LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu

Pirmā nodaļa

Vispārīgie noteikumi

LIKUMĀ LIETOTIE TERMINI

Maksātnespēja - uzņēmēja paša atzīta, kā arī šajā likumā noteiktajā kārtībā tiesas konstatēta uzņēmuma nespēja nomaksāt parādus.

Bankrots - maksātnespējīga uzņēmuma piespiedu atsavināšana vai likvidācija nolūkā iegūt līdzekļus kreditoru likumpamatoto prasījumu apmierināšanai.

Sanācija - pasākumi maksātnespējīga uzņēmuma iespējamā bankrota novēršanai, piemēram, uzņēmuma reorganizācija, ražošanas struktūras vai profila maiņa, aizdevumu izsniegšana, garantiju sniegšana un citi pasākumi, ko veic īpašnieks vai cita juridiskā vai fiziskā persona.

Kreditoru sapulce - maksātnespējīga un bankrotējuša uzņēmuma kreditoru kopīgas darbības forma. Ja maksātnespējas lietā piedalās tikai viens kreditors, tas kreditoru sapulces funkcijas veic vienpersoniski.

Kreditoru administrācija - uzņēmuma pārvaldes institūcija, ar kuras starpniecību kreditori veic uzņēmuma pārvaldi nolūkā apmierināt savus mantiskos prasījumus.

Uzņēmuma mantas iegūšanas konkurss - šajā likumā lietotajā nozīmē: uzņēmuma mantas izpārdošana izsolē.

Sanācijas pasākumu konkurss - šā likuma 15. pantā lietotajā nozīmē: efektīvākās sanācijas programmas izraudzīšanās no vairāku konkrētā uzņēmuma sanācijas pretendentu programmām.

Konkursa masa - uzņēmuma manta, uz kuru vērš piedziņu nolūkā apmierināt kreditoru mantiskos prasījumus.

Konkursa valde - kreditoru vēlēta konkursa masas pārvaldīšanas institūcija.

Ļaunprātīgs bankrots - bankrots, kura pazīmes ir šādas:

- parādnieks nav ziņojis tiesai par savu maksātnespēju;

- parādnieks ir apgrūtinājis maksātnespējas lietas pilnīgu un objektīvu izskatīšanu: slēpis vai iznīcinājis grāmatvedības un citus dokumentus vai materiālās vērtības, izvairījies no piedalīšanās maksātnespējas lietas izskatīšanā, uzrādījis fiktīvas saistības;

- lietas izskatīšanas gaitā konstatēts, ka parādnieks uzņēmumu ir apzināti padarījis par maksātnespējīgu nolūkā izvairīties no parādu maksāšanas vai citu saistību pildīšanas.

1. pants. Šā likuma regulētās attiecības

Šis likums regulē:

1) kārtību, kādā uzņēmumu atzīst par maksātnespējīgu un kādā veicami pasākumi maksātnespējīgā uzņēmuma darbības turpināšanai, vai kārtību, kādā uzņēmumu atzīst par bankrotējušu;

2) kārtību, kādā tiek apmierinātas bankrotējušā uzņēmuma kreditoru prasības.

Attiecībā uz bankām, citām kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām šis likums piemērojams ievērojot īpatnības, ko nosaka speciāls likums.

2. pants. Pamats uzņēmuma atzīšanai par maksātnespējīgu

Uzņēmums atzīstams par maksātnespējīgu, ja tas nav spējīgs likumā vai līgumā noteiktajos termiņos izpildīt maksājumu saistības ar kreditoriem ne mazāk kā 50 procentu apjomā no uzņēmējdarbībai norobežotā ieguldījuma, turklāt kredītiestādes atsakās to kreditēt un nav iespējams iegūt līdzekļus, nodibinot hipotēku uz uzņēmuma nekustamo īpašumu, vai ja atklājusies uzņēmuma maksātnespēja saskaņā ar šā likuma 3. panta nosacījumiem.

