlē pietiekamu locekļu skaitu, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi pildīti revīzijas komitejas uzdevumi.

(5) Par revīzijas komitejas locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir nevainojama reputācija, nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību un kura nav notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Par revīzijas komitejas locekli var būt kapitālsabiedrības padomes loceklis.

(6) Par revīzijas komitejas locekli nevar būt kapitālsabiedrības valdes loceklis, prokūrists vai komercpilnvarnieks, kā arī šīs kapitālsabiedrības kontrolētās sabiedrības (meitas sabiedrības) valdes loceklis vai persona, kurai ir tiesības pārstāvēt šo kontrolēto sabiedrību (meitas sabiedrību). Kapitālsabiedrības statūtos var paredzēt papildu ierobežojumus revīzijas komitejas loceklim.

(7) Vismaz viens revīzijas komitejas loceklis ir neatkarīgs, un viņam ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša darba pieredze grāmatvedības vai revīzijas jomā. Revīzijas komitejas loceklis ir neatkarīgs, ja uz viņu neattiecas neviens no šā panta astotajā daļā minētajiem apstākļiem. Revīzijas komitejas loceklim ir nepieciešamā izglītība, ja viņš ir Latvijas Republikā vai ārvalstīs ieguvis augstāko izglītību ekonomikas, vadības vai finanšu jomā vai ārvalstīs ieguvis attiecīgās valsts revidenta kvalifikāciju, vai arī ir zvērināts revidents atbilstoši likumam "Par zvērinātiem revidentiem".

(8) Revīzijas komitejas loceklis nav neatkarīgs, ja uz viņu attiecas vismaz viens no turpmāk šajā daļā minētajiem apstākļiem:

1) tiešas vai netiešas finansiālas saistības un līdzdalība kapitālsabiedrības darījumos;

2) esošas vai pēdējo triju gadu laikā pastāvējušas darba tiesiskās attiecības ar kapitālsabiedrību;

3) padomes locekļa funkciju pildīšana kapitālsabiedrībā;

4) radniecība vai svainība līdz otrajai pakāpei ar kapitālsabiedrības valdes locekli, akcionāru vai dalībnieku;

5) citi apstākļi, kas varētu apdraudēt viņa neatkarību un ko par tādiem atzinusi kapitālsabiedrības akcionāru vai dalībnieku sapulce;

6) tieša vai netieša līdzdalība kapitālsabiedrībā.

(9) Revīzijas komitejas darbu vada tās priekšsēdētājs, kuru no sava vidus ievēlē revīzijas komitejas locekļi. Kapitālsabiedrības statūtos var noteikt citu revīzijas komitejas priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtību.

(10) Revīzijas komiteja patstāvīgi pieņem lēmumus saistībā ar tai šajā likumā noteiktajiem uzdevumiem un vienu reizi gadā vai, ja nepieciešams, biežāk informē akcionāru vai dalībnieku sapulci par to izpildi.

(11) Kapitālsabiedrībā, kas atbilst šā likuma 1.panta 33.punktā minētajiem kritērijiem, revīzijas komitejas uzdevumus var pildīt kapitālsabiedrības pārraudzības institūcija. Lēmumu par revīzijas komitejas uzdevumu izpildes nodošanu kapitālsabiedrības pārraudzības institūcijai pieņem akcionāru vai dalībnieku sapulce.

(12) Kapitālsabiedrība var neveidot revīzijas komiteju, ja:

1) tā reģistrēta Latvijas Republikā un darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un ja tai ir izveidota revīzijas komitejai līdzīga institūcija, kas atbilst šā panta prasībām. Šajā gadījumā kapitālsabiedrība rakstveidā informē Komisiju par to, kura institūcija kapitālsabiedrībā veic šā panta otrajā daļā minētos uzdevumus un kad attiecīgā institūcija ir ievēlēta;

2) tā ir meitas sabiedrība koncerna mātes sabiedrībai, kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu atbilstoši Konsolidēto gada pārskatu likumam vai saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām par konsolidēto gada pārskatu sagatavošanu, ja grupas konsolidācijas līmenī izveidotā institūcija atbilst šā panta prasībām;

3) tās vienīgā komercdarbība ir Eiropas Komisijas regulas Nr. 809/2004 2.panta 5.punktā noteikto uz aktīviem balstītu vērtspapīru emisija. Šajā gadījumā kapitālsabiedrība Komisijai rakstveidā sniedz paskaidrojumu par revīzijas komitejas neveidošanu vai par to, ka nav nepieciešams revīzijas komitejas uzdevumu izpildi nodot pārraudzības institūcijai;

4) tā ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kas darbojas atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam.

(13) Ja revīzijas komiteja neatbilst šā panta prasībām, kapitālsabiedrība triju mēnešu laikā no šādas neatbilstības iestāšanās dienas nodrošina tādas revīzijas komitejas izveidošanu, kas atbilst šā panta prasībām.

(22.05.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.03.2009.)

54.2 pants. Kārtība, kādā iesniedzami lēmumu projekti par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem un ierosinātajiem papildu jautājumiem

(1) Akcionāriem septiņu dienu laikā no dienas, kad izplatīts paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu, ir tiesības iesniegt lēmumu projektus par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem. Akcionāriem ir tiesības iesniegt lēmumu projektus par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem sapulces laikā, ja visi šā panta kārtībā akcionāru sapulcei iesniegtie lēmumu projekti ir izskatīti un noraidīti.

(2) Akcionāriem, kas ierosina papildu jautājumu iekļaušanu akcionāru sapulces darba kārtībā, ir pienākums iesniegt institūcijai, kura akcionāru sapulci sasauc, lēmumu projektus par jautājumiem, kuru iekļaušanu sapulces darba kārtībā tie ierosina, vai paskaidrojumu par tiem jautājumiem, kuros nav paredzēts pieņemt lēmumus.

(3) Akciju sabiedrība nekavējoties pēc šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto lēmumu projektu saņemšanas ievieto tos mājaslapā internetā, kura norādīta paziņojumā par akcionāru sapulces sasaukšanu, un oficiālajā glabāšanas sistēmā. Ja par akcionāru ierosināto papildu darba kārtības jautājumu nav paredzēts pieņemt lēmuma projektu, mājaslapā internetā, kura norādīta paziņojumā par akcionāru sapulces sasaukšanu, un oficiālajā glabāšanas sistēmā ievieto informāciju par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļauto papildu darba kārtības jautājumu un paskaidrojumu par tā iekļaušanu darba kārtībā.

(15.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

54.3 pants. Akcionāra piedalīšanās akcionāru sapulcē

(1) Tiesības piedalīties akcionāru sapulcē ir tiem akcionāriem, kuriem ieraksta datumā pieder akcijas.

(2) Kārtību, kādā akciju sabiedrība akcionāru saraksta sastādīšanai noskaidro akcionārus, kuriem ieraksta datumā pieder akcijas, nosaka Latvijas Centrālais depozitārijs.

(3) Akciju sabiedrība statūtos var paredzēt akcionāriem tiesības:

1) piedalīties un balsot akcionāru sapulcē, izmantojot elektroniskos līdzekļus;

2) balsot pa pastu par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem, savu balsojumu akciju sabiedrībai nosūtot pirms akcionāru sapulces.

(4) Ja akciju sabiedrība ir paredzējusi šā panta trešajā daļā minētās tiesības, tā statūtos nosaka prasības akcionāru identifikācijai un kārtību, kādā akcionāri var izmantot šīs tiesības.

(5) Ja akciju sabiedrības statūtos paredzēta iespēja pirms attiecīgās sapulces balsot pa pastu par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem:

1) akcionārs var balsot pa pastu, sākot ar trīspadsmito dienu pirms akcionāru sapulces;

2) akcionāru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus tikai tajos darba kārtības jautājumos, kuri izsludināti šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā;

3) akcionāru iekļauj akcionāru sarakstā, kuru saskaņā ar Komerclikumu sastāda valde pirms akcionāru sapulces atklāšanas, ja akcionāra balsojums saņemts ne vēlāk kā dienu pirms paredzētās akcionāru sapulces.

(15.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

54.4 pants. Akcionāru pārstāvju iecelšana un atsaukšana, izmantojot elektroniskos līdzekļus

(1) Akciju sabiedrība statūtos var noteikt, ka akcionāriem ir tiesības noformēt saviem pārstāvjiem pilnvaras, iesniegt tās akciju sabiedrībai, kā arī atsaukt pārstāvjus, izmantojot elektroniskos līdzekļus.

(2) Ja statūti akcionāriem paredz šā panta pirmajā daļā minētās tiesības, akciju sabiedrība nodrošina, ka:

1) statūtos ir noteikta kārtība, kādā akcionāri var noformēt pilnvaru kā elektronisko dokumentu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma prasībām un iesniegt to elektroniski;

2) tiek ieviesta elektronisko dokumentu aprite atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma prasībām;

3) akciju sabiedrība var pārbaudīt, ka ir izmantots drošs elektroniskais paraksts atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma prasībām;

4) var precīzi noteikt datumu un laiku, kad pilnvara parakstīta un iesniegta akciju sabiedrībai.

(15.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

54.5 pants. Strīdu izskatīšanas kārtība

Strīdus starp akcionāriem un akciju sabiedrību, kuri saistīti ar lēmumu projektu iesniegšanu un iekļaušanu akcionāru sapulces darba kārtībā, akcionāru pārstāvju iecelšanu, akcionāru vai to pārstāvju piedalīšanos un balsošanu akcionāru sapulcē, risina Komerclikumā noteiktajā kārtībā.

(15.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

55.pants. Finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšana un to izslēgšana no regulētā tirgus

(1) Tirgus organizētājs var apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentus no regulētā tirgus, ja attiecīgo finanšu instrumentu regulāra tirdzniecība kļūst neiespējama vai tiek apdraudētas ieguldītāju intereses.

(2) Ja tirgus organizētājs neizmanto šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, lai gan attiecīgo finanšu instrumentu regulāra tirdzniecība kļūst neiespējama vai tiek apdraudētas ieguldītāju intereses, Komisijai ir tiesības apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentus no regulētā tirgus.

(3) Tirgus organizētāja lēmumu par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai finanšu instrumentu izslēgšanu no regulētā tirgus var pārsūdzēt Komisijā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(4) Finanšu instrumentus no regulētā tirgus var izslēgt, pamatojoties uz iesniegumu, kas saņemts no emitenta vai personas, kas lūdza pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū. Lēmumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus pieņem emitenta akcionāru sapulce. Sapulces protokolā norāda tos akcionārus, kuri balsojuši "par".

(41) Lēmumu par finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai finanšu instrumenta izslēgšanu no regulētā tirgus tā organizētājs nekavējoties publisko un informē Komisiju par šāda lēmuma pieņemšanu.

(5) Ja tirgus organizētājs vai Komisija ir pieņēmusi lēmumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, jo attiecīgo akciju emitents nav ievērojis likuma vai tirgus organizētāja noteikumus, emitenta valde vai padome mēneša laikā sasauc akcionāru ārkārtas sapulci un tā izskata jautājumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, lēmumu pieņemot ar balsojumā piedalījušos akcionāru vienkāršu balsu vairākumu. Ja, balsojot par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, akcionārs atturas, tad šādā balsojumā uzskatāms, ka akcionārs ir balsojis "par" akciju izņemšanu no regulētā tirgus. Ja akcionāru sapulce pieņem lēmumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, tie akcionāri, kuri balsojuši "par" akciju izņemšanu no regulētā tirgus, izsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu atbilstoši šā likuma D sadaļas V nodaļas noteikumiem. Akcionāru sapulce jautājumā par akciju izņemšanu no regulētā tirgus ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā piedalījušos balss­tiesīgo akcionāru skaita.

(6) To akciju sabiedrību sanācijas gadījumā, kuru akcijas saskaņā ar tirgus organizētāja vai Komisijas lēmumu ir izslēgtas no regulētā tirgus un kuras dienā, kad tika pieņemts lēmums par akciju izslēgšanu, bija pasludinātas par maksātnespējīgām, ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc sanācijas pabeigšanas akcionāru sapulce izlemj jautājumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, sasaucot akcionāru sapulci un balsojot tādā kārtībā, kā noteikts šā panta piektajā daļā.

(7) Ja akciju sabiedrība, kuras akcijas ir izslēgtas no regulētā tirgus saskaņā ar tirgus organizētāja vai Komisijas lēmumu, pasludināta par maksātnespējīgu līdz šā panta piektajā daļā minētās akcionāru sapulces sasaukšanai vai līdz dienai, kad pieņemts šā panta piektajā daļā minētais lēmums par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, tad tās sanācijas gadījumā ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc sanācijas pabeigšanas akcionāru sapulce izlemj jautājumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, balsojot tādā kārtībā, kā noteikts šā panta piektajā daļā.

(8) Ja šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā sasauktā akcionāru ārkārtas sapulce pieņem lēmumu par akciju neizņemšanu no regulētā tirgus, tai ir jānodrošina, ka pārvaldes institūciju locekļi veic visas nepieciešamās darbības, lai tiktu novērsti tie pārkāpumi un apstākļi, kuru dēļ emitenta akcijas tika izslēgtas no regulētā tirgus. Akciju sabiedrības pārvaldes institūciju locekļi nodrošina, ka ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas šā likuma 48.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie dokumenti tiek iesniegti Komisijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 29.03.2007., 04.10.2007. un 26.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.03.2009.)

55.1pants. Komisijas tiesības

(1) Lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) motivēti pieprasīt personām, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, prospektā ietvert papildu informāciju, ja tas vajadzīgs ieguldītāju aizsardzībai;

2) motivēti pieprasīt personām, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, un personām, kuras kontrolē tās vai kuras tās kontrolē, sniegt Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

3) motivēti pieprasīt to personu, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, revidentiem un vadītājiem, kā arī finanšu starpniekiem, kas pilnvaroti lūgt pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, sniegt Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

4) apturēt pārvedamu vērtspapīru tirdzniecības uzsākšanu vai to tirdzniecību uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

5) aizliegt vai apturēt sludinājumus uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

6) aizliegt publisko piedāvājumu, ja Komisija konstatē, ka pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības, vai ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka tās varētu tikt pārkāptas;

7) apturēt vai lūgt attiecīgos regulētos tirgus apturēt tirdzniecību regulētajā tirgū līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

8) aizliegt tirdzniecību regulētajā tirgū, ja Komisija konstatē, ka tiek pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

9) darīt zināmu atklātībai faktu, ka emitents nespēj izpildīt savus pienākumus.

(2) Pēc pārvedamu vērtspapīru iekļaušanas regulētā tirgū Komisijai ir tiesības:

1) pieprasīt, lai emitents izziņo visu būtisko informāciju, kas var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto pārvedamo vērtspapīru novērtējumu, un tādējādi nodrošināt ieguldītāju aizsardzību vai nevainojamu tirgus darbību;

2) izslēgt vai lūgt attiecīgā regulētā tirgus organizētāju izslēgt pārvedamus vērtspapīrus no regulētā tirgus, ja emitenta stāvoklis, pēc Komisijas domām, ir tāds, ka tirdzniecība būtu neizdevīga ieguldītāju interesēm;

3) nodrošināt, ka emitenti, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izpilda normatīvajos aktos paredzētos pienākumus, ka vienāda informācija tiek sniegta visiem ieguldītājiem un emitents vienādi izturas pret visiem pārvedamu vērtspapīru turētājiem, kuri ir vienādā stāvoklī, visās dalībvalstīs, kurās izteikts publiskais piedāvājums vai pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū;

4) veikt pārbaudes, lai kontrolētu atbilstību šā likuma D sadaļas II nodaļas prasībām, kā arī, ja nepieciešams, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām vērsties attiecīgajā tiesu iestādē vai sadarboties ar citām iestādēm.

(3) Ja Komisija konstatē, ka emitents nepilda šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(4) Ja, neraugoties uz to, ka Komisija ir informējusi attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju saskaņā ar šā panta trešās daļas prasībām, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās neefektīvi, emitents turpina pārkāpt šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības, Komisija pēc paziņošanas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai ir tiesīga veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju intereses, kā arī informē par to Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām.

(5) Komisijai ir tiesības publicēt informāciju par veiktajiem pasākumiem un pieņemtajām sankcijām pret emitentu vai personu, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, par normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad šāda informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus finanšu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

III nodaļa
Regulāri sniedzamā informācija

(Nodaļa 29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

56.pants. Gada pārskats

(1) Gada pārskats sastāv no:

1) revidētiem finanšu pārskatiem;

2) vadības ziņojuma, ko sagatavo saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām;

3) paziņojuma par vadības atbildību, kurā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka vadības ziņojums ietver skaidru pārskatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas komercdarbības attīstību un darbības rezultātiem. Tajā apraksta arī kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas darbības galvenos riskus un neskaidros apstākļus, ar kuriem tā saskaras;

4) paziņojuma par korporatīvo pārvaldību, ja kapitālsabiedrība šo paziņojumu sagatavo kā atsevišķu gada pārskata sastāvdaļu.

(2) Ja kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, sagatavo konsolidēto gada pārskatu, konsolidētos finanšu pārskatus tā sagatavo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, bet finanšu pārskatus - saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām.

(3) Ja kapitālsabiedrības pārvedami vērtspapīri ir iekļauti oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā, tā savus finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, kas publicēti oficiālajā izdevumā "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis".

(4) Ja kapitālsabiedrībai nav jāsagatavo konsolidētais gada pārskats un tās pārvedami vērtspapīri nav iekļauti oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā, tā savu gada pārskatu sagatavo saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām un attiecīgā regulētā tirgus organizētāja noteikumiem.

(5) Kapitālsabiedrība gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta atzinumu izplata šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā četru mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad par pārskatu sniegts zvērināta revidenta ziņojums.

(6) Ja kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces apstiprinātais gada pārskats atšķiras no gada pārskata, kurš tika iesniegts saskaņā ar šā panta piektās daļas prasībām, kapitālsabiedrība nākamajā dienā pēc pārskata apstiprināšanas akcionāru (dalībnieku) sapulcē iesniedz apstiprināto gada pārskatu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008. un 26.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.03.2009.)

56.1 pants. Gada pārskatā papildus iekļaujamā informācija

(1) Kapitālsabiedrības, kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, gada pārskatā papildus norāda arī:

1) kapitāla struktūru, akciju kategorijas, no katras akciju kategorijas izrietošās tiesības un pienākumus un to procentuālo daļu no pamatkapitāla, atsevišķi norādot to akciju skaitu, kuras nav iekļautas regulētajos tirgos;

2) ziņas par akciju atsavināšanas ierobežojumiem vai nepieciešamību saņemt kapitālsabiedrības vai pārējo akcionāru piekrišanu akciju atsavināšanai;

3) personas, kurām ir tiešā vai netiešā veidā iegūta nozīmīga līdzdalība kapitālsabiedrībā, kā arī šo personu līdzdalības daļu;

4) akcionārus, kuriem ir īpašas kontroles tiesības, un šo tiesību aprakstu;

5) veidu, kādā tiks izmantotas no darbinieku akcijām izrietošās balsstiesības, ja tās neizmanto paši darbinieki;

6) balsstiesību ierobežojumus gadījumos, ja ir noteikts maksimālais balsstiesību apjoms neatkarīgi no piederošo balsstiesīgo akciju skaita, kā arī akcionāru tiesības uz peļņas daļu, kas nav saistīta ar viņiem proporcionāli piederošo akciju daļu, un citus līdzīgus ierobežojumus;

7) akcionāru vienošanās, kas ir zināmas kapitālsabiedrībai un var radīt ierobežojumus akcionāriem piederošo akciju vai balsstiesību nodošanai citām personām, arī nosacījumus, kuri paredz šādas nodošanas iepriekšēju apstiprinā­šanu;

8) noteikumus, kas reglamentē valdes locekļu ievēlēšanu, izmaiņas valdes sastāvā un statūtu grozīšanu;

9) valdes locekļu pilnvaras, tai skaitā pilnvaras emitēt vai atpirkt akcijas;

10) visas būtiskās vienošanās un līgumus, kurus noslēgusi mērķa sabiedrība un kuros paredzēts, ka kontroles veida maiņas gadījumā tie stājas spēkā, kuriem beidzas termiņš vai kuri tiek grozīti, un to spēkā stāšanās, izbeigšanās vai grozīšanas sekas. Ja šādas informācijas izpaušana nopietni kaitētu komercsabiedrībai, Komisija ir tiesīga pēc sabiedrības lūguma atļaut minēto informāciju neizpaust;

11) visas vienošanās starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekļiem, kuras paredz kompensāciju gadījumos, kad viņi atkāpjas no amata, viņus atbrīvo bez pamatota iemesla vai viņi tiek atbrīvoti pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto informāciju valde sniedz ziņojumu arī kārtējā akcionāru sapulcē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

56.2 pants. Paziņojums par korporatīvo pārvaldību

(1) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, sagatavo paziņojumu par korporatīvo pārvaldību.

(2) Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, paziņojumā par korporatīvo pārvaldību iekļauj šādu informāciju:

1) atsauci uz korporatīvās pārvaldības ieteikumiem, kurus kapitālsabiedrība piemēro, vai būtisku informāciju par korporatīvās pārvaldības praksi, kuru piemēro papildus minētajiem ieteikumiem;

2) informāciju par to, kur ir publiski pieejami ieteikumi, kurus kapitālsabiedrība piemēro, vai informāciju par šīs daļas 1.punktā minēto praksi;

3) ja kapitālsabiedrība nepiemēro atsevišķus korporatīvās pārvaldības ieteikumus, - norādi par to, kuri no ieteikumiem netiek piemēroti, un šādas rīcības pamatojumu;

4) ja kapitālsabiedrība nepiemēro korporatīvās pārvaldības ieteikumus, - šādas rīcības pamatojumu;

5) informāciju par kapitālsabiedrības iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmas galvenajiem elementiem, kurus piemēro finanšu pārskatu sagatavošanā;

6) šā likuma 56.1 panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9.punktā noteikto informāciju;

7) pārvaldes institūciju, kā arī to komiteju sastāvu un darbības aprakstu.

(3) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izņemot tādu kapitālsabiedrību, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, paziņojumā par korporatīvo pārvaldību iekļauj:

1) informāciju par kapitālsabiedrības iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmas galvenajiem elementiem, kurus piemēro finanšu pārskatu sagatavošanā;

2) (izslēgts ar 22.03.2012. likumu).

(4) Šā panta trešajā daļā minētās kapitālsabiedrības ievēro šā panta otrās daļas prasības, ja tām ir akcijas, kas tiek tirgotas daudzpusējā tirdzniecības sistēmā.

(5) Ja šā panta otrās daļas 3., 4., 5. un 7.punktā, trešajā daļā un šā likuma 56.1 panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9.punktā minēto informāciju kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, jau sniegusi gada pārskatā vai citā publiski pieejamā dokumentā, paziņojumā par korporatīvo pārvaldību var iekļaut atsauci, norādot, kur šī informācija ir publiski pieejama.

(6) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, paziņojumu par korporatīvo pārvaldību iekļauj vadības ziņojumā vai sagatavo kā atsevišķu gada pārskata sastāvdaļu un publicē kopā ar vadības ziņojumu vai norāda vadības ziņojumā savas mājas lapas adresi internetā, kur paziņojums par korporatīvo pārvaldību ir publiski pieejams elektroniskā veidā.

(7) Zvērināts revidents pārbauda, vai ir sagatavots paziņojums par korporatīvo pārvaldību, kā arī šā panta otrās daļas 5.punktā un šā likuma 56.1 panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9.punktā noteikto informāciju.

(8) Ja kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, sagatavo gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, tā sagatavo vienu paziņojumu par korporatīvo pārvaldību un saskaņā ar šā panta sestās daļas prasībām to iekļauj vienā no šiem pārskatiem. Papildus šā panta otrajā daļā minētajai informācijai tā paziņojumā par korporatīvo pārvaldību sniedz informāciju par konsolidācijā iesaistīto komercsabiedrību iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmas galvenajiem elementiem, kurus piemēro konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā.

(22.05.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

57.pants. Starpperiodu pārskati

(1) Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, starpperiodu pārskatu par trim, sešiem, deviņiem un divpadsmit mēnešiem izplata šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Kapitālsabiedrība, kuras parāda vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, starp­periodu pārskatu par sešiem un divpadsmit mēnešiem izplata šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos pārskatus kapitālsabiedrība iesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgā pārskata perioda beigām.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais starpperiodu pārskats par sešiem un divpadsmit mēnešiem sastāv no:

1) saīsinātajiem finanšu pārskatiem;

2) starpperiodu vadības ziņojuma, kurā sniedz informāciju par būtiskiem notikumiem laikposmā no finanšu gada sākuma līdz pārskata datumam un to ietekmi uz saīsinātajiem finanšu pārskatiem, apraksta galvenos riskus un, ja tas ir sešu mēnešu pārskats, norāda tos neskaidros apstākļus nākamajiem sešiem finanšu gada mēnešiem, ar kuriem kapitālsabiedrība varētu saskarties un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus. Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū un kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, papildus norāda arī šādu informāciju par tās svarīgākajiem darījumiem ar saistītajām personām:

a) informāciju par pārskata periodā veiktajiem darījumiem ar saistītajām personām, ja šie darījumi ir būtiski ietekmējuši kapitālsabiedrības finansiālo stāvokli vai darbības finansiālos rezultātus šajā laikposmā,

b) informāciju par jebkurām izmaiņām darījumos ar saistītajām personām, kas bija norādīti iepriekšējā gada pārskatā un varētu būtiski ietekmēt kapitālsabiedrības finansiālo stāvokli vai darbības finansiālos rezultātus pārskata periodā. Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū un kura nesagatavo konsolidēto gada pārskatu, informāciju par tās darījumiem ar saistītajām personām norāda saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām;

3) paziņojuma par vadības atbildību, kurā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, saīsinātie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka starpperiodu vadības ziņojumā ir ietverta patiesa informācija.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētie starp­periodu pārskati par trim un deviņiem mēnešiem sastāv no saīsinātajiem finanšu pārskatiem, kuriem pievieno starpperiodu vadības ziņojumu, ja kopš pēdējā starpperiodu vadības ziņojuma publiskošanas tajā sniegtā informācija ir būtiski mainījusies.

(6) Kapitālsabiedrība, uz kuru attiecas šā likuma 56.panta otrās un trešās daļas prasības, saīsinātos finanšu pārskatus par trim, sešiem, deviņiem un divpadsmit mēnešiem sagatavo saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas attiecas uz starpperiodu finanšu pārskatiem un kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu.

(7) Ja uz kapitālsabiedrību attiecas šā likuma 56.panta ceturtās daļas prasības, tās saīsinātie finanšu pārskati sastāv no saīsinātās bilances, saīsinātā peļņas vai zaudējumu aprēķina, saīsinātā pašu kapitāla izmaiņu pārskata, saīsinātā naudas plūsmas pārskata un pielikuma. Saīsinātajā bilancē un saīsinātajā peļņas vai zaudējumu aprēķinā norāda tos posteņus un starpsummas, kas ir iekļauti kapitālsabiedrības iepriekšējā gada bilancē un peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Papildu posteņus iekļauj tad, ja, tos nenorādot, starpperiodu pārskats sniegtu maldinošu priekšstatu par kapitālsabiedrības aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem. Sagatavojot starpperiodu pārskatus, kapitālsabiedrība ievēro tādus pašus posteņu atzīšanas un novērtēšanas principus, kādus tā izmanto, sagatavojot gada pārskatu. Katru finanšu pārskata posteni salīdzina ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem. Pielikumā sniedz informāciju, kas nodrošina starpperiodu pārskata salīdzināmību ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem, kā arī pietiekamu informāciju un skaidrojumus, lai finanšu pārskata lietotājs varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par visām būtiskajām izmaiņām attiecībā uz bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem un kapitālsabiedrības attīstības tendenci.

(8) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pārskatu ir pārbaudījis vai revidējis zvērināts revidents, to iesniedz kopā ar attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu. Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pārskatu nav pārbaudījis vai revidējis zvērināts revidents, kapitālsabiedrība to norāda starpperiodu vadības ziņojumā.

(9) Kapitālsabiedrība, kurai ir pienākums sagatavot konsolidētos gada pārskatus, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos pārskatus iesniedz konsolidētā veidā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008. un 26.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.03.2009.)

57.1 pants. Informācija

(Izslēgts ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

58.pants. Atbrīvojumi

Šā likuma 56. un 57.panta prasības neattiecas uz:

1) dalībvalsts, pašvaldības, tās iestādes vai aģentūras tādu organizāciju, kuras ir starptautisko publisko tiesību subjekti un kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir biedri, kā arī Eiropas Centrālās bankas vai dalībvalstu centrālo banku emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem;

2) emitentiem, kas ir emitējuši vienīgi parāda vērtspapīrus, kuri ir iekļauti regulētajā tirgū un kuru viena parāda vērtspapīra nominālvērtība nav mazāka par 100 000 euro vai, ja parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis euro, viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā nav mazāka par 100 000 euro ekvivalentu;

3) emitentiem, kuri ir emitējuši vienīgi parāda vērtspapīrus, kuru viena parāda vērtspapīra nominālvērtība ir vismaz 50 000 euro vai, ja parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis euro, viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā ir vismaz 50 000 euro ekvivalents, un kuru vērtspapīri ir bijuši iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienībā pirms 2010.gada 31.decembra līdz dienai, kad šie vērtspapīri tiek dzēsti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.01.2011., 22.03.2012. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

59.pants. Būtiski notikumi

(1) Emitents, kura pārvedami vērts­papīri iekļauti regulētajā tirgū, informāciju par būtiskiem notikumiem nekavējoties izplata šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Būtisks notikums šā panta izpratnē ir:

1) emitenta lēmums par izmaiņām emitenta valdes vai padomes sastāvā, sabiedrības kontroliera, zvērināta revidenta vai prokūrista maiņa. Attiecībā uz jaunievēlētajiem valdes un padomes locekļiem emitentam ir pienākums sniegt šo personu triju iepriekšējo gadu profesionālās pieredzes īsu aprakstu un informāciju par šīm personām piederošo emitenta balsstiesīgo akciju skaitu;

11) emitenta valdes, padomes locekļa, revīzijas komitejas locekļa vai prokūrista emitentam iesniegts paziņojums par atkāpšanos no amata;

12) zvērināta revidenta emitentam iesniegts paziņojums par sadarbības neturpināšanu;

2) emitenta lēmums par emitenta firmas (nosaukuma), juridiskās adreses vai faktiskās atrašanās vietas maiņu;

3) tiesas vai šķīrējtiesas process, ko ierosinājis emitents vai kas ierosināts pret emitentu, kā arī tiesas vai šķīrējtiesas saīsināts vai pilns spriedums vai pasludinātais spriedums, kas vēl nav stājies spēkā, ja minētajiem notikumiem var būt būtiska ietekme uz emitenta komercdarbību vai finansiālo stāvokli. Šā punkta izpratnē tiesas vai šķīrējtiesas procesam ir būtiska ietekme uz emitenta komercdarbību vai finanšu stāvokli, ja strīdā par darījumu, kas novērtējams naudas izteiksmē, prasības summa ir nozīmīga vai ja strīdā par prasībām, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē, sniedzot prasību tiesā, tiesas procesa rezultātam var būt būtiska ietekme uz emitenta tiesībām veikt noteikta veida komercdarbību, tiesībām uz emitentam svarīgu intelektuālo īpašumu, patentu, licenci, atļauju vai tas var nozīmīgi mainīt emitenta finanšu stāvokli;

4) tiesas process, kā arī saīsināts vai pilns tiesas spriedums vai pasludinātais spriedums, kas vēl nav stājies spēkā un ir saistīts ar strīdu par ierakstu komercreģistrā par emitentu (emitenta firmu, valdes vai padomes locekļiem, pamatkapitālu, juridisko adresi) vai ar strīdu par emitenta akcionāru sapulces lēmuma spēkā esamību;

5) tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu emitentam, tā mātes sabiedrībai vai konsolidācijā iesaistītai sabiedrībai un tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanu emitentam, tā mātes sabiedrībai vai konsolidācijā iesaistītai sabiedrībai;

51) tiesas nolēmums par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanu emitentam, tā mātes sabiedrībai vai konsolidācijā iesaistītai sabiedrībai;

6) tiesas nolēmums par maksātnespējas procesa ierosināšanu emitentam, tā mātes sabiedrībai vai kontrolētajai komercsabiedrībai, maksātnespējas procesa pasludināšana vai maksātnespējas procesa pabeigšana emitentam, tā mātes sabiedrībai vai konsolidācijā iesaistītai sabiedrībai;

7) tiesas nolēmums par pāreju no emitentam, tā mātes sabiedrībai vai konsolidācijā iesaistītai sabiedrībai pasludinātā maksātnespējas procesa uz tiesiskās aizsardzības procesu;

8) maksātnespējas procesa pasludināšana vai maksātnespējas procesa pabeigšana emitenta vai konsolidācijā iesaistītas sabiedrības debitoram (ja debitors ir juridiskā persona) vai maksātnespējas procesa pasludināšana vai bankrota procedūras uzsākšana emitenta, tā mātes sabiedrības vai konsolidācijā iesaistītas sabiedrības debitoram (ja debitors ir fiziskā persona), ja emitenta, tā mātes sabiedrības vai konsolidācijā iesaistītās sabiedrības prasības summa pret debitoru ir nozīmīga;

9) emitenta nodoms ierosināt komercdarbības izbeigšanu vai likvidāciju;

10) emitenta nodoms savus regulētajā tirgū iekļautos finanšu instrumentus iekļaut citā regulētajā tirgū, kā arī emitenta emitēto finanšu instrumentu iekļaušana citā regulētajā tirgū vai izslēgšana no cita regulētā tirgus, tai skaitā emitenta lēmums izvēlēties citu dalībvalsti par savas izcelsmes dalībvalsti;

11) emitenta paziņojums par tā darbības finansiālajiem rezultātiem vai to prognozēm;

12) emitenta darījumi ar pamatlīdzekļiem nozīmīgā apjomā;

13) emitentam svarīgu preču, izejvielu vai pakalpojumu cenu būtiskas svārstības;

14) emitentam svarīgu līgumu slēgšana, laušana vai anulēšana, būtiski noslēgto līgumu pārkāpumi emitenta vainas dēļ vai attiecībā pret emitentu;

15) valsts institūciju lēmumi, kas var būtiski ietekmēt emitenta tiesības veikt noteikta veida komercdarbību vai kas var ietekmēt emitenta pārvedamo vērtspapīru novērtējumu;

16) jaunu produktu vai pakalpojumu noieta tirgu apgūšana vai zaudēšana;

17) nozīmīga apjoma ieguldījumi;

18) pamatkapitāla palielinājums vai samazinājums;

19) emitenta nodoms veikt reorganizāciju;

20) būtiskas līdzdalības iegūšana vai izbeigšana citās komercsabiedrībās;

21) ar citu komercsabiedrību noslēgts līgums par tādas komercsabiedrības izveidi, kurā katrai līgumslēdzējai pusei pieder daļa kapitāla, vai kopīga darījuma noslēgšana, ja šā darījuma apjoms ir nozīmīgs;

22) emitenta nodoms mainīt komercdarbības jomu;

23) iekšējās revīzijas revidenta atzinums par nozīmīga apjoma darījumu starp emitentu un tā valdes vai padomes locekli vai starp emitentu un ar valdes vai padomes locekli saistīto personu (Komerclikuma izpratnē), ja saskaņā ar tiesību aktiem ir veikta iekšējā revīzija par šādu darījumu.

(3) Šā panta izpratnē nozīmīga apjoma darījumi vai ieguldījumi ir emitenta vai tā konsolidācijā iesaistītas sabiedrības darījumi vai ieguldījumi, kuros par aktīviem samaksātā vai saņemamā naudas summa, tai skaitā aktīvu vai finanšu instrumentu tirgus vērtība, vai arī emitenta parāda saistības vai aizņēmumi naudas izteiksmē ir vismaz 10 procenti no emitenta pašu kapitāla saskaņā ar zvērināta revidenta pēdējo pārbaudīto konsolidēto gada pārskatu.

(31) Šā panta izpratnē par konsolidācijā iesaistītu sabiedrību uzskatāma sabiedrība, kurā emitentam kā mātes sabiedrībai tieši vai netieši (ar vienas vai vairāku koncerna meitas sabiedrību līdzdalību) ir ietekme un kura tādējādi saskaņā ar Konsolidēto gada pārskatu likumu iesaistāma konsolidācijā, emitentam sagatavojot konsolidēto pārskatu.

(4) Emitenta pienākums ir sniegt informāciju par nozīmīga apjoma darījumiem, vienlaikus atklājot informāciju par darījuma ietekmi uz emitenta komercdarbību un darbības finansiālajiem rezultātiem, par darījumā saņemamo vai maksājamo summu, tai skaitā summu, ko paredzēts saņemt vai samaksāt nākamajos periodos, par samaksas noteikumiem un maksājumu grafiku.

(5) Emitents nodrošina, ka informācija ir precīza, patiesa, saprotama un pilnīga. Emitents nedrīkst sniegt nepatiesu vai maldinošu informāciju par būtiskiem notikumiem.

(6) Emitenta pienākums ir izplatīt informāciju šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā par ikvienu citu šajā pantā neminētu notikumu arī tad, ja tas neatbilst šā panta otrajā un trešajā daļā minētajiem kritērijiem, bet var būtiski ietekmēt emitenta finansiālo stāvokli, iespējas veikt noteikta veida komercdarbību vai tā atklāšana var būtiski ietekmēt regulētā tirgū iekļauto emitenta pārvedamo vērtspapīru novērtējumu, tādējādi nodrošinot ieguldītāju aizsardzību vai nevainojamu tirgus darbību.

(7) Ja emitents uzzina, ka citas personas izplata par emitentu informāciju, kura varētu ietekmēt vai ir ietekmējusi emitenta pārvedamo vērtspapīru cenu, emitents nekavējoties sniedz savu komentāru par izplatīto informāciju šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(8) Ja tiek mainīta informācija, ko emitents jau izplatījis šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā, emitents nekavējoties tādā pašā kārtībā izplata paziņojumu par šīm izmaiņām.

(26.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.2009., 22.03.2012. un 14.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2012.)

IV nodaļa
Nozīmīgas līdzdalības iegūšana

(Nodaļa 29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

60.pants. Šīs nodaļas darbības joma

(1) Šīs nodaļas noteikumi par paziņošanas pienākumu un neziņošanas sekām attiecas uz personām, kuras iegūst vai atsavina balsstiesīgās akcijas tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū Latvijas Republikā.

(2) Ja par tādas akciju sabiedrības akcijām, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū, tikuši emitēti depozitārie sertifikāti, paziņošanas pienākums attiecas uz sertifikātu ieguvēju, nevis uz to emitentu.

(3) Šā likuma 61.panta pirmās, otrās, trešās, piektās un sestās daļas prasības attiecas arī uz personām, kas ir tiesīgas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos šā likuma 8.pantā minētajos gadījumos.

(4) Šā likuma 61.pantā noteiktais paziņošanas pienākums attiecas uz personu, kura tieši vai netieši ir ieguvusi līdzdalību, pamatojoties uz balsstiesībām, kas izriet no pārvedamiem vērtspapīriem vai finanšu instrumentiem, kas minēti šā likuma 3.panta otrās daļas 4.punktā un dod personai tiesības saskaņā ar pušu rakstveida līgumu pēc tādas personas iniciatīvas, kurai pieder pārvedami vērtspapīri vai finanšu instrumenti, iegūt emitenta, kura akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, jau emitētās balsstiesīgās akcijas. Šādu pārvedamu vērtspapīru vai finanšu instrumentu turētājam līgumā noteiktajā termiņā ir jābūt neierobežotām tiesībām iegādāties attiecīgās akcijas vai arī izvēles tiesībām pēc saviem ieskatiem tās iegādāties vai neiegādāties.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

61.pants.Paziņošanas pienākums

(1) Akcionārs, kas iegūst vai atsavina balsstiesīgās akcijas tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū, šā likuma 61.1 panta otrajā daļā noteikto dienu laikā paziņo akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai par savu balsstiesību īpatsvaru akciju iegūšanas vai atsavināšanas rezultātā, kad šis īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par pieciem, desmit, piecpadsmit, divdesmit, divdesmit pieciem, trīsdesmit, piecdesmit un septiņdesmit pieciem procentiem.

(2) Ja akciju sabiedrībai Latvijas Republika ir izcelsmes dalībvalsts, šā panta pirmajā daļā minētās personas paziņo akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai par savu balsstiesību īpatsvaru akciju iegūšanas vai atsavināšanas rezultātā, kad šis īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par deviņdesmit un deviņdesmit pieciem procentiem.

(3) Aprēķinot balsstiesību īpatsvaru, ņem vērā visas balsstiesīgās akcijas, pat ja balsstiesību izmantošana ir apturēta. Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz arī par visām vienas kategorijas balsstiesīgajām akcijām.

(4) Nosakot personas netiešā veidā iegūtās līdzdalības īpatsvaru, ņem vērā arī šā likuma 8.pantā norādītās balsstiesības.

(5) Ja kādu notikumu rezultātā mainās akcionāram piederošo balsstiesību īpat­svars un tas sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par to īpatsvaru, kas paredzēts šā panta pirmajā un otrajā daļā, akcionārs par to paziņo akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai.

(6) Šajā pantā minētās prasības akcionārs ievēro arī tad, ja emitents reģistrēts ārvalstī.

(7) Akciju sabiedrība ne vēlāk kā vienas tirdzniecības dienas laikā no šajā pantā minētā paziņojuma saņemšanas brīža izplata to šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(8) Lai atvieglotu šā panta pirmajā daļā minēto akciju balsstiesību aprēķināšanu, akciju sabiedrība katra kalendārā mēneša pēdējā datumā, ja šā mēneša laikā ir radies balsstiesīgo akciju skaita vai pamatkapitāla pieaugums vai samazinājums, atjauno informāciju par tās kopējo balsstiesīgo akciju skaitu un pamatkapitālu, izplatot to šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(9) Aprēķinot šā panta pirmajā daļā minēto balsstiesību īpatsvaru, akcionārs pamatojas uz informāciju, ko akciju sabiedrība izplatījusi saskaņā ar šā panta astotās daļas prasībām.

(10) Ja regulētajā tirgū iekļautu akciju emitents iegūst vai atsavina savas akcijas pats vai ar citas personas starpniecību, kas darbojas savā vārdā, bet emitenta labā, šis emitents informāciju par iegūto paša akciju īpatsvaru izplata pēc iespējas īsākā laikā, bet ne vēlāk kā četrās tirdzniecības dienās, skaitot no nākamās dienas pēc iegūšanas vai atsavināšanas dienas, ja šis īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par pieciem vai desmit procentiem balsstiesību. Šo īpatsvaru aprēķina, ņemot vērā balsstiesīgo akciju kopējo skaitu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2009. un 13.01.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.02.2011.)

61.1 pants. Paziņošanas kārtība

(1) Šā likuma 61.pantā minētajā paziņojumā ietver informāciju par:

1) balsstiesību sadalījumu paziņojuma iesniegšanas dienā skaitliski, procentuāli no pamatkapitāla un no balsstiesīgo akciju skaita pēc to iegūšanas vai atsavināšanas;

2) kontrolētām komercsabiedrībām, ar kuru starpniecību akcionāram ir balsstiesības;

3) dienu, kurā šā likuma 61.panta pir­majā un otrajā daļā noteiktais balsstiesību īpatsvars tika sasniegts vai pārsniegts;

4) akcionāra identitāti, pat ja akcionārs nav tiesīgs izmantot balsstiesības saskaņā ar šā likuma 60.panta trešās daļas nosacījumiem, un tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kura ir tiesīga izmantot balsstiesības akcionāra vārdā.

(2) Paziņojums akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai iesniedzams pēc iespējas drīzāk, taču ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā, skaitot no dienas, kas seko pēc dienas, kad akcionārs vai persona, kas minēta šā likuma 60.panta trešajā daļā:

1) uzzina par balsstiesību iegūšanu vai atsavināšanu, vai iespēju tās izmantot vai arī, ņemot vērā apstākļus, tai būtu bijis jāuzzina par to neatkarīgi no dienas, kurā balsstiesību iegūšana vai atsavināšana, vai balsstiesību izmantošanas iespēja stājas spēkā. Šā punkta izpratnē uzskatāms, ka persona par balsstiesību iegūšanu, atsavināšanu vai iespēju tās izmantot uzzina ne vēlāk kā divu tirdzniecības dienu laikā pēc darījuma izpildes;

2) tiek informēta par notikumu, kas minēts šā likuma 61.panta piektajā daļā.

(21) Lai noteiktu šā panta otrajā daļā un šā likuma 61.panta septītajā un desmitajā daļā minētās tirdzniecības dienas, izmanto emitenta izcelsmes dalībvalsts tirdzniecības dienu kalendāru, ko attiecīgais regulētā tirgus organizētājs ir publicējis savā mājas lapā internetā. Komisija savā mājas lapā internetā publicē katra regulētā tirgus organizētāja noteikto tirdzniecības dienu kalendāru.

(22) Ja paziņojums tiek sniegts saskaņā ar šā likuma 60.panta ceturtās daļas prasībām un finanšu instrumenta bāzes aktīvs ietver vairāku akciju sabiedrību emitētās akcijas, paziņojumu sniedz katrai attiecīgajai akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām.

(23) Aprēķinot šā likuma 60.panta ceturtajā daļā minēto balsstiesību īpatsvaru, persona summē visas balsstiesības, kas izriet no viena emitenta emitētajiem finanšu instrumentiem.

(24) Par netieši iegūtās līdzdalības īpat­svaru, kad tas sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par šā likuma 61.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto īpatsvaru, paziņo katrs akcionārs vai katra persona, kas netieši ir ieguvusi līdzdalību saskaņā ar šā likuma 8.pantu, vai arī abi, ja katras minētās personas balsstiesību īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par šā likuma 61.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto.

(25) Par šā likuma 8.panta 1.punktā minēto gadījumu visas personas, kas noslēgušas vienošanos, sniedz kopīgu paziņojumu.

(26) Šā likuma 8.panta 8.punktā noteiktajā gadījumā, ja akcionārs izdod pilnvaru par pārstāvību vienā akcionāru sapulcē, sniedzams viens paziņojums pilnvaras izsniegšanas dienā. Paziņojumā norāda, kāds būs balsstiesību sadalījums pēc tam, kad pilnvarnieks vairs nebūs tiesīgs izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem.

(27) Šā likuma 8.panta 8.punktā noteiktajā gadījumā, ja pilnvarnieks vienā dienā saņēmis vienu vai vairākas pilnvaras pārstāvībai vienā akcionāru sapulcē, sniedzams viens paziņojums pilnvaru saņemšanas dienā. Paziņojumā norāda, kāds būs balsstiesību sadalījums pēc tam, kad pilnvarnieks vairs nebūs tiesīgs izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem.

(28) Ja paziņošanas pienākums attiecas uz vairākām personām, šajā pantā minēto paziņojumu var sniegt kā vienu kopīgu paziņojumu. Kopīga paziņojuma sniegšana neatbrīvo no atbildības saistībā ar paziņojumu personas, kurām ir pienākums šo paziņojumu sniegt.

(3) Aprēķinot šā likuma 61.panta pir­majā un otrajā daļā minēto balsstiesīgo akciju īpatsvaru, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības mātes sabiedrībai nav jāsummē tai piederošās akcijas ar akcijām, ko pārvalda meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, ja vien meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība izmanto balsstiesības neatkarīgi no mātes sabiedrības.

(4) Šā panta trešo daļu nepiemēro, ja mātes sabiedrība vai cita tās kontrolēta komercsabiedrība ir veikusi ieguldījumus tādās pašās akcijās, kādās ir ieguldīti meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pārvaldīto ieguldījumu fondu līdzekļi, un meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība nav tiesīga pēc saviem ieskatiem izmantot balss­tiesības, kas piešķirtas šīm akcijām, tā šīs balsstiesības var izmantot tikai saskaņā ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem, ko devusi mātes sabiedrība vai cita mātes sabiedrības kontrolēta komercsabiedrība.

(5) Aprēķinot šā likuma 61.panta pirmajā un otrajā daļā minēto balsstiesīgo akciju īpatsvaru, ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrībai nav jāsummē tai piederošās akcijas ar akcijām, kuras tās meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība individuāli pārvalda saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punkta izpratnē, ievērojot nosacījumu, ka meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība:

1) ir saņēmusi licenci šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā noteikto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai;

2) var izmantot no šādām akcijām izrietošās balsstiesības tikai saskaņā ar rakstveidā vai elektroniski sniegtiem ar ieguldījumu brokeru sabiedrību nesaistītas personas norādījumiem vai tā nodrošina, ka ieguldījumu portfeļu individuālas pārvaldīšanas pakalpojumus veic neatkarīgi no visiem citiem pakalpojumiem saskaņā ar nosacījumiem, kas atbilst tiem, kuri paredzēti Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, piemērojot attiecīgus mehānismus;

3) izmanto savas balsstiesības neatkarīgi no mātes sabiedrības.

(6) Šā panta piekto daļu nepiemēro, ja mātes sabiedrība vai tās kontrolēta komercsabiedrība ir veikusi ieguldījumus akcijās, ko pārvalda tās meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība, un meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība nav tiesīga pēc saviem ieskatiem izmantot no mātes sabiedrības akcijām izrietošās balsstiesības, tā šīs balsstiesības var izmantot tikai saskaņā ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem, ko devusi mātes sabiedrība vai cita mātes sabiedrības kontrolēta komercsabiedrība.

(61) Šā panta trešo un piekto daļu piemēro gadījumos, kad ieguldījumu pārvaldes sabiedrības mātes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība (turpmāk šajā pantā abas kopā vai katra atsevišķi - mātes sabiedrība) atbilst šādiem nosacījumiem:

1) tā nedrīkst ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem vai citādā veidā ietekmēt no tās meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai vai meitas ieguldījumu brokeru sabiedrībai (turpmāk šajā pantā abas kopā vai katra atsevišķi - meitas sabiedrība) piederošajām akcijām izrietošo balsstiesību izmantošanu. Šā punkta izpratnē tiešs norādījums ir jebkurš norādījums, ko sniedz mātes sabiedrība vai tās kontrolēta komercsabiedrība un ar ko nosaka, kā meitas sabiedrība konkrētajā gadījumā izmanto balsstiesības. Ar netiešu norādījumu saprot jebkuru vispārēju vai konkrētu norādījumu, ko sniedz mātes sabiedrība vai tās kontrolēta komercsabiedrība, ierobežojot meitas sabiedrības izvēles brīvību attiecībā uz balsstiesību izmantošanu tā, lai kalpotu noteiktām mātes sabiedrības vai tās kontrolētas komercsabiedrības darījumu interesēm;

2) meitas sabiedrība var brīvi un neatkarīgi no mātes sabiedrības izmantot balss­tiesības, kas izriet no tās pārvaldīšanā esošajām akcijām.

(62) Ja mātes sabiedrība vēlas piemērot šā panta trešajā un piektajā daļā paredzēto iespēju, tā nekavējoties nosūta emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai šādu informāciju:

1) meitas sabiedrību sarakstu, norādot katras meitas sabiedrības uzraudzības institūcijas vai norādot, ka šādu uzraudzības institūciju nav. Sniedzot šo informāciju, nav nepieciešams norādīt attiecīgos emitentus;

2) apliecinājumu, ka attiecībā pret katru savu meitas sabiedrību mātes sabiedrība ir izpildījusi šā panta 6.1 daļā minētos nosacījumus.

(63) Mātes sabiedrība pastāvīgi atjauno šā panta 6.2 daļas 1.punktā minēto sarakstu un par to informē emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju.

(64) Ja mātes sabiedrība vēlas piemērot šā panta trešās un piektās daļas prasības tikai finanšu instrumentiem, kas minēti šā likuma 60.panta ceturtajā daļā, tā attiecīgā emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai nosūta tikai šā panta 6.2 daļas 1.punktā minēto sarakstu.

(65) Pēc Komisijas pieprasījuma mātes sabiedrības pienākums ir pierādīt, ka:

1) mātes sabiedrības un meitas sabiedrības organizatoriskā struktūra ir tāda, ka meitas sabiedrībai ir iespējams izmantot no tās pārvaldīšanā esošajām akcijām izrietošās balsstiesības neatkarīgi no mātes sabiedrības;

2) personas, kas pieņem lēmumus par balsstiesību izmantošanu, rīkojas neatkarīgi;

3) ja mātes sabiedrība ir meitas sabiedrības klients vai arī pārvalda tādus pašus finanšu instrumentus, kādus pārvalda meitas sabiedrība, starp mātes sabiedrību un meitas sabiedrību ir noslēgta rakstveida vienošanās, ka abas puses attiecībā uz balsstiesību izmantošanu akcionāru sapulcēs rīkojas neatkarīgi.

(66) Uzskatāms, ka šā panta 6.5 daļas 1.punkts ir ievērots, ja mātes sabiedrība un meitas sabiedrība ir izstrādājusi vismaz politikas un procedūras, kas nodrošina ar balsstiesību izmantošanu saistītās informācijas neizplatīšanu starp mātes sabiedrību un meitas sabiedrību.

(7) Paziņojumiem izmanto veidlapu, kuras paraugu apstiprina Komisija.

(8) Emitents, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts, bet kura pārvedami vērtspapīri ir iekļauti vienīgi Latvijas Republikas regulētajā tirgū un nav iekļauti izcelsmes dalībvalsts regulētajā tirgū, obligāto informāciju izplata saskaņā ar šā likuma 64.2 panta prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 26.02.2009. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

62.pants. Paziņošanas pienākuma izņēmumi

(1) Šā likuma 61.panta prasības neattiecas uz akcijām, kas iegūtas vienīgi klīringa un norēķinu mērķiem parastajā norēķinu ciklā, kā arī uz finanšu starpnieka turējumā esošajām akcijām, ja finanšu starpnieks no akcijām izrietošās balsstiesības var izmantot tikai saskaņā ar norādījumiem, ko rakstveidā vai elektroniski sniedzis akcionārs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā parastā norēķinu cikla ilgums ir trīs dienas pēc darījuma noslēgšanas dienas.

(3) Šā likuma 61.panta prasības neattiecas uz gadījumu, kad tirgus uzturētājs ieguvis vai zaudējis tādu nozīmīgu līdzdalību, kas sasniedz vai pārsniedz piecu procentu īpatsvaru, ja tirgus uzturētājs šajā statusā darbojas, ievērojot nosacījumu, ka tas:

1) ir saņēmis izcelsmes dalībvalsts licenci saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;

2) nepiedalās attiecīgā emitenta pārvaldē, kā arī nekādā veidā neietekmē emitentu, lai tiktu pirktas akcijas vai uzturēta akciju cena;

3) ievēro šā likuma 62.1 panta prasības.

(4) Šā likuma 61.pantā noteiktais paziņošanas pienākums neattiecas uz bankām vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām Latvijas Republika ir izcelsmes dalībvalsts un kuru tirdzniecības portfelī ir iekļautas balsstiesīgās akcijas, ja to kopējais īpatsvars nepārsniedz piecus procentus no visām balsstiesīgajām akcijām un banka vai brokeru sabiedrība nodrošina, ka no tai piederošajām akcijām izrietošās balsstiesības netiek izmantotas vai kā citādi lietotas, lai ietekmētu akciju sabiedrības (emitenta) pārvaldes institūciju darbu un akciju sabiedrības saimniecisko un finanšu darbību.

(5) Šā likuma 8.panta 3.punkta un 61.panta prasības neattiecas uz akcijām, kas piešķirtas Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem vai ko tie piešķīruši, veicot savas funkcijas kā monetārās iestādes, tostarp uz akcijām, kas piešķirtas Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem vai ko tie piešķīruši saskaņā ar ķīlas līgumu, atpakaļpirkuma līgumu vai līdzīgu vienošanos saistībā ar likviditāti, kas sniegta monetārās politikas mērķiem vai maksājumu sistēmā. Tas attiecas arī uz iepriekš minētajiem darījumiem, kas ilgst īsu laikposmu, ja no šādām akcijām izrietošās balsstiesības netiek izmantotas.

(6) Šā likuma 61.1 panta pirmajā daļā noteiktais paziņojums nav jāsniedz, ja akcijas iegūst meitas sabiedrība un paziņojumu jau ir sniegusi mātes sabiedrība vai pati mātes sabiedrība ir kontrolēta komercsabiedrība un paziņojumu ir sniegusi tās mātes sabiedrība.

(7) Ja par akciju iegūšanu šā likuma 61.pantā noteiktajā kārtībā ir ziņojusi persona, kas ieguvusi akcijas netiešās līdzdalības veidā, tad personām, ar kuru palīdzību ir notikusi netieša akciju iegūšana, par akciju iegūšanu nav jāziņo.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2008.)

62.1 pants. Tirgus uzturētāja kontrole

(1) Ja tirgus uzturētājs vēlas izmantot šā likuma 62.panta trešajā daļā minēto atbrīvojumu, tas pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā paziņo Komisijai par to, ka attiecībā uz konkrētā emitenta emitētiem finanšu instrumentiem tas rīkojas vai vēlas rīkoties kā tirgus uzturētājs. Ja tirgus uzturētājs attiecībā uz konkrētā emitenta emitētiem finanšu instrumentiem vairs nerīkojas kā tirgus uzturētājs, tas pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā par savu lēmumu paziņo Komisijai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem paziņojumiem izmantojamās veidlapas paraugu apstiprina Komisija.

(3) Ja tirgus uzturētājs vēlas izmantot šā likuma 62.panta trešajā daļā minēto atbrīvojumu, Komisija var pieprasīt, lai tirgus uzturētājs norāda tos finanšu instrumentus, ar kuriem tas veic tirdzniecību kā tirgus uzturētājs. Tirgus uzturētājs minētos finanšu instrumentus norāda ar jebkuriem pārbaudāmiem līdzekļiem, bet, ja tirgus uzturētājs nespēj precīzi norādīt tos finanšu instrumentus, ar kuriem tas veic tirdzniecību kā tirgus uzturētājs, Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai identifikācijas nolūkos tirgus uzturētājs šos finanšu instrumentus tur atsevišķā finanšu instrumentu kontā.

(22.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2008.)

63.pants. Prasības ārvalstī reģistrētam emitentam

(1) Emitents, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, var nepiemērot šā likuma 54.panta pirmās, otrās un devītās daļas, 54.panta trešās daļas 6.punkta, 54.panta astotās daļas, 56., 57., 58.panta un 61.panta septītās, astotās un desmitās daļas prasības, ja informācija, ko emitents sniedz saskaņā ar savas valsts normatīvo aktu prasībām, ir tāda pati kā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā vai ja Komisija to ir atzinusi par līdzvērtīgu. Informāciju, kādu emitents, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, sniedz saskaņā ar ārvalsts normatīvo aktu prasībām, tas sniedz arī šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja Latvijas Republikas regulētajā tirgū ir iekļauti tāda emitenta pārvedami vērtspapīri, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, informāciju, ko tas ir darījis zināmu ārvalstī, bet kas ir svarīga arī Latvijā, pat ja tā nav obligātā informācija šā likuma izpratnē, izplata to šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja komercsabiedrība, kuras juridiskā adrese ir ārvalstī, sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuru sniegšanai dalībvalstī tai ir nepieciešama ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas atļauja, tai nav jāsummē šā likuma 61.1 panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētās akcijas ar tās mātes sabiedrības akcijām, ja tā kā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst tādiem darbības neatkarības nosacījumiem, ko noteikusi Komisija.

(4) (Izslēgta ar 22.05.2008. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008. un 26.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.03.2009.)

63.1 pants. Ārvalstī reģistrēta emitenta sniegtās informācijas atzīšana par līdzvērtīgu

(1) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un tā vadības ziņojums sagatavots saskaņā ar attiecīgās ārvalsts normatīvo aktu prasībām, tas uzskatāms par līdzvērtīgu šā likuma 56.panta pirmās daļas 2.punkta prasībām, ja tajā sniedz vismaz:

1) skaidru pārskatu par emitenta komercdarbības attīstību un darbības finansiālajiem rezultātiem, kā arī pārskatu par galvenajiem riskiem un neskaidrajiem apstākļiem, ar kuriem tas saskaras. Pārskats sniedz visaptverošu un izsmeļošu emitenta komercdarbības attīstības un darbības finansiālo rezultātu analīzi, ņemot vērā emitenta darījumu apjomu un sarežģītību. Šajā punktā minētajā analīzē, ciktāl tas ir nepieciešams emitenta komercdarbības attīstības un darbības finansiālo rezultātu izpratnei, iekļauj galveno finansiālo un, ja iespējams, nefinansiālo darbības rezultātu rādītājus, kas raksturo attiecīgo komercdarbības jomu;

2) informāciju par jebkādiem svarīgiem notikumiem kopš iepriekšējā finanšu gada beigām;

3) informāciju par paredzamo emitenta turpmāko attīstību.

(2) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos ir noteikta prasība papildus starpperiodu vadības ziņojumam iesniegt saīsinātos finanšu pārskatus, šāda emitenta sagatavotais starpperiodu vadības ziņojums uzskatāms par līdzvērtīgu šā likuma 57.panta ceturtās daļas 2.punkta prasībām, ja tajā ir informācija vismaz par:

1) attiecīgo starpperiodu;

2) paredzamo emitenta attīstību finanšu gada nākamajos sešos mēnešos;

3) lielākajiem darījumiem ar saistītajām personām. Šī prasība attiecas uz kapitālsabiedrību, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, ja šāda informācija jau nav sniegta.

(3) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos ir noteikta prasība, ka emitenta persona vai personas ir atbildīgas par gada un pusgada finanšu informācijas sagatavošanu, it īpaši attiecībā uz finanšu pārskatu sagatavošanas atbilstību spēkā esošajiem finanšu pārskatu sagatavošanas noteikumiem vai grāmatvedības standartiem, kā arī par paziņojuma par vadības atbildību patiesumu, šāda emitenta sagatavotais paziņojums par vadības atbildību uzskatāms par līdzvērtīgu šā likuma 56.panta pirmās daļas 3.punkta un 57.panta ceturtās daļas 3.punkta prasībām.

(4) Gadījumos, kad emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos nav noteikta prasība papildus konsolidētajam gada pārskatam iesniegt arī kapitālsabiedrības gada pārskatu, sagatavotais konsolidētais gada pārskats uzskatāms par atbilstošu šā likuma 56.panta otrās daļas noteikumiem, ja konsolidētie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem vai līdzvērtīgiem starptautiskiem finanšu pārskatu standartiem.

(41) Papildus starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem attiecībā uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem un konsolidētajiem sešu mēnešu starpperiodu finanšu pārskatiem par līdzvērtīgiem starptautiskiem finanšu pārskatu standartiem uzskata:

1) starptautiskus finanšu pārskatu standartus ar noteikumu, ka pārbaudīto vai revidēto finanšu pārskatu pielikumā ietverts skaidrs un tiešs paziņojums, ka šie finanšu pārskati atbilst 1.Starptautiskajam Grāmatvedības standartam “Finanšu pārskatu sniegšana”, kas pieņemts ar Eiropas Komisijas 2008.gada 18.decembra regulu (EK) Nr. 1274/2008, ar kuru attiecībā uz 1.Starptautisko Grāmatvedības standartu (SGS) groza regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002;

2) Japānas vispārpieņemtos grāmatvedības principus;

3) Amerikas Savienoto Valstu vispārpieņemtos grāmatvedības principus;

4) Ķīnas Tautas Republikas vispārpieņemtos grāmatvedības principus;

5) Kanādas vispārpieņemtos grāmatvedības principus;

6) Korejas Republikas vispārpieņemtos grāmatvedības principus.

(42) Emitents, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, paziņojumu par datumu, kurā tas pāriet uz starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, izplata šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā, un Komisija prasību par līdzvērtības atzīšanu attiecībā uz šo emitentu atceļ ar šajā paziņojumā minēto datumu.

(43) Gadījumos, kad emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un tas neizmanto starptautiskos finanšu pārskatu standartus vai līdzvērtīgus starptautiskos finanšu pārskatu standartus, sagatavotais konsolidētais gada pārskats uzskatāms par atbilstošu šā likuma 56.panta otrās daļas prasībām, ja tas ietver informāciju par:

1) dividenžu aprēķinu un spēju izmaksāt dividendes. Šī prasība attiecas uz akciju emitentiem;

2) emitenta likviditāti un minimālā kapitāla prasībām, ja šādas prasības attiecīgās ārvalsts normatīvajos aktos ir noteiktas.

(5) Emitents pēc izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas pieprasījuma iesniedz tai zvērināta revidenta pārbaudītu informāciju par saviem nekonsolidētajiem finanšu pārskatiem, kas saistīta ar konsolidētajā gada pārskatā iekļauto informāciju. Šāda informācija var būt sagatavota saskaņā ar attiecīgās ārvalsts normatīvo aktu prasībām.

(6) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un saskaņā ar šīs ārvalsts normatīvo aktu prasībām emitents nesagatavo konsolidēto gada pārskatu, bet tā finanšu pārskats tiek sagatavots saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem vai saskaņā ar ārvalsts normatīvo aktu prasībām, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Komisijas apstiprināto starptautisko grāmatvedības standartu un starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām, šāda emitenta sagatavotais finanšu pārskats uzskatāms par atbilstošu šā likuma 56.panta trešās un ceturtās daļas prasībām. Emitenta finanšu pārskatam ir jābūt revidētam.

(7) Ja ārvalsts emitenta finanšu pārskats nav sagatavots saskaņā ar šā panta sestās daļas prasībām, šis emitents finanšu pārskatā papildus norāda arī datus, kas aprēķināti saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprināto starptautisko grāmatvedības standartu un starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām.

(8) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvo aktu prasības paredz, ka kopējais termiņš informācijas saņemšanai par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu un tās izplatīšanai ir septiņas tirdzniecības dienas vai īsāks, uzskatāms, ka šāda ārvalsts normatīvo aktu prasība ir līdzvērtīga šā likuma 61.panta septītajā daļā noteiktajai. Termiņi, kādos emitentu informē par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu un saņemto informāciju izplata, var atšķirties no šā likuma 61.panta septītajā daļā un 61.1 panta otrajā daļā noteiktā.

(9) Ārvalsts normatīvo aktu prasības ir uzskatāmas par līdzvērtīgām šā likuma 61.panta desmitās daļas prasībām, ja emitentam, kura juridiskā adrese ir šajā ārvalstī, ir pienākums ievērot šādas prasības:

1) ja emitentam ir atļauts turēt savas akcijas, kas veido līdz pieciem procentiem no balsstiesību īpatsvara, tas katru reizi, tiklīdz šis īpatsvars tiek sasniegts vai pārsniegts, sniedz par to paziņojumu;

2) ja emitentam ir atļauts turēt savas akcijas, kas veido no pieciem līdz 10 procentiem no balsstiesību īpatsvara, tas katru reizi, tiklīdz piecu vai 10 procentu īpatsvars tiek sasniegts vai pārsniegts, sniedz par to paziņojumu;

3) ja emitentam ir atļauts turēt savas akcijas, kas veido vairāk par 10 procentiem no balsstiesību īpatsvara, tas katru reizi, tiklīdz piecu vai 10 procentu īpatsvars tiek sasniegts vai pārsniegts, sniedz par to paziņojumu.

(10) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos ir noteikta prasība, ka 30 kalendāra dienu laikā pēc tam, kad pieaudzis vai samazinājies balsstiesīgo akciju skaits vai pamatkapitāls, emitents šo informāciju izplata, uzskatāms, ka šāda ārvalsts normatīvo aktu prasība ir līdzvērtīga šā likuma 61.panta astotās daļas prasībai.

(11) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos ir noteikta prasība sniegt informāciju par akcionāru sapulces vietu, laiku un darba kārtību, uzskatāms, ka attiecībā uz minētās informācijas saturu šāda ārvalsts normatīvo aktu prasība ir līdzvērtīga šā likuma 54.panta otrās daļas 1.punkta un 54.panta trešās daļas 1.punkta prasībām.

(12) Ārvalsts normatīvo aktu prasības uzskatāmas par līdzvērtīgām šā likuma 61.1 panta trešās un piektās daļas prasībām, ja tās paredz, ka šā likuma 63.panta trešajā daļā minētās komercsabiedrības ievēro šādus nosacījumus:

1) meitas sabiedrība, kas ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, brīvi un neatkarīgi no tās mātes sabiedrības izmanto balsstiesības, kas izriet no tās pārvaldīšanā esošajiem finanšu instrumentiem;

2) jebkāda interešu konflikta gadījumā meitas sabiedrība, kas ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, balso neatkarīgi no mātes sabiedrības vai tās kontrolētas komercsabiedrības interesēm.

(13) Šā panta divpadsmitajā daļā minētā mātes sabiedrība ievēro šā likuma 61.1 panta 6.2 daļas 1.punkta prasības un 6.4 daļas prasības, kā arī sniedz apliecinājumu tam, ka mātes sabiedrība attiecībā uz katru tās meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai meitas ieguldījumu brokeru sabiedrību ir izpildījusi šā panta divpa­dsmitajā daļā minētos nosacījumus.

(14) Šā panta divpadsmitajā daļā minētā mātes sabiedrība pierāda Komisijai, ka ir izpildījusi šā likuma 61.1 panta 6.5 daļā noteikto pienākumu.

(15) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos ir noteikts pienākums publicēt starpperiodu pārskatus par trim, sešiem, deviņiem un divpadsmit mēnešiem, uzskatāms, ka šāda prasība ir līdzvērtīga šā likuma 57.panta pirmās daļas prasībai.

(22.05.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2009. un 08.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2012.)

64.pants. Neziņošanas sekas

(Izslēgts ar 22.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2008.)

64.1 pants. Valodu lietošana obligātās informācijas iesniegšanai

(1) Ja emitenta izcelsmes valsts ir Latvijas Republika un attiecīgā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū vienīgi Latvijas Republikā, obligāto informāciju sniedz valsts valodā.

(2) Ja emitenta izcelsmes valsts ir Latvijas Republika un attiecīgā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū gan Latvijas Republikā, gan vienā vai vairākās dalībvalstīs, obligāto informāciju sniedz valsts valodā un — atkarībā no emitenta izvēles — vai nu valodā, ko attiecīgo dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(3) Ja pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot Latvijas Republiku, obligāto informāciju pēc emitenta izvēles sniedz vai nu valodā, ko attiecīgo dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(4) Ja emitenta izcelsmes valsts nav Latvijas Republika un šā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti vienīgi regulētajā tirgū Latvijas Republikā, bet nav iekļauti emitenta izcelsmes valsts regulētajā tirgū, obligāto informāciju pēc emitenta izvēles sniedz valsts valodā vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(5) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū ir lūdzis nevis pats emitents, bet gan cita persona, šā panta pirmās, otrās un trešās daļas prasības attiecas nevis uz emitentu, bet gan uz personu, kura lūgusi atļauju pārvedamu vērtspapīru iekļaušanai regulētajā tirgū.

(6) Akcionāri, depozitāro sertifikātu ieguvēji un personas, kas ir tiesīgas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā, obligāto informāciju akciju sabiedrībai var sniegt valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(7) Gadījumos, kad pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 100 000 euro vai, ja parāda vērtspapīru vērtība izteikta citā valūtā, nevis euro, to vienas vienības nominālvērtība emisijas dienā ir līdzvērtīga vismaz 100 000 euro ekvivalentam, ir iekļauti regulētajā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs, obligāto informāciju pēc emitenta vai tās personas izvēles, kura lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, dara zināmu atklātībai valodā, ko Komisija un attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(8) Ja dalībvalsts iesniedz tiesā prasību par sniegtās obligātās informācijas saturu, tad izmaksas, kas radušās, tulkojot nepieciešamo informāciju, sedz saskaņā ar dalībvalstu normatīvajiem aktiem.

(9) Šā panta septītās daļas prasības attiecas arī uz tām personām, kam pieder pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 euro vai, ja parāda vērtspapīru vērtība ir izteikta citā valūtā, nevis euro, to vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 euro ekvivalents, un šie vērtspapīri ir bijuši iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienībā pirms 2010.gada 31.decembra līdz dienai, kad šie vērtspapīri tiek dzēsti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2009., 13.01.2011., 22.03.2012. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

64.2 pants. Obligātās informācijas izplatīšana un pieeja obligātajai informācijai

(1) Emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, obligāto informāciju dara zināmu atklātībai, izmantojot plašsaziņas līdzekļus vai citus informācijas izplatīšanas kanālus (turpmāk šajā pantā — plašsaziņas līdzekļi), ievērojot šā panta noteikumus un tādā veidā, kas nodrošina informācijas izplatīšanu pēc iespējas plašākai sabiedrībai un pēc iespējas vienlaikus savā izcelsmes dalībvalstī un citās dalībvalstīs, un tajā pašā laikā nosūta obligāto informāciju savas izcelsmes dalībvalsts oficiālajai glabāšanas sistēmai šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Oficiālās glabāšanas sistēmas izveidošanas un uzturēšanas kārtību, tajā skaitā oficiālās glabāšanas sistēmas drošības prasības un prasības obligātās informācijas izplatīšanai, kā arī kārtību, kādā informācija nosūtāma oficiālajai glabāšanas sistēmai, nosaka Komisija.

(3) Obligāto informāciju plašsaziņas līdzekļiem izplata kā negrozītu pilnu tekstu. Attiecībā uz obligāto informāciju, kas minēta šā likuma 56., 56.1 un 57.pantā, šo prasību uzskata par izpildītu, ja plašsaziņas līdzekļiem sniegtajā paziņojumā norādīts, kādā mājas lapā internetā papildus oficiālajai glabāšanas sistēmai obligātā informācija ir izplatīta.

(31) Obligāto informāciju plašsaziņas līdzekļiem sniedz tā, lai:

1) nodrošinātu norādi uz obligātās informācijas avotu un komunikāciju drošību, mazinātu risku, ka dati varētu tikt sagrozīti vai būtu iespējama neatļauta piekļuve tiem;

2) nepārprotami būtu skaidrs, ka tā ir obligātā informācija, skaidri norādot attiecīgo emitentu, obligātās informācijas priekšmetu, kā arī laiku un datumu, kad obligātā informācija ir sniegta.

(32) Lai garantētu drošību attiecībā uz obligātās informācijas nodošanu plašsaziņas līdzekļiem, emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, pēc iespējas ātrāk novērš konstatētās komunikācijas kļūdas vai traucējumus, ja tādi radušies informācijas nodošanas procesā. Emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, nav atbildīgi par to plašsaziņas līdzekļu sistēmiskām kļūdām vai trūkumiem, kuriem nodota obligātā informācija.

(4) Obligātā informācija ir brīvi pieejama ikvienam interesentam vismaz piecus gadus kopš tās ievietošanas oficiālajā glabāšanas sistēmā.

(5) Emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, par šajā likumā minētās obligātās informācijas sniegšanu nav tiesību ņemt maksu no ieguldītājiem.

(6) Lai nodrošinātu, ka jebkuram interesentam ir viegli atrodama saskaņā ar normatīvo aktu prasībām publiskota informācija, Komisija savā mājaslapā internetā ievieto sarakstu ar tirgus organizētāju, Uzņēmumu reģistra, kā arī citu dalībvalstu oficiālo glabāšanas sistēmu interneta mājaslapu adresēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 26.02.2009., 15.10.2009. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

64.3 pants. Komisijas tiesības

(1) Lai nodrošinātu šā likuma 54.panta, kā arī D sadaļas III un IV nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) pieprasīt tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus no zvērinātiem revidentiem, emitentiem, akcionāriem, depozitāro sertifikātu ieguvējiem, personām, kas ir tiesīgas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā, kā arī no personām, kurām ir kontrole pār komercsabiedrību vai kuras atrodas to kontrolē;

2) tās noteiktajā termiņā un kārtībā pieprasīt, lai emitents saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu dara zināmu atklātībai Komisijas pieprasīto informāciju, ja Komisija to uzskata par nepieciešamu. Ja emitents vai personas, kurām ir kontrole pār komercsabiedrību vai kuras atrodas to kontrolē, neizpilda Komisijas prasību, pēc emitenta viedokļa uzklausīšanas Komisija var publicēt šo informāciju pēc savas ini­ciatīvas;

3) pieprasīt emitentam, akcionāram, depozitārā sertifikāta ieguvējam, citu finanšu instrumentu turētājam vai personām, kam ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā, paziņot informāciju, ko pieprasa finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī, ja nepieciešams, pieprasīt sniegt papildu informāciju vai dokumentus;

4) apturēt vai pieprasīt, lai regulētā tirgus organizētājs aptur pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību uz laiku līdz 10 dienām, ja tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka emitents ir pārkāpis finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības;

5) aizliegt pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību regulētajā tirgū, ja tā atklāj, ka ir pārkāptas finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, vai tai ir pamatotas aizdomas par šādu pārkāpumu;

6) pārraudzīt, vai emitents laikus publisko informāciju, lai nodrošinātu sabiedrības efektīvu un vienlīdzīgu pieeju informācijai visās dalībvalstīs, kurās pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, ja attiecīgo normatīvo aktu prasības netiek ievērotas;

7) publiski paziņot faktu, ka emitents, akcionārs, depozitārā sertifikāta ieguvējs, citu finanšu instrumentu turētājs vai persona, kurai ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā, nav izpildījusi finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības;

8) pārbaudīt, vai obligātā informācija ir sagatavota atbilstoši finanšu pārskatu sagatavošanas prasībām, un veikt nepieciešamos pasākumus, ja tiek konstatēti kādi pārkāpumi;

81) pārbaudīt, vai obligātā informācija ir sagatavota atbilstoši šā likuma 59.panta piektajā daļā noteiktajām prasībām un vai tā patiesi un godīgi atspoguļo informāciju par emitentu, tā darbību un korporatīvo pārvaldību;

9) klātienē pārbaudīt finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasību izpildi;

10) pieprasīt visu tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus no tirgus uzturētāja, tai skaitā starp tirgus uzturētāju un regulētā tirgus organizētāju vai emitentu noslēgto līgumu, ja tāds ir;

11) pieprasīt no emitenta vai personas, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, šādas ziņas par obligātās informācijas sniegšanu plašsaziņas līdzekļiem:

a) tās personas vārds un uzvārds, kura nodevusi plašsaziņas līdzekļiem obligāto informāciju,

b) obligātās informācijas nodošanas procesā ievērotā drošība,

c) datums un laiks, kad obligātā informācija tika nodota plašsaziņas līdzekļiem,

d) informācijas nesējs, ar kuru obligātā informācija tika nodota,

e) ziņas par jebkādiem emitenta noteiktajiem obligātās informācijas izpaušanas ierobežojumiem, ja tādi ir.

(2) Ja Komisija konstatē, ka citas dalībvalsts emitents vai šāda emitenta akcionārs, depozitārā sertifikāta ieguvējs, citu finanšu instrumentu turētājs vai persona, kam ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā, ir pārkāpusi vai nepilda finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(3) Ja Komisija ir informējusi attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām, bet veiktie pasākumi izrādījušies neefektīvi un šā panta otrajā daļā minētās personas turpina pārkāpt vai nepildīt finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, Komisija ir tiesīga veikt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju intereses, kā arī informē par to Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām.

(4) Komisijai ir tiesības publicēt informāciju par veiktajiem pasākumiem un pieņemtajām sankcijām pret emitentu, akcionāru, finanšu instrumentu turētāju vai personu, kas minēta šā likuma 60.panta otrajā daļā, par normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad šādas informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus finanšu instrumentu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

64.4 pants. Zvērināta revidenta atbildība

Ja zvērināts revidents Komisijai sniedz informāciju, ko tā pieprasījusi saskaņā ar šā likuma 64.3 panta pirmās daļas 1.punktu, to neuzskata par informācijas atklāšanas aizlieguma pārkāpumu un zvērinātu revidentu nevar saukt pie atbildības, kas paredzēta normatīvajos aktos vai starp zvērinātu revidentu un kapitālsabiedrību noslēgtajā līgumā.

V nodaļa
Akciju atpirkšanas piedāvājums

65.pants. Šīs nodaļas darbības joma

Šīs nodaļas noteikumi par obligātā, brīvprātīgā un galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu un obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanas sekām attiecas uz personām, kuras izsaka vai kurām ir pienākums izteikt mērķa sabiedrības akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

66.pants. Obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums

(1) Citiem akcionāriem adresētu piedāvājumu atpirkt tiem piederošās akcijas obligāti izsaka persona vai personas, kas rīkojas saskaņoti, ja tās:

1) tieši vai netieši iegūst no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, ka šo personu balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 50 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita;

2) akcionāru sapulcē jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus ir balsojusi "par". Šāds balsojums nedrīkst būt slēgts balsojums. Akcionāri, kas akcionāru sapulcē jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus ir balsojuši "par", pilnvaro no sava vidus pārstāvi, kurš viņu vārdā izteiks piedāvājumu.

(11) Obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka, ja persona vai personas, kas rīkojas saskaņoti, iegūst šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto balss­tiesību daudzumu tāda brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātā, kurš izteikts nolūkā iegūt šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto balsstiesību daudzumu mērķa sabiedrībā un kurš izteikts visiem mērķa sabiedrības akcionāriem par visām mērķa sabiedrības akcijām. Šādā brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājumā akciju cenu nosaka atbilstoši šā likuma 74.pantam.

(12) Obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka, ja persona vai personas, kas rīkojas saskaņoti, izsakot obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā, iegūst šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto balsstiesību daudzumu to izteiktā obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma laikā vai rezultātā.

(2) Persona nevar izmantot balsstiesības, kas izriet no tai piederošajām akcijām, un netieši iegūtās balsstiesības, ja šī persona:

1) šajā likumā noteiktajos termiņos un noteiktajā kārtībā neizsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu;

2) izsaka akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas neatbilst likuma prasībām;

3) nav šajā likumā noteiktajā kārtībā veikusi norēķinus ar ieguldītājiem, kuri pieņēmuši akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(3) Akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot balsstiesības pretēji šā panta otrās daļas noteikumiem, nav spēkā, un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus jebkāda veida publiskajos reģistros.

(4) Šā panta otrajā daļā minētās balss­tiesības persona var atsākt izmantot tikai tad, kad tā kaut vai ar kavēšanos, bet ir izpildījusi šajā nodaļā noteiktos pienākumus un novērsusi Komisijas konstatētos trūkumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006., 22.05.2008. un 26.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.03.2009.)

67.pants. Brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums

(1) Persona ir tiesīga brīvprātīgi izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, ja tās mērķis ir iegūt akcijas tādā daudzumā, kas nodrošina ne mazāk kā 10 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju skaita.

(2) Persona, kas izsaka brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, nosaka minimālo vai maksimālo akciju skaitu, ko tā piedāvā atpirkt.

(3) Ja mērķa sabiedrības akcionāri pieņem brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu attiecībā uz tādu akciju skaitu, kas ir lielāks par piedāvājuma prospektā norādīto maksimālo akciju skaitu, piedāvātājs akcijas atpērk proporcionāli no visiem mērķa sabiedrības akcionāriem, kas pieņēmuši piedāvājumu. Atpirkto akciju kopskaits nedrīkst būt mazāks par piedāvājuma prospektā norādīto maksimālo akciju skaitu.

(4) Ja mērķa sabiedrības akcionāri pieņem brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu attiecībā uz tādu akciju skaitu, kas nesasniedz piedāvājuma prospektā norādīto minimālo akciju skaitu, piedāvātājs akcijas atpērk no visiem mērķa sabiedrības akcionāriem, kas pieņēmuši piedāvājumu.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā piedāvājums nav spēkā tikai tad, ja piedāvājuma prospektā paredzēts, ka piedāvājums zaudē spēku, ja mērķa sabiedrības akcionāri pieņem akciju atpirkšanas piedāvājumu attiecībā uz tādu akciju skaitu, kas nesasniedz piedāvājuma prospektā norādīto minimālo akciju skaitu.

68.pants. Konkurējošais akciju atpirkšanas piedāvājums

(1) Par konkurējošo akciju atpirkšanas piedāvājumu uzskata brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas izteikts attiecībā uz mērķa sabiedrības akcijām, kamēr spēkā ir cits piedāvājums attiecībā uz šīm akcijām.

(2) Konkurējošo akciju atpirkšanas piedāvājumu nedrīkst izteikt persona, kura ir:

1) vienā koncernā ar spēkā esošā piedāvājuma izteicēju;

2) noslēgusi vienošanos ar spēkā esošā piedāvājuma izteicēju par kopīgu darbību attiecībā uz piedāvājumu;

3) saņēmusi spēkā esošā piedāvājuma izteicēja pilnvarojumu balsot tā vārdā mērķa sabiedrības akcionāru sapulcē.

(3) Konkurējošo akciju atpirkšanas piedāvājumu drīkst izteikt, ja no dienas, kad oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts sludinājums par konkurējošo akciju atpirkšanas piedāvājumu, līdz spēkā esošā piedāvājuma termiņa beigām ir vismaz piecas darbdienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

69.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma vispārīgie noteikumi

(1) Lai nodrošinātu mērķa sabiedrības akcionārus ar pietiekamu informāciju pamatota lēmuma pieņemšanai par piedāvājumu, piedāvātājs sagatavo un iesniedz Komisijai akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu.

(2) Piedāvātājs piedāvā visiem vienas kategorijas mērķa sabiedrības akciju īpašniekiem vienādus akciju atsavināšanas noteikumus.

(3) Akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 dienām un garāks par 70 dienām, skaitot no tā izteikšanas dienas. Ja brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma laikā tiek nolemts sasaukt mērķa sabiedrības akcionāru sapulci, kuras darba kārtībā ir iekļauts jautājums par izteikto akciju atpirkšanas piedāvājumu, piedāvājuma termiņš tiek pagarināts par laiku, kas nepieciešams sapulces sasaukšanai, bet tas nedrīkst pārsniegt 70 dienas.

(4) Obligātā un galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņā nedrīkst:

1) aprēķināt mērķa sabiedrības dividendes;

2) mainīt mērķa sabiedrības akciju nominālvērtību;

3) apvienot un dalīt mērķa sabiedrības akciju emisijas.

(5) Ja kāda no šā panta ceturtajā daļā minētajām darbībām ir iepriekš ieplānota un publiski izziņota, Komisija nosaka obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma sākuma termiņu pēc minētās darbības pabeigšanas. Šādā gadījumā obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma cena tiek precizēta pēc šā panta ceturtajā daļā minētās darbības pabeigšanas.

(6) Nekādi mērķa sabiedrības statūtos vai mērķa sabiedrības un tās akcionāru savstarpējos līgumos noteiktie akciju atsavināšanas ierobežojumi nav spēkā attiecībā uz akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicēju akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņā.

(7) Izsakot brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, mērķa sabiedrības darbību nedrīkst kavēt ilgāk nekā nepieciešams, lai varētu veikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, un brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņš nedrīkst būt garāks par šā panta trešajā daļā noteikto termiņu.

(8) Ja komercsabiedrība ir emitējusi akcijas ar dažādas nominālvērtības balsstiesīgo kategoriju akcijām, akcionāru sapulcē, kurā lemj par aizstāvības pasākumiem pret sabiedrības pārņemšanu brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma laikā, katra akcionāra balsstiesību skaits atbilst viņa ieguldījumam mērķa sabiedrības kapitālā.

(9) Ja komercsabiedrība ir emitējusi akcijas ar dažādas nominālvērtības balsstiesīgo kategoriju akcijām, pirmajā akcionāru sapulcē, ko pēc piedāvājuma beigu termiņa sasauc pēc piedāvātāja iniciatīvas, lai grozītu statūtus vai atbrīvotu no amata esošos padomes locekļus un ieceltu amatā jaunus padomes locekļus, katra akcionāra balsstiesību skaits atbilst viņa ieguldījumam mērķa sabiedrības kapitālā.

(10) Ja pēc piedāvājuma izteikšanas piedāvātājam ir vismaz 75 procenti balsstiesīgo akciju, mērķa sabiedrības akcionāriem nav saistoši mērķa sabiedrības statūtos noteiktie akciju atsavināšanas vai balsstiesību ierobežojumi. Nav spēkā arī mērķa sabiedrības statūtos vai akcionāru savstarpējos līgumos noteiktās izņēmuma tiesības kādam no akcionāriem ievēlēt amatā vai atbrīvot no amata valdes vai padomes locekļus.

(11) Ja, pamatojoties uz šā panta piekto, septīto, astoto un devīto daļu, tiek ierobežotas kāda mērķa sabiedrības akcionāra tiesības un tādēļ viņam rodas zaudējumi, šim akcionāram ir tiesības pieprasīt no akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicēja atbilstošu kompensāciju. Ja puses nespēj vienoties par kompensācijas apmēru, to nosaka tiesa.

(12) Šā panta septītajā, astotajā un devītajā daļā noteiktie ierobežojumi nav spēkā, ja balsstiesību ierobežojumiem ir paredzēta atbilstoša mantiska kompensācija.

(13) Šo pantu nepiemēro attiecībā uz kooperatīvajām sabiedrībām, dalībvalstu tiesību aktos paredzētām īpašām tiesībām, kas atbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumiem, un gadījumos, kad dalībvalstīm pieder mērķa sabiedrības akcijas, kuras tām piešķir īpašas tiesības, kas atbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumiem.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

69.1 pants. Atpirkšanas piedāvājumu uzraudzība

(1) Akciju atpirkšanas piedāvājumu regulē šis likums, un tā norisi uzrauga Komisija, ja:

1) mērķa sabiedrības juridiskā adrese ir Latvijā un tās akcijas ir iekļautas Latvijā reģistrētā regulētajā tirgū;

2) mērķa sabiedrības juridiskā adrese nav Latvijā, bet tās akcijas ir iekļautas Latvijā reģistrētā regulētajā tirgū;

3) mērķa sabiedrības juridiskā adrese nav Latvijā un tās akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā Latvijā un citā dalībvalstī, bet Latvijā reģistrētā regulētajā tirgū tās ir iekļautas pirms laišanas publiskajā apgrozībā šajā dalībvalstī.

(2) Ja mērķa sabiedrības akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā vienlaikus vairākās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, mērķa sabiedrība nosaka, kuras dalībvalsts uzraudzības iestāde uzraudzīs akciju atpirkšanas piedāvājumu. Ja mērķa sabiedrība par iestādi, kas uzraudzīs akciju atpirkšanas piedāvājumu, izvēlas Komisiju, mērķa sabiedrība paziņo par to regulētā tirgus organizētājiem, kuru organizētajos regulētajos tirgos ir iekļautas mērķa sabiedrības akcijas, un Komisijai pirmajā dienā, kad vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

70.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta iesniegšanas kārtība

(1) Piedāvātājs ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc šā likuma 66.panta pirmās daļas 1.punktā minēto apstākļu iestāšanās vai 66.panta pirmās daļas 2.punktā minētā akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanas, vai piedāvātāja lēmuma izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu iesniedz Komisijai iesniegumu par akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu.

(2) Vienlaikus ar iesniegumu piedāvātājs iesniedz:

1) akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu un tā tekstu elektroniskā veidā;

2) piedāvājuma cenas atbilstības izvērtējumu;

3) reģistrācijas apliecības kopiju, ja piedāvātājs ir nerezidents, vai personu apliecinoša dokumenta kopiju, ja piedāvātājs ir fiziskā persona;

4) dokumentus, kas apliecina līdzekļu pietiekamību piedāvājumā paredzēto saistību izpildei likumā noteiktajā termiņā.

(3) Izsakot brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, piedāvājuma cenas atbilstības izvērtējums nav jāsniedz.

(4) Ja akciju atpirkšanas piedāvājums tiek izteikts šā likuma 66.panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā, piedāvātājs papildus iesniedz:

1) akcionāru sapulces protokola izrakstu, kurā norādīti akcionāri, kas balsojuši "par";

2) dokumentus, kas apliecina piedāvātāja tiesības izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu to akcionāru vārdā, kuri balsojuši "par".

(41) Ja akciju atpirkšanas piedāvājums tiek izteikts šā likuma 66.panta pirmajā daļā minētajā gadījumā un vienas atpērkamās akcijas cena tiek noteikta atbilstoši šā likuma 74.panta septītajā daļā minētajai kārtībai, piedāvātājs papildus iesniedz mērķa sabiedrības likvidācijas vērtības aplēsi.

(5) Par dokumentiem, kas apliecina līdzekļu pietiekamību piedāvājumā paredzēto saistību izpildei likumā noteiktajā termiņā, uzskata:

1) Komisijai adresētu rakstveida apliecinājumu (saistību rakstu) par līdzekļu piešķiršanu piedāvātājam piedāvājumā paredzēto saistību izpildei, kuru izsniegusi kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai apdrošināšanas sabiedrība, kas reģistrēta:

a) Latvijas Republikā vai dalībvalstī,

b) ārvalstī, ja Komisija noslēgusi sadarbības līgumu par informācijas apmaiņu ar attiecīgo ārvalsts uzraudzības institūciju;

2) izziņas par piedāvātāja mērķa noguldījumu, kuru tas ir tiesīgs izmantot tikai norēķiniem par akciju atpirkšanu, ja tās izsniegusi:

a) Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde,

b) dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga pieņemt noguldījumus,

c) ārvalstī (bet ne dalībvalstī) reģistrēta kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga pieņemt noguldījumus, ja Komisija noslēgusi sadarbības līgumu par informācijas apmaiņu ar attiecīgo ārvalsts uzraudzības institūciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. un 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

71.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekts

Akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā norāda:

1) mērķa sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru, e-pasta adresi (ja tāda ir) un interneta mājaslapas adresi (ja tāda ir izveidota);

2) informāciju par piedāvātāju un personām, kas rīkojas saskaņoti ar piedāvātāju vai mērķa sabiedrību, ja iespējams, norādot to attiecības ar piedāvātāju un mērķa sabiedrību:

a) fiziskajām personām — vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir) vai dzimšanas gadu un datumu,

b) juridiskajām personām — firmu, reģistrācijas numuru, datumu un vietu, kā arī juridisko adresi;

3) piedāvājuma veidu (obligātais vai brīvprātīgais). Ja izteikts obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, norāda, kurš no normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem attiecīgā piedāvājuma izteikšanai ir iestājies;

4) akciju ISIN kodu (unikāla burtu vai ciparu kombinācija, ko Latvijas Centrālais depozitārijs pirms iegrāmatošanas piešķir finanšu instrumentiem, lai tos identificētu) un, ja izteikts brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums, maksimālo vai minimālo akciju skaitu (daļu procentos no akciju kopskaita), ko piedāvātājs apņemas iegādāties;

5) vienas akcijas atpirkšanas cenu un tās noteikšanai izmantotās metodes (ja izteikts obligātais vai galīgais akciju atpirkšanas piedāvājums);

6) informāciju par akciju apmaksas un maiņas kārtību un termiņiem, bet gadījumos, ja kā atlīdzība par akcijām tiek piedāvāti citi finanšu instrumenti, — informāciju par šiem finanšu instrumentiem;

7) piedāvājuma termiņu;

8) kārtību, kādā mērķa sabiedrības akcionāri var pieņemt piedāvājumu, atsevišķi norādot kārtību, kādā piedāvājumu var pieņemt:

a) personas, kurām pieder publiskajā apgrozībā esošas mērķa sabiedrības akcijas,

b) personas, kurām pieder publiskajā apgrozībā neesošas mērķa sabiedrības akcijas;

9) piedāvātāja nodomus par mērķa sabiedrības turpmāko darbību, darba vietu saglabāšanu, ieskaitot visas būtiskās izmaiņas nodarbinātības nosacījumos, piedāvātāja komercsabiedrību (ja piedāvātājs ir juridiskā persona un piedāvājums ietekmē tā turpmāko darbību) un stratēģiskos plānus attiecībā uz abām komercsabiedrībām un to iespējamo ietekmi uz mērķa sabiedrības un piedāvātāja komercsabiedrības nodarbinātību un komercsabiedrības atrašanās vietas maiņu;

10) citu būtisku informāciju, kura tieši attiecināma uz piedāvājumu vai piedāvātāju un kuru piedāvātājs vai Komisija uzskata par nepieciešamu atklāt prospektā;

11) piedāvāto zaudējumu kompensācijas apmēru mērķa sabiedrības akcionāriem, kuru tiesības tiek ierobežotas saskaņā ar šā likuma 69.panta vienpadsmito daļu, sniedzot detalizētu informāciju par to, kā šī kompensācija tiks izmaksāta, un norādot metodi, kas izmantota kompensācijas noteikšanā;

12) informāciju par piedāvājuma finansēšanas avotiem;

13) kādi tiesību akti reglamentēs piedāvātāja un mērķa sabiedrības akcionāru noslēgtos līgumus saistībā ar piedāvājumu, un informāciju par tiesām, kas izskata savstarpējos strīdus.

(15.06.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.03.2009.)

72.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta izskatīšanas kārtība

(1) Pēc tam, kad Komisija saņēmusi prospektu par akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu, tā, izmantojot pieejamos sakaru un informācijas līdzekļus, nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā ievieto oficiālajā glabāšanas sistēmā, kā arī paziņo attiecīgajam regulētā tirgus organizētājam šādu informāciju:

1) 71.panta 2.punktā minēto informāciju par piedāvātāju;

2) prospektā norādīto vienas akcijas atpirkšanas cenu;

3) piedāvājuma termiņu.

(2) Tirgus organizētājs šā panta pirmajā daļā minēto informāciju nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.

(3) Komisija izskata iesniegumu un akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu un 10 darba dienu laikā pēc visu šā likuma 70.pantā minēto atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu izteikt piedāvājumu. Ja obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā tiek izmantotas šā likuma 74.panta septītajā vai astotajā daļā minētās cenas noteikšanas metodes, Komisija pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu izteikt piedāvājumu 30 darbdienu laikā pēc visu šā likuma 70.pantā minēto atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas.

(4) Ja Komisijai nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti vai tie nav noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, Komisija nelemj par atļauju vai atteikumu izteikt piedāvājumu un rakstveidā piedāvātājam dara zināmus konstatētos trūkumus, kā arī termiņu to novēršanai. Ja piedāvātājs Komisijas noteiktajā termiņā novērš iepriekš rakstveidā Komisijas norādītos trūkumus, iesniegums uzskatāms par iesniegtu Komisijai pirmreizējā tā iesniegšanas dienā un Komisija pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu izteikt piedāvājumu. Ja piedāvātājs Komisijas noteiktajā termiņā nenovērš iepriekš rakstveidā Komisijas norādītos trūkumus, iesniegums uzskatāms par neiesniegtu.

(5) Komisija nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc lēmuma pieņemšanas informē piedāvātāju par pieņemto lēmumu.

(6) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par atļauju izteikt piedāvājumu, Komisija par to vienlaikus informē gan piedāvātāju, gan arī attiecīgo tirgus organizētāju, kura regulētajā tirgū iekļautas akcijas, un elektroniskā veidā nosūta tam akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu.

(7) Tirgus organizētājs nekavējoties ievieto akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu savā mājas lapā internetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 22.05.2008. un 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

72.1 pants. Atpirkšanas piedāvājuma prospektu savstarpēja atzīšana

(1) Pēc atpirkšanas piedāvājuma prospekta apstiprināšanas piedāvātājs, pārtulkojis atpirkšanas piedāvājuma prospektu attiecīgo dalībvalstu kompetento institūciju atzītās valodās un papildinājis to ar attiecīgo dalībvalstu normatīvajos aktos noteikto informāciju, ir tiesīgs izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos ir iekļautas mērķa sabiedrības akcijas.

(2) Piedāvātājs ir tiesīgs izteikt atpirkšanas piedāvājumu par Latvijā reģistrētā regulētajā tirgū iekļautu citā dalībvalstī reģistrētu sabiedrību akcijām, iesniedzot Komisijai šajā dalībvalstī apstiprinātu akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu un tā notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā, papildinot akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu, iekļaujot tajā kārtību, kādā piedāvājumu var pieņemt Latvijā esošie mērķa sabiedrības akcionāri, un kārtību, kādā notiks norēķini par šīm akcijām.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

73.pants. Informācijas atklāšana par akciju atpirkšanas piedāvājumu

(1) Persona, kas pieņēmusi lēmumu izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, vai persona, kurai saskaņā ar šā likuma noteikumiem ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, pēc lēmuma pieņemšanas vai attiecīgo apstākļu iestāšanās nekavējoties informē par to mērķa sabiedrības valdi.

(2) Piedāvātājs ir tiesīgs izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu tikai pēc tam, kad Komisija pieņēmusi lēmumu par atļauju izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(3) Piedāvātājs pēc tam, kad saņēmis Komisijas lēmumu par atļauju izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, nekavējoties rakstveidā informē mērķa sabiedrību par piedāvājuma noteikumiem un nodrošina tās valdei iespēju iepazīties ar piedāvājuma prospektu.

(4) Piedāvātājs piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmis Komisijas lēmumu par atļauju izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" šādu informāciju par akciju atpirkšanas piedāvājumu:

1) šā likuma 71.panta 1., 2., 5. un 7.punktā minēto informāciju;

2) vietu un laiku, kur un kad iespējams iepazīties ar akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu.

(5) Piedāvātājs, kurš izsaka brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu saskaņā ar šā likuma 67.panta otrās daļas noteikumiem, publikācijā norāda arī minimālo vai maksimālo akciju skaitu, ko tas plāno atpirkt.

(6) Piedāvātājs, kurš atbilstoši šā likuma 67.panta piektās daļas noteikumiem neatpirks akcijas, ja mērķa sabiedrības akcionāri nepieņems piedāvājumu vismaz minimālajā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā noteiktajā apjomā, to nepārprotami norāda publikācijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

74.pants. Akcijas cenas noteikšana obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā

(1) Izsakot obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, vienas atpērkamās akcijas cena nedrīkst būt zemāka par:

1) cenu, par kādu piedāvātājs vai personas, kas rīkojas saskaņoti ar piedāvātāju, pēdējo 12 mēnešu laikā ir ieguvušas mērķa sabiedrības akcijas. Ja akcijas iegādātas par dažādām cenām, atpirkšanas cena ir augstākā akciju iegādes cena pēdējo 12 mēnešu laikā pirms šā likuma 66.panta pirmajā daļā norādīto apstākļu iestāšanās;

2) akcijas vidējo svērto cenu regulētajā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, kurā ar attiecīgo akciju ir bijis vislielākais apgrozījums pēdējo 12 mēnešu laikā. Akcijas vidējo svērto cenu aprēķina par pēdējiem 12 mēnešiem pirms šā likuma 66.panta pirmajā daļā norādīto apstākļu iestāšanās;

3) akcijas vērtību, ko aprēķina, dalot mērķa sabiedrības tīros aktīvus ar emitēto akciju skaitu. Tīros aktīvus aprēķina, no kopējiem aktīviem atskaitot mērķa sabiedrībai piederošās pašas akcijas un saistības. Ja mērķa sabiedrībai ir akcijas ar dažādu nominālvērtību, aprēķinot akcijas vērtību, tīros aktīvus sadala proporcionāli katras nominālvērtības akciju īpatsvaram pamatkapitālā.

(2) Nosakot vienas atpērkamās akcijas vērtību saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3.punktu, akcijas vērtības aprēķinā izmanto datus no pēdējā akcionāru sapulcē apstiprinātā mērķa sabiedrības gada pārskata, par kuru sniegts zvērināta revidenta ziņojums. Laiks starp tā darbības gada pēdējo dienu, par kuru sagatavots gada pārskats, un dienu, kad Komisijai iesniegts piedāvājums, nevar būt garāks par 16 mēnešiem. Ja atbilstoši normatīvajiem aktiem mērķa sabiedrība sagatavo gada pārskatu ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, laiks starp tā darbības gada pēdējo dienu, par kuru sagatavots gada pārskats, un dienu, kad Komisijai iesniegts piedāvājums, nevar būt garāks par 19 mēnešiem. Akcijas vērtības aprēķinā izmanto datus no pēdējā mērķa sabiedrības ceturkšņa pārskata, ja akciju vērtība, kas aprēķināta, izmantojot ceturkšņa pārskata datus, ir vismaz par 10 procentiem lielāka nekā akcijas vērtība, kas noteikta, izmantojot pārskata gada datus. Ja mērķa sabiedrība sagatavo arī konsolidēto gada pārskatu, tad, nosakot atpērkamās akcijas vērtību, izmanto konsolidētā pārskata datus. Ja mērķa sabiedrība sagatavo gada pārskatus gan saskaņā ar reģistrācijas valsts likumiem, gan saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, tad, nosakot atpērkamās akcijas vērtību, izmanto saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem sagatavotā pārskata datus.

(3) Ja obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu izsaka pēc šā likuma 66.panta pirmās daļas 2.punktā norādīto apstākļu iestāšanās, piedāvājuma cenas noteikšanā netiek piemērots šā panta pirmās daļas 1.punkts.

(4) Ja mērķa sabiedrībai ir akcijas ar dažādu nominālvērtību, vienas atpērkamās akcijas cenu nosaka katras nominālvērtības akcijām atsevišķi.

(5) Ja piedāvātājs no dienas, kad iestājušies apstākļi, kuros viņam jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, līdz piedāvājuma termiņa beigu dienai noslēdz darījumu par mērķa sabiedrības akciju iegādi par cenu, kas ir lielāka nekā piedāvājumā noteiktā cena, šā darījuma cena kļūst par piedāvājuma cenu.

(6) Sešu mēnešu laikā no dienas, kad beidzies piedāvājuma termiņš, piedāvātājs ir tiesīgs slēgt darījumu par mērķa sabiedrības akciju iegādi par cenu, kas ir lielāka, nekā noteikts piedāvājumā, tikai tad, ja tas izmaksā cenu starpību visām personām, kuras tam pārdevušas akcijas, atsaucoties uz akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(7) Ja tiesa ir ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu, akciju atpirkšanas cenu obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā nosaka, dalot mērķa sabiedrības likvidācijas vērtību ar emitēto akciju skaitu. Likvidācijas vērtību aprēķina kā aplēsto vērtību, kuru varētu iegūt, pārdodot mērķa sabiedrības aktīvus, izņemot tos nemateriālos aktīvus, kurus nevar pārdot kā atsevišķus aktīvus. No iegūtās vērtības atskaita šo aktīvu pārdošanas izmaksas un mērķa sabiedrības saistības. Likvidācijas vērtību Uzņēmumu reģistra mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā iekļauts mantiskā ieguldījuma novērtēšanas eksperts nosaka pēc stāvokļa dienā, kad iestājušies apstākļi, kas rada piedāvātājam pienākumu izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(8) Komisijai pēc piedāvātāja lūguma ir tiesības obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā noteikt citu akciju atpirkšanas cenu, kas atšķiras no šā panta pirmajā daļā minētās cenas, ja mērķa sabiedrības finanšu stāvokli ir ietekmējuši ārkārtas apstākļi, kuru dēļ akciju atpirkšanas cena, kas noteikta saskaņā ar šā panta pirmo daļu, nav samērīga ar akciju vērtību dienā, kad iestājušies apstākļi, kas rada piedāvātājam pienākumu izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Šīs daļas pirmajā teikumā minētajā gadījumā piedāvātājs Komisijai iesniedz pierādījumus par apstākļiem, kuru dēļ akciju atpirkšanas cena nosakāma, neievērojot šā panta pirmajā daļā ietvertos akcijas cenas noteikšanas principus. Šajā daļā minētajā gadījumā akciju vērtību aprēķina saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3.punktā noteikto kārtību, izmantojot datus no pēdējiem pieejamiem mērķa sabiedrības finanšu pārskatiem, kuri, ja nepieciešams, koriģēti, ņemot vērā ārkārtas apstākļu ietekmi.

(9) Komisijai ir tiesības obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā noteikt citu akciju atpirkšanas cenas noteikšanas periodu, kas atšķiras no šā panta pirmajā daļā norādītā perioda, ja piedāvātājs ir iesniedzis Komisijai iesniegumu par akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu pēc šā likuma 70.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa.

(10) Ja Komisija izdod administratīvo aktu, kurā konstatē, ka personai saskaņā ar šā likuma noteikumiem ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, bet persona to nav izteikusi, minētajai personai šā pienākuma izpildes termiņš sākas administratīvā akta spēkā stāšanās dienā. Šādā obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā vienas akcijas atpirkšanas cenu aprēķina saskaņā ar šā likuma 74.panta pirmajā daļā noteikto kārtību, akciju atpirkšanas cenas noteikšanas periodu rēķinot no administratīvā akta izdošanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 15.10.2009. un 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

75.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma noteikumu grozīšanas kārtība

(1) Ja līdz akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām ir vismaz 10 darbdienas, piedāvātājam ir tiesības grozīt šādus akciju atpirkšanas piedāvājuma noteikumus:

1) pagarināt piedāvājuma termiņu, nepārsniedzot šā likuma 69.panta trešajā daļā noteiktos termiņa ierobežojumus;

2) paaugstināt vienas atpērkamās akcijas cenu;

3) grozīt citus noteikumus, ja nepasliktinās pārējo mērķa sabiedrības akcionāru stāvoklis un ja nerodas apstākļi, kas nostāda mazāk izdevīgā stāvoklī tos mērķa sabiedrības akcionārus, kuri jau pieņēmuši piedāvājumu.

(2) Ja piedāvātājs nolemj grozīt akciju atpirkšanas piedāvājuma noteikumus, tas sagatavo akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta grozījumus un iesniedz tos Komisijai tādā pašā kārtībā kā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu.

(3) Komisija triju darbdienu laikā pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta grozījumu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu grozīt piedāvājuma noteikumus un par to nekavējoties informē piedāvātāju.

(4) Par atļauju grozīt akciju atpirkšanas piedāvājuma noteikumus Komisija nekavējoties informē arī attiecīgo tirgus organizētāju un elektroniskā veidā nosūta tam akciju atpirkšanas piedāvājuma grozījumu tekstu.

(5) Tirgus organizētājs grozījumus, kas izdarīti akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā, nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.

(6) Piedāvātājs ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmis Komisijas lēmumu par atļauju grozīt piedāvājuma noteikumus, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par grozījumiem akciju atpirkšanas piedāvājumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

76.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma atcelšanas kārtība

(1) Komisija ir tiesīga atcelt akciju atpirkšanas piedāvājumu, ja tā konstatē normatīvo aktu pārkāpumus vai arī no piedāvātāja neatkarīgus apstākļus, kuru rezultātā piedāvājumu nav iespējams izpildīt nepārvaramas varas dēļ.

(2) Lēmumu par akciju atpirkšanas piedāvājuma atcelšanu Komisija nekavējoties paziņo piedāvātājam un attiecīgajam tirgus organizētājam.

77.pants. Mērķa sabiedrības pienākumi

(1) Mērķa sabiedrības valde piecu darbdienu laikā pēc tam, kad publicēts sludinājums par akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu, sagatavo atzinumu, kurā pauž savu viedokli par piedāvājumu un tā pamatojumu, par piedāvājuma īstenošanas ietekmi uz mērķa sabiedrības interesēm (īpaši — uz nodarbinātību), kā arī par piedāvātāja stratēģiskajiem plāniem attiecībā uz mērķa sabiedrību un šo plānu iespējamo netiešo ietekmi uz nodarbinātību un komercsabiedrības atrašanās vietas maiņu.

