Medību likums

UZMANĪBU! Vietnei pielāgotais Google meklētājs (ātrais meklētājs) meklēšanas rezultātos šobrīd neietver daļu tiesību aktu. Problēma tiek risināta, tomēr lūdzam ņemt vērā, ka tiešā veidā Google meklētāja darbību ietekmēt nevaram. Aicinām izmantot vietnes izvērsto meklētāju.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Medību likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) limitētie medījamie dzīvnieki — dzīvnieki, kuru medīšanai tiek noteikts pieļaujamais nomedīšanas apjoms;

2) medību atļauja — dokuments, kas ļauj norādītajā vietā nomedīt konkrētu skaitu limitēto medījamo attiecīgo sugu dzīvnieku;

3) medību iecirknis — vienlaidu medību platība, kuru apsaimnieko viens medību tiesību lietotājs;

4) medību platība — medījamo dzīvnieku brīvai dzīvošanai derīgā un medībām izmantojamā platība;

5) medību produkcija — medību procesā iegūtās medību trofejas, gaļa un subprodukti;

6) medību resursi — visi Latvijas teritorijā medījamie dzīvnieki;

6¹) medību resursu ilgtspējīga apsaimniekošana — medījamo dzīvnieku populācijas un apdzīvotās vides un ar to saistīto dabas resursu apsaimniekošana tādā veidā, lai saglabātu medību resursu bioloģisko daudzveidību un atjaunošanās spēju, nodrošinot medību resursus nākamajām paaudzēm, kā arī veicinātu medījamo dzīvnieku aizsardzību, ņemot vērā saimnieciskās, sociālās un vides intereses un neapdraudot dabas aizsardzības pasākumu īstenošanu medījamo dzīvnieku sugu izplatības teritorijā;

7) medību rīki — lamatas, slazdi vai citi rīki, kas izmantojami medījamo dzīvnieku medīšanai;

8) medību saimniecība — dabas resursu apsaimniekošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina šo resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

9) medību tiesības — tiesības zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam savā zemes gabalā medīt šajā likumā un medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Medību tiesības zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var izmantot pats vai nodot citai personai;

9¹) medību tiesību īpašnieks — zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kura īpašumā vai valdījumā esošajā zemes gabalā ietilpst medību platības;

10) medību tiesību lietotājs — fiziskā vai juridiskā persona, uz kuras vārda reģistrēts medību iecirknis;

11) medību trofejas — medījamo dzīvnieku ragi kopā ar galvaskausu (augšžokli vai pieres kaulu), ilkņi, galvaskausi un ādas;

12) medījamie dzīvnieki — savvaļas sugu zīdītāji un putni, tai skaitā migrējošie, kurus medī saskaņā ar medības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, un šo sugu dzīvnieki, kurus tur iežogotās platībās savvaļai līdzīgos apstākļos;

13) mednieka sezonas karte — dokuments, kas konkrētajā medību sezonā dod tiesības medīt ar medību šaujamieročiem un medību rīkiem;

14) mednieks — persona, kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi mednieka apliecību;

15) nelimitētie medījamie dzīvnieki — dzīvnieki, kuru medīšanai netiek noteikts pieļaujamais nomedīšanas apjoms;

16) diennakts tumšais laiks — laikposms, kas sākas divas stundas pēc saulrieta un beidzas divas stundas pirms saullēkta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2012., 20.06.2013. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

2.pants. Likuma mērķis ir reglamentēt medību saimniecības pamatnoteikumus.

3.pants. (1) Medības ir darbību kopums vai atsevišķas darbības, kad, izmantojot medību šaujamieročus, rīkus vai paņēmienus, tiek izsekoti vai meklēti, ķerti, sagūstīti, ievainoti vai nonāvēti medījamie dzīvnieki.

(2) Medībām pielīdzināma:

1) iežogotā platībā savvaļai līdzīgos apstākļos turētu medījamo dzīvnieku nonāvēšana, izmantojot medību šaujamieročus un medību rīkus. Uz iežogotā platībā savvaļai līdzīgos apstākļos turētu medījamo dzīvnieku nonāvēšanu attiecas tikai medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās drošības prasības;

2) izbēgušu nebrīvē audzētu dzīvnieku nonāvēšana medību platībās (pēc dzīvnieku īpašnieka rakstveida lūguma medību tiesību lietotājam), izmantojot medību šaujamieročus un medību rīkus;

3) klaiņojošu mājas (istabas) dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošos starptautiskos līgumus un citus normatīvos aktus.

(2¹) Ja medījamie dzīvnieki apdraud sabiedrisko kārtību un drošību vai rada postījumus, medīt pilsētu teritorijā atļauts saskaņā ar pašvaldības noteikto kārtību. Pašvaldība izdod saistošos noteikumus par medībām pilsētā, nosakot teritorijas (zonas), kurās atļauts medīt, un, ja nepieciešams, papildus medību jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem nosakot arī medībās izmantojamos rīkus, līdzekļus, metodes, paņēmienus un drošības nosacījumus.

(3) Medīt aizliegts:

1) (izslēgts ar 11.11.2021. likumu);

2) kapsētās;

3) vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, izņemot:

a) nelimitēto medījamo dzīvnieku medības, kurās piedalās medību tiesību īpašnieks vai tā rakstveidā pilnvarota persona,

b) nelimitēto medījamo dzīvnieku medības publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā,

c) ievainota medījamā dzīvnieka izsekošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

4) citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

(4) Medījamo dzīvnieku sugas, medību termiņus, kā arī gadījumus, kad iespējamas medības ārpus medību termiņiem, nosaka Ministru kabinets. Medījamo putnu medību termiņus nenosaka to vairošanās periodā vai citā sugu attīstībai svarīgā posmā.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts meža dienests ir tiesīgs mainīt medību termiņus zīdītājiem, kā arī noteikt papildu ierobežojumus vai atvieglojumus medību organizēšanai atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim, dzīvnieku nodarītajiem postījumiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem un fenoloģiskajai situācijai.

