Daugavpils Universitātes pirmsākumi meklējami 1921. gada novembrī, kad neatkarīgās Latvijas apstākļos tika atvērta pedagoģiskā skola Daugavpilī un likti pamati sistemātiskai skolotāju sagatavošanai Latgalē. Pedagoģisko skolu vēlāk pārdēvēja par Skolotāju semināru, bet no 1923. gada 1. augusta par Skolotāju institūtu. 1952. gadā Daugavpils Skolotāju institūtu reorganizēja par augstāko mācību iestādi – Daugavpils Pedagoģisko institūtu (DPI).

Ar Latvijas izglītības ministra 1993. gada 22. februāra pavēli Nr. 78 Daugavpils Pedagoģiskais institūts tika pārdēvēts par Daugavpils Pedagoģisko universitāti. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmi pieņēma augstskolas Satversmes sapulce 1993. gada 15. martā. Satversme apstiprināta ar 1997. gada 10. aprīļa likumu "Par Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmi". Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmes sapulce 2001. gada 5. martā pieņēma Daugavpils Universitātes Satversmi.

1. Daugavpils Universitāte ir Latvijas Republikas valsts akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas atrodas Latvijā un kalpo tās interesēm. Daugavpils Universitāte ir ierakstīta Augstskolu reģistrā.

Daugavpils Universitātes saīsinātais nosaukums ir DU.

Tās nosaukums citās valodās ir:

Universitas Daugavpiliensis (latīņu valodā);

Daugavpils University (angļu valodā);

Universität Daugavpils (vācu valodā);

Даугавпилсский университет (krievu valodā);

Université de Daugavpils (franču valodā);

Daugpilio Universitetas (lietuviešu valodā);

Daugavpilsi ülikool (igauņu valodā).

Daugavpils Universitātes juridiskā adrese - Vienības iela 13, Daugavpils, Latvija.

2. Daugavpils Universitāte ir atvasināta publiska persona. Daugavpils Universitāti ir dibinājusi valsts, un tā darbojas kā autonoma pašpārvaldes institūcija. Lēmumu par Daugavpils Universitātes reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc Izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma.

3. Daugavpils Universitātes pašpārvalde pamatojas uz personāla tiesībām un iespējām piedalīties akadēmisko un zinātnisko, administratīvo un saimniecisko lēmumu pieņemšanā. Daugavpils Universitāte darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Zinātniskās darbības likumu, Augstskolu likumu, Daugavpils Universitātes Satversmi un citiem normatīvajiem aktiem.

4. Daugavpils Universitātei ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazo ģerboni un uzrakstu: Latvijas Republika, Daugavpils Universitāte.

5. Daugavpils Universitātei ir karogs, ģerbonis un himna. Simbolikas aprakstu un izmantošanas kārtību nosaka Senāta apstiprināts nolikums.

II. PAMATVIRZIENI UN UZDEVUMI

6. Daugavpils Universitāte ir reģionāls augstākās izglītības un zinātnes centrs, kurā apvienots un tiek attīstīts galvenais Austrumlatvijas studiju un pētnieciskais potenciāls dabas, humanitāro, sociālo un izglītības zinātņu jomās. Daugavpils Universitātes uzdevums ir nodrošināt augstas kvalitātes studijas un mūsdienu līmenim atbilstošu zinātnisko pētniecību, veidojot intelektuālu bāzi reģiona harmoniskai attīstībai.

7. Daugavpils Universitāte organizē savu darbu sabiedrības interesēs, informē sabiedrību par savu darbību, par studiju un zinātnisko pētījumu virzieniem un iespējām, piedāvā sabiedrībai iegūtās zinātniskās, mākslinieciskās un profesionālās atziņas, metodes un pētījumu rezultātus.

8. Daugavpils Universitāte rada priekšnoteikumus zinātniskās pētniecības darba veikšanai un zinātniskā grāda iegūšanai. Daugavpils Universitāte rūpējas par jauno zinātnieku sagatavošanu, dod iespēju zinātniekiem iekļauties starptautiskajā apritē.

9. Daugavpils Universitātes darbības galvenie uzdevumi ir:

9.1. darboties kā reģionālai Universitātei dabas, humanitāro, izglītības un sociālo zinātņu jomās, radot iespējas vispusīgām, augsta līmeņa studijām un pētniecībai;

9.2. piedāvāt kvalitatīvas studiju programmas un veikt pētniecību saskaņā ar darba tirgus prasību attīstību un sabiedrības vajadzībām;

9.3. radīt iespējas iedzīvotāju profesionālās mobilitātes paaugstināšanai, attīstot tālākizglītību;

9.4. attīstīt personību, kas spēj analītiski domāt, kritiski uztvert un radoši apstrādāt informāciju, kas ar savu izglītību spēj veicināt Latvijas valsts un reģiona attīstību un iedzīvotāju labklājības celšanu;

9.5. saglabāt un attīstīt latviešu tautas nacionālo identitāti un kultūras mantojumu, vienlaicīgi iekļaujoties starptautiskajā integrācijā;

9.6. īstenot iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kuru ietvaros tiek iedibināta politika un procedūras augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai, izstrādāti mehānismi studiju programmu veidošanai, iekšējai apstiprināšanai, to darbības uzraudzīšanai un periodiskai pārbaudei, tiek izveidoti un publiskoti tādi studējošo sekmju vērtēšanas kritēriji, nosacījumi un procedūras, kas ļauj pārliecināties par paredzēto studiju rezultātu sasniegšanu, tiek izveidota iekšējā kārtība un mehānismi akadēmiskā personāla kvalifikācijas un darba kvalitātes nodrošināšanai, tiek nodrošināta informācijas par studējošo sekmēm, absolventu nodarbinātību, studējošo apmierinātību ar studiju programmu, par akadēmiskā personāla darba efektivitāti, pieejamiem studiju līdzekļiem un to izmaksām, Daugavpils Universitātes darbības būtiskiem rādītājiem vākšana un analizēšana.

III. DARBĪBAS PRINCIPI UN KOMPETENCE

10. Daugavpils Universitātes darbība pamatojas uz šādiem principiem:

10.1. izziņas, studiju un zinātniskā darba brīvība: studiju kursu, programmu un zinātniskā darba satura un metožu brīva izvēle, zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu brīva paušana (publicēšana), ja šī brīvība nav pretrunā ar ētikas normām, citu personu tiesībām un Latvijas Republikas likumdošanu;

10.2. studiju un zinātniskā darba vienotība;

10.3. studiju un zinātniskā darba saskaņošana ar sabiedrības vajadzībām un prasībām.

11. Saistībā ar studijām un zinātnisko darbību Daugavpils Universitātei ir tiesības:

11.1. patstāvīgi noteikt studiju programmu saturu un formu, studējošo uzņemšanas papildus noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī Daugavpils Universitātes zinātniskā darba pamatvirzienus;

11.2. veikt promociju, piešķirt kvalifikāciju, izsniegt attiecīgus Daugavpils Universitātes diplomus, kas atzīti Latvijas Republikā;

11.3. slēgt līgumus ar citām mācību un zinātniskām iestādēm Latvijā un ārvalstīs;

11.4. darboties nacionālos un starptautiskos fondos un projektos;

11.5. atvērt pārstāvniecības un filiāles;

11.6. rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes;

11.7. veikt saimniecisko darbību;

11.8. dibināt fondus, biedrības, komercsabiedrības, nodibinājumus, iestādes, to skaitā - publiskās aģentūras;

11.9. izsludināt konkursus;

11.10. organizēt kursus un lekcijas.

12. Daugavpils Universitāte patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu.

13. Daugavpils Universitāte nosaka un ar Senāta lēmumu apstiprina savu iekšējo kārtību.

14. Daugavpils Universitāte dod iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību Latvijas pilsoņiem un personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības. Tiesības studēt Daugavpils Universitātē ir arī ārzemniekiem.

IV. DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES PĀRSTĀVĪBAS, VADĪBAS UN LĒMĒJINSTITŪCIJAS

15. Daugavpils Universitātes pārstāvības, vadības un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

15.1. Satversmes sapulce;

15.2. Senāts;

15.3. Rektors;

15.4. izslēgts;

15.5. Akadēmiskā šķīrējtiesa.

15¹. Daugavpils Universitātes kā atvasinātas publiskas personas orgāni ir Satversmes sapulce, Senāts, rektors un Akadēmiskā šķīrējtiesa.

15². Daugavpils Universitātes koleģiālās institūcijas ir Senāts, fakultātes dome, augstskolas zinātniskā institūta zinātniskā padome vai institūta dome, kā arī katedras un nodaļas sapulce.

16. Daugavpils Universitātes administratīvo vadību nodrošina arī:

16.1. Prorektori;

16.2. izslēgts;

16.3. izslēgts;

16.4. Studiju padome;

16.5. Zinātnes padome;

16.6. izslēgts.

17. Satversmes sapulce ir Daugavpils Universitātes pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija, kuru uz trim gadiem ievēlē, aizklāti balsojot, no profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla – 70 pārstāvjus (70%), studējošajiem – 20 pārstāvjus (20%) un vispārējā personāla – 10 pārstāvjus (10%).

17.1. Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba (studiju) attiecības ar Daugavpils Universitāti, tad triju mēnešu laikā no attiecīgās personāla grupas ievēlē citus pārstāvjus;

17.2. Satversmes sapulces delegātu atsauc tā personāla grupas sapulce, kas viņu ievēlējusi. Personāla grupas sapulces lēmumu 7 dienu laikā iesniedz Daugavpils Universitātes Satversmes sapulces priekšsēdētājam.

18. Satversmes sapulce:

18.1. pieņem Daugavpils Universitātes Satversmi;

18.2. pieņem Daugavpils Universitātes Satversmes sapulces nolikumu;

18.3. izdara grozījumus Daugavpils Universitātes Satversmē un Satversmes sapulces nolikumā;

18.4. ievēlē Daugavpils Universitātes Senātu, pieņem un izdara grozījumus Senāta nolikumā, atsauc senāta locekļus;

18.5. ievēlē un atceļ rektoru;

18.6. noklausās rektora pārskatu;

18.7. apstiprina Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumu;

18.8. izslēgts;

18.9. ievēlē Akadēmisko šķīrējtiesu.

Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt izskatīšanai un izlemšanai arī citus konceptuālus Daugavpils Universitātes darbības un attīstības jautājumus.

19. Satversmes sapulci sasauc rektors vai Senāts ne retāk kā reizi trijos gados. Satversmes ārkārtas sapulce jāsasauc agrāk, ja to pieprasa Senāts, rektors vai arī ne mazāk par vienu trešdaļu no Satversmes sapulces delegātu skaita.

20. Satversmes sapulces darbību nosaka Daugavpils Universitātes Satversmes sapulces nolikums. Satversmes sapulces lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Līdz Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmuma pieņemšanai un tā apstiprināšanai Senātā Satversmes sapulces lēmuma darbība tiek apturēta.

21. Satversmes sapulce, atklāti balsojot, ievēlē priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru.

22. Senāts ir Daugavpils Universitātes personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas augstskolas darbības sfēras.

23. Senātu ievēlē Satversmes sapulce uz trim gadiem: 21 pārstāvi no Daugavpils Universitātes akadēmiskā personāla; 6 pārstāvjus Senātā ievēlē no studējošajiem un 1 no administratīvā personāla pēc rektora ieteikuma. Akadēmiskā personāla pārstāvjus Senātā deleģē akadēmiskā personāla pārstāvju sapulces. Studējošo pārstāvjus Senātā deleģē studējošo pašpārvalde.

24. Senāts saskaņā ar Daugavpils Universitātes darbības galvenajiem virzieniem var veidot pastāvīgas komisijas, kas izstrādā priekšlikumus vai arī dod atzinumus par savai kompetencei atbilstošiem lēmumu projektiem. Komisiju darbības kārtību reglamentē Senāta apstiprināti nolikumi.

25. Senāta sēdes vada Senāta priekšsēdētājs vai vietnieks. Senāta darbību reglamentē nolikums, ko apstiprina Satversmes sapulce.

26. Senātā pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt Daugavpils Universitātes Akadēmiskajā šķīrējtiesā vienas nedēļas laikā pēc Senāta sēdes, iesniedzot iesniegumu ar motivētu lēmuma atcelšanas prasību. Kārtējā Senāta sēdē Akadēmiskā šķīrējtiesa ziņo par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem. Ja Akadēmiskā šķīrējtiesa atzīst to par pamatotu, jautājumu Senātā izskata atkārtoti, ja atzīst par nepamatotu, Senāta lēmums paliek spēkā.

27. Senāta darbu organizē un nodrošina Senāta vadība: priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un sekretārs. Rektors var apturēt Senāta lēmuma darbību tūlīt pēc tā pieņemšanas, ja lēmums ir pretrunā likumiem un citiem normatīvajiem aktiem vai Daugavpils Universitātes Satversmei.

28. Daugavpils Universitātes Senāts:

28.1. ievēlē un atsauc:

28.1.1. Senāta priekšsēdētāju un vietnieku;

28.1.2. prorektorus;

28.1.3. Padomnieku konventu;

28.1.4. Senāta budžeta komisiju;

28.2. apstiprina:

28.2.1. Senāta sekretāru pēc Senāta priekšsēdētāja priekšlikuma;

28.2.2. pēc ievēlēšanas amatā dekānus, institūtu direktorus, katedru, centru vadītājus, docentus un vadošos pētniekus;

28.2.3. studiju programmas;

28.2.4. uzņemšanas papildu noteikumus;

28.2.5. Daugavpils Universitātes struktūrvienību, komisiju un padomju nolikumus;

28.2.6. Daugavpils Universitātē dibināto biedrību, komercsabiedrību, nodibinājumu, publisko aģentūru statūtus un nolikumus;

28.2.7. nolikumu par vēlēšanām akadēmiskajos un administratīvajos amatos;

28.2.8. studentu pašpārvaldes nolikumu;

28.2.9. konceptuālus studiju procesu un zinātnisko darbību reglamentējošus dokumentus;

28.2.10. Daugavpils Universitātes budžetu;

28.2.11. Padomnieku konventa nolikumu;

28.2.12. iekšējās darba kārtības noteikumus;

28.3. lemj par Universitātei nozīmīgiem akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem.

29. Daugavpils Universitātei ir Padomnieku konvents. Tas sekmē Universitātes darba saskaņošanu ar sabiedrības interesēm, konsultē Senātu un rektoru Daugavpils Universitātes attīstības stratēģijas jautājumos. Padomnieku konventu ievēlē un tā nolikumu apstiprina Senāts.

30. Rektoru ievēlē Satversmes sapulce no profesoriem uz 5 gadiem, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Rektoru apstiprina Latvijas Republikas Ministru kabinets. Rektors ir Daugavpils Universitātes augstākā amatpersona, kas īsteno Daugavpils Universitātes administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Daugavpils Universitāti. Savas kompetences ietvaros rektors izdod rīkojumus. Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc Daugavpils Universitātes Satversmes sapulces vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma, ja rektora darbībā konstatēta likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi. Rektors:

30.1. pārzina un vada Daugavpils Universitātes darbību, kā arī ir atbildīgs par to, īstenojot šīs Satversmes prasības, Satversmes sapulces un Senāta lēmumus;

30.2. atbild par Daugavpils Universitātes darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Daugavpils Universitātes Satversmei;

30.3. atbild par Daugavpils Universitātē iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;

30.4. nodrošina Daugavpils Universitātei piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī Daugavpils Universitātes mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu; personiski atbild par augstskolas finansiālo darbību;

30.5. veicina un atbild par Daugavpils Universitātes personāla attīstību, un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

30.6. atbild par Daugavpils Universitātes stratēģijas īstenošanu un sagatavo Daugavpils Universitātes budžetu;

30.7. veic citus normatīvajos aktos un Daugavpils Universitātes Satversmē noteiktos rektora pienākumus.

30¹. Personas, kuras nav Daugavpils Universitātes personāla sastāvā, Daugavpils Universitātes izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Daugavpils Universitātes rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

30². Rektora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību personas, kuras nav Daugavpils Universitātes personāls, var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

31. Revīzijas veikšanai zvērinātam revidentam ir tiesības pārbaudīt visu Daugavpils Universitātes darbības sfēru atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Daugavpils Universitātes Satversmei un vadības institūciju lēmumiem, pieprasīt un saņemt paskaidrojumus no amatpersonām, kā arī iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz Daugavpils Universitātes finansiālo un saimniecisko darbību.

32. Akadēmisko šķīrējtiesu ievēlē uz trīs gadiem septiņu cilvēku sastāvā, tajā skaitā četrus pārstāvjus no akadēmiskā personāla vidus aizklātā balsošanā ievēlē Satversmes sapulce, trīs studējošo pārstāvjus - studējošo pašpārvalde. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata strīdus starp Universitātes amatpersonām, struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās, kā arī studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem un pārkāpumiem. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbu atbild Satversmes sapulcei, un pēc darba devēja iniciatīvas no darba viņus var atbrīvot tikai ar tās piekrišanu. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļus no Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāva, pēc Daugavpils Universitātes Senāta ierosinājuma, atsauc Daugavpils Universitātes Satversmes sapulce. Daugavpils Universitātes izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību Daugavpils Universitātes personāls var apstrīdēt Akadēmiskajā šķīrējtiesā, bet Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumu apstiprina Satversmes sapulce.

33. Prorektoru skaitu nosaka rektors. Prorektorus saskaņā ar nolikumu par administratīvajiem amatiem ievēlē Senāts. Viņu pienākumus nosaka atbilstoši nolikumi.

34. Izslēgts.

35. Studiju programmu realizēšanas koordinēšanu Daugavpils Universitātē veic Studiju padome kā studiju programmu pārstāvības institūcija. Studiju padomē ir Studiju prorektors, dekāni un Studiju daļas vadītājs. Tās sastāvu uz trim gadiem apstiprina Daugavpils Universitātes Senāts. Studiju padomes locekļus no tās sastāva atsauc Daugavpils Universitātes Senāts. Studiju padomes galvenie pienākumi ir bakalaura un maģistra grāda iegūšanas studiju plānu un programmu izstrādāšanas un izpildes koordinēšana, studiju shēmas izstrādāšana, analīze un tās pilnveidošanas un attīstības galveno virzienu noteikšana. Studiju padomei ir tiesības apstiprināt studiju grafikus, studiju programmas un plānus, uzņemšanas noteikumus. Studiju padomes nolikumu apstiprina Daugavpils Universitātes Senāts.

36. Zinātniskā darba koordinēšanu Daugavpils Universitātē veic Zinātnes padome kā zinātņu nozaru un apakšnozaru pārstāvības institūcija. Zinātnes padomē ir zinātņu prorektors, kā arī fakultāšu un institūtu deleģēti akadēmiskā personāla, kā arī Daugavpils Universitātes Jauno zinātnieku asociācijas pārstāvji, tās sastāvu uz trim gadiem apstiprina Daugavpils Universitātes Senāts. Zinātnes padomes locekļus no tās sastāva atsauc Daugavpils Universitātes Senāts. Zinātnes padomes galvenie pienākumi ir zinātniskā darba prioritāro virzienu noteikšana, akadēmiskā personāla un studējošo zinātniskā darba plānošana un koordinēšana, starptautiskās zinātniskās sadarbības veicināšana, pētījumu rezultātu izvērtēšana un apkopošana. Zinātnes padomei ir tiesības izskatīt un izlemt zinātnisko pētījumu finansēšanas jautājumus, apstiprināt promocijas padomju ekspertu kandidatūras un nolikumus. Zinātnes padomes nolikumu apstiprina Daugavpils Universitātes Senāts.

37. Izslēgts.

V. DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STRUKTŪRVIENĪBAS

38. Daugavpils Universitātes izglītības un zinātniskā darba struktūrvienības var būt: fakultātes (nodaļas), institūti (centri), katedras, zinātniskās laboratorijas. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai Daugavpils Universitātei ir tiesības veidot arī citas struktūrvienības.

38.1. Daugavpils Universitāte var atvērt filiāles un pārstāvniecības, ievērojot Augstskolu likumu.

38.2. Filiāles un pārstāvniecības darbojas, pamatojoties uz nolikumu, kuru apstiprina Daugavpils Universitātes Senāts. Filiāles vai pārstāvniecības vadītājs rīkojas uz Daugavpils Universitātes izdotas pilnvaras pamata.

39. Daugavpils Universitātes struktūrvienībām nav juridiskās personas statusa.

40. Daugavpils Universitātes struktūrvienības izveido, reorganizē vai likvidē Senāts, un to darbību reglamentē Senāta apstiprināts nolikums.

41. Fakultāte ir struktūrvienība, kas apvieno un organizē viena zinātnes, mākslas vai profesijas virziena vai vairāku virzienu studijas un zinātnisko darbību. Fakultātes darbību nosaka Senāta apstiprināts nolikums.

41.1. Fakultātes darbību vada un pārzina dekāns. Fakultātes dekāns iesaka fakultātes domes locekļu kandidātus. Domes sastāvs tiek apstiprināts ar rektora rīkojumu. Studējošo īpatsvaram fakultātes domes sastāvā jābūt ne mazākam par 20%; studējošo pārstāvjus deleģē fakultātes studējošo pašpārvalde. Pēc sastāva dome atbilst promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē (izņemot studējošo pārstāvniecību) un ne mazāk kā pusei jābūt profesoriem, asociētajiem profesoriem, vadošajiem pētniekiem un Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātiem ekspertiem. Dome ievēlē docentus, vadošos pētniekus, lektorus, pētniekus un asistentus, kā arī no akadēmiskā personāla vidus ievēlē domes priekšsēdētāju, dekānu un katedru vadītājus. Dome izlemj studiju, fakultātes saimnieciskās, finansiālās un citas darbības jautājumus vai arī lemj par to izskatīšanas Senātā ierosināšanu. Dome ir tiesīga ierosināt fakultātes personāla atstādināšanu no amata. Fakultātes domes darbību nosaka Senātā apstiprināts nolikums.

41.2. Dekānu ievēlē fakultātes dome atklātā konkursā uz 5 gadiem ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Ievēlēšanas kārtību nosaka nolikums. Dekāns ir oficiālais fakultātes pārstāvis. Viņš gādā par domes sēžu sagatavošanu, lēmumu izpildi, atbild par studiju un zinātniskā darba organizāciju, fakultātes saimniecisko un finansiālo darbību.

42. Katedra ir studiju un pētniecības darba struktūrvienība, kas izstrādā un realizē studiju programmas un veic zinātniskos pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm. Katedras izveido, reorganizē un likvidē ar Senāta lēmumu pēc fakultātes domes vai Studiju prorektora priekšlikuma. Tās darbību nosaka un vada katedras akadēmiskā personāla sēde. Akadēmiskā personāla sēde no profesoru, asociēto profesoru un docentu vidus izvirza katedras vadītāju, kuru atklāta konkursa kārtībā ievēlē fakultātes dome uz sešiem gadiem. Katedras vadītājs ir oficiālais katedras pārstāvis visās tās lietās. Katedras var izveidot savas struktūrvienības. Katedru nolikumus apstiprina Senāts.

43. Izslēgts.

44. Zinātniskā laboratorija realizē pētniecības darba programmas, veic pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm un piedalās studiju programmu realizēšanā. Laboratoriju izveido, reorganizē vai likvidē pēc fakultātes vai institūta domes priekšlikuma. Tās nolikumu apstiprina Senāts.

45. Zinātniskais institūts ir struktūrvienība, kas veic zinātnisko darbību, kā arī ar zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un pilnveidošanu saistītu darbību dibinātāja noteiktajā zinātnisko pētījumu nozarē. Zinātniskā institūta tiesisko pamatu, pārvaldi, finansēšanas un uzraudzības kārtību, kā arī citus ar tā darbību saistītus jautājumus nosaka Senāta apstiprināts nolikums.

Zinātnisko institūtu pārvalda zinātnieku koleģiāla institūcija - zinātniskā padome un tās ievēlēts direktors. Direktoru ievēlē atklātā konkursa kārtībā uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

46. Daugavpils Universitātes struktūrvienībām ir tiesības atvērt apakškontus.

VI. PERSONĀLS

47. Daugavpils Universitātes personālu veido:

47.1. akadēmiskais personāls - Daugavpils Universitātē akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;

47.2. vispārējais personāls;

47.3. studējošie, to skaitā maģistranti un doktoranti.

48. Vispārējais Daugavpils Universitātes personāls ir administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais personāls, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu. Daugavpils Universitātes administratīvais personāls ir rektors, prorektors, dekāns un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcija ir administratīvais darbs. Vispārējais personāls tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

49. Studiju programmu un pētniecisko projektu realizēšanai un citu pienākumu veikšanai Universitāte var pieaicināt arī darbiniekus, kuriem Daugavpils Universitāte nav ievēlēšanas vieta. Viņu pienākumi ir tādi paši kā Daugavpils Universitātes personālam.

50. Daugavpils Universitātes personāla tiesības un pienākums ir sekmēt studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu Daugavpils Universitātes pārvaldē un tās lietu kārtošanā. Personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai Daugavpils Universitāte spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde. Personālam ir tiesības saskaņā ar šo Satversmi noteiktā kārtībā piedalīties Daugavpils Universitātes vadības un pašpārvaldes lēmumu un Daugavpils Universitātes iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanā, piedalīties un tikt uzklausītam Daugavpils Universitātes koleģiālo vadības institūciju sēdēs un lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses. Personālam ir tiesības piedalīties Daugavpils Universitātes pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās.

51. Rūpēties par personāla darba apstākļiem, kā arī nodrošināt tam iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties ir Daugavpils Universitātes vadības pienākums.

52. Personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un piemērojami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus.

53. Daugavpils Universitātes akadēmisko personālu veido:

53.1. profesori, asociētie profesori;

53.2. docenti, vadošie pētnieki;

53.3. lektori, pētnieki;

53.4. asistenti.

Akadēmiskais personāls veic zinātniskus pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Uzdevumu apjomu nosaka atbilstošā struktūrvienība.

54. Akadēmiskajā amatā (profesors, asociētais profesors, docents, lektors, asistents) ievēlētu personu vienlaikus var ievēlēt arī vadošā pētnieka vai pētnieka amatā.

55. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā profesoriem un asociētajiem profesoriem, sasniedzot pensijas vecumu, var piešķirt goda nosaukumu - emeritus profesors.

56. Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē. Par Daugavpils Universitātes profesoru var ievēlēt personu ar doktora grādu un ne mazāk kā triju gadu darba pieredzi asociētā profesora vai profesora amatā. Mākslas specialitātēs profesora amatā var ievēlēt personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst Daugavpils Universitātes nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Profesoru atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem attiecīgās zinātnes nozares profesoru padome, rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu. Profesoru amatu skaitu Daugavpils Universitātē nosaka Izglītības un zinātnes ministrs.

Profesoru galvenie uzdevumi ir:

56.1. augsti kvalificētu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā;

56.2. pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora amata nosaukumam;

56.3. doktora līmeņa studiju un pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora amata nosaukumam;

56.4. piedalīšanās studiju programmu, Daugavpils Universitātes un tās struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšanā;

56.5. jaunās zinātnieku, mākslinieku un docētāju paaudzes gatavošana.

57. Daugavpils Universitātes asociētā profesora amatā var ievēlēt personu ar doktora grādu. Mākslas specialitātēs asociētā profesora amatā var ievēlēt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti vai profesionālā darbība atbilst Daugavpils Universitātes nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Asociēto profesoru atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem attiecīgās nozares profesoru padome, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu. Asociēto profesoru amatu skaitu pēc rektora un Studiju padomes ieteikuma nosaka Daugavpils Universitātes Senāts.

Asociētā profesora galvenie uzdevumi ir:

57.1. pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst asociētā profesora amata nosaukumam;

57.2. pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai;

57.3. izglītojošā darba, īpaši augstākā posma studiju nodarbību un pārbaudījumu vadīšana attiecīgajā kursā, lekciju lasīšana;

57.4. jaunās zinātnieku, mākslinieku un docētāju paaudzes izglītošana un atbalstīšana.

58. Daugavpils Universitātes docenta amatā var ievēlēt personu ar doktora grādu. Mākslas specialitātēs docenta amatā var ievēlēt personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst Daugavpils Universitātes nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Docentu ievēlē uz sešiem gadiem fakultātes vai institūta dome, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu. Docentu galvenie uzdevumi ir:

58.1. pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade, kas atbilst docenta amata nosaukumam;

58.2. lekciju lasīšana, nodarbību vadīšana, eksāmenu un pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā (kursā, nozarē), īpaši tās pamatkursos.

59. Vadošā pētnieka amatā atklātā konkursā var ievēlēt personu ar doktora grādu. Vadošos pētniekus var ievēlēt amatā zinātniskās pētniecības darba veikšanai fakultātēs vai institūtos saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu. Rektors slēdz ar viņiem līgumus. Vadošo pētnieku galvenie uzdevumi ir:

59.1. patstāvīgi veikt zinātniskos pētījumus attiecīgajās zinātnes apakšnozarēs;

59.2. vadīt citu zinātnieku pētniecības darbu.

60. Lektora amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Lektoru ievēlē uz sešiem gadiem fakultātes vai institūta dome, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu. Lektoru galvenie uzdevumi ir:

60.1. pētniecības darbs atbilstošajā zinātnes apakšnozarē;

60.2. lekciju lasīšana, semināru, praktisko nodarbību un laboratorijas darbu vadīšana, pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā.

61. Pētnieka amatā atklātā konkursā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Pētniekus var ievēlēt amatā zinātniskās pētniecības darba veikšanai fakultātēs vai institūtos saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu. Rektors slēdz ar viņiem līgumus uz ievēlēšanas laiku - sešiem gadiem. Pētnieku galvenais uzdevums ir kvalificēti veikt zinātniskos pētījumus attiecīgajā zinātnes apakšnozarē.

62. Asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Asistentus ievēlē uz sešiem gadiem fakultātes vai institūta dome un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, ja pretendentam nav doktora grāda. Rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu. Asistenta galvenie uzdevumi ir:

62.1. pētniecības darbs atbilstošajā zinātnes apakšnozarē;

62.2. semināru, praktisko darbu un laboratorijas darbu vadīšana;

62.3. prakšu, kursa darbu un projektu vadīšana;

62.4. kontroldarbu un patstāvīgo darbu pārbaude;

62.5. pārbaudījumu organizēšana.

63. Ievērojot nepieciešamību apgūt praktiskās iemaņas un zināšanas, profesionālo studiju profila priekšmetos var ievēlēt akadēmisko personālu bez zinātniskā grāda:

63.1. asociētā profesora amatā ar atbilstošu augstāko izglītību un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredzi attiecīgajā nozarē;

63.2. docenta amatā ar atbilstošu augstāko izglītību, bet ar vismaz 7 gadu praktiskā darba pieredzi attiecīgajā nozarē;

63.3. lektora un asistenta amatā ar augstāko izglītību, bet ar pasniedzamajam priekšmetam atbilstošu vismaz 5 gadu praktiskā darba stāžu.

Prasības šo amatu pretendentiem nosaka nolikums par akadēmiskajiem amatiem.

64. Ja Daugavpils Universitātē ir brīvs vai uz laiku brīvs amats, Senāts pēc fakultātes domes ierosinājuma var nolemt neizsludināt konkursu, bet pieņemt darbā uz laiku līdz diviem gadiem viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru vai viesasistentu. Viņu tiesības, pienākumi un atalgojums ir tāds pats kā profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem, lektoriem un asistentiem, bet viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā.

65. Akadēmiskajam personālam ik gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem - apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darba vietas. Akadēmiskajam personālam ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu trīs mēnešu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas sagatavošanai.

66. Akadēmiskā personāla darba samaksas principus nosaka Senāts. Darba samaksas likmes nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām.

VII. STUDĒJOŠIE, STUDIJU MAKSA UN KREDĪTI

67. Daugavpils Universitātē studējošie ir:

67.1. bakalauru un maģistru studiju programmu studenti;

67.2. profesionālo studiju programmu studenti;

67.3. doktoranti.

67¹. Studējošo imatrikulācija, studijas un eksmatrikulācija notiek saskaņā ar Augstskolu likumu un Daugavpils Universitātes nolikumu par studijām.

68. Daugavpils Universitātē studējošie ir tiesīgi:

68.1. iegūt augstāko akadēmisko izglītību;

68.2. iegūt augstāko profesionālo izglītību;

68.3. iegūt doktora zinātnisko grādu;

68.4. saņemt informāciju, kas saistīta ar studiju procesu un iespējamo karjeru;

68.5. apgūt individuālu studiju brīvās izvēles daļu;

68.6. nodarboties ar zinātnisko pētniecību un māksliniecisko jaunradi;

68.7. noteiktā kārtībā izmantot Daugavpils Universitātes telpas, bibliotēkas, iekārtas un aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus;

68.8. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

68.9. noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citu augstskolu (arī ārvalstu) mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;

68.10. vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties visu līmeņu Daugavpils Universitātes pašpārvaldes institūcijās;

68.11. brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

68.12. dibināt biedrības, pulciņus un klubus.

69. Ārzemnieku studijas Daugavpils Universitātē notiek saskaņā ar Augstskolu likumu.

70. Valsts nosaka studiju vietu skaitu, kuras Daugavpils Universitātē tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas saskaņā ar līgumiem, kurus Daugavpils Universitāte ir noslēgusi ar studējošajiem.

70¹. Par valsts budžeta līdzekļiem studējošajiem ir tiesības pretendēt uz stipendiju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

71. Akreditētās programmās studējošie var pretendēt uz studiju vai studējošo kredītu. Kredītu piešķiršanas un atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

VIII. ZINĀTNISKĀ PĒTNIECĪBA

72. Zinātniskā pētniecība ir Daugavpils Universitātes darba neatņemama sastāvdaļa, tajā piedalās viss akadēmiskais personāls. Tās mērķis ir zinātnisku faktu, likumsakarību un atziņu iegūšana, mācību un studiju zinātniska pamatošana un tālāka attīstīšana, praktiski svarīgu uzdevumu risināšana ar pētnieciskām metodēm. Zinātniskās pētniecības darbs Daugavpils Universitātē notiek saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu.

73. Atbilstoši zinātniskās pētniecības darbam iedalītajiem līdzekļiem zinātnisko darbu vadītāji patstāvīgi nosaka savu pētījumu tēmas un apjomu, pētījumu kopējos plānus Daugavpils Universitātē koordinē un tēmu finansēšanas jautājumus izlemj Zinātnes padome.

74. Daugavpils Universitāte ne retāk kā vienu reizi gadā publicē apkopojošus materiālus par veiktajiem pētījumiem un nosūta tos citām augstskolām, kā arī Latvijas Zinātnes padomei, Izglītības un zinātnes ministrijai un citām ieinteresētajām valsts institūcijām.

75. Daugavpils Universitātē darbojas promocijas padomes, kas attiecīgajās zinātņu nozarēs piešķir doktora grādus. Padomju darbības nolikumus apstiprina Zinātnes padome. Doktora grādu piešķiršanas kārtību nosaka nolikums par promocijas kārtību un kritērijiem.

IX. STUDĒJOŠO PAŠPĀRVALDE

76. Daugavpils Universitātes studējošajiem ir sava pašpārvalde - vēlēta, neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvniecības institūcija, kas darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu. Tā apstiprināšanu Senāts var atteikt tikai tiesisku apsvērumu dēļ. Daugavpils Universitātes studējošo pašpārvalde:

76.1. aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos Daugavpils Universitātē un citās valsts institūcijās;

76.2. reprezentē Daugavpils Universitātes studējošos Latvijā un ārvalstīs;

76.3. nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Daugavpils Universitātes koleģiālajās institūcijās.

77. Daugavpils Universitātes vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību. Studējošo pašpārvaldi finansē saskaņā ar Augstskolu likumu.

78. Daugavpils Universitātes studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras Daugavpils Universitātes struktūrvienības visos jautājumos, kas skar studējošo intereses.

79. Studējošajiem Satversmes sapulcē, Senātā, domē ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties Daugavpils Universitātes lēmējinstitūcijās, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.

X. ĪPAŠUMS, BUDŽETS UN SAIMNIECISKĀ DARBĪBA

80. Daugavpils Universitātei var būt:

80.1. kustamais īpašums;

80.2. nekustamais īpašums;

80.3. intelektuālais īpašums;

80.4. naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs.

81. Daugavpils Universitātes īpašumu veido:

81.1. ar Ministru kabineta lēmumu Daugavpils Universitātei nodotā nošķirtā valsts īpašuma daļa;

81.2. zeme, kustamais un nekustamais īpašums, kuru dāvinājušas fiziskas un juridiskas personas vai arī kuru Daugavpils Universitāte iegādājusies par pašu nopelnītiem vai valsts iedalītiem budžeta līdzekļiem;

81.3. Daugavpils Universitātes intelektuālais īpašums saskaņā ar Autortiesību likumu.

82. Daugavpils Universitātei ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai.

83. Izslēgts.

84. Daugavpils Universitātes budžeta veidošanu, tā struktūru un izmantošanu nosaka Daugavpils Universitātes Senāts.

85. Daugavpils Universitātes budžetu veido valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, maksas pakalpojumu un citi pašu ieņēmumi, juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi.

86. Daugavpils Universitātei ir tiesības:

86.1. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām, kā arī veikt citas juridiskas darbības saskaņā ar Augstskolu likumu un citiem normatīvajiem aktiem;

86.2. izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus saskaņā ar normatīvajiem aktiem un atbilstoši Daugavpils Universitātes darbības mērķiem;

86.3. veikt Daugavpils Universitātes profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras ienākumi ieskaitāmi Universitātes budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši Daugavpils Universitātes mērķiem.

87. Daugavpils Universitātei ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus, kā arī atbrīvojumu no nodokļiem un nodevām normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajos gadījumos.

88. Daugavpils Universitātes finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību normatīvajiem aktiem katru gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts revidents. Zvērināta revidenta sagatavoto atzinumu par Daugavpils Universitātes finansiālo un saimniecisko darbību iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai.

XI. SATVERSMES PIEŅEMŠANAS UN GROZĪŠANAS KĀRTĪBA

89. Daugavpils Universitātes Satversmi var pieņemt un grozīt tikai Daugavpils Universitātes personāla pilnvarota un noteiktā kārtībā ievēlēta Daugavpils Universitātes Satversmes sapulce.

90. Satversmes grozījumus var ierosināt Daugavpils Universitātes Satversmes sapulce.

91. Satversmes sapulces ievēlēšanas kārtību un tās darba reglamentu nosaka Daugavpils Universitātes Satversmes sapulces nolikums. Grozījumus Satversmes sapulces nolikumā var izdarīt Satversmes sapulce.

92. Daugavpils Universitātes Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc tam, kad tos ir apstiprinājusi Latvijas Republikas Saeima.