Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Publiskas personas mantas atsavināšanas likums

(Likuma nosaukums 21.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atsavināšana — publiskas personas mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam;

2) daudzdzīvokļu māja — dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, kā arī mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves;

3) (izslēgts ar 08.06.2006. likumu);

4) izsole ar augšupejošu soli — priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas ir augstāka par izsoles sākumcenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu;

5) izsole ar lejupejošu soli — priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas var būt zemāka par nosacīto cenu, bet ne zemāka par slepeno cenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu;

6) nosacītā cena — nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem īpašuma vērtēšanas standartiem, kā arī ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem;

7) pārdošana par brīvu cenu — mantas pārdošana par atsavinātāja noteiktu cenu, kas nav zemāka par nosacīto cenu;

8) slepenā cena — cena, par kuru lētāk izsolē ar lejupejošu soli mantu nedrīkst pārdot;

9) publiskas personas iestāde (turpmāk — iestāde) — šā likuma izpratnē arī tiesu un prokuratūras iestādes;

10) (izslēgts ar 21.10.2010. likumu);

11) zemes starpgabals — publiskai personai piederošs zemesgabals, kura platība:

a) pilsētā ir mazāka par pašvaldības apstiprinātajos apbūves noteikumos paredzēto minimālo apbūves gabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu apbūvei, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai,

b) lauku apvidos ir mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto minimālo zemesgabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam);

12) atsavināšanas ierosinājums — šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas iesniegums, kurš noformēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kuru reģistrējusi attiecīgā publiskā persona vai kurš reģistrēts publiskas personas iestādē un uz kuru pamatojoties publiska persona vai tās iestāde var uzsākt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 08.06.2006., 21.06.2007., 30.10.2008., 21.10.2010. un 16.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2016.)

2.pants. (1) Likums nosaka publiskas personas mantas atsavināšanas kārtību. Likumā noteiktajā kārtībā atsavināma arī publiskas personas manta, kas nodota iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā.

(2) Likums neattiecas uz:

1) publiskai personai piederošu mantisku tiesību (vērtspapīri, kapitāla daļas kapitālsabiedrībās u.tml.) atsavināšanu, kuru atsavināšanas kārtību nosaka citi likumi;

2) valsts un pašvaldību mantu, kuru privatizē atbilstoši likumiem "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un zemes reformas likumiem;

3) (izslēgts ar 08.07.2011. likumu).

(3) Šā likuma noteikumi nav piemērojami tās produkcijas atsavināšanai, kura iegūta valsts zinātniskās izpētes mežos, kā arī valsts mežos, kurus apsaimnieko valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", Dabas aizsardzības pārvalde un valsts izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās izglītības programmas mežsaimniecības izglītības programmu grupā. Valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekotājs, Dabas aizsardzības pārvalde un valsts izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās izglītības programmas mežsaimniecības izglītības programmu grupā, ar lietotāja tiesībām (Civillikuma 1195.1200.pants) iegūst un par iespējami augstāko cenu, ņemot vērā svarīgas sabiedrības intereses un godīgu konkurenci, atsavina valsts mežu produkciju. Valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" Ministru kabineta noteiktajā apmērā maksā valsts pamatbudžetā valstij piekritīgo peļņas daļu (dividendi) no valsts mežu produkcijas atsavināšanas rezultātā iegūtās peļņas. Līdzekļus, ko Dabas aizsardzības pārvalde un valsts izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās izglītības programmas mežsaimniecības izglītības programmu grupā, ieguvusi valsts mežu produkcijas atsavināšanas rezultātā, ieskaita šo valsts budžeta iestāžu pašu ieņēmumos. Valsts zinātniskās izpētes mežu produkcijas atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaita valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekotāja budžetā.

(31) Šā likuma noteikumi nav piemērojami, ja atsavināma operatīvās darbības nodrošināšanas pasākumu īstenošanā izmantojamā valsts manta un tās atsavināšana ir saskaņota ar Ministru kabinetu. Operatīvās darbības iestādes vadītājs minēto mantu atsavina par iespējami augstāku cenu. Pēc mantas atsavināšanas iegūtos līdzekļus operatīvās darbības iestāde ieskaita valsts budžeta ieņēmumos.

(4) Kuģu atsavināšanai, izņemot karakuģu atsavināšanu, piemērojami šā likuma nosacījumi par nekustamā īpašuma atsavināšanu. Lēmumu par karakuģu atsavināšanu pieņem Ministru kabinets.

(5) Attiecībā uz publiskas personas ārvalstī esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas procesuālo kārtību šo likumu piemēro tiktāl, ciktāl tā piemērošanu neierobežo attiecīgās ārvalsts normatīvie akti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003., 01.12.2005., 18.06.2009., 01.12.2009., 21.10.2010., 08.07.2011. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2014.)

2.1 pants. Atsavinot apbūvētus zemesgabalus, šā likuma normas ir piemērojamas, ja Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā nav noteikts citādi.

(2) Zemesgabalus, kas nav atsavināmi saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma noteikumiem, atsavina un to cenu nosaka saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

(3) Atsavinot zemesgabalu likumā noteiktajā kārtībā, ievēro arī tās likuma normas, kurās noteikts to personu loks, kuras saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti.

(30.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2008.)

3.pants. (1) Publiskas personas nekustamo un kustamo mantu var atsavināt:

1) pārdodot izsolē, tai skaitā izsolē ar pretendentu atlasi;

2) pārdodot par brīvu cenu;

3) apmainot pret citu mantu;

4) ieguldot kapitālsabiedrības pamatkapitālā;

5) nododot piegādātājam un izdarot ieskaitu (ja manta ir iepirkta);

6) nododot bez atlīdzības.

(2) Publisku personu mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē. Citus mantas atsavināšanas veidus var izmantot tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos.

(3) Publiskas personas mantu aizliegts ieguldīt personālsabiedrībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

4.pants. (1) Valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Atvasinātas publiskas personas mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgai atvasinātai publiskai personai vai tās iestādēm to funkciju nodrošināšanai.

(11) Publiskas personas kustamās mantas atsavināšanu attiecībā uz valsts mantu Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, bet attiecībā uz atvasinātas publiskas personas mantu — attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcijas noteiktajos gadījumos var ierosināt, arī nenoskaidrojot publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc citai publiskai personai vai tās iestādēm nevajadzīgās kustamās mantas.

(12) Tāda nekustamā īpašuma atsavināšanu, kuru augstskolai, kas ir atvasināta publiska persona, bez atlīdzības nodevusi valsts, var ierosināt, ja Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātajā attiecīgās augstskolas nekustamā īpašuma attīstības plānā ir paredzēta šā īpašuma atsavināšana. Citas publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc augstskolas nekustamā īpašuma attīstības plānā minētā valsts nekustamā īpašuma noskaidro Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Publiskas personas mantas atsavināšanu var ierosināt attiecīgās iestādes vadītājs, kā arī cita institūcija (amatpersona), kuras valdījumā vai turējumā atrodas publiskas personas manta.

(3) Kārtību, kādā noskaidro publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc citai publiskai personai vai tās iestādēm nevajadzīgās mantas, kā arī mantas turētāja maiņas kārtību attiecībā uz valsts mantu nosaka Ministru kabinets, bet attiecībā uz atvasinātas publiskas personas mantu — attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcija.

(4) Atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt šādas personas:

1) zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei;

2) zemes kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz kopīpašumā esošās zemes, vai domājamo daļu no tās samērīgi savai zemes daļai;

3) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), un zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei;

4) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt tā zemesgabala domājamo daļu, uz kura atrodas ēka (būve), samērīgi savai ēkas (būves) daļai;

5) īrnieks vai viņa ģimenes loceklis, ja viņš vēlas nopirkt dzīvojamo māju, tās domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu šā likuma 45.pantā noteiktajā kārtībā;

6) dzīvokļa īpašnieks, ja viņam ir pirmpirkuma tiesības uz citu dzīvokļa īpašumu tajā pašā daudzdzīvokļu mājā un ja viņš vēlas nopirkt dzīvokļa īpašumu šā likuma 45.pantā noteiktajā kārtībā;

7) kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu;

8) persona, kurai Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā ir izbeigtas zemes lietošanas tiesības un ar kuru pašvaldība ir noslēgusi zemes nomas līgumu, ja šī persona vēlas nopirkt zemi, kas bijusi tās lietošanā un par ko ir noslēgts zemes nomas līgums;

9) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt publiskai personai piederošu nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemesgabala un nedzīvojamās ēkas (būves), un uz šā zemesgabala atrodas arī viņiem piederoša ēka (būve), bet zemesgabala sadale nav pieļaujama atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi.

(5) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros paredz kārtību, kādā šā panta ceturtajā daļā minētās personas iesniedz atsavināšanas ierosinājumu, kā arī kārtību, kādā tiek izskatīti saņemtie atsavināšanas ierosinājumi, pieņemts lēmums par publiskas personas mantas nodošanu atsavināšanai vai ierosinājuma noraidīšanu, un kārtību, kādā tiek atcelts lēmums par nodošanu atsavināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 08.06.2006., 21.06.2007., 30.10.2008., 18.06.2009., 21.10.2010., 08.07.2011., 29.10.2015. un 16.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2016.)

5.pants. (1) Atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets, bet atvasinātu publisku personu nekustamo īpašumu — attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcija. Atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta līdzekļiem finansēto projektu realizācijas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu projekta galasaņēmējam, kas nav publiskas personas vai iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija, dod attiecīgais ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Attiecīgi Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija lēmumu atļaut atsavināšanas ierosinājumā minētās publiskās personas mantas atsavināšanu vai pamatotu atteikumu par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu pieņem sešu mēnešu laikā no atsavināšanas ierosinājuma saņemšanas dienas. Ja atsavināšanas ierosinājums saņemts par zemes starpgabalu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lēmumu par atļauju atsavināt zemes starpgabalu attiecīgi Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija pieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad zemes starpgabals ierakstīts zemesgrāmatā.

(3) Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tādu valsts īpašumā esošu apbūvētu zemesgabalu atsavināšanai, par kuriem šā likuma 4.panta ceturtās daļas 3. un 4.punktā minētās personas noteiktā kārtībā ir iesniegušas atsavināšanas ierosinājumu. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" divu mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts atsavināšanas ierosinājums, ja tam pievienoti visi dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības, pieņem lēmumu par attiecīgā zemesgabala pārdošanu. Ja atsavināšanas ierosinājums saņemts attiecībā uz apbūvētu zemesgabalu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lēmumu par atļauju atsavināt valsts īpašumā esošu apbūvētu zemesgabalu valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" pieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad apbūvētais zemesgabals ierakstīts zemesgrāmatā. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" nedrīkst nodot atsavināšanai apbūvētu zemesgabalu, par kuru Ministru kabinets ir lēmis, ka tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

(4) Atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija divu mēnešu laikā pēc tam, kad šā likuma 4.panta ceturtās daļas 3. un 4.punktā minētās personas noteiktā kārtībā ir iesniegušas atsavināšanas ierosinājumu par atvasinātas publiskas personas īpašumā esošiem apbūvētiem zemesgabaliem, pievienojot visus dokumentus, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības, pieņem lēmumu par attiecīgā zemesgabala pārdošanu. Ja atsavināšanas ierosinājums saņemts attiecībā uz apbūvētu zemesgabalu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lēmumu par atļauju atsavināt atvasinātas publiskas personas īpašumā esošu apbūvētu zemesgabalu atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija pieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad apbūvētais zemesgabals ierakstīts zemesgrāmatā.

(5) Lēmumā par nekustamā īpašuma atsavināšanu tiek noteikts arī atsavināšanas veids un, ja nepieciešams, nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumi un atsavināšanas tiesību aprobežojumi.

(6) Mantas atsavināšanu, pārdodot to izsolē ar pretendentu atlasi, var noteikt tikai tad, ja ir paredzēti mantas turpmākās izmantošanas nosacījumi.

(7) Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tāda nekustamā īpašuma atsavināšanai, kurš atzīts par bezmantinieku mantu saskaņā ar Civillikuma 416.pantu un uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas. Šādu nekustamo īpašumu atsavina zvērināts tiesu izpildītājs Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.

(8) Zvērināts notārs izrakstu no notariālā akta grāmatas par mantojuma lietas izbeigšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūta valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi", kas šo informāciju četru dienu laikā publicē savā mājaslapā internetā, izņemot informāciju par Meža likumā un likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" minētajiem nekustamajiem īpašumiem.

(9) Ja nekustamais īpašums nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai, ministrija septiņu dienu laikā no šā panta astotajā daļā minētās informācijas publicēšanas dienas nosūta zvērinātam tiesu izpildītājam lūgumu veikt nekustamā īpašuma novērtēšanu un izdara valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" mājaslapā internetā atzīmi par pirmtiesību izmantošanu. Ja nekustamais īpašums nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai un pašvaldība par to ir informējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, atzīmi izdara Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(10) Ministru kabineta rīkojuma projektu izskatīšanai Ministru kabinetā virza tā ministrija, kura šā panta devītajā daļā minēto atzīmi ir izdarījusi pirmā. Ja nekustamais īpašums nepieciešams gan valsts institūciju, gan pašvaldības funkciju veikšanai, to pārņem valsts. Ministru kabinets 28 dienu laikā pēc tam, kad attiecīgā ministrija saņēmusi novērtējumu, pieņem lēmumu par bezmantinieku mantas pārņemšanu valsts vai pašvaldības īpašumā, un attiecīgā ministrija šo lēmumu nosūta zvērinātam tiesu izpildītājam. Pašvaldība no sava budžeta līdzekļiem, ja nekustamo īpašumu nodod pašvaldībai, vai valsts iestāde no valsts budžeta līdzekļiem, ja attiecīgais nekustamais īpašums tiek nodots valstij, iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā naudas līdzekļus nekustamā īpašuma novērtējuma apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 30.10.2008., 21.10.2010. un 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2013.)

6.pants. (1) Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu, kas atrodas ministrijas, tās pakļautībā, pārraudzībā vai pārziņā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā, dod attiecīgais ministrs. Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos, ņemot vērā mantas veidu un vērtību, dod attiecīgā ministrija. Ja valsts iestāde neatrodas ministrijas pakļautībā, pārraudzībā vai pārziņā, atļauju kustamās mantas atsavināšanai dod iestādes vadītājs. Atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta līdzekļiem finansēto projektu realizācijas gaitā vai rezultātā iegūto kustamo mantu projekta gala saņēmējam, kas nav publiskas personas vai tās iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija, dod attiecīgais ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(11) Kustamo mantu, kura atzīta par bezmantinieku mantu saskaņā ar Civillikuma 416.pantu un uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas, atsavina zvērināts tiesu izpildītājs Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.

(2) Atļauju atsavināt atvasinātas publiskas personas kustamo mantu dod attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcija vai tās noteikta institūcija.

(3) Lēmumā par atsavināšanu norāda atsavināšanas veidu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008., 21.10.2010. un 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2013.)

7.pants. Ja lēmumā par publiskas personas mantas atsavināšanu noteiktais atsavināšanas veids nav bijis sekmīgs, institūcija (amatpersona), kura devusi atļauju atsavināšanai, var noteikt citu atsavināšanas veidu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

8.pants. (1) Atsavināšanai paredzētā valsts nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.

(11) Maināmo nekustamo īpašumu novērtēšanu organizē tā ministrija, valsts iestāde, aģentūra vai valsts kapitālsabiedrība, kuras valdījumā ir maināmais valsts nekustamais īpašums.

(12) Valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldāmā valsts nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē tā valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatkapitālā iegulda valsts nekustamo īpašumu.

(13) Ja dzīvojamā māja, tās domājamā daļa vai dzīvokļa īpašums ir valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” valdījumā, dzīvojamās mājas, tās domājamās daļas vai dzīvokļa īpašuma novērtēšanu organizē pati valsts akciju sabiedrība.

(2) Atsavināšanai paredzētā atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcijas noteiktajā kārtībā.

(3) Nekustamā īpašuma novērtēšanas komisijas sastāvu un mantas nosacīto cenu apstiprina institūcija (amatpersona), kura saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu organizē nekustamā īpašuma novērtēšanu.

(4) Atsavināšanai paredzētās kustamās mantas novērtēšanu organizē publiska persona, tās iestāde vai kapitālsabiedrība, kuras valdījumā vai turējumā atrodas attiecīgā manta.

(5) Kustamās mantas novērtēšanas komisijas sastāvu un mantas nosacīto cenu apstiprina institūcija (amatpersona), kura saskaņā ar šā likuma 6.panta nosacījumiem ir tiesīga atļaut attiecīgās mantas atsavināšanu.

(6) Mantas novērtēšanas komisija novērtēšanai pieaicina vienu vai vairākus sertificētus vērtētājus.

(7) Nosacīto cenu atbilstoši mantas vērtībai nosaka mantas novērtēšanas komisija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 01.12.2005., 08.06.2006., 30.10.2008., 12.06.2009. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

9.pants. (1) Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.

(11) Valsts nekustamā īpašuma maiņu organizē tā ministrija, valsts iestāde, aģentūra vai valsts kapitālsabiedrība, kuras valdījumā ir maināmais valsts nekustamais īpašums.