(6) Ja nevar rast citu pieņemamu risinājumu, medījamo putnu sugu indivīdus ārpus noteiktā medību termiņa atļauts iegūt, ja tas nekaitē attiecīgās sugas populācijai, saņemot ikreizēju atļauju, šādos nolūkos:

1) sabiedrības veselības aizsardzības un drošības interesēs;

2) lidojumu drošības interesēs;

3) lai nepieļautu būtiskus postījumus kultūraugiem, lauksaimniecības dzīvniekiem, mežiem, zivsaimniecībai un ūdeņiem;

4) lai aizsargātu floru un faunu;

5) pētniecībai un mācībām, veicot populācijas atjaunošanu, sugu reintrodukciju un šim nolūkam nepieciešamo pavairošanu;

6) atsevišķu putnu sagūstīšanai, turēšanai vai citādai saprātīgai izmantošanai stingri kontrolētos apstākļos un izlases veidā.

(7) Šā panta sestajā daļā minētajos gadījumos Dabas aizsardzības pārvalde izsniedz atļauju nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, medīšanai vai turēšanai nebrīvē atbilstoši normatīvajiem aktiem par atļaujas izsniegšanu nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai un par izsniegtajām atļaujām informē Valsts meža dienestu.

(8) Kārtību, kādā pieļaujama savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošana, un gadījumus, kad tā pieļaujama, nosaka Ministru kabinets.

(20.06.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

4.pants. (1) Savvaļā dzīvojošie medījamie dzīvnieki kļūst par fizisko un juridisko personu īpašumu tikai pēc tam, kad tie ir nomedīti šajā likumā un citos medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Medījamie dzīvnieki, ko tur iežogotā platībā savvaļai līdzīgos apstākļos, kā arī iežogotā platībā dzimušie medījamie dzīvnieki ir tās fiziskās vai juridiskās personas īpašums, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi atļauju savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku turēšanai nebrīvē konkrētajā platībā.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

5.pants. (1) Medījamos dzīvniekus un medību produkciju aizliegts piesavināties.

(2) Nomedītā dzīvnieka pārvietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

6.pants. Medību resursi izmantojami tā, lai nodrošinātu medījamo dzīvnieku sugu populāciju, genofonda un medījamo dzīvnieku apdzīvotās vides aizsardzību un saglabāšanu. Medījamo putnu sugu resursus izmanto tā, lai putnu medības neapdraudētu dabas aizsardzības pasākumu īstenošanu šo sugu izplatības teritorijā. Medību praksē ievēro medījamo dzīvnieku saprātīgas izmantošanas un ekoloģiski līdzsvarotas kontroles principus, medījamo dzīvnieku, tai skaitā migrējošo putnu, populācijas lielumu.

(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2012.)

7.pants. Medību sezona ir periods no 1.aprīļa līdz nākamā gada 31.martam.

8.pants. Ministru kabinets nosaka:

1) medību vadītāja pienākumus un tiesības;

2) šķirnes medību suņu apzīmēšanas kārtību un izmantošanu medībās;

3) kārtību, kādā rīkojas ar medījamiem dzīvniekiem, kuru bojāejas iemesls nav medīšana, ķeršana vai turēšana nebrīvē.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

9.pants. (1) Medību norises kārtību savā medību iecirknī nosaka medību tiesību lietotājs.

(2) Valsts robežsardzes struktūrvienība ir tiesīga aizliegt vai pārtraukt medības medību iecirknī vai tā daļā, kas atrodas pierobežas joslas teritorijā, ja minētajā teritorijā ir noteikta pastiprināta robežkontrole, ārkārtas situācija, izņēmuma stāvoklis vai Valsts robežsardze rīko taktiskās mācības, nekavējoties informējot par to medību tiesību lietotāju.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

10.pants. (1) Medījamos dzīvniekus atļauts ķert savvaļā, ievest Latvijā, izmantot šķirnes medību suņu apmācībā vai zinātniskajā pētniecībā, turēt nebrīvē, kā arī izlaist savvaļā, ja saņemta Valsts meža dienesta ikreizēja atļauja.

(2) Kārtību, kādā izsniedz un anulē atļaujas medījamo dzīvnieku ķeršanai savvaļā, ievešanai Latvijā, izmantošanai šķirnes medību suņu apmācībā vai zinātniskajā pētniecībā, turēšanai nebrīvē un izlaišanai savvaļā, nosaka Ministru kabinets.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

11.pants. (1) Nemedījamos savvaļas dzīvniekus drīkst iegūt, medīt vai turēt nebrīvē, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes ikreizēja atļauja.

(2) Kārtību, kādā izsniedz un anulē atļaujas nemedījamo savvaļas dzīvnieku iegūšanai, medīšanai vai turēšanai nebrīvē, nosaka Ministru kabinets.

(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2012.)

II nodaļa
Mednieka apliecība un tiesības medīt

12.pants. Mednieka apliecība ir dokuments, kas nepieciešams, lai saņemtu medību atļauju, mednieka sezonas karti un medību šaujamieroča iegādes atļauju, kā arī drīkstētu medīt šajā likumā un citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

13.pants. (1) Medīt ar medību šaujamieročiem drīkst mednieki, kuriem ir Valsts policijas iestādes izsniegta medību šaujamieroča glabāšanas atļauja.

(2) Medību šaujamieroča un medību munīcijas izmantošanas kārtību, kā arī medībās ievērojamās drošības prasības nosaka Ministru kabinets.

(3) Medību rīku un lielas enerģijas pneimatisko ieroču izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2013. un 24.10.2019. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2019.)

14.pants. (1) Mednieka vai medību vadītāja apliecību Valsts meža dienests izsniedz personām, kas nokārtojušas attiecīgu eksāmenu mednieku eksaminācijas komisijā.

(2) Mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu un eksaminācijas kārtību, kā arī kārtību, kādā izsniedz, apmaina un anulē mednieka apliecības, medību vadītāja apliecības un atļauju ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā, un kārtību, kādā atjauno un izsniedz jaunus vai atsakās atjaunot medību dokumentus, nosaka Ministru kabinets.

(09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

15.pants. (1) Mednieku un medību vadītāju kandidātu eksamināciju veic Valsts meža dienests.

(2) Kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par mednieku un medību vadītāju kandidātu eksamināciju, kā arī nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets.

(09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 10.punktu)

16.pants. Ārzemniekiem, kuriem nav Valsts meža dienesta izsniegtas mednieka apliecības, atļauts medīt Latvijas teritorijā, un viņi ir tiesīgi izmantot medību šaujamieročus un medību rīkus medībās, ja ir attiecīgās ārvalsts kompetentas institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības medīt savā valstī, un viņi Valsts meža dienestā ir saņēmuši atļauju ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

17.pants. (1) Medību iecirkni reģistrē, ja tajā iekļaujamās medību platības nav mazākas par:

1) 350 hektāriem, ja medību iecirkni reģistrē medību tiesību īpašnieks vai medību tiesību īpašnieki, kuru medību platības atrodas blakus un kuri noslēguši savstarpēju līgumu par kopīgu medību tiesību izlietojumu;

2) 1000 hektāriem, ja medību iecirkni reģistrē medību tiesību lietotājs.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) medību iecirkņu izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, kā arī kritērijus medību platību atzīšanai par vienlaidu medību platību;

2) medību tiesību apriti, nosakot to nodošanas kārtību un minimālo termiņu, šo tiesību īstenošanas, kā arī atcelšanas kārtību;

3) kārtību, kādā nosaka maksu un maksas atvieglojumus par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās.

(20.06.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. un 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2023.)

17.¹ pants. (1) Militāro poligonu teritorijās spēkā esošos līgumus par medību tiesību nodošanu, kas noslēgti ar akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži", līdz attiecīgo nekustamo īpašumu vai to daļu atsavināšanai vai valsts zemes valdītāja maiņai no Zemkopības ministrijas uz Aizsardzības ministriju, pamatojoties uz pušu vienošanos, var pārjaunot vai papildināt ar noteikumiem, kas nepieciešami Nacionālo bruņoto spēku vajadzību nodrošināšanai.

(2) Līdz attiecīgo nekustamo īpašumu vai to daļu atsavināšanai Aizsardzības ministrija var pieņemt lēmumu iekļaut militāro poligonu teritorijās spēkā esošajos līgumos par medību tiesību nodošanu īpašus noteikumus, kas nepieciešami Nacionālo bruņoto spēku vajadzību nodrošināšanai. Šāds lēmums ir vispārīgais administratīvais akts, un tas publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto līgumu termiņa beigās tos var pagarināt uz termiņu, kas nav ilgāks par 10 gadiem, neveicot medību tiesību izsoli.

(22.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2023.)

18.pants. Publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus atļauts medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kura medību iecirknī atrodas attiecīgā ūdenstilpe. Kārtību, kādā publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medī nelimitēto medījamo sugu dzīvniekus, nosaka Ministru kabinets.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

III nodaļa
Medību platības, nomedīšanas apjoms un medību atļauja

19.pants. (1) Minimālās medību platības, kurās ir atļauts medīt medījamos dzīvniekus attiecīgajā medību iecirknī, ir šādas:

1) stirnu un meža cūku medībām — ne mazāk kā 350 hektāru, ieskaitot šādas zemes kategorijas: lauksaimniecībā izmantojamā zeme, mežs, krūmājs, purvs, ūdens objektu zeme (izņemot ezerus) un pārējā zeme, izņemot līnijveida funkcionējošus infrastruktūras objektus, kas nodalīti kā atsevišķa zemes vienība;

2) (izslēgts ar 11.11.2021. likumu);

2¹) staltbriežu govju un teļu medībām — ne mazāk kā 1000 hektāru, ieskaitot tikai meža masīvus vai to daļas un atsevišķus meža gabalus (pudurus), krūmājus un purvus;

3) staltbriežu buļļu medībām — ne mazāk kā 2000 hektāru, ieskaitot tikai meža masīvus vai to daļas un atsevišķus meža gabalus (pudurus), krūmājus un purvus;

4) aļņu medībām — ne mazāk kā 2500 hektāru, ieskaitot tikai meža masīvus vai to daļas un atsevišķus meža gabalus (pudurus), krūmājus un purvus.

(2) (Izslēgta ar 20.06.2013. likumu)

(3) Ja medību iecirknis neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, medību tiesību lietotāji var slēgt savstarpējus līgumus par limitēto medījamo dzīvnieku medīšanas organizēšanu blakus esošajos medību iecirkņos. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir savstarpēja vienošanās par sadarbības līguma pušu medību iecirkņu kopējām robežām. Limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu nosaka līgumā norādītajai kopējai medību platībai.

(4) (Izslēgta ar 20.06.2013. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 20.06.2013. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2022. Grozījums trešajā daļā par tās papildināšana ar jaunu otro teikumu stājas spēkā 01.04.2023. Sk. pārejas noteikumu 24. punktu)

20.pants. (1) Lai nodrošinātu limitēto medījamo dzīvnieku sugu populācijas genofonda saglabāšanu un ierobežotu limitēto medījamo dzīvnieku radītos postījumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, Valsts meža dienests, pamatojoties uz medījamo dzīvnieku populācijas stāvokļa novērtēšanas datiem, katru gadu nosaka limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu medību platībās.

(2) Medījamo dzīvnieku populācijas stāvokli novērtē Valsts meža dienests.

(3) Medījamo dzīvnieku populācijas stāvokli novērtē un pieļaujamo nomedīšanas apjomu nosaka atbilstoši zemkopības ministra apstiprinātai metodikai.

(4) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ir spēkā medību ierobežojumi, savvaļas sugu zīdītāju skaita regulēšanas pasākumus nosaka attiecīgos īpaši aizsargājamās dabas teritorijas individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumos.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

21.pants. Limitēto medījamo dzīvnieku medīšanai nepieciešama medību atļauja un mednieka sezonas karte, bet nelimitēto medījamo dzīvnieku medīšanai — mednieka sezonas karte.