3. pants. Maksātnespējas pazīmes

Maksātnespēja uzskatāma par konstatētu:

1) ja parādnieks sakarā ar prasību, kas celta pret viņu, vai neatkarīgi no tās, tiesai, vienam vai vairākiem kreditoriem atzīst, ka viņa manta ir nepietiekama visu parādu segšanai;

2) ja vēršot piedziņu pret parādnieka mantu, noskaidrojas, ka tā ir nepietiekama visu viņa parādu segšanai un tiesa atzīst par pamatotiem kreditoru dokumentāri apliecinātus pieteikumus, ka viņu prasībām ar atlikušo mantu nepietiek. Šādus pieteikumus kreditori var iesniegt tiesa neatkarīgi no parādnieka saistību izpildes termiņa izbeigšanās;

3) ja parādnieks, pienācīgi neizpildījis savas saistības, veic darbības, kuras kreditoriem rada pamatotas šaubas par parāda piedzīšanas iespēju (atrodas bezvēsts prombūtnē, atsavina savu mantu lielos apmēros u, tml.),

4. pants. Maksātnespējas lietu piekritība

Lietas par maksātnespēju izskata tiesa, ievērojot šā likuma prasības. Tiesa ierosina lietu, ja pret individuālu uzņēmumu celtās prasības summa pārsniedz 1000 rubļu, bet pret uzņēmējsabiedrību - 10000 rubļu.

Otrā nodaļa

Kārtība, kādā uzņēmumu atzīst par maksātnespējīgu

5. pants. Maksātnespējas lietas ierosināšana

Lietu par uzņēmuma atzīšanu par maksātnespējīgu var ierosināt uz paša uzņēmuma vai tā kreditora (kreditoru grupas) pieteikuma pamata.

6. pants. Tiesas darbības, sagatavojot lietu izskatīšanai

Ja tiesa prasības pieteikumu atzīst par pamatotu, lai ierosinātu lietu par uzņēmuma maksātnespējas atzīšanu, tā, sagatavojot lietu iztiesāšanai, vienlaikus ar citām nepieciešamajām darbībām nekavējoties:

1) brīdina parādnieku:

a) ka viņa pienākums ir nekavējoties ziņot tiesai par pastāvīgās dzīvesvietas vai juridiskās personas adreses maiņu,

b) ka viņa neierašanās tiesā vai neierašanās pēc konkursa valdes, auditora vai administratora izsaukuma, kā arī atteikšanās sniegt pieprasītos paskaidrojumus nav atzīstama par šķērsli procesuālajām darbībām, lai viņu izsludinātu par maksātnespējīgu;

2) ziņo uzņēmuma kredītiestādēm, ka ierosināta lieta par uzņēmuma atzīšanu par maksātnespējīgu, norāda prasības summu un pieprasa uzziņu par uzņēmuma finansiālo stāvokli;

3) ziņo visiem zināmajiem kreditoriem un valsts sanācijas institūcijai, ka ir ierosināta lieta par maksātnespējas atzīšanu;

4) nosaka auditoru, kurš sastāda uzņēmuma maksātnespējas bilanci, kas ietver uzņēmuma kustamās un nekustamās mantas aprakstījumu un novērtējumu, kā arī uzņēmuma parādu kopējo sarakstu;

5) pieņem lēmumu par piedziņas apturēšanu attiecībā uz pēdējo triju mēnešu laikā uzņēmumam piespriestām, bet no tā faktiski nepiedzītām summām.

7. pants. Uzņēmuma atzīšana par maksātnespējīgu vai bankrotējošu

Maksātnespējas lietas izskatīšanas gaitā tiesa pārbauda:

- vai starp parādnieku un kreditoru iespējams mierizlīgums;

- vai ir iespējams uzsākt sanācijas pasākumus;

- vai ir iespējams nodibināt kreditoru administrāciju.

