Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Civilprocesa likums
A daļa
Vispārīgie noteikumi
Pirmā sadaļa
Civilās tiesvedības pamatnoteikumi
1.nodaļa
Civilprocesa principi

1.pants. Personas tiesības uz tiesas aizsardzību

(1) Katrai fiziskajai un juridiskajai personai (turpmāk — persona) ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.

(2) Personai, kas griezusies tiesā, ir tiesības uz tās lietas izskatīšanu tiesā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

2.pants. Tiesas spriešana civillietās

Civillietas tiesa izspriež kārtībā, kāda noteikta šajā likumā un likumā "Par tiesu varu".

3.pants. Tiesvedību civillietā regulējošo tiesību normu spēks laikā

Tiesvedību civillietā regulē civilprocesuālo tiesību normas, kas ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildīšanas laikā.

(07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

4.pants. Tiesvedības instances civillietā

(1) Civillietu pēc būtības izskata pirmās instances tiesa, bet pēc lietas dalībnieku sūdzības par šīs tiesas spriedumu — arī otrās instances tiesa apelācijas kārtībā, ja likumā nav noteikts citādi.

(2) Civillieta nav izskatāma pēc būtības augstākā tiesu instancē, iekams tā nav izskatīta zemākā tiesu instancē, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Otrās instances tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

5.pants. Tiesību normu piemērošana

(1) Tiesa izspriež civillietas saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām.

(2) Ja starptautiskajā līgumā, ko apstiprinājusi Saeima, ir paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas likumā, piemēro starptautiskā līguma noteikumus.

(3) Ja attiecīgo tiesību jautājumu regulē Eiropas Savienības tiesību normas, kas ir tieši piemērojamas Latvijā, Latvijas likumu piemēro, ciktāl to pieļauj Eiropas Savienības tiesību normas.

(4) Likumā vai līgumā noteiktajos gadījumos tiesa piemēro arī citu valstu likumus un starptautisko tiesību normas.

(5) Ja nav likuma, kas regulē strīdīgo attiecību, tiesa piemēro likumu, kurš regulē līdzīgas tiesiskās attiecības, bet, ja tāda likuma nav, — vadās pēc tiesību vispārējiem principiem un jēgas.

(6) Piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

(07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

5.1 pants. Jautājuma uzdošana Eiropas Savienības Tiesai

Tiesa saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību normām uzdod Eiropas Savienības Tiesai jautājumu par Eiropas Savienības tiesību normu iztulkošanu vai spēkā esamību prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai.

(07.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

6.pants. Civillietas ierosināšana tiesā

(1) Tiesnesis ierosina civillietu pēc to personu pieteikuma, uz kurām šī lieta attiecas.

(2) Tiesnesis ierosina civillietu arī pēc to valsts vai pašvaldību iestāžu un personu pieteikuma, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

(3) Prasības tiesvedības lietās iesniedz prasības pieteikumus, bet sevišķās tiesāšanas kārtības lietās — pieteikumus.

7.pants. Civilprasība krimināllietā

(1) Civilprasību par mantisko zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu krimināllietā var celt kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja civilprasība krimināllietā nav iesniegta vai nav izspriesta, prasību var celt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

8.pants. Apstākļu noskaidrošana civillietā

(1) Tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Tiesa izskaidro lietas dalībniekiem viņu tiesības un pienākumus, kā arī procesuālo darbību izdarīšanas vai neizdarīšanas sekas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2006. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2006.)

9.pants. Pušu līdztiesība civilprocesā

(1) Pusēm ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības.

(2) Tiesa nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai.

10.pants. Sacīkste civilprocesā

(1) Puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā.

(2) Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

11.pants. Civillietas izskatīšanas atklātums

(1) Civillietas tiesās izskata atklāti, izņemot lietas par:

1) bērna izcelšanās noteikšanu;

2) adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu;

3) laulības šķiršanu vai neesamību;

4) personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ;

41) pagaidu aizgādnības nodibināšanu;

42) nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanu;

5) bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī un bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā;

6) aizgādības un saskarsmes tiesībām;

7) pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

(2) Personas, kas jaunākas par 15 gadiem un kas nav lietas dalībnieki vai liecinieki, tiesas sēdē var būt klāt tikai ar tiesas atļauju.

(3) Pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma vai tiesas ieskata tiesas sēdi vai tās daļu var pasludināt par slēgtu:

1) ja nepieciešams aizsargāt valsts noslēpumu vai komercnoslēpumu;

2) ja nepieciešams aizsargāt personu privāto dzīvi un korespondences noslēpumu;

3) nepilngadīgo interesēs;

4) ja nepieciešams nopratināt personu, kas nav sasniegusi 15 gadu vecumu;

5) tiesas spriešanas interesēs.

(31) Tiesa rakstveidā brīdina personas, kuras piedalās tādas lietas izskatīšanā, kuras materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts, un kurām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, par pienākumu glabāt valsts noslēpumu un par atbildību, kas paredzēta par valsts noslēpuma izpaušanu. Valsts noslēpumu saturošu dokumentu kopiju izgatavošana nav pieļaujama.

(4) Slēgtā tiesas sēdē piedalās lietas dalībnieki, bet, ja nepieciešams, — arī eksperti un tulki.

(5) Ja neviens lietas dalībnieks neiebilst, ar tiesas sēdes priekšsēdētāja atļauju slēgtā tiesas sēdē var piedalīties personas, kam to darīt ir īpašs iemesls.

(6) Lietu slēgtā tiesas sēdē izskata, ievērojot visus tiesvedības noteikumus.

(7) Tiesas nolēmumus lietās, kas izskatītas atklāti, pasludina publiski.

(8) Lietās, kas izskatītas slēgtā sēdē, tiesas nolēmuma rezolutīvo daļu pasludina publiski. Lietās par adopcijas apstiprināšanu vai atcelšanu nolēmumu pasludina slēgtā tiesas sēdē.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 04.08.2011., 29.11.2012. un 13.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 31.03.2014.)

12.pants. Civillietas vienpersoniska un koleģiāla izskatīšana

(1) Pirmās instances tiesā civillietu izskata tiesnesis vienpersoniski.

(2) Apelācijas un kasācijas instances tiesā civillietu izskata koleģiāli.

13.pants. Tiesvedības valoda

(1) Tiesvedība notiek valsts valodā.

(2) Dokumentus svešvalodās lietas dalībnieki iesniedz, pievienojot noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā.

(3) Tiesa var pieļaut atsevišķas procesuālās darbības arī citā valodā, ja to lūdz kāds no lietas dalībniekiem un ja visi lietas dalībnieki tam piekrīt. Tiesas sēdes protokols un tiesas nolēmumi rakstāmi valsts valodā.

(4) Lietas dalībniekiem, izņemot juridisko personu pārstāvjus, kuri nepārvalda tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesuālajās darbībās, izmantojot tulka palīdzību.

14.pants. Tiesas sastāva nemainīgums

(1) Lietas izskatīšana pēc būtības noris nemainīgā tiesas sastāvā.

(2) Tiesneša aizstāšana lietas iztiesāšanas gaitā pieļaujama tikai tad, ja viņš sakarā ar pāriešanu citā darbā, slimības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar pabeigt lietas izskatīšanu.

(3) Ja lietas iztiesāšanas gaitā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, lietas iztiesāšana jāsāk no jauna.

(31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

15.pants. Civillietas izskatīšanas tiešums un mutiskums

(1) Pirmās instances un apelācijas instances tiesa, izskatot civillietu, pati pārbauda pierādījumus lietā.

(2) Uz tiesu uzaicinātās un izsauktās personas paskaidrojumus un liecības dod mutvārdos. Iepriekš nopratināto liecinieku protokolētās liecības, rakstveida pierādījumi un citi materiāli pēc pušu lūguma tiek nolasīti. Tiesa var lietā esošos dokumentus nenolasīt, ja puses tam piekrīt.

(3) Šajā likumā vai Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajos gadījumos tiesa pieteikumus, sūdzības un jautājumus izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi. Ja tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot papildu apstākļus, kuriem varētu būt nozīme pieteikuma, sūdzības un jautājuma izlemšanā, tiesa to var izskatīt tiesas sēdē, iepriekš par tās laiku un vietu paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma, sūdzības un jautājuma izskatīšanai.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2006., 05.02.2009. un 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

2.nodaļa
Tiesas sastāvs

16.pants. Tiesneši

Lietu tiesā izskata likumā "Par tiesu varu" noteiktajā kārtībā iecelti vai apstiprināti tiesneši.

17.pants. Jautājumu izlemšana tiesā

(1) Visus jautājumus, kas rodas, izskatot lietu koleģiāli, tiesneši izlemj ar balsu vairākumu. Neviens no tiesnešiem nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

(2) Šajā likumā paredzētajos gadījumos jautājumus tiesnesis izlemj vienpersoniski.

18.pants. Nepieļaujamība tiesnesim piedalīties lietas atkārtotā izskatīšanā

(1) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, nevar piedalīties šīs lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, kā arī jaunā lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, ja ir atcelts spriedums vai lēmums par tiesvedības izbeigšanu vai prasības atstāšanu bez izskatīšanas, kas sastādīts, viņam piedaloties.

(2) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, nevar piedalīties šīs lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā vai apelācijas instances tiesā.

19.pants. Tiesneša atstatīšana vai noraidīšana

(1) Tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš:

1) šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā ir bijis lietas dalībnieks, liecinieks, eksperts, tulks vai tiesas sēdes sekretārs;

2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no lietas dalībniekiem;

3) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no tiesnešiem, kas ir tās tiesas sastāvā, kura izskata lietu;

4) ir personīgi tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

(2) Ja ir šā panta pirmajā daļā vai šā likuma 18.pantā minētie apstākļi, tiesnesis sevi atstata līdz lietas iztiesāšanas sākumam .

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus tiesnesis atklāj lietas iztiesāšanas gaitā, sevis atstatīšana izdarāma tiesas sēdē, norādot sevis atstatīšanas motīvus. Šajā gadījumā tiesa lietas izskatīšanu atliek.

(4) Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, jebkurš lietas dalībnieks uz šajā pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai vairākiem tiesnešiem vienlaikus, norādot katra tiesneša atstatīšanas iemeslus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

20.pants. Noraidījuma pieteikšana

(1) Lietas dalībnieks noraidījumu var pieteikt rakstveidā vai mutvārdos, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

(2) Noraidījums jāpieteic, pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja tā pamats kļuvis zināms lietas iztiesāšanas laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

21.pants. Pieteiktā noraidījuma izskatīšanas kārtība

(1) Ja pieteikts noraidījums, tiesa uzklausa citu lietas dalībnieku viedokli un noklausās tiesnesi, kuram noraidījums pieteikts.

(2) Tiesas sēdē pieteikto noraidījumu tiesa izlemj apspriežu istabā.

(3) Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, pieteikto noraidījumu izlemj pats tiesnesis.

(4) Lietā, kuru izskata koleģiāli, pieteikto noraidījumu izlemj šādā kārtībā:

1) ja noraidījums pieteikts vienam tiesnesim, to izlemj pārējais tiesas sastāvs. Ja balsis sadalās līdzīgi, tiesnesis ir noraidīts;

2) ja noraidījums pieteikts vairākiem tiesnešiem, to ar balsu vairākumu izlemj tā pati tiesa pilnā sastāvā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

22.pants. Noraidījuma apmierināšanas sekas

(1) Ja noraidīts tiesnesis vai vairāki tiesneši, lietu izskata tā pati tiesa citā sastāvā.

(2) Ja jaunu tiesas sastāvu attiecīgajā tiesā nav iespējams izveidot, lietu nosūta cita rajona (pilsētas) tiesai vai citai apgabaltiesai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

3.nodaļa
Civiltiesisko strīdu pakļautība un piekritība

23.pants. Pakļautība

(1 ) Visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai, ja likumā nav noteikts citādi. Tas neatņem pusēm tiesības, savstarpēji vienojoties, griezties strīda izšķiršanai šķīrējtiesā vai izmantot mediāciju.

(2) Jautājumu par strīda pakļautību izšķir tiesa vai tiesnesis. Ja tiesa vai tiesnesis atzīst, ka strīds nav pakļauts tiesai, lēmumā jānorāda iestāde, kuras kompetencē ietilpst šā strīda izšķiršana.

(3) Tiesa izskata arī fizisko un juridisko personu pieteikumus, kuriem nav civiltiesiska strīda rakstura, ja tas noteikts likumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

24.pants. Piekritība rajona (pilsētas) tiesai

Tiesai pakļautās lietas izskata rajona (pilsētas) tiesa, izņemot tās lietas, kuras saskaņā ar likumu izskata apgabaltiesa. Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa izskata pieteikumus par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011. Otrais teikums stājas spēkā 01.01.2012. Sk Pārejas noteikumu 56.punktu)

25.pants. Piekritība apgabaltiesai

(1) Apgabaltiesa izskata šādas tiesai pakļautās lietas:

1) lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, izņemot laulāto mantas dalīšanu;

2) (izslēgts ar 19.12.2013. likumu);

3) lietas par patenttiesību, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību;

4) (izslēgts ar 01.12.2005. likumu);

5) lietas par kredītiestāžu maksātnespēju un likvidāciju.

(2) Ja lietā savienoti vairāki prasījumi, no kuriem vieni piekrīt rajona (pilsētas) tiesas izskatīšanai, bet citi — apgabaltiesas izskatīšanai, vai arī rajona (pilsētas) tiesā pieņemta pretprasība, kas piekrīt izskatīšanai apgabaltiesā, lietu izskata apgabaltiesa.

(3) Rīgas apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas civillietas, kuru materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005., 26.10.2006., 14.12.2006., 05.02.2009., 12.09.2013. un 19.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2014.)

26.pants. Prasības celšana pēc atbildētāja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses

(1) Prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas.

(2) Prasību pret juridisko personu ceļ tiesā pēc tās juridiskās adreses.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

27.pants. Prasības celšana, ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas

(1) Prasība pret atbildētāju, kuram nav deklarētās dzīvesvietas, ceļama pēc viņa dzīvesvietas.

(2) Prasība pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

28.pants. Piekritība pēc prasītāja izvēles

(1) Prasību, kas radusies sakarā ar juridiskās personas filiāles vai pārstāvniecības darbību, var celt tiesā arī pēc filiāles vai pārstāvniecības juridiskās adreses.

(2) Prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam vai paternitātes noteikšanu prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas.

(3) Prasību, kas izriet no personiskiem aizskārumiem (Civillikuma 1635., 2347.2353.pants), prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas vai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas.

(4) Prasību par fiziskās vai juridiskās personas mantai nodarītajiem zaudējumiem var celt arī pēc to nodarīšanas vietas.

(5) Prasību par mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas.

(6) Jūras prasību var celt arī pēc atbildētāja kuģa aresta vietas.

(7) Prasību pret vairākiem atbildētājiem, kuri dzīvo vai atrodas dažādās vietās, var celt pēc viena atbildētāja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses.

(8) Prasību par laulības šķiršanu vai laulības neesamību var celt tiesā pēc prasītāja izvēles atbilstoši šā likuma 234.panta noteikumiem.

(9) Prasību, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas vai darbavietas.

(10) Ja prasītājam šajā pantā minētajos gadījumos nav deklarētās dzīvesvietas, viņš prasību var celt pēc savas dzīvesvietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 07.04.2004., 28.10.2010., 09.06.2011. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

29.pants. Izņēmuma piekritība

(1) Prasība par īpašuma tiesībām un par jebkuru citu lietu tiesību uz nekustamo īpašumu vai tā piederumiem, kā arī prasība par minēto tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā vai par šo tiesību dzēšanu un par mantas izslēgšanu no aprakstes akta ceļama pēc mantas atrašanās vietas.

(2) Kreditora prasības pret mantojuma masu, kad nav zināmi mantojuma tiesībās apstiprinātie vai mantojumu pieņēmušie mantinieki, piekrīt tiesai pēc mantojuma atstājēja deklarētās dzīvesvietas vai dzīvesvietas, bet, ja viņa deklarētā dzīvesvieta vai dzīvesvieta nav bijusi Latvijā vai ja tā nav zināma, — tiesai pēc mantojamās mantas vai tās daļu atrašanās vietas.

(3) Izņēmuma piekritība var būt noteikta arī citos likumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

30.pants. Līgumiskā piekritība

(1) Slēdzot līgumu, tā slēdzēji var noteikt to pirmās instances tiesu, kurā izšķirami strīdi, kas viņiem varētu celties par šo līgumu vai tā izpildīšanu.

(2) Likumā noteikto izņēmuma piekritību nevar grozīt, pusēm vienojoties.

31.pants. Vairāku savstarpēji saistītu lietu piekritība

(1) Pretprasība neatkarīgi no tās piekritības ceļama tiesā pēc sākotnējās prasības izskatīšanas vietas.

(2) Civilprasība, kas radusies no krimināllietas, ja tā nav iesniegta vai nav izspriesta, izskatot krimināllietu, civilprocesa kārtībā ceļama pēc vispārējiem piekritības noteikumiem.

31.1 pants. Prasības celšana saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām, ja lieta ir piekritīga Latvijas tiesai

Ja saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām lieta ir piekritīga Latvijas tiesai, bet šā likuma piekritības noteikumi neparedz, kurā tiesā prasība ceļama, prasītājs var celt prasību jebkurā Latvijas tiesā pēc savas izvēles, ievērojot šā likuma 23., 24. un 25.panta noteikumus.

(29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

32.pants. Tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citai tiesai

(1) Lieta, kuru tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot piekritības noteikumus, tiesai jāizskata pēc būtības, kaut arī lietas izskatīšanas gaitā būtu mainījusies tās piekritība, izņemot šā panta trešajā daļā paredzēto gadījumu.

(2) Tiesa var nodot lietu izskatīšanai citā tiesā, ja:

1) izskatot lietu tiesā, atklājas, ka tā pieņemta, pārkāpjot piekritības noteikumus;

2) pēc viena vai vairāku tiesnešu atstatīšanas vai noraidīšanas viņu aizstāšana tai pašā tiesā nav iespējama;

3) (izslēgts ar 29.11.2012. likumu).

(3) Rajona (pilsētas) tiesa nosūta lietu izskatīšanai apgabaltiesā, ja saskaņā ar šā likuma 25.pantu tā piekrīt apgabaltiesai.

(4) Lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai citā tiesā lietas dalībnieki var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Lietu nodod izskatīšanai citā tiesā, kad notecējis termiņš šā lēmuma pārsūdzēšanai, bet, ja lēmums pārsūdzēts, — pēc sūdzības noraidīšanas.

(6) Lietu, kas nosūtīta no vienas tiesas citai tiesai, pieņem izskatīšanai tā tiesa, kurai šī lieta nosūtīta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

32.1 pants. Tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai

(1) Pirmās instances tiesa var ierosināt nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai tās izskatīšanā esošu prasības tiesvedības lietu, izņemot lietu, kuras piekritība noteikta saskaņā ar šā likuma 28., 29. vai 30.pantu, ja lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta un, nododot lietu citai tiesai, var panākt tās ātrāku izskatīšanu.

(2) Apgabaltiesa var ierosināt nodot izskatīšanai citai apgabaltiesai tās izskatīšanā esošu apelācijas lietu, kas ierosināta par pirmās instances tiesas spriedumu (papildspriedumu), ja lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta un, nododot lietu citai tiesai, var panākt tās ātrāku izskatīšanu.

(3) Lēmumu par lietas nodošanu no vienas tiesas citai tiesai pēc tās tiesas priekšsēdētāja ierosinājuma, kurai lieta ir piekritīga, pieņem vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājs. Ja rajona (pilsētas) tiesas lietvedībā esoša lieta nododama citā tiesu apgabalā esošai tiesai, jautājumu izlemj tās apgabaltiesas priekšsēdētājs, kuras darbības teritorijā atrodas tiesa, kas ierosina lietas nodošanu citai tiesai. Lēmumu pieņem rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams.

(4) Par šā panta trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanu tiesa, kura ierosinājusi lietas nodošanu citai tiesai, informē lietas dalībniekus.

(5) Ja lieta tās ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai kādā no tiesvedības instancēm tikusi nodota izskatīšanai citai tiesai, atkārtota lietas nodošana šajā pantā noteiktajā kārtībā nav pieļaujama.

(19.12.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.01.2014. Sk. Pārejas noteikumu 73.punktu)

4.nodaļa
Tiesāšanās izdevumi

33.pants. Tiesāšanās izdevumi

(1) Tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

(2) Tiesas izdevumi ir:

1) valsts nodeva;

2) kancelejas nodeva;

3) ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

(3) Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir:

1) izdevumi par advokāta palīdzību;

2) izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm;

3) ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

34.pants. Valsts nodeva

(1) Par katru prasības pieteikumu — sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem šajā pantā paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā, — maksājama valsts nodeva šādā apmērā:

1) par prasību, kas novērtējama naudas summā:

a) līdz 2134 euro, — 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro,

b) no 2135 euro līdz 7114 euro, — 320,10 euro plus 4 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 2134 euro,

c) no 7115 euro līdz 28 457 euro, — 519,30 euro plus 3,2 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 7114 euro,

d) no 28 458 euro līdz 142 287 euro, — 1202,28 euro plus 1,6 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 28 457 euro,

e) no 142 288 euro līdz 711 435 euro, — 3023,56 euro plus 1 procents no prasības summas, kas pārsniedz 142 287 euro,

f) vairāk par 711 435 euro, — 8715,04 euro plus 0,6 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 711 435 euro;

2) par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā — 142,29 euro, bet par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā ar personu, kas noteiktā kārtībā atzīta par bezvēsts promesošu, vai ar personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem, — 14,23 euro;

3) par pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās — 42,69 euro, par kreditora iesniegto juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu — 355,72 euro, par parādnieka iesniegto juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu — 71,14 euro, par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu — 142,29 euro, par kredītiestāžu maksātnespējas vai likvidācijas pieteikumu — 355,72 euro;

4) par citām prasībām, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē, — 71,14 euro;

5) par pieteikumu par autortiesību un blakustiesību, datubāzu aizsardzības (sui generis), preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, patentu, dizainparaugu, augu šķirņu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju (turpmāk — intelektuālā īpašuma tiesības) pārkāpumiem un aizsardzību — 213,43 euro;

6) par prasības pieteikumu lietā par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem (30.4 nodaļa) — 142,29 euro;

7) par prasības nodrošinājuma pieteikumu vai pagaidu aizsardzības līdzekļa pieteikumu — 0,5 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro;

8) par pierādījumu nodrošināšanas pieteikumu, ja tas iesniegts pirms prasības celšanas, — 28,46 euro;

9) par pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, par pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra regulu (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1896/2006), vai par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā — 2 procenti no parāda summas vai atdodamās vai labprātīgā izsolē pārdodamās mantas vērtības, bet ne vairāk par 498,01 euro;

91) par pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā — 2 procenti no parāda summas;

10) par pieteikumu par izpildu raksta izdošanu uz pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma pamata vai ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu — 1 procents no parāda summas, bet ne vairāk par 284,57 euro;

11) par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, — tādā pašā apmērā kā par prasības pieteikumu;

12) par prasības pieteikumu par kopīgas mantas dalīšanu — tādā pašā apmērā kā par prasības pieteikumu vispārējā kārtībā;

13) par sūdzībām tiesiskās aizsardzības procesa lietās, par sūdzībām maksātnespējas procesa lietās sakarā ar kreditoru sapulces lēmumu, par sūdzībām sakarā ar maksātnespējas procesa administratora (turpmāk — administrators) lēmumu vai rīcību, par sūdzībām par Maksātnespējas administrācijas lēmumiem, kā arī par Padomes 2000.gada 29.maija regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk — Padomes regula Nr. 1346/2000) 33. un 37.pantā noteikto darbību veikšanu — 21,34 euro;

14) par sūdzībām sakarā ar tiesu izpildītāja vai zvērināta notāra lēmumiem vai rīcību — 21,34 euro;

15) par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda — 71,14 euro.

(2) (Ievaddaļa izslēgta no 01.01.2012. ar 04.08.2011. likumu)

1) (izslēgts no 01.01.2012. ar 31.10.2002. likumu);

2) (izslēgts no 01.01.2012. ar 31.10.2002. likumu);

3) (izslēgts ar 31.10.2002. likumu).

(3) (Izslēgta no 01.01.2012. ar 31.10.2002. likumu).

(4) Par apelācijas sūdzību maksājama valsts nodeva atbilstoši likmei, kāda jāmaksā, iesniedzot prasības pieteikumu (pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietā), bet mantiska rakstura strīdos — likmei, kuru aprēķina atbilstoši strīda summai pirmās instances tiesā.

(5) Iesniedzot blakus sūdzību par tiesas lēmumu, izņemot lēmumu, ar kuru atteikts atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, maksājama valsts nodeva — 28,46 euro.

(6) Iesniedzot izpildu rakstu vai citu izpildu dokumentu izpildei, maksājama valsts nodeva — 2,85 euro.

(7) Iesniedzot pieteikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu, maksājama valsts nodeva — 28,46 euro.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 07.04.2004., 02.09.2004., 17.02.2005., 25.05.2006., 14.12.2006., 01.11.2007., 05.02.2009., 30.09.2010., 28.10.2010., 20.12.2010., 08.09.2011., 04.08.2011., 15.11.2012., 29.11.2012., 18.04.2013., 12.09.2013. un 19.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2014.)

35.pants. Prasības summa

(1) Prasības summa ir:

1) prasībās par naudas piedziņu — piedzenamā summa;

2) prasībās par mantas izprasīšanu — izprasāmās mantas vērtība;

3) prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu — maksājumu kopsumma par vienu gadu;

4) prasībās par terminētiem maksājumiem un devumiem — visu maksājumu vai devumu kopsumma, bet ne vairāk kā par trim gadiem;

5) prasībās par beztermiņa vai mūža maksājumiem un devumiem — visu maksājumu un devumu kopsumma par trim gadiem;

6) prasībās par maksājumu vai devumu samazināšanu vai palielināšanu — summa, par kādu samazina vai palielina maksājumus vai devumus, bet ne vairāk kā par vienu gadu;

7) prasībās par maksājumu vai devumu izbeigšanu — atlikušo maksājumu vai devumu kopsumma, bet ne vairāk kā par vienu gadu;

8) prasībās par nomas un īres līguma pirmstermiņa izbeigšanu — maksājumu kopsumma par atlikušo līguma darbības laiku, bet ne vairāk kā par trim gadiem;

9) prasībās par īpašuma tiesībām uz nekustamo mantu — tās vērtība, bet ne mazāka par tās kadastrālo vērtību;

10) prasībās, kas sastāv no vairākiem patstāvīgiem mantiskiem prasījumiem — visu prasījumu kopsumma;

11) prasībās par darījuma izbeigšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu — apstrīdētā darījuma summa.

(2) Prasības summu norāda prasītājs. Ja norādītā prasības summa acīm redzami neatbilst izprasāmās mantas īstajai vērtībai, prasības summu nosaka tiesa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2004.)

36.pants. Valsts nodevas piemaksa

(1) Prasībai, kuru iesniegšanas laikā ir grūti novērtēt, tiesnesis iepriekš nosaka valsts nodevas apmēru. Galīgo valsts nodevas apmēru, izskatot lietu, nosaka tiesa.

(2) Ja palielina prasības summu, izņemot procentu un pieaugumu pievienošanu, atbilstoši piemaksājama valsts nodeva.

36.1 pants. Valsts nodevas ieskaitīšana

Par pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 1896/2006 samaksātā nodeva ieskaitāma valsts nodevā par prasību, ja atbildētājs paziņojis par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu un tiek turpināta prasības tiesvedība.

(08.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

37.pants. Valsts nodevas atmaksāšana

(1) Samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji šādos gadījumos:

1) ja iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums;

2) ja tiesa atsakās pieņemt pieteikumu;

3) ja izbeidz lietā tiesvedību uz tā pamata, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai;

4) ja prasību atstāj bez izskatīšanas uz tā pamata, ka ieinteresētā persona, kas griezusies tiesā, nav ievērojusi attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, vai pieteikumu iesniegusi civilprocesuāli rīcībnespējīga persona;

5) ja tiesa apstiprinājusi izlīgumu — 50 procentu apmērā no iemaksātās valsts nodevas;

6) ja tiesa saskaņā ar šā likuma 440.8 panta septīto daļu atsakās ierosināt apelācijas tiesvedību, — 50 procentu apmērā no iemaksātās valsts nodevas;

7) ja tiesvedības izbeigšanas pamats ir prasītāja atteikšanās no prasības, jo ir panākta mediācijas vienošanās, kuru apliecina mediatora izsniegts rakstveida apliecinājums par mediācijas rezultātu, — 50 procentu apmērā no iemaksātās valsts nodevas.

(2) Valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā gada laikā no summas iemaksas valsts budžetā.

(3) Valsts nodevu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 19.06.2003., 20.12.2010., 08.09.2011., 29.11.2012., 20.03.2014. un 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

38.pants. Kancelejas nodeva

(1) Kancelejas nodeva maksājama:

1) par lietā esošā dokumenta noraksta izsniegšanu, kā arī par tiesas sprieduma vai lēmuma atkārtotu izsniegšanu — 7,11 euro;

2) par izziņas izsniegšanu — 2,85 euro;

3) par izpildu raksta dublikāta izdošanu — 14,23 euro;

4) par tiesas nolēmuma spēkā stāšanās apliecināšanu, ja šis nolēmums iesniedzams ārvalstu iestādēs, — 4,27 euro;

5) par liecinieku uzaicināšanu — 4,27 euro par katru personu.

(2) Kancelejas nodevu ieskaita valsts pamatbudžetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2004., 05.02.2009. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

39.pants. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

(1) Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir:

1) summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem;

2) izdevumi, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas;

3) ar atbildētāja meklēšanu saistītie izdevumi;

4) ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi;

5) ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi;

6) ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi;

7) ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi;

8) (izslēgts no 01.01.2012. ar 31.10.2002. likumu).

(2) Kārtību, kādā aprēķināmas lieciniekiem un ekspertiem izmaksājamās summas, kā arī ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, atbildētāja meklēšanu, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu, sludinājuma ievietošanu laikrakstā un prasības nodrošināšanu sais­tīto izdevumu apmēru nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003. Sk. Pārejas noteikumu 12.punktu)

40.pants. Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu iemaksāšanas kārtība

(1) Izdevumu summas, kas izmaksājamas lieciniekiem un ekspertiem, vai arī summas, kas nepieciešamas izdevumu samaksai par liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu, sludinājuma ievietošanu laikrakstā un prasības nodrošināšanu, iemaksā līdz lietas izskatīšanai tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu.

(2) Ja pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūst vai tiesas dokumentus izsniedz personai ārvalstī, izdevumu summas, kuras ārvalsts kompetentā iestāde pieprasa iemaksāt pirms vai atmaksāt pēc lūguma izpildes, iemaksā tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu.

(3) Ja šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto lūgumu iesniegušas abas puses, tās iemaksā pieprasītās summas vienādā apmērā.

(4) Ja šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto lūgumu šajā likumā paredzētajos gadījumos iesniegusi tiesa vai tiesnesis pēc savas iniciatīvas, nepieciešamo summu iemaksā valsts.

(5) Šajā pantā minētās summas neiemaksā puse, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.

(05.02.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

41.pants. Tiesas izdevumu atlīdzināšana

(1) Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. Valsts nodeva par blakus sūdzību par tiesas lēmumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, netiek atlīdzināta.

(2) Ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

(3) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, tiesa pēc atbildētāja lūguma piespriež no prasītāja atbildētāja samaksātos tiesas izdevumus, izņemot šā likuma 219.panta pirmās daļas 2.punktā norādīto gadījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

42.pants. Tiesas izdevumu atlīdzināšana valstij

(1) Tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

(2) Ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos.

(3) Ja prasība apmierināta daļēji, bet atbildētājs atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, tie piedzenami valsts ienākumos no prasītāja, kas nav atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, proporcionāli tai prasījuma daļai, kura noraidīta.

(4) Ja abas puses ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas, tiesas izdevumus uzņemas valsts.

(5) Ja tiesa apstiprina izlīgumu un izbeidz tiesvedību lietā, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no abām pusēm valsts ienākumos vienādā apmērā, ja izlīgumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

43.pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par tiesas izdevumiem

(1) No tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti:

1) prasītāji — prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;

11) prasītāji — prasībās, kas izriet no vienošanās par darba veikšanu, ja prasītājs ir persona, kas izcieš sodu ieslodzījuma vietā;

2) prasītāji — prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

3) prasītāji — prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam, kā arī prasībās par paternitātes noteikšanu, ja prasība celta vienlaikus ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam;

31) pieteikuma iesniedzēji — par ārvalsts nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam atzīšanu vai atzīšanu un izpildīšanu;

4) prasītāji — prasībās par noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos materiālo zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu;

5) prokurori, tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses;

6) pieteikuma iesniedzēji — par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ, rīcībspējas ierobežošanas pārskatīšanu vai rīcībspējas atjaunošanu;

61) pieteikuma iesniedzēji — par pagaidu aizgādnības nodibināšanu un izbeigšanu;

7) pieteikumu iesniedzēji — par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ;

8) atbildētāji — lietās par tiesas piespriesto uzturlīdzekļu samazināšanu bērnam vai vecākam un to maksājumu samazināšanu, kurus tiesa piespriedusi prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

9) (izslēgts no 01.01.2012. ar 31.10.2002. likumu);

91) pieteikuma iesniedzēji — lietās par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai vai aizturēšanu;

10) administratori — prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process un fiziskās personas maksātnespējas process, kā arī iesniedzot juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu Maksātnespējas likuma 51.panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā;

11) piedzinēji — izpildu lietās par piedziņām valsts ienākumos;

111) piedzinēji — izpildu lietās, kad piedziņa izdarāma atbilstoši vienotajam instrumentam, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī;

12) nodokļu (nodevu) administrācija — pieteikumos juridiskās personas maksātnespējas procesa lietās;

13) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde — lietās par Latvijas pilsonības atņemšanu;

14) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra — lietās par finanšu līdzekļu atgūšanu valsts budžetā daļā par sociālās apdrošināšanas pakalpojumu vai valsts sociālo pabalstu pārmaksu un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu vai valsts sociālo pabalstu izmaksu sakarā ar ceļu satiksmes negadījumiem;

15) pieteikuma iesniedzēji — par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

(2) Ja prokurors, tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, atsakās no pieteikuma, kas iesniegts citas personas labā, bet šī persona prasa lietas izskatīšanu pēc būtības, tiesas izdevumi jāmaksā saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem.

(3) Puses atbrīvojamas no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos arī citos likumā paredzētajos gadījumos.

(4) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.

(5) Prasībās par laulības šķiršanu pēc prasītāja lūguma tiesnesis atliek valsts nodevas samaksu vai sadala to termiņos, ja prasītāja aprūpē ir nepilngadīgs bērns.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001., 31.10.2002., 19.06.2003., 07.09.2006., 01.11.2007., 05.02.2009., 30.09.2010., 09.06.2011., 08.09.2011., 15.03.2012., 29.11.2012. un 13.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 31.03.2014.)

44.pants. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi un to atlīdzināšana

(1) Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros:

1) izdevumi advokāta palīdzības samaksai:

a) atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas,

b) atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa ir no 8501 euro līdz 57 000 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro,

c) atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa pārsniedz 57 001 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 5 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas,

d) atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām nav mantiska rakstura, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro,

e) atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām nav mantiska rakstura, un lietās, kuras tiesa atzinusi par sarežģītām, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 4275 euro;

2) ceļa un uzturēšanās izdevumi sakarā ar ierašanos tiesas sēdē, kā arī sakarā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstī, — pēc Ministru kabineta noteiktajām likmēm komandējuma izdevumu atlīdzībai;

3) izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu — izdevumu faktiskajā apmērā;

4) tulka izdevumi sakarā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstī, — izdevumu faktiskajā apmērā.

(2) Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.

(3) Ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

(4) Ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

(5) Tiesa var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši — lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi, tiesas sēžu skaitu lietas izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001., 05.02.2009., 29.11.2012. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

45.pants. Par tiesāšanās izdevumiem pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

Lēmumu jautājumā par tiesāšanās izdevumiem var pārsūdzēt persona, uz kuru tas attiecas.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

5.nodaļa
Procesuālie termiņi

46.pants. Procesuālo termiņu noteikšana

(1) Procesuālās darbības izpilda likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi nav noteikti likumā, tos nosaka tiesa vai tiesnesis. Tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.

(2) Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā.

(3) Termiņu var noteikt, norādot arī notikumu, kuram katrā ziņā jāiestājas.

(4) Ja likumā tiesai vai tiesnesim ir noteikti termiņi lietu izskatīšanai vai citu procesuālo darbību izpildīšanai un par attiecīgās procesuālās darbības veikšanu paziņo lietas dalībniekam saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, bet attiecīgās procesuālās darbības izpilde likumā noteiktajā termiņā nav iespējama, tiesa vai tiesnesis ir tiesīgs noteikt saprātīgāku un garāku termiņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

47.pants. Procesuālo termiņu skaitījuma sākums

(1) Termiņš, kas skaitāms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

(2) Termiņš, kas skaitāms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

(31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

48.pants. Procesuālo termiņu izbeigšanās

(1) Termiņš, kas skaitāms gados, izbeidzas termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, izbeidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, izbeidzas šajā datumā.

(2) Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.

(3) Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem.

(4) Ja procesuālā darbība izpildāma tiesā, termiņš izbeidzas tajā stundā, kad tiesa beidz darbu. Ja prasības pieteikums, sūdzība vai citi pasta sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

49.pants. Procesuālo termiņu nokavējuma sekas

Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma vai tiesas noteiktā termiņa izbeigšanos. Pēc procesuālā termiņa izbeigšanās iesniegtās sūdzības un dokumentus nepieņem.

(31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

50.pants. Procesuālo termiņu apturēšana

Apturot tiesvedību lietā, termiņa skaitījums tiek apturēts. Termiņa skaitījums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu tiesvedības apturēšanai. Procesuālā termiņa skaitījums turpinās no dienas, kad atjaunota tiesvedība lietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

51.pants. Procesuālo termiņu atjaunošana

(1) Nokavētos procesuālos termiņus pēc lietas dalībnieka pieteikuma atjauno tiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem.

(2) Atjaunojot nokavēto termiņu, tiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

52.pants. Procesuālo termiņu pagarināšana

Tiesas vai tiesneša noteiktos termiņus var pagarināt pēc lietas dalībnieka pieteikuma.

53.pants. Procesuālo termiņu pagarināšanas un atjaunošanas kārtība

(1) Pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedzams tiesā, kurā nokavēto darbību vajadzēja izpildīt, un to izskata rakstveida procesā. Par pieteikuma izskatīšanu rakstveida procesā iepriekš paziņo lietas dalībniekiem, vienlaikus nosūtot tiem pieteikumu par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu.

(2) Pieteikumam par procesuālā termiņa atjaunošanu pievienojami dokumenti, kas nepieciešami procesuālās darbības izpildīšanai, un pamatojums termiņa atjaunošanai.

(3) Tiesneša noteikto termiņu var pagarināt tiesnesis vienpersoniski .

(4) Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakus sūdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

6.nodaļa
Tiesas paziņojumi, izsaukumi un tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana

(Nodaļas nosaukums 05.02.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

54.pants. Aicināšana uz tiesu

(1) Lietas dalībniekus aicina uz tiesu, savlaicīgi paziņojot par tiesas sēdes vai atsevišķas procesuālās darbības laiku un vietu.

(2) Lietas dalībniekus aicina uz tiesu ar tiesas pavēsti. Šajā likumā noteiktajos gadījumos atbildētāju var aicināt uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Lieciniekus, ekspertus un tulkus izsauc uz tiesu ar tiesas pavēstēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

54.1 pants. Atbildētāja dzīvesvietas noskaidrošana

(1) Ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses Latvijā, prasītājam ir pienākums norādīt tiesai atbildētāja dzīvesvietas adresi, ja viņam tā ir zināma.

(2) Ja prasītājam objektīvu iemeslu dēļ nav izdevies noskaidrot atbildētāja dzīvesvietu, kura nav Latvijā, tiesa pēc prasītāja motivēta lūguma var izmantot Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos vai Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās procedūras atbildētāja adreses noskaidrošanai.

(29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

55.pants. Tiesas pavēste

Pavēstē norāda:

1) aicināmās vai izsaucamās fiziskās personas vārdu, uzvārdu, adresi vai juridiskās personas nosaukumu un juridisko adresi;

2) tiesas nosaukumu un adresi;

3) ierašanās laiku un vietu;

4) tās lietas nosaukumu, kurā persona aicināta vai izsaukta;

5) norādījumu, kādā sakarībā aicināts vai izsaukts adresāts;

51) norādījumu, ka tiks izmantota videokonference;

6) norādījumu, ka personai, kas saņēmusi pavēsti sakarā ar adresāta prombūtni, ir pienākums nodot to adresātam;

7) neierašanās sekas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 08.09.2011. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

56.pants. Pavēstes un citu tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana

(1) Pavēsti nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu, elektroniskā pasta sūtījumā vai piegādā ziņnesis.

(2) Citus tiesas sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.), kā arī dokumentus (pieteikumu sevišķās tiesāšanās kārtībā, apelācijas, kasācijas sūdzību, rakstveida paskaidrojumu norakstus u.c.), kurus sagatavo un tiesai iesniedz lietas dalībnieki, bet kurus tālāk izsniedz tiesa, pēc lietas dalībnieka lūguma vai pēc tiesas ieskata var piegādāt vienā no šā panta pirmajā daļā minētajiem veidiem vai arī nosūtīt ar vienkāršo pasta sūtījumu.

(3) Tiesas dokumentus var izsniegt adresātam personīgi pret parakstu, ja nepieciešams, ar pavēsti izsaucot adresātu ierasties pēc izsniedzamajiem dokumentiem uz tiesu.

(4) Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus piegādāšanai citam adresātam lietā.

(5) Tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses un viņš nav norādījis savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu, tiesas dokumentus nosūta uz lietas dalībnieka saskaņā ar šā likuma 54.1 panta pirmo daļu norādīto adresi. Tiesas dokumentus var piegādāt arī uz personas darbavietu.

(51) Izpildot ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu (662., 672. un 681.pants), dokumentus adresātam piegādā pēc lūgumā norādītās adreses, bet, ja adresāts šajā adresē nav sastopams, tos var piegādāt šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(6) Tiesas dokumentus juridiskajai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses.

(61) Tiesas dokumentus piegādā elektroniskā pasta sūtījumā, ja lietas dalībnieks paziņojis tiesai, ka viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā tiesas dokumentus nosūta uz lietas dalībnieka norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja tiesa konstatē tehniskus šķēršļus tiesas dokumentu piegādāšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos piegādā citā šā panta pirmajā daļā minētajā veidā.

(7) Tiesas dokumentus, kurus piegādā ziņnesis vai lietas dalībnieks, adresātam izsniedz personīgi pret parakstu, paraksta daļā atzīmējot dokumenta izsniegšanas laiku un datumu un nododot paraksta daļu atpakaļ tiesai.

(8) Ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu, viņš izsniedz tiesas dokumentus kādam no kopā ar šo personu dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu tā darbavietā, viņš atstāj izsniedzamos dokumentus darbavietas administrācijai — nodošanai adresātam. Minētajos gadījumos tiesas dokumentu saņēmējs paraksta daļā norāda savu vārdu un uzvārdu, dokumenta izsniegšanas laiku un datumu, kā arī attiecības ar adresātu vai ieņemamo amatu un tiesas dokumentu nekavējoties nodod adresātam.

(9) Ja tiesas dokumentu adresāts nav sastopams, tiesas dokumentu piegādātājs par to izdara atzīmi dokumenta paraksta daļā. Šajā dokumenta daļā tiesas dokumentu piegādātājs norāda arī vietu, uz kurieni aizbraucis adresāts, un laiku, kad gaidāma viņa atgriešanās, ja ir to noskaidrojis.

(10) Atsevišķiem tiesas dokumentiem likums var paredzēt noteiktus to piegādāšanas vai izsniegšanas veidus.

(05.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

56.1 pants. Tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas datums

(1) Ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti:

1) datumā, kad adresāts vai cita persona tos pieņēmusi saskaņā ar šā likuma 56.panta trešo, septīto vai astoto daļu;

2) datumā, kad persona atteikusies tos pieņemt (57.pants);

3) septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu;

4) trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu.

(2) Tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

(05.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

56.2 pants. Tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā

(1) Personai, kuras dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesas dokumentus piegādā:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra regulā (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1348/2000 (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1393/2007) (81.nodaļa) paredzētajā kārtībā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.jūlija regulas (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 861/2007), 13.pantā paredzētajā kārtībā;

3) Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos (82.nodaļa) paredzētajā kārtībā;

4) šā likuma 83.nodaļā paredzētajā kārtībā.

(2) Ja tiesas dokumenti personai piegādāti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu ir paziņots tikai tajā gadījumā, ja ir saņemts apstiprinājums par dokumenta izsniegšanu. Dokumentus uzskata par izsniegtiem datumā, kāds norādīts apstiprinājumā par dokumentu izsniegšanu.

(21) Ja tiesas dokumenti personai piegādāti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā un ir saņemts apstiprinājums par to neizsniegšanu, tiesa izvērtē dokumentu neizsniegšanas iemeslus un dokumentu neizsniegšanas ietekmi uz tiesvedību nosaka saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Tiesa pēc dokumentu neizsniegšanas iemeslu izvērtēšanas var piegādāt dokumentus atkārtoti vai izmantot citu metodi dokumentu izsniegšanai. Ja dokumentus neizdodas izsniegt atkārtoti, piemēro šā likuma 59.pantu.

(3) Šo pantu nepiemēro, ja persona, kuras dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijā, lietu ved ar Latvijā pilnvarota pārstāvja starpniecību. Šādā gadījumā tiesas dokumenti vispārējā kārtībā izsniedzami tikai pārstāvim.

(05.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

57.pants. Sekas, ko rada atteikšanās pieņemt tiesas dokumentus

(1) Ja adresāts atsakās pieņemt tiesas dokumentus, dokumentu piegādātājs izdara dokumentā attiecīgu atzīmi, norādot arī atteikšanās iemeslus, datumu un laiku.

(2) Atteikšanās pieņemt tiesas dokumentus nav šķērslis lietas izskatīšanai.

(05.02.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

58.pants. Adreses maiņa lietas tiesvedības laikā

(1) Lietas dalībnieks paziņo tiesai par savas adreses maiņu lietas tiesvedības laikā. Ja tāda paziņojuma nav, pavēsti nosūta pēc pēdējās tiesai zināmās adreses. Šajā gadījumā uzskatāms, ka lietas dalībniekam ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu.

(2) Lietas dalībniekam, ja viņš nepaziņo tiesai par savas adreses maiņu tiesvedības laikā, tiesa vai tiesnesis var uzlikt naudas sodu līdz 50 euro.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2010. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

59.pants. Aicināšana uz tiesu ar publikāciju laikrakstā

(1) Atbildētāju, kura adresi nevarēja noskaidrot saskaņā ar šā likuma 54.1 pantu vai kuram dokumentus nevarēja izsniegt adresē, kuru bija norādījis lietas dalībnieks saskaņā ar šā likuma 54.1 panta pirmo daļu, vai kuram tiesas dokumentus nevarēja izsniegt saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, aicina uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Neatkarīgi no aicinājuma publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" prasītājs ir tiesīgs tiesas aicinājuma tekstu publicēt uz sava rēķina citos laikrakstos.

(3) Laikrakstā publicējams pavēstes saturam atbilstošs aicinājuma teksts.

(4) Tiesa var izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās, ja pagājis ne mazāk kā viens mēnesis no aicinājuma publikācijas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Līdztekus atbildētāja aicināšanai ar publikāciju laikrakstā pavēste piesūtāma arī pēc viņa nekustamās mantas atrašanās vietas, ja to norādījis prasītājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

60.pants. Atbildētāja meklēšana, ja viņa atrašanās vieta nav zināma

Ja atbildētāja atrašanās vieta nav zināma, tiesa pēc prasītāja lūguma ir tiesīga izsludināt atbildētāja meklēšanu.

7.nodaļa
Protokoli

61.pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana

(1) Katrā tiesas sēdē rakstāms tiesas sēdes protokols. Tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksē, izmantojot tehniskos līdzekļus. Par to izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.

(2) Skaņu ieraksta vai citu tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno lietai un uzglabā kopā ar to vai ievieto un uzglabā tiesu informatīvajā sistēmā.

(3) Šajā likumā paredzētajos gadījumos protokols rakstāms arī par atsevišķām procesuālajām darbībām, kas izpildītas ārpus tiesas sēdes.

(4) Tiesas sēdes gaita netiek fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus, ja uz tiesas sēdi nav ieradies neviens no lietas dalībniekiem.

(5) Ja tiesas sēdes gaita fiksēta, izmantojot skaņu ierakstu, personām, kurām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, attiecīgais skaņu ieraksts pieejams nākamajā darba dienā pēc tiesas sēdes dienas.

(19.12.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2014.)

62.pants. Protokola saturs

(1) Tiesas sēdes protokolā norāda:

1) gadu, datumu, mēnesi un tiesas sēdes vietu;

2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, advokātu un prokuroru, kuri piedalās lietā;

3) to, ka tiesas sēdes gaitu fiksē ar tehniskajiem līdzekļiem;

4) tiesas sēdes atklāšanas laiku;

5) lietas nosaukumu;

6) ziņas par lietas dalībnieku, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos;

7) ziņas par to, ka lietas dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi;

8) ziņas par to, ka liecinieki, eksperti un tulki brīdināti par kriminālatbildību;

9) ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi;

10) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālo dokumentu veidā;

11) ziņas par tiesas aiziešanu lēmuma pieņemšanai vai sprieduma taisīšanai;

12) ziņas par sprieduma vai atsevišķa procesuālā dokumenta veidā pieņemta lēmuma pasludināšanu;

13) ziņas par sprieduma vai lēmuma satura, pārsūdzēšanas kārtības un termiņa izskaidrošanu;

14) ziņas par to, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu, skaņu ierakstu un pilnu sprieduma tekstu;

15) tiesas sēdes slēgšanas laiku;

16) tiesas sēdes protokola parakstīšanas laiku.

(2) Par prasītāja atteikšanos no prasības, kā arī par to, ka atbildētājs ir atzinis prasību un lietas dalībnieki atzinuši juridiskos faktus, izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā, un attiecīgi prasītājs, atbildētājs vai abas puses to apliecina, parakstoties atsevišķā tiesas sagatavotā apliecinājumā.

(3) Tiesas sēdes protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un tiesas sēdes sekretārs.

(4) Ārpus tiesas sēdes izpildīto atsevišķo procesuālo darbību protokolam jāatbilst šā panta prasībām.

(19.12.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.01.2014.)

63.pants. Protokola rakstīšana

(1) Protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs.

(2) Protokols parakstāms ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tiesas sēdes pabeigšanas vai atsevišķu procesuālo darbību izpildīšanas, bet sarežģītās lietās — ne vēlāk kā piecu dienu laikā.

(3) Visi pierakstījumi un labojumi protokolā jāatrunā pirms tiesas sēdes priekšsēdētāja un tiesas sēdes sekretāra paraksta. Līdz galam neaizpildītās rindas un citas brīvas vietas protokolā pārsvītrojamas. Protokolā nav pieļaujami teksta dzēsumi un aizkrāsojumi.

64.pants. Piezīmes par protokolu

(Izslēgts ar 19.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2014.)

8.nodaļa
Procesuālās sankcijas

65.pants. Procesuālo sankciju veidi

Šajā likumā noteiktajos gadījumos tiesa var piemērot šādas procesuālās sankcijas:

1) brīdinājumu;

2) izraidīšanu no sēžu zāles;

3) naudas sodu;

4) piespiedu atvešanu uz tiesu.

66.pants. Brīdinājums

Personai, kas traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka brīdinājumu, un par to izdarāma atzīme tiesas sēdes protokolā.

67.pants. Izraidīšana no sēžu zāles

Ja lietas dalībnieki, liecinieki, eksperti vai tulki atkārtoti traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, viņus ar tiesas lēmumu var izraidīt no sēžu zāles, bet citas klātesošās personas var izraidīt ar tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumu arī bez iepriekšēja brīdinājuma.

68.pants. Naudas sods

(1) Tiesa uzliek naudas sodu šajā likumā noteiktajos gadījumos un apmēros. Ja tiesa uzliek naudas sodu tiesas sēdē, lēmums ierakstāms tiesas sēdes protokolā.

(2) Tiesas lēmuma norakstu (izrakstu no protokola) par naudas soda uzlikšanu nosūta personai, kurai naudas sods uzlikts.