22.pants. (1) Valsts meža dienests atbilstoši pieļaujamam nomedīšanas apjomam izsniedz medību atļaujas medību tiesību lietotājiem. Medību atļauju izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) (Izslēgta ar 14.06.2007. likumu)

(3) (Izslēgta ar 14.06.2007. likumu)

(4) (Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(5) (Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2007., 20.06.2013. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

23.pants. (1) Kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par mednieka apliecības, medību vadītāja apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, kā arī par atļaujas ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā izsniegšanu, un nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets.

(2) Kārtību, kādā medību trofejas izvedamas no Latvijas, nosaka Ministru kabinets.

(3) Mednieka sezonas kartes izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2013. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 10.punktu)

IV nodaļa
Nelikumīgas medības

24.pants. Par nelikumīgām medībām atzīst:

1) medīšanu tādā termiņā un kārtībā, kas neatbilst medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajiem termiņiem un kārtībai;

2) atrašanos ar lietošanai sagatavotu šaujamieroci vai medību rīku medību platībā bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kā arī platībās, kurās medīt aizliegts, izņemot šā likuma 3. panta trešās daļas 3. punkta "c" apakšpunktā un 29.panta piektās daļas 3.punktā minētos gadījumus;

3) medīšanu ar šaujamieroci, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav iegūta vai ir atņemta mednieka apliecība, mednieka sezonas karte vai medību šaujamieroča glabāšanas atļauja, kā arī limitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību atļaujas;

4) medījamo dzīvnieku medīšanu ar medību rīkiem, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav iegūta vai ir atņemta mednieka apliecība un mednieka sezonas karte, kā arī medību rīku neatļautu lietošanu;

5) limitētā medījamā dzīvnieka pārvietošanu no vietas, kur tas nomedīts, vai ievainota limitētā medījamā dzīvnieka izsekošanu, ja nav aizpildīta medību atļauja;

6) medīšanu vietās, kur medīt aizliegts, kā arī vietās, kur aizliegtas attiecīgās dzīvnieku sugas medības, izņemot šā likuma 29.panta piektās daļas 3.punktā minētos gadījumus;

7) nelimitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību tiesību lietotāja piekrišanas, izņemot šā likuma 18.pantā un 29.panta sestās daļas 3.punktā minētos gadījumus;

8) medīšanu apstākļos, kad dzīvnieki glābjas no dabas katastrofām;

9) medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus:

a) "putnu" līmi, aklus vai sakropļotus dzīvniekus kā ēsmu,

b) skaņu ierakstus,

c) mākslīgus gaismas avotus diennakts tumšajā laikā, izņemot meža cūku, lapsu un jenotsuņu medības,

d) nakts redzamības tēmēkļus ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu diennakts tumšajā laikā, izņemot meža cūku, lapsu un jenotsuņu medības,

e) spoguļus un citas apžilbinošas ierīces,

f) lāzertipa tēmēkļus,

g) tīklus, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar lietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem,

h) kājķeramos slazdus un slazdus jeb lamatas, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar lietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem,

i) arbaletus, lokus,

j) pusautomātiskus šaujamieročus, kuru patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām, izņemot meža cūku, lapsu un jenotsuņu medības,

k) lidaparātus, motorizētus braucošus sauszemes un ūdens transportlīdzekļus,

l) ieročus, kas nav klasificēti kā medību šaujamieroči,

m) siltumu uztverošos (termālos) tēmēkļus diennakts tumšajā laikā, izņemot meža cūku, lapsu un jenotsuņu medības;

10) medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus vispārbīstamus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus:

a) ķerambedres, cilpas, āķus, asu priekšmetu uzstādīšanu uz dzīvnieku takām,

b) elektriskas vai elektroniskas ierīces, kas spēj apdullināt vai nogalināt dzīvnieku,

c) sprāgstvielas, patšāvējus,

d) indes un saindētu vai imobilizējošu ēsmu,

e) gāzes vai dūmus;

11) medījamo dzīvnieku turēšanu nebrīvē, ja nav saņemta Valsts meža dienesta atļauja;

12) medīšanu, izmantojot jebkurus masveidīgas vai neselektīvas putnu sagūstīšanas vai nonāvēšanas līdzekļus, pasākumus vai paņēmienus, arī tādus, kas var izraisīt sugas izzušanu vietējās pašvaldības vai valsts teritorijā.

(20.06.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013., 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

V nodaļa
Medību resursu uzraudzība un medību kontrole

25.pants. Atbilstoši savai kompetencei šā likuma un citu medības reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu uzrauga Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Iekšlietu ministrijas padotībā vai pārraudzībā esošas iestādes.

(09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

26.pants. (1) Medību norises dokumentēšanas kārtību un informācijas aprites kārtību medību jomā nosaka Ministru kabinets.

(2) Lai noslēgtu medību tiesību nodošanas līgumu vai organizētu ievainota dzīvnieka izsekošanu reģistrētam medību iecirknim tieši piegulošā platībā, medību tiesību īpašnieks vai medību tiesību lietotājs var vērsties Valsts meža dienestā vai pašvaldībā ar lūgumu sniegt zemes gabala īpašnieka vai tiesiskā valdītāja kontaktinformāciju (tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi). Valsts meža dienests vai pašvaldība sniedz to rīcībā esošo kontaktinformāciju, kuru zemes gabala īpašnieks vai tiesiskais valdītājs sniedzis minētajām institūcijām, saņemot citu pakalpojumu.

(20.06.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

27.pants. (1) Pēc to personu pieprasījuma, kuras veic šā likuma un citu medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un medību kontroli, mednieka pienākums ir:

1) uzrādīt viņa rīcībā esošos šaujamieročus un to glabāšanas atļauju, kā arī munīciju, medību rīkus, medību dokumentus un medību produkciju;

2) sniegt mutvārdos un rakstveidā paskaidrojumu par medībām, kurās viņš piedalās.

(2) Ja notikušas nelikumīgas medības, personas, kuras veic šā likuma un citu medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un medību kontroli, ir tiesīgas aizturēt medību dokumentus un izņemt šaujamieročus, munīciju, medību rīkus un medību produkciju.

28.pants. Ja kāda no šā likuma 25.pantā minētajām institūcijām medniekam aizturējusi uz laiku vai atņēmusi mednieka apliecību vai izņēmusi medību šaujamieroci, tā triju darbdienu laikā paziņo par to Valsts policijas iestādei, kura izsniegusi medību šaujamieroča glabāšanas atļauju.

29.pants. (1) Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem un zaudējumiem savā īpašumā (valdījumā) esošajā zemē, ja medību tiesības nav nodotas citam medību tiesību lietotājam.

(2) Ja medību tiesību īpašnieks medību tiesības nodod citam medību tiesību lietotājam, pušu pienākumus un tiesības nosaka medību tiesību nodošanas līgumā, ciktāl tas nav pretrunā ar šā panta ceturto daļu.

(3) Par nebrīvē audzētu savvaļas dzīvnieku nodarītajiem zaudējumiem ir atbildīgs dzīvnieku īpašnieks.

(4) Lai samazinātu medījamo dzīvnieku nodarītos postījumus:

1) ja medību tiesību nodošanas līgumā nav paredzēts citādi, zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir savā īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajā zemē nodrošināt aizsardzības pasākumus pret iespējamiem medījamo dzīvnieku nodarītiem postījumiem, ciktāl tas nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām, un par tiem informēt arī medību tiesību lietotāju;

2) medību tiesību lietotāja pienākums ir medīt medību iecirknī, nodrošinot medību resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

3) zemes īpašnieka (lietotāja), infrastruktūras objektu apsaimniekotāja un medību tiesību lietotāja pienākums ir nekavējoties nodrošināt savstarpēju apmaiņu ar informāciju par konstatētajiem medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem;

4) Valsts meža dienests saskaņā ar medību saimniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ir tiesīgs postījumu vietās ārpus noteiktā medību termiņa atļaut nelimitēto medījamo sugu zīdītāju medīšanu, kā arī izdot medību atļaujas limitēto medījamo sugu zīdītāju medīšanai, pārsniedzot pieļaujamo nomedīšanas apjomu un — ja medību koordinācijas komisija pieņēmusi attiecīgu lēmumu — nepiemērojot šā likuma 19.panta pirmajā daļā noteiktās prasības par minimālajām medību platībām.

(5) Epizootiju draudu gadījumos, kā arī tad, kad medījamie dzīvnieki postījumus īpašumam un videi nodara valsts vai valsts nozīmes meliorācijas sistēmās vai teritorijās, kur medīt aizliegts vai kur ir šo postījumu iemesls, attiecīgās pašvaldības izveidota medību koordinācijas komisija, pieaicinot piegulošo platību medību tiesību lietotājus un attiecīgās nozares ekspertus, konkrētajā teritorijā nosaka:

1) lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarīto postījumu apjomu;

2) to materiālo zaudējumu apmēru, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki;

3) pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai.

(6) Ja medījamie dzīvnieki nodarījuši postījumus teritorijās, kur medīt nav aizliegts, attiecīgās pašvaldības izveidota medību koordinācijas komisija, pieaicinot medību tiesību lietotāju un zemes īpašnieku vai lietotāju, konkrētajā zemes vienībā nosaka:

1) lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarīto postījumu apjomu;

2) to materiālo zaudējumu apmēru, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki;

3) pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai. Medību koordinācijas komisijai, saņemot medību tiesību īpašnieka piekrišanu, ir tiesības uz minēto pasākumu veikšanas laiku pārņemt un īstenot medību tiesības konkrētajā zemes vienībā. Medību koordinācijas komisijas lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

(7) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā nosakāms to postījumu apjoms, kurus lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarījuši medījamie dzīvnieki, postījumu pakāpi, postījumu apjoma un pakāpes noteikšanas kritērijus, kā arī rīcību šādos gadījumos;

2) kārtību un nosacījumus medību atļaujas izsniegšanai medījamo dzīvnieku medīšanai postījumu vietās;

3) kārtību, kādā nosaka to materiālo zaudējumu apmēru, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki;

4) kārtību, kādā maksā valsts nodevu par to postījumu apjoma noteikšanu un to zaudējumu aprēķinu, kurus lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarījuši medījamie dzīvnieki;

5) medību koordinācijas komisijas sastāvu, tiesības un pienākumus, kā arī kārtību, kādā nosaka pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai;

6) kārtību, kādā atlīdzināmi zaudējumi, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot medības reglamentējošu normatīvo aktu prasības, un šo zaudējumu apmēru, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas kārtību un apmēru.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

30.pants.

(Izslēgts ar 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

VI nodaļa
Medību saimniecības attīstības fonds

31.pants. (1) Lai attīstītu medību saimniecību, tiek izveidots Medību saimniecības attīstības fonds. Fonda turētājs ir Zemkopības ministrija.

(2) Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļus veido:

1) dotācija no šādiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem:

a) valsts nodeva pilnā apmērā par medību atļauju izsniegšanu,

b) valsts nodeva pilnā apmērā par mednieka apliecību, medību vadītāja apliecību, mednieka sezonas karšu un atļauju ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā izsniegšanu,

b¹) valsts nodeva pilnā apmērā par mednieku un medību vadītāju kandidātu eksamināciju,

c) to zaudējumu atlīdzība, kurus fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot šajā likumā vai citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī atlīdzība par nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtību;

2) ziedojumi.

(3) Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļi izmantojami:

1) medījamo dzīvnieku monitoringam un populāciju papildu aizsardzības pasākumiem;

2) medījamo dzīvnieku un to populāciju zinātniskai izpētei;

3) līdzdalībai starptautiskajās medību organizācijās;

4) mednieku izglītošanai.