Pēc tam tiesa pieņem attiecīgu nolēmumu.

Ja tiesa atzīst par iespējamu uzņēmuma sanāciju, tā nosaka sanācijas perioda ilgumu un uz šo laiku aptur tiesvedību.

Ja lietas izskatīšanas gaitā tiesa konstatē, ka ar uzņēmuma mantu nepietiek, lai pilnīgi nomaksātu visus pieteiktos un neapšaubāmos parādus, un nav iespējams mierizglīgums vai uzņēmuma sanācija, vai kreditoru administrācijas nodibināšana, uzņēmumu izsludina par bankrotējušu un atklāj uzņēmuma mantas izsoli.

Spriedumā tiesa ietver atzinumu par ļaunprātīga bankrota pazīmēm, ja tādas konstatētas lietas izskatīšanas gaitā.

8. pants. Maksātnespējas izsludināšana un kreditoru administrācijas nodibināšana

Par uzņēmuma atzīšanu par maksātnespējīgu vai par kreditoru administrācijas (11.-14. pants) nodibināšanu tiesa ievieto sludinājumu oficiālā izdevumā un vietējā presē, ziņo pašvaldībai un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra iestādei, kas uzņēmumu reģistrējusi.

Kreditoru pretenzijas piesakāmas triju mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas.

9. pants. Uzņēmuma pārvaldīšana līdz konkursa valdes vai kreditoru administrācijas nodibināšanai

Līdz konkursa valdes vai kreditoru administrācijas nodibināšanai uzņēmuma mantu (bankrota gadījumā - tikai konkursa masu (19. un 20. pants)) pārvalda tiesas iecelts administrators, kura pienākums ir:

1) pārvaldīt uzņēmumu līdz kreditoru sapulces sasaukšanai, nepieļaujot uzņēmuma mantas vērtības samazināšanos, mantas bojāšanos vai izšķērdēšanu;

2) apzināt visus uzņēmuma kreditorus un ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no konkursa atklāšanas dienas sasaukt kreditoru sapulci;

3) turpināt sastādīt uzņēmuma maksātnespējas bilanci, kurai pievienojams atzinums par to, ciktāl uzņēmums atzīstams par kopīgu mantu un vai ir iespējams atsavināt tā atsevišķās daļas, nepārtraucot uzņēmuma pamatdarbību;

4) pieprasīt kompetentu valsts institūciju vai pašvaldības norādījumu par tālāko rīcību ar šo mantu, ja uzņēmuma lietojumā, valdījumā vai rīcībā ir manta, kura saskaņā ar likumu atrodas valsts vai pašvaldības īpašumā vai kura ir pilnīgi vai daļēji izņemta no civiltiesiskās apgrozības.

Administrators par savu darbību ir atbildīgs tiesai un kreditoru sapulcei. Līdz kreditoru sapulces sasaukšanai administrators ir tiesīgs atsavināt uzņēmuma īpašumu, ja viņa rīcības mērķis ir apmierināt kreditoru intereses.

10. pants. Kreditoru sapulce

Kreditoru sapulce ir tiesīga:

1) iepazinusies ar tiesas ieceltā administratora pārskatu par viņa pienākumu izpildi, apstiprināt viņu šo pienākumu tālākai pildīšanai vai lūgt tiesu divu nedēļu laikā nomainīt šo administratoru ar citu;

2) ievēlēt kreditoru sapulces vadītāju un konkursa valdi, kuri veic tiesas ieceltā administratora vietnieku funkcijas. Ja minētā persona nav izraudzīta no kreditoru vidus, nepieciešama tās rakstveida piekrišana;

3) apstiprināt administratora un konkursa valdes pārskatus par savu darbību uzņēmuma pārvaldīšanā. Ja sapulce konstatē administratora vai konkursa valdes darbībā ļaunprātības, tā ziņo par tām tiesai, kura izsludinājusi konkursu vai nodibinājusi kreditoru administrāciju;

4) lemt par uzņēmuma saimnieciskās darbības vadīšanu tā, lai apmierinātu savas intereses;

5) noteikt administratora un konkursa valdes locekļu atalgojumu;

6) ja tiek nodibināta kreditoru administrācija, - notiek administratora palīgu un parādnieka pilnvaras uzņēmuma pārvaldīšanā;

7) iesniegt tiesai motivētu atzinumu par to, vai uzņēmuma maksātnespējai nav ļaunprātīga bankrota pazīmju.