(2) Mērķa sabiedrības valde savu viedokli pauž, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, ar kuru palīdzību tiek informēts iespējami plašāks to personu loks, kuru intereses skar piedāvājums.

(3) Mērķa sabiedrības valde informē par savu viedokli tirgus organizētāju, kurš nekavējoties šo informāciju ievieto savā mājas lapā internetā vai dara to publiski pieejamu citā tirgus organizētāja noteiktajā veidā.

(4) Mērķa sabiedrības valde par savu viedokli informē mērķa sabiedrības darbiniekus vai viņu pārstāvjus. Ja mērķa sabiedrības darbinieku pārstāvji līdz valdes viedokļa publicēšanai ir iesnieguši valdei atsevišķu atzinumu par piedāvājuma ietekmi uz nodarbinātību, šo atzinumu pievieno valdes atzinumam.

(5) Mērķa sabiedrības valde un padome no brīža, kad piedāvātājs ir informējis valdi un padomi par savu nodomu izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, līdz piedāvājuma termiņa beigām pirms tādu pasākumu veikšanas, kuri var izjaukt atpirkšanas piedāvājuma sekmīgu norisi, iegūst akcionāru sapulces atļauju šādām darbībām. Minētā atļauja nav nepieciešama, ja tiek meklēti alternatīvi akciju atpirkšanas piedāvājumi.

(6) Ja šā panta piektajā daļā noteiktie lēmumi ir pieņemti pirms tam, kad mērķa sabiedrības valde vai padome ir uzzinājusi par brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu, un piedāvājums vēl nav daļēji vai pilnīgi īstenots, akcionāru sapulces piekrišana ir nepieciešama jebkuram lēmumam, kurš nav daļa no mērķa sabiedrības parastās saimnieciskās darbības un kura īstenošana var izjaukt akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(7) Ja akciju atpirkšanas piedāvājums tiek izteikts šā likuma 66.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā, mērķa sabiedrībai ir pienākums ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā no dienas, kad šā likuma 79.panta trešajā daļā minētais sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", iesniegt regulētā tirgus organizētājam iesniegumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

(8) Regulētā tirgus organizētājs pēc šā panta septītajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas 10 darba dienu laikā pieņem lēmumu par mērķa sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, ja vien 10 darba dienu laikā no dienas, kad šā likuma 79.panta trešajā daļā minētais sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", piedāvātājam nav radušās tiesības izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu. Ja regulētā tirgus organizētājs šā panta septītajā daļā minētajā termiņā nesaņem iesniegumu par mērķa sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, Komisija 10 darba dienu laikā pieņem lēmumu par mērķa sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, ja vien 10 darba dienu laikā no dienas, kad šā likuma 79.panta trešajā daļā minētais sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", piedāvātājam nav radušās tiesības izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(9) Ja 10 darba dienu laikā no dienas, kad šā panta astotajā daļā minētais sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", piedāvātājam ir radušās tiesības izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, regulētā tirgus organizētājs 10 darba dienu laikā pieņem lēmumu par mērķa sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus pēc šim likumam atbilstoša akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas noslēguma. Par šajā daļā minētā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas noslēgumu uzskatāma diena, kad šā likuma 79.panta trešajā daļā minētais sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(10) Ja 10 darba dienu laikā no dienas, kad šā panta astotajā daļā minētais sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", piedāvātājam ir radušās tiesības izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, bet piedāvātājs likumā paredzētajā termiņā savas tiesības, kas izriet no šā likuma 81.panta noteikumiem, neizmanto, Komisija ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā no piedāvātāja tiesību izmantošanas termiņa beigām pieņem lēmumu par mērķa sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 22.05.2008. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

78.pants. Aizliegums traucēt akciju atpirkšanas piedāvājuma norisi

(1) Mērķa sabiedrības padomes un valdes locekļiem ir aizliegts ar savu darbību vai bezdarbību traucēt akciju atpirkšanas piedāvājuma norisi.

(2) Pēc tam, kad sludinājums par akciju atpirkšanas piedāvājumu publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", vai ar brīdi, kad mērķa sabiedrībai kļūst zināma informācija par pienākumu izteikt obligāto piedāvājumu, mērķa sabiedrība nedrīkst veikt jaunas akciju vai konvertējamu obligāciju emisijas, kuru rezultātā mainās vai var mainīties balsstiesību sadalījums akcionāru sapulcē.

(3) Mērķa sabiedrība nedrīkst pieņemt lēmumus, kas ir pretrunā ar šā likuma 69.panta ceturtās daļas noteikumiem.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktais aizliegums ir spēkā līdz akciju atpirkšanas piedāvājumā noteiktā apmaksas termiņa beigām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

79.pants. Ziņošana par akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātiem

(1) Piedāvātājs piecu darbdienu laikā pēc piedāvājuma termiņa beigām iesniedz Komisijai, attiecīgajam tirgus organizētājam un mērķa sabiedrībai ziņojumu par piedāvājuma rezultātiem, kurā norāda:

1) šā likuma 71.panta 1. un 2.punktā minēto informāciju;

2) pārdošanai piedāvāto akciju skaitu;

3) akciju skaitu, kas pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma izpildes būs piedāvātāja rīcībā.

(2) Ja mērķa sabiedrības akcionāri pieņēmuši brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu par tādu akciju skaitu, kas pārsniedz piedāvājuma prospektā norādīto maksimālo akciju daudzumu, ko piedāvātājs plāno atpirkt, vienlaikus ar šā panta pirmajā daļā minēto informāciju piedāvātājs norāda arī proporcionālās sadales koeficientu.

(3) Piedāvātājs piecu darbdienu laikā pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" sludinājumu par piedāvājuma rezultātiem, kurā ietverta šā panta pirmajā daļā minētā informācija.

(4) Ziņojumu Komisijai un tirgus organizētājam piedāvātājs iesniedz arī elektroniskā veidā. Tirgus organizētājs ziņojumu nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā, bet Komisija - oficiālajā glabāšanas sistēmā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

80.pants. Norēķini

(1) Piedāvātājs papildus mērķa sabiedrības akciju apmaksai naudā var paredzēt arī to apmaiņu pret citiem pārvedamiem vērtspapīriem vai to iegūšanas tiesībām. Ja piedāvātājs šīs tiesības izmanto, to norāda akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā, minot apmaiņas noteikumus. Maiņas kārtībai jābūt tādai, kas nepieļauj risku, ka tie mērķa sabiedrības akcionāri, kuri atsaukušies uz piedāvājumu, nesaņem apmaināmos pārvedamus vērtspapīrus.

(2) Ieguldītājs, kurš nolēmis pieņemt akciju atpirkšanas piedāvājumu un akciju atpirkšanas termiņā iesniedzis attiecīgu iesniegumu, ir tiesīgs atsaukt iesniegumu līdz akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām.

(3) Ja ieguldītājs izvēlas kā atlīdzību par akcijām saņemt pārvedamus vērtspapīrus, to norāda iesniegumā.

(4) Akciju atpirkšanas vai apmaiņas maksimālais termiņš ir piecas dienas no akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienas.

(5) Publiskajā apgrozībā esošo akciju atpirkšana vai maiņa notiek saskaņā ar vienlaicīguma principu — piegāde pret samaksu vai piegāde pret piegādi.

(6) Slēgto emisiju akciju apmaksa notiek atbilstoši piedāvājuma prospektā noteiktajai kārtībai. Grozījumus, kurus mērķa sabiedrības akcionāru reģistrā nepieciešams izdarīt pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma noslēgšanās, izdara mērķa sabiedrības valde, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina akciju apmaksu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

81.pants. Galīgais akciju atpirkšanas piedāvājums

(1) Persona, kura, ievērojot visas šā likuma prasības, ir ieguvusi mērķa sabiedrības akcijas tādā daudzumā, kas sasniedz vai pārsniedz 95 procentus no mērķa sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita, vai kura brīvprātīgā vai obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātā ir noslēgusi līgumus, saskaņā ar kuriem tā tiešā veidā iegūs no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, kas sasniedz vai pārsniedz 95 procentus no balsstiesīgo akciju kopskaita, var pieprasīt, lai pārējie akcionāri tai pārdod viņiem piederošās mērķa sabiedrības akcijas. Šāds piedāvājums uzskatāms par galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(2) Ja 95 procentus no balsstiesīgo akciju kopskaita personai nodrošina gan tiešā, gan netiešā līdzdalība, galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu šī persona ir tiesīga izteikt tikai tad, ja tā šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņos ir ziņojusi par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu netiešā veidā.

(21) Galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu šā panta pirmajā daļā minētā persona ir tiesīga izteikt triju mēnešu laikā no dienas, kad tā ieguvusi tādu akciju skaitu, kas sasniedz vai pārsniedz 95 procentus no balsstiesīgo akciju kopskaita, vai, ja šā panta pirmajā daļā minētā persona nav izteikusi galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu iepriekš minētajā termiņā, — triju mēnešu laikā no dienas, kad ir notecējis termiņš šīs personas no jauna izteiktajam obligātajam akciju atpirkšanas piedāvājumam vai brīvprātīgajam akciju atpirkšanas piedāvājumam, kas izteikts visiem mērķa sabiedrības akcionāriem par visām mērķa sabiedrības akcijām.

(3) Galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu drīkst izteikt pēc tam, kad pieņemts lēmums par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Ja akcionāru sapulcē jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus "par" ir balsojuši vairāki akcionāri un viens no tiem ir šā panta pirmajā daļā minētā persona, šī persona var apvienot obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu ar galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu un tiem akcionāriem, kuri balsojuši par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, bet kuri neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, nav pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Šādā gadījumā piedāvātājs ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc šā likuma 66.panta pirmās daļas 2.punktā minētā akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanas iesniedz Komisijai iesniegumu par galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu.

(4) Akciju atpirkšanas cenu šā panta pirmajā un trešajā daļā minētajos gadījumos nosaka saskaņā ar šā likuma 74.panta pirmās daļas prasībām. Ja persona iegūst šā panta pirmajā daļā noteikto balsstiesību daudzumu brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātā, tā ir tiesīga izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu par cenu, kāda bija noteikta brīvprātīgajā akciju atpirkšanas piedāvājumā.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos pārējiem akcionāriem ir pienākums pārdot sev piederošās mērķa sabiedrības akcijas.

(6) Galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 dienām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006. un 26.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.03.2009.)

82.pants. Galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas kārtība

(1) Ja piedāvātājs nolemj izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, tas sagatavo piedāvājuma prospektu un iesniedz to Komisijai vienlaikus ar iesniegumu un šā likuma 70.panta otrās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajiem dokumentiem.

(2) Ja galīgā akciju piedāvājuma izteicējs daļu līdzdalības ieguvis netiešā veidā, vienlaikus ar šā panta pirmajā daļā norādītajiem dokumentiem tas iesniedz Komisijai arī dokumentus (līgumus, pilnvaras u.c.), kas apliecina tā tiesības uz netiešo līdzdalību.

(3) Galīgajā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā ietver vismaz šā likuma 71.panta 1., 2., 4., 5., 6., 7. un 8.punktā minēto informāciju.

(4) Komisija iesniegumu un galīgo akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu izskata 10 darbdienu laikā pēc visu šajā pantā minēto atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas un pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(5) Komisija nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā informē piedāvātāju par pieņemto lēmumu.

(6) Komisija nekavējoties informē attiecīgo tirgus organizētāju un nosūta tam galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu elektroniskā veidā. Tirgus organizētājs galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.

(7) Komisija nekavējoties nosūta Latvijas Centrālajam depozitārijam lēmuma par atļauju izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu kopiju un galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu elektroniskā veidā. Latvijas Centrālais depozitārijs nosūta galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu elektroniskā veidā visām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru kontos Latvijas Centrālajā depozitārijā ir iegrāmatotas attiecīgās akcijas.

(8) Piedāvātājs piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmis Komisijas lēmumu par atļauju izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" šādu informāciju par galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu:

1) šā likuma 71.panta 1., 2., 5. un 7.punktā minēto informāciju;

2) vietu un laiku, kur un kad iespējams iepazīties ar galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu vai to saņemt.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

83.pants. Akciju atsavināšana par labu galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicējam

(1) Ja akcionārs nav pieņēmis galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu tā izteikšanas termiņā, nākamajā dienā pēc akciju atpirkšanas termiņa beigu dienas akcijas tiek bloķētas akcionāra kontos un akcionārs zaudē tiesības rīkoties ar tām. Par akciju bloķēšanu ir atbildīgas kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības.

(2) Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības akcijas bloķē, pamatojoties uz galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu, kas saņemts no Latvijas Centrālā depozitārija.

(3) Piecu dienu laikā pēc galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas termiņa beigu dienas piedāvātājs ieskaita Latvijas Centrālā depozitārija naudas kontā Latvijas Bankā tādu naudas summu euro, kas atbilst kopējai vēl neatpirkto akciju vērtībai saskaņā ar galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā noteikto vienas akcijas vērtību.

(4) Pēc tam, kad šā panta trešajā daļā noteiktā naudas summa pilnā apmērā ieskaitīta Latvijas Centrālā depozitārija naudas kontā Latvijas Bankā, Latvijas Centrālais depozitārijs pārskaita visas sākotnējā reģistrā un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību Latvijas Centrālajā depozitārijā atvērtajos korespondējošajos kontos iegrāmatotās attiecīgās akciju sabiedrības akcijas uz piedāvātāja kontu, vienlaikus veicot naudas pārvedumus uz attiecīgo kontu turētāju naudas kontiem un nosūtot pieprasījumu kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām dzēst attiecīgās akciju sabiedrības akcijas šā panta pirmajā daļā minēto akcionāru finanšu instrumentu kontos.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde vienas darbdienas laikā pēc naudas saņemšanas no Latvijas Centrālā depozitārija šo naudas summu ieskaita to personu naudas kontos atbilstoši iegrāmatoto akciju daudzumam, kuru finanšu instrumentu kontos galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā bija iegrāmatotas attiecīgās akciju sabiedrības akcijas.

(6) Atlīdzību tiem akcionāriem, kuru akcijas galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā atrodas Latvijas Centrālā depozitārija sākotnējā reģistrā, ieskaita Latvijas Centrālā depozitārija naudas kontā Latvijas Bankā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. un 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

83.1 pants. Mazākuma akcionāru pieprasījums atpirkt akcijas

Ja personai tiešā vai netiešā veidā pieder 90 vai vairāk procentu no kapitālsabiedrības akcijām, katrs no pārējiem šīs kapitālsabiedrības akcionāriem līdz brīdim, kad tiek izteikts galīgais akciju atpirkšanas piedāvājums, var pieprasīt, lai šī persona atpērk viņam piederošās akcijas par cenu, kas nav mazāka par to cenu, ko nosaka atbilstoši šā likuma 74.pantam.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

VI nodaļa
Iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju aizliegums

84.pants. Šīs nodaļas darbības joma

(1) Šīs nodaļas noteikumi ir saistoši visām personām attiecībā uz finanšu instrumentiem un atvasinātiem preču instrumentiem:

1) kurus tirgo kādā no Latvijas Republikas regulētajiem tirgiem, neatkarīgi no tā, vai darījums noticis kādā no šiem regulētajiem tirgiem vai ārpus tiem;

2) attiecībā uz kuriem emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas pieņēmušas lēmumu par iesniegumu, uz kura pamata varētu uzsākt šo finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu tirdzniecību kādā no Latvijas Republikas regulētajiem tirgiem;

3) kurus tirgo kādā no dalībvalstu regulētajiem tirgiem, neatkarīgi no tā, vai darījums noticis kādā no šiem regulētajiem tirgiem vai ārpus tiem;

4) attiecībā uz kuriem emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas pieņēmušas lēmumu par iesniegumu, uz kura pamata varētu uzsākt šo finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu tirdzniecību kādā no dalībvalstu regulētajiem tirgiem.

(2) Komisija uzrauga darbības, kas tiek veiktas ar šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajiem finanšu instrumentiem un atvasinātiem preču instrumentiem Latvijas Republikas teritorijā, dalībvalstīs vai ārvalstīs.

(3) Komisija uzrauga darbības, kas tiek veiktas ar šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētajiem finanšu instrumentiem un atvasinātiem preču instrumentiem Latvijas Republikas teritorijā.

(4) Šīs nodaļas noteikumi par iekšējās informācijas izmantošanas aizliegumu attiecas arī uz tādiem finanšu instrumentiem, kuri nav iekļauti kādā no Latvijas Republikas vai dalībvalstu regulētajiem tirgiem, bet kuru cena ir atkarīga no finanšu instrumentiem, kurus tirgo kādā no Latvijas Republikas vai dalībvalstu regulētajiem tirgiem.

(5) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz darījumiem, kurus veic Latvijas Republika, Latvijas Banka vai cita valsts pilnvarota institūcija, Eiropas Centrālā banka, dalībvalstu centrālās bankas vai citas dalībvalstu pilnvarotas institūcijas, lai īstenotu monetāro, valūtas maiņas kursa vai valsts parāda pārvaldes politiku.

(6) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz darījumiem ar pašu akcijām atpirkšanas programmās vai uz pasākumiem, kas vērsti uz finanšu instrumenta stabilizāciju un veikti atbilstoši Eiropas Komisijas regulai Nr. 2273/2003.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. un 08.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2012.)

85.pants. Iekšējās informācijas izmantošanas aizliegums

(1) Iekšējā informācija ir tāda ar emitentu vai finanšu instrumentiem tieši vai netieši saistīta precīza informācija, kura nav tikusi publiski atklāta un kuras atklāšana būtiski ietekmētu šā emitenta emitēto finanšu instrumentu vai no tiem atvasinātu finanšu instrumentu cenu. Par precīzu uzskatāma tāda informācija, kas norāda uz pastāvošu vai nākotnē iespējamu apstākļu kopumu vai bijušu vai varbūtēju notikumu un ir pietiekami specifiska, lai ļautu izdarīt secinājumus par šā apstākļu kopuma vai notikuma iespējamo ietekmi uz finanšu instrumentu vai no tiem atvasinātu finanšu instrumentu cenām. Par informāciju, kuras atklāšana būtiski ietekmētu emitenta emitēto finanšu instrumentu vai no tiem atvasinātu finanšu instrumentu cenu, uzskatāma informācija, ko vidusmēra ieguldītājs visdrīzāk izmantotu, pieņemot lēmumu pirkt vai pārdot finanšu instrumentus.

(2) Iekšējā informācija ir arī tāda ar emitentu vai finanšu instrumentiem tieši vai netieši saistīta informācija, kuras atklāšana būtiski ietekmētu šā emitenta emitēto finanšu instrumentu vai no tiem atvasinātu finanšu instrumentu cenu vai ieguldītāja lēmumu pirkt vai pārdot finanšu instrumentus un kuru persona, kas pieņem un izpilda vai nodod tālāk izpildei ieguldītāju rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, ir uzzinājusi no ieguldītāja, un kura izriet no ieguldītāja iesniegtā rīkojuma par darījumu.

(3) Attiecībā uz atvasinātiem preču instrumentiem iekšējā informācija ir tāda ar vienu vai vairākiem atvasinātiem preču instrumentiem saistīta informācija, kura nav tikusi publiski atklāta, bet kura parasti ir pieejama attiecīgā atvasinātu preču instrumentu tirgus dalībniekiem vai kuru atklāj saskaņā ar normatīvo aktu vai noslēgto līgumu prasībām, tirgus praksi vai tirgus darbības noteikumiem.

(4) Par pirmās pakāpes iekšējās informācijas turētājiem uzskata personas, kurām iekšējā informācija kļuvusi zināma:

1) veicot pienākumus emitenta pārvaldes institūcijās;

2) kā personai, kurai ir līdzdalība emitenta kapitālā;

3) veicot profesionālos pienākumus kā emitenta darbiniekam vai uz citu līgumisku vai likumisku attiecību pamata;

4) veicot krimināli sodāmas darbības.

(5) Neviena persona, kura ir pirmās pakāpes iekšējās informācijas turētāja, nedrīkst:

1) izpaust, izmantot vai nodot trešajām personām iekšējo informāciju, izņemot gadījumu, kad šādu informāciju izpauž vai nodod, veicot savus darba vai profesionālos pienākumus;

2) pamatojoties uz iekšējo informāciju, iegūt vai atsavināt finanšu instrumentus vai atvasinātus preču instrumentus savā vai citas personas vārdā, kā arī ieteikt vai uzdot citai personai iegūt vai atsavināt finanšu instrumentus vai atvasinātus preču instrumentus.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktais aizliegums attiecas arī uz personu, kura nav minēta šā panta piektajā daļā, ja šī persona zina vai tai būtu bijis jāzina, ka informācija ir iekšējā informācija.

(7) Ja pirmās pakāpes iekšējās informācijas turētājs ir juridiskā persona, šā panta piektajā daļā noteiktais aizliegums attiecas arī uz fiziskajām personām, kas piedalās lēmumu pieņemšanā par darījumu veikšanu šīs juridiskās personas vārdā.

(8) Šā panta aizliegums iegūt vai atsavināt finanšu instrumentus vai atvasinātus preču instrumentus savā vai citas personas vārdā neattiecas uz darījumiem, kuru izpildes pienākums izriet no līgumiem, kas noslēgti, pirms persona kļuva par iekšējās informācijas turētāju attiecībā uz šiem finanšu instrumentiem vai atvasinātiem preču instrumentiem.

(9) Informācija, kas balstās uz analīzi, kura veikta vienīgi uz publiski pieejamas informācijas pamata, nav uzskatāma par iekšējo informāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

86.pants. Iekšējās informācijas turētāju saraksts

(1) Emitents, kura finanšu instrumenti tiek tirgoti regulētajā tirgū Latvijas Republikā un kura izcelsmes dalībvalsts ir Latvijas Republika, izstrādā iekšējos noteikumus par iekšējās informācijas turētāju saraksta izveidošanu atbilstoši šā panta noteikumiem. Minētos iekšējos noteikumus emitents nekavējoties iesniedz Komisijai pēc tās pieprasījuma.

(2) Emitents, kura izcelsmes dalībvalsts ir Latvijas Republika, ne vēlāk kā līdz dienai, kad tā finanšu instrumenti tiek iekļauti regulētajā tirgū Latvijas Republikā, izveido iekšējās informācijas turētāju sarakstu. Sarakstā emitents iekļauj informāciju par:

1) emitenta valdes un padomes locekļiem un iekšējo revidentu (sabiedrības kontrolieri);

2) citām personām (emitenta darbiniekiem), kuru rīcībā saskaņā ar darba pienākumiem nonāk iekšējā informācija;

21) revīzijas komitejas locekļiem;

3) citiem vadošiem darbiniekiem, kuri nav šā panta otrās daļas 1.punktā minēto institūciju locekļi, bet kuru rīcībā pastāvīgi atrodas ar emitentu tieši vai netieši saistīta iekšējā informācija un kuru lēmumi var ietekmēt emitenta darbību un attīstību;

4) personām, kas saistītas ar šā panta otrās daļas 1. un 3.punktā minētajām personām. Par saistītām personām uzskatāmi: laulātais, aizgādībā esoši bērni, citi radinieki, kuriem vismaz gadu ar minēto personu ir kopīga saimniecība, jebkura juridiskā persona, ja tajā pārvaldes pienākumus pilda vai tieši vai netieši šo juridisko personu kontrolē šā panta otrās daļas 1. un 3.punktā minētās personas vai šo personu laulātais, aizgādībā esoši bērni vai šajā punktā minētie radinieki.

(3) Iekšējās informācijas turētāju sarakstā emitents norāda šādu informāciju:

1) iekšējās informācijas turētāju identificējošus datus (fiziskajām personām — rezidentiem — vārds, uzvārds, personas kods; fiziskajām personām — nerezidentiem — vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi; juridiskajām personām — firma, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un vieta);

2) pamatojumu personas iekļaušanai iekšējās informācijas turētāju sarakstā;

3) gadu un datumu, ar kuru personai, kas ir iekļauta iekšējās informācijas turētāju sarakstā, emitenta iekšējā informācija ir pieejama.

(4) Iekšējās informācijas turētāju sarakstu emitents iesniedz Komisijai piecu darba dienu laikā pēc finanšu instrumentu iekļaušanas regulētajā tirgū.

(5) Emitentam ir tiesības pieprasīt šā panta otrās daļas 1. un 3.punktā minētajām personām informāciju par saistītajām personām, lai izveidotu un uzturētu iekšējās informācijas turētāju sarakstu.

(6) Emitentam ir pienākums iekšējās informācijas turētāju sarakstu un tajā ietverto informāciju izmantot tikai darba pienākumu veikšanai. Katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt šo informāciju, attiecīgā emitenta iekšējās informācijas turētāju sarakstā norādītās ziņas, ja viņam šī informācija bija uzticēta vai kļuva zināma kā emitenta akcionāram, padomes, valdes, iekšējā audita dienesta vadītājam, loceklim vai darbiniekam, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Emitents izstrādā iekšējos noteikumus par kārtību, kādā iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas drīkst veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātajiem preču instrumentiem. Minētos iekšējos noteikumus emitents nekavējoties iesniedz Komisijai pēc tās pieprasījuma.

(8) Emitents informē iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļauto personu par tās iekļaušanu šajā sarakstā un iepazīstina ar emitenta iekšējiem noteikumiem par kārtību, kādā iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas drīkst veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātajiem preču instrumentiem.

(9) Šā panta otrās daļas 1. un 3.punktā minētajām personām ir pienākums:

1) informēt ar tām saistītās personas par to iekļaušanu emitenta iekšējās informācijas turētāju sarakstā;

2) informēt ar tām saistītās personas par emitenta iekšējiem noteikumiem attiecībā uz kārtību, kādā iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas drīkst veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātajiem preču instrumentiem;

3) sniegt emitentam nepieciešamo informāciju iekšējās informācijas turētāju saraksta izveidošanai un uzturēšanai par attiecīgajām ar šīm personām saistītajām personām un nekavējoties informēt emitentu, ja mainās šā panta trešās daļas 1. vai 2.punktā minētā informācija par attiecīgo saistīto personu.

(10) Grozījumus iekšējās informācijas turētāju sarakstā emitents izdara nekavējoties, ja tas papildināms ar informāciju par jaunu iekšējās informācijas turētāju, ja mainās iekšējās informācijas turētāja šā panta trešās daļas 1. vai 2. punktā minētā informācija vai ja iekšējā informācija personai vairs nav pieejama, norādot gadu un datumu, sākot ar kuru attiecīgā informācija personai ir pieejama vai vairs nav pieejama.

(11) Pēc grozījumu izdarīšanas iekšējās informācijas turētāju sarakstā emitents nekavējoties iesniedz Komisijai jauno iekšējās informācijas turētāju sarakstu ar tajā ietvertajiem grozījumiem.

(12) Emitents uzglabā iekšējās informācijas turētāju sarakstu un tajā izdarītos grozījumus ar informāciju par pēdējiem 10 gadiem, nodrošinot, ka iekšējās informācijas turētāju sarakstā šo grozījumu izdarīšanai ir iespējams izsekot.

(13) Komisija nodrošina regulētā tirgus organizētājam, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras ir tiesīgas sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā, pieeju tās rīcībā esošajiem aktuālajiem emitentu iekšējās informācijas turētāju sarakstiem.

(14) Regulētā tirgus organizētājam, ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir pienākums saskaņā ar šā panta trīspadsmito daļu tai pieejamo informāciju izmantot tikai darba pienākumu veikšanai. Katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt šo informāciju, emitentu iekšējās informācijas sarakstos norādītās ziņas, ja viņam šī informācija bija uzticēta vai kļuva zināma kā regulētā tirgus organizētāja, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes akcionāram vai daļu īpašniekam, padomes, valdes, iekšējā audita dienesta vadītājam, loceklim vai darbiniekam, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(15) Komisija izdod normatīvos noteikumus par iekšējās informācijas turētāju sarakstu iesniegšanas kārtību un par piekļuvi iekšējās informācijas turētāju sarakstiem.

(16) Emitents, kura finanšu instrumenti ir iekļauti regulētajā tirgū Latvijas Republikā, bet kura izcelsmes dalībvalsts nav Latvijas Republika, iekšējās informācijas turētāju sarakstu izveido un uztur atbilstoši savas izcelsmes dalībvalsts tiesību aktos noteiktajai kārtībai.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 26.02.2009. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

86.1pants. Paziņojums par darījumu ar finanšu instrumentiem

(1) Paziņojumu par darījumiem ar emitenta akcijām vai ar tām saistītiem finanšu instrumentiem, vai atvasinātiem finanšu instrumentiem, ja darījums veikts savā vārdā, šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā iesniedz šā likuma 86.panta otrās daļas 1., 3. un 4.punktā minētās personas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu rakstveidā valsts valodā vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, sniedz Komisijai piecu darbdienu laikā pēc darījuma veikšanas, ja viena darījuma apjoms pārsniedz 5000 euro, vai piecu darbdienu laikā pēc tāda pēdējā darījuma veikšanas, ar kuru kalendārajā gadā personas veikto darījumu kopējais apjoms pārsniedz 5000 euro. Darījumu kopējo apjomu aprēķina, summējot šā likuma 86.panta otrās daļas 1.punktā vai 3.punktā minēto personu un šā likuma 86.panta otrās daļas 4.punktā minēto attiecīgo saistīto personu darījumu apjomu. Paziņojumu nesniedz, ja darījumu kopējais apjoms kalendārajā gadā nepārsniedz 5000 euro.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā paziņojumā sniedz šādu informāciju:

1) paziņojumu sniedzošo personu identificējošus datus (fiziskajām personām — rezidentiem — vārds, uzvārds, personas kods; fiziskajām personām — nerezidentiem — vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi; juridiskajām personām — firma, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un vieta);

2) paziņojuma sniegšanas pienākuma pamatojumu;

3) emitenta firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru, vietu un iestādi;

4) finanšu instrumentu raksturojošu informāciju, kura nepārprotami ļauj identificēt finanšu instrumentu (finanšu instrumenta veids, ISIN kods u.tml.);

5) darījuma veidu (pirkšana, pārdošana);

6) darījuma datumu un vietu;

7) darījuma apjomu un cenu.

(31) Sniedzot paziņojumu pēc tāda pēdējā darījuma veikšanas, ar kuru kalendāra gadā personas veikto darījumu kopējais apjoms pārsniedz 5000 euro, paziņojumā ietver informāciju par katru darījumu, norādot tā veidu (pirkšana, pārdošana), datumu, vietu, apjomu un cenu.

(4) Komisija ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc paziņojuma saņemšanas, ievērojot fizisko personu datu aizsardzības prasības, ievieto to oficiālajā glabāšanas sistēmā.

(09.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 29.03.2007., 04.10.2007., 26.02.2009., 13.01.2011., 22.03.2012. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

87.pants. Iekšējās informācijas publicēšanas pienākums un tā izņēmumi

(1) Emitents, kura finanšu instrumenti vai atvasināti preču instrumenti tiek tirgoti regulētajā tirgū, nodrošina pēc iespējas ātrāku un precīzāku tādas iekšējās informācijas izplatīšanu, kas tieši attiecas uz šo emitentu vai tā emitētajiem finanšu instrumentiem vai atvasinātiem preču instrumentiem. Emitents nodrošina vienlaicīgu iekšējās informācijas izplatīšanu dalībvalstīs, kurās tas ir iesniedzis iesniegumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū vai saņēmis apstiprinājumu finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajā tirgū. Iekšējās informācijas atklāšanu nedrīkst maldinošā veidā apvienot ar emitenta darbības reklamēšanu. Emitents ir nodrošinājis iekšējās informācijas atklāšanu, ja tas nekavējoties informējis sabiedrību par apstākļu kopuma iestāšanos vai notikumu, pirms to var uzskatīt par oficiāli notikušu.

(2) Iekšējo informāciju emitents izplata šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā. Iekšējo informāciju emitents ievieto savā mājaslapā internetā, ja tāda ir izveidota, un nodrošina šīs informācijas atrašanos mājaslapā, kamēr tā ir aktuāla, bet ne mazāk kā sešus mēnešus no informācijas izplatīšanas dienas. Ja iekšējā informācijā, kas ir izplatīta, notiek būtiskas izmaiņas, emitents nodrošina šo izmaiņu izplatīšanu, izmantojot sākotnējos informācijas izplatīšanas kanālus.

(3) (Izslēgta ar 22.03.2012. likumu)

(4) Emitentam ir tiesības aizkavēt iekšējās informācijas izplatīšanu, lai aizsargātu savas likumīgās intereses, ja šīs iekšējās informācijas izplatīšanas aizkavēšana nemaldina ieguldītājus un ja emitents var nodrošināt šīs iekšējās informācijas konfidencialitāti.

(41) Likumīgās intereses var attiekties uz:

1) sarunām, kuras notiek, vai ar tām saistītām norisēm, ja publiska izziņošana varētu ietekmēt šo sarunu iznākumu vai normālu gaitu, īpaši apstākļos, kad ir apdraudēta emitenta finansiālā stabilitāte un informācijas publiskošana nopietni apdraudētu esošo un iespējamo akcionāru intereses, kaitējot uz emitenta finansiālās stabilitātes atjaunošanu virzītu sarunu pabeigšanai;

2) emitenta pārvaldes institūcijas pieņemtajiem lēmumiem vai noslēgtajiem līgumiem, kam nepieciešams citas emitenta institūcijas apstiprinājums, lai tie stātos spēkā, ja emitenta organizatoriskā struktūra paredz pārvaldes institūciju nodalīšanu, gadījumā, kad iekšējās informācijas publiska izziņošana pirms šādas apstiprināšanas, vienlaikus paziņojot, ka joprojām tiek gaidīts attiecīgais apstiprinājums, varētu ietekmēt sabiedrības vērtējumu par emitentu.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos emitents nekavējoties informē Komisiju, norādot neizplatītās iekšējās informācijas saturu un neizplatīšanas iemeslus.

(6) Ja emitents vai tā pilnvarota persona, kura ir emitenta darbinieks vai kurai ar emitentu ir citas līgumiskas vai likumiskas attiecības, pildot savus darba vai profesionālos pienākumus, atklāj iekšējo informāciju trešajām personām, emitents nodrošina šīs iekšējās informācijas publicēšanu šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(7) Ja šā panta sestajā daļā noteiktajos gadījumos iekšējā informācija tikusi atklāta apzināti, tās izplatīšanai jānotiek vienlaikus ar atklāšanu. Ja šā panta sestajā daļā noteiktajos gadījumos iekšējā informācija tikusi atklāta neapzināti, emitentam jānodrošina tās izplatīšana nekavējoties, tiklīdz tas iespējams.

(8) Šā panta sestās un septītās daļas noteikumus emitents ir tiesīgs neievērot, ja personai, kurai iekšējā informācija tikusi atklāta, jānodrošina tās konfidencialitāte saskaņā ar likumiem, citiem tiesību aktiem, līgumu vai statūtiem.

(9) Personas, kas veic vai izplata pētījumus par finanšu instrumentiem, atvasinātiem preču instrumentiem vai to emitentiem, kā arī personas, kas sagatavo un izplata cita veida informāciju par ieguldījumu stratēģiju, kura paredzēta publicēšanai, dara visu iespējamo, lai šī informācija būtu objektīva un nesaturētu maldinošas ziņas, kā arī atklāj savas intereses un iespējamos interešu konfliktus attiecībā uz tiem finanšu instrumentiem vai atvasinātiem preču instrumentiem, par kuriem šī informācija tiek publicēta. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic nepieciešamos organizatoriskos un administratīvos pasākumus, lai novērstu minēto interešu konfliktu rašanos.

(10) Šā panta devītajā daļā minētās personas ievēro Komisijas normatīvos noteikumus, kuri izvirza minimālās prasības attiecībā uz pētījumu saturu vai to saturu, kas ietverams cita veida informācijā par finanšu instrumentiem un to emitentiem (arī to dokumentu saturu, kas iesaka ieguldījumu stratēģiju), un interešu vai interešu konflikta atklāšanas kārtību.

(11) Valsts iestādes, kas izplata statistisko informāciju, kura var būtiski ietekmēt finanšu instrumentu un atvasinātu preču instrumentu tirgu, izplata šo informāciju godīgā un nepārprotamā veidā.

(12) Lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti šā panta ceturtajā daļā minētie nosacījumi par iekšējās informācijas konfidencialitāti, emitents:

1) izveido efektīvu sistēmu nolūkā ierobežot tādu personu piekļuvi iekšējai informācijai, kurām tā nav nepieciešama, pildot darba pienākumus emitentā;

2) informē personas, kurām ir pieejama emitenta iekšējā informācija, par normatīvo aktu prasībām un sankcijām, kuras var piemērot par šādas informācijas ļaunprātīgu vai nepienācīgu izmantošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006., 29.03.2007., 04.10.2007., 26.02.2009. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

88.pants. Tirgus manipulāciju aizliegums

(1) Negodīgi darījumi un tirgus manipulācijas ar finanšu instrumentiem un atvasinātiem preču instrumentiem ir aizliegtas.

(2) Par negodīgiem uzskatāmi darījumi, kuri neatbilst Civillikuma vispārīgajiem noteikumiem un kuru rezultātā tiek aizskartas līdzēju vai citu personu tiesības vai likumīgās intereses.

(3) Tirgus manipulācijas ir:

1) darījumu veikšana vai arī finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu pirkšanas vai pārdošanas uzdevumu iesniegšana ar šādu mērķi:

a) radīt finanšu instrumenta vai atvasināta preču instrumenta šķietamu apgrozību,

b) radīt nepatiesu priekšstatu par finanšu instrumenta vai atvasināta preču instrumenta pieprasījumu vai piedāvājumu,

c) mākslīgi ietekmēt (uzturēt, paaugstināt, pazemināt) finanšu instrumenta vai atvasināta preču instrumenta cenu,

d) būtiski traucēt finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu tirgus normālu funkcionēšanu;

2) tādas informācijas izplatīšana ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, kura rada vai var radīt nepatiesu vai maldinošu priekšstatu par finanšu instrumenta vai atvasināta preču instrumenta cenu, pieprasījumu vai piedāvājumu, tai skaitā apzināti nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana, ja persona, kas izplata šo informāciju, zina vai tai būtu bijis jāzina, ka informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

(4) Šā panta trešās daļas 1.punktā norādītās darbības uzskatāmas par manipulācijām neatkarīgi no tā, vai mērķis tiek sasniegts.

(5) Par manipulācijām neuzskata finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu cenas uzturēšanu, ko veic persona, kas organizē finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu sākotnējo izvietošanu, ja emisijas prospektā norādīts cenas uzturēšanas laiks un uzturamās cenas lielums, ieskaitot zemāko pieļaujamo cenu.

(6) Par manipulācijām neuzskata darbības, kas atbilst pieņemtajai tirgus praksei attiecīgajā regulētajā tirgū, kuru izvērtējusi un apstiprinājusi Komisija šā likuma 88.1pantā noteiktajā kārtībā.

(7) Izvērtējot tirgus manipulācijas, ņem vērā šādus apstākļus:

1) vai iesniegto rīkojumu par finanšu instrumentu tirdzniecību vai veikto darījumu apjoms ir būtisks salīdzinājumā ar attiecīgā finanšu instrumenta dienas apgrozījumu attiecīgajā regulētajā tirgū, īpaši gadījumā, kad rīkojumi vai darījumi būtiski ietekmē attiecīgā finanšu instrumenta cenu;

2) vai tirdzniecības rīkojumi, ko iesniegusi persona, kura pērk vai pārdod būtisku finanšu instrumentu apjomu, vai šādas personas veiktie darījumi izraisa ievērojamas regulētajā tirgū iekļauta finanšu instrumenta vai saistīta atvasināta instrumenta, vai finanšu instrumenta pamatā esoša primārā aktīva cenas izmaiņas;

3) vai veikto darījumu rezultātā regulētajā tirgū iekļautā finanšu instrumenta patiesais labuma guvējs paliek nemainīgs;

4) vai īsā laika posmā tiek iesniegti pretēji rīkojumi par finanšu instrumentu tirdzniecību, vispirms iesniedzot pirkšanas rīkojumu un pēc tam pārdošanas rīkojumu, vai otrādi, un vai šie rīkojumi veido nozīmīgu attiecīgā finanšu instrumenta dienas apgrozījuma daļu attiecīgajā regulētajā tirgū, un kādā apmērā iesniegtie rīkojumi var izraisīt regulētajā tirgū iekļautā finanšu instrumenta cenas izmaiņas;

5) vai iesniegtie rīkojumi par finanšu instrumentu tirdzniecību vai veiktie darījumi ar finanšu instrumentiem koncentrējas īsā laika posmā tirdzniecības sesijā un vai šie rīkojumi izraisa finanšu instrumenta cenas izmaiņas, kuras pēc tam mainās pretējā virzienā;

6) vai iesniegtie rīkojumi par finanšu instrumentu tirdzniecību, kurus atsauc pirms to izpildes, ietekmē sniedzamo informāciju par regulētajā tirgū iekļautā finanšu instrumenta labāko piedāvājuma vai pieprasījuma cenu vai tirgus dalībniekiem pieejamo informāciju par iesniegtajiem rīkojumiem;

7) vai rīkojumus par finanšu instrumentu tirdzniecību iesniedz un vai darījumus veic laikā, kad tiek aprēķinātas atsauces cenas, norēķinu cenas un novērtējumi, un kādā mērā rīkojumi vai darījumi ietekmē šīs cenas un novērtējumus;

8) vai pirms vai pēc iesniegtajiem rīkojumiem par finanšu instrumentu tirdzniecību vai veiktajiem darījumiem iesniedzējs vai ar to saistītas personas neizplata nepatiesu vai maldinošu informāciju;

9) vai rīkojumus par finanšu instrumentu tirdzniecību neiesniedz vai darījumus neveic pirms vai pēc tam, kad rīkojuma iesniedzējs vai ar to saistītas personas izstrādā vai izplata pētījumus vai ieguldījumu rekomendācijas, kuras ir kļūdainas vai neobjektīvas vai par kurām ir pierādāms, ka tās ir būtisku interešu ietekmētas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

88.1pants. Pieņemtā tirgus prakse

(1) Pieņemtā tirgus prakse ir vienā vai vairākos finanšu instrumentu tirgos iespējama prakse, kuru Komisija apstiprinājusi šajā pantā noteiktajā kārtībā. Lai noteiktu, vai attiecīgā tirgus prakse ir pieļaujama attiecīgajā tirgū, Komisija izvērtē šādus apstākļus:

1) attiecīgās tirgus prakses caurskatāmības pakāpi tirgum kopumā;

2) nepieciešamību aizsargāt tirgus darbību, piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbību, izvērtējot attiecīgās tirgus prakses ietekmi uz galvenajiem tirgus parametriem, tajā skaitā vidējo svērto cenu tirdzniecības sesijā vai dienas slēgšanas cenu;

3) pakāpi, kādā attiecīgā tirgus prakse ietekmē tirgus likviditāti un efektivitāti;

4) pakāpi, kādā attiecīgajā tirgus praksē tiek ievērots attiecīgā tirgus tirdzniecības mehānisms un dota iespēja tirgus dalībniekiem pienācīgi un savlaicīgi reaģēt uz prakses radīto jauno situāciju tirgū;

5) risku, ko attiecīgā tirgus prakse var radīt to tieši vai netieši saistīto, regulēto vai neregulēto tirgu integritātei Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā, kuros tirdzniecībā atrodas attiecīgais finanšu instruments;

6) rezultātus, ko uzraudzības vai cita institūcija, ar kuru Komisija sadarbojas, ieguvusi, veicot izpēti, kuras ietvaros izvērtēts, vai attiecīgā tirgus prakse pārkāpj attiecīgajā tirgū vai tieši vai netieši saistītajos tirgos Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā pastāvošās normatīvo aktu prasības tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai;

7) attiecīgā tirgus strukturālo raksturojumu (regulētā vai neregulētā tirgus veids, apgrozībā esošo finanšu instrumentu un tirgus dalībnieku kategorijas).

(2) Komisija, izvērtējot attiecīgo tirgus praksi, konsultējas ar emitentu, ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju, tirgus organizētāja un patērētāju pārstāvjiem, kā arī struktūras, apgrozījuma un darījumu veidu ziņā līdzvērtīgu finanšu instrumentu tirgu uzraudzības institūcijām.

(3) Komisija, publicējot lēmumu par pieņemto tirgus praksi savā mājas lapā internetā, sniedz attiecīgās tirgus prakses aprakstu un norāda apstākļus, kurus tā ņēmusi vērā, atzīstot tirgus praksi par pieļaujamu, īpaši ja citu dalībvalstu uzraudzības iestāžu lēmums, izvērtējot attiecīgo tirgus praksi, atšķiras. Ņemot vērā attiecīgā tirgus vides būtiskas izmaiņas, Komisija saskaņā ar šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto procedūru atjauno informāciju par pieņemtajām tirgus praksēm.

(4) Informāciju par šā panta kārtībā apstiprinātu tirgus praksi Komisija nekavējoties nosūta Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

89.pants. Pienākums atturēties no darījuma izpildes

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde atturas no darījuma izpildes ieguldītāja uzdevumā, ja rodas aizdomas, ka šis darījums tiek izpildīts, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde saskaņā ar tās iekšējā procedūrā noteikto kārtību nekavējoties ziņo Komisijai par darījumiem, no kuriem tā atturējusies saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām.

(3) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei nav iespējams atturēties no darījuma izpildes, ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei ir tiesības izpildīt darījumu, vienlaikus par to ziņojot Komisijai.

(4) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir atturējusies no darījuma izpildes atbilstoši šā panta pirmās daļas prasībām, šīs atturēšanās vai darījuma aizkavēšanas dēļ ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, tās amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība neatkarīgi no tā, kādi ir sniegtās informācijas izmantošanas rezultāti.

(5) Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto paziņojumu ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz rakstveidā (pa pastu, faksu vai e-pastu) vai mutvārdos. Ja paziņojums ir sniegts mutvārdos, Komisija var pieprasīt šāda paziņojuma rakstveida apstiprinājumu. Paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

1) darījuma aprakstu, tajā skaitā rīkojuma veidu, tirdzniecības veidu;

2) ziņas par apstākļiem, kas ir pamatā aizdomām, ka darījums tiek veikts, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas;

3) patieso labuma guvēju un darījumā iesaistītās personas identificējošus datus;

4) paziņojuma sniedzēja statusu (brokeris, aģents, finanšu instrumenta sākotnējais izvietotājs);

5) citu informāciju, kas var būt nozīmīga, izvērtējot iespējamo tirgus manipulāciju vai iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.

(6) Ja brīdī, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz paziņojumu Komisijai, šā panta piektajā daļā norādītā informācija nav pieejama pilnībā, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz vismaz informāciju par apstākļiem, kuri ir pamatā aizdomām, ka darījums tiek veikts, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulāciju. Pārējo informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde iesniedz Komisijai, tiklīdz šī informācija ir pieejama.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nedrīkst informēt personu, kas devusi rīkojumu par darījuma izpildi, vai trešās personas par šā panta kārtībā Komisijai iesniegto paziņojumu.

(8) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde šā panta kārtībā ziņojusi par darījumiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas, ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, tās amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība par finanšu instrumentu konta vai darījumu noslēpuma neievērošanu.

(9) Komisija nedrīkst izpaust ziņas par personām, kas tai sniegušas šajā pantā minēto paziņojumu, ja ziņu izpaušana var radīt kaitējumu šīm personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

90.pants. Komisijas tiesības

Lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un citām šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) pieprasīt no jebkuras personas informāciju par tās darbību finanšu un kapitāla tirgū, kā arī uzaicināt šādu personu ierasties Komisijā un sniegt informāciju klātienē;

2) pieprasīt un saņemt no finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem telefona sarunu ierakstus un cita veida datu pārraides ierakstus;

21) tās noteiktajā termiņā pieprasīt, lai emitents šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā dara zināmu atklātībai informāciju, kuras izplatīšanu tas nodrošina saskaņā ar šā likuma 87.panta pirmo daļu;

22) pieprasīt, lai persona iesniedz Komisijai paziņojumu atbilstoši šā likuma 86.1 panta prasībām;

3) pieprasīt, lai finanšu instrumentu tirgus dalībnieki izbeidz jebkādas darbības, kas ir pretrunā ar šīs nodaļas noteikumiem;

4) apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību;

5) dot kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām rīkojumu apturēt finanšu instrumentu operācijas ieguldītāja kontā vai naudas līdzekļu kustību ieguldītāja kontā uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem;

6) uz laiku līdz sešiem mēnešiem ierobežot finanšu instrumentu tirgus dalībnieka darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

91.pants. Civiltiesiskā atbildība

Ja ir pārkāptas šā likuma 85. un 88.panta normas, ieguldītājs var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā vainīgās personas, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā.

E sadaļa
Latvijas Centrālais depozitārijs

92.pants. Latvijas Centrālā depozitārija darbība un funkcijas

(1) Latvijas Centrālais depozitārijs (turpmāk — Centrālais depozitārijs) darbojas saskaņā ar likumu, Komisijas normatīvajiem noteikumiem, statūtiem un Centrālā depozitārija noteikumiem.

(2) Centrālā depozitārija funkcijas ir šādas:

1) šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā iegrāmatot un uzskaitīt finanšu instrumentus, kā arī nodrošināt identificējošo pazīmju (ISIN koda) piešķiršanu;

2) uzraudzīt kopējā katras emisijas Centrālajā depozitārijā iegrāmatoto finanšu instrumentu apjoma atbilstību apgrozībā esošo katras emisijas finanšu instrumentu skaitam;

3) atvērt finanšu instrumentu kontus ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras veic finanšu instrumentu turēšanu;

4) veikt finanšu instrumentu pārskaitījuma operācijas starp Centrālajā depozitārijā atvērtajiem ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu finanšu instrumentu kontiem;

5) sniegt Centrālā depozitārija dalībniekiem pakalpojumus, kas saistīti ar to emitentu pienākumiem pret finanšu instrumentu īpašniekiem, kuru emitētie publiskajā apgrozībā esošie finanšu instrumenti ir iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā;

6) izdot ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kas Centrālajā depozitārijā atvērušas kontus, iegrāmatojumus apliecinošus dokumentus par tiem finanšu instrumentiem, kuri iegrāmatoti ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu kontos Centrālajā depozitārijā;

7) organizēt un vadīt norēķinu operācijas ar finanšu instrumentiem;

8) reģistrēt ķīlas tiesības darījumos, kuros ķīlas devējs ir ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas Centrālajā depozitārijā atvērusi finanšu instrumentu kontu, un kuros ķīlas priekšmets ir Centrālajā depozitārijā iegrāmatoti finanšu instrumenti;

9) saskaņā ar Centrālā depozitārija noteikumiem kontrolēt Centrālā depozitārija dalībnieku darbību;

10) kārtot sākotnējo reģistru;

11) nodrošināt finanšu instrumentu uzskaites nodošanu no viena Centrālā depozitārija dalībnieka citam dalībniekam.

(3) Latvijas Republikā tikai Centrālais depozitārijs ir tiesīgs:

1) šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā iegrāmatot un uzskaitīt publiskajā apgrozībā esošos finanšu instrumentus;

2) nodrošināt identificējošo pazīmju (ISIN koda) piešķiršanu;

3) veikt finanšu instrumentu pārskaitījuma operācijas starp Centrālajā depozitārijā atvērtajiem ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu finanšu instrumentu kontiem;

4) organizēt un vadīt norēķinu operācijas ar publiskajā apgrozībā esošajiem finanšu instrumentiem;

5) kārtot sākotnējo reģistru;

6) nodrošināt finanšu instrumentu uzskaites nodošanu no viena Centrālā depozitārija dalībnieka citam.

(31) Centrālais depozitārijs ir tiesīgs deleģēt šā panta trešās daļas 1., 3. un 4.punktā minētās funkcijas, ja šādas deleģēšanas mērķis ir finanšu instrumentu darījumu norēķinu nodrošināšana Eiropas Savienības ietvaros un ir saņemta Komisijas atļauja.

(32) Ja Centrālais depozitārijs deleģē šā panta trešās daļas 1., 3. un 4.pantā minētās funkcijas Eiropas Centrālajai bankai, dalībvalsts centrālajai bankai vai organizācijai, kuras funkcijās ietilpst finanšu instrumentu darījumu norēķinu nodrošināšana Eiropas Savienības ietvaros, šā likuma 142.1 panta piektajā daļā ārpakalpojumu līgumam noteiktās prasības piemēro samērīgi ar ārpakalpojuma sniedzēja statusu vai ārpakalpojuma sniedzēja darbību regulējošiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

(4) Centrālajam depozitārijam ir tiesības sniegt arī citus pakalpojumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 29.03.2007., 04.10.2007. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

92.1 pants. Centrālā depozitārija darbības nepārtrauktība

(1) Lai nodrošinātu šā likuma 92.pantā noteikto funkciju veikšanu, kā arī informācijas saglabāšanu, Centrālais depozitārijs izstrādā Centrālā depozitārija darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plānu.

(2) Ja esošais Centrālais depozitārijs nevar pildīt šajā likumā noteiktās funkcijas maksātnespējas, likvidācijas vai citu iemeslu dēļ, Centrālā depozitārija statuss konkursa kārtībā tiek piešķirts citai komercsabiedrībai. Konkursu rīko Finanšu ministrija.

(3) Līdz šā likuma 92.panta otrajā daļā noteikto funkciju nodošanai komercsabiedrībai, kurai šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā piešķirts Centrālā depozitārija statuss, esošais Centrālais depozitārijs turpina savu darbību. Šo darbību finansē no Komisijas budžeta.

(4) Komisija veic esošā Centrālā depozitārija uzraudzību tik ilgi, kamēr tas pilnībā nokārtojis saistības pret saviem dalībniekiem un šā likuma 92.panta otrajā daļā noteiktās Centrālā depozitārija funkcijas tiek nodotas komercsabiedrībai, kurai šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā piešķirts Latvijas Centrālā depozitārija statuss.

(04.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

93.pants. Publiskajā apgrozībā esošo finanšu instrumentu iegrāmatošanas un uzskaites kārtība

(1) Publiskajā apgrozībā tiek laisti tikai dematerializēti finanšu instrumenti.

(2) Centrālais depozitārijs iegrāmato finanšu instrumentus pēc līguma noslēgšanas ar emitentu un pēc tam, kad likumā noteiktajā kārtībā emitents ir tiesīgs izteikt finanšu instrumentu publisko piedāvājumu vai laist finanšu instrumentus publiskajā apgrozībā, kā arī ir iesniedzis Centrālajam depozitārijam citus Centrālā depozitārija noteikumos minētos dokumentus.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras vēlas veikt tādu finanšu instrumentu turēšanu, kuri atrodas publiskajā apgrozībā un ir iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā, atver kontus Centrālajā depozitārijā vai citā ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē, kura reģistrēta Latvijas Republikā un kura nodrošina ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientiem vai pašai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei piederošo finanšu instrumentu turēšanu Centrālajā depozitārijā.

(4) Centrālais depozitārijs veic ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei piederošo finanšu instrumentu uzskaiti un visu attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientiem piederošo un to turējumā esošo finanšu instrumentu kopīgo uzskaiti.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina katra klienta finanšu instrumentu uzskaiti atbilstoši Centrālā depozitārija noteiktajiem uzskaites principiem un kārtībai.

(6) Attiecībā uz finanšu instrumentu iegrāmatošanu finanšu instrumentu kontos vienmēr piemēro principu, saskaņā ar kuru tie viena un tā paša veida un kategorijas finanšu instrumenti, kuri pirmie iegrāmatoti kontā, uzskatāmi par pirmajiem, kas norakstīti no tā.