(4) Medību saimniecības attīstības fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2013. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 10.punktu)

VII nodaļa
Administratīvie pārkāpumi medību jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

(Nodaļa 24.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2019. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 22. punktu)

32. pants. (1) Par atrašanos ar lietošanai sagatavotu šaujamieroci vai medību rīku medību platībā bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kā arī platībās, kurās medīt aizliegts, izņemot šā likuma 18. pantā un 29. panta piektās daļas 3. punktā minētos gadījumus, piemēro naudas sodu no astoņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par medīšanu ar šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, vai medību rīkiem, ja nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūta mednieka sezonas karte vai atļauja ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā, piemēro naudas sodu no četrām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par medīšanu, izmantojot loku, piemēro naudas sodu no četrām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par medījamo dzīvnieku turēšanu nebrīvē, ja nav saņemta Valsts meža dienesta atļauja, piemēro naudas sodu no četrām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(5) Par limitētā medījamā dzīvnieka pārvietošanu no vietas, kur tas nomedīts, ja nav aizpildīta medību atļauja, piemēro naudas sodu no astoņām līdz simt naudas soda vienībām, nosakot medību tiesību izmantošanas aizliegumu uz laiku līdz vienam gadam vai bez tā.

(6) Par medīšanu vietā, kur medīt aizliegts, piemēro naudas sodu no astoņām līdz simt naudas soda vienībām, nosakot medību tiesību izmantošanas aizliegumu uz laiku līdz vienam gadam vai bez tā.

(7) Par nelimitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību tiesību lietotāja piekrišanas, izņemot šā likuma 18. pantā un 29. panta sestās daļas 3. punktā minētos gadījumus, piemēro naudas sodu no astoņām līdz simt naudas soda vienībām, nosakot medību tiesību izmantošanas aizliegumu uz laiku līdz vienam gadam vai bez tā.

(8) Par medīšanu, izmantojot turpmāk šajā panta daļā norādītus aizliegtus medību līdzekļus un rīkus, piemēro naudas sodu no astoņām līdz simt naudas soda vienībām, nosakot medību tiesību izmantošanas aizliegumu uz laiku līdz vienam gadam vai bez tā:

1) mākslīgi gaismas avoti diennakts tumšajā laikā, izņemot meža cūku, lapsu un jenotsuņu medības;

2) nakts redzamības tēmēkļi ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu diennakts tumšajā laikā, izņemot meža cūku, lapsu un jenotsuņu medības;

3) pusautomātiski šaujamieroči, kuru patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām, izņemot meža cūku, lapsu un jenotsuņu medības;

4) arbaleti;

5) ieroči, kas nav klasificēti kā medību šaujamieroči;

6) siltumu uztveroši (termālie) tēmēkļi diennakts tumšajā laikā, izņemot meža cūku, lapsu un jenotsuņu medības.

(9) Par medību termiņu neievērošanu, kā arī par Valsts meža dienesta un Valsts robežsardzes amatpersonu noteikto medību organizēšanas ierobežojumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu no astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, atņemot medību tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.

(10) Par medīšanu ar šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, ja nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūta vai ir atņemta mednieka apliecība vai medību šaujamieroča glabāšanas atļauja, piemēro naudas sodu no astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, atņemot medību tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.

(11) Par limitēto medījamo dzīvnieku medīšanu, ja medniekam vai medību tiesību lietotājam nav attiecīgas medību atļaujas, vai ievainota limitētā medījamā dzīvnieka izsekošanu, ja nav aizpildīta medību atļauja, piemēro naudas sodu no astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, atņemot medību tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.

(12) Par medījamo dzīvnieku medīšanu ar medību rīkiem, ja nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūta vai ir atņemta mednieka apliecība, kā arī par medību rīku neatļautu lietošanu piemēro naudas sodu no astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, atņemot medību tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.

(13) Par medīšanu apstākļos, kad dzīvnieki glābjas no dabas katastrofām, piemēro naudas sodu no astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, atņemot medību tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.

(14) Par medīšanu, izmantojot turpmāk šajā panta daļā norādītus aizliegtus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus, piemēro naudas sodu no astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, atņemot medību tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā:

1) "putnu" līme, akli vai sakropļoti dzīvnieki kā ēsma;

2) skaņu ieraksti;

3) spoguļi un citas apžilbinošas ierīces;

4) lāzertipa tēmēkļi;

5) tīkli, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar lietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem;

6) kājķeramie slazdi un slazdi jeb lamatas, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar lietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem;

7) lidaparāti, motorizēti braucoši sauszemes un ūdens transportlīdzekļi;

8) (izslēgts ar 11.11.2021. likumu).

(15) Par medīšanu, izmantojot jebkurus masveidīgas vai neselektīvas putnu sagūstīšanas vai nonāvēšanas līdzekļus, pasākumus vai paņēmienus, arī tādus, kas var izraisīt sugas izzušanu vietējās pašvaldības vai valsts teritorijā, piemēro naudas sodu no astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, atņemot medību tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.

(16) Par medījamo dzīvnieku ķeršanu savvaļā, ievešanu Latvijā, izmantošanu šķirnes medību suņu apmācībā vai zinātniskajā pētniecībā, kā arī izlaišanu savvaļā bez Valsts meža dienesta atļaujas piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz piecdesmit naudas soda vienībām.

(17) Par šaujamieroča, tā glabāšanas atļaujas, munīcijas, medību rīka, medību dokumentu un medību produkcijas neuzrādīšanu, kā arī par paskaidrojumu nesniegšanu par medībām pēc kompetentās institūcijas pieprasījuma piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz piecdesmit naudas soda vienībām.

(18) Par medībām pielīdzināmām darbībām noteikto prasību pārkāpšanu piemēro naudas sodu līdz piecdesmit naudas soda vienībām.

(19) Par savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no desmit līdz divsimt naudas soda vienībām.

(20) Par medību šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izmantošanas kārtības pārkāpšanu medību laikā piemēro naudas sodu no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, nosakot medību tiesību izmantošanas aizliegumu uz laiku līdz vienam gadam vai bez tā.

(21) Par medību noteikumos ietverto drošības prasību pārkāpšanu medību laikā piemēro naudas sodu no desmit līdz piecdesmit naudas soda vienībām, nosakot medību tiesību izmantošanas aizliegumu uz laiku līdz vienam gadam vai bez tā.

(22) Par medību produkcijas pirkšanu, pārdošanu, pārstrādi, pārvadāšanu vai glabāšanu, kura iegūta bez atbilstošas medību atļaujas, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecām līdz piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit līdz piecdesmit naudas soda vienībām.

