Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Zemesgrāmatu likums
PIRMĀ NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. Zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

2. Zemesgrāmatu pārzināšana piekrīt rajonu (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

3. Katrs nekustams īpašums jāieraksta zemesgrāmatā tajā zemesgrāmatu nodaļā, kuras darbības teritorijā tas atrodas.

Zemesgrāmatu nodaļas darbības teritoriju nosaka likums "Par tiesu varu" un uz tā pamata izdotie tiesību akti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.2009. un 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2014.)

4. Zemesgrāmatās nostiprina (koroborē) tiesības uz nekustamiem īpašumiem, saprotot ar tiesībām arī tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus, ja no likuma satura un tiešā jēguma neizriet pretējais.

5. Lietu tiesības, kas pastāv uz likuma pamata (Civillik. 1477. p.), var arī nostiprināt zemesgrāmatās pēc to personu vēlēšanās, kam šīs tiesības pieder.

6. Nostiprināšana piekrīt tai zemesgrāmatu nodaļai, kuras grāmatās ierakstīts nekustams īpašums, uz ko attiecas nostiprinājums.

7. Tiesības nostiprina uz zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu pamata, ierakstot nostiprināmās tiesības zemesgrāmatā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

8. Nostiprinot tiesības, jāievēro šā likuma noteikumi, ciktāl sevišķos likumos nav paredzēti izņēmumi no vispārējās kārtības.

OTRĀ NODAĻA
GRĀMATAS UN LIETAS

9. Zemesgrāmatu nodaļas darbībai ir nepieciešamas:

1) zemesgrāmatas,

2) nostiprinājumu žurnāli un

3) nekustamu īpašumu lietas.

PIRMĀ APAKŠNODAĻA
ZEMESGRĀMATAS

10. Zemesgrāmatas iekārto atsevišķi katrai zemesgrāmatu nodaļas darbības teritorijā esošai administratīvajai teritorijai, bet, ja administratīvajā teritorijā ir novada teritoriālā iedalījuma vienības, zemesgrāmatas iekārto katrai teritoriālajai iedalījuma vienībai.

(26.03.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2014.)

11. Zemesgrāmatas sastāv no nodalījumiem (folijām).

Zemesgrāmatu nodalījumi ir sastiprināti sējumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. un 30.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

12. Katram zemesgrāmatas nodalījumam dod īpašu numuru, kuru sauc par zemesgrāmatas numuru un kuru nodalījums patur arī tad, ja slēdz kādu agrāk atklātu nodalījumu. No jauna atklātam nodalījumam nevar dot slēgta nodalījuma numuru.

13. Nodalījuma sākumā aiz zemesgrāmatas numura atzīmē nekustama īpašuma nosaukumu un atrašanās vietu.

Nodalījumā norāda arī nekustamā īpašuma kadastra numuru un nekustamā īpašuma objekta kadastra apzīmējumu, kuru piešķīris Valsts zemes dienests.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. un 02.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2006.)

14. Nodalījumam ir četras daļas, kurās ieraksta ziņas par:

1) nekustamu īpašumu,

2) nekustama īpašuma īpašnieku,

3) nekustama īpašuma apgrūtinājumiem un

4) nekustama īpašuma parādiem.

Katra daļa tiek rakstīta uz atsevišķas lapas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)

15. Nodalījuma pirmā daļa sadalās divās iedaļās, kurās norāda:

1) pirmā iedaļā:

a) nekustamu īpašumu,

b) nekustamam īpašumam par labu nodibinātos servitūtus un reālnastas,

c) nekustamam īpašumam pievienotos zemes gabalus,

d) nekustama īpašuma un tam pievienoto zemes gabalu platību;

2) otrā iedaļā:

a) no nekustama īpašuma atdalītos zemes gabalus un to platību,

b) pirmā iedaļā ierakstīto servitūtu un reālnastu pārgrozījumus un dzēsumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)

16. Nodalījuma otrā daļa sadalās divās iedaļās, kurās norāda:

1) pirmā iedaļā:

a) nekustamā īpašuma īpašnieku, norādot fiziskajai personai vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet, ja tā ir laulībā, tad, ievērojot laulāto mantiskās attiecības, piemetina, ka nekustamais īpašums ir laulātā atsevišķa manta vai ka tas ietilpst laulāto mantas kopībā, vai arī ka laulātajiem ir visas mantas šķirtība (Civillikuma 91., 111., 117., 125. un 127.p.), bet juridiskajai personai — pilnu nosaukumu un nodokļu maksātāja kodu, kā arī skaitliski norādot īpašnieka daļas apmēru,

b) īpašuma tiesības pamatu un

c) summu, par kādu iegūts nekustams īpašums, ja tā norādīta dokumentā par īpašuma tiesības pāreju;

2) otrā iedaļā:

a) 45. panta 1., 2. un 3. punktā minētās atzīmes un arī tā paša panta 4. punktā minētās atzīmes, ja ar tām nodrošinātas prasības par īpašuma tiesību vai šīs tiesības nostiprinājumu,

b) tiesiskā darījumā noteiktos aizliegumus atsavināt īpašumu un apgrūtināt to ar lietu tiesībām,

c) pēcmantinieku iecelšanu (Civillik. 488. p.),

d) mantojuma līgumus (Civillik. 643. p.) un

e) pārgrozījumus a—d burtos minētos ierakstos, tāpat arī šo ierakstu un to pārgrozījumu dzēsumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993., 30.01.1997. un 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

17. Nodalījuma trešā daļa sadalās divās iedaļās, kurās norāda:

1) pirmā iedaļā:

a) lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu, izņemot tās, kuras jānorāda otrā un ceturtā daļā,

b) 45. panta 4. punktā minētās atzīmes, ja tās nodrošina a burtā paredzēto lietu tiesību nodibināšanu;

2) otrā iedaļā:

pārgrozījumus pirmās iedaļas ierakstos, tāpat arī šo ierakstu un to pārgrozījumu dzēsumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)

18. Nodalījuma ceturtā daļa sadalās piecās iedaļās, kurās norāda:

1) pirmā iedaļā:

a) ķīlas tiesības, kas nodibinātas uz nekustamu īpašumu,

b) 45. panta 5.punktā minētās atzīmes,

c) tā paša panta 4. punktā minētās atzīmes, ja tās nodrošina a burtā minēto ķīlas tiesību nodibināšanu;

2) otrā iedaļā — summu, līdz kādai sniedzas pirmā iedaļā nostiprinātās tiesības;

3) trešā iedaļā — visādus (izņemot 4. punktā paredzētos) pārgrozījumus pirmās iedaļas ierakstos un arī šo pārgrozījumu dzēsumu;

4) ceturtā iedaļā — pirmās iedaļas ierakstu dzēsumu visumā vai pa daļai, un

5) piektā iedaļā — summu, kādā dzēsti pirmās iedaļas ieraksti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)

19. Katrai lauku nekustamu īpašumu zemesgrāmatai ir divi alfabētiski rādītāji: viens — pēc īpašnieku uzvārdiem, bet otrs — pēc īpašumu nosaukumiem. Pilsētu nekustamu īpašumu zemesgrāmatām ir viens alfabētisks rādītājs pēc īpašnieku uzvārdiem.

20. Alfabētiskā rādītājā īpašnieku atzīmējot, jāievēro 52. panta noteikumi.

21. Alfabētiskie rādītāji ir kartotēkas veidā.

(30.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

OTRĀ APAKŠNODAĻA
NOSTIPRINĀJUMU ŽURNĀLS

22. Nostiprinājuma lūgumus reģistrē nostiprinājumu žurnālā.

(30.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

23. Nostiprinājumu žurnāla lapa sadalīta sešās ailēs, kurās ieraksta:

1) kārtas numuru;

2) nostiprinājuma lūguma saņemšanas laiku (69.p.);

3) kas nostiprinājumu lūdz, lūguma īsu saturu, norādot, kādas tiesības lūdz nostiprināt vai kādu ierakstu dzēst vai grozīt un nekustamā īpašuma zemesgrāmatas numuru (12.p.);

4) lūgumam pievienotos dokumentus un samaksāto nodevu apmēru;

5) zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma datumu un norādi, vai lūgums apmierināts pilnībā vai daļēji vai atstāts bez izskatīšanas vai ievērības (76. un 82.p.);

6) atzīmes par pieņemto lēmumu un paziņojuma nosūtīšanu nostiprinājuma lūguma iesniedzējam (125.p).

(30.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

24.

(Izslēgts ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

25.

(Izslēgts ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

TREŠĀ APAKŠNODAĻA
NEKUSTAMU ĪPAŠUMU LIETAS

26. Katram zemesgrāmatas nodalījumā ierakstītam nekustamam īpašumam iekārto īpašu nekustamā īpašuma lietu.

Nekustama īpašuma lietā sakopo visus dokumentus un rakstus, kas attiecas uz zemesgrāmatas nodalījumā ierakstīto nekustamo īpašumu.

27. Nekustama īpašuma lietai ir tas pats numurs, kāds ir atbilstošam zemesgrāmatas nodalījumam.

28. Katrai lietai sastāda sarakstu, kurā atzīmē visus lietai pievienotos dokumentus un rakstus.

TREŠĀ NODAĻA
ZEMESGRĀMATU VEŠANAS KĀRTĪBA
PIRMĀ APAKŠNODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

29. Zemesgrāmatā katram patstāvīgam nekustamam īpašumam atklāj atsevišķu nodalījumu.

30. Nekustamo īpašumu, kas atrodas vairākās administratīvajās teritorijās vai novada teritoriālā iedalījuma vienībās, ieraksta tās administratīvās teritorijas vai novada teritoriālā iedalījuma vienības zemesgrāmatā, kurā atrodas īpašuma pamatēkas, bet citos gadījumos — tās administratīvās teritorijas vai novada teritoriālā iedalījuma vienības zemesgrāmatā, kurā atrodas lielākā zemes gabala daļa, vienlaikus atzīmējot, kuru administratīvo teritoriju vai novada teritoriālā iedalījuma vienību robežās īpašums atrodas.

(26.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.2009. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2009. Sk. Pārejas noteikumus.)

31. Nodalījumā ieraksta visas uz nekustamu īpašumu nostiprināmās tiesības, tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus, tāpat arī šo tiesību, nodrošinājumu un aprobežojumu pārgrozījumus un dzēsumu.

32. Ja kādā nodalījuma daļā nav vairs brīvas vietas jaunam ierakstam, šim nodalījumam pievieno jaunu zemesgrāmatas nodalījuma attiecīgās daļas lapu, par ko iepriekšējā lapā izdara atzīmi.

(30.03.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.1993.)

33. Nekustams īpašums, tā kā tas ierakstīts zemesgrāmatas nodalījumā, atbild par visām šajā nodalījumā nostiprinātām tiesībām.

34. Iepriekšējā (33.) panta noteikumi neattiecas uz gadījumiem:

1) kad nodalījumā nostiprinātās tiesības attiecas tikai uz kopīpašnieka domājamo daļu (Civillik. 1295. p.) vai

2) kad šīs tiesības apgrūtina tikai noteiktu nekustama īpašuma reālu daļu.

Šajos gadījumos dokumentos, kas ir par pamatu nostiprinājumam, jābūt norādītam, ka nostiprināmās tiesības neattiecas uz visu nekustamo īpašumu, bet tikai uz tā noteiktām domājamām vai reālām daļām.

35. Ja pašā ierakstā nav noteikts citādi (82. p. 3. pk.) vai ja vienam nostiprinājumam nav piešķirta pirmtiesība pret otru, tad nostiprinājumu pirmtiesību noteic pēc nostiprinājuma laika zemesgrāmatas nodalījumā (73.75. p.).

36. Sadalot nekustamu īpašumu vairākos patstāvīgos īpašumos, tāpat arī atdalot no nekustama īpašuma reālu daļu ar nolūku pievienot to citam nekustamam īpašumam (37. p.), visas tiesības, kas apgrūtina sadalāmo nekustamo īpašumu, joprojām skaitās pilnā apmērā uz katru jaunradušos nekustamu īpašumu vai no nekustama īpašuma atdalīto reālo daļu, izņemot gadījumus:

1) kad šo tiesību priekšmets nav no nekustama īpašuma atdalītā daļa vai tā reālā daļa, no kuras ir radīts jaunais nekustamais īpašums (34. p. 2. pk.), vai

2) kad personas, kurām pieder minētās tiesības, ir atsvabinājušas no līdzatbildības nekustamā īpašuma reālo daļu vai

3) kad atsevišķos likumos paredzēts, ka apgrūtinājumi nepāriet uz jaunradušos nekustamu īpašumu.

Sadalāmam nekustamam īpašumam par labu nostiprinātās tiesības paliek arī visām jaunradītām daļām, ja vien šīs tiesības jau pirms sadalījuma nav piederējušas vienai noteiktai daļai.

Tas, vai apgrūtinājumi attiecas uz kādu šāda īpašuma daļu vai visām daļām, norādāms nostiprinājuma lēmumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)

37. Vairākus viena un tā paša īpašnieka nekustamus īpašumus, kuriem zemesgrāmatā atklāti atsevišķi nodalījumi, var savienot vienā nodalījumā:

1) kad savienojamie īpašumi sastāda vienu saimniecisku vienību un

2) kad tikai viens no savienojamiem īpašumiem apgrūtināts kādām tiesībām, vai kad visi savienojamie īpašumi apgrūtināti vienām un tām pašām tiesībām, vai kad personas, kam tiesības pieder, vienojušās par pirmtiesībām vai

3) kad tāda savienošana nerunā pretim likumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)

38. Pievienojot nekustamam īpašumam no cita īpašuma atdalītu reālu daļu, jāņem vērā iepriekšējā (37.) panta 2. un 3. punkta noteikumi.

39. Savienojot kopīpašniekiem piederošu nekustamu īpašumu ar citu tiem pašiem kopīpašniekiem piederošu nekustamu īpašumu, katra kopīpašnieka domājamām daļām savienojamos īpašumos jābūt vienādām.

40. Iegūstot kopīpašniekiem piederošas nekustama īpašuma domājamās daļas, īpašuma tiesību var nostiprināt zemesgrāmatā tad, ja apgrūtināta tikai viena kopīpašnieka domājamā daļa vai ja visu kopīpašnieku daļas apgrūtinātas vienām un tām pašām tiesībām vai ja personas, kam šīs tiesības pieder, vienojušās par pirmtiesībām.

41. Ja vienam un tam pašam nekustamam īpašumam zemesgrāmatā kļūdaini atklāti vairāki nodalījumi, tad zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis arī bez ieinteresēto personu lūguma ar sevišķu lēmumu slēdz liekos nodalījumus. Pirms lēmuma nekustama īpašuma īpašnieks un personas, kuru labā nodalījumā ierakstītas kādas tiesības, jāuzaicina sniegt atsauksmes, noliekot viņām divu nedēļu termiņu. Ja šo personu dzīves vietas nav zināmas, tad uzaicinājums jāiespiež oficiālā laikrakstā un jāizkar nodaļas telpās. Atsauksmes neiesniegšana nav šķērslis nodalījuma slēgšanai. Sludinājuma izdevumus sedz no valsts līdzekļiem.

Zemesgrāmatu nodalījumā, izmantojot citu valsts informācijas sistēmu tiešsaistē saņemtu paziņojumu, izdara šādus grozījumus:

1) maina kadastra numuru vai kadastra apzīmējumu;

2) nemainot zemes gabala robežas, precizē zemes gabala platību un nekustamā īpašuma apgrūtinājumus atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā reģistrējamām apgrūtinātām teritorijām saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas datiem;

3) precizē dzīvokļa īpašuma kā atsevišķa īpašuma kopējo platību, ja platības izmaiņas saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu neietekmē dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu un ja tas ir reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk — Kadastra informācijas sistēma);

4) pamatojoties uz pašvaldības privatizācijas komisijas vai akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" iesniegtu dokumentu par konstatētām neprecizitātēm, kas radušās dzīvojamās mājas domājamo daļu noteikšanā privatizācijas procesā, precizē dzīvokļu īpašumu sastāvā esošo kopīpašuma domājamo daļu apmēru, ja tas ir reģistrēts Kadastra informācijas sistēmā;

5) veic izmaiņas nekustamā īpašuma objekta adresē;

6) veic izmaiņas to fizisko personu identifikācijas datos, kurām piešķirts personas kods.

Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pieņem lēmumu par personu vai nekustamo īpašumu identificējošo datu grozīšanu uz īpašnieka iesnieguma pamata, ja ar to netiek grozītas nostiprinātās tiesības. Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pirms ierakstu grozīšanas pārbauda datus valsts informācijas sistēmā.

Grozījumi, kas izdarīti šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā kārtībā, nav pārsūdzami.

Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks var pilnvarot zemesgrāmatu nodaļas tiesneša palīgu apstrādāt šā panta otrajā daļā minēto paziņojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993., 30.01.1997., 02.02.2006., 26.05.2011. un 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2014. Otrās daļas jaunā redakcija un ceturtā, piektā daļa stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 14.punktu)

42. Ja nekustamam īpašumam, kuram zemesgrāmatā atklāts nodalījums, nav iespējams noteikt atrašanās vietu dabā, tad zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis ar sludinājumu oficiālā laikrakstā uzaicina zemesgrāmatā ierakstīto īpašnieku un personas, kurām uz nekustamu īpašumu nostiprinātas kādas tiesības, vai to tiesību pēcniekus iesniegt divu mēnešu laikā pierādījumus par to, ka nekustams īpašums patiešām pastāv dabā. Ja minētā termiņā šādus pierādījumus neiesniedz, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis ar sevišķu lēmumu slēdz nodalījumu.

Šo noteikumu piemēro tikai tad, ja nodalījumā 50 gadu laikā nav ievesti nekādi jauni ieraksti.

Sludinājuma izdevumus sedz no valsts līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. un 30.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

OTRĀ APAKŠNODAĻA
NODALĪJUMA IERAKSTU VEIDI UN SATURS
1. Ierakstu veidi

43. Nostiprinājumus zemesgrāmatas nodalījumā izteic ierakstos (pantos) un atzīmēs.

44. Ierakstu veidā uz nekustamu īpašumu nostiprina tiesības, kam pamatā ir tiesisks darījums, tiesas spriedums vai lēmums vai administratīvu iestāžu akts vai kas pastāv uz paša likuma (5. p.) pamata; tāpat nostiprina minēto tiesību pārgrozījumus un dzēsumu.

Atzīmju veidā nostiprina tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus.

45. Atzīmju veidā ieraksta:

1) īpašnieka izsludināšanu par maksātnespējīgu parādnieku;

2) piedziņas vēršanu uz nekustamu īpašumu;

3) aizgādnības nodibināšanu par īpašnieku garīga rakstura vai cita veselības traucējuma un izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ;

4) tiesas lēmumus par prasības nodrošināšanu;

5) līdz atzīmju atvietošanai ar ierakstiem, administratīvo iestāžu un amatpersonu prasījumus, kuriem likums piešķīris neapstrīdamības raksturu;

6) sūdzību iesniegšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumiem — līdz šo sūdzību izšķiršanai noteiktā kārtībā (98. p.);

7) ar īpašnieka piekrišanu — visu, ko varētu nostiprināt ierakstu veidā, līdz to šķēršļu novēršanai, kuru dēļ šāds nostiprinājums nav iespējams; šīs atzīmes ieraksta tajā daļā un iedaļā, kurā nāktu nostiprinājums ieraksta veidā;

8) tiesību aprobežojumus un tiesību nodrošinājumus, kuriem citos likumos noteikts atzīmju veids.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1940., 30.01.1997. un 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

46. Maksātnespējas atzīme (45.p. 1.pk.) ir šķērslis jebkuram labprātīgam vai piespiedu nostiprinājumam, izņemot šādus gadījumus:

1) iesniegta sūdzība par zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu (45.p. 6.pk.);

2) nostiprinājumu pieļauj Maksātnespējas likums.

Piedziņas atzīme (45. p. 2. pk.) un arī prasības nodrošināšanas atzīme (45. p. 4. pk.), ja tiesas lēmums taisīts prasības lietā par īpašuma tiesību vai šādas tiesības nostiprināšanu, kavē jebkuru īpašnieka izdarāmu labprātīgu nostiprināšanu, izņemot 45. panta 6. un 7. punktā paredzētās atzīmes.

Aizgādnības atzīme (45. p. 3. pk.) ir šķērslis jebkurai labprātīgai nostiprināšanai, ja nav ievēroti Civillikuma noteikumi par aizgādnībā esošas personas mantas pārvaldību.

Pārējos gadījumos atzīme nav šķērslis tālākai nostiprināšanai, bet piešķir ar atzīmi nodrošinātai tiesībai priekšrocību, sākot no atzīmes ierakstīšanas dienas zemesgrāmatā, un saistošu spēku pret tiem nekustama īpašuma ieguvējiem un citām personām, kuru tiesības nostiprinātas pēc atzīmes ierakstīšanas.

Iepriekšējā (45.) panta 8. punktā minēto atzīmju sekas apspriež pēc tiem likumiem, kuros šīs atzīmes paredzētas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2011.)

2. Ierakstu saturs

47. Nodalījuma ierakstā norāda:

1) dokumentu, kas bijis par pamatu nostiprinājumam;

2) nostiprināto tiesību, tās saturu un būtiskos piederumus;

3) nostiprinājuma žurnāla numuru, ar kādu nostiprinājuma lūgums ierakstīts žurnālā;

4) tiesneša lēmuma datumu.

Zemesgrāmatas nodalījuma ceturtās daļas pirmā iedaļā (18. p.) īpaši norāda:

1) nostiprinātās tiesības pamatu;

2) kreditoru vai personu, kurai par labu ir nostiprinājums;

3) kapitāla summu Latvijas valūtā, līdz kurai sniedzas nostiprinātās tiesības;

4) procentu un līgumsoda lielumu un arī to samaksas termiņus;

5) parādnieku, ja nostiprinājums neattiecas uz visu īpašumu, bet tikai uz kopīpašnieka domājamo daļu.

Grozot ierakstu un izsakot to jaunā redakcijā, norāda visus ar konkrēto tiesību saistītos žurnālu numurus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993., 27.03.2003. un 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

48. Ja vienas un tās pašas tiesības nostiprina uz vairākiem patstāvīgiem nekustamiem īpašumiem (29. p.), tad šīs tiesības ieraksta pilnā apjomā katram nekustamam īpašumam ierādītā zemesgrāmatas nodalījumā, aizrādot uz citiem nodalījumiem, kuros šīs tiesības arī ierakstītas.

49. Nostiprinot zemesgrāmatā vairākām personām nedalīti piederošās tiesības, katrai no viņām piederošā domājamā daļa jānoteic skaitliski, izņemot Civillikuma 124. pantā paredzētos gadījumus.

Ja no dokumentiem, kas ir par pamatu nostiprinājumam, nav redzams, kādās daļās tiesība pieder katram līdzdalībniekam, tad jānorāda, ka tiesība pieder viņiem līdzīgās daļās.

50. Visus ierakstus apzīmē ar kārtēju numuru ierakstījuma kārtībā. Katrai iedaļai ir sava numerācija.

Kad ieraksts pēc satura attiecas uz citu tā paša nodalījuma ierakstu, tad zem abiem ierakstiem atzīmē atbilstošā ieraksta kārtējo numuru un arī daļu un iedaļu, kur šis ieraksts atrodas, pie kam iekavās īsi norāda uz abu ierakstu savstarpējo attiecību.

Grozītais un jaunā redakcijā izteiktais ieraksts atvieto agrāko ierakstu. Nostiprinājumu pirmtiesību nosaka saskaņā ar šā likuma 35.panta noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. un 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

51. Ierakstiem zemesgrāmatā jābūt īsiem, un tajos nevar būt nekā tāda, kam nav sakara ar nekustamu īpašumu un uz to nostiprinātām tiesībām.

52. Apzīmējot ierakstos personu, jānorāda viņas vārds, uzvārds, dzimšanas vieta un laiks, bet apzīmējot juridisku personu — viņas nosaukums vai firma.

Dzimšanas vietu un laiku var nenorādīt tajos gadījumos, kad iestāde vai amatpersona, kas taisījusi aktu vai apliecinājumu, ir atzīmējusi, ka šīs ziņas nav bijis iespējams noskaidrot.

53. Ja ierakstā ir norādījums uz nekustamu īpašumu, kuram ir savs nodalījums tajā pašā zemesgrāmatā vai citā tās pašas vai arī citas zemesgrāmatu nodaļas grāmatā, tad jāatzīmē tā zemesgrāmatu nodaļa, kuras zemesgrāmatā īpašums ir ierakstīts, pati zemesgrāmata un īpašuma zemesgrāmatas numurs.

54. Izdzēsumi ierakstos nav pielaižami. Par izlabojumiem, ko taisa ierakstā, lai to saskaņotu ar zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu (78. p.), norāda pirms zemesgrāmatu nodaļas tiesneša paraksta, vai, ja kļūdu izlabo pēc tam, kad ieraksts ir parakstīts — sevišķā ierakstā. Pēdējo ieraksta, netaisot jaunu lēmumu, un izteic 47. pantā paredzētā formā, norādot, ka tas atvieto agrāko ierakstu. Izlabojumus taisa arī izsniegtā zemesgrāmatu aktā, kuru šim nolūkam pieprasa no personas, kam tas izsniegts.

Ierakstu izlabojumi, kas nesaskan ar nostiprinājuma lēmumiem, pielaižami vienīgi 90. un 97. pantā paredzētā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

55. Iepriekšējo (47.54.) pantu noteikumi jāpiemēro arī atzīmēm.

CETURTĀ NODAĻA
NOSTIPRINĀŠANA
PIRMĀ APAKŠNODAĻA
NOSTIPRINĀJUMA LŪGUMI UN TO PIELIKUMI

(Apakšnodaļas nosaukums 27.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

56. Nostiprinājuma lūgumiem jābūt rakstveidā.

(Otrā daļa izslēgta ar 30.10.2014. likumu)

(Trešā daļa izslēgta ar 30.10.2014. likumu)

(27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.02.2006. un 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

56.1 Nostiprinājuma lūgumu, kas parakstīts normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajā kārtībā, iesniedz:

1) kredītiestāde, kurai par labu nostiprināta ķīlas tiesība zemesgrāmatā, — par hipotēkas un ar to saistīto tiesību aprobežojumu dzēšanu;

2) zvērināts tiesu izpildītājs — par atzīmes ierakstīšanu, pārgrozīšanu vai dzēšanu;

3) maksātnespējas procesa administrators — par atzīmes ierakstīšanu, pārgrozīšanu vai dzēšanu;

4) valsts vai pašvaldības iestāde, ja nostiprinājuma lūgums pamatots ar šo iestāžu izdotu dokumentu, izņemot nostiprinājuma lūgumu par valstij vai pašvaldībai piederošiem un piekrītošiem zemes gabaliem, uz kuriem atrodas publiskās lietošanas transporta infrastruktūras objekti, un zemes gabaliem, kuri atrodas ostas teritorijā;

5) zvērināts notārs, ja nostiprinājuma pamatā ir šā zvērināta notāra taisīts notariāls akts.

Nostiprinājuma lūgumu normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajā kārtībā persona var parakstīt, ja izpildīti šā likuma 60.panta otrajā daļā minētie nosacījumi.

Šajā pantā noteiktajā kārtībā parakstītu nostiprinājuma lūgumu iesniedz, izmantojot valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas mājaslapā www.zemesgramata.lv pieejamo speciālo tiešsaistes formu vai datu apmaiņu starp informācijas sistēmām.

(30.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

56.2 Elektroniski iesniegtam nostiprinājuma lūgumam pievieno elektroniski parakstītu dokumentu, kas apliecina nostiprināmās tiesības:

1) šā likuma 56.1 panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā — zvērināta tiesu izpildītāja apliecinātu likumīgā spēkā esošā nolēmuma vai cita izpildu dokumenta atvasinājumu;

2) šā likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktā paredzētajā gadījumā — maksātnespējas procesa administratora apliecinātu likumīgā spēkā esošā nolēmuma atvasinājumu;

3) šā likuma 56.1 panta pirmās daļas 4.punktā paredzētajā gadījumā — valsts vai pašvaldības iestādes izsniegtā dokumenta oriģinālu vai atvasinājumu;

4) šā likuma 56.1 panta pirmās daļas 5.punktā paredzētajā gadījumā — zvērināta notāra apliecinātu notariālo aktu grāmatas izrakstu;

5) šā likuma 56.1 panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā — publiskas personas izdota dokumenta oriģinālu vai atvasinājumu.

Pārējie nostiprinājuma lūgumam pievienojamie dokumenti, ja iesniedzēja rīcībā nav oriģināla elektroniskā dokumenta, iesniedzami elektroniskā atvasinājuma formā.

(30.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

56.3 Laulāto mantisko attiecību reģistra paziņojumus par nekustamo īpašumu attiecīgajai zemesgrāmatu nodaļai nosūta elektroniski. Paziņojuma parakstīšanas, iesniegšanas un saņemšanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

(30.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

56.4 Valsts zemes dienests attiecīgajai zemesgrāmatu nodaļai elektroniski nosūta zemes īpašnieka iesniegumu par zemes īpašniekam piederoša:

1) viena nekustamā īpašuma sastāvā esoša zemes gabala sadalīšanu vairākos zemes gabalos;

2) viena nekustamā īpašuma sastāvā esošu vairāku zemes gabalu apvienošanu vienā;

3) būves dzēšanu, pamatojoties uz dokumentu, kas apliecina būves neesamību.

Zemes īpašnieka iesnieguma, tam pievienojamo dokumentu un citas pieprasītās informācijas nosūtīšanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

(30.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2014. Pants stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 14.punktu)

57. Nostiprinājumu var lūgt tikai nekustamu īpašumu īpašnieki un personas, kuru labā vai pret kurām taisāms nostiprinājums, tāpat arī likumā paredzētos gadījumos — tiesu un citas valsts iestādes vai amatpersonas.

58. Pilnvarojums citai personai lūgt nostiprinājumu jāizteic pilnvarā, ko apliecinājis notārs vai bāriņtiesa.

Sevišķa apliecināta pilnvara nav vajadzīga, ja pilnvarojums lūgt nostiprinājumu ir izteikts nostiprinājuma lūgumā vai pašā aktā, uz kuru pamatota nostiprināmā tiesība, vai ja pilnvarojums ir dots notāram, kas taisījis vai apliecinājis minēto aktu.

Sevišķi apliecināta pilnvara nav vajadzīga arī gadījumos, ja personai ir notariāli apliecināts pilnvarojums veikt darbības, kas saistītas ar īpašuma tiesību atjaunošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. un 30.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

59. Ja lūdzējs iesniedz vairākus nostiprinājuma lūgumus, tad viņš var prasīt, lai vienu nostiprinājumu neizdara bez otra.

60. Privātpersonu parakstiem uz iesniedzamiem nostiprinājuma lūgumiem jābūt notāra vai bāriņtiesas apliecinātiem. Apliecinot parakstu, pārbauda šo personu rīcībspēju un pilnvarnieka vai pārstāvja pilnvaru apjomu.

Nekustamā īpašuma īpašnieku un personu, kuru labā vai pret kurām taisāms nostiprinājums, tai skaitā Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēto personu pārstāvju parakstiem nav nepieciešams notāra vai bāriņtiesas apliecinājums, ja minētās personas nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai iesniedz personiski un lūgums pamatots:

1) uz tiesas nolēmumu;

2) uz notariālu aktu;

3) uz administratīvo aktu par īpašuma tiesību atjaunošanu;

4) uz līgumu par īpašuma tiesību iegūšanu uz nekustamu īpašumu, privatizējot valsts vai pašvaldības īpašumu;

5) uz būvvaldes izziņu par ēkas statusu un aktu par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā.

(02.02.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.2009. un 26.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2011.)

61. Nostiprinājuma lūgumam jāpievieno:

1) dokumenti, kas apliecina nostiprināmās tiesības;

2) apliecinājums par tās personas piekrišanu, pret kuru nostiprinājums vērsts, izņemot tos gadījumus, kad nostiprinājuma pamatā ir likums vai tiesas spriedums vai lēmums, vai arī kad nostiprinājumu izdara 45. panta 1.—6. un 8. punktā paredzēto atzīmju veidā;

3) apliecinājums par trešās personas piekrišanu, kad pēc likuma šāda piekrišana ir nepieciešama nostiprinājumam;

4) pierādījumi par nodevu samaksu;

5) dokumenti, kas apliecina pilnvarojumu vai pārstāvības tiesības, — oriģinālā vai notariāli apliecināta noraksta veidā. Nostiprinājuma lūgumam nepievieno dokumentu, kas apliecina to juridisko personu pārstāvības tiesības, kuras ir reģistrētas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros;

6) juridiskajām personām — arī notariāli apliecināti to tiesībspēju un rīcībspēju apstiprinošu dokumentu noraksti (izraksti). Nostiprinājuma lūgumam nepievieno Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, izņemot Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru, reģistrēto juridisko personu tiesībspēju un rīcībspēju apstiprinošu dokumentu norakstus (izrakstus).

Pievienotos dokumentus norāda nostiprinājuma lūgumā.

Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim ir pienākums līdz lēmuma pieņemšanai ieskatīties Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, atzīmējot uz nostiprinājuma lūguma ieskatīšanās datumu, ja nostiprinājuma lūgumu iesniedz Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēta juridiskā persona.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997., 27.03.2003., 22.04.2004., 26.03.2009. un 26.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2011.)

61.1 Ja ķīlas tiesības nostiprinājumu lūdz nekustamā īpašuma īpašnieks, tad nostiprinājuma lūgumam nepievieno apliecinājumu par kreditora piekrišanu.

(02.02.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2006.)

62. Nostiprinājuma lūgumam noteiktā kārtībā izgatavotus un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētus zemes robežu plānus pievieno zemesgrāmatu nodaļa:

1) atklājot zemesgrāmatā nodalījumu nekustamam īpašumam, kas agrāk nemaz nav bijis ierakstīts zemesgrāmatā vai kam nodalījumi iznīcināti vai gājuši zudumā;

2) sadalot nekustamu īpašumu, kuram atklāts atsevišķs nodalījums, vairākos patstāvīgos nekustamos īpašumos (36. p.);

3) atdalot no nekustama īpašuma daļu, lai pievienotu to citam īpašumam (36. p.);

4) savienojot vairākus vienam īpašniekam piederošus nekustamus īpašumus (37. p.);

5) nostiprinot lietu tiesības uz nekustama īpašuma neatdalītu reālu daļu (34.p. 2.pk.).

Plāni arī pievienojami:

1) sadalot lauku nekustamu īpašumu par to daļu, kas patur agrāko nodalījumu, ja lietā jau atrodas visa sadalāmā īpašuma plāns;

2) par nekustamu īpašumu, kuram pievieno cita īpašuma daļu, ja lietā jau ir šā nekustamā īpašuma plāns;

3) par savienojamiem lauku nekustamiem īpašumiem, ja katra savienojamā īpašuma plāns jau ir zemesgrāmatu nodaļā; ja nodaļai ir dažu savienojamo īpašumu plāni, tad jāiesniedz tikai iztrūkstošie īpašumu plāni;

4) citos likumos paredzētos gadījumos.

Ēkas (būves) kadastrālās uzmērīšanas dokumenti uzrādāmi un ēkas (būves) kadastrālās uzmērīšanas dokumentu kopijas vai izraksti no tām iesniedzami, ja nostiprina lietu tiesību uz ēkas (būves) neatdalītu reālu daļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1940., 30.03.1993., 30.01.1997., 27.03.2003. un 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2014. Grozījums pirmajā daļā un trešā daļa stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 14.punktu)

63. Šā likuma 61.pantā minētie dokumenti nav jāiesniedz, ja tie:

1) ir kāda cita nekustamā īpašuma lietā. Šādā gadījumā nostiprinājuma lūgumā norāda, kuras zemesgrāmatu nodaļas, kurai zemesgrāmatai un kurai nekustamā īpašuma lietai dokuments pievienots;

2) iesniegti attiecīgajā zemesgrāmatu nodaļā, tos pievienojot citam nostiprinājuma lūgumam. Šādā gadījumā nostiprinājuma lūgumā norāda tā nekustamā īpašuma kadastra numuru, par kuru iesniegts nostiprinājuma lūgums, vai zemesgrāmatu un zemesgrāmatas nodalījuma numuru.

(30.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

64. 61.panta 1.punktā minētie dokumenti jāiesniedz oriģinālos, izņemot gadījumus, kad nostiprinājuma lūgums pamatots:

1) uz notariālā akta kārtībā slēgtu darījumu;

2) uz notariālo aktu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā vai apstiprināšanu mantojuma tiesībās (mantojuma apliecību);

3) uz notariālo aktu par pārdzīvojušā laulātā mantas daļu (apliecība par laulātā mantas daļu);

4) uz dokumentu, kas atrodas citā zemesgrāmatu nodaļā;

5) uz tiesas spriedumu vai lēmumu;

6) uz administratīvu iestāžu lēmumu;

7) uz ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegtu Eiropas izpildes rīkojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulu (EK) Nr. 805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem;

8) uz tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegtu apliecību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.jūlija regulas (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, 20.panta 2.punktu;

9) uz tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegtu Eiropas maksājuma rīkojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra regulas (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, 18.pantu.

Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā paredzētajā gadījumā iesniedz notariālo aktu grāmatas izrakstu, 5.punktā paredzētajā gadījumā — tiesas izdotu likumīgā spēkā nākuša sprieduma vai lēmuma norakstu vai to izpildīšanai izsniegto izpildu rakstu, vai zvērināta tiesu izpildītāja apliecinātu izpildu raksta kopiju, 6.punktā paredzētajā gadījumā — administratīvas iestādes izdotu lēmuma norakstu, 7.punktā paredzētajā gadījumā — zvērināta tiesu izpildītāja apliecinātu ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegtā izpildu dokumenta kopiju, bet 8. un 9.punktā paredzētajā gadījumā — zvērināta tiesu izpildītāja apliecinātu tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegtā izpildu dokumenta kopiju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003., 26.05.2011. un 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

65. Lūgumam nostiprināt uz tiesas sprieduma pamata hipotēku (Civillik. 1307.p.) jāpievieno:

1) izpildu raksts un tiesas izdotais sprieduma noraksts vai

2) piespiedu izpildīšanai pakļautais oriģinālakts un tiesas apliecināts šā akta noraksts, kā arī divi tiesneša lēmuma noraksti.

Lūdzot nostiprināt hipotēku, lai nodrošinātu spriedumā vai lēmumā noteikto nodevu samaksu, lūgumam jāpievieno tiesas izdotais sprieduma vai lēmuma noraksts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

66. Ārvalstī taisīti formāli akti, izņemot šā likuma 64.panta pirmās daļas 7., 8. un 9.punktā minētos, var būt par pamatu nostiprinājumam tikai tajā gadījumā, ja uz tiem ir Latvijas sūtniecības vai konsulāta apliecinājums, ka ārzemes iestādei vai amatpersonai, kas aktu taisījusi, ir tiesība to darīt pēc attiecīgās ārvalsts likumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2011.)

67. Zemesgrāmatu nodaļai iesniedzamiem dokumentiem jābūt valsts valodā, izņemot iepriekšējā (66.) pantā minētos dokumentus un mājas kārtībā taisītus testamentus, bet tādā gadījumā tiem jāpievieno tulkojumi valsts valodā, kuru pareizību apliecinājis notārs vai viņa pieaicinātais tulks.

68. Nostiprinājumam nepieciešamo piekrišanu (61.p. 2. un 3.pk.) var apliecināt:

1) ja piekrišanu dod valsts vai pašvaldības iestāde - ar šās iestādes izdotu apliecību vai ar zemesgrāmatu nodaļai adresētu paziņojumu;

2) ja piekrišanu dod privātpersona - ar notariāla akta kārtībā taisītu vai notāram apliecināšanai uzrādītu vai bāriņtiesas apliecinātu dokumentu, vai arī tādā veidā, ka šī persona paraksta līdz dokumentu, kas ir par pamatu nostiprinājumam, vai arī paraksta nostiprinājuma lūgumu, pie kam parakstītājas personas rīcības spēju pārbauda notārs vai bāriņtiesa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

OTRĀ APAKŠNODAĻA
NOSTIPRINĀJUMA LŪGUMU SAŅEMŠANA

69. Nostiprinājuma lūgumus saņem zemesgrāmatu nodaļas darbinieks un atzīmē uz tiem saņemšanas gadu, mēnesi un dienu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

70. Zemesgrāmatu nodaļas darbinieks pārliecinās, vai:

1) nostiprinājuma lūgumā ir noteiktā kārtībā apliecināts nostiprinājuma lūdzēja paraksts. Ja privātpersonas paraksts uz nostiprinājuma lūguma nav apliecināts 60.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, zemesgrāmatu nodaļas darbinieks pārbauda nostiprinājuma lūguma atbilstību 60.panta otrās daļas noteikumiem, kā arī nostiprinājuma lūdzēja identitāti un izdara atbilstošu apliecinājumu uz nostiprinājuma lūguma;

2) nostiprinājuma lūgumā ir norādīti visi lūgumam pievienotie dokumenti.

Par nostiprinājuma lūguma saņemšanu zemesgrāmatu nodaļas darbinieks pēc pieprasījuma uz nostiprinājuma lūguma noraksta norāda tā saņemšanas laiku (69.p.).

(30.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003. un 02.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2006.)

71. Saņemtos nostiprinājuma lūgumus zemesgrāmatu nodaļas darbinieks tajā pašā dienā saņemšanas kārtībā ieraksta nostiprinājuma žurnālā ar sevišķu numuru, to atzīmējot uz nostiprinājuma lūguma, un parakstās. Nostiprinājuma lūgumi, kas saņemti zemesgrāmatu nodaļā pa pastu pēc pieņemšanas laika beigām, atzīstami par saņemtiem nākamajā darba dienā.

Pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu ieguvējam, nosolītājam, līdzīpašniekam vai kreditoram ieraksta nostiprinājuma žurnālā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003. un 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2014.)

71.1 Zemesgrāmatu nodaļa, saņēmusi nostiprinājuma lūgumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā no personas, par kuru šā likuma 118.1 pantā noteiktajā kārtībā saņemts paziņojums, automatizēti nosūta informāciju par to paziņojuma iesniedzējam, izņemot Ārlietu ministriju.

Paziņojuma iesniedzējs nostiprinājuma lūgumu par atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā iesniedz tā, lai zemesgrāmatu nodaļa to saņemtu ne vēlāk kā piektajā dienā no automatizētās informācijas nosūtīšanas dienas. Ja nostiprinājuma lūgums par atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā saņemts pēc minētā termiņa, to izskata vispārējā kārtībā.

Paziņojuma iesniedzējs nostiprinājuma lūgumā norāda, vai ziņas par šā likuma 118.1 pantā noteiktajā kārtībā saņemtu paziņojumu personu rādītājā dzēšamas.

(26.05.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016. Grozījums pirmajā daļā attiecībā uz informāciju, kas saņemta no Ārlietu ministrijas, stājas spēkā 01.03.2016. Sk. Pārejas noteikumu 18. punktu)

TREŠĀ APAKŠNODAĻA
ZEMESGRĀMATU NODAĻAS TIESNEŠA LĒMUMI UN TO PILDĪŠANA

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

72. Nostiprinājuma lūgumus zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis skata cauri tādā secībā, kādā tie ierakstīti nostiprinājuma žurnālā, ievērojot iesniegumu pirmtiesības uz izpildījumu (73.-75.p.). Ar īpašuma tiesību iegūšanu saistītos nostiprinājuma lūgumus, kurus iesniegusi persona, attiecībā uz kuru šā likuma 118.1 pantā noteiktajā kārtībā saņemts paziņojums, izskata pirms nostiprinājuma lūguma par atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Nostiprinājuma lūgumi izskatāmi ne vēlāk kā 10 dienu laikā. Sarežģītās lietās zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis šo termiņu var pagarināt līdz mēnesim.

Šā likuma 71.panta otrajā daļā minēto pieteikumu izskata, ievērojot normatīvajos aktos par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu noteikto kārtību un termiņus.

(27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.2009., 26.05.2011., 30.10.2014. un 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

73. Pirmtiesība uz izpildījumu, ievērojot turpmākos (74. un 75.) pantos paredzētos izņēmumus, ir tam nostiprinājuma lūgumam, kas agrāk saņemts zemesgrāmatu nodaļā.

74. Nostiprinājuma lūgumi, kas vienas un tās pašas dienas darba stundās iesniegti zemesgrāmatu nodaļai vai saņemti nodaļā pa pastu līdz pieņemšanas laika beigām, atzīstami par vienā laikā ienākušiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

75. Pirmtiesība uz izpildījumu pret citiem tajā pašā dienā ienākušiem nostiprinājuma lūgumiem ir lūgumiem ierakstīt tādas atzīmes, kas minētas:

1) 45. panta 1.—3. punktā;

2) 45. panta 4. punktā, ja tiesas lēmums taisīts prasības lietā par īpašuma tiesību uz nekustamu īpašumu vai par šās tiesības nostiprināšanu;

3) 45. panta 8. punktā, ja šīm atzīmēm ir aizlieguma raksturs.

76. Skatot cauri nostiprinājuma lūgumu, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pamatojas vienīgi uz tiem datiem, kas ir lūgumā un tam pievienotos dokumentos, nepieprasot nekādas ziņas no iestādēm vai privātpersonām. Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis lēmumu pieņem, pamatojoties uz iegūtu elektronisko dokumentu, ja dokumenta oriģināls atrodas citā nekustamā īpašuma lietā.

Līdz lēmuma taisīšanai nostiprinājuma lūdzējs var papildināt savu lūgumu, iesniedzot iztrūkstošās ziņas, dokumentus un nodevas. Šie papildinājumi jāiesniedz ar rakstu un jāieraksta nostiprinājuma žurnālā.

Papildu iesniegumi, kas paplašina pirmo lūgumu, nav pielaižami.

Līdz lēmuma pieņemšanai nostiprinājuma lūguma iesniedzējs var atsaukt savu lūgumu. Nostiprinājuma lūguma atsaukums noformējams tāpat kā nostiprinājuma lūgums, un nostiprinājuma žurnālā to ieraksta kā papildinājumu.

Par nostiprinājuma lūguma atstāšanu bez izskatīšanas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, ko kopā ar nostiprinājuma lūgumam pievienotajiem dokumentiem nosūta nostiprinājuma lūguma iesniedzējam.

Persona, attiecībā uz kuru šā likuma 118.1 pantā noteiktajā kārtībā saņemts paziņojums, nostiprinājuma lūgumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā nevar atsaukt šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997., 27.03.2003., 26.05.2011. un 29.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

77. Skatot cauri nostiprinājuma lūgumu, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pārliecinās vienīgi par to:

1) vai lūgums atbilst 57., 58. un 60.68. panta noteikumiem;

2) vai nostiprinājumam nav par šķērsli citas jau nostiprinātas tiesības vai cits tajā pašā dienā ienācis nostiprinājuma lūgums (75. p.);

3) vai tiesības, kuras lūdz nostiprināt, pieder pie 31. un 44. pantā minētām tiesībām, kurām ir sakars ar nekustamu īpašumu;

4) vai dokumentos, uz kuriem pamatots nostiprinājuma lūgums, nav nekā acīmredzami pretlikumīga;

5) vai līdz lēmuma taisīšanai nav saņemta kriminālprocesa virzītāja apstiprināta lēmuma kopija par aresta uzlikšanu mantai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997. un 26.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2009. 5.punkts stājas spēkā 01.07.2009. Sk. Pārejas noteikumus.)

78. Par katru nostiprinājuma žurnālā reģistrēto lūgumu (71.p.) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pieņem atsevišķu lēmumu, kuru viņš paraksta, atzīmējot lēmuma datumu un uzspiežot zemesgrāmatu nodaļas zīmogu.

Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu oriģinālus sastiprina sējumā hronoloģiskā secībā.

(30.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

79. Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis ar savu lēmumu apmierina nostiprinājuma lūgumu vai atstāj to bez ievērības.

Ja lūgumu var ievērot tikai pa daļai, tad zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis nolemj apmierināt lūgumu pielaižamā apjomā, atstājot to pārējā daļā bez ievērības, izņemot 81. pantā paredzēto gadījumu, kad lūgums atstājams bez ievērības visumā.

Lēmumi par nostiprinājuma apturēšanu līdz šķēršļu novēršanai nav pielaižami.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

80. Ja ar tiesas spriedumu vai lēmumu noteiktas vairāku līdzdalībnieku tiesības, tad tās nostiprināmas visumā, ja vien samaksātas visas pienākošās nodevas, kaut arī nostiprinājuma lūgumu būtu parakstījis tikai viens no līdzdalībniekiem.

81. Nostiprinot uz testamenta pamata īpašuma tiesību, ja pašā testamentā nav noteikts pretējais, reizē ar īpašuma tiesību jānostiprina arī testamentā paredzētie atsavinājuma vai apgrūtinājuma aizliegumi un lietojuma vai uztura tiesības.

16. panta 2. punktā b burtā minētie aizliegumi nekavē testamentā paredzēto lietojuma vai uztura tiesību nostiprināšanu.

Ja ir kādi šķēršļi testamentā noteiktās lietojuma vai uztura tiesības nostiprināšanai, tad nostiprinājuma lūgums atstājams bez ievērības visumā.

Testamentā paredzētās pēcmantinieku tiesības (16. p. 2. pk. c burts) jānostiprina reizē ar pirmmantinieku tiesībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1940. likumu)

82. Lēmumā, atstāt bez ievērības nostiprinājuma lūgumu visumā vai pa daļai (79. p.), jānorāda, kādu iemeslu dēļ nostiprinājumu nevar pielaist.

Lēmumā, ar kuru nostiprinājuma lūgums apmierināts, jānorāda:

1) zemesgrāmata (10. p.), nodalījums (12. p.), daļa un iedaļa (15.18. p.), kurās jāieved ieraksts vai atzīme;

2) ieraksta vai atzīmes saturs (47. p.);

3) pirmtiesība — ja no vairākām vienā laikā nostiprinājumam pieteiktām tiesībām, kas attiecas uz vienu un to pašu nekustamu īpašumu, dažām jābauda pirmtiesība pret pārējām vai ja lūdz nostiprināt ieraksta veidā tiesību, kas līdz tam bijusi nostiprināta atzīmes veidā (45. p.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)

83. Lēmuma norakstu, kuru apliecina ar parakstiem zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis un sekretārs, pievieno dokumentam, uz kura pamatots lēmums par jaunas tiesības nostiprināšanu. Dokumentus kopā ar nostiprinājuma lūgumu pievieno nekustamā īpašuma lietai.

Ja ar lēmumu ir pārgrozīta vai dzēsta agrāk nostiprināta tiesība, tad lēmumu saīsinātā veidā atzīmē uz tā dokumenta, kas bijis par pamatu tiesības pirmējam nostiprinājumam, norādot nostiprinājumu žurnāla numuru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

84. Ierakstus ieved zemesgrāmatā ne vēlāk par nākošo darba dienu pēc lēmuma taisīšanas, un tajā pašā dienā tos paraksta zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis un sekretārs.

Ierakstus un atzīmes zemesgrāmatā atzīmē ar nostiprinājuma lēmuma datumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

85.

(Izslēgts ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2004.)

86.

(Izslēgts ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2004.)

87. Zemesgrāmatu nodaļa par katru nekustama īpašuma pārejas gadījumu piesūta Valsts zemes dienestam nostiprinājuma lūdzēja izpildītu ziņu lapu pēc noteikta parauga, un arī paziņo tai pašvaldībai, kuras robežās atrodas īpašums, norādot tā agrākā un tagadējā īpašnieka vārdu un uzvārdu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)

88. Par nostiprinājumiem, kas attiecas uz lauku nekustamiem īpašumiem, zemesgrāmatu nodaļa 62. pantā paredzētos gadījumos paziņo Valsts zemes dienestam, apzīmējot nekustamu īpašumu un norādot tā platību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)

89. Atstājot nostiprinājuma lūgumu bez ievērības, tam pievienotos dokumentus un nodevas izsniedz lūdzējam vai nosūta viņam atpakaļ kopā ar pavēsti (85. p.), kuru ar saņēmēja parakstu pievieno nekustamā īpašuma lietai.

90. Ja zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis atrod kļūdu nostiprinājuma lēmumā (78. un 82. p.), tad viņš to izlabo ar jaunu lēmumu arī bez ieinteresēto personu lūguma vai sūdzības; izlabojums taisāms pēc tam, kad pieprasīta atsauksme no personām, kuru labā vai pret kurām bija taisīts nepareizs lēmums.

Atsauksmes neiesniegšana vai noraidoša atsauksme nav šķērslis kļūdas labošanai. Acīmredzamas kļūdas var izlabot nepieprasot atsauksmi.

Jaunam lēmumam, ar ko labo kļūdu, nav nekādu seku attiecībā uz personām, kuru tiesības nostiprinātas līdz šā lēmuma taisīšanai, izņemot gadījumu, kad tiesas ceļā ir pierādīts, ka, iesniedzot nostiprinājuma lūgumu, šīs personas bijušas ļaunticīgas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

CETURTĀ APAKŠNODAĻA
NOSTIPRINĀJUMA PIERĀDĪJUMI

91. Nostiprinot jaunu, zemesgrāmatā vēl nenostiprinātu tiesību, katrs lūdzējs var saņemt zemesgrāmatu aktu, kuru izgatavo, taisot nostiprinājuma uzrakstu un pievienojot to dokumentiem (vai to norakstiem), kas bija par pamatu nostiprinājumam (44.p. 1.d.).

Nostiprinājuma uzrakstā vārdu pa vārdam atkārto zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu (82. p.).

Ja zemesgrāmatu aktu izdod vairākām personām, tad katrā eksemplārā norāda, kādā skaitā, kam un kādu tiesību apliecināšanai izdoti pārējie zemesgrāmatu akta eksemplāri.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

92. Nostiprinot hipotēku uz tiesas sprieduma pamata, tiesas izdoto sprieduma norakstu (65.p. 1.pkt.) vai tiesas lēmuma norakstu par bezstrīdus piespiedu izpildi kopā ar tiesas apliecināto akta norakstu (65.p. 2.pkt.) pievieno nekustamā īpašuma lietai, bet izpildu rakstu vai piespiedu izpildīšanai pakļauto oriģinālaktu ar tiesneša lēmumu piestiprina izsniedzamam zemesgrāmatu aktam.

(30.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

93. Personas, kas vēlas saņemt zemesgrāmatu aktu, reizē ar nostiprinājuma lūgumu iesniedz 91. pantā minētos dokumentu norakstus, ko apliecinājis notārs vai bāriņtiesa.

Ja šos norakstus neiesniedz līdz zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma taisīšanai, tad tos, uz ieinteresēto personu lūgumu un rēķinu, izgatavo un apliecina zemesgrāmatu nodaļa (107. p. 9. pk.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

94. Ja ar nostiprinājumu tikai pārgroza vai pa daļai dzēš agrāk nostiprināto tiesību, tad zemesgrāmatu aktam, ja tāds izdots pie pirmā nostiprinājuma, taisa jaunu nostiprinājumu uzrakstu (91. p.).

Ja nostiprinājums attiecas uz tāda prasījuma daļas cesiju, par kuru izdots zemesgrāmatu akts, tad nostiprinājuma uzrakstu taisa uz šā akta, bet personai, kas iegūst prasījuma daļu, izdod vai izsūta zemesgrāmatu akta norakstu ar tādu pašu uzrakstu.

Ja kreditors visu prasījumu atsevišķās daļās cedē vairākām personām, tad katrai no tām izdod zemesgrāmatu akta norakstu ar uzrakstu par prasījuma cesiju, norādot arī, kam noraksti izdoti, bet zemesgrāmatu akta oriģinālu atstāj nekustama īpašuma lietā. Izgatavojot zemesgrāmatu akta norakstus, jāievēro iepriekšējā (93.) panta noteikumi.

95. Nostiprinājumu, kuru nevar pierādīt ar zemesgrāmatu aktu (91. un 94. p.), var pierādīt ar zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma norakstu. Tāpat var pierādīt nostiprinājumu, ar kuru galīgi dzēsta kāda agrāk nostiprināta tiesība. Zemesgrāmatu akts, kas bija izdots pirmējā nostiprinājuma pierādīšanai, jāpievieno nekustamā īpašuma lietai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

96. Šajā (IV) apakšnodaļā minētos zemesgrāmatu aktus un to norakstus ar nostiprinājuma uzrakstiem, tāpat arī zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma norakstus izgatavo un izsniedz vai nosūta tikai pēc pienācīgo nodevu samaksas (106. p.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

PIEKTĀ NODAĻA
ZEMESGRĀMATU NODAĻAS TIESNEŠA LĒMUMU PĀRSŪDZĒŠANA

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

97. Persona, kas lūgusi nostiprinājumu, var pārsūdzēt zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu (82. p.), ja ar to nostiprinājuma lūgums visumā vai pa daļai atstāts bez ievērības vai nav izpildīts tā, kā bija lūgts. Pārējās personas nostiprinājumu var apstrīdēt vienīgi prasības kārtībā.

Piezīme. Līdz ar pilnvarojumu iesniegt nostiprinājuma lūgumu to pašu notāru var pilnvarot vajadzības gadījumā pārsūdzēt zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

98. Sūdzības par zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumiem (97. p.) un viņa rīcību jāiesniedz apgabaltiesai, kuras darbības teritorijā atrodas rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa, divu nedēļu laikā no dienas, kad ieinteresētā persona saņēmusi lēmumu vai no tās dienas, kad notikusi pārsūdzamā rīcība, ievērojot Civilprocesa likumā noteikto blakus sūdzību iesniegšanas kārtību, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

Apgabaltiesai adresētā sūdzība iesniedzama zemesgrāmatu nodaļai, kura pieņēmusi lēmumu vai kurā notikusi pārsūdzamā rīcība. Pēc sūdzības saņemšanas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis sūdzību un tai pievienotos dokumentus nosūta apgabaltiesai.

(Piezīme atzīta par spēkā neesošu ar Satversmes tiesas 14.03.2006. spriedumu no 01.07.2006.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997., 27.03.2003., Satversmes tiesas 14.03.2006. spriedumu, 26.05.2011. un 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

98.1 Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis atsakās pieņemt sūdzību, ja to iesniegusi persona, kura nav lūgusi nostiprinājumu, vai sūdzība iesniegta pēc tās iesniegšanai noteiktā termiņa.

Ja nav samaksāta Civilprocesa likumā noteiktā valsts nodeva vai nav pievienoti nepieciešamie dokumenti, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pieņem lēmumu atstāt sūdzību bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai, kas nedrīkst būt īsāks par 20 dienām.

Ja sūdzības iesniedzējs noteiktajā termiņā novērš lēmumā norādītos trūkumus, sūdzība uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā pirmo reizi iesniegta zemesgrāmatu nodaļai. Pretējā gadījumā sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam.

Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmums par atteikumu pieņemt sūdzību un lēmums par sūdzības atstāšanu bez virzības pārsūdzams šā likuma 98.pantā noteiktajā kārtībā.

(26.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2011.)

98.2 Pieteikumu par nokavēta sūdzības iesniegšanas termiņa atjaunošanu iesniedz zemesgrāmatu nodaļai, kurai nokavēto darbību vajadzēja izpildīt. Pieteikumā par nokavētā sūdzības iesniegšanas termiņa atjaunošanu norāda termiņa atjaunošanas pamatojumu, un pieteikumam pievieno dokumentus, kas nepieciešami procesuālās darbības izpildīšanai.

Nokavēto sūdzības iesniegšanas termiņu atjauno zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, ja viņš nokavēšanas iemeslus atzīst par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto sūdzības iesniegšanas termiņu, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša atteikums atjaunot sūdzības iesniegšanas termiņu pārsūdzams šā likuma 98.pantā noteiktajā kārtībā.

(26.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2011.)

99. Sūdzības iesniegšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu pēc sūdzētāja lūguma atzīmes veidā ieraksta (45. p. 6. pk.) zemesgrāmatas nodalījumā tajā iedaļā, kurā būtu ierakstāms nostiprinājums.

Ja sakarā ar sūdzību zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmums ir atcelts un nostiprinājuma lūgums nodots jaunai izskatīšanai, tas atkārtoti reģistrējams nostiprinājuma žurnālā un izskatāms vispārējā kārtībā. Ja nostiprinājuma lūguma iesniedzējs līdz ar blakus sūdzību iesniedzis tikai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā izgatavotās dokumentu kopijas, pēc nostiprinājuma lūguma atkārtotas reģistrācijas viņš uzaicināms iesniegt dokumentu oriģinālus.

Ja zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmums atstāts negrozīts, zemesgrāmatu nodaļa tiesas lēmuma norakstu nosūta sūdzības iesniedzējam, kā arī pievieno to nekustamā īpašuma lietai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997. un 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

SESTĀ NODAĻA
ZEMESGRĀMATU NODAĻAS IZSNIEDZAMĀS ZIŅAS

100. Zemesgrāmatas, nostiprinājumu žurnālus, nekustamu īpašumu lietas, dokumentu grāmatas un atsevišķus dokumentus nevar izsniegt ārpus nodaļas telpām pat uz tiesu vai citu iestāžu pieprasījumu.

Ja ir ierosināta krimināllieta par viltojumu, uz izmeklēšanas iestāžu lēmumu pamata var tikt izņemti attiecīgi zemesgrāmatu nodalījumi, atsevišķi dokumenti no nekustamo īpašumu lietām vai nostiprinājumu žurnāli, to vietā atstājot zemesgrāmatu nodaļas tiesneša apliecinātus dublikātus. Pēc ekspertīzes izdarīšanas vai lietas izskatīšanas tiesā izņemtie dokumenti atdodami atpakaļ zemesgrāmatu nodaļai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. un 30.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

101. Katrs var ieskatīties zemesgrāmatās un pieprasīt no tām uzziņas, izrakstus, norakstus un apliecības.

102. Ieskatīties nostiprinājumu žurnālos, nekustamu īpašumu lietās un dokumentu grāmatās, tāpat arī saņemt no tām uzziņas, izrakstus, norakstus un apliecības, privātas personas, izņemot nekustama īpašuma īpašnieku un personas, kurām ir kādas tiesības uz nekustamu īpašumu, var vienīgi ar zemesgrāmatu nodaļas tiesneša atļauju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

103. Valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonas, kurām tas vajadzīgs dienesta lietās, var bez maksas ieskatīties zemesgrāmatās, nostiprinājumu žurnālos, nekustamu īpašumu lietās un dokumentu grāmatās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1940. likumu)

104. Ieskatīties zemesgrāmatās, nostiprinājumu žurnālos, nekustamu īpašumu lietās un dokumentu grāmatās atļauts tikai zemesgrāmatu nodaļas sekretāra vai viņa palīga vai arī sekretāra šim nolūkam pilnvarota kancelejas ierēdņa uzraudzībā.

105. Uz valsts iestāžu un amatpersonu (108. p.) pieprasījumu zemesgrāmatu nodaļas piesūta bez maksas visāda veida ziņas no zemesgrāmatām, nostiprinājumu žurnāliem, nekustamu īpašumu lietām un dokumentu grāmatām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1940. likumu)

NODEVAS ZEMESGRĀMATU LIETĀS

106. Zemesgrāmatu lietās par rajonu (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļu veiktajām darbībām ņem kancelejas un valsts nodevu.

Par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā maksājamās valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību, kā arī atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas nosaka Ministru kabinets.

(26.03.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

106.1 Neapliecināts maksājumu apstiprinošs dokuments pierāda kancelejas un valsts nodevas samaksu, ja attiecīgais maksājums atzīts par saņemtu valsts budžetā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā maksājumi atzīstami par saņemtiem valsts budžetā.

Maksājuma uzdevumā par kancelejas nodevu persona norāda:

1) nostiprinājuma lūdzēja personas kodu vai reģistrācijas numuru;

2) nekustamā īpašuma kadastra numuru vai zemesgrāmatas nodalījuma numuru.

Zemesgrāmatu nodaļas darbinieks valsts budžetā saņemto maksājumu atzīst saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā maksājumi atzīstami par saņemtiem valsts budžetā.

Ja valsts budžetā iemaksāta lielāka kancelejas vai valsts nodevas summa, nekā to nosaka normatīvie akti, vai nostiprinājuma lūgums atstāts bez ievērības vai bez izskatīšanas, nostiprinājuma lūdzējam ir tiesības triju gadu laikā no dienas, kad kancelejas vai valsts nodeva saņemta valsts budžetā, iesniegt attiecīgajai zemesgrāmatu nodaļai iesniegumu par kancelejas vai valsts nodevas atmaksu. Kancelejas vai valsts nodevu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem, pamatojoties uz zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu.

(26.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2011.)

107. Kancelejas nodevu iekasē šādos apmēros:

1) par jauna nodalījuma atklāšanu — 28,46 euro;

2) par dzīvokļa īpašuma nodalījuma atklāšanu — 14,23 euro;

3) par jaunas tiesības nostiprinājumu katrai personai— 14,23 euro;

4) par nostiprinājuma pārgrozījumu un atzīmes ierakstīšanu — 7,11 euro;

5) par zemesgrāmatu apliecības izsniegšanu — 7,11 euro;

6) par tiesneša lēmuma apliecinātas datorizdrukas izsniegšanu — 4,27 euro;

7) par rakstveida uzziņām, apliecinātiem izrakstiem, norakstiem un datorizdrukām no zemesgrāmatas nodalījuma — 7,11 euro par dokumentu;

8) par zemesgrāmatas nodalījuma, nostiprinājuma žurnāla un nekustamā īpašuma lietas lasīšanu par katru hipotekāro vienību — 2,85 euro;

9) par neapliecinātas datorizdrukas izsniegšanu vai nosūtīšanu elektroniskā veidā — 2,85 euro;

10) par nostiprinājuma lūguma apliecināšanu — 14,23 euro.

Ja pēc viena dokumenta izdarāmi vairāki nostiprinājumi, no kuriem daži pēc sava rakstura būtu apmaksājami saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3.punktu, bet citi — saskaņā ar 4.punktu, tad par visiem pēc šāda dokumenta izdarāmajiem nostiprinājumiem iekasējama kancelejas nodeva par jaunas tiesības nostiprinājumu.

Kancelejas nodeva ieskaitāma valsts pamatbudžetā.

No kancelejas nodevas samaksas atbrīvojamas valsts drošības iestādes, Valsts kontrole, prokuratūra, Valsts ieņēmumu dienests, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts policija un Ārlietu ministrija atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē starptautisko sankciju ieviešanu un nacionālo sankciju noteikšanu, par šā likuma 45.pantā minēto atzīmju nostiprināšanu, pārgrozīšanu vai dzēšanu, kā arī par informācijas saņemšanu no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas.

(27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 02.02.2006., 16.12.2010., 12.09.2013., 30.10.2014. un 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016. Grozījums par pirmās daļas 7., 8., 9. un 10.punkta izslēgšana stājas spēkā pēc attiecīgu grozījumu izdarīšanas normatīvajā aktā par tiesu sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Grozījums ceturtajā daļā attiecībā uz informāciju, kas saņemta no Ārlietu ministrijas, stājas spēkā 01.03.2016. Sk. Pārejas noteikumu 13. un 18. punktu)

108.

(Izslēgts ar 22.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 18.11.1998.)

109.

(Izslēgts ar 22.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 18.11.1998.)

110. Šā likuma 107.panta noteikumi piemērojami arī attiecībā uz zemesgrāmatu nodaļas arhīvā glabājamām grāmatām un lietām, kā arī valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu.

(27.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

SEPTĪTĀ NODAĻA
DATORIZĒTĀ ZEMESGRĀMATA

(Nodaļa 22.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.11.1998.)

PIRMĀ APAKŠNODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

111. Šī nodaļa nosaka kārtību, kādā nekustamie īpašumi un ar tiem saistītās tiesības ierakstāmas un nostiprināmas zemesgrāmatās datorizētā veidā. Uz datorizēto zemesgrāmatu attiecas visas šā likuma iepriekšējo nodaļu normas, izņemot 11.panta otro daļu, 14.panta otro daļu, 19., 20., 21., 32.pantu, 49.panta otro daļu, 52.pantu, 54.panta pirmo daļu, 65., 78., 83.pantu, 84.panta pirmo daļu, 87., 88., 91.- 96. un 101.-105.pantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

112. Datorizētā zemesgrāmata ir elektroniska datu bāze, kurā ilgstoši bez satura grozīšanas tiek glabātas zemesgrāmatas, nostiprinājumu žurnāli un alfabētiskie rādītāji, nodrošinot šo datu attēlošanu datora ekrānā un datorizdrukā. Datorizētajā zemesgrāmatā tiek glabāti dokumenti, kas saņemti šā likuma 56.1, 56.2, 56.3 un 56.4 pantā paredzētajā kārtībā (elektroniskie dokumenti), un dokumenti, kas elektroniski iegūti no nekustamā īpašuma lietā iekļautajiem papīra formā esošajiem dokumentiem (iegūti elektroniskie dokumenti).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003. un 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

112.1 Elektroniskos dokumentus kārto tikai elektroniski.

(30.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

112.2 Iegūtam elektroniskajam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā papīra formā esošajam dokumentam, no kura tas iegūts.

Iegūtu elektronisko dokumentu veido, ievērojot Arhīvu likuma prasības, pēc tam, kad saņemts nostiprinājuma lūgums papīra formā vai pieprasījums.

(30.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

113. Zemesgrāmatu nodaļu datorizēto zemesgrāmatu datus apvieno valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.

Visas zemesgrāmatu nodaļas ved kopīgu nostiprinājuma žurnālu, kurā nostiprinājuma lūgumi un pieteikumi tiek ierakstīti to saņemšanas dienā (71.p.).

Visās zemesgrāmatu nodaļās tiek uzturēta vienota zemesgrāmatu nodalījumu uzskaite. Jauni nodalījumu numuri tiek piešķirti hronoloģiskā secībā, vadoties no laika, kad pieņemts attiecīgs zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003. un 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2014.)

114. Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata ir vienīgā datorizētā zemesgrāmata, kura satur juridiski atzītu informāciju.

Valsts vienotajai datorizētajai zemesgrāmatai ir jānodrošina:

1) datu saglabāšana;

2) datu drošība;

3) datu nezūdamība;

4) datu nemainība;

5) datu bāzes ikdienas kopiju izgatavošana un saglabāšana;

6) datu bāzes ikdienas grozījumu kopiju izgatavošana un saglabāšana.

115. Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas un tās programmnodrošinājuma vienīgā īpašniece ir Latvijas valsts.

Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētāja ir Tiesu administrācija.

Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas organizatorisko un tehnisko uzturēšanu nodrošina Tiesu administrācija.

Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas darbību finansē no valsts pamatbudžeta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.1999., 27.03.2003. un 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 08.05.2004.)

116. Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētāja uzdevums ir tehniski nodrošināt datorizētās zemesgrāmatas funkcionēšanu valstī, sniegt šajā likumā noteikto informāciju, veikt datu tehniskās kvalitātes pārbaudi un nodrošināt sadarbību ar citām valsts informācijas sistēmām.

117. Zemesgrāmatu nodaļas izmanto savai darbībai nepieciešamos citu valsts informācijas sistēmu elektroniskos datus, lai pārliecinātos par tām iesniegto datu pareizību. Ja nostiprinājuma lūgumā vai pievienotajos dokumentos norādītie dati ir pretrunā ar elektroniski iegūtajiem datiem, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis tos vērtē atbilstoši 77.panta 4.punktam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

OTRĀ APAKŠNODAĻA
DATORIZĒTAIS TIESĪBAS NOSTIPRINĀJUMS

118. Zemesgrāmatu nodaļa elektroniskā veidā uztur zemesgrāmatu nodalījumus, nostiprinājumu žurnālu, alfabētiskos rādītājus pēc īpašuma atrašanās vietas un īpašnieka, kā arī citu likumā paredzēto informāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

118.1 Zemesgrāmata personu rādītājā uztur ziņas par personām, attiecībā uz kurām valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs saņēmis zvērināta tiesu izpildītāja, maksātnespējas procesa administratora, procesa virzītāja vai nodokļu administrācijas (paziņojuma iesniedzēja) paziņojumu par piedziņas atzīmi, ķīlas tiesības atzīmi, maksātnespējas atzīmi vai atzīmi, ko ieraksta saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 361.pantu, kā arī Ārlietu ministrijas informāciju par starptautisko sankciju ieviešanu vai nacionālo sankciju noteikšanu sankciju subjektam. Minētās ziņas uztur arī gadījumos, kad personai nav nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu.

Paziņojumā norāda:

1) fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet juridiskajai personai — nosaukumu un reģistrācijas numuru;

2) tā dokumenta izdevējiestādi, datumu un numuru, uz kuru paziņojums pamatots;

3) paziņojuma iesniedzēju un viņa elektroniskā pasta adresi.

Ziņas par šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu no personu rādītāja dzēš:

1) valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs uz paziņojuma pamata;

2) zemesgrāmatu nodaļa, ja tas norādīts nostiprinājuma lūgumā par atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā.

(26.05.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2014. un 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016. Grozījums pirmās daļas pirmajā teikumā attiecībā uz informāciju, kas saņemta no Ārlietu ministrijas, stājas spēkā 01.03.2016. Sk. Pārejas noteikumu 18. punktu)

119. Ierakstos jānorāda: fiziskajām personām — vārds, uzvārds, personas kods; juridiskajām personām — nosaukums un identifikācijas kods.

120.

(Izslēgts ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2004.)

121. Nostiprinājuma lūgumu formas apstiprina Ministru kabinets.

122. Ja no dokumentiem, kas ir par pamatu nostiprinājumam, nav redzams, kādās domājamās daļās tiesība pieder katram līdzīpašniekam, nostiprinājuma lūgumā jānorāda, ka tiesība līdzīpašniekiem pieder līdzīgās domājamās daļās, kā arī domājamā daļa jānorāda skaitliski.

123. Pēc nostiprinājuma lūguma caurskatīšanas tiesneša lēmums nekavējoties ievadāms datorizētajā zemesgrāmatā. Lēmums stājas spēkā ar ierakstu pilnīguma un pareizības elektronisku apliecināšanu (autorizāciju) datorizētajā zemesgrāmatā.

Tiesneša lēmums, ar kuru izskatīts šā likuma 71.panta otrajā daļā minētais pieteikums, ievadāms nostiprinājuma žurnālā. Lēmums daļā par tiesību nostiprināšanu ievadāms datorizētajā zemesgrāmatā (82.p.) pēc tam, kad tas stājies spēkā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2014.)

124. Nostiprinājumu labojumi pēc to autorizācijas nav pieļaujami, izņemot gadījumus, kad kļūdas labošana nerada nekādas sekas attiecībā uz personām, kuru tiesības ir nostiprinātas, par ko šai personai tiek paziņots. Ierakstu labo, nepieņemot jaunu lēmumu, un labotais ieraksts atvieto agrāko ierakstu, saglabājot to datorizētajā zemesgrāmatā.

125. Ja nostiprinājuma lūgums vai tā daļa atstāti bez ievērības, zemesgrāmatu nodaļa triju dienu laikā par to paziņo lūguma iesniedzējam.

Paziņojumu nostiprinājuma lūguma iesniedzējam nosūta pēc viņa norādītās adreses. Persona, kas nepareizi norādījusi savu adresi vai nav paziņojusi par tās maiņu, nevar aizbildināties ar to, ka nav saņēmusi paziņojumu, kas tai nosūtīts uz norādīto adresi. Par paziņojuma nosūtīšanu izdarāma atzīme nostiprinājuma žurnālā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

126. Dzīvokļa īpašumus reģistrē tāpat kā patstāvīgu nekustamo īpašumu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

126.1 Zemesgrāmatas nodalījuma aktualizācija ir nodalījuma ierakstu pārbaude un precizēšana, lai, nemainot nostiprināto tiesību saturu, iegūtu aktuālos ierakstus.

Aktuālie ieraksti ir ieraksti par nekustamā īpašuma pašreizējo sastāvu, īpašnieku, nostiprinātajām tiesībām, kā arī šo tiesību nodrošinājumiem un aprobežojumiem.

(30.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

126.2 Zemesgrāmatas nodalījumu aktualizē, izskatot nostiprinājuma lūgumu.

Nodalījumus, par kuriem nav iesniegts nostiprinājuma lūgums (plānveida aktualizācija), aktualizē pēc zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka apstiprināta plāna, kas saskaņots ar tieslietu ministru. Sākotnējai nodalījuma aktualizācijai piešķir īpašu žurnāla numuru.

Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks var pilnvarot zemesgrāmatu nodaļas tiesneša palīgu veikt to zemesgrāmatas nodalījumu plānveida aktualizāciju, kuru ieraksti nav precizējami, kā arī gadījumos, kad ieraksti precizējami, ievērojot šā likuma 126.3 panta pirmās daļas 1. un 5.punkta nosacījumus.

(30.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

126.3 Zemesgrāmatas nodalījumu aktualizē, ievērojot šādus nosacījumus:

1) nekustamā īpašuma objektiem norāda kadastra apzīmējumu, ja tie identificējami no Kadastra informācijas sistēmas un to platība atbilst zemesgrāmatas ierakstiem;

2) nodalījuma otrajā daļā norāda īpašnieku un tam piederošo aktuālo domājamo daļu;

3) precizē ierakstus atbilstoši šā likuma 34.panta otrās daļas un 47.panta otrās daļas prasībām;

4) atbilstoši veiktajiem grozījumiem izsaka ierakstu jaunā redakcijā;

5) nodala aktuālos ierakstus.

Pēc aktualizētā zemesgrāmatas nodalījumā esošo ierakstu pilnīguma un pareizības pārbaudes veic ierakstu elektronisku apliecināšanu (autorizāciju). Rīcība, aktualizējot zemesgrāmatas nodalījumu, nav pārsūdzama.

Nostiprināto tiesību secību, apjomu un prioritāti nosaka pēc tiem ierakstiem, ar kuriem tiesība nostiprināta un pārgrozīta.

(30.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

126.4 Pēc visu zemesgrāmatas nodalījuma daļu aktualizācijas izveido nekustamā īpašuma nodalījuma izrakstu, kurā iekļauj spēkā esošos aktuālos ierakstus par:

1) nekustamā īpašuma sastāvu (nodalījuma 1.daļas 1.iedaļa);

2) nekustamā īpašuma īpašnieku un tiesību nodrošinājumiem un aprobežojumiem (nodalījuma 2.daļas 1. un 2.iedaļa);

3) nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem (nodalījuma 3.daļas 1.iedaļa);

4) nekustamā īpašuma parādiem (nodalījuma 4.daļas 1. un 2.iedaļa).

(30.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

TREŠĀ APAKŠNODAĻA
DATORIZĒTO NOSTIPRINĀJUMU PIERĀDĪJUMI

127. Datorizētais zemesgrāmatu akts ir zemesgrāmatas apliecība, kurā vārdu pa vārdam atkārtots zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmums un citi nekustamā īpašuma nodalījumā norādītie spēkā esošie ieraksti un atzīmes. Pēc nostiprinājuma lūguma iesniedzēja ieskata viņam var izsniegt zemesgrāmatas apliecību, kurā norāda tikai ziņas par nekustamo īpašumu, tā sastāvu un attiecīgo tiesneša lēmumu.

Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma apliecinātā datorizdrukā vārds pa vārdam ir atkārtots tiesneša lēmums.

Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis zemesgrāmatas apliecību un zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma apliecinātu datorizdruku paraksta un apzīmogo.

(30.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

128. Katrs lūdzējs, nostiprinot zemesgrāmatā jaunu, vēl nenostiprinātu tiesību, kā arī pārgrozot vai daļēji dzēšot agrāk nostiprinātu tiesību, var saņemt zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma apliecinātu datorizdruku, ja to norāda lūgumā. Pēc lūdzēja ieskata, nostiprinot zemesgrāmatā jaunu, vēl nenostiprinātu īpašuma tiesību, viņam var izsniegt zemesgrāmatas apliecību, ja to norāda lūgumā.

(30.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

129. Nostiprinot hipotēku uz tiesas sprieduma pamata (Civillikuma 1307.p.), nostiprinājuma lūgumam jāpievieno:

1) izpildu raksts vai zvērināta tiesu izpildītāja apliecināta izpildu raksta kopija un tiesas izdotais sprieduma noraksts vai

2 ) piespiedu izpildīšanai pakļautais oriģinālakts un tiesneša lēmuma noraksts.

Pēc minēto dokumentu elektroniskās kopijas izgatavošanas tos ar attiecīgu atzīmi par kopijas izgatavošanu un zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma apliecinātu datorizdruku izsniedz nostiprinājuma lūdzējam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2011.)

130. Nostiprinājumu apliecina tiesneša lēmums (123.p.), kā arī zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma apliecināta datorizdruka vai zemesgrāmatas apliecība.

(30.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

131. Zemesgrāmatu apliecību un zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma apliecināto datorizdruku izgatavo un nosūta vai izsniedz tikai pēc pienācīgo nodevu samaksāšanas.

CETURTĀ APAKŠNODAĻA
NO DATORIZĒTĀS ZEMESGRĀMATAS IZSNIEDZAMĀS ZIŅAS

132. Katrs var ieskatīties datorizētās zemesgrāmatas nodalījumos un pieprasīt no tās izrakstu (126.4 p.) vai norakstu, izmantojot tiešo pieslēgumu. Informāciju var pieprasīt, konkrēti norādot nodalījuma numuru vai īpašuma kadastra numuru, vai īpašuma nosaukumu, vai īpašuma sastāvā esoša objekta adresi. Nodalījuma izraksts ir pieejams pēc visu zemesgrāmatas nodalījuma daļu aktualizācijas.

Šo informāciju var saņemt zemesgrāmatu nodaļās, vai arī to sniedz valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs. Abos gadījumos ir jānodrošina informācijas izmantotāju uzskaite.

Pirms tādu darījumu apliecināšanas, kuru priekšmets ir zemesgrāmatā ierakstītas vai ierakstāmas tiesības, kā arī pirms nostiprinājuma lūguma apliecināšanas notāram ir pienākums ieskatīties valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas attiecīgajā nodalījumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003. un 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

133. No datorizētās zemesgrāmatas nodalījumiem informāciju var saņemt:

1) elektroniskā veidā;

2) neapliecinātas datorizdrukas veidā;

3) apliecinātas datorizdrukas veidā.

(04.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

134. Ieskatīties datorizēti uzturētajā nostiprinājuma žurnālā, nekustamo īpašumu lietās un personu rādītājā, kā arī saņemt informāciju no tiem var tikai nekustamā īpašuma īpašnieks un personas, kurām ir kādas tiesības uz nekustamo īpašumu (Civillikuma 1477.p.).

To valsts iestāžu un amatpersonu sarakstu, kurām valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs dienesta vajadzībām sniedz šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, sniedzamās informācijas apjomu, kā arī informācijas sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Citām personām šā panta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz ar zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka atļauju, ja minētā informācija nepieciešama šo personu aizskarto vai apstrīdēto tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2014. un 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

134.1 Zemesgrāmatu nodaļa var pārsūtīt valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājam pieprasījumu par tādas informācijas izsniegšanu, kuru šajā likumā noteiktajā kārtībā var sniegt valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs, ja pieprasījuma izpilde nav samērojama ar zemesgrāmatu nodaļas rīcībā esošajiem resursiem, it īpaši ņemot vērā pieprasījuma apjomīguma pakāpi.

(04.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

135. Tieslietu ministra noteiktajā kārtībā valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs regulāri elektroniski paziņo:

1) Valsts zemes dienestam un pašvaldībām — par katru nekustamā īpašuma ierakstīšanas un pārejas gadījumu un par katru šā likuma 62.pantā paredzēto gadījumu;

2) Valsts zemes dienestam, ja zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmums par zemes īpašnieka iesnieguma atstāšanu bez ievērības nav pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā, — par katru šā likuma 56.4 panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzēto gadījumu;

3) pašvaldībām — par katru īres un nomas tiesību nostiprinājuma, pārgrozījuma un dzēšanas gadījumu.

(30.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2014. Pirmās daļas 2.punkts stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 14.punktu)

136. Pēc valsts iestāžu vai amatpersonu motivēta pieprasījuma valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs veic datorizētajā zemesgrāmatā ietverto datu apstrādi, lai tos izsniegtu šīm iestādēm un amatpersonām izmantošanai dienesta vajadzībām.

PĀREJAS NOTEIKUMI

(22.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.11.1998.)

1. Datorizētā zemesgrāmata aizstāj līdzšinējo zemesgrāmatu, nostiprinājumu žurnālus, nekustamo īpašumu lietas un alfabētiskos rādītājus, saglabājot likumā noteiktos datus.

2. Līdzšinējos zemesgrāmatu ierakstus pārraksta datorizētajā zemesgrāmatā un pēc to pilnīguma un pareizības pārbaudīšanas veic ierakstu elektronisku apliecināšanu (autorizāciju).

3. Pēc tam, kad pārejas noteikumu 2.punktā minētie nosacījumi izpildīti attiecībā uz visām zemesgrāmatu nodaļas pārziņā esošajām zemesgrāmatām, nodaļas priekšnieks pieņem lēmumu pārtraukt zemesgrāmatu vešanu līdzšinējā formā un pāriet uz to kārtošanu datorizētā veidā.

Līdzšinējās zemesgrāmatas, nostiprinājumu žurnālus, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu lēmumu oriģinālus, nekustamo īpašumu lietas un alfabētiskos rādītājus saglabā arhīvā.

4. Līdz šā likuma 112.pantā norādītās datorizētās zemesgrāmatas izveidošanai un ieviešanai atbilstoši pārejas noteikumu 1.-3.punktam:

1) nekustamā īpašuma lietas netiek vestas elektroniskā veidā, bet kārtojamas atbilstoši šā likuma 26.-28.panta noteikumiem;

2) nostiprinot tiesības zemesgrāmatā, nostiprinājuma lūdzējam izsniedzama zemesgrāmatu apliecība atbilstoši šā likuma 128.panta noteikumiem un to dokumentu noraksti vai apliecinātas gaismas kopijas, kas bija par pamatu nostiprinājumam, ar atzīmi par zemesgrāmatu apliecības izsniegšanu;

3) tā dokumenta oriģinālu, uz kura pamatots lēmums par tiesības nostiprināšanu, atbilstoši šā likuma 83.pantam pievieno nekustamā īpašuma lietai kopā ar nostiprinājuma lūgumu un tiesneša lēmuma neapliecinātu datorizdruku.

5. Tieslietu ministrs ar savu instrukciju nosaka:

1) datorizētās zemesgrāmatas izveides noteikumus;

2) zemesgrāmatu ierakstu autorizācijas kārtību.

6. Līdz valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas izveidošanai juridiski atzītu informāciju satur zemesgrāmatu nodaļās uzturētās datorizētās zemesgrāmatas.

7. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai likumos par kriminālprocesuālajā kārtībā izdarītu nekustamā īpašuma arestu zemesgrāmatā, pamatojoties uz procesa virzītāja lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, ierakstāma ķīlas atzīme, ja ar mantas arestu tiek nodrošināta iespējamā mantiskā prasība, un aizlieguma atzīme, ja ar mantas arestu tiek nodrošināta iespējamā īpašuma tiesību pāreja vai mantas konfiskācija.

(27.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

8. Šā likuma 61.panta pirmās daļas 5.punkta otrais teikums un trešā daļa stājas spēkā 2003.gada 1.septembrī.

(27.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

9. Šā likuma 3.panta otrā daļa un 77.panta 5.punkts, kā arī 10. un 30.panta jaunā redakcija, kas terminoloģiski precizē administratīvās teritorijas sakarā ar administratīvi teritoriālo reformu, stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(26.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.2009.)

10. Līdz šā likuma 106.panta otrajā daļā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumi Nr.28 “Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(26.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.2009.)

11. Šā likuma 71.1 pants, 72.panta pirmās daļas otrais teikums, 76.panta sestā daļa un 118.1 pants stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

(26.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2011.)

12. Nostiprinājuma lūgumu, kas pamatots ar notariālo aktu, kurš sastādīts līdz 2015.gada 30.aprīlim, var iesniegt šā likuma 60.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(30.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

13. Grozījumi šā likuma 107.panta pirmajā daļā par 7., 8., 9. un 10.punkta izslēgšanu stājas spēkā pēc attiecīgu grozījumu izdarīšanas normatīvajā aktā par tiesu sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

(30.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

14. Šā likuma 41.panta otrās daļas jaunā redakcija, ceturtā un piektā daļa, 56.4 pants, 135.panta pirmās daļas 2.punkts, kā arī grozījumi 62.pantā stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

(30.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

15. Šā likuma 56.panta pirmajā daļā minētie subjekti nostiprinājuma lūgumu, kas parakstīts normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajā kārtībā, iesniedz, sākot ar 2015.gada 1.maiju. Līdz 2015.gada 30.aprīlim šie subjekti nostiprinājuma lūgumu, kas parakstīts normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajā kārtībā, var iesniegt gadījumos, kad spēj šo kārtību nodrošināt.

(30.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

16. Līdz šā likuma 134.panta otrajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.139 "Kārtība, kādā valsts iestādes un amatpersonas iegūst informāciju no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas".

(30.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

17. Ministru kabinets izvērtē normatīvajos aktos noteiktās valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā diferenciācijas ietekmi uz savlaicīgu īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un līdz 2016.gada 1.martam iesniedz Saeimai ziņojumu par to.

(30.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2014.)

18. Grozījumi šā likuma 71.1 panta pirmajā daļā, 107.panta ceturtajā daļā un 118.1 panta pirmās daļas pirmajā teikumā attiecībā uz informāciju, kas saņemta no Ārlietu ministrijas, stājas spēkā vienlaikus ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu.

(04.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: likumsPieņemts: 22.12.1937.Stājas spēkā: 05.04.1993. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Ziņotājs", 16/17, 29.04.1993., "Likumu un noteikumu krātuve", 38, 30.12.1937.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Tulkojums
  • Tiesību akta skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
60460
{"selected":{"value":"01.03.2016","content":"<font class='s-1'>01.03.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.03.2016","iso_value":"2016\/03\/01","content":"<font class='s-1'>01.03.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"29.02.2016","iso_value":"2016\/02\/29","content":"<font class='s-1'>29.02.2016.-29.02.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2015","iso_value":"2015\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2015.-28.02.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.11.2014","iso_value":"2014\/11\/29","content":"<font class='s-1'>29.11.2014.-31.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.11.2014","iso_value":"2014\/11\/01","content":"<font class='s-1'>01.11.2014.-28.11.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-31.10.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2011","iso_value":"2011\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2011.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.06.2011","iso_value":"2011\/06\/29","content":"<font class='s-1'>29.06.2011.-30.06.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-28.06.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.04.2009","iso_value":"2009\/04\/29","content":"<font class='s-1'>29.04.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.07.2006","iso_value":"2006\/07\/11","content":"<font class='s-1'>11.07.2006.-28.04.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2006","iso_value":"2006\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2006.-10.07.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.05.2004","iso_value":"2004\/05\/08","content":"<font class='s-1'>08.05.2004.-30.06.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.03.2004","iso_value":"2004\/03\/06","content":"<font class='s-1'>06.03.2004.-07.05.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.04.2003","iso_value":"2003\/04\/29","content":"<font class='s-1'>29.04.2003.-05.03.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2000","iso_value":"2000\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2000.-28.04.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.11.1998","iso_value":"1998\/11\/18","content":"<font class='s-1'>18.11.1998.-31.12.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.03.1997","iso_value":"1997\/03\/06","content":"<font class='s-1'>06.03.1997.-17.11.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.1996","iso_value":"1996\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.1996.-05.03.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.01.1995","iso_value":"1995\/01\/11","content":"<font class='s-1'>11.01.1995.-30.04.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.04.1993","iso_value":"1993\/04\/05","content":"<font class='s-1'>05.04.1993.-10.01.1995.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.03.2016
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)