Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.92

Rīgā 2003.gada 25.februārī (prot. Nr.11 1.§)
Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus
Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25.panta 6.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus.

2. Noteikumi attiecas uz šādiem būvdarbiem (izņemot būvdarbus, kas saistīti ar derīgo izrakteņu izpēti un ieguvi):

2.1. pazemes darbi;

2.2. zemes darbi (arī mākslīgo zemes būvju ierīkošana);

2.3. ārējo inženiertīklu izbūve;

2.4. betonēšana;

2.5. mūrēšana;

2.6. izolēšana un jumiķu darbi;

2.7. namdaru un būvgaldnieku darbi;

2.8. saliekamo (iepriekšizgatavoto) būvkonstrukciju montāža un demontāža;

2.9. apdares darbi (piemēram, apmešana, flīzēšana, krāsošana, tapsēšana, stiklinieka darbi);

2.10. ēku iekšējo sanitārtehnisko tīklu un iekārtu ierīkošana un montāža;

2.11. būvju nojaukšana, noārdīšana un demontāža;

2.12. būvremonts;

2.13. būvju rekonstrukcija, renovācija un restaurācija;

2.14. būvju uzturēšana, ja tā saistīta ar kādu no šajā punktā minētajiem darbu veidiem;

2.15. urbumu veikšana;

2.16. bagarēšana un zemūdens darbi.

(Grozīts ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.48)

3. Būvdarbi, kas rada paaugstinātu risku nodarbināto drošībai un veselībai, ir:

3.1. darbi, kuros nodarbinātie ir pakļauti šādam riskam:

3.1.1. apbēršana ar grunti zemes nogruvumos;

3.1.2. applūdināšana ar ūdeni;

3.1.3. noslīkšana;

3.1.4. nokrišana no 1,5 m un lielāka augstuma;

3.1.5. iegrimšana nestabilā gruntī;

3.2. darbi, kuros nodarbinātie nonāk saskarē ar kaitīgām ķīmiskām vai bioloģiskām vielām, kas rada risku nodarbināto drošībai un veselībai vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir pakļautas speciālai uzraudzībai;

3.3. darbi, kuros nodarbinātie ir pakļauti apstarošanas riskam ar jonizējošo starojumu un kuru izpildi reglamentē normatīvie akti par aizsardzību pret radiāciju;

3.4. darbi augstsprieguma elektrolīniju aizsardzības zonā;

3.5. pazemē (piemēram, akās, tuneļos) veicamie darbi;

3.6. darbi, kuros nodarbinātajiem nepieciešama gaisa piegādes sistēma;

3.7. darbi, kuros nodarbinātie pakļauti paaugstinātam atmosfēras spiedienam (piemēram, kesonos);

3.8. spridzināšanas darbi;

3.9. darbi, kas saistīti ar būvju, būvkonstrukciju, būvelementu vai iekārtu montāžu, demontāžu vai nojaukšanu.

(Grozīts ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.48)

4. Šo noteikumu ievērošanu projekta sagatavošanas posmā kontrolē attiecīgās pašvaldības būvvalde, bet projekta izpildes posmā - Valsts darba inspekcija. Šo noteikumu 28.1, 28.2, 28.3, 28.4, 28.5, 28.6, 28.7 un 28.8 punktā noteikto prasību ievērošanu kontrolē arī Valsts ieņēmumu dienests.

(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.48 redakcijā)

II. Projekta vadītājs, darba aizsardzības koordinatori, iepriekšējs paziņojums

5. Projekts ir ar būvniecību saistīts process, ko veido koordinētu un kontrolētu norišu kopums, kuram ir noteikti sākuma un beigu termiņi un kura mērķi sasniedz, iekļaujoties paredzētajā laikā un izmaksu un resursu ietvaros.

5.1 Projekta īstenošanā ir šādi posmi:

5.1 1. projekta sagatavošanas posms - posms no projekta izstrādes sākuma līdz būvdarbu uzsākšanai;

5.1 2. projekta izpildes posms - būvdarbu veikšana.

(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.48 redakcijā)

6. Projekta sagatavošanai, izpildei vai izpildes uzraudzībai pasūtītājs norīko projekta vadītāju - fizisku vai juridisku personu, kas rīkojas pasūtītāja vārdā (piemēram, galveno būvdarbu veicēju vai atsevišķu būvdarbu veicēju). Ja pasūtītājs nenorīko projekta vadītāju, viņš pats uzņemas šajos noteikumos noteiktās projekta vadītāja tiesības un pienākumus.

(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.48 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

7. Darba aizsardzības koordinators projekta sagatavošanas posmā ir fiziska vai juridiska persona, kurai pasūtītājs vai projekta vadītājs ir uzticējis šo noteikumu 15.punktā minēto pienākumu veikšanu projekta sagatavošanas posmā (turpmāk - projekta sagatavošanas koordinators). Ja projekta sagatavošanas koordinators ir juridiska persona, tā nodrošina, ka projekta sagatavošanas koordinatora funkciju īsteno fiziska persona, kas atbilst šo noteikumu 7.1 punktā minētajām prasībām.

(Grozīts ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358)

7.1 Par projekta sagatavošanas koordinatoru tiesīga būt persona, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmusi arhitekta prakses sertifikātu vai būvprakses sertifikātu projektēšanas jomā un atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

7.1 1. apguvusi pamatlīmeņa zināšanas darba aizsardzībā (teorijas sadaļu) un specializētās darba aizsardzības zināšanas būvniecībā;

7.1 2. ieguvusi pirmā vai otrā līmeņa augstāko izglītību darba aizsardzības jomā.

(MK 01.07.2014. noteikumu Nr.358 redakcijā; 7.1 1.apakšpunktā minētā prasība projekta sagatavošanas koordinatoram papildus apgūt specializētās darba aizsardzības zināšanas būvniecībā stājas spēkā 01.01.2015., sk. 78.punktu)

8. Darba aizsardzības koordinators projekta izpildes posmā ir fiziska vai juridiska persona, kurai pasūtītājs vai projekta vadītājs ir uzticējis šo noteikumu 16.punktā minēto pienākumu veikšanu projekta izpildes posmā (turpmāk - projekta izpildes koordinators). Ja projekta izpildes koordinators ir juridiska persona, tā nodrošina, ka projekta izpildes koordinatora funkciju īsteno fiziska persona, kas atbilst šo noteikumu 8.1 punktā minētajām prasībām.

(Grozīts ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358)

8.1 Par projekta izpildes koordinatoru tiesīga būt persona, kas:

8.1 1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmusi būvprakses sertifikātu būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības jomā un atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

8.1 1.1. apguvusi pamatlīmeņa zināšanas darba aizsardzībā (teorijas sadaļu) un specializētās darba aizsardzības zināšanas būvniecībā;

8.1 1.2. ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzības jomā;

8.1 2. ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzības jomā.

(MK 01.07.2014. noteikumu Nr.358 redakcijā; 8.1 1.1. apakšpunktā minētā prasība projekta izpildes koordinatoram papildus apgūt specializētās darba aizsardzības zināšanas būvniecībā stājas spēkā 01.01.2015., sk. 78.punktu)

9. Ja būvlaukumā būvdarbus veic vairāki atsevišķu būvdarbu veicēji, pasūtītājs ieceļ vienu vai vairākus projekta sagatavošanas koordinatorus un projekta izpildes koordinatorus.