(3) Persona, kurai uzlikts naudas sods, 10 dienu laikā pēc tiesas lēmuma noraksta (izraksta no protokola) izsniegšanas var lūgt tiesu, kura to uzlikusi, atbrīvot šo personu no naudas soda vai samazināt tā apmēru. Šo iesniegumu izskata tiesas sēdē, iepriekš paziņojot par sēdi personai, kurai naudas sods uzlikts. Šīs personas neierašanās nav šķērslis iesnieguma izskatīšanai.

(4) Amatpersonām uzliktos naudas sodus piedzen no viņu personīgajiem līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. un 19.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2014.)

69.pants. Piespiedu atvešana

(1) Šajā likumā noteiktajos gadījumos tiesa var pieņemt lēmumu par personas piespiedu atvešanu uz tiesu.

(2) Šo lēmumu izpilda tiesas norādītā policijas iestāde.

70.pants. Lietas dalībnieku un citu personu administratīvā un kriminālā atbildība

Lietas dalībniekus un citas personas, kuras ar savu darbību vai bezdarbību traucē tiesas darbu, līdztekus likumā paredzētajām procesuālajām sankcijām likumā noteiktajos gadījumos var saukt pie administratīvās vai kriminālās atbildības.

Otrā sadaļa
Lietas dalībnieki
9. nodaļa
Civilprocesuālā tiesībspēja un rīcībspēja

71.pants. Civilprocesuālā tiesībspēja

(1) Civilprocesuālā tiesībspēja ir spēja būt apveltītam ar civilprocesuālām tiesībām un pienākumiem.

(2) Civilprocesuālā tiesībspēja atzīstama vienlīdzīgi visām fiziskajām un juridiskajām personām.

72.pants. Civilprocesuālā rīcībspēja

(1) Spēja realizēt civilprocesuālās tiesības un izpildīt pienākumus (civilprocesuālā rīcībspēja) ir pilngadīgām fiziskajām personām tiktāl, ciktāl to nav ierobežojusi tiesa, un juridiskajām personām.

(2) Fiziskajām personām vecumā no 15 līdz 18 gadiem lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji. Pilngadīgām fiziskajām personām, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa, lietas tiesā ved to pārstāvji vai — likumā noteiktajos gadījumos — pārstāvji kopā ar šīm personām. Lietās, kuras ved minēto personu pārstāvji, tiesa aicina piedalīties arī pašas šīs personas.

(3) Fiziskajām personām, kuras nav sasniegušas 15 gadu vecumu, lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji.

(4) Likumā noteiktajos gadījumos nepilngadīgās personas ir tiesīgas patstāvīgi realizēt savas civilprocesuālās tiesības un izpildīt pienākumus. Šādās lietās pēc tiesas ieskatiem var pieaicināt šo personu likumiskos pārstāvjus, lai sniegtu tām palīdzību lietas vešanā.

(5) Pilngadīgām fiziskajām personām, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa, tomēr ir pilnīga civilprocesuālā rīcībspēja lietās, kurās izskata to rīcības un brīvības ierobežojumus, kā arī strīdus starp šo personu un tās aizgādni. Šādās lietās tiesa pieaicina prokuroru un bāriņtiesas pārstāvi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

73.pants. Lietas dalībnieka jēdziens

(1) Lietas dalībnieki ir puses, trešās personas, pušu un trešo personu pārstāvji, prokurors un tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, institūcijas, kuras likumā paredzētajos gadījumos pieaicina atzinuma došanai, kā arī šo personu pārstāvji.

(2) Lietas dalībnieks var būt persona, kurai ir civilprocesuālā tiesībspēja un rīcībspēja. Valsts un pašvaldību iestādes, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, var būt lietas dalībnieki neatkarīgi no tā, vai tās ir juridiskās personas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

10.nodaļa
Puses

74.pants. Puses, to tiesības un pienākumi

(1) Civilprocesā par pusēm — prasītāju un atbildētāju — var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona.

(2) Pusēm ir šādas civilprocesuālās tiesības:

1) iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus un izgatavot kopijas;

2) piedalīties tiesas sēdē;

3) pieteikt noraidījumus;

4) iesniegt pierādījumus;

5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā;

6) pieteikt lūgumus;

7) dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;

8) izteikt savus argumentus un apsvērumus;

9) celt iebildumus pret citu lietas dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;

10) pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus;

11) saņemt spriedumu, lēmumu un citu lietā esošo dokumentu norakstus, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras tām piešķirtas ar šo likumu.

(3) Prasītājs turklāt ir tiesīgs:

1) pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības;

2) samazināt prasījumu apmēru;

3) rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības (šā likuma 163.pants).

(4) Atbildētājs ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji atzīt prasību, celt iebildumus pret prasību vai celt pretprasību.

(5) Puses var vienoties par mediācijas izmantošanu, kā arī noslēgt izlīgumu vai vienoties par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā.

(6) Pusēm savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda godprātīgi.

(7) Pusēm ir pienākums:

1) ierasties pēc tiesas aicinājuma tiesā;

2) savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus;

3) izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri tām uzlikti saskaņā ar šo likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011. un 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

75.pants. Procesuālā līdzdalība

(1) Prasību var celt vairāki prasītāji pret vienu atbildētāju, viens prasītājs pret vairākiem atbildētājiem vai vairāki prasītāji pret vairākiem atbildētājiem.

(2) Katrs līdzprasītājs un līdzatbildētājs attiecībā pret otru pusi un citiem līdzdalībniekiem uzstājas patstāvīgi.

(3) Līdzdalībnieki var uzdot lietas vešanu vienam no viņiem vai vienam kopējam pārstāvim.

76.pants. Prasītājs lietās, kas uzsāktas pēc citu personu iniciatīvas

Persona, kuras interesēs lieta uzsākta pēc prokurora, kā arī tās valsts vai pašvaldības iestādes vai personas pieteikuma, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, piedalās lietā kā prasītājs.

77.pants. Puses procesuālo tiesību pārņemšana

(1) Ja viena no pusēm lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskā persona beidz pastāvēt, prasījuma cesija, parāda pārvede un citi apstākļi), tiesa pieļauj aizstāt šo pusi tās tiesību pārņēmējam.

(2) Tiesību pārņemšana iespējama jebkurā procesa stadijā.

(3) Visas darbības, kas izpildītas procesā līdz tiesību pārņēmēja iestāšanās brīdim, tiesību pārņēmējam ir tikpat obligātas, cik obligātas tās bija personai, kuras tiesības ir pārņemtas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

11.nodaļa
Trešās personas

78.pants. Trešo personu piedalīšanās civilprocesā

(1) Par trešo personu civilprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kuras tiesības vai pienākumus pret vienu no pusēm var skart spriedums lietā.

(2) Uz trešajām personām attiecas pušu procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi, tām ir pušu procesuālās tiesības un pienākumi ar izņēmumiem, kas noteikti šā likuma 80.pantā.

(3) Trešās personas var iestāties lietā, pirms ir pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības pirmās instances tiesā. Tās var pieaicināt piedalīties lietā arī pēc pušu vai prokurora lūguma.

79.pants. Trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem

(1) Trešās personas, kas piesaka patstāvīgus prasījumus par strīda priekšmetu, var iestāties lietā, iesniedzot prasības pieteikumu.

(2) Trešajām personām ar patstāvīgiem prasījumiem ir prasītāja tiesības un pienākumi.

80.pants. Trešās personas bez patstāvīgiem prasījumiem

(1) Trešās personas, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus par strīda priekšmetu, var iestāties lietā prasītāja vai atbildētāja pusē, ja spriedums lietā var skart šo personu tiesības vai pienākumus pret vienu no pusēm.

(2) Trešajām personām, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus, ir puses procesuālās tiesības un pienākumi, izņemot tiesības grozīt prasības pamatu vai priekšmetu, palielināt vai samazināt prasījumu apmēru, atteikties no prasības, atzīt prasību vai noslēgt izlīgumu, kā arī prasīt tiesas sprieduma izpildi.

(3) Iesniegumos par trešo personu pieaicināšanu un trešo personu iesniegumos par iestāšanos lietā prasītāja vai atbildētāja pusē norādāmi tie pamati, kuru dēļ trešās personas pieaicināmas vai pielaižamas piedalīties lietā.

81.pants. Tiesas lēmums par trešās personas pieaicināšanu vai pielaišanu piedalīties lietā

Trešā persona tiek pieaicināta vai pielaista piedalīties lietā saskaņā ar tiesas lēmumu. Lēmums, ar kuru apmierināts vai noraidīts lūgums par trešās personas pieaicināšanu vai iestāšanos lietā, nav pārsūdzams.

(29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

12.nodaļa
Pārstāvji

82.pants. Tiesības uz pārstāvību civilprocesā

(1) Fiziskās personas lietas tiesā var vest pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.

(2) Juridisko personu lietas tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.

(3) Tās valsts vai pašvaldības iestādes lietas, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, tiesā ved iestādes vadītājs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto lietas dalībnieku piedalīšanās civilprocesā neatņem viņiem tiesības uzaicināt savā lietā advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai. Šajā gadījumā advokāta pilnvaru apjomu nosaka šā likuma 86.pants, paskaidrojumus par lietas būtību viņš nesniedz.

(5) (Izslēgta ar 12.02.2004. likumu.)

(6) Fiziskās personas lietas kasācijas instances tiesā ved pašas vai ar advokāta starpniecību.

(7) Juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī tās tiek vestas ar advokāta starpniecību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001., 31.10.2002. likumu, Satversmes tiesas 27.06.2003. spriedumu, 12.02.2004. un 19.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2014.)

83.pants. Persona, kura var būt par pilnvarotu pārstāvi civilprocesā

Par pilnvarotu pārstāvi civilprocesā var būt jebkura fiziskā persona, ievērojot šā likuma 82.panta sestajā un septītajā daļā un 84.pantā noteiktos ierobežojumus.

(12.02.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2014.)

84.pants. Personas, kas nevar būt par pārstāvjiem civilprocesā

(1) Par pārstāvjiem civilprocesā nevar būt:

1) persona, kura nav sasniegusi pilngadību;

2) persona, kurai nodibināta aizgādnība;

3) persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;

4) persona, kura atrodas radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar tiesnesi, kuram lieta jāiztiesā;

5) persona, kura sniegusi juridisko palīdzību strīda otrai pusei šajā vai ar to saistītā citā lietā;

6) mediators, kurš piedalījies mediācijā šajā vai ar to saistītā citā lietā.

(2) Konstatējot šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, tiesa nepielaiž šādu personu lietas izskatīšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

85.pants. Pārstāvības noformēšana

(1) Fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Pārstāvja pilnvarojumu pārstāvamais tiesā var izteikt mutvārdu pieteikumā, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

(2) Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.

(3) Advokāta pilnvarojumu juridiskās palīdzības sniegšanai apliecina orderis. Ja advokāts uzstājas kā puses pilnvarots pārstāvis, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru.

(4) Vecāki, adoptētāji, aizbildņi un aizgādņi uzrāda tiesai dokumentus, kas apliecina viņu tiesības.

(5) Ja pilnvarotais pārstāvis ir viens no procesuālajiem līdzdalībniekiem citu līdzdalībnieku uzdevumā, pārstāvamais viņa pilnvarojumu tiesā var izteikt mutvārdu pieteikumā, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001., 12.02.2004. un 17.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2005.)

86.pants. Pārstāvju pilnvaru apjoms

(1) Pārstāvim ir tiesības pārstāvamā vārdā izpildīt visas procesuālās darbības, izņemot tās, kuru izpildīšanai nepieciešams īpašs pilnvarojums. Ja fiziskā persona lietu ved ar pilnvarota pārstāvja starpniecību, tiesas paziņojumi un dokumenti nosūtāmi tikai pārstāvim.

(2) Pilnīga vai daļēja atteikšanās no prasības, prasības priekšmeta grozīšana, pretprasības celšana, prasības pilnīga vai daļēja atzīšana, izlīguma noslēgšana, lietas nodošana šķīrējtiesai, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana apelācijas vai kasācijas kārtībā, izpilddokumentu iesniegšana piedziņai, piespriestās mantas vai naudas saņemšana, izpildu lietvedības izbeigšana īpaši jānorāda pilnvarā, kuru izdevis pārstāvamais.

(3) Visas procesuālās darbības, kuras pārstāvis veicis saskaņā ar viņam izdoto pilnvaru, ir saistošas pārstāvamajam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

87.pants. Pārstāvības pirmstermiņa izbeigšana

(1) Pārstāvamais var jebkurā laikā atsaukt pārstāvim doto pilnvarojumu, rakstveidā paziņojot par to tiesai. Mutvārdu paziņojumu par pilnvarojuma atsaukšanu var sniegt tiesas sēdē, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

(2) Pārstāvim ir tiesības atteikties no lietas vešanas, par to savlaicīgi rakstveidā paziņojot pārstāvamajam un tiesai.

13.nodaļa
Institūcijas un personas, kuras
piedalās procesā saskaņā ar likumu

(Nodaļas nosaukums 07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

88.pants. Valsts vai pašvaldību iestāžu un atsevišķu personu piedalīšanās procesā, aizstāvot citu personu tiesības

(1) Likumā, Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos vai Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētajos gadījumos valsts vai pašvaldību iestādes un personas var iesniegt tiesā pieteikumu, lai aizstāvētu citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

(2) Šajā pantā norādītās iestādes un personas var iepazīties ar lietas materiāliem, pieteikt noraidījumus, dot paskaidrojumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, iesniegt lūgumus, pārsūdzēt tiesas spriedumu un lēmumu.

(3) Norādīto iestāžu un personu atteikšanās no pieteikuma, kuru tās iesniegušas saskaņā ar šā panta pirmo daļu, neatņem personai, kuras interešu aizstāvēšanai pieteikums iesniegts, tiesības prasīt, lai tiesa lietu izskata pēc būtības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2011.)

89.pants. Institūciju piedalīšanās procesā atzinuma došanai

(1) Tiesa likumā paredzētajos gadījumos pieaicina piedalīties procesā institūcijas, lai tās savas kompetences ietvaros dotu atzinumu lietā un aizstāvētu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

(2) Pieaicinātajām institūcijām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, pieteikt lūgumus un dot atzinumu.

(07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

14.nodaļa
Prokurors

90.pants. Prokurora piedalīšanās civilprocesā

(1) Prokurors ir tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš ir cēlis prasību, iesniedzis pieteikumu vai viņa piedalīšanās ir obligāta.

(2) Prokuroram ir tiesības celt prasību vai iesniegt pieteikumu tiesā, ja:

1) tas ir nepieciešams likumā noteikto valsts vai pašvaldības tiesību un interešu aizsardzībai;

2) ir pārkāptas nepilngadīgo, aizgādnībā esošo personu, personu ar invaliditāti, ieslodzīto vai citu tādu personu tiesības vai likumīgās intereses, kurām ir ierobežotas iespējas aizstāvēt savas tiesības;

3) veicot prokurora pārbaudi, ir konstatēts likuma pārkāpums.

(3) Prokurora piedalīšanās lietas izskatīšanā ir obligāta, ja tas ir noteikts likumā vai to par nepieciešamu atzinusi tiesa.

(4) Prokuroram, kurš piedalās lietas izskatīšanā, ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, pieteikt noraidījumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, pieteikt lūgumus, dot atzinumu jautājumos, kas radušies lietas iztiesāšanas gaitā un par lietas būtību kopumā, iesniegt protestu par tiesas spriedumu vai lēmumu, saņemt sprieduma, lēmuma norakstu vai cita lietā esoša dokumenta norakstu, kā arī izpildīt citas likumā noteiktās procesuālās darbības.

(5) Ja prokurors ir lietas dalībnieks, viņam ir tiesības iesniegt protestu par tiesas spriedumu vai lēmumu visos gadījumos, kad tiesības pārsūdzēt spriedumu vai lēmumu ir citiem lietas dalībniekiem.

(6) Prokurora atteikšanās no prasības vai pieteikuma, ko viņš iesniedzis tiesā, neatņem personai, kuras interešu aizstāvēšanai prokurors iesniedzis prasību vai pieteikumu, tiesības prasīt, lai tiesa izskata lietu pēc būtības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

91.pants. Prokurora atstatīšana vai noraidīšana

(1) Prokurors nevar dot lietā savu atzinumu, ja viņš šīs lietas izskatīšanā iepriekš ir bijis tiesnesis, puse, trešā persona, pārstāvis, liecinieks, eksperts, tulks vai tiesas sēdes sekretārs, kā arī šā likuma 19.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā norādītajos gadījumos.

(2) Pastāvot minētajiem apstākļiem, prokuroram ir sevi jāatstata pirms lietas iztiesāšanas sākuma.

(3) Ja prokurors nav sevi atstatījis, lietas dalībnieki ir tiesīgi pieteikt noraidījumu prokuroram uz šajā pantā minētajiem pamatiem.

(4) Noraidījumu prokuroram piesaka un tiesa to izlemj šā likuma 20. un 21.pantā noteiktajā kārtībā.

Trešā sadaļa
Pierādījumi
15.nodaļa
Vispārīgie noteikumi par pierādījumiem

92.pants. Pierādījumi

Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.

(31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

93.pants. Pienākums pierādīt un iesniegt pierādījumus

(1) Katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

(2) Pierādījumus iesniedz puses un citi lietas dalībnieki. Ja pusēm vai citiem lietas dalībniekiem nav iespējams iesniegt pierādījumus, pēc viņu motivēta lūguma tos izprasa tiesa.

(3) Pierādījumus iesniedz tiesā ne vēlāk kā 14 dienas pirms tiesas sēdes, ja tiesnesis nav noteicis citu termiņu pierādījumu iesniegšanai. Uz šo termiņu neattiecas šā likuma 48.panta ceturtās daļas otrais teikums.

(31) Lietas iztiesāšanas laikā pierādījumus var iesniegt pēc puses vai citu lietas dalībnieku motivēta lūguma, ja tas nekavē lietas iztiesāšanu vai tiesa savlaicīgas pierādījumu neiesniegšanas iemeslus atzinusi par attaisnojošiem, vai pierādījumi ir par faktiem, kuri kļuvuši zināmi lietas iztiesāšanas laikā.

(32) Ja lietas dalībnieks iesniedz pierādījumus pēc tam, kad notecējis termiņš, un tiesa savlaicīgas neiesniegšanas iemeslus neatzīst par attaisnojošiem, tā uzliek lietas dalībniekam naudas sodu līdz 750 euro.

(33) Tiesas lēmums par atteikšanos pieņemt pierādījumus nav pārsūdzams, bet iebildumus par to var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā.

(4) Ja tiesa atzīst, ka par kādu no faktiem, uz kuriem pamatoti puses prasījumi vai iebildumi, nav iesniegti pierādījumi, tā paziņo par to pusēm un, ja nepieciešams, nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 07.09.2006., 29.11.2012. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

94.pants. Pierādījumu attiecināmība

Tiesa pieņem tikai tos pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā.

95.pants. Pierādījumu pieļaujamība

(1) Tiesa pieļauj tikai likumā noteiktos pierādīšanas līdzekļus.

(2) Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar pierādīt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.

96.pants. Pamats atbrīvošanai no pierādīšanas

(1) Ja tiesa atzīst kādu faktu par vispārzināmu, tas nav jāpierāda.

(2) Fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

(3) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums krimināllietā, prokurora priekšraksts par sodu, kā arī lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir obligāts tiesai, kas izskata lietu par tās personas civiltiesisko atbildību, par kuru pieņemts attiecīgais nolēmums, vienīgi jautājumā par to, vai noziedzīgā darbība vai bezdarbība notikusi vai to izdarījusi vai pieļāvusi tā pati persona.

(4) Fakti, kas saskaņā ar likumu uzskatāmi par nodibinātiem, nav jāpierāda. Tādu pieņēmumu var apstrīdēt vispārīgā kārtībā.

(5) Pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

97.pants. Pierādījumu novērtēšana

(1) Tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

(2) Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.

(3) Tiesai spriedumā jānorāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus — par nepierādītiem.

16.nodaļa
Pierādījumu nodrošināšana

98.pants. Pierādījumu nodrošināšanas pieļaujamība

(1) Ja personai ir pamats uzskatīt, ka tai nepieciešamo pierādījumu iesniegšana vēlāk var būt neiespējama vai apgrūtināta, tā var lūgt šos pierādījumus nodrošināt.

(2) Pieteikumus par pierādījumu nodrošināšanu var iesniegt jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā.

(3) Pierādījumus līdz lietas ierosināšanai tiesā nodrošina tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas nodrošināmā pierādījuma avots. Pierādījumus pēc lietas ierosināšanas tiesā nodrošina tiesa, kas izskata lietu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

99.pants. Pieteikums par pierādījumu nodrošināšanu

Pieteikumā par pierādījumu nodrošināšanu norāda:

1) pieteicēja vārdu, uzvārdu, lietu, kuras izskatīšanai nepieciešams nodrošināt pierādījumus, vai tās iespējamos dalībniekus;

2) pierādījumus, kurus nepieciešams nodrošināt;

3) faktus, kuru pierādīšanai šie pierādījumi nepieciešami;

4) iemeslus, kuru dēļ pieteicējs prasa nodrošināt pierādījumus.

100.pants. Kārtība, kādā izlemj pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu pirms prasības celšanas

(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis izlemj 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Ja pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izlemj tiesa, uz tiesas sēdi aicina pieteicēju un iespējamos lietas dalībniekus. Šo personu neierašanās nav šķērslis iesniegtā pieteikuma izskatīšanai.

(3) Ar tiesneša lēmumu pierādījumus bez iespējamo lietas dalībnieku uzaicināšanas var nodrošināt tikai neatliekamos gadījumos, tai skaitā neatliekamos intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu gadījumos vai gadījumos, kad nevar noteikt, kas būs lietas dalībnieki.

(4) Ja lēmums par pierādījumu nodrošināšanu pieņemts bez iespējamā atbildētāja vai cita lietas dalībnieka klātbūtnes, viņam paziņo par šo lēmumu ne vēlāk kā minētā lēmuma izpildes brīdī.

(5) Liecinieku nopratināšanu, kā arī apskati uz vietas un ekspertīzi izdara saskaņā ar šā likuma attiecīgajām normām.

(6) Apmierinot pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu pirms prasības celšanas, tiesnesis nosaka prasības pieteikuma iesniegšanai termiņu, ne ilgāku par 30 dienām.

(7) Apmierinot pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu pirms prasības celšanas, tiesnesis var pieprasīt, lai iespējamais prasītājs, iemaksājot noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai sniedzot līdzvērtīgu garantiju, nodrošina to zaudējumu segšanu, kuri atbildētājam varētu rasties sakarā ar pierādījumu nodrošināšanu.

(8) Tiesas sēdes protokolu un materiālus, kas savākti, nodrošinot pierādījumus, glabā, līdz tos pieprasa tiesa, kas izskata lietu.

(9) Par tiesneša lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu vai šā panta trešajā daļā minēto lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Ja lēmums par pierādījumu nodrošināšanu pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu blakus sūdzības iesniegšanai skaita no lēmuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas.

(14.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

101.pants. Kārtība, kādā izskata pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu pēc lietas ierosināšanas tiesā

(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izskata tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma attiecīgajām normām.

(2) Pieteikuma iesniedzējam un citiem lietas dalībniekiem paziņo par sēdes laiku un vietu. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu.

102.pants. Tiesas uzdevumi

(1) Ja tiesai, kura izskata lietu, nav iespējams savākt pierādījumus, kas atrodas citā pilsētā vai rajonā, tiesa vai tiesnesis uzdod attiecīgajai tiesai izdarīt noteiktas procesuālās darbības.

(2) Lēmumā par tiesas uzdevumu īsi izklāstāma izskatāmās lietas būtība un norādāmi apstākļi, kuri jānoskaidro, un pierādījumi, kuri jāsavāc tiesai, kas izpilda uzdevumu. Šis lēmums ir obligāts tiesai, kurai tas adresēts, un tas jāizpilda 15 dienu laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

103.pants. Tiesas uzdevumu izpildīšanas kārtība

(1) Tiesas uzdevumus izpilda tiesas sēdē šajā likumā noteiktajā kārtībā. Lietas dalībniekiem paziņo par sēdes laiku un vietu. Šo personu neierašanās nav šķērslis uzdevuma izpildīšanai.

(2) Protokolus un citus lietas materiālus, kas savākti, izpildot uzdevumu, triju dienu laikā nosūta tiesai, kas izskata lietu.

103.1 pants. Pierādījumu nodrošināšanas izbeigšanās

Ja lēmums par pierādījumu nodrošināšanu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai atbildētāja pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par pierādījumu nodrošināšanas atcelšanu.

(14.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

103.2 pants. Ar pierādījumu nodrošināšanu radīto zaudējumu atlīdzināšana

Atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar pierādījumu nodrošināšanu, ja pierādījumu nodrošināšana ir atcelta šā likuma 103.1 pantā noteiktajā gadījumā, ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta, atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta šā likuma 223.panta 2. un 4. punktā noteiktajos gadījumos.

(14.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

17.nodaļa
Pierādīšanas līdzekļi

104.pants. Pušu un trešo personu paskaidrojumi

(1) Pušu un trešo personu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

(2) Ja viena puse atzīst faktus, ar kuriem otra puse pamato savus prasījumus vai iebildumus, tiesa var atzīt šādus faktus par pierādītiem, ja tai nav šaubu, ka atzīšana nav notikusi viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē vai arī lai slēptu patiesību.

105.pants. Liecinieku liecības

(1) Liecinieks ir persona, kurai zināmi fakti, kas attiecas uz lietu, un kuru tiesa izsaukusi uz tiesas sēdi.

(2) Lietas dalībniekam, lūdzot nopratināt liecinieku, jānorāda, kādus lietai nozīmīgus apstākļus liecinieks var apstiprināt.

(3) Nevienam uz tiesu izsauktajam lieciniekam nav tiesību atteikties no liecību došanas, izņemot šā likuma 106. un 107.pantā noteiktos gadījumus.

(4) Liecinieku var nopratināt vienīgi par šajā lietā noskaidrojamiem faktiem.

(5) Nevar būt par pierādījumu liecinieka liecības, kas pamatotas uz ziņām, kuru avots nav zināms, vai uz citu personu sniegtajām ziņām, ja šīs personas nav nopratinātas.

106.pants. Personas, kuras nevar būt par lieciniekiem

Par lieciniekiem nevar izsaukt un nopratināt:

1) garīdzniekus — par apstākļiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, uzklausot grēksūdzi, un personas, kurām pēc sava amata vai profesijas nav tiesību izpaust tām uzticētās ziņas, — par šīm ziņām;

2) nepilngadīgas personas — par apstākļiem, kas liecina pret viņu vecākiem, vecvecākiem, brāļiem un māsām;

3) personas, kas savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pareizi uztvert apstākļus, kuriem ir nozīme lietā;

4) bērnus līdz septiņu gadu vecumam;

5) personas, kuras piedalījušās mediācijā šajā vai ar to saistītā citā lietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

107.pants. Personas, kuras var atteikties liecināt

(1) No pienākuma liecināt var atteikties:

1) pušu radinieki taisnā līnijā un sānu līniju pirmajā un otrajā pakāpē, laulātais un pirmās pakāpes svaiņi, kā arī pušu ģimenes locekļi;

2) pušu aizbildņi un aizgādņi, kā arī personas, kas atrodas pušu aizbildnībā vai aizgādnībā;

3) personas, kuras citā lietā tiesājas ar vienu no pusēm.

(2) Tiesai jāizskaidro minētajām personām to tiesības atteikties liecināt.

108.pants. Liecinieka pienākumi

(1) Par liecinieku izsauktai personai jāierodas tiesā un jādod patiesa liecība par tai zināmiem apstākļiem. Liecinieku var nopratināt, arī izmantojot videokonferenci tiesā pēc liecinieka atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.

(2) Lieciniekam jāatbild uz tiesas un lietas dalībnieku jautājumiem.

(3) Tiesa liecinieku var nopratināt viņa atrašanās vietā, ja viņš slimības, vecuma, invaliditātes vai cita attaisnojoša iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas izsaukuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

109.pants. Liecinieka atbildība

(1) Par atteikšanos liecināt tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, un par apzināti nepatiesas liecības došanu liecinieks ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.

(2) Ja liecinieks bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas vai tiesneša izsaukuma, tiesa viņam var uzlikt naudas sodu līdz 60 euro vai atvest viņu uz tiesu piespiedu kārtā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

110.pants. Rakstveida pierādījumi

Rakstveida pierādījumi ir ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme lietā, un šīs ziņas ar burtu, ciparu un citu rakstisku zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ierakstītas dokumentos, citos rakstos, kā arī attiecīgās ierakstu sistēmās (audio, video magnetofonu lentēs, datoru disketēs u.c.).

111.pants. Rakstveida pierādījumu iesniegšanas kārtība

(1) Lietas dalībniekiem, iesniedzot tiesai rakstveida pierādījumu vai lūdzot to pieprasīt, jānorāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.

(2) Rakstveida pierādījumi iesniedzami oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā, pietiek ar rakstveida dokumenta vai cita raksta daļu, tiesai var iesniegt izrakstu no tā.

(3) Oriģināldokumenti, kā arī noteiktā kārtībā apliecināti rakstveida pierādījumi iesniedzami, ja likumos vai Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzēts, ka konkrētos faktus var pierādīt tikai ar oriģināldokumentiem vai noteiktā kārtībā apliecinātiem norakstiem.

(4) Ja tiesai iesniegts rakstveida pierādījums noraksta, kopijas vai izraksta veidā, tiesa pēc lietas dalībnieku motivēta lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīga pieprasīt iesniegt vai uzrādīt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

112.pants. Rakstveida pierādījumu pieprasīšanas kārtība

(1) Tiesa vai tiesnesis pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīga pieprasīt rakstveida pierādījumus no valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām.

(2) Lietas dalībniekam, kurš lūdz tiesu pieprasīt rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie minētās personas.

(3) Valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām, kurām nav iespējams iesniegt pieprasītos rakstveida pierādījumus vai arī iesniegt tos tiesas vai tiesneša noteiktajā termiņā, rakstveidā jāpaziņo par to tiesai, norādot iemeslus.

(4) Ja puse atsakās iesniegt tiesai pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas pie tās, tiesa var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretējā puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

113.pants. Lietā esošo rakstveida pierādījumu atdošana

Pēc tās personas motivēta rakstveida pieprasījuma, kura iesniegusi rakstveida pierādījumu oriģinālus, tiesa tos atdod šai personai pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Ja uz šiem pierādījumiem ir atsauce tiesas nolēmumos, lietā atstājami tiesneša apliecināti šo rakstveida pierādījumu noraksti.

114.pants. Rakstveida pierādījumu apskate to glabāšanas vietā

Ja rakstveida pierādījumu iesniegšana tiesai ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ, tiesa var izdarīt rakstveida pierādījumu apskati un izpēti to glabāšanas vietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

115.pants. Lietiskie pierādījumi

Lietiskie pierādījumi ir ķermeniskas lietas, kas ar savām īpašībām, īpatnībām vai pašu esamību var noderēt to faktu noskaidrošanai, kam ir nozīme lietā.

116.pants. Lietisko pierādījumu iesniegšana un pieprasīšana

(1) Lietas dalībniekam, kurš iesniedz tiesai lietisko pierādījumu vai lūdz to pieprasīt, jānorāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.

(2) Lietas dalībniekam, kurš lūdz tiesu pieprasīt lietisko pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie minētās personas.

(3) Tiesa vai tiesnesis pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīga pieprasīt lietiskos pierādījumus no valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām.

(4) Valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nevar iesniegt pieprasītos lietiskos pierādījumus vai arī nevar tos iesniegt tiesas vai tiesneša noteiktajā termiņā, rakstveidā jāpaziņo par to tiesai, norādot iemeslus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

117.pants. Lietisko pierādījumu apskate to glabāšanas vietā

Ja lietisko pierādījumu iesniegšana tiesai ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ, tiesa var izdarīt lietisko pierādījumu apskati un izpēti to glabāšanas vietā vai uzdot to veikt tiesu izpildītājam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

118.pants. Lietisko pierādījumu glabāšana

(1) Lietiskos pierādījumus pievieno lietai vai glabā tiesas lietisko pierādījumu glabātavā.

(2) Priekšmetus, kurus nevar nogādāt tiesā, glabā to atrašanās vietā. Tos apraksta un, ja nepieciešams, nofotografē vai nofilmē. Aprakstus un attēlus pievieno lietai.

(3) Ātri bojājošos lietiskos pierādījumus tiesa apskata nekavējoties, paziņojot par to lietas dalībniekiem. Pēc apskates šos lietiskos pierādījumus atdod personām, no kurām tie saņemti.

119.pants. Lietisko pierādījumu atdošana

(1) Lietiskos pierādījumus pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā atdod personām, no kurām tie saņemti, vai nodod personām, kurām tiesa atzinusi tiesības uz šīm lietām.

(2) Lietiskos pierādījumus, ko pēc likuma vai tiesas sprieduma nedrīkst atdot lietas dalībniekiem vai personām, no kurām tie saņemti, tiesa nodod attiecīgām valsts iestādēm.

(3) Atsevišķos gadījumos lietiskos pierādījumus var atdot pirms sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, ja tas nekaitē lietas izskatīšanai.

120.pants. Atbildība par rakstveida un lietisko pierādījumu neiesniegšanu

Ja tiesai nav paziņots, ka nav iespējams iesniegt pieprasītos rakstveida vai lietiskos pierādījumus, vai arī tie nav iesniegti tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt vainīgajai personai naudas sodu līdz 40 euro. Naudas soda samaksa neatbrīvo šo personu no pienākuma iesniegt tiesas pieprasītos pierādījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

121.pants. Ekspertīze

(1) Ekspertīzi lietā tiesa nosaka pēc puses lūguma gadījumos, kad lietai nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Ja nepieciešams, tiesa nosaka vairākas ekspertīzes.

(2) Ekspertīzi izdara attiecīgo ekspertīzes iestāžu eksperti vai citi speciālisti. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta tiesas noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās tiesa. Ja nepieciešams, var izraudzīties vairākus ekspertus.

(3) Lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt tiesai jautājumus, par kuriem, pēc viņu domām, ekspertam jādod atzinums. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka tiesa. Lietas dalībnieku uzdoto jautājumu noraidīšana tiesai ir jāmotivē.

(4) Tiesas lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norādāms, kuros jautājumos nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi.

(5) Ekspertīzi izdara tiesā vai ārpus tiesas, ja tās izdarīšana tiesā nav iespējama vai ir apgrūtināta.

122.pants. Eksperta pienākumi un tiesības

(1) Par ekspertu izraudzītajai personai jāierodas pēc tiesas izsaukuma. Ekspertu var nopratināt, arī izmantojot videokonferenci tiesā pēc eksperta atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.

(2) Ja izsauktais eksperts neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt viņam naudas sodu līdz 60 euro.

(3) Ekspertam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, uzdot jautājumus lietas dalībniekiem un lieciniekiem, kā arī lūgt tiesu izprasīt papildu materiālus.

(4) Eksperts dod objektīvu atzinumu savā vārdā un ir personīgi atbildīgs par to.

(5) Eksperts var atteikties no atzinuma došanas, ja viņam izsniegtie izpētāmie materiāli nav pietiekami vai ja uzdotie jautājumi pārsniedz viņa speciālo zināšanu robežas. Šajos gadījumos eksperts rakstveidā paziņo tiesai, ka atzinumu dot nav iespējams.

(6) Par atteikšanos bez attaisnojoša iemesla no savu pienākumu pildīšanas vai par apzināti nepatiesa atzinuma došanu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

123.pants. Eksperta atstatīšana vai noraidīšana

(1) Eksperts nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš šīs lietas izskatīšanā iepriekš ir bijis tiesnesis, lietas dalībnieks, kā arī šā likuma 19.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā paredzētajos gadījumos.

(2) Eksperts nevar piedalīties lietas izskatīšanā arī tad, ja:

1) viņš pēc dienesta stāvokļa vai citādi ir vai ir bijis atkarīgs no puses vai cita lietas dalībnieka;

2) kāda no pusēm izskatāmajā lietā līdz lietas ierosināšanai tiesā ir bijusi saistīta ar šā eksperta profesionālo pienākumu izpildi;

3) noskaidrots, ka viņš nav kompetents.

(3) Pastāvot minētajiem apstākļiem, ekspertam sevi jāatstata līdz lietas iztiesāšanas sākumam.

(4) Ja eksperts nav sevi atstatījis, lietas dalībnieki ir tiesīgi pieteikt noraidījumu viņam uz šajā pantā minētajiem pamatiem.

(5) Noraidījumu ekspertam piesaka un tiesa to izlemj šā likuma 20. un 21.pantā noteiktajā kārtībā.

124.pants. Eksperta atzinums

(1) Eksperta atzinumam jābūt motivētam un pamatotam.

(2) Atzinumu izsaka rakstveidā un iesniedz tiesai. Eksperta atzinumam jāsatur precīzs veikto pētījumu apraksts, to rezultātā izdarītie secinājumi un motivētas atbildes uz tiesas uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts, izdarot ekspertīzi, konstatē apstākļus, kuriem ir nozīme lietā un par kuriem viņam jautājumi nav uzdoti, viņš ir tiesīgs savā atzinumā norādīt uz šiem apstākļiem.

(3) Ja izraudzīti vairāki eksperti, viņi ir tiesīgi savā starpā apspriesties. Ja eksperti nonāk pie kopīga atzinuma, to paraksta visi eksperti. Ja ekspertu domas nesaskan, katrs eksperts raksta atsevišķu atzinumu.

125.pants. Eksperta atzinuma novērtēšana

(1) Eksperta atzinumu tiesa novērtē saskaņā ar šā likuma 97.panta noteikumiem.

(2) Ja eksperta atzinums nav pietiekami skaidrs vai ir nepilnīgs, tiesa var noteikt papildu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu tam pašam ekspertam.

(3) Ja eksperta atzinums nav pamatots, kā arī gadījumā, ja vairāku ekspertu atzinumi ir pretrunīgi, tiesa var noteikt atkārtotu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu citam ekspertam vai ekspertiem.

126.pants. Institūcijas atzinums

Šā likuma 89.pantā noteiktajā kārtībā pieaicinātās institūcijas atzinumu tiesa novērtē kā pierādījumu. Tiesas nepievienošanās atzinumam motivējama lietā pieņemtajā nolēmumā.

(07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

B daļa
Tiesvedība pirmās instances tiesā
Ceturtā sadaļa
Prasības tiesvedība
18.nodaļa
Prasības celšana

127.pants. Personas, kuras var celt prasību tiesā

(1) Tiesības celt tiesā prasību, lai aizstāvētu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības, ir personām, kurām ir civilprocesuālā rīcībspēja.

(2) Nepilngadīgo personu interesēs prasību ceļ šo personu likumiskie pārstāvji, bet šā likuma 72.panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos prasību var celt pats nepilngadīgais. Aizgādnībā esošo personu interesēs prasību ceļ šo personu pārstāvji kopā ar aizgādnībā esošo personu vai vieni paši attiecīgās personas vietā, ja to noteikusi tiesa, izņemot 72.panta piektajā daļā paredzēto gadījumu.

(3) Prokurors, valsts vai pašvaldību iestādes vai personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, var celt prasību, lai aizstāvētu šo personu aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

128.pants. Prasības pieteikums

(1) Prasību ceļ, iesniedzot tiesā rakstveida prasības pieteikumu.

(2) Prasības pieteikumā norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

11) prasītāja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Prasītājs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;

12) atbildētāja, trešās personas vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

13) prasītāja pārstāvja, ja prasību ceļ pārstāvis, vārds, uzvārds, personas kods un adrese saziņai ar tiesu, bet juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

2) (izslēgts ar 29.11.2012. likumu);

21) prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukums un konta numurs, kurā veicama samaksa, ja tāds ir;

3) prasības priekšmets;

4) prasības summa, ja prasība ir novērtējama naudas izteiksmē, kā arī piedzenamās vai apstrīdamās summas aprēķins;

5) apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina;

51) ziņas par mediācijas izmantošanu strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā;

6) likums, uz kura prasība pamatota;

7) prasītāja prasījumi;

8) prasības pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts;

9) prasības pieteikuma sastādīšanas laiks un citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.

(3) Prasības pieteikumu paraksta prasītājs vai viņa pārstāvis, vai prasītājs kopā ar pārstāvi, ja to noteikusi tiesa, izņemot šā likuma 72.panta piektajā daļā noteikto gadījumu. Ja prasību prasītāja vārdā ceļ viņa pārstāvis, prasības pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību.

(4) Latvijas centrālā iestāde lietā par uzturlīdzekļu piedziņu vai uzturlīdzekļu piedziņu bērnam un paternitātes noteikšanu, piemērojot Padomes 2008.gada 18.decembra regulu (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (turpmāk — Padomes regula Nr. 4/2009), ceļ prasību vai pārsūta prasības pieteikumu, iesniedzot tiesā minētās regulas VII pielikuma veidlapu, kas uzskatāma par prasības pieteikumu, ievērojot šīs regulas 57.pantā noteiktos rekvizītus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2011., 08.09.2011., 29.11.2012. un 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

129.pants. Prasības pieteikumam pievienojamie dokumenti

(1) Prasības pieteikumu iesniedz tiesai, pievienojot tik norakstus, cik lietā ir atbildētāju un trešo personu.

(2) Prasības pieteikumam pievienojami dokumenti, kas apstiprina:

1) valsts nodevas un citu tiesas izdevumu nomaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā;

2) lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā;

3) apstākļus, uz kuriem prasījums pamatots.

(3) Tiesnesis atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura var uzlikt prasītājam par pienākumu iesniegt prasības pieteikumam pievienoto dokumentu norakstus nosūtīšanai atbildētājam un trešajām personām.

(4) Likumā paredzētajos gadījumos prasības pieteikumam un tam pievienoto dokumentu norakstiem pievienojams noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

130.pants. Prasības pieteikuma iesniegšana tiesā

(1) Prasības pieteikums iesniedzams pirmās instances tiesā atbilstoši noteikumiem par piekritību.

(2) Prasības pieteikumu var iesniegt prasītājs personīgi vai viņa pilnvarota persona. Prasības pieteikumu var nosūtīt arī pa pastu.

(3) Pilnvarojumu prasības pieteikuma iesniegšanai var ietvert pašā prasības pieteikumā.

131.pants. Jautājuma izlemšana par prasības pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu

(1) Pēc prasības pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis septiņu dienu laikā, bet pēc šā likuma 644.7 vai 644.17 pantā minētā pieteikuma saņemšanas ne vēlāk kā nākamajā dienā pieņem lēmumu:

1) par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

2) par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu;

3) par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības.

(2) Ja nav iespējama lietas izskatīšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 861/2007 vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 1896/2006, tiesnesis minētajos tiesību aktos paredzētajos gadījumos par prasības pieteikuma virzību pieņem vienu no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem lēmumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 08.09.2011. un 04.08.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

132.pants. Prasības pieteikuma nepieņemšanas pamats

(1) Tiesnesis atsakās pieņemt prasības pieteikumu, ja:

1) strīds nav pakļauts tiesai;

2) prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesību;

3) puses likumā noteiktajā kārtībā vienojušās par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā;

31) puses likumā noteiktajā kārtībā vienojušās par strīda risināšanu, izmantojot mediāciju, un nav iesniegti pierādījumi par to, ka priekšlikums risināt strīdu, izmantojot mediāciju, ir noraidīts vai mediācijas līgums nav noslēgts, vai mediācija izbeigusies, nepanākot vienošanos Mediācijas likumā noteiktajā kārtībā;

4) tās pašas vai citas tiesas tiesvedībā ir lieta par strīdu starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata;

5) strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums izbeigt tiesvedību sakarā ar prasītāja atteikšanos no prasības vai pušu izlīguma apstiprināšanu;

6) lieta nav piekritīga šai tiesai;

7) prasītājs nav ievērojis attiecīgo lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību vai nav veicis likumā noteiktos pasākumus, lai noregulētu strīdu ar atbildētāju līdz prasības celšanai;

8) prasības pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav civilprocesuālās rīcībspējas;

9) prasības pieteikumu prasītāja vārdā iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu tiesnesis pieņem motivētu lēmumu. Lēmumu līdz ar iesniegto prasības pieteikumu izsniedz prasītājam.

(3) Lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Tiesneša atteikums pieņemt prasības pieteikumu uz šā panta pirmās daļas 6.-9.punkta pamata nav šķērslis tāda paša pieteikuma iesniegšanai tiesā, kad būs novērsti pieļautie trūkumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

133.pants. Prasības pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Tiesnesis atstāj prasības pieteikumu bez virzības, ja:

1) prasības pieteikumā nav visu šā likuma 128.pantā noteikto rekvizītu;

2) prasības pieteikumam nav pievienoti šā likuma 129.pantā noteiktie dokumenti;

3) prasības pieteikums maza apmēra prasības lietā nav noformēts atbilstoši šā likuma 250.20 pantā noteiktajam.

(2) Par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, nosūta to prasītājam un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Šis termiņš nevar būt īsāks par 20 dienām, skaitot no lēmuma nosūtīšanas dienas. Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzības termiņš skaitāms no dienas, kad lēmums izsniegts prasītājam.

(3) Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus novērš, prasības pieteikums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts tiesai.

(4) Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus nenovērš, prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod prasītājam.

(5) Prasības pieteikuma atdošana prasītājam nav šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai tiesā, ievērojot šajā likumā noteikto vispārējo prasības pieteikumu iesniegšanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. un 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011. Pirmās daļas 3.punkts stājas spēkā 01.10.2011. Sk. Pārejas noteikumu 52.punktu)

134.pants. Prasījumu un civillietu apvienošana

(1) Prasītājs ir tiesīgs apvienot vienā prasības pieteikumā vairākus savstarpēji saistītus prasījumus.

(2) Ja tiesas tiesvedībā atrodas vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vienas un tās pašas puses, vai arī lietas, kurās viens prasītājs ceļ tiesā prasību pret vairākiem atbildētājiem vai vairāki prasītāji — pret vienu un to pašu atbildētāju, tiesa ir tiesīga apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

135.pants. Prasījumu un civillietu sadalīšana

(1) Tiesnesis var uzdot prasītājam izdalīt vienu prasījumu vai vairākus prasījumus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā prasībā, ja atzīst par lietderīgu prasījumu atsevišķu izskatīšanu.

(2) Tiesa, kas izskata lietu, ar lēmumu var izdalīt vienu prasījumu vai vairākus prasījumus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā lietā, ja to izskatīšana vienā tiesvedībā kļuvusi apgrūtināta vai neiespējama.

136.pants. Pretprasības celšana

(1) Atbildētājs ir tiesīgs līdz brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta, pirmās instances tiesā celt pret prasītāju pretprasību.

(2) Pretprasību ceļ atbilstoši prasības celšanas vispārīgajiem noteikumiem.

(3) Tiesa vai tiesnesis pieņem pretprasību, ja:

1) starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits;

2) pretprasības apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu;

3) pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu.

(4) Pretprasību izskata kopā ar sākotnējo prasību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. un 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

19.nodaļa
Prasības nodrošināšana

137.pants. Prasības nodrošināšanas pamats un pieteikuma saturs

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tiesa vai tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu. Pieteikumā par prasības nodrošināšanu norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

11) prasītāja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Prasītājs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;

12) atbildētāja, trešās personas vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

13) prasītāja pārstāvja, ja prasību ceļ pārstāvis, vārds, uzvārds, personas kods un adrese saziņai ar tiesu, bet juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

2) (izslēgts ar 29.11.2012. likumu);

3) prasības priekšmets;

4) prasības summa;

5) prasības nodrošinājuma līdzeklis, kuru prasītājs lūdz piemērot;

6) apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato prasības nodrošināšanas nepieciešamību.

(2) Prasības nodrošināšana pieļaujama tikai mantiska rakstura prasībās.

(3) Izskatīt jautājumu par prasības nodrošināšanu pieļaujams jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006., 04.08.2011. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

138.pants. Prasības nodrošinājuma līdzekļi

(1) Prasības nodrošinājuma līdzekļi ir:

1) atbildētājam piederošas kustamas mantas un skaidras naudas apķīlāšana;

2) aizlieguma atzīmes ierakstīšana attiecīgās kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā;

3) prasības nodrošināšanas atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā;

4) kuģa arests;

5) aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības;

6) to maksājumu apķīlāšana, kuri pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās;

7) izpildu darbības atlikšana (arī aizliegums tiesu izpildītājam nodot naudu vai mantu piedzinējam vai parādniekam vai mantas pārdošanas apturēšana).

(2) Nodrošinot prasību ar aizlieguma atzīmes ierakstīšanu attiecīgās kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, lēmumā norāda, kāda veida aizliegums ierakstāms.

(3) Ja prasības priekšmets ir īpašuma tiesība uz kustamu mantu vai nekustamo īpašumu vai prasība vērsta uz tiesības nostiprinājuma izdarīšanu, prasības nodrošinājums izdarāms, apķīlājot strīdā esošo kustamo mantu vai ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā aizlieguma atzīmi.

(4) Ja prasības priekšmets ir lietu tiesība uz nekustamo īpašumu, prasības nodrošinājums izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā apgrūtinājuma atzīmi.

(5) Ja prasības priekšmets ir naudas prasījums, tās nodrošinājums ar nekustamo īpašumu izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā ķīlas tiesības atzīmi, norādot nodrošināmās prasības summas apmēru.

(6) Kuģa arests piemērojams tikai jūras prasībās.

(7) Mantas pārdošanas apturēšana nav pieļaujama lietās, kurās prasība celta par naudas piedziņu.

(8) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, lēmumā norāda summu, līdz kurai sniedzas nodrošinājums, bet tā nedrīkst būt lielāka par prasības summu.

(9) Pieļaujams vienlaikus piemērot vairākus prasības nodrošinājuma līdzekļus, ievērojot šā panta astotās daļas noteikumus.

(07.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. un 04.08.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

139.pants. Prasības nodrošināšana pirms prasības celšanas

(1) Iespējamais prasītājs var lūgt nodrošināt prasību pirms tās celšanas tiesā un pat pirms saistības termiņa iestāšanās, ja parādnieks, izvairoties no saistības izpildes, izved vai atsavina savu mantu, atstāj deklarēto dzīvesvietu vai dzīvesvietu, neinformējot kreditoru, vai veic citas darbības, kas liecina, ka viņš nav godprātīgs. Iesniedzot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, iespējamais prasītājs sniedz pierādījumus, kas apliecina viņa tiesību pēc saistības un nepieciešamību nodrošināt prasību.

(2) Pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas iesniedz tiesai, kurā ceļama nodrošināmā prasība. Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu šķīrējtiesai, pieteikumu iesniedz tiesai pēc parādnieka vai tā mantas atrašanās vietas.

(3) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, tiesnesis prasītājam nosaka termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā.

(07.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

140.pants. Prasības nodrošinājuma jautājumu izskatīšana

(1) Pieteikumu par prasības nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lietas ierosināšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem. Izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesa vai tiesnesis ņem vērā prasības pirmšķietamo (prima facie) formālo juridisko pamatojumu.

(2) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, tiesa vai tiesnesis var uzdot prasītājam nodrošināt zaudējumus, kas atbildētājam varētu rasties sakarā ar prasības nodrošināšanu, iemaksājot noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(3) Tiesa pēc lietas dalībnieka pieteikuma var aizstāt noteiktos prasības nodrošinājuma līdzekļus ar citiem līdzekļiem.

(4) Lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, atbildētājs var iemaksāt nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā. Iesniegumā tiesu izpildītājam atbildētājs norāda, kādā lietā piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanai šī summa tiek iemaksāta, kā arī iesniedz tiesu izpildītājam attiecīgā lēmuma par prasības nodrošināšanu norakstu. Tiesa vai tiesnesis, pamatojoties uz tiesu izpildītāja izsniegtu apliecinājumu par summas iemaksu depozīta kontā, aizstāj pieņemto prasības nodrošinājuma līdzekli ar iemaksāto naudas līdzekļu apķīlājumu. Apķīlātās kustamās mantas aizstāšana ar naudu, iemaksājot nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, uzskatāma par prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu.

(5) Prasības nodrošinājumu pēc puses motivēta pieteikuma var atcelt tā pati tiesa, kura nodrošinājusi prasību, vai tiesa, kuras lietvedībā atrodas lieta izskatīšanai pēc būtības.

(6) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(7) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa lēmumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

(8) Ja lēmums par prasības nodrošinājumu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai atbildētāja pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par nodrošinā­juma atcelšanu.

(9) Šā panta trešajā un piektajā daļā minētos pieteikumus izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai. Tiesas sēdes diena nosakāma ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

(07.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 08.09.2011. un 04.08.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

141.pants. Prasības nodrošinājuma jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

(1) Par šā likuma 140.panta trešajā daļā minēto lēmumu, lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu, un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu, var iesniegt blakus sūdzību. Šā likuma 140.panta otrajā daļā minētajā gadījumā blakus sūdzību var iesniegt par tiesas lēmumu daļā, ar kuru prasītājam uzdots nodrošināt zaudējumus.

(2) Ja lēmums par prasības nodrošināšanu pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu sūdzības iesniegšanai skaita no lēmuma izsniegšanas dienas.

(07.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2006., 05.02.2009. likumu, Satversmes tiesas 30.03.2010. spriedumu un 04.08.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

142.pants. Prasības nodrošinājuma jautājumos pieņemto lēmumu izpilde

(1) Lēmums par prasības nodrošināšanu (140.panta pirmā daļa) un lēmums par prasības nodrošinājuma atcelšanu (140.panta piektā daļa) izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

(2) Lēmums par prasības nodrošināšanu, kas pieņemts ar šā likuma 140.panta otrajā daļā noteikto nosacījumu, izpildāms pēc tam, kad prasītājs iemaksājis tiesas vai tiesneša noteikto summu tiesu izpildītāja depozīta kontā. Izpildu dokumentu vai šā panta trešajā daļā minētā lēmuma norakstu izsniedz pēc tiesas noteiktās summas iemaksas.

(3) Ja prasība nodrošināta ar nekustamo īpašumu vai kuģi, vai ar aizlieguma atzīmes ierakstīšanu kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, tiesa izsniedz prasītājam attiecīgā lēmuma norakstu ar uzrakstu, ka šis lēmuma noraksts izsniegts atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā, bet kuģa aresta gadījumā — kuģa aizturēšanai ostā.

(4) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot atbildētājam piederošu kustamu mantu vai skaidru naudu, kas atrodas pie atbildētāja vai trešajām personām, izpilda šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(5) Apķīlājot maksājumus, kuri atbildētājam pienākas no trešajām personām saskaņā ar līgumu (tajā skaitā naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās), tiesu izpildītājs, pamatojoties uz izpildu dokumentu, nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums maksāt kādas summas atbildētājam, kādā apmērā un termiņā, kā arī paziņo, ka šīs summas tiek apķīlātas prasības summas apmērā, ievērojot šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku, un dod rīkojumu ieskaitīt maksājumus (tajā skaitā pieprasījuma noguldījumus), kuriem iestājies termiņš, tiesu izpildītāja depozītu kontā. Apķīlātos maksājumus var izmaksāt citām personām tikai atbilstoši tā tiesu izpildītāja aprēķinam, kurš pirmais apķīlājis maksājumus.

(6) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, nosakot aizliegumu atbildētājam veikt noteiktas darbības, izpilda tiesu izpildītājs un paziņo tiesas lēmumu atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai pret parakstu vai nosūtot ierakstītā pasta sūtījumā.

(7) Ja lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, atbildētājs iemaksājis prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, tiesu izpildītājs atbrīvo no apķīlājuma apķīlāto kustamo mantu.

(8) Piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa atcelšana, ja prasības nodrošinājums atcelts, izpildāma pēc tā tiesu izpildītāja rīkojuma, kurš izpildījis lēmumu par prasības nodrošināšanu.

(9) Lēmumu par prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu izpilda tiesu izpildītājs, vispirms nodrošinot prasību ar aizstājošo prasības nodrošinājuma līdzekli un pēc tam atceļot aizstāto prasības nodrošinājuma līdzekli. Summu, kura iemaksāta tiesu izpildītāja depozīta kontā kā prasības nodrošinājuma līdzeklis, tiesu izpildītājs atmaksā, tikai pamatojoties uz tiesas nolēmumu.

(07.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

143.pants. Ar prasības nodrošināšanu radīto zaudējumu atlīdzināšana

Atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar prasības nodrošināšanu, ja prasības nodrošinājums ir atcelts šā likuma 140.panta astotajā daļā noteiktajā gadījumā vai ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta vai atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība lietā izbeigta šā likuma 223.panta 2. un 4.punktā noteiktajos gadījumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011., 04.08.2011. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

144.pants. Prasības nodrošinājuma atcelšana

(Izslēgts ar 07.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2006.)

145.pants. Prasības nodrošinājuma izbeigšanās

(Izslēgts ar 07.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2006.)

146.pants. Lēmuma pārsūdzēšana

(Izslēgts ar 07.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2006.)

20.nodaļa
Civillietu sagatavošana iztiesāšanai

(Nodaļa 31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

147.pants. Civillietu sagatavošana iztiesāšanai

(1) Lai nodrošinātu lietas savlaicīgu izskatīšanu, tiesnesis pēc prasības pieteikuma saņemšanas sagatavo lietu iztiesāšanai.

(2) Lietas dalībnieku pienākums ir piedalīties lietas sagatavošanā iztiesāšanai: atbildēt tiesneša noteiktajos termiņos uz viņa pieprasījumiem, iesniegt rakstveida paskaidrojumus, nepieciešamos pierādījumus un ierasties tiesā pēc tiesneša uzaicinājuma.

148.pants. Prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšana atbildētājam

(1) Pēc lietas ierosināšanas prasības pieteikums un tam pievienoto dokumentu noraksti (129.panta trešā daļa) nekavējoties nosūtāmi atbildētājam ierakstītā pasta sūtījumā, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai termiņu — 15-30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas.

(11) Ja prasības pieteikums un tam pievienoto dokumentu noraksti (129.panta trešā un ceturtā daļa) pēc lietas ierosināšanas nosūtāmi atbildētājam saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņš ir 30 dienas, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums izsniegts atbildētājam.

(12) Prasītājam paziņo par prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstu nosūtīšanu atbildētājam.

(13) Tiesa prasītājam un atbildētājam nosūta informāciju par iespēju risināt strīdu, izmantojot mediāciju, un par pienākumu noteiktajā termiņā paziņot tiesai, ja viņi piekrīt izmantot mediāciju.

(2) Paskaidrojumā atbildētājs norāda:

1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;

2) savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;

3) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;

4) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai to izprasīšanu;

5) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā, kā arī var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;

6) vai viņš piekrīt izmantot mediāciju.

(3) Atbildētājs pievieno paskaidrojumam tā norakstus atbilstoši lietas dalībnieku skaitam un rakstveida pierādījumus, kas apstiprina apstākļus, uz kuriem pamatoti iebildumi.

(4) Pēc paskaidrojuma saņemšanas tā norakstu nekavējoties nosūta prasītājam un trešajām personām. Ja tiesnesis atzīst par nepieciešamu, viņš ir tiesīgs pieprasīt no prasītāja atsauksmi par paskaidrojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006., 05.02.2009. un 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

149.pants. Tiesneša darbības, sagatavojot lietu iztiesāšanai

(1) Pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās tiesnesis lemj par lietas sagatavošanas darbībām, lai to varētu izskatīt tiesas sēdē.

(2) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis cenšas puses samierināt, kā arī piedāvā strīdu atrisināt, izmantojot mediāciju.

(3) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis izlemj lietas dalībnieku lūgumus par:

1) trešo personu pieaicināšanu vai pielaišanu;

2) pierādījumu nodrošināšanu;

3) liecinieku izsaukšanu;

4) ekspertīzes noteikšanu;

5) rakstveida un lietisko pierādījumu pieņemšanu vai pieprasīšanu;

6) personu piedalīšanos lietas iztiesāšanā, izmantojot videokonferenci.

(4) Tiesnesis ir tiesīgs pieprasīt no lietas dalībniekiem rakstveida paskaidrojumus, lai precizētu lietas apstākļus un pierādījumus. Paskaidrojumi un pierādījumi iesniedzami tiesneša noteiktajā termiņā.

(41) Ja prasītājs un atbildētājs piekrīt mediācijas izmantošanai, tiesnesis, pieņemot lēmumu par mediācijas izmantošanu, nosaka termiņu mediācijas izmantošanai, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, un pušu pienākumu iesniegt tiesā pierādījumus par mediācijas rezultātu ne vēlāk kā septiņas dienas pēc mediācijas izbeigšanas. Tiesneša lēmums par mediācijas izmantošanu nav pārsūdzams.

(5) Tiesnesis izlemj jautājumus par valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvju un prokurora piedalīšanos lietā likumā noteiktajos gadījumos, par tiesas uzdevumu nosūtīšanu citām tiesām, par personu piedalīšanos lietas iztiesāšanā, izmantojot videokonferenci, kā arī izpilda citas nepieciešamās procesuālās darbības.

(6) Šajā pantā norādīto darbību veikšanai tiesnesis var noteikt sagatavošanas sēdi, uz kuru aicina puses un trešās personas.

(7) Ja sagatavošanas sēde nav nepieciešama, tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku, uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas. Nosakot termiņu mediācijas izmantošanai, tiesnesis vienlaikus nosaka tiesas sēdes dienu ne agrāk kā pēc šā panta 4.1 daļā minētā termiņa.

(8) Lietās par darbinieka atjaunošanu darbā un lietās par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu tiesas sēdes diena nosakāma ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas vai pēc sagatavošanas sēdes, vai pēc mediācijas termiņa notecēšanas. Ja pierādījumi par mediācijas rezultātu tiesā saņemti pirms tiesneša noteiktā termiņa, tiesnesis var noteikt jaunu tiesas sēdes dienu.

(9) Lietās par prasījumiem, kas izriet no nekustamā īpašuma atsavināšanas sabiedrības vajadzībām, tiesas sēde nosakāma 15 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas, vai pēc sagatavošanas sēdes, vai pēc mediācijas termiņa notecēšanas. Ja pierādījumi par mediācijas rezultātu tiesā saņemti pirms tiesneša noteiktā termiņa, tiesnesis var noteikt jaunu tiesas sēdes dienu.

(10) Lietās par administratoru prasībām maksātnespējīgo parādnieku labā Maksātnespējas likuma XVII nodaļā noteiktajos gadījumos un par zaudējumu piedziņu no juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem), pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par nodarītajiem zaudējumiem, kā arī no personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par personālsabiedrības saistībām, tiesas sēde nosakāma ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas, vai pēc sagatavošanas sēdes, vai pēc mediācijas termiņa notecēšanas. Ja pierādījumi par mediācijas rezultātu tiesā saņemti pirms tiesneša noteiktā termiņa, tiesnesis var noteikt jaunu tiesas sēdes dienu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004., 09.06.2005., 30.09.2010., 08.09.2011. un 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

149.1 pants. Sagatavošanas sēde

(1) Sagatavošanas sēdē tiesnesis iztaujā lietas dalībniekus par lietas būtību, lai precizētu strīda priekšmetu un robežas, izskaidro lietas dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus, procesuālo darbību izdarīšanas vai neizdarīšanas sekas, izlemj šā likuma 149.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētos jautājumus, cenšas puses samierināt, kā arī piedāvā strīdu atrisināt, izmantojot mediāciju, ja nepieciešams, nosaka termiņu, līdz kuram izpildāmas atsevišķas procesuālās darbības.

(2) Ja tiesas sēde nav noteikta iepriekš, sagatavošanas sēdē tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku un pret parakstu paziņo par to klātesošajiem lietas dalībniekiem, kā arī nosaka uz tiesas sēdi aicināmās un izsaucamās personas.

(3) Sagatavošanas sēde tiek protokolēta. Sagatavošanas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksē, izmantojot skaņu ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus. Protokolā ieraksta ziņas par sēdes norisi, lietas dalībnieku paskaidrojumu būtību un tiesneša pieņemtos lēmumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2013. un 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

150.pants. Lietas dalībnieku atbildība

(1) Ja lietas dalībnieks bez attaisnojoša iemesla tiesneša noteiktajā termiņā neiesniedz paskaidrojumus, neatbild uz tiesneša pieprasījumu, tiesnesis var viņam uzlikt naudas sodu līdz 150 euro.

(2) Ja lietas dalībnieks bez attaisnojoša iemesla neierodas uz sagatavošanas sēdi, tiesnesis var viņam uzlikt naudas sodu līdz 150 euro.

(3) Ja atbildētājs nav iesniedzis paskaidrojumus, nav ieradies uz sagatavošanas sēdi un nav paziņojis savas neierašanās iemeslu, tiesa var sagatavošanas sēdē taisīt aizmugurisku spriedumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2010., 29.11.2012. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

21.nodaļa
Civillietu iztiesāšana

151.pants. Tiesas sēde

(1) Lietas iztiesā tiesas sēdē, kuru vada tiesnesis.

(2) Tiesnesis vada lietas iztiesāšanu tā, lai nodrošinātu visiem lietas dalībniekiem vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu noskaidrošanā.

(3) Lietas iztiesāšanas gaitā tiesnesis cenšas puses samierināt, kā arī piedāvā strīdu atrisināt, izmantojot mediāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

152.pants. Kārtība tiesas sēdē

(1) Lietas dalībniekiem, lieciniekiem, ekspertiem, tulkiem tiesas sēdē jāievēro šajā likumā noteiktā kārtība un bez ierunām jāpakļaujas tiesneša norādījumiem un tiesas lēmumiem.

(2) Tiesas sēžu zālē klātesošajām personām jāuzvedas tā, lai netraucētu tiesas sēdes gaitu.

(3) Lietas iztiesāšanas gaitu var pierakstīt vai citādi fiksēt, netraucējot tiesas sēdes norisi. Foto, kino un video aparatūras lietošana tiesas sēdē pieļaujama tikai ar tiesas atļauju. Pirms šā jautājuma izlemšanas tiesa noklausās lietas dalībnieku viedokli.

(4) Tiesas sēžu zālē ielaižamo personu skaitu nosaka tiesa atbilstoši zālē esošo vietu skaitam. Pušu radiniekiem un masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem ir priekšrocības tiesības būt klāt lietas iztiesāšanā.

(5) Tiesai ienākot sēžu zālē un aizejot no tās, visiem tiesas sēžu zālē klātesošajiem jāpieceļas.

(6) Lietas dalībnieki, liecinieki un eksperti sniedz tiesai paskaidrojumus un atzinumus, piesaka lūgumus un dod liecības, stāvot kājās. Atkāpšanās no šā noteikuma pieļaujama tikai ar tiesneša atļauju.

(7) Tiesas spriedumu visi tiesas sēžu zālē klātesošie noklausās, stāvot kājās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

153.pants. Kārtības nodrošināšana tiesas sēdē

(1) Personai, kura traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, tiesnesis izsaka brīdinājumu.

(2) Ja lietas dalībnieki, liecinieki, eksperti vai tulki atkārtoti traucē kārtību, tiesa var šīm personām uzlikt naudas sodu līdz 80 euro.

(3) Ja prokurors vai advokāts atkārtoti traucē kārtību, par to paziņo amatā augstākam prokuroram vai Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

(4) Ja persona, kura nav lietas dalībnieks, atkārtoti traucē kārtību, tiesnesis izraida to no tiesas sēžu zāles. Par necieņu pret tiesu šo personu var saukt arī pie likumā noteiktās atbildības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

154. pants. Tiesas sēdes uzsākšana

Lietas iztiesāšanai noteiktajā laikā tiesa ienāk sēžu zālē, sēdes vadītājs atklāj tiesas sēdi un paziņo:

1) gadu, datumu, mēnesi un tiesas sēdes vietu;

2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, tulku, tiesas noteikto pārstāvi videokonferences norisei, advokātu un prokuroru, kuri piedalās lietā;

3) tiesas sēdes atklāšanas laiku;

4) lietas nosaukumu.

(08.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

155.pants. Procesa dalībnieku ierašanās pārbaude

(1) Tiesas sēdes sekretārs ziņo tiesai, kuras šajā lietā uzaicinātās un izsauktās personas ieradušās, kā arī to, vai ir paziņots par tiesas sēdi personām, kas nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par šo personu neierašanās iemesliem.

(2) Tiesa pārbauda ieradušos personu identitāti un pārstāvju pilnvaras. Tiesas noteikts pārstāvis pārbauda to personu identitāti, kuras tiesas sēdē piedalās, izmantojot videokonferenci.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

156.pants. Lietas dalībnieka, liecinieka, eksperta vai tulka neierašanās sekas

(1) Ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, liecinieks, eksperts vai tulks, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210.pantu nav pamats to atlikt.

(2) Ja lietas dalībnieks, kas nav ieradies tiesas sēdē, nav laikus paziņojis tiesai savas neierašanās iemeslu, tiesa var uzlikt šai personai naudas sodu līdz 80 euro.

(3) Ja kāds no lietas dalībniekiem neierodas tiesā tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzīst par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt šai personai naudas sodu līdz 150 euro.

(4) Lieciniekam un ekspertam, kuri nav ieradušies tiesas sēdē, piemērojamas šā likuma 109. un 122.pantā noteiktās procesuālās sankcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

157.pants. Pienākumu izskaidrošana tulkam

(1) Tiesa izskaidro tulkam viņa pienākumu tulkot to personu paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus un lūgumus, kuras nepārvalda tiesvedības valodu, bet šīm personām — citu lietas dalībnieku paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus, lūgumus, nolasīto dokumentu saturu, tiesneša rīkojumus un tiesas nolēmumus.

(2) Tiesa brīdina tulku, ka par atteikšanos tulkot vai par apzināti nepareizu tulkošanu viņš ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.

158.pants. Liecinieku izraidīšana no tiesas sēžu zāles

Liecinieki līdz viņu nopratināšanas sākumam tiek izraidīti no tiesas sēžu zāles. Sēdes priekšsēdētājs gādā, lai tiesas nopratinātie liecinieki nesazinātos ar nenopratinātajiem lieciniekiem.

159.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana lietas dalībniekiem

(1) Tiesa izskaidro lietas dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus.

(2) Tiesa lietas izskatīšanas gaitā izskaidro pusēm un trešajām personām procesuālo darbību izpildīšanas vai neizpildīšanas sekas.

160.pants. Noraidījumu izlemšana

(1) Tiesa noskaidro, vai lietas dalībniekiem ir noraidījumi tiesnesim, prokuroram, tiesas sēdes sekretāram, ekspertam vai tulkam.

(2) Pieteiktos noraidījumus tiesa izlemj šā likuma 21.pantā noteiktajā kārtībā.

161.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana ekspertam

Tiesa izskaidro ekspertam viņa tiesības un pienākumus un brīdina, ka par atteikšanos no atzinuma došanas vai par apzināti nepatiesa atzinuma došanu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.

162.pants. Lietas dalībnieku pieteikto lūgumu izlemšana

Tiesa noskaidro, vai lietas dalībniekiem ir lūgumi, kas saistīti ar lietas iztiesāšanu, un izlemj tos pēc pārējo lietas dalībnieku viedokļa noklausīšanās.

163.pants. Sākums lietas izskatīšanai pēc būtības

(1) Lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesneša ziņojumu par lietas apstākļiem.

(2) Pēc tiesneša ziņojuma tiesa noskaidro, vai prasītājs uztur prasību, vai atbildētājs atzīst prasību un vai puses nevēlas noslēgt izlīgumu vai nodot lietu izskatīšanai šķīrējtiesā.

164.pants. Atteikšanās no prasības, prasības atzīšana, izlīgums, vienošanās par lietas nodošanu šķīrējtiesai vai mediācijas izmantošanu

(1) Atteikšanos no prasības vai prasības atzīšanu fiksē atsevišķā tiesas sagatavotā apliecinājumā, kuru paraksta attiecīgi prasītājs vai atbildētājs.

(2) Ja atteikšanās no prasības vai prasības atzīšana izteikta tiesai adresētos rakstveida pieteikumos, tos pievieno lietai.

(3) Izlīgums iesniedzams tiesai rakstveidā, un to pievieno lietai.

(4) Vienošanos par lietas nodošanu šķīrējtiesai noformē rakstveidā un pievieno lietai.

(5) Par prasītāja atteikšanos no prasības, par pušu vienošanos nodot lietu izskatīšanai šķīrējtiesā, kā arī par pušu izlīgumu tiesa pieņem lēmumu, ar kuru vienlaikus izbeidz tiesvedību lietā. Lēmumā par izlīguma apstiprināšanu norādāmi izlīguma noteikumi.

(6) Par atteikšanos apstiprināt izlīgumu tiesa pieņem motivētu lēmumu un turpina izskatīt lietu pēc būtības.

(7) Iekams lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, ir iespējams atteikties no prasības, atzīt prasību, noslēgt izlīgumu vai vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, kā arī vienoties par mediācijas izmantošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2013. un 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

165.pants. Lietas dalībnieku paskaidrojumi

(1) Lietas dalībnieki dod paskaidrojumus tiesas sēdē šādā secībā: prasītājs, trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem un atbildētājs.

(2) Ja lietā piedalās trešā persona, kurai nav patstāvīgu prasījumu, tā dod paskaidrojumus pēc prasītāja vai atbildētāja atkarībā no tā, kura pusē šī trešā persona piedalās lietā.

(3) Ja prasību cēlis prokurors, valsts vai pašvaldības iestāde vai persona, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, tā dod paskaidrojumus tiesas sēdē pirmā.

(4) Lietas dalībnieku pārstāvji dod paskaidrojumus savu pārstāvamo vārdā.

(5) Lietas dalībnieki paskaidrojumos norāda visus apstākļus, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

166.pants. Lietas dalībnieku rakstveida paskaidrojumi

(1) Lietas dalībnieki ir tiesīgi savus paskaidrojumus iesniegt tiesai rakstveidā.

(2) Lietas dalībnieku rakstveida paskaidrojumus nolasa tiesas sēdē, ievērojot šā likuma 165.pantā noteikto secību, un pievieno lietai.

167.pants. Jautājumu uzdošanas kārtība

(1) Ar tiesas atļauju lietas dalībnieki var uzdot cits citam jautājumus. Tiesa var noraidīt jautājumus, kuri neattiecas uz lietu.

(2) Tiesnesis var uzdot jautājumu lietas dalībniekam, ja viņš izsakās neskaidri vai nenoteikti, kā arī tad, ja no paskaidrojumiem nav redzams, ka lietas dalībnieks atzītu vai noliegtu apstākļus, uz kuriem pamatoti pretējās puses prasījumi vai iebildumi.

(3) Ja puse atsakās atbildēt uz jautājumu par strīdīgiem apstākļiem vai izvairās dot paskaidrojumus par tiem, tiesa var pieļaut, ka puse šos apstākļus neapstrīd.

168.pants. Pierādījumu pārbaudes kārtības noteikšana

Tiesa, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus un uzklausījusi viņu viedokli, nosaka liecinieku un ekspertu nopratināšanas un citu pierādījumu pārbaudes kārtību.

169.pants. Liecinieka brīdināšana

(1) Pirms liecinieka nopratināšanas tiesa noskaidro viņa personību un brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt vai par apzināti nepatiesas liecības došanu, kā arī izskaidro šā likuma 107.panta saturu.

(2) Pirms nopratināšanas liecinieks paraksta šāda satura brīdinājumu:

"Es, . . . (liecinieka vārds un uzvārds), apņemos liecināt tiesai par visu, kas man zināms lietā, kurā esmu aicināts kā liecinieks. Man izskaidrots, ka par atteikšanos no liecināšanas vai par apzināti nepatiesas liecības došanu man draud kriminālatbildība saskaņā ar krimināllikumu."

(3) Liecinieka parakstīto brīdinājumu pievieno tiesas sēdes protokolam.

(4) Lieciniekam, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, tiesnesis izskaidro viņa pienākumu patiesi liecināt, izstāstīt visu viņam šajā lietā zināmo, bet nebrīdina šo liecinieku par atbildību par atteikšanos liecināt vai par apzināti nepatiesas liecības došanu

170.pants. Liecinieku nopratināšana

(1) Katru liecinieku nopratina atsevišķi.

(2) Vispirms nopratināmi prasītāja norādītie liecinieki, pēc tam — atbildētāja norādītie liecinieki. Vienas puses norādīto liecinieku nopratināšanas secību nosaka tiesa, ņemot vērā šīs puses viedokli.

(3) Liecinieks dod savas liecības un atbild uz jautājumiem mutvārdos.

(4) Tiesa noskaidro liecinieka attiecības ar pusēm un trešajām personām un aicina viņu izstāstīt tiesai visu, kas lieciniekam personīgi zināms lietā, izvairoties no tādu ziņu sniegšanas, kuru avotu viņš nevar uzrādīt, kā arī no savu pieņēmumu un secinājumu izteikšanas. Tiesa var pārtraukt liecinieka stāstījumu, ja viņš runā par apstākļiem, kas neattiecas uz lietu.

(5) Ar tiesas atļauju lietas dalībnieki var uzdot jautājumus lieciniekam. Pirmais jautājumus uzdod lietas dalībnieks, pēc kura lūguma liecinieks izsaukts, pēc tam — citi lietas dalībnieki.

(6) Tiesnesis var uzdot jautājumus lieciniekam jebkurā viņa nopratināšanas brīdī. Liecinieka nopratināšanas laikā jautājumus var uzdot arī lietas dalībniekiem.

(7) Tiesa var nopratināt liecinieku otrreiz tajā pašā vai citā tiesas sēdē, kā arī konfrontēt lieciniekus.

(8) Ja apstākļi, kuru noskaidrošanai liecinieki izsaukti, ir noskaidroti, tiesa ar lietas dalībnieku piekrišanu var nenopratināt ieradušos lieciniekus, pieņemot par to attiecīgu lēmumu. Lietas dalībnieku piekrišanu fiksē atsevišķā tiesas sagatavotā apliecinājumā, kuru paraksta katrs lietas dalībnieks.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2014.)

171.pants. Liecinieka tiesības lietot rakstveida piezīmes

Liecināšanas laikā liecinieks var lietot rakstveida piezīmes, ja viņa liecība saistīta ar aprēķiniem vai citiem datiem, kurus grūti atcerēties. Šīs piezīmes uzrādāmas tiesai un lietas dalībniekiem, un tās pēc tiesas lēmuma var pievienot lietai.

172.pants. Nepilngadīga liecinieka nopratināšana

(1) Nepilngadīga liecinieka nopratināšana pēc tiesas ieskata izdarāma likumiskā pārstāvja vai pedagoga klātbūtnē. Šīs personas var uzdot jautājumus nepilngadīgajam lieciniekam.

(2) Gadījumos, kad tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai, nepilngadīgā liecinieka nopratināšanas laikā pēc tiesas lēmuma var izraidīt no tiesas sēžu zāles jebkuru lietas dalībnieku un sēžu zālē klātesošu personu. Pēc lietas dalībnieka atgriešanās sēžu zālē viņu iepazīstina ar nepilngadīgā liecinieka liecību un viņam dod iespēju uzdot lieciniekam jautājumus.

(3) Liecinieks, kas nav sasniedzis 15 gadu vecumu, pēc nopratināšanas izraidāms no tiesas sēžu zāles, izņemot gadījumus, kad tiesa atzīst par nepieciešamu šā liecinieka klātbūtni tiesas sēžu zālē.

173.pants. Liecinieka liecības nolasīšana

Liecinieka liecību, kas iegūta pierādījumu nodrošināšanas vai tiesas uzdevuma kārtībā vai iepriekšējā tiesas sēdē, nolasa tiesas sēdē, kurā iztiesā lietu.

174.pants. Nopratinātā liecinieka pienākums

Nopratinātajam lieciniekam jāpaliek tiesas sēžu zālē līdz lietas iztiesāšanas beigām. Viņš var atstāt sēžu zāli pirms lietas iztiesāšanas beigām tikai saskaņā ar tiesas lēmumu, kas pieņemts pēc lietas dalībnieku viedokļu noklausīšanās.

175.pants. Eksperta atzinuma pārbaude un eksperta nopratināšana

(1) Eksperta atzinumu nolasa tiesas sēdē.

(2) Tiesa un lietas dalībnieki var uzdot ekspertam jautājumus tādā pašā kārtībā kā lieciniekiem.

(3) Šā likuma 125.pantā minētajos gadījumos tiesa var noteikt papildu vai atkārtotu ekspertīzi.

176.pants. Rakstveida pierādījumu pievienošana lietai

(1) Jautājumu par rakstveida pierādījumu pievienošanu lietai tiesa izlemj pēc tam, kad tā iepazīstinājusi lietas dalībniekus ar šo pierādījumu saturu un uzklausījusi viņu viedokli.

(2) Valsts noslēpumu objektus apkopo atsevišķā sējumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

177.pants. Rakstveida pierādījumu pārbaude

(1) Rakstveida pierādījumus vai to apskates protokolus nolasa tiesas sēdē vai uzrāda lietas dalībniekiem, bet, ja nepieciešams, — arī ekspertiem un lieciniekiem.

(2) Personisko korespondenci var nolasīt atklātā tiesas sēdē tikai ar sarakstē iesaistīto personu piekrišanu. Ja šādas piekrišanas nav vai personas mirušas, minētos pierādījumus nolasa un pārbauda slēgtā tiesas sēdē.

178.pants. Rakstveida pierādījumu apstrīdēšana

(1) Lietas dalībnieki var apstrīdēt rakstveida pierādījumu patiesīgumu.

(2) Pret rakstveida pierādījuma patiesīgumu nevar iebilst persona, kas to pati parakstījusi. Šī persona var apstrīdēt šo pierādījumu, ceļot atsevišķu prasību, ja paraksts dots vardarbības, draudu vai viltus ietekmē.

(3) Zemesgrāmatu, notariālo un citu likumā noteiktajā kārtībā apliecināto aktu patiesīgumu nevar apšaubīt. Tos var apstrīdēt, ceļot atsevišķu prasību.

(4) Apstrīdētā rakstveida pierādījuma iesniedzējam jādod tajā pašā tiesas sēdē paskaidrojumi par to, vai viņš vēlas izmantot šo rakstveida pierādījumu vai arī lūdz to izslēgt no pierādījumiem.

(5) Ja lietas dalībnieks vēlas izmantot apstrīdēto pierādījumu, tiesa, salīdzinājusi šo pierādījumu ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem, lemj par tā izmantošanas pieļaujamību.

179.pants. Pieteikums par rakstveida pierādījuma viltojumu

(1) Lietas dalībnieks var iesniegt motivētu pieteikumu par rakstveida pierādījuma viltojumu.

(2) Persona, kura iesniegusi šo pierādījumu, var lūgt tiesu to izslēgt.

(3) Lai pārbaudītu pieteikumu par rakstveida pierādījuma viltojumu, tiesa var noteikt ekspertīzi vai pieprasīt citus pierādījumus.

(4) Ja tiesa atzīst, ka rakstveida pierādījums viltots, tā izslēdz šo pierādījumu un par viltojuma faktu paziņo prokuroram.

(5) Ja tiesa atzīst, ka lietas dalībnieks apzināti nepamatoti ierosinājis strīdu par rakstveida pierādījuma viltojumu, tā var šim lietas dalībniekam uzlikt naudas sodu līdz 150 euro.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

180.pants. Lietisko pierādījumu pārbaude

(1) Lietiskos pierādījumus apskata tiesas sēdē un uzrāda lietas dalībniekiem, bet, ja nepieciešams, — arī ekspertiem un lieciniekiem.

(2) Lietas dalībnieki par lietiskajiem pierādījumiem var sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli un lūgumus.

(3) Lietisko pierādījumu apskates protokolu, kas sastādīts pierādījumu nodrošināšanas vai tiesas uzdevuma kārtībā, nolasa tiesas sēdē.

181.pants. Pierādījumu apskate un pārbaude uz vietas

(1) Ja rakstveida vai lietiskos pierādījumus nevar nogādāt tiesā, pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa pieņem lēmumu par šo pierādījumu apskati un pārbaudi to atrašanās vietā.

(2) Par apskati uz vietas tiesa paziņo lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis apskates izdarīšanai.

(3) Izdarot apskati uz vietas, tiesa var izsaukt ekspertus un lieciniekus.

(4) Apskates norisi ieraksta tiesas sēdes protokolā, kuram pievieno apskatē sastādīto un pārbaudīto lietisko pierādījumu plānus, rasējumus un attēlus.

182.pants. Institūcijas atzinums

(1) Pēc pierādījumu pārbaudes tiesa noklausās tās institūcijas atzinumu, kura piedalās procesā saskaņā ar likumu vai tiesas lēmumu.

(2) Tiesnesis un lietas dalībnieki var uzdot šīs institūcijas pārstāvim jautājumus sakarā ar atzinumu.

(07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

183.pants. Lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšana

(1) Pēc tam, kad pārbaudīti visi pieteiktie pierādījumi, tiesa noskaidro lietas dalībnieku viedokli par iespēju pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības.

(2) Ja nav nepieciešams pārbaudīt papildu pierādījumus, tiesa noskaidro, vai prasītājs uztur prasību un vai puses nevēlas noslēgt izlīgumu.

(3) Ja prasītājs neatsakās no prasības un puses nevēlas noslēgt izlīgumu, tiesa pasludina lietas izskatīšanu pēc būtības par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm.

184.pants. Tiesas debates

(1) Tiesas debatēs pirmais runā prasītājs vai viņa pārstāvis, pēc tam — atbildētājs vai viņa pārstāvis. Prokurors, valsts vai pašvaldību iestādes pārstāvis un persona, kas griezušies tiesā, lai aizstāvētu citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, runā tiesas debatēs pirmie.

(2) Ja lietā piedalās trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem par strīda priekšmetu, šī persona vai tās pārstāvis runā pēc pusēm.

(3) Trešā persona, kurai nav patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, vai tās pārstāvis runā pēc prasītāja vai atbildētāja, kura pusē šī trešā persona piedalās lietā.

(4) Tiesas debašu dalībnieks nav tiesīgs savā runā atsaukties uz apstākļiem un pierādījumiem, kas nav pārbaudīti tiesas sēdē.

(5) Tiesa var pārtraukt debašu dalībnieku, ja viņš runā par apstākļiem, kas neattiecas uz lietu.

185.pants. Replikas

(1) Pēc tam, kad šā likuma 184.pantā minētie lietas dalībnieki runājuši debatēs, katram no viņiem ir tiesības uz vienu repliku.

(2) Tiesa var ierobežot repliku ilgumu.

186.pants. Prokurora atzinums

Ja lietā piedalās prokurors, kurš nav cēlis prasību, viņš pēc tiesas debatēm un replikām dod atzinumu par prasības pamatotību.

187.pants. Tiesas apspriede

(1) Pēc tiesas debatēm, kā arī replikām un prokurora atzinuma tiesa aiziet apspriežu istabā taisīt spriedumu, pirms tam paziņojot par to tiesas sēžu zālē esošajiem.

(2) Ja sarežģītā lietā tiesa atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt spriedumu, tā nosaka nākamo tiesas sēdi tuvāko 14 dienu laikā, kurā tā paziņos spriedumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

188.pants. Lietas izskatīšanas pēc būtības atsākšana

(1) Ja apspriedes laikā tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot jaunus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, vai papildus pārbaudīt esošos vai jaunus pierādījumus, tā atsāk lietas izskatīšanu pēc būtības.

(2) Tādā gadījumā tiesas sēde turpinās šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

22.nodaļa
Spriedums

189.pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, tiesa taisa sprieduma veidā un pasludina Latvijas Republikas vārdā.

(2) Spriedumu taisa un pasludina pēc lietas izskatīšanas.

(3) Spriedumam jābūt likumīgam un pamatotam.

(4) Nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša iejaukšanās sprieduma taisīšanā vai tiesas iespaidošana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

190.pants. Sprieduma likumīgums un pamatotība

(1) Taisot spriedumu, tiesa vadās pēc materiālo un procesuālo tiesību normām.

(2) Tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā. Spriedumā tiesa neatspoguļo informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, bet norāda, ka ar šo informāciju ir iepazinusies un to izvērtējusi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

191.pants. Sprieduma taisīšanas kārtība

(1) (Izslēgta ar 19.06.2003. likumu.)

(2) Tiesnešu apspriedē drīkst būt klāt tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā izskatāmajā lietā.

(3) Ja spriedumu taisa koleģiāli, tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka savu viedokli pēdējais.

(4) Tiesa, taisot spriedumu, visus nolēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Spriedumu paraksta visi tiesneši.

(5) Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, spriedumu paraksta tiesnesis.

(6) Pēc sprieduma parakstīšanas to grozīt vai mainīt nav atļauts.

(7) Spriedumā dzēsumi un aizkrāsojumi nav pieļaujami, bet labojumi un pierakstījumi atrunājami pirms visu tiesnešu parakstiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

192.pants. Prasījuma robežu ievērošana

Tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas.

193.pants. Sprieduma forma un saturs

(1) Spriedumu sastāda rakstveidā.

(2) Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(3) Ievaddaļā norāda, ka spriedums taisīts Latvijas Republikas vārdā, kā arī sprieduma taisīšanas laiku, tās tiesas nosaukumu, kas taisījusi spriedumu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, lietas dalībniekus un strīda priekšmetu.

(4) Aprakstošajā daļā norāda prasītāja prasījumus, atbildētāja pretprasību, iebildumus, kā arī lietas dalībnieku sniegto paskaidrojumu būtību.

(5) Motīvu daļā norāda lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi. Šajā daļā norāda arī normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies, un konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu, kā arī tiesas secinājumus par prasības pamatotību vai nepamatotību. Ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.

(6) Rezolutīvajā daļā norāda tiesas nolēmumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtību. Turklāt norāda, kam un kādā apmērā maksājami tiesāšanās izdevumi, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu, ja tiesa tādu noteikusi, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību, kā arī pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.2005., 07.09.2006. un 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

194.pants. Saīsināts spriedums

Sarežģītā lietā tiesa var sastādīt saīsinātu spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. Šajā gadījumā pilnu spriedumu tiesa sastāda 14 dienu laikā.

195.pants. Spriedums par naudas summas piedziņu

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

(08.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

196.pants. Spriedums par mantas atdošanu natūrā

Taisot spriedumu par mantas atdošanu natūrā, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda konkrēto mantu, kā arī nosaka, ka mantas neesamības gadījumā no atbildētāja piedzenama tās vērtība, minot konkrētu summu.

197.pants. Spriedums, kas uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības

(1) Spriedumā, kas uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības, tiesa nosaka, konkrēti kam, kādas darbības un kādā termiņā ir jāizpilda.

(2) Taisot spriedumu, kas atbildētājam uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības, kuras nav saistītas ar mantas vai naudas summu nodošanu, tiesa spriedumā var norādīt, ka tad, ja atbildētājs noteiktā termiņā neizpildīs spriedumu, prasītājs ir tiesīgs izpildīt šīs darbības uz atbildētāja rēķina , pēc tam no viņa piedzenot nepieciešamos izdevumus.

198.pants. Spriedums vairāku prasītāju labā vai pret vairākiem atbildētājiem

(1) Spriedumā vairāku prasītāju labā tiesa norāda, kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no viņiem, vai arī to, ka piedziņas tiesības ir solidāras.

(2) Spriedumā pret vairākiem atbildētājiem tiesa norāda, kāda sprieduma daļa izpildāma katram no viņiem, vai arī to, ka viņu atbildība ir solidāra.

199.pants. Sprieduma pasludināšana

(1) Pēc sprieduma parakstīšanas tiesa atgriežas tiesas sēžu zālē, kur tiesnesis pasludina spriedumu, nolasot tā ievaddaļu un rezolutīvo daļu.

(2) Pēc sprieduma pasludināšanas tiesnesis izskaidro tā saturu, pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.

(3) Pasludinot saīsinātu spriedumu, tiesa paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns spriedums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2014.)

200.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izskata rakstveida procesā. Par minētā jautājuma izskatīšanu rakstveida procesā iepriekš paziņo lietas dalībniekiem. Ja pieteikumu iesniedzis lietas dalībnieks, vienlaikus ar paziņojuma nosūtīšanu tiesa nosūta lietas dalībniekiem pieteikumu par pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdu labošanu spriedumā.

(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas spriedumā izlabo ar tiesas lēmumu, kura norakstu nosūta lietas dalībniekiem triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas.

(3) Par lēmumu izdarīt kļūdas labojumu spriedumā lietas dalībnieks var iesniegt blakus sūdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

201.pants. Papildspriedums

(1) Tiesa, kas taisījusi lietā spriedumu, ir tiesīga pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma taisīt papildspriedumu, ja:

1) nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem, par kuru lietas dalībnieki iesnieguši pierādījumus un devuši paskaidrojumus; 2) tiesa nav noteikusi piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, darbības, kas jāizpilda, vai tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu.

(2) Papildsprieduma taisīšanu var ierosināt likumā noteiktajā sprieduma pārsūdzēšanas termiņā.

(3) Par šā jautājuma izskatīšanas laiku un vietu tiesa paziņo lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis tam, lai izlemtu jautājumu par papildsprieduma taisīšanu.

(4) Par tiesas lēmumu atteikt papildsprieduma taisīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

202.pants. Sprieduma izskaidrošana

(1) Tiesa, kura taisījusi spriedumu, var pēc lietas dalībnieka pieteikuma ar savu lēmumu to izskaidrot, negrozot sprieduma saturu.

(2) Sprieduma izskaidrošana pieļaujama, ja tas vēl nav izpildīts un nav notecējis termiņš tā izpildīšanai piespiedu kārtā.

(3) Jautājumu par sprieduma izskaidrošanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(4) Par tiesas lēmumu jautājumā par sprieduma izskaidrošanu var iesniegt blakus sūdzību.

203.pants. Sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

(1) Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta. Ja apelācijas instances tiesa apelācijas sūdzību atstājusi bez izskatīšanas vai apelācijas tiesvedību izbeigusi, spriedums stājas spēkā no attiecīgā lēmuma pasludināšanas brīža.

(2) Ja spriedums pārsūdzēts kādā daļā, tā nepārsūdzētajā daļā spriedums stājas spēkā, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai.

(21) Ja attiecībā uz dažādiem lietas dalībniekiem termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai par pirmās instances tiesas spriedumu nosaka gan saskaņā ar šā likuma 415.panta pirmo vai otro daļu, gan 415.panta 2.2daļu vai attiecībā uz visiem lietas dalībniekiem termiņu apelācijas sūdzībai par pirmās instances tiesas spriedumu nosaka saskaņā ar šā likuma 415.panta trešo daļu, tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai, termiņu skaitot no vēlākā sprieduma noraksta izsniegšanas datuma, ja nav iesniegta apelācijas sūdzība.

(22) Ja šā panta 2.1daļā minētajos gadījumos nav saņemts attiecīgs apstiprinājums par sprieduma noraksta izsniegšanu (56.2pants), spriedums stājas likumīgā spēkā sešus mēnešus pēc tā pasludināšanas.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā lietas dalībnieki, kā arī viņu tiesību pārņēmēji nav tiesīgi citā procesā apstrīdēt tiesas nodibinātos faktus, kā arī no jauna celt tiesā prasību par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

(4) Ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.

(5) Spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un izpildāms visā valsts teritorijā, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006. un 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

204.pants. Sprieduma izpildīšana

Spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

204.1 pants. Sprieduma labprātīga izpilde

(1) Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

(2) Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

(17.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2005.)

205.pants. Nekavējoties izpildāmie spriedumi

(1) Pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā daļā nekavējoties izpildāmi spriedumi:

1) par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam;

2) par darba samaksas piedziņu;

3) par atjaunošanu darbā;

4) par atlīdzību par sakropļojumu vai citu veselības bojājumu;

5) par uzturlīdzekļu piedziņu sakarā ar tādas personas nāvi, kuras pienākums bijis kādu uzturēt;

6) lietās, kurās atbildētājs atzinis prasījumu;

7) lietās, kurās sevišķu apstākļu dēļ sprieduma izpildīšanas novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus piedzinējam vai arī pati piedziņa var kļūt neiespējama;

8) lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.

(2) Sprieduma tūlītēja izpildīšana šā panta pirmās daļas 7.punktā paredzētajā gadījumā pieļaujama, vienīgi pieprasot no piedzinēja pienācīgu nodrošinājumu gadījumam, ja apelācijas instances tiesa spriedumu grozītu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2011. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

206.pants. Sprieduma izpildes atlikšana, sadalīšana termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšana

(1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu lietā, ir tiesīga pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ievērojot pušu mantisko stāvokli, bērnu tiesības vai citus apstākļus, pieņemt lēmumu par sprieduma izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu. Lēmums par sprieduma izpildīšanas atlikšanu, sadalīšanu termiņos vai izpildes veida un kārtības grozīšanu izpildāms nekavējoties.

(2) Pieteikums tiek izskatīts tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu atlikt sprieduma izpildīšanu vai to sadalīt termiņos, kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2006. un 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

206.1 pants. Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 861/2007 paredzētajā kārtībā taisītā sprieduma un Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1896/2006 paredzētajā kārtībā taisītā Eiropas maksājuma rīkojuma izpildes jautājumi

(1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 861/2007 paredzētajā kārtībā vai Eiropas maksājuma rīkojumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1896/2006 paredzētajā kārtībā, ir tiesīga pēc parādnieka pieteikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 15.panta 2.punktā vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 23.pantā paredzētajos gadījumos:

1) aizstāt sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildi ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem pasākumiem šā sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildes nodrošinājumam;

2) grozīt sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildes veidu vai kārtību;

3) apturēt sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(05.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

207.pants. Sprieduma izpildīšanas nodrošinājums

Pēc lietas dalībnieku pieteikuma tiesa spriedumā var noteikt šā likuma 138. pantā paredzētos pasākumus sprieduma izpildes nodrošinājumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2006.)

208.pants. Sprieduma noraksta nosūtīšana lietas dalībniekiem

(1) Lietas dalībniekam, kas nav piedalījies tiesas sēdē, sprieduma norakstu nosūta ne vēlāk kā trīs dienas pēc tā pasludināšanas, bet, ja ir pasludināts saīsināts spriedums, — triju dienu laikā pēc pilna sprieduma sastādīšanas.

(2) Ja lietas dalībnieks ir piedalījies tiesas sēdē un tiesa ir pasludinājusi saīsinātu spriedumu, pēc viņa rakstveida lūguma tiesa nosūta viņam pilna sprieduma norakstu triju dienu laikā pēc tā sastādīšanas.

(3) Ja sprieduma noraksts šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos nosūtāms personai saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu un šajā likumā paredzētajos gadījumos sprieduma norakstam pievienojams tulkojums, tiesa nosūta sprieduma norakstu kopā ar tulkojumu nekavējoties pēc tulkojuma sagatavošanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

22.1 nodaļa
Aizmugurisks spriedums

(Nodaļa 31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

208.1 pants. Aizmugurisks spriedums

(1) Aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

(2) Aizmugurisku spriedumu tiesa taisa, pamatojoties uz prasītāja paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, ja tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda izšķiršanai.

(3) Aizmugurisku spriedumu nevar taisīt lietās:

1) kuras nevar izbeigt ar izlīgumu;

2) kurās atbildētāja deklarētā dzīvesvieta, dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijas Republikā;

3) kurās atbildētājs aicināts uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";

4) kurās ir vairāki atbildētāji un kaut viens piedalās procesā.

(4) Noteikumi par aizmugurisku spriedumu neattiecas uz sevišķo tiesāšanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

208.2 pants. Aizmuguriska sprieduma forma un saturs

(1) Aizmugurisku spriedumu tiesa taisa un sastāda šā likuma 189.-198.pantā norādītajā kārtībā, ievērojot šajā pantā noteiktās īpatnības.

(2) To, ka spriedums ir aizmugurisks, norāda tā nosaukumā.

(3) Aizmuguriska sprieduma aprakstošajā daļā norāda prasītāja prasījumus, prasītāja paskaidrojuma būtību, šā sprieduma taisīšanas procesuālo pamatojumu.

(4) Aizmuguriska sprieduma rezolutīvajā daļā papildus šā likuma 193.panta sestajā daļā minētajam tiesa norāda, ka prasītājs ir tiesīgs pārsūdzēt spriedumu apelācijas kārtībā, bet atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

208.3 pants. Aizmuguriska sprieduma noraksta nosūtīšana atbildētājam

Aizmuguriska sprieduma norakstu nosūta atbildētājam ierakstītā pasta sūtījumā.

208.4 pants. Aizmuguriska sprieduma pārsūdzēšana

(1) Prasītājs ir tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā.

(2) Atbildētājs nav tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā.

208.5 pants. Tiesvedības atjaunošana un lietas izskatīšana no jauna

(1) Atbildētājs ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai, kas taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

(2) Pieteikumā norāda:

1) tiesas nosaukumu, kas taisījusi aizmugurisku spriedumu;

2) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētājs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;

3) aizmuguriska sprieduma taisīšanas datumu un būtību;

4) iemeslus, kuru dēļ atbildētājs nav ņēmis dalību lietā;

5) atbildētāja iebildumus pret prasību un spriedumu, iebildumu pamatojumu;

6) pierādījumus, kas apstiprina iebildumus un to pamatojumu, likumu, uz kuru tie pamatoti;

7) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai to izprasīšanu;

8) lūgumu atjaunot tiesvedību lietā un izskatīt lietu no jauna.

(3) Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina:

1) valsts nodevas un citu tiesas izdevumu samaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā;

2) iebildumu pamatojumu.

(4) Pieteikumam pievieno tā norakstus un rakstveida pierādījumu norakstus nosūtīšanai prasītājam un trešajām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

208.6 pants. Pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības, ja:

1) pieteikumā nav visu šā likuma 208.5 panta otrajā daļā noteikto rekvizītu;

2) pieteikumam nav pievienoti šā likuma 208.5 panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktie dokumenti.

(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, kura norakstu nosūta atbildētājam, un nosaka termiņu, ne īsāku par 20 dienām, trūkumu novēršanai. Termiņu skaita no lēmuma izsniegšanas dienas. Tiesneša lēmums ir pārsūdzams šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzēšanas termiņu skaita no lēmuma izsniegšanas dienas.

(3) Ja atbildētājs tiesneša noteiktajā termiņā trūkumus nav novērsis, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod atbildētājam. Lēmums par pieteikuma atdošanu nav pārsūdzams.

(4) Ja pieteikums atdots atbildētājam, viņam nav tiesību atkārtoti iesniegt tiesai pieteikumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

208.7 pants. Tiesneša rīcība pēc pieteikuma pieņemšanas

(1) Atzinis, ka pieteikums atbilst šā likuma 208.5 panta prasībām, tiesnesis paziņo par pieteikumu prasītājam un trešajām personām un nosūta viņiem pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus.

(2) Tiesnesis izskata pieteikumu septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna, ja atzīst, ka lietas izskatīšana bez atbildētāja piedalīšanās un viņa pieteikto pierādījumu pārbaudes novedusi vai varējusi novest pie lietas nepareizas izspriešanas;

2) par pieteikuma noraidīšanu, ja atzīst, ka lietas izskatīšanai no jauna nav šā panta otrās daļas 1.punktā norādītā pamata.

(3) Lēmumā par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku un uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.

(4) Ja pieņemts lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna un prasītājs ir iesniedzis apelācijas sūdzību par aizmugurisku spriedumu, sūdzību atdod prasītājam.

(5) Par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums, var iesniegt blakus sūdzību. Lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna nav pārsūdzams.

208.8 pants. Aizmuguriska sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

(1) Aizmugurisks spriedums stājas likumīgā spēkā, ja likumā noteiktajā termiņā nav iesniegta apelācijas sūdzība un nav iesniegts pieteikums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

(2) Ja ir noraidīts pieteikums par tiesvedības atjaunošanu un apelācijas sūdzība par tiesas spriedumu nav iesniegta, aizmugurisks spriedums stājas spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš tiesneša lēmuma pārsūdzēšanai.

(3) Ja tiesneša lēmums par pieteikuma noraidīšanu ir pārsūdzēts un apelācijas instances tiesa to atstājusi negrozītu, aizmugurisks spriedums stājas spēkā no apelācijas instances tiesas lēmuma pasludināšanas brīža.

208.9 pants. Lietas izskatīšana no jauna

Ja ir pieņemts lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna, aizmugurisks spriedums spēkā nestājas un lieta tiek izskatīta no jauna pilnā apjomā šā likuma 21.nodaļā paredzētajā kārtībā. Uz šo gadījumu neattiecas likumā noteiktais ierobežojums tiesnesim piedalīties lietas izskatīšanā no jauna.