(12) Valsts nekustamā īpašuma ieguldīšanu valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā organizē tā valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatkapitālā iegulda valsts nekustamo īpašumu.

(13) Ja dzīvojamā māja, tās domājamā daļa vai dzīvokļa īpašums ir valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” valdījumā, dzīvojamās mājas, tās domājamās daļas vai dzīvokļa īpašuma atsavināšanu organizē pati valsts akciju sabiedrība.

(2) Institūciju, kura organizē atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, nosaka atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija.

(3) Kustamās mantas atsavināšanu organizē publiska persona, tās iestāde vai kapitālsabiedrība, kuras valdījumā vai turējumā atrodas attiecīgā manta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 01.12.2005., 08.06.2006., 30.10.2008., 12.06.2009. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

9.1 pants. Ja valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" saņēmusi valstij piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumu, tā nekavējoties pieprasa no valsts institūcijas, kuras valdījumā ir attiecīgais nekustamais īpašums, dokumentus, kas nepieciešami, lai sagatavotu lēmumu par nekustamā īpašuma nodošanu atsavināšanai. Valsts institūcija, kuras valdījumā ir attiecīgais nekustamais īpašums, ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas nodod valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" tās pieprasītos dokumentus. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" un valsts institūcija, kuras valdījumā ir attiecīgais nekustamais īpašums, savstarpēji vienojoties, nekustamā īpašuma dokumentu pārņemšanas termiņu var pagarināt.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2011.)

II nodaļa
Pārdošana izsolē

10.pants. (1) Izsoles noteikumus apstiprina šā likuma 9.pantā minētā institūcija. Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos var iekļaut tikai likumā un Ministru kabineta vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas lēmumā paredzētos nosacījumus. Izsoles noteikumos norāda institūciju (amatpersonu), kura apstiprina izsoles rezultātus un kurai var iesniegt sūdzības par izsoles rīkotāja darbībām.

(2) Izsoli rīko tās institūcijas izveidota izsoles komisija (turpmāk — izsoles rīkotājs), kura organizē mantas atsavināšanu (9.pants), vai arī trešā persona, kurai šī institūcija atbilstoši Publisko iepirkumu likumam uzticējusi izsoles rīkošanu un ar kuru noslēgusi rakstisku līgumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

11.pants. (1) Sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), mājaslapā internetā un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Informācija par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, tā adresi un tālruņa numuru, izliekama labi redzamā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma.

(2) Sludinājumi par publiskas personas kustamās mantas izsoli publicējami institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), mājaslapā internetā un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā laikrakstā, bet, ja pārdodamās kustamās mantas kopējā nosacītā cena pārsniedz 3500 euro, — arī laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Sludinājumi par pašvaldību kustamās mantas izsoli papildus publicējami kārtībā, kādā tiek publicēti pašvaldību domju saistošie noteikumi.

(3) Vienlaikus ar sludinājumu personai, kuras īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā un kurai ir pirmpirkuma tiesības, nosūtāms paziņojums par izsoli, norādot, ka šīs tiesības tā var izmantot tikai tad, ja to rakstveidā piesaka sludinājumā norādītajā termiņā.

(4) Ja valsts vai atvasinātas publiskas personas, kas nav pašvaldība, mantas vērtība pārsniedz 3500 euro, par tās izsoli paziņo attiecīgajai valsts vai atvasinātas publiskas personas revīzijas komisijai, ja tāda ir izveidota, bet par pašvaldības mantas izsoli, ja šīs mantas vērtība pārsniedz 1400 euro, — pašvaldības revīzijas komisijai, ja tāda ir izveidota.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 30.10.2008., 21.10.2010., 08.07.2011. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

12.pants. Sludinājumā un paziņojumā norāda:

1) izsolāmās mantas nosaukumu un atrašanās vietu;

2) kur un kad var iepazīties ar izsoles noteikumiem;

3) izsolāmās mantas apskates vietu un laiku;

4) pieteikumu reģistrācijas un izsoles vietu un laiku;

5) izsolāmās mantas nosacīto cenu, nodrošinājuma apmēru un iemaksas kārtību;

6) personu, kurai ir pirmpirkuma tiesības, un šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minēto personu atsavināšanas ierosinājumu esamību, kā arī termiņu, kādā minētās personas var iesniegt pieteikumu;

7) izsoles veidu;

8) samaksas kārtību;

9) pārdodamā nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumus, ja tādi ir paredzēti.

13.pants. Izsoles termiņu nedrīkst noteikt īsāku par četrām nedēļām, bet kustamās mantas izsolei — īsāku par divām nedēļām no pirmā sludinājuma publicēšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2013.)

14.pants. (1) Ja izsludinātajā termiņā ir saņemts pirmpirkuma tiesību izmantošanas pieteikums no personas, kurai ir pirmpirkuma tiesības un kura nav minēta šā likuma 4.panta ceturtajā daļā, tā var iegūt publiskas personas mantu par izsolē nosolīto augstāko cenu. Šai personai 10 dienu laikā no izsoles rezultātu apstiprināšanas jāpaziņo izsoles rīkotājam par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, jānoslēdz pirkuma līgums un jāsamaksā augstākā nosolītā cena, ja izsoles noteikumos nav paredzēta citāda samaksas kārtība.

(2) Šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.

(3) Ja pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu noteiktajā termiņā iesniegušas vairākas šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas (izņemot šā likuma 44.panta ceturtajā daļā un 45.pantā minētos gadījumus), tiek rīkota izsole starp šīm personām šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole (izņemot šā likuma 44.panta ceturtajā un astotajā daļā minēto gadījumu) šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā, kā arī tad, ja tiek rīkotas atkārtotas izsoles (tai skaitā ar lejupejošu soli) vai nosacītā cena tiek pazemināta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2010. un 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2011.)

15.pants. (1) Izsole var būt mutiska, rakstiska vai jaukta (mutiska un rakstiska).

(2) Izsole var būt ar augšupejošu vai lejupejošu soli.

16.pants. (1) Izsoles dalībnieki pirms izsoles iesniedz nodrošinājumu 10 procentu apmērā no izsolāmās mantas nosacītās cenas (8.pants), bet atkārtotas izsoles gadījumā - no izsoles sākumcenas. Nodrošinājums uzskatāms par iesniegtu, ja attiecīgā naudas summa ir ieskaitīta izsoles noteikumos norādītajā bankas kontā.

(2) Juridiskā persona, kā arī personālsabiedrība iesniedz nekustamā īpašuma izsoles rīkotājam apliecinātu spēkā esošu statūtu (līguma) norakstu vai izrakstu par pārvaldes institūciju (amatpersonu) kompetences apjomu un attiecīgās institūcijas lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi. Ja institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu, publiskajās datubāzēs nevar iegūt informāciju par attiecīgo juridisko personu vai personālsabiedrību, tā ir tiesīga papildus pieprasīt no juridiskās personas vai personālsabiedrības valsts reģistra iestādes izziņu par attiecīgo juridisko personu vai personālsabiedrību (izziņa ir derīga, ja tā izsniegta ne agrāk par sešām nedēļām no izsoles dienas).

(3) Ja izsoles noteikumos ir paredzēts nekustamā īpašuma nomaksas pirkums vai īpaši izmantošanas nosacījumi, Latvijā reģistrēta juridiskā persona, kā arī personālsabiedrība iesniedz dokumentu par to, ka tā ir samaksājusi likumā paredzētos nodokļus, nodevas un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumus, bet ārvalstu juridiskā persona, kā arī personālsabiedrība — to apkalpojošās Latvijas vai ārvalsts bankas izziņu par finanšu resursu pieejamību. Ja nepieciešams, no attiecīgā valsts reģistra iestādes var pieprasīt zvērināta revidenta vai licencēta auditora atzinumu par šīs juridiskās personas gada pārskatu.

(4) Ārvalstīs izsniegti dokumenti tiek pieņemti, ja tie noformēti atbilstoši Latvijai saistošu starptautisko līgumu noteikumiem.

(5) Ja tiek izsolīts nekustamais īpašums, izsoles rīkotājs sastāda to personu sarakstu, kuras ir izpildījušas izsoles priekšnoteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2011.)

17.pants. (1) Izsolē ar augšupejošu soli, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus, mantu nedrīkst pārdot lētāk par nosacīto cenu (8.pants), bet izsolē ar lejupejošu soli — lētāk par slepeno cenu.

(2) Mantu vispirms piedāvā izsolē ar augšupejošu soli. Solīšana sākas no mantas nosacītās cenas (8.pants).

(3) Solīšana notiek tikai pa izsoles noteikumos noteikto soli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2007.)

18.pants. (1) Izsolē var piedalīties, ja pieteikums iesniegts sludinājumā noteiktajā termiņā un izpildīti izsoles priekšnoteikumi.