(Grozīts ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.48; MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

10. Projekta sagatavošanas koordinatora un projekta izpildes koordinatora iecelšana neatbrīvo pasūtītāju un projekta vadītāju no atbildības par darba aizsardzības prasību ievērošanu.

11. Pasūtītājs nodrošina, lai pirms būvdarbu uzsākšanas tiktu izstrādāts darba aizsardzības plāns saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļu, ja:

11.1. būvlaukumā būvdarbus veic vairāki atsevišķu būvdarbu veicēji;

11.2. tiek veikts kāds no šo noteikumu 3.punktā minētajiem būvdarbiem;

11.3. saskaņā ar šo noteikumu 12.punktu ir nepieciešams nosūtīt iepriekšēju paziņojumu par būvdarbu veikšanu.

(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.48 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

12. Pasūtītājam ir pienākums pirms būvdarbu uzsākšanas nosūtīt Valsts darba inspekcijai iepriekšēju paziņojumu par būvdarbu veikšanu (pielikums) vienā no šādiem gadījumiem:

12.1. ja paredzētais būvdarbu ilgums pārsniedz 30 darbadienas un būvdarbos vienlaikus tiek nodarbināti vairāk nekā 20 nodarbinātie;

12.2. ja plānotais būvdarbu apjoms pārsniedz 500 cilvēkdienas (viena vai vairāku nodarbināto kopā nostrādātas darbadienas).

(Grozīts ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.48)

13. Iepriekšējā paziņojumā par būvdarbu veikšanu sniegto informāciju pasūtītājs novieto būvlaukumā redzamā vietā un, ja nepieciešams, to regulāri atjauno.

(Grozīts ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.48)

13.1 Šo noteikumu 9., 11., 12. un 13.punktā minētos pienākumus pasūtītājs var uzdot projekta vadītājam, par to savstarpēji vienojoties.

(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.48 redakcijā)

III. Projekta sagatavošanas un izpildes posmi, koordinatoru pienākumi

14. Persona, kas veic projekta vadītāja pienākumus, ievēro Darba aizsardzības likumā noteiktos darba aizsardzības vispārīgos principus, īpaši šādos gadījumos:

14.1. lemjot par arhitektūras, tehniskajiem un organizatoriskajiem aspektiem, plānojot darbus vai darba posmus, kas norisināsies vienlaikus vai secīgi;

14.2. aprēķinot vienlaikus veicamo būvdarbu apjomu un katra posma veikšanai nepieciešamo laiku un ņemot vērā darba aizsardzības plānu un visus dokumentus, kas izstrādāti vai koriģēti saskaņā ar šo noteikumu 15.2., 15.3. un 16.3.apakšpunktu.

(Grozīts ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.48)

15. Projekta sagatavošanas koordinatoram ir šādi pienākumi:

15.1. koordinēt ar projekta vadītāju, galveno būvdarbu veicēju, atsevišķu būvdarbu veicējiem un pašnodarbinātajiem šo noteikumu 14.punktā noteikto prasību izpildi;

15.2. saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļu izstrādāt darba aizsardzības plānu, iekļaujot arī pasākumus attiecībā uz šo noteikumu 3.punktā minētajiem būvdarbiem;

15.3. sagatavot atbilstošu dokumentāciju, iekļaujot informāciju par darba aizsardzības prasībām.

(Grozīts ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.48; MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

16. Projekta izpildes koordinatoram ir šādi pienākumi:

16.1. koordinēt darba aizsardzības vispārīgo principu īstenošanu, lemjot par tehniskajiem vai organizatoriskajiem pasākumiem, plānojot dažādu būvdarbu veikšanu vienlaikus vai secīgi un aprēķinot to izpildei nepieciešamo laiku;

16.2. saskaņot un uzraudzīt darba aizsardzības plāna un darbu veikšanas projekta izpildi, lai nodrošinātu, ka galvenais būvdarbu veicējs, atsevišķu būvdarbu veicēji un pašnodarbinātie ievēro šo noteikumu 26.punktā noteiktās prasības un darba aizsardzības plāna izpildi;

16.3. veikt nepieciešamos grozījumus darba aizsardzības plānā un šo noteikumu 15.3.apakšpunktā minētajā dokumentācijā, ņemot vērā paveiktos darbus un pārmaiņas būvlaukumā un būvprojektā (ja tādas ir veiktas);

16.4. organizēt galvenā būvdarbu veicēja un atsevišķu būvdarbu veicēju (arī to atsevišķu būvdarbu veicēju, kas vienā un tajā pašā būvlaukumā strādā pēc kārtas) sadarbību, saskaņot viņu darbību, lai aizsargātu nodarbinātos un novērstu nelaimes gadījumus darbā un arodslimības, nodrošināt savstarpēju informācijas apmaiņu saskaņā ar Darba aizsardzības likuma prasībām un, ja nepieciešams, iesaistīt pašnodarbinātos;

16.5. saskaņot galvenā būvdarbu veicēja un atsevišķu būvdarbu veicēju paredzētos darba aizsardzības pasākumus un pārbaudīt to izpildi;

16.6. veikt nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu nepiederošu personu uzturēšanos būvlaukumā.

(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.48 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

16.1 Ja būvdarbus veic viens atsevišķu būvdarbu veicējs, par šo noteikumu 15.2., 15.3., 16.1., 16.3. un 16.6.apakšpunktā minēto pienākumu izpildi ir atbildīga persona, kas veic projekta vadītāja pienākumus.

(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.48 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

IV. Darba aizsardzības plāns

17. Darba aizsardzības plānu izstrādā, lai visus būvniecības dalībniekus nodrošinātu ar nepieciešamo darba aizsardzības informāciju.

18. Darba aizsardzības plānā iekļauj specifisku informāciju, kas ir nepieciešama darba aizsardzības nodrošināšanā, veicot būvdarbus.

19. Darba aizsardzības plānu izstrādā līdz būvdarbu uzsākšanai. Ja mainās projekta apstākļi, plānu pārskata. Projekta izpildes koordinatori un persona, kas veic projekta vadītāja pienākumus, iepazīstas ar darba aizsardzības plānu, pirms tiek piesaistīts attiecīgais atsevišķu būvdarbu veicējs.

(Grozīts ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.48; MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

20. Darba aizsardzības plāna izstrādei ir divas stadijas:

20.1. pirmā stadija - projekta sagatavošanas posmā ietver pasākumus no projekta izstrādes sākuma līdz būvdarbu uzsākšanai;

20.2. otrā stadija - projekta izpildes posmā ietver pasākumus būvdarbu veikšanas laikā.

(Grozīts ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.48)

21. Darba aizsardzības plānu projekta sagatavošanas posmā var izstrādāt kā atsevišķu dokumentu vai iestrādāt kā atsevišķu nodaļu tehniskā būvprojekta būvdarbu organizācijas daļā, iekļaujot šādu informāciju:

21.1. būvlaukumam paredzētajai teritorijai blakus esošo zemesgabalu izmantojums:

21.1.1. ēkas un ražotnes, kas ierobežo būvdarbu veikšanu;

21.1.2. virszemes un pazemes inženierkomunikācijas;

21.1.3. satiksmes ejas un ar tām saistītie ierobežojumi (piemēram, piekļūšana ugunsdzēsības līdzekļiem, materiālu piegādes un transportlīdzekļu novietošanas laika ierobežojumi);

21.1.4. būves, kurās izmantoti veselībai kaitīgi materiāli vai nenoturīgas un nestabilas konstrukcijas un kuras nojaucot vai pārbūvējot nepieciešami specifiski darba aizsardzības pasākumi;

21.1.5. grunts raksturojums (norāda sastāvu, piesārņotību, stabilitāti, vecas šahtas vai citus pazemes šķēršļus);

21.1.6. nojaucamo būvju tehniskās dokumentācijas esība (var būt pasūtītāja iesniegtā informācija);

21.2. būvprojektā ietvertie riska faktori, no kuriem nav iespējams izvairīties, kā arī attiecīgie darba aizsardzības pasākumi;

21.3. detalizēti ieteikumi par darba aizsardzības pasākumiem, kuru skaidrojumu atsevišķu būvdarbu veicējs ir tiesīgs pieprasīt;

21.4. iespējamie riska faktori, kuri var rasties būvniecības procesā veselībai kaitīgu materiālu dēļ, un nepieciešamā informācija par likumu un citu normatīvo aktu prasībām;

21.5. informācija par paredzētā būvlaukuma teritoriju:

21.5.1. iespējas piekļūt būvlaukumam un evakuācijas izejas;

21.5.2. pagaidu būvju un atsevišķu darba iecirkņu izvietojums;

21.5.3. būvmateriālu iekraušanas un izkraušanas laukumi, noliktavas;

21.5.4. transporta un gājēju ceļi;

21.5.5. piebrauktuves un caurbrauktuves ugunsdzēsības automašīnām;

21.6. būvlaukumā veicamo darba aizsardzības pasākumu saskaņošana un attiecīgās informācijas apmaiņa starp pasūtītāju, projekta vadītāju, galveno būvdarbu veicēju, atsevišķu būvdarbu veicējiem un pašnodarbinātajiem;

21.7. pasākumi saskaņā ar šo noteikumu 3.punktā minētajiem būvdarbiem.

(Grozīts ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.48; MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

22. Darba aizsardzības plānu projekta izpildes posmā var iestrādāt būvdarbu veikšanas projektā, papildinot ar šādu informāciju:

22.1. darba aizsardzības organizēšanas vispārējā kārtība būvlaukumā;

22.2. pārmaiņas, kas būvdarbu izpildes laikā rodas:

22.2.1. darbu plānos un grafikos;

22.2.2. būvizstrādājumu, būvmateriālu, tehnoloģisko iekārtu un aprīkojuma nomenklatūrā un piegādes grafikos;

22.2.3. darbaspēka kustības un galveno būvmašīnu darba grafikos.

23. Ja nepieciešamā informācija ir iekļauta citos būvniecības dokumentos vai būvprojekta rasējumos, darba aizsardzības plānā var būt tikai norādes par vietu, kur var atrast informāciju.

24. Sabiedriski nozīmīgu vai tehniski sarežģītu būvju projektos darba aizsardzības plāns var būt nepabeigts. Minētajā gadījumā projekta izpildes plānā ietver:

24.1. kārtību, kādā tiek organizēta darba aizsardzības vispārējā vadība;

24.2. vispārējās drošības prasības būvlaukumā;

24.3. skaidrojumu par attiecīgās informācijas pieejamību projekta sagatavošanas posmā, kā arī turpmāku izmantošanu un kontroli;

24.4. kārtību, kādā projektā veiktās pārmaiņas iekļauj un iestrādā darba aizsardzības plānā, atsevišķu posmu būvdarbu veikšanas projektā vai citā būvdarbu izpildes tehnoloģiskajā dokumentā.

V. Galvenā būvdarbu veicēja, atsevišķu būvdarbu veicēja un nodarbinātā pienākumi

(Nodaļas nosaukums MK 29.01.2008. noteikumu Nr.48 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358; grozījumi nodaļas nosaukumā stājas spēkā 01.10.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

25. Lai būvlaukumā nodrošinātu nodarbināto drošību un veselības aizsardzību, atsevišķu būvdarbu veicējs:

25.1. atbilstoši būvlaukuma un būvdarbu raksturam, darba apstākļiem un riska faktoriem veic pasākumus, kas nodrošina darba vietu atbilstību šo noteikumu VI, VII un VIII nodaļā minētajām prasībām;

25.2. ievēro projekta sagatavošanas koordinatora un projekta izpildes koordinatora norādījumus.

(Grozīts ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

26. Veicot būvdarbus, galvenais būvdarbu veicējs un atsevišķu būvdarbu veicējs ņem vērā Darba aizsardzības likumā noteiktos darba aizsardzības vispārīgos principus, arī attiecībā uz:

26.1. būvlaukuma norobežošanu un tīrības un kārtības uzturēšanu tajā;

26.2. darba vietu izvēli. Nosakot pārvietošanās un kustības maršrutus un iekārtu izvietošanas zonas, ņem vērā nepieciešamību brīvi piekļūt katrai darba vietai;

26.3. dažādu materiālu izmantošanas apstākļiem;

26.4. mašīnu, iekārtu un instalāciju tehnisko apkalpi un pārbaudēm, uzsākot ekspluatāciju, kā arī regulārām pārbaudēm ekspluatācijas laikā, lai novērstu defektus, kas rada risku nodarbināto drošībai un veselībai;

26.5. dažādu materiālu uzglabāšanas zonu ierīkošanu un marķēšanu (īpaši bīstamiem materiāliem un vielām);

26.6. izmantoto bīstamo materiālu un vielu savākšanu un pārvietošanu;

26.7. atkritumu un būvgružu glabāšanu, savākšanu, pārvietošanu un likvidēšanu;

26.8. dažādiem darbiem vai darba posmiem paredzētā izpildes termiņa maiņu, pamatojoties uz darba gaitu būvlaukumā;

26.9. sadarbību ar pašnodarbinātajiem;

26.10. sadarbību un darbu saskaņošanu ar citām rūpnieciskām ražotnēm būvlaukumā vai tā tuvumā.

(Grozīts ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.48; MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

27. Atsevišķu būvdarbu veicējs sniedz nodarbinātajiem vai viņu uzticības personām saprotamu informāciju par visiem pasākumiem, kas saskaņā ar Darba aizsardzības likumā noteiktajām prasībām tiks veikti būvlaukumā nodarbināto darba drošībai un veselības aizsardzībai.

(Grozīts ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

28. Atsevišķu būvdarbu veicējs konsultējas ar nodarbinātajiem vai viņu uzticības personām un nodrošina to līdzdalību visu ar nodarbināto darba drošību un veselības aizsardzību saistīto jautājumu risināšanā, īpaši, ja tie ir saistīti ar darba aizsardzību, veicot būvdarbus.

(Grozīts ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

28.1 Atsevišķu būvdarbu veicējs, tai skaitā galvenais būvdarbu veicējs, nodrošina, lai būvobjektā atrastos tajā nodarbināto saraksts. Ja būvdarbus veic vairāki atsevišķu būvdarbu veicēji, tie iesniedz galvenajam būvdarbu veicējam vai, ja tāda nav, - pasūtītājam katrs savu būvobjektā nodarbināto sarakstu, ko apstiprina ar parakstu un zīmogu, norādot šādu informāciju par nodarbinātajiem:

28.11. vārds un uzvārds;

28.12. personas kods vai darba atļaujas numurs Latvijā nodarbinātajiem ārzemniekiem;

28.13. darba līguma vai uzņēmuma līguma noslēgšanas datums un numurs;

28.14. atsevišķu būvdarbu veicēja nosaukums.