23.nodaļa
Lietas izskatīšanas atlikšana

209.pants. Tiesas pienākums atlikt lietas izskatīšanu

Tiesa atliek lietas izskatīšanu:

1) ja tiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu;

2) ja kāds no lietas dalībniekiem, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru tiesa atzīst par attaisnojošu;

3) ja atbildētājam nav izsniegts prasības pieteikuma noraksts un tāpēc viņš lūdz lietas izskatīšanu atlikt;

4) ja nepieciešams pieaicināt par lietas dalībnieku personu, kuras tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses var tikt aizskartas ar tiesas spriedumu;

5) šā likuma 240.pantā paredzētajā gadījumā;

6) ja tiesas sēdē neierodas atbildētājs, kuram saskaņā ar šā likuma 56.2 panta pirmo daļu ir nosūtīts paziņojums par tiesas sēdes laiku un vietu un ir saņemts apstiprinājums par dokumentu izsniegšanu (56.2 panta otrā daļa), bet atbildētājs paziņojumu nav saņēmis savlaicīgi;

7) ja tiesas sēdē neierodas atbildētājs, kuram saskaņā ar šā likuma 56.2 panta pirmo daļu ir nosūtīts paziņojums par tiesas sēdes laiku un vietu vai prasības pieteikuma noraksts, un nav saņemts apstiprinājums par dokumentu izsniegšanu (56.2 panta otrā daļa) vai dokumentu neizsniegšanu;

8) ja saņemta pušu piekrišana mediācijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 08.09.2011. un 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

210.pants. Tiesas tiesības atlikt lietas izskatīšanu

(1) Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu:

1) ja prasītājs, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē nezināma iemesla dēļ;

2) ja atbildētājs, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē nezināma iemesla dēļ;

3) ja atzīst, ka nav iespējams izskatīt lietu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, kura piedalīšanās lietas izskatīšanā saskaņā ar likumu ir obligāta, kā arī liecinieks, eksperts vai tulks;

4) pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;

5) ja persona nespēj piedalīties tiesas sēdē, izmantojot videokonferenci, tehnisku vai citu no tiesas neatkarīgu iemeslu dēļ.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā norādītā iemesla dēļ tiesa var atlikt lietas izskatīšanu ne vairāk kā vienu reizi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

211.pants. Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu

(1) Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(2) Lēmumā par lietas izskatīšanas atlikšanu jāmin visas tās procesuālās darbības, kuras jāizpilda līdz nākamajai tiesas sēdei, kā arī jānosaka nākamās tiesas sēdes diena. Ja tiesa atliek lietas izskatīšanu šā likuma 209.panta 7.punktā paredzētajā gadījumā, nākamā tiesas sēde nosakāma tikai pēc tam, kad ir ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 19.panta 2.punktā vai 1965.gada 15.novembra Hāgas konvencijas par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās (turpmāk — Hāgas 1965.gada konvencija) 15.panta otrajā daļā minētie nosacījumi vai, ja šajā pantā minētie tiesību akti nav piemērojami, ir veikti līdzvērtīgi pasākumi.

(21) Atliekot lietas izskatīšanu šā likuma 209.panta 8.punktā minētajā gadījumā, tiesa lēmumā par lietas izskatīšanas atlikšanu nosaka termiņu mediācijas izmantošanai, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, un pušu pienākumu iesniegt tiesā pierādījumus par mediācijas rezultātu ne vēlāk kā septiņas dienas pēc mediācijas izbeigšanas. Tiesas lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu mediācijas izmantošanai nav pārsūdzams.

(3) Nākamās tiesas sēdes dienu tiesa paziņo pret parakstu personām, kuras ieradušās uz tiesas sēdi. Klātneesošās personas no jauna uzaicina vai izsauc uz tiesas sēdi.

(4) Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu nav pārsūdzams, izņemot lēmumu, kurā nav noteikta nākamā tiesas sēdes diena.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. un 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

212.pants. Liecinieku nopratināšana, atliekot lietas izskatīšanu

(1) Ja tiesas sēdē ir klāt visi lietas dalībnieki, tiesa, atliekot lietas izskatīšanu, var nopratināt ieradušos lieciniekus.

(2) Ja nepieciešams, nopratinātos lieciniekus var izsaukt uz nākamo tiesas sēdi.

213.pants. Lietas izskatīšanas atsākšana

(Izslēgts ar 07.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2006.)

24.nodaļa
Tiesvedības apturēšana civillietā

214.pants. Tiesas pienākums apturēt tiesvedību

Tiesa aptur tiesvedību, ja:

1) mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas lietā ir puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2) pusei vai trešajai personai tiesa noteikusi tādu rīcībspējas ierobežojumu, kas neļauj tai patstāvīgi realizēt civilprocesuālās tiesības un pienākumus;

3) puse vai trešā persona smagas slimības, vecuma vai invaliditātes dēļ vispār nespēj piedalīties lietas izskatīšanā;

4) tā pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesai vai arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu sakarā ar puses vai trešās personas iesniegto konstitucionālo sūdzību;

41) tā pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai;

5) lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā;

6) (izslēgts ar 08.09.2011. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001., 07.04.2004., 07.09.2006., 05.02.2009., 08.09.2011. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

215.pants. Tiesas tiesības apturēt tiesvedību

Tiesa pēc lietas dalībnieka vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību, ja:

1) puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem atrodas ārpus Latvijas robežām sakarā ar ilgstošu komandējumu vai valsts pienākumu pildīšanu;

2) izsludināta atbildētāja meklēšana;

3) puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem slimības dēļ nespēj piedalīties lietas izskatīšanā;

4) tiesa nosaka ekspertīzi;

5) ir pušu savstarpēja vienošanās par tiesvedības apturēšanu un pret to neiebilst trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem;

6) mantiska rakstura prasībās atbildētājam ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai fiziskās personas maksātnespējas process.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

216.pants. Tiesvedības apturēšanas termiņi

Tiesvedība tiek apturēta:

1) šā likuma 214.panta 1.punktā paredzētajos gadījumos — līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;

2) šā likuma 214.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos — līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;

3) šā likuma 214.panta 3.punktā paredzētajos gadījumos — līdz tiesas noteiktajam termiņam pārstāvības noformēšanai;

4) šā likuma 214.panta 4., 4.1 un 5.punktā paredzētajos gadījumos — līdz likumīgā spēkā stājas Satversmes tiesas vai Eiropas Savienības Tiesas nolēmums vai tiesas nolēmums civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā;

5) šā likuma 215.panta 1. — 4.punktā paredzētajos gadījumos — līdz brīdim, kad atkrituši šajos punktos minētie apstākļi;

6) šā likuma 215.panta 5.punktā paredzētajos gadījumos — līdz tiesas lēmumā noteiktajam termiņam;

7) (izslēgts ar 08.09.2011. likumu);

8) šā likuma 215.panta 6.punktā paredzētajos gadījumos — līdz juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001., 07.04.2004., 05.02.2009., 08.09.2011. un 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

217.pants. Lēmums par tiesvedības apturēšanu

(1) Par tiesvedības apturēšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(2) Lēmumā norādāmi apstākļi, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim tiesvedība apturēta, vai termiņš, uz kādu tiesvedība apturēta.

(3) Par tiesas lēmumu apturēt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību.

218.pants. Tiesvedības atjaunošana

(1) Tiesvedību atjauno tiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.

(2) Ja mantiska rakstura prasībās atbildētājam pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai fiziskās personas maksātnespējas process, tiesa atjauno apturēto tiesvedību:

1) pēc kreditora lūguma, ja maksātnespējas procesa administrators ir pieņēmis lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu, pamatojoties uz to, ka pastāv strīds par tiesībām;

2) ja, izskatot sūdzību par maksātnespējas procesa administratora lēmumu, ir konstatēts, ka pastāv strīds par tiesībām, un tiesas noteiktajā termiņā ir lūgts atjaunot tiesvedību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

25.nodaļa
Prasības atstāšana bez izskatīšanas

219.pants. Tiesas pienākums atstāt prasību bez izskatīšanas

(1) Tiesa atstāj prasību bez izskatīšanas, ja:

1) prasītājs nav ievērojis attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību vai līdz prasības celšanai nav veicis likumā noteiktos pasākumus, lai noregulētu savu strīdu ar atbildētāju;

2) prasības pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav civilprocesuālās rīcībspējas;

3) prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;

4) strīds prasības lietā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas tās pašas vai citas tiesas izskatīšanā;

5) saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām lieta nav piekritīga Latvijas tiesai;

6) puses likumā noteiktajā kārtībā vienojušās par strīda risināšanu, izmantojot mediāciju, izņemot darbinieka prasījumu, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, un nav iesniegti pierādījumi par to, ka priekšlikums risināt strīdu, izmantojot mediāciju, ir noraidīts vai mediācijas līgums nav noslēgts, vai mediācija beigusies, nepanākot vienošanos.

(2) Tiesa atstāj prasību bez izskatīšanas daļā, par kuru neizsniedz Eiropas maksājuma rīkojumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 10.panta 2.punktā paredzētajā gadījumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 29.11.2012. un 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

220.pants. Tiesas tiesības atstāt prasību bez izskatīšanas

Tiesa var atstāt prasību bez izskatīšanas, ja prasītājs vai viņa pārstāvis atkārtoti neierodas tiesā un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

221.pants. Lēmums par prasības atstāšanu bez izskatīšanas

(1) Par prasības atstāšanu bez izskatīšanas tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(2) Par tiesas lēmumu atstāt prasību bez izskatīšanas var iesniegt blakus sūdzību.

222.pants. Sekas prasības atstāšanai bez izskatīšanas

Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu tiesā, ievērojot likumā noteikto kārtību.

26.nodaļa
Tiesvedības izbeigšana

223.pants. Tiesvedības izbeigšanas pamats

Tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja:

1) lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai;

2) prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības;

3) likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, vai arī tiesas lēmums, ar kuru izbeigta tiesvedība;

4) prasītājs atteicies no prasības;

5) puses noslēgušas izlīgumu un tiesa to apstiprinājusi;

6) puses likumā noteiktajā kārtībā vienojušās par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā;

7) mirusi fiziskā persona, kura ir viena no pusēm lietā, un apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu;

8) beigusi pastāvēt juridiskā persona, kura ir viena no pusēm lietā, un nav tās tiesību pārņēmēja;

9) izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process un saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164.pantu fiziskā persona atbrīvota no attiecīgajām saistībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

224.pants. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu

(1) Tiesvedību izbeidz ar motivētu tiesas lēmumu, ko pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(2) Par tiesas lēmumu izbeigt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību.

225.pants. Tiesvedības izbeigšanas sekas

Ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

27.nodaļa
Izlīgums

226.pants. Vienošanās par izlīgumu

(1) Izlīgums pieļaujams jebkurā procesa stadijā.

(2) Izlīgums pieļaujams jebkurā civiltiesiskā strīdā, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

(3) Izlīgums nav pieļaujams:

1) strīdos, kas saistīti ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistros;

2) strīdos, kas saistīti ar aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu mantiskajām tiesībām;

3) strīdos par nekustamo īpašumu, ja dalībnieku vidū ir personas, kuru tiesības iegūt nekustamu lietu īpašumā vai valdījumā ir likumā noteiktajā kārtībā ierobežotas;

4) ja izlīguma noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

227.pants. Izlīguma slēgšana

(1) Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un iesniedz tiesai.

(2) Izlīgumā norāda:

1) prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; ja prasītājs ir juridiskā persona, — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, deklarācijā norādīto papildu adresi (adreses) un dzīvesvietu, ja tās ir zināmas, bet, ja atbildētājs ir juridiskā persona, — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

3) strīda priekšmetu;

4) katras puses saistības, ko tā labprātīgi uzņemas izpildīt.

(3) Izlīgumu tiesa var apstiprināt bez pušu piedalīšanās, ja izlīgums apliecināts pie notāra un tajā ietverts pušu paziņojums, ka tām ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

228.pants. Tiesas lēmums par izlīguma apstiprināšanu

(1) Tiesa, saņēmusi pušu izlīgumu, noskaidro, vai puses labprātīgi vienojušās par izlīgumu, vai tas atbilst šā likuma 226. un 227.panta prasībām un vai pusēm ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.

(2) Ja tiesa atzīst, ka izlīgums atbilst šā likuma prasībām, tā pieņem lēmumu, ar kuru apstiprina izlīgumu un izbeidz tiesvedību lietā.

(3) Ar tiesas lēmumu apstiprinātais izlīgums izpildāms, ievērojot tiesas spriedumu izpildes noteikumus.

28.nodaļa
Tiesas lēmums

229.pants. Lēmuma pieņemšana

(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru lieta netiek izspriesta pēc būtības, pieņem lēmuma veidā.

(2) Lēmumu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā un pasludina pēc tā pieņemšanas. Šajā likumā paredzētajos gadījumos lēmumu var sastādīt rezolūcijas veidā. Tad lēmumā norāda šā likuma 230.panta pirmās daļas 1., 2. un 6.punktā noteikto.

(3) Atsevišķa procesuālā dokumenta veidā tiesas lēmumu sastāda šajā likumā paredzētajos gadījumos apspriežu istabā.

(4) Par tiesneša procesuālo darbību ārpus tiesas sēdes pieņemams lēmums, kas noformējams atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2012.)

230.pants. Lēmuma saturs

(1) Lēmumā tiesa vai tiesnesis norāda:

1) lēmuma pieņemšanas laiku un vietu;

2) tiesas nosaukumu un sastāvu;

3) lietas dalībniekus un strīda priekšmetu;

4) jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums;

5) lēmuma motīvus;

6) tiesas vai tiesneša nolēmumu;

7) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu.

(2) Lēmumos, kuri nepieciešami tiesu izpildītājam, papildus norādāmas ziņas par lietas dalībniekiem [fiziskās personas — prasītāja vai pieteikuma iesniedzēja — vārds, uzvārds, personas kods (ja tas ir zināms) un deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; fiziskās personas — atbildētāja — vārds, uzvārds, personas kods (ja tas ir zināms), deklarētā dzīvesvieta, deklarācijā norādītā papildu adrese (adreses) un dzīvesvieta, ja tā ir zināma; juridiskajai personai — tās nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs (ja tas ir zināms)].

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

231.pants. Lēmuma noraksta nosūtīšana

(1) Tiesas lēmuma noraksts triju dienu laikā nosūtāms lietas dalībniekam, kas nav bijis klāt tā pasludināšanā.

(2) Tiesneša lēmuma noraksts triju dienu laikā nosūtāms personai, uz kuru tas attiecas.

(3) Ja tiesas lēmuma noraksts šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos ir nosūtīts personai saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu un šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesas lēmuma norakstam pievienojams tulkojums, tiesa nosūta lēmuma norakstu kopā ar tulkojumu nekavējoties pēc tulkojuma sagatavošanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

232.pants. Tiesas blakus lēmums

(1) Ja, izskatot lietu, konstatēti apstākļi, kas liecina par iespējamu likuma pārkāpumu, tiesa ir tiesīga pieņemt blakus lēmumu, ko nosūta attiecīgajai iestādei.

(2) Tiesas blakus lēmums nav pārsūdzams.

Piektā sadaļa
Atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanas īpatnības
29.nodaļa
Lietas par laulības neesamību vai šķiršanu

233.pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas par laulības neesamību vai šķiršanu tiesa izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

234.pants. Lietu piekritība

Prasību par laulības neesamību vai laulības šķiršanu var celt tiesā arī pēc prasītāja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc prasītāja dzīvesvietas, ja:

1) pie prasītāja ir nepilngadīgi bērni;

2) (izslēgts ar 29.11.2012. likumu);

3) laulība šķirama ar personu, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā;

4) laulība šķirama ar personu, kurai nav deklarētās dzīvesvietas un kuras dzīvesvieta nav zināma vai kura dzīvo ārzemēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

235.pants. Lietas par laulības šķiršanu pēc abu laulāto pieteikuma

(Izslēgts ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2011.)

235.1 pants. Prasības pieteikums par laulības šķiršanu

Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128.pantā noteiktajam norāda:

1) no kura laika puses dzīvo šķirti;

2) vai otrs laulātais piekrīt laulības šķiršanai;

3) vai puses ir vienojušās par bērna aizgādību, otra vecāka saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļiem un laulības laikā iegūtās mantas sadali vai piesaka attiecīgus prasījumus.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

236.pants. Pušu piedalīšanās tiesas sēdē

(1) Laulības šķiršanas lieta izskatāma, piedaloties abām pusēm.

(11) Tiesa pēc viena laulātā lūguma katru laulāto var noklausīties atsevišķā tiesas sēdē, ja laulības šķiršana saistīta ar vardarbību pret laulāto, kurš pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu, vai laulāto kopīgo bērnu.

(2) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā.

(3) Ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai šīs puses rakstveida paskaidrojumu vai tās pārstāvja piedalīšanos.

(4) Ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma vai tā neatrodas Latvijā, lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās, ja viņš likumā noteiktajā kārtībā ir aicināts uz tiesu.

(5) Lietā par laulības šķiršanu vai neesamību puses pārstāvim jābūt speciāli pilnvarotam šīs lietas vešanai. Pilnvarojums par pārstāvību laulības šķiršanas vai neesamības lietā attiecas arī uz visiem citiem ar to saistītajiem prasījumiem.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

237.pants. Prasības celšana par laulības neesamību

Prasību par laulības neesamību var celt ieinteresētās personas un prokurors.

238.pants. Prasības sadalīšanas aizliegums un pagaidu lēmums atsevišķos strīdos

(1) Lietā par laulības šķiršanu vai neesamību prasījumi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, izspriežami vienlaikus. Šādi prasījumi ir strīdi par:

1) aizgādības noteikšanu;

2) saskarsmes tiesības izmantošanu;

3) uzturlīdzekļiem bērnam;

4) līdzekļiem laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai;

5) kopīgo ģimenes mājokli un mājsaimniecības vai personiskās lietošanas priekšmetiem;

6) laulāto mantas dalīšanu (arī tad, ja tas skar trešās personas).

(2) Pēc puses lūguma tiesa var pieņemt lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai par laulības šķiršanu vai laulības neesamību nosaka bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļus bērnam, aizliegumu bērna izvešanai no valsts, līdzekļus otra laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai, laulāto kopīgā mājokļa lietošanas kārtību vai uzdod vienai pusei izsniegt otrai pusei mājsaimniecības un personiskās lietošanas priekšmetus.

(3) Par tiesas sēdi paziņo pusēm, bet lietās, kas skar bērnu, — uz tiesas sēdi uzaicina bāriņtiesas pārstāvi, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi. Otra laulātā neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(4) Lēmums zaudē spēku, ja attiecīgajā jautājumā tiek pieņemts cits nolēmums.

(5) Par tiesas lēmumu minētajos jautājumos var iesniegt blakus sūdzību.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006., 04.08.2011. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

239.pants. Laulības šķiršanas lietu sagatavošana izskatīšanai un to izskatīšana

(1) Laulības šķiršanas vai neesamības lietā tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus, it īpaši tādu jautājumu izšķiršanai, kas skar bērna intereses.

(2) Jautājumos par aizgādības tiesību piešķiršanu, bērna aprūpi un saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību tiesa pieprasa bāriņtiesas atzinumu un uzaicina tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi.

(3) Laulības šķiršanas lietas izskatāmas un spriedums pasludināms slēgtā tiesas sēdē. Dokumentu kopijas (pilns dokumentu teksts) izsniedzamas trešajām personām tikai tad, ja tas tieši attiecas uz šīm personām.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006. un 04.08.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

240.pants. Laulības šķiršanas lietu izskatīšanas atlikšana

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas atliek lietas izskatīšanu nolūkā atjaunot laulāto kopdzīvi vai veicināt lietas mierīgu atrisinājumu. Pēc puses lūguma lietas izskatīšanu šajā nolūkā var atlikt arī atkārtoti.

(2) Tiesa nevar atlikt lietas izskatīšanu, ja puses ir dzīvojušas šķirti vairāk nekā trīs gadus un pret izskatīšanas atlikšanu iebilst abas puses vai ja laulības šķiršana saistīta ar vardarbību pret laulāto, kurš pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu, vai laulāto kopīgo bērnu.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

241.pants. Izlīgums un pušu samierināšanās

(1) Lietās par laulības šķiršanu vai neesamību pušu izlīgums pieļaujams tikai strīdos, kas saistīti ar ģimenes tiesiskajām attiecībām (238.panta pirmā daļa).

(2) Laulības šķiršanas prasības atsaukšana vai tiesvedības izbeigšana par laulības šķiršanu nav šķērslis pārējo prasījumu izskatīšanai pēc būtības.

(31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

242.pants. Tiesas spriedums laulības šķiršanas lietās

Taisot spriedumu laulības šķiršanas lietā, tiesa:

1) izspriež visus prasījumus, kuri izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām un par kuriem celtas prasības;

2) nosaka, vai pusei, kura, stājoties laulībā, savu uzvārdu mainījusi, piešķirams pirmslaulības uzvārds;

3) sadala starp pusēm tiesāšanās izdevumus, ņemot vērā viņu materiālo stāvokli.

(31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

243.pants. Tiesas spriedums lietās par laulības neesamību

Taisot spriedumu par laulības neesamību, tiesa spriedumā norāda:

1) laulības neesamības pamatu atbilstoši Civillikuma 60. 67.pantam;

2) vai pusei, kura, stājoties laulībā, savu uzvārdu mainījusi, piešķirams pirmslaulības uzvārds vai atstājams laulības uzvārds;

3) pie kura no vecākiem un kuri bērni paliek, ja par to pastāv strīds;

4) no kura no vecākiem un kādā apmērā piedzenami līdzekļi bērna uzturam, ja par to pastāv strīds.

244.pants. Sprieduma noraksta izsniegšana, nosūtīšana un paziņošana par spriedumu

(1) Pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums attiecībā uz laulības neesamību vai šķiršanu, sprieduma norakstu vai izrakstu no šāda sprieduma nosūta tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā glabājas attiecīgais civilstāvokļa aktu reģistrs, bet, ja laulība noslēgta pie garīdznieka, — attiecīgajai baznīcai (draudzes garīdzniekam) un dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī atrodas baznīca (draudze).

(2) Lietā, kurā atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas un viņa dzīvesvieta nav zināma, tiesa paziņo par laulības neesamību oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Tiesa bijušajiem laulātajiem izsniedz tā sprieduma norakstu, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par spēkā neesošu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 08.09.2011. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

29.1 nodaļa
Lietas, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām

(Nodaļa 07.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2006.)

244.1 pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, tiesa izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

244.2 pants. Prasības celšana

(1) Prasību lietās, kas izriet no aizgādības tiesībām, var celt bērna vecāki, aizbildņi, bāriņtiesa vai prokurors.

(2) Prasību lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, var celt Civillikuma 181.pantā norādītās personas, kā arī prokurors vai bāriņtiesa.

244.3 pants. Lietu piekritība

(1) Prasību lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, ceļ tiesā pēc bērna dzīvesvietas.

(11) Par bērna dzīvesvietu lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, uzskatāma viņa vecāku deklarētā dzīvesvieta. Ja bērna vecāku deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura viņš dzīvo. Ja bērna vecākiem vai bērnam nav deklarētās dzīvesvietas, par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku dzīvesvieta.

(2) Ja lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izskatāmas līdz ar lietu par laulības šķiršanu vai laulības neesamību, piemērojami šā likuma 29.nodaļas noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

244.4 pants. Pušu piedalīšanās tiesas sēdē

(1) Lieta, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izskatāma, piedaloties pusēm.

(2) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā.

(3) Ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai šīs puses rakstveida paskaidrojumu vai tās pārstāvja piedalīšanos.

(4) Ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma vai neatrodas Latvijā, lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās, ja viņš likumā noteiktajā kārtībā ir aicināts uz tiesu.

244.5 pants. Lietu sagatavošana izskatīšanai un to izskatīšana

(1) Lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, tiesa pēc savas iniciatīvas vai ieinteresēto personu lūguma pieprasa pierādījumus.

(2) Lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, tiesa pēc savas iniciatīvas vai ieinteresēto personu lūguma pieprasa attiecīgās bāriņtiesas atzinumu un uzaicina tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi.

(3) Pēc puses lūguma tiesa pieņem lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai nosaka bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, aizliegumu bērna izvešanai no valsts.

(4) Tiesa, piemērojot 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem un izvērtējot lietas piekritības atbilstību bērna interesēm, pēc savas iniciatīvas vai ieinteresēto personu lūguma var pieņemt lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai tiesā citā valstī, ja bērns tiesvedības procesa laikā iegūst dzīvesvietu šajā valstī un attiecīgās valsts tiesa ir piekritusi pārņemt lietu.

(5) Ja iesaistīto valstu savstarpējās attiecībās piemērojama Padomes 2003.gada 27.novembra regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (turpmāk — Padomes regula Nr. 2201/2003), tiesa lēmumu par lietas nodošanu pieņem saskaņā ar minētās regulas noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

244.6 pants. Pušu izlīgums

(1) Lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, puses ir tiesīgas slēgt izlīgumu.

(2) Izlīgums apstiprināms, tiesai pēc savas iniciatīvas pieprasot attiecīgās bāriņtiesas atzinumu vai uzaicinot tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē.

244.7 pants. Tiesas sprieduma sekas

Ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, mainās apstākļi, katra puse ir tiesīga iesniegt jaunu prasību tiesā vispārējā kārtībā.

30. nodaļa
Lietas par bērna izcelšanās noteikšanu

(Nodaļa 19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

245.pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas par bērna izcelšanās noteikšanu vai paternitātes apstrīdēšanu tiesa izskata pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

246.pants. Personas, kuras var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu

(1) Paternitātes pieņēmumu tiesā var apstrīdēt bērna māte, bērna mātes vīrs un bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas.

(2) Pēc bērna mātes vīra nāves šādu prasību var celt vīra vecāki, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu.

(3) Pēc bērna mātes vīra nāves viņa likumiskie mantinieki var iestāties viņa uzsāktajā procesā kā tiesību pārņēmēji.

(4) Ja paternitātes pieņēmumu apstrīdējusi persona, kurai nodibināta aizgādnība, lietā pieaicina bāriņtiesas pārstāvi.

(5) Šajā pantā minēto prasību var celt saskaņā ar Civillikuma 149.panta noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

247.pants. Personas, kuras var apstrīdēt paternitātes atzīšanu

(1) Paternitāti, kas atzīta un reģistrēta dzimtsarakstu nodaļā, var apstrīdēt persona, kura paternitāti atzinusi, bērna māte vai persona, kura sevi uzskata par bērna tēvu.

(2) Bērns pats var celt šādu prasību pēc pilngadības sasniegšanas.

(3) Pēc bērna tēva nāves viņa likumiskie mantinieki var iestāties viņa uzsāktajā procesā kā tiesību pārņēmēji.

(4) Nevar apstrīdēt paternitāti, kas noteikta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.

(5) Šajā pantā minēto prasību var celt saskaņā ar Civillikuma 156.panta noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

248.pants. Personas, kuras var celt prasību par paternitātes noteikšanu

(1) Prasību noteikt bērna paternitāti tiesā var celt bērna māte vai bērna aizbildnis, kā arī bērna bioloģiskais tēvs.

(2) Bērns pats var celt šādu prasību pēc pilngadības sasniegšanas.

(3) Šajā pantā minēto prasību var celt saskaņā ar Civillikuma 158.panta pirmās daļas noteikumiem.

249.pants. Kārtība, kādā ceļama prasība par bērna paternitātes noteikšanu

(1) Bērna māte, bērns pats vai viņa aizbildnis var celt prasību par paternitātes noteikšanu pret personu, no kuras bērns izcēlies.

(2) Persona, no kuras bērns izcēlies, prasību par paternitātes noteikšanu var celt pret bērna māti gadījumā, ja viņa nepiekrīt paternitātes noteikšanai vai pastāv citi likumā norādītie šķēršļi paternitātes ieraksta izdarīšanai dzimšanas reģistrā.

(3) (Izslēgta ar 07.09.2006. likumu.)

(4) Prasījumus par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu un paternitātes noteikšanu var apvienot.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2006.)

249.1 pants. Tiesu ekspertīzes noteikšana

(1) Tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma nosaka ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai.

(2) Ja kāds no lietas dalībniekiem izvairās no ekspertīzes, tiesa pieņem lēmumu par šīs personas piespiedu nogādāšanu tiesu ekspertīzes izdarīšanai.

249.2 pants. Paternitātes fakta konstatēšana

Ja persona, no kuras bērns izcēlies, ir mirusi, paternitātes faktu var konstatēt sevišķā tiesāšanas kārtībā.

250.pants. Tiesas sprieduma norakstu nosūtīšana un izsniegšana

Tiesas spriedumu norakstu par paternitātes noteikšanu, paternitātes fakta konstatēšanu un paternitātes ieraksta atzīšanu par spēkā neesošu tiesa nosūta ieraksta grozīšanai tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā reģistrēta bērna dzimšana.

30.1 nodaļa
Lietas par mantojuma dalīšanu

(Nodaļa 31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

250.1 pants. Lietas piekritība

(1) Prasības pieteikums par mantojuma dalīšanu, ja mantinieki nevienojas par to mājas kārtībā vai pie notāra, iesniedzams tiesai pēc viena mantinieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas, bet, ja mantojuma sastāvā ir nekustamais īpašums, — pēc tā atrašanās vietas.

(2) Pieteikumā par mantojuma dalīšanu norāda, kādas mantojumā ietilpstošās mantas ir pakļautas sadalīšanai un kuri mantinieki uz tām pretendē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

250.2 pants. Tiesneša darbības lietas sagatavošanā

(1) Tiesnesis nosaka sagatavošanas sēdi, par ko paziņo pusēm.

(2) Pēc tiesneša lēmuma zemesgrāmatā izdarāma prasības nodrošināšanas atzīme atbilstoši noteikumiem par prasības nodrošināšanu.

(3) Tiesnesis var uzdot notāram, kurš izsniedzis mantojuma apliecību, vai citam tiesas apgabalā praktizējošam notāram pārzināt mantojuma dalīšanas projekta sastādīšanas gaitu.

250.3 pants. Mantojuma dalīšanas projekta sastādīšana

(1) Notārs, kurš saņēmis uzdevumu pārzināt mantojuma dalīšanas projekta sastādīšanas gaitu, ja tas nepieciešams, uzaicina tiesu izpildītāju sastādīt mantojamās mantas aprakstes aktu un veikt mantas novērtēšanu.

(2) Mantojamās mantas aprakstīšana notiek saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Aprakstes aktā norāda arī zināmos parādus, saistības un ierakstus zemesgrāmatā, kas mantojumu apgrūtina.

(3) Notārs veic darbības, lai tuvinātu pušu viedokļus un panāktu vienošanos.

(4) Personas, kas sastāda mantojuma dalīšanas projektu, savā atzinumā norāda, kādu pamatojumu tās ņēmušas vērā.

(5) Mantas aprakstes aktu, mantas novērtējumu un mantojuma dalīšanas projektu notārs iesniedz tiesnesim.

250.4 pants. Tiesneša darbības pēc mantojuma dalīšanas projekta saņemšanas

(1) Notāra iesniegtos dokumentu norakstus tiesa nosūta līdzmantiniekiem un nosaka termiņu paskaidrojuma sniegšanai.

(2) Papildus rakstveida paskaidrojumiem tiesnesis var uzaicināt visus līdzmantiniekus aprēķinu pārbaudei un mantojuma dalīšanas projekta precizēšanai.

250.5 pants. Dalāmās mantas pārdošana izsolē

(1) Mantu novērtē un pārdod izsolē pēc šā likuma vispārējiem noteikumiem. Ja visi mantinieki un attiecīgos gadījumos arī bāriņtiesa (Civillikuma 280.283.pants) tam piekrīt, mantu var pārdot par brīvu cenu.

(2) Nekustamā īpašuma pārdošana tā īstās vērtības noteikšanai izdarāma pēc noteikumiem par labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, ievērojot Civillikuma 737. un 738.panta noteikumus, turklāt nekustamo īpašumu apraksta un novērtē tikai tad, ja kāds no līdzmantiniekiem to prasa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2006. Sk. Pārejas noteikumus.)

250.6 pants. Valsts nodeva mantas dalīšanas lietās

Mantas dalīšanas lietās valsts nodevu sadala starp mantiniekiem, ņemot vērā katram piešķirtās mantas vērtību.

250.7 pants. Kopīgas mantas dalīšana

Šīs nodaļas noteikumi piemērojami, dalot arī visāda veida kopīgu mantu un ievērojot šādā dalīšanā attiecīgo likumu noteikumus.

30.2 nodaļa
Lietas par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību

(Nodaļa 14.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

250.8 pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību tiesa izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

250.9 pants. Personas, kuras var iesniegt pieteikumu par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību

Pieteikumu par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību var iesniegt likumā noteiktās personas.

250.10 pants. Pagaidu aizsardzības noteikšanas pamats un līdzekļi

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka intelektuālā īpašuma tiesību subjekta tiesības tiek pārkāptas vai varētu tikt pārkāptas, tiesa pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu. Pieteikumā par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu norādāms pagaidu aizsardzības līdzeklis.

(2) Izskatīt jautājumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pieļaujams jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā.

(3) Pagaidu aizsardzības līdzekļi ir:

1) tādas kustamas mantas apķīlāšana, ar kuru iespējams, tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības;

2) pienākums atsaukt preces, ar kurām, iespējams, tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības;

3) aizliegums veikt noteiktas darbības gan atbildētājam, gan personām, kuru sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti, lai pārkāptu intelektuālā īpašuma tiesības, vai personām, kuras padara iespējamu šāda pārkāpuma izdarīšanu.

250.11 pants. Pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšana pirms prasības celšanas

(1) Triju mēnešu laikā no dienas, kad iespējamais prasītājs uzzināja par pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu, viņš var lūgt, lai tiek noteikts pagaidu aizsardzības līdzeklis pirms prasības celšanas tiesā.

(2) Iesniedzot pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pirms prasības celšanas, iespējamais prasītājs sniedz pierādījumus, kas apliecina viņa intelektuālā īpašuma tiesības, kuras tiek pārkāptas, un pierādījumus, ka tās tiek pārkāptas vai varētu tikt pārkāptas.

(3) Pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pirms prasības celšanas iesniedz tai tiesai, kurā ceļama prasība.

(4) Apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pirms prasības celšanas, tiesnesis nosaka prasītājam termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā, ne ilgāku par 30 dienām.

250.12 pants. Jautājuma par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu izskatīšana

(1) Pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu tiesa vai tiesnesis izlemj 10 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas vai lietas ierosināšanas, ja pieteikums iesniegts vienlaikus ar prasības celšanu.

(2) Ja kavēšanās varētu radīt neatgriezenisku kaitējumu intelektuālā īpašuma tiesību subjektam, tad pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem. Ja lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pieņemts bez atbildētāja vai citu lietas dalībnieku klātbūtnes, atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem paziņo par šo lēmumu ne vēlāk kā minētā lēmuma izpildes brīdī.

(3) Apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pirms prasības celšanas, tiesa vai tiesnesis var uzdot prasītājam, lai tas nodrošina zaudējumus, kas varētu rasties atbildētājam vai citām personām, kuras minētas šā likuma 250.10 panta trešās daļas 3.punktā sakarā ar pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, iemaksājot noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai sniedzot līdzvērtīgu garantiju.

(4) Tiesa pēc prasītāja pieteikuma var aizstāt noteiktos pagaidu aizsardzības līdzekļus ar citiem līdzekļiem.

(5) Pagaidu aizsardzības līdzekļus var atcelt tā pati tiesa pēc lietas dalībnieka pieteikuma.

(6) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(7) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa lēmumā atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

(8) Ja lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai cita iespējamā lietas dalībnieka vai atbildētāja pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu.

(9) Šā panta pirmajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos pieteikumus izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

250.13 pants. Par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

(1) Par šā likuma 250.12 panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem, lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu, var iesniegt blakus sūdzību.

(2) Ja lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu blakus sūdzības iesniegšanai skaita no lēmuma izsniegšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

250.14 pants. Lēmuma par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu izpilde

(1) Lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu (250.12 panta pirmā un otrā daļa) un lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu (250.12 panta piektā daļa) izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

(2) Lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, kas pieņemts ar šā likuma 250.12 panta trešajā daļā minēto nosacījumu, izpildāms pēc tam, kad prasītājs iemaksājis tiesas vai tiesneša noteikto summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai iesniedzis līdzvērtīgu garantiju. Izpildu dokumentu izsniedz pēc tiesas noteiktās summas iemaksas vai līdzvērtīgās garantijas saņemšanas.

(3) Lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, apķīlājot kustamu mantu, ar kuru, iespējams, tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, izpilda šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(4) Lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, nosakot aizliegumu veikt konkrētas darbības vai pienākumu atsaukt preces, ar kurām, iespējams, tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, izpilda tiesu izpildītājs un paziņo tiesas lēmumu atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai pret parakstu vai nosūtot ierakstītā pasta sūtījumā.

(5) Piemērotā pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšana izpildāma pēc tā tiesu izpildītāja rīkojuma, kurš izpildījis lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu.

(6) Lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa aizstāšanu izpilda tiesu izpildītājs, vispirms piemērojot aizstājošo pagaidu aizsardzības līdzekli un pēc tam atceļot aizstāto pagaidu aizsardzības līdzekli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

250.15 pants. Ar pagaidu aizsardzības līdzekli radīto zaudējumu atlīdzināšana

Atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, ja pagaidu aizsardzības līdzeklis ir atcelts šā likuma 250.12 pantā astotajā daļā noteiktajā gadījumā, ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta, atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta šā likuma 223.panta 2. un 4. punktā noteiktajos gadījumos.

250.16 pants. Tiesības uz informāciju

(1) Lietās par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem pēc prasītāja motivēta lūguma tiesa, ievērojot lietas dalībnieku tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību, var pieprasīt, lai informāciju par preču vai pakalpojuma izcelsmi un to izplatīšanu sniegtu atbildētājs vai persona:

1) kuras rīcībā ir pārkāpuma preces (kontrafaktie eksemplāri) komerciālā mērogā;

2) kura komerciālā mērogā sniegusi vai izmantojusi pakalpojumus saistībā ar intelektuālā īpašuma objektu prettiesisku izmantošanu;

3) par kuru šīs daļas 1. un 2.punktā minētās personas sniegušas ziņas, ka tā iesaistīta pārkāpuma preču (kontrafakto eksemplāru) ražošanā, izplatīšanā vai piedāvāšanā vai tādu pakalpojumu sniegšanā vai piedāvāšanā, kuri saistīti ar intelektuālā īpašuma objektu prettiesisku izmantošanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā norādāmas ziņas par attiecīgo preču ražotāju, izplatītāju, piegādātāju, vairumtirgotāju un mazumtirgotāju vai attiecīgo pakalpojumu sniedzēju un izplatītāju [fiziskajai personai - vārds, uzvārds, personas kods (ja tas ir zināms) un deklarētā dzīvesvieta un dzīvesvieta, ja tā atšķiras, juridiskajai personai - nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs (ja tas ir zināms)], ziņas par saražoto, izplatīto, saņemto vai pasūtīto preču vai sniegto vai pasūtīto pakalpojumu daudzumu, kā arī cena, kāda par tiem maksāta.

(3) Ja pastāv acīmredzami intelektuālā īpašuma pārkāpuma fakta pierādījumi un intelektuālā īpašuma tiesību subjekts ir lūdzis piemērot šajā likumā noteikto pierādījumu nodrošināšanu, prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, tad intelektuālā īpašuma tiesību subjekts ir tiesīgs lūgt, lai šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā informācija tiktu nodrošināta arī pirms prasības celšanas tiesā šajā likumā noteiktās pierādījumu nodrošināšanas procedūras ietvaros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

250.17 pants. Tiesas spriedums intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu un aizsardzības lietās

(1) Ja pārkāpuma fakts ir pierādīts, tiesa spriedumā var noteikt vienu vai vairākus šādus pasākumus:

1) pārtraukt un aizliegt prettiesisku intelektuālā īpašuma tiesību objekta izmantošanu;

2) pārtraukt un aizliegt pasākumus, kas atzīstami par gatavošanos intelektuālā īpašuma tiesību objektu prettiesiskai izmantošanai;

3) pārtraukt un aizliegt sniegt pakalpojumus, kuri tiek izmantoti prettiesiskām darbībām ar intelektuālā īpašuma tiesību objektiem, personām:

a) kuru pakalpojumi tiek izmantoti, lai pārkāptu intelektuālā īpašuma subjektu tiesības,

b) kuras padara iespējamu šāda pārkāpuma veikšanu;

4) atlīdzināt likumā noteiktajā kārtībā sakarā ar intelektuālā īpašuma tiesību objekta prettiesisku izmantošanu nodarītos zaudējumus un morālo kaitējumu.

(2) Tiesa pēc prasītāja pieteikuma neatkarīgi no prasītājam radītā kaitējuma un kaitējuma atlīdzības var noteikt vienu vai vairākus šādus pasākumus, kuri veicami par pārkāpēja līdzekļiem:

1) atsaukt vai pilnībā izņemt no tirdzniecības pārkāpuma preces (kontrafaktos eksemplārus);

2) iznīcināt pārkāpuma preces (kontrafaktos eksemplārus);

3) atsaukt vai pilnībā izņemt no tirdzniecības vai iznīcināt ierīces un materiālus, kas izmantoti vai paredzēti pārkāpuma preču (kontrafakto eksemplāru) izgatavošanai, ja to īpašnieks zināja vai viņam no lietas apstākļiem vajadzēja zināt, ka šīs ierīces un materiāli lietoti vai paredzēti prettiesisku darbību veikšanai;

4) publiskot pilnībā vai daļēji tiesas spriedumu laikrakstos un citos masu informācijas līdzekļos.

30.3 nodaļa
Lietas par maza apmēra prasībām

(Nodaļa 08.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.09.2011. Nodaļa stājas spēkā 01.10.2011. Sk. Pārejas noteikumu 52. un 53.punktu)

250.18 pants. Lietu izskatīšanas kārtība

(1) Lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

(2) Šīs nodaļas noteikumi neskar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 piemērošanu, izņemot šā likuma 250.27 panta otrajā daļā noteikto gadījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2014.)

250.19 pants. Lietas ierosināšana

(1) Lietas par maza apmēra prasību ierosināšana un izskatīšana šajā nodaļā paredzētajā kārtībā pieļaujama tikai prasībās par naudas piedziņu un uzturlīdzekļu piedziņu (35.panta pirmās daļas 1. un 3.punkts).

(2) Lietu par maza apmēra prasību tiesnesis ierosina uz rakstveida prasības pieteikuma pamata, ja galvenais parāds vai — prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu — maksājumu kopsumma prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2100 euro. Maksājumu kopsumma prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu attiecināma uz katru bērnu atsevišķi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

250.20 pants. Prasības pieteikuma saturs

(1) Prasības pieteikums noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.

(2) Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128.pantā noteiktajam norāda, vai prasītājs lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

250.21 pants. Prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšana atbildētājam

(1) Vienlaikus ar prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstu nosūtīšanu atbildētājam nosūtāma paskaidrojuma veidlapa, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu — 30 dienas, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam.

(2) Tiesa papildus informē atbildētāju par to, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

250.22 pants. Procesuālo tiesību izskaidrošana pusēm

(1) Vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm (148.pants) tiesa izskaidro tām procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

(2) Šajā likumā minētās civilprocesuālās tiesības, kas saistītas ar lietas sagatavošanu iztiesāšanai, puses ir tiesīgas izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika (250.25 panta pirmā daļa).

250.23 pants. Atbildētāja paskaidrojumi

(1) Paskaidrojumi noformējami atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.

(2) Paskaidrojumā atbildētājs norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai iesniegti paskaidrojumi;

11) prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

12) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētājs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;

2) (izslēgts ar 29.11.2012. likumu);

3) lietas numuru un prasības priekšmetu;

4) to, vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;

5) savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī normatīvo aktu, uz kuru tie pamatoti;

6) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību;

7) lūgumus par pierādījumu izprasīšanu;

8) to, vai lūdz atlīdzināt tiesas izdevumus;

9) to, vai lūdz atlīdzināt ar lietas vešanu saistītos izdevumus, norādot to apmēru un pievienojot apmēru pamatojošos dokumentus;

10) to, vai lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē;

11) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā;

12) citus lūgumus;

13) paskaidrojumiem pievienoto dokumentu sarakstu;

14) paskaidrojumu sastādīšanas laiku un vietu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

250.24 pants. Pretprasības celšana

(1) Atbildētājs ir tiesīgs celt pretprasību paskaidrojumu sniegšanai noteiktajā termiņā.

(2) Tiesa pieņem pretprasību (136.panta trešā daļa) un izskata lietu šā likuma 30.3 nodaļā noteiktajā kārtībā, ja pretprasība atbilst šā likuma 250.19 pantā noteiktajam prasības summas apmēram un noformēta atbilstoši šā likuma 250.20 panta noteikumiem.

(3) Tiesa pieņem pretprasību (136.panta trešā daļa), bet turpina izskatīt lietu prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ja pretprasībā norādītā prasības summa pārsniedz šā likuma 250.19 pantā noteikto prasības summu vai tā nav naudas piedziņas vai uzturlīdzekļu piedziņas prasība (35.panta pirmās daļas 1. un 3.punkts).

250.25 pants. Lietu izskatīšana rakstveida procesā un sprieduma sastādīšana un pasludināšana

(1) Ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

(2) Tiesas spriedumu pasludina, pusēm nekavējoties pēc sprieduma sastādīšanas izsniedzot sprieduma norakstu.

(3) Pēc puses rakstveida lūguma sprieduma norakstu var nosūtīt pa pastu vai, ja tas ir iespējams, citā veidā saskaņā ar šajā likumā noteikto tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas kārtību. Sprieduma norakstu nosūta nekavējoties pēc pilna sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma saņemšana neietekmē termiņu skaitījumu.

250.26 pants. Lietu iztiesāšana tiesas sēdē

Tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, ja to lūdz kāda no pusēm vai ja tiesa uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

250.27 pants. Sprieduma lietās par maza apmēra prasībām stāšanās likumīgā spēkā

(1) Tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām stājas spēkā šā likuma 203.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

(19.12.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2014.)

30.4 nodaļa
Lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem

(Nodaļa 18.04.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.05.2013. Nodaļas noteikumi nav piemērojami to prasības pieteikumu izskatīšanai, kuri saņemti tiesā līdz 30.06.2013. Sk. Pārejas noteikumu 68.punktu)

250.28 pants. Lietu piekritība un izskatīšanas kārtība

Lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem izskata Jelgavas tiesa prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

250.29 pants. Personas, kuras var iesniegt prasības pieteikumu

Prasības pieteikumu par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem var iesniegt likumā noteiktās personas.

250.30 pants. Lietas ierosināšana

Lietas ierosināšana un izskatīšana šajā nodaļā paredzētajā kārtībā pieļaujama prasībās pret kapitālsabiedrību par tās dalībnieku (akcionāru) sapulces šādu lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem:

1) lēmums par izmaiņām kapitālsabiedrības amatpersonu sastāvā (valde, padome, likvidators) vai valdes locekļu pārstāvības tiesībās;

2) lēmums par izmaiņām pamatkapitāla apmērā;

3) lēmums par grozījumu izdarīšanu statūtos;

4) lēmums par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, reorganizāciju vai koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

250.31 pants. Prasības pieteikuma saturs

(1) Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128.pantā noteiktajam norāda:

1) vai prasītājs lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē;

2) adresi Latvijā saziņai ar tiesu, lai saņemtu tiesas dokumentus, ja prasītāja dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā.

(2) Prasītājs pieteikumā var lūgt noteikt pagaidu aizsardzības līdzekli (250.35 pants).

250.32 pants. Prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšana atbildētājam

(1) Paskaidrojumu iesniegšanas termiņš ir 15 dienas, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam.

(2) Tiesa informē atbildētāju par to, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs tikai paskaidrojumā un tā iesniegšanai noteiktajā termiņā var iesniegt pierādījumus un lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

250.33 pants. Procesuālo tiesību izskaidrošana lietas dalībniekiem

(1) Vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu lietas dalībniekiem (148.pants) tiesa izskaidro viņiem procesuālās tiesības, informē viņus par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

(2) Šajā likumā minētās civilprocesuālās tiesības, kas saistītas ar lietas sagatavošanu iztiesāšanai, izņemot tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, lietas dalībnieki ir tiesīgi izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika (250.36 panta pirmā daļa).

250.34 pants. Atsauksmes pieprasīšana

(1) Ja tiesnesis atzīst par nepieciešamu, viņš ir tiesīgs pieprasīt no prasītāja atsauksmi par paskaidrojumu, nosakot atsauksmes iesniegšanai 15 dienu termiņu, kas skaitāms no dienas, kad paskaidrojuma noraksts nosūtīts prasītājam.

(2) Prasītājs atsauksmē un tās iesniegšanai noteiktajā termiņā var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, ja šādu lūgumu nav izteicis prasības pieteikumā. Ja atbildētājs iesniedz paskaidrojumu un atsauksme netiek pieprasīta, tad prasītājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika, ja šādu lūgumu nav izteicis prasības pieteikumā.

250.35 pants. Pagaidu aizsardzības līdzekļi

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka prasītāja tiesības tiek pārkāptas vai varētu tikt pārkāptas, tiesa vai tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu. Pieteikumā par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu norādāms pagaidu aizsardzības līdzeklis.

(2) Jautājumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu nevar izskatīt pirms prasības celšanas tiesā.

(3) Pagaidu aizsardzības līdzekļi ir:

1) aizlieguma atzīmes ierakstīšana komercreģistrā;

2) aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības.

(4) Pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu tiesa vai tiesnesis izlemj, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem, 15 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas vai vienlaikus ar lietas ierosināšanu, ja pieteikums iesniegts vienlaikus ar prasības celšanu.

(5) Tiesa vai tiesnesis lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu atbildētājam nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, paziņo tiesas sēdē vai izsniedz atbildētājam pret parakstu. Atbildētājs ir atbildīgs par noteiktu darbību veikšanas aizlieguma ievērošanu no brīža, kad viņam šis lēmums paziņots. Tiesa vai tiesnesis paziņo komercreģistra iestādei par aizlieguma atzīmes ierakstīšanu komercreģistrā.

(6) Tiesa pēc prasītāja pieteikuma var aizstāt noteikto pagaidu aizsardzības līdzekli ar citu pagaidu aizsardzības līdzekli.

(7) Tiesa pēc puses pieteikuma var atcelt pagaidu aizsardzības līdzekli.

(8) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(9) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa lēmumā atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

(10) Par lēmumu, ar kuru pagaidu aizsardzības līdzeklis noteikts, aizstāts vai atcelts, nevar iesniegt blakus sūdzību.

(11) Atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta, atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta šā likuma 223.panta 2. un 4.punktā noteiktajos gadījumos.

250.36 pants. Lietas izskatīšana rakstveida procesā un sprieduma sastādīšana un pasludināšana

(1) Ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa izskata lietu rakstveida procesā ne vēlāk kā mēneša laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas vai pēc atsauksmes saņemšanas vai tās iesniegšanas termiņa notecēšanas, savlaicīgi paziņojot lietas dalībniekiem datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

(2) Tiesas spriedumu pasludina, lietas dalībniekiem pēc sprieduma sastādīšanas nekavējoties izsniedzot sprieduma norakstu.

(3) Pēc lietas dalībnieka rakstveida lūguma sprieduma norakstu var nosūtīt pa pastu vai, ja tas ir iespējams, citā veidā saskaņā ar šajā likumā noteikto tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas kārtību. Sprieduma norakstu nosūta nekavējoties pēc pilna sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma saņemšana neietekmē termiņu skaitījumu.

(4) Rakstveida procesā var pieņemt arī lēmumu par prasības atstāšanu bez izskatīšanas, par tiesvedības izbeigšanu vai lietas nodošanu izskatīšanai tiesas sēdē.

250.37 pants. Lietas iztiesāšana tiesas sēdē

(1) Tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, ja to lūdz kāda no pusēm vai ja tiesa uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

(2) Tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas vai pēc atsauksmes saņemšanas vai tās iesniegšanas termiņa notecēšanas.

(3) Ja tiesa atliek lietas izskatīšanu, tad tiek noteikta nākamā tiesas sēdes diena ne vēlāk kā 15 dienu laikā, izņemot gadījumus, kad pastāv objektīvs pamats garākam termiņam. Lietas atlikšana nav pieļaujama šā likuma 210.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētajā gadījumā.

250.38 pants. Sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

(1) Tiesas spriedums apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

(2) Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā (desmitā sadaļa). Šajā gadījumā šā likuma desmitajā sadaļā minētās apelācijas instances tiesas tiesneša darbības veic pirmās instances tiesas tiesnesis.

(3) Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta.

(4) Ja kasācijas sūdzība ir iesniegta, tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā vienlaikus ar:

1) Senāta rīcības sēdes lēmumu, ja ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību (464.panta trešā daļa un 464.1 pants);

2) kasācijas instances tiesas spriedumu, ja tiesas spriedums nav atcelts vai minētais spriedums vai tā daļa ir atcelta un pieteikums atstāts bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta (474.pants).

(5) Uz tiesas sprieduma likumīgo spēku attiecināmi šā likuma 203.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi.

(6) Ja attiecībā uz dažādiem lietas dalībniekiem termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai par tiesas spriedumu nosaka gan saskaņā ar šā likuma 454.panta pirmo vai otro daļu, gan saskaņā ar 454.panta 2.1 daļu vai attiecībā uz visiem lietas dalībniekiem termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai par tiesas spriedumu nosaka saskaņā ar šā likuma 454.panta 2.1 daļu, tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai, kas skaitāms no vēlākā sprieduma noraksta izsniegšanas datuma, ja nav iesniegta kasācijas sūdzība.