Kreditoru sapulce ir tiesīga izlemt savā kompetencē ietilpstošos jautājumus neatkarīgi no klātesošo kreditoru skaita, ja vien par sapulces sasaukšanu visiem kreditoriem 10 dienas iepriekš paziņots.

Kreditoru sapulces lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo kreditoru balsu vairākumu, turklāt katra kreditora balsu skaitu nosaka proporcionāli pieteiktā parāda summai. Izņēmumi noteikti šā likuma 26. panta otrajā daļā.

Trešā nodaļa

Kreditoru administrācija

11. pants. Kreditoru administrācijas nodibināšanas priekšnoteikumi un tās darbība

Kreditoru administrācijas mērķis ir veikt pasākumus, lai izvairītos no uzņēmuma - parādnieka - likvidācijas un atjaunotu tā finansiālo stabilitāti.

Kreditoru administrācijas nodibināšanas priekšnoteikums ir tiesas nolēmums, ja tam piekrīt kreditori, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no prasījumu kopsummas.

Tiklīdz pasludināts nolēmums par kreditoru administrācijas nodibināšanu, šī administrācija pārņem uzņēmuma pārvaldīšanu un vada uzņēmuma darbību atbilstoši kreditoru administrācijas nodibināšanas mērķiem, kas konkretizēti tiesas nolēmumā par kreditoru administrācijas nodibināšanu.

Administratora palīgu un parādnieka pilnvaras uzņēmuma pārvaldīšana nosaka kreditoru sapulce.

Kreditoru administrācijas nodibināšana nemaina uzņēmuma juridisko statusu un tā tiesības, kā arī algoto uzņēmuma darbinieku un trešo personu pilnvaras un saistības.

12. pants. Sekas, kādas rodas, parādniekam pārkāpjot kreditoru administrācijas piešķirtās pilnvaras

Visa parādnieka rīcība ar uzņēmuma mantu, pārsniedzot kreditoru sapulces piešķirtās pilnvaras uzņēmuma pārvaldīšanā, atzīstama par spēkā neesošu attiecībā uz parādnieka kreditoriem, bet par saistošu attiecībā uz parādnieku un trešajām personām.

13. pants. Kreditoru administrācijas darbības izbeigšana

Kreditoru administrācijas darbība izbeidzama ar tiesas nolēmumu gada laikā pēc tās nodibināšanas. Pamatojoties uz kreditoru lūgumu, tiesa šo termiņu var pagarināt vēl uz gadu.

Kreditoru administrācijas darbībai beidzoties, administrators iesniedz galīgo norēķinu parādniekam un kreditoru sapulcei. Pušu savstarpējās mantiskās prasības, kas radušās kreditoru administrācijas darbības rezultātā, izskatāmas līkumā noteiktajā kārtībā.

14. pants. Kreditoru administrācijas darbības izbeigšana pirms termina

Kreditoru administrācijas darbība izbeidzas pirms termiņa, ja:

1) sasniegts kreditoru administrācijas nodibināšanas mērķis;

2) kreditoru sapulce atzīst, ka kreditoru administrācijas nodibināšanas mērķis nav sasniedzams;

3) konstatēta parādnieka ļaunprātīga, pret kreditoru interesēm vērsta darbība.