(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.48 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

28.2 Galvenais būvdarbu veicējs vai, ja tāda nav, - pasūtītājs šo noteikumu 28.1punktā minētos sarakstus glabā būvobjektā līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā.

(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.48 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

28.3 Atsevišķu būvdarbu veicējs vai galvenais būvdarbu veicējs katram būvobjektā nodarbinātajam pēc personu apliecinoša dokumenta vai transportlīdzekļa vadītāja apliecības uzrādīšanas izsniedz nodarbinātā apliecību. Apliecībā ietver:

28.31. nodarbinātā vārdu un uzvārdu;

28.32. personas kodu vai darba atļaujas numuru Latvijā nodarbinātajiem ārzemniekiem;

28.33. darba līguma vai uzņēmuma līguma noslēgšanas datumu un numuru;

28.34. atsevišķu būvdarbu veicēja nosaukumu;

28.35. nodarbinātā fotogrāfiju;

28.36. atsevišķu būvdarbu veicēja vai galvenā būvdarbu veicēja zīmogu.

(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.48 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

28.4 Ja nodarbinātā apliecību ir izsniedzis atsevišķu būvdarbu veicējs, nodarbinātais, pirmoreiz ierodoties būvobjekta teritorijā, galvenajam būvdarbu veicējam vai tā pārstāvim papildus nodarbinātā apliecībai uzrāda arī personu apliecinošu dokumentu vai transportlīdzekļa vadītāja apliecību.

(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.48 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

28.5 Ja nodarbinātā apliecība, uzsākot darbu, vēl nav izsniegta vai tā ir nozaudēta, galvenais būvdarbu veicējs vai, ja tāda nav, - pasūtītājs ir tiesīgs ielaist būvobjekta teritorijā nodarbināto arī pēc personu apliecinoša dokumenta vai transportlīdzekļa vadītāja apliecības uzrādīšanas, bet ne ilgāk kā piecas darbdienas pēc kārtas.

(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.48 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

28.6 Atrodoties būvobjekta teritorijā, nodarbinātajam ir pienākums glabāt nodarbinātā apliecību, personu apliecinošu dokumentu vai transportlīdzekļa vadītāja apliecību pieejamā vietā un, ja nepieciešams, uzrādīt to kontrolējošo valsts institūciju pārstāvjiem. Par nodarbinātā apliecības nozaudēšanu nodarbinātajam nekavējoties jāziņo projekta izpildes koordinatoram vai galvenajam būvdarbu veicējam, kā arī atsevišķu būvdarbu veicējam, ja apliecību izsniedzis atsevišķu būvdarbu veicējs. Galvenais būvdarbu veicējs vai, ja tāda nav, - pasūtītājs nodarbinātā apliecības nozaudēšanas faktu reģistrē un šo informāciju uzglabā līdz jaunas apliecības izgatavošanai.

(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.48 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

28.7 Ja būvobjekta teritorijā nepieciešams iekļūt citām personām, galvenais būvdarbu veicējs šīm personām izsniedz apmeklētāja apliecību.

(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.48 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

28.8 Galvenais būvdarbu veicējs nodrošina, lai būvobjekta teritorijā iekļūtu tikai nodarbinātie, kas norādīti šo noteikumu 28.1punktā minētajā sarakstā un kam ir nodarbinātā apliecība, personu apliecinošs dokuments vai transportlīdzekļa vadītāja apliecība, kā arī citas personas ar apmeklētāja apliecību.

(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.48 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

VI. Darba aizsardzības prasības darba vietu iekārtošanai būvlaukumos

29. Stabilitātes un noturības prasības:

29.1. materiāli, iekārtas un jebkura sastāvdaļa, kas, atrodoties kustībā, rada risku nodarbināto drošībai un veselībai, ir stabila un droša;

29.2. piekļūšana virsmām, kas veidotas no neizturīgiem materiāliem, nav atļauta bez atbilstoša aprīkojuma vai palīglīdzekļiem, kas ļauj droši veikt darbu.

30. Energosadales instalācijas (ietaises, iekārtas un tīkli) ierīko tā, lai:

30.1. nerastos ugunsgrēka vai eksplozijas risks;

30.2. nerastos risks iegūt elektrotraumas, ko izraisa tieša vai netieša saskare ar energosadales instalāciju;

30.3. iekārtu un aizsardzības ierīču ierīkošanā un izvēlē tiktu ņemts vērā sadalāmās enerģijas veids un jauda, darba apstākļi un to personu kompetence, kurām ir iespēja piekļūt energosadales instalācijas daļām.

31. Evakuācijas ceļus, ejas un izejas ierīko, ievērojot šādas prasības:

31.1. evakuācijas ceļi, ejas un izejas ir brīvas un nodrošina visātrāko nokļūšanu drošībā un pēc iespējas drošāku nodarbināto evakuāciju no visām darba vietām, ja rodas nopietnas un tiešas briesmas;

31.2. evakuācijas ceļu, eju un izeju skaitu, izvietojumu un izmērus nosaka, ņemot vērā būvlaukuma, ēku, būvju un telpu (arī būvniecības pagaidu būvju, nojumju) izmantošanu, tajās esošās iekārtas un to izmērus, kā arī maksimāli iespējamo klātesošo personu skaitu;

31.3. evakuācijas ceļi, ejas un izejas ir apzīmētas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par drošības zīmju lietošanu darba vietās;

31.4. evakuācijas ceļus, ejas un izejas, kurām nepieciešams apgaismojums, nodrošina ar pietiekamas intensitātes avārijas apgaismojumu, ja darba apgaismojums tiktu bojāts.

32. Ugunsgrēka izziņošanas, ugunsdzēsības automātikas sistēmas un ugunsdzēšanas līdzekļi atbilst šādām prasībām:

32.1. ņemot vērā būvlaukuma vietu, ēku un būvju specifiku, telpu izmērus un izmantošanu, tajās esošās iekārtas, lietojamo materiālu fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī maksimāli iespējamo klātesošo personu skaitu, darba vietas nodrošina ar piemērotām ugunsdzēšanas ierīcēm pietiekamā daudzumā un, ja nepieciešams, ar ugunsgrēka signalizācijas ierīcēm un trauksmes sistēmām;

32.2. ugunsdzēšanas ierīces, ugunsgrēka signalizācijas ierīces un trauksmes sistēmas regulāri pārbauda un uztur kārtībā;

32.3. regulāri rīko atbilstošas pārbaudes un nodarbināto mācības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ugunsdrošības prasībām;

32.4. ugunsdzēšanas līdzekļi ir ērti pieejami un vienkārši lietojami, un to atrašanās vietas ir norādītas ar zīmēm, kuras izvieto atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības zīmju lietošanu darba vietās un ugunsdrošību.

33. Ventilācija atbilst šādām prasībām:

33.1. darba vietās nodrošina pietiekamu svaiga gaisa pievadi, ņemot vērā darba raksturu un nodarbināto fizisko slodzi;

33.2. ventilācijas sistēmas tiek uzturētas kārtībā, regulāri tīrītas un pārbaudīta to darbības efektivitāte;

33.3. mehānisko ventilācijas sistēmu un gaisa kondicionēšanas iekārtu darbība nedrīkst radīt caurvēju, kas rada risku nodarbināto drošībai un veselībai;

33.4. ja darba devējs vai nodarbināto uzticības persona konstatē, ka tas ir nepieciešams nodarbināto veselības aizsardzībai, iekārto ventilācijas kontroles sistēmu, kura atklāj traucējumus ventilācijas sistēmas darbībā;

33.5. bez kavēšanās tiek novākti darba procesā radušies atkritumi, kas, piesārņojot gaisu, rada nopietnas un tiešas briesmas.

34. Aizsardzība pret troksni un kaitīgām ārējām ietekmēm:

34.1. nodarbinātos nedrīkst pakļaut kaitīgam trokšņa līmenim, vibrācijām vai kaitīgai ārējai ietekmei (piemēram, gāzēm, tvaikiem, putekļiem);

34.2. ja nodarbinātajiem ir nepieciešams ieiet zonā, kurā atrodas viegli uzliesmojošas vielas vai kur gaisā var būt toksiskas, kaitīgas vielas, vai ir nepietiekams skābekļa daudzums, attiecīgā zona tiek uzraudzīta, lai novērstu nopietnas un tiešas briesmas;

34.3. nodarbinātie nedrīkst atrasties paaugstinātas bīstamības slēgtā zonā, kur nav nodrošināta skābekļa vai gaisa padeve.

35. Temperatūra darba vietā ir piemērota darba metodēm un nodarbināto fiziskajai slodzei.

36. Dabiskais un mākslīgais darba vietu, telpu un satiksmes eju apgaismojums atbilst šādām prasībām:

36.1. darba vietas, telpas un satiksmes ejas ir pietiekami nodrošinātas ar dabisko gaismu un aprīkotas ar mākslīgo apgaismojumu tā, lai kopējais apgaismojums būtu pietiekams nodarbināto drošībai un veselībai;

36.2. ja nepieciešams, tiek izmantoti triecienizturīgi pārnēsājamie gaismas avoti;

36.3. mākslīgais apgaismojums nedrīkst mainīt vai ietekmēt signālu vai norāžu uztveri;

36.4. apgaismojuma instalācijas telpās, darba vietās un satiksmes ejās ir novietotas tā, lai nodarbinātie netiktu pakļauti negadījuma riskam;

36.5. darba vietās, telpās un satiksmes ejās ar mākslīgo apgaismojumu, ja bojāta mākslīgā apgaismojuma dēļ var rasties nopietnas un tiešas briesmas, ierīko pietiekamas intensitātes avārijas apgaismojumu.

37. Durvis un vārtus ierīko, ievērojot šādas prasības:

37.1. bīdāmās durvis aprīko ar drošības ierīci, kas novērš durvju izslīdēšanu no sliedēm un apgāšanos;

37.2. durvis un vārtus, kas veras uz augšu, aprīko ar mehānismu, kas novērš to krišanu lejup;

37.3. durvis un vārtus, kas veras uz evakuācijas ceļiem, ejām un izejām, apzīmē atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības zīmju lietošanu darba vietās;

37.4. ja nav iespējams nodrošināt gājēju plūsmu caur vārtiem, durvis gājējiem ir ierīkotas transportlīdzekļu vārtu tuvumā;

37.5. mehānisko durvju un vārtu darbība nerada risku nodarbināto drošībai un veselībai, un durvis un vārti ir aprīkoti ar viegli pamanāmām un pieejamām avārijas ierīcēm, kas ļauj tos atvērt ar rokām, ja enerģijas piegādes trūkuma dēļ durvis un vārti neatveras automātiski.

38. Satiksmes ejas un zonas, kurās var tikt apdraudēta nodarbināto dzīvība vai veselība (turpmāk - bīstamā zona) ierīko, ievērojot šādas prasības:

38.1. satiksmes ejām, arī kāpnēm, nostiprinātām pieslienamām kāpnēm, kā arī iekraušanas un izkraušanas platformām un rampām var piekļūt viegli, droši un piemērotā veidā, neradot risku nodarbinātajiem, kas strādā to tuvumā;

38.2. gājēju un satiksmes eju daudzums un izmēri atbilst lietotāju skaitam un veicamajām darbībām;

38.3. ja satiksmes ejas izmanto transportlīdzekļi un gājēji, ir ierīkota pietiekami plata drošības josla vai visi gājēji ir nodrošināti ar atbilstošām aizsargierīcēm;

38.4. satiksmes ejas ir skaidri norādītas un apzīmētas, kā arī uzraudzītas un regulāri koptas;

38.5. satiksmes ejas atrodas pietiekamā attālumā no durvīm, vārtiem, caurbrauktuvēm, gājēju celiņiem, gaiteņiem un kāpņu laukumiem;

38.6. satiksmes ejās un pie to durvīm nav šķēršļu, un tās bez kavēšanās ir izmantojamas jebkurā laikā;

38.7. ja būvlaukumā ir bīstamās zonas, kurām piekļūšana ir ierobežota, tās norobežo vai aprīko ar attiecīgām ierīcēm, lai nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu bīstamajās zonās;

38.8. bīstamajās zonās strādājošie nodarbinātie ir nodrošināti ar aizsardzības līdzekļiem;

38.9. bīstamās zonas ir skaidri norādītas un apzīmētas atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības zīmju lietošanu darba vietās.

39. Iekraušanas un izkraušanas platformas un rampas ierīko, ievērojot šādas prasības:

39.1. tās atbilst transportējamo kravu izmēriem un slodzei;

39.2. tām ir viena vai vairākas noejas;

39.3. iekraušanas un izkraušanas rampas ir aprīkotas tā, lai nodarbinātos pasargātu no nokrišanas.

40. Darba vietas ir pietiekami plašas, lai pēc nepieciešamo iekārtu vai ierīču novietošanas nodarbinātie, veicot darbu, varētu brīvi pārvietoties.

41. Pirmā palīdzība:

41.1. atsevišķu būvdarbu veicējs nodrošina pirmās palīdzības sniegšanu un iespēju jebkurā laikā izsaukt personālu, kas ir apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā;

41.2. atsevišķu būvdarbu veicējs nodrošina iespēju nelaimes gadījumā cietušos vai pēkšņi saslimušos nodarbinātos nogādāt vietā, kur viņiem tiek sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība;

41.3. atkarībā no darbības veida, darbu apjoma un darba vides riska iekārto vienu vai vairākas pirmās palīdzības telpas, kas apgādātas ar pirmās palīdzības līdzekļiem, iekārtām un ierīcēm un kur ir nodrošināta ērta iekļūšana ar nestuvēm;

41.4. pirmās palīdzības telpas ir skaidri apzīmētas atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības zīmju lietošanu darba vietās;

41.5. visās darba vietās, kur darba apstākļu dēļ tas nepieciešams, ir pieejamas pirmās palīdzības aptieciņas, un to atrašanās vietas ir skaidri norādītas;

41.6. neatliekamās medicīniskās palīdzības un glābšanas dienestu adreses un telefona numuri ir norādīti skaidri redzamā vietā.

(Grozīts ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.48; MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

42. Ģērbtuves un slēdzamos skapīšus ierīko, ievērojot šādas prasības:

42.1. ģērbtuves ierīko, ja darba procesā paredzēta speciāla darba apģērba valkāšana un veselības vai pieklājības apsvērumu dēļ nevar prasīt, lai nodarbinātie pārģērbtos citā vietā;

42.2. ģērbtuves ir viegli pieejamas, pietiekami plašas, aprīkotas ar slēdzamiem skapīšiem, sēdvietām un ierīcēm, kas ļauj nodarbinātajiem, ja nepieciešams, izžāvēt darba un personīgo apģērbu un piederumus;

42.3. vīriešiem un sievietēm ierīko atsevišķas ģērbtuves vai, ja tas nav iespējams, nodrošina ģērbtuves lietošanu atsevišķi vīriešiem un sievietēm;

42.4. ja darba apstākļi saistīti ar kaitīgu faktoru iedarbību (piemēram, kaitīgas vielas, mitrums, netīrumi), nodarbināto personīgā un darba apģērba glabāšanai ierīko atsevišķus skapīšus;

42.5. ja ģērbtuvju ierīkošana nav nepieciešama, katru nodarbināto nodrošina ar slēdzamu vietu, kur glabāt personīgo apģērbu un mantas.

43. Dušas, izlietnes un tualetes ierīko, ievērojot šādas prasības:

43.1. dušas telpu ierīko, ja tas nepieciešams veicamā darba dēļ, kā arī ja to nosaka darba devējs vai nodarbināto uzticības persona. Ja iespējams, dušas telpas ierīko atsevišķi vīriešiem un sievietēm. Ja tas nav iespējams, nodrošina dušas telpu lietošanu atsevišķi vīriešiem un sievietēm;

43.2. dušas telpa ir pietiekami plaša, lai nodarbinātie varētu mazgāties atbilstoši higiēnas prasībām un netraucējot cits citu;

43.3. dušās ir karstais un aukstais ūdens;

43.4. ja darba apstākļu dēļ dušas telpa nav nepieciešama, darba telpu un ģērbtuvju tuvumā ierīko pietiekamu skaitu izlietņu ar tekošu ūdeni (ja nepieciešams, arī ar karstu ūdeni);

43.5. ierīko atsevišķas izlietnes vīriešiem un sievietēm vai, ja tas nav iespējams, nodrošina izlietņu lietošanu atsevišķi vīriešiem un sievietēm;

43.6. ja dušas telpa vai izlietnes ir ierīkotas atsevišķi no ģērbtuvēm, nodrošina ērtu nokļūšanu no vienām telpām citās;

43.7. ņemot vērā nodarbināto skaitu, ierīko pietiekami daudz tualešu un izlietņu ar personīgās higiēnas līdzekļiem (tualetes papīru, ziepēm, dvieli vai citām roku nosusināšanas ierīcēm);

43.8. tualetes un izlietnes ierīko tuvu darba un atpūtas telpām, ģērbtuvēm un dušas telpām;

43.9. ierīko atsevišķas tualetes vīriešiem un sievietēm vai, ja tas nav iespējams, nodrošina tualešu lietošanu atsevišķi vīriešiem un sievietēm.

44. Atpūtas telpas un dzīvojamās telpas ierīko, ievērojot šādas prasības:

44.1. ja tas nepieciešams nodarbināto drošībai un veselības aizsardzībai, ņemot vērā veicamo darbu specifiku un būvlaukumā nodarbināto personu skaitu, kā arī ja būvlaukums atrodas tālu no apdzīvotām vietām vai nodarbināto dzīvesvietas, nodarbinātos nodrošina ar ērtām, pieejamām atpūtas telpām, kurās ir atbilstošs skaits galdu un atzveltnes krēslu, un (vai) ar dzīvojamām telpām;

44.2. ja nav iespējams iekārtot atbilstošas atpūtas telpas, nodarbinātos nodrošina ar citām telpām, kurās tie var uzturēties darba pārtraukumu laikā;

44.3. ja dzīvojamās telpas izmanto pastāvīgi, ierīko atpūtas telpu un pietiekami daudz tualešu, izlietņu un dušas telpu. Dzīvojamās telpas apgādā ar gultām, skapjiem, galdiem un atzveltnes krēsliem atbilstoši nodarbināto skaitam, kā arī, ja nepieciešams, sadala atsevišķi sievietēm un vīriešiem.

45. Nodarbinātajām grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, visā bērna barošanas periodā nodrošina iespēju atgulties un atpūsties piemērotos apstākļos.

45.1 Ja tiek nodarbināti invalīdi, darba vietas iekārto atbilstoši viņu vajadzībām, īpaši aprīkojot durvis, gājēju ceļus, kāpnes, dušas, izlietnes un tualetes.

(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.48 redakcijā)

46. Papildu prasības:

46.1. būvlaukuma apkārtnē un uz tā robežas vai nožogojuma izvieto skaidri saredzamas un atpazīstamas norādes par būvdarbu veikšanu;

46.2. būvlaukumā nodarbinātos nodrošina ar dzeramo ūdeni un, ja iespējams, ar kādu bezalkoholisku dzērienu darba telpās un darba vietu tuvumā;

46.3. nodarbinātajiem ir iespējams paēst un, ja nepieciešams, gatavot ēdienu piemērotos apstākļos.

VII. Darba aizsardzības papildu prasības darba vietu iekārtošanai telpās

47. Telpu struktūra un stabilitāte atbilst to izmantošanas raksturam.

48. Evakuācijas durvis ierīko, ievērojot šādas prasības:

48.1. evakuācijas durvis veras uz āru;

48.2. evakuācijas durvis nedrīkst aizslēgt vai nostiprināt. Nodrošina, lai jebkura persona, kam nepieciešams tās izmantot avārijas situācijā, varētu atvērt durvis viegli un bez kavēšanās;

48.3. bīdāmās durvis un virpuļdurvis aizliegts izmantot par evakuācijas durvīm.

49. Temperatūra atpūtas telpās, dežurējošā personāla telpās, sanitārajās telpās, ēdnīcās un pirmās palīdzības telpās atbilst attiecīgās telpas izmantošanas raksturam.

50. Logi, virsgaismas logi un stikla starpsienas ir attiecīgi aprīkotas, lai novērstu pārlieku saules gaismas ieplūdi, ņemot vērā darba raksturu un telpas izmantošanu.

51. Telpu grīdas, sienas un griesti atbilst šādām prasībām:

51.1. grīdās nedrīkst būt bīstami izciļņi, caurumi vai slīpums, tās ir stabilas un nav slidenas;

51.2. grīdas, sienas un griesti telpās ir ērti tīrāmi vai kopjami atbilstoši higiēnas prasībām;

51.3. caurspīdīgas vai caurredzamas sienas, arī vienlaidu stikla šķērssienas darba telpās un satiksmes eju tuvumā ir skaidri iezīmētas, izgatavotas no droša materiāla vai norobežotas tā, lai nepieļautu iespēju nodarbinātajiem uzgrūsties sienām vai gūt savainojumus, ja siena sagrūst.

52. Logus, virsgaismas logus un vēdināšanas lūkas ierīko, ievērojot šādas prasības:

52.1. nodarbinātajiem ir iespēja droši atvērt, aizvērt, noregulēt vai nostiprināt logus, virsgaismas logus un vēdināšanas lūkas;

52.2. atvērti logi, virsgaismas logi vai vēdināšanas lūkas nerada risku nodarbināto drošībai un veselībai;

52.3. logi un virsgaismas logi ir aprīkojami ar attiecīgām iekārtām, kas ļauj tos tīrīt, nepakļaujot riskam nodarbinātos, kuri tīra logus vai atrodas to tuvumā.

53. Durvis un vārtus ierīko, ievērojot šādas prasības:

53.1. durvju un vārtu izvietojumu, skaitu un izmēru, kā arī materiālu, no kā tie izgatavojami, nosaka telpu specifika un izmantojums;

53.2. virpuļdurvis un vārtiņi ir caurspīdīgi vai tiem ir caurredzami elementi;

53.3. caurredzamās durvis ir marķētas tādā augstumā, lai marķējums būtu labi redzams;

53.4. durvju un vārtu caurspīdīgās vai caurredzamās daļas, kuras izgatavotas no neizturīga materiāla un tādēļ rada risku nodarbināto drošībai un veselībai, ir aizsargātas no sasišanas.

54. Satiksmes ejas ir skaidri marķētas, ņemot vērā telpu izmantojumu un tajās esošās iekārtas.

55. Eskalatori un slīdceliņi darbojas droši, tie ir apgādāti ar drošības ierīcēm un viegli pamanāmām un pieejamām avārijas ierīcēm.

56. Darba telpas ir pietiekami plašas, lai nodarbinātie varētu veikt darbu un nerastos darba vides risks.

VIII. Darba aizsardzības papildu prasības darba vietu iekārtošanai ārpus telpām

57. Pārvietojamās vai stacionārās darba vietas, kas atrodas augstumā vai dziļumā, izveido stabilas un noturīgas, ņemot vērā:

57.1. tajās nodarbināto skaitu;

57.2. maksimālo slodzi, kāda tām būtu jāiztur, kā arī slodzes sadali;

57.3. ārējās vides ietekmes faktorus, kam tās var tikt pakļautas.

58. Ja šo noteikumu 57.punktā minēto darba vietu konstrukcijas, balsta ierīces vai citi elementi nav stabili, tos droši nostiprina ar atbilstošiem līdzekļiem, lai izvairītos no jebkādas neparedzētas vai pēkšņas visas darba vietas vai tās daļu kustēšanās.

59. Darba vietu stabilitāti un noturību regulāri pārbauda arī pēc tam, kad mainīts darba vietas atrašanās augstums vai dziļums.

60. Būvlaukumā esošās energosadales instalācijas regulāri pārbauda un uztur kārtībā, pievēršot papildu uzmanību instalācijām, kuras pakļautas ārējās vides ietekmei.

61. Pirms būvlaukuma ierīkošanas attiecīgajā teritorijā esošās energosadales instalācijas identificē, pārbauda un skaidri apzīmē.

62. Virszemes elektropārvades līnijas pārvieto ārpus būvlaukuma vai atvieno no sprieguma, vai, ja tas nav iespējams, ierīko aizsargnožogojumus ar norādēm, norobežojot tās no transportlīdzekļiem un citiem mehānismiem.

63. Ja būvlaukumā transportlīdzekļi pārvietojas zem elektropārvades līnijām, izvieto attiecīgas brīdinājuma zīmes un piekaramos aizsargus.

64. Nodarbinātie tiek aizsargāti no nelabvēlīgas atmosfēras ietekmes.

65. Aizsardzība pret krītošiem priekšmetiem:

65.1. ja tas tehniski iespējams, nodarbinātos no krītošiem priekšmetiem aizsargā ar uztveršanas metodēm (piemēram, ar aizsargtīkliem, nosegtām gājēju ejām);

65.2. materiālus un iekārtas izkārto vai izvieto tā, lai novērstu sabrukšanas vai apgāšanās iespēju;

65.3. ja nepieciešams, būvlaukumos ierīko ar jumtu nosegtas ejas vai novērš piekļūšanu bīstamajai zonai.

66. Aizsardzība pret krišanu no augstuma:

66.1. darbu augstumā drīkst veikt tikai ar piemērotu darba aprīkojumu, ja izmanto aizsargnožogojumus, kas atbilst normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām, strādājot augstumā, vai lieto citus kolektīvos aizsardzības līdzekļus (piemēram, sastatnes, platformas, drošības tīklus). Ja atbilstoša aprīkojuma lietošana nav iespējama darba rakstura dēļ, nodarbinātajiem nodrošina drošu piekļūšanu darba vietai un apgādā ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (drošības sistēmām kombinācijā ar citiem aprīkojuma elementiem kritienu novēršanai vai apturēšanai), kuri projektēti un izgatavoti atbilstoši normatīvajiem aktiem par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

66.2. krišanu no augstuma novērš ar:

66.2.1. piemērotu aprīkojumu, izmantojot izturīgas pārvietojamās platformas ar pietiekami augstu galu un sānu aizsargnožogojumu, kas sastāv no galvenās margas un starpmargas, vai citu līdzvērtīgu aprīkojumu;

66.2.2. atbilstošu aizsargnožogojumu, bet, ja tas nav iespējams, veic citus darba aizsardzības pasākumus, kas novērš kritiena risku.

(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.48 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358; 66.1 apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

67. Prasības sastatnēm, kāpnēm, trapiem un darba platformām:

67.1. sastatnes sagatavo, uzstāda un uztur kārtībā, lai novērstu sabrukšanas iespēju un nejaušu izkustēšanos;

67.2. darba platformas, trapus un sastatņu kāpnes uzstāda, to izmērus izvēlas, tās nodrošina un izmanto tādā veidā, lai novērstu cilvēku krišanas iespējas un pasargātu tos no krītošiem priekšmetiem;

67.3. darba devēja norīkots nodarbinātais, kuram ir nepieciešamās zināšanas un pieredze attiecīgajā jomā, pārbauda sastatnes:

67.3.1. pirms to ekspluatācijas uzsākšanas;

67.3.2. periodiski ekspluatācijas laikā saskaņā ar sastatņu ražotāja pievienoto instrukciju;

67.3.3. pēc pārvietošanas, pārveidošanas, negaisa, zemestrīces vai citiem apstākļiem, kas varētu ietekmēt sastatņu izturību vai stabilitāti, kā arī ja tās ilgāku laiku nav izmantotas;

67.4. kāpnes ir pietiekami izturīgas un uzturētas darba kārtībā;

67.5. kāpnes izmanto piemērotās vietās un tikai tām paredzētajam mērķim.

68. Prasības pacelšanas iekārtām:

68.1. visas pacelšanas iekārtas un to aprīkojums, sastāvdaļas, stiprinājumi un balsti ir:

68.1.1. pienācīgi izgatavoti, pareizi uzstādīti, pietiekami izturīgi un lietoti tikai tiem paredzētajam mērķim;

68.1.2. uzturēti darba kārtībā;

68.1.3. regulāri pārbaudīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību (ja uz pacēlāja iekārtu attiecas minētie normatīvie akti);

68.2. ar pacelšanas iekārtām un to aprīkojumu drīkst strādāt tikai kvalificēti nodarbinātie, kuri ir apmācīti attiecīgo iekārtu lietošanā;

68.3. uz pacelšanas iekārtām un to aprīkojuma skaidri norāda maksimālo paceļamās kravas svaru;

68.4. pacelšanas iekārtas un to aprīkojumu atļauts izmantot tikai tam paredzētajam mērķim.

(Grozīts ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.48)

69. Prasības rakšanas darbiem un grunts pārvietošanai:

69.1. transportlīdzekļus materiālu pārvietošanai un zemes darbiem paredzētos mehānismus:

69.1.1. konstruē atbilstoši darba drošības prasībām, kā arī būvē un aprīko, ņemot vērā ergonomikas prasības;

69.1.2. uztur darba kārtībā;

69.1.3. lieto tikai tiem darbiem, kādiem tie paredzēti;

69.2. transportlīdzekļu vadītāji un mehānismu operatori ir īpaši apmācīti;

69.3. tiek veikti attiecīgi drošības pasākumi, lai nepieļautu transportlīdzekļu un mehānismu iekrišanu izraktajās būvbedrēs, tranšejās vai ūdenī;

69.4. ja nepieciešams, transportlīdzekļus un mehānismus aprīko ar īpašām konstrukcijām, kas, tiem gāžoties, pasargātu apkalpojošo personālu no saspiešanas, kā arī no krītošiem priekšmetiem.