(23) Par nemedījamo savvaļas dzīvnieku iegūšanu, medīšanu vai turēšanu nebrīvē, ja nav saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes ikreizēja atļauja, piemēro naudas sodu līdz piecdesmit naudas soda vienībām.

(24) Par medību produkcijas piesavināšanos piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecām līdz piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit līdz piecdesmit naudas soda vienībām.

(25) Par medību vadītājam noteikto pienākumu nepildīšanu piemēro naudas sodu no divām līdz piecdesmit naudas soda vienībām, nosakot medību vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā vai atņemot tiesības vadīt medības uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā.

(26) Par citiem šajā pantā neminētiem medību noteikumu pārkāpumiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz piecdesmit naudas soda vienībām.

(24.10.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

33. pants. (1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 32. pantā minētajiem pārkāpumiem, izņemot tā divdesmit trešajā daļā minētos pārkāpumus, veic Valsts meža dienests.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 32. panta divdesmit trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Dabas aizsardzības pārvalde.

(3) Par medību tiesību atņemšanu, medību tiesību izmantošanas aizliegumu, medību vadīšanas tiesību atņemšanu un medību vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu Valsts meža dienests izdara attiecīgu ierakstu Meža valsts reģistrā, norādot laiku, uz kādu piemērots attiecīgais papildsods.

(24.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 22. punktu)

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Medību likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 13.nr.; 1997, 14.nr.; 2000, 9.nr.).

2. Līdz 2004.gada 1.janvārim Ministru kabinets izdod šajā likumā minētos noteikumus.

3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.janvārim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1995.gada 8.augusta noteikumi nr.251 "Medību noteikumi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 19.nr.; 1997, 21.nr.);

2) Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumi nr.398 "Noteikumi par medību saimniecībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas apjomiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 24.nr.);

3) Ministru kabineta 2001.gada 13.novembra noteikumi nr.478 "Medību saimniecības attīstības fonda nolikums" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 24.nr.).

4. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izsniegtās derīgās mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības ir derīgas arī pēc šā likuma stāšanās spēkā.

5. Medību likuma 31.panta otrās daļas 1.punkta "c" apakšpunkts stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

6. Ja medību platības atrodas Gaujas, Slīteres vai Ķemeru nacionālā parka vai arī Teiču, Krustkalnu, Grīņu vai Moricsalas dabas rezervāta teritorijā, attiecīgās teritorijas administrācija izsniedz medību atļaujas medību tiesību lietotājiem un mednieka sezonas kartes medniekiem līdz 2008.gada 31.martam.

(14.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2007.)

7. Gaujas, Slīteres un Ķemeru nacionālā parka un Teiču dabas rezervāta administrācija limitēto medījamo dzīvnieku medību atļaujas veidlapas un mednieka sezonas kartes līdz 2008.gada 31.martam saņem no Valsts meža dienesta un divu mēnešu laikā pēc 2007./2008.gada medību sezonas beigām iesniedz Valsts meža dienestam informāciju par nomedīto dzīvnieku skaitu, kā arī nodod tam neizlietotās medību atļaujas un anulē medniekiem neizsniegtās mednieka sezonas kartes.

(14.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2007.)

8. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2014.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 3.panta ceturtajā un piektajā daļā, 5.panta otrajā daļā, 8.pantā, 10.panta otrajā daļā, 13.panta otrajā un trešajā daļā, 14.panta otrajā daļā, 15.panta otrajā daļā, 17.panta otrajā daļā, 18.pantā, 22.panta pirmajā daļā, 23.panta pirmajā un trešajā daļā, 26.pantā un 29.panta septītajā daļā minētos noteikumus.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

9. Līdz šo pārejas noteikumu 8.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.109 "Noteikumi par valsts nodevu par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu izvest medību trofejas no Latvijas, kā arī medību trofeju izvešanas kārtību";

2) Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.110 "Noteikumi par mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību";

3) Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.111 "Kārtība, kādā atlīdzināmi zaudējumi, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, un to apmērs, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas kārtība un apmērs";

4) Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumi Nr.409 "Kārtība, kādā nosaka maksu par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās";

5) Ministru kabineta 2007.gada 17.jūlija noteikumi Nr.497 "Kārtība, kādā nosaka materiālo zaudējumu apjomu, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki";

6) Ministru kabineta 2007.gada 6.novembra noteikumi Nr.743 "Medību saimniecības attīstības fonda nolikums";

7) Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra noteikumi Nr.975 "Noteikumi par valsts nodevu par mežsaimnieciskām darbībām, mednieku un medību vadītāju eksāmeniem un medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu aprēķinu";

8) Ministru kabineta 2013.gada 26.februāra noteikumi Nr.113 "Medību noteikumi".

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

10. Grozījumi šā likuma 15.panta otrajā daļā, 23.panta pirmajā daļā un 31.panta otrajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām".

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

11. Šā likuma 17.panta pirmajā daļā noteikto prasību piemēro tiem medību iecirkņiem, kuri tiek reģistrēti pēc 2014.gada 1.janvāra.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

12. Klasiskā cūku mēra draudu ierobežošanas pasākumus īsteno līdz brīdim, kad mežacūku populācijas blīvums ir samazināts līdz vienai mežacūkai uz 200 hektāriem, bet ne ilgāk kā līdz 2020.gada 31.martam. Āfrikas cūku mēra draudu ierobežošanai tiek piemēroti šo pārejas noteikumu 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20. un 21. punktā noteiktie pasākumi līdz brīdim, kad Latvijai tiek piešķirts no Āfrikas cūku mēra oficiāli brīvas valsts statuss. Paziņojumu par to, ka Latvijai piešķirts no Āfrikas cūku mēra oficiāli brīvas valsts statuss, Zemkopības ministrija nekavējoties publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(26.11.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

13. Medību tiesību lietotājam šo pārejas noteikumu 12.punktā minētajā periodā ir pienākums medījot samazināt mežacūku populācijas blīvumu piekritīgajā medību platībā atbilstoši Valsts meža dienesta noteiktajam minimālajam mežacūku nomedīšanas apjomam.

(26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.12.2015.)