(7) Kārtību, kādā šā panta trešajā daļā minētie otrā līmeņa finanšu instrumentu kontu turētāji veic finanšu instrumentu iegrāmatošanu, uzskaiti un norēķinus par darījumiem ar Centrālajā depozitārijā iegrāmatotajiem finanšu instrumentiem, nosaka Komisija.

(71) Šā panta trešajā daļā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras finanšu instrumentu kontus savu un klientu finanšu instrumentu turēšanai nav atvērušas Centrālajā depozitārijā, bet Centrālajā depozitārijā iegrāmatoto finanšu instrumentu turēšanu nodrošina ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes starpniecību, ir pienākums pēc tās ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pieprasījuma, kuras kontos tā tur finanšu instrumentus, un tās noteiktajā termiņā:

1) sniegt informāciju par personām, kurām pieder vai kuru turējumā atrodas finanšu instrumenti;

2) izplatīt klientiem informāciju par akcionāru sapulcēm;

3) iesniegt šai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei to personu finanšu instrumentu bloķēšanas uzdevumu, kurām pieder finanšu instrumenti un kuras vēlas piedalīties akcionāru sapulcēs.

(8) Naudas līdzekļus, kas pieder finanšu instrumentu īpašniekiem, kuri ir reģistrēti sākotnējā reģistrā vai bija reģistrēti sākotnējā reģistrā un galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā nebija pieņēmuši galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, Centrālais depozitārijs tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem.

(9) Šā panta astotajā daļā minētos naudas līdzekļus Centrālais depozitārijs ir tiesīgs izvietot dalībvalstu emitētajos vērtspapīros vai citos zema riska parāda vērtspapīros un izmantot ienākumus (augļus), kas iegūti no šā ieguldījuma.

(10) Šā panta astotajā daļā minētos līdzekļus nedrīkst izmantot Centrālā depozitārija kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad Centrālais depozitārijs likumā noteiktajā kārtībā atzīts par maksātnespējīgu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006., 04.10.2007. un 22.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2008.)

94.pants. Centrālā depozitārija noteikumi

(1) Centrālā depozitārija noteikumi ir dokumenti, kuros reglamentētas prasības, kas jāievēro tā dalībniekiem un emitentiem, kuru finanšu instrumenti ir iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā.

(2) Lai nodrošinātu šajā likumā paredzēto funkciju izpildi, Centrālais depozitārijs noteikumos reglamentē vismaz:

1) finanšu instrumentu iegrāmatošanas un uzskaites kārtību;

2) Centrālā depozitārija dalībnieku uzņemšanas un izslēgšanas kārtību, dalībnieku tiesības un pienākumus, kā arī dalībnieka statusa apturēšanas kārtību;

3) kārtību, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes var atvērt finanšu instrumentu kontus Centrālajā depozitārijā;

4) kārtību, kādā veicami norēķini par darījumiem ar Centrālajā depozitārijā iegrāmatotiem finanšu instrumentiem;

5) dividenžu, procentu, pamatsummu un citu ar Centrālajā depozitārijā iegrāmatotiem finanšu instrumentiem saistītu ienākumu izmaksas kārtību;

6) kārtību, kādā Centrālā depozitārija dalībnieks emitenta statusā var noskaidrot personas, kurām pieder vai kuru turējumā atrodas Centrālajā depozitārijā iegrāmatoti finanšu instrumenti;

7) Centrālajā depozitārijā iegrāmatotu finanšu instrumentu ieķīlāšanas kārtību;

71) sākotnējā reģistra izveidošanas un kārtošanas kārtību;

72) kārtību, kādā notiek finanšu instrumentu uzskaites nodošana no viena Centrālā depozitārija dalībnieka citam;

8) citus jautājumus, kas saistīti ar Centrālā depozitārija funkciju izpildi.

(3) Centrālais depozitārijs izstrādā šā panta otrajā daļā paredzēto noteikumu projektu un iesniedz to Komisijai. Komisija izvērtē noteikumu (arī noteikumu grozījumu, ja tie ir nepieciešami) projekta atbilstību likumu, citu normatīvo aktu prasībām un Centrālā depozitārija funkciju sekmīgai izpildei un 30 dienu laikā no projekta iesniegšanas dienas sagatavo par to atzinumu. Ja atzinumā nav izteikti iebildumi, Centrālais depozitārijs ir tiesīgs lemt par noteikumu apstiprināšanu.

(4) Centrālais depozitārijs noteikumus un šo noteikumu grozījumus pēc to apstiprināšanas Centrālā depozitārija valdē ievieto savā mājaslapā internetā. Centrālā depozitārija noteikumi un šo noteikumu grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to ievietošanas Centrālā depozitārija mājaslapā internetā, ja noteikumos nav paredzēts cits spēkā stāšanās termiņš. Par noteikumu apstiprināšanu Centrālais depozitārijs nekavējoties informē Komisiju.

(5) (Izslēgta ar 09.06.2005. likumu.)

(6) (Izslēgta ar 09.06.2005. likumu.)

(7) (Izslēgta ar 09.06.2005. likumu.)

(8) Centrālais depozitārijs ievieto savā mājaslapā internetā arī citas procedūras (piemēram, nolikumus, kārtības, aprakstus, instrukcijas), kas reglamentē šā likuma 92.panta otrajā daļā noteikto Centrālā depozitārija funkciju izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006., 04.10.2007. un 22.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2008.)

95.pants. Centrālā depozitārija dalībnieki

(1) Centrālā depozitārija dalībnieks ir juridiskā persona, kas noslēgusi ar Centrālo depozitāriju līgumu par finanšu instrumentu emisijas iegrāmatošanu, finanšu instrumentu kontu atvēršanu vai ar finanšu instrumentiem saistītu darījumu apkalpošanu.

(2) Par Centrālā depozitārija dalībnieku var kļūt ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai Komisija izsniegusi tādu licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, kas dod tiesības veikt finanšu instrumentu turēšanu, vai kredītiestāde, kurai Komisija izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura veic finanšu instrumentu turēšanu.

(3) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā var kļūt par Centrālā depozitārija dalībnieku no dienas, ar kuru tā šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, ja šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības reģistrācijas valstī tai ir atļauts veikt finanšu instrumentu turēšanu.

(4) Dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā, atverot filiāli, var kļūt par Centrālā depozitārija dalībnieku no dienas, ar kuru tā likumos noteiktajā kārtībā ir tiesīga veikt kredītiestādes darbību Latvijas Republikā, ja šīs kredītiestādes reģistrācijas valstī tai ir atļauts veikt finanšu instrumentu turēšanu.

(5) Ārvalstī reģistrēta sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, var kļūt par Centrālā depozitārija dalībnieku tikai pēc tam, kad tā reģistrēta Komisijā šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja šīs sabiedrības reģistrācijas valstī tai ir atļauts turēt finanšu instrumentus.

(6) Par Centrālā depozitārija dalībnieku emitenta statusā var kļūt emitents, kurš noslēdzis līgumu ar Centrālo depozitāriju par tā emitēto finanšu instrumentu iegrāmatošanu.

(7) Par Centrālā depozitārija dalībnieku speciālajā statusā var kļūt Latvijas Republika, dalībvalsts, Latvijas Republikas un dalībvalsts pašvaldības, Latvijas Banka, tirgus organizētājs.

(8) Centrālais depozitārijs nodrošina vienādas tiesības visiem vienā statusā esošajiem tā dalībniekiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

96.pants. Centrālā depozitārija pārvaldes institūciju pienākumi

(1) Centrālā depozitārija valde:

1) lemj par finanšu instrumentu iegrāmatošanu;

2) lemj par Centrālā depozitārija dalībnieku uzņemšanu un izslēgšanu, kā arī par Centrālā depozitārija dalībnieku statusa apturēšanu;

3) regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā izvērtē finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un, ja nepieciešams, lemj par tās uzlabošanu;

4) nodrošina Centrālā depozitārija gada pārskata ievietošanu Centrālā depozitārija mājaslapā internetā;

5) nodrošina to, lai informācija par risku pārvaldīšanas metodēm un Centrālā depozitārija risku pārvaldīšanas politiku tiktu ievietota Centrālā depozitārija mājaslapā internetā;

6) apstiprina šā likuma 94.pantā minētos Centrālā depozitārija noteikumus un pakalpojumu tarifus.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ valdi sasaukt nav iespējams, par Centrālā depozitārija dalībnieka darbības apturēšanu ir tiesīgs lemt valdes loceklis, kuram šādu pilnvarojumu devusi padome.

(3) (Izslēgta ar 04.10.2007. likumu.)

(4) Centrālā depozitārija pakalpojumu tarifus un to grozījumus Centrālā depozitārija valde apstiprina tikai pēc konsultācijām ar visiem Centrālā depozitārija dalībniekiem.

(5) Centrālā depozitārija attiecīgajai pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes vai padomes locekļus, ja tie neatbilst šā likuma prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

97.pants. Prasības valdes un padomes locekļiem

(1) Par Centrālā depozitārija valdes un padomes locekli var būt persona:

1) kura ir pietiekami kompetenta tajā sfērā, par kuru tā būs atbildīga;

2) kurai ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša darba pieredze komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē;

3) kurai ir nevainojama reputācija;

4) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Par Centrālā depozitārija valdes un padomes locekli nedrīkst būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tai skaitā par ļaunprātīgu bankrotu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

5) kura apzināti sniegusi Komisijai nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot tai dokumentus, lai saņemtu licenci jebkādas darbības veikšanai finanšu un kapitāla tirgū.

(3) Vismaz divi Centrālā depozitārija padomes locekļi ir Centrālā depozitārija dalībnieku pārstāvji.

98.pants. Centrālā depozitārija dalībnieku pārstāvju ievēlēšana padomē

(1) Centrālajam depozitārijam ir pienākums reizi gadā pirms kārtējās akcionāru sapulces organizēt dalībnieku sapulci, kurā tiek ievēlētas divas personas, kuras Centrālā depozitārija akcionāriem kārtējās akcionāru sapulces laikā jāieceļ Centrālā depozitārija padomē.

(2) Vienu no šā panta pirmajā daļā minētajām personām ievēlē dalībnieki, kas Centrālajā depozitārijā atvēruši finanšu instrumentu kontus, otru — Centrālā depozitārija dalībnieki emitenta statusā.

(3) Katram Centrālā depozitārija dalībniekam ir tiesības izvirzīt vienu pārstāvi padomes locekļa amatam. Katram dalībniekam padomes locekļu amata kandidātu vēlēšanās ir viena balss. Ja Centrālā depozitārija dalībnieks vienlaikus ir gan dalībnieks emitenta statusā, gan persona, kas atvērusi Centrālajā depozitārijā finanšu instrumentu kontu, tas izvirza tikai vienu pārstāvi un tam ir viena balss.

(4) Centrālā depozitārija dalībnieki ievēlē savu pārstāvi ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja kāds no Centrālā depozitārija dalībnieku ievēlētajiem padomes locekļu kandidātiem pēc apstiprināšanas padomes locekļa amatā atsakās no šā amata, tā vietu līdz nākamajām vēlēšanām ieņem nākamā persona, kas saņēmusi lielāko balsu skaitu Centrālā depozitārija dalībnieku sapulces laikā notikušajās vēlēšanās.

99.pants. Centrālā depozitārija tiesības un pienākumi

(1) Centrālais depozitārijs nosaka finanšu instrumentu uzskaites principus un kārtību, kas ir saistoša visiem tā dalībniekiem.

(11) Centrālais depozitārijs veic nepieciešamos pasākumus, lai:

1) identificētu un pārvaldītu iespējamos interešu konfliktus starp Centrālā depozitārija vai tā akcionāru interesēm un pienākumu nodrošināt finanšu instrumentu uzskaites un norēķinu stabilu darbību un novērstu šādu interešu konfliktu nelabvēlīgo ietekmi uz Centrālā depozitārija darbību vai tā dalībnieku interesēm, īpaši tad, ja šādi interešu konflikti var kaitēt Centrālā depozitārija tiesībām veikt šā panta trešajā daļā minēto Centrālā depozitārija dalībnieku uzraudzību;

2) identificētu riskus, kam tas pakļauts, un šos riskus atbilstoši pārvaldītu;

3) nodrošinātu finanšu instrumentu uzskaites un norēķinu sistēmas tehniskās darbības pienācīgu vadību.

(2) Centrālajam depozitārijam ir tiesības saņemt atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem. Atlīdzības apmērs un veids paredzēts Centrālā depozitārija noteikumos.

(3) Centrālais depozitārijs uzrauga, lai tā dalībnieki ievērotu Centrālā depozitārija noteikumu prasības, kā arī piemēro Centrālā depozitārija noteikumos paredzētās sankcijas prasību neievērošanas gadījumā. Centrālais depozitārijs nekavējoties informē Komisiju par tā atklātajiem šā likuma, citu normatīvo aktu un Centrālā depozitārija noteikumu pārkāpumiem, kā arī par lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar šiem pārkāpumiem.

(4) Centrālajam depozitārijam ir tiesības atvērt finanšu instrumentu kontus ārvalstu centrālajos depozitārijos vai finanšu instrumentu norēķinus organizējošās organizācijās, kā arī atvērt pie sevis finanšu instrumentu kontus šīm organizācijām.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktā kontu atvēršana iespējama pēc līguma noslēgšanas ar attiecīgajām organizācijām. Centrālais depozitārijs nekavējoties informē Komisiju par šādu līgumu noslēgšanu.

(6) Centrālajam depozitārijam, ievērojot šā likuma F1 sadaļā noteikto kārtību, ir tiesības deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam šādu ārpakalpojumu veikšanu:

1) grāmatvedības kārtošanu;

2) informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstību;

3) iekšējās kontroles organizēšanu;

4) citas darbības (ārpakalpojumus), kuras nepieciešamas Centrālā depozitārija darbības nodrošināšanai un šā likuma 92.pantā minēto funkciju veikšanai.

(7) Centrālais depozitārijs iekšējā revīzijas dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.

(8) Centrālais depozitārijs nedrīkst deleģēt:

1) saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai depozitārija statūtiem noteiktos tā pārvaldes institūciju pienākumus;

2) funkcijas, kuras saskaņā ar šā likuma 92.panta trešo daļu ir tiesīgs veikt tikai Centrālais depozitārijs, izņemot šā likuma 92.panta 3.1 daļā minēto gadījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 04.10.2007. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

99.1 pants. Centrālā depozitārija tiesības atvērt naudas kontus

(1) Centrālais depozitārijs šā likuma 92.panta otrās daļas 1., 4., 5. un 7.punktā minēto funkciju izpildei ir tiesīgs savā vārdā atvērt naudas kontu dalībvalsts centrālajā bankā, ja tā sniedz šādu pakalpojumu, kā arī kredītiestādē. Naudas kontā ieskaitītos līdzekļus Centrālais depozitārijs tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem.

(2) Centrālais depozitārijs nodrošina tā dalībnieku ar naudas kontā veiktajām norēķinu operācijām saistīto prasību un saistību uzskaiti.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētos naudas līdzekļus nedrīkst izmantot Centrālā depozitārija kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad Centrālais depozitārijs likumā noteiktajā kārtībā atzīts par maksātnespējīgu.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

100.pants. Centrālā depozitārija uzraudzība

(1) Komisijai ir tiesības pārbaudīt Centrālā depozitārija darbību, tai skaitā veikt iekšējās pārbaudes Centrālajā depozitārijā. Komisijas pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības iepazīties ar visiem Centrālā depozitārija dokumentiem, grāmatvedības reģistriem un datu bāzēm, kā arī izdarīt no tiem izrakstus, izgatavot norakstus (kopijas).

(2) Pēc Komisijas motivēta rakstveida pieprasījuma Centrālais depozitārijs iesniedz Komisijai dokumentu norakstus (kopijas) vai citu informāciju, kas saistīta ar Centrālā depozitārija darbību.

(3) Komisijai ir tiesības sasaukt Centrālā depozitārija pārvaldes institūciju sēdes, noteikt to darba kārtību, kā arī piedalīties Centrālā depozitārija pārvaldes institūciju sēdēs bez balsstiesībām.

(4) Komisijai ir tiesības pilnībā vai daļēji atcelt Centrālā depozitārija pārvaldes institūciju lēmumus, kas saistīti ar šā likuma 92.pantā noteikto funkciju izpildi, Centrālā depozitārija valdes un padomes locekļu iecelšanu, ja tie neatbilst likumiem, citiem normatīvajiem aktiem vai Centrālā depozitārija statūtiem vai noteikumiem, vai kas var būtiski ietekmēt Centrālā depozitārija finansiālo stāvokli.

(5) Šā likuma 10.panta sestajā daļā minētajos gadījumos Komisijai ir tiesības apturēt Centrālā depozitārija valdes un padomes locekļu darbību un pilnvarot Komisijas pārstāvjus veikt Centrālā depozitārija pārvaldes institūciju funkcijas līdz brīdim, kad tiek novērsti visi pārkāpumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

F sadaļa
Ieguldījumu pakalpojumi
VII nodaļa
Vispārīgie noteikumi

101.pants. Tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(1) Ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā ir tiesīgas sniegt tikai ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, apdrošināšanas brokeri - juridiskās personas, kā arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrības to darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Daudzpusējo tirdzniecības sistēmu ir tiesīgs uzturēt arī tirgus organizētājs, kas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai un šā likuma 103.1 panta kārtībā saņēmis tiesības uzturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu.

(11) Apdrošināšanas brokeris - juridiskā persona ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai saņem licenci šā likuma VIII nodaļā noteiktajā kārtībā un ievēro ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai izvirzītās prasības.

(2) Par kredītiestādēm šā likuma F sadaļas izpratnē uzskatāmas Latvijas Republikā reģistrētas bankas un ārvalstu banku filiāles, kā arī citās dalībvalstīs reģistrētas kredītiestādes.

(3) Par ieguldījumu brokeru sabiedrībām šā likuma F sadaļas izpratnē uzskatāmas Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības un ārvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrību filiāles, kā arī citās dalībvalstīs reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības.

(31) Par personām, kas saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, F sadaļas izpratnē uzskatāmas:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes valdes vai padomes priekšsēdētājs, loceklis, piesaistītais aģents vai cita persona, kas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada tai civiltiesiskas saistības;

2) piesaistītā aģenta sabiedrības valdes vai padomes priekšsēdētājs, loceklis vai cita persona, kas piesaistītā aģenta vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada tai civiltiesiskas saistības;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai tās piesaistītā aģenta darbinieks, kā arī cita fiziskā persona, kura ir iesaistīta ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā, ko veic ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, un kuras darbību šī ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde kontrolē;

4) fiziskā persona, kas ir tieši iesaistīta ārpakalpojuma sniegšanā ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kredītiestādei vai tās piesaistītajam aģentam, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus.

(4) Par ieguldījumu pakalpojumiem un ieguldījumu blakuspakalpojumiem, kas tiek sniegti Latvijas Republikā, uzskatāmi ieguldījumu pakalpojumi un ieguldījumu blakuspakalpojumi, ja tos:

1) sniedz Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība;

2) sniedz ārpus Latvijas Republikas reģistrēta komercsabiedrība vai fiziskā persona, kuras dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, bet ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu reklamēšanas vai piedāvāšanas valoda, veids vai saturs liecina par to, ka attiecīgais pakalpojums tiek piedāvāts Latvijas Republikā;

3) piedāvā virtuāli no Latvijas Republikai piešķirtā interneta protokola adrešu apgabala vai arī ja kaut viens no pakalpojuma saņemšanai nepieciešamajiem pasākumiem kārtojams ar personu, kuras atrašanās vieta vai adrese ir Latvijas Republikā.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ievēro šo likumu, Komisijas normatīvos noteikumus un attiecībā uz tām izdotos administratīvos aktus, kā arī iekšējo politiku un procedūras. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar Centrālajā depozitārijā iekļautiem finanšu instrumentiem, ievēro arī Centrālā depozitārija noteikumus. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem, ievēro arī attiecīgā tirgus organizētāja noteikumus.

(6) Komisija izveido un uztur ieguldījumu brokeru sabiedrību un to kredītiestāžu reģistru, kurām Latvijas Republikā ir tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus. Reģistrā norāda tā ieguldījumu pakalpojuma vai blakuspakalpojuma veidu, kura sniegšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir saņēmusi licenci vai kura sniegšanas tiesības likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvusi kredītiestāde. Reģistru Komisija ievieto savā mājaslapā internetā.

(7) Šā likuma F sadaļas noteikumus neattiecina uz:

1) apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem;

2) koncernā ietilpstošām komercsabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai citām šajā koncernā ietilpstošām komercsabiedrībām;

3) personām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus neregulāri tikai savas profesionālās darbības ietvaros, ja šo personu profesionālo darbību regulē speciāli normatīvie akti un ētikas kodeksi, kuri neaizliedz tām sniegt ieguldījumu pakalpojumus;

4) komercsabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai saviem valdes un padomes locekļiem un darbiniekiem un, ja šīs komercsabiedrības ietilpst koncernā, arī citu tajā pašā koncernā ietilpstošo komercsabiedrību valdes un padomes locekļiem un darbiniekiem;

5) Latvijas Republikā reģistrētām sabiedrībām, kuras saskaņā ar likumu ir tiesīgas pārvaldīt kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, vai dalībvalstī reģistrētām sabiedrībām, kuras pārvalda kolektīvos ieguldījumus;

6) personām, kuras tikai izpilda darījumus uz pašu rēķina, bet kuras nav tirgus uzturētāji vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes, kas uzskatāmas par sistemātiskiem internalizētājiem;

7) Eiropas centrālo banku sistēmas dalībniekiem un citām līdzīgu funkciju veicošām valsts iestādēm, kā arī valsts iestādēm, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldīšanā;

8) personām, kuru pamatdarbība nav ieguldījumu pakalpojumu un banku finanšu pakalpojumu sniegšana, bet kuras veic darījumus ar finanšu instrumentiem uz pašu rēķina vai sniedz ieguldījumu pakalpojumus kā papildu pakalpojumu saviem pamatdarbības klientiem komercsabiedrību grupas ietvaros ar šā likuma 3.panta otrās daļas 4.punkta "g" apakšpunktā minētajiem atvasinātajiem instrumentiem;

9) personām, kas, veicot ar šo likumu nereglamentētu profesionālo darbību, sniedz konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos un nesaņem par to atsevišķu atlīdzību;

10) personām, kuru pamatdarbība ir darījumu veikšana ar precēm vai atvasinātajiem preču instrumentiem uz pašu rēķina. Šis izņēmums nav spēkā, ja personas, kas uz pašu rēķina veic darījumus ar precēm vai atvasinātajiem preču instrumentiem, ietilpst komercsabiedrību grupā, kuras pamatdarbība ir citu ieguldījumu pakalpojumu vai finanšu pakalpojumu sniegšana;

11) komercsabiedrībām, kas iespējas līgumu, nākotnes līgumu vai citos atvasināto instrumentu tirgos vai atvasinātā instrumenta bāzes aktīva tirgos veic tādus darījumus uz pašu rēķina, kuru vienīgais mērķis ir ierobežot finanšu risku atvasināto instrumentu tirgū, vai kas veic darījumus uz citu šo tirgu dalībnieku rēķina, kurus garantē un atbildību par šādu sabiedrību noslēgto līgumu izpildes nodrošināšanu uzņemas norēķinu sistēmas dalībnieki šajā tirgū.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

102.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrību tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu tikai pēc tam, kad Komisijā saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai (turpmāk šajā sadaļā - licence). Licencē norāda arī tos ieguldījumu blakuspakalpojumus, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība paredz sniegt.

(2) Šā likuma 3.panta piektās daļas 1. un 7.punktā minētos ieguldījumu blakuspakalpojumus ir tiesības sniegt tikai tad, ja saņemta licence ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

(21) Šā likuma prasības netiek piemērotas komercsabiedrībām, kuras sniedz tikai šā likuma 3.panta piektās daļas 2., 3., 4., 5. un 8.punktā minētos ieguldījumu blakuspakalpojumus.

(3) Licenci Komisija izsniedz uz nenoteiktu laiku. Licencē norāda, kurus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga sniegt.

(4) Dalībvalstīs reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības ir tiesīgas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā šā likuma 112.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nedrīkst veikt komercdarbību, kas nav saistīta ar ieguldījumu pakalpojumu, ieguldījumu blakuspakalpojumu, citu finanšu pakalpojumu sniegšanu vai apdrošināšanas brokera - juridiskās personas profesionālo darbību.

(6) Tikai kapitālsabiedrībai, kas saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, ir tiesības firmā izmantot vārdkopu "ieguldījumu brokeru sabiedrība" vai tās saīsinājumu "IBS".

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, nodrošinot pienācīgu prasmi un rūpību un ievērojot šā likuma F1 sadaļā noteikto kārtību, ir tiesības deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam šādu ārpakalpojumu veikšanu:

1) grāmatvedības kārtošanu;

2) informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstību;

3) iekšējās kontroles organizēšanu;

4) ieguldījumu pakalpojuma un ieguldījumu blakuspakalpojuma vai kāda būtiska tā elementa sniegšanu.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība iekšējā audita dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu komercsabiedrībai vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrībai — dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, apdrošināšanas sabiedrībai vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai.

(9) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu, ko tā sniedz privātam klientam, deleģē ārvalstī reģistrētam ārpakalpojumu sniedzējam, tad papildus F1 sadaļā noteiktajam tā nodrošina šādu prasību izpildi:

1) ārpakalpojuma sniedzējs savā izcelsmes valstī ir saņēmis licenci šāda pakalpojuma sniegšanai vai ir reģistrēts kā tā sniedzējs un ir pakļauts finanšu stāvokļa uzraudzībai;

2) starp Komisiju un pakalpojuma sniedzēja uzraudzības iestādi ir noslēgts atbilstošs informācijas apmaiņas līgums saskaņā ar šā likuma 145.pantu.

(10) Komisija ir tiesīga atļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu, ko tā sniedz privātam klientam, deleģēt ārvalstī reģistrētam ārpakalpojumu sniedzējam, nepiemērojot šā panta devītajā daļā minētos nosacījumus, ja ir ievērotas šā panta vienpadsmitajā daļā minētās politikas nostādnes.

(11) Komisija apstiprina un publisko savā mājaslapā internetā politiku par ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesībām šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu, ko tā sniedz privātam klientam, deleģēt ārvalstī reģistrētam ārpakalpojumu sniedzējam. Šajā politikā ietverama vismaz šāda informācija:

1) piemēri gadījumiem, kādos Komisija pieļauj attiecīgā pakalpojuma deleģēšanu ārpakalpojumu sniedzējam ārvalstī, ja nav izpildīts viens vai abi šā panta devītajā daļā minētie nosacījumi;

2) pamatojums, kādēļ šīs daļas 1.punktā minētajos gadījumos uzskatāms, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība spēs nodrošināt šajā likumā ārpakalpojumu sniegšanai izvirzītās prasības.

(12) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nedrīkst:

1) deleģēt saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem vai sabiedrības statūtiem noteiktos ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūciju pienākumus;

2) licencē atļauto ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu pilnībā nodot ārpakalpojumu sniedzējiem.

(13) Komisija ievieto savā mājaslapā internetā to ārvalstu uzraudzības iestāžu sarakstu, ar kurām ir noslēgusi informācijas apmaiņas līgumu.

(14) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes starpniecību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006., 04.10.2007. un 22.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2008.)

103.pants. Kredītiestādes tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(1) Latvijas Republikā reģistrētas bankas, ārvalstu banku filiāles, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmušas licenci kredītiestādes darbībai, pirms ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanas iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

1) ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas un kontroles procedūras aprakstu;

2) finanšu instrumentu uzskaites datu bāzes aizsardzības noteikumus;

21) to darījumu identificēšanas procedūras aprakstu, kas veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas finanšu instrumentu tirgū;

3) tās struktūrvienības nolikumu, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus. Ja paredzēta ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana kredītiestādes filiālēs vai tām pēc būtības pielīdzināmās struktūrvienībās, kredītiestāde nolikumā nosaka arī ieguldījumu pakalpojumu un blakuspakalpojumu sniegšanu šajās struktūrvienībās;

4) 133.2 panta otrajā daļā minēto noteikumu projektus, ja kredītiestāde plāno uzturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu.

(2) Latvijas Republikā reģistrētas bankas un ārvalstu banku filiāles ir tiesīgas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, ja 30 dienu laikā no šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas nav saņēmušas Komisijas iebildumus.

(3) Jaundibināmas bankas un jaunatveramas ārvalstu banku filiāles, kuras vēlas sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus iesniedz Komisijai vienlaikus ar pārējiem dokumentiem, ko tās saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem iesniedz Komisijai, lai saņemtu licenci kredītiestādes darbības uzsākšanai.

(4) Dalībvalstīs reģistrētas kredītiestādes ir tiesīgas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā pēc tam, kad saskaņā ar likumu tās ir tiesīgas uzsākt kredītiestādes darbību Latvijas Republikā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas.

(5) Kredītiestādei ir tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes starpniecību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. un 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

103.1 pants. Tirgus organizētāja tiesības sniegt daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturēšanas ieguldījumu pakalpojumu

(1) Latvijas Republikā reģistrēts tirgus organizētājs, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai, pirms daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbības uzsākšanas iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

1) šā likuma 133.2 panta otrajā daļā minēto noteikumu projektus;

2) grozījumus šā likuma 30.panta pir­mās daļas 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minētajos dokumentos, ja šādi grozījumi izdarāmi saistībā ar daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturēšanu.

(2) Latvijas Republikā reģistrēts tirgus organizētājs ir tiesīgs uzsākt daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbību, ja 30 dienu laikā no šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas nav saņēmis Komisijas iebildumus.

(3) Citā dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs ir tiesīgs uzturēt daudzpusējās tirdzniecības sistēmu Latvijas Republikā, ja izcelsmes valstī ir ieguvis tiesības veikt šo ieguldījumu pakalpojumu. Citā dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs ir tiesīgs uzsākt daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbību Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 133.5 panta noteikumiem.

(04.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

103.2 pants. Ieguldījumu pakalpojumu sniegšana ar piesaistīto aģentu starp­niecību

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir tiesības izmantot piesaistītos aģentus, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes vārdā reklamētu un piedāvātu sabiedrības sniegtos ieguldījumu pakalpojumus vai saņemtu rīkojumus no klientiem vai iespējamiem klientiem un pārsūtītu šos rīkojumus ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, izvietotu finanšu instrumentus un sniegtu konsultācijas par šādiem finanšu instrumentiem un pakalpojumiem, ko piedāvā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde.

(2) Par piesaistītā aģenta atbildīgo personu un darbinieku, kas ir tieši iesaistīts šā panta pirmajā daļā minēto ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību veikšanā, var būt rīcībspējīga fiziskā persona:

1) kura sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu;

2) kura ieguvusi vismaz vidējo izglītību;

3) kura ieguvusi nepieciešamās profesionālās zināšanas par izplatāmo ieguldījumu pakalpojumu un piedāvājamiem finanšu instrumentiem, lai spētu nodrošināt šā panta pirmajā daļā noteiktos piesaistītā aģenta uzdevumus;

4) kurai ir nevainojama reputācija un uz kuru neattiecas neviens no šā panta trešajā daļā minētajiem ierobežojumiem.

(3) Par piesaistītā aģenta atbildīgo personu un darbinieku, kas ir tieši iesaistīts šā panta pirmajā daļā minēto ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību veikšanā, nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) kura saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina piesaistītā aģenta atbildīgās personas un to darbinieku apmācību, kuri ir tieši iesaistīti šā panta pirmajā daļā minēto ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību veikšanā, lai sniegtu viņiem nepieciešamās zināšanas par ieguldījumu pakalpojumiem, kas tiek izplatīti ar piesaistītā aģenta starpniecību.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbildīga par to, lai piesaistītā aģenta atbildīgā persona un darbinieki, kuri ir tieši iesaistīti šā panta pirmajā daļā minēto ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību veikšanā, atbilstu šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde uztur piesaistīto aģentu reģistru, kurā ieraksta šādas ziņas:

1) piesaistītā aģenta firma vai vārds un uzvārds (fiziskajai personai), reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālruņa vai telefaksa numurs un elektroniskā pasta adrese;

2) piesaistītā aģenta atbildīgās personas vārds un uzvārds;

3) dalībvalsts, kurā piesaistītais aģents veic šā panta pirmajā daļā minētās ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistītās darbības.

(7) Piesaistīto aģentu reģistrs ir publiski pieejams, tam ir publiska ticamība, un jebkurai personai ir tiesības ar to iepazīties ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes mājaslapā internetā. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbildīga par piesaistīto aģentu reģistrā ierakstīto ziņu pareizību un pilnīgumu.

(8) Piesaistītais aģents, veicot profesionālo darbību, klientiem pilnībā atklāj informāciju par savu statusu un ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kuru viņš pārstāv. Par piesaistītā aģenta profesionālo darbību pilnīgi un bez nosacījumiem ir atbildīga ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kuras vārdā piesaistītais aģents darbojas.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde uzrauga izraudzīto piesaistīto aģentu darbības atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir pienākums pašai vai pēc Komisijas ierosinājuma nekavējoties anulēt piesaistītā aģenta reģistrāciju, ja:

1) piesaistītais aģents pārkāpis šā likuma prasības;

2) piesaistītais aģents pārkāpis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu regulējošu normatīvo aktu prasības;

3) piesaistītais aģents, kas darbojas dalībvalstī, ievērojot dibināšanas vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, pārkāpis dalībvalsts sabiedrības intereses aizsargājošajos likumos un citos finanšu instrumentu tirgu regulējošos normatīvajos aktos ietvertās prasības;

4) piesaistītais aģents lūdz anulēt ierakstu piesaistīto aģentu reģistrā;

5) piesaistītais aģents tiek likvidēts.

(11) Ja Komisijas izdotais administratīvais akts par ieraksta anulēšanu piesaistīto aģentu reģistrā tiek pārsūdzēts, tas neaptur šā akta izpildi.

(12) Piesaistītajam aģentam — juridiskajai personai — ir pienākums pašam vai pēc Komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata piesaistītā aģenta atbildīgo personu vai darbinieku, kurš ir tieši iesaistīts šā panta pirmajā daļā minēto ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību veikšanā, ja:

1) tiek konstatēts, ka tas radījis situāciju, kas var apdraudēt piesaistītā aģenta klientu intereses;

2) tas neatbilst šā panta otrajā daļā noteiktajām prasībām vai uz to var attiecināt kādu no šā panta trešajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem;

3) tas pārkāpis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu regulējošu normatīvo aktu prasības;

4) tas pārkāpis šā likuma prasības.

(13) Ja Komisijas izdotais administratīvais akts par šā panta divpadsmitajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, šī pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(04.10.2007.likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

104.pants. Ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas ierobežošana

(1) Komisija ir tiesīga ierobežot ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesības sniegt vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un veikt finanšu instrumentu turēšanu, ja:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav pildījusi likumos un citos normatīvajos aktos izvirzītās prasības;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav pildījusi administratīvos norādījumus, kas ietverti attiecībā uz to izdotajos Komisijas administratīvajos aktos vai citu tādu iestāžu izdotajos administratīvajos aktos, kuras nodrošina šā likuma un tam pakārtoto Komisijas normatīvo noteikumu izpildi;

3) tiesā ir iesniegts ieguldījumu brokeru sabiedrības maksātnespējas pieteikums vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pasludināta par maksātnespējīgu;

4) ir uzsākts ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidācijas process;

5) ieguldījumu brokeru sabiedrība veic darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības finansiālo stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju vai arī finanšu instrumentu tirgus stabilitāti.

(2) Komisija ir tiesīga ierobežot kredītiestādes tiesības sniegt vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un veikt finanšu instrumentu turēšanu, ja:

1) kredītiestāde nav pildījusi likumos vai citos normatīvajos aktos izvirzītās prasības;

2) kredītiestāde nav pildījusi administratīvos norādījumus, kas ietverti attiecībā uz to izdotajos Komisijas administratīvajos aktos vai citu tādu iestāžu izdotajos administratīvajos aktos, kuras nodrošina šā likuma un tam pakārtoto Komisijas normatīvo noteikumu izpildi;

3) Komisija ir piemērojusi kredītiestādei pastiprinātās uzraudzības kārtību;

4) Komisija ir saņēmusi maksātnespējas pieteikumu vai pati pieņem lēmumu par kredītiestādes maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā;

5) Komisija ir saņēmusi iesniegumu par kredītiestādes likvidāciju;

6) kredītiestāde veic darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes finansiālo stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju vai arī finanšu instrumentu tirgus stabilitāti.

(3) Ja Komisija ierobežo ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes tiesības veikt finanšu instrumentu turēšanu, tai ir tiesības uzdot ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei pārvest visus klientiem piederošos finanšu instrumentus uz citu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kas veic finanšu instrumentu turēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006. un 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

VIII nodaļa
Ieguldījumu brokeru sabiedrību licencēšana

105.pants. Vispārīgās prasības licences saņemšanai

Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga saņemt licenci tikai tad, ja tā nodrošina, ka:

1) tās sākotnējais kapitāls atbilst šā likuma un Komisijas izdoto noteikumu prasībām;

2) tās valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi atbilst šā likuma prasībām;

3) tās akcionāri (dalībnieki) atbilst šā likuma prasībām;

4) valdes priekšsēdētājs un vismaz vēl viens valdes loceklis ir kompetenti ieguldījumu jautājumos.

106.pants. Prasības ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes un padomes locekļiem un daļu īpašniekiem (akcionāriem)

(1) Par ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes locekli var būt persona:

1) kura ir pietiekami kompetenta sfērā, par kuru tā būs atbildīga ieguldījumu brokeru sabiedrībā;

2) kurai ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša darba profesionālā pieredze attiecīga lieluma komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē;

3) kurai ir nevainojama reputācija;

4) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Par ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes locekli nedrīkst būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tai skaitā par ļaunprātīgu bankrotu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

5) kura apzināti sniegusi Komisijai nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot Komisijai dokumentus, lai saņemtu licenci jebkādas darbības veikšanai finanšu un kapitāla tirgū.

(3) Par ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes (ja tāda ir izveidota) locekli var būt persona:

1) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos;

2) kurai ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša darba profesionālā pieredze attiecīga lieluma komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē;

3) kurai ir nevainojama reputācija;

4) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(4) Par ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes (ja tāda ir izveidota) locekli nedrīkst būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tai skaitā par ļaunprātīgu bankrotu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

5) kura apzināti sniegusi Komisijai nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot Komisijai dokumentus, lai saņemtu licenci jebkādas darbības veikšanai finanšu un kapitāla tirgū.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības daļu īpašnieki (akcionāri), kuriem ir būtiska līdzdalība, var būt tikai personas:

1) kurām ir nevainojama reputācija;

2) kurām ir finansiālā stabilitāte un kuru finanšu līdzekļu ieguves tiesiskumu iespējams dokumentāri pierādīt. Izvērtējot daļu īpašnieku (akcionāru) finansiālo stabilitāti, ja persona nav kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība, ņem vērā, vai personai ir pietiekams brīvais kapitāls;

3) kuras iespējams identificēt.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes vai padomes locekļus, ja tie neatbilst šā likuma prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006., 13.01.2011. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

106.1 pants. Noteikumi par ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes un padomes locekļa ieņemamo padomes un valdes locekļa amata vietu kopējo skaitu

(1) Nosakot, cik padomes un valdes locekļa amata vietu ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes, ja tāda ir izveidota, vai valdes loceklis drīkst ieņemt vienlaikus, tiek ņemti vērā individuāli apstākļi, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības veids, apjoms un sarežģītība.

(2) Lieluma, iekšējās organizācijas un darbības veida, apjoma un sarežģītības ziņā nozīmīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes un valdes loceklis, izņemot gadījumus, kad tas pārstāv Latvijas Republiku, vienlaikus neieņem vairāk kā:

1) vienu valdes locekļa amata vietu un divas padomes locekļa amata vietas;

2) četras padomes locekļa amata vietas.

(3) Šā panta izpratnē par vienu padomes vai valdes locekļa amata vietu tiek uzskatītas padomes vai valdes locekļa amata vietas:

1) vienas konsolidācijas grupas ietvaros;

2) iestādēs, kuras ietilpst vienā un tajā pašā Regulas Nr. 575/2013 113.panta 7.punkta nosacījumiem atbilstošā institucionālās aizsardzības shēmā;

3) sabiedrībās (tai skaitā tādās, kas nav finanšu iestādes), kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir būtiska līdzdalība.

(4) Šā panta izpratnē par padomes vai valdes locekļa amata vietu netiek uzskatītas padomes vai valdes locekļa amata vietas biedrībās, nodibinājumos un citās organizācijās, kuru darbībai nav peļņas gūšanas rakstura.

(5) Komisija ir tiesīga atļaut ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes vai valdes loceklim ieņemt vienu papildu padomes locekļa amata vietu.

(6) Komisija regulāri sniedz Eiropas Banku iestādei informāciju par saskaņā ar šā panta piekto daļu dotajām atļaujām.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

107.pants. Dokumenti, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz licences saņemšanai

(1) Lai saņemtu licenci, ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai iesniegumu, kurā norāda, kādus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus tā vēlas sniegt.

(2) Vienlaikus ar iesniegumu ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz šādus dokumentus:

1) valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļu:

a) paziņojumu, kurā ietver šā panta ceturtajā daļā minēto informāciju,

b) pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta tās lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati [vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods (ja tāds ir) vai dzimšanas gads un datums],

c) izglītības dokumentu kopijas;

2) bilanci un kapitāla pietiekamības aprēķinu par stāvokli iepriekšējā mēneša pēdējā dienā, kas sagatavoti saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrību pārskatu un kapitāla pietiekamības aprēķina sagatavošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī sākotnējā kapitāla prasību izpildi apliecinošus dokumentus (piemēram, zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu, izziņu no kredītiestādes, dokumentus, kas apliecina izmaiņas kapitālā kārtējā gadā);

3) ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai un kvalitatīvai ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai nepieciešamās ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas politiku un procedūru aprakstus:

a) ieguldījumu brokeru sabiedrības organizatoriskās struktūras aprakstu ar skaidri norādītiem padomes (ja tāda ir izveidota) un valdes locekļu pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem struktūrvienību uzdevumiem un ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus sniedzošo struktūrvienību vadītāju un darbinieku pienākumiem. Ja tiek paredzēta filiāļu izveide, ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz arī filiāļu organizatoriskās struktūras un ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus sniedzošo filiāļu vadītāju un darbinieku pienākumu aprakstu,

b) grāmatvedības politikas un grāmatvedības uzskaites, tai skaitā finanšu instrumentu un ar finanšu instrumentu darījumiem saistīto naudas līdzekļu uzskaites, organizācijas galvenos principus,

c) vadības informācijas sistēmas aprakstu,

d) informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus, tai skaitā finanšu instrumentu un ar finanšu instrumentu darījumiem saistīto naudas līdzekļu uzskaites datu bāzes aizsardzības noteikumus,

e) iekšējās revīzijas sistēmas aprakstu,

f) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles procedūru aprakstu, kas ietver arī klientu identificēšanas un saimnieciskās darbības pārzināšanas kārtības aprakstu,

g) būtisku darbības risku pārvaldīšanas politiku un procedūru aprakstus,

h) sabiedrības darbības atbilstības politikas un procedūras aprakstus,

i) šā likuma 133.2 panta otrajā daļā minēto noteikumu projektus, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno uzturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu;

4) darbības plānu vismaz turpmākajiem trim darbības gadiem, kas izvērsti atspoguļo ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības stratēģiju, finansiālās prognozes (tai skaitā bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina projektu, kapitāla pietiekamības aprēķina projektu, prognozēto pastāvīgo izmaksu summu gadā), tirgus izpētes aprakstus, citu informāciju, kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība uzskata par nepieciešamu un kura ļauj gūt skaidru un patiesu priekšstatu par plānoto darbību;

5) to ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas un kontroles procedūras aprakstu, kuru sniegšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas saņemt licenci;

51) to darījumu identificēšanas procedūras aprakstu, kas veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas;

52) interešu konflikta novēršanas politikas aprakstu;

53) rīkojumu izpildes politikas aprakstu;

6) ziņas par ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem (dalībniekiem):

a) fiziskajām personām — pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta tās lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati [vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods (ja tāds ir) vai dzimšanas gads un datums],

b) juridiskajām personām — firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu. Ārvalstī reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas,

c) ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru vai dalībnieku tieši un netieši iegūtās būtiskās līdzdalības apmēru.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, ja tā neplāno veikt finanšu instrumentu turēšanu, neiesniedz finanšu instrumentu un ar finanšu instrumentu darījumiem saistīto naudas līdzekļu uzskaites kārtību reglamentējošos noteikumus un finanšu instrumentu un ar finanšu instrumentu darījumiem saistīto naudas līdzekļu uzskaites datu bāzes aizsardzības noteikumus.

(4) Šā panta otrās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā minēto paziņojumu aizpilda valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi. Paziņojumā norāda šādu informāciju:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrības firmu;

2) vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir) vai dzimšanas gadu un datumu;

3) amatu;

4) pilsonību;

5) izglītību (zinātnisko grādu);

6) ziņas par kvalifikācijas celšanu;

7) vai attiecīgajai personai bijusi sodāmība;

8) vai attiecīgā persona bijusi vadītājs komercsabiedrībā, kas atzīta par maksātnespējīgu;

9) vai attiecīgajai personai bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību;

10) iepriekšējās darbavietas pēdējo 10 gadu laikā un darba pienākumu aprakstu.

(5) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība precizē iesniegtos dokumentus un informāciju.

(6) Ja līdz lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu notiek pārmaiņas šā panta otrajā daļā norādītajā informācijā vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt Komisijai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

(7) (Izslēgta ar 09.06.2005. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 04.10.2007. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

108.pants. Licences piešķiršanas kārtība

(1) Komisija izskata ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegumu licences saņemšanai un pieņem lēmumu triju mēnešu laikā pēc visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo šajā likumā noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas.

(2) Komisija neizsniedz licenci ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ja:

1) dibinot ieguldījumu brokeru sabiedrību, nav ievērots šis likums un citi normatīvie akti;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrības ciešas attiecības ar trešajām personām apdraud vai var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

3) ārvalsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, ierobežo Komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

4) ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegtajos dokumentos ir nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

5) ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes locekļi neatbilst likumā noteiktajām prasībām;

6) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju vai brīvā kapitāla pietiekamību, kurām ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir būtiska līdzdalība, vai ja Komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda ieguldījumu brokeru sabiedrības kapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos un vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve;

7) Komisija konstatē, ka to personu ietekme, kuras ieguvušas būtisku līdzdalību ieguldījumu brokeru sabiedrībā, nenodrošinās tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību.

(3) Ja Komisija pieņēmusi lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, atkārtoti iesniegumu licences saņemšanai var iesniegt pēc visu atteikumā minēto trūkumu novēršanas.

(4) Komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms licences izsniegšanas tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai:

1) kura ir dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrība;

2) kura ir meitas sabiedrība tādai mātes sabiedrībai, kuras cita meitas sabiedrība ir dalībvalstī licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība;

3) kuru kontrolē persona, kas kontrolē arī citu dalībvalstī licencētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību.

(5) Komisija pirms licences izsniegšanas, kā arī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības gaitā no attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasa un novērtē informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru piemērotību un padomes, ja tāda ir izveidota, un valdes locekļu reputāciju un pieredzi, ja šīs personas ir iesaistītas citu tās grupas komercsabiedrību vadībā, kurā tiks iekļauta attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība.

(6) Komisija par licences izsniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībai informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 04.10.2007., 13.01.2011., 22.03.2012. un 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

108.1pants. Paziņojums par izmaiņām pēc licences saņemšanas

Septiņu dienu laikā pēc izmaiņām ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes vai padomes (ja tāda izveidota) sastāvā ieguldījumu brokeru sabiedrība Komisijai iesniedz paziņojumu par notikušajām izmaiņām. Vienlaikus ar paziņojumu ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz jaunieceltā valdes vai padomes locekļa dokumentus, kas minēti šā likuma 107.panta otrās daļas 1.punktā.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

109.pants. Licencē noteikto ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu maiņa

(1) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas, lai tai izsniegtajā licencē norādītie ieguldījumu pakalpojumi vai ieguldījumu blakuspakalpojumi tiktu papildināti ar jauniem ieguldījumu pakalpojumiem vai ieguldījumu blakuspakalpojumiem, vai vēlas atteikties no kāda licencē norādīta ieguldījumu pakalpojuma vai ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanas, tā iesniedz Komisijai attiecīgu iesniegumu.

(2) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas uzsākt jaunu ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, tā vienlaikus ar iesniegumu iesniedz:

1) papildinājumus darbības plānā;

2) to ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu procedūras aprakstu, kuru sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas uzsākt;

3) grozījumus esošajos ieguldījumu brokeru sabiedrības politiku un procedūru aprakstos, ja šādi grozījumi izdarāmi sakarā ar jaunu ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu;

4) (izslēgts ar 09.06.2005. likumu);

5) kapitāla pietiekamības aprēķinu, ja sakarā ar jaunu ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir lielāka sākotnējā kapitāla prasība.

(3) Komisija 15 dienu laikā pēc visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo šajā likumā noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas izskata ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegumu par licencē norādīto ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu maiņu.

(4) Valsts nodeva par licencē norādīto ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu maiņu nav jāmaksā.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir zaudējusi tiesības uz finanšu instrumentu turēšanu kā ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanu, rīkojas ar saviem klientiem piederošo mantu, ievērojot šā likuma I sadaļas prasības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. un 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

110.pants. Licences pārreģistrācija un dublikāta izsniegšana

(1) Ja tiek mainīta ieguldījumu brokeru sabiedrības firma, Komisija pārreģistrē licenci.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniegumu par licences pārreģistrāciju iesniedz Komisijai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc firmas pārreģistrācijas.

(3) Komisija pārreģistrē licenci ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

(4) Licences nozaudēšanas gadījumā ieguldījumu brokeru sabiedrība nekavējoties iesniedz Komisijai iesniegumu par licences dublikāta izsniegšanu.

(5) Komisija izsniedz licences dublikātu ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

111.pants. Licences anulēšanas kārtība

(1) Komisija anulē ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegto licenci šādos gadījumos:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā kopš licences izsniegšanas dienas;

2) tiek konstatēts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība sniegusi nepatiesas ziņas licences saņemšanai;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav sniegusi tās licencē norādītos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus ilgāk par sešiem mēnešiem;

4) ieguldījumu brokeru sabiedrība neievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības;

5) ieguldījumu brokeru sabiedrība Komisijas noteiktajā termiņā nav novērsusi Komisijas konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus;

6) ieguldījumu brokeru sabiedrība pati uzsākusi likvidācijas procesu;

7) likumā noteiktajā kārtībā tiek uzsākta ieguldījumu brokeru sabiedrības bankrota procedūra;

8) ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniegusi rakstveida iesniegumu par licences anulēšanu;

9) tiek konstatēts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība vairs neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām licences saņemšanai;

10) ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem ar būtisku līdzdalību iestājies tiem piederošo akciju balsstiesību izmantošanas aizliegums, un tas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus.

(11) Komisija par ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegtās licences anulēšanu informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(2) Komisija īsteno šajā likumā noteikto ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzību līdz brīdim, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība pilnībā nokārtojusi saistības pret saviem klientiem.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir anulēta licence, rīkojas ar saviem klientiem piederošo mantu, ievērojot šā likuma I sadaļas prasības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 04.10.2007., 13.01.2011., 22.03.2012. un 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

IX nodaļa
Ieguldījumu pakalpojumu sniegšana Eiropas Savienības iekšējā tirgū

112.pants. Kārtība, kādā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība uzsāk ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā

(1) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība Latvijas Republikā ir tiesīga sniegt tikai tos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kuru sniegšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība saņēmusi licenci savas izcelsmes valstī.

(2) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle drīkst uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, nesaņemot šajā likumā noteikto licenci, tikai pēc tam, kad:

1) Komisija ir saņēmusi no izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas ietver:

a) apstiprinājumu, ka attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir spēkā esoša licence ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai,

b) filiāles darbības programmu,

c) filiāles adresi,

d) filiāles vadītāja vārdu, uzvārdu, pilsonību, personas kodu (ja tāds ir) vai dzimšanas gadu un datumu,

e) informāciju par ieguldītāju aizsardzības sistēmu, kuras dalībniece ir attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība,

f) izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas rakstveida apliecinājumu, ka tā pirms iekšējo pārbaužu uzsākšanas laikus informēs Komisiju par pārbaudēm ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālēs Latvijas Republikā un netraucēs Komisijas pārstāvjiem piedalīties šajās pārbaudēs, kā arī pēc pārbaudes beigšanas nekavējoties iesniegs Komisijai ziņojumu par veiktās pārbaudes rezultātiem;

2) Komisija ir informējusi izcelsmes valsts uzraudzības institūciju, ka ir gatava uzsākt ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles uzraudzību, vai ir pagājušas 30 dienas kopš dienas, kad Komisija ir saņēmusi no izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas šā panta otrās daļas 1.punktā minēto paziņojumu.

(3) Dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākums ir 30 dienas iepriekš informēt izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un Komisiju par jebkuriem grozījumiem šā panta otrās daļas 1.punktā minētajā informācijā, kā arī par nodomu pārtraukt filiāles darbību.

(4) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, neatverot filiāli, ja Komisija ir saņēmusi attiecīgu paziņojumu no šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas un ir nosūtījusi šai institūcijai apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu.

(5) Ja citā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno Latvijas Republikā izmantot piesaistītos aģentus, Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības iestāde sniedz šos aģentus identificējošus datus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

113.pants. Kārtība, kādā Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība uzsāk ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī

(1) Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga sniegt citā dalībvalstī tikai tos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kuru sniegšanai tā saņēmusi licenci Komisijā.

(2) Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas, šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas vēlas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, iesniedz Komisijai iesniegumu. Iesniegumā tā norāda ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kurus paredzēts sniegt, dalībvalsti, kurā paredzēts sniegt šos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kā arī veidu, kādā paredzēts tos sniegt (atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas vai izmantojot piesaistītos aģentus). Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno izmantot piesaistītos aģentus, tā iesniedz Komisijai šos aģentus identificējošus datus. Pēc uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādes lūguma Komisija tai sniedz tos piesaistītos aģentus identificējošus datus, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno izmantot minētajā dalībvalstī.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas vēlas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, atverot filiāli, iesniegumā norāda filiāles adresi un šā likuma 107.panta otrās daļas 1.punktā minēto informāciju par filiāles vadītāju. Iesniegumam ieguldījumu brokeru sabiedrība pievieno dokumentus, kas sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par plānoto filiāles darbību, sniedzamajiem ieguldījumu pakalpojumiem un ieguldījumu blakuspakalpojumiem, tiem atbilstošu filiāles struktūru un darba organizāciju un kas sniedz informāciju par to, vai attiecīgā filiāle plāno izmantot piesaistītos aģentus.

(5) Iesniegumu par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu citā dalībvalstī Komisija izskata 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši šā likuma prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un attiecīgo ieguldījumu brokeru sabiedrību. Komisija pieņem lēmumu neatļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, atverot filiāli, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes struktūra vai finansiālā situācija nav atbilstoša plānotajai darbībai.

(6) Vienlaikus ar šā panta piektajā daļā minēto lēmumu Komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegto informāciju un informāciju par Latvijas Republikā spēkā esošo ieguldītāju aizsardzības sistēmu un maksimālajiem kompensācijas apmēriem.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība rakstveidā informē Komisiju un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par grozījumu izdarīšanu šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajā informācijā, kā arī par nodomu pārtraukt filiāles darbību ne vēlāk kā 30 dienas pirms grozījumu izdarīšanas vai plānotās filiāles darbības pārtraukšanas.

(8) Komisija 30 dienu laikā no dokumentu saņemšanas dienas izskata šā panta septītajā daļā minētos dokumentus un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un ieguldījumu brokeru sabiedrību.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība drīkst uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot filiāli, pēc tam, kad Komisija šā panta piektās daļas kārtībā ir informējusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība drīkst uzsākt filiāles darbību, ja Komisija ir saņēmusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas paziņojumu, ka tā ir gatava uzsākt ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles uzraudzību, vai ir pagājuši divi mēneši kopš dienas, kad Komisija nosūtījusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai šā panta piektajā daļā minēto paziņojumu.

(04.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

X nodaļa
Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskats

114.pants. Komisijas tiesības

(1) Komisija nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas kārtību atbilstoši normatīvajiem aktiem par grāmatvedības kārtošanu un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

(2) (Izslēgta ar 29.05.2008. likumu.)

(3) Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība papildus iesniedz zvērinātu revidentu sagatavotu paplašinātu ziņojumu ar komentāriem par iekšējās kontroles sistēmas piemērotību, ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības risku analīzi un novērtējumu par atbilstību normatīvo aktu un Komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

115.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskats

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība par katru darbības gadu sagatavo pārskatu, kurā iekļauj bilanci, ārpusbilances posteņus, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, pārskatu par izmaiņām kapitālā un rezervēs, naudas plūsmas pārskatu un pielikumus, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības ziņojumu.

(2) Gada pārskatu sagatavo saskaņā ar šo likumu un no šā likuma izrietošiem Komisijas norādījumiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par ieguldījumu brokeru sabiedrības aktīviem un saistībām, tās finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

(3) Ja nav iespējams gūt patiesu un skaidru priekšstatu par ieguldījumu brokeru sabiedrību saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām, gada pārskatā ietverama attiecīga papildu informācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

116.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskata posteņu novērtēšanas principi

(Izslēgts ar 29.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

117.pants. Vadības ziņojums par ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskatu

(1) Ziņojumā tiek ietverts ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu stāvokļa un attīstības raksturojums. Ja gada pārskatā atspoguļotos ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības rezultātus ir būtiski ietekmējuši īpaši apstākļi vai arī gada pārskatu nevar uzskatīt par pietiekamu, papildu informācija tiek sniegta atsevišķā ziņojuma punktā.

(2) Ziņojumā sniedzamas arī ziņas par svarīgiem notikumiem, ja tādi bijuši pēc pārskata gada beigām, par ieguldījumu brokeru sabiedrības paredzamo attīstību un svarīgiem attīstības pasākumiem.

118.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskata pārbaude

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents. Ja šāda pārbaude nav veikta, ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei gada pārskatu aizliegts apstiprināt.

(2) Veicot gada pārskata pārbaudi, zvērinātam revidentam ir tiesības iepazīties ar ieguldījumu brokeru sabiedrības aktīviem, grāmatvedības ierakstiem, tos apliecinošiem dokumentiem un citu informāciju. Ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes, atbildīgo amatpersonu un darbinieku pienākums ir sniegt zvērinātam revidentam visu nepieciešamo informāciju.

(3) Ja zvērināta revidenta atzinums ir ar piezīmēm (iebildēm), dividendes var izmaksāt tikai ar Komisijas piekrišanu.

(4) Zvērinātam revidentam ir pienākums pēc Komisijas pieprasījuma sniegt tai jebkādu informāciju par veikto pārbaudi un tajā konstatētajiem faktiem.

(5) Par revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā un lietpratēja vai uzticības uzdevuma izpildes laikā konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem vai citiem faktiem, kuru dēļ ir apdraudēta ieguldījumu brokeru sabiedrības saistību izpilde vai darbības nepārtrauktība, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu intereses vai kuru dēļ zvērināts revidents atsakās sniegt atzinumu vai sniedz atzinumu ar iebildēm, zvērināts revidents nekavējoties iesniedz rakstveida ziņojumu Komisijai. Vienlaikus šo ziņojumu iesniedz arī ieguldījumu brokeru sabiedrības vadībai, ja vien nav nepārvaramu iemeslu to nedarīt.

(6) Zvērināta revidenta pienākums ir nekavējoties iesniegt rakstveida ziņojumu Komisijai par šā panta piektajā daļā minētajiem faktiem, kas atklāti, sniedzot revīzijas pakalpojumus klientam, kuru ar ieguldījumu brokeru sabiedrību saista ciešas attiecības dalības vai kontroles veidā, vai pildot šāda klienta doto lietpratēja vai uzticības uzdevumu.

(7) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētās informācijas sniegšana Komisijai nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un zvērinātam revidentam par to neiestājas civiltiesiska atbildība.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība mēnesi pirms tam, kad plāno izmaksāt dividendes, par to paziņo Komisijai. Komisijai ir tiesības aizliegt ieguldījumu brokeru sabiedrībai izmaksāt dividendes, ja dividenžu izmaksas rezultātā ieguldījumu brokeru sabiedrība neievēros tādus šajā likumā un tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktos rādītājus un ierobežojumus, kuru apmēru (līmeni) ietekmē dividenžu izmaksa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007. un 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

119.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumi

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība informē Komisiju par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības turpmāko darbību.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība 10 dienu laikā pēc tās vadībai adresēta zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.aprīlī iesniedz Komisijai šā ziņojuma kopiju.

(21) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības reģistrācijas vietas gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma kopiju kopā ar akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izrakstu par gada pārskata apstiprināšanu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, papildus šīs daļas pirmajā teikumā noteiktajam ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc konsolidētā gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības reģistrācijas vietas arī konsolidētā gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma kopiju kopā ar akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izrakstu par konsolidētā gada pārskata apstiprināšanu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība šajā daļā minētos dokumentus iesniedz papīra formā vai elektroniski.

(22) Šā panta 2.1 daļā minētos dokumentus, ja tie iesniegti elektroniski, vai šo dokumentu elektroniskas kopijas, ja tie iesniegti papīra formā, Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistrs nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību. Elektronisko dokumentu nodošanas un apliecināšanas kārtību nosaka starpresoru vienošanās, kuru noslēdzis Valsts ieņēmumu dienests un Uzņēmumu reģistrs.

(23) Uzņēmumu reģistrs pēc šā panta 2.2 daļā minēto dokumentu saņemšanas ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, ka šā panta 2.1 daļā minētā informācija pieejama Uzņēmumu reģistrā.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai saskaņā ar šo likumu individuāli un konsolidācijas grupas līmenī ir piemērojamas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības, papildus šā panta 2.1 daļā noteiktajam pati nodrošina, lai gada pārskats kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu tiktu publiskots ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.aprīlī, bet konsolidētais gada pārskats kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu - ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Minētajam gada pārskatam un konsolidētajam gada pārskatam jābūt identiskam ar zvērināta revidenta pārbaudīto. Ieguldījumu brokeru sabiedrība attiecīgo informāciju var publiskot savā mājaslapā internetā vai arī izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu.

(4) (Izslēgta ar 29.05.2008. likumu.)

(5) (Izslēgta ar 29.05.2008. likumu.)

(6) (Izslēgta ar 29.05.2008. likumu.)

(7) Ārvalsts vai dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle nodrošina, lai ārvalsts vai dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskats tiktu publiskots ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Vismaz gada pārskata bilancei, peļņas vai zaudējumu aprēķinam un zvērināta revidenta atzinumam jābūt tulkotam latviešu valodā. Attiecīgo informāciju ārvalsts vai dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle var publiskot savā mājaslapā internetā vai arī izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007., 29.05.2008. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

XI nodaļa
Ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību regulējošās prasības

(Nodaļas nosaukums 24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

119.1 pants. Vispārīgie jautājumi

(1) Šā likuma 122.panta prasības ir saistošas tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, uz kuru attiecas Regulas Nr. 575/2013 ceturtajā daļā noteiktie lielo riska darījumu ierobežojumi. Šā likuma 121.1, 122.1, 122.2, 122.3, 123.1, 123.2, 123.3, 123.4 un 123.5 panta prasības ir saistošas tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura ir iestāde Regulas Nr. 575/2013 izpratnē.

(2) Šīs nodaļas izpratnē termins "uzņēmēja dalībvalsts" atbilst Regulā Nr. 575/2013 lietotajam terminam.

(3) Komisijai ir tiesības papildus šā likuma un Regulas Nr. 575/2013 prasībām noteikt vēl citas ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošas prasības, lai mazinātu šo sabiedrību darbības risku un aizsargātu ieguldītāju intereses.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

120.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura vēlas saņemt licenci, nodrošina, lai tās sākotnējais kapitāls būtu vismaz:

1) 50 000 euro, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt kādu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. vai 8.punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem, izņemot gadījumu, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt tikai šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1. vai 8.punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu;

2) 125 000 euro, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt vismaz vienu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. vai 8.punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem un turēt klientu finanšu instrumentus un naudas līdzekļus;

3) 730 000 euro, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt ieguldījumu pakalpojumus, no kuriem vismaz viens ir šā likuma 3.panta ceturtās daļas 5., 6. vai 9.punktā minētais ieguldījumu pakalpojums.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura vēlas saņemt licenci tikai šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1. vai 8.punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai bez klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu turēšanas, nodrošina, lai tiek izpildīta viena no turpmāk minētajām prasībām:

1) tās sākotnējais kapitāls ir vismaz 50 000 euro;

2) tā apdrošina savu civiltiesisko atbildību, kas iestājas, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības profesionālās darbības kļūdu vai nolaidības dēļ tiek nodarīti zaudējumi klientiem. Civiltiesiskās atbildības minimālais limits gadā nedrīkst būt mazāks par 1 500 000 euro, bet vienam apdrošināšanas gadījumam — mazāks par 1 000 000 euro;

3) tā, kombinējot sākotnējo kapitālu un civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma summu, nodrošina segumu tādā apmērā, kas līdzvērtīgs šīs daļas 1. vai 2.punktā minētās prasības ievērošanai.

(3) Komercsabiedrība, kas vēlas saņemt licenci tikai šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1. un 8.punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai bez klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu turēšanas un kas ir reģistrēta apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā apdrošināšanas brokera statusā saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumu, papildus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā noteiktajām prasībām attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apmēru nodrošina, lai tiek izpildīta viena no turpmāk minētajām prasībām:

1) tās sākotnējais kapitāls ir vismaz 25 000 euro;

2) tā papildus apdrošina savu civiltiesisko atbildību, kas iestājas, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības profesionālās darbības kļūdu vai nolaidības dēļ tiek nodarīti zaudējumi klientiem. Civiltiesiskās atbildības minimālais limits gadā nedrīkst būt mazāks par 750 000 euro, bet vienam apdrošināšanas gadījumam — mazāks par 500 000 euro;

3) tā, kombinējot sākotnējo kapitālu un civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma summu, nodrošina segumu tādā apmērā, kas līdzvērtīgs šīs daļas 1. vai 2.punktā minētās prasības ievērošanai.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto prasību minimālais apmērs, kas izteikts euro, tiek pārskatīts reizi gadā un indeksēts, ja saskaņā ar statistikas biroja "Eurostat" sniegto informāciju patēriņa cenu indekss Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ir mainījies un Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par indeksācijas veikšanu.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par šajā pantā noteikto minimālo sākotnējo kapitālu.

(29.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007., 13.01.2011. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

121.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls

(Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

121.1 pants. Kapitāla rezervju prasības, sadales ierobežojumi un kapitāla saglabāšanas plāns

Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kurai licence ļauj sniegt šā likuma 3.panta ceturtās daļas 5. un 6.punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus, ir saistoši Kredītiestāžu likuma IV nodaļas noteikumi par kapitāla saglabāšanas rezervi, pretciklisko kapitāla rezervi, globālas un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi, sistēmiskā riska kapitāla rezervi, kopējo kapitāla rezervju prasību, sadales ierobežojumiem un kapitāla saglabāšanas plānu.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

122.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības riska darījumu ierobežojumi

(1) Riska darījumi ar ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem, kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir būtiska līdzdalība, un šo akcionāru vai dalībnieku — fizisko personu — laulātajiem, vecākiem un bērniem, ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes un valdes locekļiem, iekšējā audita dienesta vadītāju, risku direktoru, par darbības atbilstības kontroli atbildīgo personu un sabiedrības kontrolieri, šo personu laulātajiem, vecākiem un bērniem, kā arī ar komercsabiedrībām, kurās minētajām personām ir būtiska līdzdalība, nedrīkst kopsummā pārsniegt 15 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla, kas ir piemērojams lielo riska darījumu ierobežojumu noteikšanai saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013.

(2) Kārtību, kādā nosakāms apmērs riska darījumiem ar šā panta pirmajā daļā minētajām personām, nosaka Komisija.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

122.1 pants. Risku pārvaldība un rīcības plāni

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība izstrādā un īsteno piesardzīgu stratēģiju, politikas, procedūras un sistēmas, kas ļauj savlaicīgi identificēt, novērtēt, analizēt un pārvaldīt kredītrisku, koncentrācijas risku, tirgus risku, operacionālo risku, procentu likmju risku netirdzniecības portfelī, pārmērīgas sviras risku un citus ieguldījumu brokeru sabiedrībai būtiskus riskus.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrības stratēģija, politikas, procedūras un sistēmas atbilst tās darbības sarežģītībai un apjomam, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes (vai dalībnieku sapulces, ja padome nav izveidota) noteiktajam pieļaujamam risku līmenim un tiek izstrādātas, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības sistēmisko nozīmīgumu katrā dalībvalstī, kurā tā darbojas.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība izstrādā rīcības plānus ārkārtas situācijām, likviditātes atjaunošanai un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī nosaka to īstenošanai nepieciešamos pasākumus.

(4) Komisija nosaka prasības attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrības risku pārvaldīšanu un rīcības plāniem ārkārtas situācijām, likviditātes atjaunošanai un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

122.2 pants. Atveseļošanas plāna un noregulējuma plāna izstrāde

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība izstrādā, uztur un atjauno tās atveseļošanas plānu finanšu stabilitātes atjaunošanai pēc būtiskas tās pasliktināšanās.

(2) Komisija izstrādā ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējuma plānus to darbības nepārtrauktības nodrošināšanai un finanšu sektora stabilitātes saglabāšanai.

(3) Komisija nosaka prasības attiecībā uz šā panta pirmajā daļā minētā plāna saturu un izstrādes kārtību.

(4) Komisija var noteikt pazeminātas prasības šā panta pirmajā daļā minētā atveseļošanas plāna izstrādei vai var neizstrādāt šā panta otrajā daļā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrības noregulējuma plānu, ja pēc konsultācijas ar Latvijas Banku ir secinājusi, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības maksātnespēja, ņemot vērā šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības lielumu, komercdarbības modeli, sasaisti ar citām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un finanšu sistēmu vai citus apstākļus, nevar apdraudēt finanšu tirgu un citu ieguldījumu brokeru sabiedrību stabilitāti vai finansēšanas nosacījumus.

(5) Komisija savlaicīgi paziņo Eiropas Banku iestādei tās rīkoto ar ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma plānu izstrādi saistīto sanāksmju norises laiku un darba kārtību.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

122.3 pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības etalona portfeļu pašu kapitāla prasības aprēķins

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura saņēmusi atļauju izmantot iekšējās pieejas riska darījumu riska svērtās vērtības vai pašu kapitāla prasības aprēķinam, izņemot atļauju izmantot iekšējās pieejas operacionālā riska pašu kapitāla prasības aprēķinam, papildus Regulā Nr. 575/2013 noteiktajam aprēķina riska svērtās vērtības vai pašu kapitāla prasības Eiropas Banku iestādes noteiktā etalona portfelī vai portfeļos iekļautiem riska darījumiem un finanšu instrumentu pozīcijām.

(2) Komisija, konsultējoties ar Eiropas Banku iestādi, ir tiesīga noteikt etalona portfeli vai portfeļus, kas atšķiras no Eiropas Banku iestādes noteiktajiem.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība sagatavo un vismaz reizi gadā iesniedz Komisijai pārskatu par riska svērtās vērtības vai pašu kapitāla prasības aprēķinu Eiropas Banku iestādes noteiktā etalona portfelī vai portfeļos iekļautiem riska darījumiem un finanšu instrumentu pozīcijām un šā panta pirmajā daļā minētā aprēķina veikšanai izmantotās metodoloģijas skaidrojumu.

(4) Ja Komisija ir noteikusi etalona portfeli vai portfeļus, kas atšķiras no Eiropas Banku iestādes noteiktajiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība sagatavo un vismaz reizi gadā iesniedz Komisijai atsevišķu pārskatu par riska svērtās vērtības vai pašu kapitāla prasības aprēķinu Komisijas noteiktā etalona portfelī vai portfeļos iekļautiem riska darījumiem un finanšu instrumentu pozīcijām.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

123.pants. Subordinētais kapitāls

(Izslēgts ar 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

123.1 pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības kapitāls risku segšanai

(1) Papildus Regulā Nr. 575/2013 noteiktajām pašu kapitāla prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrība novērtē savai darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamo kapitālu un nodrošina, lai tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamais kapitāls būtu pietiekams, kā arī nosaka šā kapitāla elementus un struktūru.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība izstrādā savas darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotu visaptverošu, pamatotu un efektīvu stratēģiju un procedūras un veic nepieciešamos pasākumus nepārtrauktai kapitāla novērtēšanai un pietiekama kapitāla uzturēšanai.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība regulāri pārskata šā panta otrajā daļā minēto stratēģiju un procedūras, lai nodrošinātu, ka tās aizvien ir visaptverošas un samērīgas ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības veidu, apjomu un sarežģītību.

(29.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. un 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

123.2 pants. Ar regulējošajām prasībām saistītās informācijas atklāšana

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība informāciju saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 astotajā daļā noteikto publisko savā tīmekļa vietnē vai arī izvēlas informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu.

(11) Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai šā panta pirmajā daļā minētā informācija tiek publiskota biežāk nekā reizi gadā, un noteikt publiskošanas termiņus.

(12) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir mātes sabiedrība, katru gadu publisko informāciju par grupas juridisko struktūru, kā arī pārvaldības un darbības organizatorisko struktūru, kas nodrošina šā likuma 108.panta otrās daļas 2.punkta, 123.4 panta otrās daļas un 124.panta pirmās daļas 11.punkta prasību ievērošanu.

(2) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(3) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(29.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.01.2011., 08.11.2012. un 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

123.3 pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības risku segšanai pietiekamā kapitāla uzturēšanas līmenis

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav ne Latvijas Republikā reģistrēta un konsolidētajai uzraudzībai pakļauta mātes sabiedrība, ne tās meitas sabiedrība, kā arī jebkura ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav pakļauta konsolidētajai uzraudzībai saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 19.panta prasībām, šā likuma 123.1 panta prasības izpilda individuāli.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir atbrīvota no pašu kapitāla prasības ievērošanas konsolidācijas grupas līmenī saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 15.pantu, šā likuma 123.1 panta prasības ievēro individuāli.

(3) Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 123.1 panta prasības ievēro konsolidācijas grupas līmenī.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Latvijas Republikas mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, šā likuma 123.1 panta prasības ievēro konsolidācijas grupas līmenī. Ja mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība kontrolē vairāk nekā vienu iestādi, šīs daļas prasības piemēro tikai tai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, uz kuru saskaņā ar šā likuma 142.pantu attiecas konsolidētā uzraudzība.

(5) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas ir Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības, Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Latvijas Republikas mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, vai tās mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai tās mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir ārvalstī reģistrēta meitas sabiedrība, kura ir iestāde, finanšu iestāde vai aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība vai kurai ir dalība minētajās iestādēs vai sabiedrībās, šāda ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 123.1 panta prasības ievēro subkonsolidēti.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

123.4 pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrību plānu, politiku, procedūru un mehānismu piemērošanas līmenis

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav atbrīvota no regulējošo prasību ievērošanas individuāli saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 7.pantu, šā likuma 122.1, 122.2, 122.3 panta un 124.panta pirmās daļas 11.punkta un 1.2, 1.3, 1.4, 1.5 un 1.6 daļas prasības ievēro individuāli.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir pakļauta konsolidētajai uzraudzībai saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas prasībām, šā likuma 122.1, 122.2, 122.3 panta un 124.panta pirmās daļas 11.punkta un 1.2, 1.3, 1.4, 1.5 un 1.6 daļas prasības ievēro konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti un nodrošina, ka tās iekšējās kontroles sistēma ir konsekventa, labi integrēta un īstenota visās meitas sabiedrībās, tostarp arī tajās, kas nav iekļautas konsolidācijas grupā saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas prasībām, kā arī nodrošina visu uzraudzībai nepieciešamo datu un informācijas sagatavošanu. Ar Komisijas atļauju ieguldījumu brokeru sabiedrība var neievērot šā likuma 122.1, 122.2, 122.3 panta un 124.panta pirmās daļas 11.punkta un 1.2, 1.3, 1.4, 1.5 un 1.6 daļas prasības ārvalsts meitas sabiedrībās, kas nav iekļautas konsolidācijas grupā atbilstoši Regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas prasībām, ja tā var pierādīt, ka šīs prasības neatbilst meitas sabiedrības reģistrācijas ārvalsts tiesību aktiem.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

123.5 pants. Regulā Nr. 575/2013 paredzēto izvēles iespēju piemērošana, pārskatu un ziņojumu sniegšanas kārtība, makroprudenciālo vai sistēmisko risku izvērtējums un rīcība

(1) Regulā Nr. 575/2013 paredzēto izvēles iespēju attiecībā uz prudenciālo prasību un pārejas periodu noteikšanu šīs regulas noteikumu piemērošanai nosaka Komisija.

(2) Komisija ir tiesīga noteikt ar atsevišķiem notikumiem saistītu ziņojumu sniegšanas, pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas, sniegšanas kārtību un nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību, ja to nav noteikusi Eiropas Komisija.

(3) Komisija, ievērojot Regulu Nr. 575/2013, var noteikt tajā paredzētajās jomās stingrākas regulējošās prasības nekā šajā regulā noteiktās.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

XII nodaļa
Ieguldījumu pakalpojumu sniegšana

124.pants. Vispārīgās prasības

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar tai izsniegto licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai šīs licences darbības laikā izpilda un ievēro šādas prasības:

1) nodrošina, lai tās kapitāla pietiekamība atbilst Regulas Nr. 575/2013 un Komisijas normatīvo noteikumu prasībām, kā arī to, lai tiktu ievērotas citas ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību regulējošās prasības;

2) nodrošina, lai tās valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi ir personas, kurām ir nevainojama reputācija;

3) nodrošina, lai tās valdes priekšsēdētājs un vismaz vēl viens valdes loceklis ir personas, kuras ir kompetentas ieguldījumu jautājumos;

4) nodrošina darbības iekšējo uzraudzību un revīziju, tai skaitā nosaka kārtību, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbinieki var saņemt ieguldījumu pakalpojumus šajā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kā arī citās ieguldījumu brokeru sabiedrībās vai kredītiestādēs;

5) nodrošina ar finanšu instrumentiem veicamo darījumu izpildi, klientu finanšu instrumentu kontu un attiecīgo darījumu noslēpumu atbilstoši likuma prasībām;

6) saskaņā ar šā likuma prasībām, Komisijas normatīvajiem noteikumiem un iekšējās kārtības noteikumiem veic datu apstrādes, glabāšanas un pārraides drošības pasākumus;

7) nodrošina klienta un pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu instrumentu pastāvīgu šķirtu turēšanu;

8) nodrošina klienta un pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības naudas līdzekļu pastāvīgu šķirtu turēšanu;

9) nodrošina ar finanšu instrumentiem veikto darījumu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanu 10 gadus, kā arī citu Komisijas normatīvajos noteikumos izvirzīto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu;

10) nodrošina citu ar šā likuma XII nodaļas prasību izpildi saistīto dokumentu uzglabāšanu 10 gadus. Uzglabājamo dokumentu sarakstu nosaka Komisija;

11) nodrošina tās darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotas visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, kas aptver šādus pamatelementus:

a) ieguldījumu brokeru sabiedrības lielumam un darbības riskiem atbilstošu organizatorisko struktūru ar skaidri noteiktu, nepārprotamu un sistemātisku pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu darījumu veikšanā un kontrolē starp ieguldījumu brokeru sabiedrības struktūrvienībām un atbildīgajiem darbiniekiem,

b) ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un ziņošanas sistēmu,

c) iekšējās kontroles procedūras;

d) atalgojuma sistēmu;

12) nodrošina ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu nepārtrauktu un sistemātisku sniegšanu, izmantojot atbilstošas sistēmas, līdzekļus un procedūras;

13) nodrošina visus nepieciešamos administratīvos un organizatoriskos pasākumus, lai novērstu šā likuma 127.pantā minēto interešu konfliktu negatīvo ietekmi uz klientu interesēm.

(11) Komisija nosaka prasības ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas izveidei.

(12) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai licence ļauj sniegt šā likuma 3.panta ceturtās daļas 5. un 6.punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus, tās amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu:

1) nodrošina tādu atalgojuma politiku un praksi, kas atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai un veicina to, bet neveicina risku uzņemšanos virs ieguldījumu brokeru sabiedrības noteiktā pieļaujamā risku uzņemšanās līmeņa;

2) nenosaka atalgojuma mainīgo daļu tik lielā apmērā, ka tā pārsniegtu attiecīgajai amatpersonai vai darbiniekam pārskata gadā noteikto atalgojuma nemainīgo daļu, izņemot gadījumus, kad tiek ievēroti šā panta 1.3, 1.4, 1.5 un 1.6 daļā minētie nosacījumi.

(13) Ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce ar atsevišķu lēmumu tām amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu, var noteikt atalgojuma mainīgo daļu tādā apmērā, kas pārsniedz — bet ne vairāk kā divas reizes — attiecīgajai amatpersonai vai darbiniekam pārskata gadā noteikto atalgojuma nemainīgo daļu.

(14) Ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce attiecībā uz amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu, lēmumu par atalgojuma mainīgās daļas apmēru, kas pārsniedz konkrētai amatpersonai vai darbiniekam pārskata gadā noteikto atalgojuma nemainīgo daļu, pieņem, pamatojoties uz ieguldījumu brokeru sabiedrības sagatavoto lēmuma projektu, kurā ietverts šādas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas pamatojums, norādīts attiecīgo amatpersonu vai darbinieku skaits, ieņemamie amati un veicamās funkcijas, kā arī novērtēta lēmuma ietekme uz ieguldījumu brokeru sabiedrības spēju uzturēt tās stabilai darbībai nepieciešamo pašu kapitāla apmēru. Lēmumu pieņem ar vismaz 66 procentu balsstiesīgo akciju (daļu) vairākumu, ievērojot nosacījumu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē ir pārstāvēti vismaz 50 procenti balsstiesīgo akciju (daļu), vai ar vismaz 75 procentu balsstiesīgo akciju (daļu) vairākumu, ievērojot nosacījumu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē ir pārstāvēti mazāk nekā 50 procenti balsstiesīgo akciju (daļu), ja saskaņā ar normatīvo aktu prasībām vai ieguldījumu brokeru sabiedrības statūtu noteikumiem šāda akcionāru (dalībnieku) sapulce ir lemttiesīga. Ieguldījumu brokeru sabiedrības amatpersonas vai darbinieki, kas vienlaikus ir balsstiesīgo akciju (daļu) turētāji, nepiedalās tāda ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces lēmuma pieņemšanā, kas attiecas uz viņu atalgojuma noteikšanu.

(15) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc saskaņā ar šā panta 1.4 daļas prasībām sagatavotā lēmuma projekta iesniegšanas akcionāriem (dalībniekiem) elektroniski iesniedz Komisijai šo lēmuma projektu un pierādījumus tam, ka attiecīgajām amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu, atalgojuma mainīgās daļas noteikšana tādā apmērā, kas pārsniedz pārskata gadā noteikto atalgojuma nemainīgo daļu, neierobežo ieguldījumu brokeru sabiedrības spēju turpmāk ievērot šā likuma un Regulas Nr. 575/2013 prasības, īpaši pašu kapitāla prasības.

(16) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc šā panta 1.3 daļā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces lēmuma pieņemšanas to elektroniski iesniedz Komisijai.

(17) Komisija nosaka prasības šā panta 1.2 daļas 1.punktā minētajai atalgojuma politikai un praksei attiecībā uz tām ieguldījumu brokeru sabiedrības amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu.

(2) Kredītiestāde, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, izpilda un ievēro šādas prasības:

1) izveido attiecīgas struktūrvienības ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai un nodrošina šo struktūrvienību pārvaldi, iekšējo uzraudzību un revīziju, tai skaitā nosaka kārtību, kādā šīs struktūrvienības darbinieki var saņemt ieguldījumu pakalpojumus šajā struktūrvienībā, kā arī citā kredītiestādē vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā;

2) nodrošina, lai šīs struktūrvienības vadītājs ir persona, kura ir kompetenta ieguldījumu jautājumos un kurai ir nevainojama reputācija;

3) nodrošina ar finanšu instrumentiem veicamo darījumu izpildi un klientu finanšu instrumentu kontu un darījumu noslēpumu atbilstoši likuma prasībām;

4) saskaņā ar šā likuma prasībām, Komisijas normatīvajiem noteikumiem un iekšējās kārtības noteikumiem veic datu apstrādes, glabāšanas un pārraides drošības pasākumus;

5) nodrošina klienta un pašas kredītiestādes finanšu instrumentu pastāvīgu šķirtu turēšanu;

6) nodrošina ar finanšu instrumentiem veikto darījumu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanu 10 gadus, kā arī citu Komisijas normatīvajos noteikumos izvirzīto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu;

7) nodrošina citu ar šā likuma XII nodaļas prasību izpildi saistīto dokumentu uzglabāšanu 10 gadus. Uzglabājamo dokumentu sarakstu nosaka Komisija;

8) nodrošina ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu nepārtrauktu un sistemātisku sniegšanu, izmantojot atbilstošas sistēmas, līdzekļus un procedūras;

9) veic visus nepieciešamos administratīvos un organizatoriskos pasākumus, lai novērstu šā likuma 127.pantā minēto interešu konfliktu negatīvo ietekmi uz klientu interesēm.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas ir regulētā tirgus organizētāja biedrs, slēdzot darījumus regulētajā tirgū, ir tiesīga nepiemērot šā likuma 126., 126.1, 126.2, 128., 128.1, 128.2 un 128.3 pantā minētās prasības attiecībā uz citu tirgus organizētāja biedru.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas ir daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieks, slēdzot darījumus daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, ir tiesīga nepiemērot šā likuma 126., 126.1, 126.2, 128., 128.1, 128.2 un 128.3 pantā minētās prasības attiecībā uz citu sistēmas dalībnieku.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.01.2011. un 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014. Sk. Pārejas noteikumu 50.punktu)

124.1 pants. Klienta statuss

(1) Personai, kurai ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, var būt profesionāla klienta, privāta klienta vai tiesīgā darījumu partnera statuss.

(2) Profesionāli klienti attiecībā uz visiem ieguldījumu pakalpojumiem un instrumentiem ir:

1) Latvijas Republikā vai citā valstī darbībai finanšu tirgū licencētas un uzraudzītas iestādes:

a) kredītiestādes,

b) ieguldījumu brokeru sabiedrības,

c) citas licencētas vai regulētas finanšu iestādes,

d) ieguldījumu fondi un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības,

d1) alternatīvo ieguldījumu fondi un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki;

e) apdrošinātāji,

f) pensiju fondi,

g) preču dīleri,

h) sabiedrības, kas iespējas līgumu, nākotnes līgumu vai atvasināto finanšu instrumentu tirgos vai atvasināta instrumenta bāzes aktīva tirgos veic darījumus uz pašu rēķina, kuru vienīgais mērķis ir ierobežot finanšu risku atvasināto finanšu instrumentu tirgū, vai kas veic darījumus uz citu šo tirgus dalībnieku rēķina vai veido tiem cenas, un ko garantē norēķinu sistēmas dalībnieki šajā tirgū, ja atbildību par šādu sabiedrību noslēgto līgumu izpildes nodrošināšanu uzņemas norēķinu sistēmas dalībnieki šajā tirgū,

i) citas komercsabiedrības, kuru pamatdarbība ir ieguldīšana finanšu instrumentos un kuras šādus ieguldījumus veic lielos apmēros;

2) komercsabiedrības, kas atbilst divām no minētajām trim prasībām:

a) pašu kapitāls — ne mazāks kā 2 miljonu euro,

b) neto apgrozījums — ne mazāks kā 40 miljonu euro,

c) bilances vērtība — ne mazāka kā 20 miljonu euro;

3) valstis un pašvaldības, valsts iestādes, kas pārvalda valsts parādu, valstu centrālās bankas, Pasaules Banka, Starp­tautiskais Valūtas fonds, Eiropas Centrālā banka un citas starptautiskās finanšu institūcijas;

4) citas komercsabiedrības, kuru pamatdarbība ir ieguldīšana finanšu instrumentos un kuras šādus ieguldījumus veic lielos apmēros;

5) persona, kura citā valstī atzīta par profesionālu klientu saskaņā ar procedūru, kas līdzvērtīga šajā pantā noteiktajai.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pirms ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanas informē klientu par tā statusu.

(4) Klientam ir tiesības pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde piešķir tam citu klienta statusu. Privāts klients var iegūt profesionāla klienta statusu šā panta piektajā, sestajā un septītajā daļā noteiktajā kārtībā. Profesionāls klients var iegūt privāta klienta statusu šā panta devītajā un desmitajā daļā noteiktajā kārtībā. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde informē klientu par šīm tiesībām saskaņā ar šā likuma 126.1 pantā noteikto kārtību.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, ir tiesīga atzīt par profesionālu klientu ikvienu personu, kura nav minēta šā panta otrajā daļā, bet ir izteikusi attiecīgu lūgumu, kuras zināšanas un pieredzi ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir izvērtējusi un kura atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem:

1) persona ir veikusi būtiska apmēra darījumus attiecīgajā tirgū — vismaz 10 darījumus ceturksnī iepriekšējo četru ceturkšņu laikā;

2) personas finanšu instrumentu portfeļa vērtība, kas aptver finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, pārsniedz 500 000 euro;

3) personai ir vismaz vienu gadu ilga pieredze finanšu sektorā amatā, kurā nepieciešamas zināšanas attiecībā uz darījumiem un pakalpojumiem, ko persona plāno veikt vai saņemt kā profesionāls klients.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, pirms atzīt šā panta piektajā daļā minēto personu par profesionālu klientu, izvērtē tās kompetenci, pieredzi un zināšanas, lai gūtu apliecinājumu, ka, ņemot vērā paredzēto darījumu vai pakalpojumu specifiku, klients patstāvīgi spēj pieņemt ieguldījumu lēmumu un apzinās attiecīgos riskus.

(7) Profesionāla klienta statusu šā panta piektajā daļā minētajai personai var piešķirt kopumā vai attiecībā uz ieguldījumu pakalpojuma atsevišķu veidu, darījuma veidu vai konkrētu darījumu vai produktu. Persona, kura vēlas, lai to atzīst par profesionālu klientu, iesniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei iesniegumu, tajā norādot ieguldījumu pakalpojuma, darījuma vai produkta veidu, attiecībā uz kuru tā vēlas saņemt profesionāla klienta statusu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pirms profesionāla klienta statusa piešķiršanas personai to rakstveidā brīdina par ieguldītāja aizsardzības tiesībām, ko tā var zaudēt profesionāla klienta statusā, un persona paraksta apliecinājumu, ka tā šādu brīdinājumu ir saņēmusi un apzinās šādu tiesību zaudējuma sekas. Par profesionāla statusa piešķiršanu tiek noslēgta rakstveida vienošanās.

(8) Persona, kura atzīta par profesionālu klientu šā panta piektajā, sestajā un septītajā daļā minētajā kārtībā, sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredīt­iestādei informāciju par tās darbībā notikušajām izmaiņām, kas var ietekmēt šīs personas atbilstību profesionāla klienta statusam izvirzītajām prasībām. Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas saņem informāciju, ka klients vairs neatbilst profesionālam klientam izvirzītajām prasībām, pieņem lēmumu par šāda statusa atsaukšanu un rakstveidā informē par to attiecīgo personu.

(9) Profesionālam klientam privāta klienta statusu var piešķirt kopumā uz visiem sniedzamajiem pakalpojumiem vai uz atsevišķiem ieguldījumu pakalpojumu, darījumu vai produktu veidiem. Profesionāls klients, kas vēlas, lai viņam piešķir privāta klienta statusu, iesniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei iesniegumu, tajā norādot ieguldījumu pakalpojuma, darījuma vai produkta veidu, attiecībā uz kuru viņš vēlas saņemt privāta klienta statusu.

(10) Lai profesionālam klientam piešķirtu privāta klienta statusu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde un persona, kas tiek uzskatīta par profesionālu klientu, noslēdz rakstveida vienošanos. Šāda vienošanās paredz ieguldījumu pakalpojumu, darījumu vai produktu veidus, kuriem tiek piemērots privāta klienta statuss.

(11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, izstrādā un apstiprina iekšējo politiku un procedūru, kas nodrošina šā panta prasību ievērošanu attiecībā uz klientu statusu.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.01.2011., 09.07.2013. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

124.2 pants. Tiesīgie darījumu partneri

(1) Par tiesīgo darījumu partneri var būt ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, pensiju fonds un tā pārvaldes sabiedrības, citas finanšu iestādes, kas licencētas un darbību veic saskaņā ar finanšu pakalpojumus regulējošiem dalībvalsts vai ārvalsts normatīvajiem aktiem, šā likuma 101.panta septītās daļas 10. un 11.punktā minētās komercsabiedrības, valstu valdības un citas valsts iestādes, kuras pārvalda valsts parādu, centrālā banka un pārnacionālas organizācijas.

(11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde tiesīgā darījumu partnera statusu var piemērot arī šā likuma 124.1 panta otrās daļas 1.punkta "g", "h", "i" apakšpunktā, 2. un 3.punktā minētajām personām.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde darījumos, ko tā veic ar tiesīgo darījumu partneri, sniedzot šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2. vai 6.punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus, ir tiesīga nepiemērot šā likuma 126., 126.1, 126.2, 128., 128.1, 128.2 un 128.3 pantā noteiktās prasības.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pirms ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanas informē šā panta pirmajā daļā minētās sabiedrības par tām piemēroto tiesīgā darījumu partnera statusu.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības šā likuma 124.1 pantā noteiktajā kārtībā pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde piešķir tām profesionāla vai privāta klienta statusu. Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona tieši nenorāda, kādu statusu - profesionāla vai privāta klienta statusu - tai piešķirt, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde piešķir tai profesionāla klienta statusu.

(5) Lai 124.1 panta otrās daļas 1.punkta "g", "h", "i" apakšpunktā, 2. un 3.punktā minētajām personām piemērotu tiesīgā darījumu partnera statusu, ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir jāsaņem šīs personas piekrišana. Piekrišanu var saņemt attiecībā uz sniedzamajiem ieguldījumu pakalpojumiem kopumā, individuāliem ieguldījumu pakalpojumiem vai individuāliem darījumiem.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes potenciālais klients ir šā panta 1.1 daļā minētā komercsabiedrība, kas reģistrēta citā dalībvalstī, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde tai piemēro tādu klienta statusu, kāds tai piemērojams saskaņā ar šīs dalībvalsts normatīvajiem aktiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga šādai komercsabiedrībai noteikt klienta statusu, pamatojoties uz šīs komercsabiedrības sniegto informāciju par attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2008.)

125.pants. Tiesības uz finanšu instrumentiem

(1) Finanšu instrumenti pieder ieguvējam ar brīdi, kad šie finanšu instrumenti ir iegrāmatoti to ieguvēja finanšu instrumentu kontā.

(2) Pierādījums tam, ka finanšu instrumenti pieder personai, ir iegrāmatojums šīs personas finanšu instrumentu kontā, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai Centrālais depozitārijs var atvērt tādu finanšu instrumentu kontu, kurā uzskaita personu turējumā esošos finanšu instrumentus (nominālais konts).

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbildīga par to, lai ar finanšu instrumentiem veiktie darījumi tiktu nekavējoties reģistrēti un šo darījumu rezultātā iegūtie finanšu instrumenti nekavējoties iegrāmatoti klientu finanšu instrumentu kontos.

(41) Finanšu instrumentus, kas pieder ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientam, nedrīkst izmantot darījumos, kurus veic ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde uz pašas rēķina vai uz cita klienta rēķina, tajā skaitā vērtspapīru finansēšanas darījumos. Šī prasība neattiecas uz gadījumiem, kad klients ir devis iepriekšēju piekrišanu šāda veida darījumiem un ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde darījumu veic saskaņā ar klienta noteiktajiem īpašiem nosacījumiem. Privāts klients piekrišanu apliecina ar parakstu vai izmantojot parakstam līdzvērtīgu metodi.

(42) Finanšu instrumentus, kas pieder ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientiem un kas tiek uzskaitīti nominālajā kontā, kurš atvērts pie trešās personas un kurā vienkopus tiek turēti vairāku klientu finanšu instrumenti, nedrīkst izmantot vērtspapīru finansēšanas darījumos vai citos darījumos, ko veic ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde uz pašas rēķina, izņemot gadījumu, kad papildus šā panta 4.1 daļas prasībām tiek ievērots viens no šādiem nosacījumiem:

1) visi klienti, kuriem piederošie finanšu instrumenti tiek turēti nominālajā kontā, ir devuši iepriekšēju piekrišanu šāda veida darījumiem saskaņā ar šā panta 4.1 daļas prasībām;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes rīcībā ir sistēma vai kontroles mehānisms, kas nodrošina, ka tikai iepriekšēju piekrišanu devušajam klientam piederošie finanšu instrumenti tiek izmantoti vērtspapīru finansēšanas darījumos vai citos darījumos, kurus veic ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde uz pašas rēķina.

(43) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde šā panta 4.2 daļā minētajā gadījumā veic finanšu instrumentu uzskaiti, kas nodrošina informāciju par klientiem, saskaņā ar kuru īpašiem nosacījumiem darījums ir veikts, un viņiem piederošo finanšu instrumentu skaitu, lai nodrošinātu peļņas vai zaudējumu pienācīgu sadali.

(5) Finanšu instrumentus, kas pieder ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientam, nedrīkst izmantot ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde likumā noteiktajā kārtībā atzīta par maksātnespējīgu.

(6) Finanšu instrumentus, par kuriem ieguldītājs iesniedzis ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei atsavināšanas uzdevumu, pamatojoties uz kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde uzsākusi darījuma izpildi, nedrīkst izmantot atsavinātāja kreditoru prasījumu apmierināšanai.

(7) Juridiskajām personām piederošus finanšu instrumentus, kas iegrāmatoti ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē atvērtā finanšu instrumentu kontā, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm piederošus finanšu instrumentus, kas iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā atvērtā finanšu instrumentu kontā, drīkst apķīlāt tikai ar tiesu izpildītāja rīkojumu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(8) Fiziskajām personām piederošus finanšu instrumentus, kas iegrāmatoti ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē atvērtā finanšu instrumentu kontā, drīkst apķīlāt tikai ar tiesu izpildītāja rīkojumu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai arestēt, pamatojoties uz prokurora sankciju.

(9) Piedziņu uz juridiskajām personām piederošiem finanšu instrumentiem, kas iegrāmatoti ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē atvērtā finanšu instrumentu kontā, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm piederošiem finanšu instrumentiem, kas iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā atvērtā finanšu instrumentu kontā, drīkst vērst tikai, pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma — nodokļu likumos paredzētajos gadījumos, bet pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma — arī citos likumos paredzētajos gadījumos.

(10) Piedziņu uz fizisko personu finanšu instrumentiem drīkst vērst, pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai uz nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

126.pants. Līgums par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu

(1) Pirms ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanas ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde noslēdz ar klientu rakstveida līgumu par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu. Minētajā līgumā norāda:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klienta identifikācijas datus un klienta adresi; ja tiek atvērts nominālais konts, — nominālā konta atvērēja identifikācijas datus un adresi;

2) kārtību, kādā klients ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei dod rīkojumu darījuma veikšanai ar finanšu instrumentiem, un klienta identifikācijas kārtību;

3) kārtību, kādā, ņemot vērā šā likuma 126.1 panta prasības, notiek ar finanšu instrumentu darījumu veikšanu saistītās informācijas apmaiņa starp ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un klientu (piemēram, informācijas nodošanas un saņemšanas veidi, līdzekļi, termiņi);

4) ar finanšu instrumentiem saistīto norišu (piemēram, akcionāru sapulce, dividenžu un procentu izmaksa, parāda finanšu instrumentu dzēšana, finanšu instrumentu nominālvērtības maiņa, finanšu instrumentu emisiju apvienošana, finanšu instrumentu emisiju dalīšana, parakstīšanās tiesību emitēšana) kārtību;

5) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes un klienta norēķinu kārtību par finanšu instrumentu darījumu veikšanu;

6) kārtību, kādā informē klientu par ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pakalpojumu tarifu maiņu;

7) savstarpējo zaudējumu atlīdzināšanas kārtību;

8) savstarpējo strīdu izskatīšanas kārtību;

9) līguma grozīšanas kārtību.

(2) Līgumu drīkst slēgt elektroniskā veidā tikai tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei pirms tam ar klientu ir noslēgts rakstveida līgums, kurš paredz ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei tiesības savstarpējos līgumus ar klientu slēgt elektroniskā veidā un kurā ir paredzēta klienta identifikācijas procedūra.

(3) Pirms tiek noslēgts līgums par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pienākums ir informēt klientu par kārtību, kādā no šā līguma izrietošās sūdzības un strīdi tiek izskatīti ārpustiesas ceļā.

(04.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

126.1 pants. Ar ieguldījumu pakalpojumiem saistītās informācijas apmaiņas veidi

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde klientam paredzēto informāciju sniedz papīra formā vai elektroniski. Izvēloties informācijas sniegšanas veidu, klientam tiek nodrošināta iespēja uzglabāt personīgi viņam adresēto informāciju un neizmainītā veidā to pavairot laikposmā, kas ir pamatoti nepieciešams, ņemot vērā informācijas saturu.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nodrošina klientam izvēles tiesības attiecībā uz informācijas apmaiņas veidu. Informācijas apmaiņas veidu, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz informāciju klientam, paredz līgumā par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

(3) Klientam paredzēto informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz elektroniski, ja:

1) informācijas sniegšana elektroniskā veidā ir piemērota apstākļiem, kuros notiek vai notiks darījumi starp ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un klientu;

2) klientam, kuram sniegs informāciju, ir piedāvāta iespēja izvēlēties, vai viņš saņems informāciju papīra formā vai elektroniski, un klients ir īpaši norādījis, ka vēlas saņemt informāciju šādā veidā.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir tiesīga sniegt klientam paredzēto informāciju, kas nav adresēta personīgi viņam, ar interneta starpniecību, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) klients ir apstiprinājis, ka viņam ir pieejams internets;

2) klients ir īpaši norādījis, ka piekrīt informācijas sniegšanai šādā veidā;

3) klientam elektroniski ir paziņota interneta mājaslapas adrese un vieta mājaslapā, kurā ir pieejama informācija;

4) informācija tiek savlaicīgi atjaunota;

5) informācija šajā interneta mājaslapā ir pastāvīgi pieejama tik ilgi, cik klientam ir pamatoti nepieciešams, lai varētu to pārbaudīt.

(04.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

126.2 pants. Ieguldījumu pakalpojuma un ieguldījumu blakuspakalpojuma piemērotība un atbilstība klienta interesēm

(1) Lai noteiktu ieguldījumu pakalpojuma piemērotību klienta interesēm, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde no klienta vai iespējamā klienta pieprasa ziņas par viņa pieredzi un zināšanām attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas gaitā slēdzamajiem darījumiem, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz ieguldījumu pakalpojumu, kas nav konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos vai finanšu instrumentu individuālā pārvaldīšana saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu.

(11) Lai noteiktu, vai ieguldījumu pakalpojums, kas ir konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos vai finanšu instrumentu individuālā pārvaldīšana saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu, atbilst klienta interesēm, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde no klienta vai iespējamā klienta pieprasa ziņas par viņa pieredzi un zināšanām attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas gaitā slēdzamajiem darījumiem, mērķiem, kurus viņš vēlas sasniegt ar attiecīgajiem darījumiem, un finansiālo stāvokli.

(2) Informāciju, ko iegūst saskaņā ar šā panta 1.1 daļu, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izmanto, lai, pienācīgi ievērojot piedāvātā pakalpojuma veidu un apjomu, noteiktu, ka konkrētais ieteiktais darījums, sniedzot konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos, vai izpildītais darījums, veicot finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu:

1) atbilst attiecīgā klienta ieguldījumu mērķim;

2) ir tāds, ka klients spēj finansiāli uzņemties jebkurus ieguldījumu riskus, kas saistīti ar viņa ieguldījumu mērķiem;

3) ir tāds, ka klientam ir vajadzīgā pieredze un zināšanas, lai izprastu ar darījumu vai ar viņa portfeļa pārvaldību saistīto risku.

(3) Informāciju, ko iegūst saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izmanto, lai noteiktu, vai klientam ir nepieciešamās zināšanas, lai izprastu ar piedāvātā pakalpojuma vai produkta veidu saistītos riskus.

(4) Informācija par klienta vai iespējamā klienta zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā ietver ziņas par:

1) pakalpojumu, darījumu un finanšu instrumentu veidiem, kurus klients pārzina;

2) klienta darījumiem ar finanšu instrumentiem — to raksturu, apjomu, biežumu un laikposmu, kurā tie ir veikti;

3) klienta vai iespējamā klienta izglītības līmeni un profesiju vai attiecīgo agrāko profesiju.

(5) Pieprasot šā panta ceturtajā daļā minētās ziņas, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ņem vērā tādus faktorus kā klienta statuss (privāts klients, profesionāls klients), veicamā pakalpojuma veids un apjoms, produkta vai paredzētā darījuma veids, pakalpojuma sarežģītība un ar to saistītie riski.

(6) Informācija par klienta vai iespējamā klienta ieguldījumu mērķiem, ja nepieciešams, ietver informāciju par termiņu, kādā klients vēlas turēt ieguldījumu, viņa izvēli saistībā ar riska uzņemšanos, riska profilu un ieguldījuma nolūkiem.

(7) Informācija par klienta vai iespējamā klienta finansiālo stāvokli, ja nepieciešams, ietver informāciju par viņa regulāro ienākumu avotiem un apjomu, viņa aktīviem, ieskaitot likvīdos aktīvus, ieguldījumiem un nekustamajiem īpašumiem un par viņa regulārajām finanšu saistībām.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nav tiesīga aicināt klientu nesniegt šajā pantā minētās ziņas.

(9) Ja, sniedzot konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos vai veicot finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nav ieguvusi šā panta 1.1 daļā minēto informāciju, tā nav tiesīga ieteikt klientam vai iespējamam klientam finanšu instrumentus vai veikt viņa finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu.

(10) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, pamatojoties uz informāciju, kas gūta saskaņā ar šā panta pirmo daļu, uzskata, ka attiecīgais produkts vai pakalpojums nav klientam piemērots, tā brīdina klientu. Ja klients ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei atsakās sniegt šā panta pirmajā daļā minētās ziņas vai ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei ir informācija, ka šīs ziņas ir nepilnīgas vai nesatur pēdējās izmaiņas, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde brīdina klientu vai iespējamo klientu par to, ka sabiedrībai nav iespējams izvērtēt paredzētā pakalpojuma vai produkta piemērotību klientam. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir klientu brīdinājusi, bet klients nav sniedzis papildu ziņas, tā nav atbildīga par sekām, kuras izraisījusi klienta atteikšanās sniegt informāciju, nepilnīgas informācijas sniegšana vai neziņošana par izmaiņām iepriekš sniegtajā informācijā.

(11) Šā panta desmitajā daļā minētos brīdinājumus var izteikt standartizētā formā.

(12) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz klientam tikai šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1. vai 2.punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus ar vai bez šā likuma 3.panta piektās daļas 1., 3., 4., 5., 7. un 8.punktā minētajiem ieguldījumu blakuspakalpojumiem, tā nepieprasa klientam šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, ja ir spēkā visi turpmāk minētie nosacījumi:

1) pakalpojums attiecas uz akcijām, kuras ir iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū vai ārvalsts tirgū, kas atbilst šā likuma D sadaļas I nodaļas prasībām, naudas tirgus instrumentiem, obligācijām vai cita veida parāda vērtspapīriem (izņemot tās obligācijas vai parāda vērtspapīrus, kuri ietver atvasināto instrumentu), ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām un citiem vienkāršiem finanšu instrumentiem;

2) pakalpojums tiek sniegts pēc klienta vai iespējamā klienta iniciatīvas;

3) klients vai iespējamais klients ir skaidri informēts, ka, sniedzot šo pakalpojumu, ieguldījumu brokeru sabiedrība neizvērtē sniegtā ieguldījumu pakalpojuma vai piedāvātā instrumenta piemērotību klientam un ka tādēļ klients negūst atbilstošu aizsardzību;

4) ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievēro šā likuma 127. un 127.1 pantā noteiktās prasības interešu konfliktu novēršanai.

(121) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz klientam ieguldījumu pakalpojumus kopā ar šā likuma 3.panta piektās daļas 2.punktā minēto ieguldījumu blakuspakalpojumu, nosakot ieguldījuma pakalpojuma piemērotību klienta interesēm, tā ņem vērā finanšu produkta uzbūvi, kas veidojas minētā ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanas rezultātā.

(13) Citi vienkārši finanšu instrumenti šā panta divpadsmitās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā ir finanšu instrumenti, kas nav minēti šā likuma 1.panta 32.punkta "c" apakšpunktā vai nav atvasinātie instrumenti un kas atbilst šādiem nosacījumiem:

1) šādus finanšu instrumentus iespējams bieži laist apgrozībā, atpirkt vai citādi pārdot par tirgus dalībniekiem publiski pieejamām cenām, kas ir vai nu tirgus cenas, vai cenas, kuras ir pieejamas no emitenta neatkarīgās vērtēšanas sistēmās;

2) tie neietver klientam nekādas esošas vai iespējamas saistības, kas pārsniedz instrumenta iegādes izmaksas;

3) informācija par finanšu instrumentu īpašībām ir publiski pieejama, tā ir viegli saprotama un ļauj vidusmēra privātam klientam pieņemt apzinātu lēmumu par darījuma veikšanu ar šo instrumentu.

(14) Šā panta prasības nepiemēro attiecībā uz profesionāliem klientiem, jo profesionāls klients ir uzskatāms par tādu, kam ir vajadzīgā pieredze un zināšanas saistībā ar produktiem, darījumiem un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem klientu klasificē kā profesionālu klientu, un par tādu, kas ir spējīgs finansiāli uzņemties risku par jebkuru zaudējumu, ko ieguldījums var radīt.

(15) Šā panta prasības nepiemēro, ja ieguldījumu pakalpojums tiek piedāvāts cita tāda finanšu produkta ietvaros, kurš ir pakļauts Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām attiecībā uz kredītiestādēm vai patēriņa kredītu un uz kuru attiecas citas klienta riska novērtējuma un informācijas sniegšanas prasības.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

127.pants. Interešu konflikts

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic visus nepieciešamos un iespējamos pasākumus, lai identificētu un novērstu interešu konfliktus, kas ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas laikā var rasties starp ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, tajā skaitā to darbiniekiem, piesaistītajiem aģentiem, personām, kuras tieši vai netieši kontrolē ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, un klientu, kā arī starp tās klientiem.