Ja kreditoru administrācijas nodibināšanas mērķis nav sasniegts, kreditoru sapulce var griezties tiesā ar lūgumu atjaunot tiesvedību maksātnespējas lietā.

Ceturtā nodaļa

Uzņēmuma sanācija

15. pants. Sanācijas pasākumu piemērošana maksātnespējīgam uzņēmumam

Ja maksātnespējas lietas izskatīšanas laikā nav panākts mierizlīgums un nav pieņemts nolēmums par kreditoru administrācijas nodibināšanu, tiesa pieprasa īpašnieka viedokli par uzņēmuma sanācijas nepieciešamību vai lietderību.

Uzņēmuma īpašnieks (valsts, pašvaldība, uzņēmējsabiedrība, individuāls uzņēmējs) tiesas noteiktajā laikā paziņo savu viedokli un, ja tas izvēlas sanācijas pasākumus, iesniedz tiesai motivētu sanācijas programmu.

Īpašnieks var ierosināt ari sava uzņēmuma sanācijas konkursa izsludināšanu. Konkursā var piedalīties pats īpašnieks, šā uzņēmuma darbinieki, kreditori, citi uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības vai fiziskās personas. Konkursa termiņš - mēnesis no sludinājuma publicēšanas dienas.

Desmit dienu laikā pēc konkursa termiņa izbeigšanās tiesa uz pieaicināto ekspertu atzinuma pamata pieņem nolēmumu par īpašnieka iesniegtās sanācijas programmas vai - konkursa gadījumā - par konkursā, uzvarējušās sanācijas programmas piemērošanu vai par atteikumu piemērot sanācijas pasākumus.

Uzņēmuma sanācijas pasākumiem ir jāapmierina kreditoru likumīgās intereses ne sliktāk kā uzņēmuma likvidācijai.

16. pants. Sanācijas norise

Sanācijas periods nedrīkst pārsniegt 18 mēnešus, bet lauksaimniecības uzņēmumiem - divus gadus.

Pēc sanācijas dalībnieku motivēta iesnieguma, kas saskaņots ar kreditoriem, tiesa sanācijas periodu lauksaimniecības uzņēmumiem var pagarināt vēl uz sešiem mēnešiem.

Gada laikā no sanācijas sākuma jāsedz ne mazāk kā 40 procenti no katra kreditora likumīgo prasību kopsummas.

Kreditoru prasību apmierināšana sanācijas gadījumā notiek tādā pašā secībā kā konkursa gadījumā.

Ja šie noteikumi netiek ievēroti, tiesa uz kreditoru iesnieguma pamata var pieņemt nolēmumu par sanācijas pasākumu pārtraukšanu.

Sanācijas pasākumu realizācijas kārtību valsts vai pašvaldības uzņēmumos nosaka attiecīgi Latvijas Republikas Ministru Padome vai pašvaldība.

Piektā nodaļa

Mierizlīgums maksātnespējas lietās

17. pants. Mierizlīguma īpatnības maksātnespējas lietās

Mierizlīgums maksātnespējas lietā pieļaujams jebkurā tās izskatīšanas stadijā, kamēr nav sākusies uzņēmuma mantas reālā sadale.

Mierizlīgums ir iespējams, ja tam piekrīt ne mazāk kā divas trešdaļas no visiem kreditoriem, kam pieder ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no parādu prasījumu summas.

18. pants. Gadījumi, kad mierizlīgums nav pieļaujams

Mierizlīgums nav pieļaujams, ja lietā ir ļaunprātīga bankrota pazīmes.

Mierizlīgums nav pieļaujams attiecībā uz prasījumiem par alimentu piedziņu, prasījumiem par nodokļiem un citiem budžeta maksājumiem, valsts apdrošināšanas iestāžu prasījumiem par obligāto apdrošināšanu.

Ja, panākot mierizlīgumu, pieļauti šā panta noteikumu pārkāpumi, tiesa mierizlīgumu neapstiprina.

Katram kreditoram, kam mierizlīgums ir saistošs, ir tiesības, iesniedzot attiecīgu pamatojumu, lūgt tiesu, lai tā atceļ mierizlīguma dalu, kas attiecas uz viņu.

Mierizlīgums nav spēkā, ja tas noslēgts, vienai pusei izmantojot savās interesēs jebkādu otras puses atkarību.

Sestā nodaļa

Uzņēmuma mantas iegūšanas konkursa norise

19. pants. Konkursa valde

Konkursa valde administratora vadībā rīkojas ar konkursa masā ietilpstošo uzņēmuma mantu nolūkā apmierināt kreditoru prasības. Konkursa valde par savu darbību atbild tiesai, kā arī kreditoru, sapulcei.

Konkursa valde pārņem parādnieka saistības, kas izriet no darba līgumiem ar uzņēmuma darbiniekiem.

Konkursa valde ir tiesīga vispārējā kārtībā celt prasību, lai tiktu atzīti par spēkā neesošiem parādnieka darījumi, kurus viņš pēdējā gada laikā pirms maksātnespējas izsludināšanas slēdzis, ar trešajām personām vai par labu trešajām personām un kuri nodarījuši zaudējumus viņa kreditoriem.

20. pants. Uzņēmuma pārvaldīšana, ja nav iespējams ievēlēt konkursa valdi

Ja kreditoru skaits ir mazāks par trim, tiesa uzdod administratoram veikt konkursa valdes pienākumus. Kreditoriem ir tiesības lūgt tiesu iecelto administratoru nomainīt ar citu.

21. pants. Konkursa masā ietilpstošā manta

Konkursa masā ietilpst visa uzņēmuma manta, uz kuru saskaņā ar likumdošanas aktiem, vadoties pēc attiecīgā uzņēmējdarbības veida, var vērst piedziņu, arī manta, kas papildina konkursa masu sakarā ar tās rīkotāju celtajiem prasījumiem, un uzņēmuma rīcībā nenonākusī manta, attiecībā uz kuru uzņēmumam par labu stājies spēkā tiesas spriedums.

Maksātnespējīgo akciju sabiedrību akcionāru vai citu statūtsabiedrību dalībnieku parakstītās, bet pilnībā nenomaksātās akcijas vai to daļas ieskaitāmas konkursa masā to pilnas nominālvērtības apmērā, bet piedziņa uz šīm summām nav vēršama, iekams nav izbeidzies attiecīgās sabiedrības statūtos norādītais akciju vai paju pilnas nomaksas termiņš.

22. pants. Konkursa masā neietilpstošā manta

Konkursa masā neietilpst:

1) uzņēmuma manta, uz kuru saskaņā ar likumu nevar vērst piedziņu;

2). ienākumi, kurus uzņēmums saņem konkursa laikā, lietodams konkursa masā neietilpstošu mantu;

3) no civiltiesiskās apgrozības izņemtā manta.

Mantu, kurai saskaņā ar likumu civiltiesiskā apgrozība ir ierobežota, var ieskaitīt konkursa masā, pamatojoties uz kompetentas valsts institūcijas norādījumu.

23. pants. Uzņēmuma saistību pāreja uz konkursa masu

Līgumā noteiktās uzņēmuma saistības pāriet uz konkursa masu, ja konkursa valde vai kreditoru administrācija nav atteikusies tās pildīt.

Parādnieka saistību pāreja uz kreditoriem neatbrīvo viņu no pienākuma kreditoriem, kuru prasības nav pilnīgi apmierinātas konkursā, atlīdzināt parādu ar mantu, ko parādnieks iegūst konkursa rezultātā.

Trešās personas, kuras slēgušas līgumus ar parādnieku, var lūgt tiesu, lai tā noteic konkursa valdei vai kreditoru administrācijai termiņu, līdz kuram jāpaziņo, vai tās apņemas vai atsakās pildīt parādnieka noslēgtos līgumus.

