Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām
A sadaļa
Vispārīgie noteikumi
I nodaļa
Vispārīgie jautājumi

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) kapitālsabiedrība — sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība;

2) valsts kapitāla daļas — valstij piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā;

3) pašvaldības kapitāla daļas — pašvaldībai piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā;

4) valsts kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valstij;

5) pašvaldības kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder pašvaldībai;

6) privātā kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder valstij vai pašvaldībai un citām personām (izņemot personāla akciju īpašniekus);

61) publiski privātā kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder:

a) vairākām pašvaldībām,

b) valstij un pašvaldībai,

c) valstij un vairākām pašvaldībām;

7) (izslēgts ar 20.08.2009. likumu);

8) (izslēgts ar 20.08.2009. likumu).

(2) Citi termini šajā likumā lietoti Komerclikuma un Koncernu likuma izpratnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 04.11.2004., 30.06.2005. un 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

2.pants. Likuma darbība

(1) Šis likums regulē to valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbību, kuras ierakstītas komercreģistrā atbilstoši Komerclikuma noteikumiem.

(2) Šis likums nosaka kārtību, kādā:

1) tiek pārvaldītas valsts un pašvaldību kapitāla daļas kapitālsabiedrībās;

2) tiek dibinātas, darbojas un tiek likvidētas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības;

3) tiek reorganizētas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības;

4) atsavināmas valsts un pašvaldību kapitāla daļas privātajās kapitālsabiedrībās, publiski privātajās kapitālsabiedrībās un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās;

5) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība kļūst par privāto kapitālsabiedrību vai publiski privāto kapitālsabiedrību;

6) tiek pārvaldītas publiski privātās kapitālsabiedrības un tās kapitālsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir ieguvusi izšķirošo ietekmi;

7) tiek veidota valde un noteikta darba samaksa valdes locekļiem publiski privātā kapitālsabiedrībā.

(3) (Izslēgta ar 20.08.2009. likumu.)

(31) (Izslēgta ar 20.08.2009. likumu.)

(4) Jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Komerclikuma noteikumus.

(5) Ja valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai ir izšķiroša ietekme citā kapitālsabiedrībā, jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Koncernu likuma noteikumus.

(6) Bankas pārņemšanai šā likuma noteikumi piemērojami, ja Banku pārņemšanas likumā nav noteikts citādi.

(7) Kredītiestāžu darbībai šā likuma noteikumi piemērojami, ja Kredītiestāžu likumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004., 29.01.2009., 12.03.2009., 30.04.2009., 16.06.2009., 20.08.2009. un 17.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

II nodaļa
Dividendes

3.pants. Dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšana

(1) Ministru kabinets nosaka valsts kapitālsabiedrībām un valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas), kā arī nosaka kārtību, kādā valsts kapitālsabiedrības un valsts izšķirošajā ietekmē esošās kapitālsabiedrības iemaksā valsts budžetā dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas).

(2) Pašvaldības dome nosaka pašvaldības kapitālsabiedrībām un pašvaldības izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas), kā arī nosaka kārtību, kādā pašvaldības kapitālsabiedrības un pašvaldības izšķirošajā ietekmē esošās kapitālsabiedrības iemaksā pašvaldības budžetā dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas).

(21) Ja valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ieguvusi izšķirošo ietekmi citā kapitālsabiedrībā, tā nodrošina, ka attiecīgā kapitālsabiedrība dividendēs izmaksā tādu peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas), kas nav mazāka par minimālo saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu noteikto dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no tīrās peļņas). Šo nosacījumu nepiemēro valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras ir kredītiestādes vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kā arī valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību izšķirošajā ietekmē esošām kredītiestādēm vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.

(3) Pēc kapitāla daļu turētāja priekšlikuma kapitālsabiedrībai var noteikt atšķirīgu minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, ievērojot Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktās prasības.

(4) (Izslēgta ar 30.06.2005. likumu.)

(5) Dividendes aprēķināmas un izmaksājamas, ievērojot Komerclikuma 161.panta noteikumus ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004., 30.06.2005., 16.06.2009. un 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

4.pants. Dividenžu saņēmēji

(1) Ja valsts kapitāla daļu turētāji ir šā likuma 10.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētie kapitāla daļu turētāji, kapitāla daļām atbilstošās dividendes ieskaita valsts budžetā.

(2) Ja valsts kapitāla daļu turētājs ir šā likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktā minētais kapitāla daļu turētājs, kapitāla daļām atbilstošās dividendes ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā.

(3) Ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pati pašvaldība, tās kapitāla daļām atbilstošās dividendes ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā.

(4) Ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir šā likuma 11.panta pirmās daļas 2.punktā minētais kapitāla daļu turētājs, kapitāla daļām atbilstošās dividendes ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā vai šo kapitāla daļu turētājam saskaņā ar attiecīgu pašvaldības domes lēmumu.

III nodaļa
Kapitāla daļu nodošana

5.pants. Valsts kapitāla daļu nodošana pašvaldībai

(1) Valsts sev piederošās kapitāla daļas var nodot bez atlīdzības pašvaldības īpašumā ar Ministru kabineta rīkojumu, ievērojot Komerclikuma un attiecīgās kapitālsabiedrības statūtu noteikumus.

(2) (Izslēgta ar 20.08.2009. likumu.)

(3) Valsts kapitāla daļas var nodot pašvaldības īpašumā, ja pašvaldība ir izteikusi šādu lūgumu un pašvaldības dome pieņēmusi attiecīgu lēmumu.

(4) Valsts kapitāla daļu nodošanai pašvaldības īpašumā netiek piemēroti šā likuma noteikumi par atsavināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

6.pants. Pašvaldības kapitāla daļu nodošana valstij vai citai pašvaldībai

(1) Pašvaldība sev piederošās kapitāla daļas var nodot bez atlīdzības valsts vai citas pašvaldības īpašumā ar pašvaldības domes lēmumu, ievērojot Komerclikuma un attiecīgās kapitālsabiedrības statūtu noteikumus.

(2) Pašvaldības kapitāla daļas var nodot valsts īpašumā, ja Ministru kabinets ir izteicis šādu lūgumu un pieņēmis attiecīgu protokollēmumu.

(3) Pašvaldības kapitāla daļas var nodot citas pašvaldības īpašumā, ja attiecīgā pašvaldība ir izteikusi šādu lūgumu un pieņēmusi attiecīgu lēmumu.

(4) Pašvaldības kapitāla daļu nodošanai valsts vai citas pašvaldības īpašumā netiek piemēroti šā likuma noteikumi par atsavināšanu.

(20.08.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

IV nodaļa
Izšķirošā ietekme

7.pants. Izšķirošās ietekmes iegūšana

(1) Lēmumu par valsts izšķirošās ietekmes iegūšanu kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, bet lēmumu par pašvaldības izšķirošās ietekmes iegūšanu kapitālsabiedrībā pieņem pašvaldības dome.

(2) Lēmumu par valsts kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu citā kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, bet lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu citā šīs pašvaldības kapitālsabiedrībā pieņem pašvaldības dome.

(3) Lēmumu par valsts kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu pašvaldības kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, ja šīs kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs ir izteicis šādu lūgumu un attiecīgās pašvaldības dome ir devusi piekrišanu, bet lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu valsts kapitālsabiedrībā pieņem šīs pašvaldības dome, ja Ministru kabinets ir devis piekrišanu un pieņēmis attiecīgu protokollēmumu.

(4) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības savā starpā drīkst slēgt Koncernu likumā paredzēto pārvaldes līgumu vai pārvaldes un peļņas nodošanas līgumu. Lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu un grozīšanu pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome.

(5) Šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētos lēmumus var pieņemt arī Ministru kabinets, bet šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu, lai valsts kapitālsabiedrība iegūtu izšķirošo ietekmi, pieņem Ministru kabinets.

(6) (Izslēgta ar 30.04.2009. likumu.)

(7) Šā panta pirmā, ceturtā un piektā daļa netiek piemērota kapitālsabiedrībām, kuras darbojas kā kredītiestādes vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.

(29.01.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009. un 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

7.1 pants. Tiesiskās sekas, iegūstot izšķirošo ietekmi

(1) Ja kapitāla daļu turētājs vai Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par to, ka viena valsts kapitālsabiedrība iegūst izšķirošo ietekmi citā valsts kapitālsabiedrībā vai valsts kapitālsabiedrība iegūst visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas citā kapitālsabiedrībā, tad valsts kapitālsabiedrības izšķirošajā ietekmē esošajā kapitālsabiedrībā padome netiek veidota.

(2) Ja kapitāla daļu turētājs vai pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu par to, ka viena šīs pašvaldības kapitālsabiedrība iegūst izšķirošo ietekmi citā šīs pašas pašvaldības kapitālsabiedrībā vai šī pašvaldības kapitālsabiedrība iegūst visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas citā kapitālsabiedrībā, tad pašvaldības kapitālsabiedrības izšķirošajā ietekmē esošajā kapitālsabiedrībā padome netiek veidota.

(3) Valsts un pašvaldības kapitālsabiedrība nodrošina to, ka kapitālsabiedrībā, kurā tā ir ieguvusi visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas:

1) valdes locekļa mēnešalga nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem var piemērot koeficientu, kurš nedrīkst būt lielāks par 6. Valdes locekļa mēnešalgas lielumu pārrēķina katru gadu un pārrēķināto mēnešalgu sāk izmaksāt ar attiecīgā gada 1.maiju;

2) valdes loceklim, kurš tiek atsaukts no amata pirms termiņa beigām un kura darba līgumā vai jebkurā citā ar viņu noslēgtā civiltiesiskā līgumā ir paredzēts atlaišanas pabalsts vai jebkāda cita veida kompensācija, tiek nodrošinātas tiesības saņemt atlaišanas pabalstu ne vairāk kā divu mēnešalgu apmērā. Atlaišanas pabalstu neizmaksā, ja valdes loceklis atsaukts rupjas pilnvaru pārkāpšanas, pienākumu neizpildes vai nepienācīgas izpildes gadījumā, kā arī gadījumā, ja nodarīts kaitējums kapitālsabiedrības interesēm.

3) valdes loceklis ir persona, kura pārvalda valsts valodu un kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina valdes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajās atkarīgajās akciju sabiedrībās akcionāru pilnsapulce pilda padomes uzdevumus atbilstoši Komerclikuma 292.panta pirmajai daļai.

(5) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajās atkarīgajās akciju sabiedrībās valdei ir jāsaņem akcionāru pilnsapulces piekrišana Komerclikuma 294.panta pirmajā daļā noteikto jautājumu izlemšanai.

(6) Šā panta noteikumi netiek piemēroti kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir ieguvusi visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas un darbojas kā kredītiestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ārvalstīs reģistrēta kapitālsabiedrība.

(16.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.08.2009., 17.12.2009. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

8.pants. Izšķirošās ietekmes izbeigšana

(1) Lēmumu par valsts izšķirošās ietekmes izbeigšanu kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, bet lēmumu par pašvaldības izšķirošās ietekmes izbeigšanu kapitālsabiedrībā pieņem pašvaldības dome.

(2) Lēmumu par valsts kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes izbeigšanu citā kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, bet lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes izbeigšanu citā šīs pašvaldības kapitālsabiedrībā pieņem pašvaldības dome.

(3) Lēmumu par koncerna līguma izbeigšanu valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās, publiski privātajās kapitālsabiedrībās un privātajās kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome.

(4) Šā panta noteikumi netiek piemēroti kapitālsabiedrībām, kuras darbojas kā kredītiestādes vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir ieguvusi visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas un darbojas kā kredītiestāde vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.

(20.08.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

9.pants. Pieņemtā lēmuma izpilde

Kapitāla daļu turētājam jānodrošina, lai lēmums par izšķirošās ietekmes iegūšanu vai izbeigšanu tiktu realizēts saskaņā ar Koncernu likuma prasībām, dodot par to rakstveida uzdevumus attiecīgajām personām un institūcijām.

B sadaļa
Kapitāla daļu turētājs un kapitāla daļu turētāja pārstāvis

10.pants. Valsts kapitāla daļu turētājs

(1) Valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir:

1) institūcija, kuru par valsts kapitāla daļu turētāju iecēlis Ministru kabinets;

2) institūcija, kura saskaņā ar šo likumu vai Ministru kabineta rīkojumu veic valsts kapitāla daļu atsavināšanu (turpmāk — valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošā institūcija), ja:

a) valsts kapitālsabiedrība nodota atsavināšanai,

b) valsts kapitālsabiedrība izveidojusies privatizācijas rezultātā,

c) valsts kapitāla daļas publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā nodotas atsavināšanai,

d) valsts kapitāla daļas publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā izveidojušās privatizācijas rezultātā,

e) (izslēgts ar 06.06.2013. likumu);

3) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, ja kapitāla daļas kapitālsabiedrībā nodotas valsts pensiju speciālajam budžetam.

(2) Valsts kapitāla daļām vienā kapitālsabiedrībā var būt tikai viens turētājs, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi.

(3) Gadījumā, kad valsts kapitāla daļu turētājs tiek reorganizēts, par attiecīgo kapitāla daļu turētāju kļūst institūcija, kura ir kapitāla daļu turētāja tiesību un saistību pārņēmēja, ja Ministru kabinets nenosaka citu valsts kapitāla daļu turētāju.

(4) Ja valsts kapitāla daļu turētājs tiek likvidēts, Ministru kabinets ieceļ citu valsts kapitāla daļu turētāju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 30.06.2005., 20.08.2009. un 06.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2013.)

11.pants. Pašvaldības kapitāla daļu turētājs

(1) Pašvaldības kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir:

1) pašvaldība, kurai pieder šīs kapitāla daļas;

2) institūcija, kuru par pašvaldības kapitāla daļu turētāju iecēlusi pašvaldība.

(2) Pašvaldības kapitāla daļām vienā kapitālsabiedrībā var būt tikai viens turētājs, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi.

(3) Gadījumā, kad attiecīgā pašvaldība tiek reorganizēta, par tai piederošo kapitāla daļu turētāju kļūst pašvaldība, kura ir reorganizētās pašvaldības tiesību un saistību pārņēmēja, ja lēmumā par pašvaldības reorganizāciju nav noteikts citādi.

(4) Ja attiecīgā pašvaldība tiek likvidēta, tai piederošo kapitāla daļu turētājs tiek noteikts lēmumā par pašvaldības likvidāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

12.pants. Ministrija kā kapitāla daļu turētājs

(1) Ja valsts kapitāla daļu turētājs ir ministrija, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem ministrijas valsts sekretārs vai ar valsts sekretāra rīkojumu noteikta cita ministrijas amatpersona, kurai ir visas normatīvajos aktos paredzētās kapitāla daļu turētāja pārstāvja tiesības, pienākumi un atbildība.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās ministrijas amatpersonas prombūtnes laikā ministrijas valsts sekretārs ir tiesīgs kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņemt pats vai uz minētās amatpersonas prombūtnes laiku pilnvarot šo lēmumu pieņemšanai citu ministrijas amatpersonu. Valsts sekretāra prombūtnes laikā attiecīgos lēmumus pieņem persona, kura izpilda valsts sekretāra pienākumus.

(3) (Izslēgta ar 12.03.2009. likumu.)

(4) Ministrijas valsts sekretārs no ministrijas ierēdņu vidus ieceļ personu (turpmāk — atbildīgais darbinieks), kas sniedz nepieciešamās ziņas viņam vai ar valsts sekretāra rīkojumu noteiktai amatpersonai, kura pilda kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus, kā arī sagatavo dokumentus, lai valsts sekretārs vai attiecīgā amatpersona varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus valsts kapitālsabiedrībā.

(5) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā ministrijā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem attiecīgajam amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 12.03.2009. un 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

13.pants. Ministrs kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis

(1) Ministrs var būt par kapitāla daļu turētāja pārstāvi tikai tad, ja to paredz likums.

(2) Ja ministrs ir kapitāla daļu turētāja pārstāvis publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā, viņam nav jāsaņem no ministrijas valsts sekretāra balsošanas uzdevums (17.pants).

(3) Ja kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir ministrs, viņš kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus pilda savu amata pienākumu ietvaros un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem attiecīgajam amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Ministrs kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 12.03.2009. un 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

14.pants. Pašvaldība kā kapitāla daļu turētājs

(1) Ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

(2) Pašvaldības dome var pieņemt lēmumu par pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesību nodošanu tās pašvaldības domes struktūrvienības vadītājam, kurai ir uzticēta pašvaldībai piederošo kapitāla daļu pārvaldīšana.

(3) Pašvaldības domes priekšsēdētāja vai šā panta otrajā daļā minētās struktūrvienības vadītāja ilgstošas prombūtnes (komandējums, atvaļinājums, slimība) gadījumā kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem persona, kura pilda pašvaldības domes priekšsēdētāja vai attiecīgās pašvaldības struktūrvienības vadītāja pienākumus.

(4) Pašvaldības domes priekšsēdētājs var pilnvarot savu vietnieku būt par kapitāla daļu turētāja pārstāvi dalībnieku (akcionāru) sapulcē.

(5) Pašvaldības domes priekšsēdētājs no pašvaldības vai pašvaldības iestāžu darbinieku vidus un šā panta otrajā daļā minētās pašvaldības struktūrvienības vadītājs no savas struktūrvienības darbinieku vidus ieceļ personu (turpmāk — atbildīgais darbinieks), kas sniedz viņam nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai viņš varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus pašvaldības kapitālsabiedrībā.

(6) Atlīdzību pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam, izņemot gadījumus, kad kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks pienākumus pilda savu amata pienākumu ietvaros un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem attiecīgajam amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros, nosaka pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesis­kiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību.

(7) (Izslēgta ar 29.01.2009. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 29.01.2009., 12.03.2009. un 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

15.pants. Cita institūcija kā kapitāla daļu turētājs

(1) Ja valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētājs valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā ir institūcija, kuru par kapitāla daļu turētāju iecēlis Ministru kabinets vai pašvaldības dome, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem šīs institūcijas vadītājs (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas vadītāja ilgstošas prombūtnes (komandējums, atvaļinājums, slimība) gadījumā minētos lēmumus pieņem persona, kura pilda minētās institūcijas vadītāja pienākumus.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas vadītājs no savas institūcijas darbinieku vidus ieceļ personu (turpmāk — atbildīgais darbinieks), kas sniedz viņam nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai viņš varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā.

(4) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka pienākumus pilda atbilstoši viņam noteik­tajiem amata pienākumiem attiecīgajā institūcijā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem attiecīgajam amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 12.03.2009. un 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

16.pants. Atbildīgā darbinieka pienākumi

(1) Atbildīgais darbinieks ziņo kapitāla daļu turētāja pārstāvim par katru publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulci tūlīt pēc tam, kad saņemts paziņojums par dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu, un iepazīstina kapitāla daļu turētāja pārstāvi ar sapulces darba kārtību.

(2) Atbildīgais darbinieks nekavējoties sniedz kapitāla daļu turētāja pārstāvim visas ziņas, kuras ir šā darbinieka rīcībā un kuras nepieciešamas kapitāla daļu turētāja pārstāvim viņa kompetencē ietilpstošo lēmumu pieņemšanai.

(3) Atbildīgais darbinieks pēc attiecīgo ziņu saņemšanas nekavējoties ziņo kapitāla daļu turētāja pārstāvim par:

1) publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības dalībnieka (akcionāra) izteikto gribu atsavināt viņam piederošās kapitāla daļas (akcijas);

2) publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības mantas atsavināšanu vai apgrūtināšanu, ja atsavināmās vai apgrūtināmās mantas vērtība pārsniedz 10 procentus no kapitālsabiedrības mantas kopējās vērtības;

3) publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības ieguldījumiem citās kapitālsabiedrībās;

4) publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekļa amata atstāšanu vai atsaukšanu no amata;

5) revidenta veiktajām darbībām un pieņemtajiem lēmumiem;

6) svarīgākajiem kapitālsabiedrības valdes lēmumiem, kā arī svarīgākajiem publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības valdes un padomes lēmumiem;

7) katru nozīmīgu kapitālsabiedrības darbības jautājumu.

(4) Atbildīgajam darbiniekam jāveic citas darbības un jāizpilda citi uzdevumi, ko viņam rakstveidā uzdod kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. un 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

17.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja piedalīšanās publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē

(1) Kapitāla daļu turētāju publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē pārstāv kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(2) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis var pilnvarot atbildīgo darbinieku vai citu personu (turpmāk — pilnvarotā persona) pārstāvēt kapitāla daļu turētāju publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē. Šādā gadījumā kapitāla daļu turētāja pārstāvis dod pilnvarotajai personai rakstveida balsošanas uzdevumu katrā dalībnieku (akcionāru) sapulces darba kārtības jautājumā. Pilnvarotā persona dalībnieku (akcionāru) sapulcē drīkst balsot tikai tā, kā norādīts balsošanas uzdevumā.

(3) Ja dalībnieku (akcionāru) sapulcē izskata jautājumu, kas nav norādīts paziņojumā par dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu, vai kapitāla daļu turētāja pārstāvis nav devis balsošanas uzdevumu, pilnvarotā persona rīkojas tā, kā attiecīgajā gadījumā rīkotos pats kapitāla daļu turētāja pārstāvis, lai panāktu nepieciešamo vai visizdevīgāko rezultātu.

(4) Pilnvarotās personas pienākums ir saņemt kapitāla daļu turētāja pārstāvja iepriekšēju rakstveida piekrišanu pilnvarotās personas ievēlēšanai par kapitālsabiedrības valdes, padomes locekli vai revidentu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

18.pants. Publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvja pilnvarotajām personām noteiktie ierobežojumi

(1) Kapitāla daļu turētāja pārstāvja pilnvarotā persona drīkst veikt tikai tādas darbības, ko prasa dalībnieka (akcionāra) pienākumu un tiesību realizācija publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā un kas ir ar to nepieciešamā sakarā.

(2) Ja pilnvarotā persona papildus uzdotajai lietai izpildījusi vēl kādu citu lietu, tā attiecībā uz šo lietu ir pakļauta Civillikuma noteikumiem par neuzdotu lietvedību.

(3) Pilnvarotajai personai ir aizliegts atteikties no balsstiesību izmantošanas publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē.

(4) Par atteikšanos no balsstiesību izmantošanas uzskatāma arī neierašanās dalībnieku (akcionāru) sapulcē pēc attiecīgas pilnvaras saņemšanas, ja pilnvarotā persona par nespēju piedalīties dalībnieku (akcionāru) sapulcē nav paziņojusi kapitāla daļu turētāja pārstāvim laikā, kas nodrošina iespēju, ja nepieciešams, pilnvarot uz šo dalībnieku (akcionāru) sapulci citu personu.

(5) Pilnvarotā persona nedrīkst savus pienākumus deleģēt citai personai, tas ir, veikt pārpilnvarojumu (substitūciju).

(6) Pilnvarotā persona nedrīkst pārkāpt tai dotā balsošanas uzdevuma ietvarus, un tai ir jārīkojas pēc kapitāla daļu turētāja pārstāvja norādījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

19.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumi publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā

(1) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis sniedz pilnvarotajai personai tās pienākumu sekmīgai veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus par publiski privāto kapitālsabiedrību vai privāto kapitālsabiedrību.

(2) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis izsniedz pilnvarotajai personai šā likuma 17.pantā minēto pilnvaru, balsošanas uzdevumu, citus dokumentus un informāciju termiņā, kas nodrošina pilnvarotajai personai iespēju veikt tās pienākumus.

(3) Kapitāla daļu turētāja pārstāvim kapitālsabiedrībā, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme jāveicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

20.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja vai pilnvarotās personas pienākumu pildīšanai nepieciešamie līdzekļi

Kapitāla daļu turētājam jādod kapitāla daļu turētāja pārstāvim vai pilnvarotajai personai tās pienākumu veikšanai nepieciešamie līdzekļi, bet, ja kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai pilnvarotā persona ir izlietojusi savus līdzekļus, kapitāla daļu turētājam šie izdevumi nekavējoties jāatlīdzina, tiklīdz kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai pilnvarotā persona iesniegusi šos izdevumus attaisnojošus dokumentus.

21.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja vai pilnvarotās personas atbildība

(1) Par šā likuma pārkāpšanu kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai pilnvarotā persona atbild likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Par nodarītajiem zaudējumiem kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai pilnvarotā persona ir atbildīga Civillikumā un citos likumos noteiktajā kārtībā.

(3) Pilnvarotā persona neatbild par darbībām, kuras tā veikusi saskaņā ar kapitāla daļu turētāja pārstāvja doto balsošanas uzdevumu (17.pants).

C sadaļa
Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības
I nodaļa
Kapitālsabiedrību vispārīgie noteikumi

22.pants. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kapitāla daļas un akcijas

(1) Valsts un pašvaldību sabiedrību ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas nav vērtspapīri, un līdz šo daļu privatizācijai vai atsavināšanai tās nevar būt par publiskās apgrozības objektu.

(2) Valsts un pašvaldību akciju sabiedrību akcijas ir vērtspapīri, bet līdz šo akciju privatizācijai vai atsavināšanai tās nevar būt par publiskās apgrozības objektu.

23.pants. Kapitālsabiedrība ar papildu atbildību

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības nevar dibināt kā kapitālsabiedrības ar papildu atbildību.

23.1 pants. Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības firma

(1) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības firmā var ietvert attiecīgi vārdu "valsts" vai "pašvaldība", ja šai kapitālsabiedrībai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu ir deleģēts veikt valsts pārvaldes uzdevumu. Uz šādām kapitālsabiedrībām neattiecas Komerclikuma 29.panta piektā daļa. Ja valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības firmā tiek ietverts vārds "valsts" vai "pašvaldība", Uzņēmumu reģistram iesniedzams dokuments, kurā norādīts valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas tiesiskais pamats.

(2) Ja valsts kapitālsabiedrība atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam, sabiedrības ar ierobežotu atbildību firmā ietver norādi "valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību" vai tās saīsinājumu "VSIA", bet akciju sabiedrības firmā norādi "valsts akciju sabiedrība" vai tās saīsinājumu "VAS".

(3) Ja pašvaldības kapitālsabiedrība atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam, sabiedrības ar ierobežotu atbildību firmā ietver norādi "pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību" vai tās saīsinājumu "PSIA", bet akciju sabiedrības firmā norādi "pašvaldības akciju sabiedrība" vai tās saīsinājumu "PAS".

(04.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.11.2004.)

II nodaļa
Kapitālsabiedrības dibināšana

24.pants. Valsts kapitālsabiedrības dibināšana

(1) Valsts kapitālsabiedrības dibinātājs ir valsts Ministru kabineta personā.

(2) Rīkojumā par valsts kapitālsabiedrības dibināšanu Ministru kabinets nosaka:

1) kapitālsabiedrības firmu;

2) kapitālsabiedrības veidu;

3) kapitālsabiedrības pamatkapitāla lielumu;

4) kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāju;

5) citus jautājumus, kas saistīti ar kapitālsabiedrības dibināšanu, reorganizāciju vai likvidāciju.

(3) Kapitāla daļu turētājs pilda šajā likumā noteiktās valsts kapitālsabiedrības dibinātāja funkcijas, izdodot attiecīgus rīkojumus.

25.pants. Pašvaldības kapitālsabiedrības dibināšana

(1) Pašvaldības kapitālsabiedrības dibinātājs ir attiecīgā pašvaldība.

(2) Lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības dibināšanu pieņem attiecīgās pašvaldības dome.

25.1 pants. Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības dibināšanas pamats

Valsts un pašvaldības ir tiesīgas dibināt kapitālsabiedrību Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajos gadījumos.

(20.08.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

26.pants. Kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti

(1) Valsts kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti ir Ministru kabineta rīkojums par kapitālsabiedrības dibināšanu, kapitāla daļu turētāja rīkojumi (27.pants) un kapitālsabiedrības statūti.

(2) Pašvaldības kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti ir pašvaldības domes lēmums par kapitālsabiedrības dibināšanu un citi ar to saistīti lēmumi (27.pants), kā arī kapitālsabiedrības statūti.

27.pants. Kapitāla daļu turētāja rīkojumi un lēmumi

(1) Uz kapitāla daļu turētāja rīkojumiem un lēmumiem attiecas Komerclikuma noteikumi par dibināšanas līgumu.

(2) Par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības dibinātāju kapitāla daļu turētājs rīkojumā vai lēmumā norāda šādas ziņas:

1) ja valsts kapitāla daļu turētājs ir ministrija, — šīs ministrijas nosaukumu, juridisko adresi, tās personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, amatu un dzīvesvietu, kura paraksta rīkojumu;

2) ja kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, — šīs pašvaldības nosaukumu, juridisko adresi, tās personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, amatu un dzīvesvietu, kura paraksta pašvaldības domes lēmumu;

3) ja kapitāla daļu turētājs ir institūcija (kas nav ministrija vai pašvaldība), — šīs institūcijas nosaukumu, reģistrācijas numuru (ja institūcija ir jāreģistrē), juridisko adresi, tās personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, amatu un dzīvesvietu, kura paraksta rīkojumu.

(3) Kapitāla daļu turētāja rīkojumā un lēmumā nevienai personai nedrīkst noteikt īpašas tiesības vai priekšrocības kapitālsabiedrības dibināšanas laikā.

28.pants. Kapitālsabiedrības statūti

(1) Gan valsts, gan pašvaldības kapitālsabiedrība darbojas, pamatojoties uz statūtiem, kurus izstrādā saskaņā ar valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības tipveida statūtiem (turpmāk — tipveida statūti).

(2) Tipveida statūtus apstiprina Ministru kabinets.

(3) Tipveida statūtu nosacījumi drīkst atšķirties no šā likuma un Komerclikuma noteikumiem tikai tad, ja šie likumi šādu atšķirību tieši atļauj.

(4) Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību statūtu nosacījumi drīkst atšķirties no tipveida statūtu noteikumiem tikai tad, ja tipveida statūti šādu atšķirību tieši atļauj.

(5) Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību statūtus apstiprina kapitāla daļu turētājs. Šādā gadījumā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības statūtus (arī to grozījumus) paraksta kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(6) Ministru kabinets valsts kapitālsabiedrības statūtus apstiprina gadījumos, kad tas paredzēts kādā citā likumā. Šādā gadījumā valsts kapitālsabiedrības statūtus (arī to grozījumus) paraksta tas ministrs, kura vadītā ministrija ir valsts kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja.

(7) (Izslēgta ar 26.10.2006. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2006.)

29.pants. Kapitālsabiedrības valdes un revidenta iecelšana

Līdz kapitālsabiedrības reģistrācijai izveidotā valde un revidents tiek iecelti uz pilnu pilnvaru termiņu.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

30.pants. Darbības pirms kapitālsabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā

(1) Kapitāla daļu turētājs nedrīkst rīkoties dibināmās kapitālsabiedrības vārdā pirms tās ierakstīšanas komercreģistrā.

(2) Valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja paraksts uz pieteikuma valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā nav publiski jāapliecina (Komerclikuma 10.panta otrās daļas pirmais un otrais teikums).

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2006.)

III nodaļa
Kapitālsabiedrības pamatkapitāls

31.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu par to sniedz eksperts, kurš iekļauts komercreģistra iestādes apstiprinātajā sarakstā. Kapitāla daļu turētājs pats drīkst veikt mantiskā ieguldījuma novērtēšanu tikai šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā.

(2) Ja valsts vai pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls tiek apmaksāts ar mantisko ieguldījumu, kura kopējā vērtība nepārsniedz 15 000 euro, mantisko ieguldījumu novērtēt un atzinumu sniegt var kapitāla daļu turētājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

32.pants. Daļas apmaksas termiņa neievērošanas sekas

Ja valsts vai pašvaldība pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā kapitāla daļas apmaksas termiņā nesamaksā pilnu parakstītās daļas cenu, valstij vai pašvaldībai paliek tāds daļu skaits, kas ir proporcionāls samaksātajai summai.

IV nodaļa
Atbildība

33.pants. Mantas iegūšana no dibinātāja un dalībnieka (akcionāra)

Ja kapitālsabiedrība divu gadu laikā pēc tās ierakstīšanas komercreģistrā iegūst mantu no sava dibinātāja vai dalībnieka (akcionāra), šis darījums dalībnieku (akcionāru) sapulcei nav jāapstiprina (Komerclikuma 164.pants).

34.pants. Valdes locekļu, dalībnieka (akcionāra) un kapitāla daļu turētāja atbildība

(1) Valdes locekļi neatbild par kapitālsabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņi rīkojušies saskaņā ar dalībnieka (akcionāra) vai kapitāla daļu turētāja likumīgu lēmumu.

(2) Tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību kapitālsabiedrības priekšā.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā valdes locekļi tiek saukti pie atbildības, valdes locekļi un padomes locekļi ir solidāri atbildīgi.

(4) Ja zaudējumi kapitālsabiedrībai nodarīti, īstenojot dalībnieka (akcionāra) vai kapitāla daļu turētāja lēmumu, par tiem atbild attiecīgi dalībnieks (akcionārs) vai kapitāla daļu turētājs.

(5) Kapitālsabiedrība var atbrīvot valdes locekli no atbildības vai slēgt ar viņu izlīgumu (Komerclikuma 173.panta izpratnē), ja lēmumu par to pieņem kapitāla daļu turētājs.

(20.08.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

35.pants. Konkurences aizliegums attiecībā uz kapitālsabiedrības valdes locekļiem

(1) Valdes loceklis bez kapitāla daļu turētāja piekrišanas nedrīkst:

1) būt par komplementāru personālsabiedrībā vai dalībnieku (akcionāru) ar papildu atbildību kapitālsabiedrībā, kas darbojas attiecīgās kapitālsabiedrības komercdarbības jomā;

2) savā vai trešās personas vārdā vai labā slēgt darījumus attiecīgās kapitālsabiedrības komercdarbības jomā;

3) būt par citas tādas sabiedrības valdes locekli, kura darbojas attiecīgās kapitālsabiedrības komercdarbības jomā, izņemot gadījumus, kad attiecīgā kapitālsabiedrība ar šo citu sabiedrību ietilpst vienā koncernā.

(2) Ja kapitālsabiedrības valdes loceklis pārkāpj šā panta pirmās daļas noteikumus, kapitālsabiedrībai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību vai attiecīgo darījumu atzīšanu par tādiem, kas noslēgti kapitālsabiedrības vārdā, un gūtā ienākuma vai prasījuma tiesību uz to nodošanu kapitālsabiedrībai.

(3) Šā panta otrajā daļā minētie prasījumi noilgst triju mēnešu laikā no dienas, kad pārējie valdes locekļi, padomes (ja tāda ir) locekļi vai kapitāla daļu turētājs ir uzzinājuši par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 16.06.2009. un 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

V nodaļa
Kapitālsabiedrības revidents, naudas līdzekļu
izmaksa un peļņas izlietošana

(Nodaļas nosaukums 12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

36.pants. Revidents

Kapitālsabiedrības valde nevar celt iebildumus pret dalībnieku (akcionāru) sapulces ievēlēto revidentu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

36.1 pants. Kapitālsabiedrības naudas līdzekļu izmaksa kapitāla daļu turētājam

(1) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības naudas līdzekļus kapitāla daļu turētājam var izmaksāt, ievērojot Komerclikuma 182.pantā noteiktos ierobežojumus un šā panta otrās daļas noteikumus.

(2) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība Ministru kabineta noteiktajā apjomā drīkst pārskaitīt kapitāla daļu turētājam naudas līdzekļus, kas nepieciešami atlīdzības izmaksai šīs kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

37.pants. Kapitālsabiedrības peļņas izlietošana

Kapitāla daļu turētājs var noteikt kapitālsabiedrības peļņas izlietošanas principus, ievērojot likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteiktos mērķus un uzdevumus.

D sadaļa
Valsts vai pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību
I nodaļa
Pamatkapitāls un kapitāla daļa

38.pants. Pamatkapitāla apmaksa, kapitāla daļu nominālvērtība un uzskaite

(1) Valsts vai pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk šajā sadaļā — sabiedrība) pamatkapitāls apmaksājams pilnībā līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai komercreģistra iestādei.

(2) Sabiedrības kapitāla daļas (turpmāk šajā sadaļā — daļa) nominālvērtība ir viens euro.

(3) Sabiedrības dalībnieku reģistrā ieraksta arī kapitāla daļu turētāja nosaukumu, reģistrācijas numuru (ja turētājs ir jāreģistrē) un juridisko adresi.

(4) Ar sabiedrības dalībnieku reģistru ir tiesīgi iepazīties kapitāla daļu turētāja pārstāvis, atbildīgais darbinieks, kapitāla daļu turētāja pilnvarotais pārstāvis, valdes locekļi, revidents, kā arī kompetentas publiskās iestādes.

(5) Kapitāla daļu turētāja pārstāvim, atbildīgajam darbiniekam un kapitāla daļu turētāja pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības saņemt valdes pilnvarotas personas apliecinātu sabiedrības dalībnieku reģistra izrakstu par valstij vai pašvaldībai piederošām daļām sabiedrībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 12.03.2009. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

39.pants. Daļas pārdošana

Daļas pārdošanas kārtība noteikta šā likuma H sadaļā.

40.pants. Daļu ieķīlāšana

Sabiedrības daļas nedrīkst ieķīlāt.

41.pants. Savu daļu iegūšana

Sabiedrība nedrīkst iegūt savas daļas, izņemot gadījumu, kad sabiedrība samazina pamatkapitālu, tās dzēšot.

II nodaļa
Pamatkapitāla izmaiņas

42.pants. Lēmums par pamatkapitāla izmaiņām

Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā iekļauti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

43.pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1) Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt:

1) dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu;

2) pēc gada pārskata vai saimnieciskās darbības pārskata par īsāku laika posmu nekā gads apstiprināšanas pamatkapitālā daļēji vai pilnībā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai, un pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu. Saimnieciskās darbības pārskats sastādāms atbilstoši likuma prasībām par gada pārskata sastādīšanu.

(2) Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā veidā, viss pamatkapitāla palielinājums dalībniekam jāapmaksā viena mēneša laikā no dienas, kad dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(3) Valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētājam nav jāiesniedz sabiedrībai pieteikums kapitāla daļu iegūšanai (Komerclikuma 200.pants).

(4) Dalībnieka jaunās daļas sabiedrība ieraksta dalībnieku reģistrā, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina šo daļu apmaksu.

(5) Ja dalībnieks šā panta otrajā daļā minētajā termiņā nav pilnībā apmaksājis visas jaunās daļas, uzskatāms, ka sabiedrības pamatkapitāls nav palielināts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 08.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.12.2007.)

44.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla palielināšanu

Ja lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu pieņem Ministru kabinets (49.pants), pieteikumam komercreģistra iestādei par pamatkapitāla palielināšanu pievieno arī Ministru kabineta lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un par grozījumiem sabiedrības statūtos.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

45.pants. Pamatkapitāla samazināšanas veidi

Sabiedrības pamatkapitālu samazina, dzēšot daļas.

46.pants. Paziņojums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla samazināšanu

Ja lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu pieņem Ministru kabinets (49.pants), paziņojumam komercreģistra iestādei par pamatkapitāla samazināšanu pievieno arī Ministru kabineta lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu un par grozījumiem sabiedrības statūtos.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

III nodaļa
Sabiedrības pārvalde

47.pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas

(1) Sabiedrību pārvalda dalībnieks, dalībnieku sapulce un valde.

(2) Dalībnieku sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(3) Sabiedrībā netiek veidota padome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2009.)

48.pants. Dalībnieku sapulces kompetence

(1) Tikai dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:

1) sabiedrības gada pārskatu;

2) aizvadītā darbības gada peļņas izlietošanu;

3) valdes locekļu un valdes priekšsēdētāja iecelšanu un atcelšanu;

4) (izslēgts ar 12.03.2009. likumu);

5) revidenta iecelšanu un atcelšanu;

6) prasības celšanu pret valdes locekli un par sabiedrības pārstāvja iecelšanu sabiedrības pārstāvēšanai tiesas procesā;

7) sabiedrības statūtu apstiprināšanu un grozīšanu (izņemot gadījumu, kad statūtus apstiprina Ministru kabinets);

8) valdes locekļu mēnešalgas apmēru, sociālās garantijas (pabalstus, kompensācijas, apdrošināšanu) un pēc gada pārskata apstiprināšanas — prēmēšanu vai citu materiālo stimulēšanu;

81) atlīdzības apmēru revidentam;

9) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu (izņemot gadījumu, kad statūtus apstiprina Ministru kabinets);

10) sabiedrības reorganizāciju (izņemot gadījumu, kad statūtus apstiprina Ministru kabinets);

11) likvidatora iecelšanu un atcelšanu;

12) citiem šajā likumā minētajiem gadījumiem.

(2) Dalībnieku sapulce pēc valdes lūguma izskata un pieņem lēmumus arī tādos jautājumos, kuru izlemšanai valdei nepieciešama dalībnieku sapulces iepriekšēja piekrišana (64.pants).

(3) Dalībnieku sapulce saskaņo atbilstoši darba tiesiskās attiecības regulējošiem tiesību aktiem valdes izstrādātos sabiedrības darbinieku atlīdzības noteikšanas svarīgākos nosacījumus pabalstu un kompensāciju izmaksai, izdevumu segšanai, prēmēšanai un citādai materiālajai stimulēšanai, mēnešalgu (darba algu) maksimālos apmērus, kā arī citus ierobežojošos nosacījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 29.01.2009., 12.03.2009. un 17.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

49.pants. Dalībnieka kompetence

(1) Dalībnieks pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu, kā arī šā likuma 7.panta otrajā un trešajā daļā minētos lēmumus par izšķirošās ietekmes iegūšanu, 7.panta ceturtajā daļā minēto lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu un 8.panta trešajā daļā minēto lēmumu par koncerna līguma izbeigšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu valsts vārdā pieņem Ministru kabinets un pašvaldības vārdā — pašvaldības dome.

(3) Ja saskaņā ar likumu valsts sabiedrības statūtus apstiprina Ministru kabinets, tas pieņem arī lēmumus par:

1) sabiedrības reorganizāciju;

2) sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu un samazināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 29.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2009.)

50.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana

(1) Tiek sasauktas kārtējās dalībnieku sapulces un ārkārtas dalībnieku sapulces.

(2) Dalībnieku sapulces sasauc valde, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

51.pants. Kārtējās dalībnieku sapulces sasaukšana

(1) Kārtējo dalībnieku sapulci valde sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt likumā paredzētajā termiņā.

(2) Ja valde nav sasaukusi kārtējo dalībnieku sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc pats kapitāla daļu turētājs ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no dienas, kad valdei bija jāsasauc dalībnieku sapulce.

(3) Ja valde nesasauc kārtējo dalībnieku sapulci bez pamatota iemesla, kapitāla daļu turētājs var atcelt valdes locekļus.

(4) Ja rodas strīds par to, vai valdes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir valdes locekļiem.

52.pants. Ārkārtas dalībnieku sapulce

(1) Ārkārtas dalībnieku sapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa revidents vai kapitāla daļu turētājs.

(2) Ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas ierosinātāji pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz valdei un paziņo par to revidentam un kapitāla daļu turētājam.

(3) Valde sasauc ārkārtas dalībnieku sapulci ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas.

(4) Ja valde šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā nesasauc ārkārtas dalībnieku sapulci, to var sasaukt pats ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas ierosinātājs.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas dalībnieku sapulce sasaucama termiņā, kas nodrošina iespēju laikus saņemt paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu, kā arī dalībnieku sapulces lēmumu projektus un citus materiālus. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par septiņām dienām. Steidzamību rakstveidā pamato tas, kurš ierosinājis steidzami sasaukt dalībnieku sapulci.

(6) Ja valde nesasauc ārkārtas dalībnieku sapulci bez pamatota iemesla, dalībnieku sapulce var atcelt valdes locekļus.

(7) Ja rodas strīds par to, vai valdes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir valdes locekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2009.)

53.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana, ja sabiedrība cietusi zaudējumus

Dalībnieku sapulces sasaukšana, ja sabiedrība cietusi zaudējumus, notiek Komerclikumā noteiktajā kārtībā.

54.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana, ja sabiedrība tiek likvidēta

(1) Ja pieņemts lēmums par sabiedrības likvidāciju, dalībnieku sapulci sasauc likvidators.

(2) Kārtējo dalībnieku sapulci likvidators sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt likumā paredzētajā termiņā.

(3) Ārkārtas dalībnieku sapulci sasauc likvidators pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa revidents vai kapitāla daļu turētājs.

(4) Ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas ierosinātāji pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz likvidatoram un paziņo par to revidentam un kapitāla daļu turētājam.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas dalībnieku sapulce sasaucama šā likuma 52.panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā.

(6) Ja likvidators nav sasaucis kārtējo vai ārkārtas dalībnieku sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc kapitāla daļu turētājs.

(7) Ja likvidators nesasauc dalībnieku sapulci bez pamatota iemesla, dalībnieku sapulce var atcelt likvidatoru.

(8) Ja rodas strīds par to, vai likvidatora rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir likvidatoram.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

55.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšanas kārtība

(1) Paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu valde nosūta kapitāla daļu turētājam un revidentam ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces.

(2) Paziņojumā norāda dalībnieku sapulces norises vietu un laiku, sapulces veidu, institūciju, kura pieprasījusi sasaukt sapulci, dalībnieku sapulces darba kārtību, lēmumu projektus, kā arī citas ziņas, kas saistītas ar sapulces sasaukšanu un norisi.

(3) Ja dalībnieku sapulce tiek sasaukta šā likuma 52.panta piektajā daļā minētajā kārtībā, sapulces sasaukšanas ierosinātājs nodrošina, lai kapitāla daļu turētājs un revidents sapulces lēmumu projektus un citus materiālus saņemtu ne vēlāk kā trīs dienas pirms sapulces.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2009.)

56.pants. Dalībnieku sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kuri norādīti šā likuma 55.pantā noteiktajā paziņojumā, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

(2) Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši norādīti šā likuma 55.pantā noteiktajā paziņojumā):

1) valdes locekļu, likvidatora vai revidenta atsaukšana;

2) prasības celšana pret valdes locekļiem, likvidatoru vai revidentu, ja šajā pašā sapulcē izskatīts jautājums par sabiedrības gada pārskatu;

3) jauna dalībnieku sapulces termiņa vai datuma noteikšana;

4) valdes priekšsēdētāja atsaukšana, ja vienlaikus šajā sapulcē ieceļ jaunu valdes priekšsēdētāju.

(3) Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus tikai tad, ja ir ievērots šajā likumā paredzētais dalībnieku sapulces sasaukšanas laiks un veids.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 29.01.2009. un 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2009.)

57.pants. Piedalīšanās dalībnieku sapulcē

(1) Dalībnieku sapulcē piedalās kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(2) Valdes locekļiem, likvidatoram un revidentam ir pienākums piedalīties dalībnieku sapulcē.

(3) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis nosaka personas, kurām arī jāpiedalās dalībnieku sapulcē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2009.)

58.pants. Dalībnieku sapulces norise

(1) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis atklāj un vada dalībnieku sapulci.

(2) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis ieceļ dalībnieku sapulces sekretāru (protokolētāju).

(3) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis pēc jautājuma izskatīšanas paziņo savu lēmumu attiecībā uz izskatāmo jautājumu. Lēmums tiek fiksēts dalībnieku sapulces protokolā.

59.pants. Dalībnieku sapulces protokols

(1) Dalībnieku sapulces norise atspoguļojama protokolā.

(2) Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) dalībnieku sapulces norises vietu, datumu un laiku;

3) to personu vārdu, uzvārdu un amatu, kuras piedalās jautājuma izskatīšanā;

4) sabiedrības parakstītā pamatkapitāla, apmaksātā pamatkapitāla un balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu;

5) sapulces vadītāja un sekretāra (protokolētāja) vārdu un uzvārdu;

6) sapulces darba kārtību;

7) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

8) pieņemtos lēmumus;

9) valdes locekļu, revidenta vai likvidatora iebildumus.

(3) Protokolu paraksta dalībnieku sapulces vadītājs un sekretārs (protokolētājs).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2009.)

60.pants. Padome

(Izslēgts ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2009.)

61.pants. Valde

(1) Valdes locekļu skaitu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem.

(2) Tipveida statūtos papildus Komerclikumā noteiktajiem ierobežojumiem var noteikt arī citus ierobežojumus valdes locekļiem.

(3) Valdes locekļa mēnešalgu nosaka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos euro un kam atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem var piemērot koeficientu, kas nedrīkst būt lielāks par 6. Valdes locekļa mēnešalgu pārrēķina katru gadu un pārrēķināto mēnešalgu sāk izmaksāt ar attiecīgā gada 1.aprīli. Sabiedrības lielumu raksturojošos kritērijus un atbilstoši sabiedrības lielumam mēnešalgas noteikšanai piemērojamo maksimālo koeficientu nosaka Ministru kabinets.

(4) Valdes priekšsēdētājam ir visas šajā pantā un šā likuma 62.- 64.pantā deleģētās tiesības un pienākumi.

(5) Sabiedrības valdes loceklis vienlaicīgi var būt par kapitālsabiedrības padomes vai valdes locekli ne vairāk kā divās publiski privātajās, privātajās, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās.

(6) Par sabiedrības valdes locekli var būt fiziskā persona, kura pārvalda valsts valodu, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina valdes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi.

(7) Ja sabiedrības valdes loceklis tiek atsaukts no amata pirms termiņa beigām un ja darba līgumā vai jebkurā citā ar viņu noslēgtā civiltiesiskā līgumā ir paredzēts atlaišanas pabalsts vai jebkāda cita veida kompensācija, tad viņam ir tiesības saņemt atlaišanas pabalstu ne vairāk kā divu mēnešalgu apmērā. Atlaišanas pabalstu neizmaksā, ja valdes loceklis atsaukts rupjas pilnvaru pārkāpšanas, pienākumu neizpildes vai nepienācīgas izpildes gadījumā, kā arī gadījumā, ja nodarīts kaitējums sabiedrības interesēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 29.01.2009., 12.03.2009., 20.08.2009., 17.12.2009. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

62.pants. Valdes pārstāvības tiesības

(1) Valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi.

(2) Tipveida statūtos un sabiedrības statūtos nevar paredzēt, ka valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi ar prokūristu.

63.pants. Valdes locekļu atsaukšana

(1) Valdes locekli var atsaukt dalībnieku sapulce, ja tam ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt sabiedrību, kaitējuma nodarīšana sabiedrības interesēm, kā arī uzticības zaudēšana.

64.pants. Valdes lēmumu pieņemšana

(1) Valde pieņem lēmumus visos sabiedrības darbības jautājumos, izņemot tos, kuros lēmumus saskaņā ar šo likumu un sabiedrības statūtiem pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome, kā arī dalībnieku sapulce.

(2) Valdei nepieciešama dalībnieku sapulces iepriekšēja piekrišana šādu jautājumu izlemšanai:

1) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu);

2) uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana;

3) esošo darbības veidu pārtraukšana un jaunu darbības veidu uzsākšana.

(21) Valsts kapitālsabiedrības valdei nepieciešama Ministru kabineta iepriekšēja piekrišana līdzdalības iegūšanai citā sabiedrībā, līdzdalības palielināšanai vai samazināšanai.

(22) Pašvaldības kapitālsabiedrības valdei nepieciešama pašvaldības domes iepriekšēja piekrišana līdzdalības iegūšanai citā sabiedrībā, līdzdalības palielināšanai vai samazināšanai.

(3) Tipveida statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuros valdei jāsaņem dalībnieku sapulces iepriekšēja rakstveida piekrišana.

(4) Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no valdes locekļiem. Ja valdes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā paredzēts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos paredzētā valdes locekļu skaita.

(5) Valde pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, ja tipveida statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums.

(6) Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) valdes sēdes norises vietu, datumu un laiku;

3) valdes locekļus un citas personas, kas piedalās sēdē;

4) darba kārtības jautājumus;

5) pieņemtos lēmumus;

6) balsošanas rezultātus, fiksējot katra valdes locekļa balsojumu "par" vai "pret" attiecībā uz katru lēmumu;

7) citu informāciju, ko valdes loceklis pieprasa iekļaut protokolā vai kas nepieciešama, lai precīzi atspoguļotu valdes sēdes norisi.

(7) Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, pēc šā valdes locekļa pieprasījuma viņa atšķirīgais viedoklis ierakstāms valdes sēdes protokolā.

(8) Valdes sēžu protokolus paraksta persona, kura vada valdes sēdi, sēdes protokolētājs un visi valdes locekļi, kas piedalās sēdē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

E sadaļa
Valsts vai pašvaldības akciju sabiedrība
I nodaļa
Akciju sabiedrības kapitāli un vērtspapīri

65.pants. Akciju sabiedrības pamatkapitāls

Statūtos noteiktais pamatkapitāls, dibinot valsts vai pašvaldības akciju sabiedrību (turpmāk šajā sadaļā arī — sabiedrība), apmaksājams pilnībā ne vēlāk kā pusgada laikā no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā.

66.pants. Akcijas

(1) Visas sabiedrības akcijas ir vienas kategorijas akcijas, izņemot gadījumus, kad sabiedrībā ir personāla akcijas (68.pants).

(2) Visas sabiedrības akcijas ir vārda akcijas.

(3) Visas sabiedrības akcijas ir dematerializētas akcijas.

(4) Katras sabiedrības akcijas nominālvērtība ir viens euro.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

67.pants. Akcionāru reģistrs

(1) Sabiedrības akcionāru reģistrā ieraksta arī kapitāla daļu turētāja (šajā sadaļā — akciju turētājs) nosaukumu, reģistrācijas numuru (ja tādam ir jābūt) un juridisko adresi.

(2) Ar sabiedrības akcionāru reģistru ir tiesīgi iepazīties akciju turētāja pārstāvis, atbildīgais darbinieks, akciju turētāja pilnvarotais pārstāvis, personāla akciju īpašnieki, valdes locekļi, revidents, kā arī kompetentas publiskās iestādes.

(3) Akciju turētāja pārstāvim, atbildīgajam darbiniekam un akciju turētāja pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības saņemt valdes pilnvarotas personas apliecinātu sabiedrības dalībnieku reģistra izrakstu par valstij vai pašvaldībai piederošām akcijām sabiedrībā. Personāla akciju īpašniekam ir tiesības saņemt izrakstu par viņam piederošajām akcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 30.06.2005. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

68.pants. Personāla akcijas

(1) Ministru kabinets nosaka, kurās valsts sabiedrībās var būt personāla akcijas.

(2) Pašvaldības dome nosaka, vai attiecīgajā pašvaldības sabiedrībā var būt personāla akcijas.

(3) Personāla akcijas ir bez balsstiesībām.

(4) Personāla akcijas var piederēt tikai sabiedrības darbiniekiem un valdes locekļiem.

(5) Personāla akciju īpašnieks nevar šīs akcijas atsavināt citām personām, to skaitā citiem darbiniekiem.

(6) Ja darba tiesiskās attiecības starp sabiedrību un darbinieku izbeidzas vai sabiedrības valdes loceklis ir atsaukts vai atstājis amatu, darbiniekam vai valdes loceklim viņam piederošās personāla akcijas jāpārdod sabiedrībai un sabiedrībai jāatpērk no darbinieka vai valdes locekļa viņam piederošās personāla akcijas pēc to nominālvērtības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 26.07.2005.)

69.pants. Akciju pārdošana

Sabiedrības akciju pārdošanas kārtība noteikta šā likuma H sadaļā.

70.pants. Savu akciju iegūšanas aizliegums

Sabiedrība nedrīkst iegūt pati savas akcijas. To var darīt vienīgi gadījumos, kad:

1) sabiedrība samazina pamatkapitālu, izņemot no apgrozības daļu akciju;

2) sabiedrība iegūst savas personāla akcijas.

71.pants. Sabiedrībai piederošo savu akciju nodošana un dzēšana

(1) Ja sabiedrība ieguvusi savas personāla akcijas, tās nododamas darbiniekiem sešu mēnešu laikā no šo akciju iegūšanas dienas.

(2) Ja personāla akcijas netiek nodotas sabiedrības darbiniekiem šā panta pirmajā daļā paredzētajā termiņā, tās dzēš, attiecīgi samazinot pamatkapitālu.

(3) Ja sabiedrība iegūst akcijas, samazinot savu pamatkapitālu, šīs akcijas dzēš.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

72.pants. Konvertējamās obligācijas

Sabiedrība var emitēt konvertējamās obligācijas šā likuma I sadaļā paredzētajos gadījumos.

II nodaļa
Pamatkapitāla palielināšana un samazināšana

73.pants. Pamatkapitāla palielināšanas un samazināšanas nosacījumi

(1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu, kurā reglamentēti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi.

(11) Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt:

1) akcionāram izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu akciju;

2) pēc gada pārskata apstiprināšanas daļēji vai pilnībā ieskaitot pamatkapitālā pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai, un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu akciju.

(2) Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina šā panta 1.1 daļas 1.punktā minētajā veidā, viss pamatkapitāla palielinājums akcionāram — valstij vai pašvaldībai — jāapmaksā viena mēneša laikā no dienas, kad akcionāru sapulce pieņēmusi lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(3) Valsts vai pašvaldības akciju turētājam nav jāparakstās uz jaunās emisijas akcijām (Komerclikuma 260.pants).

(4) Akcionāra jaunās akcijas sabiedrība ieraksta akcionāru reģistrā, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina šo akciju apmaksu.

(5) Ja akcionārs — valsts vai pašvaldība — šā panta otrajā daļā minētajā termiņā nav pilnībā apmaksājis visas jaunās akcijas, uzskatāms, ka sabiedrības pamatkapitāls nav palielināts.

(6) Ja lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu pieņem Ministru kabinets (77.pants), pieteikumam komercreģistra iestādei par pamatkapitāla palielināšanu pievieno arī Ministru kabineta lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un par grozījumiem sabiedrības statūtos.

(7) Ja lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu pieņem Ministru kabinets (77.pants), paziņojumam komercreģistra iestādei par pamatkapitāla samazināšanu pievieno arī Ministru kabineta lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu un par grozījumiem sabiedrības statūtos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 30.06.2005. un 08.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.12.2007.)

74.pants. Pamatkapitāla palielināšana ar īpašu mērķi

(1) Pamatkapitālu var palielināt, nosakot, ka jaunās akcijas tiks izmantotas īpašam mērķim, kas norādīts pamatkapitāla palielināšanas noteikumos. Šādos gadījumos pamatkapitāla palielinājums nedrīkst pārsniegt īpašam mērķim nepieciešamo summu.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pamatkapitālu drīkst palielināt tikai šādiem mērķiem:

1) jauno akciju apmaiņai pret pievienojamās valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļām vai akcijām reorganizācijas gadījumā;

2) personāla akciju emisijai.

(3) Pamatkapitāla palielināšana, kuras rezultātā sabiedrība kļūst par privātu akciju sabiedrību ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu, var notikt šā likuma I sadaļā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

III nodaļa
Sabiedrības organizatoriskā struktūra

75.pants. Akciju sabiedrības pārvaldes institūcijas

(1) Sabiedrības pārvaldi īsteno akcionārs — valsts vai pašvaldība, akcionāru sapulce un valde.

(2) Akcionāru sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem akciju turētāja pārstāvis.

(3) Sabiedrībā netiek veidota padome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 30.06.2005., 12.03.2009. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

76.pants. Akcionāru sapulces kompetence

(1) Tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:

1) sabiedrības gada pārskatu;

2) aizvadītā darbības gada peļņas izlietošanu;

3) valdes locekļu un revidenta iecelšanu un atsaukšanu;

4) prasības celšanu pret valdes locekļiem un revidentu vai par atteikšanos no prasības pret viņiem, kā arī par sabiedrības pārstāvja iecelšanu prasības uzturēšanai pret valdes locekļiem;

5) tāda darījuma apstiprināšanu, ko sabiedrība slēdz ar valdes locekli;

6) sabiedrības statūtu apstiprināšanu un grozīšanu (izņemot gadījumu, kad statūtus apstiprina Ministru kabinets);

7) sabiedrības vērtspapīru emisiju;

8) valdes locekļu mēnešalgas apmēru, sociālās garantijas (pabalstus, kompensācijas, apdrošināšanu) un pēc gada pārskata apstiprināšanas — prēmēšanu vai citu materiālo stimulēšanu;

81) atlīdzības apmēru revidentam;

9) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu (izņemot gadījumu, kad statūtus apstiprina Ministru kabinets);

10) sabiedrības reorganizāciju (izņemot gadījumu, kad statūtus apstiprina Ministru kabinets);

11) likvidatora iecelšanu un atcelšanu;

12) citiem šajā likumā paredzētajiem gadījumiem.

(11) (Izslēgta ar 16.06.2009. likumu.)

(2) Akcionāru sapulce pēc valdes lūguma izskata un pieņem lēmumu tādos valdes kompetencē esošajos jautājumos, kuru izlemšanai valdei nepieciešama akcionāru sapulces iepriekšēja piekrišana (98.pants).

(3) Akcionāru sapulce saskaņo atbilstoši darba tiesiskās attiecības regulējošiem tiesību aktiem valdes izstrādātos sabiedrības darbinieku atlīdzības noteikšanas svarīgākos nosacījumus pabalstu un kompensāciju izmaksai, izdevumu segšanai, prēmēšanai un citādai materiālajai stimulēšanai, mēnešalgu (darba algu) maksimālos apmērus, kā arī citus ierobežojošos nosacījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 12.03.2009., 16.06.2009. un 17.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

77.pants. Akcionāra — valsts vai pašvaldības — kompetence

(1) Akcionārs — valsts vai pašvaldība — pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu, kā arī šā likuma 7.panta otrajā un trešajā daļā minētos lēmumus par izšķirošās ietekmes iegūšanu, 7.panta ceturtajā daļā minēto lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu un 8.panta trešajā daļā minēto lēmumu par koncerna līguma izbeigšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu valsts vārdā pieņem Ministru kabinets un pašvaldības vārdā — pašvaldības dome.

(3) Ja saskaņā ar likumu valsts sabiedrības statūtus apstiprina Ministru kabinets, tas pieņem arī lēmumus par:

1) sabiedrības reorganizāciju;

2) sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu un samazināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 30.06.2005. un 29.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2009.)

78.pants. Akcionāru sapulces sasaukšana

(1) Tiek sasauktas kārtējās akcionāru sapulces un ārkārtas akcionāru sapulces.

(2) Akcionāru sapulces sasauc valde, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

79.pants. Kārtējās akcionāru sapulces sasaukšana

(1) Kārtējo akcionāru sapulci valde sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt likumā paredzētajā termiņā.

(2) Ja valde nav sasaukusi kārtējo akcionāru sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc pats akciju turētājs ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no dienas, kad valdei bija jāsasauc akcionāru sapulce.

(3) (Izslēgta ar 16.06.2009. likumu.)

(4) Ja valde nesasauc kārtējo dalībnieku sapulci bez pamatota iemesla, kapitāla daļu turētājs var atcelt valdes locekļus.

(5) Ja rodas strīds par to, vai valdes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir valdes locekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 12.03.2009. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

80.pants. Ārkārtas akcionāru sapulce

(1) Ārkārtas akcionāru sapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa revidents vai akciju turētājs.

(2) Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas ierosinātājs pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz valdei un paziņo par to revidentam un akciju turētājam.

(3) Valde sasauc ārkārtas akcionāru sapulci ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas.

(4) Ja valde šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nesasauc ārkārtas akcionāru sapulci, to var sasaukt pats ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas ierosinātājs.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas akcionāru sapulce sasaucama termiņā, kas nodrošina iespēju laikus saņemt paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu, kā arī akcionāru sapulces lēmumu projektus un citus materiālus. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par septiņām dienām. Steidzamību rakstveidā pamato tas, kurš ierosinājis steidzami sasaukt akcionāru sapulci.

(6) Ja valde nesasauc ārkārtas akcionāru sapulci bez pamatota iemesla, akciju turētājs var atcelt valdes locekļus.

(7) Ja rodas strīds par to, vai valdes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir valdes locekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

81.pants. Akcionāru sapulces sasaukšana, ja sabiedrība cietusi zaudējumus

Akcionāru sapulces sasaukšana, ja sabiedrība cietusi zaudējumus, notiek Komerclikumā noteiktajā kārtībā.

82.pants. Akcionāru sapulces sasaukšana, ja sabiedrība tiek likvidēta

(1) Ja pieņemts lēmums par sabiedrības likvidāciju, akcionāru sapulces sasauc likvidators.

(2) Kārtējo akcionāru sapulci likvidators sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt likumā paredzētajā termiņā.

(3) Ārkārtas akcionāru sapulci sasauc likvidators pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa revidents vai akciju turētājs.

(4) Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas ierosinātāji pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz likvidatoram un paziņo par to revidentam un akciju turētājam.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas akcionāru sapulce sasaucama šā likuma 80.panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā.

(6) Ja likvidators nav sasaucis kārtējo vai ārkārtas akcionāru sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc akciju turētājs.

(7) Ja likvidators nesasauc akcionāru sapulci bez pamatota iemesla, akcionāru sapulce var atcelt likvidatoru.

(8) Ja rodas strīds par to, vai likvidatora rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir likvidatoram.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

83.pants. Akcionāru sapulces sasaukšanas kārtība

(1) Paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu valde nosūta akciju turētājam un revidentam ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces.

(2) Ja sabiedrībā ir personāla akcijas, paziņojumu nosūta arī personāla akciju īpašniekiem.

(3) Paziņojumā norāda akcionāru sapulces norises vietu un laiku, sapulces veidu, institūciju, kura pieprasījusi sasaukt sapulci, akcionāru sapulces darba kārtību, lēmumu projektus, kā arī citas ziņas, kas saistītas ar sapulces sasaukšanu un norisi.

(4) Ja akcionāru sapulce tiek sasaukta šā likuma 80.panta piektajā daļā minētajā kārtībā, sapulces sasaukšanas ierosinātājs nodrošina, lai akciju turētājs un revidents sapulces lēmumu projektus un citus materiālus saņemtu ne vēlāk kā trīs dienas pirms sapulces.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

84.pants. Akcionāru sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kuri norādīti šā likuma 83.pantā noteiktajā paziņojumā, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus.

(2) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši norādīti šā likuma 83.pantā noteiktajā paziņojumā):

1) valdes locekļu, likvidatora vai revidenta atsaukšana;

2) prasības celšana pret valdes locekļiem, likvidatoru vai revidentu, ja šajā pašā sapulcē izskatīts jautājums par sabiedrības gada pārskatu;

3) jauna akcionāru sapulces termiņa vai datuma noteikšana.

(3) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tad, ja ir ievērots šajā likumā paredzētais akcionāru sapulces sasaukšanas laiks un veids.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

85.pants. Akcionāru sapulces norise

(1) Akciju turētāja pārstāvis atklāj un vada akcionāru sapulci.

(2) Akciju turētāja pārstāvis ieceļ akcionāru sapulces sekretāru (protokolētāju).

86.pants. Akcionāru sapulces lēmumu pieņemšana

(1) Akciju turētāja pārstāvis pēc jautājuma izskatīšanas paziņo savu lēmumu attiecībā uz izskatāmo jautājumu. Lēmums tiek fiksēts akcionāru sapulces protokolā.

(2) Ja sabiedrībā ir personāla akcijas, personāla akciju īpašnieki nepiedalās lēmumu pieņemšanā un nebalso par sagatavotajiem lēmumu projektiem.

87.pants. Akcionāru sapulces protokols

(1) Akcionāru sapulces norise atspoguļojama protokolā.

(2) Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) akcionāru sapulces norises vietu, datumu un laiku;

3) to personu vārdu, uzvārdu un amatu, kuras piedalās jautājuma izskatīšanā;

4) sabiedrības parakstītā pamatkapitāla, apmaksātā pamatkapitāla un balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu;

5) sapulces vadītāja un sekretāra (protokolētāja) vārdu un uzvārdu;

6) sapulces darba kārtību;

7) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

8) pieņemtos lēmumus;

9) valdes locekļu, revidenta vai likvidatora iebildumus.

(3) Protokolu paraksta akcionāru sapulces vadītājs un sekretārs (protokolētājs).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

88.pants. Padomes uzdevumi

(Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

89.pants. Padomes veidošanas nosacījumi, padomes locekļu skaits, to iecelšana un atsaukšana

(Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

90.pants. Padomes sēžu sasaukšana

(Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

91.pants. Padomes lēmumu pieņemšana un protokola parakstīšana

(Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

92.pants. Atlīdzība padomes locekļiem

(Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

93.pants. Akciju sabiedrības valde

(1) Valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi.

(2) Tipveida statūtos un sabiedrības statūtos nevar paredzēt, ka valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi ar prokūristu.

94.pants. Valdes locekļu skaits un ierobežojumi valdes locekļiem

(1) Valdes locekļu skaitu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem.

(2) Sabiedrības valdes loceklis vienlaicīgi var būt par kapitālsabiedrības padomes vai valdes locekli ne vairāk kā divās publiski privātajās, privātajās, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās.

(3) Par sabiedrības valdes locekli var būt fiziskā persona, kura pārvalda valsts valodu, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina valdes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi.

(4) Ja sabiedrības valdes loceklis tiek atsaukts no amata pirms termiņa beigām un ja darba līgumā vai jebkurā citā ar viņu noslēgtā civiltiesiskā līgumā ir paredzēts atlaišanas pabalsts vai jebkāda cita veida kompensācija, tad viņam ir tiesības saņemt atlaišanas pabalstu ne vairāk kā divu mēnešalgu apmērā. Atlaišanas pabalstu neizmaksā, ja valdes loceklis atsaukts rupjas pilnvaru pārkāpšanas, pienākumu neizpildes vai nepienācīgas izpildes gadījumā, kā arī gadījumā, ja nodarīts kaitējums sabiedrības interesēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 20.08.2009. un 17.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

95.pants. Akciju sabiedrības valdes locekļu atsaukšana

(1) Valdes locekli var atsaukt akcionāru sapulce, ja tam ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde, likumā vai statūtos noteiktie šķēršļi šā amata ieņemšanai vai akcionāru sapulces izteiktā neuzticība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 12.03.2009. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

96.pants. Mēnešalga akciju sabiedrības valdes locekļiem

(1) Valdes loceklis saņem mēnešalgu atbilstoši viņa pienākumu apjomam un sabiedrības saimnieciskajam stāvoklim.

(2) Valdes locekļa mēnešalgu nosaka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos euro un kam atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem var piemērot koeficientu, kas nedrīkst būt lielāks par 6. Valdes locekļa mēnešalgu pārrēķina katru gadu un pārrēķināto mēnešalgu sāk izmaksāt ar attiecīgā gada 1.aprīli. Sabiedrības lielumu raksturojošos kritērijus un atbilstoši sabiedrības lielumam mēnešalgas noteikšanai piemērojamo maksimālo koeficientu nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 17.12.2009. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

97.pants. Ierobežojumi akciju sabiedrības valdes locekļiem

(1) Papildus Komerclikumā noteiktajiem ierobežojumiem akcionāru sapulce var noteikt, ka valdes loceklis nedrīkst būt darbinieks vai ieņemt vēlētus amatus citā komercsabiedrībā, valsts vai pašvaldības institūcijās, organizācijās un iestādēs.

(2) Tipveida statūtos var paredzēt citus ierobežojumus valdes locekļiem.

98.pants. Akcionāru sapulces piekrišana valdes rīcībai

(1) Valde pieņem lēmumus visos sabiedrības darbības jautājumos, izņemot tos, kuros lēmumus saskaņā ar šo likumu un sabiedrības statūtiem pieņem attiecīgi akcionārs — valsts vai pašvaldība — un akcionāru sapulce.

(2) Valdei nepieciešama akcionāru sapulces iepriekšēja piekrišana šādu jautājumu izlemšanai:

1) uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana;

2) esošo darbības veidu pārtraukšana un jaunu darbības veidu uzsākšana;

3) filiāļu un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;

4) tādu darījumu slēgšana, kas pārsniedz statūtos noteikto summu;

5) tādu aizdevumu izsniegšana, kas nav saistīti ar sabiedrības parasto komercdarbību;

6) nekustamā īpašuma iegūšana, atsavināšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām;

7) kredītu izsniegšana sabiedrības darbiniekiem;

8) vispārīgo komercdarbības principu noteikšana.

(3) Valsts kapitālsabiedrības valdei nepieciešama Ministru kabineta iepriekšēja piekrišana līdzdalības iegūšanai citā sabiedrībā, līdzdalības palielināšanai vai samazināšanai.

(4) Pašvaldības kapitālsabiedrības valdei nepieciešama pašvaldības domes iepriekšēja piekrišana līdzdalības iegūšanai citā sabiedrībā, līdzdalības palielināšanai vai samazināšanai.

(5) Tipveida statūtos var noteikt arī citus jautājumus, kuros valdei jāsaņem akcionāru sapulces iepriekšēja rakstveida piekrišana.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

IV nodaļa
To valsts un pašvaldību akciju sabiedrību organizatoriskā struktūra, kuras darbojas kā kredītiestāde,
ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai finanšu iestāde Kredītiestāžu likuma izpratnē

(Nodaļa 20.08.2009. likuma redakcijā; nodaļas nosaukums 19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.10.2013.)

98.1 pants. Pārvaldes institūcijas

(1) Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, kuras darbojas kā kredītiestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai finanšu iestāde Kredītiestāžu likuma izpratnē, kas dibināta un darbojas kā akciju sabiedrība un pilda īpašu uzdevumu — ievieš valsts attīstības un atbalsta programmas (turpmāk šajā nodaļā — sabiedrība), pārvaldi īsteno akcionārs — valsts vai pašvaldība, akcionāru sapulce, valde un padome.

(2) Akcionāru sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem akciju turētāja pārstāvis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.10.2013.)

98.2 pants. Akcionāru sapulces tiesības

(1) Tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:

1) sabiedrības gada pārskatu;

2) aizvadītā darbības gada peļņas izlietošanu;

3) padomes locekļu [izņemot gadījumu, kad padomes locekļus ieceļ Ministru kabinets (98.14 pants)] un revidenta iecelšanu un atcelšanu;

4) prasības celšanu pret padomes locekļiem un revidentu vai par atteikšanos no prasības pret viņiem, kā arī par sabiedrības pārstāvja iecelšanu prasības uzturēšanai pret padomes locekļiem;

5) tāda darījuma apstiprināšanu, ko sabiedrība slēdz ar padomes locekli;

6) sabiedrības statūtu apstiprināšanu un grozīšanu (izņemot gadījumu, kad statūtus apstiprina Ministru kabinets);

7) sabiedrības vērtspapīru emisiju un konversiju;

8) valdes locekļu mēnešalgas apmēru, sociālās garantijas (pabalstus, kompensācijas, apdrošināšanu) un pēc gada pārskata apstiprināšanas — prēmēšanu vai citu materiālo stimulēšanu;

81) atlīdzības apmēru revidentam;

9) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu (izņemot gadījumu, kad statūtus apstiprina Ministru kabinets);

10) sabiedrības reorganizāciju (izņemot gadījumu, kad statūtus apstiprina Ministru kabinets);

11) likvidatora iecelšanu un atcelšanu;

12) citiem šajā likumā paredzētajiem gadījumiem.

(2) Akcionāru sapulce pēc valdes lūguma izskata un pieņem lēmumu tādos valdes kompetencē esošajos jautājumos, kuru izlemšanai valdei nepieciešama padomes vai akcionāru sapulces iepriekšēja piekrišana (98.23 pants).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

98.3 pants. Akcionāra — valsts vai pašvaldības — kompetence

(1) Akcionārs — valsts vai pašvaldība — pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu valsts vārdā pieņem Ministru kabinets un pašvaldības vārdā — pašvaldības dome.

(3) Ja saskaņā ar likumu valsts sabiedrības statūtus apstiprina Ministru kabinets, tas pieņem arī lēmumus par:

1) sabiedrības reorganizāciju;

2) sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu un samazināšanu.

98.4 pants. Akcionāru sapulce

(1) Tiek sasauktas kārtējās akcionāru sapulces un ārkārtas akcionāru sapulces.

(2) Akcionāru sapulces sasauc valde, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

98.5 pants. Kārtējā akcionāru sapulce un tās sasaukšanas kārtība

(1) Kārtējo akcionāru sapulci valde sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt likumā paredzētajā termiņā.

(2) Ja valde nav sasaukusi kārtējo akcionāru sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc padome ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no dienas, kad valdei bija jāsasauc akcionāru sapulce.

(3) Ja padome nav sasaukusi kārtējo akcionāru sapulci šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā un termiņā, lēmumu par akcionāru sapulces sasaukšanu pieņem pats akciju turētājs ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no dienas, kad padomei bija jāsasauc akcionāru sapulce.

98.6 pants. Ārkārtas akcionāru sapulce un tās sasaukšanas kārtība

(1) Ārkārtas akcionāru sapulci sa­sauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa padome, revidents vai akciju turētājs.

(2) Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas ierosinātājs pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz valdei un padomei un paziņo par to revidentam un akciju turētājam.

(3) Valde sasauc ārkārtas akcionāru sapulci ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas.

(4) Ja valde nav sasaukusi ārkārtas akcionāru sapulci šā panta trešajā daļā minētajā termiņā, to var sasaukt pats ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas ierosinātājs.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas akcionāru sapulce sasaucama termiņā, kas nodrošina iespēju laikus saņemt paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu, kā arī akcionāru sapulces lēmumu projektus un citus materiālus. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par septiņām dienām. Steidzamību rakstveidā pamato tas, kurš ierosinājis steidzami sasaukt akcionāru sapulci.

98.7 pants. Akcionāru sapulces sa­sauk­šanas kārtība, ja sabiedrība cietusi zaudējumus

Akcionāru sapulces sasaukšana, ja sabiedrība cietusi zaudējumus, notiek Komerclikumā noteiktajā kārtībā.

98.8 pants. Akcionāru sapulces sasaukšanas kārtība, ja sabiedrība tiek likvidēta

(1) Ja pieņemts lēmums par sabiedrības likvidāciju, akcionāru sapulces sasauc likvidators.

(2) Kārtējo akcionāru sapulci likvidators sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt likumā paredzētajā termiņā.

(3) Ārkārtas akcionāru sapulci sasauc likvidators pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa revidents vai akciju turētājs.

(4) Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas ierosinātājs pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz likvidatoram un paziņo par to revidentam un akciju turētājam.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas akcionāru sapulce sasaucama šā likuma 98.6 panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā.

(6) Ja likvidators nav sasaucis kārtējo vai ārkārtas akcionāru sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc akciju turētājs.

(7) Ja likvidators nesasauc akcionāru sapulci bez pamatota iemesla, akcionāru sapulce var atcelt likvidatoru.

(8) Ja rodas strīds par to, vai likvidatora rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir likvidatoram.

98.9 pants. Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu

(1) Paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu valde nosūta akciju turētājam, visiem padomes locekļiem un revidentam ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces.

(2) Ja sabiedrībā ir personāla akcijas, paziņojumu nosūta arī personāla akciju īpašniekiem.

(3) Paziņojumā norāda akcionāru sapulces norises vietu un laiku, sapulces veidu, institūciju, kura pieprasījusi sasaukt sapulci, akcionāru sapulces darba kārtību, lēmumu projektus, kā arī citas ziņas, kas saistītas ar sapulces sasaukšanu un norisi.

(4) Ja akcionāru sapulce tiek sasaukta šā likuma 98.6 panta piektajā daļā minētajā kārtībā, sapulces sasaukšanas ierosinātājs nodrošina, lai akciju turētājs, padomes locekļi un revidents sapulces lēmumu projektus un citus materiālus saņemtu ne vēlāk kā trīs dienas pirms sapulces.

98.10 pants. Akcionāru sapulcē izskatāmie jautājumi un lēmumu pieņemšana

(1) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kuri norādīti šā likuma 98.9 pantā noteiktajā paziņojumā, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus.

(2) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši norādīti šā likuma 98.9 pantā noteiktajā paziņojumā):

1) padomes locekļu, likvidatora vai revidenta atsaukšana;

2) prasības celšana pret valdes un padomes locekļiem, likvidatoru vai revidentu, ja šajā pašā sapulcē izskatīts jautājums par sabiedrības gada pārskatu;

3) jauna akcionāru sapulces termiņa vai datuma noteikšana.

(3) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tad, ja ir ievērots šajā likumā paredzētais akcionāru sapulces sasaukšanas laiks un veids.

98.11 pants. Akcionāru sapulces norises kārtība

(1) Akciju turētāja pārstāvis atklāj un vada akcionāru sapulci.

(2) Akciju turētāja pārstāvis ieceļ akcionāru sapulces sekretāru (protokolētāju).

98.12 pants. Akcionāru sapulces lēmumu pieņemšanas kārtība

(1) Akciju turētāja pārstāvis pēc jautājuma izskatīšanas paziņo savu lēmumu attiecībā uz izskatāmo jautājumu. Lēmums tiek fiksēts akcionāru sapulces protokolā.

(2) Ja sabiedrībā ir personāla akcijas, to īpašnieki nepiedalās lēmumu pieņemšanā un nebalso par sagatavotajiem lēmumu projektiem.

98.13 pants. Padomes uzdevumi

(1) Padomes uzdevumi ir šādi:

1) ievēlēt un atsaukt valdes locekļus, pastāvīgi kontrolēt valdes darbību;

2) noteikt valdes locekļu mēnešalgas apmēru, sociālās garantijas (pabalstus, kompensācijas, apdrošināšanu) un pēc gada pārskata apstiprināšanas — prēmēšanu vai citu materiālo stimulēšanu;

3) uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem, akcionāru un akcionāru sapulces lēmumiem;

4) izskatīt sabiedrības gada pārskatu un valdes priekšlikumu par peļņas izlietošanu un kopā ar savu ziņojumu iesniegt tos akcionāru sapulcei;

5) pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību;

6) apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un valdes locekli vai revidentu;

7) iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāra — valsts vai pašvaldības — kompetencē vai akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ieteikti izskatīšanai akcionāru sapulcē, un sniegt par tiem atzinumu.

(2) Padome iesniedz akcionāru sapulcei ziņojumu, kurā novērtēta sabiedrības darbība, un valdes ziņojumu, kā arī, ja nepieciešams, izsaka priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

98.14 pants. Akciju sabiedrības padomes locekļu skaits, to iecelšana un atsaukšana

(1) Padomes sastāvā ir trīs locekļi.

(2) Padomes locekļus ieceļ un atsauc akcionāru sapulce. Ministru kabinets ieceļ un atsauc padomes locekļus, ja tas ir paredzēts likumā.

(3) Sabiedrības padomes loceklis vienlaicīgi var būt par kapitālsabiedrības padomes vai valdes locekli ne vairāk kā divās privātajās, publiski privātajās, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās.

(4) Par sabiedrības padomes locekli var būt fiziskā persona, kura pārvalda valsts valodu, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina padomes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi.

(5) Sabiedrības padomes loceklis nedrīkst saņemt atlaišanas pabalstu vai jebkāda cita veida kompensāciju, ja viņš tiek atsaukts no amata pirms termiņa beigām. Atlaišanas pabalstu neizmaksā, ja valdes loceklis atsaukts rupjas pilnvaru pārkāpšanas, pienākumu neizpildes vai nepienācīgas izpildes gadījumā, kā arī gadījumā, ja nodarīts kaitējums sabiedrības interesēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

98.15 pants. Padomes sēžu sasaukšanas kārtība

(1) Tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu ir katram padomes loceklim, valdei un akciju turētājam, motivējot sēdes sasaukšanas nepieciešamību un nolūku.

(2) Ja padomes sēdes darba kārtībā iekļauti šā likuma 98.13 panta pirmajā daļā minētie jautājumi, bet padome nav lemttiesīga tādēļ, ka sēdē nepiedalās nepieciešamais padomes locekļu skaits, šo jautājumu neizskatīšana padomes sēdē nav šķērslis, lai tos izskatītu akcionārs un akcionāru sapulce.

98.16 pants. Lēmumu pieņemšana un padomes sēdes protokola parakstīšana

(1) Padomes loceklis var balsot tikai tad, ja piedalās padomes sēdē.

(2) Padomes sēžu protokolus paraksta persona, kura vada padomes sēdi, sēdes protokolētājs, kā arī visi padomes locekļi, kas piedalās sēdē.

98.17 pants. Mēnešalgas noteikšana padomes locekļiem

Mēnešalgu padomes locekļiem nosaka akcionāru sapulce saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

98.18 pants. Akciju sabiedrības valdes pārstāvība

(1) Valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi.

(2) Tipveida statūtos un sabiedrības statūtos nevar paredzēt, ka valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi ar prokūristu.

98.19 pants. Akciju sabiedrības valdes locekļu skaits un ierobežojumi valdes locekļiem

(1) Valdes locekļu skaitu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem.

(2) Sabiedrības valdes loceklis vienlaicīgi var būt par kapitālsabiedrības padomes vai valdes locekli ne vairāk kā divās privātajās, publiski privātajās, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās.

(3) Par sabiedrības valdes locekli var būt fiziskā persona, kura pārvalda valsts valodu, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina valdes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi.

(4) Ja sabiedrības valdes loceklis tiek atsaukts no amata pirms termiņa beigām un ja darba līgumā vai jebkurā citā ar viņu noslēgtā civiltiesiskā līgumā ir paredzēts atlaišanas pabalsts vai jebkāda cita veida kompensācija, tad viņam ir tiesības saņemt atlaišanas pabalstu ne vairāk kā divu mēnešalgu apmērā. Atlaišanas pabalstu neizmaksā, ja valdes loceklis atsaukts rupjas pilnvaru pārkāpšanas, pienākumu neizpildes vai nepienācīgas izpildes gadījumā, kā arī gadījumā, ja nodarīts kaitējums sabiedrības interesēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

98.20 pants. Akciju sabiedrības valdes locekļu atsaukšanas kārtība

(1) Valdes locekli var atsaukt padome, ja tam ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde, likumā vai statūtos noteiktie šķēršļi šā amata ieņemšanai vai akcionāru sapulces izteiktā neuzticība.

98.21 pants. Mēnešalgas noteikšana akciju sabiedrības valdes locekļiem

(1) Valdes loceklis saņem mēnešalgu atbilstoši viņa pienākumu apjomam un sabiedrības saimnieciskajam stāvoklim.

(2) Valdes locekļa mēnešalgu nosaka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos euro un kam atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem var piemērot koeficientu, kas nedrīkst būt lielāks par 6. Valdes locekļa mēnešalgu pārrēķina katru gadu un pārrēķināto mēnešalgu sāk izmaksāt ar attiecīgā gada 1.aprīli. Sabiedrības lielumu raksturojošos kritērijus un atbilstoši sabiedrības lielumam mēnešalgas noteikšanai piemērojamo maksimālo koeficientu nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2009. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

98.22 pants. Akciju sabiedrības valdes locekļiem noteiktie papildu ierobežojumi

(1) Papildus Komerclikumā noteiktajiem ierobežojumiem akcionāru sapulce var noteikt, ka valdes loceklis nedrīkst būt darbinieks vai ieņemt vēlētus amatus citā komercsabiedrībā, valsts vai pašvaldības institūcijās, organizācijās un iestādēs.

(2) Tipveida statūtos var paredzēt citus ierobežojumus valdes locekļiem.

98.23 pants. Akcionāru sapulces un padomes piekrišana valdes rīcībai

(1) Valde pieņem lēmumus visos sabiedrības darbības jautājumos, izņemot tos, kuros lēmumus saskaņā ar šo likumu un sabiedrības statūtiem pieņem attiecīgi akcionārs — valsts vai pašvaldība, akcionāru sapulce un padome.

(2) Valdei nepieciešama akcionāru sapulces iepriekšēja piekrišana šādu jautājumu izlemšanai:

1) līdzdalības iegūšana citās sabiedrībās, tās palielināšana vai samazināšana;

2) uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana;

3) esošo darbības veidu pārtraukšana un jaunu darbības veidu uzsākšana.

(3) Tipveida statūtos var noteikt arī citus jautājumus, kuros valdei jāsaņem akcionāru sapulces iepriekšēja rakstveida piekrišana.

(4) Valdei ir nepieciešama iepriekšēja padomes piekrišana šādos jautājumos:

1) filiāļu un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;

2) tādu darījumu slēgšana, kuri pārsniedz statūtos vai padomes lēmumos noteikto summu;

3) tādu aizdevumu izsniegšana, kuri nav saistīti ar sabiedrības parasto komercdarbību;

4) nekustamā īpašuma iegūšana, atsavināšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām;

5) kredītu izsniegšana sabiedrības darbiniekiem;

6) vispārīgo komercdarbības principu noteikšana.

(5) Tipveida statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšanai valdei jāsaņem iepriekšēja padomes piekrišana.

(6) Ja padome noraida valdes priekšlikumu šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos jautājumos, valdei ir tiesības nodot minētā jautājuma izskatīšanu akcionāru sapulcei, kura pieņem lēmumu attiecīgajā jautājumā.

F sadaļa
Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības
darbības izbeigšana un likvidācija

99.pants. Kapitālsabiedrības darbības izbeigšanas pamats

Kapitālsabiedrības darbība izbeidzas:

1) ar dalībnieka (akcionāra) lēmumu;

2) ar tiesas nolēmumu;

3) uzsākot bankrota procedūru;

4) izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja kapitālsabiedrība dibināta uz noteiktu termiņu);

5) sasniedzot statūtos noteiktos mērķus (ja kapitālsabiedrība dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai);

6) citos likumā vai statūtos noteiktajos gadījumos.

99.1 pants. Kapitālsabiedrības likvidācija, ja kapitālsabiedrībai ir deleģēta valsts pārvaldes uzdevumu izpilde

(1) Lēmumu par valsts kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu nodošanu iestādei pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz attiecīgās nozares ministra priekšlikumu.

(2) Lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu nodošanu iestādei pieņem pašvaldības dome.

(3) Lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu nodošanu iestādei publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un paziņo visiem zināmajiem kapitālsabiedrības kreditoriem.

(4) Kapitālsabiedrības kreditori triju mēnešu laikā pēc šā panta trešajā daļā minētā lēmuma publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ir tiesīgi pieteikt likvidatoram savus prasījumus.

(20.08.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

99.2 pants. Lēmums par kapitālsabiedrības likvidāciju un deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu nodošanu iestādei

Papildus Komerclikuma noteikumiem lēmumā par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu nodošanu iestādei nosaka:

1) kapitālsabiedrības darbības izbeigšanas mērķi un iestādi, kurai tiks nodota valsts pārvaldes uzdevumu izpilde;

2) darbības izbeigšanas nosacījumus;

3) termiņu, kādā valsts pārvaldes uzdevumi nododami iestādei;

4) uzdevumus tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm lēmuma izpildes nodrošināšanai;

5) saistības, kuru pārņemšana ir nepieciešama turpmākai valsts pārvaldes uzdevumu izpildei;

6) finanšu resursus un mantu, kas nepieciešama valsts pārvaldes uzdevumu izpildei.

(20.08.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

100.pants. Likvidatora iecelšana

(1) Kapitālsabiedrības likvidāciju veic valdes locekļi, ja tās institūcijas lēmumā, kura pieņēma lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, nav noteikts citādi.

(2) Ja Ministru kabineta rīkojumā par valsts kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu noteikts, ka kapitālsabiedrības likvidāciju neveic valdes locekļi, likvidatoru ieceļ dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(3) Ja pašvaldības domes lēmumā par pašvaldības kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu noteikts, ka kapitālsabiedrības likvidāciju neveic valdes locekļi, likvidatoru ieceļ dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(4) Atlīdzību likvidatoram un tās izmaksas kārtību nosaka institūcija, kas ieceļ likvidatoru.

(5) Ja likvidāciju veic valdes locekļi, atlīdzību likvidatoram un tās izmaksas kārtību nosaka dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

101.pants. Pieteikums par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un tās likvidāciju

Lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu valde triju dienu laikā no tā pieņemšanas dienas iesniedz ierakstīšanai komercreģistrā. Pieteikumam pievieno:

1) tās institūcijas lēmumu, kura pieņēmusi lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu;

2) Komerclikuma 8.pantā minētās ziņas par likvidatoru;

3) notariāli vai komercreģistra iestādē apliecinātu likvidatora paraksta paraugu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2006.)

102.pants. Likvidatora atcelšana

(1) Likvidatoru var atcelt ar tās institūcijas lēmumu, kura pieņēmusi lēmumu par likvidatora iecelšanu.

(2) Likvidatoru var atcelt ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli.

(3) Tiesas iecelto likvidatoru var atcelt tikai ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli, vienlaikus ieceļot jaunu likvidatoru.

103.pants. Slēguma finanšu pārskats un mantas sadales plāns

(1) Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas likvidators sastāda likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un kapitālsabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kurā nosaka likvidācijas kvotu.

(2) Personāla akciju īpašniekiem valsts un pašvaldību akciju sabiedrībās likvidācijas kvota netiek aprēķināta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

104.pants. Kapitālsabiedrības atlikušās mantas sadale

(1) Mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā četrus mēnešus no dienas, kad publicēts paziņojums par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, un vienu mēnesi no dienas, kad likvidācijas slēguma finanšu pārskats un kapitālsabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts kapitāla daļu turētājam.

(2) Izmaksas dalībniekiem (akcionāriem) tiek veiktas naudā, ja lēmumā par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu nav noteikts citādi.

(3) Valsts kapitālsabiedrības likvidācijas gadījumā dalībniekam (akcionāram) pienākošās izmaksas tiek ieskaitītas valsts budžetā.

(4) Mantu, kas nav nepieciešama kreditoru prasījumu apmierināšanai, likvidators nav tiesīgs pārdot, ja vien lēmumā par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

105.pants. Kapitālsabiedrības darbības turpināšana

Ja kapitālsabiedrība tiek likvidēta, pamatojoties uz dibināšanas dokumentos minētajiem noteikumiem par darbības izbeigšanu vai Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās pašvaldības domes lēmumu, Ministru kabinets vai attiecīgā pašvaldība līdz mantas sadales sākumam var pieņemt lēmumu par kapitālsabiedrības darbības turpināšanu vai kapitālsabiedrības reorganizāciju.

G sadaļa
Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību reorganizācija
I nodaļa
Reorganizācijas vispārīgie noteikumi

106.pants. Reorganizācijas procesa tiesiskais regulējums

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību reorganizāciju regulē Komerclikums, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

107.pants. Kapitālsabiedrību apvienošana

(1) Ja apvienošanas procesā ir iesaistītas valsts kapitālsabiedrības, kurām ir viens kapitāla daļu turētājs, lēmumu par reorganizācijas uzsākšanu pieņem dalībnieku (akcionāru) sapulce, izņemot šā likuma 49. un 77.pantā noteiktos gadījumus.

(2) Ja apvienošanas procesā ir iesaistītas valsts kapitālsabiedrības, kurām ir dažādi kapitāla daļu turētāji, lēmumu par reorganizācijas uzsākšanu pieņem Ministru kabinets.

(3) Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par valsts kapitālsabiedrību apvienošanu arī tad, ja apvienošanas procesā iesaistītajām valsts kapitālsabiedrībām ir viens kapitāla daļu turētājs.

(4) Pašvaldības dome pieņem lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrību apvienošanas uzsākšanu.

(5) Kārtību, kādā notiek valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību apvienošana, ja kāda no apvienošanas procesā iesaistītajām sabiedrībām ir publiski privātā vai privātā kapitālsabiedrība, nosaka šā likuma I sadaļa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

108.pants. Kapitālsabiedrību sadalīšana

(1) Lēmumu par valsts kapitālsabiedrības sadalīšanas uzsākšanu pieņem šīs kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce, izņemot šā likuma 49. un 77.pantā noteiktos gadījumus.

(2) Pašvaldības dome pieņem lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības sadalīšanas uzsākšanu.

(3) Kārtību, kādā notiek valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības sadalīšana, ja iegūstošā sabiedrība ir jau esoša publiski privātā vai privātā kapitālsabiedrība, nosaka šā likuma I sadaļa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

109.pants. Kapitālsabiedrību pārveidošana

(1) Lēmumu par valsts kapitālsabiedrības pārveidošanu cita veida valsts kapitālsabiedrībā pieņem šīs kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(2) Lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības pārveidošanu cita veida pašvaldības kapitālsabiedrībā pieņem dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(3) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību reorganizācijas ceļā var pārveidot par publiski privātu kapitālsabiedrību šajā sadaļā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

110.pants. Reorganizācijas nosacījumi

Pieņemot lēmumu par reorganizācijas uzsākšanu (107. un 108.pants), Ministru kabinets un pašvaldības dome var paredzēt reorganizācijas nosacījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

II nodaļa
Reorganizācijas kārtība

111.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lai reorganizētu valsts kapitālsabiedrību, dalībnieku (akcionāru) sapulce pieņem lēmumu par kapitālsabiedrību apvienošanu, sadalīšanu vai pārveidošanu. Šis lēmums aizstāj Komerclikuma 338.pantā minēto reorganizācijas līgumu, ja reorganizācijas procesā iesaistīta tikai viena esoša kapitālsabiedrība.

(2) Lai reorganizētu pašvaldības kapitālsabiedrību, dalībnieku (akcionāru) sapulce pieņem lēmumu par kapitālsabiedrību apvienošanu, sadalīšanu vai pārveidošanu. Šis lēmums aizstāj Komerclikuma 338.pantā minēto reorganizācijas līgumu, ja reorganizācijas procesā iesaistīta tikai viena esoša kapitālsabiedrība.

(3) Lēmumā par reorganizāciju norāda:

1) visu reorganizācijā iesaistīto kapitālsabiedrību firmas, to juridiskās adreses un reģistrācijas numurus;

2) datumu, ar kuru pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās kapitālsabiedrības darījumi iegūstošās kapitālsabiedrības grāmatvedībā tiks uzskatīti par iegūstošās kapitālsabiedrības darījumiem;

3) reorganizācijas sekas pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās kapitālsabiedrības darbiniekiem;

4) reorganizācijas procesā veicamās darbības un to veikšanas termiņus.

(4) Lēmumā par reorganizāciju nevar noteikt Komerclikuma 338.pantā paredzētos atliekošos nosacījumus.

(5) Ja reorganizācijas procesā izlemjami jautājumi, kas noteikti šā likuma 49. vai 77.pantā, lēmumu šajos jautājumos pieņem Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

112.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana reorganizācijas procesā

(1) Ja iegūstošajai kapitālsabiedrībai reorganizācijas rezultātā jāpalielina pamatkapitāls vai tā ir jauna kapitālsabiedrība, veicams katras pievienojamās kapitālsabiedrības mantas vai sadalāmās kapitālsabiedrības attiecīgās mantas daļas novērtējums, lai noteiktu tās pietiekamību iegūstošās kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai vai tās dibināšanai.

(2) Novērtēšanu veic un rakstveida atzinumu sniedz eksperts, kas iekļauts komercreģistra iestādes apstiprinātajā sarakstā.

(3) Ja reorganizācijas rezultātā tiek nodibināta jauna sabiedrība, jāievēro šā likuma 31.panta nosacījumi.

(4) Atzinums pievienojams komercreģistra iestādei iesniedzamajam pieteikumam par reorganizāciju.

113.pants. Reorganizācijas prospekts

Veicot reorganizāciju šajā sadaļā paredzētajā kārtībā, reorganizācijas procesā iesaistītās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības var negatavot reorganizācijas prospektu.

114.pants. Revidenta pārbaude

Veicot reorganizāciju šajā sadaļā paredzētajā kārtībā, lēmumu par reorganizāciju nepārbauda revidents.

115.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmumu par reorganizāciju pieņem katras reorganizācijas procesā iesaistītās valsts kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(2) Lēmumu par reorganizāciju attiecībā uz pašvaldību kapitālsabiedrībām pieņem dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(3) Ja sakarā ar reorganizāciju izdarāmi kapitālsabiedrības statūtu grozījumi, dalībnieku (akcionāru) sapulce lēmumu par to pieņem tūlīt pēc lēmuma par reorganizāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

116.pants. Lēmuma par reorganizāciju apstrīdēšana

Lēmumu par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju tiesā nevar apstrīdēt Komerclikuma 346.panta pirmajā daļā minētās personas.

117.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei

(1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā kapitālsabiedrība pēc tam, kad ir nodrošināti vai apmierināti noteiktā termiņā pieteiktie kreditoru prasījumi, iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu, lai komercreģistrā tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) šajā likumā paredzētos lēmumus par reorganizāciju;

2) likumā noteiktajos gadījumos — reorganizācijas atļauju;

3) pievienojamās vai sašķelšanas ceļā sadalāmās kapitālsabiedrības slēguma finanšu pārskatu (ja iesniegumu iesniedz pievienojamā vai sadalāmā kapitālsabiedrība);

4) iegūstošās kapitālsabiedrības statūtus (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna kapitālsabiedrība vai ja kapitālsabiedrība tiek pārveidota);

5) notariāli vai komercreģistra iestādē apliecinātus iegūstošās kapitālsabiedrības valdes locekļu parakstu paraugus (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna kapitālsabiedrība vai ja kapitālsabiedrība tiek pārveidota);

6) iegūstošās kapitālsabiedrības padomes locekļu sarakstu (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna kapitālsabiedrība vai ja kapitālsabiedrība tiek pārveidota un iegūstošajai kapitālsabiedrībai paredzēta padome).

(3) Pieteikumā kapitālsabiedrība apliecina, ka ir nodrošināti vai apmierināti noteiktā termiņā pieteiktie kreditoru prasījumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2006.)

H sadaļa
Kapitāla daļu atsavināšana

(Sadaļas nosaukums 10.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2014.)

I nodaļa
Valstij un pašvaldībai piederošo kapitāla daļu pārdošana

118.pants. Lēmums par kapitāla daļu pārdošanu

(1) Rīkojumu par valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanu izdod Ministru kabinets.

(2) Lēmumu par pašvaldībai piederošo kapitāla daļu pārdošanu pieņem attiecīgās pašvaldības dome.

119.pants. Kapitāla daļu pārdevējs

(1) Valsts kapitāla daļu pārdošanu veic institūcija, kas pārdod valsts kapitāla daļas.

(2) Pašvaldības kapitāla daļu pārdošanu veic pašvaldība vai tās pilnvarota institūcija.

120.pants. Kapitāla daļu pārdošanas vērtība

Valsts un pašvaldību kapitāla daļas pārdod atbilstoši to tirgus vērtībai, ko noteicis neatkarīgs sertificēts vērtētājs saskaņā ar Latvijā atzītiem vērtēšanas standartiem.

121.pants. Kapitāla daļu pārdošanas kārtība publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā

(1) Pārdevējs piedāvā publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem), kuriem ir pirmpirkuma tiesības, nopirkt valstij vai pašvaldībai piederošās kapitāla daļas statūtos paredzētajā kārtībā.

(2) Piedāvājot kapitāla daļas pārdošanai, pārdevējs nosaka:

1) kapitāla daļas pārdošanas cenu;

2) samaksas termiņu;

3) samaksas kārtību.

(3) Nenopirktās kapitāla daļas pārdevējs pārdod atklātā izsolē saskaņā ar izsoles noteikumiem, ko apstiprina pārdevējs.

(4) Kapitāla daļu izsoles noteikumiem jābūt publiski pieejamiem vismaz vienu mēnesi pirms datuma, kad personai jāpiesakās uz kapitāla daļu pirkšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

122.pants. Kapitāla daļu pārdošanas nosacījumi

(1) Ministru kabinets var noteikt valsts kapitālsabiedrībā valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanas nosacījumus vai mainīt tos līdz šo kapitāla daļu pārdošanas noteikumu apstiprināšanai.

(2) Pašvaldības dome var noteikt pašvaldības kapitālsabiedrībā pašvaldībai piederošo kapitāla daļu pārdošanas nosacījumus vai mainīt tos līdz šo kapitāla daļu pārdošanas noteikumu apstiprināšanai.

(3) Kapitālsabiedrības darbiniekiem pārdodamās kapitāla daļas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no kapitālsabiedrības pamatkapitāla.

(4) Pārdodot valsts vai pašvaldības kapitāla daļas šajā likumā noteiktajā kārtībā, par maksāšanas līdzekli izmantojami euro.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

123.pants. Kapitāla daļu pārdošanas kārtība

(1) Valsts kapitāla daļu pārdošana notiek saskaņā ar pārdošanas noteikumiem, kurus izstrādā un apstiprina pārdevējs.

(2) Pašvaldības kapitāla daļu pārdošana notiek saskaņā ar pārdošanas noteikumiem, kurus apstiprina pašvaldības dome.

124.pants. Publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības reģistrācija komercreģistrā

(1) Ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc tam, kad valsts vai pašvaldību kapitāla daļu pircēji iegūst īpašuma tiesības vismaz uz 25 procentiem no kapitālsabiedrības kapitāla daļām, pārdevējs vai tā uzdevumā kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku (akcionāru) sapulci, kura:

1) apstiprina publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības statūtus;

2) ievēlē kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas;

3) izlemj citus jautājumus, kas noteikti šajā likumā un Komerclikumā.

(2) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība no dienas, kad tās statūtu grozījumi reģistrēti komercreģistrā, zaudē valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības statusu un turpmāk darbojas atbilstoši Komerclikumam.

(3) Iesniedzot pieteikumu komercreģistram, tam pievieno apstiprinātus valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu pārdošanas noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

125.pants. Valsts kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi

(1) Valsts kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus, izņemot atlīdzību, kas paredzēta valsts kapitāla daļu pārdošanu veicošajai institūcijai, ieskaita valsts budžetā.

(2) Valsts kapitāla daļu pārdošanu veicošajai institūcijai paredzētās atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

126.pants. Pašvaldības kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi

(1) Pašvaldības kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaita pašvaldības budžetā.

(2) Ja pašvaldības kapitāla daļu pārdošanu veic pašvaldības pilnvarota institūcija, pašvaldības dome nosaka šai institūcijai paredzētās atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību.

II nodaļa
Citi valsts vai pašvaldību kapitāla daļu pārdošanas gadījumi

127.pants. Bezmantinieka kapitāla daļas

(Izslēgts ar 06.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2013.)

128.pants. Valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošana

(1) Valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās kapitāla daļas, kuru turētājs ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pārdod atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kuros reglamentēti pārdošanas nosacījumi un kārtība.

(2) Valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošana notiek saskaņā ar attiecīgās kapitālsabiedrības statūtiem.

(3) Valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošanu veic Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

(4) Valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā.

129.pants. Nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas rezultātā izveidojušos kapitāla daļu pārdošana

(1) Rīkojumu par to kapitāla daļu pārdošanu, kas izveidojušās, aizstājot sabiedrības nodokļu maksājumu parādus valsts vai pašvaldības budžetam ar kapitāla daļām (kapitalizācijas rezultātā izveidojušās kapitāla daļas), izdod Ministru kabinets.

(2) Valstij publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā piederošo kapitalizācijas rezultātā izveidojušos kapitāla daļu pārdošanu veic institūcija, kas atsavina valsts kapitāla daļas (turpmāk šajā nodaļā — pārdevējs).

(3) Kapitalizācijas rezultātā izveidojušās kapitāla daļas pārdod Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Piedāvājot kapitāla daļas pārdošanai, pārdevējs nosaka kapitāla daļu pārdošanas cenu, samaksas termiņu, samaksas kārtību un citus attiecīgo kapitāla daļu pārdošanai nepieciešamos nosacījumus.

(5) Kapitāla daļu pārdošanas cenu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas regulē nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas kārtību (turpmāk — kapitalizācijas noteikumi).

(6) Nenopirktās kapitāla daļas pārdevējs pārdod atklātā izsolē saskaņā ar izsoles noteikumiem, ko apstiprina pārdevējs.

(7) Kapitāla daļu izsoles noteikumiem jābūt publiski pieejamiem vismaz vienu mēnesi pirms datuma, kad personai jāpiesakās uz kapitāla daļu pirkšanu.

(8) Kārtību, kādā valsts kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi valsts budžetā un pašvaldību budžetos, reglamentē kapitalizācijas noteikumi.

(9) Atlīdzību valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošajai institūcijai par kapitalizācijas rezultātā izveidojušos kapitāla daļu pārdošanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi atbilstoši kapitālsabiedrības un atsavināmās valsts kapitāla daļas lielumu raksturojošiem kritērijiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.06.2005. un 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

III nodaļa
Valstij un pašvaldībai piederošo kapitāla daļu ieguldīšana

(Nodaļa 10.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2014.)

129.1 pants. Lēmums par kapitāla daļu ieguldīšanu

(1) Rīkojumu par valstij piederošo kapitāla daļu ieguldīšanu izdod Ministru kabinets.

(2) Lēmumu par pašvaldībai piederošo kapitāla daļu ieguldīšanu pieņem attiecīgās pašvaldības dome.

(3) Valsts kapitāla daļas var ieguldīt valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā.

(4) Pašvaldības kapitāla daļas var ieguldīt pašvaldības kapitālsabiedrības pamatkapitālā.

129.2 pants. Lēmuma par kapitāla daļu ieguldīšanu publicēšana un tā īstenošana

(1) Kapitāla daļu turētājs lēmumu par kapitāla daļu ieguldīšanu publicē nedēļas laikā vismaz savā mājaslapā internetā.

(2) Lēmumu par kapitāla daļu ieguldīšanu īsteno kapitāla daļu turētājs.

I sadaļa
Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības
kļūšana par publiski privāto kapitālsabiedrību vai privāto kapitālsabiedrību

(Sadaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi kapitālsabiedrības
kļūšanai par publiski privātu kapitālsabiedrību vai privātu kapitālsabiedrību

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

130.pants. Tiesiskais regulējums

Kārtību, kādā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, nepārdodot kapitāla daļas, kļūst par publiski privāto kapitālsabiedrību vai privāto kapitālsabiedrību (turpmāk šajā sadaļā — privātā kapitālsabiedrība), regulē Komerclikums, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.08.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

131.pants. Piesaistes veidi

Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, nepārdodot kapitāla daļas, var kļūt par privāto kapitālsabiedrību:

1) palielinot kapitālsabiedrības pamatkapitālu ar īpašu mērķi (132.pants);

2) reorganizējot kapitālsabiedrību (133.pants);

3) nododot valsts vai pašvaldību kapitāla daļas bez atlīdzības attiecīgi valstij vai pašvaldībai (5. un 6.pants).

(20.08.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

132.pants. Kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas īpašais mērķis

(1) Kapitālsabiedrības pamatkapitālu drīkst palielināt tikai šādiem mērķiem:

1) kapitālsabiedrības parādu aizstāšanai ar tās kapitāla daļām (turpmāk šajā sadaļā — parādu kapitalizācija);

2) konkrētas mantas iegūšanai no privātpersonas, apmaksājot kapitāla daļas ar mantisko ieguldījumu (turpmāk šajā sadaļā — mantas iegūšana);

3) privātā kapitāla piesaistei, apmaksājot kapitāla daļas ar naudu (turpmāk šajā sadaļā — privātā kapitāla piesaiste).

(2) Akciju sabiedrības pamatkapitālu drīkst palielināt arī ar mērķi apmainīt konvertējamās obligācijas pret akcijām.

133.pants. Kapitālsabiedrības reorganizācijas veidi

Reorganizācijas ceļā kapitālsabiedrība var kļūt par privāto kapitālsabiedrību:

1) pievienojot kapitālsabiedrību (turpmāk šajā sadaļā — kapitālsabiedrības pievienošana);

2) pievienojoties kapitālsabiedrībai (turpmāk šajā sadaļā — pievienošanās kapitālsabiedrībai);

3) saplūstot ar kapitālsabiedrību (turpmāk šajā sadaļā — saplūšana ar kapitālsabiedrību);

4) sadalot kapitālsabiedrību, ja iegūstošā kapitālsabiedrība jau ir privātā kapitālsabiedrība (turpmāk šajā sadaļā — pievienošanās privātajai kapitālsabiedrībai sadalīšanas rezultātā).

(20.08.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

134.pants. Pamatkapitāla palielināšanas nosacījumi

(1) Ja kapitālsabiedrības pamatkapitāls tiek palielināts, lai tā kļūtu par privāto kapitālsabiedrību, jaunās kapitāla daļas tiek izmantotas tikai īpašam mērķim.

(2) Kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādāms pamatkapitāla palielināšanas īpašais mērķis.

(3) Šādos gadījumos pamatkapitāla palielinājums nedrīkst pārsniegt īpašam mērķim nepieciešamo summu.

135.pants. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumu apstiprināšana

Pamatkapitāla palielināšanas noteikumus apstiprina kapitāla daļu turētājs.

136.pants. Darbības, kas veicamas, palielinot pamatkapitālu īpašam mērķim

Kapitālsabiedrības darbības, kas veicamas, palielinot pamatkapitālu īpašam mērķim un reorganizējot kapitālsabiedrību, organizē kapitāla daļu turētājs.

II nodaļa
Parādu kapitalizācija

137.pants. Lēmums par parādu kapitalizāciju

(1) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par parādu kapitalizāciju valsts kapitālsabiedrībā.

(2) Pašvaldības dome pieņem lēmumu par parādu kapitalizāciju pašvaldības kapitālsabiedrībā.

(3) Ministru kabinets un pašvaldība var noteikt tos parādus, kuri tiek kapitalizēti.

138.pants. Parādu kapitalizācijas nosacījumi

Izdodot rīkojumu vai pieņemot lēmumu, Ministru kabinets un pašvaldības dome var noteikt parādu kapitalizācijas nosacījumus.

139.pants. Parādu kapitalizācijas kārtība

(1) Parādu kapitalizācija notiek saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, ievērojot šā likuma nosacījumus.

(2) Kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumos papildus norādāms termiņš, kad tiks sasaukta tās privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce, kura izveidosies parādu kapitalizācijas rezultātā.

(3) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem pievienojams kapitālsabiedrības statūtu grozījumu teksts un tās privātās kapitālsabiedrības statūtu projekts, kura izveidosies parādu kapitalizācijas rezultātā.

(4) Kapitālsabiedrības valde pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā termiņā sasauc tās privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulci, kura izveidosies parādu kapitalizācijas rezultātā. Sapulce apstiprina privātās kapitālsabiedrības statūtus, ievēlē pārraudzības institūciju, izpildinstitūciju un veic citas likumā paredzētās darbības. Privātās kapitālsabiedrības statūti apstiprināmi ar ne mazāk kā trim ceturtdaļām no klātesošo balsu skaita, un uz šādu sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi, kas reglamentē attiecīgā veida kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu un norisi.

(5) Pēc tam, kad dalībnieku (akcionāru) sapulce apstiprinājusi privātās kapitālsabiedrības statūtus, jaunie dalībnieki (akcionāri) ierakstāmi dalībnieku (akcionāru) reģistrā.

(6) Papildus Komerclikumā (202. un 261.pants) minētajiem dokumentiem, kas iesniedzami komercreģistra iestādei pamatkapitāla palielināšanas gadījumā, kapitālsabiedrība iesniedz arī šā likuma 137.pantā minēto Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības domes lēmumu.

III nodaļa
Mantas iegūšana

140.pants. Lēmums par mantas iegūšanu

(1) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par mantas iegūšanu valsts kapitālsabiedrības īpašumā.

(2) Pašvaldības dome pieņem lēmumu par mantas iegūšanu pašvaldības kapitālsabiedrības īpašumā.

141.pants. Mantas iegūšanas nosacījumi

Izdodot rīkojumu vai pieņemot lēmumu, Ministru kabinets un pašvaldības dome var noteikt mantas iegūšanas nosacījumus.

142.pants. Mantas iegūšanas kārtība

(1) Mantas iegūšana notiek saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, ievērojot šā likuma nosacījumus.

(2) Kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumos papildus norādāms termiņš, kad tiks sasaukta tās privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce, kura izveidosies mantas iegūšanas rezultātā.

(3) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem pievienojams kapitālsabiedrības statūtu grozījumu teksts un tās privātās kapitālsabiedrības statūtu projekts, kura izveidosies mantas iegūšanas rezultātā.

(4) Kapitālsabiedrības valde pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā termiņā sasauc tās privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulci, kura izveidosies mantas iegūšanas rezultātā. Sapulce apstiprina privātās kapitālsabiedrības statūtus, ievēlē pārraudzības institūciju, izpildinstitūciju un veic citas likumā paredzētās darbības. Privātās kapitālsabiedrības statūti apstiprināmi ar ne mazāk kā trim ceturtdaļām no klātesošo balsu skaita, un uz šādu sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi, kas reglamentē attiecīgā veida kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu un norisi.

(5) Pēc tam, kad privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce apstiprinājusi privātās kapitālsabiedrības statūtus, jaunie dalībnieki (akcionāri) ierakstāmi dalībnieku (akcionāru) reģistrā.

(6) Papildus Komerclikumā (202. un 261.pants) minētajiem dokumentiem, kas iesniedzami komercreģistra iestādei pamatkapitāla palielināšanas gadījumā, kapitālsabiedrība iesniedz arī šā likuma 140.pantā minēto Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības domes lēmumu.

IV nodaļa
Privātā kapitāla piesaiste

143.pants. Lēmums par privātā kapitāla piesaisti

(1) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par privātā kapitāla piesaisti valsts kapitālsabiedrībai.

(2) Pašvaldības dome pieņem lēmumu par privātā kapitāla piesaisti pašvaldības kapitālsabiedrībai.

144.pants. Privātā kapitāla piesaistes nosacījumi

Izdodot rīkojumu vai pieņemot lēmumu, Ministru kabinets un pašvaldības dome var noteikt privātā kapitāla piesaistes nosacījumus.

145.pants. Privātā kapitāla piesaistes kārtība

(1) Privātā kapitāla piesaiste notiek saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, ievērojot šā likuma nosacījumus.

(2) Kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumos papildus norādāms termiņš, kad tiks sasaukta tās privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce, kura izveidosies privātā kapitāla piesaistes rezultātā.

(3) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem pievienojams kapitālsabiedrības statūtu grozījumu teksts un tās privātās kapitālsabiedrības statūtu projekts, kura izveidosies privātā kapitāla piesaistes rezultātā.

(4) Kapitālsabiedrības valde pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā termiņā sasauc tās privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulci, kura izveidosies privātā kapitāla piesaistes rezultātā. Sapulce apstiprina privātās kapitālsabiedrības statūtus, ievēlē pārraudzības institūciju, izpildinstitūciju un veic citas likumā paredzētās darbības. Privātās kapitālsabiedrības statūti apstiprināmi ar ne mazāk kā trim ceturtdaļām no klātesošo balsu skaita, un uz šādu sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi, kas reglamentē attiecīgā veida kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu un norisi.

(5) Pēc tam, kad privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce apstiprinājusi privātās kapitālsabiedrības statūtus, jaunie dalībnieki (akcionāri) ierakstāmi dalībnieku (akcionāru) reģistrā.

(6) Papildus Komerclikumā (202. un 261.pants) minētajiem dokumentiem, kas iesniedzami komercreģistra iestādei pamatkapitāla palielināšanas gadījumā, kapitālsabiedrība iesniedz arī šā likuma 143.pantā minēto Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības domes lēmumu.

V nodaļa
Konvertējamās obligācijas

146.pants. Lēmums par konvertējamo obligāciju emisiju

(1) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par konvertējamo obligāciju emisiju valsts akciju sabiedrībā.

(2) Pašvaldības dome pieņem lēmumu par konvertējamo obligāciju emisiju pašvaldības akciju sabiedrībā.

147.pants. Konvertējamo obligāciju emisijas nosacījumi

(1) Izdodot rīkojumu vai pieņemot lēmumu par konvertējamo obligāciju emisiju, Ministru kabinets un pašvaldības dome nosaka:

1) emitējamo obligāciju skaitu, vienas obligācijas nominālvērtību un kopējo nominālvērtību summu;

2) obligācijas cenu;

3) obligāciju konversijas termiņu;

4) procentus, ko sabiedrība apņemas maksāt obligacionāram.

(2) Ministru kabinets un pašvaldības dome var paredzēt arī citus konvertējamo obligāciju emisijas nosacījumus.

148.pants. Konvertējamo obligāciju emisijas kārtība

(1) Konvertējamo obligāciju emisija notiek saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, ievērojot šā likuma nosacījumus.

(2) Konvertējamo obligāciju emisijas noteikumus apstiprina kapitāla daļu turētājs.

(3) Pirms obligāciju izlaišanas akcionāru sapulce sabiedrības statūtos izdara grozījumus, kas saistīti ar konvertējamo obligāciju emisiju. Statūtos nosaka:

1) obligacionāru tiesības iepazīties ar sabiedrības dokumentiem;

2) obligacionāru piedalīšanos akcionāru sapulcē;

3) obligacionāru informēšanu par šajā likumā noteiktajiem kapitāla daļu turētāja lēmumiem.

(4) Sabiedrības darbības, kas jāveic, lai realizētu izlaistās konvertējamās obligācijas, organizē kapitāla daļu turētājs.

149.pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1) Pirms obligāciju konversijas termiņa beigām kapitāla daļu turētājs pieņem lēmumu par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, emitējot akcijas apmaiņai pret konvertējamām akcijām.

(2) Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumos papildus norādāms termiņš, kad tiks sasaukta tās privātās sabiedrības akcionāru sapulce, kura izveidosies, apmainot konvertējamās obligācijas pret sabiedrības akcijām.

(3) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem pievienojams sabiedrības statūtu grozījumu teksts un privātās sabiedrības statūtu projekts.

(4) Sabiedrības valde pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā termiņā sasauc akcionāru sapulci, kas apstiprina privātās sabiedrības statūtus, ievēlē pārraudzības institūciju, izpildinstitūciju un veic citas likumā paredzētās darbības. Privātās sabiedrības statūti apstiprināmi ar ne mazāk kā trim ceturtdaļām no klātesošo balsu skaita, un uz šādu sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi, kas regulē attiecīgā veida sabiedrības akcionāru sapulci.

(5) Pēc tam, kad privātās sabiedrības akcionāru sapulce apstiprinājusi privātās sabiedrības statūtus, jaunie akcionāri ierakstāmi akcionāru reģistrā.

V1 nodaļa
Valdes un padomes veidošana publiski privātajā kapitālsabiedrībā

(Nodaļa 20.08.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

149.1 pants. Publiski privātās kapitālsabiedrības pārvalde

(1) Publiski privātajā kapitālsabiedrībā netiek veidota padome.

(2) Publiski privātās kapitālsabiedrības akcionāru sapulce pilda padomes uzdevumus atbilstoši Komerclikuma 292.panta pirmajai daļai.

(3) Publiski privātās kapitālsabiedrības valdei ir jāsaņem akcionāru sapulces piekrišana Komerclikuma 294.panta pirmajā daļā noteikto jautājumu izlemšanai.

149.2 pants. Publiski privātās kapitālsabiedrības valde

(1) Publiski privātās kapitālsabiedrības valdes locekļu skaitu un atlīdzību nosaka šā likuma 61., 94. un 96.pantā paredzētajā kārtībā un apmērā.

(2) Valdes loceklis vienlaicīgi var būt par padomes vai valdes locekli ne vairāk kā divās publiski privātajās, privātajās, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās.

(3) Ja publiski privātās kapitālsabiedrības valdes loceklis tiek atsaukts no amata pirms termiņa beigām un darba līgumā vai jebkurā citā ar viņu noslēgtā civiltiesiskā līgumā ir paredzēts atlaišanas pabalsts vai jebkāda cita veida kompensācija, viņam ir tiesības saņemt atlaišanas pabalstu ne vairāk kā divu mēnešalgu apmērā. Atlaišanas pabalstu neizmaksā, ja valdes loceklis atsaukts rupjas pilnvaru pārkāpšanas, pienākumu neizpildes vai nepienācīgas izpildes gadījumā, kā arī gadījumā, ja nodarīts kaitējums kapitālsabiedrības interesēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

149.3 pants. Atlīdzības ierobežojumi publiski privātajā kapitālsabiedrībā

Dalībnieku (akcionāru) sapulce saskaņo atbilstoši darba tiesiskās attiecības regulējošiem tiesību aktiem valdes izstrādātos publiski privātās kapitālsabiedrības darbinieku atlīdzības noteikšanas svarīgākos nosacījumus pabalstu un kompensāciju izmaksai, izdevumu segšanai, prēmēšanai un citādai materiālajai stimulēšanai, mēnešalgu (darba algu) maksimālos apmērus, kā arī citus ierobežojošos nosacījumus.

(17.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

VI nodaļa
Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības
reorganizācija par privāto kapitālsabiedrību

(Nodaļa 20.08.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

150.pants. Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizācijā iesaistītās kapitālsabiedrības

(1) Reorganizācijas procesā var iesaistīt tikai sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības.

(2) Pievienošanas procesā iegūstošā sabiedrība ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, bet pievienojamā sabiedrība ir kapitālsabiedrība, kura tiek pievienota.

(3) Pievienošanās procesā pievienojamā sabiedrība ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, bet iegūstošā sabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurai pievienojas.

(4) Saplūšanas procesā pievienojamās sabiedrības ir valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības vai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības un privātā kapitālsabiedrība, bet iegūstošā sabiedrība ir jaundibināmā kapitālsabiedrība.

(5) Pievienošanās privātajai sabiedrībai sadalīšanas rezultātā ir process, kurā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir sadalāmā sabiedrība un sadalītā sabiedrība ir pievienojamā sabiedrība, bet iegūstošā sabiedrība ir privātā kapitālsabiedrība.

151.pants. Lēmums par reorganizācijas uzsākšanu

(1) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kuru kapitālsabiedrību var pievienot valsts kapitālsabiedrībai.

(2) Pašvaldības dome pieņem lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju, nosakot, kuru kapitālsabiedrību var pievienot pašvaldības kapitālsabiedrībai.

(3) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kurai kapitālsabiedrībai var pievienot valsts kapitālsabiedrību.

(4) Pašvaldības dome pieņem lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju, nosakot, kurai kapitālsabiedrībai var pievienot pašvaldības kapitālsabiedrību.

(5) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, ar kuru kapitālsabiedrību saplūdīs valsts kapitālsabiedrība.

(6) Pašvaldības dome pieņem lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju, nosakot, ar kuru kapitālsabiedrību saplūdīs pašvaldības kapitālsabiedrība.

(7) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts sabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kurai kapitālsabiedrībai var pievienot valsts kapitālsabiedrību tās sadalīšanas rezultātā.

(8) Pašvaldības dome pieņem lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju, nosakot, kurai kapitālsabiedrībai var pievienot pašvaldības kapitālsabiedrību tās sadalīšanas rezultātā.

152.pants. Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizācijas nosacījumi

Ministru kabinets un pašvaldības dome ir tiesīgi noteikt reorganizācijas nosacījumus. Ja, reorganizējot valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību, izveidojas privāta kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder vairākām pašvaldībām vai valstij un pašvaldībai vai vairākām pašvaldībām, par reorganizācijas nosacījumiem kapitālsabiedrību dibinātāji vienojas pirms lēmuma pieņemšanas par reorganizācijas uzsākšanu.

153.pants. Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizācijas kārtība

(1) Reorganizācija notiek saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, ievērojot šā likuma noteikumus.

(2) Reorganizācijas līgumā papildus norādāms termiņš, kad sasaucama privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce. Ja valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība tiek reorganizēta pievienošanās vai saplūšanas rezultātā vai pievienojot to kapitālsabiedrībai sadalīšanās rezultātā, reorganizācijas līgumā papildus norādāmi valsts vai pašvaldības kapitāla daļas turētāja pārstāvji privātās kapitālsabiedrības valdē un padomē (ja tāda ir).

(3) Reorganizācijas līguma projektam pievienojams privātās kapitālsabied­rības statūtu grozījumu projekts un pilns statūtu teksts ar grozījumiem.

(4) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība var nesagatavot reorganizācijas prospektu.

(5) Komerclikumā paredzēto lēmumu par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju (343.pants) pieņem un reorganizācijas līgumu paraksta kapitāla daļu turētājs.

(6) Valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumu par reorganizāciju tiesā nevar apstrīdēt Komerclikuma 346.panta pirmajā daļā minētās personas.

(7) Kapitālsabiedrības valde reorganizācijas līgumā noteiktajā termiņā sasauc tās privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulci, kura izveidosies reorganizācijas rezultātā. Sapulce apstiprina privātās kapitālsabiedrības statūtus, ievēlē pārraudzības institūciju un izpildinstitūciju un veic citas likumā paredzētās darbības. Privātās kapitālsabiedrības statūti apstiprināmi ar ne mazāk kā trim ceturtdaļām no klātesošo balsu skaita, un uz šādu sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi, kas reglamentē attiecīgā veida kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu un norisi. Dalībnieku (akcionāru) sapulces protokolā norādāmi tie dalībnieki (akcionāri), kuri balsojuši pret statūtu apstiprināšanu.

(8) Papildus Komerclikumā minētajiem dokumentiem, kas iesniedzami komercreģistra iestādei, lai tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju, kapitālsabiedrība iesniedz arī šā likuma 151.pantā minēto Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības domes (padomes) lēmumu.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma A sadaļas 2.-4.nodaļas un B sadaļas normas regulē arī valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi valsts un pašvaldību statūtsabiedrībās un privātajās statūtsabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu. Šā likuma 47.panta otrās daļas un 75.panta otrās daļas normas nosaka arī dalībnieku sapulces vai akcionāru sapulces funkciju veicējus valsts un pašvaldību statūtsabiedrībās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 26.07.2005.)

2. Šā likuma H sadaļas normas regulē arī kapitāla daļu pārdošanu valsts un pašvaldību statūtsabiedrībās un privātajās statūtsabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu.

3. Līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi citos normatīvajos aktos, tajos lietotie termini Komerclikuma izpratnē saprotami atbilstoši Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 4.pantā noteiktajam.

4. Sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinets izdod rīkojumu vai pašvaldība pieņem lēmumu par kapitāla daļu turētāja iecelšanu atbilstoši šā likuma prasībām, ja valsts vai pašvaldības kapitāla daļa izveidojusies pirms šā likuma spēkā stāšanās un tās turētājs neatbilst šā likuma 10. un 11.pantā noteiktajam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2009. Vārdu “pašvaldības dome (padome)” aizstāšana ar vārdiem “pašvaldība” stājas spēkā 01.07.2009. Sk. Pārejas noteikumus.)

5. Šajā likumā paredzētās valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošās institūcijas funkcijas pilda valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" līdz brīdim, kad Ministru kabinets pieņems lēmumu par valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošo institūciju un valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu būs nodevusi tai šīs funkcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

6. Valsts un pašvaldību kapitāla daļu atsavināšana privatizācijai nodotās privātās statūtsabiedrībās notiek saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" un atbilstoši tam izdotajiem tiesību aktiem.

7. Šo pārejas noteikumu 6.punkta nosacījumi attiecas arī uz gadījumu, kad privātā statūtsabiedrība ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu ir ierakstīta komercreģistrā kā kapitālsabiedrība.

8. Kapitāla daļu atsavināšana privatizācijai nodotās valsts un pašvaldību statūtsabiedrībās notiek saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" un atbilstoši tam izdotajiem tiesību aktiem, ievērojot Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma nosacījumus.

9. Šo pārejas noteikumu 8.punkta nosacījumi attiecas arī uz gadījumu, kad valsts vai pašvaldības statūtsabiedrība ir ierakstīta komercreģistrā kā kapitālsabiedrība.

10. (Izslēgts ar 30.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 26.07.2005.)

11. Ja valsts vai pašvaldības statūtsabiedrība vai kapitālsabiedrība ir izveidojusies privatizācijas rezultātā, šīs statūtsabiedrības vai kapitālsabiedrības kapitāla daļu atsavināšana notiek saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", ievērojot Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma nosacījumus.

11.1 Ja valsts kapitālsabiedrības kapitāla daļas ir nodotas atsavināšanai vai privatizācijai un normatīvie akti paredz, ka atsavināšanas vai privatizācijas procesā noteikts kapitāla daļu (akciju) daudzums nododams valsts pensiju speciālajam budžetam, tad šo kapitāla daļu turētājs ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, bet pārējo vēl neatsavināto vai neprivatizēto valsts kapitāla daļu turētājs ir valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošā institūcija.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

12. Ministru kabinets izstrādā un līdz 2002.gada 31.decembrim publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību tipveida statūtus.

13. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 1997, 3., 22.nr.; 1998, 15.nr.; 2001, 1.nr.).

14. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras līdz 2004.gada 25.novembrim ierakstītas komercreģistrā ar firmā attiecīgi ietvertu vārdu "valsts" vai "pašvaldība" un kurām saskaņā ar šā likuma 23.1 pantu nav deleģējuma veikt valsts pārvaldes uzdevumu, ne vēlāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim jāizdara attiecīgi grozījumi kapitālsabiedrības statūtos, izslēdzot no kapitālsabiedrības firmas vārdu "valsts" vai "pašvaldība".

(04.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.11.2004.)

15. Līdz 2005.gada 31.decembrim Ministru kabinets var izdot rīkojumu par valsts kultūras institūcijas, kura darbojas kā valsts pārvaldes iestāde, pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrību.

(30.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.07.2005.)

16. Pārveidojamās valsts kultūras institūcijas manta pāriet attiecīgajai valsts kapitālsabiedrībai. Valsts kapitālsabiedrība ir pārveidojamās kultūras institūcijas tiesību un saistību pārņēmēja.

(30.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.07.2005.)

17. Rīkojumā par valsts kultūras institūcijas pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrību Ministru kabinets nosaka šā likuma 24.panta otrajā daļā minētos jautājumus un apstiprina to nekustamā īpašuma sarakstu, kurš tiks ieguldīts valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā.

(30.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.07.2005.)

18. Valsts kultūras institūcijas pārējās mantas sastāvu, kurš tiks ieguldīts valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā, apstiprina Kultūras ministrija.

(30.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.07.2005.)

19. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (amatalgu, pabalstus u.c.) kapitāla daļu turētāja pārstāvim, atbildīgajam darbiniekam, valdes un padomes loceklim 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

20. Pašvaldības kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder rajona pašvaldībai, kļūst par privātu kapitālsabiedrību šādos gadījumos:

1) ja Rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā rajona padome vienojusies vai lēmusi rajona pašvaldībai piederošās kapitāla daļas nodot bez atlīdzības vairākām vietējām pašvaldībām;

2) ja Rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma 7.pantā noteiktajos gadījumos Ministru kabinets lemj par rajona pašvaldībai piederošās kapitāla daļas nodošanu bez atlīdzības vairākām vietējām pašvaldībām.

(29.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.03.2009.)

21. Šā likuma 14.panta otrās, ceturtās un sestās daļas jaunā redakcija, nosacījums par septītās daļas izslēgšanu, kā arī grozījums, ar kuru visā likumā tiek izslēgts vārds “(padome)”, un grozījums pārejas noteikumu 4.punktā par vārdu “pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu” aizstāšanu ar vārdiem “pašvaldība pieņem lēmumu” stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(29.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.03.2009.)

22. Persona, kura ir padomes vai valdes loceklis vairāk nekā divās privātajās, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās, ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.maijam veic nepieciešamās darbības, lai izpildītu šā likuma 61.panta piektās daļas, 89.panta trešās daļas vai 94.panta otrās daļas prasības. Ja privātās, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības pārvaldes institūcija pēc 2009.gada 1.maija konstatē, ka tās valdes vai padomes loceklis pārkāpj šā likuma 61.panta piektajā daļā, 89.panta trešajā daļā vai 94.panta otrajā daļā noteiktos ierobežojumus (par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļa amatu savienošanu), pārvaldes institūcija ne vēlāk kā līdz 2009.gada 15.maijam izdara attiecīgus grozījumus kapitālsabiedrības pamatdokumentos.

(12.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2009.)

23. Ja valsts vai pašvaldības sabiedrībā ar ierobežotu atbildību līdz 2009.gada 1.aprīlim ir izveidota padome, attiecīgā sabiedrības pārvaldes institūcija ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.maijam atbilstoši šā likuma 47.panta trešās daļas prasībām (par to, ka valsts un pašvaldību sabiedrībās ar ierobežotu atbildību netiek veidota padome) izdara grozījumus sabiedrības statūtos.

(12.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2009.)

24. Šā likuma 61.panta sestās daļas, 89.panta ceturtās daļas un 94.panta trešās daļas prasības (attiecībā uz valodu, darba pieredzi, izglītību un kvalifikāciju) piemērojamas tiem valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem, kuri iecelti šajā amatā pēc 2009.gada 1.aprīļa.

(12.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2009.)

25. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 14.panta sestajā daļā minētos noteikumus, kuros reglamentē pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzības noteikšanas kārtību.

(12.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2009.)

26. Valsts vai pašvaldības akciju sabiedrība, kura neatbilst šā likuma 89.panta pirmās daļas kritērijiem, ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.maijam izdara attiecīgus grozījumus sabiedrības statūtos un nosaka, ka attiecīgajā sabiedrībā netiek veidota padome.

(12.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2009.)

27. Ja valsts vai pašvaldības akciju sabiedrība atbilst šā likuma 89.panta pirmās daļas kritērijiem, bet sabiedrības padomē ir vairāk nekā trīs padomes locekļi, attiecīgā sabiedrības pārvaldes institūcija ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.maijam atbilstoši šā likuma 89.panta 1.2 daļas prasībām izdara grozījumus sabiedrības statūtos un saskaņā ar likuma prasībām ieceļ sabiedrības padomes locekļus.

(12.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2009.)

28. Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības valdes locekļiem, kuri par tādiem iecelti līdz 2009.gada 1.aprīlim, atbilstoši šā likuma 61.panta trešās vai 96.panta otrās daļas prasībām noteiktā atlīdzība tiek aprēķināta un izmaksāta, sākot ar 2009.gada 1.maiju.

(12.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2009.)

29. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.maijam izdod noteikumus, kuros reglamentē:

1) šā likuma 61.panta trešajā daļā un 96.panta otrajā daļā minētos valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību lielumu raksturojošos kritērijus un atbilstoši sabiedrības lielumam atlīdzības noteikšanai piemērojamo maksimālo koeficientu;

2) šā likuma 89.panta 1.1 daļā minētā sabiedrības apgrozījuma, bilances kopsummas un darbinieku skaita noteikšanas kārtību.

(12.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2009.)

30. Ja kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai pieder visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas, līdz 2009.gada 1.jūlijam ir izveidota padome, attiecīgā sabiedrības pārvaldes institūcija ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.septembrim atbilstoši šā likuma 7.1 panta pirmās un otrās daļas prasībām (par to, ka akciju sabiedrībās, kurās valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībai pieder visas balsstiesīgās akcijas, netiek veidota padome) izdara grozījumus sabiedrības statūtos.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

31. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības līdz 2009.gada 1.jūlijam nodrošina to, ka kapitālsabiedrībās, kurās tās ir ieguvušas visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas, valdes un padomes locekļiem, kas iecelti līdz 2009.gada 1.jūnijam, atbilstoši šā likuma 7.1 panta trešās daļas 1. un 5.punkta prasībām noteiktā atlīdzība tiek aprēķināta un izmaksāta, sākot ar 2009.gada 1.jūliju.

(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2009.)

32. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības šā likuma 7.1 panta trešās daļas 3.punkta prasības (attiecībā uz valodu, darba pieredzi, izglītību un kvalifikāciju) piemēro tiem kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem, kuri iecelti šajā amatā pēc 2009.gada 1.jūnija.

(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2009.)

33. Valsts un pašvaldību akciju sabiedrību padomju locekļi uzskatāmi par atsauktiem no padomes ar 2009.gada 1.jūliju.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

34. Attiecīgā valsts un pašvaldības akciju sabiedrības pārvaldes institūcija ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.augustam atbilstoši šā likuma 75.panta trešās daļas prasībām (par to, ka valsts un pašvaldību akciju sabiedrībās netiek veidota padome) izdara grozījumus akciju sabiedrības statūtos.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

35. Dividendēs izmaksājamo peļņas daļu valsts kapitālsabiedrībās par 2008. pārskata gadu aprēķina un nosaka ne mazāk kā 80 procentu apmērā no tīrās peļņas, ja likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” nenosaka citu apmēru.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

36. Lai pieņemtu lēmumu par papildu dividenžu izmaksu (šo pārejas noteikumu 35.punkts), dalībnieku (akcionāru) sapulci sasauc līdz 2009.gada 15.jūlijam un lēmumu pieņem ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.augustam. Paziņojumam par dalībnieku (akcionāru) sapulci pievieno valdes priekšlikumu par peļņas izlietošanu un dalībnieku (akcionāru) sapulcē apstiprināto gada pārskatu. Priekšlikumā norāda dalībnieku (akcionāru) sapulcē apstiprinātās 2008.gada tīrās peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un peļņas izlietošanu citiem mērķiem.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

37. Ministru kabinets un pašvaldības izvērtē un līdz 2010.gada 1.janvārim pieņem lēmumu par to, vai valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības līdzdalība citās kapitālsabiedrībās ir nepieciešama, ja attiecīgā valsts un pašvaldības kapitālsabiedrība līdzdalību ir ieguvusi līdz 2009.gada 30.jūnijam.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

38. Publiski privātās kapitālsabiedrības valdes locekļiem, kuri par tādiem iecelti līdz 2009.gada 1.septembrim, atbilstoši šā likuma 149.2 panta pirmās daļas prasībām noteiktā atlīdzība tiek aprēķināta un izmaksāta, sākot ar 2009.gada 1.novembri.

(20.08.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

39. Ja publiski privātajā kapitālsabiedrībā līdz 2009.gada 1.septembrim ir izveidota padome, dalībnieku (akcionāru) sapulce ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.novembrim atbilstoši šā likuma 149.1 panta prasībām (par to, ka publiski privātajā kapitālsabiedrībā netiek veidota padome) izdara grozījumus sabiedrības statūtos.

(20.08.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

40. Publiski privātās kapitālsabiedrības padomes locekļi uzskatāmi par atsauktiem no padomes ar 2009.gada 1.septembri.

(20.08.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

41. Publiski privātās kapitālsabiedrības valdes locekļi līdz 2009.gada 1.oktobrim nodrošina to darbības atbilstību šā likuma 149.2 panta otrās daļas prasībām. Ja publiski privātās kapitālsabiedrības pārvaldes institūcija pēc 2009.gada 1.oktobra konstatē, ka tās valdes loceklis pārkāpj šā likuma 149.2 panta otrajā daļā noteiktos ierobežojumus, kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce ne vēlāk kā līdz 2009.gada 15.novembrim izdara attiecīgus grozījumus kapitālsabiedrības pamatdokumentos.

(20.08.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

42. Valsts vai pašvaldības akciju sabiedrībā, kura darbojas kā kredītiestāde vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, akcionāru sapulce ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.oktobrim atbilstoši šā likuma 98.14 panta pirmās daļas prasībām izdara nepieciešamos grozījumus sabiedrības statūtos un saskaņā ar likuma prasībām ieceļ sabiedrības padomes locekļus.

(20.08.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

43. Valsts vai pašvaldības akciju sabiedrībā, kura darbojas kā kredītiestāde vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, padomes locekļiem, kuri par tādiem iecelti līdz 2009.gada 1.septembrim, atbilstoši šā likuma 98.17 panta prasībām noteiktā atlīdzība tiek aprēķināta un izmaksāta, sākot ar 2009.gada 1.oktobri.

(20.08.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

44. 2010. un 2011.gadā valsts kapitālsabiedrībā, pašvaldības kapitālsabiedrībā, publiski privātā kapitālsabiedrībā, kā arī Latvijā reģistrētā kapitālsabiedrībā, kurā visas kapitāla daļas pieder valsts kapitālsabiedrībai, pašvaldības kapitālsabiedrībai vai publiski privātai kapitālsabiedrībai, nemaksā prēmijas un naudas balvas, neveic materiālo stimulēšanu, bet pabalstus izmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, izņemot šo pārejas noteikumu 45.punktā minēto gadījumu.

(17.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

45. Šo pārejas noteikumu 44.punktā noteiktā kārtība netiek piemērota tām kapitālsabiedrībām, kuras iekļautas īpašā Ministru kabineta sastādītā sarakstā, ja šīm kapitālsabiedrībām:

1) nav nodokļu parādu valsts vai pašvaldības budžetam;

2) attiecīgi 2009. un 2010.pārskata gadā ir bijusi peļņa vai peļņas nav bijis, bet zaudējumi plānoti, lai īstenotu kapitālsabiedrības attīstības (investīciju) programmu, un tie nav radušies valdes prettiesiskas darbības vai bezdarbības dēļ.

(17.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

46. Šo pārejas noteikumu 45.punktā minēto kapitālsabiedrību sarakstu Ministru kabinets sastāda līdz 2010.gada 1.martam. Ministru kabinets sarakstā drīkst iekļaut tādas kapitālsabiedrības, kurām ir būtiska ietekme uz valsts tautsaimniecību un kuras atbilst īpašiem Ministru kabineta noteiktiem kvalifikācijas kritērijiem. Nosakot kapitālsabiedrības kvalifikācijas kritērijus, ņemami vērā tās finanšu rādītāji, finansējuma avoti, tautsaimniecības nozare, kurā darbojas attiecīgā kapitālsabiedrība, kā arī šīs kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības ietekme uz valsts ekonomiku.

(17.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

47. Kapitālsabiedrība, kura atbilst šo pārejas noteikumu 45.punktā paredzētajām prasībām, 2010. un 2011.gadā drīkst izmaksāt prēmijas un naudas balvas, kā arī veikt citu materiālo stimulēšanu, vienā kalendāra gadā izmantojot ne vairāk kā 20 procentus no tās atalgojuma fonda. Prēmijas, naudas balvas, citas materiālās stimulēšanas, kā arī pabalstu izmaksas apmēru un kārtību kapitālsabiedrību valdes locekļiem ne vēlāk kā līdz 2010.gada 1.martam nosaka Ministru kabinets.

(17.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

48. Grozījumi šā likuma 7.1 panta trešās daļas 1.punktā, 61.panta trešajā daļā, 96.panta otrajā daļā un 98.21 panta otrajā daļā (ar kuriem tiek noteikts, ka valdes locekļu mēnešalga piesaistāma Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram un ar kuriem tiek noteikts maksimāli piemērojamais koeficents — 6) stājas spēkā 2010.gada 1.aprīlī.

(17.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

49. 2010.gadā, nosakot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu (61.panta trešā daļa, 96.panta otrā daļa), publiski privāto kapitālsabiedrību valdes locekļu (149.2 panta pirmā daļa), kapitālsabiedrības, kurā valsts kapitālsabiedrībai, pašvaldības kapitālsabiedrībai vai publiski privātai kapitālsabiedrībai pieder visas kapitāla daļas, valdes locekļu (7.1 panta trešās daļas 1.punkts), kā arī to valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, kuras darbojas kā kredītiestādes vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, padomes un valdes locekļu (98.17, 98.21 panta otrā daļa) mēnešalgu, tā piesaistāma Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram 2009.gada pirmajā pusgadā, kas noapaļots pilnos latos, proti, 471 latam.

(17.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

50. Ministru kabinets izvērtē un līdz 2010.gada 1.jūlijam pieņem atsevišķu lēmumu par tādas valsts kapitālsabiedrības, kura atbilstoši zinātnisko darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem ir reģistrēta kā zinātniskā institūcija, valsts kapitāla daļu (akciju) nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas — zinātniskā institūta vai valsts augstskolas — īpašumā, ja:

1) izvērtējot attiecīgās kapitālsabiedrības darbību, Ministru kabinets pieņēmis lēmumu to integrēt citā zinātniskajā institūtā vai augstskolā;

2) zinātniskais institūts vai valsts augstskola nepārprotami ir izteikusi gribu pieņemt attiecīgās valsts kapitālsabiedrības kapitāla daļas (akcijas).

(17.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

51. Līdz 2013.gada 30.jūnijam taisītos tiesu nolēmumus un notariālos aktus par mantojuma lietas izbeigšanu (ja mantojuma masā ietilpst privātās kapitālsabiedrības kapitāla daļas vai akcijas) valsts institūcija, kura ir atbildīga par valstij piekritīgās mantas uzskaiti, apraksti (novērtēšanu), pārņemšanu un pārdošanu, ne vēlāk kā līdz 2013.gada 1.augustam nosūta zvērinātam tiesu izpildītājam, kura amata vietas apgabalā reģistrēta attiecīgā kapitālsabiedrība.

(06.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2013.)

52. Privātās kapitālsabiedrības kapitāla daļas vai akcijas, kas līdz 2013.gada 30.jūnijam atzītas par bezmantinieku mantu (Civillikuma 416.pants), pārdod un kreditoru prasījumus apmierina tiesu izpildītājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(06.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2013.)

53. Sākot ar 2014.gada 1.janvāri, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības pamatkapitāla un pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtības denomināciju no latiem uz euro veic Komerclikumā noteiktajā kārtībā.

(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 26.septembrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2002.gada 16.oktobrī
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 26.09.2002.Stājas spēkā: 01.01.2003.Zaudē spēku: 01.01.2015.Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 149 (2724), 16.10.2002., "Ziņotājs", 21, 14.11.2002.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudēs spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Tiesību akta skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
67363
{"selected":{"value":"16.04.2014","content":"<font class='s-1'>16.04.2014.-31.12.2014.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"16.04.2014","content":"<font class='s-1'>16.04.2014.-31.12.2014.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-15.04.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.10.2013","content":"<font class='s-1'>05.10.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2013","content":"<font class='s-1'>01.07.2013.-04.10.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2010","content":"<font class='s-1'>01.04.2010.-30.06.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-31.03.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2009","content":"<font class='s-1'>01.09.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.08.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2009","content":"<font class='s-1'>01.06.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2009","content":"<font class='s-1'>01.04.2009.-31.05.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.03.2009","content":"<font class='s-1'>04.03.2009.-31.03.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-03.03.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.12.2007","content":"<font class='s-1'>12.12.2007.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.11.2006","content":"<font class='s-1'>23.11.2006.-11.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.07.2005","content":"<font class='s-1'>26.07.2005.-22.11.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.01.2005","content":"<font class='s-1'>11.01.2005.-25.07.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.11.2004","content":"<font class='s-1'>25.11.2004.-10.01.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.08.2004","content":"<font class='s-1'>20.08.2004.-24.11.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.07.2003","content":"<font class='s-1'>17.07.2003.-19.08.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2003","content":"<font class='s-1'>01.01.2003.-16.07.2003.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
16.04.2014
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)