Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

PAŠVALDĪBĀS

Rīgas Dome

Saistošie noteikumi Nr.69

(prot.Nr.123, 14.¤) 1997.gada 11.februārī

Dzīvnieku turēšanas noteikumi Rīgā

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Šie noteikumi paredz kārtību, kādā realizējama dzīvnieku reģistrācija un uzskaite, to turēšana.

1.2. Šie noteikumi ir saistoši:

- visu sugu mājlopu un mājputnu,

- Latvijas savvaļas dzīvnieku,

- eksotisko dzīvnieku, kas auguši citos klimatiskajos apstākļos,

kurus fiziskas vai juridiskas personas tur savās mājās, dzīvokļos, saimniecības ēkās un uzskata par savu īpašumu, īpašniekiem.

Šie noteikumi neattiecas uz suņu un kaķu turēšanu, jo to nosaka Rīgas Domes 31.10.1995. noteikumi Nr.43.

1.3. Dzīvnieku turēšanas noteikumu Rīgā mērķis ir:

1.3.1. reglamentēt šo dzīvnieku humānu turēšanu un reģistrēšanu;

1.3.2. samazināt dzīvnieku radīto traumu skaitu un novērst iespējas inficēties ar trakumsērgu un slimībām, kas kopējas dzīvniekiem un cilvēkiem;

1.3.3. novērst zaļo stādījumu bojāšanu, sekmēt teritorijas sakoptību, veicināt sanitāri higiēnās situācijas uzlabošanu.

1.4. Dzīvnieku turētāju pienākums ir saudzēt dzīvniekus un rūpēties par to veselību, nepieļaut cietsirdīgu izturēšanos pret tiem, kā arī nodrošināt cilvēku aizsardzību pret dzīvnieku kaitējumu nodarīšanu.

1.5. Rodoties nelabvēlīgai epizootiskai situācijai, Valsts veterinārais dienests, kā arī atsevišķos gadījumos (pastāvīgu antisanitāru apstākļu radīšana, troksnis, smakas u.c.) pašvaldība ir tiesīga aizliegt turēt konkrētā pilsētas vietā jebkādus dzīvniekus.

1.6. Pašvaldībai ir tiesības regulēt maksimālo dzīvnieku skaitu vienā mājā vai dzīvoklī, respektējot iedzīvotāju likumīgās tiesības un intereses.

1.7. Atļauts turēt visu sugu mājlopus un mājputnus:

Latgales priekšpilsētā - Stopiņu un Salaspils teritorijā pilsētas administratīvajās robežās, Rīgas - Ērgļu dzelzceļa līnijā līdz Krustpils ielai, Krustpils ielas nepāra numuru pusē līdz Rīgas - Ogres dzelzceļam, gar dzelzceļu rajona robežās līdz Jāņogu ielai, Jāņogu ielā līdz Daugavai, gar rajona robežu un Dārziņos (izņemot dārzkopības sabiedrību teritorijas);

Vidzemes priekšpilsētā - Stopiņu teritorijā pilsētas administratīvajās robežās, izņemot Brekšus;

Ziemeļu rajonā - Jaunciemā, Jaunciema gatvei pieguļošā teritorijā, Vējzaķusalā, Kundziņsalā, Mangaļsalā, Trīsciemā un Vecāķu teritorijā, ko ierobežo Vecdaugavas iela, Vecāķu prospekts līdz Zvejas ielai, Zvejas iela līdz Vabu ielai, iedomātā līnija vidū starp Vabu ielu un Zvejas ielu, Vēlavu iela, dzelzceļa atzarojums, kas ved uz Mangaļsalu, un Vecdaugavas upe;

Kurzemes rajonā - Buļļu, Daugavgrīvas, Bolderājas, Iļģuciema, Kleistu, Ķīpsalas un Imantas privāto māju teritorijā, kas neatrodas daudzstāvu namu tuvumā.

Zemgales priekšpilsētā - teritorijā, ko ierobežo Rīgas-Tukuma dzelzceļš, Gramzdas iela, Zolitūdes iela, Čuguna iela, Beberbeķu iela, Kalnciema ielas gals, K.Ulmaņa gatve, Lielirbes iela, Ventspils iela, Krūzes iela, Liepājas iela, K.Ulmaņa gatve, Vienības gatve, kā arī teritorijā, ko ierobežo Vienības gatve, Graudu iela, Zaļenieku iela, Ziepniekkalna mežs, Padures iela, Ziepniekkalna ielas gals, Bauskas ielas gals, Daugava, K.Ulmaņa gatve.

1.8. Atļauts turēt trušus un mājputnus privātmāju īpašniekiem (izņemot privāto daudzdzīvokļu māju īpašniekus un īrniekus), ja attiecīgās personas ievēro noteikumus par dzīvnieku turēšanu.

1.9. Aizliegts turēt visu sugu mājlopus un mājputnus dzīvojamās telpās, pagrabos, bēniņos, šķūņos, sabiedrisko, kultūras un sporta centru tiešā tuvumā u.c. šim nolūkam neparedzētās telpās šādās pilsētas zonās:

Centra rajonā - visā rajona teritorijā;

Latgales priekšpilsētā - teritorijā, ko ierobežo Daugava, 13.janvāra iela, Marijas iela, A.Čaka iela līdz dzelzceļa līnijai, dzelzceļa līnija līdz Višķu ielai, Višķu iela līdz Maskavas ielai, Maskavas iela līdz Rasas ielai;

Vidzemes priekšpilsētā - visā teritorijā, izņemot Purvciema un Mežciema privāto māju teritoriju un Stopiņu un Berģu teritorijā pilsētas administratīvajās robežās;

Ziemeļu rajonā - visā teritorijā, izņemot Jaunciemu, Vecmīlgrāvi (neskaitot jauno dzīvojamo namu apbūves rajonus), Vējzaķusalu, Vecdaugavu, Mangaļsalu, Kundziņsalu un daļu Vecāķu teritorijas, ko ierobežo Vecdaugavas iela, Vecdaugavas upe, dzelzceļa atzarojums, kas ved uz Mangaļsalu, un Vecāķu prospekts;

Kurzemes rajonā - Āgenskalna priežu, Buļļu ielas un Grīvas ielas dzīvojamo namu masīvā, kā arī visos daudzstāvu namu pagalmos;

Zemgales priekšpilsētā - teritorijā, ko ierobežo Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnija, O.Vācieša iela, Hermaņa iela, A.Grīna bulvāris, Slokas un Kalnciema iela, kā arī Zolitūdē un Ziepniekkalnā un daudzstāvu namu pagalmos.

1.10. Zirgu un poniju izjādes atļautas tikai speciāli aprīkotās vietās. Aizliegtas zirgu un poniju izjādes parkos, skvēros, laukumos, pa gājēju celiņiem un trotuāriem, sabiedrisko, kultūras un sporta centru tiešā tuvumā un Vecrīgā (teritorijā, ko ierobežo Basteja bulvāris, Aspazijas bulvāris, 13.janvāra iela, 11.novembra krasmala un K.Valdemāra iela). Pajūgiem atļauts izmantot ielas braucamo daļu saskaņā ar ielu satiksmes noteikumiem.

1.11. Aizliegts turēt un pārdot šādu dzīvnieku grupu sugas:

- Latvijas savvaļas dzīvniekus,

- lielos kaķveidīgos,

- lāčus,

- indīgos dzīvniekus (čūskas, kukaiņi u.c.),

- krokodilus,

- pērtiķus,

- pārnadžus un nepārnadžus,

- jūras zīdītājus,

- 1973.gada Vašingtonas konvencijas "Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām" pielikumos minēto sugu dzīvniekus.

Minētos dzīvniekus var turēt speciālisti zinātniskos nolūkos ar ikreizēju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izsniegto atļauju.

1.12. Atļauju turēt pilsētā mājlopus izsniedz priekšpilsētas (rajona) valde tikai pēc tam, kad licencēts veterinārārsts ir devis atzinumu par dzīvnieka veselības stāvokli, ja dzīvnieka turēšanai ir uzcelta vai iekārtota atbilstoša novietne, ja pret dzīvnieku turēšanu neiebilst šīs mājas īpašnieks, ja dzīvnieka turēšana netraucē blakus esošo māju iedzīvotājus (troksnis, smaka, netīrība u.tml.) un nebojā apkārtējās vides ainavu.

1.13. Mājlopu turētājiem jāievēro šāda uzskaites kārtība: vienu reizi gadā - līdz attiecīgā gada 15.maijam, bet mājlopu iegādes gadījumā divu nedēļu laikā pēc iegādes par šiem dzīvniekiem ir jāpaziņo priekšpilsētas (rajona) valdei.

1.14. Ja piecpadsmit dienu laikā pēc rakstiska paziņojuma par turamo mājlopu skaitu iesniegšanas Veterinārā pārvalde nedod mājlopu turētājam atbildi par turēšanas aizliegumu, dzīvnieku turētājs drīkst turēt paziņojumā minētos dzīvniekus.

2. Dzīvnieku turētāja pienākumi

2.1. Dzīvnieku turētājiem ir pienākums nodrošināt dzīvniekiem to bioloģiskajām prasībām atbilstošus dzīves apstākļus.

2.2. Mājlopu un mājputnu turētāju pienākumi ir:

2.2.1. veikt mājlopu, mājputnu obligātos diagnostiskos izmeklējumus saskaņā ar veterināro noteikumu prasībām;

2.2.2. nodrošināt mājlopu uzskaiti priekšpilsētas (rajona) valdē;

2.2.3. ievērot normas, kas reglamentē kūtiņu, trušu būru u.c. atrašanos ne tuvāk kā 5m no blakus esošās mājas īpašnieka teritorijas.

2.2.4. uzturēt kārtībā ierādītās pļavas un ganības, izdarot to regulāru noganīšanu vai nopļaušanu, nepieļaujot zāles pāraugšanu, kā arī uzturēt kārtībā ganībām un pļavām pieguļošo teritoriju (ceļmalu, grāvmalu).

3. Atbildība par noteikumu neievērošanu

3.1. Šie noteikumi paredz administratīvo atbildību, ja:

3.1.1. mājlopu, mājputnu turētājs nav nodrošinājis dzīvnieku veterināros diagnostiskos izmeklējumus;

3.1.2. mājlopu turētājs nav par tiem paziņojis priekšpilsētas (rajona) valdei;

3.1.3. dzīvnieku turētājs neziņo Veterinārajai pārvaldei par dzīvnieku saslimšanu;

3.1.4. dzīvokļos tiek turēti dzīvnieki bez mājas īpašnieka (valdītāja) atļaujas;

3.1.5. personas cietsirdīgi izturas pret dzīvniekiem, nodarot tiem fiziskas ciešanas, mokot, sitot vai citādi kropļojot dzīvniekus, vai atstājot tos bez uzraudzības, barības, kopšanas.

3.2. Par noteikumu 2.1.punkta neievērošanu un 3.1.1., 3.1.2., 3.1.3., 3.1.4. un 3.1.5. apakšpunktos minētajiem pārkāpumiem var uzlikt naudas sodu līdz Ls 50.

4. Administratīvā soda uzlikšanas kārtība

4.1. Administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīt un uzlikt naudas sodu ir tiesīgas šādas amatpersonas:

- Rīgas Domes deputāti;

- Rīgas pilsētas izpilddirektors;

- Rīgas pilsētas izpilddirektora vietnieki;

- Rīgas pašvaldības policijas un valsts policijas amatpersonas;

- Rīgas Domes Vides aizsardzības pārvaldes priekšnieks un viņa pilnvaroti

pārvaldes darbinieki;

- Rīgas pilsētas Veterinārās pārvaldes amatpersonas.

4.2. Administratīvo pārkāpumu lietas izskata:

- Rīgas Domes Administratīvā komisija;

- Rīgas Domes priekšpilsētu (rajonu) administratīvās komisijas;

- Rīgas pilsētas Veterinārā pārvalde.

4.3. Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo pārkāpējus no noteikumu pildīšanas.

Domes priekšsēdētāja vietnieks O.Batarevskis

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Dzīvnieku turēšanas noteikumi Rīgā Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Rīgas dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 69Pieņemts: 11.02.1997.Stājas spēkā: 01.03.1997.Zaudē spēku: 17.02.2004.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 61/62, 28.02.1997.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
51874
01.03.1997
424
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"