(2) Lai identificētu interešu konfliktu veidus, kas var rasties, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ņem vērā situācijas, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, ar to saistīta šā likuma 101.panta 3.1 daļā minētā persona vai persona, kura tieši vai netieši kontrolē ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi:

1) varētu gūt peļņu vai novērst finansiālus zaudējumus uz klienta rēķina;

2) ir ieinteresēta klientam sniegtā pakalpojuma vai klienta vārdā veiktā darījuma rezultātā, kas neatbilst klienta interesēm;

3) ir ieinteresēta darboties par labu citam klientam vai klientu grupai;

4) veic to pašu profesionālo darbību, ko veic klients;

5) saņem vai saņems par klientam sniegto pakalpojumu atlīdzību no citas personas naudas, preču vai pakalpojumu veidā, kas nav standarta maksa par šo pakalpojumu.

(3) Lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas prasību izpildi, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izstrādā, apstiprina un ievieš tās lielumam, organizācijai, profesionālās darbības veidam, apjomam un sarežģītībai atbilstošu interešu konfliktu novēršanas politiku. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ietilpst komercsabiedrību grupā, interešu konfliktu novēršanas politika paredz arī tādu interešu konfliktu novēršanu, kuri var rasties grupā ietilpstošās citas komercsabiedrības darbības vai struktūras dēļ.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde interešu konfliktu novēršanas politikā:

1) identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada būtisku apdraudējumu vai kaitējumu viena vai vairāku klientu interesēm, atsaucoties uz konkrētiem ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu veidiem, ko veic ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde vai trešā persona tās vārdā;

2) nosaka nepieciešamās procedūras un veicamos pasākumus interešu konflikta novēršanai.

(5) Nosakot interešu konfliktu novēršanas procedūras un pasākumus, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina to samērīgumu ar ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes, vai grupas, kurā tā ietilpst, lielumu un profesionālo darbību, kā arī klientu interešu apdraudējuma būtiskumu.

(6) Izpildot šā panta ceturtās daļas 2.punktā minētās prasības, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde atbilstoši tās struktūrai un sniegto ieguldījumu pakalpojumu veidiem paredz:

1) efektīvas procedūras, lai novērstu vai kontrolētu informācijas apmaiņu starp šā likuma 101.panta 3.1 daļā minētajām personām, kuru darbībā pastāv interešu konflikta risks, ja šāda informācijas apmaiņa var kaitēt viena vai vairāku klientu interesēm;

2) atsevišķu uzraudzību šā likuma 101.panta 3.1 daļā minētajām personām, kuru galvenie pienākumi ir darbību veikšana klientu vārdā vai pakalpojumu sniegšana klientiem vai kuras pārstāv citas intereses, tajā skaitā ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes intereses, kas var nonākt konfliktā ar klienta interesēm;

3) novērst tiešu saikni starp atalgojumu vai ienākumiem, ko gūst šā likuma 101.panta 3.1 daļā minētās personas, kuru darbība saistīta ar atšķirīgu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, ja interešu konflikts var rasties attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas procesā veiktajām darbībām;

4) pasākumus, kas novērš vai ierobežo trešo personu neatbilstošu ietekmi uz ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas gaitu;

5) pasākumus, kas novērstu vai kontrolētu 101.panta 3.1 daļā minētās personas vienlaicīgu vai secīgu iesaistīšanu dažādu ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanā, ja šāda iesaistīšana var vājināt interešu konfliktu pienācīgu pārvaldību;

6) citas papildu procedūras un pasākumus, ja tas nepieciešams, lai novērstu interešu konfliktu rašanos šā likuma 101.panta 3.1 daļā minēto personu darbībā.

(7) Ja organizatoriskie vai administratīvie pasākumi, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde saskaņā ar šā panta prasībām noteikusi interešu konfliktu pārvaldībai, nav pietiekami, lai ar pienācīgu pārliecību nodrošinātu, ka kaitējuma risks klientu interesēm būs novērsts, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde skaidri atklāj klientam interešu konfliktu būtību vai avotus pirms uzsākusi attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu klientam, ņemot vērā šā likuma 126.1 panta prasības.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde uzglabā un pastāvīgi atjaunina informāciju par to ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu veidiem, kurus sniegusi sabiedrība vai kuri sniegti tās vārdā un kuri izraisījuši vai var izraisīt interešu konfliktu, kas būtiski apdraud viena vai vairāku klientu intereses.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izveido un ievieš sistēmu, lai nodrošinātu šā likuma 127.1 pantā noteikto prasību izpildi attiecībā uz personīgo darījumu veikšanas ierobežojumiem.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izplata ieguldījumu pētījumus, interešu konfliktu novēršanai papildus šajā pantā noteiktajām prasībām veic šā likuma 127.2 pantā noteiktos pasākumus.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2008.)

127.1 pants. Personīgo darījumu veikšanas ierobežojumi

(1) Personīgais darījums ir tirdzniecības darījums ar finanšu instrumentiem, ko veikusi šā likuma 101.panta 3.1 daļā minētā ar ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi saistītā persona vai kas veikts šīs personas vārdā, ja ir spēkā vismaz viens no šādiem kritērijiem:

1) darījums nav izpildīts minētās personas darba vai profesionālo pienākumu ietvaros;

2) darījums izpildīts uz minētās personas rēķina;

3) darījums izpildīts uz minētās personas laulātā, bērna, pabērna (laulātā bērns, kas nav minētās personas bērns) rēķina vai cita radinieka rēķina, kuram ar šā likuma 101.panta 3.1 daļā minēto personu ir bijusi kopīga saimniecība vismaz vienu gadu pirms darījuma veikšanas;

4) darījums veikts uz citas personas rēķina, kura ar šā likuma 101.panta 3.1 daļā minēto personu ir saistīta tādā veidā, ka pēdējai ir tieša vai netieša mantiska ieinteresētība darījuma iznākumā, kas nav maksa par darījuma izpildi.

(2) Šā likuma 101.panta 3.1 daļā minētajām personām ir aizliegts:

1) veikt personīgo darījumu, pamatojoties uz iekšējo informāciju, kas personai ir pieejama, veicot darba vai profesionālos pienākumus ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē, veikt personīgo darījumu, izmantojot vai neatbilstoši izpaužot darījuma noslēpumu saturošu informāciju, vai veikt personīgo darījumu, kas ir pretrunā ar šajā likumā ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei noteiktajām prasībām;

2) ieteikt trešajai personai veikt tādu darījumu ar finanšu instrumentiem, kurš personai, kas darījumu ieteikusi, būtu kvalificējams kā personīgais darījums, uz kuru attiecas šīs daļas 1.punktā, 127.2 panta trešās daļas 1.punktā vai šā likuma 128.1 panta otrajā daļā minētie ierobežojumi, izņemot gadījumu, kad darījums tiek ieteikts, veicot darba vai profesionālos pienākumus;

3) atklāt trešajai personai informāciju vai izteikt viedokli, ja persona, kas informāciju atklājusi, zina vai tai vajadzētu zināt, ka informācijas atklāšanas rezultātā trešā persona veiks vai varētu veikt vai ieteikt citai personai veikt tādu darījumu ar finanšu instrumentiem, kurš personai, kas informāciju atklājusi, būtu kvalificējams kā personīgais darījums, uz kuru attiecas šīs daļas 1.punktā, 127.2 panta trešās daļas 1.punktā un šā likuma 128.1 panta otrajā daļā minētie ierobežojumi, izņemot gadījumu, kad informācija tiek atklāta vai viedoklis tiek izteikts, veicot darba vai profesionālos pienākumus.

(3) Šā likuma 101.panta 3.1 daļā minētās personas informē ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi par to veiktajiem personīgajiem darījumiem.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir tiesības noteikt, ka šā likuma 101.panta 3.1 daļā minētajai personai personīgo darījumu veikšanai ir nepieciešama ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes izsniegta atļauja.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka šā likuma 101.panta 3.1 daļā minētajām personām tiek darīts zināms šajā pantā noteiktais pienākums informēt ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi par to veiktajiem personīgajiem darījumiem un noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz personīgo darījumu veikšanu.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde uzrauga, kā ar to saistītās šā likuma 101.panta 3.1 daļā minētās personas ievēro šajā pantā noteiktās prasības.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izveido un uztur reģistru, kurā uzglabā informāciju par šā likuma 101.panta 3.1 daļā minēto personu veiktajiem darījumiem, pamatojoties uz attiecīgo personu sniegto vai uzraudzības gaitā atklāto informāciju. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodod ārpakalpojumu sniedzējam ieguldījumu pakalpojuma vai tā būtiska elementa sniegšanu, ārpakalpojumu līgumā paredz šā likuma 101.panta 3.1 daļā minēto personu personīgo darījumu reģistra uzturēšanas kārtību un kārtību, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde var saņemt informāciju no ārpakalpojuma sniedzēja par šo personu veiktajiem personīgajiem darījumiem.

(8) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir noteikusi, ka personīgo darījumu veikšanai nepieciešama ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes atļauja, tā uzglabā informāciju par personīgo darījumu veikšanai izsniegtajām atļaujām vai atteikumiem izsniegt atļauju.

(9) Šā panta nosacījumus nepiemēro, ja:

1) personīgais darījums ir veikts finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas ietvaros un saistībā ar darījumu nav bijusi iepriekšēja saziņa starp portfeļa pārvaldītāju un šā likuma 101.panta 3.1 daļā minēto personu vai citu personu, kuras vārdā darījums tiek veikts;

2) personīgais darījums ir veikts ar ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecībām un šā likuma 101.panta 3.1 daļā minētā persona vai cita persona, kuras vārdā darījums veikts, nav iesaistīta fonda pārvaldē.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

127.2 pants. Interešu konfliktu novēršanas pasākumi personām, kas izstrādā ieguldījumu pētījumu

(1) Ieguldījumu pētījums šā panta izpratnē ir pētījums vai cita informācija, ar kuru tieši vai netieši iesaka vai ierosina ieguldījumu stratēģiju attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem vai finanšu instrumentu emitentiem, ietverot jebkuru atzinumu par šādu instrumentu pašreizējo vai nākotnes vērtību vai nākotnes cenu, un kura ir paredzēta izplatīšanas kanāliem vai sabiedrībai, un attiecībā uz kuru ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) tā ir apzīmēta kā ieguldījumu pētījums vai citādi atspoguļota kā objektīvs vai neatkarīgs skaidrojums par pētījumā iekļautajiem jautājumiem;

2) tā nav klientam sniegts ieteikums, konsultējot viņu par ieguldījumiem finanšu instrumentos.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izstrādā ieguldījumu pētījumu, ko ir paredzēts izplatīt sabiedrības klientiem vai plašākai sabiedrībai uz savu atbildību vai uz tās komercsabiedrību grupas atbildību, kurā ietilpst ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, vai citu komercsabiedrību atbildību, vai organizē šāda pētījuma izstrādi, nodrošina visu šā likuma 127.panta sestajā daļā paredzēto pasākumu īstenošanu attiecībā uz finanšu analītiķiem, kas ir iesaistīti ieguldījumu pētījuma sagatavošanā, un citām šā likuma 101.panta 3.1 daļā minētajām personām, kuru atbildība vai profesionālās darbības intereses var nonākt konfliktā ar to personu interesēm, kurām tiek izplatīts ieguldījumu pētījums.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izstrādā ieguldījumu pētījumu, nodrošina, ka:

1) finanšu analītiķim un citām šā likuma 101.panta 3.1 daļā minētajām personām ir aizliegts veikt personīgos darījumus vai darījumus uz citas personas rēķina, tajā skaitā uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes rēķina, ar finanšu instrumentiem, par kuriem ir izstrādāts ieguldījumu pētījums, vai ar šiem finanšu instrumentiem saistītiem finanšu instrumentiem, ja šim finanšu analītiķim vai šā likuma 101.panta 3.1 daļā minētajām personām par ieguldījumu pētījuma saturu ir informācija, kura nav pieejama sabiedrībai vai klientiem vai par kuru nevar izdarīt secinājumus no jau publiski pieejamas informācijas, tik ilgi, kamēr ieguldījumu pētījuma saņēmēji ir guvuši iespēju iepazīties ar pētījuma saturu un veikt darbības, pamatojoties uz šo pētījumu. Šā punkta prasība neattiecas uz gadījumu, kad finanšu analītiķis vai citas šā likuma 101.panta 3.1 daļā minētās personas veic darījumus kā tirgus uzturētāji, pildot savus pienākumus godprātīgi un saskaņā ar noteikto kārtību, kā arī izpilda pēc klienta iniciatīvas iesniegtu rīkojumu;

2) papildus šā panta 1.punktā noteiktajām prasībām finanšu analītiķim un citām šā likuma 101.panta 3.1 daļā minētajām personām, kas ir iesaistītas ieguldījumu pētījuma izstrādāšanā, ir aizliegts veikt personiskos darījumus ar finanšu instrumentiem, par kuriem ir izstrādāts ieguldījumu pētījums, vai ar šiem finanšu instrumentiem saistītiem finanšu instrumentiem, ja darījums ir pretējs pētījumā paustajai ieguldījumu rekomendācijai, izņemot gadījumu, ja šādu darījumu ir apstiprinājusi struktūrvienība, kas veic ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes atbilstības kontroles funkcijas;

3) ir aizliegts ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, finanšu analītiķim un citai šā likuma 101.panta 3.1 daļā minētajai personai, kas ir iesaistīta ieguldījumu pētījuma izstrādāšanā, pieņemt mantiska vai citāda veida labumus no personām, kuras varētu būt ieinteresētas ieguldījumu pētījuma saturā;

4) ir aizliegts ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, finanšu analītiķim un citai šā likuma 101.panta 3.1 daļā minētajai personai, kas ir iesaistīta ieguldījumu pētījuma izstrādāšanā, apņemties izstrādāt emitentam izdevīgu ieguldījumu pētījumu;

5) ir aizliegts emitentam un citām šā likuma 101.panta 3.1 daļā minētajām personām pirms pētījuma publicēšanas pārbaudīt finanšu analītiķa izstrādāto ieguldījumu pētījuma projektu, kas ietver rekomendāciju vai cenas prognozi, izņemot gadījumu, ja tiek pārbaudīta tā atbilstība ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes juridiskajām saistībām.

(31) Ar finanšu instrumentu saistīts finanšu instruments šā panta izpratnē ir tāds finanšu instruments, kura cenu būtiski ietekmē tāda finanšu instrumenta cenas izmaiņas, par kuru izstrādāts pētījums. Ar finanšu instrumentu saistīts finanšu instruments var būt atvasināts finanšu instruments.

(4) Šā panta trešajā daļā paredzētie noteikumi neattiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi, kura izplata trešās personas izstrādātu ieguldījumu pētījumu, ja:

1) juridiskā persona, kas izstrādājusi ieguldījumu pētījumu, un šī ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde neietilpst vienā komercsabiedrību grupā;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, izplatot ieguldījumu pētījumu, būtiski negroza tā saturu;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nenorāda sevi par pētījuma izstrādātāju;

4) persona, kas izstrādājusi ieguldījumu pētījumu, ievēro šā likuma prasības vai līdzvērtīgas prasības par interešu konfliktu novēršanu.

(5) Ja informācija, ar kuru tieši vai netieši iesaka vai ierosina ieguldījumu stratēģiju attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem vai finanšu instrumentu emitentiem, ietverot jebkuru atzinumu par šādu instrumentu pašreizējo vai nākotnes vērtību vai nākotnes cenu, paredzēta izplatīšanas kanāliem vai sabiedrībai, bet neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, tā ir uzskatāma par mārketinga paziņojumu. Šajā pantā noteiktās prasības netiek piemērotas mārketinga paziņojumu izstrādāšanā.

(6) Izplatot šā panta piektajā daļā minēto informāciju, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde to apzīmē kā mārketinga paziņojumu un norāda, ka šī informācija nav sagatavota, pamatojoties uz tādu normatīvo aktu prasībām, kas veicina ieguldījumu pētījumu neatkarību, un nav pakļauta aizliegumam veikt darījumus pirms ieguldījumu pētījuma izplatīšanas.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2008.)

128.pants. Pienākumi attiecībās ar klientiem

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, ir pienākums rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam un nodrošināt sniegtos pakalpojumus ar pienācīgu profesionalitāti un rūpību klienta interesēs.

(2) Ar klientu noslēgtajos līgumos par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nedrīkst ietvert noteikumus, kuri būtu pretrunā ar šā panta pirmajā daļā noteikto vai apslēptā veidā ietvertu sekas, kas jebkādā veidā būtu vērstas pret klientu.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka tikai tādas personas, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pilnvarojusi veikt šādas darbības, ir tiesīgas pieņemt lēmumus par klientu finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu un sniegt klientiem konsultācijas par ieguldījumiem.

(4) Šā panta trešajā daļā noteikto uzdevumu veikšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir tiesīga pilnvarot tikai tādas personas, kurām ir atbilstoša izglītība un pieredze un kuras ir kompetentas ieguldījumu pakalpojumu jomā.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka visa klientiem vai iespējamiem klientiem adresētā informācija, ieskaitot mārketinga paziņojumus, ir patiesa, skaidra un nav maldinoša. Mārketinga paziņojumi ir skaidri identificējami.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pirms līguma noslēgšanas atklāj klientam vai iespējamam klientam informāciju par:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un tās sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem un ieguldījumu blakuspakalpojumiem;

2) finanšu instrumentiem un piedāvātajām ieguldījumu stratēģijām, ar ieguldījumiem attiecīgajos finanšu instrumentos vai ar konkrētu ieguldījuma stratēģiju sais­tītajiem riskiem;

3) darījumu izpildes vietām;

4) piedāvāto pakalpojumu izmaksām un saistītajiem izdevumiem.

(7) Šā panta sestajā daļā minēto informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde atklāj tā, lai klienti vai iespējamie klienti var pienācīgi izprast piedāvātā ieguldījumu pakalpojuma, ieguldījumu blakuspakalpojuma un konkrētā finanšu instrumenta veida būtību un tādējādi pieņemt lēmumus par ieguldījumu veikšanu. Šo informāciju var sniegt standartizētā formā. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde turpina informēt klientu bez tā īpaša pieprasījuma visā ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas gaitā, ja attiecīgā informācija tiek mainīta vai papildināta.

(8) Prasības attiecībā uz tās informācijas saturu, ko ieguldījumu pakalpojuma sniegšanas gaitā ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz klientam par ieguldījumu pakalpojumu, finanšu instrumentiem, pakalpojuma izmaksām un veiktajiem darījumiem, nosaka Komisija.

(9) Klienta rīkojuma izpildi nedrīkst aizkavēt, un to izpilda nekavējoties (izņemot likumā noteiktos gadījumus), taisnīgi un saskaņā ar klienta norādījumiem par rīkojuma izpildi. Izpildot klienta rīkojumu, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ņem vērā šā likuma 128.1 pantā noteiktās prasības.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, izpildot klienta rīkojumu, saskaņā ar šā likuma 128.2 panta prasībām veic visus nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu pēc iespējas labākus rezultātus klientam.

(11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde saskaņā ar šā likuma 126.1 panta prasībām un Komisijas normatīvajiem noteikumiem sniedz klientam informāciju par viņa rīkojumu izpildi un ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu, tajā skaitā informāciju par izmaksām, kas sais­tītas ar rīkojuma izpildi vai ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu.

(12) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir aizliegts saistībā ar ieguldījumu pakalpojuma un ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanu veikt vai saņemt maksājumu vai sniegt vai pieņemt cita veida labumu, izņemot:

1) maksājumu, ko veic vai saņem klients vai persona, kas rīkojas klienta vārdā, vai cita veida labumu, ko sniedz vai saņem klients vai persona, kas rīkojas klienta vārdā;

2) maksājumu, ko maksā vai saņem trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas vārdā, vai cita veida labumu, ko sniedz vai saņem trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas vārdā, ja:

a) maksājuma vai labuma esamība, raksturs un summa vai, ja summa nav nosakāma, šīs summas aprēķināšanas metode ir skaidri izklāstīta klientam pilnīgā, precīzā un saprotamā veidā pirms attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma vai blakuspakalpojuma sniegšanas. Šo informāciju klientam var sniegt kopsavilkuma veidā, bet klientam ir tiesības saņemt detalizētāku informāciju,

b) maksājuma veikšanas vai cita veida labuma sniegšanas nolūks ir paaugstināt klientam sniegtā attiecīgā pakalpojuma kvalitāti un tas neietekmē sabiedrības pienākumu sasniegt pēc iespējas labākus rezultātus klientam;

3) maksājumus, kas nodrošina ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu vai ir nepieciešami šo pakalpojumu sniegšanai (piemēram, finanšu instrumentu turēšanas izmaksas, norēķinu un tirdzniecības vietas maksas, administratīvās nodevas), vai maksu par juridiskiem pakalpojumiem, ja maksājumi pēc to rakstura nevar nonākt pretrunā ar sabiedrības pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši tās klientu interesēm.

(13) Klientam ir tiesības ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei iesniegt ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistītu sūdzību. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izveido, īsteno un ievēro efektīvas procedūras, saskaņā ar kurām tiek reģistrētas un izskatītas privāto klientu un iespējamo privāto klientu sūdzības un tiek reģistrēta informācija par pasākumiem, kas veikti saistībā ar šīm sūdzībām.

(14) Klienti, kas uzskatāmi par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, ir tiesīgi iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram sūdzības par šā likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, ja tas saistīts ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

(15) Komisija sniedz klientiem atzinumus par sūdzībām par šā likuma un citu normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, ja tas saistīts ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

(16) Ja klients cieš zaudējumus ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes sniegtas nepareizas informācijas dēļ vai tādēļ, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nav pildījusi šā panta prasības, klientam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu likumos noteiktajā vispārējā kārtībā.

(04.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

128.1 pants. Klienta rīkojumu izpildes noteikumi

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas saņēmusi licenci darījumu veikšanai uz ieguldītāja rēķina, veic nepieciešamos pasākumus un ievieš procedūras, lai, izpildot klienta rīkojumu, nodrošinātu šādu prasību izpildi:

1) rīkojumi, kas izpildīti klienta vārdā, tiek nekavējoties un precīzi reģistrēti;

2) klienta rīkojumi tiek izpildīti nekavējoties to iesniegšanas secībā, ja vien rīkojumu īpatnības vai pastāvošie tirgus apstākļi nepadara tos neizpildāmus šādā veidā vai klienta intereses neprasa citādu rīcību;

3) privāts klients tiek savlaicīgi informēts par jebkurām nozīmīgām grūtībām attiecībā uz pienācīgu rīkojuma izpildi;

4) darījuma rezultātā saņemtie finanšu instrumenti vai naudas līdzekļi tiek nekavējoties ieskaitīti attiecīgā klienta finanšu instrumentu kontā un naudas līdzekļu kontā.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kā arī ar tām saistītās personas, kas minētas šā likuma 101.panta 3.1 daļā, nedrīkst ļaunprātīgi izmantot to rīcībā esošo informāciju par neizpildītiem klienta uzdevumiem.

(3) Ja klients ir iesniedzis ierobežojošo rīkojumu par akcijām, kas ir iekļautas regulētajā tirgū, un šis rīkojums pastāvošajos tirgus apstākļos nav izpildīts nekavējoties, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, ja vien klients nav skaidri norādījis citādi, veic pasākumus, lai nodrošinātu iespējami drīzu minētā rīkojuma izpildi, atklājot tirgum informāciju par šo rīkojumu. Uzskatāms, ka šī prasība ir ievērota, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 31.pantu iesniegusi ierobežojošo rīkojumu regulētā tirgus organizētājam vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājam.

(4) Komisijai ir tiesības atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi no šā panta trešajā daļā minētā pienākuma nosūtīt ierobežojošo rīkojumu regulētā tirgus organizētājam vai daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, ja darījumu apjoms pārsniedz akciju vai akciju kategorijas parasto tirdzniecības apjomu. Akciju vai akciju kategorijas parasto tirdzniecības apjomu aprēķina Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 20.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir tiesības apvienot klienta rīkojumu ar darījumu uz pašu rēķina vai cita klienta rīkojumu tikai tad, ja iestādē ir izstrādāta un tiek īstenota rīkojumu apvienošanas un sadalīšanas politika. Rīkojumu apvienošanas un sadalīšanas politika var būt iekļauta rīkojumu izpildes politikā, un tā paredz:

1) rīkojumus ir tiesības apvienot tikai tad, ja pastāv neliela varbūtība, ka rīkojumu vai darījumu apvienošana kaitēs to klientu interesēm, kuru rīkojumus apvieno;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei pirms rīkojumu vai darījumu apvienošanas ir pienākums informēt katru klientu, kura rīkojums ir apvienots ar cita klienta rīkojumu, ka šāda apvienošana var radīt zaudējumus attiecībā uz konkrēto rīkojumu;

3) apvienotu rīkojumu un darījumu godīgu sadalījumu un īpaši paredz skaidrojumu, kā rīkojumu apjoms un cena ietekmē rīkojumu sadalīšanu katrā atsevišķā gadījumā;

4) kārtību, kā tiek sadalīti apvienotie klientu rīkojumi, ja apvienotais rīkojums ir izpildīts daļēji;

5) kārtību, kas nodrošina šā panta sestās un septītās daļas prasību izpildi attiecībā uz apvienotu klienta rīkojumu un darījumu uz pašu rēķina sadalīšanu vai pārdalīšanu.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir apvienojusi darījumus uz sava rēķina ar vienu vai vairākiem klientu rīkojumiem, tā attiecīgo darījumu sadala vai pārdala, nekaitējot klientu interesēm.

(7) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde apvieno klienta rīkojumu ar darījumu uz pašu rēķina un apvienotais rīkojums tiek izpildīts daļēji, tā attiecīgos darījumus sadala prioritārā secībā — vispirms par labu klientam un tad sabiedrībai. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde var pamatoti pierādīt, ka bez šādas apvienošanas tā nebūtu varējusi izpildīt rīkojumu ar tik izdevīgiem nosacījumiem vai nebūtu varējusi izpildīt to vispār, tā attiecībā uz darījumu uz sava rēķina var piemērot proporcionālu ienākumu sadalījumu.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas nodod citai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei no klientiem saņemtos norādījumus vai rīkojumus par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, nosūta tai arī informāciju par klientam sniegtajām rekomendācijām un no klienta saskaņā ar šā likuma 126.2 panta nosacījumiem saņemto informāciju.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas nodod citai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei no klientiem saņemtos norādījumus vai rīkojumus par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, ir atbildīga par:

1) pārsūtītās informācijas pilnīgumu un precizitāti;

2) klientam sniegto konsultāciju un rekomendāciju piemērotību.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas saņem no citas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klienta norādījumus vai rīkojumus par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, ņem vērā klienta sniegto informāciju un informāciju par konsultācijām un rekomendācijām, ko attiecībā uz konkrēto ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu klientam sniegusi cita ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, un slēdz darījumu, pamatojoties uz šo informāciju.

(04.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

128.2 pants. Labāko rezultātu nodrošināšana klientam

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, izpildot klienta rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, veicot ieguldītāju finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu vai pieņemot un nododot izpildei klienta rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, nodrošina pēc iespējas labākus rezultātus klientam, ņemot vērā darījuma cenu, izmaksas, izpildes ātrumu, izpildes un norēķinu iespējamību, darījuma apjomu, specifiku vai jebkādus citus apsvērumus attiecībā uz rīkojuma izpildi.

(2) Lai nodrošinātu labāko rezultātu klientiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde saskaņā ar šā likuma 128.3 panta prasībām izstrādā un apstiprina rīkojumu izpildes politiku.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izvērtē un rīkojumu izpildes politikā nosaka, kuri no šā panta pirmajā daļā minētajiem faktoriem tās darbībā ir nozīmīgi, lai nodrošinātu labākos rezultātus klientam. Lai noteiktu šo faktoru nozīmīgumu rīkojumu izpildē, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde papildus izvērtē šādus kritērijus:

1) klienta raksturojumu, ieskaitot klienta statusu, — privāts vai profesionāls klients;

2) klienta rīkojuma veidu;

3) tā finanšu instrumenta veidu, kas ir rīkojuma priekšmets;

4) darījuma izpildes vietu, kurā rīkojums var tikt izpildīts (regulētais tirgus, daudzpusējā tirdzniecības sistēma, sistemātiskais internalizētājs, tirgus uzturētājs vai cits likviditātes nodrošinātājs).

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir aizliegts veikt darījumus ar klientam piederošiem vai klienta turējumā esošiem finanšu instrumentiem, ja tā, noslēdzot līgumu par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, nav saņēmusi klienta piekrišanu tās rīkojumu izpildes politikai. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde var veikt darījumus ārpus regulētā tirgus un daudzpusējās tirdzniecības sistēmas, saņemot klienta iepriekšēju piekrišanu par katru atsevišķu darījumu vai paredzot šo iespēju līgumā.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir pienākums pēc klienta pieprasījuma pierādīt rīkojuma izpildes atbilstību rīkojumu izpildes politikai.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izpilda rīkojumu privāta klienta vārdā, labāko iespējamo rezultātu nosaka kā kopējo maksu, kas aptver finanšu instrumenta cenu un ar izpildi saistītās izmaksas, ietverot visus izdevumus, kas radušies klientam tiešā saistībā ar rīkojuma izpildi, ieskaitot izpildes vietas maksu, norēķinu maksu, kā arī maksu citām rīkojuma izpildē iesaistītajām personām.

(7) Lai nodrošinātu klientam labākos rezultātus, ja klienta rīkojums par darījumu ar finanšu instrumentiem var tikt izpildīts vairākās rīkojumu izpildes politikā paredzētajās tirdzniecības vietās, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izvērtē klientam sasniedzamos rezultātus katrā tirdzniecības vietā un šos rezultātus salīdzina. Izvērtējumā ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde papildus ņem vērā tās noteikto komisijas maksu un izmaksas par rīkojuma izpildi katrā tirdzniecības vietā. Nosakot komisijas maksu par rīkojuma izpildi, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nav tiesīga nepamatoti diskriminēt dažādas tirdzniecības vietas.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbrīvota no pienākuma nodrošināt pēc iespējas labākus rezultātus klientam saskaņā ar rīkojumu izpildes politiku, ja klients ir devis īpašus norādījumus par to, kā izpildāmi darījumi ar finanšu instrumentiem, par rīkojumu izvietošanu, veicot klienta finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu, par personu, kurai nododams izpildei klienta rīkojums. Šajā gadījumā ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievēro klienta īpašos norādījumus.

(04.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

128.3 pants. Rīkojumu izpildes politika

(1) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izpilda klienta rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem klienta vārdā, klientu rīkojumu izpildes politikā par katru finanšu instrumentu kategoriju paredz:

1) informāciju par tirdzniecības vietām, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izpilda klienta rīkojumus. Rīkojumu izpildes politikā paredz vismaz tās tirdzniecības vietas, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde plāno pastāvīgi nodrošināt labāko iespējamo rezultātu klientu rīkojumu izpildē;

2) faktorus, kas noteikuši tirdzniecības vietas izvēli attiecīgajai finanšu instrumentu kategorijai saskaņā ar šā likuma 128.2 pantu.

(2) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic ieguldītāju finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu vai pieņem un nodod izpildei klienta rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, tā rīkojumu izpildes politikā norāda informāciju par iestādēm, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izvieto rīkojumus vai nodod izpildei klienta rīkojumus. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klienta rīkojumus ir tiesīga nodot izpildei tikai tādām iestādēm, kurām ir apstiprināta politika, kas nodrošina klientam labāko iespējamo rezultātu.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde regulāri izvērtē klienta rīkojuma izpildes politikas efektivitāti. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde reizi gadā vai gadījumā, ja rodas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes spēju turpināt sasniegt labāko iespējamo rezultātu attiecībā uz klienta rīkojumu, pastāvīgi izmantojot rīkojumu izpildes politikā minētās tirdzniecības vietas, pārskata rīkojumu izpildes politiku un rīkojumu izpildes pasākumus. Ja tiek veikti būtiski grozījumi rīkojumu izpildes politikā, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde informē par tiem klientus.

(4) Ja rīkojumu izpildes vietu uzskaitījumā tiek izdarīti grozījumi, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde uzskata par būtiskiem, tā izdara attiecīgus grozījumus rīkojumu izpildes politikā un attiecīgi informē par tiem klientus.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, pirms noslēdz līgumu par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, informē klientu par šā panta kārtībā izstrādāto rīkojumu izpildes politiku. Privātiem klientiem ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde saskaņā ar šā likuma 126.1 panta prasībām sniedz par savu izpildes politiku šādu informāciju:

1) sniedz pārskatu par šā panta pirmajā daļā minētajiem faktoriem, kurus attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde uzskata par būtiskiem, lai nodrošinātu prasību sasniegt labāko iespējamo rezultātu klientam, vai procedūru, saskaņā ar kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izvērtē un nosaka šo faktoru nozīmīgumu;

2) uzskaita rīkojumu izpildes vietas, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde plāno pastāvīgi nodrošināt labāko iespējamo rezultātu klienta rīkojumu izpildē;

3) skaidri un nepārprotami brīdina, ka klientu īpašie norādījumi var kavēt sabiedrību veikt darbības, lai tā saskaņā ar izpildes politiku sasniegtu labāko iespējamo rezultātu klienta rīkojumu izpildē attiecībā uz elementiem, kas ir iekļauti šajos norādījumos.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde savā rīkojumu izpildes politikā paredz iespēju izpildīt klienta rīkojumu ārpus regulētā tirgus vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas, tā skaidri informē savus klientus par šo iespēju.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2008.)

129.pants. Klientu naudas līdzekļu turēšana

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga turēt klienta naudas līdzekļus, kas izmantojami tikai ar finanšu instrumentiem veicamo klienta darījumu nodrošināšanai, saskaņā ar klienta un ieguldījumu brokeru sabiedrības rakstveida līgumu.

(2) Klientu naudas līdzekļus ieguldījumu brokeru sabiedrība tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem:

1) dalībvalsts centrālajā bankā, ja tā sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai kredītiestādēm šādu pakalpojumu;

2) Latvijas Republikā reģistrētā bankā vai dalībvalstī reģistrētā kredītiestādē, vai ārvalstī reģistrētā bankā;

3) naudas tirgus fondā, kas atbilst šā panta piektajā daļā minētajām prasībām.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga turēt klienta naudas līdzekļus naudas tirgus fondā tikai ar klienta iepriekšēju piekrišanu.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, pieņemot lēmumu par kredītiestādi vai fondu, kurā turēt klientam piederošos naudas līdzekļus, ar pienācīgu prasmi un rūpību izvērtē šīs kredītiestādes vai fonda kompetenci un reputāciju finanšu tirgū, kā arī attiecīgajā valstī spēkā esošās prasības vai tiesu praksi attiecībā uz klientu naudas līdzekļu turēšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt klienta intereses. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde reizi gadā atkārtoti izvērtē izraudzītās kredītiestādes kompetenci un klienta naudas līdzekļu turēšanas nosacījumus.

(5) Naudas tirgus fonds, kurā saskaņā ar šā panta otro daļu ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga turēt finanšu līdzekļus, ir atvērtais ieguldījumu fonds, kas licencēts un tiek uzraudzīts dalībvalstī un atbilst šādiem kritērijiem:

1) tā ieguldījumu galvenais mērķis ir uzturēt fonda neto aktīvu vērtību nemainīgu pēc nominālvērtības, atskaitot peļņu, vai pēc ieguldītāju sākotnējā kapitāla vērtības, pieskaitot peļņu;

2) tas galvenā ieguldīšanas mērķa nodrošināšanai veic ieguldījumus vienīgi augstas kvalitātes naudas tirgus instrumentos ar dzēšanas vai atlikušo dzēšanas termiņu, kas nepārsniedz 397 dienas, vai naudas tirgus instrumentos, kuru ienesīguma korekcija tiek aprēķināta regulāri šajā termiņā un kuru vidēji svērtais dzēšanas termiņš ir 60 dienas. Šā mērķa nodrošināšanai tas ir tiesīgs papildus veikt noguldījumus kredīt­iestādēs;

3) tā likviditāte ir nodrošināta ar tās pašas dienas vai nākamās dienas norēķinu.

(6) Augstas kvalitātes naudas tirgus instruments šā panta izpratnē ir naudas tirgus instruments, kam augstāko reitingu piešķīrušas visas kompetentās kredītreitingu aģentūras, kuras to ir novērtējušas. Kompetenta kredītreitingu aģentūra šā panta izpratnē ir aģentūra, kuru saskaņā ar Kredītiestāžu likuma prasībām Komisija ir atzinusi par piemērotu ārējās kredītu novērtēšanas institūciju un kura, veicot profesionālo darbību, regulāri piešķir kredītreitingus naudas tirgus fondiem.

(61) Ieguldījumu brokeru sabiedrība informē šā panta otrajā daļā minētās personas, ka naudas līdzekļi, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība nodevusi tām turēšanā, pieder tās klientiem.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība veic tās turējumā esošo katram klientam piederošo naudas līdzekļu uzskaiti. Klientam piederošo naudas līdzekļu uzskaitē ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka:

1) ir iespējams jebkurā brīdī nošķirt viena klienta naudas līdzekļus no cita klienta naudas līdzekļiem vai ieguldījumu brokeru sabiedrības naudas līdzekļiem;

2) uzskaite tiek regulāri salīdzināta ar tās trešās personas uzskaiti, kurā sabiedrība tur klientu līdzekļus.

(8) Naudas līdzekļus, kas pieder ieguldījumu brokeru sabiedrības klientam, nedrīkst izmantot ieguldījumu brokeru sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība likumā noteiktajā kārtībā atzīta par maksātnespējīgu.

(9) Ja kredītiestāde klientu uzdevumā tur pie trešās personas klientu naudas līdzekļus, kas nepieciešami ar finanšu instrumentu veicamo darījumu nodrošināšanai, neatspoguļojot minētos klientu naudas līdzekļus kredītiestādes bilancē, tā ievēro šā panta otrās, trešās, ceturtās, piektās, sestās, 6.1 un astotās daļas prasības un nodrošina, ka:

1) ir iespējams jebkurā brīdī nošķirt viena klienta naudas līdzekļus no cita klienta naudas līdzekļiem vai kredītiestādes naudas līdzekļiem;

2) kredītiestādes turēto klientu naudas līdzekļu uzskaite tiek regulāri salīdzināta ar tās trešās personas uzskaiti, pie kuras kredītiestāde tur klientu naudas līdzekļus.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008. un 26.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.03.2009.)

129.1 pants. Klientu finanšu instrumentu turēšana

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga turēt klienta finanšu instrumentus saskaņā ar klienta un ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes rakstveida līgumu.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam piederošos finanšu instrumentus tur šķirti no saviem finanšu instrumentiem.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga klientam piederošos finanšu instrumentus turēt pie trešās personas. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, pieņemot lēmumu par trešo personu, pie kuras turēt klientam piederošos finanšu instrumentus, ar pienācīgu prasmi un rūpību izvērtē šīs personas kompetenci un reputāciju finanšu tirgū, kā arī attiecīgajā valstī spēkā esošās prasības vai tirgus praksi attiecībā uz klientu finanšu instrumentu turēšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt klienta intereses. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde reizi gadā atkārtoti izvērtē izraudzītās personas kompetenci un klienta finanšu instrumentu turēšanas nosacījumus.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga klientam piederošos finanšu instrumentus turēt tikai pie tādas trešās personas, kura ir pakļauta attiecīgajā valstī spēkā esošajām prasībām par klienta finanšu instrumentu šķirtu turēšanu un tiek uzraudzīta.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nav tiesīga nodot klientam piederošos finanšu instrumentus ārvalstī reģistrētai trešajai personai, ja šajā valstī netiek regulēta finanšu instrumentu turēšana trešo personu labā, izņemot gadījumu, kad izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) finanšu instrumenta vai ar šo instrumentu saistīta ieguldījumu pakalpojuma raksturs prasa, lai tas tiktu nodots turējumā trešajai personai šajā valstī;

2) finanšu instrumenti tiek turēti profesionāla klienta vārdā un klients ir rakstveidā pieprasījis ieguldījumu brokeru sabiedrībai nodot tos trešās personas turējumā šajā valstī.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic tās turējumā esošo klienta finanšu instrumentu uzskaiti. Klientam piederošo finanšu instrumentu uzskaitē ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka:

1) ir iespējams jebkurā brīdī nošķirt vienam klientam piederošos finanšu instrumentus no citam klientam piederošajiem finanšu instrumentiem vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei piederošajiem finanšu instrumentiem;

2) uzskaite tiek regulāri salīdzināta ar tās trešās personas finanšu instrumentu uzskaiti, kurā sabiedrība tur klientu finanšu instrumentus.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas klientam piederošos finanšu instrumentus tur pie trešās personas, nodrošina, ka klientam piederošie finanšu instrumenti ir identificējami atsevišķi no trešajai personai vai pašai sabiedrībai piederošajiem finanšu instrumentiem, izmantojot kontus ar dažādiem nosaukumiem trešās personas grāmatvedības dokumentos vai līdzīgus pasākumus, kas nodrošina tādu pašu aizsardzības līmeni.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izveido atbilstošu organizatorisku struktūru, lai mazinātu klienta finanšu instrumentu vai ar tiem saistīto tiesību zaudējuma vai samazinājuma risku, kas var rasties aktīvu nepareizas izmantošanas, krāpšanas, sliktas pārvaldes, neatbilstošas uzskaites vai nolaidības dēļ.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

129.2 pants. Zvērināta revidenta ziņojums par klientu naudas līdzekļu un finanšu instrumentu turēšanu

Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka zvērināts revidents vismaz reizi gadā pārbauda, vai tās veiktie pasākumi ir pietiekami, lai izpildītu šā likuma 125.panta 4.1, 4.2, 4.3 un piektajā daļā, 129. un 129.1 pantā noteiktās prasības. Zvērināts revidents iesniedz Komisijai rakstveida ziņojumu par šajā pantā minēto pārbaudi.

(22.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

130.pants. Finanšu instrumentu konti

(1) Pirms finanšu instrumentu konta atvēršanas ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde identificē personu, kas vēlas atvērt kontu, kā arī noskaidro, vai kontā iegrāmatojamie finanšu instrumenti piederēs šai personai vai arī tie būs personas turējumā esoši finanšu instrumenti. Kontu, kurā iegrāmatotie finanšu instrumenti ir personas turējumā esoši finanšu instrumenti, identificē kā nominālo kontu.

(2) Aizliegts atvērt finanšu instrumentu kontus bez klienta identifikācijas. Šī prasība attiecas arī uz ieguldījumu brokeru sabiedrību atvērtajiem klientu naudas kontiem, kas atvērti ar finanšu instrumentiem veicamo klientu darījumu nodrošināšanai.

(3) Nominālā konta atvēršanas gadījumā konta identifikācijā atspoguļo informāciju par to, ka tas ir nominālais konts un tajā esošie finanšu instrumenti nepieder personai, kas atver kontu.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga atvērt nominālo kontu tikai tad, ja persona, kurai tiek atvērts nominālais konts, darbojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuros noteiktās prasības attiecībā uz klientu identifikāciju nav mazāk stingras par Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(5) (Izslēgta ar 04.10.2007. likumu.)

(6) (Izslēgta ar 09.06.2005. likumu.)

(7) (Izslēgta ar 04.10.2007. likumu.)

(8) (Izslēgta ar 04.10.2007. likumu.)

(9) (Izslēgta ar 04.10.2007. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. un 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

130.1 pants. Finanšu instrumentu un naudas kontu izraksti

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde klientam saskaņā ar savstarpējo līgumu, kas regulē klienta finanšu instrumentu turēšanu, kā arī pēc klienta pieprasījuma izsniedz finanšu instrumentu konta izrakstu par:

1) noteiktā laikposmā veiktajiem darījumiem ar vienu, vairākiem vai visiem finanšu instrumentiem;

2) visā konta pastāvēšanas laikā veiktajiem darījumiem ar vienu, vairākiem vai visiem finanšu instrumentiem, tajā skaitā par veiktajiem vērtspapīru finansēšanas darījumiem;

3) noteiktu darījumu ar finanšu instrumentiem;

4) kontā iegrāmatotajiem klientam piederošajiem finanšu instrumentiem.

(2) Konta izrakstos norāda ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi identificējošus datus, klientu identificējošus datus, konta numuru, laikposmu, par kuru atspoguļoti darījumi kontā, konta izraksta izsniegšanas datumu, finanšu instrumentu identificējošus datus (nosaukums, ISIN kods), konta sākuma un beigu bilanci, datumu, kurā finanšu instrumenti iegrāmatoti kontā, katra ar finanšu instrumentiem veiktā darījuma rezultātā iegrāmatoto finanšu instrumentu daudzumu un cenu (ja tāda ir zināma), kontā ieskaitīto un no konta norakstīto finanšu instrumentu kopskaitu laikposmā, par kuru izsniegts konta izraksts.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nodrošina, ka konta izraksts tiek nosūtīts klientam vismaz reizi gadā, ja tajā ietveramā informācija gada laikā klientam nav sniegta citādi. Izrakstā ietverama šāda informācija:

1) informācija par klientam piederošajiem finanšu instrumentiem, kas iegrāmatoti kontā tā laikposma beigās, par kuru tiek sniegts izraksts. Ja klienta finanšu instrumentu portfelī konta izraksta sniegšanas dienā ir viens vai vairāki nepabeigti darījumi, informāciju par finanšu instrumentiem atspoguļo, piemērojot darījuma dienas vai norēķinu dienas uzskaites veida datus. Izraudzīto uzskaites veidu konta izrakstos piemēro konsekventi;

2) norāde, vai klienta finanšu instrumenti ir izmantoti vērtspapīru finansēšanas darījumos, un apmērs, kādā tie izmantoti;

3) labums, ko klients guvis no viņam piederošo finanšu instrumentu izmantošanas vērtspapīru finansēšanas darījumos, un labuma gūšanas pamatojums.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura veic klienta finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu, šajā pantā minēto informāciju var iekļaut pārskatā par ieguldījumu pakalpojumu, ko tā sniedz klientam saskaņā ar šā likuma 128.panta vienpadsmitās daļas noteikumiem.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrībā atvērtā klienta naudas konta izrakstā norāda attiecīgos datus, kas par finanšu instrumentu kontu sniedz šajā pantā minētajai informācijai līdzvērtīgu informāciju.

(04.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

131.pants. Finanšu instrumentu kontu un darījumu noslēpums

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pienākums ir garantēt klientu finanšu instrumentu kontu, šā likuma 129.pantā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitīto klienta naudas līdzekļu un ar finanšu instrumentiem veikto darījumu noslēpumu.

(2) Kredītiestāde garantē klientu finanšu instrumentu kontu un ar finanšu instrumentiem veikto darījumu noslēpumu atbilstoši Kredītiestāžu likuma un šā panta vienpadsmitās un divpadsmitās daļas prasībām.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība garantē klientu finanšu instrumentu kontu, šā likuma 129.pantā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitīto klienta naudas līdzekļu un ar finanšu instrumentiem veikto darījumu noslēpumu atbilstoši šā likuma prasībām.

(4) Ziņas par fizisko personu finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz pašām fiziskajām personām un to likumīgajiem pārstāvjiem.

(5) Ziņas par juridisko personu finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz šo juridisko personu pilnvarotiem pārstāvjiem un to pārvaldes institūcijām pēc šo institūciju vadītāju pieprasījuma, kā arī šo juridisko personu mātes sabiedrībām pēc to pārvaldes institūciju pieprasījuma.

(6) Ziņas par klientu, viņa finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar rakstveida līgumu sniedz trešajai personai, ja šādu ziņu sniegšanai trešajai personai klients nepārprotami piekritis ar ieguldījumu brokeru sabiedrību noslēgtajā līgumā.

(7) Ziņas par fizisko un juridisko personu finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai, vienīgi šādām valsts institūcijām likumos noteiktajā kārtībā:

1) tiesai un prokuratūrai, ja ziņas nepieciešamas:

a) krimināllietā vai lietā, kurā likumā noteiktajos gadījumos var piemērot mantas konfiskāciju,

b) civillietā, ar kuru apmierina civilprasību, kas radusies no krimināllietas,

c) civillietā par uzturnaudas (alimentu) piedziņu, ja nav izpeļņas vai citas mantas, uz kuru vērst piedziņu,

d) civillietā par tādu finanšu instrumentu sadalīšanu, kas ir laulāto kopīga manta,

e) lietā par parādnieka maksātnespēju un bankrotu,

f) mantojuma lietā klienta nāves gadījumā;

2) Valsts kontrolei — par juridiskajām personām, kuru rīcībā ir valsts manta vai kuras finansē no valsts līdzekļiem, vai kuras izpilda valsts iepirkumus;

3) Valsts ieņēmumu dienestam, ja:

a) nodokļu maksātājs neiesniedz nodokļu administrācijai attiecīgajos nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus,

b) nodokļu maksātāja nodokļu audita pārbaudes laikā ir konstatēti grāmatvedības uzskaites vai nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi,

c) nodokļu maksātājs neveic nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu likumu prasībām;

4) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam — likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" paredzētajos gadījumos un kārtībā;

5) valsts drošības iestādēm — pēc ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora akceptēta pieprasījuma, ja ziņas nepieciešamas, lai pārbaudītu to personu saistību ar terorismu, kurām pieder finanšu instrumenti.

(8) Notāram, kurš izskata mantojuma lietu, ziņas sniedzamas par fiziskās personas — mantojuma atstājēja — kontu atlikumiem.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ziņas sniedz, pamatojoties uz valsts institūcijas rakstveida pieprasījumu, kurā norādīta konkrētā pārbaudāmā persona un pamatota ziņu nepieciešamība atbilstoši attiecīgā likuma prasībām.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiesības sniegt savai mātes komercsabiedrībai, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, informāciju, kura saskaņā ar šo likumu, Komisijas normatīvajiem noteikumiem vai Komisijas un ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzībai.

(11) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir tiesības sniegt Centrālajam depozitārijam un tirgus organizētājam ziņas par klientu finanšu instrumentu kontiem, kuras tam nepieciešamas šajā likumā noteikto funkciju pildīšanai.

(12) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz Komisijai ziņas par klientu finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem un darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja tas Komisijai nepieciešams uzraudzības funkciju veikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007. un 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

132.pants. Atbildība par finanšu instrumentu konta vai darījumu noslēpuma neievērošanu

(1) Pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā sauc ikvienu, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ziņas par ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem vai darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāram (dalībniekam), padomes (ja tāda ir izveidota), valdes, revīzijas komisijas priekšsēdētājam vai loceklim, kā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbiniekam, kā Komisijas vai valsts institūcijas darbiniekam, kā zvērinātu revidentu pārstāvim, kā šā likuma 131.panta sestajā daļā minētajai personai, kā Centrālā depozitārija vai tirgus organizētāja padomes, valdes loceklim vai darbiniekam.

(2) Personas, kas izdarījušas šajā pantā minētos pārkāpumus, soda arī tad, ja pārkāpumi izdarīti pēc tam, kad šā panta pirmajā daļā minētās personas pārtraukušas līgumattiecības vai pienākumu pildīšanu, vai darba attiecības ieguldījumu brokeru sabiedrībā, Komisijā, valsts institūcijā vai kā zvērinātu revidentu pārstāvji.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007. un 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

133.pants. Regulāri sniedzamā informācija

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība sagatavo un iesniedz Komisijai pārskatus par ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu stāvokli, pašu kapitāla attiecību pret riska svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamības aprēķinu), lielajiem riska darījumiem un darījumiem ar personām, kas saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, un citus pārskatus tās noteiktajā kārtībā un termiņos.

(2) (Izslēgta ar 22.05.2008. likumu.)

(3) Komisija ir tiesīga pieprasīt no ieguldījumu brokeru sabiedrības un ar to saistītajām sabiedrībām konsolidētos finanšu pārskatus, kuru iesniegšanas kārtību un termiņus reglamentē Komisijas normatīvie noteikumi.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākums ir nekavējoties informēt Komisiju par visiem apstākļiem, kuri var ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības turpmāko darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 04.10.2007. un 22.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2008.)

133.1 pants. Finanšu instrumentu tirdzniecība daudzpusējā tirdzniecības sistēmā

(1) Daudzpusējo tirdzniecības sistēmu var uzturēt:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas saņēmusi licenci daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturēšanai;

2) kredītiestāde, kurai Komisija izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ieguvusi tiesības uzturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu;

3) tirgus organizētājs, kurš saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai un kurš šajā likumā noteiktajā kārtībā ieguvis tiesības uzturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu.

(04.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

133.2 pants. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētāja pienākumi

(1) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs nodrošina:

1) finanšu instrumentu godīgu un atklātu tirdzniecību sistēmā un vienlīdzīgu attieksmi pret sistēmas dalībniekiem;

2) vienotas informācijas pieejamību sistēmas dalībniekiem un citiem sistēmas lietotājiem, lai varētu pieņemt ieguldījumu lēmumu;

3) sistēmas lietotājiem pieejamu informāciju par daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētāja pienākumiem darījumu slēgšanas procesā šajā sistēmā;

4) darījumu slēgšanas drošumu un norēķinu efektivitāti.

(2) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs apstiprina sistēmas dalībniekiem saistošus noteikumus, kas paredz:

1) kritērijus finanšu instrumentu tirdzniecībai šajā sistēmā;

2) finanšu instrumentu tirdzniecības kārtību;

3) sistēmas dalībnieka statusa iegūšanas un zaudēšanas kārtību.

(3) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs uzrauga sistēmas dalībnieku darbību šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs uzrauga tirdzniecības norisi šajā sistēmā, lai atklātu saskaņā ar šā panta otro daļu noteikto ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai tirgus organizētāja prasību pārkāpumus un novērstu tirgus manipulācijas.

(5) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no sistēmas dalībniekiem informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai lemtu par šo dalībnieku atbilstību daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieka statusam.

(6) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs nekavējoties informē Komisiju par atklātajiem šā likuma un sistēmas uzturētāja noteikumu pārkāpumiem, kā arī par lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar šiem pārkāpumiem. Sistēmas uzturētājs nekavējoties informē Komisiju, ja tam radušās aizdomas, ka, veicot darījumus daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, ir notikušas tirgus manipulācijas, un sniedz faktu un apstākļu noskaidrošanai nepieciešamo palīdzību.

(7) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājam ir pienākums nekavējoties pēc Komisijas pieprasījuma apturēt vai izbeigt finanšu instrumenta tirdzniecību sistēmā.

(8) Lai nodrošinātu norēķinus par darījumiem daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, sistēmas uzturētājam ir tiesības slēgt vienošanās par piekļuvi klīringa centram, centrālajam darījumu starpniekam vai norēķinu sistēmai citā dalībvalstī. Komisija var ierobežot šādu vienošanos noslēgšanu tikai gadījumā, ja var pierādīt, ka šie pasākumi traucē pienācīgai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbībai. Komisija ņem vērā sistēmu pārraudzību un uzraudzību, ko veic citas klīringa un norēķinu sistēmu pārraudzības vai uzraudzības institūcijas.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2008.)

133.3 pants. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieki

(1) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieks ir persona, kas saskaņā ar šā likuma 133.2 panta otrās daļas 3.punktā noteikto kārtību ir tiesīga veikt darījumus šajā sistēmā.

(2) Par daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieku var kļūt:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai Komisija izsniegusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, vai kredītiestāde, kurai Komisija izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu;

2) citas dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura savā reģistrācijas valstī ir saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

(3) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs ir tiesīgs piešķirt dalībnieka statusu arī personai, kura nav minēta šā panta otrajā daļā, bet kura saskaņā ar sistēmas uzturētāja apstiprinātajiem kritērijiem ir piemērota un atbilstoša un kurai ir pietiekams prasmju un kompetences līmenis attiecībā uz tirdzniecību daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, un kurai ir pietiekami resursi un organizatoriskā struktūra, lai veiktu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieka pienākumus un garantētu pienācīgus norēķinus par darījumiem.

(4) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieks, slēdzot darījumus daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, attiecībā uz citu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieku ir tiesīgs nepiemērot šā likuma 126., 126.1, 126.2, 128., 128.1, 128.2 un 128.3 pantā minētās prasības.

(04.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

133.4 pants. Kārtība, kādā Latvijas Republikā licencēts daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs uzsāk darbību citā dalībvalstī

(1) Latvijas Republikā licencēts daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs ir tiesīgs citā dalībvalstī uzsākt darbību, lai veicinātu šajā dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu piekļuvi daudzpusējai tirdzniecības sistēmai.

(2) Latvijas Republikā licencēts daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs, kas vēlas uzsākt darbību kādā no dalībvalstīm, iesniedz Komisijai iesniegumu, kurā norāda šo valsti.

(3) Komisija 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas to nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs drīkst uzsākt darbību no dienas, kad attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija saņēmusi no Komisijas paziņojumu.

(4) Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma nosūta identificējošus datus par Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kas ir daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieki šajā dalībvalstī.

(04.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

133.5 pants. Kārtība, kādā citā dalībvalstī reģistrēts daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs uzsāk darbību Latvijas Republikā

(1) Citā dalībvalstī reģistrēts daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs ir tiesīgs veikt darbību Latvijas Republikā, lai veicinātu Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu piekļuvi daudzpusējai tirdzniecības sistēmai.

(2) Citā dalībvalstī reģistrēts daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs ir tiesīgs uzsākt darbību Latvijas Republikā, ja Komisija ir saņēmusi attiecīgu paziņojumu no daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētāja izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas.

(3) Komisijai ir tiesības pieprasīt daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētāja izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai identificējošus datus par daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībniekiem, kas reģistrēti Latvijas Republikā.

(04.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

XII1 nodaļa
Finanšu tirgus atklātības prasības

(Nodaļa 04.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

133.6 pants. Paziņojumi par darījumiem ar finanšu instrumentiem

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras veic darījumus ar finanšu instrumentiem, saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 12. un 13.panta prasībām pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz nākamās darbdienas beigām ziņo Komisijai par veiktajiem darījumiem ar finanšu instrumentiem neatkarīgi no tā, vai darījums noslēgts regulētajā tirgū vai ārpus regulētā tirgus.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais ziņošanas pienākums attiecas uz jebkuriem finanšu instrumentiem, kuri ir iekļauti kādā no regulētajiem tirgiem, un uz tādiem finanšu instrumentiem, kuri nav iekļauti regulētajā tirgū, bet ir saistīti ar finanšu instrumentiem, kuri ir iekļauti regulētajā tirgū.

(3) Paziņojumā ietver Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 I pielikuma 1.tabulā minēto informāciju, kas ir atbilstoša tam finanšu instrumenta veidam, ar kuru darījums veikts.

(4) Komisija izdod normatīvos noteikumus par kārtību, kādā sniedzama informācija par darījumiem ar finanšu instrumentiem.

(5) Šā panta trešajā daļā noteikto informāciju par darījumiem ar finanšu instrumentiem ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde glabā vismaz 10 gadus.

(6) Šā panta pirmajā daļā minēto ziņošanas pienākumu ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes vārdā var veikt regulētā tirgus organizētājs vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs, ar kura starpniecību attiecīgais darījums ir noslēgts, vai Komisijas apstiprināta darījumu savietošanas vai ziņošanas sistēma. Ja par darījumiem Komisijai tieši ziņo regulētā tirgus organizētājs, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs vai Komisijas apstiprināta darījumu savietošanas vai ziņošanas sistēma, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbrīvota no šā panta pirmajā daļā noteiktā pienākuma.

(7) Šā panta pirmajā daļā minēto ziņošanas pienākumu ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde var deleģēt trešajai personai. Pienākuma ziņot par veiktajiem darījumiem ar finanšu instrumentiem deleģēšanas gadījumā ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā likuma, bet kredītiestāde — Kredītiestāžu likuma prasības ārpakalpojumu saņemšanai.

(22.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

133.7 pants. Pirmstirdzniecības informācijas atklāšanas pienākums ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, kas ir sistemātisks internalizētājs

(1) Pirmstirdzniecības informācijas atklāšanas prasības attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi, kas organizēti, bieži un sistemātiski veic darījumus ar regulētajā tirgū iekļautām akcijām uz pašu rēķina, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulētā tirgus vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 21.panta prasībām uzskatāma par sistemātisku internalizētāju, izņemot gadījumus, kad darījuma apjoms pārsniedz standarta tirgus apjomu.

(2) Lai noteiktu standarta tirgus apjomu, Komisija vismaz reizi gadā katrai akcijai, kurai tā saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 9.pantu ir atbilstošā kompetentā iestāde saistībā ar akciju likviditāti, ievērojot minētās regulas 33.panta prasības, aprēķina tirgū izpildīto rīkojumu vidējo vērtību un pēc šīs vērtības sadala akcijas kategorijās saskaņā ar šīs regulas 2.pielikuma 3.tabulu. Lai noteiktu tirgū izpildīto rīkojumu vidējo vērtību, tiek ņemti vērā visi rīkojumi, kas izpildīti Eiropas Savienībā attiecībā uz konkrēto akciju, izņemot rīkojumus, kuru apjoms pārsniedz attiecīgās akcijas parasto tirgus apjomu.

(3) Lai noteiktu darījuma apjomu, kas pārsniedz attiecīgās akcijas parasto tirgus apjomu, Komisija vismaz reizi gadā katrai akcijai, kurai tā ir atbilstošā kompetentā iestāde saistībā ar akciju likviditāti, ievērojot Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 33.panta prasības, aprēķina vidējo dienas apgrozījumu. Pamatojoties uz vidējo dienas apgrozījumu, akcijas sadala kategorijās saskaņā ar minētās regulas II pielikuma 2.tabulu un nosaka katrai akciju kategorijai atbilstošo darījuma apjomu, kas pārsniedz parasto tirgus apjomu.

(4) Informāciju par akciju kategorijām Komisija ievieto savā mājaslapā internetā un nosūta Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas uzskatāma par sistemātisku internalizētāju, paredz darījuma apjomu vai apjomus, kuriem tā nosaka kotētās cenas. Kotētā cena ietver sabiedrības noteikto pirkšanas vai pārdošanas cenu vai abas šīs cenas par darījuma apjomu, kas nav lielāks par tās akciju kategorijas, kurā ietilpst akcija, standarta tirgus apjomu. Standarta tirgus apjomu nosaka saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 23.panta prasībām. Katra kotētā cena atspoguļo pastāvošos tirgus nosacījumus atbilstoši minētās regulas 24.panta prasībām.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas ir sistemātiskais internalizētājs, saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 29. un 30.panta prasībām pastāvīgi publisko parastajā tirdzniecības laikā tās kotēto cenu tikai tādām regulētajā tirgū iekļautām akcijām, kurām ir likvīds tirgus. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga ārkārtas tirgus apstākļos atsaukt savas noteiktās kotētās cenas, kuras ir publiskotas. Ja akcijām nav likvīda tirgus, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde informē par akciju kotētajām cenām pēc klienta pieprasījuma.

(7) Komisija izvērtē akciju likviditāti un nosaka, kuras akcijas saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 22.panta kritērijiem uzskatāmas par likvīdām akcijām. Komisija ievieto savā mājaslapā internetā šādu akciju sarakstu un nosūta to Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(8) Komisija izveido un ievieto savā mājaslapā internetā to ieguldījumu brokeru sabiedrību sarakstu, kurām tā izsniegusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, un to kredītiestāžu sarakstu, kurām Komisija izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kuras šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākušas ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu un saskaņā ar šā panta nosacījumiem uzskatāmas par sistemātiskiem internalizētājiem, kas veic darījumus ar likvīdām akcijām. Šo sarakstu Komisija nosūta Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas uzskatāma par sistemātisko internalizētāju, izpilda privāta klienta iesniegto rīkojumu par akcijām, attiecībā uz kurām tā ir sistemātisks internalizētājs, par tās noteikto kotēto cenu rīkojuma saņemšanas brīdī.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas uzskatāma par sistemātisko internalizētāju, izpilda profesionāla klienta iesniegto rīkojumu par akcijām, attiecībā uz kurām tā ir sistemātisks internalizētājs, par cenu, kas noteikta rīkojuma saņemšanas brīdī. Rīkojumu var izpildīt par labāku cenu pamatotos gadījumos, ja šī cena ir tuva tirgus nosacījumiem un ja rīkojuma apjoms pārsniedz privāta klienta parasto rīkojuma apjomu, kas noteikts saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 26.pantu.

(11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas uzskatāma par sistemātisko internalizētāju, var izpildīt profesionāla klienta iesniegto rīkojumu par cenu, kas atšķiras no tā noteiktās kotētās cenas, neievērojot šā panta desmitās daļas nosacījumus attiecībā uz darījumiem ar vairākiem vērtspapīriem, kuru izpildi uzskata par viena darījuma daļu, vai attiecībā uz rīkojumiem, kas pakļauti nosacījumiem, kuri nav saistīti ar aktuālo tirgus cenu un kurus paredz Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 25.pants.

(12) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas uzskatāma par sistemātisko internalizētāju, nosaka tikai vienu kotēto cenu vai kotē cenu darījuma apjomam, kurš ir mazāks par standarta tirgus apjomu, un saņem no klienta rīkojumu par darījumu, kura apjoms pārsniedz tās noteikto apjomu, kam kotē cenu, bet nesasniedz standarta tirgus apjomu, tā ir tiesīga izpildīt to rīkojuma daļu, kura pārsniedz tā darījuma apjomu, kam ir noteikta kotētā cena. Šādā gadījumā šo rīkojuma daļu izpilda par sistemātiskā internalizētāja noteikto kotēto cenu, izņemot gadījumus, kad ir atļauts rīkoties citādi saskaņā ar šā panta desmito un vienpadsmito daļu.

(13) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas uzskatāma par sistemātisko internalizētāju, nosaka kotētās cenas dažāda apjoma darījumiem un saņem rīkojumu par darījuma apjomu kotēto darījumu robežās, kurus vēlas izpildīt, tā izpilda rīkojumu par vienu no noteiktajām cenām saskaņā ar šā likuma 128.1 panta prasībām, izņemot šā panta vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā minētos gadījumus.

(14) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas uzskatāma par sistemātisko internalizētāju, pamatojoties uz tās pieņemto tirdzniecības politiku, noteic:

1) objektīvus un nediskriminējošus kritērijus, saskaņā ar kuriem tā nosaka klientu kategorijas, kurām ir pieejamas noteiktās kotētās cenas;

2) kārtību, kādā klienti var veikt darījumus ar sistemātisko internalizētāju par tā noteiktajām kotētajām cenām;

3) to darījumu kopskaitu, kurus tā veic ar vienu klientu saskaņā ar publiskotiem nosacījumiem.

(15) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas uzskatāma par sistemātisko internalizētāju, ņemot vērā klienta kredītstatusu, darījuma partnera risku un galīgos norēķinus par darījumu, ir tiesīga atteikt vai pārtraukt tirdzniecību tās noteiktajās kotētajās cenās.

(16) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas uzskatāma par sistemātisko internalizētāju, ir tiesīga nediskriminējošā veidā noteikt maksimālo darījumu skaitu vienam klientam un ar dažādiem klientiem vienlaikus veikto maksimālo darījumu kopskaitu, ja klientu rīkojumu skaits vai apjoms ievērojami pārsniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 25.panta prasībām noteikto slieksni.

(17) Cenu noteikšanas un publiskošanas, kā arī rīkojumu izpildes atbilstību šajā pantā noteiktajām prasībām uzrauga Komisija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

133.8 pants. Pēctirdzniecības informācijas atklāšanas prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas ārpus regulētā tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas izpilda darījumus uz pašas rēķina vai klienta vārdā ar regulētā tirgū iekļautām akcijām, informāciju par darījumiem publisko saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 3. un 27.panta prasībām.

(2) Šo informāciju publisko iespējami ātri pēc darījuma noslēgšanas saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 29. un 30.panta prasībām, ievērojot saprātīgus komerciālus nosacījumus un tādā veidā, lai tā būtu viegli pieejama citiem tirgus dalībniekiem.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ar Komisijas iepriek­šēju piekrišanu Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 28.pantā noteiktajā kārtībā ir tiesīga aizkavēt šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publiskošanu, ja darījuma apjoms pārsniedz akcijas vai akciju kategorijas parasto tirgus apjomu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde informē tirgus dalībniekus par informācijas publiskošanas aizkavēšanas nosacījumiem, ko akceptējusi Komisija.

133.9 pants. Pirmstirdzniecības informācijas atklāšanas prasības daudzpusējā tirdzniecības sistēmā

(1) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 17. un 29.panta prasībām parastajā tirdzniecības laikā pastāvīgi un ievērojot saprātīgus komerciālus nosacījumus sistēmā publisko informāciju par regulētajā tirgū iekļautu akciju pirkšanas un pārdošanas cenu un iesniegto rīkojumu apjomu par šīm cenām.

(2) Komisija var atbrīvot daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētāju no šā panta pirmajā daļā minētā pienākuma publiskot informāciju atkarībā no tirgus modeļa un rīkojumu veida un apjoma Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 3., 18., 19. un 20.pantā noteiktajos gadījumos, īpaši tad, ja darījumu apjoms pārsniedz akciju vai akciju kategorijas parasto tirgus apjomu.

133.10 pants. Pēctirdzniecības informācijas atklāšanas prasības daudzpusējā tirdzniecības sistēmā

(1) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 3., 27. un 29.panta prasībām iespējami ātri pēc darījuma noslēgšanas un ievērojot saprātīgus komerciālus nosacījumus publisko informāciju par darījumiem ar regulētajā tirgū iekļautām akcijām.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais informācijas publiskošanas pienākums neattiecas uz darījumiem, par kuriem attiecīgajā tirdzniecības sistēmā ir pieejama visa šā panta pirmajā daļā noteiktā informācija.

(3) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs ar Komisijas iepriek­šēju piekrišanu Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 28.pantā noteiktajā kārtībā var aizkavēt šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publiskošanu, par to informējot tirgus dalībniekus un sabiedrību, ja darījuma apjoms pārsniedz akciju vai akciju kategorijas parasto tirgus apjomu. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs informē tirgus dalībniekus par informācijas publiskošanas aizkavēšanas nosacījumiem, ko akceptējusi Komisija.

XIII nodaļa
Ārvalstīs reģistrētu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju reģistrācija

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

134.pants. Ārvalstīs reģistrētu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju tiesības

(1) Ārvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai tās reģistrācijas valstī (turpmāk šajā nodaļā — ārvalsts sabiedrība), var kļūt par tirgus organizētāja biedru, Centrālā depozitārija dalībnieku vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieku pēc reģistrācijas Komisijā.

(2) (Izslēgta ar 09.06.2005. likumu.)

(3) Ārvalsts sabiedrības reģistrācija Komisijā šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā nedod tiesības attiecīgajai sabiedrībai sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus Latvijas Republikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006. un 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

135.pants. Reģistrācija Komisijā

(1) Komisija reģistrē ārvalsts sabiedrību tikai pēc tam, kad ar tās reģistrācijas valsts uzraudzības institūciju noslēgts līgums par tās informācijas apmaiņu, kura Komisijai nepieciešama ārvalsts sabiedrības uzraudzības veikšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā līguma noslēgšana nav nepieciešama, ja attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijai ir pienākums sniegt Komisijai informāciju Starptautiskās vērtspapīru komisiju organizācijas dalībvalstu noslēgtā līguma ietvaros.

(3) Ārvalsts sabiedrība iesniedz reģistrācijai Komisijā šādus dokumentus:

1) iesniegumu, kurā norāda:

a) sabiedrības firmu,

b) sabiedrības adresi, tālruņa numuru, faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) reģistrācijas apliecības kopiju;

3) sabiedrības reģistrācijas valstī izsniegtas licences ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai kopiju vai attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas apliecinātu sarakstu par ieguldījumu pakalpojumiem, kurus šī sabiedrība ir tiesīga sniegt;

4) to personu sarakstu, kuras var pārstāvēt ārvalsts sabiedrību attiecībās ar Komisiju, tirgus organizētāju un Centrālo depozitāriju, un šo personu parakstu paraugus, kurus apliecinājusi attiecīgā ārvalsts sabiedrība.

(4) Lēmumu par ārvalsts sabiedrības reģistrāciju Komisija pieņem 30 dienu laikā pēc visu šajā pantā noteikto normatīvo aktu prasībām atbilstoši sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas.

(5) Komisija nereģistrē ārvalsts sabiedrību, ja:

1) šī sabiedrība nevar dokumentāri pierādīt, ka izpilda un ievēro šajā likumā un Komisijas normatīvajos noteikumos izvirzītās kapitāla pietiekamības prasības vai tām ekvivalentas prasības;

2) Komisijas rīcībā ir dokumentāri pamatota informācija, ka ārvalsts sabiedrība piedalās noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizācijā vai šīs sabiedrības reģistrācijas valsts normatīvo aktu prasības noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā ir mazāk stingras par Latvijas Republikā noteiktajām prasībām.

(6) Reģistrējot ārvalsts sabiedrību, Komisija iekļauj to speciālā reģistrā. Par ārvalsts sabiedrības iekļaušanu reģistrā Komisija informē tirgus organizētāju un Centrālo depozitāriju.

(7) Ārvalstu sabiedrību reģistru Komisija ievieto savā mājas lapā internetā, un tam ir publiska ticamība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006. un 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

136.pants. Reģistrētas sabiedrības pienākumi

(1) Ja šā likuma 135.panta trešajā daļā minētajos dokumentos tiek izdarīti grozījumi vai mainījusies tajos sniegtā informācija, ārvalsts sabiedrība 15 dienu laikā par to rakstveidā informē Komisiju.

(2) Ja ārvalsts sabiedrībai tās reģistrācijas valstī ir aizliegts sniegt ieguldījumu pakalpojumus, attiecīgā sabiedrība nekavējoties par to informē Komisiju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

137.pants. Izslēgšana no reģistra

Komisija izslēdz ārvalsts sabiedrību no reģistra, ja:

1) sabiedrība nav pildījusi normatīvo aktu prasības, tirgus organizētāja un Centrālā depozitārija noteikumos izvirzītās prasības vai Komisijas likumiskās prasības;

2) sabiedrība Komisijas noteiktajā termiņā nav novērsusi Komisijas konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus;

3) sabiedrībai tās reģistrācijas valstī ir aizliegts sniegt ieguldījumu pakalpojumus;

4) saņemts sabiedrības iesniegums ar lūgumu izslēgt to no reģistra.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

137.1 pants. Uzraudzības institūcijas

(1) Ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu atbilstoši savai kompetencei uzrauga Komisija, tās licencēts tirgus organizētājs un Centrālais depozitārijs.

(2) Komisija uzrauga arī tirgus organizētāja un Centrālā depozitārija veiktā uzraudzības procesa atbilstību normatīvo aktu prasībām.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

XIV nodaļa
Ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzība

138.pants. Ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem piemērojamās uzraudzības darbības

Ja Komisija konstatē, ka ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs neievēro, vai Komisijai ir pamats uzskatīt, ka 12 mēnešu laikā no šajā pantā minēto darbību īstenošanas uzsākšanas brīža neievēros šā likuma vai citu ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību regulējošo likumu, tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto tiesību aktu vai Komisijas izdoto normatīvo noteikumu vai pieņemto lēmumu prasības, vai ja ieguldījumu brokeru sabiedrības darbība apdraud minēto prasību izpildi, Komisija papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un citām šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesīga tieši vai sadarbībā ar citām iestādēm īstenot vienu vai vairākas šādas darbības:

1) dot ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūcijām, to vadītājiem un locekļiem saistošus rakstveida norādījumus, kas nepieciešami šādas situācijas novēršanai;

2) pieprasīt no jebkuras personas informāciju par tās darbību finanšu un kapitāla tirgū, kā arī uzaicināt jebkuru personu ierasties Komisijā un sniegt informāciju klātienē;

3) iepazīties ar dokumentiem, kas nepieciešami Komisijas uzdevumu un funkciju veikšanai;

4) pieprasīt un saņemt no finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem telefonsarunu izdrukas un cita veida datu pārraides ierakstus;

5) pieprasīt, lai finanšu instrumentu tirgus dalībnieki izbeidz jebkādas darbības, kas ir pretrunā ar šā likuma prasībām;

6) apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību;

7) ierobežot ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai turēt finanšu instrumentus;

8) uzlikt ieguldījumu brokeru sabiedrībai par pienākumu mazināt ar tās darījumiem un pakalpojumiem saistīto risku.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

139.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzība

(1) Komisijai un tās pilnvarotajām personām ir tiesības pārbaudīt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību, tai skaitā veikt iekšējās pārbaudes ieguldījumu brokeru sabiedrībās.

(11) Komisija katru gadu sagatavo ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzības pārbaužu programmu, kurā norāda:

1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, šajā likumā un citos likumos noteikto Komisijas funkciju un pienākumu veikšanai paredzētos pasākumus un tiem nepieciešamos resursus;

2) plānotos uzraudzības pasākumus, kas piemērojami:

a) ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurās veikto šā panta 11.3 daļas 4. un 5.punktā minēto stresa testu rezultāti vai kuru novērtējums, ko veikusi Komisija saskaņā ar šā panta devīto daļu, norāda uz riskiem, kas būtiski apdraud attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu stabilitāti, vai uz šā likuma, tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto tiesību aktu vai Komisijas izdoto normatīvo noteikumu prasību pārkāpumiem,

b) ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas rada sistēmisku risku finanšu sistēmai,

c) citām ieguldījumu brokeru sabiedrībām pēc Komisijas ieskatiem;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurām paredzēts noteikt pastiprinātu uzraudzību, un tām piemērojamos pasākumus;

4) ieguldījumu brokeru sabiedrību klātienes pārbaužu plānu, atsevišķi norādot plānotās klātienes pārbaudes ieguldījumu brokeru sabiedrību filiālēs citās dalībvalstīs, ieguldījumu brokeru sabiedrību meitas sabiedrībās un ieguldījumu brokeru sabiedrību mātes sabiedrībā, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai šādas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības citā meitas sabiedrībā.

(12) Ja saskaņā ar šā panta devītās daļas prasībām veiktā novērtējumā konstatēta tāda nepieciešamība, Komisija ir tiesīga veikt šādus pasākumus:

1) palielināt ieguldījumu brokeru sabiedrības klātienes pārbaužu skaitu vai biežumu;

2) norīkot pilnvarotu personu pastāvīgi atrasties ieguldījumu brokeru sabiedrībā;

3) pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz papildu pārskatus vai sniedz pārskatus biežāk;

4) veikt ieguldījumu brokeru sabiedrības operatīvo, stratēģisko vai biznesa plānu papildu vai biežākas pārbaudes;

5) veikt mērķa pārbaudes, lai kontrolētu noteiktus riskus, kuru iestāšanās ir sagaidāma.

(2) (Izslēgta ar 09.06.2005. likumu.)

(3) Komisijas pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības iepazīties ar visiem ieguldījumu brokeru sabiedrības dokumentiem, grāmatvedības reģistriem un datu bāzēm, veikt no tiem izrakstus, izgatavot to norakstus (kopijas), kā arī saņemt no ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūciju locekļiem un citām atbildīgajām personām pārbaudes veikšanai nepieciešamos paskaidrojumus un informāciju.

(4) Pēc Komisijas motivēta rakstveida pieprasījuma ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai dokumentu norakstus (kopijas) vai citu ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību saistīto informāciju.

(5) Par pārbaudes rezultātiem Komisija iesniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai rakstveida ziņojumu, kurā minēti pārkāpumi un sniegti norādījumi par nepieciešamajiem grozījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrības turpmākajā darbībā.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nepiekrīt Komisijas ziņojumam par veikto pārbaudi, tā ir tiesīga iesniegt sūdzību Komisijas padomei. Komisijas padome ir tiesīga noteikt jaunu pārbaudi vai lemt par grozījumu izdarīšanu ziņojumā par veikto pārbaudi, vai arī noraidīt sūdzību.

(7) Komisijai ir tiesības neatļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai nodibināt ciešas attiecības vai pieprasīt izbeigt ciešas attiecības ar trešajām personām, vai aizliegt darījumus ar tām, ja šādas attiecības var apdraudēt vai apdraud ieguldījumu brokeru sabiedrības finansiālo stabilitāti vai ierobežo Komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas.

(8) Komisijai ir tiesības atcelt ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūciju lēmumus par valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļu iecelšanu, ja tie neatbilst šā likuma prasībām.

(9) Komisija pārbauda ieguldījumu brokeru sabiedrības stratēģiju, procedūras un pasākumus, ko tā īstenojusi, lai ievērotu šā likuma, citu normatīvo aktu, tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto tiesību aktu un Komisijas izdoto normatīvo noteikumu un lēmumu prasības, kā arī novērtē:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai piemītošos un varbūtējos riskus;

2) atbilstoši Eiropas Banku iestādes vadlīnijām un Eiropas sistēmisko risku kolēģijas ieteikumiem veiktā sistēmiskā riska izvērtējumā identificētos riskus, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrības darbība rada finanšu sistēmai;

3) riskus, kas konstatēti stresa testēšanas procesā, ņemot vērā veikto operāciju (darījumu) apjomu, dažādību un sarežģītību.

(10) Komisija nosaka šā panta devītajā daļā minētās pārbaudes un novērtējuma apjomu un regularitāti atkarībā no ieguldījumu brokeru sabiedrības lieluma, sistēmiskās nozīmes, veikto operāciju (darījumu) apjoma, dažādības un sarežģītības. Komisija ne retāk kā reizi gadā pārskata un atjauno šā panta devītajā daļā minētajā novērtējumā iekļauto informāciju vismaz uzraudzības pārbaudes programmā iekļautām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(11) Pamatojoties uz veikto pārbaudi un novērtējumu, Komisija izvērtē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības stratēģija, procedūras un īstenotie pasākumi nodrošina pietiekamu risku pārvaldīšanu un vai ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls ir pietiekams tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai.

(111) Komisija informē Eiropas Banku iestādi par šā panta devītajā, desmitajā un vienpadsmitajā daļā minēto pārbaužu un novērtēšanas procesa organizāciju.

(112) Komisija nekavējoties informē Eiropas Banku iestādi par ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras atzītas par sistēmiski nozīmīgām šajā pantā minētā novērtējuma rezultātā.

(113) Komisija šā panta devītajā daļā minētajā novērtējumā papildus kredītriska, operacionālā riska un tirgus risku novērtējumam izvērtē vismaz:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldību, korporatīvo kultūru un vērtības, padomes, ja tāda ir izveidota, un valdes locekļu spēju pildīt savus pienākumus;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrības komercdarbības modeli;

3) sistēmiskā riska novērtējumu saskaņā ar šā panta devītajā daļā minēto;

4) ja ieguldījumu brokeru sabiedrība saņēmusi atļauju izmantot iekšējo modeli kredītriska kapitāla prasības aprēķinam, — saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 prasībām veikto stresa testu rezultātus;

5) ja ieguldījumu brokeru sabiedrība saņēmusi atļauju izmantot iekšējo modeli tirgus risku kapitāla prasību aprēķinam, — saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 prasībām veikto stresa testu rezultātus;

6) ieguldījumu brokeru sabiedrības pakļautību koncentrācijas riskam un tā pārvaldīšanu, ieskaitot atbilstību Regulas Nr. 575/2013 prasībām attiecībā uz lielo riska darījumu ierobežojumiem;

7) ieguldījumu brokeru sabiedrības riska darījumu ģeogrāfisko izvietojumu;

8) diversifikācijas efektu ietekmi un to iekļaušanu risku mērīšanas sistēmā;

9) iespēju, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībai var rasties būtiski zaudējumi netirdzniecības portfeļa riska darījumu procentu likmju riska dēļ, un apsvērumus par iespējamiem šādu zaudējumu rašanās apstākļiem;

10) ieguldījumu brokeru sabiedrības pakļautību pārmērīgas sviras riskam;

11) citus ieguldījumu brokeru sabiedrībai būtiskus riskus.

(114) Komisija ne retāk kā reizi gadā veic ieguldījumu brokeru sabiedrības stresa testēšanu, kuras rezultātus ņem vērā novērtējumā, kas tiek veikts saskaņā ar šā panta devītās daļas prasībām. Stresa testēšanas metodoloģija atbilst Eiropas Banku iestādes vadlīnijās noteiktajai.

(115) Ja Komisija konstatē, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība neievēro, vai Komisijai ir pamats uzskatīt, ka 12 mēnešu laikā no šā panta 11.7 daļā minēto pasākumu piemērošanas uzsākšanas brīža neievēros šā likuma vai Regulas Nr. 575/2013 prasības, Komisija pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība savlaicīgi veic attiecīgo problēmu novēršanai nepieciešamos pasākumus. Šai nolūkā Komisija var piemērot jebkuru no šā panta 11.7 daļā minētajiem pasākumiem.

(116) Veicot šā panta devītajā daļā minēto novērtējumu, Komisija var piemērot vienādu vai līdzīgu pieeju ieguldījumu brokeru sabiedrībām ar līdzīgu riska profilu (līdzīgu biznesa modeli vai riska darījumu ģeogrāfisko izvietojumu vai citu līdzīgu pieeju), kuras ir vai var būt pakļautas līdzīgiem riskiem vai kuras rada vai var radīt līdzīgus riskus finanšu sistēmai.

(117) Lai piemērotu šā panta devītās un vienpadsmitās daļas, kā arī Regulas Nr. 575/2013 prasības, Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība:

1) uztur augstāku pašu kapitāla līmeni, nekā noteikts Regulā Nr. 575/2013, kas palielināts par kopējo kapitāla rezervju prasību, kura aprēķināta saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantu, lai segtu tos ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai piemītošos un varbūtējos riskus un to elementus, kas nav paredzēti Regulā Nr. 575/2013;

2) pilnveido savu stratēģiju, procedūras un pasākumus, kas veicami šā likuma 122.1, 122.2, 123.1 panta un 124.panta pirmās daļas 11.punkta prasību izpildei;

3) izstrādā plānu šā likuma, citu normatīvo aktu, tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto tiesību aktu un Komisijas izdoto normatīvo noteikumu prasību ievērošanas atjaunošanai, nosakot plānā iekļauto pasākumu izpildes termiņus;

4) pašu kapitāla aprēķina vajadzībām piemēro speciālu uzkrājumu vai aktīvu atzīšanas un vērtēšanas politiku;

5) sašaurina vai ierobežo komercdarbību, darbības vai iestāžu tīklu, atsakās no darbības jomām, kas pārmērīgi apdraud tās stabilitāti; samazina savai darbībai, produktiem vai darbības nodrošināšanai izveidotām sistēmām piemītošos riskus;

6) nosaka tādu ierobežojumu amatpersonu un darbinieku atalgojuma mainīgajai daļai, kas izteikts procentos no tīrajiem ieņēmumiem un ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībai uzturēt stabilu kapitāla bāzi;

7) novirza peļņu pēc nodokļu nomaksas pašu kapitāla stiprināšanai;

8) samazina vai neveic peļņas sadali vai procentu maksājumus saviem akcionāriem (dalībniekiem), pirmā līmeņa papildu kapitālā iekļauto instrumentu dalībniekiem vai turētājiem, ja tas nerada saistību neizpildi;

9) sniedz papildu pārskatus vai biežāk sniedz pārskatus, tai skaitā pārskatus par ieguldījumu brokeru sabiedrības kapitāla un likviditātes pozīcijām.

(118) Komisija pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā panta 11.7 daļas 1.punkta prasību vismaz šādos gadījumos:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav ievērojusi šā likuma 122.1, 123.1 vai 124.panta pirmās daļas 11.punkta prasības vai Regulā Nr. 575/2013 noteiktos lielo riska darījumu ierobežojumus;

2) ir identificēti riski vai risku elementi, kuri nav segti saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 noteiktajām kapitāla prasībām vai kopējo kapitāla rezervju prasību;

3) ir pamats uzskatīt, ka citu administratīvo pasākumu piemērošana vien nebūs pietiekama, lai pieņemamos termiņos atbilstoši uzlabotu ieguldījumu brokeru sabiedrības struktūru, procesus, mehānismus un stratēģiju;

4) kapitāla prasības nav pietiekamas tādēļ, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība, veicot tirdzniecības portfeļa pozīciju vērtības korekcijas, nav ņēmusi vērā iespēju pārdot īsā laikā vai ierobežot ar šīm pozīcijām saistītos riskus bez būtiskiem zaudējumiem funkcionējoša tirgus apstākļos vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas saņēmusi atļauju izmantot iekšējos modeļus kapitāla prasību aprēķinam, vairs neatbilst šādas atļaujas saņemšanas nosacījumiem;

5) ir pamats uzskatīt, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai piemītošie riski novērtēti pārāk zemu, lai gan ir ievērotas Regulas Nr. 575/2013 un šā likuma prasības;

6) ieguldījumu brokeru sabiedrība ir saņēmusi atļauju izmantot iekšējo modeli korelācijas tirdzniecības portfeļa kapitāla prasību aprēķinam, bet tās iesniegtie pārskati parāda, ka stresa testu rezultāti būtiski pārsniedz saskaņā ar iekšējo modeli aprēķinātās kapitāla prasības.

(119) Pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šā panta prasībām, Komisija izvērtē, vai nav nosakāmas pašu kapitāla prasības papildus tām, kas nepieciešamas ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai, ņemot vērā:

1) saskaņā ar šā likuma 123.1 panta prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrības veiktā novērtējuma kvalitatīvos un kvantitatīvos rezultātus;

2) saskaņā ar šā likuma 122.2 panta un 124.panta pirmās daļas 11.punkta prasībām izveidotās ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas darbību, kā arī atveseļošanas un noregulējuma plānus;

3) saskaņā ar šā panta devītās daļas prasībām Komisijas veiktā novērtējuma rezultātus;

4) sistēmiskā riska izvērtējumu.

(12) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(13) Komisija nosaka kārtību, kura atbilst Eiropas Banku iestādes vadlīnijām, kādā aprēķināms ieguldījumu brokeru sabiedrības ekonomiskās vērtības samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ.

(14) Ja šā panta trīspadsmitajā daļā minētais aprēķins liecina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības ekonomiskā vērtība samazināsies par 20 vai vairāk procentiem no pašu kapitāla sakarā ar pēkšņām un negaidītām procentu likmju izmaiņām par 200 bāzes punktiem vai citām Eiropas Banku iestādes vadlīnijās noteiktām izmaiņām, Komisija pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība veic pasākumus, kas nodrošinātu pašu kapitāla atbilstību netirdzniecības portfeļa riska darījumu procentu likmju riska lielumam.

(15) Komisija, veicot tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzību, kas ir saņēmusi atļauju izmantot iekšējās pieejas riska svērto vērtību vai pašu kapitāla prasību aprēķinam, piemēro Kredītiestāžu likuma 105.3 un 105.4 pantu.

(16) Komisija piemēro šā panta prasības individuāli un konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši Regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas prasību piemērošanas līmenim. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir atbrīvota no pašu kapitāla prasības ievērošanas konsolidācijas grupas līmenī saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 15.panta prasībām, Komisija šai ieguldījumu brokeru sabiedrībai šā panta devītās, desmitās, vienpadsmitās un 11.2 daļas prasības piemēro individuāli.

(17) Šā panta devītās, desmitās, vienpadsmitās, 11.1, 11.2, 11.3, 11.4, 11.5, 11.6, 11.7, 11.8, 11.9, trīspadsmitās, četrpadsmitās, piecpadsmitās un sešpadsmitās daļas prasības attiecināmas uz tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzību, kura ir iestāde Regulas Nr. 575/2013 izpratnē.

(18) Komisija informē Eiropas Banku iestādi par šajā pantā minēto Komisijas lēmumu pieņemšanas principiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 22.03.2012. un 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

139.1 pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrību nozīmīgas filiāles

(1) Dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurai ir piemērojamas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības saskaņā ar finanšu instrumentu tirgu regulējošajiem normatīvajiem aktiem un lielo riska darījumu ierobežojumi, Latvijas Republikā reģistrēta filiāle var tikt atzīta par nozīmīgu. Komisija, norādot pamatojumu, nosūta ieguldījumu brokeru sabiedrības izcelsmes dalībvalsts uzraudzības institūcijai vai konsolidācijas grupas, kurā ietilpst šāda ieguldījumu brokeru sabiedrība ar Latvijas Republikā reģistrētu filiāli, uzraudzības institūcijai lūgumu saskaņot viedokļus lēmuma pieņemšanai (turpmāk — saskaņots lēmums), lai Latvijas Republikā reģistrēto filiāli atzītu par nozīmīgu.

(2) Lai filiāli atzītu par nozīmīgu, ņem vērā tās atbilstību šādiem kritērijiem:

1) filiāles darbības apturēšana vai izbeigšana var ietekmēt uzņēmējas dalībvalsts finanšu tirgus likviditāti un maksājumu, klīringa un norēķinu sistēmu;

2) filiāles darījumu apjoms un tās klientu skaits ir nozīmīgs uzņēmējas dalībvalsts kapitāla tirgum vai finanšu sistēmai.

(3) Komisija un filiāles izcelsmes dalībvalsts uzraudzības institūcija vai konsolidācijas grupas uzraudzības institūcija sadarbojas un veic visas nepieciešamās darbības, lai divu mēnešu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā lūguma nosūtīšanas dienas pieņemtu saskaņotu lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt konsolidētās uzraudzības institūcijas vai filiāles izcelsmes valstī šīs valsts pārsūdzības kārtību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(5) Ja divu mēnešu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā lūguma nosūtīšanas netiek pieņemts saskaņots lēmums, Komisija, ievērojot izcelsmes dalībvalsts uzraudzības institūcijas vai konsolidācijas grupas uzraudzības institūcijas viedokli, turpmāko divu mēnešu laikā bez viedokļu saskaņošanas pieņem lēmumu atzīt attiecīgo filiāli par nozīmīgu.

(6) Citas dalībvalsts uzraudzības institūcija var vērsties Komisijā ar lūgumu atzīt šajā dalībvalstī reģistrētas Latvijas Republikā reģistrētās ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāli par nozīmīgu vai arī, ja Komisija ir konsolidācijas grupas uzraudzības institūcija, ar lūgumu atzīt konsolidācijas grupā iekļautās ieguldījumu brokeru sabiedrības citā dalībvalstī reģistrētu filiāli par nozīmīgu. Komisija veic visas nepieciešamās darbības, lai divu mēnešu laikā no lūguma saņemšanas dienas pieņemtu saskaņotu lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu.

(7) Šā panta sestajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

(8) Pieņemto lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu Komisija dara zināmu attiecīgajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(9) Komisija sadarbojas ar Latvijas Republikā reģistrēto ieguldījumu brokeru sabiedrību nozīmīgu filiāļu uzņēmēju dalībvalstu uzraudzības institūcijām, saņemot informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrību negatīvām attīstības tendencēm, kas var būtiski ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību, kā arī par sankcijām un uzraudzības pasākumiem, ko uzņēmēju dalībvalstu uzraudzības institūcijas veic attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieskaitot pienākuma noteikšanu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma un jebkādu ierobežojumu noteikšanu attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas izmantošanai. Komisija piedalās sagatavošanās ārkārtas situācijām pasākumos un to pārvarēšanas pasākumos, ieskaitot tādas ārkārtas situācijas, kas var izveidoties ieguldījumu brokeru sabiedrību finansiālā stāvokļa pasliktināšanās gadījumā vai finanšu tirgu nelabvēlīgas attīstības ietekmē. Ārkārtas situācijās paredzētās uzraudzības darbības ietver kopīga situācijas novērtējuma sagatavošanu, krīzes pārvarēšanas plāna ieviešanu un publiskas informācijas sniegšanu. Nepieciešamās informācijas apmaiņas procesā pēc iespējas izmanto jau izveidotus informācijas apmaiņas veidus krīžu vadības nodrošināšanai.

(10) Ja Komisija konstatē ārkārtas situāciju, kā arī finanšu tirgu nelabvēlīgas attīstības tendences, kas ietekmē situāciju ieguldījumu brokeru sabiedrībā, tā, ievērojot ierobežotas pieejamības informācijas atklāšanas noteikumus un pēc iespējas izmantojot jau izveidotus informācijas apmaiņas veidus, nekavējoties brīdina par ārkārtas situāciju uzņēmēju dalībvalstu Eiropas Centrālo banku sistēmā iekļautas centrālās bankas, Eiropas Centrālo banku un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un paziņo visu ar to uzdevumu izpildi saistīto būtisko informāciju.

(11) Ja Latvijas Republikā reģistrētai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir nozīmīgas filiāles citās dalībvalstīs, bet pati ieguldījumu brokeru sabiedrība nav iekļauta konsolidācijas grupā, Komisija izveido un vada uzraugu kolēģiju ar to uzņēmēju dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kurās ir reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības nozīmīgas filiāles, lai nodrošinātu sadarbību ar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām, veicot šā panta devītajā un desmitajā daļā minētās darbības. Komisija veido uzraugu kolēģiju, noslēdzot sadarbības līgumu ar uzņēmēju dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(12) Komisija, ņemot vērā plānoto vai koordinēto uzraudzības darbību nozīmīgumu uzņēmēju dalībvalstu uzraudzības institūcijām un iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs, īpaši ārkārtas situācijās, nosaka tās uzraudzības institūcijas, kurām ir pienākums piedalīties uzraugu kolēģiju sanāksmēs.

(13) Komisija laikus informē visus uzraugu kolēģijas dalībniekus par kolēģijas sanāksmju organizēšanu, galvenajiem izskatāmajiem jautājumiem un plānotajām darbībām, kā arī par sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem vai veiktajiem pasākumiem.

(13.01.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

140.pants. Citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzība

(1) Komisija uzrauga citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles, kas darbojas Latvijas Republikā, atbilstību šā likuma 124.panta pirmās daļas 9. un 10.punkta, 126., 126.1, 126.2, 128., 128.1, 128.2, 128.3, 133.6, 133.7 un 133.8 panta prasībām. Komisijai ir tiesības pārbaudīt šādas filiāles veiktos pasākumus šo prasību nodrošināšanai. Ja Komisija konstatē, ka šajā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, veic darbības, kuras ir pretrunā ar šā likuma 124.panta pirmās daļas 9. un 10.punkta, 126., 126.1, 126.2, 128., 128.1, 128.2, 128.3, 133.6, 133.7 un 133.8 panta prasībām, tā nekavējoties pieprasa, lai šīs dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība izbeidz šādas darbības.

(2) Ja citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar šā likuma 124.panta pirmās daļas 9. un 10.punkta, 126., 126.1, 126.2, 128., 128.1, 128.2, 128.3, 133.6, 133.7 un 133.8 panta prasībām, Komisija informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Šo pasākumu ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā. Komisija par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām informē Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(3) Ja Komisija konstatē, ka citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošo finanšu instrumentu tirgu regulējošu normatīvo aktu prasībām, kas nav minētas šā panta pirmajā daļā, tā nekavējoties informē par to izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un lūdz to novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem.

(4) Ja Komisija konstatē, ka citā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, neatverot filiāli, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem finanšu instrumentu tirgu regulējošiem normatīvajiem aktiem, tā nekavējoties informē par to izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un lūdz to novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem.

(5) Ja citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, vai citā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, neatverot filiāli, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem finanšu instrumentu tirgu regulējošiem normatīvajiem aktiem, tā informē par to izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Šo darbību ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā. Komisija par veiktajiem pasākumiem informē Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktās prasības neliedz Komisijai veikt darbības, lai novērstu pārkāpumus, kas ir pretrunā ar sabiedrības intereses aizsargājošiem Latvijas Republikas likumiem. Šo darbību ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā.

(7) Šā panta noteikumi neierobežo citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesības izplatīt Latvijas Republikā informāciju un reklamēt tās sniegtos pakalpojumus, ja šāda informācija un reklāma nav pretrunā ar sabiedrības intereses aizsargājošiem normatīvajiem aktiem.

(8) Komisijai ir tiesības veikt iekšējās pārbaudes citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē Latvijas Republikā pēc savas iniciatīvas un pēc izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas lūguma. Izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas ir tiesīgas pašas veikt iekšējās pārbaudes ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē Latvijas Republikā vai pilnvarot citas personas veikt šo pārbaudi, iepriekš par to informējot Komisiju.

(9) Komisijai ir tiesības ar motivētu lēmumu, informējot par to arī Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, atteikt citas dalībvalsts uzraudzības institūcijai veikt pārbaudi Latvijas Republikas teritorijā pēc šīs dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma, kā arī atteikt citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvarotu pārstāvju piedalīšanos pārbaudē vai sniegt informāciju dalībvalsts uzraudzības institūcijai, ja:

1) šāda pārbaude vai citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvarotu pārstāvju piedalīšanās tajā nelabvēlīgi ietekmē Latvijas Republikas suverenitāti, drošību vai valsts politiku;

2) par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau uzsākts tiesvedības process Latvijas Republikā;

3) par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau pieņemts tiesas spriedums.

(10) Komisija aizliedz citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālei, kas darbojas Latvijas Republikā, vai citā dalībvalstī reģistrētai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā, neatverot filiāli, turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, ja tā saņēmusi izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu par ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegtās licences anulēšanu.

(11) Komisijai ir tiesības tieši vērsties pie citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kura ir Latvijas Republikā reģistrēta regulētā tirgus organizētāja biedrs un veic darījumus regulētajā tirgū bez filiāles atvēršanas, informējot par to attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

140.1 pants. Uzraudzība pār citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāli, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā

(1) Komisija uzrauga citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā, atbilstību šā likuma 124.panta otrās daļas 6. un 7.punkta, 126., 126.1, 126.2, 128., 128.1, 128.2, 128.3, 133.6, 133.7 un 133.8 panta prasībām. Komisijai ir tiesības pārbaudīt šādas filiāles veiktos pasākumus šo prasību nodrošināšanai. Ja Komisija konstatē, ka šajā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, veic darbības, kuras ir pretrunā ar šā likuma 124.panta otrās daļas 6. un 7.punkta, 126., 126.1, 126.2, 128., 128.1, 128.2, 128.3, 133.6, 133.7 un 133.8 panta prasībām, tā nekavējoties pieprasa, lai šī filiāle izbeidz šādas darbības.

(2) Ja citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar šā likuma 124.panta otrās daļas 6. un 7.punkta, 126., 126.1, 126.2, 128., 128.1, 128.2, 128.3, 133.6, 133.7 un 133.8 panta prasībām, Komisija informē izcelsmes dalībvalsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Šo pasākumu ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajai filiālei turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā. Komisija par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām informē Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(22.05.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

141.pants. Uzraudzība pār Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus dalībvalstī

(1) Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms iekšējās pārbaudes veikšanas tādas Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē, kura šajā dalībvalstī sniedz ieguldījumu pakalpojumus.

(2) Dalībvalsts uzraudzības institūcija ir tiesīga pēc savas iniciatīvas, kā arī pēc Komisijas lūguma veikt iekšējo pārbaudi Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē, kas darbojas tās teritorijā.

(3) Par licences anulēšanu tādām Latvijas Republikā reģistrētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru filiāles darbojas dalībvalstīs vai kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus dalībvalstīs, neatverot filiāli, Komisija nekavējoties informē attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijas.

141.1 pants. Ar atalgojuma politiku un praksi saistītās informācijas apkopošana

(1) Komisija apkopo ar atalgojuma politiku un praksi saistīto informāciju, ko ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurām licence ļauj sniegt šā likuma 3.panta ceturtās daļas 5. un 6.punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus, publiskojušas saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 prasībām, kā arī informāciju, ko šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības sniegušas saskaņā ar šā likuma 124.panta 1.6 daļas prasībām, un izvērtē atalgojuma tendences un praksi. Minēto informāciju Komisija iesniedz Eiropas Banku iestādei.

(2) Komisija, izmantojot intervālu viena miljona euro apmērā, apkopo informāciju, ko ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurām licence ļauj sniegt šā likuma 3.panta ceturtās daļas 5. un 6.punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus, ir publiskojušas saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 prasībām par to savu amatpersonu un darbinieku skaitu, kuriem pārskata gadā atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par vienu miljonu euro, tai skaitā informāciju par šādu amatpersonu un darbinieku darba pienākumiem, darbības jomu un galvenajiem atalgojuma elementiem. Minēto informāciju Komisija iesniedz Eiropas Banku iestādei.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

142.pants. Konsolidētā uzraudzība

Komisija veic Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības un Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto uzraudzību, pēc analoģijas ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidētajai uzraudzībai piemērojot Kredītiestāžu likuma VII1 nodaļas noteikumus par Latvijas Republikas mātes kredītiestādes un Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes konsolidēto uzraudzību.

(13.01.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.02.2011.)

F1 sadaļa
Ārpakalpojumu sniegšana

(Sadaļa 09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

142.1 pants. Ārpakalpojumu sniegšanas uzsākšanas kārtība

(1) Ārpakalpojuma saņēmējs šā likuma izpratnē var būt tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība. Ja ārpakalpojuma saņēmējs un ārpakalpojumu sniedzējs ietilpst vienā komercsabiedrību grupā, ārpakalpojuma saņēmējs, izpildot šā panta prasības, var ņemt vērā pakāpi, kādā tas kontrolē ārpakalpojumu sniedzēju vai tam ir ietekme uz šo ārpakalpojumu sniedzēju, vai to, kādā mērā ārpakalpojumu sniedzējs ir pakļauts grupas konsolidētajai uzraudzībai.

(2) Ārpakalpojumus tirgus organizētājam, Centrālajam depozitārijam un ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiesīgs sniegt tikai tāds ārpakalpojumu sniedzējs, kuram ir vismaz triju gadu pieredze tādu ārpakalpojumu sniegšanā, kurus ārpakalpojumu sniedzējam plāno deleģēt tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs vai ieguldījumu brokeru sabiedrība.

(3) Vismaz 30 dienas pirms ārpakalpojuma saņemšanas tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai motivētu rakstveida iesniegumu par plānotā ārpakalpojuma saņemšanu. Iesniegumam pievieno ārpakalpojuma politikas un procedūras aprakstu un ārpakalpojuma līguma oriģinālu vai apliecinātu kopiju.

(4) Tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai grozījumus ārpakalpojuma politikas un procedūras aprakstā ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas.

(5) Ārpakalpojuma līgumā nosaka:

1) saņemamā ārpakalpojuma aprakstu;

2) precīzas ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasības;

3) ārpakalpojuma saņēmēja un ārpakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus, to skaitā:

a) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti, tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu,

b) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības dot ārpakalpojumu sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi,

c) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības iesniegt ārpakalpojumu sniedzējam motivētu rakstveida pieprasījumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu, ja ārpakalpojuma saņēmējs konstatējis, ka ārpakalpojumu sniedzējs nepilda ārpakalpojuma līgumā noteiktās apjoma vai kvalitātes prasības,

d) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nodrošināt ārpakalpojuma saņēmējam iespēju pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,

e) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu pēc ārpakalpojuma saņēmēja motivēta rakstveida pieprasījuma saņemšanas,

f) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nodrošināt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti un pienācīgi pārvaldīt ar ārpakalpojuma sniegšanu saistītos riskus,

g) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu informēt ārpakalpojuma saņēmēju par jebkurām izmaiņām, kas var ietekmēt tā spēju izpildīt ārpakalpojumu efektīvi, pienācīgā apjomā, kvalitātē un atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām,

h) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu neizpaust informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma saņēmēju vai klientu un kas saskaņā ar likuma prasībām satur darījumu noslēpumu;

4) Komisijas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem un pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja jebkuru informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un Komisijas funkciju veikšanu;

5) ārpakalpojuma saņēmēja rīcību seku novēršanai ārkārtas apstākļos, tai skaitā rezerves iekārtu ieviešanu un periodisku pārbaudi, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu ieguldījumu pakalpojuma nepārtrauktu sniegšanu un klientu interešu aizsardzību attiecībā uz funkciju, pakalpojumu vai darbību, kas tiek nodota ārpakalpojumu sniedzējam.

(6) Tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas plāno šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt ārpakalpojumu, izstrādā attiecīgu ārpakalpojuma politiku un procedūru. Ārpakalpojuma procedūrā nosaka:

1) iekšējo kārtību, kādā tiek pieņemti lēmumi par ārpakalpojuma saņemšanu;

2) ārpakalpojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību;

3) par sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzēju un par saņemtā ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību atbildīgās personas un struktūrvienības, kā arī attiecīgo personu tiesības un pienākumus;

4) ārpakalpojuma saņēmēja rīcību gadījumos, kad ārpakalpojumu sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt ārpakalpojuma līguma noteikumus;

5) ar ārpakalpojuma saņemšanu sais­tīto risku novērtēšanas un pārvaldīšanas procedūru.

(7) Komisijai ir tiesības veikt ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, tajā skaitā iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai kas nepieciešama Komisijas funkciju veikšanai.

(8) Ārpakalpojumu sniedzējs uzsāk sniegt ārpakalpojumu, ja ārpakalpojuma saņēmējs 30 dienu laikā no šā panta trešajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas nav saņēmis Komisijas aizliegumu ārpakalpojuma saņemšanai.

(9) Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs ārpakalpojuma sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai pēc tam, kad saņemta attiecīgā ārpakalpojuma saņēmēja piekrišana. Tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība pirms ārpakalpojuma tālākas deleģēšanas rakstveidā informē par to Komisiju un iesniedz šā panta trešajā daļā minētos dokumentus. Uz ārpakalpojuma sniegšanas tālāku deleģēšanu un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju attiecināmi šā likuma noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

142.2 pants. Ārpakalpojumu sniegšanas ierobežošana

(1) Komisija aizliedz regulētā tirgus organizētājam, Centrālajam depozitārijam vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai saņemt plānoto ārpakalpojumu, ja:

1) nav ievēroti šā likuma noteikumi;

2) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot tirgus organizētāja, Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības iespējas sniegt šajā likumā noteiktos pakalpojumus, kā arī var aizskart tā klientu likumiskās intereses vai pasliktināt nosacījumus, uz kuriem pamatojoties Komisija ir izsniegusi licenci ārpakalpojuma saņēmējam attiecīgās profesionālās darbības veikšanai;

3) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot ārpakalpojuma saņēmēja pārvaldes institūciju iespējas veikt normatīvajos aktos, ārpakalpojuma saņēmēja statūtos vai citos iekšējos aktos tam noteiktos pienākumus;

4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Komisijas iespējas veikt likumā noteiktās funkcijas;

5) ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par ārpakalpojuma saņēmēja un ārpakalpojumu sniedzēja paredzēto sadarbību un ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasībām.

(2) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo tirgus organizētāju, Centrālo depozitāriju un ieguldījumu brokeru sabiedrību no atbildības, kas noteikta likumā vai līgumā ar to klientiem. Ārpakalpojuma saņēmējs ir atbildīgs par ārpakalpojumu sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savu veikumu.

(21) Komisijai ir tiesības pieprasīt no ārpakalpojuma saņēmēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai kas nepieciešama Komisijas funkciju veikšanai.

(3) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai ārpakalpojuma saņēmējs novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņus. Ja Komisijas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Komisija pieprasa, lai ārpakalpojuma saņēmējs pārtrauc ārpakalpojuma līgumu, un nosaka tā pārtraukšanas termiņu.

(4) Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai ārpakalpojuma saņēmējs nekavējoties izbeidz spēkā esošo ārpakalpojuma līgumu, ja tā konstatē:

1) ka ārpakalpojuma saņēmējs neveic ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami;

2) ka ārpakalpojuma saņēmējs neveic ar ārpakalpojuma sniegšanu saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi;

3) būtiskus trūkumus ārpakalpojumu sniedzēja darbībā, kuri apdraud vai var apdraudēt ārpakalpojuma saņēmēja saistību izpildi;

4) ka iestājies kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.

(5) Ārpakalpojuma saņēmējs nekavējoties informē Komisiju, ja tas konstatējis, ka ārpakalpojumu sniedzējs neievēro ārpakalpojuma līgumā noteiktās ārpakalpojuma apjoma vai kvalitātes prasības.

(6) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo ārpakalpojuma saņēmēju no pienākuma veikt normatīvajos aktos noteikto ar tā darbību saistīto risku pārvaldīšanu.

(7) Šā panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā minētā Komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

G sadaļa
Informācijas apmaiņa

143.pants. Informācijas apmaiņa ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzības nodrošināšanai

(1) Komisija ir atbildīga par sadarbību un informācijas apmaiņu ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzību visā dalībvalstu teritorijā.

(2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju par to ieguldījumu brokeru sabiedrību valdes un padomes (ja tāda ir) locekļiem un īpašniekiem, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecīgo dalībvalstu teritorijā vai kurām ir ciešas attiecības ar kādu no dalībvalstu licencētām vai licencējamām ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Komisijai ir tiesības norādīt, ka minēto informāciju drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama savu likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar Komisijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu.

(3) Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par jebkādām sankcijām un darbības ierobežojumiem, ko tā piemērojusi tādām Latvijas Republikā reģistrētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

(31) Ja Komisijas rīcībā ir informācija, ka komercsabiedrība, kas nav pakļauta tās uzraudzībai, citā dalībvalstī veic darbības, kuras ir pretrunā ar šīs dalībvalsts normatīvajiem aktiem finanšu instrumentu tirgus jomā, Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(4) Informācijas apmaiņu šajā pantā minētajiem mērķiem Komisija saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 15.panta prasībām veic ar citas dalībvalsts uzraudzības institūciju, kas atzīta par kontaktpersonu informācijas apmaiņā.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2008.)

144.pants. Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju aizlieguma uzraudzības nodrošināšanai

(1) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai dalībvalsts uzraudzības institūcija sniedz tai informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu šā likuma D sadaļas VI nodaļā noteiktos iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju aizlieguma uzraudzības pienākumus.

(2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju, kas tām nepieciešama, lai veiktu savus iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju aizlieguma uzraudzības pienākumus.

(3) Ja Komisijas rīcībā nav informācijas, ko pieprasa dalībvalstu uzraudzības institūcijas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, tā veic savā kompetencē esošas darbības, lai iegūtu pieprasīto informāciju.

(4) Ja dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasīto informāciju Komisijai nav iespējams iegūt, Komisija informē attiecīgo dalībvalsts uzraudzības institūciju, norādot iemeslus, kuru dēļ tai nav iespējams sniegt pieprasīto informāciju.

(5) Komisijai ir tiesības nesniegt dalībvalsts uzraudzības institūcijai tās pieprasīto informāciju, ja:

1) šīs informācijas sniegšana nelabvēlīgi ietekmē Latvijas Republikas suverenitāti, drošību vai valsts politiku;

2) par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau uzsākts tiesvedības process Latvijas Republikā;

3) par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau pieņemts tiesas spriedums.

(6) Ja Komisija nesniedz informāciju dalībvalsts uzraudzības institūcijai, pamatojoties uz kādu no šā panta piektās daļas apakšpunktiem, Komisija informē attiecīgo dalībvalsts uzraudzības institūciju, sniedzot tai publiski pieejamu informāciju par tiesvedības procesu vai tiesas spriedumu, ja tas jau pieņemts.

(7) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai dalībvalsts uzraudzības institūcija veic pārbaudi par iekšējās informācijas izmantošanas vai tirgus manipulāciju aizlieguma neievērošanu attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Komisijai ir arī tiesības pieprasīt, lai šajā pārbaudē piedalās Komisijas pilnvarotas personas.

(8) Komisijai pēc dalībvalsts uzraudzības institūcijas motivēta pieprasījuma ir pienākums veikt pārbaudi par iekšējās informācijas izmantošanas vai tirgus manipulāciju aizlieguma neievērošanu Latvijas Republikas teritorijā.

(9) Komisijai ir tiesības atteikt dalībvalsts uzraudzības institūcijai veikt pārbaudi Latvijas Republikas teritorijā pēc dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma, kā arī atteikt dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvarotu pārstāvju piedalīšanos pārbaudē, ja:

1) šāda pārbaude vai dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvarotu pārstāvju piedalīšanās tajā nelabvēlīgi ietekmē Latvijas Republikas suverenitāti, drošību vai valsts politiku;

2) par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau uzsākts tiesvedības process Latvijas Republikā;

3) par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau pieņemts tiesas spriedums.

(10) Ja Komisija atsaka dalībvalsts uzraudzības institūcijai veikt pārbaudi Latvijas Republikas teritorijā vai atsaka dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvaroto pārstāvju piedalīšanos pārbaudē, pamatojoties uz kādu no šā panta devītās daļas apakšpunktiem, tā informē attiecīgo dalībvalsts uzraudzības institūciju, sniedzot šai institūcijai publiski pieejamu informāciju par tiesvedības procesu vai tiesas spriedumu, ja tas jau pieņemts.

(11) Ja dalībvalsts uzraudzības institūcija mēneša laikā nav atbildējusi uz šā panta pirmajā daļā minēto Komisijas pieprasījumu par informācijas sniegšanu vai šā panta septītajā daļā minēto Komisijas pieprasījumu par pārbaudes veikšanu vai Komisijas pilnvarotu personu piedalīšanos pārbaudē, kā arī ja Komisija saņēmusi no dalībvalsts uzraudzības institūcijas atteikumu, kurā nav norādīti atteikuma iemesli, Komisijai ir tiesības par to informēt Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

144.1 pants. Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām nolūkā nodrošināt publiskā piedāvājuma un finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū

(1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu šā likuma C sadaļas un D sadaļas II nodaļā Komisijai noteikto pienākumu veikšanu un pilnvaru izmantošanu.

(2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu kompetentajām institūcijām informāciju, kas tām nepieciešama, lai veiktu attiecīgās dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(3) Komisija sadarbojas ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām un apmainās ar to funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju.

(4) Komisijai ir pienākums sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām, ja:

1) emitentam ir vairāk nekā viena izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija tā dažādo pārvedamu vērtspapīru kategoriju dēļ;

2) tiek pieprasīta tirdzniecības apturēšana vai aizliegums attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kas tirgoti dažādās dalībvalstīs, lai nodrošinātu līdzvērtīgu nosacījumu ievērošanu dažādām tirdzniecības vietām un nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos Komisija ir tiesīga lūgt palīdzību izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai, sākot no brīža, kad uzsākta lietas apstākļu pārbaude, īpaši attiecībā uz jauna tipa vai retas formas pārvedamiem vērtspapīriem. Izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas ir tiesīgas lūgt Komisijai informāciju par jebkuriem elementiem, kas raksturīgi Komisijas uzraudzītajam tirgum.

(6) Ja Komisija šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi informāciju par regulētā tirgus organizētāja lēmumu apturēt tāda finanšu instrumenta tirdzniecību vai izslēgt no tā regulētā tirgus tādu finanšu instrumentu, kurš ir iekļauts arī citas dalībvalsts regulētajā tirgū, vai ja Komisija pati ir pieņēmusi šādu lēmumu, tā nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(7) Ja Komisija no citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas ir saņēmusi informāciju par tāda finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus, kurš ir iekļauts regulētajā tirgū arī Latvijas Republikā vai tirgots daudzpusējā tirdzniecības sistēmā Latvijas Republikā, tā pieprasa šāda finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus Latvijas Republikā. Komisija ir tiesīga nepieprasīt finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus, ja tas var kaitēt ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai.

(09.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

144.2 pants. Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām akciju atpirkšanas piedāvājumu uzraudzības nodrošināšanai

(1) Komisija ir atbildīga par informācijas apmaiņu ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kuru mērķis ir nodrošināt akciju atpirkšanas piedāvājumu norises uzraudzību visu dalībvalstu teritorijā.

(2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju un dokumentus par akciju atpirkšanas piedāvājumu, mērķa sabiedrības akcionāriem, darījumiem ar mērķa sabiedrības akcijām un citu informāciju, kas dalībvalstu uzraudzības institūcijām nepieciešama akciju atpirkšanas piedāvājumu uzraudzības nodrošināšanai vai iespējamo ar akciju atpirkšanas piedāvājumu saistīto pārkāpumu izmeklēšanai.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

144.3 pants. Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu obligātās informācijas atklāšanu

(1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu šā likuma 54.pantā, kā arī D sadaļas III, IV un VI nodaļā tai noteikto pienākumu veikšanu un pilnvaru izmantošanu.

(2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu kompetentajām institūcijām to funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

144.4 pants. Informācijas apmaiņa ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām par darījumiem ar finanšu instrumentiem

(1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu par darījumiem ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem.

(2) Komisija informācijas apmaiņu ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām par darījumiem ar finanšu instrumentiem veic saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 14.panta prasībām.

(3) Informāciju, kuru Komisija saņēmusi šā likuma 133.6 panta kārtībā par darījumiem, ko veikusi citas dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes filiāle, tā nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādei.

(4) Informāciju, kuru Komisija saņēmusi šā likuma 133.6 panta kārtībā par darījumiem, ko veikusi Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ar citas dalībvalsts regulētajā tirgū iekļautajiem finanšu instrumentiem, tā nosūta attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas ir konkrētā finanšu instrumenta atbilstošā kompetentā iestāde saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 8.pantu.

(04.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

145.pants. Informācijas apmaiņa ar ārvalstu uzraudzības institūcijām

(1) Komisija ir tiesīga slēgt līgumus par informācijas apmaiņu uzraudzības funkciju veikšanai ar ārvalstu uzraudzības institūcijām, kā arī pievienoties Starptautiskās vērtspapīru komisiju organizācijas līgumam par informācijas apmaiņu.

(11) Komisija ir tiesīga slēgt līgumu par informācijas apmaiņu ar ārvalstu institūcijām, iestādēm vai citām juridiskajām personām, kas:

1) veic kredītiestāžu, citu finanšu iestāžu, apdrošināšanas sabiedrību un finanšu tirgu uzraudzību;

2) ir atbildīgas par ieguldījumu brokeru sabiedrību likvidācijas, bankrota un citām līdzīgām procedūrām;

3) pildot uzraudzības funkcijas, veic auditu ieguldījumu brokeru sabiedrībās un citās finanšu iestādēs, kredītiestādēs un apdrošināšanas sabiedrībās vai kas pārvalda kompensēšanas shēmas;

4) ir atbildīgas par to struktūru pārraudzību, kuras iesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrību likvidācijas, bankrota un citās līdzīgās procedūrās;

5) ir atbildīgas par to personu pārraudzību, kuras veic auditu ieguldījumu brokeru sabiedrībās, apdrošināšanas sabiedrībās, kredītiestādēs un citās finanšu iestādēs.

(2) Lai pārbaudītu tādas informācijas patiesumu, kuru, veicot uzraudzību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata, Komisija saņēmusi par ārvalstī reģistrētu kredītiestādi, ieguldījumu brokeru sabiedrību, citu finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, Komisija ir tiesīga nosūtīt attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu veikt iekšējo pārbaudi attiecīgajā sabiedrībā.

(3) Komisija ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar šā panta pirmajā un 1.1 daļā minētajām institūcijām un iestādēm, ja attiecīgās ārvalsts normatīvie akti paredz Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai atbildībai līdzvērtīgu atbildību par ierobežotas pieejamības informācijas neatļautu izpaušanu. Šāda informācija izmantojama vienīgi, lai veiktu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību vai attiecīgajām institūcijām likumā noteiktās funkcijas. Saņemto informāciju attiecīgās ārvalsts institūcijas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Komisijas rakstveida piekrišanu un vienīgi nolūkam, kādam šī piekrišana dota.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. un 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

146.pants. Ierobežotas pieejamības informācija

(1) Informācija, ko Komisija saņēmusi no dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas uzraudzības funkciju veikšanai, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 20.pantā noteiktā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama savu likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar attiecīgās dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kādiem attiecīgā uzraudzības institūcija piekritusi izpaust šo informāciju.

(3) Ierobežotas pieejamības informāciju, kuru Komisija ir saņēmusi no dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas, tā ir tiesīga izmantot, veicot savas funkcijas:

1) lai pārbaudītu informāciju, ko ieguldījumu brokeru sabiedrības sniegušas nolūkā saņemt licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai;

2) lai pārliecinātos par kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības atbilstību likuma prasībām;

3) lai piemērotu likumos noteikto atbildību par šā likuma pārkāpumiem;

4) tiesvedības procesā, kurā tiek apstrīdēti Komisijas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība;

5) lai uzraudzītu finanšu instrumentu tirdzniecības vietu darbību.

(4) Šā panta noteikumi neierobežo Komisijas tiesības sniegt ierobežotas pieejamības informāciju:

1) institūcijām, kuras dalībvalstīs vai ārvalstīs ir atbildīgas par kredītiestāžu, apdrošinātāju, citu finanšu institūciju un finanšu tirgus uzraudzību;

2) iestādēm vai personām, kas Latvijas Republikā, dalībvalstīs vai ārvalstīs ir atbildīgas par ieguldījumu brokeru sabiedrību bankrota un likvidācijas procedūru;

3) personām, kas Latvijas Republikā, dalībvalstīs vai ārvalstīs veic likumā noteiktās iekšējās pārbaudes un revīzijas ieguldījumu brokeru sabiedrībās vai citās finanšu institūcijās, veicot finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības funkcijas;

4) iestādēm, kas pārvalda ieguldījumu un noguldījumu kompensācijas shēmas, ja šāda informācija tām nepieciešama savu funkciju veikšanai;

5) valsts iestādēm vai struktūrām, kurām ir uzlikts pienākums pārraudzīt finanšu stabilitāti dalībvalstīs, izmantojot makroprudenciālo regulējumu;

6) dalībvalstu reorganizācijas struktūrām vai valsts iestādēm, kuru mērķis saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir veikt reorganizāciju, kā arī aizsargāt finanšu stabilitāti;

7) dalībvalstu līgumiskajām vai institucionālajām klientu aizsardzības sistēmām.

(5) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei, Latvijas Bankai, dalībvalstu centrālajām bankām un citām institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu, klīringa un norēķinu sistēmu pārraudzīšanu, ja šāda informācija tām nepieciešama savu likumā noteikto funkciju veikšanai, kā arī publicēt saskaņā ar uzraudzības iestāžu prasībām veikto stresa testu rezultātus.

(6) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju tirgus organizētājam, Centrālajam depozitārijam un institūcijām, kas dalībvalstīs nodrošina klīringu un norēķinus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja Komisija uzskata, ka šādas informācijas sniegšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu šo institūciju atbilstošu rīcību, ja norēķinu dalībnieki nepilda savas saistības vai ir pamats uzskatīt, ka tie nepildīs savas saistības.

(7) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai publicēt informāciju par sankcijām, kas personām piemērotas, uzraugot Regulas Nr. 648/2012 4., 5., 7., 8., 9., 10. un 11.panta prasību izpildi, ja vien šādas informācijas atklāšana nopietni neapdraud finanšu un kapitāla tirgu vai nerada nesamērīgu kaitējumu šīm personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007., 22.03.2012., 08.11.2012. un 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

147.pants. Komisijas pienākums sniegt informāciju Eiropas Komisijai, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un Eiropas Banku iestādei

(1) Komisija informē Eiropas Komisiju par:

1) licences izsniegšanu ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura ir ārvalstī reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrība;

2) gadījumiem, kad, iegūstot būtisku līdzdalību, Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par ārvalstī reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrību;

3) akciju atpirkšanas piedāvājumiem, kas izteikti par mērķa sabiedrībām, kuru akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā Latvijā.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos Komisija nosūta Eiropas Komisijai arī informāciju par tā koncerna struktūru, kurā ietilpst attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība.

(3) Komisija informē Eiropas Komisiju, kā arī pārējās dalībvalstis par tiem starpperiodu finanšu pārskatiem, ko kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, sagatavo un izplata šajā likumā noteiktajā kārtībā, un par šā likuma 62.panta ceturtās daļas prasību piemērošanu.

(4) Komisija informē Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par:

1) gadījumiem, kas minēti šā likuma 24.1 panta trešajā daļā, 55.1 panta ceturtajā daļā un 64.3 panta trešajā daļā;

2) darbībām, ko tā veikusi saskaņā ar šā likuma 40.1 panta otro daļu un 140.panta otro un piekto daļu;

3) gadījumiem, kad tā saskaņā ar šā likuma 63.panta pirmajā daļā noteikto atzīst par līdzvērtīgu tādu informāciju, ko emitents, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, sniedz saskaņā ar savas valsts normatīvo aktu prasībām;

4) vispārēja rakstura grūtībām, ar kādām, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai uzsākot ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu ārvalstīs, saskaras ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras Komisijā saņēmušas licenci ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai.

(5) Komisija informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par:

1) licences izsniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībai ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai Latvijas Republikā, norādot tā ieguldījumu pakalpojuma vai ieguldījumu blakuspakalpojuma veidu, kura sniegšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir saņēmusi licenci, kā arī par licences anulēšanu vai par licencē noteikto ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu maiņu;

2) informācijas apmaiņas līgumiem, ko Komisija noslēgusi ar ārvalstu finanšu instrumentu tirgus uzraudzības institūcijām, citām institūcijām, iestādēm vai juridiskajām personām;

3) ierobežojošiem pasākumiem un sankcijām, kuras Komisija par šā likuma normu pārkāpumiem ir piemērojusi tirgus dalībniekiem. Ja Komisija publisko informāciju par tirgus dalībniekam piemērotu ierobežojošu pasākumu vai sankciju, tā nekavējoties informē par to Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi. Reizi gadā Komisija nosūta šai iestādei apkopojumu par visiem tirgus dalībniekiem gada laikā piemērotajiem ierobežojošajiem pasākumiem un sankcijām.

(6) Komisijai ir tiesības informēt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par gadījumiem, kad citas dalībvalsts uzraudzības iestāde nesniedz informāciju pēc motivēta Komisijas pieprasījuma vai nesniedz informāciju atbilstošā (saprātīgā) termiņā, vai, neraugoties uz Komisijas pieprasījumu, atsaka Komisijai iespēju šīs dalībvalsts teritorijā veikt pārbaudi vai pārbaudē piedalīties Komisijas pilnvarotiem pārstāvjiem, vai neatbild uz šādu pieprasījumu atbilstošā (saprātīgā) termiņā.

(7) Komisija informē Eiropas Banku iestādi par lēmumiem, kas pieņemti sakarā ar šā likuma 148.panta piecpadsmitajā daļā minētajiem pārkāpumiem, un to pārsūdzības procesa gaitu.

(8) Komisija informē Eiropas Komisiju, Eiropas Banku iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par normatīvajiem aktiem, kas reglamentē ieguldījumu brokeru sabiedrību dibināšanu un darbību Latvijas Republikā.

(22.03.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

G1 sadaļa
Ārējo kredītu novērtējuma institūciju (reitingu aģentūru) reģistrācija un uzraudzība

(Sadaļa 13.01.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.02.2011.)

147.1 pants. Komisijas tiesības un pienākumi

(1) (Izslēgta ar 08.11.2012. likumu)

(2) Komisija veic Regulas Nr. 1060/2009 4.panta pirmajā daļā minēto subjektu, kas izmanto kredītreitingus regulatīviem nolūkiem, kredītreitingu izmantošanas uzraudzību saskaņā ar šo regulu, kā arī atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma noteikumiem.

(3) Ārējo kredītu novērtējuma institūcija (reitingu aģentūra) uzskatāma par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma izpratnē, un uz to attiecas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību regulējošās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma normas. Ārējo kredītu novērtējuma institūcijai (reitingu aģentūrai) ir saistoši saskaņā ar šo likumu un Regulu Nr. 1060/2009 izdotie Komisijas normatīvie noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2012.)

147.2 pants. Komisijas administratīvo aktu izdošana un pārsūdzēšana

(1) Komisija saskaņā ar šā likuma 4.panta pirmo daļu izdod administratīvos aktus likumā un Regulā Nr. 1060/2009 noteiktajos gadījumos.

(2) Administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šā panta pirmo daļu, var pārsūdzēt šā likuma 4.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

147.3 pants. Maksājumi Komisijas darbības finansēšanai

(1) Par ārējo kredītu novērtējuma institūciju (reitingu aģentūru) reģistrāciju un uzraudzību Komisija tiek finansēta Regulā Nr. 1060/2009 noteiktā apmērā un kārtībā.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība maksā Komisijai tās darbības finansēšanai līdz 1 procentam ieskaitot no ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumu vidējiem bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 2845 euro gadā.

(3) Regulētā tirgus organizētājs maksā Komisijai tās darbības finansēšanai līdz 2 procentiem ieskaitot no tā darījumu vidējiem bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 7114 euro gadā.

(4) Depozitārijs maksā Komisijai tās darbības finansēšanai līdz 2 procentiem ieskaitot no depozitārija darījumu vidējiem bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 7114 euro gadā.

(5) Komisija izdod normatīvos noteikumus par šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minēto maksājumu aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību.

(6) Šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos maksājumus veic līdz ceturksnim sekojošā mēneša trīsdesmitajam datumam.

(7) Par šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minēto maksājumu nokavētu pārskaitījumu vai pārskaitījumu nepilnā apmērā aprēķina nokavējuma naudu 0,05 procentu apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu.

(8) Šajā pantā minētos maksājumus ieskaita Komisijas kontā Latvijas Bankā.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

G2 sadaļa
Īsās pārdošanas un kredītriska mijmaiņas darījumu uzraudzība

(Sadaļa 08.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2012.)

147.4 pants. Komisijas tiesības un pienākumi īsās pārdošanas un kredītriska mijmaiņas darījumu uzraudzībā

Uzraugot Regulas Nr. 236/2012 prasību izpildi, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) pieprasīt personai, lai tā izbeidz jebkādas darbības, kas ir pretrunā ar Regulas Nr. 236/2012 prasībām;

2) pieprasīt kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, lai tiek iesaldēti aktīvi vai ierobežotas tiesības rīkoties ar tiem personai, kura veic darbības, kas ir pretrunā ar Regulas Nr. 236/2012 prasībām.

H sadaļa
Atbildība par finanšu instrumentu tirgu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem

(Sadaļa 09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

148.pants. Atbildība

(1) Par finanšu instrumentu publiskā piedāvājuma izteikšanu vai to iekļaušanu regulētajā tirgū, neievērojot šā likuma prasības, Komisijai ir tiesības izteikt publiskā piedāvājuma izteicējam vai personai, kura lūdz finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū, brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 14 200 euro.

(2) Par nepatiesas vai maldinošas obligātās informācijas izplatīšanu Komisijai ir tiesības emitentam vai personai, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 14 200 euro.

(3) Par šā likuma 61.panta prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības personai, kas nav izpildījusi tai uzlikto pienākumu un nav noteiktā kārtībā ziņojusi par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu akciju sabiedrībā, izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 14 200 euro.

(4) Ja persona, kurai saskaņā ar šā likuma 55. un 66.panta un pārejas noteikumu nosacījumiem ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, to noteiktajā kārtībā neizdara, Komisijai ir tiesības izteikt personai brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 14 200 euro.

(5) Par citiem šā likuma un saskaņā ar to izdoto normatīvo aktu pārkāpumiem Komisijai ir tiesības izteikt normatīvos aktus pārkāpušajai personai brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 14 200 euro.

(6) (Izslēgta ar 08.11.2012. likumu)

(7) Par šā likuma 54.panta otrās daļas 5.punkta, trešās daļas 6.punkta un septītās daļas, 56. un 57.panta prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības emitentam izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 14 200 euro.

(71) Par paziņojuma par korporatīvo pārvaldību nesagatavošanu saskaņā ar šā likuma 56.2 panta prasībām vai tā nepublicēšanu šā likuma 56.2 pantā noteiktajā kārtībā Komisijai ir tiesības emitentam izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 14 200 euro.

(8) Par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, neievērojot šā likuma prasības, Komisijai ir tiesības ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 142 300 euro.

(9) Par šajā likumā noteikto pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības informācijas atklāšanas prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kredītiestādei vai regulētā tirgus organizētājam izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 14 200 euro.

(10) Par šā likuma G1 sadaļas prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības izteikt normatīvos aktus pārkāpušajai personai brīdinājumu vai uzlikt soda naudu no 1400 līdz 142 300 euro.

(11) Ja persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā pirms šā likuma 9.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Komisijai vai tā izskatīšanas laikā, Komisija ir tiesīga uzlikt personai soda naudu no 1400 līdz 14 200 euro.

(12) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(13) Ja finanšu instrumentu tirgus dalībnieks vai šā likuma 4.1 panta trešajā un ceturtajā daļā minētā cita persona nepilda šā likuma 4.1 panta prasības, Komisijai ir tiesības izteikt šai personai brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 14 200 euro.

(14) Ja finanšu instrumentu tirgus dalībnieks vai cita persona, kurai ir saistoši tieši piemērojamie Eiropas Savienības institūciju izdotie tiesību akti finanšu instrumentu tirgus jomā (izņemot Regulu Nr. 575/2013), tos neievēro, Komisijai ir tiesības izteikt attiecīgajai personai brīdinājumu vai uzlikt soda naudu. Juridiskajām personām uzliek soda naudu līdz 142 300 euro, fiziskajām personām — līdz 57 000 euro.

(15) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība neievēro šā likuma 122.2 panta un 124.panta pirmās daļas 11.punkta, Kredītiestāžu likuma 35.26, 35.27 vai 35.28 panta vai Regulas Nr. 575/2013 28., 52. vai 63.panta prasības attiecībā uz maksājumiem pašu kapitālā iekļauto instrumentu turētājiem, Regulas Nr. 575/2013 99.panta 1.punkta, 101.panta, 394.panta 1.punkta, 395.panta, 405.panta, 415.panta 1. un 2.punkta, 430.panta 1.punkta, 431.panta 1., 2. un 3.punkta vai 451.panta 1.punkta prasības, atkārtoti vai ilgstoši nepilda Regulas Nr. 575/2013 412.panta prasības, veic darbības, kuru rezultātā ir pārkāptas normatīvo aktu prasības attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu vai arī ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes un padomes loceklis neatbilst šā likuma 106.1 panta prasībām, Komisija ir tiesīga piemērot vienu vai vairākas šādas sankcijas:

1) izteikt publisku paziņojumu, norādot par pārkāpumu atbildīgo fizisko vai juridisko personu un pārkāpuma būtību;

2) pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai par pārkāpumu atbildīgā persona nekavējoties izbeidz attiecīgo darbību;

3) noteikt pagaidu aizliegumu ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes vai padomes loceklim vai citai fiziskajai personai, kura ir atbildīga par pārkāpumu, veikt tai noteiktos pienākumus ieguldījumu brokeru sabiedrībā;

4) uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz 10 procentiem no iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summas, kas atbilst summai, kuru saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 izmanto, lai aprēķinātu operacionālā riska pašu kapitāla prasību saskaņā ar pamatrādītāja pieeju. Ja 10 procenti no iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summas, kas aprēķināta saskaņā ar šā punkta pirmajā teikumā noteikto, ir mazāk par 142 300 euro, tad Komisija ir tiesīga uzlikt soda naudu līdz 142 300 euro. Ja juridiskā persona ir mātes sabiedrības meitas sabiedrība, iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summa atbilst summai, kuru saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 izmanto, lai aprēķinātu operacionālā riska pašu kapitāla prasību saskaņā ar pamatrādītāja pieeju, pamatojoties uz galējās mātes sabiedrības iepriekšējā finanšu gada konsolidētajos finanšu pārskatos uzrādīto;

5) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai soda naudu līdz pieciem miljoniem euro;

6) uzlikt soda naudu līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu divkāršam apmēram.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007., 04.10.2007., 22.05.2008., 13.01.2011., 22.03.2012., 08.11.2012., 19.09.2013. un 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

149.pants. Soda naudu iekasēšana

Par šā likuma 148.pantā minētajiem pārkāpumiem iekasētās soda naudas tiek ieskaitītas valsts budžetā.

150.pants. Sankciju publiskošana

(1) Komisija informāciju par sankcijām, kas personām piemērotas par šā likuma 148.panta piecpadsmitajā daļā minētajiem pārkāpumiem, ievieto savā tīmekļa vietnē, norādot ziņas par tās izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu un pieņemto nolēmumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju Komisija var publiskot, neidentificējot personu, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka tās fiziskās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija vai pasākums, nav samērīga vai arī fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsākta kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

(3) Ja paredzams, ka šā panta otrajā daļā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā var izbeigties, šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publiskošanu var atlikt uz šādu laikposmu.

(4) Šajā pantā noteiktajā kārtībā Komisijas tīmekļa vietnē ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.

(5) Komisija informē Eiropas Banku iestādi par sankcijām, kas piemērotas par šā likuma 148.panta piecpadsmitajā daļā minētajiem pārkāpumiem.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

I sadaļa
Rīcība ar klientiem piederošo mantu ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidācijas un maksātnespējas gadījumā

(Sadaļa 24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

151.pants. Rīcība ar klientu naudas līdzekļiem

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators uzaicina ieguldījumu brokeru sabiedrības klientus saņemt tās turējumā esošos naudas līdzekļus un vienojas par to saņemšanas kārtību. Rakstveida paziņojumu ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators nosūta katram klientam, kā arī publicē plašsaziņas līdzekļos un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Naudas līdzekļus, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrības klienti neizņem, ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators, noslēdzot rakstveida līgumu, nodod glabāšanā paša izraudzītai Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei. Rakstveida paziņojumu par naudas līdzekļu nodošanu kredītiestādei glabāšanā ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators nekavējoties nosūta katram klientam, kā arī publicē plašsaziņas līdzekļos un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Maksu par kredītiestādei nodoto ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu naudas līdzekļu glabāšanu ietur atbilstoši kredītiestādes cenrādim no naudas līdzekļu summas, kas klientiem pienākas.

(4) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības klients desmit gadu laikā no brīža, kad naudas līdzekļi nodoti kredītiestādei, nav izņēmis naudas līdzekļus, kas tam pienākas, tas zaudē prasījuma tiesības uz tiem. Naudas līdzekļi, kuri pienākas ieguldījumu brokeru sabiedrības klientiem un attiecībā uz kuriem iestājies noilgums, piekrīt valstij kā bezīpašnieka manta.

(5) Pēc glabājuma līguma noslēgšanas ar kredītiestādi ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators iesniedz Komisijai informāciju par kredītiestādi, kurai naudas līdzekļi nodoti glabāšanā, un ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu sarakstu, norādot katra klienta identifikācijas datus un naudas summu, kas tam pienākas.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators pēc tam, kad pilnīgi izbeigušās tā saistības pret ieguldījumu brokeru sabiedrības klientiem, iesniedz Komisijai informāciju par saistību izbeigšanās faktu.

152.pants. Rīcība ar klientu finanšu instrumentiem

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators uzaicina ieguldījumu brokeru sabiedrības klientus saņemt tās turējumā esošos finanšu instrumentus un vienojas ar tiem par saņemšanas kārtību. Rakstveida paziņojumu ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators rakstveidā nosūta katram klientam, kā arī publicē plašsaziņas līdzekļos un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Finanšu instrumentus, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrības klienti neizņem, ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators, noslēdzot rakstveida līgumu, var nodot turējumā paša izraudzītai Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei vai citai ieguldījumu brokeru sabiedrībai. Rakstveida paziņojumu par finanšu instrumentu nodošanu kredītiestādei vai citai ieguldījumu brokeru sabiedrībai glabāšanā ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators nosūta katram klientam, kā arī publicē plašsaziņas līdzekļos un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Maksu par kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai nodoto ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu finanšu instrumentu turēšanu ietur atbilstoši kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības cenrādim no ieguldījumu brokeru sabiedrības klientiem brīdī, kad tie ceļ prasību par finanšu instrumentu saņemšanu, un no tiem piederošo finanšu instrumentu vērtības.

(4) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības klients desmit gadu laikā no brīža, kad finanšu instrumenti nodoti kredītiestādei vai citai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, nav izņēmis finanšu instrumentus, kas tam pienākas, tas zaudē prasījuma tiesības uz tiem. Finanšu instrumenti, kuri pienākas ieguldījumu brokeru sabiedrības klientiem un attiecībā uz kuriem iestājies noilgums, piekrīt valstij kā bezīpašnieka manta.

(5) Pēc pārveduma līguma noslēgšanas ar kredītiestādi vai citu ieguldījumu brokeru sabiedrību ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators iesniedz Komisijai informāciju par kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, kurai finanšu instrumenti nodoti turējumā, un ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu sarakstu, norādot katra klienta identifikācijas datus un to finanšu instrumentu identifikāciju un skaitu, kuri tam pienākas.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrības klientiem piederošos finanšu instrumentus, par kuru nodošanu kredītiestādei vai citai ieguldījumu brokeru sabiedrībai turējumā ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators nav noslēdzis līgumu, tas var atsavināt publiskā izsolē. Izsoli organizē un tās noteikumus izstrādā ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators.

(7) Pēc finanšu instrumentu atsavināšanas izsolē ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators uzaicina ieguldījumu brokeru sabiedrības klientus pieteikt prasības par naudas līdzekļu izmaksu, ievērojot šā likuma 151.pantā rīcībai ar klientu naudas līdzekļiem noteikto kārtību.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators pēc tam, kad pilnīgi izbeigušās tā saistības pret ieguldījumu brokeru sabiedrības klientiem, iesniedz Komisijai informāciju par saistību izbeigšanās faktu.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par vērtspapīriem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 14., 23.nr.; 1998, 22.nr.; 2000, 6., 13.nr.; 2001, 12., 23.nr.).

2. Persona, kas tieši vai netieši ieguvusi līdzdalību akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, tādā daudzumā, kas nodrošina vismaz 10 procentus no balsstiesīgo akciju skaita, iesniedz paziņojumu akcionāru sapulcei, kurā lemj par 2003.gada pārskata apstiprināšanu. Paziņojumā ietver visu šā likuma 61.panta sestajā daļā minēto informāciju.

3. Mēneša laikā pēc akcionāru sapulces, kurā lemj par 2003.gada pārskata apstiprināšanu, akciju sabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to personu sarakstu, kuras tieši vai netieši ieguvušas līdzdalību šajā akciju sabiedrībā. Publikācijā norāda, cik procentu no balsstiesīgo akciju skaita katra persona ieguvusi, kā arī katras personas netieši iegūtās līdzdalības apmēru.

4. Tās akciju sabiedrības, kuru akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, bet nav iekļautas regulētajā tirgū, akcionāru sapulce ne vēlāk kā līdz 2005.gada 31.decembrim izlemj jautājumu par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū ar balsojumā piedalījušos akcionāru vienkāršu balsu vairākumu. Ja akcionārs, balsojot jautājumā par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū, atturas, tad šādā balsojumā uzskatāms, ka akcionārs ir balsojis "pret" akciju iekļaušanu regulētajā tirgū. Ja akcionāru sapulce pieņem lēmumu neiekļaut akcijas regulētajā tirgū, skaitot kopā "pret" nodotās balsis un to akcionāru balsis, kuri balsojumā atturējās, tie akcionāri, kuri balsoja "pret" un balsojumā atturējās, izsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu šajā likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot tās prasības, kuras attiecas uz šā likuma 66.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajiem akciju atpirkšanas gadījumiem. Ja akcionāru sapulce pieņem lēmumu iekļaut akcijas regulētajā tirgū, tad ne vēlāk kā triju mēnešu laikā, skaitot no lēmuma pieņemšanas dienas, šā likuma 48.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie dokumenti jāiesniedz Komisijai. Akcionāru sapulce jautājumā par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā piedalījušos akcionāru balsu skaita. Par akcionāru sapulces sasaukšanu ir atbildīga akciju sabiedrības valde.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

4.1 Tās akciju sabiedrības, kuru akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, bet nav iekļautas regulētajā tirgū un kuras ir pieņēmušas lēmumu par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū, līdz 2005.gada 31.decembrim iesniedz Komisijai šā likuma 48.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktos dokumentus.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

4.2 Tām akciju sabiedrībām, kuru akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, bet nav iekļautas regulētajā tirgū, kuras ir pasludinātas par maksātnespējīgām:

1) un atrodas sanācijas procesā, ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc sanācijas pabeigšanas akcionāru sapulce izlemj jautājumu par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū šo pārejas noteikumu 4.punktā noteiktajā kārtībā;

2) un attiecībā uz kurām ir uzsākta bankrota procedūra, Komisija pieņem lēmumu par akciju izņemšanu no publiskās apgrozības un emisijas apliecības anulēšanu.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

4.3 Ja akciju sabiedrības akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, bet nav iekļautas regulētajā tirgū, šādas sabiedrības akcionāriem:

1) šā likuma 61.pantā noteiktais paziņojums jāiesniedz Komisijai un akciju sabiedrībai 61.pantā noteiktajā kārtībā un termiņā;

2) šajā likumā noteiktajā kārtībā jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums 66.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā.

(09.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

4.4 Akciju sabiedrības, kuru akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, bet nav iekļautas regulētajā tirgū, un šādu sabiedrību akcionāri par šā likuma pārkāpumiem atbild saskaņā ar šā likuma 148.pantu.

(09.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

5. Akcionāri, kuriem šā likuma spēkā stāšanās dienā ir būtiska līdzdalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, 10 dienu laikā informē par to Komisiju šajā likumā noteiktajā kārtībā.

6. Šā likuma 69.panta ceturtās daļas noteikumi attiecas arī uz tiem akciju atsavināšanas ierobežojumiem, kuri noteikti likuma "Par akciju sabiedrībām" 34.pantā, ja akciju sabiedrība līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nav pārreģistrējusies Komercreģistrā.

7. Mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas Centrālais depozitārijs ievieto savā mājas lapā internetā un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" spēkā esošos noteikumus, kas ir saistoši Centrālā depozitārija dalībniekiem un nodrošina šajā likumā noteikto Centrālā depozitārija funkciju izpildi.

8. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras saņēmušas Komisijas licenci starpniekdarbības veikšanai, sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas pārreģistrē licenci Komisijā, pārreģistrācijas iesniegumā norādot, kādus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus tās vēlas sniegt.

9. (Izslēgts ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

10. Šā likuma 22.pants, 25.panta ceturtā un piektā daļa, 28.panta ceturtā daļa, 36.panta trešā un ceturtā daļa, 37.panta septītās daļas otrais teikums, 48.panta trešā daļa, 49.pants, 50.panta trešā un septītā daļa, 84.panta trešā daļa, 95.panta trešā un ceturtā daļa, 102.panta ceturtā daļa, 103.panta ceturtā daļa, 112., 113., 140., 141.pants, 142.panta piektā, divpadsmitā, trīspadsmitā un četrpadsmitā daļa un 147.pants stājas spēkā ar īpašu likumu.

11. Šā likuma X nodaļa stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī. Gada pārskatu par 2003. un 2004.gadu ieguldījumu brokeru sabiedrība sagatavo atbilstoši likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" un likuma "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" prasībām.

12. Grozījums šā likuma 93.panta trešajā daļā un 93.panta septītā daļa stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

13. Tie emitenti, kuri ir reģistrēti kādā ārvalstī un kuru pārvedami vērtspapīri jau ir iekļauti regulētajā tirgū, savu izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju izvēlas atbilstoši šā likuma prasībām un paziņo savu lēmumu izraudzītajai izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai līdz 2005.gada 31.decembrim.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

14. Ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu līdz 2005.gada 1.jūlijam, emisijas prospekts ir derīgs 12 mēnešus no lēmuma pieņemšanas dienas.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

15. Ja Komisija ir reģistrējusi prospektu līdz 2005.gada 1.jūlijam, piemēro šā likuma 50.panta pirmās daļas prasības.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

16. Ja emisijas prospektu vai prospektu Komisija ir apstiprinājusi līdz 2005.gada 1.jūlijam, bet emitents, publiskā piedāvājuma izteicējs vai persona, kura lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, pēc šā likuma spēkā stāšanās vēlas izteikt publisko piedāvājumu vai lūgt pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū arī citā dalībvalstī, tai ir jāsagatavo jauns emisijas prospekts vai prospekts atbilstoši šā likuma C sadaļas un D sadaļas II nodaļas prasībām.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

17. Ja mērķa sabiedrības akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā vienlaikus vairākās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un nevienā no tām neatrodas mērķa sabiedrības juridiskā adrese, Komisija kopā ar pārējo dalībvalstu uzraudzības iestādēm četru nedēļu laikā pēc šā likuma 56.1 panta spēkā stāšanās vienojas, kura no uzraudzības iestādēm uzraudzīs atpirkšanas piedāvājumus, kas tiks izteikti attiecībā uz mērķa sabiedrības akcijām. Ja Komisija kopā ar pārējo dalībvalstu uzraudzības iestādēm noteiktā termiņā nav vienojušās, tad pirmajā dienā pēc minētā četru nedēļu termiņa beigām mērķa sabiedrība nosaka, kura no minētajām iestādēm uzraudzīs atpirkšanas piedāvājumus, kas tiks izteikti attiecībā uz mērķa sabiedrības akcijām.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

18. Šā likuma 56.1 un 57.2 pants stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

19. Akciju sabiedrību (kuru akcijas laistas publiskajā apgrozībā) akcionāri, kuri ieguvuši vismaz 95 procentus no balsstiesīgo akciju kopskaita, ir tiesīgi izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu triju mēnešu laikā no šā likuma 69.1 panta spēkā stāšanās dienas.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

20. Akciju sabiedrību (kuru akcijas ir izņemtas no publiskās apgrozības 12 mēnešu laikā pirms šā likuma 69.1 panta spēkā stāšanās) akcionāri, kuri ir ieguvuši vismaz 95 procentus no balsstiesīgo akciju kopskaita, triju mēnešu laikā no šā likuma 69.1 panta spēkā stāšanās dienas ir tiesīgi izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, neiekļaujot akciju sabiedrības akcijas regulētajā tirgū.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

21. Persona, kura tieši vai netieši ir ieguvusi līdzdalību akciju sabiedrībā (kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū) tādā daudzumā, kas nodrošina vismaz vienu divdesmito daļu, bet nepārsniedz vienu desmito daļu no balsstiesīgo akciju kopskaita, triju mēnešu laikā pēc šā likuma 69.1 panta spēkā stāšanās dienas par to informē tirgus organizētāju, kura regulētajos tirgos ir iekļautas šīs akciju sabiedrības akcijas, un pašu akciju sabiedrību.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

22. Ne vēlāk kā līdz 2007.gada 30.jūnijam akcionārs, uz kuru attiecas šā likuma D sadaļas IV nodaļas prasības, informē emitentu par to balsstiesību un kapitāla īpatsvaru, kas tam pieder informācijas sniegšanas dienā, ja vien šis akcionārs nav iesniedzis līdzvērtīgu informāciju pirms šā likuma stāšanās spēkā.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

23. Ne vēlāk kā līdz 2007.gada 30.jūlijam emitents saskaņā ar šā likuma 64.2 panta prasībām publisko informāciju, ko tas saņēmis saskaņā ar šo pārejas noteikumu 22.punkta prasībām.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

24. Uz iekšējiem reitingiem balstīto attīstīto pieeju kredītriska kapitāla prasības aprēķinam un attīstīto operacionāla riska mērīšanas pieeju šā riska kapitāla prasības aprēķinam ieguldījumu brokeru sabiedrības piemēro no 2008.gada 1.janvāra.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

25. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas riska svērto vērtību aprēķinam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šo pārejas noteikumu 27., 28. un 29.punktā norādītajām summām vai vienāds ar tām.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

26. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmanto attīstīto mērīšanas pieeju, no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šo pārejas noteikumu 28. un 29.punktā norādītajām summām vai vienāds ar tām.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

27. Līdz 2007.gada 31.decembrim ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls ir vismaz 95 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

28. No 2008.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls ir vismaz 90 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

29. No 2009.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls ir vismaz 80 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

30. Šo pārejas noteikumu 25., 26., 27., 28. un 29.punkta prasību izpildei ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību raksturojošos rādītājus aprēķina individuāli vai konsolidācijas grupas līmenī saskaņā ar šā likuma 123.3 un 123.4 pantu.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

31. Līdz 2007.gada 31.decembrim ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 121.pantā noteikto kredītriska un darījumu partnera riska kapitāla prasības aprēķinu saskaņā ar standartizēto pieeju var sagatavot, piemērojot Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

32. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto šo pārejas noteikumu 31.punktā minēto iespēju, tā līdz 2007.gada 31.decembrim šā likuma 121.pantā noteikto parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasību aprēķinu var sagatavot saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

33. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto šo pārejas noteikumu 31.punktā minēto iespēju, tai šā likuma 123.1 un 123.2 panta prasības nepiemēro līdz 2007.gada 31.decembrim.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

34. Izmantojot šo pārejas noteikumu 31.punktā minēto iespēju, ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 121.panta pir­mās daļas 4.punktā noteikto operacionālā riska kapitāla prasību samazina par tādu daļu, kāda noteikta kā to riska darījumu vērtības kopsummas attiecība pret visu kredītriskam pakļauto riska darījumu vērtību kopsummu, kuriem kredītriska kapitāla prasība tiek aprēķināta saskaņā ar šo pārejas noteikumu 31.punktu.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

35. Ja riska svērto vērtību visiem riska darījumiem aprēķina saskaņā ar šo pārejas noteikumu 31.punktu, ieguldījumu brokeru sabiedrība lielo riska darījumu un ar ieguldījumu brokeru sabiedrību saistīto personu riska darījumu ierobežojumu izpildi nodrošina saskaņā ar kārtību, kādu Komisija bija noteikusi pirms šo grozījumu stāšanās spēkā.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

36. Šā likuma 124.panta pirmās daļas 10.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.novembrī.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

37. Emitents, kura finanšu instrumenti ir iekļauti regulētajā tirgū, līdz 2008.gada 1.februārim Komisijai iesniedz:

1) emitenta izstrādātos iekšējos noteikumus par iekšējās informācijas turētāju saraksta izveidošanu un uzturēšanu, kā arī kārtību, kādā iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas drīkst veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātajiem preču instrumentiem;

2) iekšējās informācijas turētāju sarakstu atbilstoši šā likuma 86.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajām prasībām. Sarakstā iekļauj vēsturisko informāciju par bijušajiem iekšējās informācijas turētājiem, sākot no saraksta izveidošanas dienas, un aktuālo informāciju par esošajiem iekšējās informācijas turētājiem. Esošajiem iekšējās informācijas turētājiem norāda gadu un datumu, kad persona iekļauta sarakstā, bijušajiem iekšējās informācijas turētājiem norāda gadu un datumu, kad persona tika iekļauta iekšējās informācijas turētāju sarakstā, un gadu un datumu, ar kuru personai emitenta iekšējā informācija vairs nebija pieejama.

(04.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

38. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas saņēmušas Komisijas licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, un kredītiestādes, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvušas tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus, līdz 2008.gada 1.februārim izstrādā šā likuma 124.1 pantā minēto politiku attiecībā uz klienta statusa nodrošināšanu, 127.pantā minēto interešu konflikta novēršanas politiku un 128.3 pantā minēto rīkojumu izpildes politiku.

(04.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

39. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas saņēmušas Komisijas licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, un kredītiestādes, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvušas tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus, līdz 2008.gada 1.februārim informē esošos klientus par viņu statusu saskaņā ar šā likuma 124.1 panta prasībām.

(04.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

40. Šā likuma 56.2 pants stājas spēkā 2008.gada 1.septembrī un ir attiecināms uz pārskata periodiem, kuri beidzas šajā datumā vai vēlāk.

(22.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2008.)

41. Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, šā likuma 54.1 panta noteikumus piemēro pēc revīzijas komitejas izveidošanas. Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, revīzijas komitejas locekļus ievēlē tuvākajā akcionāru vai dalībnieku sapulcē.

(22.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2008.)

42. Grozījumi šā likuma 119.pantā piemērojami pārskatiem, kuri iesniegti Valsts ieņēmumu dienestam 2008.gada 1.jūlijā vai vēlāk.

(29.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

43. Ja pieteikums par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas administratīvo aktu administratīvajai rajona tiesai iesniegts līdz 2009.gada 1.janvārim, lēmumu par iesniegto pieteikumu pieņem, kā arī ierosināto administratīvo lietu izskata un tiesas nolēmumu šajā lietā pieņem un pārsūdz saskaņā ar Administratīvā procesa likuma noteikumiem.

(23.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

44. Par finanšu gadiem, kuri sākušies līdz 2015.gada 1.janvārim, emitents, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, drīkst sagatavot konsolidētos gada finanšu pārskatus un konsolidētos sešu mēnešu starpperiodu finanšu pārskatus saskaņā ar Indijas Republikas vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

(08.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2012.)

45. Ja paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu ir izsludināts līdz 2009.gada 31.decembrim, akcionāru sapulces sasaukšanai, jautājumu iesniegšanai un iekļaušanai darba kārtībā un akcionāru sapulces norisei ir piemērojami šā likuma noteikumi, kas bija spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim.

(15.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

46. Līdz 2011.gada 31.decembrim tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas ir saņēmusi Komisijas atļauju riska svērto vērtību aprēķinam piemērot uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju vai atļauju operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam piemērot attīstīto mērīšanas pieeju, pašu kapitāls ir vismaz 80 procentu no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts, lietojot piemērotas vienkāršākas pieejas kredītriska un operacionālā riska kapitāla prasību noteikšanai saskaņā ar Komisijas noteikto minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas kārtību.

(13.01.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.02.2011.)

47. Šā likuma F sadaļas prasības tiek attiecinātas uz tiem līgumiem par darījumiem ar šā likuma 3.panta otrās daļas 6.punktā minētajiem finanšu instrumentiem, kuri noslēgti pēc 2012.gada 1.jūlija.

(22.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

48. Līdz 2012.gada 31.decembrim tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas ir saņēmusi Komisijas atļauju riska svērto vērtību aprēķinam piemērot uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju vai atļauju operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam piemērot attīstīto mērīšanas pieeju, pašu kapitāls ir vismaz 80 procenti no minimālā pašu kapitāla, kurš aprēķināts, lietojot piemērotas vienkāršākas pieejas kredītriska un operacionālā riska kapitāla prasību noteikšanai saskaņā ar Komisijas noteikto minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas kārtību.

(22.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

49. Šā likuma 1.panta 28.punkta "c" apakšpunktā minētos citus uzkrātos ienākumus, kas uzrādīti visaptverošo ienākumu pārskatā, iekļauj sākotnējā kapitālā no 2015.gada 1.janvāra saskaņā ar Komisijas noteiktiem pārejas perioda nosacījumiem.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

50. Šā likuma 124.panta 1.2 daļas 2.punkta prasību piemēro attiecībā uz atalgojuma mainīgo daļu, ko nosaka ne vēlāk kā par 2014.gada otrā pusgada darbības rezultātiem, un attiecīgā perioda atalgojuma nemainīgo daļu neatkarīgi no darba līguma vai pilnvarojuma līguma noslēgšanas datuma.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(09.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 29.03.2007., 04.10.2007., 22.05.2008., 29.05.2008., 26.02.2009., 15.10.2009., 13.01.2011., 22.03.2012. un 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 4.novembra direktīvas 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, ar ko groza direktīvu 2001/34/EK;

2) (izslēgts ar 04.10.2007. likumu);

3) (izslēgts ar 04.10.2007. likumu);

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 29.jūnija direktīvas 95/26/EK, ar ko groza direktīvu 77/780/EEK un direktīvu 89/646/EEK kredītiestāžu jomā, direktīvu 73/239/EEK un direktīvu 92/49/EEK nedzīvības apdrošināšanas jomā, direktīvu 79/267/EEK un direktīvu 92/96/EEK dzīvības apdrošināšanas jomā, direktīvu 93/22/EEK ieguldījumu sabiedrību jomā un direktīvu 85/611/EEK attiecībā uz pārvedamo vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), lai stiprinātu konsultatīvo uzraudzību;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 7.novembra direktīvas 2000/64/EK, ar ko groza Padomes direktīvas 85/611/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK un 93/22/EEK par informācijas apmaiņu ar trešajām valstīm;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 28.maija direktīvas 2001/34/EK par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 6.jūnija direktīvas 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra direktīvas 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 28.janvāra direktīvas 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu);

10) Komisijas 2003.gada 22.decembra direktīvas 2003/124/EK, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz iekšējās informācijas definīciju un publisku izziņošanu, kā arī tirgus manipulācijas definīciju;

11) Komisijas 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/72/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK attiecībā uz pieņemto tirgus praksi, ar atvasinātiem preču instrumentiem saistītās iekšējās informācijas definēšanu, to personu saraksta sastādīšanu, kam ir pieejama iekšējā informācija, vadības veikto darījumu izziņošanu un paziņošanu par aizdomīgiem darījumiem;

12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa direktīvas 2004/25/EK par pārņemšanas piedāvājumiem;

13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem direktīvā 2001/34/EK;

14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 14.jūnija direktīvas 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību;

15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa direktīvas 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes direktīvu 93/22/EEK;

16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.aprīļa direktīvas 2006/31/EK, ar kuru attiecībā uz dažiem termiņiem groza direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem;

17) Komisijas 2006.gada 10.augusta direktīvas 2006/73/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem;

18) Eiropas Komisijas 2007.gada 8.marta direktīvas 2007/14/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, atsevišķu noteikumu īstenošanai;

19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 14.jūnija direktīvas 2006/46/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 78/660/EEK attiecībā uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, 83/349/EEK attiecībā uz konsolidētajiem pārskatiem, 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem un 91/674/EEK par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem;

20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija direktīvas 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes direktīvu 78/660/EEK un Padomes direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes direktīvu 84/253/EEK;

21) Padomes 1968.gada 9.marta Pirmās direktīvas 68/151/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58.panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses;

22) Padomes 1986.gada 8.decembra direktīvas 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem;

23) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 15.jūlija direktīvas 2003/58/EK, ar ko Padomes direktīvu 68/151/EEK groza attiecībā uz atklātības prasībām dažāda veida uzņēmējsabiedrībām;

24) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 5.septembra direktīvas 2007/44/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 92/49/EEK un direktīvas 2002/83/EK, 2004/39/EK, 2005/68/EK un 2006/48/EK attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu novērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē;

25) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.jūlija direktīvas 2007/36/EK par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu;

26) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/111/EK, ar ko groza direktīvu 2006/48/EK, direktīvu 2006/49/EK un direktīvu 2007/64/EK attiecībā uz bankām, kuras saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lielajiem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību;

27) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra direktīvas 2010/76/ES, ar ko groza direktīvu 2006/48/EK un direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai vērtspapirizācijai, un attiecībā uz atalgojuma politikas uzraudzības pārbaudi;

28) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra direktīvas 2010/73/ES, ar ko groza direktīvu 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētajā tirgū;

29) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra direktīvas 2010/78/ES, ar ko groza direktīvas 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām;

30) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza direktīvu 2002/87/EK un atceļ direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 20.novembrī.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
Rīgā 2003.gada 11.decembrī
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 20.11.2003.Stājas spēkā: 01.01.2004.Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 175 (2940), 11.12.2003., "Ziņotājs", 2, 29.01.2004.
Satura rādītājs