Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.111

Rīgā 2003.gada 11.martā (prot. Nr.14 24.§)
Adopcijas kārtība
Izdoti saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 31.panta otro daļu
(Grozīta ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.725)

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā adoptējami bērni.

(Grozīts ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336)

2. Adopcijas uzdevums ir:

2.1. radīt bez vecāku gādības palikušajiem bērniem apstākļus audzināšanai ģimenē, nodrošinot stabilu un harmonisku dzīves vidi;

2.2. (svītrots ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336).

3. Bez vecāku gādības palikušo bērnu un to personu uzskaite, kuras vēlas adoptēt (turpmāk — adoptētājs), veicama adopcijas reģistrā (turpmāk — reģistrs). Reģistrā iekļautajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss. Reģistra vienīgā īpašniece ir Latvijas valsts. Reģistra turētājs ir Labklājības ministrija (turpmāk — ministrija).

(Grozīts ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336; MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.725, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

4. Bērnu var adoptēt, ja ir pamats uzskatīt, ka pēc adopcijas izveidosies patiesas vecāku un bērnu attiecības. Nepieciešams, lai savu piekrišanu adopcijai dod visi tās dalībnieki. Šo noteikumu 6.punktā minētajos gadījumos bērnu var adoptēt bez vecāku piekrišanas.

5. Bērna adopcijai piekrišanu nepieciešams saņemt no:

5.1. vecākiem, neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo kopā ar adoptējamo vai atsevišķi, vai arī adoptējamais pastāvīgi atrodas bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē vai bērnu izglītības un audzināšanas iestādē (turpmāk — audzināšanas iestāde), vai citā ģimenē;

5.2. aizbildņa, ja bērnam ir nodibināta aizbildnība;

5.3. adoptējamā, ja viņš sasniedzis 12 gadu vecumu.

6. Vecāku piekrišana adopcijai nav nepieciešama:

6.1. ja vecākiem likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības;

6.2. ja vecāki ir miruši;

6.3. ja tiesa konstatējusi, ka vecāku dzīvesvieta nav zināma;

6.4. ja tiesa konstatējusi, ka pēc faktiskajiem apstākļiem vecāku piekrišana nav iespējama kāda pastāvīga šķēršļa (piemēram, vecāki nezināmi) dēļ.

7. (Svītrots ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336.)

8. Adoptējamā bērna vecāku vai aizbildņa piekrišanu adopcijai noformē atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.

(Grozīts ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336)

9. Adoptējamā bērna piekrišanu adopcijai, ja bērns sasniedzis 12 gadu vecumu, noformē atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam.

10. Ja adoptējamais bērns ir jaunāks par 12 gadiem, viņa viedokli bāriņtiesa noskaidro, uzklausot bērnu viņa atrašanās vietā.

11. Adopcijas dalībnieki piekrišanu adopcijai bāriņtiesai izsaka personīgi vai arī iesniedz publiski pie notāra vai bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.725, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

12. Adopcijas pieteikumu adoptētājs iesniedz savas dzīvesvietas bāriņtiesā.

13. Adoptētājs bāriņtiesā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

13.1. pieteikumu, kurā norādīti adopcijas motīvi, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī adoptētāja reliģiskā pārliecība, ja tāda ir;

13.2. laulības apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu, ja adoptētājs ir laulībā;

13.3. dokumentu, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta;

13.4. izziņu par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;

13.5. dzīves aprakstu (CV);

13.6. izziņu par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir.

14. Ja adoptētājs ir viens no laulātajiem un otrs laulātais ir atzīts par rīcības nespējīgu vai pazudušu (bezvēsts promesošu), adoptētājs papildus šo noteikumu 13.punktā minētajiem dokumentiem bāriņtiesā iesniedz tiesas sprieduma izrakstu vai noraksta kopiju (uzrādot oriģinālu) par otra laulātā atzīšanu par rīcības nespējīgu vai pazudušu (bezvēsts promesošu).

15. Ja bērns dzīvo adoptētāja ģimenē, bāriņtiesa adoptētāju var atbrīvot no nepieciešamības iesniegt šo noteikumu 13.punktā minētos dokumentus, izņemot 13.1., 13.2. un 13.3.apakšpunktā minētos dokumentus. Ja bāriņtiesa adoptētāju atbrīvo no dokumentu iesniegšanas, to norāda lēmumā.

16. Ja adoptē otra laulātā bērnu, adoptētājs pieteikumam pievieno adoptējamā dzimšanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), izziņu par adoptējamā veselības stāvokli, bērna bioloģisko vecāku piekrišanu adopcijai vai dokumentu, kas apliecina, ka pastāv kāds no šādiem apstākļiem:

16.1. otrs vecāks ir miris;

16.2. otra vecāka dzīvesvieta nav zināma;

16.3. otram vecākam likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības.

17. (Svītrots ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336.)

18. Pēc adopcijas pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un veic ģimenes izpēti, to skaitā:

18.1. izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu;

18.2. noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus un izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli;

18.3. pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju;

18.4. nosūta adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai.

(Grozīts ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336)

19. Bāriņtiesa vismaz sešus mēnešus veic adoptētāja ģimenes izpēti, ja nepieciešams, lūdzot speciālistu konsultāciju. Izņēmuma gadījumā bāriņtiesa ģimenes izpēti var veikt īsākā laikā, to īpaši motivējot lēmumā.

20. Bāriņtiesas lēmums ir derīgs 12 mēnešus. Ja adoptētājs 12 mēnešu laikā nav izvēlējies adoptējamo bērnu, bāriņtiesa atkārtoti veic adoptētāja ģimenes izpēti un lemj pēc būtības.

21. Adoptētājs, uzrādot bāriņtiesas lēmumu un personu apliecinošu dokumentu, informāciju par adoptējamiem bērniem var saņemt ministrijā. Ja adoptētājs, pamatojoties uz saņemto informāciju, ir izvēlējies bērnu, ministrija izsniedz adoptētājam norīkojumu, lai adoptētājs varētu personīgi iepazīties ar bērnu.

(Grozīts ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336)

22. Audzināšanas iestādes vadītājs par katru audzināšanas iestādē esošu adoptējamu bērnu nekavējoties informē bāriņtiesu, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē, un ministriju.

(Grozīts ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336)

23. Adoptētājs iesniedz audzināšanas iestādes vadītājam ministrijas izsniegto norīkojumu un uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Audzināšanas iestādes vadītājs iepazīstina adoptētāju ar adoptējamo bērnu (atbilstoši norīkojumam) un viņa dokumentiem.

(Grozīts ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336)

24. Adoptētājs 10 dienu laikā pēc iepazīšanās ar adoptējamo bērnu un viņa dokumentiem pieņem lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā (turpmāk — aprūpe).

25. Ja adoptētājs ņem bērnu aprūpē, adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa nekavējoties lemj par bērna aprūpes kārtību. Bērnu adoptētāja aprūpē var nodot uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

26. Audzināšanas iestādes vadītājs bērna personas lietā izdara atzīmi par bērna nodošanu adoptētāja aprūpē. Adoptētājs parakstās par bērna saņemšanu.

27. Audzināšanas iestādes vadītājs nekavējoties nosūta adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesai bērna dzimšanas apliecības kopiju, izrakstu no bērna medicīniskajiem dokumentiem un dokumentu, kas apliecina vecāku piekrišanu adopcijai vai to, ka pastāv kāds no šādiem apstākļiem:

27.1. vecākiem likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības;

27.2. vecāki ir miruši;

27.3. vecāku dzīvesvieta nav zināma.

28. Adoptētājam izmaksā audzināšanas iestādei, aizbildnim vai audžuģimenei piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas adoptētāja aprūpē.

29. Audzināšanas iestādes vadītājs par aprūpē nodoto bērnu nekavējoties informē bāriņtiesu, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē, kā arī adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesu un ministriju.

(Grozīts ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336)

30. Bāriņtiesa izsniedz adoptētājam apliecinātu bērna dzimšanas apliecības kopiju un izrakstu no bērna medicīniskajiem dokumentiem. Adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa pēc informācijas saņemšanas no audzināšanas iestādes par aprūpē nodoto bērnu regulāri veic ģimenes izpēti, lai konstatētu, vai ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo izveidosies patiesas vecāku un bērnu attiecības.

(MK 17.05.2005. noteikumu Nr.336 redakcijā)

31. Bāriņtiesa, aprūpes laikā veicot ģimenes izpēti, cita starpā noskaidro adoptētāja un bērna reliģisko pārliecību (ja tāda ir) un izvērtē:

31.1. adoptētāja un bērna personību;

31.2. adoptētāja mājokļa un saimniecības īpatnības;

31.3. adoptētāja spēju izaudzināt bērnu;

31.4. adoptētāja un adoptējamā savstarpējo piemērotību, norādot laikposmu, kurā bērns atradies adoptētāja aprūpē.

32. Bāriņtiesa aprūpes termiņa beigās apkopo ģimenes izpētes rezultātus, sagatavo atzinumu par to, vai adopcija adoptētāja ģimenē ir bērna interesēs, un pieņem atbilstošu lēmumu.

33. Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija nav bērna interesēs, tā nekavējoties nodrošina bērnam atbilstošu ārpusģimenes aprūpi.

34. Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija ir bērna interesēs, tā vienlaikus ar lēmumu izsniedz adoptētājam bērna dokumentus iesniegšanai tiesā.

35. Adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa pagarina aprūpes termiņu līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā.

(MK 17.05.2005. noteikumu Nr.336 redakcijā)

36. Adopciju apstiprina tiesa. Adoptētājs tiesas sprieduma norakstu iesniedz audzināšanas iestādes vadītājam.

37. Audzināšanas iestādes vadītājs izsniedz adoptētājam bērna dzimšanas apliecību.

38. Audzināšanas iestādes vadītājs pēc tam, kad bērns nodots adoptētāja ģimenē, nekavējoties nosūta paziņojumu par adopciju:

38.1. adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesai;

38.2. bāriņtiesai, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē;

38.3. ministrijai.

(Grozīts ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336)

39. Adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas regulāri novērtē bērna aprūpi un uzraudzību ģimenē.

40. Bērna adopcija uz ārvalstīm pieļaujama, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un aprūpi ģimenē un bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē, par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu. Par lēmumu bāriņtiesa nekavējoties informē ministriju.

(Grozīts ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336)

41. Ārzemnieki, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstīs dzīvojošas personas (turpmāk — ārvalsts adoptētājs) var adoptēt:

41.1. otra laulātā bērnu;

41.2. bērnu no aizbildņa ģimenes, ja adoptē adoptējamā radinieki;

41.3. bērnu, kas atrodas audžuģimenē vai audzināšanas iestādē, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt pienācīgu adoptējamā audzināšanu un aprūpi ģimenē.

(Grozīts ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336)

42. Ārvalsts adoptētājs papildus šo noteikumu 13.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz ministrijā attiecīgās valsts kompetentās iestādes sagatavotus adoptētāja ģimenes izpētes materiālus un izziņu par personas kriminālsodāmību.

(Grozīts ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336)

43. Dokumentus ministrijā iesniedz divos eksemplāros, pievienojot to notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem jābūt legalizētiem vai apliecinātiem saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, ja Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.

(Grozīts ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336)

44. Ja ģimenes izpētes materiālos nav norādīts to derīguma termiņš, pieņemams, ka to derīguma termiņš ir viens gads.

45. Ministrija izvērtē iesniegto dokumentu atbilstību normatīvajiem aktiem.

(Grozīts ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336)

46. Ārvalsts adoptētājs informāciju par adoptējamiem bērniem var saņemt ministrijā.

(Grozīts ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336)

47. Ja iesniegtie dokumenti atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ārvalsts adoptētājs ministrijā saņem informāciju par adoptējamiem bērniem. Ja ārvalsts adoptētājs, pamatojoties uz saņemto informāciju, ir izvēlējies bērnu, ministrija izsniedz ārvalsts adoptētājam norīkojumu, lai ārvalsts adoptētājs varētu personīgi iepazīties ar bērnu.

(Grozīts ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336)

48. Ārvalsts adoptētājs iesniedz audzināšanas iestādes vadītājam ministrijas izsniegto norīkojumu un uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Audzināšanas iestādes vadītājs iepazīstina ārvalsts adoptētāju ar adoptējamo bērnu (atbilstoši norīkojumam) un viņa dokumentiem.

(Grozīts ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336)

49. Ārvalsts adoptētājs 10 dienu laikā pēc iepazīšanās ar adoptējamo bērnu un viņa dokumentiem pieņem lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē.

50. Ja ārvalsts adoptētājs ņem bērnu aprūpē, bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē, pamatojoties uz ministrijas norīkojumu, nekavējoties lemj par bērna aprūpes kārtību un pagaidu uzturēšanās vietu Latvijā. Lēmumu bāriņtiesa nekavējoties nosūta ministrijai.

(Grozīts ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336)

51. Audzināšanas iestādes vadītājs bērna personas lietā izdara atzīmi par bērna nodošanu ārvalsts adoptētāja aprūpē. Ārvalsts adoptētājs parakstās par bērna saņemšanu.

52. Audzināšanas iestādes vadītājs par aprūpē nodoto bērnu nekavējoties informē ministriju un bāriņtiesu, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē.

(Grozīts ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336)

53. Audzināšanas iestādes vadītājs nosūta bāriņtiesai, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē, bērna dzimšanas apliecības kopiju, izrakstu no bērna medicīniskajiem dokumentiem un dokumentu, kas apliecina vecāku piekrišanu adopcijai vai to, ka pastāv kāds no šādiem apstākļiem:

53.1. vecākiem likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības;

53.2. vecāki ir miruši;

53.3. vecāku dzīvesvieta nav zināma.

54. Ministrija nosūta bāriņtiesai, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē, ārvalsts adoptētāja iesniegto dokumentu vienu eksemplāru.

(Grozīts ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336)

55. Lai konstatētu, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo veidosies patiesas vecāku un bērnu attiecības, bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē, regulāri novērtē bērna aprūpi un uzraudzību, cita starpā noskaidrojot ārvalsts adoptētāja un bērna reliģisko pārliecību (ja tāda ir) un izvērtējot ārvalsts adoptētāja un adoptējamā savstarpējo piemērotību.

56. Bāriņtiesa aprūpes termiņa beigās sagatavo atzinumu par to, vai adopcija ārvalsts adoptētāja ģimenē ir bērna interesēs, un pieņem atbilstošu lēmumu. Bāriņtiesa ārvalsts adoptētājam kopā ar lēmumu izsniedz adopcijas dokumentus, atstājot lietā to apliecinātas kopijas. Bāriņtiesa lēmumu un apliecinātu bērna dzimšanas apliecības kopiju nekavējoties nosūta ministrijai.

(Grozīts ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336)

57. Ārvalsts adoptētājs var lūgt bāriņtiesu pagarināt aprūpes termiņu līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā.

58. Labklājības ministrs triju darbdienu laikā pēc bāriņtiesas lēmuma saņemšanas izsniedz juridiski pamatotu adopcijas atļauju vai motivētu atteikumu. Izsniedzot adopcijas atļauju, ārvalsts adoptētāju informē par pienākumu divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā reizi gadā iesniegt ministrijā attiecīgās valsts kompetentas institūcijas sagatavotu ziņojumu par bērna dzīves apstākļiem ģimenē.

(MK 17.05.2005. noteikumu Nr.336 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.725, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

59. Labklājības ministra izsniegto adopcijas atļauju kopā ar pārējiem adopcijas dokumentiem iesniedz tiesā. Atļauja derīga trīs mēnešus.

(Grozīts ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336; MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.725, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

60. Adopciju apstiprina tiesa. Pēc tam kad tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā, tiesa tā kopiju nosūta ministrijai zināšanai.

(Grozīts ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.336)

61. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1996.gada 6.augusta noteikumus Nr.315 "Adopcijas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 136.nr.).

Ministru prezidents E.Repše

Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās A.Baštiks
1.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 11.marta noteikumiem Nr.111

(Pielikums grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.725, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās A.Baštiks
2.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 11.marta noteikumiem Nr.111

(Pielikums grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.725, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās A.Baštiks
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 111Pieņemts: 11.03.2003.Stājas spēkā: 22.03.2003. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 45 (2810), 21.03.2003.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Tulkojums
  • Skaidrojumi
72987
{"selected":{"value":"05.07.2009","content":"<font class='s-1'>05.07.2009.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"05.07.2009","iso_value":"2009\/07\/05","content":"<font class='s-1'>05.07.2009.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"21.05.2005","iso_value":"2005\/05\/21","content":"<font class='s-1'>21.05.2005.-04.07.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.03.2003","iso_value":"2003\/03\/22","content":"<font class='s-1'>22.03.2003.-20.05.2005.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
05.07.2009
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)