Par spēkā neesošu attiecībā uz parādnieka kreditoriem, bet saistošu attiecībā uz parādnieku un trešajām personām atzīstama visa rīcība ar konkursa masā ietilpstošo mantu, ko parādnieks veicis pēc tam, kad celta prasība atzīt viņu par maksātnespējīgu.

24. pants. Trešo personu prasījumi un ziņojumi attiecībā uz konkursa masu

Trešo personu prasījumi par mantas izslēgšanu no konkursa masas vai ziņojumi par uzņēmumam piederošām lietām, kuras atrodas pie šīm personām, iesniedzami tiesā triju mēnešu laikā no dienas, kad uzņēmums izsludināts par maksātnespējīgu.

25. pants. Kreditoru pretenziju reģistrācija

Kreditoru pretenzijas uz konkursa masā ietilpstošo mantu ir iesniedzamas konkursa valdei triju mēnešu laikā no dienas, kad uzņēmums izsludināts par maksātnespējīgu.

Iekams reģistrēt pretenzijas, konkursa valde pārbauda to formālo atbilstību likumdošanas aktu prasībām un kārto tās likumdošanas aktos noteiktajā apmierināšanas secībā.

Ar pieteiktajām pretenzijām ir tiesīgi iepazīties visi uzņēmuma kreditori.

Pretenzijas, kuras pieteiktas pēc noteiktā termiņa, apmierināmas no mantas, kas palikusi pāri pēc visu termiņā pieteikto pretenziju apmierināšanas.

26. pants. Kreditoru pretenziju izskatīšana

Ne vēlāk kā divas nedēļas pēc pretenziju pieteikšanai noteiktā termiņa izbeigšanās konkursa valde sasauc kreditorus uz sēdi pieteikto pretenziju izskatīšanai.

Pieteiktās pretenzijas kreditori koleģiāli izskata reģistrācijas secībā un balsojot izlemj jautājumu par katras pretenzijas apmierināšanu.

Ja izskatāmās pretenzijas sēdē netiek noraidītas, tās uzskatāmas par kreditoru atzītām un ir apmierināmas bezstrīdus kārtībā no konkursa masā ietilpstošās mantas.

Atzītās pretenzijas ierakstāmas to reģistrā, tās ir saistošas visiem konkursa dalībniekiem un nav pārsūdzamas.

Noraidīto pretenziju pamatotība izskatāma tiesā, pamatojoties uz ieinteresētā kreditora iesniegumu, kura iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas no pretenzijas noraidīšanas dienas.

27. pants. Noraidīto pretenziju iesniedzēja (kreditora) balsstiesības

Noraidīto pretenziju iesniedzējs saglabā savas balsstiesības kreditoru sapulcē līdz strīda galīgai izšķiršanai tiesā.

28. pants. Konkursa masas vērtības sadalīšana

Ienākumi no konkursa masas realizācijas pēc bankrota procedūras izdevumu atskaitīšanas tiek sadalīti starp kreditoriem likumdošanas aktos noteiktajā secībā, pamatojoties uz kreditoru sapulces apstiprinātajiem konkursa valdes lēmumiem.

29. pants. Tiesvedības izbeigšana bankrota lietā

Tiesvedība lietā par uzņēmuma bankrotu izbeidzama ar tiesas nolēmumu.

Septītā nodaļa

Parādnieka, kreditoru un citu personu tiesvedību aizsardzība maksātnespējas lietās

30. pants. Uzņēmuma pārvaldītāju rīcības un lēmumu pārsūdzēšana

Sūdzības par administratoru, konkursa valdes un kreditoru sapulces rīcību un lēmumiem iesniedzamas tiesā vispārējā kārtībā.

Sūdzības iesniegšana neaptur attiecīgā nolēmuma izpildi.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1991. gada 3. decembrī