Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2013. gada 26. marta noteikumus Nr. 159 "Noteikumi par meža reproduktīvo materiālu".
Ministru kabineta noteikumi Nr.648

Rīgā 2003.gada 19.novembrī (prot. Nr.60 2.§)
Noteikumi par meža reproduktīvo materiālu
Izdoti saskaņā ar Meža likuma 20.pantu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. meža reproduktīvā materiāla (turpmāk — materiāls) ieguves avotu (turpmāk — ieguves avots) reģistrācijas kārtību;

1.2. materiāla kvalitātes un sertificēšanas prasības;

1.3. materiāla (arī ģenētiski modificēta materiāla) tirdzniecības un izmantošanas kārtību.

2. Noteikumi attiecas uz meža atjaunošanai un ieaudzēšanai paredzēto materiālu.

2.1 Noteikumi neattiecas uz materiālu, ko paredzēts eksportēt vai re-eksportēt uz valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Šo materiālu ražo atsevišķi no pārējā materiāla.

(MK 22.04.2004. noteikumu Nr.413 redakcijā)

3. Noteikumu ievērošanas valsts uzraudzību un kontroli veic Valsts meža dienests.

II. Ieguves avotu reģistrācijas kārtība

4. Valsts meža dienests reģistrē tikai atestētus ieguves avotus šādu kategoriju materiāla ieguvei:

4.1. "ieguves vieta zināma" — materiāls, kas atbilst šādām prasībām:

4.1.1. materiāls iegūts noteiktā ieguves apgabalā (provenienču reģionā) (ieguves apgabals ir teritorija vai teritoriju grupa, kurā ir samērā viendabīgi ekoloģiskie apstākļi un kurā atrodas atsevišķi koki un mežaudzes ar līdzīgām fenotipa vai ģenētiskajām īpašībām);

4.1.2. materiāls iegūts no atsevišķiem kokiem (atsevišķi koki ir koki sēklu ievākšanai, kuri atrodas ārpus mežaudzes vai dažādās mežaudzēs) vai mežaudzē;

4.1.3. ieguves avots atbilst šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem kritērijiem un rādītājiem;

4.2. "atlasīts" — materiāls, kas atbilst šādām prasībām:

4.2.1. materiāls iegūts atsevišķā ieguves apgabalā pēc fenotipa atlasītā mežaudzē (fenotips ir visu organisma ārējo un iekšējo struktūru un funkciju vai pazīmju un īpašību kopums, ko var pētīt un aprakstīt ar morfoloģijas, anatomijas, bioķīmijas un fizioloģijas metodēm);

4.2.2. ieguves avots atbilst šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajiem kritērijiem un rādītājiem;

4.3. "uzlabots" — materiāls, kas atbilst šādām prasībām:

4.3.1. materiāls iegūts:

4.3.1.1. no meža koku sēklu ieguves plantācijas (turpmāk — plantācija) (plantācija ir atlasītu klonu vai ģimeņu vecāku stādījums, kas izolēts vai apsaimniekots tā, lai novērstu vai samazinātu apputeksnēšanu no ārējiem avotiem, un kopts, lai dotu biežas, bagātīgas un viegli novācamas sēklu ražas);

4.3.1.2. no ģimeņu vecākiem (ģimeņu vecāki ir koki, no kuriem iegūst pēcnācējus, izmantojot kontrolētu vai brīvu apputeksnēšanu,— no viena zināma vecāka, ko izmanto kā sievišķo augu, to apputeksnējot ar viena vecāka (sibsi) vai vairāku zināmu vai nezināmu vecāku (pussibsi) putekšņiem);

4.3.1.3. no kloniem (kloni ir koki, kas iegūti no viena indivīda, to veģetatīvi pavairojot);

4.3.1.4. no klonu maisījuma (klonu maisījums ir atsevišķu klonu maisījums noteiktās proporcijās);

4.3.2. materiāla sastāvdaļas ir atlasītas pēc fenotipa indivīdu līmenī;

4.3.3. ieguves avots atbilst šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām;

4.4. "pārāks" — materiāls, kas atbilst šādām prasībām:

4.4.1. materiāls iegūts no mežaudzes, plantācijas, ģimeņu vecākiem, kloniem vai klonu maisījuma;

4.4.2. materiāla pārākums ir noteikts salīdzinošajos stādījumos (pēcnācēju pārbaudēs) vai ģenētiski novērtējot ieguves avota sastāvdaļas atbilstoši šo noteikumu IV nodaļā noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 22.04.2004. noteikumiem Nr.413)

5. Lai atestētu ieguves avotu, tā īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz Valsts meža dienestā ieguves avota atestācijas iesniegumu. Iesniegumā norāda šo noteikumu 9.1., 9.2., 9.3., 9.4., 9.6.1., 9.6.2., 9.8., 9.9., 9.13. un 9.14.apakšpunktā noteikto informāciju. Valsts meža dienests pārbauda minēto informāciju un 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas informē par atestācijas rezultātiem ieguves avota īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

(Grozīts ar MK 03.07.2007. noteikumiem Nr.470)

6. Lai atestētu ieguves avotus kategorijas "atlasīts", "uzlabots", "pārāks" materiāla ieguvei, ieguves avota īpašnieks vai tiesiskais valdītājs šo noteikumu 5.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

6.1. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" izsniegtu zinātniski pamatotu atzinumu par izvēlētā materiāla izmantošanas mērķa pamatotību un ieguves avota atbilstību kategorijas "atlasīts" kritērijiem un rādītājiem vai kategorijas "uzlabots" vai "pārāks" atestācijas prasībām un izvēlētajam materiāla izmantošanas mērķim;

6.2. ieguves avotu kategorijas "uzlabots" un "pārāks" materiāla ieguvei - zinātniski pamatotu ieguves avota sastāvdaļu identitātes raksturojumu, kas noteikts ar metodi, kura nodrošina ieguves avotā iegūtā materiāla sertificēšanas iespējas jebkurā ražošanas stadijā.

(MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā)

6.1 Izmaksas, kas saistītas ar šo noteikumu 6.punktā minētā atzinuma vai raksturojuma sagatavošanu, sedz materiāla īpašnieks saskaņā ar savstarpēju līgumu.

(MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā)

7. Ja ievākto materiālu paredzēts tirgot, ieguves avota īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vismaz 14 dienas pirms plānotā ievākšanas laika iesniedz Valsts meža dienestā materiāla ieguves iesniegumu.

(Grozīts ar MK 03.07.2007. noteikumiem Nr.470; MK 19.05.2009. noteikumiem Nr.451)

8. Valsts meža dienests izsniedz apliecinājumu meža reproduktīvā materiāla iegūšanai (turpmāk – apliecinājums), ja ieguves avots atbilst šo noteikumu 4.punktā minētajām prasībām un iegūstamā materiāla daudzums nav mazāks par materiāla ieguves iesniegumā norādīto.

(MK 19.05.2009. noteikumu Nr.451 redakcijā)

9. Katru atestēto ieguves avotu Valsts meža dienests reģistrē meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu reģistrā (turpmāk — reģistrs). Reģistrā norāda šādu informāciju:

9.1. sugas botāniskais nosaukums;

9.2. ieguves avota veids;

9.3. iegūstamā materiāla kategorija;

9.4. materiāla izmantošanas mērķis (piemēram, tradicionālā mežsaimniecība);

9.5. ieguves apgabala identifikators;

9.6. ieguves avota atrašanās vieta:

9.6.1. administratīvās teritorijas nosaukums;

9.6.2. nogabalu identifikators Meža valsts reģistrā;

9.6.3. ģeogrāfiskā platuma un garuma diapazons (kategorijai "ieguves vieta zināma") vai ģeogrāfiskās koordinātas (kategorijai "atlasīts", "uzlabots" un "pārāks");

9.7. ieguves avota atrašanās vietas augstums virs jūras līmeņa vai augstuma diapazons;

9.8. mežaudzes vai plantācijas platība vai platība, kurā aug atsevišķi koki;

9.9. ieguves avota izcelsme:

9.9.1. autohtona — mežaudze vai atsevišķi koki pastāvīgi atjaunojušies dabiskās atjaunošanās ceļā vai ir atjaunoti mākslīgi no materiāla, kas ievākts no tiem pašiem atsevišķajiem kokiem vai tajā pašā mežaudzē, vai tās tuvākajā apkaimē;