(7) Ja šā panta sestajā daļā minētajos gadījumos nav saņemts attiecīgs apstiprinājums par sprieduma noraksta izsniegšanu (56.2 pants), spriedums stājas likumīgā spēkā sešus mēnešus pēc tā pasludināšanas.

(8) Tiesas spriedums tiek izpildīts saskaņā ar šā likuma 204., 204.1 pantu un 205.panta pirmās daļas noteikumiem. Sprieduma tūlītēja izpildīšana šā likuma 205.panta pirmās daļas 7.punktā paredzētajā gadījumā pieļaujama, vienīgi pieprasot no piedzinēja pienācīgu nodrošinājumu gadījumam, ja kasācijas instances tiesa pieņem šā likuma 474.panta 2., 3. vai 4.punktā minēto spriedumu.

250.39 pants. Blakus sūdzības iesniegšana

(1) Blakus sūdzību 10 dienu laikā no tiesas vai tiesneša lēmuma pieņemšanas dienas var iesniegt Senātam par šādiem lēmumiem:

1) par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu;

2) par lēmumu, ar kuru prasības pieteikums atdots prasītājam;

3) par prasības atstāšanu bez izskatīšanas;

4) par tiesvedības izbeigšanu.

(2) Par lēmumu, kas pieņemts rakstveida procesā, blakus sūdzības iesniegšanas termiņš skaitāms no lēmuma saņemšanas dienas.

(3) Par citiem tiesas un tiesneša lēmumiem blakus sūdzību nevar iesniegt, bet iebildumus pret šiem lēmumiem var izteikt kasācijas sūdzībā.

250.40 pants. Kasācijas sūdzības saturs

Ja prasītāja dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā, kasācijas sūdzībā papildus šā likuma 453.pantā noteiktajam norāda sūdzības iesniedzēja adresi Latvijā saziņai ar tiesu, lai saņemtu tiesas dokumentus.

250.41 pants. Senāta rīcības sēde

Senāta rīcības sēde notiek ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šā likuma 460.panta pirmajā daļā un 463.panta trešajā daļā noteikto paskaidrojumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās.

250.42 pants. Lietas izskatīšanas termiņi Senātā

(1) Lietu izskata rakstveida procesā un pilnu spriedumu sastāda ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc attiecīgās Senāta rīcības sēdes.

(2) Lietu izskata Senāta sēdē ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc attiecīgās Senāta rīcības sēdes vai pēc tam, kad rakstveida procesā pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai tiesas sēdē.

30.5 nodaļa
Pagaidu aizsardzība pret vardarbību

(Nodaļa 13.02.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.03.2014.)

250.43 pants. Pagaidu aizsardzības pret vardarbību pieļaujamība prasībās

Pagaidu aizsardzība pret vardarbību pieļaujama prasībās par laulības neesamību vai šķiršanu, prasījumos personisku aizskārumu dēļ, prasībās par uzturēšanas līdzekļu piedziņu, prasībās par pušu kopīgā mājokļa dalīšanu, kurā tās dzīvo vienā mājsaimniecībā, vai tā mājokļa lietošanas kārtības noteikšanu, kurā puses dzīvo vienā mājsaimniecībā, un lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.

250.44 pants. Personas, kas var iesniegt pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību

Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību var iesniegt laulātie vai bijušie laulātie; personas, starp kurām pastāv bērnu un vecāku attiecības, pastāv vai ir pastāvējušas aizbildnības vai citas ārpusģimenes aprūpes attiecības; personas, starp kurām pastāv radniecības vai svainības attiecības; personas, kas dzīvo vai dzīvojušas vienā mājsaimniecībā; personas, kurām ir vai ir gaidāms kopīgs bērns, neatkarīgi no tā, vai šīs personas kādreiz bijušas laulībā vai kādreiz dzīvojušas kopā; personas, starp kurām pastāv vai ir pastāvējušas tuvas personiskās vai intīmas attiecības.

250.45 pants. Pagaidu aizsardzības pret vardarbību pamats

(1) Ja pret personu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība, kas notiek starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai citām savstarpēji saistītām personām neatkarīgi no tā, vai aizskārējs dzīvo vai ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar aizskarto personu, tiesa vai tiesnesis pēc personas motivēta pieteikuma vai pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību, var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

(2) Šā panta pirmā daļa piemērojama arī gadījumos, ja pret personu ir vērsta vardarbīga kontrole — tāda darbība vai darbību kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu piespiešanu, draudus, pazemošanu, iebiedēšanu vai citas vardarbīgas darbības, kuru mērķis ir kaitēt, sodīt vai iebiedēt aizskarto personu.

(3) Izskatīt jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pieļaujams jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā.

250.46 pants. Pieteikuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību saturs

(1) Pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.

(2) Pieteikumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

2) prasītāja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, deklarācijā norādītā papildu adrese un dzīvesvieta. Prasītājs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;

3) atbildētāja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, deklarācijā norādītā papildu adrese un dzīvesvieta. Atbildētāja personas kodu norāda, ja tas ir zināms;

4) prasītāja pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, vārds, uzvārds, personas kods un adrese saziņai ar tiesu, bet juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

5) šā likuma 250.45 panta pirmajā un otrajā daļā minētie apstākļi un tas, kā izpaužas šie apstākļi;

6) pierādījumi, kas apstiprina šā likuma 250.45 panta pirmajā un otrajā daļā minētos apstākļus, ja tādi ir prasītāja rīcībā un ja ir zināma persona, no kuras izprasāmi minētie pierādījumi, bet tie nav prasītāja rīcībā vai prasītājs tos objektīvu iemeslu dēļ pats nevar izprasīt;

7) piemērojamais vai piemērojamie pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi;

8) pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts;

9) apliecinājums, ka tiesai sniegtas patiesas ziņas par faktiem un prasītājs ir informēts par atbildību saskaņā ar Krimināllikumu par nepatiesa pieteikuma sniegšanu;

10) pieteikuma sastādīšanas laiks un citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.

(3) Ja piemērojamais pagaidu aizsardzības līdzeklis ir pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā, pieteikumam pievieno pielikumu, kurā norādāma prasītāja kontaktinformācija (tālrunis, elektroniskā pasta adrese, adrese), lai Valsts policija, sazinoties ar prasītāju, varētu veikt attiecīgā lēmuma izpildes kontroli. Šis pielikums ir ierobežotas pieejamības informācija, kuru saskaņā ar šā likuma 250.62 panta ceturto daļu nosūta Valsts policijai un lietas materiāliem nepievieno.

250.47 pants. Pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi

(1) Pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi ir:

1) pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā;

2) aizliegums atbildētājam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, tuvāk par tiesas lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību minēto attālumu;

3) aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās;

4) aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari;

5) aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju;

6) aizliegums atbildētājam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar prasītāju;

7) aizliegums atbildētājam izmantot prasītāja personas datus;

8) citi aizliegumi un pienākumi, kurus tiesa vai tiesnesis noteicis atbildētājam un kuru mērķis ir nodrošināt prasītāja pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli nosaka, ja atbildētājs ir sasniedzis pilngadību.

(3) Pieļaujams vienlaikus noteikt vairākus pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus.

250.48 pants. Pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā

(1) Pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam palikt un uzturēties šajā mājoklī neatkarīgi no tā, vai atbildētājs ir šā mājokļa īpašnieks, valdītājs vai lietotājs.

(2) Ja atbildētājam noteic šajā pantā minēto ierobežojumu, atbildētājam nodrošina tiesības paņemt vai viņam izsniedz mājoklī esošo nepieciešamo apģērbu, apavus, veļu, grāmatas, instrumentus, rīkus, veselības aprūpei nepieciešamās lietas un citus priekšmetus, kas atbildētājam nepieciešami ikdienā.

250.49 pants. Aizliegums atbildētājam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, tuvāk par tiesas lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību minēto attālumu

Aizliegums atbildētājam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, tuvāk par tiesas vai tiesneša lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību minēto attālumu ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam apmeklēt attiecīgo mājokli un atrasties tam tuvāk par lēmumā minēto attālumu.

250.50 pants. Aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās

(1) Aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam apmeklēt attiecīgo vietu, kas nav mājoklis, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, vai atrasties šai vietai tuvāk par lēmumā minēto attālumu.

(2) Tiesa vai tiesnesis, nosakot atbildētājam šajā pantā minēto ierobežojumu, var norādīt, ka aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās attiecas uz konkrētas vietas adresi vai vietām, kas atbilst noteiktām pazīmēm, vai publiskiem vai citiem noteiktiem pasākumiem. Tiesa vai tiesnesis pēc iespējas ņem vērā atbildētāja pienākumus ierasties darba vietā un citus atbildētāja pienākumus, kas saistīti ar ierašanos noteiktās vietās.

250.51 pants. Aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari

(1) Aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam apzināti tuvoties vai atrasties prasītājam tuvāk par lēmumā minēto attālumu un izvairīties no fiziskas vai vizuālas saskares ar prasītāju.

(2) Tiesa vai tiesnesis, nosakot atbildētājam šajā pantā minēto ierobežojumu, var norādīt, ka aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari attiecas arī uz personām, kas ir cieši saistītas ar prasītāju vai atkarīgas no prasītāja.

250.52 pants. Aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju

(1) Aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam izmantot sakaru līdzekļus, tai skaitā elektroniskos sakaru līdzekļus, vai jebkurus citus informācijas nodošanas paņēmienus, lai kontaktētos ar prasītāju.

(2) Tiesa vai tiesnesis, nosakot atbildētājam šajā pantā minēto ierobežojumu, var norādīt, ka aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju attiecas arī uz personām, kas ir cieši saistītas ar prasītāju vai atkarīgas no prasītāja.

250.53 pants. Aizliegums atbildētājam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar prasītāju

Aizliegums atbildētājam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar prasītāju ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam izmantot citu personu starpniecību, lai tuvotos prasītājam vai organizētu fizisku vai vizuālu saskari ar prasītāju vai lai kontaktētos ar prasītāju, izmantojot jebkādus sakaru līdzekļus vai jebkurus citus informācijas nodošanas paņēmienus.

250.54 pants. Aizliegums atbildētājam izmantot prasītāja personas datus

Aizliegums atbildētājam izmantot prasītāja personas datus ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam jebkādā veidā apstrādāt, publicēt, darīt zināmus vai citādi izmantot prasītāja personas datus, izņemot ar tiesvedību saistītās procesuālās darbībās.

250.55 pants. Pagaidu aizsardzība pret vardarbību pirms prasības celšanas

(1) Iespējamais prasītājs var iesniegt motivētu pieteikumu ar lūgumu tiesai nodrošināt pagaidu aizsardzību pret vardarbību pirms prasības celšanas tiesā, ja pastāv šā likuma 250.45 panta pirmajā un otrajā daļā minētie apstākļi.

(2) Ja šā likuma 250.45 panta pirmajā un otrajā daļā minētie apstākļi attiecas uz bērnu, šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu bērna interesēs var iesniegt viens no bērna vecākiem, aizbildnis, bāriņtiesa vai prokurors.

(3) Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pirms prasības celšanas iesniedz tiesai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas.

250.56 pants. Pagaidu aizsardzība pret vardarbību pirms prasības celšanas pēc pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību

(1) Ja pirms prasības celšanas policija ir pieņēmusi lēmumu, kas uzliek par pienākumu iespējamam atbildētājam, kurš rada draudus, atstāt mājokli, neatgriezties un neuzturēties tajā vai tā tuvumā vai aizliedz iespējamam atbildētājam kontaktēties ar iespējamo prasītāju (policijas lēmums par nošķiršanu), policija pēc iespējamā prasītāja lūguma nosūta tiesai policijas lēmuma norakstu, iespējamā prasītāja pieteikumu, kurā norādīts, ka iespējamais prasītājs vēlas, lai tiesa izskatītu jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kā arī citu informāciju, kas ir policijas rīcībā un attiecas uz jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais pieteikums noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu, kā arī citu informāciju policija nosūta tiesai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas.

(4) Iespējamā prasītāja pieteikumā, kas iesniegts ar policijas starpniecību, nav jābūt ietvertam pilnvarojumam policijai iesniegt pieteikumu pieteicēja vārdā.

(5) Jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, pamatojoties uz iespējamā prasītāja pieteikumu, kas iesniegts ar policijas starpniecību, tiesnesis izskata saskaņā ar šā likuma 250.58 panta pirmo daļu.

250.57 pants. Pierādījumi lietās par pagaidu aizsardzību pret vardarbību

(1) Lietās par pagaidu aizsardzību pret vardarbību lietas dalībnieks ar apliecinājumu apstiprina pieteikumā norādītos lietā nozīmīgos apstākļus.

(2) Ja citu pierādījumu nav vai arī tie nav pietiekami, tiesa pēc savas iniciatīvas tiesas sēdē var pieprasīt lietas dalībniekam apliecināt savus paskaidrojumus, kas satur ziņas par faktiem un apstākļiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi.

(3) Pirms paskaidrojuma sniegšanas lietas dalībnieks paraksta šāda satura apliecinājumu:

"Es, (vārds, uzvārds), apliecinu, ka pēc labākās sirdsapziņas teikšu tikai patiesību un neko nenoklusēšu. Apliecinu, ka tiesai manis sniegtās ziņas par faktiem un lietas apstākļiem ir izsmeļošas un patiesas. Esmu brīdināts, ka par apzināti nepatiesu paskaidrojumu sniegšanu un man zināmu faktu un lietas apstākļu apzinātu noklusēšanu mani var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu."

(4) Šā panta trešajā daļā minēto apliecinājumu ar lietas dalībnieka parakstu pievieno lietai.

(5) Par apliecinātu apzināti nepatiesu paskaidrojumu vai pieteikuma sniegšanu tiesai lietas dalībnieku var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu.

(6) Paskaidrojumu un pieteikuma apliecinājums kā pierādījums nav pieļaujams attiecībā uz tādiem apstākļiem, kuri nodibināti ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, kā arī vispārzināmu faktu apstiprināšanai vai atspēkošanai.

250.58 pants. Jautājuma izskatīšana par pagaidu aizsardzību pret vardarbību

(1) Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pieteikuma saņemšanas, ja nav nepieciešams pieprasīt papildu pierādījumus vai kavēšanās varētu radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu. Minēto pieteikumu tiesa vai tiesnesis izlemj, iepriekš par to nepaziņojot lietas dalībniekiem.

(2) Ja pierādījumi nav pietiekami vai tie jāpieprasa no pieteikumā norādītajām valsts vai pašvaldību iestādēm vai citām fiziskajām vai juridiskajām personām, tiesa vai tiesnesis pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību izlemj 20 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

(3) Tiesa vai tiesnesis izlemj pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību arī tad, ja pieteikumā nav norādītas visas šā likuma 250.46 pantā minētās ziņas vai pievienoti dokumenti, ja vien dokumentu vai nepieciešamo ziņu trūkums būtiski neietekmē pieteikuma izlemšanas iespējamību.

(4) Tiesa vai tiesnesis, izlemjot pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, ņem vērā samērīgumu starp tiesību aizskārumu vai iespējamo aizskārumu un piemērojamo pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli. Tiesa vai tiesnesis pēc sava ieskata var noteikt arī citu pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli, kas nav norādīts pieteikumā.

(5) Ja pirmsšķietami no pieteikuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību izriet, ka kavēšanās varētu radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu, tiesa vai tiesnesis saskaņā ar šā panta pirmo daļu izlemj šo pieteikumu un var to apmierināt, pamatojoties uz pieteikumā ietverto apliecinājumu arī gadījumos, ja citu pierādījumu nav vai arī tie nav pietiekami.

(6) Ja pirmsšķietami no pieteikuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību neizriet, ka kavēšanās varētu radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu, un nav izdevies iegūt citus pierādījumus saskaņā ar šā panta otro daļu, tiesa vai tiesnesis saskaņā ar šā panta otro daļu izlemj šo pieteikumu un var to apmierināt, pamatojoties uz pieteikumā ietverto apliecinājumu un paskaidrojumu apliecinājumu, kas sniegts saskaņā ar šā likuma 250.57 panta otro un trešo daļu.

(7) Apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pirms prasības celšanas, tiesa vai tiesnesis nosaka prasītājam termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā, ne ilgāku par vienu gadu, bet, nosakot pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, kas minēti šā likuma 250.47 panta pirmās daļas 1. un 2.punktā, atbildētājam, kas pastāvīgi dzīvo mājoklī kopā ar prasītāju, — ne ilgāku par 30 dienām.

(8) Apmierinot prasību, pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(9) Atsevišķos gadījumos tiesa spriedumā var noteikt, ka pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā arī pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, bet ne ilgāk kā gadu pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Ja atbildētājam, kas pastāvīgi dzīvo mājoklī kopā ar prasītāju, noteikts pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis, kas minēts šā likuma 250.47 panta pirmās daļas 1. un 2.punktā, tiesa var noteikt, ka pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā ne ilgāk kā 30 dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

(10) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(11) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa ar lēmumu atceļ pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

(12) Ja lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai atbildētāja pamatota pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību atcelšanu.

(13) Šā panta otrajā daļā minēto pieteikumu izlemj slēgtā tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Tiesa pēc vienas puses lūguma katru pusi var noklausīties atsevišķā tiesas sēdē. Atbildētāja neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

250.59 pants. Lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību

(1) Papildus šā likuma 230.pantā noteiktajam tiesa vai tiesnesis lēmumā norāda ziņas par lietas dalībniekiem [vārds, uzvārds, personas kods (ja tas ir zināms), deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese un dzīvesvieta].

(2) Tiesa vai tiesnesis lēmumā par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa — pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, — noteikšanu, ja nepieciešams, norāda termiņu lēmuma labprātīgai izpildei.

(3) Tiesa vai tiesnesis lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību brīdina atbildētāju, ka policija veiks lēmuma izpildes kontroli un, ja lēmums netiks pildīts labprātīgi, atbildētājs būs atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu.

(4) Tiesa vai tiesnesis lēmumā par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa — pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, — noteikšanu norāda, ka:

1) atbildētājam ir pienākums paziņot tiesai savu turpmāko adresi saziņai ar tiesu, ja šis mājoklis ir atbildētāja deklarētā dzīvesvieta vai deklarācijā norādītā papildu adrese;

2) atbildētājam ir tiesības iesniegt pieteikumu tiesai par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu;

3) datumu, kad atbildētāju ar lēmumu iepazīstina Valsts policija, uzskata par datumu, kad minētais lēmums paziņots atbildētājam, un ka atbildētāja atteikšanās iepazīties ar lēmumu neietekmē tā tiesiskās sekas;

4) šā lēmuma norakstu atbildētājs var saņemt tiesas kancelejā.

(5) Lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību (250.58 panta pirmā un otrā daļa) izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

250.60 pants. Pagaidu aizsardzības pret vardarbību nodrošināšanas atcelšana vai aizstāšana

(1) Pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus pēc puses pamatota pieteikuma var aizstāt ar citiem līdzekļiem tā pati tiesa, kura noteikusi pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, vai tiesa, kuras lietvedībā atrodas lieta izskatīšanai pēc būtības.

(2) Pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus pēc puses pamatota pieteikuma var atcelt tā pati tiesa, kura noteikusi pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, vai tiesa, kuras lietvedībā atrodas lieta izskatīšanai pēc būtības.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pieteikumu izlemj slēgtā tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Tiesa pēc vienas puses lūguma katru pusi var noklausīties atsevišķā tiesas sēdē. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(4) Lēmums par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu ir izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

250.61 pants. Par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

(1) Par šā likuma 250.60 panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem, par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzības pret vardarbību atcelšanu, var iesniegt blakus sūdzību.

(2) Blakus sūdzības iesniegšana par šā panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem neaptur to izpildi.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētie lēmumi pieņemti bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu blakus sūdzības iesniegšanai skaita no attiecīgā lēmuma izsniegšanas dienas.

250.62 pants. Lēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību paziņošana, izsniegšana un nosūtīšana

(1) Lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu tiesa paziņo pusēm, izsniedzot to pret parakstu vai nosūtot ierakstītā pasta sūtījumā.

(2) Tiesa lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu nekavējoties pēc to pieņemšanas nosūta Valsts policijai izpildes kontrolei uz tās norādīto elektroniskā pasta adresi un arī Valsts policijas struktūrvienībai pēc prasītāja dzīvesvietas.

(3) Ja lēmums jautājumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pieņemts pēc pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību (250.56 pants), lēmuma norakstu iespējamais atbildētājs un iespējamais prasītājs var saņemt tiesas kancelejā nākamajā darbdienā pēc tam, kad tiesa saņēmusi pieteikumu un policijas informāciju. Šo datumu uzskata par datumu, kad minētais lēmums paziņots iespējamam atbildētājam, un lēmuma noraksta nepiegādāšana atbildētājam neietekmē tā tiesiskās sekas.

(4) Ja atbildētājam pēc prasītāja motivēta pieteikuma, kas iesniegts bez policijas starpniecības, piemērots pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis, kas minēts šā likuma 250.47 panta pirmās daļas 1.punktā, tiesa lēmumu atbildētājam nesūta. Šo lēmumu un šā likuma 250.46 panta trešajā daļā minēto prasītāja kontaktinformāciju tiesa nosūta Valsts policijai saskaņā ar šā panta otro daļu. Valsts policija, uzsākot šā lēmuma izpildes kontroli, iepazīstina atbildētāju ar lēmumu. Datumu, kad Valsts policija iepazīstinājusi atbildētāju ar lēmumu, uzskata par datumu, kad lēmums paziņots atbildētājam, un lēmuma noraksta nepiegādāšana atbildētājam neietekmē tā tiesiskās sekas. Lēmuma norakstu atbildētājs var saņemt tiesas kancelejā.

250.63 pants. Īpaši nosacījumi atbildētāja saziņai ar tiesu, ja atbildētājam piemērots aizliegums atgriezties un uzturēties mājoklī, kas ir atbildētāja deklarētā dzīvesvieta

(1) Ja piemērots pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis, kas uzliek par pienākumu atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un nosaka aizliegumu atgriezties un uzturēties tajā, un šis mājoklis ir atbildētāja deklarētā dzīvesvieta vai deklarācijā norādītā papildu adrese, turpmākos lēmumus par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, lēmumus par šā pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu tiesa paziņo atbildētājam viņa norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

(2) Ja piemērots pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis, kas uzliek par pienākumu atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un nosaka aizliegumu atgriezties un uzturēties tajā, un šis mājoklis ir atbildētāja deklarētā dzīvesvieta vai deklarācijā norādītā papildu adrese, un ja prasītājs tiesas lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību noteiktajā termiņā cēlis prasību, ar šo prasību saistītās pavēstes un citus tiesas dokumentus piegādā un izsniedz atbildētājam viņa norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

(3) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos atbildētājs nav norādījis savu adresi saziņai ar tiesu, atbildētāju aicina uz tiesu un citus tiesas dokumentus piegādā un izsniedz, izsaucot atbildētāju ar pavēsti, kuru publicē saskaņā ar 59.pantu.

250.64 pants. Lietas par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pēc pieteikuma, kas iesniegts pirms prasības celšanas, pārsūtīšana

Ja prasītājs lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pēc pieteikuma, kas iesniegts pirms prasības celšanas, noteiktajā termiņā ceļ prasību piekritīgā tiesā, kas nav tiesa, kura noteikusi pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli, tiesa, kura noteikusi pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli, pārsūta attiecīgo lietu tiesai, kurai piekritīga lietas izskatīšana pēc būtības.

Sestā sadaļa
Sevišķā tiesāšanas kārtība
31.nodaļa
Vispārīgie noteikumi

251.pants. Lietas, kuras tiesa izskata sevišķā tiesāšanas kārtībā

Sevišķā tiesāšanas kārtībā tiesa izskata lietas:

1) par adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu;

2) par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ, rīcībspējas ierobežošanas pārskatīšanu un atjaunošanu;

21) par pagaidu aizgādnības nodibināšanu un izbeigšanu;

3) par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu personām to izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ;

31) par nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanu;

4) par aizgādnības nodibināšanu promesošo vai pazudušo personu mantai;

5) par pazudušo personu izsludināšanu par mirušām;

6) par tādu faktu konstatēšanu, kuriem ir juridiska nozīme;

7) par tiesību dzēšanu uzaicinājuma kārtībā;

8) par tiesību atjaunošanu pēc parāda aktiem vai uzrādītāja vērtspapīriem;

9) par mantojuma tiesībām;

10) par nekustamā īpašuma izpirkšanu;

11) par tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu;

12) par kredītiestāžu likvidāciju vai maksātnespēju;

13) par streika vai streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu;

14) par lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 01.11.2007. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013. 3.1 punkts stājas spēkā 01.07.2013. Sk. Pārejas noteikumu 64.punktu un 29.11.2012. likumu)

252.pants. Lietu ierosināšana

Sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmu lietu tiesnesis ierosina uz rakstveida pieteikuma pamata.

253.pants. Lietas dalībnieki

(1) Sevišķās tiesāšanas kārtības lietās lietas dalībnieki ir pieteicējs un viņa pārstāvis, ieinteresētā persona un tās pārstāvis, kā arī likumā paredzētajos gadījumos prokurors, valsts vai pašvaldības iestāde.

(2) Sevišķās tiesāšanas kārtības lietās lietas dalībniekiem ir šā likuma 74.panta otrajā daļā noteiktās pušu procesuālās tiesības.

254.pants. Pieteikums sevišķā tiesāšanas kārtībā

(1) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;

11) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Pieteicējs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;

12) ieinteresētās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ieinteresētajai personai personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

2) (izslēgts ar 29.11.2012. likumu);

3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

4) apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots, un pierādījumus, kas tos apstiprina;

5) likumu, uz kuru pieteikums pamatots;

6) pieteicēja lūgumu;

7) pievienoto dokumentu sarakstu;

8) pieteikuma sastādīšanas laiku.

(2) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis, vai pieteicējs kopā ar pārstāvi, ja to noteikusi tiesa, izņemot šā likuma 72.panta piektajā daļā noteikto gadījumu. Ja pieteikumu parakstījis pārstāvis, pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu griezties ar pieteikumu tiesā.

(3) Pieteikumu iesniedz tiesai, pievienojot tik norakstus, cik lietā ir ieinteresēto personu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

255.pants. Pieteikuma atstāšana bez virzības

Ja pieteikums neatbilst šā likuma 254.panta prasībām un šīs sadaļas atsevišķās nodaļās norādītajām prasībām vai nav samaksāti tiesas izdevumi, tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības un iestājas šā likuma 133.pantā paredzētās sekas.

256.pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Sevišķā tiesāšanas kārtībā lietu izskatīšanai sagatavo tiesnesis, un tiesa to izskata saskaņā ar šā likuma noteikumiem, ievērojot sestās sadaļas atsevišķo nodaļu noteikumus.

257.pants. Spriedums

Spriedumam sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmajās lietās jāatbilst šā likuma 193.panta prasībām, ievērojot šīs sadaļas noteikumus.

258.pants. Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas

Ja sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmajā lietā rodas strīds par tiesībām un šis strīds izšķirams tiesā prasības kārtībā, tiesa atkarībā no strīda satura pieteikumu atstāj bez izskatīšanas vai tiesvedību aptur līdz strīda izšķiršanai.

32.nodaļa
Adopcijas apstiprināšana un atcelšana

259.pants. Piekritība

(1) Pieteikums par adopcijas apstiprināšanu iesniedzams tiesai pēc adoptētāja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc adoptētāja dzīvesvietas, bet pieteikums par adopcijas atcelšanu — tiesai pēc viena pieteicēja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc pieteicēja dzīvesvietas.

(2) Ārvalstnieka vai ārvalstīs dzīvojošas personas pieteikums par adopcijas apstiprināšanu iesniedzams tiesai pēc adoptējamā deklarētās dzīvesvietas, bet, ja adoptējamais atrodas ārpusģimenes aprūpē, — pēc tās vietas adreses, kur tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

260.pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā norāda Civillikuma 162.169.pantā minētos apstākļus, pievieno šos apstākļus apstiprinošus pierādījumus un bāriņtiesas lēmumu.

(31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

261.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Lieta izskatāma, piedaloties vismaz vienam adoptētājam personiski un prokuroram.

(2) Lietas izskatīšanā pieaicina Civillikuma 169.pantā norādītās personas.

(3) Pēc adoptētāja lūguma tiesa nodrošina, lai adoptējamā bērna vecāki neuzzinātu adoptētāja identitāti. Ja tas nav iespējams, adoptējamā vecākus noklausās atsevišķā tiesas sēdē.

(4) Ja adoptētājs mirst, līdz tiesa adopciju apstiprinājusi, tas nav šķērslis adopcijas apstiprināšanai, bet, ja pirms apstiprināšanas mirst adoptējamais, lieta izbeidzama.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

262.pants. Tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu

(1) Tiesa, pārbaudījusi pieteikuma pamatotību un atbilstību likuma prasībām, taisa spriedumu par adopcijas apstiprināšanu vai par pieteikuma noraidīšanu.

(2) Tiesas spriedumā par adopcijas apstiprināšanu norāda ziņas, kas nepieciešamas, lai izdarītu ierakstu attiecīgajā dzimšanas reģistrā.

(3) Bērna bijušajiem vecākiem tiesa izsniedz izrakstu no sprieduma, kurā nav norādītas ziņas par adoptētāju.

(4) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu ir pamats, lai izdarītu ierakstu attiecīgajā dzimšanas reģistrā un izdotu jaunu adoptētā dzimšanas apliecību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. un 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

263.pants. Adopcijas atcelšana

(1) Tiesa adopciju var atcelt pēc adoptētāja un pilngadīgā adoptētā kopīga pieteikuma.

(2) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu ir pamats, lai izdarītu ierakstu attiecīgajā dzimšanas reģistrā un izdotu jaunu dzimšanas apliecību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 07.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2006.)

33.nodaļa
Personas rīcībspējas ierobežošana un aizgādnības nodibināšana garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ

(Nodaļas nosaukums 29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

264.pants. Piekritība

Pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ iesniedz tiesā pēc šīs personas deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc šīs personas dzīvesvietas; ja persona ievietota ārstniecības iestādē, — pēc ārstniecības iestādes adreses.

(29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

264.1 pants. Pieteikuma iesniedzēji

Pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ un aizgādnības nodibināšanu var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.

(29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

265.pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā norāda personai nosakāmo rīcībspējas ierobežojumu. Pieteikumam pievieno pierādījumus, kas apstiprina rīcībspējas ierobežošanas nepieciešamību personas interesēs.

(29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

266.pants. Lietas sagatavošana iztiesāšanai un pieteikuma izskatīšana

(1) Lietu par personas rīcībspējas ierobežojumu noteikšanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ tiesa izskata, piedaloties bāriņtiesas pārstāvim un prokuroram.

(2) Bāriņtiesas pārstāvis piedalās, iesniedzot pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā. Bāriņtiesas pārstāvim ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā un pieteikt lūgumus.

(3) Tiesas pienākums ir aicināt uz tiesas sēdi personu, par kuras rīcībspējas ierobežošanu izskata lietu. Pieteikuma noraksts nosūtāms personai, kurai ierosināts ierobežot rīcībspēju un nodibināt aizgādnību, izņemot gadījumu, kad šī persona pati ir pieteikuma iesniedzēja, nosakot tai laiku, ne ilgāku par 30 dienām, paskaidrojumu iesniegšanai.

(4) Izskatot lietu, tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa izziņu no ārstniecības iestādes un citus personas rīcībspējas ierobežojuma apjoma noteikšanai nepieciešamos pierādījumus no pieteicēja un iestādēm.

(5) Tiesa, sagatavojot lietu iztiesāšanai, var sasaukt sagatavošanās sēdi un nepietiekamu pierādījumu gadījumā noteikt papildu ekspertīzes veikšanu vai pieprasīt citus pierādījumus.

(29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

267.pants. Tiesu ekspertīzes noteikšana

(1) Tiesa var izlemt jautājumu par tiesu psihiatriskās un, ja nepieciešams, tiesu psiholoģiskās ekspertīzes noteikšanu. Lēmums par tiesu ekspertīzes noteikšanu ir pārsūdzams.

(2) Ja persona, par kuru ierosināta lieta, izvairās no ekspertīzes, tiesa, piedaloties prokuroram un ekspertam, var pieņemt lēmumu par šīs personas nosūtīšanu uz tiesu ekspertīzi piespiedu kārtā.

(3) (Izslēgta ar 29.11.2012. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

267.1 pants. Pagaidu aizgādnības nodibināšana

(1) Pēc lietas dalībnieku lūguma tiesa var pieņemt lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai par rīcībspējas ierobežošanu nodibina attiecīgajai personai pagaidu aizgādnību saskaņā ar šā likuma 33.2 nodaļas noteikumiem par pagaidu aizgādnības nodibināšanu.

(2) Lēmums stājas spēkā nekavējoties. Tas zaudē spēku, ja attiecīgajā jautājumā tiek pieņemts cits nolēmums.

(3) Par tiesas lēmumu nodibināt pagaidu aizgādnību var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.

(29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

268.pants. Tiesas spriedums

(1) Ja tiesa uz pierādījumu pamata konstatē, ka personas rīcībspēja ir ierobežojama, tā taisa spriedumu, kurā norāda rīcībspējas ierobežojuma apjomu un ar kuru nodibina personai aizgādnību.

(2) Tiesa, nosakot rīcībspējas ierobežojuma apjomu, vadās pēc apstākļiem, par kuriem iesniegti pierādījumi. Tiesa, nosakot rīcībspējas ierobežojuma apjomu, pēc lietas dalībnieka lūguma var vērtēt rīcībspējas ierobežošanu tādās jomās kā:

1) maksājumu izdarīšana un saņemšana;

2) darījumu slēgšana;

3) rīcība ar mantu un tās pārvaldība, it īpaši nekustamā īpašuma atsavināšana, ieķīlāšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām;

4) komercdarbības un saimnieciskās darbības veikšana.

(3) Tiesa rīcībspējas ierobežojuma apjomu var vērtēt arī citās jomās.

(4) Tiesa, izvērtējot personas spējas, nosaka, vai un kādā apjomā aizgādnis ar aizgādnībā esošo rīkojas kopā, un tikai pēc tam apjomu, kādā aizgādnis rīkosies patstāvīgi.

(5) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa tā norakstu nosūta bāriņtiesai — aizgādņa iecelšanai, kā arī prokuroram un personai, kuras rīcībspēja ierobežota. Tiesa nosūta informāciju par spriedumu arī Iedzīvotāju reģistram un, ja nepieciešams, sprieduma norakstu atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā.

(6) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, kurā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;

2) tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;

3) to, ka šī persona atzīta par personu ar rīcībspējas ierobežojumu;

4) sprieduma rezolutīvo daļu;

5) sprieduma spēkā stāšanās dienu.

(29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

269.pants. Tiesas izdevumi

(1) Tiesas izdevumi šajās lietās sedzami no valsts līdzekļiem.

(2) Ja tiesa atzīst, ka pieteicējs apzināti iesniedzis nepamatotu pieteikumu, tiesas izdevumi uzliekami pieteicējam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

270.pants. Personas atzīšana par rīcības spējīgu un aizgādnības izbeigšana

(Izslēgts ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

33.1 nodaļa
Personas rīcībspējas ierobežojuma garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ pārskatīšana

(Nodaļa 29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

270.1 pants. Piekritība

Pieteikums par personas rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu iesniedzams tajā pašā tiesā, kura noteica rīcībspējas ierobežojumu.

270.2 pants. Pieteikuma iesniedzēji

(1) Pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu var iesniegt persona pati, tās aizgādnis, bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors. Bāriņtiesas pārstāvis piedalās lietu izskatīšanā, iesniedzot pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā. Bāriņtiesas pārstāvim ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā un pieteikt lūgumus.

(2) Aizgādnim ir pienākums iesniegt tiesā pieteikumu par rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu ne retāk kā reizi septiņos gados no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums par rīcībspējas ierobežošanu.

270.3 pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā norāda, kādā apjomā ir pārskatāms rīcībspējas ierobežojums.

(2) Pieteikumam par rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu pievienojami pierādījumi, kas to apliecina.

270.4 pants. Lietas sagatavošana iztiesāšanai

(1) Pieteikuma noraksts nosūtāms personai, kuras rīcībspēju ierosināts pārskatīt, izņemot gadījumu, kad šī persona pati ir pieteikuma iesniedzēja. Tad tai nosaka laiku, ne ilgāku par 30 dienām, paskaidrojumu iesniegšanai.

(2) Tiesas pienākums ir aicināt uz tiesas sēdi personu, kuras rīcībspējas ierobežojumu pārskata.

(3) Izskatot lietu, tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa no ārstniecības iestādes izziņu un no pieteicēja un iestādēm citus pierādījumus, kas ir nepieciešami rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanai.

270.5 pants. Tiesu ekspertīzes noteikšana

Tiesu ekspertīzi nosaka pēc noteikumiem, kādus piemēro lietās par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ.

270.6 pants. Tiesas spriedums

(1) Ja personas rīcībspējas ierobežojumu tiesa pārskata, tā spriedumā norāda, vai ierobežojums:

1) atceļams pilnībā;

2) atceļams daļā;

3) saglabājams;

4) grozāms.

(2) Tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā norāda atcelto un saglabāto ierobežojuma apjomu.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa tā norakstu nosūta bāriņtiesai — aizgādņa tiesību un pienākumu apjoma grozīšanai vai aizgādņa atcelšanai, kā arī prokuroram, aizgādnim un personai, kuras rīcībspējas ierobežojums pārskatīts. Tiesa nosūta informāciju par spriedumu arī Iedzīvotāju reģistram un, ja nepieciešams, sprieduma norakstu atzīmes grozīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā.

(4) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, kurā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;

2) tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;

3) to, ka personai ir pārskatīts rīcībspējas ierobežojums;

4) sprieduma rezolutīvo daļu;

5) sprieduma spēkā stāšanās dienu.

33.2 nodaļa
Pagaidu aizgādnības nodibināšana

(Nodaļa 29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

270.7 pants. Piekritība

Pieteikumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai iesniedz tiesā pēc šīs personas deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc šīs personas dzīvesvietas; ja persona ievietota ārstniecības iestādē, — pēc ārstniecības iestādes adreses.

270.8 pants. Pieteikuma iesniedzēji

Pieteikumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.

270.9 pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā papildus šā likuma 254.pantā noteiktajam norāda Civillikuma 364.2 pantā minētos apstākļus, pievienojot šos apstākļus apstiprinošus pierādījumus, un to, vai prasītājs lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

270.10 pants. Tiesas rīcība pēc lietas ierosināšanas

(1) Pēc tam, kad ir ierosināta lieta par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai, tiesnesis pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka lūguma pieprasa pierādījumus, tajā skaitā arī ārstniecības iestādes izziņu par to, vai garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ persona ir zaudējusi spēju saprast savas darbības nozīmi un to vadīt.

(2) Pieteikuma noraksts nosūtāms personai, kurai ierosināts nodibināt pagaidu aizgādnību, izņemot gadījumu, kad šī persona pati ir pieteikuma iesniedzēja. Tad tai nosaka laiku, ne ilgāku par 15 dienām, paskaidrojumu iesniegšanai.

(3) Pēc lietas ierosināšanas, nerīkojot tiesas sēdi, tiesa informē prokuratūru un bāriņtiesu par lietas ierosināšanu. Pēc tam, kad saņemti paskaidrojumi, visi pierādījumi un izziņa no ārstniecības iestādes, tiesa lūdz prokuroru 10 darba dienu laikā iesniegt lietā rakstveida atzinumu, bet bāriņtiesu — pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā.

270.11 pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu tiesnesis izlemj nekavējoties.

(2) Ja pieteicējs nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pieteikumu izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot lietas dalībniekiem par datumu, kad lēmuma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par lēmuma sastādīšanas datumu.

(3) Ja pieteikumu izskata, rīkojot tiesas sēdi, tajā piedalās prokurors un bāriņtiesas pārstāvis. Tiesas pienākums ir aicināt uz tiesas sēdi personu, kurai nodibināma pagaidu aizgādnība.

270.12 pants. Tiesas lēmums

(1) Ja tiesa, pamatojoties uz pierādījumiem, konstatē, ka personai ir nodibināma pagaidu aizgādnība, tā taisa lēmumu par šādas aizgādnības nodibināšanu, norādot aizgādņa pienākumu vest noteiktas lietas un lēmuma darbības termiņu, kas nav ilgāks par diviem gadiem.

(2) Lēmums par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai stājas spēkā nekavējoties un ir spēkā šajā lēmumā norādītajā termiņā.

(3) Lēmuma par pagaidu aizgādnības nodibināšanu norakstu nosūta bāriņtiesai — pagaidu aizgādņa iecelšanai, kā arī prokuroram un personai, kurai nodibināta pagaidu aizgādnība.

(4) Par tiesas lēmumu nodibināt pagaidu aizgādnību var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.

270.13 pants. Pagaidu aizgādnības izbeigšana

(1) Pagaidu aizgādnība izbeidzas tiesas noteiktajā termiņā.

(2) Ja pirms šā likuma 270.11 panta otrajā daļā minētā termiņa ir zuduši apstākļi, kas bija par pamatu pagaidu aizgādnības nodibināšanai, tā pati tiesa pēc aizgādņa vai aizgādnībā esošās personas pieteikuma izbeidz nodibināto pagaidu aizgādnību.

(3) Lēmums par pagaidu aizgādnības izbeigšanu stājas spēkā nekavējoties.

(4) Lēmuma par pagaidu aizgādnības nodibināšanas izbeigšanu norakstu nosūta personai, kurai bija nodibināta pagaidu aizgādnība, aizgādnim, prokuroram un bāriņtiesai — pagaidu aizgādņa atcelšanai.

270.14 pants. Tiesas izdevumi

Ja tiesa atzīst, ka pieteicējs apzināti iesniedzis nepamatotu pieteikumu, tiesas izdevumi uzliekami pieteicējam.

34.nodaļa
Personas rīcībspējas ierobežošana un aizgādnības nodibināšana izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ

(Nodaļas nosaukums 29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

271.pants. Piekritība

Pieteikums par rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ iesniedzams tiesā pēc šīs personas deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc tās dzīvesvietas.

(29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

271.1 pants. Pieteikuma iesniedzēji

Pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.

(29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

272.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā norāda, uz kāda pamata un kādā apjomā personai ierobežojama rīcībspēja un nodibināma aizgādnība izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ un kādi pierādījumi to apstiprina.

(2) Pieteikumā var lūgt tūlītēju nodrošinājumu pret mantas izputināšanu, piemērojot šā likuma 138.pantā paredzētos nodrošinājuma līdzekļus. Šādu lūgumu tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

273.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

(1) Pieteikuma noraksts nosūtāms personai, kurai ierosināts ierobežot rīcībspēju un nodibināt aizgādnību, izņemot gadījumu, kad šī persona pati ir pieteikuma iesniedzēja. Tad tai nosaka laiku, ne ilgāku par 30 dienām, paskaidrojumu iesniegšanai.

(2) Tiesa var uzlikt pieteicējam par pienākumu iesniegt papildu pierādījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

274.pants. Bāriņtiesas pārstāvja un prokurora piedalīšanās

Lieta par aizgādnības nodibināšanu personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ izskatāma, piedaloties bāriņtiesas pārstāvim un prokuroram. Bāriņtiesas pārstāvis piedalās lietas izskatīšanā, iesniedzot pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā. Bāriņtiesas pārstāvim ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā un pieteikt lūgumus.

(29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

275.pants. Tiesas spriedums

(1) Ja tiesa atzinusi, ka persona, izlaidīgi vai izšķērdīgi dzīvojot vai pārmērīgi lietojot alkoholu vai citas apreibinošās vielas, draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā, tiesa ar spriedumu atņem šai personai tiesības pārvaldīt savu mantu, ierobežo tās rīcību rīkoties ar šo mantu un nodibina attiecīgajai personai aizgādnību. Ja tiesa, pamatojoties uz pierādījumiem, konstatē, ka personai ierobežojama rīcībspēja, tā taisa spriedumu, kurā norāda rīcībspējas ierobežojumu un aizgādņa kopīgu rīcību ar aizgādnībā esošo vai aizgādņa patstāvīgu rīcību.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa tā norakstu nosūta bāriņtiesai — aizgādņa iecelšanai, kā arī prokuroram un personai, kuras rīcībspēja ierobežota. Tiesa nosūta informāciju par spriedumu arī Iedzīvotāju reģistram un, ja nepieciešams, sprieduma norakstu atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, kurā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;

2) tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;

3) to, ka šī persona atzīta par personu ar rīcībspējas ierobežojumu;

4) sprieduma rezolutīvo daļu;

5) sprieduma spēkā stāšanās dienu.

(29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

276.pants. Tiesas izdevumi

(1) Ja pieteikums tiek apmierināts, tiesas izdevumi piespriežami no tās personas mantas, kurai ierobežota rīcībspēja un nodibināta aizgādnība.

(2) Ja tiesa pieteikumu atzinusi par nepamatotu, tiesas izdevumi piespriežami no tās personas, pēc kuras pieteikuma lieta ierosināta, bet, ja lieta ierosināta pēc prokurora pieteikuma, — tie sedzami no valsts līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

277.pants. Personas rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšana

Pārskatot personas rīcībspējas ierobežojumu personām izlaidīgas un izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ, piemēro šā likuma 33.1 nodaļas noteikumus.

(29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

34.1 nodaļa
Nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšana

(Nodaļa 29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2013. Sk. Pārejas noteikumu 64.punktu un 29.11.2012. likumu)

277.1 pants. Piekritība

Pieteikumu par nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanu pēc pilnvarotāja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc pilnvarotāja dzīvesvietas, var iesniegt pilnvarotāja bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.

277.2 pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā norāda apstākļus, kas ir par pamatu nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanai, un pievieno šos apstākļus apstiprinošus pierādījumus.

277.3 pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Lietu par nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanu tiesa izskata, piedaloties prokuroram.

(2) Personu, kura izsniegusi nākotnes pilnvarojumu, aicina uz tiesas sēdi.

277.4 pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

Pieteikuma noraksts nosūtāms pilnvarniekam, nosakot viņam laiku, ne ilgāku par 30 dienām, paskaidrojumu iesniegšanai.

277.5 pants. Tiesas spriedums

(1) Ja tiesa atzīst, ka pilnvarnieka darbība ir pretēja pilnvarotāja interesēm vai pilnvarnieks savus pienākumus nemaz nepilda, tā aptur viņam ar nākotnes pilnvarojumu piešķirtās tiesības.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta pilnvarniekam, pilnvarotājam, prokuroram un Latvijas Zvērinātu notāru padomei.

277.6 pants. Tiesas izdevumi

Ja tiesa atzīst, ka pilnvarnieka darbība ir pretēja pilnvarotāja interesēm vai pilnvarnieks savus pienākumus nemaz nepilda, tiesas izdevumi piespriežami no pilnvarnieka.

35.nodaļa
Aizgādnības nodibināšana
promesošo vai pazudušo personu mantai

278.pants. Piekritība

Lietas par promesošās vai pazudušās personas mantas aizgādnību izskata tiesa pēc promesošās vai pazudušās personas pēdējās dzīvesvietas.

279.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumu nodibināt aizgādnību promesošās vai pazudušās personas mantai var iesniegt personas, kuras ir ieinteresētas promesošās vai pazudušās personas mantas saglabāšanā vai šīs personas tiesību aizstāvēšanā, vai prokurors.

(2) Pieteikumā norāda apstākļus, kas apstiprina personas prombūtni, un vietu, kur atrodas šīs personas manta, kurai nepieciešams nodibināt aizgādnību.

(3) Ja promesošās vai pazudušās personas atrašanās vieta ir zināma, tiesai tā jāpieaicina kā ieinteresētā persona.

280.pants. Tiesas spriedums

(1) Tiesa, atzinusi, ka pieteikums ir pamatots, taisa spriedumu par aizgādnības nodibināšanu promesošās vai pazudušās personas mantai.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta sprieduma norakstu bāriņtiesai — aizgādņa iecelšanai.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta sprieduma norakstu promesošajai personai, ja tās uzturēšanās vieta ir zināma; ja nav, — nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

281.pants. Aizgādnības izbeigšana

Iestājoties Civillikuma 375.panta 1.punktā norādītajiem apstākļiem, aizgādnība izbeidzama ar tās tiesas spriedumu, kura aizgādnību nodibinājusi.

36.nodaļa
Pazudušas personas izsludināšana par mirušu

282.pants. Piekritība

Pieteikums par pazudušas personas izsludināšanu par mirušu iesniedzams tiesai pēc šīs personas pēdējās zināmās dzīvesvietas.

283.pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā norāda pazudušās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, ja tas ir zināms, dzimšanas gadu, kā arī laiku, kad tā atstājusi dzīvesvietu un kad saņemtas pēdējās ziņas par šo personu, un, ja iespējams, pazudušās personas dzimšanas vietu, tās vecāku vārdu, uzvārdu un citas ziņas.

284.pants. Paziņojums par pazudušu personu

(1) Pēc pieteikuma pieņemšanas tiesnesis pieņem lēmumu par paziņojuma publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" uz pieteicēja rēķina.

(2) Paziņojumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura saņēmusi pieteikumu;

2) tās personas vārdu, uzvārdu un dzimšanas gadu, kuru ierosināts izsludināt par mirušu, kā arī citas pieteikumā norādītās ziņas par to;

3) priekšlikumu pazudušajai personai triju mēnešu laikā ierasties tiesā vai paziņot savu atrašanās vietu, kā arī norāda, ka pretējā gadījumā tā tiks izsludināta par mirušu;

4) aicinājumu visiem, kas zina pazudušās personas uzturēšanās vietu vai kam ir zināms par tās nāvi, triju mēnešu laikā paziņot par to tiesai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

285.pants. Prokurora piedalīšanās

Lietu par personas izsludināšanu par mirušu izskata, piedaloties prokuroram.

286.pants. Tiesas spriedums

(1) Tiesa, atzinusi, ka pieteikums ir pamatots, taisa spriedumu par pazudušās personas izsludināšanu par mirušu.

(2) Ja tiesa ir konstatējusi pieņemamo pazudušās personas nāves dienu, tā norādāma spriedumā.

(3) Ja pieņemamo nāves dienu tiesa nevar konstatēt, par pazudušās personas nāves dienu uzskatāma diena, kad pieteikums iesniegts tiesai, par ko tiesa norāda spriedumā.

(4) Pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru persona izsludināta par mirušu, tā noraksts nosūtāms dzimtsarakstu nodaļai — pazudušās personas nāves reģistrēšanai un bāriņtiesai — aizgādnības nodibināšanai par mirušu izsludinātās personas mantai.

(5) Pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru persona izsludināta par mirušu, tiesa nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, kurā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;

2) pazudušās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu un citus konstatētos personas datus;

3) to, ka šī persona izsludināta par mirušu;

4) pieņemamo pazudušās personas nāves dienu vai dienu, ar kuru šī persona uzskatāma par mirušu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

287.pants. Par mirušu izsludinātās personas ierašanās sekas

(1) Ja persona, kura ar tiesas spriedumu izsludināta par mirušu, ierodas vai ja noskaidrojas tās atrašanās vieta, tiesa, kas taisījusi spriedumu, ar jaunu spriedumu atceļ spriedumu par šīs personas izsludināšanu par mirušu.

(2) Pieteikumu par sprieduma atcelšanu var iesniegt persona, kura izsludināta par mirušu, persona, pēc kuras pieteikuma lieta ierosināta, vai prokurors.

(3) Pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā noraksts nosūtāms dzimtsarakstu nodaļai — miršanas ieraksta anulēšanai un attiecīgs paziņojums — publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

37.nodaļa
Juridisko faktu konstatēšana

288.pants. Tiesā izskatāmās lietas

(1) Tiesa izskata lietas par tādu faktu konstatēšanu, no kuriem atkarīga fizisko un juridisko personu mantisko un nemantisko tiesību rašanās, grozīšanās vai izbeigšanās.

(2) Tiesa konstatē faktus par:

1) fizisko personu radniecības attiecībām;

2) personu atrašanos apgādībā;

3) adopcijas reģistrāciju, laulības noslēgšanas vai šķiršanas reģistrāciju, nāves reģistrāciju;

4) tiesību nodibinošu dokumentu (izņemot pases un apliecības, kuras izdod civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādes) piederību fiziskajai personai, kuras vārds, tēvvārds, uzvārds vai dzimšanas dati, kas norādīti dokumentā, nesakrīt ar šīs personas vārdu, tēvvārdu, uzvārdu vai dzimšanas datiem, kas norādīti pasē vai dzimšanas apliecībā;

5) tiesību nodibinošu dokumentu piederību juridiskajai personai, kuras nosaukums vai reģistrācijas dati, kas norādīti dokumentā, nesakrīt ar šīs personas nosaukumu vai reģistrācijas datiem, kas norādīti attiecīgajā reģistrā;

6) personas nāvi noteiktā laikā un noteiktos apstākļos, ja dzimtsarakstu nodaļa atsakās reģistrēt miršanas gadījumu.

(3) Tiesa konstatē arī citus faktus, kuriem ir juridiska nozīme, ja spēkā esošie normatīvie akti neparedz citādu kārtību to konstatēšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

289.pants. Juridisko faktu konstatēšanai nepieciešamie noteikumi

Tiesa konstatē juridiskos faktus tikai tad, ja iesniedzējam nav iespējams citādā kārtībā saņemt attiecīgos dokumentus, kas apstiprina šos faktus, vai ja šie dokumenti nozaudēti, nozagti vai iznīcināti un zudusi iespēja tos atjaunot.

290.pants. Piekritība

Pieteikumu par juridiskā fakta konstatēšanu iesniedz tiesai pēc pieteicēja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

291.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā norāda, kādam nolūkam pieteicējam nepieciešams konstatēt attiecīgo faktu.

(2) Pieteikumam pievieno pierādījumus, kas apstiprina, ka pieteicējam nav iespējams saņemt attiecīgos dokumentus vai nav iespējams atjaunot nozaudētos, nozagtos vai iznīcinātos dokumentus.

292.pants. Tiesas spriedums

(1) Apmierinot pieteikumu, tiesa spriedumā norāda, kāds fakts un kādam nolūkam ir konstatēts.

(2) Tiesas spriedums par tāda fakta konstatēšanu, kas reģistrējams dzimtsarakstu nodaļā vai noformējams citās iestādēs, neaizstāj šo iestāžu izdotos dokumentus, bet pēc stāšanās likumīgā spēkā ir pamats reģistrācijai vai noformēšanai šajās iestādēs.

38.nodaļa
Lietas par tiesību dzēšanu uzaicinājuma kārtībā

293.pants.Uzaicinājuma kārtībā izskatāmās lietas

(1) Uzaicinājuma kārtība piemērojama tikai likumā norādītajos gadījumos.

(2) Uzaicinājumu izdara uz ieinteresētās personas pieteikuma pamata, ja likumā nav noteikts citādi.

294.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Pieteikumā par uzaicinājuma izdarīšanu un tiesību dzēšanu norāda:

1) apstākļus, uz kuriem dibināts lūgums par uzaicinājumu, minot pierādījumus, kuri tos apstiprina;

2) pieteicējam zināmās ieinteresētās personas;

3) aicināmo personu neierašanās sekas.

(2) Pieteikums par tādu tiesību dzēšanu, kas saistītas ar nekustamo īpašumu, iesniedzams tiesā pēc šā īpašuma atrašanās vietas, bet par citām tiesībām — pēc pieteicēja — fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas vai juridiskās personas juridiskās adreses, ja likumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

295.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

(1) Pēc pieteikuma pieņemšanas tiesnesis lemj par sludinājuma publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" uz pieteicēja rēķina.

(2) Sludinājumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā saņemts pieteikums;

2) pieteicēja vārdu un uzvārdu, bet juridiskajām personām — nosaukumu;

3) uzaicinājuma pamatu un priekšmetu;

4) termiņu tiesību pieteikšanai;

5) termiņa neievērošanas sekas.

(3) Termiņu, ja tas nav noteikts likumā, nosaka tiesa, bet tas nevar būt mazāks par trim mēnešiem no sludinājuma publicēšanas dienas.

(4) Ja uzaicinājums attiecas uz tiesībām uz nekustamo īpašumu vai uz prasījumiem, kas nodrošināti ar hipotēku, sludinājums izliekams arī attiecīgajā zemesgrāmatu nodaļā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

296.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Lietu tiesa izskata pēc sludinājumā norādītā termiņa notecējuma, uzaicinot pieteicēju, pieteicēja norādītās ieinteresētās personas, kā arī personas, kuras termiņā pieteikušas savas tiesības.

(2) Pieteikums par tiesībām, kas iesniegts pēc sludinājumā norādītā termiņa, bet pirms sprieduma taisīšanas lietā, atzīstams par iesniegtu termiņā.

(3) Ja sakarā ar uzaicinājumu rodas strīds par tiesībām, kas var ietekmēt spriedumu lietā, tiesa aptur tiesvedību, nosakot termiņu prasības celšanai.

(4) Ja prasība noteiktā termiņā netiek celta vai arī ir iesniegts spriedums par strīda izšķiršanu, tiesvedība tiek atjaunota.

297.pants. Tiesas spriedums

(1) Apmierinot pieteikumu, tiesa taisa spriedumu par visu termiņā nepieteikto tiesību atzīšanu par spēkā neesošām, izņemot šā likuma 327.panta otrajā daļā minētās tiesības.

(2) Tiesību dzēšana nav šķērslis prasības celšanai vispārējā kārtībā šā likuma 327.panta trešajā daļā paredzētajos gadījumos.

39.nodaļa
Tiesību atjaunošana pēc parāda aktiem
vai uzrādītāja vērtspapīriem

298.pants. Pieteikuma iesniegšana

Gadījumos, kad parāda akts vai uzrādītāja vērtspapīrs nozaudēts, nozagts vai iznīcināts, kreditors vai persona, kurai dokuments ieķīlāts, nodots glabājumā, pārvaldīšanā vai komisijā vai arī kā citādi uzticēts, kā arī tā pēdējais turētājs, ja dokuments bija izrakstīts uzrādītājam vai dokumentam bija blanko uzraksts, var lūgt tiesu anulēt šo dokumentu un atjaunot tiesības pēc tā

299.pants. Piekritība

Pieteikums par nozaudētā, nozagtā vai iznīcinātā dokumenta anulēšanu un tiesību atjaunošanu iesniedzams tiesai pēc dokumentā norādītās maksāšanas vietas, bet, ja maksāšanas vieta nav zināma, — tiesai pēc parādnieka — fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas vai juridiskās personas juridiskās adreses; ja arī tā nav zināma, — pēc dokumenta izdošanas vietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

300.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā par nozaudētā, nozagtā vai iznīcinātā dokumenta anulēšanu norāda:

1) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu, bet, ja pieteicējs ir juridiskā persona, — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Pieteicējs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;

2) tās personas, kura izdevusi dokumentu, vārdu, uzvārdu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu un juridisko adresi, kā arī tās personas, kurai saskaņā ar dokumentu jāpilda saistība, vārdu, uzvārdu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — nosaukumu un juridisko adresi. Norāda arī šo personu personas kodu vai reģistrācijas numuru, ja tas ir zināms;

3) dokumenta nosaukumu, saturu un atšķirības pazīmes;

4) apstākļus, kādos dokuments nozaudēts, nozagts vai iznīcināts.

(2) Pieteikumam, ja iespējams, pievieno dokumenta norakstu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

301.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

(1) Pēc pieteikuma pieņemšanas tiesnesis lemj:

1) par aizliegumu personai, kurai pēc dokumenta jāpilda saistība, izdarīt pēc šā dokumenta maksājumus vai devumus;

2) par sludinājuma publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Sludinājumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā saņemts pieteikums;

2) pieteicēja vārdu un uzvārdu, bet, ja pieteicējs ir juridiskā persona, — tās nosaukumu un juridisko adresi;

3) nozaudētā, nozagtā vai iznīcinātā dokumenta nosaukumu, saturu un atšķirības pazīmes;

4) priekšlikumu dokumenta turētājam triju mēnešu laikā, bet vekseļa vai čeka turētājam — divu mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas iesniegt tiesai pieteikumu par savām tiesībām uz šo dokumentu, kā arī norāda, ka pretējā gadījumā dokumentu var atzīt par anulētu.

(3) Šā panta pirmās daļas 1.punktā paredzētā lēmuma norakstu tiesa nosūta personai, kurai saskaņā ar dokumentu jāpilda saistība, kā arī paziņo par pieņemto lēmumu visām dokumentā minētajām personām, ja tas iespējams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

302.pants. Dokumenta turētāja pienākums

(1) Dokumenta turētājam pēc tam, kad paziņots par dokumenta nozaudēšanu, nozagšanu vai iznīcināšanu, ir pienākums sludinājumā norādītajā termiņā iesniegt tiesai, kas pieņēmusi lēmumu, pieteikumu par savām tiesībām uz šo dokumentu kopā ar dokumenta oriģinālu.

(2) Ja dokumenta turētājs šādu pieteikumu nav iesniedzis, bet ar dokumenta anulēšanu tiek aizskartas viņa tiesības, savas aizskartās tiesības viņš var aizstāvēt prasības tiesvedības kārtībā.

303.pants. Tiesas rīcība pēc pieteikuma saņemšanas no dokumenta turētāja

(1) Ja sludinājumā norādītajā termiņā tiesā saņemts pieteikums no dokumenta turētāja, tiesa atstāj bez izskatīšanas tās personas pieteikumu, kura lūdz dokumentu anulēt, un nosaka termiņu, kurā aizliegts izdarīt saskaņā ar dokumentu maksājumus un devumus. Šis termiņš nedrīkst pārsniegt divus mēnešus.

(2) Vienlaikus tiesa izskaidro pieteicējam viņa tiesības celt prasību pret dokumenta turētāju par šā dokumenta izprasīšanu, bet dokumenta turētājam — viņa tiesības pieprasīt no iesniedzēja zaudējumus, ko radījuši tiesas noteiktie aizlieguma līdzekļi.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

304.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Lietu par dokumenta anulēšanu un tiesību atjaunošanu tiesa izskata pēc sludinājumā norādītā termiņa notecējuma, ja nav saņemts pieteikums no dokumenta turētāja.

(2) Par lietas izskatīšanas laiku un vietu tiesa paziņo iesniedzējam un personai, kas dokumentu izsniegusi, kā arī visām dokumentā minētajām personām, ja tas iespējams. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

305.pants. Tiesas spriedums

(1) Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītais dokuments nozaudēts, nozagts vai iznīcināts un ka pieteicējs bijis likumīgs šā dokumenta turētājs, tā taisa spriedumu par šā dokumenta anulēšanu un pieteicēja tiesību atjaunošanu.

(2) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums ir pamats jauna dokumenta izsniegšanai anulētā dokumenta vietā, ja tas paredzēts likumā .

(3) Ja likums nenosaka jauna dokumenta izsniegšanas iespēju, spriedums ir pamats, lai prasītu no anulētā dokumenta izrietošo tiesību apmierinājumu.

40.nodaļa
Pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšana un stāšanās likumīgā spēkā

(Izslēgta no 01.01.2012. ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003. Sk. Pārejas noteikumu 12.punktu)

41.nodaļa
Mantojuma apsardzība un aizgādnība

(Izslēgta no 01.01.2012. ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003. Sk. Pārejas noteikumu 12.punktu)

42.nodaļa
Sludinājums par mantojuma atklāšanos

(Izslēgta no 01.01.2012. ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003. Sk. Pārejas noteikumu 12.punktu)

43.nodaļa
Mantojuma pieņemšana

(Izslēgta no 01.01.2012. ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003. Sk. Pārejas noteikumu 12.punktu)

44.nodaļa
Apstiprināšana mantojuma tiesībās pēc likuma

(Izslēgta no 01.01.2012. ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003. Sk. Pārejas noteikumu 12.punktu)

45.nodaļa
Nekustamā īpašuma izpirkšana

336.pants. Lietu piekritība

Pieteikums par nekustamā īpašuma izpirkšanu iesniedzams tiesai pēc izpērkamā nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

337.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā norāda izpērkamā nekustamā īpašuma atrašanās vietu, tā ieguvēju un izpirkuma tiesību pamatu (Civillikuma 1382.pants).

(2) Pieteikumam pievieno:

1) tā akta norakstu, uz kura pamata nekustamais īpašums atsavināts;

2) pierādījumus par iesniedzēja tiesībām izpirkt nekustamo īpašumu;

3) ziņas par nekustamā īpašuma pārdošanas summu, atsavināšanas izmaksām un nodevām un par to samaksu.

338.pants. Pieteikuma noraksta nosūtīšana nekustamā īpašuma ieguvējam

Pieteikuma norakstu tiesa nosūta nekustamā īpašuma ieguvējam, nosakot viena mēneša termiņu paskaidrojuma iesniegšanai un ziņu sniegšanai par nekustamajam īpašumam izdarītiem nepieciešamiem un derīgiem izdevumiem.

339.pants. Pieteikuma izskatīšana

Pieteikumu izskata tiesas sēdē, uz kuru uzaicina pieteicēju un nekustamā īpašuma ieguvēju

340.pants. Tiesas spriedums

Atzinusi pieteikumu par pamatotu, tiesa taisa spriedumu par iesniedzēja izpirkuma tiesību uz nekustamo īpašumu un izpērkamā īpašuma ieguvēja tiesību uz izdevumu atlīdzību.

341.pants. Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas

Ja nekustamā īpašuma ieguvējs apstrīd iesniedzēja izpirkuma tiesību, tiesa atstāj pieteikumu bez izskatīšanas, paskaidrojot lietas dalībniekiem, ka strīds izšķirams prasības kārtībā.

45.1 nodaļa
Tiesiskās aizsardzības procesa lietas

(Nodaļa 30.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2010.)

341.1 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas piekritība

Tiesiskās aizsardzības procesa lietu tiesa izskata pēc parādnieka juridiskās adreses.

341.2 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma saturs

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā norāda:

1) parādnieka firmu (nosaukumu), reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) ka attiecībā uz parādnieku nepastāv Maksātnespējas likumā noteiktie ierobežojumi tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanai;

3) vai attiecībā uz parādnieku gada laikā ir bijusi ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, bet nav pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana.

(2) Pieteikumam pievienojami dokumenti, kas apstiprina:

1) valsts nodevas un citu tiesas izdevumu samaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā;

2) apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

341.3 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma saņemšana un reģistrācija

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tiesa pieņem no parādnieka, kura vārdā tiek iesniegts pieteikums, vai personas, kura ir pilnvarota pieteikuma iesniegšanai.

(2) Saņēmusi tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, tiesa pārbauda pieteikuma iesniedzēja personību. Ja nav iespējams to pārbaudīt vai pieteikuma iesniedzējam nav attiecīga pilnvarojuma, pieteikumu nepieņem.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu reģistrē atsevišķā reģistrā, kurā parakstās pieteikuma iesniedzējs un saņēmējs.

341.4 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana

(1) Ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma saņemšanas tiesnesis pieņem lēmumu:

1) par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma atstāšanu bez virzības;

2) par atteikšanos pieņemt tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu;

3) par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.

(2) Ja tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums atstāts bez virzības, tiesnesis pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lēmumā norādīto trūkumu novēršanas. Ja beidzies termiņš lēmumā norādīto trūkumu novēršanai un tie nav novērsti, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod pieteicējam.

341.5 pants. Tiesas darbības, kas veicamas, un jautājumi, kas izlemjami, pēc tam, kad pieņemts lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu

(1) Tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu norakstu nekavējoties nosūta:

1) atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā;

2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ja lēmums pieņemts par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku, kura darbību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(2) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, tiesnesis:

1) lemj par administratora amata kandidāta atbilstību administratora pienākumu pildīšanai attiecīgajā tiesiskās aizsardzības procesā un par viņa iecelšanu par administratoru;

2) pēc nodrošinātā kreditora pieteikuma lemj par atļauju pārdot ieķīlāto parādnieka mantu (Maksātnespējas likuma 37.panta otrā daļa).

(3) Ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir norādīts administratora amata kandidāts, tiesnesis nekavējoties lemj par viņa iecelšanu par administratoru.

(4) Ja parādnieks, iesniedzot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, lūdz tiesu iecelt administratoru, tiesnesis aicina Maksātnespējas administrāciju ieteikt jaunu administratora amata kandidātu.

(5) Pēc Maksātnespējas administrācijas ieteikuma saņemšanas tiesnesis nekavējoties lemj par administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru. Lēmumā tiesnesis nosaka termiņu administratora atzinuma sniegšanai, un tas nedrīkst būt garāks par 15 dienām no dienas, kad pieņemts lēmums par administratora iecelšanu.

(6) Konstatējis, ka parādnieka norādītajam vai Maksātnespējas administrācijas ieteiktajam administratora amata kandidātam pastāv ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai attiecīgajā tiesiskās aizsardzības procesā, tiesnesis pieņem lēmumu par atteikumu iecelt administratora amata kandidātu par administratoru un nosūta Maksātnespējas administrācijai aicinājumu ieteikt jaunu administratora amata kandidātu. Tiesnesis lemj par administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā.

(7) Lēmuma par administratora iecelšanu norakstu nosūta administratoram un atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

341.6 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma izskatīšanas kārtība un spriedums tiesiskās aizsardzības procesa lietā

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tiesa izskata rakstveida procesā, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu lietu izskatīt tiesas sēdē. Ja tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu izskata tiesas sēdē, uz sēdi aicina parādnieku un administratoru. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tiesa izskata 15 dienu laikā no:

1) dienas, kad saskaņā ar šā likuma 341.5 panta trešo daļu pieņemts lēmums par administratora iecelšanu;

2) administratora atzinuma saņemšanas dienas.

(3) Tiesa apmierina pieteikumu un taisa spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, ja, pamatojoties uz administratora atzinumu un citiem pierādījumiem, kā arī izvērtējot kreditoru iebildumus, ja tādi saņemti, konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns:

1) atbilst Maksātnespējas likuma prasībām;

2) atbalstīts Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

(4) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un galvenās procedūras likvidators Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā nav saskaņojis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, tiesa apmierina pieteikumu un taisa spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, ja konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana ir minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru interesēs.

(5) Taisot spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, tiesa apstiprina tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(6) Spriedumā par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu tiesa norāda ieķīlātās mantas sarakstu, uz kuru līdz tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanai attiecināmi ierobežojumi nodrošinātajiem kreditoriem īstenot savas tiesības.

(7) Noraidot tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, tiesa vienlaikus izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu un piedzen no tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniedzēja tiesas izdevumus un administratora atlīdzību.

(8) Tiesas spriedums tiesiskās aizsardzības procesa lietā nav pārsūdzams.

(9) Sprieduma norakstu izsniedz tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniedzējam un administratoram, kā arī nosūta atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

341.7 pants. Lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa lietās ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā piemēro šīs nodaļas noteikumus, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiesa izskata 15 dienu laikā rakstveida procesā, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu lietu izskatīt tiesas sēdē. Ja pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesa lietā izskata tiesas sēdē, uz sēdi aicina parādnieku un administratoru. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

(3) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā, tiesa nelemj jautājumu par atļauju pārdot ieķīlāto parādnieka mantu pēc nodrošinātā kreditora pieteikuma.

(4) Ja pastāv Maksātnespējas likumā minētie nosacījumi tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā, tiesa pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā un apstiprina tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kā arī vienlaikus ieceļ tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norādīto administratoru.

(5) Tiesas lēmums tiesiskās aizsardzības procesa lietā ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā nav pārsūdzams.

(6) Lēmuma norakstu izsniedz pieteikuma iesniedzējam un administratoram, kā arī nosūta atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

341.8 pants. Jautājumi, kas izlemjami pēc tam, kad pieņemts nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu

(1) Pēc tam, kad pieņemts nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu pēc attiecīga pieteikuma, tiesa lemj par:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumiem;

2) administratora atcelšanu, nosakot termiņu dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta sastādīšanai un dokumentu un mantas nodošanai citam administratoram;

3) jauna administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru, ja iepriekšējais administrators atcelts no attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa;

4) Padomes regulas Nr. 1346/2000 37.pantā noteikto darbību veikšanu;

5) tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.

(2) Administratoru var atcelt tiesa pēc savas iniciatīvas, ja tā, izskatot pieteikumu vai sūdzību tiesiskās aizsardzības procesa lietā, konstatē, ka administrators neievēro normatīvo aktu prasības vai nepilda tiesas nolēmumu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu norakstus tiesa nosūta atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā. Lēmuma par administratora atcelšanu pēc tā spēkā stāšanās norakstu tiesa nekavējoties nosūta parādniekam un Maksātnespējas administrācijai jauna administratora amata kandidāta ieteikšanai.

(4) Pēc parādnieka priekšlikuma saņemšanas tiesa nekavējoties lemj par parādnieka izvirzītā un ar kreditoriem saskaņotā administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru, ja attiecībā uz viņu nepastāv Maksātnespējas likumā noteiktie ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai attiecīgajā tiesiskās aizsardzības procesā. Ja 15 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par administratora atcelšanu, parādnieks nav iesniedzis tiesai priekšlikumu par administratora amata kandidātu, tiesa nekavējoties lemj par Maksātnespējas administrācijas izvirzītā administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru. Lēmuma norakstu nosūta Maksātnespējas administrācijai un atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(5) Tiesa šajā pantā minēto jautājumu izskatīšanai var pieprasīt, lai administrators iesniedz savas darbības pārskatu vai citu informāciju.

(6) Pieteikumu un sūdzību tiesa izskata 15 dienu laikā no pieteikuma vai sūdzības saņemšanas dienas. Pieteikumu tiesnesis izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad viņš uzskata par nepieciešamu izskatīt lietu tiesas sēdē. Sūdzību tiesnesis izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad administrators lūdz lietu izskatīt tiesas sēdē vai tiesa uzskata par nepieciešamu sūdzību izskatīt tiesas sēdē. Uz tiesas sēdi tiek aicināts pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs, administrators, parādnieka pārstāvis un citas ieinteresētās personas. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(7) Par pieteikuma un sūdzības izskatīšanu tiesa pieņem lēmumu, kas nav pārsūdzams. Tiesas lēmums par administratora atcelšanu uz Maksātnespējas likuma 22.panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. vai 7.punkta pamata ir pārsūdzams, iesniedzot blakus sūdzību. Šo blakus sūdzību apgabaltiesa izskata 15 dienu laikā.

(8) Apgabaltiesai, izskatot šā panta septītajā daļā minēto blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības.

(9) Šā panta astotajā daļā minētais lēmums stājas spēkā un ir izpildāms nekavējoties.

(10) Šā panta astotās daļas 1.punktā minētā lēmuma norakstu apgabaltiesa nosūta Maksātnespējas administrācijai jauna administratora amata kandidāta ieteikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2012.)

341.9 pants. Sūdzības par Maksātnespējas administrācijas pieņemto lēmumu par administratora rīcību tiesiskās aizsardzības procesā vai tiesiskā pienākuma uzlikšanu izskatīšana tiesā

(1) Tiesa izskata kreditora, parādnieka pārstāvja, administratora vai trešās personas, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, sūdzību par Maksātnespējas administrācijas pieņemto lēmumu par administratora rīcību tiesiskās aizsardzības procesā vai tiesiskā pienākuma uzlikšanu. Sūdzību par Maksātnespējas administrācijas lēmumu, kas pieņemts pēc attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas, tiesa izskata šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētais Maksātnespējas administrācijas lēmums neatbilst normatīvo aktu prasībām, tā apmierina sūdzību un lemj par:

1) Maksātnespējas administrācijas lēmuma atcelšanu pilnībā vai daļēji;

2) pienākuma uzlikšanu Maksātnespējas administrācijai pieņemt vai izskatīt sūdzību par administratora rīcību;

3) pienākuma uzlikšanu administratoram novērst pieļauto pārkāpumu, izņemot gadījumus, kad pieņemts lēmums par attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.

(3) Konstatējusi, ka pārsūdzētais Maksātnespējas administrācijas lēmums atbilst normatīvo aktu prasībām, tiesa sūdzību noraida.

(4) Sūdzības iesniedzējam ir tiesības atsaukt savu sūdzību, kamēr nav pabeigta tās izskatīšana pēc būtības. Ja sūdzības iesniedzējs atsauc iesniegto sūdzību, tiesa pieņem lēmumu par sūdzības tiesvedības izbeigšanu.

(5) Pēc sūdzības izskatīšanas tiesa lēmuma norakstu nekavējoties nosūta Maksātnespējas administrācijai.

(6) Ja Maksātnespējas administrācijas lēmums par administratora rīcību tiesiskās aizsardzības procesā pieņemts gada laikā pēc attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas, sūdzību par Maksātnespējas administrācijas lēmumu iesniedz tiesai, kuras tiesvedībā atradās attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta.

341.10 pants. Lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu

(1) Tiesa izskata jautājumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pēc savas iniciatīvas vai pēc parādnieka pieteikuma.

(2) Tiesa pēc savas iniciatīvas pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu Maksātnespējas likuma 51.panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā.

(3) Tiesa pēc parādnieka pieteikuma pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu Maksātnespējas likuma 51.panta ceturtajā daļā noteiktajā gadījumā.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā parādnieks pieteikumam par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pievieno administratora rakstveida atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi.

(5) Lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu norakstu tiesa nekavējoties nosūta pieteikuma iesniedzējam, administratoram, kā arī atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

341.11 pants. Lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, pasludinot juridiskās personas maksātnespējas procesu

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja juridiskās personas maksātnespējas process pasludināts, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 57.panta 8. vai 9.punktu.

(2) Tiesa pēc savas iniciatīvas pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu un pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu Maksātnespējas likuma 51.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā.

(3) Tiesa pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu un pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu pēc Padomes regulas Nr. 1346/2000 29.panta “a” punktā minētās personas pieteikuma, ja konstatē, ka šīs regulas 37.pantā noteiktās darbības veikšana ir minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru interesēs.

(4) Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu šā panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā iesniedz tiesai, kuras tiesvedībā atrodas tiesiskās aizsardzības procesa lieta.

(5) Lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu norakstu tiesa nekavējoties nosūta atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

46.nodaļa
Tiesiskās aizsardzības procesa lietas

(Nodaļa izslēgta ar 30.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2010.)

46.1 nodaļa
Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas

(Nodaļa 30.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2010.)

363.1 pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu piekritība

(1) Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu tiesa izskata pēc parādnieka juridiskās adreses.

(2) Lietu par Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu izskata tiesa pēc parādnieka galveno interešu centra atrašanās vietas, bet šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanas gadījumā — pēc parādnieka uzņēmuma (Padomes regulas Nr. 1346/2000 2.panta “h” punkta izpratnē) atrašanās vietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

363.2 pants. Kreditora juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma saturs

(1) Kreditors juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumā (turpmāk šajā nodaļā — maksātnespējas procesa pieteikums) norāda:

1) kreditora firmu (nosaukumu), reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) parādnieka firmu (nosaukumu), reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

3) maksātnespējas procesa pazīmi.

(2) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, kreditors pievieno dokumentus, kas apliecina valsts nodevas un citu tiesas izdevumu, kā arī maksātnespējas procesa depozīta samaksu.

(3) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši Maksātnespējas likuma 57.panta 1.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma pamatojumu un apmēru, kā arī tiesu izpildītāja izsniegtu aktu par neiespējamību piedzīt parādu no parādnieka.

(4) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši Maksātnespējas likuma 57.panta 2. un 3.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma pamatojumu un apmēru, brīdinājuma par nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu kopiju, dokumentus par brīdinājuma izsniegšanu vai nosūtīšanu (kvīti par dokumenta nosūtīšanu ar sūtījuma satura apliecinājumu), kā arī pieteikumā apliecina, ka parādnieks nav pret to cēlis pamatotus iebildumus.

(5) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši Maksātnespējas likuma 57.panta 4.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, pieteikumā norāda, par kādu laikposmu nav izmaksāta darba samaksa un kaitējuma atlīdzība, un tam pievieno darba devēja izsniegtu izziņu par darba samaksas un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, bet, ja darba devējs minēto izziņu nav izsniedzis, šo faktu norāda pieteikumā.

(6) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu par to, ka uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra pret parādnieku, kreditors tajā norāda pieteikuma pamatojumu un pievieno tam pierādījumus, kas apstiprina apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots, ja tādi ir viņa rīcībā.

(7) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu par to, ka uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra pret parādnieku, kreditors nosūta tā norakstu minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013. Otrās daļas norma par maksātnespējas procesa depozīta iemaksu, ciktāl tā attiecas uz darbiniekiem, kuru vienīgais tiesību aizsardzības līdzeklis ir darba devēja pasludināšana par maksātnespējīgu, atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam ar Satversmes tiesas 20.04.2012. spriedumu, kas stājas spēkā 24.04.2012.)

363.3 pants. Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma saturs

(1) Parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt pārvaldes institūcija vai personālsabiedrības biedri, kuriem ir pārstāvības tiesības, vai īpaši pilnvarota persona.

(2) Parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) parādnieka firmu (nosaukumu), reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) maksātnespējas procesa pazīmi;

3) informāciju par parādnieka galveno interešu centra atrašanās vietu Padomes regulas Nr. 1346/2000 izpratnē;

4) vai parādniekam citā dalībvalstī pieder uzņēmums Padomes regulas Nr. 1346/2000 2.panta “h” punkta izpratnē, un tā atrašanās vietu;

5) lietas par tiesiskās aizsardzības procesu numuru, ja maksātnespējas procesa pieteikums tiek iesniegts atbilstoši Maksātnespējas likuma 57.panta 9.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei.

(3) Parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno:

1) pārvaldes institūciju locekļu, revidentu (revīzijas institūciju locekļu) un prokūristu sarakstu, norādot vārdu, uzvārdu, adresi un citas ziņas, ar kuru palīdzību tie ir identificējami un sasniedzami;

2) pierādījumus tam, ka par nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu ir paziņots komercsabiedrības dalībniekiem (biedriem), biedrības biedriem vai citiem juridiskās personas dibinātājiem vai dalībniekiem;

3) pierādījumus par pārstāvības tiesībām;

4) dokumentus, kas apliecina valsts nodevas un citu tiesas izdevumu, kā arī maksātnespējas procesa depozīta samaksu.

(4) Iesniedzot pieteikumu Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai, parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumam papildus šā panta trešajā daļā norādītajiem dokumentiem pievieno apliecinājumu par parādnieka galveno interešu centra atrašanās vietu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

363.4 pants. Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma saturs likvidācijas procesā

(1) Parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz likvidators atbilstoši Maksātnespējas likuma 57.panta 6.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei.

(2) Uz likvidatora maksātnespējas procesa pieteikumu attiecināmi šā likuma 363.3 panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumi.

363.5 pants. Padomes regulā Nr. 1346/2000 minētās personas maksātnespējas procesa pieteikuma saturs

(1) Padomes regulas Nr. 1346/2000 29.panta “a” punktā minētā persona iesniedz tiesai maksātnespējas procesa pieteikumu, lai pret parādnieku ierosinātu šīs regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru.

(2) Padomes regulas Nr. 1346/2000 29.panta “a” punktā minētā persona maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) parādnieka firmu (nosaukumu), reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) tās tiesas nosaukumu, kura pret parādnieku uzsākusi Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, tiesas nolēmuma pieņemšanas un spēkā stāšanās datumu;

3) pamatojumu uzsākt Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru pret parādnieku;

4) informāciju par to, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī (turpmāk — dalībvalsts) pret parādnieku ir uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(3) Padomes regulas Nr. 1346/2000 29.panta “a” punktā minētā persona maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno:

1) tiesas nolēmuma par Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā;

2) tiesas nolēmuma vai cita apliecinājuma par likvidatora iecelšanu Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā;

3) dokumentus, kas apliecina, ka Latvijā atrodas parādniekam piederošs uzņēmums Padomes regulas Nr. 1346/2000 2.panta “h” punkta izpratnē;

4) dokumentus, kas apliecina valsts nodevas un citu tiesas izdevumu, kā arī maksātnespējas procesa depozīta samaksu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

363.6 pants. Administratora maksātnespējas procesa pieteikuma saturs

(1) Administrators, iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši Maksātnespējas likuma 57.panta 8.punktā minētajai pazīmei, norāda:

1) parādnieka firmu (nosaukumu), reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) parādnieka pārstāvi vai pārstāvjus maksātnespējas procesa lietā;

3) lietas par tiesiskās aizsardzības procesu numuru.

(2) Pieteikumam pievieno dokumentus, kuri pamato pieteikumā minētos faktus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

363.7 pants. Maksātnespējas procesa pieteikuma saņemšana un reģistrācija

(1) Maksātnespējas procesa pieteikumu tiesa pieņem no personas, kuras vārdā tiek iesniegts pieteikums, vai no personas, kura ir pilnvarota pieteikuma iesniegšanai.

(2) Saņēmusi maksātnespējas procesa pieteikumu, tiesa pārbauda pieteikuma iesniedzēja personību. Ja nav iespējams to pārbaudīt vai pieteikuma iesniedzējam nav attiecīga pilnvarojuma, pieteikumu nepieņem.

(3) Maksātnespējas procesa pieteikumu reģistrē atsevišķā reģistrā, kurā parakstās pieteikuma iesniedzējs un saņēmējs.

363.8 pants. Aizliegums grozīt maksātnespējas procesa pieteikuma priekšmetu un parādniekam atsaukt maksātnespējas procesa pieteikumu

(1) Maksātnespējas procesa lietās nav pieļaujama maksātnespējas procesa pieteikuma priekšmeta grozīšana.

(2) Parādnieks nav tiesīgs atsaukt maksātnespējas procesa pieteikumu.

363.9 pants. Jautājuma par maksātnespējas procesa pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu izlemšana

(1) Ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc maksātnespējas procesa pieteikuma saņemšanas tiesnesis pieņem lēmumu:

1) par maksātnespējas procesa pieteikuma atstāšanu bez virzības;

2) par atteikšanos pieņemt maksātnespējas procesa pieteikumu;

3) par maksātnespējas procesa pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.

(2) Ja maksātnespējas procesa pieteikums atstāts bez virzības, tiesnesis pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lēmumā norādīto trūkumu novēršanas. Ja beidzies termiņš lēmumā norādīto trūkumu novēršanai un tie nav novērsti, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod pieteicējam.

(3) Tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt kreditora maksātnespējas procesa pieteikumu, ja konstatē, ka pret parādnieku ir ierosināta juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta pēc parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma.

(4) Tiesa pēc savas iniciatīvas ierosina juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu, ja, pieņemot lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, konstatē Maksātnespējas likuma 57.panta 7.punktā noteikto juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmi.

(5) Tiesnesis pieņem lēmumu par ierosināto juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu apvienošanu vienā tiesvedībā, ja līdz juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas, kas ierosināta pēc kreditora maksātnespējas procesa pieteikuma, izskatīšanas pēc būtības uzsākšanai konstatē, ka pret parādnieku ir ierosināta juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta pēc cita kreditora maksātnespējas procesa pieteikuma.

(6) Tiesnesis pieņem lēmumu par tiesvedības apturēšanu lietā pēc kreditora maksātnespējas procesa pieteikuma, ja līdz juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas, kas ierosināta pēc kreditora maksātnespējas procesa pieteikuma, izskatīšanas pēc būtības uzsākšanai konstatē, ka pret parādnieku ir ierosināta juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta pēc parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma. Pasludinot juridiskās personas maksātnespējas procesu pēc parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma, tiesa atjauno tiesvedību apturētajā lietā pēc kreditora maksātnespējas procesa pieteikuma un izbeidz to. Samaksātā valsts nodeva kreditoram atmaksājama pilnā apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

363.10 pants. Tiesas darbības, sagatavojot izskatīšanai juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu

(1) Tiesnesis lēmuma par lietas ierosināšanu norakstu nekavējoties nosūta:

1) Maksātnespējas administrācijai;

2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ja lēmums pieņemts par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku, kura darbību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(2) Ja lieta ierosināta pēc kreditora maksātnespējas procesa pieteikuma, tiesnesis nosūta parādniekam kreditora pieteikumu un lēmuma par lietas ierosināšanu norakstu, informē parādnieku un kreditoru par maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanas dienu, kā arī par parādnieka tiesībām ne vēlāk kā trīs dienas līdz maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanas dienai celt pamatotus iebildumus pret maksātnespējas procesa pieteikumā minēto prasījumu, tai skaitā sniegt pierādījumus par to, ka parādnieks spēj segt maksātnespējas procesa pieteikumā minētās parādsaistības.

(3) Pēc tam, kad saņemts Maksātnespējas administrācijas priekšlikums par administratora amata kandidātu, tiesnesis izvērtē tā atbilstību administratora pienākumu veikšanai attiecīgajā juridiskās personas maksātnespējas procesā.

(4) Konstatējis, ka Maksātnespējas administrācijas ieteiktajam administratora amata kandidātam pastāv ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai attiecīgajā juridiskās personas maksātnespējas procesā, tiesnesis pieņem lēmumu par atteikumu iecelt administratora amata kandidātu par administratoru un nosūta Maksātnespējas administrācijai aicinājumu ieteikt jaunu administratora amata kandidātu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

363.11 pants. Maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanas kārtība

(1) Kreditora iesniegto maksātnespējas procesa pieteikumu tiesa izskata 15 dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas. Uz tiesas sēdi aicina maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzēju un parādnieku. Ja vienā tiesvedībā apvienoti vairāku kreditoru maksātnespējas procesa pieteikumi, uz tiesas sēdi aicina tos pieteikuma iesniedzējus, kuriem par tiesas sēdi ir iespējams paziņot vismaz septiņas dienas pirms attiecīgās sēdes. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

(2) Parādnieka iesniegto maksātnespējas procesa pieteikumu tiesa izskata rakstveida procesā septiņu dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas. Pieteikumu tiesa izskata rakstveida procesā, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu lietu izskatīt tiesas sēdē. Ja maksātnespējas procesa pieteikumu izskata tiesas sēdē, uz sēdi aicina parādnieku un administratoru. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

(3) Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu, kas ierosināta pēc administratora maksātnespējas procesa pieteikuma, tiesa izskata rakstveida procesā septiņu dienu laikā no tās ierosināšanas dienas. Pieteikumu tiesa izskata rakstveida procesā, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu lietu izskatīt tiesas sēdē. Ja maksātnespējas procesa pieteikumu izskata tiesas sēdē, uz sēdi aicina parādnieku un administratoru. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

(4) Ja līdz sprieduma taisīšanai tiesa konstatē, ka iesniedzējs nav samaksājis valsts nodevu vai maksātnespējas procesa depozītu, izņemot gadījumu, kad tiesa pēc savas iniciatīvas ierosinājusi juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu, tā atstāj maksātnespējas procesa pieteikumu bez izskatīšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

363.12 pants. Maksātnespējas procesa pieteikuma un tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma izskatīšanas secība

(1) Tiesa aptur tiesvedību, ja līdz juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas izskatīšanas pēc būtības uzsākšanai konstatē, ka attiecībā uz parādnieku ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta.

(2) Tiesvedību juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā aptur, līdz tiek pieņemts nolēmums tiesiskās aizsardzības procesa lietā.

(3) Tiesvedību juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā izbeidz, ja saskaņā ar nolēmumu attiecībā uz parādnieku tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process.

(4) Tiesvedību juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā atjauno un izskata šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, ja tiesiskās aizsardzības process attiecībā uz parādnieku tiek izbeigts, pamatojoties uz šā likuma 341.10 panta otro daļu.

363.13 pants. Tiesas spriedums juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā

(1) Juridiskās personas maksātnespējas procesu pasludina tiesa, un tās spriedums nav pārsūdzams.

(2) Tiesa pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja tā pieteikuma izskatīšanas dienā konstatē pieteikumā norādīto maksātnespējas procesa pazīmi.

(3) Apmierinot pieteikumu, tiesa ieceļ šā likuma 363.10 pantā noteiktajā kārtībā Maksātnespējas administrācijas ieteikto administratora amata kandidātu par administratoru.

(4) Pasludinot maksātnespējas procesu, tiesa spriedumā norāda maksātnespējas procedūras veidu atbilstoši Padomes regulai Nr. 1346/2000.

(5) Tiesa uzsāk Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, ja konstatē, ka parādnieka galveno interešu centrs atrodas Latvijā.

(6) Tiesa uzsāk Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, ja konstatē, ka parādnieka uzņēmums minētās regulas 2.panta “h” punkta izpratnē atrodas Latvijā. Konstatējusi, ka citas dalībvalsts tiesa, kas uzsākusi pret parādnieku šīs regulas 3.panta 1.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, bija tiesīga šādu procedūru uzsākt, tiesa taisa spriedumu par minētās regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku, neievērojot šā panta otrajā daļā noteikto.

(7) Tiesa, pasludinot juridiskās personas maksātnespējas procesu un izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, vienlaikus ieceļ administratoru, kurš pēdējais ir pildījis administratora pienākumus attiecīgās juridiskās personas tiesiskās aizsardzības procesā.

(8) Pasludinot juridiskās personas maksātnespējas procesu, tiesa sprieduma norakstu nosūta ieceltajam administratoram, Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram, ja tā pret parādnieku Latvijā uzsākusi minētās regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, un atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(9) Ja pieteikumā norādītā maksātnespējas procesa pazīme netiek konstatēta, tiesa maksātnespējas procesa pieteikumu noraida un izbeidz juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu, kā arī izlemj jautājumu, vai maksātnespējas procesa pieteikums atzīstams par nepamatotu vai apzināti nepatiesu. Tiesa noraida maksātnespējas procesa pieteikumu, kas iesniegts atbilstoši Maksātnespējas likuma 57.panta 2. un 3.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, ja tā konstatē, ka ne vēlāk kā trīs dienas līdz lietas izskatīšanas dienai parādnieks ir cēlis pamatotus iebildumus pret maksātnespējas procesa pieteikumā minēto prasījumu vai ka parādsaistības, par kurām iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums, ir segtas pilnā apmērā.

(10) Atzinusi maksātnespējas procesa pieteikumu par nepamatotu vai apzināti nepatiesu, tiesa piedzen no maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzēja tiesāšanās izdevumus. Ja maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs atsauc savu pieteikumu tāpēc, ka parādnieks līdz lietas izskatīšanas dienai ir labprātīgi sedzis maksātnespējas procesa pieteikumā minētās parādsaistības, tiesa, lemjot par lietas izbeigšanu, pēc maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzēja lūguma no parādnieka piespriež iesniedzēja samaksātos tiesas izdevumus. Pārējos gadījumos šie izdevumi norādāmi tiesas spriedumā un iekļaujami maksātnespējas procesa izdevumos.

(11) Noraidot maksātnespējas procesa pieteikumu, kas iesniegts atbilstoši Maksātnespējas likuma 57.panta 2. un 3.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, tāpēc, ka pieteikuma izskatīšanas dienā tiesa nekonstatē tajā norādīto maksātnespējas procesa pazīmi, jo parādnieks līdz lietas izskatīšanas dienai ir sedzis daļu no pieteikumā norādītajām parādsaistībām nolūkā novērst juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, tā, lemjot par lietas izbeigšanu, no parādnieka piespriež iesniedzēja samaksātos tiesas izdevumus.

(12) Noraidot maksātnespējas procesa pieteikumu, tiesa sprieduma norakstu nosūta Maksātnespējas administrācijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

363.14 pants. Jautājumi, kas tiesai izlemjami pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesa, pamatojoties uz attiecīgu pieteikumu, lemj par:

1) administratora atcelšanu Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos, nosakot termiņu dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta sastādīšanai un dokumentu un mantas nodošanai citam administratoram;

2) jauna administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru, ja iepriekšējais administrators atcelts no attiecīgā maksātnespējas procesa;

3) Padomes regulas Nr. 1346/2000 33.pantā noteikto darbību veikšanu;

4) nekustamā īpašuma vai uzņēmuma izsoles akta apstiprināšanu (611. un 613.pants) un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda;

5) maksātnespējas atzīmes zemesgrāmatā dzēšanu, ja nekustamais īpašums pārdots izsolē;

6) maksātnespējas procesa izbeigšanu.

(2) Administratoru var atcelt tiesa pēc savas iniciatīvas, ja tā, izskatot pieteikumu vai sūdzību maksātnespējas procesa lietā, konstatē, ka administrators neievēro normatīvo aktu prasības vai nepilda tiesas nolēmumu.

(3) Ja pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesa ir pieņēmusi lēmumu par administratora atcelšanu pēc tā spēkā stāšanās, tā nosūta šā lēmuma norakstu Maksātnespējas administrācijai jauna administratora amata kandidāta ieteikšanai. Saņēmusi Maksātnespējas administrācijas priekšlikumu par jauno administratora amata kandidātu, tiesa ieceļ par administratoru Maksātnespējas administrācijas ieteikto administratora amata kandidātu.

(4) Pieņemot lēmumu par administratora atcelšanu pēc kreditoru sapulces ierosinājuma, tiesa ieceļ par administratoru kreditoru sapulces izvirzīto administratora amata kandidātu. Ja kreditoru sapulce nav iesniegusi priekšlikumu par jaunu administratora amata kandidātu, tiesa ieceļ administratoru šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

(5) Konstatējusi, ka kreditoru sapulces izvirzītajam vai Maksātnespējas administrācijas ieteiktajam administratora amata kandidātam pastāv ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai attiecīgajā juridiskās personas maksātnespējas procesā, tiesnesis pieņem lēmumu par atteikumu iecelt administratora amata kandidātu par administratoru un nosūta Maksātnespējas administrācijai aicinājumu ieteikt jaunu administratora amata kandidātu. Tiesnesis pieņem lēmumu par administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

(6) Ja pēc Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora pieteikuma tiesa konstatē, ka šīs regulas Nr. 1346/2000 33.panta 1.punktā noteikto darbību veikšana ir minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru interesēs, tā pieņem lēmumu par Padomes regulas Nr. 1346/2000 33.panta 1.punktā noteikto darbību veikšanu un nosaka piemērotus pasākumus šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru interešu nodrošināšanai.

(7) Ja pēc Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora, šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vai kreditora pieteikuma tiesa konstatē, ka minētās regulas Nr. 1346/2000 33.panta 1.punktā noteikto darbību veikšana vairs nav pamatota, tā pieņem lēmumu par Padomes regulas Nr. 1346/2000 33.panta 2.punktā noteiktās darbības veikšanu.

(8) Lēmuma par Padomes regulas Nr. 1346/2000 33.pantā noteikto darbību veikšanu norakstu tiesa nosūta parādnieka pārstāvim un administratoram.

(9) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 6.punktā minēto lēmumu norakstus tiesa nosūta atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(10) Tiesa izskata sūdzību par kreditoru sapulces lēmumu, sūdzību par administratora lēmumu, kā arī sūdzību par Maksātnespējas administrācijas pieņemto lēmumu par administratora rīcību maksātnespējas procesā vai tiesiskā pienākuma uzlikšanu. Tiesa pēc minēto sūdzību izskatīšanas pieņemtā lēmuma norakstu, izņemot lēmumu par sūdzību par kreditoru sapulces lēmumu, nosūta Maksātnespējas administrācijai.

(11) Pieteikumu un sūdzību tiesa izskata 15 dienu laikā no pieteikuma vai sūdzības saņemšanas dienas. Pieteikumu tiesnesis izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad viņš uzskata par nepieciešamu izskatīt lietu tiesas sēdē. Sūdzību tiesnesis izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad administrators lūdz lietu izskatīt tiesas sēdē vai tiesa uzskata par nepieciešamu sūdzību izskatīt tiesas sēdē. Uz tiesas sēdi tiek aicināts pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs, administrators, parādnieka pārstāvis un citas ieinteresētās personas. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(12) Tiesas lēmums par pieteikuma vai sūdzības izskatīšanu nav pārsūdzams. Tiesas lēmums par administratora atcelšanu uz Maksātnespējas likuma 22.panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. vai 7.punkta pamata ir pārsūdzams, iesniedzot blakus sūdzību. Šo blakus sūdzību apgabaltiesa izskata 15 dienu laikā.

(121) Par tiesas lēmumu lietā par izsoles akta apstiprināšanu var iesniegt blakus sūdzību.

(13) Šajā pantā minēto jautājumu izskatīšanai tiesa var pieprasīt, lai administrators iesniedz savas darbības pārskatu vai citu informāciju, bet Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators — informāciju, kas nepieciešama šajā pantā minēto nolēmumu pieņemšanai.

(14) Apgabaltiesai, izskatot šā panta divpadsmitajā daļā minēto blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības.

(15) Šā panta četrpadsmitajā daļā minētais lēmums stājas spēkā un ir izpildāms nekavējoties.

(16) Šā panta četrpadsmitās daļas 1.punktā minētā lēmuma norakstu apgabaltiesa nosūta Maksātnespējas administrācijai jauna administratora amata kandidāta ieteikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012., 29.11.2012. un 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

363.15 pants. Lēmums par mantas pārdošanas akta apstiprināšanu maksātnespējas procesā

(1) Ja administrators pārdevis nekustamo īpašumu vai uzņēmumu izsoles ceļā, izsoles aktu iesniedz tiesā apstiprināšanai pēc tam, kad nosolītājs samaksājis visu no viņa pienākošos summu.

(2) Tiesa apstiprina izsoles aktu saskaņā ar šā likuma noteikumiem par nekustamā īpašuma izsoli. Apmierinot pieteikumu, tiesa vienlaikus pieņem šā likuma 613.panta trešajā daļā paredzētos lēmumus.

(3) Šajā pantā noteiktās darbības veic tā tiesa, kuras tiesvedībā atrodas juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta.

363.16 pants. Kārtība, kādā izskatāms tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā iesniedz tiesai, kuras tiesvedībā atrodas juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta.

(2) Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiesa izskata šā likuma 45.1 nodaļā noteiktajā kārtībā.

363.17 pants. Sūdzības par administratora lēmumu juridiskās personas maksātnespējas procesā izskatīšana tiesā

(1) Tiesa izskata kreditora, parādnieka pārstāvja vai trešās personas, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, sūdzību par administratora lēmumu juridiskās personas maksātnespējas procesā Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētais administratora lēmums neatbilst normatīvo aktu prasībām, tā apmierina sūdzību un uzdod administratoram novērst pieļauto pārkāpumu.

(3) Ja tiesa konstatē, ka pārsūdzētais administratora lēmums atbilst normatīvo aktu prasībām, tā sūdzību noraida.

(4) Ja, izskatot sūdzību par administratora lēmumu, tiesa konstatē, ka ir strīds par tiesībām, tā nosaka termiņu, kādā sūdzības iesniedzējs var celt prasību tiesā vispārējā kārtībā vai var lūgt atjaunot par strīda priekšmetu apturēto tiesvedību.

(5) Sūdzības iesniedzējam ir tiesības atsaukt savu sūdzību, kamēr nav pabeigta sūdzības izskatīšana pēc būtības. Ja sūdzības iesniedzējs atsauc iesniegto sūdzību, tiesa pieņem lēmumu par sūdzības tiesvedības izbeigšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

363.18 pants. Sūdzības par kreditoru sapulces lēmumu juridiskās personas maksātnespējas procesā izskatīšana tiesā

(1) Kreditora, parādnieka pārstāvja vai administratora sūdzību par kreditoru sapulces lēmumu juridiskās personas maksātnespējas procesā izskata tiesa.

(2) Atzinusi pārsūdzēto kreditoru sapulces lēmumu par neatbilstošu normatīvo aktu prasībām, tiesa to atceļ.

(3) Atceļot kreditoru sapulces lēmumu par maksātnespējas procesa izdevumu neapstiprināšanu, administratora atlīdzības neapstiprināšanu vai atteikšanos pagarināt maksātnespējas procesa termiņu, tiesa vienlaikus var lemt par maksātnespējas procesa izmaksu apstiprināšanu, administratora atlīdzības apstiprināšanu vai maksātnespējas procesa termiņa pagarināšanu.

(4) Konstatējusi, ka pārsūdzētais kreditoru sapulces lēmums atbilst normatīvo aktu prasībām, tiesa sūdzību noraida.

(5) Sūdzības iesniedzējam ir tiesības atsaukt sūdzību līdz tās izskatīšanas pēc būtības pabeigšanai. Ja sūdzības iesniedzējs atsauc iesniegto sūdzību, tiesa pieņem lēmumu par sūdzības tiesvedības izbeigšanu.

363.19 pants. Sūdzības par Maksātnespējas administrācijas pieņemto lēmumu par administratora rīcību juridiskās personas maksātnespējas procesā vai tiesiskā pienākuma uzlikšanu un par depozīta izmaksu izskatīšana tiesā

(1) Tiesas izskata kreditora, parādnieka pārstāvja, administratora vai trešās personas, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, sūdzību par Maksātnespējas administrācijas pieņemto lēmumu par administratora rīcību maksātnespējas procesā vai tiesiskā pienākuma uzlikšanu un par depozīta izmaksu. Sūdzību par Maksātnespējas administrācijas lēmumu, kas pieņemts pēc attiecīgā juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas, izņemot lēmumu par depozīta izmaksu, tiesa izskata šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētais Maksātnespējas administrācijas lēmums neatbilst normatīvo aktu prasībām, tā apmierina sūdzību un lemj par:

1) Maksātnespējas administrācijas pieņemtā lēmuma atcelšanu pilnībā vai daļēji;

2) pienākuma uzlikšanu Maksātnespējas administrācijai pieņemt vai izskatīt sūdzību par administratora rīcību;

3) pienākuma uzlikšanu administratoram novērst pieļauto pārkāpumu, izņemot gadījumu, kad parādnieks izslēgts no attiecīgā publiskā reģistra.

(3) Ja tiesa konstatē, ka pārsūdzētais Maksātnespējas administrācijas lēmums atbilst normatīvo aktu prasībām, tā sūdzību noraida.

(4) Sūdzības iesniedzējam ir tiesības atsaukt savu sūdzību, kamēr nav pabeigta tās izskatīšana pēc būtības. Ja sūdzības iesniedzējs atsauc iesniegto sūdzību, tiesa pieņem lēmumu par sūdzības tiesvedības izbeigšanu.

(5) Tiesa pēc sūdzības izskatīšanas nekavējoties nosūta pieņemtā lēmuma norakstu Maksātnespējas administrācijai.

(6) Ja Maksātnespējas administrācijas lēmums par administratora rīcību juridiskās personas maksātnespējas procesā pieņemts gada laikā pēc attiecīgā juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas, sūdzību par Maksātnespējas administrācijas lēmumu iesniedz tiesai, kuras tiesvedībā atradās attiecīgā juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta.

363.20 pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas izbeigšana

(1) Tiesa izbeidz juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu, noraidot maksātnespējas procesa pieteikumu vai izbeidzot maksātnespējas procesu.

(2) Tiesa pieņem lēmumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, ja:

1) parādnieks nokārtojis visas savas saistības;

2) parādniekam pasludināts tiesiskās aizsardzības process (maksātnespējas procesa pāreja uz tiesiskās aizsardzības procesu);

3) ziņojumā par parādnieka mantas neesamību izteikts priekšlikums izbeigt maksātnespējas procesu un nav panākta vienošanās par maksātnespējas procesa finansēšanas avotu;

4) izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

(3) Šā panta otrās daļas 2.punktā minētajā gadījumā pieteikumam par maksātnespējas procesa izbeigšanu pievieno Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā saskaņotu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(4) Šā panta otrās daļas 3.punktā minētajā gadījumā administrators pieteikumam par maksātnespējas procesa izbeigšanu pievieno ziņojumu par parādnieka mantas neesamību, kreditoru iebildumus, ja tādi ir izteikti, un administratora sniegto atbildi.

(5) Šā panta otrās daļas 4.punktā minētajā gadījumā administrators pieteikumā norāda informāciju par vērā neņemtajiem kreditoru iebildumiem attiecībā uz ziņojumu par kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildi un pievieno ziņojumu par šā plāna izpildi.

(6) Pieteikumam par maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu likvidators pievieno savas darbības pārskatu un apliecinājumu par naudas līdzekļu pārpalikuma samaksu Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram, ja tiesa pret parādnieku uzsākusi minētās regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru.

(7) Lēmuma par maksātnespējas procesa izbeigšanu norakstu tiesa nosūta atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

46.2 nodaļa
Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas

(Nodaļa 30.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2010.)

363.21 pants. Lietu izskatīšanai piemērojamās normas

Fiziskās personas maksātnespējas procesā tiesa piemēro šā likuma 46.1 nodaļas noteikumus, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi.

363.22 pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu piekritība

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu izskata tiesa pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas.

(2) Lietu par Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu izskata tiesa pēc parādnieka galveno interešu centra atrašanās vietas, bet šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanas gadījumā — pēc parādnieka uzņēmuma (Padomes regulas Nr. 1346/2000 2.panta “h” punkta izpratnē) atrašanās vietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

363.23 pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumā (turpmāk šajā nodaļā — maksātnespējas procesa pieteikums) norāda:

1) parādnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietu;

2) apstākļus, kuru dēļ fiziskā persona nav spējīga izpildīt saistības;

3) visu termiņā neizpildīto saistību kopējo summu;

4) visu to saistību kopējo summu, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā;

5) parādnieka mantas sastāvu, tajā skaitā parādnieka daļu laulāto kopīgajā mantā un citā kopīpašumā;

6) vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr. 1346/2000 noteikumi.

(2) Maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina:

1) valsts nodevas un citu tiesas izdevumu samaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā;

2) ka parādnieka rīcībā ir naudas līdzekļi vai manta, lai pilnā apmērā segtu nepieciešamo vienreizējo administratora atlīdzību;

3) apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots.

363.24 pants. Maksātnespējas procesa pieteikuma saņemšana un reģistrācija

(1) Tiesa pieņem maksātnespējas procesa pieteikumu no parādnieka, viņa aizbildņa vai aizgādņa.

(2) Saņēmusi maksātnespējas procesa pieteikumu, tiesa pārbauda parādnieka, viņa aizbildņa vai aizgādņa personību. Ja nav iespējams to pārbaudīt vai pieteikuma iesniedzējam nav attiecīga pilnvarojuma, pieteikumu nepieņem.

(3) Maksātnespējas procesa pieteikumu reģistrē atsevišķā reģistrā, kurā parakstās pieteikuma iesniedzējs un saņēmējs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

363.25 pants. Jautājuma par maksātnespējas procesa pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu izlemšana

(1) Ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc maksātnespējas procesa pieteikuma saņemšanas tiesnesis pieņem lēmumu:

1) par maksātnespējas procesa pieteikuma atstāšanu bez virzības;

2) par atteikšanos pieņemt maksātnespējas procesa pieteikumu;

3) par maksātnespējas procesa pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.

(2) Ja maksātnespējas procesa pieteikums atstāts bez virzības, tiesnesis pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lēmumā norādīto trūkumu novēršanas. Ja beidzies termiņš lēmumā norādīto trūkumu novēršanai un tie nav novērsti, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod pieteicējam.

(3) Tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja konstatē, ka:

1) parādnieks nav fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts;

2) (izslēgts ar 04.08.2011. likumu);

3) parādnieka rīcībā nav naudas līdzekļu vai mantas, lai pilnā apmērā segtu nepieciešamo vienreizējo administratora atlīdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

363.26 pants. Tiesas darbības, sagatavojot izskatīšanai fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu

(1) Tiesa lēmuma par fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu norakstu nekavējoties nosūta Maksātnespējas administrācijai.

(2) Pēc tam, kad saņemts Maksātnespējas administrācijas priekšlikums par administratora amata kandidātu, tiesnesis izvērtē tā atbilstību administratora pienākumu veikšanai attiecīgajā fiziskās personas maksātnespējas procesā. Tiesa ieceļ Maksātnespējas administrācijas ieteikto administratora amata kandidātu par administratoru, apmierinot pieteikumu.

(3) Konstatējis, ka Maksātnespējas administrācijas ieteiktajam administratora amata kandidātam pastāv ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai attiecīgajā fiziskās personas maksātnespējas procesā, tiesnesis pieņem lēmumu par atteikumu iecelt administratora amata kandidātu par administratoru un nosūta Maksātnespējas administrācijai aicinājumu ieteikt jaunu administratora amata kandidātu.

363.27 pants. Maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšana un spriedums fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu tiesa izskata septiņu dienu laikā no tās ierosināšanas dienas. Pieteikumu tiesa izskata rakstveida procesā, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu lietu izskatīt tiesas sēdē. Ja maksātnespējas procesa pieteikumu izskata tiesas sēdē, uz sēdi aicina parādnieku un administratoru. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

(2) Tiesa pasludina fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja konstatē, ka parādniekam ir maksātnespējas procesa pazīme un pēdējo 10 gadu laikā nav pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros dzēstas saistības, kā arī ir pierādīta naudas līdzekļu pietiekamība administratora vienreizējās atlīdzības segšanai.

(3) Tiesa, pasludinot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ieceļ administratoru.

(31) Ja pieteikumā norādītā maksātnespējas procesa pazīme netiek konstatēta, parādniekam pēdējo 10 gadu laikā ir ticis pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros dzēstas saistības, vai netiek pierādīta administratora vienreizējās atlīdzības segšanai nepieciešamo naudas līdzekļu esamība, tiesa maksātnespējas procesa pieteikumu noraida un izbeidz fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu.

(4) Tiesas spriedums fiziskās personas maksātnespējas procesā nav pārsūdzams.

(5) Tiesa sprieduma norakstu izsniedz pieteikuma iesniedzējam un administratoram, kā arī Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram, ja tā pret parādnieku Latvijā uzsākusi minētās regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru. Tiesa sprieduma norakstu nosūta atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011. un 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

363.28 pants. Jautājumi, kas tiesai izlemjami pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesa, pamatojoties uz attiecīgu pieteikumu, lemj par:

1) administratora atcelšanu, nosakot termiņu dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta sastādīšanai un dokumentu un mantas nodošanai citam administratoram;

2) jauna administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru, ja iepriekšējais administrators atcelts no attiecīgā maksātnespējas procesa;

3) bankrota procedūras pabeigšanas apstiprināšanu;

4) fiziskās personas saistību dzēšanas plāna un tā grozījumu apstiprināšanu;

5) fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu;

6) nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu (611. un 613.pants) un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda;

7) maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā, ja nekustamais īpašums pārdots izsolē.

(2) Administratoru var atcelt tiesa pēc savas iniciatīvas, ja tā, izskatot pieteikumu vai sūdzību fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā, konstatē, ka administrators neievēro normatīvo aktu prasības vai nepilda tiesas nolēmumu.

(3) Ja pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesa ir pieņēmusi lēmumu par administratora atcelšanu pēc tā spēkā stāšanās, tā nosūta šā lēmuma norakstu Maksātnespējas administrācijai jauna administratora amata kandidāta ieteikšanai. Saņēmusi Maksātnespējas administrācijas priekšlikumu par jauno administratora amata kandidātu, tiesa ieceļ par administratoru Maksātnespējas administrācijas ieteikto administratora amata kandidātu.

(4) Pieņemot lēmumu par administratora atcelšanu pēc kreditoru sapulces ierosinājuma, tiesa ieceļ par administratoru kreditoru sapulces izvirzīto administratora amata kandidātu. Ja kreditoru sapulce nav iesniegusi priekšlikumu par jaunu administratora amata kandidātu, tiesa ieceļ administratoru šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

(5) Konstatējis, ka kreditoru sapulces izvirzītajam vai Maksātnespējas administrācijas ieteiktajam administratora amata kandidātam pastāv ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai attiecīgajā fiziskās personas maksātnespējas procesā, tiesnesis pieņem lēmumu par atteikumu iecelt administratora amata kandidātu par administratoru un nosūta Maksātnespējas administrācijai aicinājumu ieteikt jaunu administratora amata kandidātu. Tiesnesis pieņem lēmumu par administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

(6) Šā panta pirmās daļas 1.—5.punktā minēto lēmumu norakstus tiesa nekavējoties nosūta atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(7) Tiesa izskata sūdzību par administratora lēmumu, kā arī sūdzību par Maksātnespējas administrācijas pieņemto lēmumu par administratora rīcību fiziskās personas maksātnespējas procesā vai tiesiskā pienākuma uzlikšanu. Tiesa pēc sūdzības izskatīšanas pieņemtā lēmuma norakstu nekavējoties nosūta Maksātnespējas administrācijai.

(8) Pieteikumu un sūdzību tiesa izskata 15 dienu laikā no pieteikuma vai sūdzības saņemšanas dienas. Pieteikumu tiesnesis izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad viņš uzskata par nepieciešamu izskatīt lietu tiesas sēdē. Sūdzību tiesnesis izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad administrators lūdz lietu izskatīt tiesas sēdē vai tiesa uzskata par nepieciešamu sūdzību izskatīt tiesas sēdē. Uz tiesas sēdi tiek aicināts pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs, administrators, parādnieka pārstāvis un citas ieinteresētās personas. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(9) Tiesas lēmums par pieteikuma un sūdzības izskatīšanu nav pārsūdzams. Tiesas lēmums par administratora atcelšanu uz Maksātnespējas likuma 22.panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. vai 7.punkta pamata ir pārsūdzams, iesniedzot blakus sūdzību. Šo blakus sūdzību apgabaltiesa izskata 15 dienu laikā.

(91) Par tiesas lēmumu lietā par izsoles akta apstiprināšanu var iesniegt blakus sūdzību.

(10) Šajā pantā minēto jautājumu izskatīšanai tiesa var pieprasīt, lai administrators iesniedz savas darbības pārskatu vai citu informāciju.

(11) Apgabaltiesai, izskatot šā panta devītajā daļā minēto blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības.

(12) Šā panta vienpadsmitajā daļā minētais lēmums stājas spēkā un ir izpildāms nekavējoties.

(13) Šā panta vienpadsmitās daļas 1.punktā minētā lēmuma norakstu apgabaltiesa nosūta Maksātnespējas administrācijai jauna administratora amata kandidāta ieteikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012., 29.11.2012. un 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

363.29 pants. Bankrota procedūras izbeigšana

(1) Pēc administratora pieteikuma tiesa lemj par bankrota procedūras izbeigšanu.

(2) Pieteikumā par bankrota procedūras izbeigšanu administrators norāda bankrota procedūras izbeigšanas pamatu.

(3) Tiesa izbeidz bankrota procedūru, ja konstatē ierobežojumus fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai.

(4) Izbeidzot bankrota procedūru, tiesa vienlaikus pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

363.30 pants. Bankrota procedūras pabeigšana

(1) Pēc administratora pieteikuma tiesa lemj par bankrota procedūras pabeigšanu.

(2) Pieteikumā par bankrota procedūras pabeigšanu administrators norāda:

1) bankrota procedūras pabeigšanas pamatu;

2) bankrota procedūras ietvaros veiktos pasākumus;

3) parādnieka pārdotās mantas sarakstu, tajā skaitā pārdoto parādnieka mantas daļu laulāto kopīgajā mantā un citā kopīpašumā un no parādnieka mantas pārdošanas iegūtos ienākumus un to sadali;

4) vai parādniekam ir piemērojama saistību dzēšanas procedūra;

5) no parādnieka un kreditoriem saņemtos iebildumus un priekšlikumus, kas nav ņemti vērā.

(3) Ja parādniekam ir paredzēts piemērot saistību dzēšanas procedūru, parādnieks iesniedz apstiprināšanai tiesā saistību dzēšanas plānu un attiecībā uz šo plānu saņemtos un vērā neņemtos kreditoru iebildumus un priekšlikumus.

(4) Izskatot jautājumu par bankrota procedūras pabeigšanu, tiesa pārbauda, vai bankrota procedūra notikusi likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja tiesa apstiprina bankrota procedūras pabeigšanu un parādniekam netiek piemērota saistību dzēšanas procedūra, tiesa vienlaikus pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

363.31 pants. Saistību dzēšanas plāna apstiprināšana

(1) Apstiprinot bankrota procedūras pabeigšanu, tiesa vienlaikus izskata jautājumu par saistību dzēšanas plāna apstiprināšanu.

(2) Tiesa neapstiprina saistību dzēšanas plānu, ja konstatē ierobežojumus saistību dzēšanas procedūras piemērošanai.

(3) Tiesa pārbauda, vai saistību dzēšanas plāns atbilst likuma prasībām.

(4) Ja saistību dzēšanas plānā tiesa konstatē trūkumus, tā parādniekam nosaka termiņu trūkumu novēršanai, un tas nevar būt īsāks par 10 un garāks par 30 dienām.

(5) Tiesa apstiprina saistību dzēšanas plānu, ja tas atbilst likuma prasībām un nav saņemti kreditoru un parādnieku iebildumi vai šie iebildumi atzīstami par nepamatotiem.

363.32 pants. Sūdzības par administratora lēmumu fiziskās personas maksātnespējas procesā izskatīšana tiesā

(1) Tiesa izskata kreditora, parādnieka vai trešās personas, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, sūdzību par administratora lēmumu fiziskās personas maksātnespējas procesā.

(2) Ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētais administratora lēmums neatbilst normatīvo aktu prasībām, tā apmierina sūdzību un uzdod administratoram novērst pieļauto pārkāpumu.

(3) Ja tiesa konstatē, ka pārsūdzētais administratora lēmums atbilst normatīvo aktu prasībām, tā sūdzību noraida.

(4) Ja, izskatot sūdzību par administratora lēmumu, tiesa konstatē, ka ir strīds par tiesībām, tā nosaka termiņu, kādā sūdzības iesniedzējs var celt prasību tiesā vispārējā kārtībā vai var lūgt atjaunot par strīda priekšmetu apturēto tiesvedību.

(5) Sūdzības iesniedzējam ir tiesības atsaukt savu sūdzību, kamēr nav pabeigta sūdzības izskatīšana pēc būtības. Ja sūdzības iesniedzējs atsauc iesniegto sūdzību, tiesa pieņem lēmumu par sūdzības tiesvedības izbeigšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

363.33 pants. Sūdzības par kreditoru sapulces lēmumu fiziskās personas maksātnespējas procesā izskatīšana tiesā

(1) Kreditora, parādnieka pārstāvja vai administratora sūdzību par kreditoru sapulces lēmumu fiziskās personas maksātnespējas procesā izskata tiesa.

(2) Atzīstot pārsūdzēto kreditoru sapulces lēmumu par neatbilstošu normatīvo aktu prasībām, tiesa to atceļ.

(3) Atceļot kreditoru sapulces lēmumu par maksātnespējas procesa izdevumu neapstiprināšanu, administratora atlīdzības neapstiprināšanu vai atteikšanos pagarināt maksātnespējas procesa termiņu, tiesa vienlaikus var lemt par maksātnespējas procesa izmaksu apstiprināšanu, administratora atlīdzības apstiprināšanu vai maksātnespējas procesa termiņa pagarināšanu.

(4) Konstatējusi, ka pārsūdzētais kreditoru sapulces lēmums atbilst normatīvo aktu prasībām, tiesa sūdzību noraida.

(5) Sūdzības iesniedzējam ir tiesības atsaukt sūdzību līdz tās izskatīšanas pēc būtības pabeigšanai. Ja sūdzības iesniedzējs atsauc iesniegto sūdzību, tiesa pieņem lēmumu par sūdzības tiesvedības izbeigšanu.

363.34 pants. Sūdzības par Maksātnespējas administrācijas pieņemto lēmumu par administratora rīcību fiziskās personas maksātnespējas procesā vai tiesiskā pienākuma uzlikšanu izskatīšana tiesā

(1) Tiesa izskata kreditora, parādnieka, administratora vai trešās personas, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, sūdzību par Maksātnespējas administrācijas pieņemto lēmumu par administratora rīcību maksātnespējas procesā vai tiesiskā pienākuma uzlikšanu. Sūdzību par Maksātnespējas administrācijas lēmumu, kas pieņemts pēc attiecīgā fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas, tiesa izskata šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētais Maksātnespējas administrācijas lēmums neatbilst normatīvo aktu prasībām, tā apmierina sūdzību un lemj par:

1) Maksātnespējas administrācijas lēmuma atcelšanu pilnībā vai daļēji;

2) pienākuma uzlikšanu Maksātnespējas administrācijai pieņemt vai izskatīt sūdzību par administratora rīcību;

3) pienākuma uzlikšanu administratoram novērst pieļauto pārkāpumu, izņemot gadījumu, kad fiziskās personas maksātnespējas process ir izbeigts.

(3) Ja tiesa konstatē, ka pārsūdzētais Maksātnespējas administrācijas lēmums atbilst normatīvo aktu prasībām, tā sūdzību noraida.

(4) Sūdzības iesniedzējam ir tiesības atsaukt savu sūdzību, kamēr nav pabeigta tās izskatīšana pēc būtības. Ja sūdzības iesniedzējs atsauc iesniegto sūdzību, tiesa pieņem lēmumu par sūdzības tiesvedības izbeigšanu.

(5) Tiesa pēc sūdzības izskatīšanas nekavējoties nosūta pieņemtā lēmuma norakstu Maksātnespējas administrācijai.

(6) Ja Maksātnespējas administrācijas lēmums par administratora rīcību fiziskās personas maksātnespējas procesā vai tiesiskā pienākuma uzlikšanu pieņemts gada laikā pēc attiecīgā fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas, sūdzību par Maksātnespējas administrācijas lēmumu iesniedz tiesai, kuras tiesvedībā atradās attiecīgā lieta par fiziskās personas maksātnespējas procesu.

363.35 pants. Saistību dzēšanas procedūras izbeigšana

(1) Tiesa izskata jautājumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu pēc parādnieka vai administratora pieteikuma.

(2) Tiesa apstiprina saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, ja konstatē, ka parādnieks ir izpildījis saistību dzēšanas plānu un nav saņemti kreditoru un parādnieka iebildumi vai arī saņemtie iebildumi atzīstami par nepamatotiem.

(3) Apstiprinot saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, tiesa lemj par to saistību dzēšanu, kuras nav izpildītas saistību dzēšanas procesa laikā.

(4) Pieteikumam par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu parādnieks, kreditors vai administrators pievieno pierādījumus, kas apstiprina pieteikumā norādītos apstākļus.

(5) Apstiprinot saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, tiesa vienlaikus pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

363.36 pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšana

(1) Tiesa pieņem lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, ja:

1) pēc bankrota procedūras pabeigšanas apstiprināšanas parādniekam netiek piemērota saistību dzēšanas procedūra;

2) parādnieks ir nokārtojis visas savas saistības;

3) konstatē ierobežojumus fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai;

4) konstatē ierobežojumus saistību dzēšanas procedūras piemērošanai;

5) parādnieks nepilda saistību dzēšanas plānu;

6) ir izpildīts saistību dzēšanas plāns.

(2) Ja tiesa, izbeidzot saistību dzēšanas procedūru, konstatē, ka parādnieks ir atbrīvojams no parāda saistībām saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164.pantu, tā vienlaikus ar procedūras izbeigšanu atbrīvo viņu no saistībām, kuras norādītas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā.

(3) Lēmuma par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu norakstu tiesa nekavējoties nosūta atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

47.nodaļa
Kredītiestāžu maksātnespējas un likvidācijas lietas

364.pants. Lietu piekritība

Kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas lietu izskata tiesa pēc kredītiestādes juridiskās adreses.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

365.pants. Maksātnespējas pieteikuma iesniedzēji

Maksātnespējas pieteikumu tiesai var iesniegt:

1) kredītiestāde vai kredītiestādes likvidators;

2) kreditors vai kreditoru grupa;

3) administrators citā maksātnespējas procesā;

4) Finansu un kapitāla tirgus komisija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

366.pants. Likvidācijas pieteikuma iesniedzējs

Likvidācijas pieteikumu tiesai iesniedz Finansu un kapitāla tirgus komisija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

367.pants. Maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas kārtība

(1) Kredītiestāde, kredītiestādes likvidators, kreditors vai kreditoru grupa, administrators citā maksātnespējas procesā kredītiestādes maksātnespējas pieteikumu var iesniegt tiesai pēc tam, kad to izskatījusi Finansu un kapitāla tirgus komisija.

(2) Maksātnespējas pieteikumu tiesai iesniedz Finansu un kapitāla tirgus komisija, pievienojot tam savu lēmumu par pieteikuma iesniegšanu tiesai un citus dokumentus, kuriem varētu būt nozīme lietā. Par pieteicēju šajā gadījumā uzskatāma persona, kuras vārdā sastādīts maksātnespējas pieteikums un kura to iesniegusi Finansu un kapitāla tirgus komisijai. Maksātnespējas pieteikumam jāatbilst šā likuma 368. un 369.panta prasībām.

(3) Ja Finansu un kapitāla tirgus komisija ir noraidījusi maksātnespējas pieteikumu, šā panta pirmajā daļā minētās personas var to iesniegt tieši tiesai. Šādā gadījumā maksātnespējas pieteikumam pievienojams Finansu un kapitāla tirgus komisijas lēmums par atteikumu iesniegt tiesai maksātnespējas pieteikumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

368.pants. Maksātnespējas pieteikums, kuru iesniedz kreditors, kreditoru grupa vai administrators citā maksātnespējas procesā

(1) Maksātnespējas pieteikumā, kuru iesniedz kreditors, kreditoru grupa vai administrators citā maksātnespējas procesā, norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai piekrīt lieta;

2) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, kā arī ziņas par pārstāvi (vārds, uzvārds, personas kods, amats un adrese), ja pieteikumu iesniedz pārstāvis. Pieteicējs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;

3) kredītiestādes nosaukumu un juridisko adresi;

4) faktiskās maksātnespējas apstākļus un pierādījumus, kas šos apstākļus apstiprina;

5) maksātnespējas pieteikumam pievienotos dokumentus.

(2) Maksātnespējas pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina kredītiestādes faktisko maksātnespēju, kā arī Finansu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu par atteikumu iesniegt tiesai maksātnespējas pieteikumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

369.pants. Kredītiestādes maksātnespējas pieteikums

(1) Maksātnespējas pieteikumā, kuru iesniedz kredītiestāde, norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai piekrīt lieta;

2) kredītiestādes nosaukumu, reģistrācijas numuru, kredītiestādes darbībai izsniegtās licences numuru, izsniegšanas un pārreģistrācijas datumu, juridisko adresi un visu kredītiestādei atvērto kontu rekvizītus;

3) faktiskās maksātnespējas vai tās iestāšanās iespējas apstākļus un pierādījumus, kas šos apstākļus apstiprina;

4) maksātnespējas pieteikumam pievienotos dokumentus.

(2) Maksātnespējas pieteikumam pievieno:

1) kredītiestādes padomes, valdes un revīzijas institūciju priekšsēdētāju un locekļu un kredītiestādes pārstāvju sarakstu (vārds, uzvārds, personas kods un adrese);

2) kredītiestādes pēdējo bilanci, kas sagatavota atbilstoši Finansu un kapitāla tirgus komisijas norādījumiem par gada pārskata sagatavošanu;

3) dokumentus, kas apstiprina kredītiestādes faktiskās maksātnespējas vai tās iestāšanās iespējas apstākļus;

4) kredītiestādes valdījumā vai turējumā esošās trešajām personām piederošās mantas sarakstu, izņemot noguldījumus un procentus par tiem;

5) Finansu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu par atteikumu iesniegt tiesai maksātnespējas pieteikumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

370.pants. Finansu un kapitāla tirgus komisijas pieteikums par kredītiestādes maksātnespēju

(1) Maksātnespējas pieteikumā, kuru iesniedz Finansu un kapitāla tirgus komisija, norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai piekrīt lieta;

2) Finansu un kapitāla tirgus komisijas adresi un ziņas par tās pārstāvi (vārds, uzvārds, personas kods un amats), kas iesniedz pieteikumu;

3) kredītiestādes nosaukumu un juridisko adresi;

4) faktiskās maksātnespējas vai tās iestāšanās iespējas apstākļus un pierādījumus, kas šos apstākļus apstiprina;

5) maksātnespējas pieteikumam pievienotos dokumentus.

(2) Maksātnespējas pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina kredītiestādes faktiskās maksātnespējas vai tās iestāšanās iespējas apstākļus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

371.pants. Kredītiestādes likvidācijas pieteikuma saturs

(1) Kredītiestādes likvidācijas pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai piekrīt lieta;

2) Finansu un kapitāla tirgus komisijas adresi un ziņas par tās pārstāvi (vārds, uzvārds, personas kods un amats), kas iesniedz pieteikumu;

3) kredītiestādes nosaukumu un juridisko adresi;

4) kredītiestādes pārstāvjus un personas, kuru piedalīšanās kredītiestādes likvidācijā ir obligāta;

5) apstākļus, kuru dēļ kredītiestādei anulēta tās darbībai izsniegtā licence, un pierādījumus, kas šos apstākļus apstiprina;

6) pieteikumam pievienotos dokumentus.

(2) Likvidācijas pieteikumam pievieno Finansu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu par kredītiestādes darbībai izsniegtās licences anulēšanu un dokumentus, kas apstiprina apstākļus, kuru dēļ kredītiestādei anulēta tās darbībai izsniegtā licence.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001., 12.02.2009. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

372.pants. Kredītiestādes maksātnespējas pieteikuma un likvidācijas pieteikuma iesniegšana un reģistrācija

(1) Kredītiestādes maksātnespējas pieteikumu vai likvidācijas pieteikumu tiesai var iesniegt Finansu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvis, bet šā likuma 367.panta trešajā daļā paredzētajā gadījumā — pieteicējs vai viņa pārstāvis.

(2) Saņemot pieteikumu, pārbaudāma iesniedzēja personība. Ja nav iespējams to pārbaudīt vai iesniedzējam nav attiecīga pilnvarojuma, pieteikumu nepieņem.

(3) Kredītiestādes maksātnespējas pieteikums un likvidācijas pieteikums reģistrējams atsevišķā reģistrā, kurā parakstās pieteikuma iesniedzējs un saņēmējs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

373.pants. Kredītiestādes maksātnespējas lietas un likvidācijas lietas ierosināšana

(1) Lēmumu par kredītiestādes maksātnespējas lietas un likvidācijas lietas ierosināšanu vai par atteikšanos pieņemt pieteikumu tiesnesis pieņem ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas tiesā, bet, ja pieteikums atstāts bez virzības, — ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad novērsti tiesneša lēmumā norādītie trūkumi vai beidzies termiņš trūkumu novēršanai.

(2) Ierosinot lietu, tiesa apķīlā kredītiestādes mantu, izņemot gadījumus, kad maksātnespējas pieteikums iesniegts šā likuma 367.panta trešajā daļā paredzētajā kārtībā.

374.pants. Tiesneša darbības, sagatavojot kredītiestādes maksātnespējas lietu izskatīšanai

(1) Ierosinot kredītiestādes maksātnespējas lietu, ar tiesneša lēmumu ieceļ Finansu un kapitāla tirgus komisijas ieteiktu kredītiestādes administratoru.

(2) Par administratoru nevar iecelt personu, uz kuru attiecas Kredītiestāžu likumā noteiktie ierobežojumi.

(3) Ieceļot administratoru, viņam uzdod:

1) sagatavot to personu sarakstu, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta;

2) sagatavot pārskatu par kredītiestādes aktīviem (mantu) to reālajā (tirgus) vērtībā;

3) apzināt kredītiestādes valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu un sagatavot šīs mantas sarakstu;

4) sagatavot kreditoru sarakstu pēc kredītiestādes grāmatvedībā esošajiem datiem, norādot informāciju par kreditoriem, parādu un saistību apmēriem un izpildes termiņiem;

5) iesniegt minētās ziņas tiesai līdz lietas izskatīšanai.

(4) Lietai pievieno administratora parakstītu deklarāciju, kura apstiprina viņa piekrišanu stāties amatā un uzņemties likumā noteikto atbildību.

(5) Tiesnesis apliecina administratora apliecību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

375.pants. Kredītiestādes maksātnespējas lietas un likvidācijas lietas izskatīšana

(1) Kredītiestādes maksātnespējas lietu un likvidācijas lietu tiesa izskata septiņu dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

(2) Uz tiesas sēdi aicina pieteicēju, kredītiestādes pārstāvi, Finansu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvi, bet maksātnespējas lietā — arī administratoru.

(3) Kredītiestādes maksātnespējas lietā un likvidācijas lietā nav pieļaujama atteikšanās no pieteikuma vai tā grozīšana.

(4) Izskatot kredītiestādes maksātnespējas lietu, tiesa pārbauda, vai ir kāds no Kredītiestāžu likumā noteiktajiem apstākļiem, kas norāda uz kredītiestādes maksātnespēju, un vai ir ievērota šā likuma 367.pantā noteiktā pieteikuma pirmstiesas izskatīšanas kārtība.

(5) Izskatot kredītiestādes likvidācijas lietu, tiesa nevērtē kredītiestādes maksātspēju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. un 12.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2009.)

376.pants. Tiesas spriedums kredītiestādes maksātnespējas lietā

(1) Ja tiesa konstatē kādu no apstākļiem, kas norāda uz kredītiestādes maksātnespēju, tā ar savu spriedumu pasludina kredītiestādi par maksātnespējīgu un nosaka, ka kredītiestādes maksātnespēja iestājas tiesas sprieduma pasludināšanas dienā. Ja maksātnespējas pieteikumu iesniedzis likvidators, tiesa, izsludinot kredītiestādi par maksātnespējīgu, vienlaikus uz likvidatora pieteikuma pamata pieņem lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu. Spriedums ir galīgs un apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

(2) Taisot spriedumu par kredītiestādes maksātnespēju, tiesa apstiprina iecelto administratoru.

(3) Uz Finansu un kapitāla tirgus komisijas pieteikuma un administratora sagatavotā saraksta pamata tiesa nosaka tos kredītiestādes pārstāvjus un personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta.

(4) Spriedums ir pamats tiesvedības apturēšanai civillietās, kas ierosinātas pret kredītiestādi, un spriedumu izpildīšanas lietvedības izbeigšanai lietās par piespriesto, bet no kredītiestādes nepiedzīto summu piedziņu.

(5) Ja tiesa nekonstatē apstākļus, kas norāda uz kredītiestādes maksātnespēju, tā pieteikumu noraida, vienlaikus izbeidzot maksātnespējas procesu un izlemjot jautājumu, vai pieteikums atbilstoši Kredītiestāžu likumam nav atzīstams par apzināti nepatiesu.

(6) Atzīstot pieteikumu par apzināti nepatiesu, tiesa piedzen no pieteicēja tiesas izdevumus, kā arī administratora un administratora palīga atlīdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. un 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

377.pants. Tiesas spriedums kredītiestādes likvidācijas lietā

(1) Ja tiesa konstatē, ka Finansu un kapitāla tirgus komisija anulējusi kredītiestādes darbībai izsniegto licenci saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, tā atzīst kredītiestādi par likvidējamu. Spriedums ir galīgs un apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

(2) Taisot spriedumu par kredītiestādes likvidāciju, tiesa ieceļ kredītiestādes likvidatoru. Par kredītiestādes likvidatoru tiesa ieceļ Finansu un kapitāla tirgus komisijas ieteiktu personu.

(3) Par likvidatoru nevar iecelt personu, uz kuru attiecas Kredītiestāžu likumā noteiktie ierobežojumi.

(4) Uz Finansu un kapitāla tirgus komisijas pieteikuma pamata tiesa nosaka tos kredītiestādes pārstāvjus un personas, kuru piedalīšanās kredītiestādes likvidācijā ir obligāta.

(5) Spriedums ir pamats tiesvedības apturēšanai civillietās, kas ierosinātas pret kredītiestādi, un spriedumu izpildīšanas lietvedības izbeigšanai lietās par piespriesto, bet no kredītiestādes nepiedzīto summu piedziņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. un 12.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2009.)

378.pants. Tiesas darbības pēc kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas pasludināšanas

(1) Pēc sprieduma pasludināšanas tiesa izsniedz administratoram vai likvidatoram trīs noteiktā kārtībā apliecinātus sprieduma norakstus ar atzīmi par sprieduma stāšanos spēkā.

(2) Spriedumā noteiktos kredītiestādes pārstāvjus un personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā vai kredītiestādes likvidācijā ir obligāta, tiesnesis pret parakstu brīdina par to, ka:

1) viņu pienākums ir ierasties uz visām tiesas sēdēm, viņu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai tiesas sēdē, taču tiesa var atzīt viņu ierašanos par obligātu un likt viņus atvest piespiedu kārtā;

2) viņiem ir pienākums sniegt tiesai un administratoram vai likvidatoram nepieciešamo informāciju;

3) ja mainās deklarētā dzīvesvieta, dzīvesvieta un adrese saziņai ar tiesu, viņiem triju dienu laikā jāpaziņo tiesai un administratoram vai likvidatoram jaunā deklarētā dzīvesvieta, dzīvesvieta un adrese saziņai ar tiesu;

4) pienākumu neizpildīšanas gadījumā viņus var saukt pie likumā noteiktās atbildības.

(21) Pēc sprieduma pasludināšanas tiesa par to informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, nodrošinot, lai komisija saņemtu attiecīgo informāciju sprieduma pasludināšanas dienā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informēšanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

(3) Pēc administratora vai likvidatora lūguma tiesa pieņem lēmumu par mantas atbrīvošanu no apķīlājuma un tās nodošanu administratoram vai likvidatoram.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2004. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

379.pants. Jautājumi, kas tiesai izlemjami pēc kredītiestādes maksātnespējas pasludināšanas

(1) Pēc kredītiestādes maksātnespējas pasludināšanas uz attiecīgu pieteikumu pamata tiesa lemj par:

1) sanācijas atcelšanu;

2) bankrota procedūras uzsākšanu un pabeigšanu;

3) maksātnespējas procesa izdevumiem;

4 parādu segšanas kārtību un termiņiem;

5) maksātnespējas procesa izbeigšanu;

6) vairāku administratoru iecelšanu;

7) administratora atkāpšanās pieņemšanu vai viņa atcelšanu un cita administratora iecelšanu.

(2) Tiesa izskata arī sūdzības par administratora rīcību un izlemj citus ar maksātnespējas procesu saistītos jautājumus.

(3) Tiesa sakarā ar šajā pantā minēto jautājumu izskatīšanu var pieprasīt, lai administrators iesniedz savas darbības pārskatu vai citu informāciju.

(4) Pieteikumus un sūdzības tiesa izskata 15 dienu laikā no to saņemšanas dienas. Uz tiesas sēdi tiek aicināts pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs, administrators, tiesas noteiktie kredītiestādes pārstāvji un personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta. Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai tiesas sēdē. Taču tiesa var atzīt, ka kredītiestādes pārstāvjiem vai personām, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta, jāierodas uz tiesas sēdi, un likt viņus atvest piespiedu kārtā.

(5) Par pieteikumu un sūdzību izskatīšanu tiesa pieņem lēmumus, kuri nav pārsūdzami.

380.pants. Jautājumi, kas tiesai izlemjami pēc kredītiestādes likvidācijas pasludināšanas

(1) Pēc kredītiestādes likvidācijas pasludināšanas uz attiecīgu pieteikumu pamata tiesa lemj par:

1) vairāku likvidatoru iecelšanu;

2) likvidatora atkāpšanās pieņemšanu vai viņa atcelšanu un cita likvidatora iecelšanu;

3) likvidācijas pabeigšanu un likvidatora pārskata apstiprināšanu.

(2) Tiesa izskata arī sūdzības par likvidatora rīcību un izlemj citus ar likvidāciju saistītos jautājumus.

(3) Tiesa sakarā ar šajā pantā minēto jautājumu izskatīšanu var pieprasīt, lai likvidators iesniedz savas darbības pārskatu vai citu informāciju.

(4) Pieteikumus un sūdzības tiesa izskata 15 dienu laikā no to saņemšanas dienas. Uz tiesas sēdi tiek aicināts pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs, likvidators, tiesas noteiktie kredītiestādes pārstāvji un personas, kuru piedalīšanās kredītiestādes likvidācijā ir obligāta. Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai tiesas sēdē. Taču tiesa var atzīt, ka kredītiestādes pārstāvjiem vai personām, kuru piedalīšanās likvidācijā ir obligāta, jāierodas uz tiesas sēdi, un likt viņus atvest piespiedu kārtā.

(5) Par pieteikumu un sūdzību izskatīšanu tiesa pieņem lēmumus, kuri nav pārsūdzami.

381.pants. Sanācijas atcelšana

(1) Par sanācijas atcelšanu tiesa lemj pēc administratora pieteikuma.

(2) Administratora pieteikumā norādāmi apstākļi, kādos pieņemts lēmums par kredītiestādes sanāciju. Pieteikumam pievienojams sanācijas plāns un Finansu un kapitāla tirgus komisijas atzinums par sanācijas atcelšanu.

(3) Tiesa atceļ lēmumu par kredītiestādes sanāciju tikai tad, ja konstatē, ka šāda lēmuma pieņemšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

382.pants. Lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu

Lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu tiesa pieņem pēc administratora pieteikuma. Pieteikumam pievienojams attiecīgs administratora lēmums, ko apstiprinājusi Finansu un kapitāla tirgus komisija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

383.pants. Maksātnespējas procesa un likvidācijas izdevumu un parādu segšanas kārtības apstrīdēšana

(1) Pēc kreditora vai kreditoru grupas pieteikuma tiesa lemj par to, vai administratora vai likvidatora lēmums, ar kuru noteikta maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumu un parādu segšanas kārtība, atbilst likumam.

(2) Ja tiesa konstatē, ka administratora noteiktā maksātnespējas procesa izdevumu un parādu segšanas kārtība vai likvidatora noteiktā likvidācijas izdevumu un parādu segšanas kārtība neatbilst likumam, tā pieņem lēmumu, kurā nosaka maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumu un parādu segšanas kārtību, vienlaikus, ja nepieciešams, izlemjot jautājumu par nepamatoto maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumu segšanu no administratora vai likvidatora nodrošinājuma.

384.pants. Lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu

(1) Par bankrota procedūras pabeigšanu tiesa lemj pēc administratora pieteikuma, kuram pievienoti dokumenti, kas apliecina naudas izmaksas.

(2) Vienlaikus tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

(3) Pēc lēmuma pieņemšanas tiesa saņem no administratora viņa apliecību un zīmogu un iznīcina tos.

385.pants. Lēmums par likvidācijas pabeigšanu

(1) Par likvidācijas pabeigšanu tiesa lemj pēc likvidatora pieteikuma.

(2) Tiesa pieņem lēmumu par likvidācijas pabeigšanu, vienlaikus apstiprinot likvidatora pārskatu par visu likvidācijas periodu.

(3) Pēc lēmuma pieņemšanas tiesa saņem no likvidatora viņa apliecību un zīmogu un iznīcina tos.

386.pants. Sūdzības par administratora vai likvidatora rīcību

(1) Izskatot sūdzību par administratora vai likvidatora rīcību, tiesa var pieprasīt administratora vai likvidatora darbības pārskatu un Finansu un kapitāla tirgus komisijas atzinumu par administratora vai likvidatora darbību un lemt par viņa atcelšanu.

(2) Ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētā rīcība neatbilst likumam, tā apmierina sūdzību un uzdod administratoram vai likvidatoram novērst pieļauto pārkāpumu.

(3) Ja tiesa konstatē, ka pārsūdzētā rīcība ir likumīga, tā sūdzību noraida.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

387.pants. Lēmums par administratora vai likvidatora atkāpšanās pieņemšanu vai viņa atcelšanu

(1) Tiesa pieņem administratora vai likvidatora atkāpšanos, ja viņš iesniedz motivētu iesniegumu, kuram pievienots viņa darbības pārskats.

(2) Administratoru vai likvidatoru var atcelt tiesa pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas pieteikuma. Pieteikumam pievienojams Finansu un kapitāla tirgus komisijas lēmums par neuzticības izteikšanu administratoram vai likvidatoram sakarā ar kādu no šādiem apstākļiem:

1) administrators vai likvidators neatbilst Kredītiestāžu likuma 131.panta pirmās daļas vai 131.1 panta pirmās daļas noteikumiem vai atklājas kāds no 132. vai 132.1 pantā minētajiem apstākļiem;

2) administrators vai likvidators nav kompetents;

3) administrators vai likvidators ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras.

(3) Tiesa var izskatīt jautājumu par administratora vai likvidatora atcelšanu pēc kreditora vai kreditoru grupas pieteikuma vai savas iniciatīvas, ja tās rīcībā ir pierādījumi, ka administrators vai likvidators, pildot savus pienākumus, neievēro Kredītiestāžu likuma un citu normatīvo aktu noteikumus un tiesas nolēmumus, neatbilst Kredītiestāžu likuma 131.panta pirmās daļas vai 131.1 panta pirmās daļas noteikumiem vai atklājas kāds no 132. vai 132.1 pantā minētajiem apstākļiem, administrators vai likvidators nav kompetents vai ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. un 12.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2009.)

388.pants. Jauna administratora vai likvidatora iecelšana administratora vai likvidatora atkāpšanās vai atcelšanas gadījumā

Administratora vai likvidatora atkāpšanās vai atcelšanas gadījumā tiesa pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas ieteikuma nekavējoties ieceļ citu administratoru vai likvidatoru, kā arī nosaka termiņu nodrošinājumu apstiprinoša dokumenta iesniegšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

389.pants. Vairāku administratoru vai likvidatoru iecelšana

(1) Ņemot vērā kredītiestādes aktīvu apjomu, pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas lūguma tiesa var iecelt vairākus administratorus vai likvidatorus, nosakot viņu funkcijas un savstarpējo pakļautību.

(2) Uz jebkuru administratora vai likvidatora amata kandidātu attiecas likumā noteiktie ierobežojumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

48.nodaļa
Streika vai streika pieteikuma atzīšana par nelikumīgu

390.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Pieteikumu par streika vai streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu saskaņā ar Streiku likumā minēto pamatu un noteikto kārtību var iesniegt darba devējs.

(2) Pieteikums par streika vai streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu iesniedzams tiesai pēc streika norises vietas.

391.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā norāda streika pieteicējus, streika pieteicēju vai streikotāju prasības, streika komitejas vadītāju, sastāvu, atrašanās vietu, Streiku likumā minēto pamatu, saskaņā ar kuru streiks vai streika pieteikums atzīstams par nelikumīgu.

(2) Pieteikumam pievieno darba devēja un darbinieku vai darbinieku arodorganizācijas streika sarunu protokolu.

392.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Tiesa izskata pieteikumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Pieteikumu izskata tiesas sēdē, par kuru iepriekš paziņo darba devējam, Valsts darba inspekcijai un streika komitejai.

(2) Pieteikuma iesniedzēja piedalīšanās tiesas sēdē ir obligāta. Viņa neierašanās gadījumā tiesai ir pamats lietu izbeigt.

393.pants. Prokurora piedalīšanās obligātums

Lietas sakarā ar pieteikumiem par streika vai streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu tiesa izskata, obligāti piedaloties prokuroram.

394.pants. Tiesas spriedums par pieteikumu

(1) Izskatījusi pieteikumu, tiesa taisa spriedumu, ar kuru:

1) atzīst darba devēja pieteikumu par nepamatotu un noraida to;

2) atzīst darba devēja pieteikumu par pamatotu, bet streiku vai streika pieteikumu par nelikumīgu.

(2) Tiesas spriedums ir galīgs un apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

48.1 nodaļa
Lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšana par nelikumīgu

(Nodaļa 31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

394.1 pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Pieteikumu par lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu saskaņā ar Darba strīdu likumā minēto pamatu un noteikto kārtību var iesniegt darbinieku pārstāvji.

(2) Pieteikums par lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu iesniedzams tiesai pēc lokauta norises vietas.

394.2 pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā norāda lokauta pieteicēju un Darba strīdu likumā minēto pamatu, saskaņā ar kuru lokauts vai lokauta pieteikums atzīstams par nelikumīgu.

394.3 pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Tiesa izskata pieteikumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Pieteikumu izskata tiesas sēdē, par kuru iepriekš paziņo darbinieku pārstāvjiem, Valsts darba inspekcijai un lokauta pieteicējiem.

(2) Pieteikuma iesniedzēja piedalīšanās tiesas sēdē ir obligāta. Ja pieteikuma iesniedzējs neierodas uz tiesas sēdi, tiesai ir pamats lietu izbeigt.

394.4 pants. Prokurora piedalīšanās obligātums

Lietas sakarā ar pieteikumiem par lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu tiesa izskata, obligāti piedaloties prokuroram.

394.5 pants. Tiesas spriedums par pieteikumu

(1) Izskatījusi pieteikumu, tiesa taisa spriedumu, ar kuru darbinieku pārstāvju pieteikumu atzīst par:

1) nepamatotu un noraida to;

2) pamatotu, bet lokautu vai lokauta pieteikumu par nelikumīgu.

(2) Tiesas spriedums ir galīgs un apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

Septītā sadaļa
Saistību izpildīšana tiesas ceļā
49.nodaļa
Nekustamā īpašuma labprātīga pārdošana izsolē tiesas ceļā

395.pants. Piekritība

Pieteikums par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

396.pants. Pieteikums par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā

(1) Pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā var iesniegt īpašnieks vai ķīlas ņēmējs, kuram ir tiesības pārdot ķīlu par brīvu cenu.

(2) Pieteikumam par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā pievienojami pārdošanas nosacījumi un apliecināta izdruka no attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma, kurā norādīti spēkā esošie ieraksti un atzīmes, bet, ja pieteikumu iesniedzis ķīlas ņēmējs, — arī ķīlas līguma noraksts, pierādījumi par parādnieka brīdinājumu, ja vien no likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams. Apliecinājums par brīdinājuma izsniegšanu var būt arī zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga sastādīts akts par atteikšanos saņemt brīdinājumu.

(3) Pārdošanas nosacījumos norāda:

1) pārdodamā nekustamā īpašuma sastāvu;

2) nekustamā īpašuma apgrūtinājumus un ieķīlājumus;

3) izsoles sākumcenu;

4) nosolītās augstākās cenas samaksas veidu un kārtību;

5) tiesības nekustamajā īpašumā, kuras īpašnieks patur sev;

6) citus pārdošanas nosacījumus, kurus pārdevējs atzīst par nepieciešamiem.

(4) Ja pārdodamais nekustamais īpašums atrodas vairāku personu kopīgā īpašumā, tad, nosakot pārdošanu izsolē tiesas ceļā pēc īpašnieka pieteikuma, ir vajadzīga visu līdzīpašnieku piekrišana.

(5) Ja vienam un tam pašam ķīlas ņēmējam viena un tā paša parādnieka nekustamajiem īpašumiem ir reģistrētas pirmās hipotēkas un tie savstarpēji ir funkcionāli saistīti vai tiem ir kopēja robeža, pieteicējam ir tiesības lūgt tiesu pieteikumā norādītos nekustamos īpašumus izsolīt kā kopību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 05.02.2009. likumu, Satversmes tiesas 24.11.2010. spriedumu, 20.12.2010. un 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

397.pants. Tiesneša lēmums

(1) Pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē izskata tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata septiņu dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam.

(2) Tiesnesis pieņem lēmumu atļaut pārdošanu izsolē, pārliecinājies, ka:

1) nekustamais īpašums pieder pieteikuma iesniedzējam vai ķīlas ņēmēja parādniekam un ķīlas ņēmējam ir tiesības nekustamo īpašumu pārdot par brīvu cenu;

2) nav likumīgu šķēršļu šā nekustamā īpašuma pārdošanai ar pieteikumā norādītajiem nosacījumiem.

(31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

398.pants. Izsoles kārtība

Pārdošanu izsolē veic tiesu izpildītājs kārtībā, kāda šajā likumā noteikta tiesas spriedumu izpildei, ievērojot Civillikuma 2075., 2083., 2084., 2087., 2089. un 2090.panta noteikumus un šādus nosacījumus:

1) nekustamais īpašums aprakstāms un novērtējams tikai tajā gadījumā, ja to lūdz persona, uz kuras pieteikuma pamata notiek pārdošana;

2) sludinājumā norādāmi pārdošanas nosacījumi, kā arī tas, ka pārdošana ir labprātīga;

3) izsoli uzsāk, nolasot pārdošanas nosacījumus;

4) pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma izsoli var atzīt par notikušu arī tajā gadījumā, ja ieradies tikai viens pircējs;

5) ja saskaņā ar pārdošanas nosacījumiem nosolītās augstākās cenas pieņemšana ir atkarīga no personas, uz kuras pieteikuma pamata notiek pārdošana, un ja viņš pārdošanas nosacījumos paredzētajā vai tiesas noteiktajā laikā par to nav izteicies, atzīstams, ka viņš klusējot piekritis nosolītajai augstākajai cenai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

399.pants. Pircējam izsniedzamie dokumenti

(1) Pēc tam, kad nekustamā īpašuma pircējs izpildījis visus pārdošanas nosacījumus, apgabaltiesa lemj par izsoles akta apstiprināšanu (611. un 613.pants) un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam ir pasludināts maksātnespējas process, par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda lemj rajona (pilsētas) tiesa, kuras tiesvedībā atrodas juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta.

(2) Tiesas lēmumu kopā ar izsoles nosacījumiem un izsoles aktu izsniedz pircējam.

(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2010.)

50.nodaļa
Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana

400.pants. Saistības, pēc kurām pieļaujama bezstrīdus piespiedu izpildīšana

(1) Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama:

1) pēc līgumiem par saistībām, kas nodrošinātas ar publisku hipotēku vai komercķīlu;

2) pēc notariāli apliecinātiem un tiem juridiskā spēka ziņā pielīdzinātiem terminētiem līgumiem par naudas samaksu vai par kustamās mantas atdošanu;

3) pēc notariāli apliecinātiem vai zemesgrāmatā ierakstītiem terminētiem īpašuma nomas vai īres līgumiem, kas paredz nomnieka vai īrnieka pienākumu termiņa notecējuma dēļ atstāt vai nodot nomāto vai īrēto īpašumu (izņemot dzīvokli), kā arī pienākumu samaksāt nomas vai īres maksu;

4) pēc protestētiem vekseļiem.

