LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS

Par Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem

Apzinoties, ka Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas nacionālās neatkarības izcīnīšanas, valstiskās identitātes un nacionālās pašapziņas simbols, uzsverot to izcilo kultūrvēsturisko vērtību, kā arī ņemot vērā to saglabāšanas un kopšanas nosacījumu līdzību, Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Noteikt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu īpašas kārtības teritoriju šādās robežās:

Brīvības piemineklim - Brīvības bulvāris 100 metru platumā uz abām pusēm no ass līnijas, sākot no Aspazijas bulvāra un Basteja bulvāra braucamās daļas, līdz Raiņa bulvārim un Brīvības bulvāris posma no Raiņa bulvāra līdz Merķeļa ielas un Kalpaka bulvāra braucamajai daļai Brīvības bulvāra apbūves līnijās;

Rīgas Brāļu kapiem - Brāļu kapu apbūves teritorija ar priekšlaukumiem līdzbraucamajai daļai pie galvenajiem un sānu vārtiem.

2. Noteikt, ka Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanas un restaurācijas darbi finansējami no valsts budžeta.

3. Uzdot Latvijas Republikas Ministru Padomei, konsultējoties ar Brāļu kapu komiteju:

1) līdz 1993. gada 1. aprīlim izveidot valsts uzņēmumu - Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvaldi ar akmens konservācijas centru, kas finansējama no valsts budžeta, nosakot tai šādas galvenās funkcijas:

- īpašas kartības teritorijas uzturēšana un šo pieminekļu saglabāšana,

- akmens konservācija un apkope,

- iedalīto budžeta līdzekļu izlietošana,

- konservācijas speciālistu un amatnieku sagatavošana;

2) izveidot Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvaldes ražošanas bāzi un nodot tai Rīgas Brāļu kapu komitejai vēsturiski piederošos īpašumus:

- akmens apstrādes un tēlnieku darbnīcu Rīgā, Gaujas ielā

- Allažu šūnakmens atradnes;

3) sakārtot Rīgas Brāļu kapu ansambli atbilstoši to izveidi autoru iecerei, nodrošinot arī nepieciešamo pārapbedīšanas darbu veikšanu;

4) izvietot Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu teritorijā  pastāvīgus kārtības uzraudzības diennakts posteņus sabiedriskās kārtības nodrošināšanai.

4. Uzdot Rīgas pilsētas pašvaldībai, saskaņojot ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, līdz 1993. gada 1. martam izstrādātu apstiprināt minētās īpašas kārtības teritorijas nolikumu, tajā nosakot, ka:

1) organizēt masu pasākumus Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu teritorijā ir atļauts tikai pēc iepriekšējas saskaņošanas ar Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvaldi;

2) abu minēto objektu teritorijā ir aizliegta ielu tirdzniecība, ubagošana un piketēšana, kā arī tādas darbības, kas ir pretrunā ar vispārpieņemtajām morāli ētiskajām normām;

3) jebkura vizuālā informācija un reklāma, kas veido Brīvības pieminekļa vizuālo fonu, saskaņojama ar Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvaldi;

4) Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu attēlu un simbolu izmantošana reklāmas un peļņas nolūkos, izņemot masu informācijas līdzekļus, atļauta vienīgi, saskaņojot ar Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvaldi.

5. Noteikt, ka Kolonādes kiosks izmantojams atbilstoši 1923. gadā izstrādātajam projektam un 1929. gada pārbūvēm un tā izmantošanas režīms un restaurācijas projekts saskaņojams ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1993. gada 2. februārī