70. Prasības instalācijām, iekārtām un instrumentiem:

70.1. instalācijas, iekārtas un instrumentus, arī rokas instrumentus (darbināmus ar elektropiedziņu vai bez tās):

70.1.1. konstruē un izgatavo, ņemot vērā ergonomikas prasības;

70.1.2. uztur darba kārtībā;

70.1.3. lieto tikai tiem paredzētajam mērķim;

70.2. nodarbinātie, kas izmanto instalācijas, iekārtas un instrumentus, arī rokas instrumentus (darbināmus gan ar elektropiedziņu vai bez tās), ir speciāli apmācīti;

70.3. instalācijas un iekārtas, kas darbojas paaugstināta spiediena apstākļos, regulāri pārbauda atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

71. Prasības, veicot rakšanas darbus un strādājot zemes būvēs:

71.1. strādājot zemes būvēs (piemēram, būvbedrēs, tranšejās, akās, tuneļos, pazemē), veic atbilstošus aizsardzības pasākumus:

71.1.1. izmanto piemērotus balstus vai nostiprina malas, sienas vai nogāzes;

71.1.2. novērš risku, kas saistīts ar nodarbināto, materiālu vai objektu krišanu, kā arī ar applūšanu;

71.1.3. nodrošina nodarbināto aizsardzību pret ķīmisko vielu kaitīgo ietekmi, ja nepieciešams, ierīkojot ventilāciju vai nodrošinot nodarbinātos ar atbilstošiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

71.1.4. nodrošina iespēju nodarbinātajiem nokļūt drošībā ugunsgrēka vai ūdens noplūdes gadījumā, kā arī citās bīstamās situācijās;

71.2. pirms rakšanas darbu sākuma veic pasākumus, lai noteiktu un līdz minimumam samazinātu risku, kas saistīts ar pazemes kabeļiem un citām sadales sistēmām;

71.3. ierīko drošus ceļus uz izraktajām vietām un no tām;

71.4. izrakto grunti, būvmateriālus un transportlīdzekļus novieto drošā attālumā no zemes būves un, ja tas nepieciešams nodarbināto drošībai un veselības aizsardzībai, atdala ar atbilstošu aizsargnožogojumu.

(MK 01.07.2014. noteikumu Nr.358 redakcijā)

72. Demontējot vai nojaucot būvi vai konstrukciju:

72.1. nodrošina nepieciešamos drošības pasākumus un izmanto piemērotus darba paņēmienus;

72.2. darbus plāno un veic tikai darba vadītāja vai cita darba devēja norīkota nodarbinātā uzraudzībā, kuram ir nepieciešamās zināšanas un pieredze attiecīgajā jomā.

(Grozīts ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.48)

73. Prasības darbam ar metāla vai betona karkasiem, veidņiem un smagām saliekamām būvdetaļām:

73.1. metāla vai betona karkasus un to sastāvdaļas, veidņus, gatavās būvdetaļas vai pagaidu balstus un balstu konstrukcijas uzstāda un nojauc tikai darba vadītāja vai cita darba devēja norīkota nodarbinātā uzraudzībā, kuram ir nepieciešamās zināšanas un pieredze attiecīgajā jomā;

73.2. veic atbilstošus drošības pasākumus, lai pasargātu nodarbinātos no riska, ko rada konstrukcijas nestabilitāte vai nepietiekama stiprība;

73.3. veidņu, pagaidu balstu un balstu konstrukcijas izgatavo, uzstāda un uztur tā, lai tās droši izturētu darba procesā paredzētās slodzes un deformācijas.

74. Prasības kesonu lietošanai:

74.1. visi kesoni ir:

74.1.1. izgatavoti no atbilstošiem un pietiekami izturīgiem materiāliem;

74.1.2. atbilstoši aprīkoti, lai nodarbinātie varētu patverties, ja kesonā ieplūdis ūdens vai materiāli;

74.2. kesonus izgatavo, uzstāda, pārbūvē un nojauc tikai darba vadītāja vai cita darba devēja norīkota nodarbinātā uzraudzībā, kuram ir nepieciešamās zināšanas un pieredze attiecīgajā jomā;

74.3. visus kesonus periodiski pārbauda darba devēja norīkots nodarbinātais, kuram ir nepieciešamās zināšanas un pieredze attiecīgajā jomā.

75. Prasības darbam uz jumta:

75.1. strādājot lieto kolektīvos vai individuālos aizsardzības līdzekļus, lai novērstu nodarbināto, kā arī materiālu, darbarīku vai citu priekšmetu krišanu;

75.2. ja nodarbinātie strādā uz jumta (vai pie tā) vai kādas citas virsmas, kas gatavota no trausliem materiāliem, kuriem var izkrist cauri, veic drošības pasākumus, lai izvairītos no kritiena vai netīšas uzkāpšanas uz neizturīgajām virsmām.

(Grozīts ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.48)

IX. Citu personu pienākumi

76. Citām personām (pašnodarbinātajiem, uzraudzības un kontroles institūcijām) ir šādi pienākumi:

76.1. pirms darbu vai darbības uzsākšanas būvlaukumā informēt projekta izpildes koordinatoru vai citas atbildīgās personas par attiecīgo darbības veidu, kā arī koordinēt savu darbību darba aizsardzības jomā;

76.2. ievērot normatīvajos aktos par darba aprīkojuma un individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu noteiktās prasības.

77. Pašnodarbinātie, veicot būvdarbus, ievēro:

77.1. projekta sagatavošanas koordinatora, projekta izpildes koordinatora, galvenā būvdarbu veicēja un atsevišķu būvdarbu veicēja norādījumus;

77.2. šo noteikumu 26.punktā minētās prasības.

(Grozīts ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.48; MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.358; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

X. Noslēguma jautājums

(Nodaļa MK 01.07.2014. noteikumu Nr.358 redakcijā)

78. Šo noteikumu 7.1 1. un 8.1 1.1. apakšpunktā minētā prasība projekta sagatavošanas koordinatoram un projekta izpildes koordinatoram papildus apgūt specializētās darba aizsardzības zināšanas būvniecībā stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.48 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1992.gada 24.jūnija Direktīvas 92/57/EEK par darba drošības un veselības aizsardzības minimālo prasību īstenošanu pagaidu vai pārvietojamajos būvlaukumos (astotā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16.panta 1.punkta nozīmē).

Ministru prezidents E.Repše

Labklājības ministre D.Staķe
Pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 25.februāra noteikumiem Nr.92

Labklājības ministre D.Staķe
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 92Pieņemts: 25.02.2003.Stājas spēkā: 01.03.2003. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 33 (2798), 28.02.2003.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Tulkojums
  • Skaidrojumi
71958
{"selected":{"value":"01.10.2014","content":"<font class='s-1'>01.10.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.10.2014","iso_value":"2014\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2014","iso_value":"2014\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2014.-30.09.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.07.2014","iso_value":"2014\/07\/04","content":"<font class='s-1'>04.07.2014.-31.08.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.02.2008","iso_value":"2008\/02\/02","content":"<font class='s-1'>02.02.2008.-03.07.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.03.2003","iso_value":"2003\/03\/01","content":"<font class='s-1'>01.03.2003.-01.02.2008.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.10.2014
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)