14. Šo pārejas noteikumu 12.punktā minētajā periodā mežacūkas ir atļauts medīt arī:

1) medību iecirknī, kura platība ir no 200 līdz 1000 hektāriem, ieskaitot meža zemi un lauksaimniecībā izmantojamo zemi;

2) medību platībās (vietās), kurās saskaņā ar šā likuma 3.panta trešās daļas 3. un 4.punktu medības ir aizliegtas, vai platībās, kurās zemes īpašnieks pats izmanto medību tiesības vai ir rakstveidā pilnvarojis citu personu izmantot medību tiesības nelimitētu medījamo dzīvnieku medībām;

3) medību iecirknī, kura platība ir mazāka par 200 hektāriem.

(26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.12.2015.)

15. Valsts meža dienests nosaka atbildīgo medību tiesību lietotāju mežacūku medībām šo pārejas noteikumu 12.punktā minētajā periodā:

1) šo pārejas noteikumu 14.punkta 2. un 3.apakšpunktā minētajās platībās;

2) medību iecirknī, kura platība ir no 200 līdz 1000 hektāriem, ja tas reģistrēts pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas un izveidojies iepriekš reģistrēta iecirkņa dalīšanas rezultātā.

(26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.12.2015.)

16. Valsts meža dienests, izvērtējot dabīgo un mākslīgo šķēršļu (ūdenstilpes, autoceļi, apdzīvotas vietas u.c.) atrašanos apvidū, nosaka šo pārejas noteikumu 15.punktā minēto atbildīgo medību tiesību lietotāju pēc šādiem kritērijiem prioritārā secībā:

1) medību tiesību lietotājam ir reģistrēts medību iecirknis, kurā atļauts medīt mežacūkas;

2) medību tiesību lietotājs noslēdzis savstarpēju līgumu par medību iecirkņa ārējām robežām;

3) medību tiesību lietotāja medību iecirknim ar piegulošo platību ir garākā robeža. Ja šim kritērijam atbilst vairāki medību tiesību lietotāji, priekšroka ir tam medību tiesību lietotājam, kurš iepriekšējā medību sezonā ir nomedījis vairāk mežacūku uz 1000 hektāriem no attiecīgā medību iecirkņa kopplatības.

(26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.12.2015.)

17. Ja netiek pildīts šo pārejas noteikumu 13.punktā paredzētais pienākums, Valsts meža dienests ir tiesīgs noteikt citu atbildīgo medību tiesību lietotāju, ievērojot šo pārejas noteikumu 16.punktā minētos kritērijus.

(26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.12.2015.)

18. Valsts meža dienests lēmumu par atbildīgā medību tiesību lietotāja noteikšanu šo pārejas noteikumu 12.punktā minēto pasākumu īstenošanai paziņo adresātam un personai, kuras tiesības vai tiesiskās intereses var tikt ierobežotas. Valsts meža dienesta lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Valsts meža dienesta lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.12.2015.)

19. Gadījumos, kad medību platībām vai medību iecirknim noteikts atbildīgais medību tiesību lietotājs, ievērojot šo pārejas noteikumu 18.punktu, medību tiesību īpašniekam vai medību tiesību lietotājam nav tiesību aizliegt mežacūku medības vai radīt tām šķēršļus attiecīgajās teritorijās.

(26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.12.2015.)

20. Atbildīgais medību tiesību lietotājs šo pārejas noteikumu 12.punktā minēto pasākumu īstenošanas ietvaros pirms mežacūku medību uzsākšanas par tām informē:

1) zemes īpašnieku, kurš pats izmanto medību tiesības vai ir rakstveidā pilnvarojis citu personu izmantot medību tiesības nelimitētu medījamo dzīvnieku medībām;

2) medību iecirkņa, kura platība ir mazāka par 200 hektāriem, medību tiesību lietotāju;

3) medību iecirkņa, kura platība ir no 200 līdz 1000 hektāriem, ja tas reģistrēts pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas un izveidojies iepriekš reģistrēta iecirkņa dalīšanas rezultātā, medību tiesību lietotāju.

(26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.12.2015.)

21. Šo pārejas noteikumu 12.punktā paredzētajā periodā pēc Pārtikas un veterinārā dienesta ierosinājuma Valsts meža dienests var noteikt atšķirīgus nosacījumus:

1) attiecībā uz šajā likumā un medību noteikumos paredzētajiem medību veidu, līdzekļu, rīku, metožu vai paņēmienu ierobežojumiem mežacūku medībās;

2) medību noteikumos paredzētās informācijas apritei un medību norises dokumentēšanai.

(26.11.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

22. Šā likuma VII nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(24.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2019.)

23. Valsts meža dienesta pieņemtie lēmumi par tādu medību iecirkņu reģistrāciju, kuri neatbilst šā likuma 19. panta pirmās daļas prasībām, ir spēkā līdz 2023. gada 31. martam.

(11.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

24. Grozījums šā likuma 19. panta trešajā daļā par tā papildināšanu ar jaunu otro teikumu stājas spēkā 2023. gada 1. aprīlī.

(11.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

25. Ministru kabinets līdz 2023. gada 1. oktobrim izdara grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 29. oktobra noteikumos Nr. 1194 "Kārtība, kādā nosaka maksu par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās", paredzot maksas atvieglojumus par medību tiesību izmantošanu valstij Aizsardzības ministrijas personā piekrītošās vai piederošās medību platībās, kas atrodas militāro poligonu teritorijās.

(22.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2023.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2012.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1992.gada 21.maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību.

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 8.jūlijā.

Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2003.gada 23.jūlijā

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

spēkā esošs Izdevējs: Saeima Veids: Pieņemts: 08.07.2003.Stājas spēkā: Tēma: ; Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 107, 23.07.2003.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 17, 11.09.2003.

Dokumenta valoda:

Satura rādītājs

Saistītie dokumenti

Grozījumi
Tiesību akti, kuriem maina statusu
Uz tiesību akta pamata izdotie
Augstākās tiesas atziņas
Anotācija / tiesību akta projekts
Skaidrojumi
Citi saistītie dokumenti

Ar grozījumu sarakstu
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids