Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.118

Rīgā 2002.gada 12.martā (prot. Nr.11 40.§)
Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 12.panta otro daļu
(Grozīta ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509)
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kvalitātes normatīvus virszemes un pazemes ūdeņiem.

2. Pasākumi, kas veikti šo noteikumu prasību īstenošanai, nedrīkst tieši vai netieši palielināt ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojumu.

3. Ja uz vienu ūdenstilpi vai ūdensteci attiecas šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos noteikti atšķirīgi ūdens kvalitātes normatīvi, piemēro tos kvalitātes normatīvus, kuri nosaka stingrākas prasības.

II. Ūdens kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņiem

4. Ūdens kvalitātes normatīvi, kas nosaka prioritāro vielu (1.pielikuma 1.tabula) un bīstamo vielu (1.pielikuma 2.tabula) koncentrāciju robežlielumus ūdenī un prioritāro vielu koncentrāciju robežlielumus biotā (1.pielikuma 3.tabula), attiecas uz visiem virszemes ūdeņiem, to skaitā prioritārajiem zivju ūdeņiem un dzeramā ūdens ieguvei izmantojamajiem virszemes ūdeņiem.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā)

5. Piemērojot šo noteikumu 1.pielikuma 1. un 2.tabulā minētos ūdens kvalitātes normatīvus un 1.pielikuma 3.tabulā minētos kvalitātes normatīvus biotai, ņem vērā:

5.1. ietekmētās teritorijas paredzamo izmantošanas veidu;

5.2. nepieciešamību novērst ūdens piesārņojumu ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā minētajām ūdens videi īpaši bīstamajām vielām un samazināt ūdens piesārņojumu ar pārējām šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā minētajām prioritārajām vielām un 2.tabulā minētajām vielām;

5.3. ka šo noteikumu 1.pielikuma 1. un 2.tabulā minētie vides kvalitātes normatīvi ir izteikti kā piesārņojošās vielas vai vielu grupas kopējā koncentrācija visā ūdens paraugā;

5.4. ka vides kvalitātes normatīvi metāliem attiecas uz koncentrāciju šķīdumā – ūdens fāzi, kuru iegūst, paraugu filtrējot caur 0,45 μm filtru vai veicot līdzīgu priekšapstrādi. Novērtējot ūdens atbilstību metālu un to savienojumu vides kvalitātes normatīviem, var ņemt vērā metālu dabisko fona koncentrāciju, ja tā neļauj ievērot atbilstību vides kvalitātes normatīviem, kā arī ūdens cietību, izšķīdušo organisko oglekli, ūdeņraža jonu koncentrāciju (pH vērtību, kas izteikta kā ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvais decimāllogaritms) vai citus ūdens kvalitātes rādītājus, kas ietekmē metālu biopieejamību. Gadījumi, kuros vides kvalitātes normatīvs attiecas uz metāla biopieejamības koncentrāciju, ir noteikti šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulā;

5.5. ka attiecībā uz tām prioritārām vielām, kurām vides kvalitātes normatīvi norādīti šo noteikumu 1. pielikuma 3. tabulā, virszemes ūdeņu kvalitāti vērtē, piemērojot attiecīgus vides kvalitātes normatīvus biotai. Pārējām šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. tabulā minētajām vielām virszemes ūdeņu kvalitātes vērtēšanai piemēro attiecīgus ūdens kvalitātes normatīvus;

5.6. ka virszemes ūdeņu kvalitāti var vērtēt, piemērojot prioritārām un bīstamām vielām vides kvalitātes normatīvus citā ūdens vides segmentā jeb matricā – ūdenī, sedimentos vai biotas organismos – vai citā biotas taksonā, kas ir konkrēts ūdens vides taksons, kuram taksonomiskajā rangā atbilst apakštips, klase vai līdzvērtīgs rangs, nekā norādīts šo noteikumu 5.5. apakšpunktā un 1. pielikuma 3. tabulā, ja tiek ievērotas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un monitoringa programmu izstrādi noteiktās prasības attiecībā uz alternatīvā monitoringa izpildi un testēšanas metožu veiktspēju;

5.7. ka gadījumos, ja konkrētām prioritārām vai bīstamām vielām tiek pārsniegti vides kvalitātes normatīvi biotā vai sedimentos, līdztekus šo vielu monitoringam minētajās matricās veic monitoringu arī ūdenī, ja tām izmērītās vai aprēķinātās koncentrācijas vidē vai minēto vielu emisijas liecina par iespējamu akūtas iedarbības risku virszemes ūdeņiem vai risku, ko šādi ūdeņi varētu radīt. Virszemes ūdeņu kvalitātes vērtēšanai piemēro vides kvalitātes normatīvus – attiecīgas maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, ja tādas ir noteiktas šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulā.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr. 897 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

5.1 Virszemes ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja:

5.11. dažādos gadalaikos katrā ūdensobjekta reprezentatīvā monitoringa vietā mērīto prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrāciju vidējā aritmētiskā vērtība nav lielāka par šo noteikumu 1.pielikuma 1. un 2.tabulā noteikto gada vidējo koncentrāciju;

5.12. katrā reprezentatīvā ūdensobjekta monitoringa vietā mērītā vienreizējā prioritāro vielu koncentrācija nav lielāka par šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju;

5.13. prioritāro vielu koncentrācija biotā nav lielāka par šo noteikumu 1.pielikuma 3.tabulā noteikto vides kvalitātes normatīvu.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā)

5.2 Šo noteikumu 5.11. apakšpunktā minēto koncentrāciju vidējo aritmētisko vērtību virszemes ūdeņu kvalitātes novērtējumā neņem vērā, ja konkrētas prioritāras vai bīstamas vielas monitoringā koncentrācijas ir noteiktas ar labāko pieejamo analītisko metodi, kas nerada pārmērīgas izmaksas, bet aprēķinātā vidējā aritmētiskā vērtība ir mazāka par izmantotās metodes kvantitatīvās noteikšanas robežu un pielietotās analītiskās metodes kvantitatīvās noteikšanas robeža ir lielāka par šo noteikumu 1. pielikumā attiecīgajai prioritārai vai bīstamai vielai norādīto vides kvalitātes normatīvu.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

6. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ne retāk kā reizi četros gados izvērtē šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā ietverto informāciju un, ja nepieciešams, papildina to, pamatojoties uz:

6.1. datiem par ķīmiskās vielas vai vielu grupas bīstamību ūdens videi un cilvēku veselībai;

6.2. ķīmisko vielu riska novērtējuma rezultātiem;

6.3. attiecīgās ķīmiskās vielas importēto, saražoto un izmantoto daudzumu, lietošanas vai uzglabāšanas apstākļiem;

6.4. fizisko un juridisko personu iesniegtiem pamatotiem ierosinājumiem un ekspertu atzinumu.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr. 752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr. 897; MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

7. Par šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā ietvertās informācijas izvērtēšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informē sabiedrību, vides aizsardzības un veselības aizsardzības valsts institūcijas, kā arī citas attiecīgās institūcijas.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr. 752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr. 897; MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

7.1 Ja Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanai ir nepieciešams noteikt stingrākus vides kvalitātes normatīvus piesārņojošām vielām ar īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi, kuras noteiktas Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 “Noteikumi par A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanas un A un B kategorijas atļauju izsniegšanas kārtību” 5.pielikumā, piemēro šo noteikumu 2.pielikumā minētās prasības.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā)

III. Ūdens kvalitātes normatīvi prioritārajiem zivju ūdeņiem

(Nodaļa stājas spēkā 01.01.2003.; sk. 48. punktu)

8. Prioritārie zivju ūdeņi ir saldūdeņi, kuros nepieciešams veikt ūdens aizsardzības vai ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumus, lai nodrošinātu zivju populācijai labvēlīgus dzīves apstākļus. Prioritārie zivju ūdeņi noteikti šo noteikumu 2.1 pielikumā.

(MK 01.10.2002. noteikumu Nr. 446 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr. 752; MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

9. Šīs nodaļas nosacījumi neattiecas uz dabiskiem vai mākslīgiem dīķiem, kurus izmanto intensīvai zivju audzēšanai.

10. Prioritāros zivju ūdeņus iedala:

10.1. lašveidīgo zivju ūdeņos, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt lašu (Salmo salar), taimiņu un strauta foreļu (Salmo trutta), alatu (Thymallus thymallus) un sīgu (Coregonus) eksistenci;

10.2. karpveidīgo zivju ūdeņos, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt karpu dzimtas (Cyprinidae) zivju, kā arī līdaku (Esox lucius), asaru (Perca fluviatilis) un zušu (Anguilla anguilla) eksistenci.

11. Lai kontrolētu prioritāro zivju ūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu prasībām, ūdens paraugus ņem, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos par prasībām virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei noteikto paraugu ņemšanas biežumu virszemes ūdeņu monitoringam. Prioritāro zivju ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja prasībām, kas norādītas šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem parametriem, atbilst visi paraugi un nav apstākļu, kas rada kaitējumu zivju populācijai.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

12. Novērtējot prioritāro zivju ūdeņu kvalitāti, neņem vērā paraugus, kuru neatbilstību izraisījuši plūdi vai citas dabas katastrofas.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

13. Prioritāro zivju ūdeņu kvalitātes neatbilstība šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajiem kvalitātes normatīviem nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja neatbilstību izraisa augsnes sastāvā esošas vielas, kas dabisku procesu dēļ nonāk ūdeņos (turpmāk — dabiskā ūdeņu bagātināšanās).

IV. Ūdens kvalitātes normatīvi peldūdeņiem

(Nodaļa svītrota ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509)

V. Ūdens kvalitātes normatīvi dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem

19. Dzeramā ūdens ieguvei un centralizētai piegādei izmanto Daugavas upes ūdeņus no Rīgas HES ūdenskrātuves, kuriem piemēro intensīvu fizikālu un ķīmisku attīrīšanu, pastiprinātu attīrīšanu un dezinfekciju.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

20. (Svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

21. Ūdens kvalitātes normatīvi dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem noteikti šo noteikumu 6.pielikumā. Kvalitātes normatīvus piemēro pirms ūdeņu attīrīšanas.

(Grozīts ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

22. Lai kontrolētu dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu prasībām, ūdens paraugus ņem vienā un tajā pašā vietā, ievērojot šo noteikumu 7. pielikumā noteikto paraugu ņemšanas biežumu. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja:

22.1. šo noteikumu 7. pielikumā noteiktajiem robežlielumiem atbilst 95 % paraugu;

22.2. pārējām šo noteikumu 7. pielikumā noteiktajām prasībām atbilst 90 % paraugu;

22.3. atlikušie paraugi, kas neatbilst kvalitātes normatīviem, atšķiras no tiem ne vairāk kā par 50 % (šis nosacījums neattiecas uz mikrobioloģiskajiem parametriem, temperatūru, pH un izšķīdušo skābekli), bet tas nerada kaitējumu cilvēku veselībai;

22.4. kvalitātes normatīviem atbilst attiecīgo parametru vērtības tajos ūdens paraugos, kuri pēc neatbilstoša parauga konstatēšanas ņemti ar tādu laika intervālu, kas nodrošina datu statistisko ticamību.

(Grozīts ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

23. Nosakot šo noteikumu 22.punktā minēto paraugu daudzumu, neņem vērā paraugus, kuru neatbilstību izraisījuši plūdi vai citas dabas katastrofas, vai neraksturīgi laikapstākļi.

24. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu neatbilstība šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajiem kvalitātes normatīviem nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja neatbilstību izraisa plūdi, cita dabas katastrofa vai dabiskā ūdeņu bagātināšanās un ja šī neatbilstība nerada kaitējumu cilvēka veselībai.

VI. Ūdens kvalitātes normatīvi pazemes ūdeņiem

(Nodaļa MK 04.10.2005. noteikumu Nr.752 redakcijā)

25. Šo noteikumu 9.pielikumā noteiktos ūdens kvalitātes normatīvus piemēro pazemes ūdeņu horizontiem un to kompleksiem, kuru ūdeni bez apstrādes izmanto par dzeramo ūdeni un kuros vidējais ūdens ieguves apjoms pārsniedz 10 m3 dienā, kā arī pazemes ūdeņu horizontiem un to kompleksiem, kuru ūdeni bez apstrādes paredzēts izmantot par dzeramo ūdeni. Ja hlorīdjonu, sulfātjonu, elektrovadītspējas, dzelzs vai permanganāta indeksa kvalitātes normatīvi ir pārsniegti dabisku procesu dēļ, nav pieļaujama tieša vai netieša emisija vai citas darbības, kas varētu izraisīt attiecīgo parametru vērtību palielināšanos konkrētajā ūdens horizontā vai to kompleksā.

(Grozīts ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509)

26. Šo noteikumu 10.pielikuma 1.tabulā noteiktos ūdens kvalitātes normatīvus piemēro pazemes ūdeņu stāvokļa novērtēšanai, izņemot šo noteikumu 25.punktā minētos pazemes ūdeņu horizontus un to kompleksus. Ja novērtēšanas rezultāti liecina, ka:

26.1. piesārņojuma līmenis ir pārsniedzis mērķlieluma un robežlieluma vidējo aritmētisko vērtību, šajā teritorijā veic pasākumus, lai precizētu piesārņojuma areāla robežas, novērtētu, vai piesārņojums nerada risku cilvēku veselībai un videi, kā arī novērstu turpmāku pazemes ūdeņu piesārņošanu;

26.2. piesārņojuma līmenis pārsniedz robežlielumu, tad, ņemot vērā ģeoloģiskos, hidroģeoloģiskos, hidrodinamiskos apstākļus un antropogēnās iedarbības radīto slodzi attiecīgajā teritorijā, novērtē, vai vides sanācija ir nepieciešama un tehniski iespējama bez tādu pasākumu īstenošanas, kuri paaugstinātu apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi, kā arī novērtē, vai pasākumiem piesārņoto pazemes ūdeņu vietu sanācijai un kontrolei nav nesamērīgi augstas izmaksas. Pamatojoties uz veikto novērtējumu, pazemes ūdeņu attīrīšanas pakāpi katram piesārņojuma areālam nosaka individuāli. Sanāciju veic saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu” un Vides aizsardzības likumu.

(Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

26.1 Ja piesārņotajās vietās, kuras ir reģistrētas atbilstoši normatīvajos aktos par piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtību noteiktajām prasībām, pazemes ūdeņus saskaņā ar sanācijas programmu nav iespējams attīrīt līdz šo noteikumu 10.pielikuma 1.tabulā noteiktajiem robežlielumiem, tos attīra vismaz tiktāl, lai pazemes ūdeņi atbilstu šo noteikumu 10.pielikuma 2.tabulā noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

VII. Ūdens kvalitātes monitorings

27. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – centrs) nosaka konkrētas paraugu ņemšanas vietas, to attālumu līdz tuvākajai piesārņojošo vielu emisijas vietai un paraugu ņemšanas dziļumu prioritāro un bīstamo vielu un prioritāro zivju ūdeņu monitoringam.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

28. Šo noteikumu prasību izpildei nepieciešamās analīzes veic akreditētā laboratorijā. Veicot šo noteikumu 1., 3., 6., 9. un 10. pielikumā norādīto parametru analīzi, ievēro normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un monitoringa programmu izstrādi noteiktās prasības attiecībā uz fizikāli ķīmisko un ķīmisko parametru testēšanas metožu veiktspēju un kvalitātes kontroles un nodrošinājuma procedūrām.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

29. Operators, kas virszemes vai pazemes ūdeņos novada prioritārās vai bīstamās vielas, veic prioritāro un bīstamo vielu emisijas monitoringu. Monitoringu un kontroli veic saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī".

(Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

30. Vides valsts monitoringa vajadzībām Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde apzina prioritāro vai bīstamo vielu emisijas ietekmētās teritorijas. Centrs apkopo savākto informāciju un ietekmētajās teritorijās kontrolē ūdeņu piesārņojumu ar prioritārajām un bīstamajām vielām, ievērojot Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumu Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" prasības.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

31. Centrs veic prioritāro zivju ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 3.pielikuma prasībām.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

32. Ja monitoringa dati liecina, ka lašveidīgo zivju ūdeņos skābekļa koncentrācija ir mazāka par 6 mg/l, bet karpveidīgo zivju ūdeņos — mazāka par 4 mg/l, centrs un Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes noskaidro skābekļa koncentrācijas pazemināšanās iemeslus un veic pasākumus, lai novērstu kaitējumu zivju populācijai.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

33. Ja monitoringa dati liecina, ka prioritāro zivju ūdeņu kvalitāte ir augstāka par šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām prasībām, centram ir tiesības samazināt paraugu ņemšanas biežumu. Ja centrs konstatē, ka konkrētus prioritāros zivju ūdeņus piesārņojums neietekmē vai nav apstākļu, kas varētu pasliktināt šo ūdeņu kvalitāti, tam ir tiesības uz diviem gadiem pārtraukt šādu ūdeņu paraugu ņemšanu.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

34. (Svītrots ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509.)

35. Ūdens lietotājs, kas sagatavo dzeramo ūdeni un piegādā to patērētājiem, veic dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 6. un 7. pielikumā noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

36. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu paraugus ņem ūdens ņemšanas vietās pirms ūdens novadīšanas uz attīrīšanas iekārtām. Ūdens paraugu ņemšanai lietotie trauki, kā arī reaģenti un metodes, kas tiek izmantotas parauga daļas konservēšanai, paraugu transportēšana, uzglabāšana un konservēšana nedrīkst būtiski ietekmēt analīžu rezultātus. Analīzes veic pēc parauga izkāšanas caur stiepļu sietu, lai to atbrīvotu no peldošiem gružiem, tai skaitā koka un plastmasas gabaliem.

37. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu paraugu ņemšanas un analīžu biežums nedrīkst būt mazāks par šo noteikumu 7.pielikumā noteikto minimālo biežumu gadā. Paraugus ņem visu gadu ar vienādiem laika intervāliem, lai iegūtu pilnīgu informāciju par ūdeņu kvalitāti.

38. Ja monitoringa dati liecina, ka dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitāte atsevišķos parametros ir augstāka par šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām prasībām, institūcijai, kura nosaka paraugu ņemšanas biežumu, ir tiesības atļaut operatoram attiecīgos paraugus ņemt retāk, nekā noteikts šo noteikumu 7.pielikumā, ievērojot normatīvo aktu par dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, monitoringa un kontroles kārtību.

(MK 29.09.2009. noteikumu Nr.1118 redakcijā)

39. Ūdens lietotājs, kas sagatavo dzeramo ūdeni un piegādā to patērētājiem, veic dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo pazemes ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 9.pielikumā noteiktajām prasībām un ūdens ieguves atradņu pases nosacījumiem.

40. (Svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

VIII. Pasākumi piesārņojuma novēršanai

41. Ja monitoringa rezultāti vai citi dati liecina, ka konkrētajā ūdensobjektā ir pārsniegti ūdens kvalitātes normatīvu robežlielumi vai ka ūdensobjektam noteiktie vides kvalitātes mērķi netiks sasniegti plānotajos termiņos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzdod vides aizsardzības institūcijām:

41.1. izpētīt neatbilstības cēloņus;

41.2. pārskatīt attiecīgos nosacījumus, kuri ietverti atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai, samazinot noteiktos emisijas limitus;

41.3. pārskatīt monitoringa programmas un izdarīt tajās grozījumus;

41.4. veikt citus pasākumus, kas novērstu turpmāku ūdens kvalitātes pasliktināšanos un veicinātu tās uzlabošanos.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr. 752; MK 07.07.2008. noteikumiem Nr. 509; MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

42. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neuzdod veikt šo noteikumu 41.punktā minētos pasākumus, ja neatbilstības cēloņi ir nepārvaramas varas apstākļi, tai skaitā lieli plūdi vai ilgstošs sausums, un ir ievērotas Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktās prasības par īslaicīgiem izņēmumiem vides kvalitātes mērķu sasniegšanai.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr. 752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr. 897; MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

43. (Svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

IX. Informēšana

44. Lai sabiedrību un valsts un pašvaldību iestādes informētu par ūdens vides aizsardzību, centrs:

44.1. katru gadu sagatavo pārskatu par virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa rezultātiem un to izvērtējumu, ietverot informāciju par šo noteikumu 35. punktā noteikto prasību izpildi;

44.2. nodrošina, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kas tiek sniegta Eiropas Komisijai saskaņā ar šo noteikumu 45. punktu.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

45. Lai informētu Eiropas Komisiju, centrs atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām sniedz informāciju par virszemes un pazemes ūdeņu stāvokli, pasākumiem to aizsardzībai un progresu.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

46. (Svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

47. Ja šajos noteikumos noteiktie kvalitātes normatīvi nav sasniegti vai plānotajos termiņos netiks sasniegti pārrobežas ūdeņos, Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde informē Vides pārraudzības valsts biroju, kas savukārt informē attiecīgās valstis.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752)

X. Noslēguma jautājumi

48. Šo noteikumu III nodaļa, 16., 30., 31., 32., 33. un 34.punkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

49. (Svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

50. (Svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

51. Šajos noteikumos centram noteiktos uzdevumus līdz 2009.gada 31.jūlijam veic valsts aģentūra “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā)

52. Šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 2., 5., 15., 22., 23. un 28. punktā minētajām vielām vides kvalitātes normatīvus piemēro ar 2015. gada 22. decembri, lai attiecībā uz minētajām vielām līdz 2021. gada 22. decembrim nodrošinātu labu virszemes ūdeņu ķīmisko kvalitāti.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

53. Šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44. un 45. punktā minētajām vielām vides kvalitātes normatīvus piemēro ar 2018. gada 22. decembri, lai attiecībā uz minētajām vielām novērstu virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes pasliktināšanos un līdz 2027. gada 22. decembrim nodrošinātu labu virszemes ūdeņu ķīmisko kvalitāti.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 04.10.2005. noteikumu Nr. 752 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr. 509; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr. 897; MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1975.gada 16.jūnija Direktīvas 75/440/EEK par dzeramā ūdens ieguvei paredzētā virszemes ūdens kvalitāti dalībvalstīs;

2) (svītrots ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr. 509);

3) (svītrots ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr. 509);

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 6.septembra Direktīvas 2006/44/EK par saldūdeņu kvalitāti, ko nepieciešams aizsargāt vai uzlabot nolūkā atbalstīt zivju dzīvi;

5) (svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527);

6) (svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527);

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko nosaka Kopienas rīcību ūdens resursu politikas jomā;

8) (svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527);

9) (svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527);

10) (svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527);

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.februāra Direktīvas 2006/11/EK par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē;

12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos;

13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Direktīvas 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK;

14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīvas 2013/39/ES, ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
1.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Prioritāro un bīstamo vielu vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņos, kā arī prioritāro vielu vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņu biotas organismos

(Pielikums MK 11.08.2009. noteikumu Nr. 897 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527; sk. noteikumu 52. un 53. punktu)

I. Prioritāro vielu vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņos

1. tabula

Nr. 
p. k.
Vielas
nosaukums
CAS
numurs(1)
Robežlielums
GVK(2) (μg/l)
Robežlielums
MPK(5) (μg/l)
iekšzemes virszemes ūdeņi(3) citi virszemes ūdeņi(4) iekšzemes virszemes ūdeņi(3) citi virszemes ūdeņi(4)
1 2 3 4 5 6 7
1. Alahlors 15972-60-8 0,3 0,3 0,7 0,7
2. Antracēns(X) 120-12-7 0,1 0,1 0,1 0,1
3. Atrazīns 1912-24-9 0,6 0,6 2,0 2,0
4. Benzols 71-43-2 10 8 50 50
5. Bromdifenilēteri(6), (X) 32534-81-9     0,14 0,14
6. Kadmijs un tā savienojumi(X)

(atkarībā no ūdens cietības pakāpes)(7)

7440-43-9 ≤ 0,08 (1. pakāpe)

0,08 (2. pakāpe)

0,09 (3. pakāpe)

0,15 (4. pakāpe)

0,25 (5. pakāpe)

0,2 ≤ 0,45 (1. pakāpe)

0,45 (2. pakāpe)

0,6 (3. pakāpe)

0,9 (4. pakāpe)

1,5 (5. pakāpe)

≤ 0,45 (1. pakāpe)

0,45 (2. pakāpe)

0,6 (3. pakāpe)

0,9 (4. pakāpe)

1,5 (5. pakāpe)

7. C10-13 hloralkāni(X), (8) 85535-84-8 0,4 0,4 1,4 1,4
8. Hlorfenvinfoss 470-90-6 0,1 0,1 0,3 0,3
9. Hlorpirifoss
(etil-hlorpirifoss)
2921-88-2 0,03 0,03 0,1 0,1
10. 1,2-dihloretāns 107-06-2 10 10 nepiemēro nepiemēro
11. Dihlormetāns 75-09-2 20 20 nepiemēro nepiemēro
12. Di(2-etilheksil)-ftalāts (DEHP)(X) 117-81-7 1,3 1,3 nepiemēro nepiemēro
13. Diurons 330-54-1 0,2 0,2 1,8 1,8
14. Endosulfāns(X) 115-29-7 0,005 0,0005 0,01 0,004
15. Fluorantēns 206-44-0 0,0063 0,0063 0,12 0,12
16. Heksahlorbenzols(X) 118-74-1     0,05 0,05
17. Heksahlorbutadiēns(X) 87-68-3     0,6 0,6
18. Heksahlorcikloheksāns(X) 608-73-1 0,02 0,002 0,04 0,02
19. Izoproturons 34123-59-6 0,3 0,3 1,0 1,0
20. Svins un tā savienojumi 7439-92-1 1,2(12) 1,3 14 14
21. Dzīvsudrabs un tā savienojumi(X) 7439-97-6     0,07 0,07
22. Naftalīns 91-20-3 2 2 130 130
23. Niķelis un tā savienojumi 7440-02-0 4(12) 8,6 34 34
24. Nonilfenols(X)
(4-nonilfenols)
84852-15-3 0,3 0,3 2,0 2,0
25. Oktilfenols
(4-(1,1’,3,3’-tetrametilbutil)-fenols)
140-66-9 0,1 0,01 nepiemēro nepiemēro
26. Pentahlor-benzols(X) 608-93-5 0,007 0,0007 nepiemēro nepiemēro
27. Pentahlor-fenols 87-86-5 0,4 0,4 1 1
28. Poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO)(9), (X) nepiemēro nepiemēro nepiemēro nepiemēro nepiemēro
Benz(a)pirēns(X) 50-32-8 1,7 × 10-4 1,7 × 10-4 0,27 0,027
Benz(b)fluorantēns(X) 205-99-2 sk. piezīmi(9) sk. piezīmi(9) 0,017 0,017
Benz(k)fluorantēns(X) 207-08-9 sk. piezīmi(9) sk. piezīmi(9) 0,017 0,017
Benz(g,h,i)perilēns(X) 191-24-2 sk. piezīmi(9) sk. piezīmi(9) 8,2 × 10-3 8,2 × 10-4
Indeno(1,2,3-cd)pirēns(X) 193-39-5 sk. piezīmi(9) sk. piezīmi(9) nepiemēro nepiemēro
29. Simazīns 122-34-9 1 1 4 4
30. Tributilalvas savienojumi(X) (tributilalvas katjons) 36643-28-4 0,0002 0,0002 0,0015 0,0015
31. Trihlorbenzoli 12002-48-1 0,4 0,4 nepiemēro nepiemēro
32. Trihlormetāns (hloroforms) 67-66-3 2,5 2,5 nepiemēro nepiemēro
33. Trifluralīns(X) 1582-09-8 0,03 0,03 nepiemēro nepiemēro
34. Dikofols(X) 115-32-2 1,3 × 10-3 3,2 × 10-5 nepiemēro(10) nepiemēro(10)
35. Perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi(X) 1763-23-1 6,5 × 10-4 1,3 × 10-4 36 7,2
36. Hinoksifēns(X) 124495-18-7 0,15 0,015 2,7 0,54
37. Dioksīni un dioksīniem līdzīgie savienojumi(X) sk. piezīmi(11) nepiemēro nepiemēro
38. Aklonifēns 74070-46-5 0,12 0,012 0,12 0,012
39. Bifenokss 42576-02-3 0,012 0,0012 0,04 0,004
40. Cibutrīns 28159-98-0 0,0025 0,0025 0,016 0,016
41. Cipermetrīns 52315-07-8(13) 8 × 10-5 8 × 10-6 6 × 10-4 6 × 10-5
42. Dihlorfoss 62-73-7 6 × 10-4 6 × 10-5 7 × 10-4 7 × 10-5
43. Heksabromciklododekāns (HBCDD)(X) sk. piezīmi(14) 0,0016 0,0008 0,5 0,05
44. Heptahlors un heptahlorepoksīds(X) 76-44-8/
1024-57-3
2 × 10-7 1 × 10-8 3 × 10-4 3 × 10-5
45. Terbutrīns 886-50-0 0,065 0,0065 0,34 0,034

Piezīmes.

1. (1) Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service.

2. (2) GVK ir gada vidējā koncentrācija – vides kvalitātes normatīvs (turpmāk – VKN). Ja nav citu norādījumu, GVK attiecas uz visu izomēru kopējo koncentrāciju.

3. (3) Iekšzemes virszemes ūdeņi ietver visus stāvošos un tekošos ūdeņus uz zemes virsmas, tai skaitā saistītus mākslīgus vai stipri pārveidotus ūdensobjektus.

4. (4) Citi virszemes ūdeņi ietver pārejas un piekrastes ūdeņus, bet attiecībā uz ķīmisko kvalitāti – arī teritoriālos ūdeņus.

5. (5) MPK ir maksimāli pieļaujamā koncentrācija – vides kvalitātes normatīvs. Ja norādīts, ka MPK nepiemēro, uzskata, ka pastāvīgās izplūdēs GVK nodrošina pietiekamu aizsardzību pret īslaicīgu un strauju piesārņojuma koncentrācijas pieaugumu, jo GVK vērtības ir ievērojami mazākas par tām, kas noteiktas, pamatojoties uz akūtu toksiskumu.

6. (6) Bromdifenilēteru grupā (Nr. 5) vides kvalitātes normatīvs attiecas tikai uz radniecīgām vielām Nr. 28, 47, 99, 100, 153 un 154 atbilstošo koncentrāciju summu.

7. (7) Kadmijam un tā savienojumiem (Nr. 6) vides kvalitātes normatīvu vērtības ir atkarīgas no ūdens cietības pakāpes (1. pakāpe: < 40 mg CaCO3/l, 2. pakāpe: 40 līdz < 50 mg CaCO3/l, 3. pakāpe: 50 līdz < 100 mg CaCO3/l, 4. pakāpe: 100 līdz < 200 mg CaCO3/l, 5. pakāpe: ≥ 200 mg CaCO3/l).

8. (8) Šai vielu grupai parametri jānosaka ar analītisku metodi.

9. (9) Poliaromātisko ogļūdeņražu (PAO) prioritāro vielu grupai (Nr. 28) GVK-VKN ūdenī attiecas uz benz(a)pirēna koncentrāciju, jo šis normatīvs noteikts, pamatojoties uz minētās vielas toksiskumu. Benz(a)pirēnu var uzskatīt par norādi uz citu PAO klātbūtni, tāpēc monitoringa paraugos nosaka tikai benz(a)pirēna koncentrāciju un to salīdzina ar attiecīgajiem GVK-VKN ūdenī.

10. (10) Pieejamā informācija nav pietiekama, lai noteiktu MPK.

11. (11) Attiecas uz šādiem savienojumiem:

7 polihlordibenzo-p-dioksīni (PCDD): 2,3,7,8-T4CDD (CAS Nr. 1746-01-6), 1,2,3,7,8-P5CDD (CAS Nr. 40321-76-4), 1,2,3,4,7,8-H6CDD (CAS Nr. 39227-28-6), 1,2,3,6,7,8-H6CDD (CAS Nr. 57653-85-7), 1,2,3,7,8,9-H6CDD (CAS Nr. 19408-74-3), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDD (CAS Nr. 35822-46-9), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDD (CAS Nr. 3268-87-9);

10 polihlordibenzofurāni (PCDF): 2,3,7,8-T4CDF (CAS Nr. 51207-31-9), 1,2,3,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-41-6), 2,3,4,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-31-4), 1,2,3,4,7,8-H6CDF (CAS Nr. 70648-26-9), 1,2,3,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 57117-44-9), 1,2,3,7,8,9-H6CDF (CAS Nr. 72918-21-9), 2,3,4,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 60851-34-5), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDF (CAS Nr. 67562-39-4), 1,2,3,4,7,8,9- H7CDF (CAS Nr. 55673-89-7), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDF (CAS Nr. 39001-02-0);

12 dioksīnam līdzīgie polihlorbifenili (PCB-DL): 3,3’,4,4’-T4CB (PCB 77, CAS Nr. 32598-13-3), 3,3’,4’,5-T4CB (PCB 81, CAS Nr. 70362-50-4), 2,3,3’,4,4’-P5CB (PCB 105, CAS Nr. 32598-14-4), 2,3,4,4’,5-P5CB (PCB 114, CAS Nr. 74472-37-0), 2,3’,4,4’,5-P5CB (PCB 118, CAS Nr. 31508-00-6), 2,3’,4,4’,5’-P5CB (PCB 123, CAS Nr. 65510-44-3), 3,3’,4,4’,5-P5CB (PCB 126, CAS Nr. 57465-28- 8), 2,3,3’,4,4’,5-H6CB (PCB 156, CAS Nr. 38380-08-4), 2,3,3’,4,4’,5’-H6CB (PCB 157, CAS Nr. 69782-90-7), 2,3’,4,4’,5,5’-H6CB (PCB 167, CAS Nr. 52663-72-6), 3,3’,4,4’,5,5’-H6CB (PCB 169, CAS Nr. 32774-16-6), 2,3,3’,4,4’,5,5’-H7CB (PCB 189, CAS Nr. 39635-31-9).

12. (12) VKN attiecas uz bioloģiski pieejamām vielu koncentrācijām. Šīs koncentrācijas nosaka ar piemērotām modelēšanas metodēm atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijām par vides kvalitātes normatīvu ieviešanu metāliem, pamatojoties uz to bioloģisko pieejamību (Technical Guidance to Implement Bioavailability-based Environmental Quality Standards for Metals).

13. (13) CAS Nr. 52315-07-8 attiecas uz izomēru maisījumu, kas satur cipermetrīnu, alfa-cipermetrīnu (CAS Nr. 67375-30-8), beta-cipermetrīnu (CAS Nr. 65731-84-2), teta-cipermetrīnu (CAS Nr. 71697-59-1) un zeta-cipermetrīnu (52315-07-8).

14. (14)Attiecas uz 1,3,5,7,9,11-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 25637-99-4), 1,2,5,6,9,10-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 3194-55-6), α-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-50-6), β-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-51-7) un γ-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-52-8).

15. (X) – ūdens videi īpaši bīstama viela, kuras emisijas un noplūdes nepieciešams novērst līdz 2020. gada 22. decembrim. Vielām Nr. 2, 5 un 28 emisijas un noplūdes nepieciešams novērst līdz 2021. gada 22. decembrim, bet vielām Nr. 34, 35, 36, 37, 43 un 44 – līdz 2027. gada 22. decembrim.

II. Bīstamo vielu vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņos

2.tabula

Nr.
p.k.

Vielas nosaukums

CAS numurs(1)

Robežlielums GVK(2) (μg/l)

Iekšzemes virszemes ūdeņi(3)

Citi virszemes ūdeņi(4)

1

2

3

4

5

1.

Tetrahlorogleklis

56-23-5

12

12

2.

2.1.

2.2.

2.3.

2.4.

Ciklodiēna pesticīdi:

aldrīns

dieldrīns

endrīns

izodrīns

.

309-00-2

60-57-1

72-20-8

465-73-6

Σ = 0,01

Σ = 0,005

3.

DDT kopā (5)

0,025

0,025

para-para-DDT

50-29-3

0,01

0,01

4.

Tetrahloretilēns

127-18-4

10

10

5.

Trihloretilēns

79-01-6

10

10

6.

Arsēns un tā savienojumi

7440-38-2

150

36

7.

Cinks un tā savienojumi

7440-66-6

120

81

8.

Hroms un tā savienojumi

7440-47-3

11

50

9.

Varš un tā savienojumi

7440-50-8

9,0

3,1

10.

2,4-dihlorfenoksietiķskābe

94-75-7

10

10

11.

Akrilnitrils

107-13-1

8

8

12.

Dietilamīns

109-89-7

100

100

13.

Dimetoāts jeb rogors

epihlorhidrīns

1

1

14.

Fenoli (fenolu indekss)

5

5

15.

Formaldehīds

50-00-0

1000

1000

16.

2-hloranilīns

3-hloranilīns

4-hloranilīns

95-51-2

108-42-9

106-47-8

10

10

17.

Hlorbenzols

108-90-7

1

1

18.

Polihlorbifenili (PHB)

0,01

0,01

19.

2,4,6-trihlorfenols

88-06-2

1

1

20.

Monocikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (toluols, etilbenzols, ksiloli)

10

10

21.

Naftas ogļūdeņraži (ogļūdeņražu C10–C40 indekss)

100

100

Piezīmes.

1. (1) Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service.

2. (2) GVK ir gada vidējā koncentrācija – vides kvalitātes normatīvs. Ja nav citu norādījumu, GVK attiecas uz visu izomēru kopējo koncentrāciju.

3. (3) Iekšzemes virszemes ūdeņi ietver visus stāvošos un tekošos ūdeņus uz zemes virsmas, tai skaitā saistītus mākslīgus vai stipri pārveidotus ūdensobjektus.

4. (4) Citi virszemes ūdeņi ietver pārejas un piekrastes ūdeņus, bet attiecībā uz ķīmisko kvalitāti – arī teritoriālos ūdeņus.

5. (5) DDT kopā ir izomēru 1,1,1-trihlor-2,2bis(p-hlorfenil)etāna (CAS numurs 50-29-3, ES numurs 200-024-3), 1,1,1-trihlor-2(o-hlorfenil)-2-(p-hlorfenil)etāna (CAS numurs 789-02-6; ES numurs 212-332-5), 1,1-dihlor-2,2bis(p-hlorfenil)etilēna (CAS numurs 72-55-9; ES numurs 200-784-6) un 1,1-dihlor-2,2bis(p-hlorfenil) etāna (CAS numurs 72-54-8; ES numurs 200-783-0) summa.

III. Prioritāro vielu vides kvalitātes normatīvi
virszemes ūdeņu biotas organismos(1)

3. tabula

Nr.
p. k.
Vielas nosaukums CAS numurs(2) Robežlielums(3) (μg/kg)
1 2 3 4
1. Bromdifenilēteri(4) 32534-81-9 0,0085
2. Fluorantēns 206-44-0 30(5)
3. Dzīvsudrabs un tā savienojumi 7439-97-6 20
4. Heksahlorbenzols 118-74-1 10
5. Heksahlorbutadiēns 87-68-3 55

6.

Poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO)(6) nepiemēro
Benz(a)pirēns 50-32-8 5(5)
7. Dikofols 115-32-2 33
8. Perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi 1763-23-1 9,1
9. Dioksīni un dioksīniem līdzīgie savienojumi sk. piezīmi(7) 0,0065(8) TEQ(9)
10. Heksabromciklododekāns (HBCDD) sk. piezīmi(10) 167
11. Heptahlors un heptahlorepoksīds 76-44-8/1024-57-3 6,7 × 10-3

Piezīmes.

1. (1) Ja nav norādīts citādi, vides kvalitātes normatīvs attiecas uz zivīm. Tā vietā var veikt monitoringu alternatīvam biotas taksonam vai citai matricai, ja vien ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai lietotie vides kvalitātes normatīvi nodrošina ekosistēmām līdzvērtīgu aizsardzības līmeni.

2. (2) Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service.

3. (3) Vides kvalitātes normatīvs – pieļaujamā koncentrācija biotas indikatororganismu mīksto audu mitrā masā.

4. (4) Bromdifenilēteru grupā (Nr. 1) vides kvalitātes normatīvs attiecas tikai uz radniecīgām vielām Nr. 28, 47, 99, 100, 153 un 154 atbilstošo koncentrāciju summu.

5. (5) Vides kvalitātes normatīvs attiecas uz vēžveidīgajiem un gliemjiem, jo norādītajām vielām monitorings zivīs nav piemērots ūdeņu ķīmiskās kvalitātes vērtēšanai.

6. (6) Poliaromātisko ogļūdeņražu (PAO) prioritāro vielu grupai (Nr. 6) vides kvalitātes normatīvs attiecas uz benz(a)pirēna koncentrāciju, jo šis normatīvs noteikts, pamatojoties uz tā toksiskumu. Benz(a)pirēnu var uzskatīt par norādi uz citu PAO klātbūtni, tāpēc biotas paraugos nosaka tikai benz(a)pirēna koncentrāciju, un to salīdzina ar attiecīgo kvalitātes normatīvu biotā.

7. (7) Attiecas uz šādiem savienojumiem:

7 polihlordibenzo-p-dioksīni (PCDD): 2,3,7,8-T4CDD (CAS Nr. 1746-01-6), 1,2,3,7,8-P5CDD (CAS Nr. 40321-76-4), 1,2,3,4,7,8- H6CDD (CAS Nr. 39227-28-6), 1,2,3,6,7,8-H6CDD (CAS Nr. 57653-85-7), 1,2,3,7,8,9-H6CDD (CAS Nr. 19408-74-3), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDD (CAS Nr. 35822-46-9), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDD (CAS Nr. 3268-87-9);

10 polihlordibenzofurāni (PCDF): 2,3,7,8-T4CDF (CAS Nr. 51207-31-9), 1,2,3,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-41-6), 2,3,4,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-31-4), 1,2,3,4,7,8-H6CDF (CAS Nr. 70648-26-9), 1,2,3,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 57117-44-9), 1,2,3,7,8,9-H6CDF (CAS Nr. 72918-21-9), 2,3,4,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 60851-34-5), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDF (CAS Nr. 67562-39-4), 1,2,3,4,7,8,9- H7CDF (CAS Nr. 55673-89-7), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDF (CAS Nr. 39001-02-0);

12 dioksīnam līdzīgie polihlorbifenili (PCB-DL): 3,3’,4,4’-T4CB (PCB 77, CAS Nr. 32598-13-3), 3,3’,4’,5-T4CB (PCB 81, CAS Nr. 70362-50-4), 2,3,3’,4,4’-P5CB (PCB 105, CAS Nr. 32598-14-4), 2,3,4,4’,5-P5CB (PCB 114, CAS Nr. 74472-37-0), 2,3’,4,4’,5-P5CB (PCB 118, CAS Nr. 31508-00-6), 2,3’,4,4’,5’-P5CB (PCB 123, CAS Nr. 65510-44-3), 3,3’,4,4’,5-P5CB (PCB 126, CAS Nr. 57465-28- 8), 2,3,3’,4,4’,5-H6CB (PCB 156, CAS Nr. 38380-08-4), 2,3,3’,4,4’,5’-H6CB (PCB 157, CAS Nr. 69782-90-7), 2,3’,4,4’,5,5’-H6CB (PCB 167, CAS Nr. 52663-72-6), 3,3’,4,4’,5,5’-H6CB (PCB 169, CAS Nr. 32774-16-6), 2,3,3’,4,4’,5,5’-H7CB (PCB 189, CAS Nr. 39635-31-9).

8. (8) Vides kvalitātes normatīvs attiecas uz zivīm, vēžveidīgajiem un gliemjiem saskaņā ar 2011. gada 2. decembra Regulas (ES) Nr. 1259/2011, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1881/2006 attiecībā uz dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (OV L 320, 3.12.2011., 18. lpp.), pielikuma 5.3. sadaļu.

9. (9) Vides kvalitātes normatīvs attiecas uz 7. piezīmē minēto savienojumu: polihlordibenzo-p-dioksīnu (PCDD), polihlordibenzofurānu (PCDF) un dioksīnam līdzīgo polihlorbifenilu (PCB-DL) summāro koncentrāciju, kuru izsaka kā šo vielu toksiskuma ekvivalentus TEQ saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas 2005. gadā noteiktajiem toksiskuma ekvivalences faktoriem TEF.

10. (10) Attiecas uz 1,3,5,7,9,11-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 25637-99-4), 1,2,5,6,9,10-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 3194-55-6), α-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-50-6), β-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-51-7) un γ-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-52-8).

2.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Ķīmiskās kvalitātes normatīvu noteikšana

(Pielikums MK 11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā)

1. Kvalitātes normatīvus ūdenī, biotā un sedimentos piesārņojošām vielām ar īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi nosaka, pamatojoties uz ūdens organismu reakcijas izpēti attiecībā uz mainīgām piesārņojošo vielu koncentrācijām.

2. Piesārņojošo vielu iedarbības novērtēšanai izmanto šādas ūdens organismu taksonomiskās grupas:

2.1. aļģes un (vai) makrofītus;

2.2. dafnijas vai organismus, kas raksturīgi sāļiem ūdeņiem;

2.3. zivis.

3. Ja iespējams, šā pielikuma 2.punktā minētajiem organismiem iegūst gan akūtās (īslaicīgās), gan hroniskās (ilglaicīgās) piesārņojošo vielu iedarbības datus, kas ir nozīmīgi attiecīgajam ūdensobjekta tipam, kā arī izmanto visus pieejamos datus par jebkādiem citiem ūdens organismiem konkrētajā ūdensobjektā.

4. Nosakot maksimālo gada vidējo koncentrāciju:

4.1. nosaka attiecīgus drošības faktorus, kas katrā konkrētajā gadījumā atbilst pieejamo datu raksturam un kvalitātei, tehniskajām vadlīnijām par riska novērtēšanu jaunām reģistrētām vielām un riska novērtēšanu esošām vielām un ir saskaņā ar šādiem tabulā norādītajiem drošības faktoriem: 

Nr.
p.k.

Iedarbības veids

Drošības faktors

1.

Vismaz viena akūtas iedarbības L(E)C50(1) katrā organismu grupā

1 000

2.

Viena hroniskas iedarbības NOEC (2) zivīm, dafnijām vai organismam, kas raksturīgs sāļiem ūdeņiem)

100

3.

Divas hroniskas iedarbības NOEC sugām, kas pārstāv divas organismu grupas (zivis un (vai) dafnijas vai organisms, kas raksturīgs sāļiem ūdeņiem, un (vai) aļģes)

50

4.

Hroniskas iedarbības NOEC vismaz trim sugām, kas pārstāv trīs organismu grupas (parasti zivis, dafnijas vai organisms, kas raksturīgs sāļiem ūdeņiem, un aļģes)

10

5.

Citi gadījumi, tai skaitā lauka izpētes dati vai ekosistēmu modeļi, kas ļauj aprēķināt un piemērot precīzākus drošības faktorus

Individuāls novērtējums

Piezīmes.

1. (1) L(E)C50 – letālā koncentrācija, kas pārbaudē izmantotajiem organismiem pēc to saskarsmes ar toksisku vielu 50 % gadījumu izraisa bojāeju.

2. (2) NOEC – vielas nekaitīga koncentrācija.

4.2. nosakot vides kvalitātes normatīva galīgo vērtību, ņem vērā datus par ķīmisko vielu noturību un bioakumulāciju, ja tādi ir pieejami;

4.3. ņem vērā, ka šādi iegūts vides kvalitātes normatīvs jāsalīdzina ar jebkādiem lauka izpētes darbos iegūtiem pierādījumiem. Ja novērojamas anomālijas, noteikto normatīvu pārskata, lai aprēķinātu precīzāku drošības faktoru;

4.4. vides kvalitātes normatīvu pārskata saskaņā ar šo noteikumu 6. un 7.punktu.

2.1pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Prioritārie zivju ūdeņi

(Pielikums MK 11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā)

I. Upes un upju posmi, kas noteikti par prioritārajiem zivju ūdeņiem

1.tabula 

Nr.
p.k.

Upes nosaukums

Novads vai republikas pilsēta

Posma robežu apraksts

Ūdeņu tips*

1

2

3

4

5

Daugavas upju baseinu apgabals

1.

Aiviekste

Rēzeknes, Balvu, Rugāju, Lubānas, Madonas, Pļaviņu, Krustpils

visa upe

K

2.

Arona

Madonas

visa upe

L

3.

Asūnīca

Krāslavas, Dagdas

no Asūnes līdz valsts robežai

K

4.

Balupe

Viļakas, Balvu, Rugāju, Lubānas

visa upe

K

5.

Daugava

Krāslavas, Daugavpils, Daugavpils pilsēta, Ilūkstes, Līvānu, Jēkabpils, Jēkabpils pilsēta, Salas, Krustpils, Pļaviņu, Jaunjelgavas, Kokneses, Aizkraukles, Skrīveru, Lielvārdes, Ķeguma, Ogres, Ikšķiles, Salaspils, Ķekavas, Stopiņu, Mārupes, Garkalnes, Carnikavas, Rīga

no valsts robežas līdz grīvai

K

6.

Dubna

Aglonas, Daugavpils, Preiļu, Vārkavas, Līvānu

visa upe

K

7.

Feimanka

Riebiņu, Preiļu, Vārkavas, Līvānu

visa upe

K

8.

Indrica

Krāslavas, Dagdas

visa upe

K

9.

Jugla

Rīga

visa upe

K

10.

Kuja

Madonas, Cesvaines

visa upe

L

11.

Līčupe

Amatas, Ogres

no Kliģenes līdz grīvai

L

12.

Lielā Jugla

Mālpils, Ropažu

no Sudas un Mērgupes satekas līdz Zaķmuižai

L

13.

Lielā Jugla

Ropažu, Garkalnes

no Zaķmuižas līdz Juglas ezeram

K

14.

Ludza

Ludzas, Ciblas, Kārsavas

no Lielā Ludzas ezera līdz valsts robežai (ieskaitot posmu gar robežu)

K

15.

Malta

Rēzeknes, Viļānu

no Viļāniem līdz grīvai

K

16.

Mazā Jugla

Ogres, Ikšķiles

no Suntažiem līdz Dobelniekiem

L

17.

Mazā Jugla

Ikšķiles, Salaspils, Stopiņu

no Dobelniekiem līdz Juglas ezeram

K

18.

Mergupe

Amatas, Siguldas, Mālpils

no Nītaures līdz grīvai

L

19.

Nereta

Līvānu, Krustpils

no Turkiem līdz grīvai

K

20.

Ogre

Ērgļu, Ogres, Lielvārdes, Ķeguma

no Ērgļiem līdz Ogresgalam

L

21.

Ogre

Ogres

no Ogresgala līdz grīvai

L

22.

Pededze

Alūksnes, Gulbenes

no valsts robežas līdz Litenei

L

23.

Pededze

Gulbenes, Rugāju, Lubānas

no Litenes līdz grīvai

K

24.

Pērse

Kokneses

no Ūsiņiem līdz grīvai

K

25.

Rēzekne

Rēzeknes

no Sakstagala līdz Lubāna ezeram

K

26.

Rītupe

Kārsavas, Baltinavas

no Kārsavas-Goliševas ceļa līdz valsts robežai (ieskaitot posmu gar robežu)

K

27.

Saka

Salas, Jēkabpils pilsēta

visa upe

K

28.

Tartaks

Daugavpils, Aglonas

visa upe

K

29.

Tumšupe

Siguldas, Ropažu, Garkalnes

no Allažmuižas līdz grīvai

L

30.

Veseta

Madonas, Pļaviņu, Ērgļu

no Vietalvas–Vestienas ceļa tilta līdz grīvai

L

31.

Ziemeļsusēja

Salas

no Ošāniem līdz grīvai

K

32.

Zilupe

Zilupes, Ludzas, Ciblas

no Pasienes līdz valsts robežai

K

Gaujas upju baseinu apgabals

33.

Abuls

Beverīnas

no Trikātas līdz grīvai

L

34.

Aģe

Limbažu, Saulkrastu

no Mandagas līdz grīvai

L

35.

Amata

Amatas, Līgatnes, Cēsu

no tilta Skujenē līdz grīvai

L

36.

Brasla

Pārgaujas, Krimuldas

no Straupes līdz grīvai

L

37.

Briede

Burtnieku

no Valmieras–Matīšu ceļa tilta līdz grīvai

K

38.

Egļupe

Inčukalna

visa upe

L

39.

Gauja

Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Rankas, Gulbenes

no Taurenes ezera līdz Rankai

K

40.

Gauja

Gulbenes, Apes

no Rankas līdz Gaujienai

L

41.

Gauja

Apes, Valkas, Strenču

no Gaujienas līdz Strenčiem

K

42.

Gauja

Strenču, Beverīnas, Burtnieku,

no Strenčiem līdz Mellupes grīvai

L

43.

Gauja

Beverīnas, Burtnieku, Valmieras, Priekuļu, Cēsu, Pārgaujas

no Mellupes grīvas līdz Cēsu pilsētas tiltam

K

44.

Gauja

Cēsu, Pārgaujas, Amatas, Līgatnes, Krimuldas, Siguldas, Inčukalna, Sējas

no Cēsu pilsētas tilta līdz Inčukalna pagasta tiltam

L

45.

Gauja

Inčukalna, Sējas, Ādažu, Carnikavas

no Inčukalna pagasta tilta līdz grīvai

K

46.

Jaunupe

Salacgrīvas

visa upe

L

47.

Korģe

Salacgrīvas

no Korģenes līdz grīvai

L

48.

Kumada

Amatas, Līgatnes

visa upe

L

49.

Lenčupe

Pārgaujas

no Kalna dzirnavām līdz grīvai

L

50.

Līgatne

Līgatnes, Amatas

visa upe

L

51.

Melnupe

Apes, Alūksnes

visa upe

K

52.

Pērļupe

Amatas

visa upe

L

53.

Pēterupe

Krimuldas, Limbažu, Sējas, Saulkrastu

visa upe

L

54.

Rakšupe

Amatas

visa upe

L

55.

Rauna

Priekuļu, Raunas

no Raunas līdz grīvai

L

56.

Raunis

Cēsu, Priekuļu

visa upe

L

57.

Rauza

Smiltenes

no Jeiskas HES līdz grīvai

L

58.

Rūja

Rūjienas, Naukšēnu, Mazsalacas, Burtnieku

no Rūjienas līdz grīvai

K

59.

Salaca

Burtnieku, Mazsalacas

no Burtnieka līdz Iģes grīvai

K

60.

Salaca

Alojas, Salacgrīvas

no Iģes grīvas līdz grīvai

L

61.

Seda

Burtnieku, Rūjienas

no Rencēnu–Rūjienas ceļa tilta līdz grīvai

K

62.

Šepka

Smiltenes

no Smiltenes–Gulbenes ceļa tilta līdz grīvai

L

63.

Skaļupe

Līgatnes

visa upe

L

64.

Strīķupe

Valmieras, Pārgaujas

visa upe

L

65.

Svētupe

Limbažu, Salacgrīvas

no Pāles līdz grīvai

L

66.

Tirza

Madonas, Cesvaines, Gulbenes

no Liezeres–Druvienas ceļa tilta līdz grīvai

L

67.

Vaidava

Alūksnes, Apes

no Alūksnes–Māriņkalna ceļa tilta līdz grīvai

L

68.

Vaive

Cēsu, Priekuļu

visa upe

L

69.

Vecpalsa

Smiltenes, Apes

visa upe

L

70.

Vija

Valkas, Smiltenes, Strenču

visa upe

K

71.

Vikmeste

Krimuldas, Siguldas

visa upe

L

72.

Vildoga

Līgatnes

visa upe

L

73.

Vitrupe

Limbažu, Salacgrīvas

no Ķirbižiem līdz grīvai

L

74.

Vizla

Smiltenes, Apes

no Vizlas līdz grīvai

L

Lielupes upju baseinu apgabals

75.

Auce

Tērvetes, Dobeles, Jelgavas

no Kroņauces līdz grīvai

K

76.

Bērze

Dobeles, Jelgavas

no Dobeles līdz grīvai

K

77.

Dienvidsusēja

Aknīstes, Viesītes, Neretas

no Aknīstes līdz grīvai

K

78.

Iecava

Iecavas, Ozolnieku, Jelgavas

no Iecavas līdz grīvai

K

79.

Lielupe

Bauskas, Rundāles, Jelgavas, Jelgavas pilsēta, Ozolnieku, Babītes, Jūrmala

visa upe

K

80.

Mēmele

Neretas, Vecumnieku, Bauskas

visa upe

K

81.

Misa

Ķekavas, Olaines, Ozolnieku, Jelgavas

no Plakanciema līdz grīvai

K

82.

Mūsa

Bauskas

no valsts robežas līdz grīvai

K

83.

Svēte

Jelgavas, Jelgavas pilsēta

no Mūrmuižas līdz grīvai

K

84.

Tērvete

Tērvetes, Jelgavas

no Tērvetes līdz grīvai

K

85.

Viesīte

Jaunjelgavas, Neretas

no Aizkraukles–Neretas ceļa tilta līdz grīvai

K

Ventas upju baseinu apgabals

86.

Abava

Tukuma, Kandavas, Talsu, Kuldīgas

no Pūres līdz Rendai

K

87.

Abava

Kuldīgas, Ventspils

no Rendas līdz grīvai

L

88.

Amula

Kandavas

no Pūces līdz grīvai

L

89.

Bārta

Priekules, Rucavas, Grobiņas

no valsts robežas līdz Bārtas–Dunikas ceļa tiltam

L

90.

Bārta

Rucavas, Grobiņas, Nīcas

no Bārtas–Dunikas ceļa tilta līdz Liepājas ezeram

K

91.

Ciecere

Skrundas, Saldus

no Pakuļu ūdenskrātuves līdz grīvai

L

92.

Durbe

Durbes, Aizputes, Pāvilostas

visa upe

K

93.

Dursupe

Talsu, Tukuma

no Dursupes līdz grīvai

L

94.

Dzedrupe

Talsu

no Dzedriem līdz grīvai

L

95.

Engure

Ventspils

no Usmas ezera līdz Puzes ezeram

K

96.

Ēda

Kuldīgas

visa upe

L

97.

Imula

Kandavas

no Pūces līdz grīvai

L

98.

Irbe

Ventspils

visa upe

K

99.

Koja

Skrundas

no Rudbāržu dzirnavām līdz grīvai

L

100.

Lāčupīte

Engures

no Cērkstes līdz grīvai

L

101.

Lētīža

Vaiņodes, Skrundas

visa upe

L

102.

Lonaste

Ventspils

no Raķupes un Pāces satekas līdz grīvai

L

103.

Melnsilupe

Dundagas, Rojas

visa upe

L

104.

Pāce

Dundagas, Ventspils

no Pāces līdz grīvai

L

105.

Pilsupe

Dundagas, Rojas

visa upe

L

106.

Raķupe

Talsu, Ventspils, Dundagas

no Ameles līdz grīvai

L

107.

Riežupe

Kuldīgas

no Kuldīgas–Rīgas šosejas tilta līdz grīvai

L

108.

Rinda

Ventspils

visa upe

K

109.

Rīva

Kuldīgas, Aizputes, Pāvilostas, Jūrkalnes

visa upe

L

110.

Roja

Talsu, Rojas

no Lubes līdz grīvai

L

111.

Ruņa

Priekules, Vaiņodes

visa upe

L

112.

Saka

Pāvilostas

visa upe

K

113.

Slocene

Engures

no Valguma ezera līdz Kaņiera ezeram

K

114.

Stende

Ventspils

no Ances līdz grīvai

K

115.

Šķervelis

Skrundas

no Nīkrāces līdz Ventai

L

116.

Sventāja

Rucavas

upes posms gar valsts robežu

L

117.

Tebra

Aizputes, Pāvilostas

no Aizputes līdz grīvai

L

118.

Užava

Ventspils

no Tērandes līdz grīvai

L

119.

Venta

Saldus, Skrundas

no valsts robežas līdz Skrundai

L

120.

Venta

Kuldīgas, Skrundas

no Skrundas līdz Kuldīgas–Rīgas šosejas tiltam

K

121.

Venta

Kuldīgas

no Kuldīgas–Rīgas šosejas tilta līdz Zlēku pagasta Zlēku tiltam

L

122.

Venta

Ventspils, Ventspils pilsēta

no Zlēku pagasta Zlēku tilta līdz grīvai

K

123.

Zaņa

Saldus

no Pampāļiem līdz grīvai

K

Piezīme.

 * Ūdeņu tips:

K – karpveidīgo zivju ūdeņi.

L – lašveidīgo zivju ūdeņi.

II. Ezeri, kas noteikti par prioritārajiem zivju ūdeņiem

2.tabula

Nr.
p.k.

Ezera nosaukums

Novads vai republikas pilsēta

Ūdeņu tips*

1

2

3

4

Daugavas upju baseinu apgabals

1.

Alauksts

Vecpiebalgas

L

2.

Alūksnes

Alūksnes

L

3.

Ārdavs

Krāslavas

L

4.

Bešēnu

Aglonas

L

5.

Cārmaņa

Krāslavas

L

6.

Cirišs

Aglonas

K

7.

Cirma

Ludzas

K

8.

Dagdas

Dagdas

L

9.

Drīdzis

Krāslavas

L

10.

Dubuļu

Aglonas

L

11.

Eša (Ežezers)

Dagdas

L

12.

Feimaņu

Rēzeknes, Riebiņu

K

13.

Galšūns

Dagdas

L

14.

Geraņimovas Ildzs

Aglonas

L

15.

Inesis

Vecpiebalgas

K

16.

Jazinks

Aglonas

L

17.

Juglas

Rīga

K

18.

Ķīšezers

Rīga

K

19.

Laucesas (Smelīnes)

Daugavpils

L

20.

Lejas

Krāslavas

L

21.

Lielais Baltezers

Garkalnes, Ādažu

K

22.

Lielais Gusena

Krāslavas

L

23.

Lielais Ludzas

Ciblas

K

24.

Lobes

Ogres

K

25.

Lubāns (Lubons)

Madonas, Rēzeknes

K

26.

Nierzas

Ludzas

L

27.

Rāznas

Rēzeknes

L

28.

Riču

Daugavpils

L

29.

Rušons (Rušiuns)

Rēzeknes, Aglonas, Riebiņu

K

30.

Sīvers

Krāslavas

L

31.

Stirnu

Krāslavas

L

32.

Sventes

Daugavpils

L

33.

Tērpes

Krāslavas

L

34.

Varnaviču

Krāslavas

L

35.

Zosnas

Rēzeknes

L

Gaujas upju baseinu apgabals

36.

Burtnieku

Burtnieku

K

Lielupes upju baseinu apgabals

37.

Babītes

Babītes

K

38.

Saukas

Viesītes

K

Ventas upju baseinu apgabals

39.

Durbes

Durbes

K

40.

Engures

Rojas, Engures, Tukuma

K

41.

Kaņieris

Engures

K

42.

Liepājas

Liepājas pilsēta, Grobiņas, Nīcas

K

43.

Papes

Rucavas

K

44.

Puzes

Ventspils

L

45.

Usmas

Ventspils

L

Piezīme.

 * Ūdeņu tips:

L – lašveidīgo zivju ūdeņi.

K – karpveidīgo zivju ūdeņi.

3.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Ūdens kvalitātes normatīvi prioritārajiem zivju ūdeņiem

(Pielikums MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

Nr.
p. k.
Parametrs/
mērvienība
Lašveidīgo zivju ūdeņi Karpveidīgo zivju ūdeņi
mērķlielums robežlielums mērķlielums robežlielums
1 2 3 4 5 6
1. Amonija joni
(mg/l NH4-)
≤ 0,03 ≤ 0,78(2) ≤ 0,16 ≤ 0,78(2)
2. Bioķīmiskais skābekļa patēriņš BSP5
(mg/l O2)
≤ 2   ≤ 4  
3. Cinks (3)
(mg/l Zn)
  sk. piezīmi(10)   sk. piezīmi(10)
4. Fenoli (fenolu indekss)

(mg/l C6H5OH)

  sk. piezīmi(11)   sk. piezīmi(11)
5. Izšķīdušais skābeklis
(mg/l O2)
50 % > 9

100 % > 7

50 % > 9 50 % > 8

100 % > 5

50 % > 7
6. Naftas ogļūdeņraži(5)   sk. piezīmi(4)   sk. piezīmi(4)
7. Nejonizētais amonjaks
(mg/l NH3)
≤ 0,005 ≤0,025(6) ≤ 0,005 ≤ 0,025(6)
8. Nitrītjoni
(mg/l NO2-)
≤ 0,01   ≤ 0,03  
9. pH
(pH vienības)
  6-9(1), (7)   6-9(1), (7)
10. Suspendētas vielas
(mg/l)
≤ 25(1), (8)   ≤ 25(1), (8)  
11. Temperatūra
(°C)
  sk. piezīmi(9)   sk. piezīmi(9)
12. Varš(3)
(mg/l Cu)
  sk. piezīmi(12)   sk. piezīmi(12)

Piezīmes.

1. (1) Šo normatīvu drīkst pārsniegt neraksturīgu hidroloģisku vai meteoroloģisku apstākļu dēļ.

2. (2) Koncentrācija, kas pārsniedz šo robežlielumu, nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja to izraisa neraksturīgi hidroloģiski vai meteoroloģiski apstākļi, zema ūdens temperatūra vai palēnināta nitrifikācija vai ja Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde ir saņēmusi pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR atzinumu, ka šāda koncentrācija nav kaitīga zivju populācijai.

3. (3) Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.

4. (4) Naftas produktu koncentrācija ūdenī nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulas 21. punktā noteiktos robežlielumus.

5. (5) Paraugu ņemšanas laikā vizuāli nosaka, vai uz ūdens virsmas novērojama naftas produktu plēvīte, un paņem ūdens paraugus, lai konstatētu naftas produktu esību.

6. (6) Šis normatīvs nav pārkāpts, ja dienas laikā novēroti atsevišķi īslaicīgi nejonizētā amonjaka koncentrācijas paaugstinājumi.

7. (7) Emisiju ietekmē ir pieļaujamas prioritāro zivju ūdeņu dabīgās pH vērtības izmaiņas par ± 0,5 pH vienībām, ja šādas izmaiņas ir no pH 6 līdz pH 9 un ja tās nepastiprina citu ūdenī esošo vielu kaitīgo ietekmi.

8. (8) Šī suspendēto vielu vidējā koncentrācija nav piemērojama, ja suspendēto vielu sastāvā ietilpst bīstamas ķīmiskās vielas. Ir pieļaujama suspendēto vielu koncentrācijas ievērojama palielināšanās plūdu laikā.

9. (9) Prasības prioritāro zivju ūdeņu temperatūrai nosaka, ņemot vērā šādus nosacījumus:

1) prioritāro zivju ūdeņu temperatūra lejpus termālās izplūdes vietas (mērot pie sajaukšanās zonas robežas) nedrīkst pārsniegt izplūdes neietekmētu ūdeņu temperatūru par:

1,5 °C – lašveidīgo zivju ūdeņos;

3 °C – karpveidīgo zivju ūdeņos.

Termālās izplūdes, kas rada lielāku temperatūras paaugstinājumu, ir pieļaujamas, ja saņemts pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR atzinums, ka šāda paaugstināta ūdeņu temperatūra kaitīgi neietekmē zivju populāciju;

2) prioritāro zivju ūdeņu temperatūra lejpus termālās izplūdes vietas (mērot pie sajaukšanās zonas robežas) nedrīkst pārsniegt:

21,5 °C – lašveidīgo zivju ūdeņos(1);

28 °C – karpveidīgo zivju ūdeņos(1);

3) ja prioritāros zivju ūdeņus apdzīvo zivju sugas, kuru nārstam nepieciešams auksts ūdens, nārsta periodos šādu ūdeņu temperatūra termālās izplūdes dēļ nedrīkst pārsniegt:

10 °C – lašveidīgo zivju ūdeņos(1);

10 °C – karpveidīgo zivju ūdeņos(1);

4) noteiktos temperatūras ierobežojumus drīkst pārsniegt ne vairāk kā 2 % apmērā no kopējā mērījumu skaita.

10. (10) Cinka jonu koncentrācija ūdenī nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulas 7. punktā noteiktos robežlielumus.

11. (11) Fenolu koncentrācija ūdenī nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulas 14. punktā noteiktos robežlielumus.

12. (12) Vara jonu koncentrācija ūdenī nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulas 9. punktā noteiktos robežlielumus.

4.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Ūdens kvalitātes normatīvi peldūdeņiem

(Pielikums svītrots ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509)

5.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamie virszemes ūdeņi atbilstoši to iedalījumam kategorijās

(Pielikums svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

6.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Ūdens kvalitātes normatīvi dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem

(Pielikums MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

Nr.
p. k.
Parametrs(1)/mērvienība Mērķlielums Robežlielums
1 2 3 4
1. Alumīnijs (mg/l Al)   0,5
2. Amonija joni (mg/l NH4+) 2 4(2)
3. Antimons (mg/l Sb)   0,005
4. Arsēns (mg/l As) 0,05 0,1
5. Bārijs (mg/l Ba)   1
6. Benzols (mg/l C6H6)   0,002
7. Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5) (20 °C, neveicot nitrifikāciju) (mg/l O2) < 7  
8. Bors (mg/l B) 1  
9. Cianīdjoni (mg/l CN-)   0,05
10. Cinks (mg/l Zn) 1 5
11. Dzelzs (mg/l Fe) 1  
12. Dzīvsudrabs (mg/l Hg) 0,0005 0,001
13. Elektrovadītspēja (µS/cm) 1000  
14. Fekālo koliformu skaits (100 mililitros) 20 000  
15. Zarnu enterokoku skaits (100 mililitros) 10 000  
16. Fenoli (fenolu indekss) (mg/l) 0,01 0,1
17. Fluorīdjoni(3) (mg/l F-) 0,7–1,7  
18. Fosfātjoni (mg/l PO43-) 0,3  
19. Hlorīdjoni (mg/l Cl-) 200  
20. Izšķīdušais skābeklis, piesātinājums % (% O2) > 30  
21. Kadmijs (mg/l Cd) 0,001 0,005
22. Kopējais hroms (mg/l Cr)   0,05
23. Kopējais koliformu skaits 37 °C (100 mililitros) 50 000  
24. Kopējais organiskais ogleklis (TOC) (mg/l C)    
25. Kopējie pesticīdi(4) (mg/l)   0,005
26. Kopējās suspendētās vielas (mg/l)    
27. Krāsa (pēc vienkāršas filtrēšanas) (Pt/Co skala) 50 200(2)
28. Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) (mg/l O2) 30  
29. Mangāns (mg/l Mn) 1  
30. Naftas ogļūdeņraži (mg/l) 0,5 1
31. Nātrijs (mg/l Na)   200
32. Niķelis (mg/l Ni)   0,02
33. Nitrātjoni (mg/l NO3-)   50(2)
34. Nitrītjoni (mg/l NO2-)   0,5
35. Permanganāta indekss (mg/l O2)   20
36. Pesticīdi(4), (5) (mg/l)   0,001
37. pH (pH vienības) 5,5–9  
38. Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO)(6) (mg/l)   0,001
39. Selēns (mg/l Se)   0,01
40. Slāpeklis, ar Kjeldāla metodi, izņemot NO3- (mg/l N) 3  
41. Smarža (smaržas slieksnis 25 °C) 20  
42. Sulfātjoni (mg/l SO42-) 150 250(2)
43. Svins (mg/l Pb)   0,05
44. Temperatūra (°C) 22 25(2)
45. Tetrahloretilēns (tetrahloretēns) un trihloretilēns (trihloretēns)(7) (mg/l)   0,001
46. Varš (mg/l Cu) 1  
47. Virsmas aktīvās vielas (kas reaģē ar metilēnzilo)
(mg/l (Na dodecilbenzosulfonāts))
0,5  

Piezīmes.

1. (1) Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.

2. (2) Šo normatīvu drīkst pārsniegt neraksturīgos meteoroloģiskos un hidroloģiskos apstākļos.

3. (3) Augstākā pieļaujamā fluorīdjonu koncentrācija augstā un zemā gada vidējā temperatūrā.

4. (4) Parametrs "kopējie pesticīdi" apzīmē visu kontrolēto pesticīdu summu. Pesticīdi ietver organiskos insekticīdus, organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus, organiskos nematocīdus, organiskos agricīdus, organiskos rodenticīdus, organiskos slimicīdus, ar tiem saistītos produktus (ieskaitot augšanas regulatorus), kā arī svarīgākos metabolītus, degradācijas un reakciju produktus. Nosaka tikai tos pesticīdus, kuru klātbūtne ir iespējama attiecīgajā ūdenstilpē.

5. (5) Šis robežlielums attiecas uz katru atsevišķo pesticīdu. Robežlielums aldrīnam, dieldrīnam, heptahloram un heptahlora epoksīdam ir 0,030 µg/l.

6. (6) Benzo(b)fluorantēna, benzo(k)fluorantēna, benzo(g, h, i)perilēna, indeno(1, 2, 3-c, d)pirēna koncentrāciju summa.

7. (7) Robežlielumi attiecas uz abu minēto savienojumu summēto koncentrāciju.

7.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kontroles parametru grupas un paraugu ņemšanas biežums

(Pielikums MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

I parametru grupa II parametru grupa III parametru grupa
Amonija joni Alumīnijs Arsēns
Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5) Cinks Bārijs
Elektrovadītspēja Dzelzs Benzols
Fosfātjoni Fekālo koliformu skaits Bors
Hlorīdjoni Fenolu indekss Cianīdjoni
Izšķīdušais skābeklis – piesātinājums Kopējais koliformu skaits Dzīvsudrabs
Kopējās suspendētās vielas Mangāns Zarnu enterokoku skaits
Krāsa Slāpeklis (ar Kjeldāla metodi noteiktais) Fluorīdjoni
Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) Sulfātjoni Kadmijs
Nātrijs Varš Kopējais hroms
Nitrātjoni Virsmas aktīvās vielas Naftas ogļūdeņraži
Nitrītjoni   Niķelis
Permanganāta indekss   Pesticīdi
pH   Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO)
Smarža   Salmonellas
Temperatūra   Selēns
    Svins
    Tetrahloretilēns un trihloretilēns
Minimālais paraugu ņemšanas biežums gadā
12 reizes 4 reizes 1 reize
8.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu testēšanas metodes

(Pielikums svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

9.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Kvalitātes normatīvi pazemes ūdeņiem, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei

(Pielikums MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

Nr.
p. k.
Parametrs(1) Mērvienība Robežlielums
1 2 3 4
1. Amonija joni mg/l NH4+ 0,50
2. Antimons µg/l Sb 5,0
3. Arsēns µg/l As 10
4. Benzo(a)pirēns µg/l 0,010
5. Benzols µg/l C6H6 1,0
6. Bors mg/l B 1,0
7. Cianīdjoni µg/l CN- 50
8. Dzelzs µg/l Fe 200
9. Dzīvsudrabs µg/l Hg 1,0
10. Elektrovadītspēja µS/cm st 20 °C 2500
11. Fluorīdjoni mg/l F- 1,5
12. Hlorīdjoni(2) mg/l Cl- 250
13. Hlororganiskie šķīdinātāji(3) µg/l 10
14. Hroms µg/l Cr 50
15. Mangāns µg/l Mn 50
16. Kadmijs µg/l Cd 5,0
17. Nātrijs mg/l Na 200
18. Niķelis µg/l Ni 20
19. Nitrātjoni(4) mg/l NO3- 50
20. Nitrītjoni mg/l NO2- 0,50
21. Permanganāta indekss mg O2/l 5,0
22. Pesticīdi(5) µg/l 0,10
23. Pesticīdi (kopējie)(6) µg/l 0,50
24. pH pH vienības ≥ 6,5 un ≤ 9,5
25. Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO)(7) µg/l 0,10
26. Selēns µg/l Se 10
27. Sulfātjoni mg/l SO42- 250
28. Svins µg/l Pb 10
29. Varš mg/l Cu 2,0

Piezīmes.

1. (1) Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.

2. (2) Ūdens nedrīkst būt ar korodējošu iedarbību.

3. (3) Hlororganiskie šķīdinātāji ir tetrahloretilēns (tetrahloretēns) un trihloretilēns (trihloretēns). Robežlielums attiecas uz abu minēto vielu summēto koncentrāciju.

4. (4) Jāizpilda šāds nosacījums – (nitrātjonu (NO3-) koncentrācija mg/l)/50 + (nitrītjonu (NO2-) koncentrācija mg/l)/3 < 1. Nitrītjonu koncentrācija pēc ūdens attīrīšanas nedrīkst pārsniegt 0,1 mg/l.

5. (5) Robežlielums attiecas uz katru atsevišķo pesticīdu. Aldrīnam, dieldrīnam, heptahloram un heptahlora epoksīdam robežlielums ir 0,030 µg/l.

6. (6) Pesticīdi apzīmē organiskos insekticīdus, organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus, organiskos nematocīdus, organiskos acaricīdus, organiskos algicīdus, organiskos rodenticīdus, organiskos slimicīdus, tiem līdzīgas vielas (ieskaitot augšanas regulatorus), kā arī ar tiem saistītos metabolītus, degradācijas un reakciju produktus.

7. (7) Benzo(b)fluorantēna, benzo(k)fluorantēna, benzo(g, h, i)perilēna, indeno(1, 2, 3-c, d)pirēna koncentrācijas summa.

10.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Ūdens kvalitātes normatīvi pazemes ūdeņu stāvokļa novērtēšanai un prasības pazemes ūdeņu attīrīšanai piesārņotajās vietās

(Pielikums MK 04.10.2005. noteikumu Nr.752 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

I. Ūdens kvalitātes normatīvi pazemes ūdeņu stāvokļa novērtēšanai

1.tabula 

Nr.
p.k.

Parametrs

Mērvienība

Mērķlielums

Robežlielums

1

2

3

4

5

1.

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)

mg O2/l

40

300

2.

Kopējais slāpeklis (Nkop.)

mg/l

3

50

3.

Sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV)

µg/l

200

4.

Fenolu indekss

µg/l

0,5

50

5.

Naftas ogļūdeņraži (ogļūdeņražu C10-C40 indekss)

µg/l

1000

6.

Benzols

µg/l

0,2

5

7.

Etilbenzols

µg/l

0,5

60

8.

Toluols

µg/l

0,5

50

9.

Ksiloli

µg/l

0,5

60

10.

Varš (Cu)

µg/l

10

75

11.

Svins (Pb)

µg/l

10

75

12.

Kadmijs (Cd)

µg/l

1,0

6

13.

Dzīvsudrabs (Hg)

µg/l

0,05

0,3

14.

Hroms (Cr)

µg/l

10

30

15.

Kobalts (Co)

µg/l

10

100

16.

Niķelis (Ni)

µg/l

10

75

17.

Arsēns (As)

µg/l

10

60

18.

Molibdēns (Mo)

µg/l

10

300

II. Prasības pazemes ūdeņu attīrīšanai piesārņotajās vietās

2.tabula

Nr.
p.k.

Parametrs

Minimālais piesārņojuma samazinājums
(%)

1.

Summārie piesārņojumu raksturojošie parametri:

1.1.

bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5)

70-90

1.2.

ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)

75

1.3.

kopējais slāpeklis (Nkop.)

80

1.4.

kopējais fosfors (Pkop.)

70-80

1.5.

sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV)

80

2.

Specifiskās piesārņojošās vielas

60-70

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 118Pieņemts: 12.03.2002.Stājas spēkā: 04.04.2002. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 50 (2625), 03.04.2002.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Tulkojums
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
60829
{"selected":{"value":"03.10.2015","content":"<font class='s-1'>03.10.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"03.10.2015","iso_value":"2015\/10\/03","content":"<font class='s-1'>03.10.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-02.10.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.10.2009","iso_value":"2009\/10\/03","content":"<font class='s-1'>03.10.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.08.2009","iso_value":"2009\/08\/15","content":"<font class='s-1'>15.08.2009.-02.10.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.07.2008","iso_value":"2008\/07\/12","content":"<font class='s-1'>12.07.2008.-14.08.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.10.2005","iso_value":"2005\/10\/08","content":"<font class='s-1'>08.10.2005.-11.07.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2004","iso_value":"2004\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2004.-07.10.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2003","iso_value":"2003\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2003.-30.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.10.2002","iso_value":"2002\/10\/05","content":"<font class='s-1'>05.10.2002.-31.12.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.04.2002","iso_value":"2002\/04\/04","content":"<font class='s-1'>04.04.2002.-04.10.2002.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
03.10.2015
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)