1. pants. Aizsardzības spēku vieta valsts aizsardzības sistēmā

Aizsardzības spēki ir Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1994.)

2. pants. Aizsardzības spēku uzdevumi

Aizsardzības spēki sargā un aizstāv valsts jūras un gaisa robežu, bet kara vai izņēmuma stāvokļa laikā — arī sauszemes robežu, nodrošina savu struktūrvienību pastāvīgu kaujas un mobilizācijas gatavību un pilda aizsardzības uzdevumus visā valsts teritorijā.

Kara laikā Aizsardzības spēku uzdevumus nosaka Latvijas Republikas likums «Par valsts aizsardzību».

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 13.03.1997.)

3. pants. Aizsardzības spēku sastāvs

Aizsardzības spēki sastāv no sauszemes spēkiem, gaisa un pretgaisa aizsardzības spēkiem, jūras spēkiem, kā arī speciālo uzdevumu daļām un apakšvienībām, Militārās policijas un Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta (turpmāk — Drošības dienesta).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.02.1997. un 04.09.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1997.)

4. pants. Aizsardzības spēku sastāvdaļu galvenie uzdevumi

Šā likuma 3. pantā minētās Aizsardzības spēku sastāvdaļas pilda šādus uzdevumus:

a) (izslēgts ar 10.02.1997. likumu);

b) sauszemes spēki pilda valsts aizsardzības uzdevumus izņēmuma stāvokļa situācijās, sagatavo un uztur gatavībā mobilizācijas rezerves, piedalās avāriju un stihisku nelaimju novēršanā un to radīto seku likvidēšanā;

c) gaisa un pretgaisa aizsardzības spēki kontrolē un sargā valsts gaisa telpu, aizsargā svarīgus valsts objektus, pilda neatliekamas transporta un sanitārās aviācijas funkcijas, piedalās glābšanas operācijās;

d) jūras spēki kontrolē un sargā valsts teritoriālos ūdeņus, piedalās valsts ekonomiskās zonas kontrolē, novērš vai pārtrauc preču vai citu vērtību nelikumīgu nogādāšanu pāri valsts jūras robežai (kontrabandu), piedalās cilvēku meklēšanas un glābšanas darbos jūrā un kuģu avāriju seku likvidēšanā, veic ekoloģisko uzraudzību uz jūras;

e) speciālo uzdevumu daļas un apakšvienības tiek izveidotas ar aizsardzības ministra pavēli un pilda tām īpaši paredzētus uzdevumus;

f) Militārā policija pilda šajā likumā noteiktos Militārās policijas uzdevumus visā valsts teritorijā un visās Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībās (garnizonos) neatkarīgi no to dislokācijas, kā arī tās piekritības ietvaros veic izziņas iestādes uzdevumus;

g) Drošības dienests pilda šajā likumā noteiktos uzdevumus Saeimas deputātu, Saeimas institūciju un objektu, kā arī Valsts prezidenta, Valsts prezidenta Kancelejas un Valsts prezidenta rezidences drošības garantēšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.02.1997. un 04.09.1997.  likumu, kas stājas spēkā 01.10.1997.)

4.² pants. Militārās policijas izziņas dienests

(1) Militārās policijas izziņas dienests ir izziņas iestāde, kas savus uzdevumus veic Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā un šajā likumā noteiktās piekritības ietvaros.

(2) Militārās policijas izziņas dienestu vada priekšnieks, kuram ir izziņas izdarītāja tiesības un pienākumi. Militārās policijas izziņas dienests ir patstāvīga Militārās policijas apakšvienība, un tās priekšnieks ir pakļauts Militārās policijas komandierim tikai dienesta un apgādes jautājumos.

(3) Izziņu šajā likumā noteiktās piekritības ietvaros veic Militārās policijas izziņas dienesta amatpersonas, kuras ieceltas amatā šā likuma 24.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā. Militārās policijas izziņas izdarītājs lietās, kurās viņš veic izziņu, ir procesuāli neatkarīgs un ievēro tikai likumus un citus normatīvos aktus, kā arī militārās izziņas dienesta priekšnieka, prokurora un tiesas (tiesneša) nolēmumus un norādījumus.

(4) Militārās policijas izziņas izdarītājs lietās, kurās viņš veic izziņu, ir tiesīgs atsevišķa uzdevuma kārtībā pieprasīt Militārās policijas vai citām policijas iestādēm veikt izziņai nepieciešamo darbību, kuru, ņemot vērā tās raksturu, viņš pats nevar veikt.

(04.09.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1997.)

4.³ pants. Militārās policijas pienākumi un tiesības

(1) Militārās policijas pienākums ir nodrošināt šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi.

(2) Militārie policisti, veicot dienesta pienākumus, var būt apbruņoti ar ieročiem un speciālajiem līdzekļiem. Ieroču un speciālo līdzekļu lietošanas kārtību nosaka Aizsardzības spēku militārie reglamenti un Militārās policijas nolikums.

(3) Militārā policija, nodrošinot šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi, ir tiesīga:

a) aizturēt karavīrus un militārajā dienestā iesauktos rezerves karavīrus (rezervistus) neatkarīgi no dienesta pakāpes un ieņemamā amata, ja tie ir izdarījuši rupju militārās disciplīnas pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu;

b) pārbaudīt militāros transportlīdzekļus un to vadītājus;

c) pildīt savus uzdevumus militārajos vai citos apsargājamos objektos un teritorijās;

d) savas kompetences ietvaros kontrolēt un pārbaudīt personas, kuras atrodas militārajos vai citos apsargājamos objektos;

e) aizturēt personas, kuras nelikumīgi iekļuvušas vai mēģinājušas iekļūt militārajos vai citos apsargājamos objektos;

f) aizturēt personas, kad tās uzbrūk militārajam policistam vai citam karavīram, militārajam vai citam apsargājamam objektam (personai);

g) aizturēt civilpersonas, kad tās tiek pārsteigtas acīmredzama tiesību pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, un nekavējoties nodot tās attiecīgajai policijas iestādei.

(4) Militārā policija ir tiesīga pieprasīt policijas iestādēm, kā arī citām valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un to amatpersonām sniegt palīdzību vai nepieciešamo informāciju, lai izpildītu šajā likumā noteiktos uzdevumus un novērstu šķēršļus, kas traucē šo uzdevumu izpildi.

(04.09.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.1999. likumu, kas stājas spēkā 06.07.1999.)

4.⁵ pants. Drošības dienesta pienākumi un tiesības

(1) Drošības dienesta pienākums ir nodrošināt šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi.

(2) Drošības dienesta karavīri, veicot dienesta pienākumus, var būt apbruņoti ar ieročiem un speciālajiem līdzekļiem. Ieroču un speciālo līdzekļu lietošanas kārtību nosaka Aizsardzības spēku militārie reglamenti un Drošības dienesta nolikums.

(3) Drošības dienests, nodrošinot šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi, ir tiesīgs:

a) savas kompetences ietvaros kontrolēt un pārbaudīt personas, kuras atrodas apsargājamos objektos;

b) aizturēt civilpersonas, kuras nelikumīgi iekļuvušas vai mēģinājušas iekļūt apsargājamos objektos;

c) aizturēt civilpersonas, kad tās uzbrūk apsargājamam objektam (personai), militārajam objektam (personai), Drošības dienesta karavīram vai citam karavīram vai arī kad tās tiek pārsteigtas acīmredzama tiesību pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī;

d) pildīt savus uzdevumus militārajos vai citos apsargājamos objektos un teritorijās.

(4) Veicot šajā likumā noteiktos uzdevumus, Drošības dienestam ir operatīvās darbības subjekta tiesības. Drošības dienesta īpaši pilnvarotas amatpersonas Operatīvās darbības likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā ir tiesīgas veikt likumā noteiktos operatīvās darbības pasākumus.

(5) Drošības dienests ir tiesīgs pieprasīt policijas iestādēm, kā arī citām valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un to amatpersonām sniegt informāciju vai nepieciešamo palīdzību, lai izpildītu šajā likumā noteiktos uzdevumus un novērstu šķēršļus, kas traucē šo uzdevumu izpildi.

(04.09.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.1999. likumu, kas stājas spēkā 06.07.1999.)

5. pants. Aizsardzības spēku sadarbība ar citām valsts iestādēm

Aizsardzības spēku pārvaldes iestādes aizsardzības jautājumos sadarbojas ar citām valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, iestādēm un organizācijām.

6. pants. Aizsardzības spēku izvietojums

Aizsardzības spēku iestāžu, vienību, daļu un apakšvienību izvietojumu, saskaņojot ar pašvaldībām, nosaka aizsardzības ministrs un apstiprina Latvijas Republikas valdības vadītājs.

7. pants. Aizsardzības spēku lietotais īpašums

(1) Aizsardzības spēku militārie objekti, ēkas, būves un zeme, uz kuras tie atrodas, tehnika un citas materiālās vērtības ir Latvijas Republikas valsts īpašums, kas nodots Aizsardzības ministrijas (Aizsardzības spēku un valsts dienesta pārvalžu) valdījumā un bezmaksas lietošanā. Aizsardzības spēku materiāltehnisko apgādi un sociālo aprūpi veic Aizsardzības ministrija.

(2) Aizsardzības ministrijai un tas struktūrvienībām (Aizsardzības spēkiem un valsts dienesta pārvaldēm) dienesta ēkas un telpas ierāda Valsts īpašuma fonds. Šo dienesta ēku un telpu uzturēšanas izdevumus sedz valsts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 06.07.1994.)

8. pants. Aizsardzības spēku darbības tiesiskais pamats

Aizsardzības spēku darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, likums «Par valsts aizsardzību», šis likums, citi likumi un normatīvie akti, militārie reglamenti un Aizsardzības ministrijas normatīvie akti.

9. pants. Aizsardzības spēku karavīri

(1) Visas aktīvajā militārajā dienestā esošās personas sauc par karavīriem, bet karadienesta rezervē ieskaitītās — par rezerves karavīriem (rezervistiem).

(2) Karavīru (rezerves karavīru) iedalījums ir šāds: virsnieki, instruktori un kareivji.

(3) Aktīvā militārā dienesta instruktoru un kareivju iedalījums ir šāds: obligātā dienesta karavīri un virsdienesta karavīri.

(4) Visiem karavīriem (rezerves karavīriem) piešķir atbilstošas dienesta pakāpes:

kareivjiem: kareivis, dižkareivis; flotē — matrozis, dižmatrozis; militārajās mācību iestādēs — kadets;

instruktoriem: kaprālis, seržants, virsseržants (flotē — bocmanis), virsniekvietnieks;

jaunākajiem virsniekiem: leitnants, virsleitnants, kapteinis (flotē — kapteiņleitnants);

vecākajiem virsniekiem: majors, pulkvežleitnants, pulkvedis; flotē — kapteinis, komandkapteinis, jūras kapteinis;

augstākajiem virsniekiem: ģenerālis (flotē — admirālis).

(5) Rezerves karavīru dienesta pakāpēm pievieno vārdu «rezerves», bet no uzskaites noņemto atvaļināto karavīru dienesta pakāpēm — vārdu «atvaļināts».

(6) Karavīru amatu nosaukumi nosakāmi amatu sarakstā, kur arī jānorāda, kāda dienesta pakāpe un kvalifikācijas kategorija atbilst katram amatam.

10. pants. Karavīra zvērests

Visi karavīri dod karavīra zvērestu:

«Es, Latvijas karavīrs, apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, apsolos un zvēru:

— būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai;

— netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību;

— pēc labākās sirdsapziņas veikt man uzticētos karavīra pienākumus;

— bez ierunām pakļauties militārajai disciplīnai, vienmēr pildīt savu priekšnieku pavēles un rīkojumus atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.»

Zvēresta došanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

11. pants. Karavīru pamatpienākumi

(1) Dienesta pienākumi karavīriem jāpilda saskaņā ar attiecīgiem likumiem, militārajiem reglamentiem, noteikumiem un komandieru pavēlēm.

(2) Visi valsts un militārā dienesta noslēpumi, kā arī dienesta gaitā iegūtās ziņas, kuras satur komercnoslēpumu vai patentnoslēpumu vai arī aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu, karavīriem jātur slepenībā. Šie noslēpumi un ziņas izpaužamas tikai tām amatpersonām, kurām tās pēc dienesta stāvokļa jāzina.

(3) Karavīri aktīvā dienesta laikā pakļauti savam tuvākajam tiešajam priekšniekam un amatā augstākiem priekšniekiem neatkarīgi no viņu dienesta pakāpes. Pildot īpašus uzdevumus, karavīru pakļautību nosaka attiecīgie reglamenti.

(4) Karavīriem bez iebildumiem jāpilda savu komandieru likumīgās pavēles un rīkojumi. Apzināta nelikumīgas pavēles vai rīkojuma izpildīšana neatbrīvo karavīru no atbildības.

(5) Piešķirtās varas ietvaros komandierim jārīkojas pilnīgi patstāvīgi un jāraugās, lai viņam pakļautajā struktūrvienībā tiktu izpildīti likumi, reglamenti, pavēles un karavīri pildītu savus dienesta pienākumus.

(6) Virsnieki un virsdienesta instruktori un kareivji nedrīkst piedalīties politisko partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību darbībā. Obligātā dienesta karavīriem uz aktīvā dienesta laiku jāaptur sava darbība tajās.

(7) Latvijas darba likumu kodeksa noteikumi piemērojami karavīru dienestam, ciktāl karavīru dienests nav regulēts šajā likumā un dienesta reglamentos.

12. pants. Aizsardzības spēku vadība

(1) Aizsardzības spēkos tiek ievērots vienvadības princips. Aizsardzības spēkus vada Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

(2) Nacionālo bruņoto spēku komandieris tieši vai ar štāba starpniecību organizē un nodrošina Aizsardzības spēku pastāvīgu vadību, kaujas un mobilizācijas gatavību un atbild par to, kā arī sadarbojas ar valsts varas, pārvaldes un pašvaldību institūcijām, uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, iestādēm un organizācijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1994.)

13. pants. Nacionālo bruņoto spēku komandieris

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir visu Aizsardzības spēku struktūrvienību, karavīru, militāro ierēdņu un kalpotāju priekšnieks. Savu darbību viņš veic saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, militārajiem reglamentiem, nolikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Nacionālo bruņoto spēku komandierim ir tiesības pieprasīt ziņas valsts aizsardzības jautājumos no visām valsts un pašvaldību institūcijām, iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem.

(3) Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir pakļauts aizsardzības ministram.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1994.)

14. pants. Aizsardzības spēku štābs

(Izslēgts ar 24.11.1994. likumu, kas stājas spēkā 27.12.1994.)

15. pants. Komplektēšanas pamati (principi)

(1) Aizsardzības spēkus komplektē no Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri iesaukti aktīvajā militārajā dienestā (turpmāk — aktīvajā dienestā) uz brīvprātības pamata un profesionāli pilda dienesta pienākumus vai ir iesaukti obligātajā aktīvajā militārajā dienestā (turpmāk — obligātajā dienestā).

(2) Brīvprātīgi aktīvajā dienestā iestājas virsnieki un virsdienesta instruktori un kareivji. Uz brīvprātības pamata darbā pieņem Aizsardzības spēku darbiniekus.

(3) Obligātajā dienestā iesauc vīriešus vecumā no 19 līdz 25 gadiem vai tajā var brīvprātīgi iestāties vīrieši no 18 gadu vecuma.

(4) Sievietes aktīvajā dienestā vecumā no 18 līdz 40 gadiem iestājas tikai brīvprātīgi.

(5) Aktīvajā dienestā no rezerves iesauktajiem virsniekiem un virsdienesta instruktoriem un kareivjiem var noteikt pārbaudes laiku līdz trijiem mēnešiem.

(6) Ārvalstu pilsoņus un bezvalstniekus likumā noteiktajā kārtībā var pieņemt militārajā dienestā uz brīvprātības pamata.

(7) Aizsardzības spēkos nevar iestāties personas, kuras sodītas par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

(8) Militārās policijas un Drošības dienesta personālsastāvu komplektē no aktīvā dienesta un rezerves virsniekiem un virsdienesta karavīriem, kuri ir attiecīgi sagatavoti un spēj profesionāli pildīt dienesta pienākumus. Militārās policijas un Drošības dienesta personālsastāva komplektēšanas kārtību un dienesta gaitu nosaka Militārpersonu dienesta gaitas nolikums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.09.1997. un 03.06.1999. likumu, kas stājas spēkā 06.07.1999.)

16. pants. Virsnieki

(1) Virsnieku sastāvu komplektē no Nacionālās aizsardzības akadēmiju, ārvalstu militārās mācību iestādes un virsnieku kursus beigušajiem aktīvā dienesta un rezerves karavīriem, kuriem piešķirta virsnieka pakāpe. Virsnieku amatos var iecelt Aizsardzības spēkos iesauktās personas, kurām iepriekš ir piešķirtas iekšlietu iestāžu, Zemessardzes, prokuroru vai Drošības dienesta militārās vai speciālās dienesta pakāpes. Šādos gadījumos karavīru dienesta pakāpes piešķir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Personas ar augstāko izglītību, kuras apguvušas citas Aizsardzības spēkiem nepieciešamās specialitātes, virsnieku amatos pieņem pēc speciālu militāro kursu pabeigšanas un virsnieku pakāpes piešķiršanas.

(3) Virsnieku maksimālais vecums aktīvajā dienestā un rezervē ir šāds:

(4) Virsniekus dienestā ieskaita aizsardzības ministrs ar savu pavēli.

(5) Tiem virsniekiem, kuri sasnieguši šā panta trešajā daļā noteikto maksimālo vecumu, aizsardzības ministrs var noteikt tā pagarinājumu attiecībā uz aktīvo dienestu un rezervi. Aktīvā dienesta virsniekiem, kuri saskaņā ar ieņemamo amatu nodarbojas ar pedagoģisko, zinātnisko vai sporta audzināšanas darbu, šādu pagarinājumu var noteikt līdz 10 gadiem, rezerves un citiem aktīvā dienesta virsniekiem - līdz pieciem gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1994., 10.02.1997. un 03.06.1999. likumu, kas stājas spēkā 06.07.1999.)

17. pants. Virsdienesta karavīri

(1) Virsdienestā pieņem karavīrus, kas beiguši obligāto dienestu, kā arī rezervistus līdz 40 gadu vecumam, kuri pēc savām fiziskajām un morālajām īpašībām, izglītības un militārās sagatavotības ir derīgi aktīvajam dienestam.

(2) Virsdienesta kareivju grupas karavīriem maksimālais vecums aktīvajā militārajā dienestā ir 45 gadi (rezervē — 50 gadi), instruktoru grupas karavīriem — 50 gadi (rezervē — 50 gadi).

(3) Virsdienesta instruktori un kareivji slēdz ar Aizsardzības spēkiem līgumu par aktīvā dienesta pildīšanu uz laiku, ne mazāku par trijiem gadiem, vai uz pilnu izdienas laiku.

(4) Obligāto dienestu beigušos instruktorus un kareivjus, kā arī rezerves karavīrus virsdienestā ar pavēli pieņem atsevišķu daļu un tām pielīdzināto struktūrvienību komandieri (priekšnieki).

(5) Pēc virsdienesta līguma izbeigšanās virsdienesta laiku, pusēm vienojoties, var pagarināt — katru reizi uz laiku, ne mazāku par trijiem gadiem, līdz maksimālā aktīvā dienesta vecuma sasniegšanai.

(6) Ja nepieciešams, aizsardzības ministrs var noteikt individuāli tiem virsdienesta karavīriem, kuri sasnieguši šā panta otrajā daļā noteikto maksimālo vecumu, tā pagarinājumu attiecībā uz aktīvo dienestu un rezervi, bet ne vairāk par pieciem gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.02.1997. un 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 20.12.2000.)

18.pants. Iesaukšana obligātajā militārajā dienestā

Obligātajā militārajā dienestā Latvijas Republikas pilsoņus iesauc saskaņā ar Obligātā militārā dienesta likumu.

(04.09.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1997.)

19. pants. Militārās izglītības iegūšana

(1) Nacionālās aizsardzības akadēmijas un citu valsts militāro mācību iestāžu kadetu sastāvu komplektē no aktīvā dienesta un rezerves karavīriem, kas nodienējuši aktīvajā dienestā ne mazāk par gadu. Virsnieku pamatizglītības iegūšanas maksimālais vecums ir 25 gadi.

(2) Virsnieku un virsdienesta instruktoru un kareivju apmācību uz līguma pamata var veikt arī ārvalstu militārajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs militārajam dienestam nepieciešamajās specialitātēs.

(3) Militārās mācību iestādes beigušajiem karavīriem obligāti jānodien: trīs gadi pēc vispārējās virsnieku skolas (kursu) beigšanas; pieci gadi pēc Nacionālās aizsardzības akadēmijas un citu augstāko militāro mācību iestāžu beigšanas.

(4) Ja karavīru atvaļina rezervē vai atvaļina, noņemot no uzskaites, pirms šā panta trešajā daļā noteiktā izdienas laika izbeigšanās pēc paša vēlēšanās vai disciplīnas pārkāpumu dēļ, viņam jāatmaksā līdzekļi, kas izlietoti viņa apmācībai.

20. pants. Karavīru dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi

(1) Pirmo kareivju (matrožu) dienesta pakāpi piešķir daļas (struktūrvienības) komandieris (priekšnieks) obligātajā dienestā iesauktajiem un virsdienestā pieņemtajiem karavīriem ar pavēli par viņu iekļaušanu daļas (struktūrvienības) sarakstā. Aktīvajā dienestā iesauktie rezervisti saglabā līdzšinējo dienesta pakāpi neatkarīgi no ieņemamā amata.

(2) Pirmo instruktoru dienesta pakāpi — kaprālis — karavīriem piešķir daļas (struktūrvienības) komandieris (priekšnieks) pēc instruktoriem noteiktā apmācības kursa pabeigšanas.

(3) Pirmo virsnieka dienesta pakāpi — leitnants — karavīriem pēc attiecīgās militārās mācību iestādes vai attiecīgo kursu beigšanas vai par kaujas nopelniem piešķir Valsts prezidents.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 06.07.1994.)

21. pants. Karavīru paaugstināšana dienesta pakāpē

(1) Karavīri iegūst tiesības uz paaugstināšanu dienesta pakāpē, ja viņi labi atestēti un pilda visas tās prasības, kas paredzētas paaugstināšanai vispār un katrai dienesta pakāpei atsevišķi.

(2) Dienesta pakāpē karavīrus var paaugstināt:

pēc noteikta izdienas laika, ja ieņemamā amatā paredzēta piešķiramā dienesta pakāpe;

par kaujas nopelniem — neatkarīgi no ieņemamā amata un izdienas iepriekšējā dienesta pakāpē.

(3) Karavīrus dienesta pakāpē paaugstina pakāpeniski, izņemot virsniekvietnieka un pirmo virsnieku dienesta pakāpi (leitnants), kurās var paaugstināt no jebkuras instruktoru dienesta pakāpes.

(4) Karavīrus nevar paaugstināt dienesta pakāpē, ja pret viņiem ir ierosināta krimināllieta, viņi tiek saukti pie kriminālatbildības vai izcieš piespriesto sodu.

(5) Kareivju un instruktoru dienesta pakāpes, izņemot virsniekvietnieka pakāpi, karavīriem piešķir daļas komandieris vai tai pielīdzinātās struktūrvienības priekšnieks.

Instruktorus virsniekvietnieka dienesta pakāpē paaugstina Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Virsniekus dienesta pakāpē paaugstina Valsts prezidents kārtībā, kāda noteikta «Nolikumā par dienesta gaitu Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos».

(6) Izdienas termiņus un citus noteikumus paaugstināšanai dienesta pakāpē nosaka Ministru kabineta apstiprināts «Nolikums par dienesta gaitu Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos».

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1994. un 24.11.1994.  likumu, kas stājas spēkā 27.12.1994.)

22. pants. Karavīru dienesta pakāpju atņemšana

1. Karavīriem var atņemt dienesta pakāpi ar tiesas spriedumu, kā arī saskaņā ar Militārās disciplīnas reglamentu.

2. Ar tiesas spriedumu dienesta pakāpi atņem par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Latvijas kriminālkodeksā.

23. pants. Vispārīgie noteikumi karavīru iecelšanai amatos

(1) Karavīrus var iecelt tikai amatu sarakstos paredzētos neaizņemtos amatos.

(2) Ja karavīram uzdod pildīt amatu uz laiku, viņš ieceļams par vietas pagaidu izpildītāju.

(3) Ja neparedzētu apstākļu dēļ priekšnieks amata pildīšanu pārtraucis, neieceļot vietnieku, amata pildīšanu uzņemas pēc amata vecākais priekšnieks un paziņo par to pakļautības kārtībā.

(4) Amatos nevar iecelt karavīrus, kuri tiek saukti pie kriminālatbildības.

(5) Karavīru nevar iecelt tādā amatā, kurā viņš būtu ar savu tuvāko tiešo priekšnieku radniecības attiecībās līdz trešajai vai svainībā līdz otrajai pakāpei.

24. pants. Virsnieku iecelšana amatos

(1) Virsniekus amatos līdz atsevišķas daļas komandiera vietnieka, bataljona komandiera amatam un tiem pielīdzinātajos amatos ieceļ Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

(2) Pārvaldes priekšnieka un viņa vietnieka, atsevišķas daļas komandiera amatā un tiem pielīdzinātajos amatos ieceļ aizsardzības ministrs.

(3) Atsevišķos gadījumos Nacionālo bruņoto spēku komandieris jaunāko virsnieku amatos var iecelt pozitīvi atestētus virsniekvietniekus vai virsseržantus.

(4) Virsnieku kandidatūras atsevišķas daļas komandiera amatam pielīdzinātajiem un augstākiem amatiem pirms iecelšanas šajā amatā izskata Aizsardzības ministrijas kolēģija.

(5) Virsniekiem ar augstāko militāro vai speciālo izglītību praktisku iemaņu apgūšanai uz laiku var uzdot pildīt arī aizņemtu amatu. Ja šie virsnieki prakses laikā ir amatā ar zemāku atalgojumu, viņiem saglabā pastāvīgi ieņemamā amata atalgojumu.

(6) Militārās policijas un Drošības dienesta komandieri amatā ieceļ aizsardzības ministrs. Militārās policijas izziņas dienesta priekšnieka amatā var iecelt militārpersonu, kurai ir augstākā juridiskā izglītība un praktiskā pieredze juridiskajā darbā. Militārās policijas izziņas izdarītāja amatā var iecelt militārpersonu, kurai ir augstākā juridiskā izglītība. Atsevišķos gadījumos šajā amatā var iecelt militārpersonu, kurai ir vidējā juridiskā izglītība vai nepabeigta augstākā juridiskā izglītība.

(7) Amatos, kuri saistīti ar operatīvās darbības pasākumu veikšanu, var iecelt tikai tādus Militārās policijas un Drošības dienesta virsniekus, kuri ir pozitīvi atestēti un apliecinājuši savas zināšanas operatīvās darbības jomā.

(8) Saeimas Drošības dienesta un Valsts prezidenta Drošības dienesta priekšniekus amatā ieceļ Nacionālo bruņoto spēku komandieris, saskaņojot attiecīgi ar Saeimas Prezidiju un Valsts prezidentu. Saeimas Drošības dienesta priekšnieks ir Saeimas priekšsēdētāja operatīvajā pakļautībā. Valsts prezidenta Drošības dienesta priekšnieks ir Valsts prezidenta operatīvajā pakļautībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.1994. un 04.09.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1997.)  

25. pants. Instruktoru un kareivju iecelšana amatos

Instruktorus un kareivjus amatos ieceļ atsevišķas daļas (struktūrvienības) komandieris (priekšnieks), izņemot virsniekvietniekus, kurus amatā ieceļ Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1994.)

27. pants. Karavīru atestēšana

(1) Atestācijai ir pakļauti virsnieki un virsdienesta instruktori un kareivji. Virsniekus un virsdienesta instruktorus atestē ne retāk kā reizi trijos gados vai sakarā ar ieteikumu iecelt augstākā amatā, ja kopš pēdējās atestācijas pagājis vairāk nekā gads. Virsdienesta  kareivjus atestē pēc nepieciešamības. Atestāciju izdara un rakstveidā fiksē tuvākais tiešais priekšnieks.

(2) Komandieris (priekšnieks) ir tiesīgs atestēt padoto tikai pēc sešu mēnešu kopīga dienesta.

(3) Atestācijas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

28. pants. Karavīru pārvietošana

(1) Virsniekus un virsdienesta instruktorus un kareivjus no vienas atsevišķas daļas vai iestādes uz citu daļu vai iestādi pārvieto dienesta interesēs vai pēc pašu vēlēšanās. Obligātā dienesta karavīrus pārvieto tikai dienesta interesēs.

(2) Virsniekus un virsdienesta instruktorus un kareivjus pārvieto ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera vai aizsardzības ministra pavēli, bet obligātā dienesta karavīrus — ar Aizsardzības spēku veida priekšnieka (vienības komandiera) pavēli.

(3) Atsevišķas daļas ietvaros karavīrus pārvieto daļas komandieris.

(4) Noteikumus, kas jāievēro, sūtot karavīrus komandējumos, un noteikumus, kas jāievēro karavīriem, esot komandējumos, atbilstoši spēkā esošajiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem apstiprina aizsardzības ministrs.

(5) Likvidējot amatus atsevišķās daļās vai iestādēs vai tās pārformējot, šo daļu un iestāžu virsnieki un virsdienesta instruktori un kareivji ieceļami pēc iespējas līdzīgos amatos citās daļās vai iestādēs. Karavīri, kuriem nav attiecīgās ierindas dienesta pieredzes, šādos gadījumos var tikt iecelti tādos ierindas amatos, kuros parasti ieceļ par vienu dienesta pakāpi zemākus karavīrus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1994.)

29. pants. Karavīru atstādināšana no amata

Karavīrus no amata var atstādināt, ja pret viņiem tiek ievadīta izziņa vai ierosināta krimināllieta. Vienlaikus par atstādināšanas iemesliem jāpaziņo pakļautības kārtībā augstākiem priekšniekiem. Atstādinātais karavīrs skaitās savā štata amatā līdz lietas izskatīšanai, bet amata pildīšanai viņa vietā ieceļams pagaidu vietas izpildītājs.

30. pants. Karavīru atcelšana no amata

Karavīrus no amata var atcelt ar tiesas spriedumu, kā arī ar pavēli, ko izdod attiecīgie priekšnieki Militārās disciplīnas reglamentā piešķirto pilnvaru ietvaros.

31. pants. Karavīru atbrīvošana no amata

Karavīrus no amata atbrīvo pēc pašu vēlēšanās vai ieceļot citā amatā.

32. pants. Atvaļinājumu veidi

Karavīriem piešķir šādus apmaksātus atvaļinājumus: a) ikgadējos atvaļinājumus; b) papildatvaļinājumus; c) atvaļinājumus sakarā ar grūtniecību un bērna kopšanu (sievietēm); d) mācību un citus atvaļinājumus, kas paredzēti Latvijas Republikas likumos vai Latvijas Republikas valdības lēmumos.

33. pants. Ikgadējie atvaļinājumi

(1) Virsniekiem un virsdienesta instruktoriem un kareivjiem piešķir ikgadējo atvaļinājumu — ne mazāku par 30 kalendāra dienām, neieskaitot svētku dienas. Lidotājiem, kuģu apkalpēs dienošajiem jūrniekiem piešķir 40 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu. Pēc katriem pieciem nodienētiem gadiem ikgadējo atvaļinājumu pagarina par trijām dienām.

(2) Nav atļauts ikgadējo atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumus, kad atvaļina karavīru, kurš nav izmantojis atvaļinājumu. Izņēmuma gadījumos ikgadējo atvaļinājumu var pārcelt uz nākamo gadu.

(3) Komandieriem (priekšniekiem) ir tiesības karavīriem, kuri kavējuši dienestu bez attaisnojoša iemesla, saīsināt ikgadējā atvaļinājuma ilgumu par kavēto dienu skaitu, taču kopējais atvaļinājuma ilgums nevar būt mazāks par trijām kalendāra nedēļām.

(4) Karavīrus no ikgadējā atvaļinājuma var atsaukt tikai īpašu dienesta apstākļu dēļ ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera piekrišanu.

(5) Obligātā dienesta karavīriem atvaļinājumu piešķir Obligātā militārā dienesta likumā un Militārās disciplīnas reglamentā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.1994., 10.02.1997. un 04.09.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1997.)

34. pants. Papildatvaļinājumi

(1) Aizsardzības ministrs var piešķirt karavīriem papildatvaļinājumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem pēc smagas slimības vai, dienesta pienākumus pildot, iegūto ievainojumu vai traumu ārstēšanas, kā arī uz laiku līdz desmit kalendāra dienām ģimenes apstākļu vai citu svarīgu iemeslu dēļ.

(2) Izņēmuma gadījumos aizsardzības ministrs var piešķirt virsniekiem un virsdienesta instruktoriem un kareivjiem atvaļinājumu uz laiku līdz vienam kalendāra gadam bez atalgojuma saglabāšanas.

35. pants. Virsnieku un virsdienesta instruktoru un kareivju atvaļināšana rezervē

(1) Virsniekus un virsdienesta instruktorus un kareivjus no aktīvā dienesta atvaļina rezervē:

a) pēc pašu vēlēšanās;

b) viņiem sasniedzot noteikto maksimālo vecumu;

c) slimības dēļ, ja ārstu komisija atzinusi viņus par nederīgiem dienestam miera laikā vai daļēji derīgiem kara laikā;

d) veselības stāvokļa dēļ, ja ārstu komisija atzinusi viņus par derīgiem ārpusierindas dienestam miera laikā un daļēji derīgiem kara laikā un ja nav iespējams viņus izmantot aktīvajā ārpusierindas dienestā;

e) karavīru amatu skaita samazināšanas dēļ;

f) sakarā ar neatbilstību dienestam vai disciplīnas pārkāpumu dēļ;

g) sakarā ar notiesājošu tiesas spriedumu.

(2) Atvaļināšanai rezervē pēc karavīra iniciatīvas, ja tas nav saistīts ar šajā likumā noteikto dienesta termiņu notecējumu, virsniekiem jāiesniedz pakļautības kārtībā attiecīgs iesniegums sešus kalendāra mēnešus pirms vēlamā termiņa atvaļināšanai rezervē, bet virsdienesta instruktoriem un kareivjiem — trīs kalendāra mēnešus pirms vēlamā termiņa atvaļināšanai rezervē.

(3) Ja par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tiesa piespriedusi karavīram sodu, kas ir vieglāks par brīvības atņemšanu, aizsardzības ministrs, ja nepieciešams, ir tiesīgs atļaut viņam turpināt dienestu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.1999. likumu, kas stājas spēkā 06.07.1999.)

36. pants. Virsnieku un virsdienesta instruktoru un kareivju atvaļināšana, noņemot viņus no militārā dienesta uzskaites

Virsniekus un virsdienesta instruktorus un kareivjus atvaļina, noņemot viņus no militārā dienesta uzskaites:

a) vecuma dēļ, ja iestājies noteiktais maksimālais vecums;

b) slimības dēļ, ja ārstu komisija viņus atzinusi par nederīgiem dienestam;

c) sakarā ar neatbilstību dienestam vai disciplīnas pārkāpumu dēļ;

d) pēc tiesas sprieduma.

37. pants. Karavīru atvaļināšanas kārtība

1. Atvaļināt karavīrus rezervē ir tiesīgas amatpersonas, kurām saskaņā ar šo likumu ir dotas tiesības iecelt viņus amatos.

Obligātā dienesta karavīrus atvaļina rezervē saskaņā ar Obligātā militārā dienesta likumu.

2. Mirušos, bojā gājušos, kaujā kritušos un bez vēsts pazudušos karavīrus no Aizsardzības spēku personālsastāva sarakstiem izslēdz aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

3. Visos gadījumos, kad karavīrus atvaļina no aktīvā dienesta pirms likumā noteiktā laika pēc pašu vēlēšanās vai disciplīnas pārkāpumu dēļ, viņiem jāatmaksā kompensācija par saņemtajām materiālajām vērtībām un Aizsardzības ministrijas noteikta izdevumu daļa par viņu sagatavošanu. Gadījumos, kad karavīrus atvaļina no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika sakarā ar neatbilstību dienestam, viņiem jāatmaksā kompensācija par saņemtajām materiālajām vērtībām.

4. Miera laikā, ja nepieciešams, aizsardzības ministrs var aizturēt atvaļināmos karavīrus aktīvajā dienestā uz laiku, ne ilgāku par trijiem kalendāra mēnešiem.

5. Kara vai izņēmuma stāvokļa laikā karavīru atvaļināšana rezervē tiek pārtraukta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.09.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1997.)

38. pants. Formas tērpa valkāšanas noteikumi aktīvā dienesta karavīriem

(1) Visi aktīvā dienesta karavīri valkā savas ieroču šķiras karavīra formas tērpu un zīmotnes un atkarībā no dienesta vajadzības nēsā paredzētos ieročus un uzkabi.

(2) Karavīri no dienesta pienākumu pildīšanas brīvajā laikā ārpus daļas (iestādes) izvietojuma var valkāt arī civiltērpu.

(3) Nacionālo bruņoto spēku komandieris var atļaut virsniekiem, kuri pilda dienesta pienākumus, Aizsardzības ministrijas pārvaldēs un iestādēs valkāt civiltērpu.

(4) Karavīriem, atrodoties ārvalstīs, aizliegts valkāt karavīra formas tērpu, izņemot gadījumus, kad viņi ārvalstīs pilda tādus dienesta uzdevumus, kuros karavīra formas tērpa valkāšana ir paredzēta.

(5) Karavīra formas tērpu un uzkabes aprakstus, veidus, valkāšanas un nēsāšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1994.)

39. pants. Atvaļināto karavīru tiesības valkāt karavīra formas tērpu

(1) Pēc 20 un vairāk gadu nevainojama dienesta, par sevišķiem  nopelniem Aizsardzības spēkos un valsts labā neatkarīgi no izdienas, kā arī pēc atvaļināšanas slimības (invaliditātes) dēļ, kas iegūta, pildot dienesta pienākumus, karavīriem, tos atvaļinot, var piešķirt tiesības valkāt karavīra formas tērpu, izņemot šā likuma 35. panta «f» un «g» punktā un 36. panta «c» un «d» punktā norādītos gadījumus.

(2) Tiesības valkāt Aizsardzības spēku karavīra formas tērpu ir arī Latvijas Armijas virsniekiem atbilstoši viņu dienesta pakāpei un amatam.

(3) Valkājot formas tērpu, atvaļinātajiem karavīriem pilnā apjomā jāpilda attiecīgie reglamenti, noteikumi un rīkojumi, kā arī jāievēro militārās pieklājības un disciplīnas prasības.

(4) Atvaļinātajiem karavīriem aizliegts valkāt karavīra formas tērpu:

a) pildot amata pienākumus valsts vai pašvaldību iestādēs, kā arī partijās un citās sabiedriskajās organizācijās;

b) veicot uzņēmējdarbību;

c) piedaloties tiesas procesos;

d) politiskās sapulcēs, mītiņos un gājienos;

e) atrodoties ārvalstīs.

(5) Ja atvaļinātie karavīri neievēro formas tērpa valkāšanas noteikumus vai ar nepiedienīgu uzvedību kompromitē karavīra godu, aizsardzības ministrs var atņemt viņiem tiesības valkāt karavīra formas tērpu.

40. pants. Noteikumi ārvalstu armiju karavīru iesaukšanai (pārskaitīšanai) Aizsardzības spēku dienestā

(1) Ārvalstu armijās vai citos bruņotos formējumos dienējušos (dienošos) Latvijas Republikas pilsoņus, kuri līdz noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai vēl var dienēt aktīvajā dienestā ne mazāk par pieciem gadiem, miera laikā uz brīvprātības pamata var iesaukt (pārskaitīt) Aizsardzības spēku aktīvajā dienestā ar to dienesta pakāpi un izdienu, kāda viņiem piešķirta ārvalstu armijās.

(2) Ārvalstu armiju karavīru dienesta pakāpes pielīdzina Aizsardzības spēku dienesta pakāpēm saskaņā ar aizsardzības ministra ierosinātajiem un Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija apstiprinātajiem noteikumiem.

(3) Dienesta ilgums ārvalstu armijā un dienesta pakāpe jāpierāda ar dokumentiem.

41. pants. Aizsardzības spēku darbinieka jēdziens

(1) Lai Aizsardzības spēkos pildītu tādus amatus, kurus dažādu apstākļu dēļ nav iespējams nokomplektēt ar karavīriem, kā arī veiktu tādus darbus, kuri nav iekļauti amatu sarakstā, var pieņemt ārpus aktīvā dienesta esošas personas, kuras sauc par Aizsardzības spēku darbiniekiem.

(2) Aizsardzības spēku virsnieku vai instruktoru amatos šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos var iecelt Latvijas Republikas pilsoņus, kuriem ir nepieciešamā speciālā izglītība vai amata prasme.

(3) (Izslēgta ar 04.09.1997. likumu)

(4) (Izslēgta ar 04.09.1997. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.09.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1997.)

42.pants. Aizsardzības spēku darbinieku darba tiesisko attiecību regulējums

(1) Virsnieku amatos Aizsardzības spēku darbiniekus ieceļ ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera atļauju.

(2) Zemākos amatos Aizsardzības spēku darbiniekus ieceļ atsevišķas daļas (iestādes) komandieris (priekšnieks).

(3) Aizsardzības spēku darbinieku darba tiesiskās attiecības nosaka Latvijas Darba likumu kodekss un šis likums.

(04.09.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1997.)  

43. pants. Aktīvā dienesta karavīru vispārējās tiesības

(1) Aktīvā dienesta virsnieki un virsdienesta instruktori un kareivji ar vienības (atsevišķas daļas) komandiera (tai atbilstošas struktūrvienības priekšnieka) atļauju var:

būt par biedriem tādās biedrībās un organizācijās, kurām nav politiska rakstura;

piedalīties sapulcēs, mītiņos, gājienos un citos masu pasākumos (sarīkojumos).

(2) Visu pakāpju militārā dienesta komandieriem un priekšniekiem piešķirtās tiesības ir arī viņiem pielīdzinātajiem un augstākajiem komandieriem un priekšniekiem.

(3) Karavīriem ir tiesības pārsūdzēt tiesā attiecībā uz viņiem pieņemtos amatpersonu lēmumus, ja viņi uzskata, ka šie lēmumi nepamatoti ierobežo viņu tiesības vai pilnvaras vai aizskar viņu godu un cieņu.

44. pants. Aizliegumi aktīvā dienesta karavīriem

(1) Aktīvā dienesta karavīriem aizliegts veikt politisko darbību, apvienoties arodbiedrībās, organizēt streikus un piedalīties tajos.

(2) Aktīvā dienesta karavīriem piederošā nekustamā manta un tās pārvaldīšana nedrīkst būt par šķērsli vai kavēkli dienesta pienākumu pildīšanai vai viņu pārvietošanai no vienas daļas uz otru.

(3) Aktīvā dienesta karavīru uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 15.06.1996.)

46. pants. Sociālās garantijas aktīvā dienesta karavīriem un viņu ģimenes locekļiem

(1) Karavīrs ir pakļauts obligātajai valsts apdrošināšanai.

(2) Visām personām, kas tiek iesauktas aktīvajā militārajā dienestā, izmaksā vienreizēju pabalstu iepriekšējā darbavietā pusmēnešalgas vai vienas stipendijas apmērā no to iestāžu, uzņēmumu, organizāciju vai mācību iestāžu līdzekļiem, kurās tās strādājušas (mācījušās).

(3) Ja iesaukšana aktīvajā dienestā vai pārvietošana dienesta laikā ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu, valsts izmaksā karavīram vienreizēju pabalstu viena mēneša amatalgas apmērā un 50 procentu apmērā no amatalgas par katru ģimenes locekli, kurš maina dzīvesvietu kopā ar karavīru.

(4) Karavīram ir tiesības iekārtot savus bērnus valsts pirmsskolas bērnu iestādēs triju mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

(5) Aktīvā dienesta karavīriem ir tiesības saņemt bezmaksas medicīnisko palīdzību Aizsardzības ministrijas ārstniecības iestādēs. Ja nepieciešams, aktīvā karadienesta karavīriem ir tiesības saņemt bezmaksas medicīnisko palīdzību arī valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs.

(6) Aktīvajā dienestā iesaukto personu izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju un piemaksu par izdienu, tiek ieskaitīts citu valstu bruņotajos spēkos, robežapsardzības un iekšējā karaspēkā, Latvijas Republikas Augstākās padomes Apsardzes dienestā, Latvijas Republikas Drošības dienestā, Latvijas Republikas Valsts prezidenta un Saeimas Drošības dienestā, Iekšlietu ministrijas un prokuratūras iestādēs nodienētais laiks, kā arī 80 procenti no civilajās iestādēs nostrādātā laika. Piemaksa par izdienu tiek piešķirta atkarībā no virsnieka atestācijas rezultātiem. Izdienas pensija tiek maksāta tikai tām personām, kuras nesaņem citas valsts pensiju.

(7) Saskaņā ar Latvijas Republikas 1990. gada 29. novembra likumu «Par valsts pensijām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 1/2) Labklājības ministrija, izdarot pensiju apmēra grozījumus, nosaka pensiju atņemtās pensijas apmērā tiem bijušajiem PSRS Bruņoto spēku virsniekiem un virsdienesta karavīriem, kuriem pensija atņemta sakarā ar viņu aktīvo darbību Latvijas Republikas Aizsardzības spēkos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1994. un 04.09.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1997.)

48. pants. Karavīru tiesības izmantot valsts un pašvaldību satiksmes līdzekļus

(1) Karavīriem ir tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes nodrošināšanai paredzēto apmaksu par izdevumiem, kas viņiem radušies, izmantojot sabiedrisko transportu. Obligātā dienesta karavīri pasta pakalpojumus vēstuļu sūtīšanai izmanto bez maksas.

(2) Karavīriem braukšanas izdevumus komandējuma, gadījumā un visus izdevumus, kas saistīti ar dienesta braucieniem, braucieniem ikgadējā atvaļinājumā un atvaļinājumā sakarā ar slimību sabiedriskajā transportā, sedz valsts. Šīs tiesības bauda arī no aktīvā dienesta atvaļinātie kareivji laikā, kad viņi iesaukti apmācībās vai uz pārbaudēm. Komandējuma laikā karavīriem ir tiesības ārpus kārtas iegādāties braukšanas dokumentus un iekārtoties viesnīcās.

(3) Karavīriem un viņu ģimenes locekļiem no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāti ceļa izdevumi sakarā ar dzīvesvietas maiņu, braucieniem uz ārstēšanās vietām (sanatorijām) un pēc atvaļināšanas — uz pastāvīgo dzīvesvietu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.10.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1995.)

49. pants. Atvaļināto karavīru pienākumi

(1) No aktīvā dienesta atvaļinātajiem karavīriem līdztekus vispārīgajiem likumiem jāpilda arī tie valsts aizsardzības likumu noteikumi, kuri ir viņiem saistoši, un pēc attiecīga rīkojuma no jauna jāstājas aktīvajā dienestā.

(2) No aktīvā dienesta atvaļinātie karavīri par neierašanos aktīvajā dienestā likumā paredzētajos gadījumos sodāmi administratīvā vai kriminālā kārtā.

(3) No aktīvā dienesta atvaļinātie virsnieki un virsdienesta instruktori un kareivji var no jauna tikt iesaukti aktīvajā dienestā, ja viņi atrodas rezervē ne ilgāk par pieciem gadiem un ja līdz šajā likumā noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai ir atlikuši vairāk nekā pieci gadi.

50. pants. Atvaļināto karavīru tiesības un viņiem paredzētās kompensācijas

(1) Atvaļinot karavīrus no aktīvā dienesta, viņiem izmaksā šādas kompensācijas:

a) sakarā ar štatu samazināšanu, ja atvaļināmajam nepiedāvā citu amatu, sakarā ar aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu, ja atvaļinātais nodienējis 25 un vairāk gadus, kā arī sakarā ar slimību (invaliditāti), kas iegūta, pildot dienesta pienākumus, — pēdējo triju mēnešu atalgojuma apmērā;

b) sakarā ar aktīvajam dienestam noteikto maksimālā vecuma sasniegšanu, ja izdiena ir mazāka par 25 gadiem, — pēdējo divu mēnešu atalgojuma apmērā;

c) pēc paša vēlēšanās, ja izdiena nav mazāka par 20 gadiem, — pēdējā mēneša atalgojuma apmērā;

d) pēc paša vēlēšanās, ja izdiena ir mazāka par 20 gadiem, sakarā ar štatu samazināšanu, ja atvaļināmais atsakās pieņemt citu piedāvāto amatu, kā arī sakarā ar neatbilstību dienestam — pēdējo divu nedēļu atalgojuma apmērā, bet ne mazāk kā divu iztikas minimumu apmērā;

e) obligātā aktīvā dienesta karavīriem — 50 latu apmērā;

f) (izslēgts ar 03.06.1999. likumu).

(2) Atvaļinot karavīru no aktīvā dienesta disciplīnas pārkāpumu dēļ vai sakarā ar notiesājošu tiesas spriedumu, viņam izmaksā tikai atalgojumu līdz atvaļināšanas dienai.

(3) Ja virsnieks un virsdienesta instruktors un kareivis sešu mēnešu laikā pēc atvaļināšanas, obligātā aktīvā dienesta karavīrs — triju mēnešu laikā pēc atvaļināšanas stājas citā algotā darbā, kurā tiek izdarīti sociālās nodrošināšanas maksājumi, viņam saglabājas nepārtrauktais darba stāžs.

(4) Ja karavīrs atvaļināts no aktīvā dienesta ar tiesībām valkāt karavīra formas tērpu, viņam saglabājas šā likuma 46. panta piektajā daļā, 47. panta otrajā un piektajā daļā un 48. panta pirmajā daļā paredzētās tiesības un garantijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.1999. un 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 20.12.2000.)

51. pants. Atvaļināto karavīru pensijas

1. Atvaļinātajiem karavīriem, ja viņu izdiena militārajā dienestā lielāka par 20 gadiem, maksā izdienas pensiju saskaņā ar Militārpersonu izdienas pensiju likumu.

2. Gadījumus, kad karavīriem izdienas pensiju var piešķirt ar atvieglotiem noteikumiem, nosaka Militārpersonu izdienas pensiju likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.1999. likumu, kas stājas spēkā 06.07.1999.)

52. pants. Karavīru atbildība par likumu pārkāpšanu

(1) Par likumu neievērošanu, varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, uzlikto pienākumu nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu karavīrus sauc pie disciplinārās, administratīvās vai kriminālās atbildības, no viņiem piedzen atlīdzību par nodarīto materiālo zaudējumu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Karavīra saukšana pie disciplinārās atbildības neatbrīvo viņu no iespējamās administratīvās, kriminālās un materiālās atbildības.

(3) Lietas par karavīru izdarītajiem pārkāpumiem izskata Latvijas Republikas tiesas.

53.pants. Likumu ievērošanas uzraudzība Aizsardzības spēkos

Likumu ievērošanas uzraudzību Aizsardzības spēkos veic ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori Prokuratūras likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(04.09.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1997.)