Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Konkurences likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dominējošais stāvoklis — tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem;

2) izšķiroša ietekme — iespēja tieši vai netieši:

a) kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās,

b) iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā;

3) konkrētais ģeogrāfiskais tirgus — ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām;

4) konkrētais tirgus — konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu;

5) konkrētās preces tirgus — noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības;

6) konkurence — pastāvoša vai potenciāla ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū;

7) konkurenti — divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas konkurē;

8) prece — ķermeniska vai bezķermeniska lieta vai pakalpojums, kas apmierina kādu vajadzību un kam var noteikt cenu, to pērkot vai pārdodot tirgū;

9) tirgus dalībnieks — jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā. Ja tirgus dalībniekam vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša ietekme pār vienu tirgus dalībnieku vai vairākiem citiem tirgus dalībniekiem, tad visus tirgus dalībniekus var uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku;

10) tirgus daļa — tirgus dalībnieka piedāvāto preču daļa konkrētajā tirgū attiecībā pret visu šajā tirgū piedāvāto preču apjomu;

11) vienošanās — divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās amatpersona.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 13.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2008. Sk. Pārejas noteikumus.)

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas.

3.pants. Likuma darbība

Šis likums attiecas uz tirgus dalībniekiem un jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību.

II nodaļa
Konkurences padome

4.pants. Konkurences padomes juridiskais statuss

(1) Konkurences padome ir tiešās pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Konkurences padomi izveido Ministru kabinets, un tā ir Ekonomikas ministrijas padotībā, kuru realizē pārraudzības formā.

(2) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

(3) Konkurences padomes darbību finansē no valsts budžeta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

5.pants. Konkurences padomes sastāvs un darbība

(1) Konkurences padome pieņem lēmumus un slēdz administratīvos līgumus konkurences lietās. Konkurences padomes sastāvā ir tās priekšsēdētājs un divi Konkurences padomes locekļi. Konkurences padomi vada Konkurences padomes priekšsēdētājs. Konkurences padomes darbu nodrošina Izpilddirekcija, kas pilda tās sekretariāta funkcijas, sagatavo jautājumus, dokumentus un lēmumu projektus izskatīšanai Konkurences padomes sēdēs un īsteno Konkurences padomes pieņemto lēmumu izpildi.

(2) Konkurences padomes priekšsēdētāju un Konkurences padomes locekļus pēc ekonomikas ministra ieteikuma amatā apstiprina Ministru kabinets.

(3) Konkurences padomes priekšsēdētāja un Konkurences padomes locekļu pilnvaru laiks ir pieci gadi. Konkurences padomes priekšsēdētāju un Konkurences padomes locekļus var iecelt amatā atkārtoti.

(4) Konkurences padomes priekšsēdētājs un Konkurences padomes locekļi ir civildienesta ierēdņi, kuru profesionālā kvalifikācija dod tiem iespēju pieņemt lēmumus konkurences lietās.

(5) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

(6) Konkurences padomes sēdes ir slēgtas, ja netiek pieņemts cits lēmums. Tās sasauc pēc Konkurences padomes priekšsēdētāja vai visu Konkurences padomes locekļu pieprasījuma. Konkurences padome ir tiesīga pieņemt lēmumu vai slēgt administratīvo līgumu, ja par to nobalso ne mazāk kā divi šīs padomes locekļi.

(7) Konkurences padomes sēdes tiek protokolētas. Sēdes protokolu paraksta visi Konkurences padomes locekļi, kas piedalījušies sēdē. Konkurences padomes loceklis, parakstot protokolu, var tajā ierakstīt savu viedokli par izskatīto jautājumu vai izdarīt atzīmi par sava viedokļa pamatojuma pievienošanu protokolam rakstveidā.

(8) Konkurences padomes lēmumu paraksta Konkurences padomes priekšsēdētājs.

(9) Konkurences padomes priekšsēdētājs:

1) vada un organizē Konkurences padomes darbu un ir atbildīgs par to;

2) ir Konkurences padomes finanšu līdzekļu rīkotājs un atbild par to izlietošanu;

3) vada un organizē Konkurences padomes sēdes;

4) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Konkurences padomi;

5) (izslēgts ar 22.04.2004. likumu);

6) ir tiesīgs dot tiešus rīkojumus izpilddirektoram un jebkuram Izpilddirekcijas darbiniekam;

7) ir tiesīgs dot rīkojumus Konkurences padomes locekļiem tikai ar amata pienākumu pildīšanu saistītos organizatoriskos jautājumos.

(10) Konkurences padomes priekšsēdētāja slimības vai prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Konkurences padomes loceklis, kuru pilnvarojis Konkurences padomes priekšsēdētājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 13.03.2008. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.12.2009. Grozījumi pirmajā un sestajā daļā (par Konkurences padomes locekļu skaita samazināšanu) stājas spēkā 01.03.2010. Sk. Pārejas noteikumu 11.punktu)

6.pants. Konkurences padomes uzdevumi

(1) Konkurences padome:

1) uzrauga, kā tiek ievērots tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas un vienošanās aizliegums, kas noteikts šajā likumā, citos normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos;

2) uzrauga Reklāmas likuma ievērošanu savas kompetences ietvaros;

3) izskata iesniegtos ziņojumus par tirgus dalībnieku vienošanos un pieņem lēmumus par tiem;

4) ierobežo tirgus koncentrāciju, pieņemot lēmumus sakarā ar tirgus dalībnieku apvienošanos;

5) atbilstoši savai kompetencei sadarbojas ar attiecīgām ārvalstu institūcijām.

(2) Konkurences padome informē sabiedrību par Konkurences padomes uzdevumu izpildi un citiem konkurences aizsardzības, saglabāšanas un attīstības jautājumiem, kā arī līdz katra kalendārā gada 1.martam publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ziņojumu par iepriekšējā gadā pieņemtajiem Konkurences padomes lēmumiem. Konkurences padome publicē tās pieņemtos lēmumus laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā desmit dienas pēc lēmuma pieņemšanas.

(3) Konkurences padome kā Ekonomikas ministrijas padotībā esoša iestāde:

1) atbilstoši savai kompetencei izstrādā un noteiktā kārtībā iesniedz Ekonomikas ministrijai tiesību aktu projektus;

2) sagatavo un sniedz atzinumus par Ministru kabinetā izskatāmajiem tiesību aktu projektiem, kuros tieši vai netieši skarti konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības jautājumi;

3) valsts vai pašvaldības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) privatizācijas, reorganizācijas un demonopolizācijas gadījumos, ja nepieciešams, sniedz attiecīgajai institūcijai rakstveida priekšlikumus vai atzinumus par konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības principu ievērošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 13.03.2008. un 14.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

7.pants. Konkurences padomes tiesības

(1) Konkurences padome ir tiesīga:

1) veikt tirgus uzraudzību, šā likuma un Reklāmas likuma pārkāpumu izmeklēšanu;

2) sniegt atzinumus par tirgus dalībnieku darbības atbilstību konkurenci reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;

3) iesniegt tiesai pieteikumus, iesniegumus un sūdzības šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;

4) publicēt Konkurences padomes viedokli un ieteikumus;

5) piemērot Eiropas Savienības konkurences tiesības;

6) veikt Padomes 2002.gada 16.decembra regulā (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82.pantā (dokuments attiecas uz EEZ), (turpmāk arī — Padomes regula Nr. 1/2003) dalībvalsts konkurences aizsardzības iestādei uzliktos pienākumus un izmantot šajā regulā paredzētās tiesības;

7) lai izpildītu šajā likumā paredzētos uzdevumus, iesaistīt ekspertus, konsultantus vai speciālistus;

8) veikt Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 27.oktobra regulā (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, uzliktos pienākumus un izmantot tajā paredzētās tiesības.

(2) Konkurences padome ir tiesīga izvērtēt citu institūciju sagatavotos tiesību aktu projektus un citus dokumentus un sniegt atzinumus par tiem, ja tajos ietvertas tirgus mehānismu ietekmējošas normas, kuru realizācija tieši vai netieši var ierobežot konkurenci.

(3) Konkurences padome, lemjot par lietas ierosināšanu vai pieņemot lēmumu ierosinātajā lietā, ir tiesīga noteikt, vai ar tirgus dalībnieka darbībām ir nodarīts vai var tikt nodarīts būtisks kaitējums konkurencei.

(4) Konkurences padomes amatpersonas pilnvaras apliecina dienesta apliecība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 13.03.2008. un 14.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

8.pants. Konkurences padomes lēmumi

(1) Konkurences padome pieņem lēmumus par:

1) lietas ierosināšanu vai neierosināšanu;

2) lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu;

3) pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu;

4) lietas izpētes izbeigšanu;

5) tirgus dalībnieku apvienošanos;

6) paziņoto vienošanos;

7) Reklāmas likuma pārkāpumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos Konkurences padomes lēmumus, izņemot lēmumus par lietas ierosināšanu un lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu, procesa dalībnieks var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no šo lēmumu spēkā stāšanās dienas. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(3) Par Konkurences padomes amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšanu noteiktajā termiņā iestājas administratīvā atbildība.

(4) Konkurences padome ir tiesīga veikt citas normatīvajos aktos atļautās darbības, lai izpildītu šajā likumā tai paredzētos uzdevumus.

(5) Konkurences padome ir atbrīvota no tiesas izdevumiem, ja tā iesniedz tiesā pieteikumu, iesniegumu vai sūdzību sakarā ar šā likuma un citu šajā jomā pieņemto normatīvo aktu pārkāpumiem.

(6) Norādījumus par lietas izpētes uzsākšanu konkrētajā gadījumā, kā arī par to, kādā veidā veicama izpēte vai pieņemams lēmums, Konkurences padomes priekšsēdētājam un tās locekļiem nevar dot ne Ministru kabinets, ne ekonomikas ministrs, ne citas personas. Konkurences padome nesaskaņo uzziņu ar augstāku iestādi.

(7) Konkurences padomes lēmumi ir saistoši tirgus dalībniekiem un tirgus dalībnieku apvienībām.

(8) Konkurences padomes lēmums izpildāms labprātīgi. Labprātīgi neizpildīta lēmuma piespiedu izpildi veic tiesu izpildītājs. Konkurences padome ir atbrīvota no valsts nodevas samaksas par lēmuma iesniegšanu izpildei.

(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008. un 14.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

9.pants. Izpilddirekcija

(1) Konkurences padomes darbu nodrošina Izpilddirekcija.

(2) Izpilddirekcijas darbu vada izpilddirektors, kas ir tieši pakļauts Konkurences padomes priekšsēdētājam.

(3) Nodrošinot Konkurences padomes darbību, Izpilddirekcija:

1) pilda Konkurences padomes sekretariāta funkcijas;

2) sagatavo Konkurences padomes lēmumu projektus;

3) analizē Konkurences padomē saņemtos iesniegumus un sagatavo lietas materiālus izskatīšanai Konkurences padomes sēdē;

4) uzrauga šā likuma un Reklāmas likuma ievērošanu, veic tirgus uzraudzību un abu minēto likumu pārkāpumu izmeklēšanu;

5) pārstāv Konkurences padomi tiesā un organizē Konkurences padomes lēmumu izpildi attiecībā uz šā likuma un Reklāmas likuma pārkāpumu izbeigšanu un naudas soda maksāšanu;

6) sagatavo Konkurences padomes atzinumus par tirgus dalībnieku un citu personu darbības atbilstību šim likumam;

7) sagatavo Konkurences padomes atzinumu projektus par Ministru kabinetā izskatāmajiem tiesību aktu projektiem, kuru realizācija tieši vai netieši var radīt draudus konkurences aizsardzībai, saglabāšanai vai attīstībai;

8) sagatavo Konkurences padomes atzinumu projektus par konkurences aizsardzības principu ievērošanu valsts vai pašvaldības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) privatizācijas, reorganizācijas un demonopolizācijas procesos;

9) sagatavo Konkurences padomes priekšlikumus normatīvo aktu projektiem konkurences aizsardzības jomā;

10) nodrošina sadarbību ar ārvalstu personām.

(4) Izpilddirektors:

1) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Konkurences padomi atbilstoši Izpilddirekcijas kompetencei;

2) vada un organizē Izpilddirekcijas darbu;

3) ir atbildīgs par Izpilddirekcijas darbību.

(5) Izpilddirekcija, Konkurences padomes vārdā veicot tirgus uzraudzību vai izmeklējot šā likuma vai Reklāmas likuma pārkāpumus, ir tiesīga:

1) pieprasīt un šā likuma 26.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā termiņā un Izpilddirekcijas norādītajā informācijas sniegšanas veidā saņemt no jebkuras personas vai personu apvienības šajā likumā un Reklāmas likumā noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju (arī komercnoslēpumu saturošu informāciju), kā arī rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus;

2) aicināt jebkuru personu, kura saistīta ar šā likuma vai Reklāmas likuma pārkāpumu vai kuras paskaidrojumiem varētu būt nozīme lietā, ierasties Konkurences padomē paskaidrojumu sniegšanai;

3) ierasties pie jebkura tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības (arī bez iepriekšēja brīdinājuma). Apmeklējuma laikā Izpilddirekcijas amatpersonām ir tiesības:

a) pieprasīt dokumentus (arī elektroniskā veidā sagatavotus, komercnoslēpumu saturošus dokumentus), uz vietas iepazīties ar tiem un saņemt šos dokumentus vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātus šo dokumentu atvasinājumus,

b) pieprasīt un saņemt no tirgus dalībnieka darbiniekiem rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus,

c) izņemt tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības mantas un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā;

4) pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē bez iepriekšēja brīdinājuma iekļūt tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības un šā tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības darbinieku īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajās neapdzīvojamās telpās, transportlīdzekļos, dzīvokļos, būvēs un citos kustamos un nekustamos objektos, atverot tos un tajos esošās glabātavas, veikt šo objektu un tajos esošo glabātavu piespiedu pārmeklēšanu un tajos esošo mantu un dokumentu, tai skaitā elektroniskās informācijas sistēmā — datoros, disketēs un citos informācijas nesējos — saglabāto ziņu (datu) apskati. Ja persona, pie kuras notiek pārmeklēšana, atsakās atvērt objektus vai tajos esošās glabātavas, Izpilddirekcijas amatpersonas ir tiesīgas tās atvērt, nenodarot būtiskus bojājumus. Pārmeklēšanas un apskates laikā Izpilddirekcijas amatpersonas ir tiesīgas:

a) aizliegt apskates vietā esošajām personām bez atļaujas atstāt šo vietu, pārvietoties un sarunāties savā starpā līdz pārmeklēšanas un apskates beigām,

b) iepazīties ar dokumentos un elektroniskās informācijas sistēmā iekļauto informāciju (arī komercnoslēpumu saturošu informāciju),

c) izņemt atrastās mantas un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā,

d) pieprasīt un saņemt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātus dokumentu atvasinājumus,

e) veikt elektroniskās informācijas sistēmā saglabāto ziņu (datu) izdrukāšanu vai ierakstīšanu elektroniskās informācijas nesējos,

f) pieprasīt un saņemt rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus no tirgus dalībnieka darbiniekiem,

g) uz laiku, ne ilgāku par 72 stundām, aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus, būves un citus objektus un tajos esošās glabātavas, lai nodrošinātu pierādījumu saglabāšanu;

5) pamatojoties uz tiesneša lēmumu, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka dokumenti vai mantas, kas varētu kalpot par pierādījumu šā likuma pārkāpumam, tiek glabāti citu personu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajās neapdzīvojamās telpās, transportlīdzekļos, dzīvokļos, būvēs un citos kustamos un nekustamos objektos, attiecībā uz šīm personām policijas klātbūtnē veikt šīs daļas 4.punktā minētās darbības.

(6) Šā panta piektās daļas 4. un 5.punktā minēto izmeklēšanas darbību laikā pēc Izpilddirekcijas amatpersonu likumīga pieprasījuma tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības, šā tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības darbinieku un citu ar izmeklējamo pārkāpumu saistīto personu pienākums ir:

1) nodrošināt piekļuvi jebkurām to īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajām neapdzīvojamām telpām, transportlīdzekļiem, dzīvokļiem, būvēm un citiem kustamiem un nekustamiem objektiem, atverot tos un tajos esošās glabātavas;

2) nodrošināt piekļuvi jebkurā veidā un formā sastādītiem vai uzglabātiem dokumentiem, kā arī elektroniskās informācijas sistēmā saglabātajām ziņām (datiem);

3) noteiktā termiņā sniegt pilnīgu un patiesu pieprasīto informāciju;

4) izsniegt pieprasītos dokumentus, dokumentu kopijas (norakstus) vai izrakstus un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecināt to pareizību;

5) apliecināt elektroniskās informācijas sistēmā saglabāto ziņu (datu) izdruku vai elektroniskās informācijas nesējos izdarīto ierakstu autentiskumu;

6) izpildīt citas Izpilddirekcijas amatpersonu likumīgās prasības.

(7) Izpilddirekcijas amatpersonas ir tiesīgas sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja:

1) netiek pildīts šā panta sestajā daļā minētais pienākums;

2) netiek labprātīgi pildītas šā panta piektās daļas 1., 2. un 3.punktā minētās prasības;

3) netiek pildītas citas Izpilddirekcijas amatpersonu likumīgās prasības.

(8) Izpilddirekcijas amatpersonas, pildot amata pienākumus ārpus dienesta telpām, uzrāda dienesta apliecību.

(9) Valsts policija sniedz palīdzību Izpilddirekcijas amatpersonām šā panta piektajā daļā minēto izmeklēšanas darbību izpildē.

(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008. un 14.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

9.1 pants. Tiesneša lēmums

(1) Par atļauju veikt šā likuma 9.panta piektās daļas 4. un 5.punktā minētās darbības lemj rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc Konkurences padomes juridiskās adreses. Tiesnesis 72 stundu laikā izskata izpilddirektora iesniegumu un citus dokumentus, kas pamato nepieciešamību veikt šīs darbības, uzklausa Izpilddirekcijas amatpersonas un pieņem lēmumu par darbību atļaušanu vai par atteikumu.

(2) Tiesneša lēmuma norakstu nosūta Izpilddirekcijai 24 stundu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.

(3) Par tiesneša lēmumu 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas var iesniegt sūdzību tiesas priekšsēdētājam.

(4) Tiesas priekšsēdētājs sūdzību izskata 10 dienu laikā. Izpilddirekcijas sūdzību par tiesneša lēmumu izskata Izpilddirekcijas pārstāvja klātbūtnē. Personas sūdzību par tiesneša lēmumu izskata Izpilddirekcijas pārstāvja un ieinteresētās puses pārstāvja klātbūtnē. Tiesas priekšsēdētāja lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(5) Tiesas priekšsēdētājs sūdzību var apmierināt vai noraidīt. Apmierinot sūdzību, viņš var pilnīgi vai daļēji atcelt vai grozīt pārsūdzēto lēmumu.

(6) Pierādījumi, kas iegūti, pamatojoties uz pārsūdzēto lēmumu, kurš pilnīgi vai daļēji atcelts vai grozīts, nav izmantojami lietā tādā apjomā, kādā ir atzīts šā lēmuma prettiesiskums.

(13.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

9.2 pants. Procesuālās darbības protokols

(1) Šā likuma 9.panta piektajā daļā minētās tirgus uzraudzības un likuma pārkāpumu izmeklēšanas darbības Izpilddirekcijas amatpersonas fiksē procesuālās darbības protokolā.

(2) Procesuālās darbības protokolā norāda:

1) darbības norises vietu un datumu;

2) darbības veikšanas tiesisko pamatu;

3) laiku, kad darbība sākta un pabeigta;

4) darbības veicēju amatu, vārdu un uzvārdu;

5) protokolētāja amatu, vārdu un uzvārdu;

6) personu — darbības dalībnieku amatu, vārdu un uzvārdu;

7) darbības norises gaitu un konstatētos faktus;

8) procesuālās darbības laikā iegūtās mantas un dokumentus.

(3) Protokolam pievieno procesuālās darbības gaitā iegūtās mantas un dokumentus.

(4) Procesuālās darbības veicējs iepazīstina personas, kuras piedalījās attiecīgajā darbībā, ar procesuālās darbības protokola saturu un pielikumiem. Personu izteiktos labojumus un papildinājumus fiksē protokolā.

(5) Protokolu kopumā un katru tā lappusi atsevišķi paraksta procesuālās darbības veicējs, protokolētājs un visas personas, kuras piedalījās attiecīgajā darbībā. Ja persona atsakās parakstīties, to atzīmē protokolā, norādot atteikšanās iemeslu un motīvu.

(13.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

9.3 pants. Tirgus dalībnieka un citu personu tiesības

(1) Uzsākot šā likuma 9.panta piektās daļas 4. un 5.punktā minētās izmeklēšanas darbības, Izpilddirekcijas amatpersona informē tirgus dalībnieku vai citu personu, attiecībā uz kuru tiek veiktas šīs darbības, par tās tiesībām.

(2) Tirgus dalībniekam vai citai personai, attiecībā uz kuru tiek veiktas šā likuma 9.panta piektās daļas 4. un 5.punktā minētās izmeklēšanas darbības, ir tiesības:

1) būt klāt visu izmeklēšanas darbību laikā, izteikt piezīmes un lūgumus;

2) sniedzot paskaidrojumus, izmantot advokāta vai cita veida juridisko palīdzību. Paskaidrojumu sniegšanas sākumu atliek uz laiku, ne ilgāku par vienu stundu, ja ir nepieciešams sagaidīt advokātu vai citu juridiskās palīdzības sniedzēju;

3) ierosināt, lai sniedzamajai informācijai vai kādai tās daļai nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu;

4) iepazīties ar procesuālās darbības protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem, izteikt labojumus un papildinājumus;

5) iesniegt sūdzību Konkurences padomes priekšsēdētājam par Izpilddirekcijas amatpersonas rīcību.

(13.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

10.pants. Konkurences padomes amatpersonu un darbinieku atbildība

(1) Konkurences padomes amatpersonām un darbiniekiem ir aizliegts bez Konkurences padomes priekšsēdētāja akcepta izpaust informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Ierobežotas pieejamības informācija nav izpaužama, izņemot normatīvajos aktos īpaši noteiktus gadījumus.

(2) Konkurences padomes amatpersonas un darbinieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgi par konfidencialitātes neievērošanu un par zaudējumiem, kas tirgus dalībniekiem radušies Konkurences padomes vai Izpilddirekcijas amatpersonu vai darbinieku prettiesiskas rīcības dēļ.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

III nodaļa
Konkurenci ierobežojošas darbības

11.pants. Aizliegtas vienošanās un par spēkā esošām atzītas vienošanās

(1) Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par:

1) tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem;

2) ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli;

3) tirgu sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus;

4) noteikumiem, kuri darījumu slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar trešo personu padara atkarīgu no tā, vai šī trešā persona uzņemas saistības, kuru komerciālais lietojums neattiecas uz konkrēto darījumu;

5) piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, izņemot gadījumus, kad konkurenti publiski darījuši zināmu kopīgu piedāvājumu un šā piedāvājuma mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci;

6) nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, radot tām konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus;

7) darbībām (bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū.

(2) Par spēkā esošām tiek atzītas tādas vienošanās, kuras veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību, radot labumu patērētājiem, un tām šā panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu nepiemēro, turklāt šīs vienošanās:

1) neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai;

2) nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā.

(3) Tirgus dalībnieki pirms vienošanās noslēgšanas, kā arī pirms tās spēkā stāšanās, ja par šo vienošanos nav ierosināta lieta, ir tiesīgi iesniegt Konkurences padomei ziņojumu par attiecīgo vienošanos. Konkurences padome ir tiesīga atļaut vai atļaut ar nosacījumiem uz noteiktu termiņu paziņoto vienošanos, ja tā atbilst šā panta otrajai daļai vai kritērijiem, saskaņā ar kuriem atsevišķas tirgus dalībnieku vienošanās netiek pakļautas šā panta pirmajā daļā minētajam vienošanās aizliegumam. Kārtību, kādā tiek iesniegts un izskatīts ziņojums par tirgus dalībnieku vienošanos, nosaka Ministru kabinets.

(4) Ministru kabinets nosaka:

1) atsevišķas tirgus dalībnieku vienošanās, kuras būtiski neietekmē konkurenci;

2) kritērijus, saskaņā ar kuriem atsevišķas tirgus dalībnieku vienošanās netiek pakļautas šā panta pirmajā daļā minētajam vienošanās aizliegumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 13.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

12.pants. Atbildība par vienošanās aizlieguma pārkāpumu

(1) Ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu.

(2) Konkurences padome ir tiesīga uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodu līdz 5 procentu apmēram no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 350 euro katram.

(3) Konkurences padome ir tiesīga uzlikt konkurentiem naudas sodu līdz 10 procentu apmēram no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 700 euro katram.

(4) Ja uzliktais tiesiskais pienākums netiek pildīts, Konkurences padome ir tiesīga pieņemt lēmumu par šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktā naudas soda palielināšanu līdz abās minētajās daļās noteiktajam maksimālajam apmēram.

(5) Ministru kabinets izdod noteikumus par naudas soda noteikšanas kārtību, kuros paredz finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas īpatnības atsevišķiem gadījumiem, naudas soda apmēra noteikšanas kritērijus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, gadījumus, kad naudas sodu var samazināt vai kad tirgus dalībnieku var atbrīvot no naudas soda samaksas.

(6) Šajā pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto naudas sodu ieskaita valsts pamatbudžetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 13.03.2008. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

13.pants. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums

(1) Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā:

1) atteikšanās slēgt darījumu ar citu tirgus dalībnieku vai grozīt darījuma noteikumus bez objektīvi attaisnojoša iemesla, tajā skaitā netaisnīga un nepamatota atteikšanās piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus;

2) preču ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu vai tehniskās attīstības ierobežošana bez objektīvi attaisnojoša iemesla par sliktu patērētājam;

3) tādu noteikumu izvirzīšana, kuri darījuma slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar citu tirgus dalībnieku padara atkarīgu no tā, vai šis tirgus dalībnieks uzņemas papildu saistības, kuras pēc būtības un pēc komerciālā lietojuma neattiecas uz konkrēto darījumu;

4) netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana vai piemērošana;

5) nevienādu noteikumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus.

(2) Dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā atrodas tāds tirgus dalībnieks vai vairāki tādi tirgus dalībnieki, kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu pietiekami ilgā laika posmā un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū Latvijas teritorijā. Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā, ir aizliegts ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mazumtirdzniecībā izpaužas kā:

1) netaisnīgu un nepamatotu noteikumu piemērošana vai uzspiešana attiecībā uz preču atdošanu atpakaļ, ja vien netiek atdota nekvalitatīva prece vai prece, arī patērētājiem nezināma, jauna prece, kuras piegādes vai piegādes apjoma palielinājuma iniciators ir piegādātājs;

2) netaisnīgu un nepamatotu maksājumu, atlaižu piemērošana vai uzspiešana par preču piegādi, piegādāto preču atrašanos mazumtirdzniecības vietā, tai skaitā par preču izvietošanu veikalu plauktos, un tirdzniecības veicināšanas pasākumiem. Par netaisnīgu un nepamatotu nav uzskatāms objektīvi pamatots maksājums par jaunas, patērētājiem nezināmas preces virzīšanu tirgū;

3) netaisnīgu un nepamatotu maksājumu piemērošana vai uzspiešana par līguma slēgšanu, ja vien šie maksājumi nav attaisnojami ar to, ka līgums tiek slēgts ar jaunu piegādātāju, kuram līdz ar to nepieciešama īpaša izvērtēšana;

4) netaisnīgu un nepamatotu maksājumu piemērošana vai uzspiešana par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai;

5) netaisnīgu un nepamatoti garu norēķinu termiņu piemērošana vai uzspiešana par piegādātajām precēm. Norēķinu termiņš par piegādātajām pārtikas precēm, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 20 dienām, ir netaisnīgs un nepamatoti garš, ja tas pārsniedz 30 dienas no preču piegādes dienas;

6) netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošana vai uzspiešana par darījumu noteikumu pārkāpumu.

(3) Ja tirgus dalībnieks mazumtirdzniecībā atrodas tādā dominējošā stāvoklī, kā tas noteikts šā likuma 1.panta 1.punktā un dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana izpaužas šā panta pirmajā daļā noteiktajā veidā, mazumtirdzniecības tirgus dalībnieka atbildība iestājas saskaņā ar šā likuma 14.panta otrās daļas 1.punktu.

(13.03.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2009.)

14.pants. Atbildība par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

(1) Ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 13.panta pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma uzlikšanu un naudas soda piemērošanu.

(2) Konkurences padome ir tiesīga piemērot tirgus dalībniekiem naudas sodu par:

1) šā likuma 13.panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu — līdz 5 procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 350 euro katram;

2) jebkuru šā likuma 13.panta otrās daļas pārkāpumu, ja tas izdarīts pirmoreiz, — līdz 0,05 procentiem no tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 350 euro katram;

3) par jebkuru nākamo šā likuma 13.panta otrajā daļā minēto pārkāpumu, ja tas izdarīts pēc naudas soda uzlikšanas saskaņā ar šīs daļas 2.punktu, — līdz 0,2 procentiem no tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 350 euro katram.

(3) Ja tirgus dalībnieks tiesisko pienākumu nepilda, Konkurences padome ir tiesīga pieņemt lēmumu par:

1) šā panta otrās daļas 1.punktā noteiktā naudas soda palielināšanu līdz 10 procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, taču naudas sods nedrīkst būt mazāks par 700 euro katram;

2) šā panta otrās daļas 3.punktā noteiktā naudas soda palielināšanu līdz 2 procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, taču naudas sods nedrīkst būt mazāks par 700 euro katram.

(4) Ministru kabinets izdod noteikumus par naudas soda apmēra noteikšanas kārtību, kuros paredz finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas īpatnības un naudas soda apmēra aprēķināšanas kārtību, ņemot vērā attiecīgā pārkāpuma smagumu un ilgumu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī nosakot gadījumus, kad naudas sodu ir tiesības samazināt.

(5) Šajā pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto naudas sodu ieskaita valsts pamatbudžetā.

(13.03.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

IV nodaļa
Tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole

15.pants. Tirgus dalībnieku apvienošanās noteikumi

(1) Tirgus dalībnieku apvienošanās ir:

1) divu vai vairāku neatkarīgu tirgus dalībnieku apvienošanās, lai kļūtu par vienu tirgus dalībnieku (saplūšana);

2) viena tirgus dalībnieka pievienošanās citam tirgus dalībniekam (pievienošanās);

3) tāds stāvoklis, kad viena vai vairākas fiziskās personas, kurām jau ir izšķiroša ietekme pār vienu vai vairākiem tirgus dalībniekiem, vai viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst daļu vai visus cita tirgus dalībnieka vai citu tirgus dalībnieku aktīvus vai tiesības tos izmantot, vai tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku vai citiem tirgus dalībniekiem. Aktīvu vai to izmantošanas tiesību iegūšanu uzskata par apvienošanos, ja aktīvu vai to izmantošanas tiesību iegūšana palielina minēto aktīvu un tiesību ieguvēja tirgus daļu jebkurā konkrētajā tirgū;

4) tāds stāvoklis, kad divas vai vairākas fiziskās personas kopīgi vai viena fiziskā persona vienlaicīgi iegūst daļu vai visus divu vai vairāku tirgus dalībnieku aktīvus vai to izmantošanas tiesības, vai tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem.

(2) Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei pilnu ziņojumu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 35 572 000 euro;

2) apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus.

(21) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā ziņojumu neiesniedz, ja vienam no diviem apvienošanās dalībniekiem apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā nepārsniedz 2 134 000 euro.

(22) Šā panta otrajā daļā minētajiem tirgus dalībniekiem ir tiesības iesniegt Konkurences padomei saīsināto ziņojumu par apvienošanos, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) neviens no apvienošanās dalībniekiem nedarbojas vienā konkrētajā tirgū vai ar to vertikāli saistītā tirgū;

2) apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū nepārsniedz 15 procentus.

(23) Ja Konkurences padome nolemj, ka tādai tirgus dalībnieku apvienošanai, par kuru iesniegts saīsinātais ziņojums, ir nepieciešama papildu izpēte, tā var pieprasīt no tirgus dalībniekiem pilna ziņojuma iesniegšanu.

(3) Tirgus dalībnieku apvienošanās, par kuru vajadzēja paziņot, bet tas netika izdarīts, ir nelikumīga.

(4) Ziņojums Konkurences padomei nav jāiesniedz šādos gadījumos:

1) kredītiestādēm vai apdrošināšanas sabiedrībām, kuru darbība ietver darījumus ar vērtspapīriem par saviem vai citu līdzekļiem, ir laikā ierobežotas īpašuma tiesības uz tirgus dalībnieku vērtspapīriem, kurus tās iegādājušās tālākai pārdošanai, ja šīs kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības neizmanto minēto vērtspapīru radītās balsošanas tiesības, lai ietekmētu attiecīgo tirgus dalībnieku konkurējošo darbību, vai izmanto minēto vērtspapīru radītās balsošanas tiesības, lai sagatavotu tikai tirgus dalībnieka, tā daļu, aktīvu vai attiecīgo vērtspapīru ieguldīšanu, un šāda ieguldīšana notiek gada laikā pēc balsošanas tiesību rašanās. Minēto termiņu Konkurences padome var pagarināt pēc attiecīgās kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības iesnieguma, ja tā pierāda, ka attiecīgā ieguldīšana gada laikā nav bijusi iespējama;

2) tirgus dalībnieka maksātnespējas un likvidācijas gadījumā izšķirošu ietekmi iegūst likvidators vai administrators.

(5) Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā iesniedzams un izskatāms pilnais un saīsinātais ziņojums. Šie noteikumi var ietvert papildu nosacījumus apgrozījuma aprēķināšanai, to skaitā īpašas prasības attiecībā uz kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām.

(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008., 14.11.2008., 18.06.2009. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

16.pants. Kārtība, kādā izskatāmi ziņojumi par tirgus dalībnieku apvienošanos

(1) Konkurences padome viena mēneša laikā no pilnā vai saīsinātā ziņojuma saņemšanas dienas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izskata ziņojumu un pieņem kādu no šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem vai lēmumu par papildu izpētes uzsākšanu.

(11) Ja tirgus dalībnieks 45 dienu laikā no dienas, kad iesniegts pilnais vai saīsinātais ziņojums, nesaņem no Konkurences padomes šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minēto lēmumu vai lēmumu par papildu izpētes uzsākšanu, attiecīgā apvienošanās uzskatāma par atļautu.

(2) Ja Konkurences padome pieņēmusi lēmumu par papildu izpētes uzsākšanu, tā četru mēnešu laikā no pilnā ziņojuma vai triju mēnešu laikā no saīsinātā ziņojuma saņemšanas dienas pieņem kādu no šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem.

(3) Konkurences padome ar lēmumu aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū. Konkurences padome ir tiesīga atļaut šādu apvienošanos, nosakot tirgus dalībniekam saistošus noteikumus, kuri novērš apvienošanās negatīvās sekas attiecībā uz konkurenci.

(4) Ja paziņotā tirgus dalībnieku apvienošanās neizraisa šā panta trešajā daļā minētās sekas, Konkurences padome pieņem lēmumu, ar kuru atļauj apvienošanos.

(5) Ja Konkurences padome pēc papildu izpētes uzsākšanas četru mēnešu laikā, termiņu skaitot no pilnā ziņojuma saņemšanas dienas, vai triju mēnešu laikā no saīsinātā ziņojuma saņemšanas dienas nav pieņēmusi kādu no šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem, attiecīgā apvienošanās uzskatāma par atļautu.

(6) Konkurences padome ir tiesīga pieņemt šā panta trešajā daļā minētos lēmumus arī par tādu tirgus dalībnieku apvienošanos, kuru vajadzēja pieteikt saskaņā ar šā likuma 15.panta otro daļu, bet tas netika izdarīts.

(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

17.pants. Atbildība par tirgus dalībnieku nelikumīgu apvienošanos

(1) Ja ziņojums par apvienošanos nav iesniegts šajā likumā noteiktajos gadījumos, Konkurences padome ir tiesīga pieņemt lēmumu par naudas soda uzlikšanu jaunajam tirgus dalībniekam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz 1400 euro par katru dienu, skaitot no dienas, kad ziņojumu vajadzēja iesniegt.

(2) Ja notikusi tirgus dalībnieku apvienošanās, kas ir pretrunā ar šā likuma 16.panta trešajā vai sestajā daļā noteiktajā kārtībā pieņemto Konkurences padomes lēmumu, Konkurences padome ir tiesīga pieņemt lēmumu par naudas soda uzlikšanu jaunajam tirgus dalībniekam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz 1400 euro par katru dienu, skaitot no dienas, kad sākusies nelikumīgā darbība.

(3) Naudas soda samaksa neatbrīvo attiecīgos tirgus dalībniekus no pienākuma izpildīt šā likuma noteikumus un Konkurences padomes lēmumus.

(4) Kad Konkurences padome ir konstatējusi, ka jaunais tirgus dalībnieks vai izšķirošās ietekmes ieguvējs ir izbeidzis šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto nelikumīgo darbību, un pieņēmusi attiecīgu lēmumu, tā pārtrauc šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētā naudas soda aprēķināšanu.

(5) Šajā pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto naudas sodu ieskaita valsts pamatbudžetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 13.03.2008. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

V nodaļa
Negodīga konkurence

18.pants. Negodīgas konkurences aizliegums

(1) Negodīga konkurence ir aizliegta.

(2) Par negodīgu konkurenci uzskatāmas darbības, kuru rezultātā tiek pārkāpti normatīvie akti vai godīgas saimnieciskās darbības paražas un ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.

(3) Negodīga konkurence var izpausties šādās darbībās, ja to rezultātā ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana:

1) cita tirgus dalībnieka (eksistējoša, savu darbību izbeiguša vai reorganizēta) likumīgi lietota nosaukuma, atšķirības zīmju un citu pazīmju izmantošana vai atdarināšana, ja tas var maldināt attiecībā uz tirgus dalībnieka identitāti;

2) cita tirgus dalībnieka ražotās vai realizētās preces nosaukuma, ārējā izskata, marķējuma vai iepakojuma atdarināšana, preču zīmes izmantošana, ja tas var maldināt attiecībā uz preces izcelsmi;

3) nepatiesas, nepilnīgas vai izkropļotas informācijas izplatīšana par citu tirgus dalībnieku vai tā darbiniekiem, kā arī par šā tirgus dalībnieka ražoto vai realizēto preču saimniecisko nozīmi, kvalitāti, izgatavošanas veidu, īpašībām, daudzumu, noderīgumu, cenām, to veidošanas un citiem noteikumiem, kas var šim tirgus dalībniekam nodarīt zaudējumus;

4) cita tirgus dalībnieka komercnoslēpumu ietverošas informācijas iegūšana, izmantošana vai izplatīšana bez tā piekrišanas;

5) cita tirgus dalībnieka darbinieku ietekmēšana ar draudiem vai uzpirkšana, lai radītu priekšrocības savai ekonomiskajai darbībai, tādējādi nodarot šim tirgus dalībniekam zaudējumus.

18.1 pants. Tiesas kompetence, izskatot negodīgas konkurences aizlieguma neievērošanas lietas

Šā likuma 18.pantā minētos pārkāpumus izskata tiesa.

(14.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

19.pants. Atbildība par negodīgu konkurenci

(Izslēgts ar 14.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

VI nodaļa
Konkurences tiesību piemērošana civilprasībās

20.pants. Tiesas kompetence

(1) Šā likuma pārkāpumu līdztekus Konkurences padomei var konstatēt arī tiesa.

(2) Tiesa, kura izskata civiltiesiskas prasības sakarā ar Konkurences likuma pārkāpumiem, par to informē Konkurences padomi.

21.pants. Zaudējumu atlīdzināšana

Persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus. Pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem.

(13.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

VII nodaļa
Lietas izpētes procedūra

(Nodaļa 22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

22.pants. Lietas ierosināšana

Šā likuma iespējamā pārkāpuma izpētes lietu ierosina uz:

1) iesnieguma pamata;

2) Konkurences padomes iniciatīvas pamata;

3) citas institūcijas ziņojuma pamata.

23.pants. Lietas ierosināšana uz iesnieguma pamata

(1) Lietu ierosina, ja likuma pārkāpuma novēršanā pamatoti ieinteresētā persona iesniedz rakstveida iesniegumu. Pamatoti ieinteresēta persona ir persona, kurai pārkāpuma dēļ ir radies vai var rasties tiesību vai tiesisko interešu aizskārums, kā arī pārkāpumā iesaistītā persona.

(2) Iesniegumā norāda dokumentāri pamatotu informāciju par:

1) iespējamā pārkāpumā iesaistītajām personām;

2) pierādījumiem, kuri liecina par iespējamo pārkāpumu un uz kuriem pamatots iesniegums;

3) Konkurences likuma normām, kuras, iespējams, ir pārkāptas;

4) faktiem, kas liecina par personas pamatotu ieinteresētību likuma pārkāpuma novēršanā;

5) pasākumiem, kas veikti pārkāpuma izbeigšanai pirms tam, kad Konkurences padome saņēmusi iesniegumu;

6) (izslēgts ar 14.11.2008. likumu).

(3) Konkurences padome pēc iesnieguma saņemšanas:

1) izvērtē iesniegumā ietverto informāciju, ja nepieciešams, iegūst papildu informāciju;

2) pārbauda, vai ir likumīgs iemesls un pietiekams pamats lietas ierosināšanai;

3) ne vēlāk kā 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par lietas ierosināšanu vai neierosināšanu. Ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, Konkurences padome ar motivētu lēmumu var to pagarināt uz laiku līdz diviem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas.

(4) Konkurences padome var neierosināt lietu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) iesniegumā nav ietverta šā panta otrajā daļā paredzētā informācija vai tā ir nepietiekama un iesniedzējs nav iesniedzis papildu informāciju Konkurences padomes noteiktajā termiņā;

2) iespējamais pārkāpums ir maznozīmīgs — ar to nav nodarīts vai nevar tikt nodarīts būtisks kaitējums konkurencei.

(41) Konkurences padome neierosina lietu, ja iesniegumā ietvertā un nepieciešamības gadījumā papildus iegūtā informācija nesatur ziņas par nodarījumu, kam ir šā likuma pārkāpuma sastāva pazīmes.

(5) Ja lieta nav ierosināta, iesniedzēju informē par lietas neierosināšanas iemesliem un par iesnieguma izskatīšanas iespējamo atjaunošanu pēc trūkumu novēršanas iesniegumā vai papildu informācijas saņemšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008. un 14.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

24.pants. Lietas ierosināšana uz Konkurences padomes iniciatīvas pamata

Konkurences padome var ierosināt lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties var konstatēt pārkāpumu, kā arī tad, ja Konkurences padomei ir pamats uzskatīt, ka šādi fakti varētu būt.

25.pants. Lietas ierosināšana uz citas institūcijas ziņojuma pamata

Konkurences padome var ierosināt lietu, pamatojoties uz citas institūcijas rakstveida ziņojumu, ja tajā ietverta informācija par faktiem, kas liecina vai var liecināt par Konkurences likuma iespējamo pārkāpumu.

26.pants. Lietas izpēte

(1) Pēc lietas ierosināšanas Konkurences padome iegūst informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai. Tirgus uzraudzības laikā iegūtā informācija, kas attiecas uz konkrēto lietu, tiek pievienota šai lietai, un tai var būt pierādījumu nozīme lietā.

(2) Pieprasīto informāciju persona sniedz ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Šā likuma 9.panta piektās daļas 3., 4. un 5.punktā paredzēto tirgus uzraudzības un likumu pārkāpumu izmeklēšanas darbību laikā pieprasīto informāciju, kuras sagatavošanai nav nepieciešams īpašs apkopošanas vai analīzes darbs, persona sniedz nekavējoties.

(3) Ja tiek pieprasīta informācija, kuras sagatavošanai nepieciešams īpašs apkopošanas vai analīzes darbs, un informācijas sniedzējs objektīvu iemeslu dēļ nevar pieprasīto informāciju sagatavot minētajā termiņā, viņš par to rakstveidā paziņo Konkurences padomei, norādot šos iemeslus un datumu, kad informācija tiks iesniegta. Konkurences padome, ņemot vērā minēto paziņojumu, var noteikt citu informācijas iesniegšanas termiņu.

(4) Ja informācija tiek pieprasīta no Konkurences likuma iespējamā pārkāpēja, Konkurences padome informē tās sniedzēju par Konkurences likuma pantu, kurš, iespējams, ir pārkāpts.

(5) Konkurences padome var apvienot vienā lietvedībā vairākas lietas par vienu un to pašu likuma pārkāpumu viena un tā paša iespējamā pārkāpēja darbībās, ja lietu apvienošana sekmēs to ātrāku un objektīvāku izskatīšanu.

(6) Kamēr tiek iegūta lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informācija, Konkurences padomei nav pienākuma iepazīstināt ar lietas materiāliem, ja iepazīstināšana var negatīvi ietekmēt likumā noteikto uzdevumu pienācīgu izpildi. Konkurences padome rakstveidā paziņo procesa dalībniekiem, ka ir iegūta informācija, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai.

(7) Procesa dalībnieki var iepazīties ar lietu, izteikt savu viedokli un iesniegt papildu informāciju 10 dienu laikā no šā panta sestajā daļā noteiktā paziņojuma saņemšanas brīža. Konkurences padome var neņemt vērā informāciju, kas saņemta pēc šā termiņa izbeigšanās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

26.1 pants. Ierobežotas pieejamības informācijas statusa noteikšana sniedzamajai informācijai

(1) Lai Konkurences padome sniedzamajai informācijai vai kādai tās daļai noteiktu ierobežotas pieejamības informācijas statusu, informācijas sniedzējs precīzi norāda attiecīgos dokumentus un pamatojumu šāda statusa noteikšanai.

(2) Ja informācijas sniedzējs nav izpildījis šā panta pirmās daļas prasības vai ierosinājums konkrētajai informācijai noteikt ierobežotas pieejamības informācijas statusu ir nepamatots, Konkurences padome par to paziņo informācijas sniedzējam.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie trūkumi netiek novērsti septiņu dienu laikā no Konkurences padomes paziņojuma saņemšanas dienas, sniegtā informācija Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā var tikt aizsargāta vienīgi kā iekšējās lietošanas informācija. Konkurences padome par to paziņo informācijas sniedzējam.

(4) Konkurences padome var pieprasīt, lai persona, kuras sniegtajai informācijai nepieciešams noteikt ierobežotas pieejamības informācijas statusu, iesniedz vispārēju pārskatu, kuram nav jānosaka ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

(13.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

27.pants. Lēmuma pieņemšanas termiņš

(1) Konkurences padome pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ sešu mēnešu termiņu nav iespējams ievērot, Konkurences padome to var pagarināt uz laiku līdz vienam gadam, termiņu skaitot no lietas ierosināšanas dienas.

(3) Ja lietā nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, Konkurences padome ar motivētu lēmumu var pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus no lietas ierosināšanas dienas.

27.1 pants. Konkurences padomes lēmumu spēkā esamība

Konkurences padomes lēmums stājas spēkā ar tā paziņošanas brīdi. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi, izņemot lēmuma darbību daļā par soda uzlikšanu.

(13.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

27.2 pants. Lietas izpētes izbeigšana un atjaunošana

(1) Konkurences padome lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu pieņem šā panta otrajā daļā un Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu var pieņemt, ja tirgus dalībnieks rakstveidā apņemas pildīt noteiktus tiesiskos pienākumus, kas novērš konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu, un Konkurences padome, izvērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, uzskata to par lietderīgu.

(3) Konkurences padome jebkurā laikā var atkārtoti ierosināt saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu izbeigto lietu un atjaunot lietas izpēti.

(4) Atjaunojot lietas izpēti, lēmuma pieņemšanas termiņš sākas no jauna ar lietas izpētes atjaunošanas dienu.

(13.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

27.3 pants. Administratīvā līguma slēgšana

(1) Lai izbeigtu tiesisko strīdu, Konkurences padome ir tiesīga slēgt administratīvo līgumu nolūkā izbeigt tiesas procesu. Administratīvo līgumu slēdz bez augstākas iestādes piekrišanas.

(2) Konkurences padome ir tiesīga administratīvajā līgumā samazināt par Konkurences likuma pārkāpumu uzliktā naudas soda apmēru, kā arī mainīt ar lēmumu uzliktos tiesiskos pienākumus.

(3) Strīdu par noslēgtā administratīvā līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, noslēgšanu vai izpildes pareizību risina tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(13.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

VIII nodaļa
Eiropas Savienības konkurences tiesību piemērošana

(Nodaļa 22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

28.pants. Lietā par iespējamo Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu piemērojamie tiesību akti

(1) Lietu par iespējamo Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu Konkurences padome izmeklē un izskata saskaņā ar šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzēto šā likuma iespējamo pārkāpumu izmeklēšanas un izskatīšanas kārtību.

(2) Par Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu Konkurences padome uzliek sodu saskaņā ar šā likuma 12. vai 14.pantu un Ministru kabineta noteikumiem par naudas soda noteikšanas kārtību, kuri izdoti saskaņā ar šā likuma 12.panta piekto daļu un 14.panta ceturto daļu.

(3) Piemērojot Eiropas Savienības konkurences tiesības, terminu "tirgus dalībnieks" saprot kā terminu "uzņēmums" Eiropas Komisijas lēmumos un Eiropas Kopienu Tiesas spriedumos.

(4) Lieta par Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu var tikt izskatīta, piemērojot arī šo likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

29.pants. Naudas soda samazināšana par atsevišķiem Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta pirmās daļas pārkāpumiem

(1) Uzņēmumam samazina naudas sodu vai pilnīgi atbrīvo to no naudas soda, ja uzņēmums pēc savas iniciatīvas paziņojis Konkurences padomei par šādu Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta pirmajā daļā aizliegtu vienošanos starp konkurentiem:

1) vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem;

2) vienošanās par ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli;

3) vienošanās par tirgu sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus;

4) vienošanās par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto naudas sodu uzņēmumam samazina vai pilnīgi atbrīvo to no naudas soda saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par naudas soda noteikšanas kārtību, kuri izdoti saskaņā ar šā likuma 12.panta piekto daļu un 14.panta ceturto daļu.

30.pants. Pagaidu noregulējums

(1) Ja Konkurences padomes rīcībā ir pierādījumi, kas liecina par Eiropas Savienības konkurences tiesību iespējamo pārkāpumu, un šā pārkāpuma neizbeigšana var nodarīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu konkurencei, Konkurences padome var pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu.

(2) Pagaidu noregulējuma līdzeklis ir lēmums, kas uzliek tirgus dalībniekam par pienākumu noteiktā termiņā veikt noteiktu darbību vai aizliedz noteiktu darbību.

(3) Lēmumu par pagaidu noregulējumu procesa dalībnieks var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

(4) Lēmums par pagaidu noregulējumu ir spēkā līdz brīdim, kad Konkurences padomes galīgais lēmums lietā kļuvis neapstrīdams.

31.pants. Lēmuma par pagaidu noregulējumu pārsūdzēšana

(1) Tiesa izskata pieteikumu par lēmumu par pagaidu noregulējumu 14 dienu laikā.

(2) Lēmuma par pagaidu noregulējumu pārsūdzēšana neaptur pagaidu noregulējuma spēkā esamību un izpildi.

(3) Tiesas lēmums attiecībā uz pieteikumu par lēmumu par pagaidu noregulējumu nav pārsūdzams, un tas stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

32.pants. Eiropas Komisijas izmeklēšanas darbību veikšana Latvijas teritorijā

(1) Par atļauju Eiropas Komisijai veikt Padomes regulas Nr. 1/2003 21.panta pirmajā daļā paredzētās izmeklēšanas darbības lemj rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc Konkurences padomes juridiskās adreses. Tiesneša lēmuma pieņemšanas un spēkā esamības kārtību nosaka šā likuma 9.1 pants.

(2) Pieteikumu šā panta pirmajā daļā paredzētās atļaujas saņemšanai ir tiesīga iesniegt gan Eiropas Komisija, gan Konkurences padome Eiropas Komisijas uzdevumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

33.pants. Palīdzība Eiropas Komisijai izmeklēšanas darbību sagatavošanā un veikšanā

(1) Konkurences padome sniedz Eiropas Komisijai nepieciešamo palīdzību Padomes regulas Nr. 1/2003 20. un 21.pantā paredzēto darbību sagatavošanā un veikšanā.

(2) Valsts policija nodrošina Eiropas Komisijai nepieciešamo palīdzību, ja tirgus dalībnieks nepakļaujas Padomes regulas Nr. 1/2003 20.panta otrajā daļā un 21.panta pirmajā daļā paredzēto izmeklēšanas darbību veikšanai.

(3) Pēc Eiropas Komisijas lūguma Konkurences padome, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, veic šā likuma 9.panta piektās daļas 4.punktā minētās darbības. Tiesneša lēmuma pieņemšanas un spēkā esamības kārtību nosaka šā likuma 9.1 pants.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

34.pants. Sadarbība ar citu dalībvalstu konkurences aizsardzības iestādēm

(1) Pēc citas dalībvalsts konkurences aizsardzības iestādes lūguma lietā par iespējamo Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu Izpilddirekcija var veikt šā likuma 9.panta piektajā daļā minētās darbības attiecībā uz Latvijas teritorijā esošiem tirgus dalībniekiem šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

(2) Citas dalībvalsts konkurences aizsardzības iestādes pārstāvji ir tiesīgi piedalīties šā likuma 9.panta piektajā daļā minēto darbību veikšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

35.pants. Tiesas pienākums

(1) Tiesa, kura pieņēmusi pieteikumu, iesniegumu vai sūdzību un ierosinājusi lietu par Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu, septiņu dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas nosūta prasības pieteikuma norakstu (kopiju) Konkurences padomei.

(2) Tiesa septiņu dienu laikā pēc pilnā sprieduma sastādīšanas lietā par Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu nosūta sprieduma norakstu (kopiju) Konkurences padomei un Eiropas Komisijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Konkurences likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 16.nr.; 2000, 2.nr.).

2. Līdz attiecīgo šajā likumā minēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās ir spēkā šādi saskaņā ar Konkurences likumu izdotie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1997.gada 30.decembra noteikumi nr.444 "Konkurences likuma pārkāpumu izskatīšanas kārtība";

2) Ministru kabineta 1998.gada 3.februāra noteikumi nr.37 "Kārtība, kādā atzīstamas par spēkā esošām vienošanās starp tirgus dalībniekiem";

3) Ministru kabineta 1998.gada 3.marta noteikumi nr.73 "Ziņojuma par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) apvienošanos iesniegšanas un izskatīšanas kārtība";

4) Ministru kabineta 1998.gada 3.marta noteikumi nr.74 "Noteikumi par ekskluzīvo piegādes līgumu un ekskluzīvo pirkuma līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";

5) Ministru kabineta 1998.gada 8.septembra noteikumi nr.341 "Noteikumi par vienošanos par ražošanas specializāciju, kas atbrīvota no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";

6) Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumi nr.52 "Noteikumi par franšīzes līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";

7) Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumi nr.53 "Noteikumi par vienošanās par kopīgu izpēti un attīstību atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";

8) Ministru kabineta 1999.gada 23.marta noteikumi nr.122 "Noteikumi par patentu un zinātības (know-how) licences līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";

9) Ministru kabineta 1999.gada 20.aprīļa noteikumi nr.147 "Noteikumi par automobiļu izplatīšanas un apkopes līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";

10) Ministru kabineta 1999.gada 20.jūlija noteikumi nr.260 "Noteikumi par vienošanos apdrošināšanas jomā atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";

11) Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumi nr.284 "Noteikumi par pārvadātāju, kas veic gaisa pārvadājumus, vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";

12) Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra noteikumi nr.50 "Noteikumi par jūras pārvadātāju vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma".

3. Šajā likumā minētā Konkurences padome ir tās Konkurences padomes visu tiesību un saistību pārņēmēja, kura tika izveidota un rīkojās saskaņā ar 1997.gada 18.jūnija Konkurences likumu.

4. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.novembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 2003.gada 20.janvāra noteikumi Nr.22 "Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanosd=114113' target='_blank'>par tirgus dalībnieku apvienošanos";

2) 2003.gada 19.augusta noteikumi Nr.468 "Kārtība, kādā aprēķināms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiemumi.lv//doc.php?id=78261#p13'>13.pantā minētajiem pārkāpumiem".

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

5. Šā likuma 1.panta 1.punkta jaunā redakcija (termina "dominējošais stāvoklis" skaidrojums), kā arī 13.panta jaunā redakcija (dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums) un 14.panta jaunā redakcija (atbildība par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu) stājas spēkā 2008.gada 1.oktobrī.

(13.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

6. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 14.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus par naudas soda apmēra noteikšanas kārtību dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā, paredzot finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas īpatnības un naudas soda apmēra aprēķināšanas kārtību, kā arī nosaka gadījumus, kad naudas sodu ir tiesības samazināt. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumi Nr.862 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiemumi.lv//doc.php?id=95430#p13'>13.pantā minētajiem pārkāpumiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(13.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

7. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.oktobrim izdod:

1) šā likuma 11.panta trešajā daļā minētos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā tiek iesniegts un izskatīts ziņojums par tirgus dalībnieku vienošanos;

2) šā likuma 11.panta ceturtās daļas 1.punktā minētos noteikumus, kuros nosaka tās atsevišķu tirgus dalībnieku vienošanās, kuras būtiski neietekmē konkurenci;

3) šā likuma 11.panta ceturtās daļas 2.punktā minētos noteikumus, kuros nosaka kritērijus, saskaņā ar kuriem atsevišķas tirgus dalībnieku vienošanās netiek pakļautas 11.panta pirmajā daļā minētajam vienošanās aizliegumam.

(13.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

8. Līdz šo pārejas noteikumu 7.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.oktobrim piemērojami šādi noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumi Nr.699 "Kārtība, kādā Konkurences padome atļauj Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā minētās vienošanās";

2) Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumi Nr.259 "Noteikumi par iekšzemes dzelzceļa pārvadājumu un autopārvadājumu noslēgto vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";

3) Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumi Nr.434 "Noteikumi par vertikālo vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma";

4) Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.317 "Noteikumi par atsevišķu horizontālo sadarbības vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma".

(13.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

9. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 15.panta piektajā daļā minētos noteikumus, kuros nosaka kārtību, kādā iesniedzams un izskatāms pilnais un saīsinātais ziņojums tirgus dalībnieku apvienošanās gadījumā. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumi Nr.897 "Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanosd=114113' target='_blank'>par tirgus dalībnieku apvienošanos".

(13.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

10. Iespējamā negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpuma lietas, kuras ierosinātas līdz 2008.gada 31.decembrim, Konkurences padome pabeidz izskatīt administratīvā procesa kārtībā.

(14.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

11. Grozījumi šā likuma 5.panta pirmajā un sestajā daļā (par Konkurences padomes locekļu skaita samazināšanu) stājas spēkā 2010.gada 1.martā.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2009.)

12. Ministru kabinets, ievērojot Valsts civildienesta likuma un citu normatīvo aktu prasības, veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka, sākot ar 2010.gada 1.martu, Konkurences padomes sastāvā ir tās priekšsēdētājs un divi Konkurences padomes locekļi.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2009.)

Informatīva atsauce uz Padomes regulu

(Izslēgta ar 13.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 4.oktobrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2001.gada 23.oktobrī
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 04.10.2001.Stājas spēkā: 01.01.2002.Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 151 (2538), 23.10.2001., "Ziņotājs", 22, 22.11.2001.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Tiesību akta skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
54890
{"selected":{"value":"01.01.2014","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2014","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.03.2010","content":"<font class='s-1'>01.03.2010.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.12.2009","content":"<font class='s-1'>24.12.2009.-28.02.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2009","content":"<font class='s-1'>01.09.2009.-23.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-31.08.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2008","content":"<font class='s-1'>01.10.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.04.2008","content":"<font class='s-1'>16.04.2008.-30.09.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2004","content":"<font class='s-1'>01.05.2004.-15.04.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2002","content":"<font class='s-1'>01.01.2002.-30.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2014
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)