1. Noteikumi nosaka darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku, it īpaši ja iespējama nodarbinātā dzirdes pasliktināšanās.

2. Noteikumi attiecas uz nodarbinātajiem visās nodarbinātības jomās, kurās nodarbinātie tiek vai var tikt pakļauti trokšņa radītam riskam.

3. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs.

4. Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba devējs darba aizsardzības jomā konsultējas ar nodarbinātajiem vai viņu uzticības personām, tai skaitā jautājumos, kas saistīti ar darba vides troksni, kā arī nodrošina nodarbināto līdzdalību attiecīgo jautājumu risināšanā.

5. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija.

6. Trokšņa radītā riska novērtēšanu darba devējs nodrošina atbilstoši uzņēmuma darba vides iekšējās uzraudzības un darba vides risku novērtēšanas kārtībai, iesaistot uzticības personas un nodarbinātos.

7. Ja, pārbaudot darba vietas, konstatē, ka troksnis rada vai var radīt risku nodarbinātā drošībai un veselībai, darba devējs nodrošina trokšņa mērījumus un trokšņa radītā riska novērtēšanu.

8. Trokšņa mērījumus vispirms veic darba vietās, kurās pēc sākotnējās (pirmreizējās) darba vietu pārbaudes konstatēts, ka troksnis rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai vai veselībai.

9. Trokšņa mērījumos izmantotās metodes un mēraparatūru pielāgo konkrētajiem apstākļiem, it īpaši mērāmā trokšņa raksturam, tā ekspozīcijas ilgumam un darba vides faktoriem. Trokšņa mērījumos izmantotās metodes pielāgo arī mēraparatūras īpatnībām.

10. Trokšņa mērījumos izmantotās metodes ietver mērīšanas punktu izvēli atbilstoši konkrētajiem apstākļiem un situācijai, kādā nodarbinātais ir pakļauts troksnim ikdienas darbā (visas iekārtas un cits darba aprīkojums ir ieslēgts, nodarbinātie atrodas savās darba vietās kā parastā darba dienā). Troksni mēra un novērtē atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai trokšņa mērīšanas procedūrai.

11. Izmantojot kalibrētu akustisko mēraparatūru un ievērojot šo noteikumu 1.pielikumā noteikto trokšņa mērīšanas procedūru, trokšņa mērījumus veic speciālisti, kurus sertificējušas institūcijas, kas ir akreditētas valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17024:2005 "Atbilstības novērtēšana - Vispārīgās prasības personu sertificēšanas institūcijām" un par kurām Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", vai laboratorijas, kas ir akreditētas valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" un par kurām Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (turpmāk - trokšņa mērījumu veicējs).

(MK 08.04.2008. noteikumu Nr.249 redakcijā)

12. Lai novērtētu trokšņa radīto risku nodarbinātajiem, nosaka:

12.1. pīķa skaņas spiedienu (p_pīķa) - trokšņa "C" frekvenču raksturlīknes izsvarotā momentānā skaņas spiediena maksimālo vērtību (turpmāk - pīķa līmenis);

12.2. ikdienas trokšņa ekspozīcijas līmeni (L_{EX, 8st}) (dB(A) attiecībā pret 20 μPa) - trokšņu ekspozīcijas līmeņu laikā izsvaroto vidējo vērtību astoņu stundu darba dienā (turpmāk - trokšņa līmenis) atbilstoši standarta LVS ISO 1999:2007 "Akustika. Darba vides trokšņa ekspozīcijas noteikšana un trokšņa izraisītu dzirdes bojājumu prognozēšana" 3.6.apakšpunktam. Minētais trokšņa līmenis ietver visus trokšņus, kas ir darba vidē, tai skaitā impulsveida troksni.

(Grozīts ar MK 08.04.2008. noteikumiem Nr.249)

13. Ja darba nedēļas laikā vienā un tajā pašā darba vietā trokšņa līmenis pa dienām var būtiski atšķirties, darba devējs ir tiesīgs trokšņa līmeņa novērtēšanai ikdienas trokšņa ekspozīcijas līmeni aizstāt ar nedēļas trokšņa ekspozīcijas vidējo ikdienas līmeni (L_{EX, 8st}) (laikā izsvarotais vidējais trokšņa ekspozīcijas līmenis piecu dienu (40 stundu) darba nedēļai atbilstoši standarta LVS ISO 1999:2007 "Akustika. Darba vides trokšņa ekspozīcijas noteikšana un trokšņa izraisītu dzirdes bojājumu prognozēšana" 3.6.apakšpunktam), ievērojot šādas prasības:

13.1. visu nedēļu tiek veikts nepārtraukts trokšņa līmeņa monitorings, un nedēļas trokšņa ekspozīcijas līmenis nepārsniedz ekspozīcijas robežvērtību 87 dB(A);

13.2. trokšņa līmeņa monitoringa rezultātus un paskaidrojumus par šādas aizstāšanas nepieciešamību darba devējs iesniedz Valsts darba inspekcijā;

13.3. darba devējs nodrošina atbilstošus darba aizsardzības pasākumus, kas līdz minimumam samazina trokšņa radīto risku un nodrošina nodarbināto drošību un veselības aizsardzību.

(Grozīts ar MK 08.04.2008. noteikumiem Nr.249)

14. Valsts darba inspekcija pēc iepazīšanās ar šo noteikumu 13.2.apakšpunktā minēto darba devēja sniegto informāciju ir tiesīga aizliegt trokšņa ekspozīcijas līmeņa aizstāšanu ar nedēļas trokšņa ekspozīcijas vidējo ikdienas līmeni, ja:

14.1. šāda aizstāšana rada risku nodarbināto drošībai un veselībai;

14.2. tiek pārkāpta kāda no šo noteikumu 13.punktā minētajām prasībām;

14.3. ir pamats uzskatīt, ka nedēļas laikā veiktā nepārtrauktā trokšņa līmeņa monitoringa rezultāti ir neprecīzi;

14.4. nav darba apstākļu, kas pamato šādas aizstāšanas nepieciešamību.

15. Tiek noteiktas šādas trokšņa ekspozīcijas robežvērtības un ekspozīcijas darbības vērtības:

15.1. ekspozīcijas robežvērtība:

L_{EX, 8st} = 87 dB(A) un attiecīgi p_pīķa = 200 Pa (L_pīķa = 140 dB);

15.2. augstākā ekspozīcijas darbības vērtība:

L_{EX, 8st} = 85 dB(A) un attiecīgi p_pīķa = 112 Pa (L_pīķa = 135 dB);

15.3. zemākā ekspozīcijas darbības vērtība:

L_{EX, 8st} = 80 dB(A) un attiecīgi p_pīķa = 112 Pa (L_pīķa = 135 dB).

16. Nosakot trokšņa līmeni un darbības vērtības, neņem vērā individuālā dzirdes aizsardzības līdzekļa lietošanas ietekmi. Novērtējot, vai nodarbinātais netiek pakļauts trokšņa līmenim, kas pārsniedz trokšņa ekspozīcijas robežvērtību (87 dB(A)), ņem vērā individuālā dzirdes aizsardzības līdzekļa lietošanas ietekmi.

(MK 08.04.2008. noteikumu Nr.249 redakcijā)

17. Trokšņa radīto risku novērtē ne retāk kā reizi gadā, kā arī ja radīta jauna darba vieta vai notikušas būtiskas pārmaiņas darba vidē (mainās darba procesi, metodes, darba aprīkojums, vielu un produktu izmantošana vai to ražošana u.tml.), kas minēto risku varētu palielināt.

18. Pamatojoties uz šo noteikumu 17.punktā minēto riska novērtējumu un iekārtu tehniskās dokumentācijas, tai skaitā tehniskās apkopes dokumentācijas, pārbaudi, trokšņa līmeni mēra, ja ir pamats domāt, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem darba vietas pārbaudes rezultātiem, trokšņa līmenis ir paaugstinājies un rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai, bet ne retāk kā reizi trijos gados.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.886 redakcijā)

19. Trokšņa radīto risku papildus novērtē un trokšņa mērījumus veic šādos gadījumos:

19.1. pēc darba aizsardzības pasākumu veikšanas, lai pārliecinātos, vai trokšņa radītais risks ir novērsts vai arī samazināts līdz pieļaujamajam līmenim;

19.2. ja veselības pārbaudē konstatē nodarbinātā dzirdes pasliktināšanos;

19.3. pēc nodarbināto vai uzticības personu pieprasījuma, ja ir pamats domāt, ka trokšņa līmenis ir palielinājies un tiek apdraudēta nodarbināto drošība un veselība;

19.4. ja noticis nelaimes gadījums darbā, kas saistīts ar trokšņa radīto risku.

20. Novērtējot trokšņa radīto risku, darba devējs ņem vērā:

20.1. trokšņa līmeni, veidu un ekspozīcijas ilgumu, tai skaitā impulsveida trokšņa ekspozīciju;

20.2. šajos noteikumos noteiktās trokšņa ekspozīcijas robežvērtības un ekspozīcijas darbības vērtības;

20.3. trokšņa ietekmi uz to nodarbināto drošību un veselību, kuri pieder pie īpaši jūtīgas riska grupas (piemēram, pusaudži, grūtnieces, sievietes pēcdzemdību periodā);

20.4. trokšņa un ar darbu saistītu ototoksisko vielu (dzirdes nervam toksisku vielu), kā arī trokšņa un vibrācijas mijiedarbības ietekmi uz nodarbināto drošību un veselību;

20.5. trokšņa un brīdinājuma signālu vai citu skaņu (kas jāievēro, lai samazinātu nelaimes gadījumu risku) mijiedarbības tiešu vai netiešu ietekmi uz nodarbināto drošību un veselību;

20.6. darba aprīkojuma ražotāja sniegto informāciju par trokšņa emisiju;

20.7. alternatīvu darba aprīkojumu, kuram ir mazāka trokšņa emisija;

20.8. tāda trokšņa ekspozīcijas perioda ietekmi uz nodarbināto drošību un veselību, kas pārsniedz normālo darba laiku;

20.9. veselības pārbaužu rezultātus, kā arī pieejamo informāciju par trokšņa ietekmi uz nodarbināto drošību un veselību;

20.10. darba apstākļus (citu darba vides faktoru klātesamība), kādos nodarbinātais ikdienā ir pakļauts troksnim, un trokšņa ekspozīcijas perioda ilgumu;

20.11. iepriekšējo darba vides trokšņa novērtējumu un mērījumu rezultātus.

21. Darba devējs dokumentē un glabā visus trokšņa līmeņa mērījumu rezultātus vismaz 45 gadus, pēc tam tos nodod arhīvā.

22. Nodarbinātajiem un uzticības personām ir tiesības iepazīties ar trokšņa radītā riska novērtējuma rezultātiem, tai skaitā mērījumu rezultātiem, un, ja nepieciešams, to labākai izpratnei pieprasīt darba devēja vai viņa norīkota darba aizsardzības speciālista paskaidrojumus.

23. Darba devējs nodrošina, lai trokšņa radītā riska novērtējuma rezultāti, tai skaitā mērījumu rezultāti, būtu pieejami ārstam vai iestādei, kas atbild par nodarbinātā veselības aprūpi.

24. Darba devējs nodrošina trokšņa radītā riska novēršanu vai samazi­nāšanu līdz minimumam (zemākajam praktiski iespējamajam līmenim), īpaši trokšņa avotā un trokšņa izplatības ceļos, ņemot vērā tehnisko progresu un pieejamos pasākumus un līdzekļus trokšņa ierobežošanai un kontrolei.

25. Trokšņa ekspozīcijas līmenis darba vietās nedrīkst pārsniegt šajos noteikumos noteikto trokšņa ekspozīcijas robežvērtību (87 dB(A)) vai pīķa līmeni - 140 dB. Ja tiek pārsniegta trokšņa ekspozīcijas robežvērtība, nekavējoties veic darba aizsardzības pasākumus trokšņa ekspozīcijas līmeņa samazināšanai vismaz līdz ekspozīcijas robežvērtībai (87 dB(A)).

(MK 08.04.2008. noteikumu Nr.249 redakcijā)

26. Lai, veicot kolektīvos aizsardzības pasākumus un nodrošinot kolektīvos aizsardzības līdzekļus, novērstu vai samazinātu trokšņa radīto risku, darba devējs:

26.1. izmanto citas darba metodes ar mazāku trokšņa ekspozīciju;

26.2. izvēlas atbilstošu darba aprīkojumu, kurš nodrošina visu nepie­ciešamo funkciju veikšanu, bet rada pēc iespējas mazāku troksni;

26.3. ņem vērā darba vietu un darbstaciju iekārtojumu un izvietojumu;

26.4. nodrošina nodarbināto apmācību un instruēšanu par pareizu darba aprīkojuma lietošanu, lai līdz minimumam samazinātu viņu pakļaušanu trokšņa iedarbībai;

26.5. ņem vērā trokšņa samazināšanas iespējas ar tehniskiem līdzekļiem, kas:

26.5.1. samazina troksni gaisā (piemēram, ar ekrānu, pārsegu, kabīnes, absorbentu palīdzību);

26.5.2. samazina struktūrtroksni konstrukcijās (piemēram, ar vibro­izolāciju);

26.6. izvēlas piemērotas darba aprīkojuma, darba vietu un darba vietu sistēmu uzturēšanas programmas;

26.7. nodrošina piemērotu darba organizāciju:

26.7.1. ierobežo ekspozīcijas ilgumu attiecīgajam trokšņa līmenim at­bilstoši šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām prasībām;

26.7.2. izstrādā piemērotu darba grafiku ar atbilstošiem atpūtas laikiem.

27. Ja šo noteikumu 26.punktā noteiktās prasības tehnoloģisku vai citu pamatotu apsvērumu dēļ nav iespējams īstenot vai arī tās nav pietiekamas, lai nodrošinātu nodarbināto drošību un veselības aizsardzību, darba devējs trokšņa radītā riska samazināšanai izmanto individuālos aizsardzības līdzekļus.

28. Darba vietās, kur trokšņa līmenis pārsniedz zemāko trokšņa ekspozīcijas darbības vērtību (80 dB(A)), darba devējs nodrošina:

28.1. nodarbinātos ar individuālajiem dzirdes aizsardzības līdzekļiem;

28.2. nodarbināto un uzticības personu apmācību un instruēšanu par trokšņa radīto risku, īpašu uzmanību pievēršot:

28.2.1. trokšņa radītā riska raksturam un riskam nodarbināto dzirdei un citām orgānu sistēmām, kas varētu rasties trokšņa ietekmē;

28.2.2. veiktajiem un veicamajiem darba aizsardzības pasākumiem trokšņa radītā riska novēršanai vai samazināšanai un apstākļiem, kādos šie pasākumi veicami, īpaši norādot pasākumus, kas jāveic pašiem nodarbinātajiem;

28.2.3. šajos noteikumos minētajām trokšņa ekspozīcijas robežvērtībām un trokšņa ekspozīcijas darbības vērtībām;

28.2.4. trokšņa radītā riska novērtējumam, mērījumu rezultātiem un paskaidrojumiem par to nozīmi un potenciālajiem riskiem;

28.2.5. pareizai individuālo dzirdes aizsardzības līdzekļu lietošanai;

28.2.6. dzirdes pārbaudes nozīmei un dzirdes bojājuma pazīmēm, kā arī ziņošanai darba devējam par dzirdes pasliktināšanos;

28.2.7. apstākļiem, kuros nodarbinātajiem ir tiesības uz veselības pārbaudēm, un šo pārbaužu nozīmei;

28.2.8. drošām darba metodēm, lai samazinātu pakļaušanu trokšņa iedarbībai.

29. Darba vietās, kur trokšņa līmenis pārsniedz augstāko trokšņa ekspozīcijas darbības vērtību (85 dB(A)), papildus šo noteikumu 28.punktā minētajām prasībām darba devējs nodrošina:

29.1. šo noteikumu 28.2.apakšpunktā minētās informācijas izvietošanu (ja iespējams) nodarbinātajiem pieejamās vietās. Informācijai jābūt rakstiskai, labi saskatāmai un saprotamai;

29.2. trokšņa līmeņa samazināšanai nepieciešamo tehnisko un organiza­torisko pasākumu programmas izstrādāšanu un ieviešanu, ņemot vērā šo noteikumu 26.punktā minētos pasākumus;

29.3. individuālo dzirdes aizsardzības līdzekļu lietošanu;

29.4. drošības zīmju izvietošanu darba vietās saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Drošības zīmes pēc iespējas izvieto pie ieejas darba vietā vai telpā, kurā trokšņa līmenis pārsniedz vai var pārsniegt augstāko trokšņa ekspozīcijas darbības vērtību (85 dB(A));

29.5. bīstamās zonas norobežošanu un ierobežotu piekļūšanu šīm zonām, ja pakļaušana trokšņa iedarbībai ir pamatota un ierobežojumi ir tehniski iespējami.

30. Ja pēc veiktajiem darba aizsardzības pasākumiem trokšņa līmenis darba vietās pārsniedz trokšņa ekspozīcijas robežvērtības (87 dB(A) vai pīķa līmenis pārsniedz 140 dB), darba devējs:

30.1. nekavējoties veic pasākumus, lai nepieļautu nodarbināto pakļaušanu šādam trokšņa līmenim un samazinātu trokšņa līmeni vismaz līdz ekspozīcijas robežvērtībām (87dB(A) un pīķa līmeni attiecīgi līdz 140 dB);

30.2. analizē un nosaka iemeslus, kuru dēļ trokšņa līmenis pārsniedz pieļaujamās ekspozīcijas robežvērtības;

30.3. veic izmaiņas darba aizsardzības pasākumos, lai novērstu pieļaujamās trokšņa ekspozīcijas robežvērtības pārsniegšanu.

31. (Svītrots ar MK 08.04.2008. noteikumiem Nr.249.)

32. Veicot darba aizsardzības pasākumus trokšņa radītā riska novēršanai vai samazināšanai, darba devējs nodrošina, lai pasākumi būtu piemēroti arī to nodarbināto aizsardzībai, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikta īpaša aizsardzība (personām līdz 18 gadu vecumam, grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, personām ar īpašām vajadzībām).

33. Ja darbības veida dēļ uzņēmumā ir izveidotas atpūtas telpas nodarbināto vajadzībām, darba devējs nodrošina, lai trokšņa līmenis šajās telpās tiktu samazināts līdz līmenim, kas atbilst atpūtas telpu izmantošanas mērķiem un apstākļiem.

34. Darba devējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bez maksas nodrošina nodarbinātos ar pietiekamu daudzumu individuālo dzirdes aizsardzības līdzekļu.

35. Individuālos dzirdes aizsardzības līdzekļus pielāgo nodarbinātajam un viņa darba apstākļiem.

36. Individuālos dzirdes aizsardzības līdzekļus izvēlas tā, lai, tos pareizi lietojot, risks nodarbināto dzirdei tiktu novērsts vai samazināts līdz minimumam, nodrošinot, ka nodarbinātā dzirde netiek pakļauta troksnim, kas pārsniedz ekspozīcijas robežvērtības (87 dB(A)).

37. Darba devējs pārbauda nodarbinātajiem piešķirto individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas efektivitāti, lai nodrošinātu, ka nodarbināto drošība un veselība netiek pakļauta trokšņa radītajam riskam.

(MK 08.04.2008. noteikumu Nr.249 redakcijā)

38. Ja dzirdes aizsardzības līdzekļu lietošana var radīt nelaimes gadījumu risku (piemēram, nodarbinātais nedzird brīdinājuma signālus, kolēģa norādījumus), darba devējs veic pasākumus šāda riska novēršanai vai samazināšanai, garantējot nodarbinātā drošību un veselību darbā.

39. Ja nodarbināto dzirde pakļauta trokšņa līmenim, kas pārsniedz zemāko ekspozīcijas darbības vērtību (80 dB(A)), darba devējs nodrošina nodarbināto obligātās veselības pārbaudes attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai pēc iespējas agrāk diagnosticētu jebkurus trokšņa izraisītos dzirdes traucējumus un aizsargātu nodarbināto dzirdi.

40. Darba devējs regulāri dokumentē nodarbināto dzirdes pārbaužu rezultātus. Nodarbināto dzirdes pārbaužu rezultātu kopijas, ja nepieciešams, ir pieejamas kompetentajai institūcijai un Valsts darba inspekcijai.

41. Ja dzirdes pārbaudē konstatē nodarbinātā dzirdes bojājumu, arodslimībās sertificēts ārsts novērtē, vai dzirdes bojājumu ir izraisījis darba vides troksnis, un informē nodarbināto par pārbaudes rezultātiem, kas attiecas tieši uz nodarbināto.

42. Informāciju nodarbinātajiem un darba devējam par veselības pārbaužu rezultātiem, par nepieciešamo ārstēšanu un nodarbināto veselības stāvokļa papildu izmeklēšanu ārstniecības iestādes sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

43. Ja nodarbināto dzirdes pārbaudes rezultāti liecina, ka nodarbinātā dzirdes bojājumus ir izraisījis darba vides troksnis, darba devējs:

43.1. pārskata trokšņa radītā riska novērtējuma rezultātus;

43.2. pārskata pasākumus, kas paredzēti trokšņa radītā riska novēršanai vai samazināšanai;

43.3. ņem vērā arodslimībās vai arodveselībā sertificēta ārsta, kompetentā speciālista vai kompetentās institūcijas ieteikumus, veicot pasākumus trokšņa radītā riska novēršanai vai samazināšanai, un paredz iespēju norīkot nodarbināto alternatīvos darbos, kur viņš netiek pakļauts trokšņa iedarbībai;

43.4. nodrošina sistemātisku nodarbināto veselības uzraudzību un organizē to nodarbināto veselības pārbaudi, kuri bija pakļauti līdzīgai trokšņa iedarbībai.

44. Darba devējs ņem vērā veselības pārbaužu rezultātus, plānojot un nosakot darba aizsardzības pasākumus trokšņa radītā riska novēršanai vai samazināšanai līdz pieļaujamajam līmenim.

45. Pamatojoties uz riska novērtēšanas un veselības pārbaužu rezultātiem, darba devējs nosaka tos nodarbinātos, kuriem nepieciešami īpaši darba aizsardzības pasākumi, ņemot vērā darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

46. Darba devējs glabā visus nodarbināto dzirdes pārbaužu rezultātus vismaz 45 gadus, pēc tam likumā noteiktajā kārtībā tos nodod arhīvā. Nodarbinātajam ir tiesības iepazīties ar veselības pārbaužu rezultātiem, kas attiecas tieši uz viņu.

(MK 08.04.2008. noteikumu Nr.249 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2003.gada 6.februāra Direktīvas 2003/10/EK par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu darba vides riskiem, ko rada fizikāli faktori (troksnis).