1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā aprēķina mežam nodarītos zaudējumus, kuri radušies, pārkāpjot prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par meža apsaimniekošanu un izmantošanu.

2. Mežam ir nodarīti zaudējumi, ja viena vai vairākas mežaudzes vai viena vai vairākas to daļas ir bojātas vai iznīcinātas vai ir notikusi patvaļīga koku ciršana mežaudzē, kurā aizliegta mežsaimnieciskā darbība.

3. Mežam nav nodarīti zaudējumi, ja koki ir cirsti bez apliecinājuma mežaudzē, kas sasniegusi galvenās cirtes vecumu un kuras ciršanai normatīvajos aktos nav paredzēti citi aprobežojumi.

4. Mežaudze ir bojāta, ja mežaudzes vai tās daļas šķērslaukums ir mazāks par minimālo šķērslaukumu.

5. Mežaudze ir iznīcināta, ja mežaudzes vai tās daļas šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu.

6. Mežam nodarītos zaudējumus nosaka, ja bojāta vai iznīcināta mežaudze vai tās daļa vairāk nekā 0,1 hektāra platībā, bet īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – vairāk nekā 0,05 hektāru platībā.

7. Mežaudzēm, kur valdošās koku sugas vidējais koku augstums ir 12 metru un lielāks, mežam nodarītos zaudējumus aprēķina šādi:

Z - mežam nodarītie zaudējumi (euro);

A - patvaļīgi nocirstās koksnes apjoms (m³), par kādu nosaka mežam nodarītos zaudējumus;

V - mežam nodarītie zaudējumi par 1 m³ patvaļīgi nocirstās koksnes (euro/m³).

(Grozīts ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.28)

8. Patvaļīgi nocirstās koksnes apjomu A, par kādu nosaka mežam nodarītos zaudējumus, aprēķina šādi:

8.1. ja Meža valsts reģistrā reģistrētais mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par normatīvajos aktos noteikto minimālo šķērslaukumu:

A = (G_min - G_fakt) x HF x S, kur

G_min. – normatīvajos aktos noteiktais mežaudzes minimālais šķērslaukums (m²/ha);

G_fakt. - mežaudzes faktiskais šķērslaukums pēc patvaļīgās koku ciršanas (m²/ha);

HF - veidaugstums (m), ko nosaka pēc mežaudzes valdošās koku sugas vidējā koku augstuma (1.pielikums) saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem;

S - platība, kādā mežaudze bojāta vai iznīcināta (ha);

8.2. ja Meža valsts reģistrā reģistrētais mežaudzes šķērslaukums ir mazāks par normatīvajos aktos noteikto minimālo šķērslaukumu:

A = (G_reģ. – G_fakt.) x HF x S, kur

G_reģ. – Meža valsts reģistrā reģistrētais mežaudzes šķērslaukums (m²/ha);

G_fakt. – mežaudzes faktiskais šķērslaukums pēc patvaļīgās koku ciršanas (m²/ha);

HF - veidaugstums (m), ko nosaka pēc mežaudzes valdošās koku sugas vidējā koku augstuma (1.pielikums) saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem;

S – platība, kādā mežaudze bojāta vai iznīcināta (ha).

9. Mežam nodarītos zaudējumus V par 1 m³ patvaļīgi nocirstās koksnes aprēķina šādi:

D_min. - valstī noteiktā minimālā darba alga mēnesī (euro);

K_vald. - koeficients, ko nosaka atkarībā no mežaudzes valdošās koku sugas (2.pielikums).

(Grozīts ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.28)

10. Mežaudzēm, kur valdošās koku sugas vidējais koku augstums ir mazāks par 12 metriem, mežam nodarītos zaudējumus aprēķina šādi:

Z - mežam nodarītie zaudējumi (euro);

N - patvaļīgi nocirsto koku skaits (tūkstošos);

V - mežam nodarītie zaudējumi par patvaļīgi nocirstajiem tūkstoš kokiem (euro).

(Grozīts ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.28)

11. Patvaļīgi nocirsto koku skaitu N (tūkstošos) aprēķina šādi:

N_min. - normatīvajos aktos noteiktais minimālais koku skaits uz hektāru;

N_fakt. - faktiskais koku skaits uz hektāru pēc mežaudzes bojāšanas vai iznīcināšanas, ko nosaka četros 50 m² lielos apļveida parauglaukumos;

S - platība, kurā mežaudze bojāta vai iznīcināta (ha).

12. Mežam nodarītos zaudējumus V par patvaļīgi nocirstajiem tūkstoš kokiem aprēķina šādi:

D_min. - valstī noteiktā minimālā darba alga mēnesī (euro);

K_vald. - koeficients, kas atkarīgs no valdošās koku sugas un valdošās koku sugas koku vidējā augstuma (3.pielikums).

(Grozīts ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.28)

13. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos un aizsargjoslās, kur aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība, apjomu A, par kādu nosaka mežam nodarītos zaudējumus, aprēķina, uzmērot patvaļīgi nocirsto koku celmu (ar mizu) diametrus:

G_i – katra nocirstā koka šķērslaukums kvadrātmetros (4.pielikums), ko nosaka, reducējot celma diametru uz koka diametru 1,3 m augstumā virs sakņu kakla (5.pielikums);

n – uzmērīto koku skaits;

HF - veidaugstums metros, ko nosaka pēc mežaudzes valdošās koku sugas vidējā koku augstuma (1.pielikums) saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem.

13.¹ Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanā izmanto saskaņā ar šo noteikumu 8., 11. un 13. punktā minētajām formulām aprēķinātos skaitļus ar divām zīmēm aiz komata.

(MK 21.01.2014. noteikumu Nr.28 redakcijā)

14. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos un aizsargjoslās, kur aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība vai galvenā cirte, mežam nodarītos zaudējumus palielina trīskārtīgi.

15. Ja Meža valsts reģistrā nav datu par mežaudzi, kurā veikta patvaļīga koku ciršana, mežaudzes valdošās koku sugas veidaugstumu skuju kokiem, ozolam un osim nosaka atbilstoši 23 m augstumam, citiem lapu kokiem – atbilstoši 20 m augstumam (1.pielikums).

16. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 24.oktobra noteikumus Nr.370 "Kārtība, kādā aprēķināmi mežam nodarītie zaudējumi" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 380./383.nr.).