(2) Izsoles organizētāja un rīkotāja atbildīgās amatpersonas, kā arī citas personas, kuras saskaņā ar amata pienākumiem vai atsevišķu uzdevumu ir klāt mantas pārdošanā izsolē (tās organizēšanā, rīkošanā), nedrīkst paši būt pircēji, kā arī nedrīkst pirkt citu uzdevumā.

(3) Starp izsoles dalībniekiem aizliegta vienošanās, kas varētu ietekmēt izsoles rezultātus un gaitu.

19.pants. (1) Ja tiek rīkota mutiska izsole, tās dalībnieki pirms izsoles sākšanas paraksta izsoles noteikumus. Ja kāda persona izsolē vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības, tas jāpaziņo līdz ar pārējiem izsoles noteikumiem. Izsoles rīkotājs, atklājot kustamās mantas izsoli, sastāda dalībnieku sarakstu, bet, ja tiek izsolīts nekustamais īpašums, — pārliecinās par solītāju ierašanos pēc iepriekš sastādītā saraksta.

(2) Izsoles dalībnieku sarakstā ieraksta katra dalībnieka vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, kā arī solītāja pārstāvja vārdu un uzvārdu. Atsakoties no turpmākās solīšanas, katrs nekustamā īpašuma izsoles dalībnieks apstiprina ar parakstu izsoles dalībnieku sarakstā savu pēdējo solīto cenu.

(3) Pārsolīšanu vienā un tajā pašā mutiskajā izsolē var izdarīt par noteiktu summu, kas nedrīkst būt lielāka par 10 procentiem no nosacītās cenas un kas norādīta izsoles noteikumos.

20.pants. Ja tiek rīkota rakstiska izsole, piedāvājumi iesniedzami slēgtās aploksnēs ar atzīmi, kurai izsolei tos iesniedz. Iesniegumā norāda iesniedzēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, adresi, norēķinu konta numuru kredītiestādē, piedāvājuma iesniegšanas laiku un piedāvāto summu, kā arī apliecina piekrišanu izsoles noteikumiem. Piedāvājumi, kas neatbilst šīm prasībām, uzskatāmi par nederīgiem.

21.pants. Piedāvājumus rakstiskai izsolei var iesniegt līdz noteiktai dienai un stundai:

1) nosūtot pa pastu izsoles rīkotājam;

2) nododot tieši izsoles rīkotājam līdz šā likuma 23.pantā noteiktajam laikam.

22.pants. Personiski iesniegtie vai pa pastu atsūtītie piedāvājumi rakstiskai izsolei glabājami slēgtās aploksnēs līdz izsolei.

23.pants. Norādītajā rakstiskas izsoles stundā izsoles rīkotājs pārbauda tās dienas pastu un noskaidro, vai reģistrētie dalībnieki ir iesnieguši piedāvājumus. Ja 15 minūšu laikā piedāvājumi netiek saņemti, klātesošajiem paziņo, ka piedāvājumu pieņemšana ir pabeigta. Pēc šā paziņojuma vairs netiek pieņemti ne personiski iesniegti, ne arī pa pastu atsūtīti piedāvājumi. Izsoles rīkotājs dalībnieku klātbūtnē atver slēgtās aploksnēs iesniegtos piedāvājumus un uz tiem parakstās (ja izsoli rīko izsoles komisija, parakstās visi komisijas locekļi). Mutiskie piedāvājumi rakstiskā izsolē ir aizliegti.

24.pants. Pēc aplokšņu atvēršanas izsoles rīkotājs no iesniegtajiem piedāvājumiem sastāda piedāvāto cenu sarakstu, atraida nederīgos piedāvājumus, atzīmējot to izsoles protokolā, un, ja nav nekādu šaubu, paziņo, ka izsole pabeigta, kā arī nosauc visaugstāko cenu un personu, kas to nosolījusi. Par to tiek sastādīts protokols. Pārējiem izsoles dalībniekiem nodrošinājumu atmaksā izsoles noteikumos paredzētajā termiņā.

25.pants. Ja pēc visu aplokšņu atvēršanas izrādās, ka vairāki izsoles dalībnieki piedāvājuši vienādu augstāko cenu, izsoles rīkotājs turpina izsoli, pieņemot rakstiskus piedāvājumus no personām, kuras piedāvājušas vienādu augstāko cenu.

26.pants. Ja tiek rīkota jaukta izsole, rakstiskos piedāvājumus iesniedz pirms mutiskās izsoles sākuma. Izsoles dienā un stundā rakstiskos piedāvājumus slēgtās aploksnēs novieto izsoles telpā redzamā vietā uz galda, kur tie glabājas neatvērti līdz mutiskās izsoles beigām.

27.pants. (1) Pēc mutiskās izsoles pabeigšanas izsoles rīkotājs izsoles dalībnieku klātbūtnē atver iesniegtās aploksnes, visiem dzirdami nolasa piedāvājumus un uz tiem parakstās (ja izsoli rīko izsoles komisija, parakstās visi komisijas locekļi).

(2) Pēc rakstisko piedāvājumu izskatīšanas par nosolītāju izziņo personu, kas piedāvājusi visaugstāko cenu, ja šī cena ir pieņemama (17.pants). Ja augstākā rakstiski piedāvātā cena ir vienāda ar augstāko mutiski piedāvāto cenu, priekšroka ir rakstiskajam piedāvājumam.

28.pants. (1) Izsoles dalībnieks, kurš laikā iesniedzis rakstisku piedāvājumu slēgtā aploksnē, var piedalīties mutiskā solīšanā tikai tad, ja viņš līdz izsoles atklāšanai no rakstiskā piedāvājuma atsakās.

(2) Izsoles dalībnieks, kurš no rakstiskā piedāvājuma nav atteicies, bet piedalās arī mutiskā solīšanā, zaudē nodrošinājumu, un viņa piedāvājums netiek ņemts vērā.

29.pants. Ja tiek rīkota jaukta izsole, piemēro šā likuma attiecīgos mutiskās un rakstiskās izsoles kārtību regulējošos noteikumus.

30.pants. (1) Piedāvātā augstākā summa jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā, bet par kustamo mantu - nedēļas laikā no izsoles dienas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu. Iemaksātā nodrošinājuma (16.pants) summa tiek ieskaitīta pirkuma summā.

(11) Pārdodot publiskas personas nekustamo īpašumu uz nomaksu, divu nedēļu laikā par nosolīto nekustamo īpašumu jāsamaksā avanss 10 procentu apmērā no piedāvātās augstākās summas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu. Iemaksātā nodrošinājuma (16.pants) summa tiek ieskaitīta avansā.

(2) Nokavējot noteikto samaksas termiņu, nosolītājs zaudē iesniegto nodrošinājumu (16.pants), bet mantas atsavināšana turpināma šā likuma 32.pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2011.)

31.pants. (1) Ja neviens pircējs nav pārsolījis izsoles sākumcenu vai arī nosolītājs nav samaksājis nosolīto cenu, izsole ar augšupejošu soli atzīstama par nenotikušu.

(2) Ja nosolītājs noteiktajā laikā nav samaksājis nosolīto cenu, institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), par to informē pircēju, kurš nosolījis nākamo augstāko cenu.

(3) Pircējam, kurš nosolījis nākamo augstāko cenu, ir tiesības divu nedēļu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas paziņot izsoles rīkotājam par nekustamā īpašuma pirkšanu par paša nosolīto augstāko cenu.

(4) Ja tiek pārdots publiskas personas nekustamais īpašums uz nomaksu, pircējam, kurš nosolījis nākamo augstāko cenu un ir paziņojis izsoles rīkotājam par nekustamā īpašuma pirkšanu par paša nosolīto augstāko cenu, divu nedēļu laikā par nosolīto nekustamo īpašumu jāsamaksā avanss 10 procentu apmērā no viņa piedāvātās augstākās summas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu. Iemaksātā nodrošinājuma (16.pants) summa tiek ieskaitīta avansā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. un 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2011.)

32.pants. (1) Ja nekustamā īpašuma pirmajā izsolē neviens nav pārsolījis izsoles sākumcenu, var:

1) rīkot otro izsoli ar augšupejošu soli, kurā institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), var pazemināt izsoles sākumcenu ne vairāk kā par 20 procentiem;

2) rīkot jaunu izsoli, mainot nosolītās augstākās cenas samaksas kārtību;

3) ierosināt atcelt lēmumu par nodošanu atsavināšanai.

(2) Pēc otrās nesekmīgās izsoles institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), var:

1) rīkot trešo izsoli ar augšupejošu soli, pazeminot izsoles sākumcenu ne vairāk kā par 60 procentiem no nosacītās cenas;

2) rīkot jaunu izsoli, mainot nosolītās augstākās cenas samaksas kārtību;

3) rīkot izsoli ar lejupejošu soli;

4) ierosināt atcelt lēmumu par nodošanu atsavināšanai.