9.9.2. alohtona (ne-autohtona) — mežaudzes vai sēklu avota sākotnējā izcelsme ir no cita ieguves apgabala;

9.9.3. vietējā — mežaudze vai sēklu avots mākslīgi ieaudzēts no sēklām, kuru sākotnējā izcelsme ir no tā paša ieguves apgabala;

9.9.4. nezināma;

9.10. izsniegto apliecinājumu numuri;

9.11. šāda informācija par iegūto materiālu:

9.11.1. sēklu vienību daudzums (sēklu vienība ir čiekuri, augļu ķekari, augļi un sēklas, ko paredzēts izmantot stādāmā materiāla (stādāmais materiāls ir sējeņi un stādi, kas izaudzēti no sēklām vai augu daļām, kā arī mežeņi — pašizsējā izauguši sējeņi) ražošanai);

9.11.2. augu daļu daudzums (augu daļas ir stumbra, zaru, lapu un sakņu spraudeņi, pārstādāmie materiāli vai dīgļi mikropavairošanai, kā arī pumpuri, noliekteņi, saknes, auga dzinumi un jebkuras daļas, ko paredzēts izmantot stādāmā materiāla ražošanai) vai materiāla partiju daudzums (materiāla partija ir noteikts materiāla daudzums, kas iegūts no viena ieguves avota vienā sezonā vai paņēmienā, vai no vienas materiāla partijas vai tās daļas ražošanas procesā);

9.12. visu izsniegto materiāla izcelsmes sertifikātu (turpmāk — sertifikāts) numuri;

9.13. šo noteikumu III un IV nodaļā noteiktā informācija, kas raksturo kategorijas "uzlabots" vai "pārāks" materiāla ieguvei paredzēto ieguves avotu;

9.14. norāde, vai ieguves avots satur ģenētiski modificētus organismus;

9.15. ieguves avota reģistrācijas numurs.

(Grozīts ar MK 22.04.2004. noteikumiem Nr.413)

10. Valsts meža dienests svītro ieguves avotu no reģistra, ja pārbaudē konstatē, ka tas neatbilst šo noteikumu 4.punktā noteiktajām prasībām, un 30 dienu laikā informē par to ieguves avota īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

11. Ieguves avotam, kas paredzēts kategorijas “ieguves vieta zināma” un “atlasīts” nozīmīgo vietējo koku sugu materiāla ieguvei (2.1 pielikums), noteikti šādi ieguves apgabali (3.pielikums):

11.1. parastā priede – Rietumu un Austrumu ieguves apgabals. Robeža starp Rietumu un Austrumu apgabalu: no Latvijas–Lietuvas robežas pa Mūsas upi līdz Lielupei, pa Lielupi līdz Rīgas jūras līcim;

11.2. parastā egle – Rietumu, Centrālais un Austrumu ieguves apgabals. Robeža starp:

11.2.1. Rietumu un Centrālo apgabalu: no Latvijas–Lietuvas robežas pa autoceļu P89, P90 un A5 līdz Daugavai (Rīgas hidroelektro­stacija), pa Daugavu līdz Rīgas jūras līcim;

11.2.2. Centrālo un Austrumu apgabalu: no Latvijas–Baltkrievijas robežas pa Asūnīcas upi līdz Dagdai, no Dagdas pa autoceļu P60 līdz Aglonai, no Aglonas pa autoceļu P62 līdz Preiļiem, no Preiļiem pa autoceļu P58 līdz Viļāniem, no Viļāniem pa Maltas upi līdz Lubānam, no Lubāna pa Aivieksti līdz Pededzei, pa Pededzi līdz Latvijas–Igaunijas–Krievijas robežai;

11.3. kārpainais bērzs un pūkainais bērzs – Rietumu un Austrumu ieguves apgabals. Robeža starp Rietumu un Austrumu apgabalu: no Latvijas–Lietuvas robežas pa autoceļu P89, P90 un A5 līdz Daugavai (Rīgas hidroelektrostacija), pa Daugavu līdz Rīgas jūras līcim.

(MK 19.05.2009. noteikumu Nr.451 redakcijā)

11.1 Zemkopības ministrija informē Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstis par Latvijā noteiktajiem materiāla ieguves apgabaliem.

(MK 22.04.2004. noteikumu Nr.413 redakcijā)

12. Valsts meža dienests sagatavo kopsavilkumu par Latvijas teritorijā atestētiem un reģistrētiem ieguves avotiem. Reģistra kopsavilkums ir publiski pieejams Valsts meža dienesta mājaslapā internetā.

(MK 19.05.2009. noteikumu Nr.451 redakcijā)

12.1 Pēc Eiropas Komisijas vai Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma Valsts meža dienests nosūta šo noteikumu 12.punktā minēto sarakstu.

(MK 22.04.2004. noteikumu Nr.413 redakcijā)

III. Atestācijas prasības ieguves avotiem, kas paredzēti kategorijas "uzlabots" materiāla ieguvei

13. Atestācijas prasības plantācijām ir šādas:

13.1. plantācijas veidu, izmantošanas mērķi, izolāciju un atrašanās vietu, sastāvdaļu (klonu, ģimeņu) krustošanas modeli, izvietojumu un skaitu, kā arī ar minēto informāciju saistītās izmaiņas apstiprina un reģistrē Valsts meža dienests;

13.2. ar plantācijas sastāvdaļu izvietojumu un skaitu saistītās izmaiņas apstiprina un reģistrē Valsts meža dienests vismaz vienā no šādiem gadījumiem:

13.2.1. ja mainās plantācijā pārstāvēto sastāvdaļu sastāvs;

13.2.2. ja vismaz par pieciem procentiem mainās plantācijā pārstāvēto sastāvdaļu īpatsvars;

13.2.3. ja vismaz par 10 procentiem mainās plantācijā pārstāvēto sa­stāvdaļu skaits;

13.3. plantācijas sastāvdaļas (kloni, ģimenes) atbilst materiāla kategorijas “atlasīts” kritērijiem un rādītājiem. Lai nodrošinātu materiāla ģenētisko daudzveidību, pirmās kārtas plantācijām minimālais klonu skaits ir 50, minimālais ģimeņu skaits – 20, un katra no tām pārstāvēta ar vismaz 10 pēcnācējiem;

13.4. plantācijas sastāvdaļas (klonus, ģimenes) stāda atbilstoši plānam, kas saskaņots ar Valsts meža dienestu. Katra sastāvdaļa ir identificējama dabā;

13.5. plantācijas sastāvdaļas (klonus, ģimenes) retina saskaņā ar Valsts meža dienesta apstiprinātu retināšanas plānu atbilstoši plantācijas veidam un izmantošanas mērķim;

13.6. plantāciju apsaimnieko un sēklas novāc atbilstoši plantācijas izmantošanas mērķim. Mākslīgo hibrīdu ražošanai paredzētajās sēklu ieguves plantācijās hibrīdu proporciju materiālā nosaka, izmantojot pārbaudes metodi, kas saskaņota ar Valsts meža dienestu.

(MK 19.05.2009. noteikumu Nr.451 redakcijā)

14. Atestācijas prasības ģimenes (ģimeņu) vecākiem ir šādas:

14.1. vecākiem ir augstas kombinatīvās spējas (kombinatīvā spēja ir vecāku spēja krustojumos dot paaugstinātas produktivitātes pēcnācējus), un tie atbilst attiecīgajiem šo noteikumu 2.pielikuma 4., 6., 7., 8., 9. un 10.punktā minētajiem kritērijiem un rādītājiem;

14.2. vecāku izmantošanas mērķi, krustošanas metodi un apputeksnēšanas sistēmu, sastāvdaļas, to izolāciju un atrašanās vietu, kā arī jebkuras ar minēto informāciju saistītās izmaiņas apstiprina un reģistrē Valsts meža dienests;

14.3. vecāku identitāti, skaitu un proporciju maisījumā apstiprina un reģistrē Valsts meža dienests;

14.4. ja vecāki paredzēti mākslīgo hibrīdu ražošanai, hibrīdu proporciju materiālā nosaka, izmantojot pārbaudes metodi, kas saskaņota ar Valsts meža dienestu.

(Grozīts ar MK 22.04.2004. noteikumiem Nr.413)

15. Atestācijas prasības kloniem ir šādas:

15.1. klonus identificē pēc to raksturīgajām pazīmēm, kas ir apstiprinātas un reģistrētas Valsts meža dienestā;

15.2. klona atbilstību materiāla izmantošanas mērķim pierāda ar izmēģinājumu vai pētījumu rezultātiem;

15.3. klonu ražošanai izmanto labākos un veselīgākos klona pārstāvjus (ortetus);

15.4. ieguves avota īpašnieks vai tiesiskais valdītājs saskaņo ar Valsts meža dienestu maksimālo klona izmantošanas gadu skaitu un no klona maksimālo iegūstamo pēcnācēju (rametu) skaitu.

16. Atestācijas prasības klonu maisījumiem ir šādas:

16.1. klonu maisījums atbilst šo noteikumu 15.1., 15.2. un 15.3.apakšpunktā noteiktajām prasībām;

16.2. klonu maisījuma sastāvdaļu identitāti, skaitu un proporcijas, kā arī atsevišķu klonu atlases metodi apstiprina un reģistrē Valsts meža dienests;

16.3. ieguves avota īpašnieks vai tiesiskais valdītājs saskaņo ar Valsts meža dienestu maksimālo klona izmantošanas gadu skaitu un no klona maksimālo iegūstamo pēcnācēju (rametu) skaitu.

IV. Atestācijas prasības ieguves avotiem, kas paredzēti kategorijas "pārāks" materiāla ieguvei

17. Vispārīgās prasības:

17.1. ieguves avots atbilst šo noteikumu 2.pielikumā vai III nodaļā noteiktajām prasībām;

17.2. ieguves avota atestācijai pārbaudes veic, to rezultātus novērtē un interpretē atbilstoši Valsts meža dienestā saskaņotai metodikai. Salīdzinošajām pārbaudēm pakļauto materiālu salīdzina ar vienu vai vairākiem apstiprinātiem vai iepriekš izvēlētiem standartiem;

17.3. pārbaudes veic tā, lai pārbaudāmo pazīmju novērtējums būtu objektīvs;

17.4. pārbaudēs novērtē materiāla piemērošanās spēju un augšanas gaitu, kā arī biotisko (dzīvās vides) un abiotisko (nedzīvās vides) faktoru ietekmi uz materiālu. Ja materiālu nav paredzēts izmantot tradicionālajā mežsaimniecībā, bet citam mērķim, novērtējot būtiskās pazīmes, ņem vērā tā ieguves apgabala ekoloģiskos apstākļus, kurā veic pārbaudi;

17.5. pārbaudes dokumentācijā ietver informāciju par pārbaudes vietu, tās klimatu, augsni, platības iepriekšējo izmantošanu, ierīkošanu un apsaimniekošanu, kā arī par abiotisko un biotisko faktoru radītajiem bojājumiem. Materiāla vecumu un pārbaudes rezultātus reģistrē Valsts meža dienestā;

17.6. katrā pārbaudē lieto statistiski pamatotu metodi, izmantojot pietiekamu skaitu koku un atkārtojumu tā, lai varētu novērtēt katras sastāvdaļas individuālās pazīmes;

17.7. visus materiāla paraugus komplektē un stāda, kā arī stādījumu apsaimnieko identiskā veidā tik ilgi, kamēr to atļauj materiāls;

17.8. pārbaudes rezultātus novērtē attiecībā uz katru pārbaudāmo pazīmi, izmantojot starptautiski atzītas statistiskās metodes;

17.9. pārbaužu metodika un iegūtie rezultāti ir brīvi pieejami;

17.10. ieguves avota īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Valsts meža dienestam sniedz ziņas par ieguves avotā iegūstamā materiāla piemērotību ieguves apgabalam valstī, kurā veikta pārbaude, kā arī par pazīmēm, kas varētu ierobežot tā derīgumu;

17.11. ja pārbaudēs pierādīts, ka pēcnācējiem nepiemīt vismaz tās pazīmes, kas piemīt ieguves avotam vai materiālam ar līdzīgu izturību pret bīstamajiem kaitēkļiem un slimībām, materiālu salīdzinošajās pārbaudēs turpmāk neizmanto.

18. Prasības ieguves avota sastāvdaļu ģenētiskajā novērtēšanā ir šādas:

18.1. ģenētiski novērtē tikai plantācijas, ģimenes (ģimeņu) vecākus, klonus un klonu maisījumus;

18.2. ieguves avota atestēšanā papildus nepieciešami pierādījumi vai oficiāls ziņojums par novērtēto sastāvdaļu identitāti, izcelsmi un ģenealoģiju, kā arī pierādījumi vai oficiāls ziņojums un/vai plāns par krustošanas metodi, kas lietota novērtēšanas pārbaudē izmantotā materiāla ražošanai;

18.3. katras sastāvdaļas ģenētisko vērtību novērtē divās vai vairākās izmēģinājumu vietās, no kurām vismaz viena atrodas vidē, kas ir saistīta ar paredzamo materiāla izmantošanu;

18.4. tirdzniecībai paredzētā materiāla pārākumu aprēķina, pamatojoties uz noteikto ģenētisko vērtību un lietoto krustošanas metodi;

18.5. pārbaužu rezultātus un ģenētiskos aprēķinus apstiprina Valsts meža dienests;

18.6. materiāla paredzamo pārākumu aprēķina, salīdzinot pārbaužu rezultātus ar atskaites populāciju;

18.7. īpašnieks vai tiesiskais valdītājs norāda, vai kādas materiāla pazīmes paredzamā ģenētiskā vērtība ir zemāka par attiecīgās pazīmes vērtību sākotnējā populācijā.

19. Veicot materiāla salīdzinošo pārbaudi, ievēro šādas prasības:

19.1. materiāla paraugs salīdzinošajai pārbaudei ir patiess (precīzs un nenobīdīts) tā materiāla pārstāvis, kas iegūts no atestējamā ieguves avota;

19.2. krustošanās ceļā saražoto materiālu salīdzinošajai pārbaudei ievāc labas ziedēšanas un labas augļu vai sēklu ražošanas gados (ja nepieciešams, lieto mākslīgo apputeksnēšanu), izmantojot metodes, kas nodrošina iegūto paraugu ticamību;

19.3. salīdzināšanai izmanto standartmateriālu, kas atbilst šādām prasībām:

19.3.1. tā augšanas gaita, ja iespējams, ir zināma pietiekami ilgu laikposmu ieguves apgabalā, kurā tiek veikta pārbaude;

19.3.2. pirms pārbaudes uzsākšanas ir pierādīta tā piemērotība ekoloģiskajiem apstākļiem, kuriem ir paredzēts apstiprināt materiālu;

19.3.3. tas ir, ja iespējams, no mežaudzēm, kas atbilst šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem kritērijiem un rādītājiem, vai no ieguves avota, kas atestēts kategorijas "pārāks" materiāla ražošanai;

19.4. mākslīgo hibrīdu salīdzinošajai pārbaudei standartmateriālā, ja iespējams, iekļauj abu vecāku sugu kokus;

19.5. ja iespējams, izmanto vairākus standartmateriālus. Ja nepieciešams un tam ir pamatojums, standartmateriālu var aizvietot ar piemērotāku pārbaudāmo materiālu vai izmantot pārbaužu rezultātu vidējos rādītājus;

19.6. vienus un tos pašus standartmateriālus izmanto visās pārbaudēs iespējami plašā augšanas apstākļu diapazonā;

19.7. vismaz vienai būtiskai pazīmei ir statistiski nozīmīgs pārākums salīdzinājumā ar standartmateriālu;

19.8. īpašnieks vai tiesiskais valdītājs informē Valsts meža dienestu, ja kādai ekonomiski būtiskai vai videi būtiskai pazīmei ir ievērojami sliktāki rezultāti nekā standartmateriālam, tomēr to kompensē citas pazīmes.

20. Ieguves avotu var nosacīti atestēt kategorijas "pārāks" materiāla ieguvei uz laiku līdz 10 gadiem, ja pēc šo noteikumu 18. vai 19.punktā noteiktās ieguves avota sastāvdaļu ģenētiskās novērtēšanas vai salīdzinošo pārbaužu provizoriskajiem rezultātiem var pieņemt, ka pēc pārbaužu pabeigšanas ieguves avots atbildīs šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

(MK 22.04.2004. noteikumu Nr.413 redakcijā)

21. Valsts meža dienests pieņem nosacītajai un/vai galīgajai apstiprināšanai kokaudzētavu, siltumnīcu un laboratorijas pārbaudes, ja ir iespējams pierādīt, ka pastāv cieša korelācija starp mērītajām vai vērtētajām pazīmēm un pazīmēm, ko parasti vērtē lauka pārbaudēs. Citas pārbaudāmās pazīmes atbilst šo noteikumu 19.punktā noteiktajām prasībām.

V. Materiāla kvalitātes un sertificēšanas prasības

22. Materiāla sertificēšanas vispārīgās prasības ir šādas:

22.1. materiāls ievākts atbilstoši šo noteikumu II nodaļā noteiktajām prasībām reģistrētā ieguves avotā, kā arī:

22.1.1. materiāls no mākslīgajiem hibrīdiem vai ar veģetatīvās pavairošanas metodi saražotais materiāls iegūts kategorijas "atlasīts", "uzlabots" vai "pārāks" materiāla ieguvei reģistrētā ieguves avotā;

22.1.2. ģenētiski modificēts materiāls iegūts kategorijas "pārāks" materiāla ieguvei reģistrētā ieguves avotā;

22.2. sēklu vienības vai materiāla partijas iegūšanai ir izsniegts apliecinājums, un ievāktais daudzums atbilst pārskatā par meža reproduktīvā materiāla ieguvi norādītajam;

22.3. materiāls ievākts, pārvietots un ražots, saglabājot tā identitāti. Katru sēklu vienību vai materiāla partiju identificē atbilstoši šādiem rādītājiem:

22.3.1. apliecinājuma vai sertifikāta numurs;

22.3.2. sugas botāniskais nosaukums;

22.3.3. kategorija;

22.3.4. materiāla izmantošanas mērķis;

22.3.5. ieguves avota veids;

22.3.6. ieguves avota reģistrācijas numurs;

22.3.7. ieguves apgabals — "ieguves vieta zināma" un "atlasīts" kategorijas materiālam;

22.3.8. materiāla izcelsme;

22.3.9. materiāla veids un vecums, sēklu vienībai — nogatavošanās gads;

22.3.10. norāde, vai materiāls ir ģenētiski modificēts;

22.4. fitosanitārajai kontrolei pakļautais augu stādāmais materiāls, kas minēts normatīvajos aktos par augu karantīnu (turpmāk — fitosanitārajai kontrolei pakļautais augu stādāmais materiāls), atbilst normatīvajos aktos par augu karantīnu noteiktajām prasībām, un to apliecina Valsts augu aizsardzības dienesta lēmums par atļauju lietot augu pasi.

(MK 22.04.2004. noteikumu Nr.413 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.07.2007. noteikumiem Nr.470; MK 19.05.2009. noteikumiem Nr.451)

23. Valsts meža dienests izsniedz sertifikātu, ja materiāls atbilst šo noteikumu 22.punktā noteiktajām vispārīgajām prasībām un šādām kvalitātes prasībām:

23.1. parastās priedes, parastās egles un kārpainā bērza kategorijas "ieguves vieta zināma" un "atlasīts" sēklu vienība ievākta vismaz no 50 kokiem, bet pārējo koku sugu sēklu vienība — vismaz no 30 kokiem. Nelielu pārējo koku sugu sēklu vienību sertificē arī tad, ja tā ir ievākta vismaz no 20 kokiem. Sēklu vienība ir neliela, ja dīgtspējīgo un dzīvotspējīgo sēklu skaits nav lielāks par 10000 sēklām;

23.2. sēklu sugas tīrība ir vismaz 99,0 procenti, izņemot radnieciski tuvu koku sugu sēklu piejaukumu. Sēklu sugas tīrību apliecina Valsts meža dienesta Sēklu kontroles laboratorijā vai citā atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” akreditētā sēklu kontroles laboratorijā veikto pārbaužu rezultāti;

23.3. skuju koku kailsakņu stādi nav vecāki par pieciem gadiem;

23.4. ietvarstādi nav vecāki par diviem gadiem;

23.5. parastās priedes stādāmajam materiālam:

23.5.1. skujbires izraisītājs (Lophodermium seditiosum) ir inficējis ne vairāk kā 30 % no parauga skuju masas;

23.5.2. skuju koku dzinumu vēža izraisītājs (Gremmeniella abietina) ir inficējis ne vairāk kā 15 % no parauga kociņu skaita;

23.6. spraudeņi ir vismaz 20 cm gari ar diametru augšgalā vismaz 8 mm un vismaz diviem labi izveidotiem pumpuriem, un spraudeņu koksne nav vecāka par diviem gadiem.

(Grozīts ar MK 19.05.2009. noteikumiem Nr.451)

24. Lai sertificētu materiālu, tā īpašnieks iesniedz Valsts meža dienestā iesniegumu materiāla sertifikācijai. Iesniegumā norāda sēklu vienības vai materiāla partijas izcelsmi un apjomu konkrētās mērvienībās. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

24.1. sēklu vienības vai materiāla partijas izcelsmi apliecinošu dokumentu kopijas;

24.2. Valsts augu aizsardzības dienesta lēmuma kopiju par atļauju lietot augu pasi, ja plānots sertificēt fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu stādāmo materiālu;

24.3. Valsts augu aizsardzības dienesta atzinuma kopiju par materiāla atbilstību šo noteikumu 23.5.apakšpunktā minētajām prasībām (turpmāk - atzinums), ja plānots sertificēt parastās priedes stādāmo materiālu.

(MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā)

25. Iesniegumu sēklu vienības sertifikācijai materiāla īpašnieks iesniedz Valsts meža dienestā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc sēklu ievākšanas un iztīrīšanas beigām.

26. Sertifikāts stādāmajam materiālam, izņemot parastās priedes stādāmo materiālu, un augu daļām ir derīgs:

26.1. līdz kārtējā gada 30.jūnijam, ja stādāmais materiāls sertificēts no 1.janvāra līdz 30.jūnijam;

26.2. līdz nākamā gada 30.jūnijam, ja stādāmais materiāls sertificēts no 1.jūlija līdz 31.decembrim;

26.3. līdz termiņam, ko nosaka Valsts meža dienests atbilstoši materiāla sugas bioloģiskajām īpašībām un materiāla partijas ražošanas metodei, ja sertificē augu daļas.

(MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā)

26.1 Sertifikāts parastās priedes stādāmajam materiālam ir derīgs:

26.1 1. līdz kārtējā gada 30.jūnijam, ja stādāmais materiāls sertificēts no 1.janvāra līdz 30.jūnijam;

26.1 2. līdz nākamā gada 30.jūnijam, ja stādāmo materiālu augu veģetā­cijas miera periodā uzglabā saldētavā regulējama klimata apstākļos un tas sertificēts no 1.jūlija līdz 31.decembrim;

26.1 3. līdz kārtējā gada 31.decembrim, ja stādāmo materiālu augu veģetā­cijas miera periodā uzglabā dabiskos apstākļos un tas sertificēts no 1.jūlija līdz 31.decembrim.

(MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā)

27. (Svītrots ar MK 03.07.2007. noteikumiem Nr.470.)

28. Lai saņemtu šo noteikumu 24.3.apakšpunktā minēto atzinumu, parastās priedes stādāmā materiāla īpašnieks iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu par atzinuma nepieciešamību.

(MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā)

29. Valsts augu aizsardzības dienests paņem pārbaudei parastās priedes stādāmā materiāla paraugus (paraugā ir 100 sējeņu vai stādu, kuri ņemti uz pārbaudāmās platības diagonālēm vienmērīgi izvietotās vietās) un 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 28.punktā minētā iesnieguma saņemšanas izsniedz parastās priedes stādāmā materiāla īpašniekam atzinumu. Atzinums ir derīgs divus mēnešus.

(Grozīts ar MK 03.07.2007. noteikumiem Nr.470)

30. Valsts meža dienests 20 dienu laikā pēc šo noteikumu 24.punktā minētā iesnieguma saņemšanas izsniedz materiāla īpašniekam sertifikātu (4., 5. un 6.pielikums) par katru sertificēto sēklu vienību vai materiāla partiju vai paziņo par atteikumu izsniegt sertifikātu.

31. Informāciju par katru sertificēto sēklu vienību un katru materiāla partiju glabā reģistrā.

32. Ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs meža atjaunošanā vai ieaudzēšanā izmanto tā īpašumā vai valdījumā esošajos mežos iegūtas sēklas vai mežeņus, sertifikāts nav nepieciešams.

VI. Materiāla tirdzniecības un izmantošanas kārtība

32.1 Materiālu ražot (ražošana ir process, kas ietver sēklu vienību vai augu daļu izaudzēšanu, ieguvi, sēklu vienības pārvēršanu par sēklām un stādāmā materiāla izaudzēšanu no sēklām vai augu daļām), tirgot (tirdzniecība ir materiāla piedāvāšana vai izlikšana pārdošanai, pārdošana vai piegāde citai personai, tai skaitā pakalpojuma līguma ietvaros) un importēt drīkst tikai Valsts meža dienesta meža reproduktīvā materiāla piegādātāju reģistrā (turpmāk — piegādātāju reģistrs) reģistrēta persona (piegādātājs ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas nodarbojas ar materiāla ražošanu, tirdzniecību vai importu).

(MK 22.04.2004. noteikumu Nr.413 redakcijā)

32.2 Piegādātājs, kurš normatīvajos aktos par augu karantīnu noteiktajā kārtībā ir reģistrējies Valsts augu aizsardzības dienesta fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā, pirms materiāla ražošanas, tirdzniecības vai importa uzsākšanas rakstiski informē Valsts meža dienestu par plānoto darbību.

(MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā)

32.3 Lai reģistrētos piegādātāju reģistrā, piegādātājs iesniedz Valsts meža dienestā iesniegumu. Iesniegumā norāda šādu informāciju: personas vārds, uzvārds vai nosaukums, personas kods vai reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā, plānotās darbības un produkcijas veidi, ražotņu, noliktavu un tirdzniecības vietu adreses, kontaktinformācija.

(MK 22.04.2004. noteikumu Nr.413 redakcijā)

32.4 Valsts meža dienests piegādātāju:

32.4 1. reģistrē 10 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas;

32.4 2. svītro no reģistra, ja:

32.4 2.1. piegādātājs iesniedz rakstisku iesniegumu par materiāla piegādes pārtraukšanu;

32.4 2.2. Valsts meža dienests konstatē, ka piegādātājs ir svītrots no Uzņēmumu reģistra reģistriem vai pārtraucis materiāla piegādi;

32.4 2.3. piegādātājs neievēro šo noteikumu prasības.

(MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā)

32.5 Ja notikušas izmaiņas šo notikumu 32.3 punktā minētajā informācijā, piegādātājs 14 dienu laikā par to rakstiski informē Valsts meža dienestu.

(MK 22.04.2004. noteikumu Nr.413 redakcijā)

32.6 Meža koku sugu stādāmo materiālu vai augu daļas, kuru izmantošanas mērķis nav mežsaimniecība, atļauts ražot tā, lai to būtu iespējams nodalīt no meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai paredzētā materiāla. Šādu materiālu atļauts tirgot, ja tam pievienota norāde "Nav paredzēts meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai".

(MK 22.04.2004. noteikumu Nr.413 redakcijā)

33. Fiziskās un juridiskās personas materiāla tirdzniecībā un izmantošanā ievēro šādu kārtību:

33.1. nodrošina sēklu vienības vai materiāla partiju identitātes un kvalitātes saglabāšanu;

33.2. kārto informāciju par materiāla izmantošanu;

33.3. ne mazāk kā desmit gadus pēc sēklu vienības vai materiāla partijas realizācijas glabā ar materiālu saistītos dokumentus un pierakstus;

33.4. nodrošina iesaiņojumā esošā materiāla atbilstību etiķetē, sertifikātā vai apliecinājumā norādītajai informācijai;

33.5. informē Valsts meža dienestu pirms materiāla ievākšanas, ja tiek mainīts iesniegumā norādītais materiāla ievākšanas laiks;

33.6. katru gadu līdz 1.februārim rakstiski informē Valsts meža dienestu par iepriekšējā gadā saražoto, ražošanā esošo, pārdoto un iznīcināto sēklu vienību vai materiāla partiju daudzumu.

(Grozīts ar MK 22.04.2004. noteikumiem Nr.413; MK 03.07.2007. noteikumiem Nr.470)

34. Valsts meža dienests, veicot šo noteikumu izpildes uzraudzību, ir tiesīgs:

34.1. apmeklēt materiāla izmantošanas un tirdzniecības vietas to darbības laikā, ievākt paraugus materiāla identitātes pārbaudēm un iepazīties ar attiecīgajiem dokumentiem un pierakstiem;

34.2. apturēt vai aizliegt konkrētas materiāla partijas tirdzniecību vai izmantošanu, ja konstatēts, ka fiziskā vai juridiskā persona nav ievērojusi šo noteikumu 33. vai 37.punktā noteiktās prasības;

34.3. noteikt termiņu trūkumu novēršanai;

34.4. atļaut darbības turpināšanu, ja trūkumi ir novērsti.

(Grozīts ar MK 03.07.2007. noteikumiem Nr.470)

35. Valsts augu aizsardzības dienests pārbauda materiāla atbilstību šajos noteikumos un normatīvajos aktos par augu karantīnu noteiktajām prasībām, vismaz reizi gadā apmeklējot materiāla ražošanas un glabāšanas vietas.

(Grozīts ar MK 03.07.2007. noteikumiem Nr.470)

36. Ja šo noteikumu 35.punktā minētās pārbaudes laikā konstatēts, ka fitosanitārajai kontrolei pakļautais augu stādāmais materiāls atbilst fitosanitā­rajām prasībām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu, Valsts augu aizsardzības dienests pieņem lēmumu par atļauju lietot augu pasi.

(MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā)

37. Atļauts tirgot tikai sertificētu materiālu.

38. Tirgojot materiālu, piegādātājs katram materiāla iepakojumam pievieno etiķeti. Etiķetē papildus šo noteikumu 22.3.apakšpunktā minētajai informācijai norāda šādu informāciju:

38.1. ražotāja nosaukums un reģistrācijas numurs;

38.2. piegādātāja nosaukums un reģistrācijas numurs;

38.3. piegādātais daudzums;

38.4. norāde "provizoriski apstiprināts", ja ieguves avots atestēts šo noteikumu 20.punktā noteiktajā kārtībā;

38.5. norāde, vai materiāls ir veģetatīvi pavairots;

38.6. sēklām papildus norāda šādu pēc starptautiski atzītām metodēm izvērtētu informāciju:

38.6.1. sēklu tīrība (tīro sēklu masas īpatsvars procentos);

38.6.2. tīro sēklu dīgtspēja vai dzīvotspēja (procentos);

38.6.3. 1000 tīru sēklu masa;

38.6.4. dīgtspējīgo vai dzīvotspējīgo sēklu skaits kilogramā (dzīvotspējīgo sēklu skaitu nosaka, ja praktiski nevar noteikt sēklu dīgtspēju). Skaitu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

S = B × G × 100 , kur
M

S – dīgtspējīgo vai dzīvotspējīgo sēklu skaits kilogramā;

B – sēklu tīrība (tīro sēklu masas īpatsvars procentos);

G – dīgtspēja vai dzīvotspēja procentos;

M – 1000 tīru sēklu masa gramos.

(MK 22.04.2004. noteikumu Nr.413 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.05.2009. noteikumiem Nr.451)

38.1 Tirgojot fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu stādāmo materiālu, piegādātājs pievieno vienu no šādiem dokumentiem:

38.1 1. augu pasi - saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu;

38.1 2. apvienoto etiķeti-augu pasi. Tajā papildus šo noteikumu 22.3.apakš­punktā un 38.punktā minētajai informācijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu norāda:

38.1 2.1. nosaukumu - "EK augu pase";

38.1 2.2. valsts kodu - "LV";

38.1 2.3. Valsts augu aizsardzības dienesta abreviatūru - "VAAD";

38.1 2.4. personas reģistrācijas numuru Valsts augu aizsardzības dienesta fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā - "reģ. Nr. VAAD";

38.1 2.5. partijas numuru;

38.1 2.6. apzīmējumu "ZP", ja stādāmais materiāls paredzēts tirdzniecībai aizsargājamā zonā, un tās aizsargājamās zonas kodu, kurā apvienotā etiķete-augu pase ir derīga.

(MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā)

38.2 Šo noteikumu 38.1 2.5.apakšpunktā minēto apvienotās etiķetes-augu pases partijas numuru piešķir piegādātājs. Numuru veido:

38.2 1. tā gada pēdējie divi cipari, kurā veikta materiāla fitosanitārā pārbaude;

38.2 2. Valsts augu aizsardzības dienesta piešķirtais apvienotās etiķetes-augu pases sagatavotāja kods;

38.2 3. kārtas numurs apvienoto etiķešu-augu pasu uzskaites žurnālā.

(MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā)

38.3 Piegādātājs var pievienot šo noteikumu 38.1 2.apakšpunktā minēto apvienoto etiķeti-augu pasi, ja Valsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu pieņēmis lēmumu:

38.3 1. par atļauju lietot augu pasi fitosanitārajai kontrolei pakļautajam augu stādāmajam materiālam;

38.3 2. par atļaujas izsniegšanu piegādātājam sagatavot apvienoto etiķeti-augu pasi, piešķīris apvienotās etiķetes-augu pases sagatavotāja kodu un apstiprinājis apvienotās etiķetes-augu pases paraugu.

(MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā)

38.4 Valsts augu aizsardzības dienests, veicot fitosanitārajai kontrolei pakļautā augu stādāmā materiāla uzraudzību, tā ražošanas, izmantošanas un tirdzniecības vietās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu pārbauda:

38.4 1. stādāmā materiāla atbilstību fitosanitārajām prasībām;

38.4 2. vai reģistrētā persona ievēro šajos noteikumos un normatīvajos aktos par augu karantīnu minētās prasības attiecībā uz:

38.4 2.1. apvienoto etiķešu-augu pasu pievienošanu;

38.4 2.2. sagatavoto un pievienoto apvienoto etiķešu-augu pasu uzskaites žurnāla kārtošanu;

38.4 2.3. ar stādāmā materiāla ražošanu, izplatīšanu vai ievešanu saistīto dokumentu, saņemto augu pasu vai apvienoto etiķešu-augu pasu un Valsts augu aizsardzības dienesta pārbaudes aktu glabāšanu.

(MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā)

38.5 Ja, veicot šo noteikumu 38.4 punktā minēto uzraudzību, Valsts augu aizsardzības dienests konstatē, ka piegādātājs nav ievērojis šajos noteikumos un normatīvajos aktos par augu karantīnu minētās prasības fitosanitārajai kontrolei pakļautajam augu stādāmajam materiālam, Valsts augu aizsardzības dienests ir tiesīgs apturēt vai aizliegt konkrētas partijas tirdzniecību vai izmantošanu un anulēt pieņemto lēmumu par atļauju lietot augu pasi un izsniegto atļauju izgatavot apvienoto etiķeti-augu pasi.

(MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā)

39. Katrai materiāla kategorijai izmanto krāsainu etiķeti vai norādi etiķetē par attiecīgo krāsu:

39.1. dzeltena — kategorijai "ieguves vieta zināma";

39.2. zaļa — kategorijai "atlasīts";

39.3. sārta — kategorijai "uzlabots";

39.4. zila — kategorijai "pārāks".

40. Sēklas to ievākšanas gadā atļauts pārdot vai piegādāt citai personai, nenorādot etiķetē informāciju par dīgtspēju. Minēto informāciju piegādātājs rakstiski paziņo saņēmējam pēc dīgtspējas pārbaužu veikšanas, bet ne vēlāk kā mēnesi pēc sēklu pārdošanas vai piegādes citai personai.

41. Ja piegādātājam un saņēmējam radušās domstarpības par sēklu kvalitātes atbilstību etiķetē norādītajiem kvalitātes rādītājiem, saistoši ir Valsts meža dienesta Sēklu kontroles laboratorijā veikto pārbaužu rezultāti, kas iegūti atbilstoši starptautiski atzītām metodēm.

(Grozīts ar MK 19.05.2009. noteikumiem Nr.451)

42. Sēklas atļauts tirgot tikai iesaiņojumā, kas ir noslēgts un aizzīmogots tā, lai to bez aizzīmogojuma sabojāšanas nevarētu atvērt.

43. Pēc rakstiskas saskaņošanas ar Valsts meža dienestu sēklu vienības vai materiāla partijas atļauts apvienot, ja materiāls ir ievākts:

43.1. dažādos ražas gados vienā materiāla ieguves avotā;

43.2. dažādās mežaudzēs, kas atrodas vienā ieguves apgabalā, un materiāls atbilst kategorijai "ieguves vieta zināma";

43.3. plantācijās ar vienādu tajās iegūtā materiāla izmantošanas teritoriju.

(Grozīts ar MK 19.05.2009. noteikumiem Nr.451)

44. Apvienotās sēklu vienības vai materiāla partijas īpašnieks ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc apvienošanas vai sēklu ieguves no sēklu vienības un iztīrīšanas pabeigšanas iesniedz Valsts meža dienestā iesniegumu materiāla sertifikācijai.

(MK 19.05.2009. noteikumu Nr.451 redakcijā)

45. Ja apvienots dažādu kategoriju materiāls, tam nosaka maisījumā iekļautā zemākās kategorijas materiāla kategoriju.

46. Meža atjaunošanas un ieaudzēšanas vietai piemērotie materiāla ieguves apgabali kategorijai "ieguves vieta zināma" un kategorijai "atlasīts" ir šādi:

46.1. visu sugu autohtonas izcelsmes un vietējās izcelsmes materiāls ir vispiemērotākais ieguves apgabalam, kurā tas iegūts;

46.2. parastās priedes Austrumu ieguves apgabalā iegūtais materiāls ir piemērots arī Rietumu ieguves apgabalam;

46.3. parastās egles Austrumu ieguves apgabalā iegūtais materiāls ir piemērots arī Rietumu un Centrālajam ieguves apgabalam;

46.4. parastās egles Centrālajā ieguves apgabalā iegūtais materiāls ir piemērots arī Rietumu ieguves apgabalam;

46.5. kārpainā bērza un pūkainā bērza Austrumu ieguves apgabalā iegūtais materiāls ir piemērots arī Rietumu ieguves apgabalam.

(Grozīts ar MK 19.05.2009. noteikumiem Nr.451)

46.1 Atzinumu par citās valstīs iegūta materiāla piemērotību meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai Latvijā sniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem un novērojumiem vai novērojumiem mežsaimniecības praksē par attiecīgā reproduktīvā materiāla izdzīvošanu un attīstību. Izmaksas, kas saistītas ar atzinuma sniegšanu, sedz materiāla īpašnieks saskaņā ar savstarpēju līgumu.

(MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā)

47. Kategorijas "uzlabots" un kategorijas "pārāks" materiāla piemērotību meža atjaunošanas un ieaudzēšanas vietai nosaka, reģistrējot ieguves avotu.

48. Meža atjaunošanas vai ieaudzēšanas vietai nepiemērota materiāla izmantošana ir atļauta ar ikreizēju rakstisku Valsts meža dienesta atļauju, ja tirgū nav pieejams piemērotas izcelsmes materiāls.

(MK 19.05.2009. noteikumu Nr.451 redakcijā)

48.1 Ar Valsts meža dienesta ikreizēju rakstisku atļauju meža atjaunošanā vai ieaudzēšanā atļauts izmantot materiālu, kas neatbilst šo noteikumu 22.1., 22.2. un 22.3.apakš­punktā noteiktajām prasībām un ir paredzēts zinātnisko pētījumu veikšanai, selekcijai vai ģenētisko resursu saglabāšanai.

(MK 22.04.2004. noteikumu Nr.413 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.05.2009. noteikumiem Nr.451)

49. (Svītrots ar MK 22.04.2004. noteikumiem Nr.413.)

50. (Svītrots ar MK 22.04.2004. noteikumiem Nr.413.)

50.1 Ievedamā materiāla kontroli ievešanas punktā veic Pārtikas un veterinārais dienests. Tas pārbauda fitosanitārās prasības un dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Pārtikas un veterinārā dienesta darbību, kā arī atļauju materiāla ievešanai (7.pielikums).

(MK 08.09.2009. noteikumu Nr.1011 redakcijā)

50.2 Ievedamajam materiālam attiecīgā muitas iestāde noformē muitas procedūru saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta pieņemto lēmumu.

(MK 08.09.2009. noteikumu Nr.1011 redakcijā)

51. Lai saņemtu atļauju materiāla ievešanai, piegādātājs Valsts meža dienestā iesniedz iesniegumu. Iesniegumā norāda plānotā ievedamā materiāla sugu, izcelsmi, veidu, daudzumu, ražotāju, izmantošanas mērķi, vietu, plānoto ievešanas laiku un kravu skaitu. Materiāla partijai, kuru tālāk plānots pārvietot uz citu dalībvalsti, papildus norāda kravas saņēmēju. Iesniegumam pievieno:

51.1. sertifikāta kopiju vai dokumenta ar ievedamā materiāla sertifikāta numuru kopiju, ja materiālu plāno ievest no Eiropas Savienības dalībvalsts;

51.2. attiecīgās valsts atbildīgās institūcijas izsniegtu materiāla izcelsmi apstiprinoša dokumenta kopiju, ja materiālu plānots ievest no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts;

51.3. atzinumu par citās valstīs iegūta materiāla piemērotību meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai Latvijā saskaņā ar šo noteikumu 46.1 punktu, ja materiāla izmantošanas mērķis ir meža atjaunošana vai ieaudzēšana;

51.4. ja Latvijā ievedamā materiāla izmantošanas mērķis ir pārvietošana uz citu dalībvalsti, - šīs dalībvalsts atbildīgās institūcijas izsniegtu ievešanas atļauju.

(MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.05.2009. noteikumiem Nr.451)

51.1 Valsts meža dienests 20 dienu laikā pēc piegādātāja iesnieguma saņemšanas izsniedz rakstisku atļauju materiāla ievešanai katrai materiāla partijai, ja kravā ir viena vai vairākas partijas, vai katrai vienas materiāla partijas kravai, kuru paredzēts ievest vienā paņēmienā, vai atteikumu atļaujas izsnieg­šanai.

(MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā)

52. (Svītrots ar MK 03.07.2007. noteikumiem Nr.470.)

52.1 Valsts meža dienests atļauju materiāla ievešanai neizsniedz, ja:

52.1 1. ievešanas galamērķis ir izmantošana meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai, bet materiāls pēc izcelsmes nav piemērots vietējiem apstākļiem saskaņā ar šo noteikumu 46.1 punktā minēto atzinumu;

52.1 2. materiāls ir iegūts valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk – trešā valsts), un Eiropas Komisija nav atzinusi tā līdzvērtīgumu vai nav pilnvarojusi dalībvalstis pieņemt lēmumu par garantijām attiecībā uz ieguves avota apstiprināšanu un materiāla tirdzniecībai paredzēto ražošanas pasākumu veikšanu trešajā valstī.

(MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.05.2009. noteikumiem Nr.451)

52.2 Piegādātājs lēmumu par atteikumu izsniegt ievešanas atļauju mēneša laikā pēc tā pieņemšanas var apstrīdēt Valsts meža dienesta likumā noteiktajā kārtībā.

(MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā)

52.3 Piegādātājs 14 dienu laikā pēc materiāla pārvietošanas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti rakstiski informē Valsts meža dienestu par veikto darījumu un norāda nosūtītā materiāla sertifikāta numuru, daudzumu, nosūtī­šanas datumu, piegādātāja dokumenta numuru, saņēmēja nosaukumu un adresi.

(MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā)

52.4 Valsts meža dienests informē Eiropas Komisiju un Eiropas Savienī­bas dalībvalstis par pieņemtajiem lēmumiem ievest vai neievest materiālu Eiropas Savienībā un Latvijā no trešajām valstīm.

(MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā)

VII. Noslēguma jautājumi

53. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta noteikumus Nr.367 "Noteikumi par meža reproduktīvo materiālu" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 123.nr.).

54. Šo noteikumu 13.2.apakšpunktā noteiktās prasības neattiecas uz plantācijām, kuras ierīkotas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās.

55. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ievāktā tirdzniecībai paredzētā materiāla īpašnieks sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās iesniedz Valsts meža dienestā materiāla sertifikācijas iesniegumu.

56. Materiāla īpašnieks 30 dienu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā rakstiski informē Valsts meža dienestu par augu daļu un stādāmā materiāla daudzumu, kas atrodas ražošanā vai glabāšanā un kura audzēšana ir uzsākta pirms 2004.gada 27.maija no sēklām vai augu daļām, kas nav sertificētas atbilstoši šo noteikumu prasībām. Iesniegumam pievieno sēklu vai augu daļu izcelsmi un iegādi apstiprinošu dokumentu kopijas.

(MK 22.04.2004. noteikumu Nr.413 redakcijā)

57. "Ieguves vieta zināma" kategorijas materiālu, kas ievākts ieguves avotā, kurš atbilstoši šo noteikumu prasībām tiek reģistrēts kategorijas "atlasīts", "uzlabots" vai "pārāks" materiāla ieguvei, atļauts sertificēt atbilstošajai kategorijai, ja ir ņemtas vērā šo noteikumu 22.punktā noteiktās prasības.

(MK 22.04.2004. noteikumu Nr.413 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 1999/105/EC.

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministrs M.Roze
1.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.648
Kategorijas "ieguves vieta zināma" materiāla ieguvei paredzēta ieguves avota atestācijas kritēriji un rādītāji

Nr.p.k.

Kritēriji

Rādītāji

1.

Vispārīgie — ieguves avota atrašanās vieta

atsevišķs ieguves apgabals

2.

Mežaudzei:

 

2.1.

platība

ne mazāka par 1,0 ha

2.2.

attiecīgās koku sugas īpatsvars mežaudzes sastāvā, ja paredzēts ievākt sēklas

ne mazāk par 40 %

2.3.

produktivitāte un kvalitāte

ne zemāka par attiecīgajam augšanas apstākļu tipam raksturīgo

2.4.

slimību un kaitēkļu bojāto koku skaits

ne vairāk par 10 % no kopējā koku skaita

3.

Atsevišķiem kokiem — minimālais koku skaits

parastajai priedei, parastajai eglei, kārpainajam bērzam un pūkainajam bērzam — 50 koku, pārējām koku sugām — 30 koku

Zemkopības ministrs M.Roze
2.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.648
Kategorijas "atlasīts" materiāla ieguvei paredzēta ieguves avota atestācijas kritēriji un rādītāji

Nr. p.k.

Kritēriji

Vērtējamās koku sugas kokus raksturojošie rādītāji

1

2

3

1.

Izcelsme

Ar vēsturiskām liecībām vai citām metodēm nosaka, vai mežaudze ir autohtona, vietējā, alohtona vai arī tās izcelsme ir nezināma. Alohtonam materiāla ieguves avotam norāda izcelsmi, ja tā ir zināma

2.

Izolācija

Mežaudze atrodas ne mazāk kā 500 m attālumā no tās pašas koku sugas zemas kvalitātes un alohtonām mežaudzēm vai no tādu radniecīgu koku sugu vai pasugu mežaudzēm, kas var veidot hibrīdus ar atbilstošo koku sugu. Zemas kvalitātes mežaudze ir tāda mežaudze, kurā vērtējamās koku sugas mazvērtīgo un slimību bojāto koku (ja slimību izraisītāji jebkurā attīstības stadijā var ietekmēt atestējamo mežaudzi) īpatsvars pārsniedz 25 % no vērtējamās koku sugas koku skaita valdaudzē

3.

Populācijas efektīvais lielums

Atlasītie koki mežaudzē izvietoti vienā vai vairākās koku grupās un ir iespējama to savstarpējā apputeksnēšanās.

Kopējais atlasīto koku skaits priežu, egļu un bērzu mežaudzēs nav mazāks par 100 kokiem. Pārējām koku sugām minimālais atlasīto koku skaits ir 30

4.

Vecums un attīstība

Atlasītie koki mežaudzē ir tādā vecumā un attīstības pakāpē, kas ļauj skaidri noteikt to morfoloģiskās pazīmes

5.

Viendabīgums

Mežaudze ir viendabīga pēc koku individuālajām morfoloģiskajām pazīmēm. Ja materiāla izmantošanas mērķis ir tradicionālā mežsaimniecība, vērtējamās koku sugas mazvērtīgo koku skaits nepārsniedz 5 % no kopējā vērtējamās koku sugas koku skaita valdaudzē. Mazvērtīgie koki ir koki ar dakšveida zarojumu vai dubultgalotni, padēlu, slotveida zarojumu, ļoti resniem zariem, vairāk par diviem būtiskiem līkumiem (pieci centimetri uz vienu metru) stumbra pirmajā un otrajā trešdaļā, stumbriem ar spirālveida šķiedru

6.

Piemērošanās spēja

Mežaudze ir piemērota ieguves apgabala ekoloģiskajiem apstākļiem

7.

Veselības stāvoklis un rezistence

Slimību un kaitēkļu bojāto vērtējamās koku sugas koku skaits mežaudzē nepārsniedz 5 % no kopējā vērtējamās koku sugas koku skaita valdaudzē. Par bojātiem uzskata slimību un kaitēkļu novājinātus kokus ar acīmredzamām vainaga defoliācijas vai pieauguma stagnācijas pazīmēm, kokus ar stumbra vai zaru vēža brūcēm. Mežaudze ir salīdzinoši izturīga pret nelabvēlīgiem klimatiskajiem un ekoloģiskajiem apstākļiem

8.

Audzes krāja

Vērtējamās koku sugas koku krāja vismaz par 20 % pārsniedz vidējo krāju attiecīgajā vecumā līdzīga koku sugu sastāva mežaudzē līdzīgos ekoloģiskajos un apsaimniekošanas apstākļos

9.

Koksnes kvalitāte

Atlasīto koku koksnes kvalitāte atbilst izvēlētajam materiāla izmantošanas mērķim

10.

Stumbra forma vai koka kvalitāte

Atlasīto koku morfoloģiskās pazīmes atbilst izvēlētajam materiāla izmantošanas mērķim.

Ja materiāla izmantošanas mērķis ir tradicionālā mežsaimniecība, tad atlasītajiem kokiem ir šādas morfoloģiskās un fenoloģiskās pazīmes:

1) taisns, cilindriskas formas, dabiski labi atzarojies stumbrs;

2) smalki zari ar leņķi attiecībā pret stumbru skuju kokiem 75-90o un lapu kokiem 55-90o;

3) šauri piramidālas, ovālas vai cilindriskas formas vainags;

4) koka augstums un caurmērs nav mazāks par vidējo caurmēru mežaudzē;

5) eglei — samērā vēlu plaukstoši koki ar nokareno vai sukveida zarojuma tipu;

6) bērzam — koki ar samērā garu veģetācijas periodu;

7) ozolam, osim — samērā vēlu plaukstoši koki;

8) apsei — koki ar zaļas krāsas mizu.

Atlasītajiem kokiem nav pieļaujamas mazvērtīgo koku morfoloģiskās pazīmes

Zemkopības ministrs M.Roze
2.1pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.648
Meža reproduktīvā materiāla ieguvei izmantojamās koku sugas

(Pielikums MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā)

1.

Vietējās meža reproduktīvā materiāla ieguvei nozīmīgās koku sugas:

1.1.

parastā priede

Pinus sylvestris L.

1.2.

parastā egle

Picea abies Karst.

1.3.

kārpainais bērzs

Betula pendula Roth.

1.4.

pūkainais bērzs

Betula pubescens Ehrh.

2.

Pārējās vietējās un introducētās koku sugas un to hibrīdi:

2.1.

parastā apse

Populus tremula L.

2.2.

melnalksnis

Alnus glutinosa Gaertn.

2.3.

parastais osis

Fraxinus excelsior L.

2.4.

parastais ozols

Quercus robur L.

2.5.

parastā liepa

Tilia cordata Mill.

2.6.

parastā kļava

Acer platanoides L.

2.7.

parastā goba

Ulmus glabra Huds.

2.8.

parastā vīksna

Ulmus laevis Pall.

2.9.

baltalksnis

Alnus incana Moench.

2.10.

parastais skābardis

Carpinus betulus L.

2.11.

mežābele

Malus sylvestris (L.) Mill.

2.12.

meža bumbiere

Pyrus pyraster Burgsd.

2.13.

Eiropas dižskābardis

Fagus sylvatica L.

2.14.

Menzīsa duglāzija

Pseudotsuga menziesii Franco.

2.15.

saldais ķirsis

Prunus avium L.

2.16.

vītolu sugas

Salix spp.

2.17.

baltegļu sugas

Abies spp.

2.18.

lapegļu sugas un to hibrīdi

Larix spp.

2.19.

pīlādžu sugas

Sorbus spp.

2.20.

valriekstu sugas

Juglans spp.

2.21.

ievu sugas

Padus spp.

2.22.

zirgkastaņu sugas

Aesculus spp.

2.23.

citas apšu un papeļu sugas un to hibrīdi

Populus spp.

2.24.

citas liepas

Tilia spp.

2.25.

citas kļavas

Acer spp.

2.26.

citi oši

Fraxinus spp.

2.27.

citas priedes

Pinus spp.

2.28.

citas egles

Picea spp.

2.29.

citi ozoli

Quercus spp.

2.30.

citi bērzi un to hibrīdi

Betula spp.

2.31.

citi alkšņi un to hibrīdi

Alnus spp.

2.32.

citas gobas un vīksnas

Ulmus spp.

3.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.648

(Pielikums MK 19.05.2009. noteikumu Nr.451 redakcijā)

Vietējo meža reproduktīvā materiāla ieguvei nozīmīgo meža koku sugu materiāla ieguves apgabali

1. Parastā priede. 

2. Parastā egle.

3. Kārpainais bērzs un pūkainais bērzs.

4.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.648

(Pielikums MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā)

No atsevišķiem kokiem vai mežaudzēm iegūta meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikāts

06.JPG (91532 bytes)

07.JPG (28357 bytes)

5.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.648

(Pielikums MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā)

No sēklu ieguves plantācijām vai ģimeņu vecākiem iegūta meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikāts

08.JPG (41645 bytes)

09.JPG (76312 bytes)

10.JPG (36765 bytes)

6.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.648

(Pielikums MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā)

No kloniem vai klonu maisījumiem iegūta meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikāts

11.JPG (64926 bytes)

12.JPG (54057 bytes)

7.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.648

(Pielikums MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā)

Atļauja meža reproduktīvā materiāla ievešanai

13.JPG (61645 bytes)

PIEZĪMES:

MK 19.05.2009. noteikumu Nr.451 "Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumos Nr.648 “Noteikumi par meža reproduktīvo materiālu”" 2.punkts:

"2. Šo noteikumu 1.3. un 1.14.apakšpunktā minētās prasības var nepie­mērot meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai 2009.gadā, ja līgums par stādāmā materiāla piegādi ir noslēgts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. Šā punkta izpratnē materiāla piegādes līgums ir arī līgums starp valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” struktūrvienībām."
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 648Pieņemts: 19.11.2003.Stājas spēkā: 26.11.2003.Zaudē spēku: 24.04.2013.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 165, 25.11.2003.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
81329
{"selected":{"value":"12.09.2009","content":"<font class='s-1'>12.09.2009.-23.04.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"12.09.2009","iso_value":"2009\/09\/12","content":"<font class='s-1'>12.09.2009.-23.04.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.05.2009","iso_value":"2009\/05\/27","content":"<font class='s-1'>27.05.2009.-11.09.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.07.2007","iso_value":"2007\/07\/07","content":"<font class='s-1'>07.07.2007.-26.05.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2004","iso_value":"2004\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2004.-06.07.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.11.2003","iso_value":"2003\/11\/26","content":"<font class='s-1'>26.11.2003.-30.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
12.09.2009
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva