Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību

(Likuma nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

1. pants. Noteikt, ka atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļa, ievada 11.15. pants un šis likums stājas spēkā ar 1993. gada 1. septembri.

Ģimenes tiesiskās attiecības, kā arī aizbildnības un aizgādnības attiecības, kas radušās pirms 1993. gada 1. septembra, apspriežamas pēc tiem likumiem, kuri bija spēkā līdz 1993. gada 31. augustam, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

2. pants. Laulības noslēgšana dzimtsarakstu nodaļās pēc pieteikumiem, kas iesniegti līdz 1993. gada 31. augustam, ar 1993. gada 1. septembri var notikt tikai tad, ja tā atbilst Civillikumā paredzētajiem laulības noslēgšanas noteikumiem, ievērojot izsludināšanas kārtību.

Ja pieteikums par laulības noslēgšanu līdz 1993. gada 31. augustam bija iesniegts dzimtsarakstu nodaļā, bet personas, kas šo pieteikumu iesniegušas, vēlas laulību noslēgt pie garīdznieka, tad uz šā pieteikuma pamata tām ir tiesības noslēgt laulību pie garīdznieka. Dzimtsarakstu nodaļa šajā nolūkā personām, kas pieteikušas laulības reģistrāciju, izsniedz pieteikumu ar attiecīgu atzīmi iesniegšanai garīdzniekam.

3. pants. Laulība, kas noslēgta pie garīdznieka, tiesiskās sekas rada tikai tad, ja tā ir noslēgta atbilstoši Civillikumā paredzētajām prasībām un ne agrāk kā 1993. gada 1. septembrī.

4. pants. Lietas par laulības atzīšanu par spēkā neesošu, kuras līdz 1993. gada 31. augustam atrodas tiesas lietvedībā, ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikumā paredzētajiem laulības neesamības pamatiem. Ja pēc Civillikuma noteikumiem laulība nav atzīstama par neesošu, prasība noraidāma.

Tiesa laulību var atzīt par neesošu neatkarīgi no tā, vai tā noslēgta dzimtsarakstu nodaļā vai pie attiecīgās konfesijas garīdznieka.

5. pants. Pieteikumi laulības šķiršanai pēc Latvijas laulības un ģimenes kodeksa 39. un 40. panta, kuri līdz 1993. gada 31. augustam bija iesniegti dzimtsarakstu nodaļā, bet līdz šim datumam nav izskatīti, ar 1993. gada 1. septembri zaudē spēku.

Laulības šķiršanas lietas, kas līdz 1993. gada 31. augustam nav izskatītas tiesā, ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikuma noteikumiem par laulības šķiršanu.

6. pants. Ja laulība šķirta tiesā un spriedums stājies spēkā līdz 1993. gada 31. augustam, šo spriedumu laulātie var iesniegt laulības šķiršanas reģistrācijai dzimtsarakstu nodaļā līdz 1994. gada 31. augustam. Pēc minētā datuma šāds spriedums par laulības šķiršanu vairs nav pamats laulības šķiršanas reģistrācijai, izņemot gadījumus, kad viens no laulātajiem ir reģistrējis laulības šķiršanu.

Reģistrējot laulības šķiršanu dzimtsarakstu nodaļā, ar 1993. gada 1. septembri laulības šķiršanas apliecības neizsniedz. Laulības šķiršanas pierādījums ir izraksts vai izziņa no laulības šķiršanas akta ieraksta vai izraksts vai izziņa no laulības reģistra ar ziņām par laulības šķiršanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 10.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2005.)

7. pants. Bijušo laulāto savstarpējas uzturēšanas pienākums ar 1993. gada 1. septembri apspriežams pēc Civillikuma noteikumiem neatkarīgi no tā, kad laulība šķirta vai atzīta par neesošu.

8. pants. Civillikuma noteikumi par laulāto mantiskajām attiecībām ar 1993. gada 1. septembri attiecas arī uz tiem laulātajiem, kuri laulībā stājušies pirms 1993. gada 1. septembra. Apspriežot strīdus par mantu, piemērojams likums, kas bija spēkā laulāto attiecību izbeigšanās brīdī. Noilgums šādām prasībām iestājas pēc Civillikuma noteikumiem.

9. pants. Līgumu par laulāto mantiskajām attiecībām var slēgt arī tad, ja laulība noslēgta pirms 1993. gada 1. septembra.

Līdz 1993. gada 31. augustam noslēgtie laulības līgumi, ko likums tajā laikā neparedzēja, ir spēkā, ja tie atbilst Civillikuma noteikumiem. Šādus līgumus var reģistrēt laulāto mantisko attiecību reģistrā, pieļaujot šo līgumu satura grozīšanu.

Laulāto mantisko attiecību reģistru ved Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

Laulāto mantisko attiecību reģistrā ieraksta laulāto vārdu, uzvārdu, personas kodu, kā arī to, vai laulātajiem pastāv mantas kopība vai šķirtība.

Laulāto mantisko attiecību reģistrs ir publisks reģistrs, kurā katrs var ieskatīties un saņemt no tā izrakstus un izziņas.

Noteikumus par laulāto mantisko attiecību reģistru izdod Ministru kabinets, nosakot reģistrā ietveramo ziņu apjomu un ierakstu izdarīšanas kārtību, kā arī izrakstu un izziņu izsniegšanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1998. un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

10. pants. Civillikuma noteikumi par bērnu izcelšanās noteikšanu (Civillikuma 146.161. p.) piemērojami arī attiecībā uz bērniem, kuri dzimuši līdz 1993. gada 31. augustam, ja viņu dzimšanu reģistrē pēc šā datuma.

Noteikumi par bērna paternitātes brīvprātīgu atzīšanu vai tās noteikšanu tiesā attiecas arī uz bērniem, kuru dzimšana jau reģistrēta pirms 1993. gada 1. septembra.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2005.)

11. pants. Bērna izcelšanās apstrīdēšana attiecībā uz bērniem, kuri dzimuši pirms 1993. gada 1. septembra, ar 1993. gada 1. septembri notiek pēc Civillikuma noteikumiem, ja līdz šim datumam nav notecējis Latvijas laulības un ģimenes kodeksa 58.1pantā noteiktais termiņš.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2005.)

12. pants. Adopcijas lietas, kas atrodas aizbildnības un aizgādnības iestāžu lietvedībā un nav izlemtas līdz 1993. gada 31. augustam, ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikuma 162.171. panta noteikumiem.

Pēc adoptētā lūguma dzimtsarakstu nodaļa var grozīt viņa dzimšanas vietu un dzimšanas datumu atbilstoši sākotnējam ierakstam dzimšanas reģistrā par adoptētā dzimšanas vietu un dzimšanas datumu, ja adopcija, ar kuru adoptētajam mainīta dzimšanas vieta un dzimšanas datums, ir apstiprināta līdz 1993.gada 31.augustam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

13. pants. Lietas par adopcijas atzīšanu par spēkā neesošu vai tās atcelšanu, kuras līdz 1993. gada 31. augustam nav izskatītas tiesā, ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikuma noteikumiem par adopcijas atcelšanu.

14. pants. Pilngadīgas personas adopcija pati par sevi nemaina šīs personas pilsonību.

15. pants. No vecāku varas, aizbildnības vai aizgādnības izrietošās attiecības, kas radušās līdz 1993. gada 31. augustam un turpinās pēc šā datuma, ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikuma noteikumiem.

Nepilngadīgajiem jau ieceltie aizbildņi un aizgādņi turpina pildīt aizbildņa pienākumus atbilstoši Civillikuma prasībām.

Lietas par alimentu piedziņu bērnu uzturēšanai, alimentu apmēra grozīšanu vai atbrīvošanu no to maksāšanas, kā arī lietas par alimentu piedziņu vecāku un vecvecāku uzturēšanai ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikuma (179. un 188. p.) noteikumiem.

16. pants. Lietas par personas atzīšanu par rīcības nespējīgu vai rīcībspējas ierobežošanu (Latvijas civilkodeksa 15. un 16. p.), kas līdz 1993. gada 31. augustam nav izskatītas tiesā, ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikuma noteikumiem.

17. pants. Lietas par personas atzīšanu par bezvēsts promesošu, kuras atrodas tiesas lietvedībā un nav izskatītas līdz 1993. gada 31. augustam, izbeidzamas, bet lietas par personas izsludināšanu par mirušu ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikuma 377. un 378. panta noteikumiem.

18. pants. Līdz pagasttiesu un bāriņtiesu atjaunošanai Civillikuma ģimenes tiesību daļā paredzētās pagasttiesu un bāriņtiesu funkcijas pagaidām izpilda pašvaldības.

Līdz likuma par civilstāvokļa aktiem pieņemšanai Civillikuma ģimenes tiesību daļā paredzētās dzimtsarakstu nodaļu funkcijas izpilda arī pagastu valdes un to pilsētu valdes, kur nav dzimtsarakstu nodaļas.

19. pants. Atzīt par spēku zaudējušiem:

1) Latvijas laulības un ģimenes kodeksu;

2) Latvijas civilkodeksa 9.22. pantu;

3) Latvijas Republikas 1992. gada 7. jūlija likuma "Par Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 26. pantu.

20. pants. Uzdot Latvijas Republikas Ministru Padomei izstrādāt un līdz 1993. gada 15. jūlijam iesniegt izskatīšanai likumprojektus:

1) par civilstāvokļa aktiem;

2) par pagasttiesām un bāriņtiesām (aizbildnību un aizgādnību);

3) par grozījumiem Latvijas Republikas Civillikumā, Latvijas civilprocesa kodeksā un citos likumos.

21.pants. No 2012.gada 13.februāra līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā par personas rīcības spējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu gara slimības dēļ (turpmāk — attiecīgo likumu grozījumi), tiesa:

1) var nodibināt pagaidu aizgādnību, ievērojot šā likuma 22., 23. un 24.panta noteikumus;

2) aptur tās tiesvedībā esošās lietas par personas atzīšanu par rīcības nespējīgu un aizgādnības nodibināšanu, ievērojot šā likuma 25.panta noteikumus;

3) aptur tās tiesvedībā esošās lietas vai taisa spriedumu par personas atzīšanu par rīcības spējīgu un aizgādnības izbeigšanu, ievērojot šā likuma 26.panta noteikumus.

Līdz attiecīgo likumu grozījumu spēkā stāšanās dienai Civillikuma, Civilprocesa likuma un Bāriņtiesu likuma noteikumi par personas atzīšanu par rīcības nespējīgu un aizgādnības nodibināšanu, kā arī par personas atzīšanu par rīcības spējīgu un aizgādnības izbeigšanu piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šā likuma 22.26.pantā noteikto.

(02.02.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2012.)

22.pants. Tiesa var pieņemt lēmumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai un tās mantai, ja personai gara slimības vai plānprātības dēļ trūkst garīgo spēju, tā neizprot savas darbības nozīmi, nespēj patstāvīgi īstenot savas tiesības un veikt savus pienākumus un ja tas tiek darīts personas interesēs un ir vienīgais veids, kā aizsargāt personas tiesības.

Pieteikumu tiesai par pagaidu aizgādnības nodibināšanu var iesniegt pati persona, tās bērns, īstais brālis, īstā māsa, vecāki, laulātais vai prokurors. Ja līdz 2012.gada 12.februārim tiesvedībā esošajās lietās nav nodibināta pagaidu aizgādnība, attiecīgu lūgumu var iesniegt lietas dalībnieks.

Pieteikumu tiesai par pagaidu aizgādnības nodibināšanu iesniedz pēc Civilprocesa likuma 264.pantā noteiktās piekritības.

Pieteikumā norādāms nodibināmās aizgādnības apjoms.

Pieteikuma par pagaidu aizgādnības nodibināšanu iesniedzējs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas.

(02.02.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2012.)

23.pants. Pieteikumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu tiesa izskata slēgtā sēdē Civilprocesa likuma 266.pantā noteiktajā kārtībā, nenosakot tiesu ekspertīzi.

Tiesa nodibina pagaidu aizgādnību tādā apjomā, lai nodrošinātu personas interesēm atbilstošu lietu pārzināšanu un pasargātu personu no tādu darbību sekām, kuras tā nespēj saprast un vadīt.

Lēmums par pagaidu aizgādnības nodibināšanu stājas spēkā nekavējoties un ir spēkā līdz cita nolēmuma šajā jautājumā vai galīgā nolēmuma lietā spēkā stāšanās dienai.

Lēmums par pagaidu aizgādnības nodibināšanu nosūtāms bāriņtiesai izpildīšanai.

Par tiesas lēmumu pagaidu aizgādnības nodibināšanai var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.

(02.02.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2012.)

24.pants. Pagaidu aizgādnis rīkojas aizgādnībā esošās personas interesēs tiesas noteiktajā apjomā.

(02.02.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2012.)

25.pants. Lietās par personas atzīšanu par rīcības nespējīgu un aizgādnības nodibināšanu, kas atrodas tiesas tiesvedībā, pagaidu aizgādnību nodibina šā likuma 22. un 23.pantā noteiktajā kārtībā.

Tiesa aptur tiesvedību lietās par personas atzīšanu par rīcības nespējīgu un aizgādnības nodibināšanu līdz attiecīgo likumu grozījumu spēkā stāšanās dienai. Tiesvedības apturēšana nav šķērslis pieteikuma par pagaidu aizgādnības nodibināšanu iesniegšanai. Šādā gadījumā tiesa atjauno tiesvedību uz pieteikuma izskatīšanas laiku.

Pēc attiecīgo likumu grozījumu stāšanās spēkā tiesa atjauno tiesvedību pēc savas iniciatīvas, pēc lietas dalībnieka vai pagaidu aizgādņa pieteikuma. Atjaunojot tiesvedību, tiesa izskaidro pieteicējam viņa tiesības grozīt pieteikuma priekšmetu un pamatojumu, ievērojot attiecīgo likumu grozījumus.

(02.02.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2012.)

26.pants. Pieteikumu par personas atzīšanu par rīcības spējīgu un aizgādnības izbeigšanu var iesniegt prokurors, bāriņtiesa, kā arī pati persona.

Tiesa aptur tiesvedību lietā par personas atzīšanu par rīcības spējīgu un aizgādnības izbeigšanu līdz attiecīgo likumu grozījumu spēkā stāšanās dienai, izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu.

Ja uz pierādījumu pamata tiesa konstatē, ka persona izprot savas darbības nozīmi, spēj patstāvīgi īstenot savas tiesības, veikt savus pienākumus un nodrošināt savu interešu aizsardzību, tiesa taisa spriedumu par personas atzīšanu par rīcības spējīgu un izbeidz aizgādnību. Tiesa nosūta spriedumu izpildīšanai Civilprocesa likuma 270.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

Pēc attiecīgo likumu grozījumu stāšanās spēkā tiesvedību lietās par personas atzīšanu par rīcības spējīgu un aizgādnības izbeigšanu tiesa atjauno pēc savas iniciatīvas, pēc lietas dalībnieka vai pagaidu aizgādņa pieteikuma. Atjaunojot tiesvedību, tiesa izskaidro pieteicējam viņa tiesības grozīt pieteikuma priekšmetu un pamatojumu, ievērojot attiecīgo likumu grozījumus.

(02.02.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2012.)

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1993. gada 25. maijā
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 25.05.1993.Stājas spēkā: 01.09.1993.Tēma:  Bērnu un ģimenes tiesības; CivillikumsPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 35, 08.06.1993.; Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 22/23, 10.06.1993.; Diena, 117, 11.06.1993.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Grāmatas
  • Citi saistītie dokumenti
57034
{"selected":{"value":"03.12.2015","content":"<font class='s-1'>03.12.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"03.12.2015","iso_value":"2015\/12\/03","content":"<font class='s-1'>03.12.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"13.02.2012","iso_value":"2012\/02\/13","content":"<font class='s-1'>13.02.2012.-02.12.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.04.2005","iso_value":"2005\/04\/07","content":"<font class='s-1'>07.04.2005.-12.02.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.11.2002","iso_value":"2002\/11\/20","content":"<font class='s-1'>20.11.2002.-06.04.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.07.1998","iso_value":"1998\/07\/04","content":"<font class='s-1'>04.07.1998.-19.11.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.1993","iso_value":"1993\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.1993.-03.07.1998.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
03.12.2015
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva