Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.483

Rīgā 2001.gada 20.novembrī (prot. Nr.57 15.§)
Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 33.panta trešo daļu un 34.panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas metodes un kārtību, finansēšanas kārtību, kā arī datu apkopošanas un izmantošanas nosacījumus;

1.2. piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrācijas kārtību.

2. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanu un sākotnējo novērtēšanu savā administratīvajā teritorijā organizē un veic pašvaldība sadarbībā ar Valsts vides dienesta attiecīgo reģionālo vides pārvaldi (turpmāk – reģionālā vides pārvalde). Aizsardzības ministrija apzina piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas savā valdījumā esošajās teritorijās.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.643 redakcijā)

3. Reģionālā vides pārvalde sniedz pašvaldībām visu tās rīcībā esošo informāciju par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām attiecīgajā teritorijā.

4. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas apzina, apkopojot dažādos informācijas avotos pieejamo informāciju par:

4.1. veiktajiem pētījumiem un to rezultātiem;

4.2. notikušajām saimnieciskajām darbībām, kuras varētu būt ietekmējušas augsnes, grunts un gruntsūdeņu kvalitāti;

4.3. teritorijas fizikāli ķīmiskajiem parametriem, kuri nosaka teritorijas jutīgumu pret piesārņojumu;

4.4. piesārņojuma mērogiem un bīstamību.

II. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrēšana

5. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrāciju savā teritorijā veic reģionālā vides pārvalde, kura apkopo datus par to atrašanās vietu, tipu un bīstamību.

6. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrēšanai izmanto informāciju, kas iegūta piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas gaitā. Pirms piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas pašvaldība vai vairākas pašvaldības, ja tās ir vienojušās par piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu kopīgu apzināšanu, informē par to attiecīgo reģionālo vides pārvaldi un iesniedz tai saskaņošanai piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas programmu, kurā iekļauti apzināmie objekti, apzināšanas metodes, termiņi, darbu izmaksas un noteikta piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrēšanas kārtība.

7. (Svītrots ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.643)

8. (Svītrots ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.643)

9. (Svītrots ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.643)

10. (Svītrots ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.643)

11. Lai reģistrētu piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas, nepieciešama šāda informācija:

11.1. piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas nosaukums un atrašanās vieta;

11.2. piesārņojošo darbību veids;

11.3. saimnieciskās darbības nozare;

11.4. atkritumu veids, uzglabāšanas vai apglabāšanas tehnoloģija;

11.5. objekta darbības laiks;

11.6. piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas platība;

11.7. objekta teritorijā tehnoloģiskajos procesos izmantotās un uzglabātās ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti;

11.8. par piesārņoto vietu — piesārņojošo vielu koncentrācijas un piesārņotās zonas izmēri plānā un griezumā, piesārņotības dinamika;

11.9. zemes vienības kadastra apzīmējums;

11.10. nekustamā īpašuma lietošanas mērķis;

11.11. apdraudētie blakus esošie objekti;

11.12. informācijas avota nosaukums, gads;

11.13. piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu klasifikācija pēc kategorijām;

11.14. saraksti, kuros norādītas piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas, kurās nepieciešams veikt papildu pētījumus vai sanāciju;

11.15. teritorijas izmantošanas veids saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu.

(Grozīts ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.643)

12. Pašvaldība par katru piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu savā administratīvajā teritorijā aizpilda šo noteikumu 1., 2., 3., 4. un 5.pielikumā norādītās tabulas, atzīmē minētās vietas uz ortofotokartes mērogā 1:10000 un pēc apkopošanas informāciju iesniedz (arī elektroniski) reģionālajā vides pārvaldē reģistrācijai. Reģionālā vides pārvalde saņemto informāciju reģistrē sarakstā par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām tās teritorijā un 14 dienu laikā pēc informācijas saņemšanas to elektroniski nosūta valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs). Centrs 14 dienu laikā pēc informācijas saņemšanas apkopo datus valsts datu bāzē – piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā. Centrs veido un uztur minēto reģistru – teksta un grafisko datu bāzi.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.643 redakcijā)

III. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas metodes

13. Centrs koordinē vienotas metodikas izmantošanu piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanā.

(Grozīts ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.643)

14. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanu iedala šādos posmos:

14.1. vāc un dokumentē (arī aerofotodešifrē) vēsturisko informāciju par darbībām piesārņotajās un potenciāli piesārņotajās vietās;

14.2. analizē un dokumentē agrāk veikto pētījumu par piesārņojuma ietekmi uz vidi rezultātus;

14.3. analizē un dokumentē ģeogrāfisko un ģeoloģisko informāciju, kas raksturo teritorijas jutīgumu pret piesārņojumu;

14.4. izveido sarakstu, norādot piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas, kurās nepieciešams veikt papildu pētījumus vai sanāciju.

15. Informācija par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām var būt tieša un netieša.

16. Tiešu informāciju par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām iegūst no šādiem avotiem:

16.1. vides statistikas pārskatiem, centra un reģionālo vides pārvalžu pārskatiem un materiāliem, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas rīcībā esošajiem materiāliem, zinātnisko institūtu, kā arī citu institūciju veiktajiem pētījumiem un materiāliem;

16.2. kartēm un aerofotouzņēmumiem;

16.3. būvatļaujām, būvprojektu dokumentācijas;

16.4. pašvaldību lēmumiem, teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem;

16.5. civilās aizsardzības teritoriālajiem plāniem.

(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr.596; MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.643)

17. Netiešu informāciju par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām iegūst no publikācijām, kā arī veicot iedzīvotāju un objektā strādājošo aptauju.

18. Analizējot tiešo informāciju par saimniecisko darbību un vides jutīguma parametrus, novērtē darbības, kuras izraisa piesārņojumu, darbības, kuras, pastāvot attiecīgajam ražošanas līmenim, var izraisīt piesārņojumu, kā arī darbības, kuras, ražojot noteiktu produkcijas apjomu un izmantojot noteiktu tehnoloģiju, var izraisīt grunts, augsnes vai pazemes ūdeņu piesārņojumu. Šīs darbības var būt arī netieši saistītas ar ražošanas procesiem, to skaitā ar ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzglabāšanu, tirdzniecību un pārkraušanu.

19. Karšu izpētes un izvērtēšanas metodes pamatā ir dažādu ar vides piesārņojumu iespējami saistītu objektu atpazīšana pēc apzīmējumiem. Salīdzinot un izpētot dažādu gadu kartes, nosaka objektu platības dinamiku un darbības periodu. Tematiskās kartes (to skaitā ģeoloģiskās) izmanto, lai raksturotu vides apstākļus piesārņotajā vai potenciāli piesārņotajā vietā.

20. Aerofotouzņēmumu izvērtēšanas metodes pamatā ir aerofotoainu dešifrēšana un stereomodeļa (apvidus telpiskā attēla) izpēte. Telpisku attēlu iegūst, aplūkojot aerofotoainas ar stereoskopu. Objektu attīstības dinamikas novērtēšanai izmanto dažādu gadu aerofotouzņēmumus.

21. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas gaitā izmanto visas pieejamās kartes, kuru mērogs ir 1:25000 un lielāks.

22. Kartēs atrodamos objektus iedala šādās grupās:

22.1. objekti, kuri saistīti ar piesārņoto vietu (to skaitā rūpnīcas, lidlauki, preču stacijas, noliktavas);

22.2. objekti, kuri varētu sekmēt piesārņojuma izplatīšanu (to skaitā karjeri, meliorācijas sistēmas, pamesti urbumi).

23. Vietas apskates mērķis ir pārliecināties, vai objekta atrašanās vieta ir noteikta pareizi, vizuāli novērtēt objektu, kā arī ievākt papildu informāciju.

24. Veicot iedzīvotāju vai objektā strādājošo aptauju, ievāc papildu informāciju par objektiem, par kuriem jau ir ievākta tiešā informācija saskaņā ar šo noteikumu 16.punktu, un informāciju par objektiem, par kuriem tiešās informācijas nav. Aptaujā gūto informāciju iekļauj šo noteikumu 1.pielikumā minētajā reģistrācijas veidlapā. Aptaujas gaitā iegūst šādu informāciju:

24.1. objekta (ražotne, izgāztuve, noliktava vai cits objekts) robežas, to izmaiņas objekta darbības laikā;

24.2. kas tiek vai tika ražots objektā un kādi atkritumi tur novietoti;

24.3. datumu, kad objekts sācis reāli darboties; ja objekts nedarbojas, — kad tas slēgts;

24.4. vai kādreiz ir mainīta objekta darbības joma;

24.5. kad un kādas bijušas iedzīvotāju sūdzības par objekta darbību un kas tika veikts, lai novērstu negatīvo ietekmi;

24.6. kad un kādas avārijas notikušas objektā;

24.7. vai ūdens kvalitāte ir apmierinoša, vai ir novērotas piesārņojuma pazīmes — smaka, dūmi, kādas ķīmiskas vielas noplūde vai atkritumu uzglabāšana.

IV. Potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas kārtība

25. Iegūto informāciju par potenciāli piesārņoto vietu pašvaldība apkopo, aizpildot reģistrācijas veidlapu (1.pielikums), kurā iekļauj vispārīgas ziņas par objektu. Tiešās ziņas par objekta piesārņojošo potenciālu un vides jutīgumu pašvaldība apkopo, aizpildot šo noteikumu 2. un 3.pielikumā norādītās tabulas.

26. Apkopoto informāciju par potenciāli piesārņotajām vietām novērtē saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu.

27. Potenciāli piesārņotās vietas atkarībā no iespējamā augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma līmeņa un teritorijas jutīguma pret piesārņojumu iedala kategorijās:

27.1. 2.kategorija — vieta ir potenciāli piesārņota. Teritorijas piesārņojums ar pašreizējo nekustamā īpašuma lietošanas mērķi var ietekmēt cilvēka veselību vai vidi, un ir vajadzīga izpēte, lai novērtētu ietekmes mērogu, riska pakāpi un sanācijas nepieciešamību;

27.2. 3.kategorija — vieta nav potenciāli piesārņota. Apsekotajā teritorijā nav konstatētas grunti, augsni vai pazemes ūdeņus piesārņojošas saimnieciskās un citas darbības vai arī to radītais piesārņojums nevar ietekmēt cilvēka veselību vai vidi un nepārsniedz vides kvalitātes normatīvus.

28. Novērtējot potenciāli piesārņoto vietu bīstamību, ņem vērā:

28.1. parametrus, kas raksturo tā objekta bīstamību, kura darbība radījusi potenciāli piesārņoto vietu (to skaitā ziņas par izmantotajām ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, atkritumiem, objekta darbības ilgumu, piesārņojuma emisijām);

28.2. potenciāli piesārņotās vietas vides jutīguma parametrus (to skaitā vietas ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus, nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, ūdensteču un ūdenstilpju izvietojumu).

29. Potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un novērtēšanas rezultātus pašvaldība iesniedz reģionālajā vides pārvaldē izskatīšanai un iesniegšanai centrā.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.643 redakcijā)

30. Pamatojoties uz potenciāli piesārņoto vietu bīstamības novērtējumu, reģionālā vides pārvalde var pieņemt lēmumu par papildu pētījumu veikšanu

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.643 redakcijā)

V. Piesārņoto vietu apzināšanas kārtība

31. Pašvaldība atbilstoši reģionālās vides pārvaldes lēmumam par nepieciešamību veikt papildu pētījumus noteiktās potenciāli piesārņotās vietās apzina piesārņotās vietas savā administratīvajā teritorijā, kā arī, pamatojoties uz šo noteikumu 5.pielikumu un izmantojot informāciju, kas apkopota šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikumā norādītajās veidlapās, izvērtē piesārņoto vietu pētījumu rezultātus un iesniedz tos reģionālajā vides pārvaldē.

32. Piesārņoto vietu apzināšanas gaitā novērtē:

32.1. piesārņojuma līmeni un apjomu, piesārņotās zonas izmēru plānā un griezumā, piesārņojušo vielu bīstamības pakāpi, to migrētspēju, kā arī izvērtē, vai piesārņojošā darbība turpinās vai ir pārtraukta;

32.2. teritorijas pašreizējo izmantošanu, tās izmantošanas plānus, kā arī ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.

33. Pēc apzināšanas reģionālā vides pārvalde piesārņotajai vietai piešķir attiecīgu kategoriju:

33.1. 1.kategoriju, ja piesārņojuma līmenis ir augsts un ietekme ir liela — 10 reizes un vairāk pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi, teritorijas izmantošanu nepieciešams ierobežot vai pieņemt lēmumu par teritorijas sanāciju;

33.2. 2.kategoriju, ja piesārņojuma līmenis un ietekme nav liela — vides kvalitātes normatīvu robežlielumi pārsniegti līdz 10 reizēm, bet iespējama negatīva ietekme uz vidi vai ir nepieciešams veikt papildu speciālus pētījumus;

33.3. 3.kategoriju, ja pētījumos konstatēts, ka piesārņojušo vielu koncentrācija nepārsniedz vides kvalitātes normatīvus un piesārņojums nevar ietekmēt cilvēka veselību vai vidi.

(Grozīts ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.643)

33.1 Reģionālā vides pārvalde par piešķirto kategoriju informē attiecīgo pašvaldību un saskaņā ar šo noteikumu 12.punktu iesniedz informāciju centrā.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.643 redakcijā)

33.2 Reģionālā vides pārvalde pārskata piesārņotajai vietai piešķirto kategoriju, ja saskaņā ar likumā "Par piesārņojumu" noteikto ir saņemts pārskats par rezultātiem, kas apliecina, ka ir veikti nepieciešamie sanācijas pasākumi atbilstoši sanācijas uzdevumam un programmai, kas pieļauj piešķirtās kategorijas maiņu.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.643 redakcijā)

33.3 Ja reģionālā vides pārvalde pieņem lēmumu par piesārņotās vietas kategorijas maiņu, tā mēneša laikā rakstiski informē attiecīgo pašvaldību un centru, kas izdara atzīmi valsts datu bāzē par piesārņotās vietas kategorijas maiņu.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.643 redakcijā)

33.4 Ja netiek mainīta piesārņotās vietas kategorija, bet ir veikti sanācijas pasākumi, reģionālā vides pārvalde mēneša laikā rakstiski informē attiecīgo pašvaldību un centru, kas atbilstoši atjauno informāciju valsts datu bāzē par piesārņotajā vietā veiktajiem sanācijas pasākumiem.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.643 redakcijā)

34. Lēmumu par sanācijas veikšanu pieņem likumā "Par piesārņojumu" noteiktajā kārtībā.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.643 redakcijā)

VI. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas finansēšana

35. Pašvaldība izvērtē iespēju piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanu finansēt no pašvaldības rīcībā esošajiem dabas resursu nodokļa ieņēmumiem. Ja minētie līdzekļi nav pietiekami, lai segtu piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas izdevumus, pašvaldība sagatavo un iesniedz Vides aizsardzības fondā pieteikumu par nepieciešamo finansējumu.

VII. Datu apkopošanas un izmantošanas nosacījumi

36. (Svītrots ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.643)

37. Pašvaldību, reģionālo vides pārvalžu un centra sarakstos vai datu bāzē apkopotie dati par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām ir brīvi pieejami sabiedrībai, un tie nav uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju vai komercnoslēpumu.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.643 redakcijā)

38. Lai izpildītu šos noteikumus, centrs un Valsts zemes dienests nodrošina savstarpējo informācijas apmaiņu, slēdzot divpusēju līgumu. Līgumā nosaka datu apmaiņas tehnoloģiju, biežumu un datu saturu.

(Grozīts ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.643)

39. Centrs Latvijas vides pārskatos publicē informāciju par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.643 redakcijā)

Ministru prezidents A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
1.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 20.novembra noteikumiem Nr.483

(Pielikums grozīts ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.643)


Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
2.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 20.novembra noteikumiem Nr.483

(Pielikums grozīts ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.643)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
3.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 20.novembra noteikumiem Nr.483
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
4.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 20.novembra noteikumiem Nr.483
Potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas rezultātu novērtējums

(Pielikums grozīts ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.643)

1. Piesārņojošās darbības perioda ilgums (maksimāli — 10 punktu)

1.tabula

Nr.p.k.

Objekta darbības ilgums (gadi)

Punktuskaits

1.

<10

3

2.

10-30

6

3.

30-50

8

4.

>50

10

5.

Nav zināms

5*

* Attiecīgā informācija nav zināma. Ja šādi gadījumi ir vairāki, jāvāc papildu informācija.

2. Platība (maksimāli — 5 punkti)

2.tabula

Nr.p.k.

Platība

Punktu skaits

1.

<2500 m2

2

2.

2500-5000 m2

3

3.

5000-10000 m2

4

4.

>10000 m2

5

5.

Nav zināma

3*

3. Objektā izmantoto, uzglabāto un radušos vielu un atkritumu bīstamības pakāpe (maksimāli – 5 punkti)

3.tabula

Nr.p.k.

Vielu* un atkritumu** bīstamības klasifikācija

Punktu skaits

1.

Objektā izmantotās un uzglabātās vielas nav bīstamas

2

2.

Objektā izmantotās un uzglabātās vielas ir bīstamas

5

3.

Objektā izmantotie un uzglabātie atkritumi nav bīstami

2

4. Objektā izmantotie un uzglabātie atkritumi ir bīstami 5

* Vielu bīstamību nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (2008.gada 16.decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006.

** Atkritumu bīstamību nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus.

4. Vielu un atkritumu uzglabāšana uzņēmuma teritorijā (maksimāli — 10 punktu)

4.tabula

Nr.p.k.

Bīstamo ķīmisko vielu, ķīmisko produktu
un atkritumu uzglabāšana objektā

Punktu skaits

1.

Uzglabā teritorijā lielos daudzumos

10

2.

Uzglabā teritorijā nelielos daudzumos

5

3.

Neuzglabā teritorijā, ieved ražošanai nelielos daudzumos

2

4.

Nav zināms

5*

5. Vietas apskate un aptaujas uz vietas (maksimāli — 20 punktu)

5.tabula

Nr.p.k.

Novērojumi un informācija

Punktu skaits

1.

Teritorijā atrodas iekārtas vai tehniskās būves, kuras var veicināt piesārņojuma izplatību (piemēram, drenāžas kanāli, urbumi, iekārtas, kas horizontāli ievietotas gruntī)

3

2.

Teritorijā nav cietā seguma vai tas ir stipri bojāts

3

3.

Teritorijā vai tuvu tai esošajās ūdenstilpēs vai ūdenstecēs vizuāli novērojams piesārņojums

10

4.

Vizuāli novērojams grunts piesārņojums

10

5.

Teritorijā esošās iekārtas ir bojātas(piemēram, atkritumu vai ķīmisko vielu uzglabāšanas konteineri, tehnoloģiskās iekārtas ir novecojušas un bojātas)

10

6.

Jūtama specifiska smaka

5

7.

Redzama piesārņojuma ietekme uz veģetāciju

5

8.

Iedzīvotāji ir snieguši nozīmīgu un ticamu informāciju par veselības traucējumiem vai vides problēmām šajā teritorijā

10

9.

Citi būtiski iepriekš neminēti novērojumi

5

6. Objekta bīstamības novērtējums***

6.tabula

Nr.p.k.

Punktu summa

Paskaidrojums

1.

Līdz 30

Objekts nav bīstams

2.

Vairāk par 30

Objekts ir bīstams

*** Objekta bīstamības novērtējumu iegūst, summējot punktus atbilstoši raksturojumam saskaņā ar šī pielikuma 1., 2., 3., 4. un 5.tabulu.

Ja objekts saskaņā ar šī pielikuma 6.tabulu nav atzīstams par bīstamu, vieta nav potenciāli piesārņota un turpmākus aprēķinus neveic.

Ja objekts saskaņā ar šī pielikuma 6.tabulu ir atzīstams par bīstamu, tad, lai noteiktu, vai vieta ir potenciāli piesārņota, novērtē vides jutīgumu saskaņā ar šī pielikuma 7., 8., 9., 10., 11. un 12.tabulu.

7. Vides jutīgumu novērtē, pamatojoties uz šādiem parametriem:

7.1. objekta atrašanās vietas teritorijas izmantošana saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu (maksimāli – 10 punktu)

7.tabula

Nr.p.k.

Teritorijas raksturojums

Punktu skaits

1.

Dzīvojamā teritorija

8

2.

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme

10

3.

Rūpniecisko ražotņu un noliktavu teritorijas, ostu un transporta maģistrāļu zonas

2

4.

Zaļā zona, dabas teritorijas un apzaļumotās teritorijas

6

5.

Sporta un atpūtas kompleksi, sabiedriskās celtnes

7

6.

Pilsētu vai apdzīvoto vietu vajadzībām neizmantotās teritorijas, rezerves teritorijas

6

7.2. potenciāli piesārņotās vietas tuvumā esošās teritorijas izmantošana saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu (maksimāli – 15 punktu)

8.tabula

Nr.p.k.

Piesārņotās vai potenciāli piesārņotās vietas tuvumā esošie objekti

Punktu skaits

1.

Bērnudārzs, spēļu laukums vai skola, slimnīca

3

2.

 Dzīvojamā teritorija

3

3.

Mazdārziņi vai lauksaimniecībā izmantojamā zeme

4

4.

Sporta un atpūtas vietas

2

5.

Dabas aizsargājamā teritorija

4

6.

Dzeramā ūdens ieguves vietas

15

7.

Neviens no iepriekš minētajiem objektiem

0

7.3. grunts veids (maksimāli — 10 punktu)

9.tabula

Nr.p.k.

Grunts veids

Punktu skaits

1.

Māls

2

2.

Grants

10

3.

Smilts

9

4.

Kūdra

4

5.

Smilšmāls

6

6.

Mālsmilts

7

7.

Nav zināms

5*

7.4. gruntsūdens līmenis (maksimāli — 5 punkti)

10.tabula

Nr.p.k.

Gruntsūdens līmenis

Punktu skaits

1.

<1 m

5

2.

1-5 m

4

3.

5-10 m

3

4.

>10 m

2

5.

Nav zināms

2*

7.5. potenciāli piesārņoto vietu atrašanās attālums no virszemes ūdeņu objektiem (maksimāli — 10 punktu)

11.tabula

Nr.p.k.

Attālums no virszemes ūdeņu
objektiem līdz piesārņotajām vietām

Punktu skaits

1.

Šādi objekti atrodas teritorijā

5

2.

Šādi objekti atrodas attālumā līdz 100 m

4

3.

Šādi objekti atrodas 100-300 m attālumā

3

4.

Šādi objekti atrodas 300-500 m attālumā

2

5.

Šādi objekti atrodas attālumā, kas lielāks par 500 m

1

6.

Tuvumā nav virszemes ūdeņu

0

7.6. vides jutīguma novērtējums

12.tabula

Nr.p.k.

Punktu summa

Paskaidrojums

1.

Līdz 20

Zems vides jutīgums — teritorija aizsargāta (vai noturīga) pret piesārņojumu

2.

20-30

Vidējs vides jutīgums — teritorija daļēji aizsargāta pret piesārņojumu, attiecīgos apstākļos iespējama piesārņojuma izplatība
utt.

3.

Vairāk par 30

Augsts vides jutīgums — teritorija neaizsargāta pret piesārņojumu

8. Potenciāli piesārņoto vietu kopējais novērtējums ****

13.tabula

Nr.p.k.

Punktu summa

Paskaidrojums

1.

Vairāk par 50

2.kategorija — vieta ir potenciāli piesārņota

2.

Līdz 50

3.kategorija — vieta nav potenciāli piesārņota

**** Potenciāli piesārņoto vietu kopējo novērtējumu iegūst, summējot punktus atbilstoši raksturojumam saskaņā ar šī pielikuma 6. un 12.tabulu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
5.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 20.novembra noteikumiem Nr.483
Piesārņoto vietu apzināšanas rezultātu novērtējums

(Pielikums grozīts ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.643)

Pamatojoties uz pētījumu rezultātiem un summējot punktus atbilstoši piesārņoto vietu raksturojumam saskaņā ar šī pielikuma 1., 2., 3., 4. un 5.tabulu, piesārņotās vietas novērtē un izveido to sarakstu prioritārā secībā.

1. Piesārņojuma līmenis (maksimāli — 20 punktu)

1.tabula

Nr.p.k.

Piesārņojuma līmeni

Punktu skaits

1.

Piesārņojošo vielu koncentrācija nepārsniedz sanācijas nepieciešamības robežvērtību

3

2.

Piesārņojošo vielu koncentrācija pārsniedz sanācijas nepieciešamības robežvērtību ne vairāk kā divas reizes

5

3.

Piesārņojošo vielu koncentrācija pārsniedz sanācijas nepieciešamības robežvērtību ne vairāk kā 10 reizes

10

4.

Piesārņojošo vielu koncentrācija pārsniedz sanācijas nepieciešamības robežvērtību vairāk nekā 10 reizes

20

2. Piesārņotās zonas platība (maksimāli — 20 punktu)

2.tabula

Nr.p.k.

Piesārņotās zonas platība (m2)

Punktu skaits

1.

Piesārņotā zona nepārsniedz 1000 m2

5

2.

Piesārņotā zona nepārsniedz 5000 m2

10

3.

Piesārņotā zona nepārsniedz 10000 m2

15

4.

Piesārņotā zona pārsniedz 10000 m2

20

3. Objektā izmantoto, uzglabāto un radušos vielu un atkritumu bīstamības pakāpe (maksimāli – 10 punktu)

3.tabula

Nr.p.k.

Vielu* un atkritumu** bīstamības klasifikācija

Punktu skaits

1.

Objektā izmantotās un uzglabātās vielas nav bīstamas

5

2.

Objektā izmantotās un uzglabātās vielas ir bīstamas

10

3.

Objektā izmantotie un uzglabātie atkritumi nav bīstami

5

4. Objektā izmantotie un uzglabātie atkritumi ir bīstami 10

* Vielu bīstamību nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (2008.gada 16.decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006.

** Atkritumu bīstamību nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus.

4. Piesārņoto vietu ietekme uz vidi (maksimāli — 20 punktu)

4.tabula

Nr.p.k.

Piesārņoto vietu ietekme uz vidi

Punktu skaits

1.

Piesārņojums turpina izplatīties vidē (piemēram, ar gruntsūdeņu plūsmu vai izkliedējoties atmosfērā), bet neapdraud cilvēku veselību

5

2.

Piesārņojums turpina izplatīties vidē un tuvākā nākotnē apdraudēs cilvēku veselību

10

3.

Piesārņojums izplatās, piesārņo vidi un apdraud cilvēku veselību

20

5. Piesārņojuma avota raksturojums (maksimāli — 20 punktu)

5.tabula

Nr.p.k.

Piesārņojuma avota raksturojums

Punktu skaits

1.

Piesārņojuma avots likvidēts

3

2.

Piesārņojuma avota darbība ierobežota

10

3.

Piesārņojuma avota darbības ekoloģiskais līmenis nav uzlabots

20

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 483Pieņemts: 20.11.2001.Stājas spēkā: 28.11.2001. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 171 (2558), 27.11.2001.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
55895
{"selected":{"value":"23.07.2010","content":"<font class='s-1'>23.07.2010.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"23.07.2010","iso_value":"2010\/07\/23","content":"<font class='s-1'>23.07.2010.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"28.11.2003","iso_value":"2003\/11\/28","content":"<font class='s-1'>28.11.2003.-22.07.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.11.2001","iso_value":"2001\/11\/28","content":"<font class='s-1'>28.11.2001.-27.11.2003.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
23.07.2010
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)