(3) Pēc trešās nesekmīgās izsoles institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), var ierosināt:

1) veikt atkārtotu novērtēšanu;

2) citu šajā likumā paredzēto atsavināšanas veidu (3. un 7.pants);

3) atcelt lēmumu par nodošanu atsavināšanai.

(4) Ja kustamās mantas pirmā izsole ir nesekmīga, institūcija, kas organizē mantas pārdošanu (9.pants), var ierosināt citu šajā likumā paredzēto atsavināšanas veidu (3. un 7.pants).

(5) Atkārtotu izsoļu gadījumā zemes atsavināšanas cena var būt zemāka par zemes kadastrālo vērtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008. un 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2013.)

33.pants. (1) Rīkojot izsoli ar lejupejošu soli, institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu (9.pants), nosaka slepeno cenu.

(2) Par to, ka noteikta slepenā cena, paziņo izsoles dalībniekiem.

(3) Slēgtā aploksne ar slepeno cenu izsoles laikā novietojama redzamā vietā uz galda.

(4) Pēc visaugstākās cenas nosolījuma izsoles rīkotājs izsoles dalībnieku klātbūtnē atver aploksni ar slepeno cenu. Ja slepenā cena ir augstāka par piedāvāto cenu, par šo faktu paziņo klātesošajiem. Slepeno cenu klātesošajiem nepaziņo.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2011.)

34.pants. (1) Izsoles rīkotājs apstiprina izsoles protokolu septiņu dienu laikā pēc izsoles.

(2) Institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu (9.pants), izsoles rezultātus apstiprina ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc šā likuma 30.pantā paredzēto maksājumu nokārtošanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2011.)

35.pants. (1) Ja izsolē sasniegta pieņemama cena (17. un 32.pants), apstiprinājumu var liegt tikai tad, ja, rīkojot izsoli, pieļauta atkāpe no šajā likumā vai izsoles noteikumos paredzētās izsoles kārtības vai atklājas, ka nosolītājs ir tāda persona, kura nevar slēgt darījumus vai kurai nebija tiesību piedalīties izsolē (16. un 18.pants).

(2) Ja nav apstiprināti mantas izsoles rezultāti un izsolē nosolītā cena pārsniedz mantas nosacīto cenu kopā ar izsoles izdevumiem, rīko jaunu mantas izsoli ar tiem pašiem noteikumiem. Pretējā gadījumā var izvēlēties citu šajā likumā noteikto kustamās mantas atsavināšanas veidu (3. un 7.pants), bet nekustamā īpašuma atsavināšanu turpina šā likuma 32.pantā noteiktajā kārtībā.

36.pants. (1) Publiskas personas mantas nosolītājs trīsdesmit dienu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas paraksta pirkuma līgumu. Nekustamā īpašuma pirkuma līgumu valsts vārdā paraksta finanšu ministrs vai viņa pilnvarota persona, atvasinātas publiskas personas vārdā — attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona, bet kustamās mantas pirkuma līgumu — publiskas personas vai tās iestādes, kuras valdījumā vai turējumā manta atrodas, vadītājs vai viņa pilnvarota persona vai kapitālsabiedrības, kuras valdījumā vai turējumā manta atrodas, pārvaldes institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona.

(2) Ja publiskas personas nekustamo īpašumu pārdod ar nosacījumu to izmantot noteiktam mērķim vai ar citiem īpašiem atsavināšanas nosacījumiem, šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā, kā arī nosaka sankcijas (līgumsods, atkāpšanās no līguma u.tml.) par to nepildīšanu.

(3) Pārdodot publiskas personas nekustamo īpašumu uz nomaksu, nomaksas termiņš nedrīkst būt lielāks par pieciem gadiem. Par atlikto maksājumu pircējs maksā sešus procentus gadā no vēl nesamaksātās pirkuma maksas daļas un par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem - nokavējuma procentus 0,1 procenta apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu. Šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā. Institūcija, kas organizē publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, var piešķirt pircējam tiesības nostiprināt iegūto īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda, ja viņš vienlaikus zemesgrāmatā nostiprina ķīlas tiesības par labu atsavinātājam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008., 21.10.2010., 08.07.2011. un 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

III nodaļa
Pārdošana par brīvu cenu, maiņa vai ieguldīšana kapitālsabiedrībā

37.pants. (1) Pārdot publiskas personas mantu par brīvu cenu var, ja:

1) kustamās mantas atlikusī bilances vērtība pēc grāmatvedības uzskaites datiem ir mazāka par 700 euro. Šajā gadījumā pārdošanas cena nedrīkst būt mazāka par atlikušo vērtību;

2) izsoles izmaksas ir lielākas par mantas vērtību;

3) sarīkotā izsole ir bijusi nesekmīga (32.panta ceturtā daļa);

4) nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona. Šajā gadījumā pārdošanas cena ir vienāda ar nosacīto cenu (8.pants).

(2) Sludinājums par publiskas personas mantas pārdošanu publicējams institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), mājaslapā internetā un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir.

(3) (Izslēgta ar 13.06.2013. likumu)

(4) Šā panta otrā daļa tiek piemērota gadījumos, kad saskaņā ar šā likuma noteikumiem tiek rīkota publiskas personas mantas izsole.

(5) Ja nekustamo īpašumu pārdod par brīvu cenu šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām, institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), nosūta tām atsavināšanas paziņojumu.

(6) Ja pēc šā panta piektajā daļā minētā atsavināšanas paziņojuma saņemšanas tajā noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no atsavināšanas paziņojuma nosūtīšanas dienas, pirkt nekustamo mantu piesakās vairākas personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, rīkojama izsole starp šīm personām.

(7) Ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, nenoslēdz pirkuma līgumu, Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija var atcelt lēmumu par nodošanu atsavināšanai vai lemj par atsavināšanas veida maiņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 21.10.2010., 08.07.2011., 13.06.2013. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

38.pants. (1) Publiskas personas nekustamo īpašumu var mainīt pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, kas nepieciešams publiskas personas funkciju izpildes nodrošināšanai.

(2) Publiskas personas maināmo nekustamo īpašumu un līdzvērtīgu citas personas nekustamo īpašumu novērtē šajā likumā noteiktajā kārtībā un nosaka tā nosacīto cenu (8.pants).

(3) Maināmo nekustamo īpašumu nosacīto cenu starpība nedrīkst pārsniegt 20 procentus, un šo starpību sedz naudā.

(4) Ja publiskas personas funkciju izpildi var nodrošināt vairāki nekustamie īpašumi, nekustamā īpašuma maiņu izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Pretendentus atlasa, piemērojot Publisko iepirkumu likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 18.06.2009., 10.09.2009. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

38.1 pants. (1) Publiskas personas kustamo mantu var mainīt pret tādu citas publiskas personas kustamo mantu vai pret līdzvērtīgu privātpersonas kustamo mantu, kas nepieciešama publiskas personas vai tās iestādes funkciju izpildes nodrošināšanai. Publiskas personas kustamās mantas maiņu var piemērot, iepriekš neveicot pārdošanu izsolē vai pārdošanu par brīvu cenu.

(2) Publiskas personas maināmo kustamo mantu un citas personas kustamo mantu novērtē šajā likumā noteiktajā kārtībā un nosaka tās nosacīto cenu (8.pants).

(3) Maināmo kustamo mantu nosacīto cenu starpība nedrīkst pārsniegt 20 procentus, izņemot gadījumus, kad kustamo mantu savā starpā maina publiskas personas. Maināmo kustamo mantu nosacīto cenu starpība tiek segta naudā.

(4) Publiskas personas kustamās mantas maiņu izsludina publiskas personas vai tās iestādes mājaslapā internetā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā publiska persona vai tās iestāde izvēlas piedāvājumu publiskas personas kustamās mantas maiņai pret citas personas kustamo mantu.

(18.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2010. un 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2011.)

39.pants. (1) Publiskas personas kustamo mantu var atsavināt, nododot to piegādātāja īpašumā un izdarot ieskaitu, ja šī kustamā manta tiek iepirkta atbilstoši Publisko iepirkumu likumam. Minēto atsavināšanas veidu var izmantot, neveicot pārdošanu izsolē vai pārdošanu par brīvu cenu.

(2) Nododamo mantu novērtē un tās nosacīto cenu nosaka atbilstoši šā likuma nosacījumiem. Ieskaitu izdara nododamās mantas nosacītās cenas apmērā.

(3) Nosacījumu par kustamās mantas nodošanu piegādātāja īpašumā un ieskaitu iekļauj konkursa nolikumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

40.pants. (1) Lēmumu par publiskas personas mantas ieguldīšanu jaundibināmas kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija, bet esošas kapitālsabiedrības pamatkapitālā — attiecīgi šā likuma 5. vai 6.pantā noteiktā institūcija (amatpersona).

(2) Kapitālsabiedrībā ieguldāmo mantu novērtē Komerclikumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

41.pants. (1) Nekustamā īpašuma pirkuma vai maiņas līgumu valsts vārdā paraksta finanšu ministrs vai viņa pilnvarota persona, atvasinātas publiskas personas vārdā — attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona, bet kustamās mantas pirkuma vai maiņas līgumu — publiskas personas vai tās iestādes, kuras valdījumā vai turējumā manta atrodas, vadītājs vai viņa pilnvarota persona vai kapitālsabiedrības, kuras valdījumā vai turējumā manta atrodas, pārvaldes institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona.

(2) Ja publiskas personas manta pārdota uz nomaksu vai ar citiem īpašiem atsavināšanas nosacījumiem, tad, slēdzot līgumu, ņem vērā šā likuma 36.panta otrās un trešās daļas nosacījumus.

(3) Dokumentus par publiskas personas mantas ieguldījumu kapitālsabiedrībā publiskas personas vārdā paraksta kapitāla daļas turētāja pārstāvis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

IV nodaļa
Publiskas personas mantas nodošana bez atlīdzības

(Nodaļas nosaukums 21.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

42.pants. (1) Valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ministru kabinets lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. Nostiprinot atvasinātas publiskas personas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par Ministru kabineta lēmumā noteiktajiem tiesību aprobežojumiem. Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādīto funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.

(2) Atvasinātas publiskas personas nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības citas atvasinātas publiskas personas vai valsts īpašumā. Atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija lēmumā par atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības nosaka, kādas valsts pārvaldes funkcijas, atvasinātas publiskas personas funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. Nostiprinot atvasinātas publiskas personas vai valsts īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par atvasinātas publiskas personas lēmumā noteiktajiem tiesību aprobežojumiem. Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas lēmumā par atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības norādītās valsts pārvaldes funkcijas, atvasinātas publiskas personas funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, valsts vai atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod tai atvasinātai publiskai personai, kura šo nekustamo īpašumu nodevusi.

(21) Ja valsts pārvaldes funkcija tiek nodota atvasinātai publiskai personai, valsts pienākums ir ar funkcijas nodošanas brīdi atvasinātas publiskas personas īpašumā bez atlīdzības nodot funkcijas izpildes nodrošināšanai izmantoto nekustamo īpašumu, izņemot biroja ēkas, ja atvasināta publiska persona to pieprasa. Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots attiecīgās funkcijas veikšanai, atvasināta publiska persona savā īpašumā esošo nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod atpakaļ valstij, ja valsts to pieprasa.

(22) Ja atvasinātas publiskas personas funkcija tiek nodota valstij vai citai atvasinātai publiskai personai, atvasinātas publiskas personas pienākums ir ar funkcijas nodošanas brīdi valsts vai attiecīgās atvasinātas publiskas personas īpašumā bez atlīdzības nodot funkcijas izpildes nodrošināšanai izmantoto nekustamo īpašumu, izņemot biroja ēkas, ja valsts vai atvasināta publiska persona to pieprasa. Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots attiecīgās funkcijas veikšanai, atvasināta publiska persona savā īpašumā esošo nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod atpakaļ otrai atvasinātai publiskai personai, ja otra atvasināta publiska persona to pieprasa.

(23) Ja nodotais nekustamais īpašums ir kļuvis nepiemērots attiecīgās funkcijas vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai, publiska persona, norādot pamatojumu, var ierosināt šāda nekustamā īpašuma aizstāšanu ar citas publiskas personas nekustamo īpašumu.

(24) Ja valsts nodotais nekustamais īpašums ir kļuvis nepiemērots attiecīgās funkcijas vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai, bet funkcija vai deleģētais pārvaldes uzdevums tiek saglabāts un īpašums nav nepieciešams citai publiskai personai vai tās iestādei, Mnistru kabinets pēc motivēta atvasinātas publiskas personas priekšlikuma ar rīkojumu var atļaut šādu nekustamo īpašumu atsavināt šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ministru kabineta rīkojumā nosaka institūciju, kura organizē konkrētā nekustamā īpašuma novērtēšanu un atsavināšanu. Atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc faktisko atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaita valsts budžetā un ar Ministru kabineta rīkojumu nosaka, kādā apjomā, kādam mērķim un kura nekustamā īpašuma un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi ir piešķirami:

1) atvasinātai publiskai personai — nākamā gada valsts budžeta likumā;

2) atbildīgajai ministrijai pārskaitīšanai attiecīgajai valsts augstskolai, kas ir atvasināta publiska persona, — gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajā kārtībā, palielinot apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem.

(25) Publiskas personas nekustamo īpašumu, kas nodots bez atlīdzības funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, ir tiesības izmantot papildinošu saimniecisku darbību veikšanai tikai tiktāl, ciktāl šī saimnieciskā darbība ir nepieciešama un saistīta ar funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanu, kā arī ievērojot nosacījumus, kas izriet no Eiropas Savienības aktiem komercdarbības atbalsta kontroles jomā.

(3) Publiskas personas kustamo mantu var nodot bez atlīdzības valsts, atvasinātu publisku personu, kā arī citu publisko tiesību subjektu vai sabiedriskā labuma organizāciju īpašumā. Ja publiskas personas kustamo mantu, kas nodota bez atlīdzības, izmanto saimniecisku darbību veikšanai, ievēro komercdarbības atbalsta nosacījumus.

(4) Publiskas personas kustamo mantu var dāvināt un ziedot citos likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā un gadījumos.

(21.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011., 13.06.2013., 29.10.2015. un 16.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2016.)

43.pants. Šā likuma 42.pantā minētajos gadījumos lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu īpašumā bez atlīdzības pieņem šā likuma 5. un 6.pantā minētās institūcijas (amatpersonas).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

43.1 pants. (1) Valsts kustamo mantu var nodot bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā. Šādā gadījumā lēmumu par kustamās mantas nodošanu katrā konkrētā gadījumā pieņem Ministru kabinets.

(2) Kārtību, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā, nosaka Ministru kabinets.

(01.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2007. un 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015. Grozījums par vārdu "sabiedriskā labuma organizāciju īpašumā, kā arī" izslēgšanu pirmajā daļā stājas spēkā 01.03.2016. Sk. Pārejas noteikumu 18. punktu)

V nodaļa
Atsevišķa nekustamā īpašuma atsavināšanas īpašie noteikumi

44.pants. (1) Publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kuras saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais ierobežojums piemērojams arī gadījumos, kad tiek atsavināta apbūvēta zeme.

(3) Publiskai personai piederošu zemesgabalu, ja attiecībā uz to ir iesniegts pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu, kā arī zemesgabalu, uz kura atrodas nacionalizēts namīpašums vai cits nacionalizēts objekts, ja attiecībā uz to ir iesniegts pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu, nevar atsavināt līdz pieteikuma izlemšanai, bet, ja ir ierosināta tiesvedība, — līdz dienai, kad tiesas nolēmums stājies likumīgā spēkā.

(4) Publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām).

(5) Ja šā panta ceturtajā daļā minētā persona savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes nomas tiesības uz šo zemesgabalu un pienākums maksāt nomas maksu par to. Minētais zemesgabals netiek atsavināts citām personām, izņemot gadījumu, kad publiska persona apbūvētu zemesgabalu nodod bez atlīdzības citai publiskai personai valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Ja šā likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punktā minētā persona savas pirmpirkuma tiesības uz publiskas personas nedzīvojamo ēku (būvi) un zemesgabalu, uz kura atrodas arī šīs personas īpašumā esoša ēka (būve), nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes nomas tiesības un pienākums maksāt nomas maksu par savā īpašumā esošajai ēkai (būvei) funkcionāli piekrītošo nomas vajadzībām noteikto zemesgabalu. Minētā publiskas personas nedzīvojamā ēka (būve) un zemesgabals netiek atsavināts citām personām, izņemot gadījumu, kad publiska persona nekustamo īpašumu nodod bez atlīdzības citai publiskai personai valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķināma apbūvēta zemesgabala nomas maksa. Nosakot zemesgabala nomas maksu, par pamatu ņem zemesgabala kadastrālo vērtību.

(6) (Izslēgta ar 21.06.2007. likumu.)

(7) Publiskai personai piederošu zemesgabalu, kas iznomāts šā likuma 4.panta ceturtās daļas 8.punktā minētajai personai, nevar atsavināt citām personām nomas līguma darbības laikā.

(8) Zemes starpgabalu, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), vai zemes starpgabalu, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt:

1) tam zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals;

2) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, ja viņi vēlas nopirkt arī zemesgabalu, uz kura atrodas viņiem piederošā ēka (būve), un šai zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 21.06.2007., 21.10.2010., 08.07.2011., 13.06.2013. un 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

44.1 pants. (1) Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija mēneša laikā pēc nosacītās cenas apstiprināšanas nosūta personai, kurai ir apbūvēta zemesgabala pirmpirkuma tiesības, atsavināšanas paziņojumu. Paziņojumā norāda:

1) zemesgabala adresi un kadastra apzīmējumu;

2) zemesgabala kopējo platību;

3) zemesgabala cenu;

4) maksāšanas līdzekļus;

5) zemesgabala pirkuma samaksas nosacījumus;

6) dokumentus un ziņas, kas iesniedzamas atsavināšanu veicošajai institūcijai, lai noslēgtu zemesgabala pirkuma līgumu.

(2) Atsavināšanas paziņojumā valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija lūdz personu, kurai ir pirmpirkuma tiesības, četru mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas:

1) sniegt atbildi, norādot vēlamo samaksas termiņu norēķiniem par zemesgabalu;

2) samaksāt visu pirkuma maksu vai — nomaksas pirkuma līguma gadījumā — avansu 10 procentu apmērā no pirkuma maksas.

(3) Ja pirmpirkuma tiesīgā persona sniedz atbildi un lūdz noslēgt pirkuma līgumu pēc šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa, valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija organizē attiecīgā zemesgabala novērtēšanu tikai pēc tam, kad pirmpirkuma tiesīgā persona iemaksājusi avansu 10 procentu apmērā no iepriekšējā atsavināšanas paziņojumā norādītās pirkuma maksas. Pēc nosacītās cenas apstiprināšanas valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija nosūta pirmpirkuma tiesīgajai personai jaunu atsavināšanas paziņojumu.

(4) Ja pirmpirkuma tiesīgā persona pēc atkārtotā atsavināšanas paziņojuma saņemšanas nenoslēdz pirkuma līgumu, no iemaksātā avansa tiek ieturēti izdevumi par zemesgabala novērtēšanu.

(5) Pārdodot apbūvētu publiskas personas zemesgabalu uz nomaksu, nomaksas termiņš nedrīkst būt ilgāks par pieciem gadiem. Par atlikto maksājumu pircējs maksā sešus procentus gadā no vēl nesamaksātās pirkuma maksas daļas un par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem - nokavējuma procentus 0,1 procenta apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu. Šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā. Institūcija, kas organizē publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, var piešķirt pircējam tiesības nostiprināt iegūto īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda, ja viņš vienlaikus zemesgrāmatā nostiprina ķīlas tiesības par labu atsavinātājam.

(6) Ja ēkas (būves) īpašnieks šā panta piektajā daļā minētā nomaksas pirkuma līguma darbības laikā atsavina ēku (būvi), ar tās jauno īpašnieku tiek slēgts minētā nomaksas pirkuma līguma pārjaunojuma līgums. Ja minētā nomaksas pirkuma līguma pārjaunojums netiek noslēgts, kā arī citos nomaksas pirkuma līgumā paredzētajos līguma izbeigšanas gadījumos iestājas sekas, kādas līgumā noteiktas gadījumam, kad pārdevējs izmanto tiesības vienpusēji atkāpties no līguma. Ja līgumā nav noteikts līgumsods, tad pircējs maksā līgumsodu iemaksātā avansa apmērā. Pēc šajā panta daļā minētā līgumsoda, šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķinātās maksas par atlikto maksājumu līdz līguma izbeigšanas dienai, nokavējuma procentu par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem un līgumsodu par citiem līguma noteikumu pārkāpumiem, ja tādi noteikti līgumā, ieturēšanas atlikumu no zemesgabala pircēja iemaksātās pirkuma maksas daļas pārdevējs pārskaita uz pircēja norādīto kontu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no līguma izbeigšanas.

(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008., 21.10.2010., 08.07.2011. un 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

45.pants. (1) Palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajos gadījumos valsts dzīvojamo māju, kā arī valstij piederošu dzīvokļa īpašumu piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā saskaņā ar šā likuma 42.panta nosacījumiem. Ja mēneša laikā attiecīgā pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu vai atsakās pārņemt valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu savā īpašumā, to atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pašvaldībai nepiedāvā nodot tās īpašumā valsts dzīvojamo māju, dzīvokļa īpašumu vai to domājamās daļas, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par to pārdošanu izsolē saskaņā ar šo likumu.

(3) Atsavinot valsts vai pašvaldības īpašumā esošu viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, par kuru lietošanu likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, to vispirms rakstveidā piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

(4) Īrnieks vai viņa ģimenes locekļi var pirkt īrēto viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, ja:

1) īrnieks un viņa ģimenes locekļi ir noslēguši notariāli apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem iegūs īpašumā īrēto viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu;

2) tiesā nav celta prasība par īres līguma izbeigšanu.

(5) Ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, izīrētu viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot, ka:

1) viendzīvokļa māju, kas visa atrodas uz citas personas īpašumā esoša zemesgabala, vispirms piedāvā pirkt šīs zemes īpašniekam (īpašniekiem);

2) dzīvokļa īpašumu vispirms piedāvā pirkt pārējiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, ja dzīvokļu īpašnieku kopība Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā ir pieņēmusi lēmumu par dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību nodibināšanu un zemesgrāmatā izdarīta atzīme par pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu.

(6) Zemes īpašnieks (īpašnieki) un dzīvokļu īpašnieki savas pirmpirkuma tiesības var izmantot mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas.

(08.06.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008., 21.10.2010., 08.07.2011. un 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

46.pants.

(Izslēgts ar 08.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.07.2006.)

46.1pants. (1) Kopīpašuma izbeigšana daudzdzīvokļu mājā, kas ir publiskas personas un kādas citas personas kopīpašumā, notiek, rīkojot izsoli, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas lēmumu.

(2) Valstij piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi". Atvasinātai publiskai personai piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli organizē atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas noteikta institūcija.

(3) Kopīpašuma izbeigšanas gadījumā pirmpirkuma tiesības uz kopīpašuma domājamo daļu ir:

1) kopīpašniekam;

2) zemes īpašniekam, kura īpašumā ir zemesgabals, uz kura atrodas daudzdzīvokļu māja, ja šīs daļas 1.punktā minētā persona nav realizējusi savas pirmpirkuma tiesības.

(4) Šā panta trešajā daļā minētās personas, ja tās piesakās mēneša laikā no dienas, kad publicēts paziņojums par izsoli, iegūst pirmpirkuma tiesības.

(5) Pēc trešās nesekmīgās izsoles valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija var izstrādāt projektu kopīpašuma sadalei dzīvokļu īpašumos vai reālās daļās. Kopīpašuma sadales projekts tiek nosūtīts kopīpašniekam izskatīšanai, un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiek publicēts sludinājums par kopīpašuma sadales projektu.

(6) Ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam piekrīt un tiek noslēgts līgums par kopīpašuma sadali dzīvokļu īpašumos vai reālās daļās, publiska persona tai piederošos dzīvokļu īpašumus atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija, kura ir piedāvājusi kopīpašuma sadales projektu, var ierosināt atkārtotu novērtēšanu un organizēt atkārtotu publiskai personai piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2011.)

VI nodaļa
Nobeiguma noteikumi

47.pants. Publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

48.pants. Atsavinot kustamo mantu vai lietu kopumu, kurā ietilpst kustamā manta, sastāda mantas nodošanas aktu.

Pārejas noteikumi

1. Atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1996, 23.nr.; 2001, 1.nr.).

2. Līdz brīdim, kad saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu kā maksāšanas līdzekli par valstij vai pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanu var izmantot īpašuma kompensācijas sertifikātus:

1) valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz nekustamo īpašumu neiekasē, ja darījumā, uz kura pamata iegūts nekustamais īpašums, kā maksāšanas līdzeklis pilnībā vai daļēji izmantoti privatizācijas sertifikāti;

2) atsavinot zemi kopā ar ēkām (būvēm), zemes cenu nosaka atsevišķi.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

2.1 Šā likuma 45.pants tiek piemērots, sākot ar 2006.gada 1.janvāri, izņemot gadījumus, kas minēti likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju".

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.07.2006.)

3. Ja Ministru kabinets nav izdevis rīkojumu par zemes reformas pabeigšanu konkrētās pašvaldības teritorijā, valstij piekrītošās ēkas (būves) var nodot īpašumā bez atlīdzības pašvaldībai un pašvaldībām piekrītošās ēkas (būves) var nodot īpašumā bez atlīdzības valstij vai citai pašvaldībai, iepriekš tās neierakstot zemesgrāmatā, kā arī nodot šīs ēkas (būves) bez attiecīgo zemesgabalu nodošanas.

4. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās ir spēkā Ministru kabineta 1995.gada 7.novembra noteikumi nr.325 "Likuma "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" piemērošanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

5. (Izslēgts ar 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

6. (Izslēgts ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

7. Šā likuma 2.panta otrās daļas 3.punkts, kas noteic, ka likums neattiecas uz valsts vai pašvaldību zemesgabalu maiņu, ja valsts vai pašvaldības zemesgabals tiek izmantots kā kompensācija, stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(01.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.12.2005.)

8. Ministru kabinets līdz līdz 2008.gada 1.decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu par grozījumiem šajā likumā, lai reglamentētu nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības valsts augstskolu — atvasinātu publisku personu — īpašumā, kā arī regulētu šāda īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumus un rīcību ar to. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai arī citus ar reglamentējamo jautājumu saistītos likumprojektus.

(22.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2008.)

9. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu par publiskas personas (arī valsts augstskolas — atvasinātas publiskas personas) mantas atsavināšanu, kā arī citus ar publiskas personas mantas atsavināšanu saistītos likumprojektus.

(22.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2008.)

10. Grozījumi, kas paredz vārdu “dome (padome)” aizstāšanu ar vārdu “dome”, stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(30.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2008.)

11. Līdz brīdim, kad spēku zaudē Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, atsavināmā apbūvētā zemesgabala nosacītā cena nedrīkst būt zemāka par zemāko no šādām vērtībām: attiecīgā zemesgabala kadastrālo vērtību vai attiecīgā zemesgabala kadastrālo vērtību 2007.gada 31.decembrī.

(30.10.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2011.)

12. Līdz brīdim, kad spēku zaudē Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, atsavināmā neapbūvētā zemesgabala nosacītā cena nedrīkst būt zemāka par zemāko no šādām vērtībām: attiecīgā zemesgabala kadastrālo vērtību vai zemes kadastrālo vērtību 2007.gada 31.decembrī.

(30.10.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2011.)

13. Laika periodā no 2011.gada 1.augusta līdz 2012.gada 31.decembrim ir paredzēta šāda maksājumu veikšanas kārtība:

1) tos maksājumus, kurus veic nekustamā īpašuma pircējs par attiecīgo nekustamo īpašumu, atsavināšanu veicošā institūcija vispirms ieskaita pirkuma maksas pamatsummas un procentu maksājuma par atlikto maksājumu (nomaksa) proporcionālai dzēšanai;

2) pirkuma maksas pamatsummas un procentu maksājuma par atlikto maksājumu dzēšana neatbrīvo nekustamā īpašuma pircēju no nomaksas pirkuma līgumā noteiktajā kārtībā aprēķinātās soda naudas maksājumiem;

3) ja nekustamā īpašuma pircējs neveic nomaksas pirkuma līgumā paredzētos maksājumus pamatsummas un procentu maksājuma par atlikto maksājumu dzēšanai, atsavināšanu veicošā institūcija uzrēķina nomaksas pirkuma līgumā paredzēto soda naudu;

4) pēc nekustamā īpašuma pirkuma maksas pamatsummas un procentu maksājuma par atlikto maksājumu dzēšanas turpmākos šā nekustamā īpašuma pircēja maksājumus ieskaita nomaksas pirkuma līgumā noteiktajā kārtībā uzrēķinātās soda naudas dzēšanai, piemērojot šā punkta 3.apakšpunktā minēto kārtību.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2011.)

14. Laika periodā no 2011.gada 1.augusta līdz 2012.gada 31.decembrim atsavināšanu veicošā institūcija pēc nekustamā īpašuma pircēja lūguma var atlikt šā nekustamā īpašuma nomaksas pirkuma līgumā noteikto pirkuma maksas pamatsummas un soda naudas samaksu uz laiku, kādu lūdz nekustamā īpašuma pircējs, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu, ja pircējs iesniedz kompetentas institūcijas izsniegtu dokumentu par to, ka ir nomaksājis likumā noteiktos nodokļus, kā arī var pierādīt savu maksātspēju.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2011.)

15. Manta, kura līdz 2013.gada 30.jūnijam atzīta par valstij piekrītošu bezmantinieku mantu (tai skaitā uz valsts vārda zemesgrāmatā ierakstītais nekustamais īpašums) un uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas, tiek atsavināta un kreditoru prasījumi tiek apmierināti tādā kārtībā, kādu paredz Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 73.panta trešo daļu. Attiecībā uz šo mantu netiek piemērota šā likuma 5.panta astotā, devītā un desmitā daļa.

(13.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2013.)

16. Institūcija, kurai ar mantas novērtējuma aktu bez maksas nodota valdījumā šo pārejas noteikumu 15.punktā minētā manta, un Valsts ieņēmumu dienests, ja attiecīgā manta nav nodota valdījumā, ar nodošanas un pieņemšanas aktu šo mantu nodod pārvaldīšanai, apsardzībai un realizācijai tās apgabaltiesas zvērinātam tiesu izpildītājam, kas pastāv pie apgabaltiesas, kuras teritorijā atrodas attiecīgā manta, ievērojot Tiesu izpildītāju likuma 71.pantā noteikto. Nodošanas un pieņemšanas aktam pievieno tiesu nolēmumus un notariālos aktus par mantojuma lietas izbeigšanu un dokumentus, kuros iekļauta informācija par mantas apjomu un kreditoru prasījumiem. Ja kreditors ir cēlis prasību tiesā, šo pārejas noteikumu 15.punktā minēto mantu nodod zvērinātam tiesu izpildītājam pārvaldīšanai, apsardzībai un realizācijai mēneša laikā no dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums attiecīgajā lietā.

(13.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2013.)

17. Nekustamā īpašuma valdītājam, kurš valstij piekrītošo bezmantinieku mantu — nekustamo īpašumu — ieguvis līdz 2013.gada 30.jūnijam, vai minētā īpašuma pārvaldītājam zvērināts tiesu izpildītājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem atlīdzina izdevumus (samaksāto nekustamā īpašuma nodokli, komunālos maksājumus un maksājumus, kas saistīti ar īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā uz valsts vārda). Nekustamā īpašuma valdītājs neatbild par mantas vai tās vērtības samazinājumu.

(13.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2013.)

18. Grozījumi šā likuma 42.panta trešajā daļā un 43.1 panta pirmajā daļā (par kustamās mantas nodošanu sabiedriskā labuma organizāciju īpašumā) stājas spēkā 2016.gada 1.martā.

(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 31.oktobrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2002.gada 19.novembrī
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 31.10.2002.Stājas spēkā: 03.12.2002. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 168 (2743), 19.11.2002., "Ziņotājs", 23, 12.12.2002.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tiesību akta skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
68490
{"selected":{"value":"15.07.2016","content":"<font class='s-1'>15.07.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"15.07.2016","iso_value":"2016\/07\/15","content":"<font class='s-1'>15.07.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.03.2016","iso_value":"2016\/03\/01","content":"<font class='s-1'>01.03.2016.-14.07.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.12.2015","iso_value":"2015\/12\/03","content":"<font class='s-1'>03.12.2015.-29.02.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2014","iso_value":"2014\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2014.-02.12.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-31.03.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.07.2013","iso_value":"2013\/07\/05","content":"<font class='s-1'>05.07.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2011","iso_value":"2011\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2011.-04.07.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-31.07.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2009","iso_value":"2009\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.07.2009","iso_value":"2009\/07\/14","content":"<font class='s-1'>14.07.2009.-30.09.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-13.07.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.11.2008","iso_value":"2008\/11\/14","content":"<font class='s-1'>14.11.2008.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2007","iso_value":"2007\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2007.-13.11.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.04.2007","iso_value":"2007\/04\/05","content":"<font class='s-1'>05.04.2007.-31.07.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.07.2006","iso_value":"2006\/07\/11","content":"<font class='s-1'>11.07.2006.-04.04.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.12.2005","iso_value":"2005\/12\/30","content":"<font class='s-1'>30.12.2005.-10.07.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2005","iso_value":"2005\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2005.-29.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.01.2004","iso_value":"2004\/01\/13","content":"<font class='s-1'>13.01.2004.-31.08.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.09.2003","iso_value":"2003\/09\/11","content":"<font class='s-1'>11.09.2003.-12.01.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.08.2003","iso_value":"2003\/08\/21","content":"<font class='s-1'>21.08.2003.-10.09.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.12.2002","iso_value":"2002\/12\/03","content":"<font class='s-1'>03.12.2002.-20.08.2003.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
15.07.2016
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)