(11) Šā panta pirmā daļa nav piemērojama Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā taisītiem notariālajiem aktiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītās saistības nav pakļautas bezstrīdus piespiedu izpildīšanai, ja:

1) šī izpildīšana vērsta pret valsts vai pašvaldības īpašumu;

2) saistība ir dzēsta ar noilgumu, kura notecējums neapšaubāmi redzams no paša akta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013. Sk. Pārejas noteikumu 69.punktu)

401.pants. Personas, kuras var iesniegt pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu

Iesniegt pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu var:

1) persona, uz kuras vārda akts (līgums, vekselis) izdots;

2) persona, kurai akts nodots ar atsevišķu zemesgrāmatas aktu vai notariālu aktu;

3) minēto personu mantinieks, ja viņa mantojuma tiesības pierādītas ar tiesas spriedumu vai mantojuma apliecību par testamenta stāšanos likumīgā spēkā vai apstiprināšanu mantojuma tiesībās, vai tiesas lēmumu, ar kuru viņš ievests novēlētās mantas valdījumā (Civillikuma 638.pants), vai tiesas lēmumu vai notāra apliecinājumu, ar kuru atzīts, ka viņš mantojumu pieņēmis (Civillikuma 697.pants);

4) galvinieks, kurš samaksājis parādnieka vietā uz tiesas sprieduma pamata vai piespiedu izpildīšanas kārtībā, vai arī kura izdarītā samaksa ir apstiprināta ar uzrakstu uz akta;

5) pēc nekustamā īpašuma nomas vai īres līgumiem — šā īpašuma ieguvējs, ja ieguvēja tiesības apliecinātas ar zemesgrāmatas aktu vai ar šā panta 3.punktā norādītajiem dokumentiem par īpašuma pāreju mantošanas ceļā;

6) pēc protestētiem vekseļiem — vekseļa turētājs, kura vārdā vekselis protestēts, kā arī galvinieks, indosants (žirants) un starpnieks, kuri vekseli samaksājuši un ceļ regresa prasījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.)

402.pants. Personas, pret kurām pieļaujama bezstrīdus piespiedu izpildīšana

Bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama:

1) pret personu, kuras vārdā akts izdots (līgumslēdzējs), bet pēc protestēta vekseļa — pret visām par to atbildīgajām personām;

2) pret galvinieku, ja viņš uzņēmies saistību kā pats parādnieks (Civillikuma 1702.panta otrā daļa);

3) pret saistību uzņēmušās personas mantinieku, ja par mantojuma pieņemšanu ir šā likuma 401.panta 3.punktā minētie pierādījumi.

403.pants. Piekritība

(1) Pieteikumi par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu naudas maksājumu saistībās, kustamās mantas atdošanas saistībās vai saistībās pēc līgumiem, kas nodrošinātas ar komercķīlu, iesniedzami rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļai pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas.

(2) Pieteikumi par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc nekustamā īpašuma ieķīlājuma aktiem un pēc saistībām atstāt vai atdot nomāto vai īrēto nekustamo īpašumu iesniedzami rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļai pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas. Ja saistība nodrošināta ar vairākiem nekustamiem īpašumiem un pieteikumi piekrīt dažādu rajona (pilsētas) tiesu zemesgrāmatu nodaļu izskatīšanai, pieteikumu izskata rajona (pilsētas) tiesa zemesgrāmatu nodaļa pēc pieteicēja izvēles — pēc viena nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

(3) Pieteikumi par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc kuģa hipotēkas obligācijas iesniedzami rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļai pēc hipotēkas reģistrācijas vietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011., 04.08.2011. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

404.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā norāda, kādu saistību un pēc kāda akta kreditors lūdz pakļaut bezstrīdus piespiedu izpildīšanai.

(2) Pieteikumā par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu par naudas samaksu norāda piedzenamo galveno parādu, līgumsodu un procentus — kā nolīgtos, tā likumā noteiktos, bet pēc vekseļa — arī ar protestu saistītos izdevumus un likumā noteikto atlīdzību.

(3) Pieteikumam pievieno:

1) bezstrīdus piespiedu kārtībā izpildāmo aktu un tā norakstu;

11) pēc protestēta papīra formas vekseļa — vekseli, tā norakstu un protesta aktu papīra formā;

12) pēc protestēta elektroniskā vekseļa — elektronisko vekseli un elektronisku protesta aktu;

2) dokumentu par valsts nodevas samaksu;

3) pierādījumu par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam (tajā skaitā nekustamā īpašuma īpašniekam vai komercķīlas devējam), ja no likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams. Apliecinājums par brīdinājuma izsniegšanu var būt arī zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga sastādīts akts par atteikšanos saņemt brīdinājumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. un 19.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2014.)

405.pants. Tiesneša lēmums

(1) Pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu izlemj tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata septiņu dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam.

(2) Tiesnesis, pārbaudījis iesniegtā pieteikuma pamatotību un atzinis, ka tas apmierināms, pieņem lēmumu, ar kuru nosaka, kāda saistība un kādā apmērā ir izpildāma bezstrīdus piespiedu kārtībā. Lēmuma noraksts triju dienu laikā nosūtāms pieteicējam un parādniekam.

(3) Tiesneša lēmums stājas spēkā nekavējoties, un tam ir izpildu dokumenta spēks. Lēmums izpildāms saskaņā ar sprieduma izpildīšanas noteikumiem. Tas iesniedzams izpildīšanai kopā ar bezstrīdus piespiedu izpildīšanai pakļautā akta norakstu.

(4) Ja tiesnesis atzīst, ka pieteikums nav pamatots vai pieteikumā norādītā līgumsoda apmērs ir nesamērīgs ar galveno parādu, vai izpildāmais akts satur patērētāju tiesības aizskarošus netaisnīgus līguma noteikumus, viņš pieņem lēmumu par tā noraidīšanu. Lēmuma norakstu kopā ar iesniegtajiem dokumentiem tiesnesis nosūta pieteicējam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

406.pants. Bezstrīdus piespiedu izpildīšanas apstrīdēšanas kārtība

(1) Ja parādnieks uzskata, ka kreditora prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš sešu mēnešu laikā no lēmuma noraksta nosūtīšanas dienas var celt prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu. Prasība ceļama šajā likumā noteiktajā kārtībā tiesā, kura izskatīja pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu. Ja prasības izskatīšana piekrīt apgabaltiesai, tā ceļama tajā apgabaltiesā, kuras darbības teritorijā atrodas rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa, kas izskatīja pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu.

(2) Ja parādnieks uzskata, ka kreditora prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš sešu mēnešu laikā no dienas, kad zvērināta notāra izsniegta notariālā izpildu akta noraksts nosūtīts parādniekam, var celt pret kreditoru prasību, lai apstrīdētu prasījumu.

(3) Ceļot prasību, parādnieks var lūgt apturēt bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai zvērināta notāra izsniegta notariālā izpildu akta izpildīšanu, bet, ja piedzinējs šādā kārtībā jau saņēmis apmierinājumu, — lūgt nodrošināt prasību.

(4) Pieņemot lēmumu par parādnieka pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanas vai notariālā izpildu akta izpildīšanas apturēšanu, tiesa vai tiesnesis ņem vērā prasības pirmsšķietamo (prima facie) formālo juridisko pamatojumu.

(5) Lēmums par parādnieka pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanas vai notariālā izpildu akta izpildīšanas apturēšanu, ar kuru parādnieka pieteikums apmierināts, nav pārsūdzams un ir izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas. Par lēmumu, ar kuru pieteikums noraidīts, parādnieks var iesniegt blakus sūdzību.

(6) Pēc kreditora motivēta pieteikuma tiesa, kura apturējusi izpildi vai kuras lietvedībā atrodas lieta, kas izskatāma pēc būtības, var atcelt izpildes apturēšanu. Lēmums par izpildes apturēšanas atcelšanu nav pārsūdzams un ir izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas. Par lēmumu, ar kuru pieteikums noraidīts, kreditors var iesniegt blakus sūdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.)

50.1 nodaļa
Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā

(Nodaļa 31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

406.1 pants. Saistības, pēc kurām pieļaujama piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā

(1) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama maksājuma saistībās, kuras pamatotas ar dokumentu un kurām ir iestājies izpildes termiņš, kā arī maksājuma saistībās par tādas atlīdzības samaksu, kas nolīgta līgumā par preces piegādi, preces pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ja šīs saistības ir pamatotas ar dokumentu un tām nav noteikts izpildes termiņš.

(2) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā nav pieļaujama:

1) par maksājumiem, kas ir saistīti ar neizpildītu pretizpildījumu;

2) ja parādnieka deklarētā dzīvesvieta vai dzīvesvieta nav zināma;

3) ja parādnieka deklarētā dzīvesvieta, dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijas Republikā;

4) ja pieprasītais līgumsods pārsniedz galvenā parāda summu;

5) ja pieprasītie procenti pārsniedz galvenā parāda summu;

6) par maksājuma saistībām, ja parāda summa pārsniedz 15 000 euro.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006., 05.02.2009., 08.09.2011., 29.11.2012. un 19.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2014.)

406.2 pants. Piekritība

(1) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā tiek ierosināta pēc kreditora pieteikuma.

(2) Pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā iesniedzams rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļai pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas vai juridiskās adreses.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

406.3 pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikums noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam parau­gam.

(2) Pieteikumā norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

2) pieteicēja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Pieteicējs norāda adresi saziņai ar tiesu, kā arī elektroniskā pasta adresi tiesas paziņojumu saņemšanai, ja viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu;

3) parādnieka vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

4) pieteicēja pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, vārds, uzvārds, personas kods un adrese saziņai ar tiesu, bet juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

5) maksājuma saistība, sakarā ar kuru tiek iesniegts pieteikums, norādot saistību pamatojošo dokumentu identificējošu informāciju un saistības izpildes termiņu, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds ir;

6) pieprasītā summa un tās aprēķins, norādot galveno parādu, līgumsodu, nolīgtos vai likumā noteiktos procentus un tiesas izdevumus;

7) pieteicēja apliecinājums, ka prasījums nav atkarīgs no pretizpildījuma vai ka pretizpildījums ir izdarīts;

8) lūgums tiesai izsniegt parādniekam brīdinājumu;

9) lūgums izlemt par maksājuma saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu;

10) apliecinājums, ka tiesai sniegtas patiesas ziņas par faktiem un pieteicējs ir informēts, ka Krimināllikums paredz atbildību par nepatiesa pieteikuma sniegšanu.

(3) Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina valsts nodevas un ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu samaksu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 29.11.2012. un 19.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2014. Sk. Pārejas noteikumu 76.punktu)

406.4 pants. Pieteikuma nepieņemšanas pamats

(1) Tiesnesis atsaka pieņemt pieteikumu, ja tas neatbilst šā likuma 406.1, 406.2 un 406.3 panta prasībām.

(2) Par atteikumu pieņemt pieteikumu tiesnesis pieņem motivētu lēmumu. Lēmuma norakstu nosūta pieteicējam.

(3) Lēmums par atteikšanos pieņemt pieteikumu nav pārsūdzams.

(4) Tiesneša atteikums pieņemt pieteikumu nav šķērslis tāda paša pieteikuma iesniegšanai tiesā, kad būs novērsti pieļautie trūkumi, vai arī prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā. Šajos gadījumos samaksātā valsts nodeva un ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi tiek ieskaitīti, ja pēc pieļauto trūkumu novēršanas tiesā iesniedz tādu pašu pieteikumu vai prasību ceļ prasības tiesvedības kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. un 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011. Grozījumi otrajā daļā un ceturtās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.10.2011. Sk. Pārejas noteikumu 52.punktu)

406.5 pants. Brīdinājuma saturs

(1) Brīdinājums noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.

(2) Brīdinājumā norādāms:

1) brīdinājuma numurs un tās tiesas nosaukums, kura izsaka brīdinājumu;

2) pieteicējs, maksājuma saistība, saistību pamatojošo dokumentu identificējoša informācija, saistības izpildes termiņš, pieprasītā summa un tās aprēķins, kredītiestādes nosaukums un konta numurs, kurā veicama samaksa, ja tāds ir;

3) parādnieks;

4) tas, ka tiesa nav pārbaudījusi prasījuma pamatotību;

5) priekšlikums parādniekam 14 dienu laikā no brīdinājuma izsniegšanas dienas samaksāt pieteikumā norādīto summu, paziņojot par to tiesai, vai iesniegt tiesā iebildumus;

6) tas, ka brīdinājumā norādītā saistība tiks nodota piespiedu izpildei, ja noteikto 14 dienu laikā nebūs iesniegti iebildumi vai pierādījumi par samaksu.

(3) Brīdinājumu paraksta tiesnesis. Ja brīdinājums sagatavots elektroniski, tas ir saistošs bez paraksta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

406.6 pants. Brīdinājuma izsniegšana parādniekam

(1) Brīdinājumu un atbildes veidlapu, kas noformēta atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam, izsniedz parādniekam pret parakstu. Dokuments ar parakstu par saņemšanu un atzīmi par brīdinājuma izsniegšanas datumu iesniedzams tiesā.

(2) Ja brīdinājuma izsniegšana parādniekam nav iespējama, tiesnesis pieņem lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas. Lēmuma norakstu nosūta pieteicējam.

(3) Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas nav šķērslis atkārtotai pieteikuma iesniegšanai par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā. Šajos gadījumos samaksātā valsts nodeva tiek ieskaitīta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. un 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011. Grozījumi otrajā daļā un trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.10.2011. Sk. Pārejas noteikumu 52.punktu)

406.7 pants. Parādnieka atbilde

(1) Termiņā iesniegtie parādnieka iebildumi pret maksājuma saistības pamatotību vai parāda samaksa ir pamats tiesvedības izbeigšanai saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā.

(2) Ja parādnieks atzīst pieteikumu kādā tā daļā, pieteicējam paziņo parādnieka atbildi un nosaka termiņu, kurā viņš paziņo tiesai par saistības nodošanu piespiedu izpildei atzītajā daļā.

(3) Ja pieteicējs nepiekrīt saistību izpildei atzītajā daļā vai nav sniedzis atbildi paziņojumā noteiktajā termiņā, tiesvedība izbeidzama.

(4) Ja pieteicējs piekrīt saistību izpildīšanai atzītajā daļā, tiesnesis pieņem lēmumu atbilstoši šā likuma 406.9 panta prasībām.

(5) Parādnieka atbilde, kas iesniegta pēc noteiktā termiņa, bet līdz lēmuma pieņemšanai lietā, uzskatāma par iesniegtu termiņā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. un 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

406.8 pants. Tiesvedības izbeigšana

(1) Par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā tiesnesis pieņem lēmumu. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu nav pārsūdzams.

(2) Lēmuma norakstu kopā ar parādnieka atbildi nosūta pieteicējam.

(3) Lēmums par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā sakarā ar parādnieka iebildumiem nav šķērslis prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā. Šajos gadījumos samaksātā valsts nodeva tiek ieskaitīta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 05.02.2009. un 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011. Otrās daļas jaunā redakcija un grozījumi trešajā daļā stājas spēkā 01.10.2011. Sk. Pārejas noteikumu 52.punktu)

406.9 pants. Tiesneša lēmums par saistības piespiedu izpildi

(1) Ja brīdinājumā noteiktajā termiņā parādnieks nav iesniedzis iebildumus, tiesnesis septiņu dienu laikā no iebildumu termiņa izbeigšanās dienas pieņem lēmumu par pieteikumā norādītās maksājumu saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu. Lēmuma noraksts triju dienu laikā nosūtāms pieteicējam un parādniekam.

(2) Tiesneša lēmums stājas spēkā nekavējoties, tam ir izpildu dokumenta spēks, un tas izpildāms saskaņā ar tiesas spriedumu izpildīšanas noteikumiem.

406.10 pants. Saistības piespiedu izpildīšanas apstrīdēšanas kārtība

(1) Ja parādnieks uzskata, ka pieteicēja prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš triju mēnešu laikā no lēmuma noraksta nosūtīšanas dienas var celt prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu. Prasība ceļama šajā likumā noteiktajā kārtībā tiesā, kura izskatīja pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Ja prasības izskatīšana piekrīt apgabaltiesai, tā ceļama tajā apgabaltiesā, kuras darbības teritorijā atrodas rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa, kas izskatīja pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.

(2) Ceļot prasību, parādnieks var lūgt apturēt saistības piespiedu izpildīšanu, bet, ja kreditors šādā kārtībā jau saņēmis apmierinājumu, lūgt nodrošināt prasību.

(3) Pieņemot lēmumu par parādnieka pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā apturēšanu, tiesa vai tiesnesis ņem vērā prasības pirmsšķietamo (prima facie) formālo juridisko pamatojumu.

(4) Lēmums, ar kuru pieteikums apmierināts, nav pārsūdzams un ir izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas. Par lēmumu, ar kuru pieteikums noraidīts, parādnieks var iesniegt blakus sūdzību.

(5) Pēc kreditora motivēta pieteikuma tiesa, kura apturējusi izpildi vai kuras lietvedībā atrodas lieta, kas izskatāma pēc būtības, var atcelt izpildes apturēšanu. Lēmums par izpildes apturēšanas atcelšanu nav pārsūdzams un ir izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas. Par lēmumu, ar kuru pieteikums noraidīts, kreditors var iesniegt blakus sūdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.)

51.nodaļa
Saistības priekšmeta iesniegšana tiesai glabājumā

(Nodaļa izslēgta ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2011.)

C daļa
Tiesas spriedumu un lēmumu pārsūdzēšana
Astotā sadaļa
Apelācijas tiesvedība
52.nodaļa
Apelācijas sūdzības iesniegšana

413.pants. Tiesības iesniegt apelācijas sūdzību vai apelācijas protestu

(1) Par pirmās instances tiesas spriedumu (papildspriedumu) lietas dalībnieki var iesniegt apelācijas sūdzību, bet prokurors — apelācijas protestu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, izņemot spriedumus, kuru pārsūdzēšanu apelācijas kārtībā likums neparedz. Pārstāvis sūdzību iesniedz atbilstoši šā likuma 86.panta prasībām.

(2) Apelācijas protests iesniedzams un izskatāms tādā pašā kārtībā kā apelācijas sūdzība, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi.

414.pants. Apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība

(1) Rajona (pilsētas) tiesas spriedumu, kas nav stājies likumīgā spēkā, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā attiecīgajā apgabaltiesā.

(2) Apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas spriedumu, kas nav stājies likumīgā spēkā, apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā.

(3) Apelācijas instances tiesai adresētā apelācijas sūdzība iesniedzama tiesai, kas taisījusi spriedumu.

(4) Ja apelācijas sūdzību termiņā iesniedz tieši apelācijas instances tiesai, termiņš nav uzskatāms par nokavētu.

415.pants. Apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņi

(1) Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(2) Ja pasludināts saīsināts spriedums, pārsūdzēšanas termiņu skaita no datuma, kuru tiesa paziņojusi pilna sprieduma sastādīšanai (199.pants). Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā datuma, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas.

(21) (Izslēgta ar 22.05.2008. likumu.)

(22) Šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos lietas dalībnieks, kuram spriedums nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, apelācijas sūdzību var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas.

(3) Apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa notecēšanas, nepieņem un atdod iesniedzējam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 01.11.2007., 22.05.2008., 05.02.2009. un 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

416.pants. Apelācijas sūdzības saturs

(1) Apelācijas sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Sūdzības iesniedzējs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;

3) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību, un tiesu, kas taisījusi spriedumu;

4) kādā apjomā spriedumu pārsūdz;

5) kā izpaužas sprieduma nepareizība;

6) vai tiek pieteikti jauni pierādījumi, kādi, par kādiem apstākļiem un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti pirmās instances tiesai;

7) sūdzības iesniedzēja lūgumu;

8) sūdzībai pievienoto dokumentu sarakstu.

(2) Apelācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis. Apelācijas protestu paraksta likumā noteiktā prokuratūras amatpersona.

(3) Apelācijas sūdzību, ko iesniegusi persona, kas nav pilnvarota pārsūdzēt tiesas spriedumu, nepieņem un atdod iesniedzējam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

417.pants. Apelācijas sūdzības noraksti

(1) Apelācijas sūdzībai pievieno tās norakstus un pievienoto dokumentu norakstus, kuru skaits atbilst lietas dalībnieku skaitam.

(2) Šis noteikums neattiecas uz dokumentiem, kuru oriģināli vai noraksti jau atrodas pie lietas dalībniekiem.

(3) Likumā paredzētajos gadījumos apelācijas sūdzībai un tai pievienoto dokumentu norakstiem pievienojams noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

418.pants. Apelācijas sūdzības robežas

(1) Apelācijas sūdzībā nedrīkst grozīt prasības priekšmetu vai pamatu, ietvert jaunus prasījumus, kas nav celti pirmās instances tiesā.

(2) Par jauniem prasījumiem nav uzskatāma:

1) prasījumu precizēšana;

2) acīm redzamu kļūdu izlabošana prasībā;

3) procentu un pieaugumu pievienošana prasībai;

4) prasība atlīdzināt mantas vērtību sakarā ar prasītās mantas atsavināšanu, zaudēšanu vai izmaiņām tās sastāvā;

5) prasījuma kopējās summas sastāvdaļu grozīšana šīs summas robežās;

6) prasījuma, ar kuru lūgts atzīt tiesības, grozīšana uz prasījumu atjaunot aizskartās tiesības lietas gaitā mainījušos apstākļu dēļ;

7) prasības summas palielināšana sakarā ar lietas gaitā pieaugušajām tirgus cenām.

419.pants. Pievienošanās apelācijas sūdzībai

(1) Līdzdalībnieki un trešās personas, kas piedalās procesā tās personas pusē, kura iesniegusi apelācijas sūdzību, var pievienoties iesniegtajai sūdzībai.

(2) Par pievienošanos sūdzībai paziņo rakstveidā apelācijas instances tiesai ne vēlāk kā 10 dienas pirms lietas izskatīšanas apelācijas instancē.

(3) Iesniegumu par pievienošanos apelācijas sūdzībai ar valsts nodevu neapmaksā.

420.pants. Apelācijas sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Pirmās instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības un nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai, ja:

1) iesniegta apelācijas sūdzība, kura neatbilst šā likuma 416.panta pirmās vai otrās daļas prasībām;

2) apelācijas sūdzībai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti vai likumā paredzētajos gadījumos nav pievienots noteiktā kārtībā apliecināts apelācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstu tulkojums;

3) iesniegta apelācijas sūdzība, par kuru nav samaksāta valsts nodeva.

(2) Ja noteiktā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

421.pants. Tiesneša lēmuma pārsūdzēšana

Par tiesneša lēmumu atteikties pieņemt apelācijas sūdzību var iesniegt blakus sūdzību.

422.pants. Pirmās instances tiesas rīcība pēc apelācijas sūdzības saņemšanas

(1) Pirmās instances tiesas tiesnesis, pārliecinājies, ka apelācijas sūdzība atbilst šā likuma 416. un 417.panta prasībām, nekavējoties paziņo par šo sūdzību pārējiem lietas dalībniekiem un nosūta viņiem sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus, norādot termiņu rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai.

(2) Pēc apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa notecēšanas tiesnesis nekavējoties nosūta lietu ar sūdzību un tai pievienotajiem dokumentiem apelācijas instances tiesai.

423.pants. Lietas dalībnieka rakstveida paskaidrojums

(1) Lietas dalībnieks rakstveida paskaidrojumu uz iesniegto apelācijas sūdzību kopā ar tā norakstiem, kuru skaits atbilst lietas dalībnieku skaitam, var iesniegt apelācijas instances tiesai 30 dienu laikā no dienas, kad viņam nosūtīts apelācijas sūdzības noraksts.

(2) Paskaidrojuma norakstus tiesa nosūta pārējiem lietas dalībniekiem.

(3) (Izslēgta ar 22.05.2008. likumu.)

(4) Ja apelācijas sūdzības noraksts nosūtīts lietas dalībniekam saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, termiņu rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai skaita no dienas, kad apelācijas sūdzības noraksts izsniegts lietas dalībniekam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2007., 22.05.2008. un 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

424.pants. Pretapelācijas sūdzība

(1) Pēc apelācijas sūdzības noraksta izsniegšanas puse ir tiesīga iesniegt pretapelācijas sūdzību.

(2 ) Pretapelācijas sūdzībai jāatbilst šā likuma 413., 416., 417. un 418.panta prasībām.

(3) Pretapelācijas sūdzība iesniedzama apelācijas instances tiesai termiņā, kas paredzēts šā likuma 423.pantā.

(4) Pēc pretapelācijas sūdzības saņemšanas apelācijas instances tiesa nekavējoties nosūta pārējiem lietas dalībniekiem sūdzības norakstus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

53.nodaļa
Lietas izskatīšana apelācijas instancē

425.pants. Apelācijas tiesvedības ierosināšana

(1) Pārliecinājies, ka ir ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība, tiesnesis pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa notecēšanas pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un noliek lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesas sēdē.

(11) Lietās par darbinieka atjaunošanu darbā un lietās par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu tiesas sēdes diena nosakāma ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas.

(12) Lietās par administratoru prasībām maksātnespējīgo parādnieku labā Maksātnespējas likuma XVII nodaļā noteiktajos gadījumos un par zaudējumu piedziņu no juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem), pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par nodarītajiem zaudējumiem, kā arī no personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par personālsabiedrības saistībām, tiesas sēde nosakāma ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas.

(2) Konstatējis, ka apelācijas sūdzība nosūtīta apelācijas instances tiesai, pārkāpjot šajā likumā noteikto apelācijas sūdzību iesniegšanas kārtību, tiesnesis pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību, ja nokavēts apelācijas sūdzības iesniegšanai noteiktais termiņš vai ja apelācijas sūdzību iesniegusi persona, kas nav pilnvarota pārsūdzēt tiesas spriedumu; šajā gadījumā sūdzību kopā ar lietu nosūta pirmās instances tiesai, kura sūdzību atdod iesniedzējam;

2) par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei, ja, iesniedzot apelācijas sūdzību, pieļauti šā likuma 416.panta pirmajā daļā norādītie trūkumi vai nav samaksāta valsts nodeva.

(3) Ja šā panta otrās daļas 1.punktā norādītie apstākļi konstatēti apelācijas instances tiesas sēdē, tiesa pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 07.04.2004., 01.11.2007., 22.05.2008. un 30.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2010.)

426.pants. Lietas izskatīšanas robežas apelācijas instancē

(1) Apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

(2) Apelācijas instance izskata tikai tos prasījumus, kas izskatīti pirmās instances tiesā. Prasības priekšmeta vai pamata grozīšana nav pieļaujama.

(3) Apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības, nenosūtot to jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, izņemot šā likuma 427.pantā norādītos gadījumus.

427.pants. Gadījumi, kad pirmās instances tiesas spriedums atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā

(1) Apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ pirmās instances tiesas spriedumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, ja apelācijas instances tiesa konstatē, ka:

1) tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;

2) tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kas nosaka pienākumu paziņot lietas dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu;

3) pārkāptas procesuālo tiesību normas par tiesvedības valodu;

4) tiesas spriedums piešķir tiesības vai uzliek pienākumus personai, kura nav pieaicināta lietā kā lietas dalībnieks;

5) lietā nav tiesas sēdes protokola vai pilna tiesas sprieduma.

(2) Apelācijas instances tiesa, atzīstot par pamatotu apelācijas sūdzību par tiesas spriedumu daļā, ar kuru tiesvedība lietā izbeigta vai prasība atstāta bez izskatīšanas, atceļ pirmās instances spriedumu šajā daļā un lietu nosūta izskatīšanai pirmās instances tiesā.

428.pants. Iztiesāšanas kārtība apelācijas instances tiesā

(1) Lietas dalībniekus aicina un citas personas izsauc uz tiesu saskaņā ar šā likuma 6.nodaļas noteikumiem.

(2) Apelācijas instances tiesas sēde notiek saskaņā ar šā likuma 21.nodaļas noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā noteiktās īpatnības.

429.pants. Paskaidrojumu sniegšana apelācijas instances tiesā

(1) Apelācijas instances tiesas sēdē paskaidrojumus pirmais sniedz apelācijas sūdzības iesniedzējs, bet, ja sūdzību iesniegušas abas puses, — prasītājs.

(2) Ja prokurors iesniedzis apelācijas protestu, viņš sniedz paskaidrojumus pirms pārējo lietas dalībnieku paskaidrojumiem.

430.pants. Pierādījumu pārbaude apelācijas instances tiesā

(1) Apelācijas instances tiesa pati izlemj, kurus pierādījumus pārbaudīt tiesas sēdē.

(2) Pārbaudot un vērtējot pierādījumus, apelācijas instances tiesa ievēro šā likuma trešās sadaļas noteikumus.

(3) Fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

(4) Ja apelācijas instances tiesā lietas dalībnieks iesniedz vai lūdz pārbaudīt pierādījumus, kurus viņam bija iespējams pieteikt lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, un ja apelācijas instances tiesa nekonstatē attaisnojošus iemeslus, kāpēc pierādījumi netika iesniegti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesa pierādījumus nepieņem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

431.pants. Apelācijas tiesvedības izbeigšana

(1) Apelācijas (pretapelācijas) sūdzības iesniedzējs ir tiesīgs to atsaukt, kamēr nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

(2) Ja apelācijas sūdzību atsauc, apelācijas instances tiesa pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu, izņemot gadījumus, kad apelācijas (pretapelācijas) sūdzību iesnieguši citi lietas dalībnieki vai kad iesniegts apelācijas protests.

(3) Ja apelācijas sūdzības iesniedzējs bez attaisnojoša iemesla divas reizes neierodas tiesas sēdē un nav lūdzis lietu izskatīt viņa prombūtnē, tiesa var izbeigt apelācijas tiesvedību.

(4) Ja apelācijas tiesvedību izbeidz, valsts nodevu neatmaksā.

54.nodaļa
Apelācijas instances tiesas spriedums vai lēmums

432.pants. Apelācijas instances tiesas spriedums

(1 ) Apelācijas instances tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, tiesa taisa sprieduma veidā.

(2) Apelācijas instances tiesa spriedumu taisa un sastāda šā likuma 189. 198.pantā noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā pantā norādītās īpatnības.

(3) Sprieduma ievaddaļā papildus šā likuma 193.panta trešajā daļā minētajiem apstākļiem tiesa norāda apelācijas sūdzības iesniedzēju un tiesas spriedumu, par kuru iesniegta sūdzība.

(4) Sprieduma aprakstošajā daļā tiesa iekļauj īsu pirmās instances tiesas sprieduma motīvu un rezolutīvās daļas izklāstījumu, kā arī īsu apelācijas (pretapelācijas) sūdzības un iebildumu saturu.

(5) Sprieduma motīvu daļā norāda šā likuma 193.panta piektajā daļā minētos apstākļus, kā arī motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu. Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

433.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma pasludināšana

(1) Apelācijas instances tiesa pasludina spriedumu šā likuma 199.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Sprieduma norakstu lietas dalībniekiem nosūta šā likuma 208.pantā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

434.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

(1) Apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta.

(2) Ja kasācijas sūdzība ir iesniegta, apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā vienlaikus ar:

1) Senāta rīcības sēdes lēmumu, ja ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību (464.panta trešā daļa un 464.1 pants);

2) kasācijas instances tiesas spriedumu, ja apelācijas instances tiesas spriedums nav atcelts vai spriedums vai tā daļa ir atcelta un pieteikums atstāts bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta (474.pants).

(3) Uz apelācijas instances tiesas sprieduma likumīgo spēku attiecināmi šā likuma 203.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi.

(31) Ja attiecībā uz dažādiem lietas dalībniekiem termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai par apelācijas instances tiesas spriedumu nosaka gan saskaņā ar šā likuma 454.panta pirmo vai otro daļu, gan 454.panta 2.2 daļu vai attiecībā uz visiem lietas dalībniekiem termiņu apelācijas sūdzībai par pirmās instances tiesas spriedumu nosaka saskaņā ar šā likuma 454.panta 2.2 daļu, apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai, termiņu skaitot no vēlākā sprieduma noraksta izsniegšanas datuma, ja nav iesniegta apelācijas sūdzība.

(32) Ja šā panta 3.1 daļā minētajos gadījumos nav saņemts attiecīgs apstiprinājums par sprieduma noraksta izsniegšanu (56.2 pants), spriedums stājas likumīgā spēkā sešus mēnešus pēc tā pasludināšanas.

(4) Apelācijas instances tiesas spriedums tiek izpildīts saskaņā ar šā likuma 204., 204.1 pantu un 205.panta pirmās daļas noteikumiem. Sprieduma tūlītēja izpildīšana šā likuma 205.panta pirmās daļas 7.punktā paredzētajā gadījumā pieļaujama vienīgi pieprasot no piedzinēja pienācīgu nodrošinājumu gadījumam, ja kasācijas instances tiesa pieņemtu šā likuma 474.panta 2., 3. vai 4.punktā minēto spriedumu.

(22.05.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

435.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu izlabošana apelācijas instances tiesas spriedumā

(1) Apelācijas instances tiesa pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma ir tiesīga izlabot spriedumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas.

(2) Jautājumu par kļūdu izlabošanu izlemj rakstveida procesā, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Ja pieteikumu iesniedzis lietas dalībnieks, vienlaikus ar paziņojuma nosūtīšanu lietas dalībniekiem tiesa nosūta tiem pieteikumu par pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdu izlabošanu spriedumā.

(3) Par tiesas lēmumu izdarīt kļūdas labojumu spriedumā lietas dalībnieks var iesniegt blakus sūdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

436.pants. Apelācijas instances tiesas papildspriedums

(1) Apelācijas instances tiesa var pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka pieteikuma taisīt papildspriedumu, ja:

1) nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem, kas ir bijis apelācijas instances tiesas izskatīšanas priekšmets;

2) tiesa nav noteikusi piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, vai darbības, kas jāizpilda;

3) spriedumā nav izlemts par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu.

(2) Papildsprieduma taisīšanu var ierosināt likumā noteiktajā sprieduma pārsūdzēšanas termiņā.

(3) Papildspriedumu tiesa taisa pēc jautājuma izskatīšanas tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis papildsprieduma taisīšanai vai pieteikuma noraidīšanai.

(4) (Izslēgta ar 05.02.2009. likumu.)

(5) Par tiesas lēmumu atteikt papildsprieduma taisīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

437.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma izskaidrošana

(1) Apelācijas instances tiesa var pēc lietas dalībnieka pieteikuma ar savu lēmumu izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu.

(2) Sprieduma izskaidrošana ir pieļaujama, ja tas vēl nav izpildīts un nav notecējis termiņš sprieduma izpildīšanai piespiedu kārtā.

(3) Jautājumu par sprieduma izskaidrošanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(4) Par tiesas lēmumu jautājumā par sprieduma izskaidrošanu var iesniegt blakus sūdzību.

438.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma izpildes atlikšana, sadalīšana termiņos, tā izpildes veida un kārtības grozīšana

(1) Apelācijas instances tiesa ir tiesīga pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ievērojot pušu mantisko stāvokli vai citus svarīgus apstākļus, atlikt sprieduma izpildi vai sadalīt to termiņos, kā arī grozīt tā izpildes veidu un kārtību. Lēmums par sprieduma izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos vai izpildes veida un kārtības grozīšanu izpildāms nekavējoties.

(2) Pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu atlikt sprieduma izpildi vai to sadalīt termiņos, kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

439.pants. Apelācijas instances tiesas rīcība, ja spriedums netiek pārsūdzēts kasācijas kārtībā

Pēc kasācijas sūdzības iesniegšanai paredzētā termiņa notecēšanas, ja kasācijas sūdzība nav iesniegta, apelācijas instances tiesa nosūta lietu pirmās instances tiesai.

439.1 pants. Apelācijas instances tiesas rīcība pēc kasācijas instances tiesas darbību izpildes

Pēc tam, kad apelācijas instances tiesa pēc šā likuma 477.1 pantā noteikto kasācijas instances tiesas darbību izpildes ir saņēmusi lietu, tā izraksta izpildu rakstu. Pēc izpildu raksta izrakstīšanas apelācijas instances tiesa nosūta lietu pirmās instances tiesai.

(22.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2008. Sk. Pārejas noteikumus.)

440.pants. Tiesvedības apturēšana, prasības atstāšana bez izskatīšanas, tiesvedības izbeigšana apelācijas instances tiesā

Apelācijas instances tiesa aptur tiesvedību, atstāj prasību bez izskatīšanas vai izbeidz tiesvedību gadījumos un kārtībā, kāda noteikta šā likuma 24., 25. vai 26.nodaļā.

54.1 nodaļa
Lietu par maza apmēra prasībām izskatīšanas īpatnības apelācijas instancē

(Nodaļa 20.03.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.04.2014.)

440.1 pants. Lietu izskatīšanas kārtība apelācijas instancē

Lietas par maza apmēra prasībām apelācijas instancē izskata šā likuma 52.54.nodaļā noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

440.2 pants. Tiesības iesniegt apelācijas sūdzību vai apelācijas protestu

Apelācijas kārtībā var pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu, kas taisīts, piemērojot šā likuma 30.3 nodaļas noteikumus, ja:

1) pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas;

2) pirmās instances tiesa ir pārkāpusi procesuālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas;

3) pirmās instances tiesa ir nepareizi konstatējusi faktus vai nepareizi novērtējusi pierādījumus vai sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko novērtējumu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas.

440.3 pants. Termiņš apelācijas sūdzības iesniegšanai

Ja spriedums lietā par maza apmēra prasību taisīts rakstveida procesā, papildus šā likuma 415.pantā noteiktajam pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma sastādīšanas dienas.

440.4 pants. Apelācijas sūdzības saturs

Apelācijas sūdzībā attiecībā uz sprieduma nepareizību papildus šā likuma 416.pantā noteiktajam norāda:

1) kādu materiālo tiesību normu pirmās instances tiesa nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi, kādu procesuālo tiesību normu pārkāpusi un kā tas ietekmējis lietas izspriešanu;

2) kādus faktus pirmās instances tiesa nepareizi konstatējusi, kādus pierādījumus nepareizi novērtējusi, kā izpaužas lietas apstākļu juridiskā novērtējuma nepareizība un kā tas ietekmējis lietas izspriešanu.

440.5 pants. Apelācijas sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Pirmās instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības un nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai, ja:

1) iesniegta apelācijas sūdzība, kas neatbilst šā likuma 416.panta pirmās daļas un 440.4 panta prasībām;

2) apelācijas sūdzībai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti vai likumā paredzētajos gadījumos nav pievienots noteiktā kārtībā apliecināts apelācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstu tulkojums.

(2) Ja noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod atpakaļ iesniedzējam.

440.6 pants. Apelācijas sūdzības nepieņemšana

(1) Apelācijas sūdzību, kura nav parakstīta vai kuru iesniegusi persona, kas nav pilnvarota pārsūdzēt tiesas spriedumu, vai par kuru nav samaksāta valsts nodeva, nepieņem un atdod atpakaļ iesniedzējam.

(2) Lēmums par atteikšanos pieņemt apelācijas sūdzību nav pārsūdzams.

440.7 pants. Pirmās instances tiesas rīcība pēc apelācijas sūdzības saņemšanas

(1) Pirmās instances tiesas tiesnesis, pārliecinājies, ka apelācijas sūdzība atbilst šā likuma 250.27 panta otrās daļas, 416., 417.panta un 440.4 panta prasībām, nekavējoties paziņo par šo sūdzību pārējiem lietas dalībniekiem un nosūta viņiem sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus.

(2) Pirmās instances tiesas tiesnesis, nosūtot pārējiem lietas dalībniekiem apelācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus, informē viņus, ka rakstveida paskaidrojumi iesniedzami pēc tam, kad apelācijas instance lietas dalībniekiem nosūtījusi paziņojumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.

440.8 pants. Apelācijas tiesvedības ierosināšana apelācijas instances tiesā

(1) Pārliecinājies, ka ir ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība, tiesnesis vai šā panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā trīs tiesneši koleģiāli 30 dienu laikā pēc apelācijas sūdzības saņemšanas izlemj jautājumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.

(2) Konstatējis, ka apelācijas sūdzība nosūtīta apelācijas instances tiesai, pārkāpjot šajā likumā noteikto apelācijas sūdzību iesniegšanas kārtību, tiesnesis pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) lēmumu par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību, ja nokavēts apelācijas sūdzības iesniegšanai noteiktais termiņš, apelācijas sūdzību iesniegusi persona, kas nav pilnvarota pārsūdzēt tiesas spriedumu, vai ja nav samaksāta valsts nodeva;

2) lēmumu par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei, ja, iesniedzot apelācijas sūdzību, pieļauti šā likuma 416.panta pirmajā daļā vai 440.4 pantā norādītie trūkumi.

(3) Šā panta otrās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā sūdzību kopā ar lietu nosūta pirmās instances tiesai, kura sūdzību atdod atpakaļ iesniedzējam.

(4) Ja pastāv vismaz viens no šā likuma 440.2 pantā minētajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un nekavējoties par to paziņo lietas dalībniekiem, norādot termiņu rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai.

(5) Ja tiesnesis, kuram apelācijas sūdzība nodota izlemšanai, atzīst, ka apelācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma, jautājumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu izlemj trīs tiesneši koleģiāli.

(6) Ja kaut viens no trim tiesnešiem uzskata, ka pastāv vismaz viens no šā likuma 440.2 pantā minētajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, tiesneši pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un nekavējoties par to paziņo lietas dalībniekiem.

(7) Ja tiesneši vienbalsīgi atzīst, ka nepastāv neviens no šā likuma 440.2 pantā minētajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, viņi pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību un nekavējoties par to paziņo lietas dalībniekiem.

(8) Šā panta septītajā daļā minēto lēmumu sastāda rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams.

(9) Lēmumu par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību līdz ar iesniegto apelācijas sūdzību atdod atpakaļ apelācijas sūdzības iesniedzējam.

440.9 pants. Lietas dalībnieka rakstveida paskaidrojums

Lietas dalībnieks rakstveida paskaidrojumu par iesniegto apelācijas sūdzību kopā ar tā norakstiem, kuru skaits atbilst lietas dalībnieku skaitam, var iesniegt apelācijas instances tiesai 20 dienu laikā no dienas, kad apelācijas instance nosūtījusi lietas dalībniekiem paziņojumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.

440.10 pants. Pretapelācijas sūdzība

(1) Pēc tam, kad nosūtīts paziņojums par apelācijas tiesvedības ierosināšanu, puse ir tiesīga 20 dienu laikā iesniegt pretapelācijas sūdzību.

(2) Pretapelācijas sūdzībai jāatbilst šā likuma 250.27, 416., 417., 418. un 440.4 panta prasībām.

(3) Pēc pretapelācijas sūdzības saņemšanas apelācijas instances tiesa nekavējoties nosūta pārējiem lietas dalībniekiem sūdzības norakstus.

440.11 pants. Lietu izskatīšana rakstveida procesā, sprieduma sastādīšana un noraksta nosūtīšana

(1) Lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā, informē tās par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Šis datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

(2) Pēc puses rakstveida lūguma sprieduma norakstu nekavējoties nosūta pa pastu vai, ja tas ir iespējams, citā veidā saskaņā ar šajā likumā noteikto tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas kārtību.

(3) Ja tiesa uzskata par nepieciešamu, lietu par maza apmēra prasību var iztiesāt tiesas sēdē.

440.12 pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

Apelācijas instances tiesas spriedums kasācijas instancē nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas vai, ja lieta izskatīta rakstveida procesā, sastādīšanas dienā.

Devītā sadaļa
Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas
lēmumu pārsūdzēšana
55.nodaļa
Blakus sūdzības iesniegšana un izskatīšana

441.pants. Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumu pārsūdzēšanas vai protestēšanas pamats

(1) Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumus var pārsūdzēt atsevišķi no tiesas sprieduma lietas dalībnieki, iesniedzot blakus sūdzību, kā arī prokurors, iesniedzot blakus protestu:

1) šajā likumā noteiktajos gadījumos;

2) ja tiesas lēmums kavē lietas virzību.

(2) Par citiem pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumiem blakus sūdzību neiesniedz, bet iebildumus par šiem lēmumiem var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā.

(3) Blakus protests iesniedzams un izskatāms tādā pašā kārtībā kā blakus sūdzība.

442.pants. Termiņš blakus sūdzības iesniegšanai

(1) Blakus sūdzību var iesniegt 10 dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Par lēmumu, kas pieņemts rakstveida procesā, blakus sūdzības iesniegšanas termiņš skaitāms no dienas, kad lēmums izsniegts.

(11) Lietas dalībnieks, kuram tiesas lēmums nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, blakus sūdzību var iesniegt 15 dienu laikā no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas vai, ja tiesa pasludinājusi saīsinātu lēmumu, no pilna lēmuma noraksta izsniegšanas dienas.

(2) Blakus sūdzību, kas iesniegta pēc minētā termiņa notecēšanas, nepieņem un atdod iesniedzējam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

443.pants. Blakus sūdzības iesniegšanas kārtība

(1) Blakus sūdzība iesniedzama tiesai, kas šo lēmumu pieņēmusi, un tā adresējama:

1) par pirmās instances tiesas lēmumu — attiecīgajai apelācijas instances tiesai;

2) par apgabaltiesas kā apelācijas instances lēmumu — Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai;

3) par Tiesu palātas lēmumu — Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam.

(2) (Izslēgta ar 05.02.2009. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

444.pants. Blakus sūdzības noraksti

(1) Blakus sūdzībai pievienojami tās noraksti un tai pievienoto dokumentu noraksti, kuru skaits atbilst lietas dalībnieku skaitam.

(2) Likumā paredzētajos gadījumos blakus sūdzībai un tai pievienoto dokumentu norakstiem pievienojams noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

445.pants. Blakus sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Ja iesniedzējs nav parakstījis blakus sūdzību vai tai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti vai likumā paredzētajos gadījumos nav pievienots noteiktā kārtībā apliecināts blakus sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstu tulkojums, vai nav pievienots dokuments, kas apstiprina valsts nodevas samaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, tiesnesis pieņem lēmumu atstāt blakus sūdzību bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

(2) Ja iesniedzējs noteiktā termiņā novērš lēmumā norādītos trūkumus, blakus sūdzība uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta tiesai. Pretējā gadījumā blakus sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. un 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

446.pants. Tiesas rīcība pēc blakus sūdzības saņemšanas

(1) Pēc blakus sūdzības saņemšanas tiesnesis sūdzības norakstus un tai pievienoto dokumentu norakstus nekavējoties nosūta lietas dalībniekiem.

(2) Izbeidzoties pārsūdzēšanas termiņam, tiesnesis nekavējoties nosūta lietu ar blakus sūdzību tai tiesu instancei, kurai sūdzība adresēta.

447.pants. Blakus sūdzības izskatīšanas kārtība

(1) Blakus sūdzību izskata rakstveida procesā. Par blakus sūdzības izskatīšanas dienu tiesa paziņo lietas dalībniekiem. Lēmuma norakstu triju dienu laikā no blakus sūdzības izskatīšanas dienas nosūta lietas dalībniekiem.

(2) Ja blakus sūdzību izskata tiesas sēdē, tad tās izskatīšana notiek tādā kārtībā, kāda šajā likumā noteikta lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

(3) Blakus sūdzību par šā likuma 640.pantā minētajiem tiesneša lēmumiem izskata tiesas sēdē.

(04.08.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

447.1 pants. Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums

(1) Lēmumā par blakus sūdzību papildus šā likuma 230.pantā minētajam tiesa norāda blakus sūdzības iesniedzēju, ietver blakus sūdzības un pārsūdzētā lēmuma izklāstījumu, kā arī motivē savu attieksmi pret pārsūdzēto lēmumu.

(2) Ja tiesa, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā ietvertie motīvi ir pareizi un pietiekami, tā lēmumā var norādīt, ka pievienojas pārsūdzētā lēmuma motīviem. Šādā gadījumā šā likuma 230.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktos lēmuma motīvus var nenorādīt.

(04.08.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

448.pants. Apgabaltiesas, Tiesu palātas un Senāta kompetence

(1) Apgabaltiesai, Tiesu palātai un Senātam, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai tai tiesai, kura lēmumu pieņēmusi;

3) atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības;

4) grozīt lēmumu.

(2) Apgabaltiesai vai Tiesu palātai, izskatot blakus sūdzību par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna tādā lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu, atjaunot tiesvedību un nosūtīt lietu izskatīšanai no jauna pirmās instances tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

449.pants. Par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma likumīgais spēks

(1) Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums nav pārsūdzams, un tas stājas likumīgā spēkā tā pieņemšanas brīdī, izņemot šajā pantā un šā likuma 641.pantā paredzētos gadījumus.

(2) Apgabaltiesas vai Tiesu palātas lēmumu par blakus sūdzību var pārsūdzēt Senātā 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, ja ar šo lēmumu:

1) noraidīta blakus sūdzība par lēmumu atteikties pieņemt prasību, pamatojoties uz šā likuma 132.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu;

2) noraidīta blakus sūdzība par tiesvedības izbeigšanu, pamatojoties uz šā likuma 223.panta 1. un 2.punktu;

3) izlemjot jautājumu pēc būtības saskaņā ar šā likuma 448.panta 3.punktu, pieņemts lēmums atteikties pieņemt prasību, pamatojoties uz šā likuma 132.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, vai lēmums izbeigt tiesvedību, pamatojoties uz šā likuma 223.panta 1. un 2.punktu.

(3) Tiesu palātas lēmums par blakus sūdzību par zemesgrāmatu tiesneša lēmumu pārsūdzams Senātā 10 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

(31) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētos termiņus attiecībā uz lietas dalībnieku, kuram lēmums nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, skaita no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas.

(4) Pārsūdzot Senātā šā panta otrajā un trešajā daļā, kā arī šā likuma 641.panta pirmajā daļā paredzētos lēmumus, iemaksājama drošības nauda 56,91 euro apmērā. Drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu vai tiesas vai tiesneša lēmumu ir atbrīvotas no valsts nodevas. Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji var atbrīvot personu no drošības naudas samaksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 07.04.2004. likumu, Satversmes tiesas 14.03.2006. spriedumu, 25.05.2006., 05.02.2009. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

Desmitā sadaļa
Kasācijas tiesvedība
56.nodaļa
Kasācijas sūdzības iesniegšana

450.pants. Tiesības iesniegt kasācijas sūdzību vai kasācijas protestu

(1) Pirmās instances tiesas spriedumu, kas taisīts, piemērojot šā likuma 30.4 nodaļas noteikumus, un apelācijas instances tiesas spriedumu (papildspriedumu) lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā, bet prokurors — iesniegt kasācijas protestu.

(2) Kasācijas protests iesniedzams un izskatāms tādā pašā kārtībā kā kasācijas sūdzība, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi.

(3) Kasācijas kārtībā var pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu, kas taisīts, piemērojot šā likuma 30.4 nodaļas noteikumus, un apelācijas instances tiesas spriedumu, ja tiesa nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu, pārkāpusi procesuālo tiesību normu vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 08.09.2011., 18.04.2013. un 20.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2014.)

451.pants. Materiālo tiesību normu nepareiza piemērošana

Tiesa materiālo tiesību normu ir piemērojusi nepareizi, ja tā nepareizi attiecināta uz tiesas konstatētajiem apstākļiem vai ja materiālo tiesību norma nepareizi iztulkota.

(22.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2008.)

452.pants. Procesuālo tiesību normas pārkāpums

(1) Tiesa ir pieļāvusi procesuālās tiesību normas pārkāpumu, ja tiesvedības laikā nav nodrošinājusi likumam atbilstošu procesuālo kārtību vai personu procesuālo tiesību ievērošanu, attiecīgo tiesību normu nepiemērojot vai nepareizi iztulkojot.

(2) Procesuālo tiesību normas pārkāpums var būt pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā, ja šis pārkāpums novedis vai varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.

(3) Par procesuālo tiesību normas pārkāpumu, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, katrā ziņā uzskatāms tas, ka:

1) tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;

2) tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kas nosaka pienākumu paziņot procesa dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu;

3) pārkāptas procesuālo tiesību normas par tiesvedības valodu;

4) tiesas spriedums piešķir tiesības vai uzliek pienākumus personai, kura nav pieaicināta lietā kā procesa dalībnieks;

5) lietā nav tiesas sēdes protokola vai pilna tiesas sprieduma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2008.)

453.pants. Kasācijas sūdzības saturs

(1) Kasācijas sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments);

2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Sūdzības iesniedzējs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;

3) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību, un tiesu, kas taisījusi spriedumu;

4) kādā apjomā spriedumu pārsūdz;

5) kādu materiālo tiesību normu tiesa piemērojusi vai iztulkojusi nepareizi, kādu procesuālo tiesību normu pārkāpusi un kā tas ietekmējis lietas izspriešanu vai kā izpaudies tiesas kompetences robežu pārkāpums;

6) lūgumu Senāta rīcības sēdei nodot lietu izskatīšanai kasācijas kārtībā;

7) Senātam izteikto lūgumu.

(2) Kasācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis. Ja kasācijas sūdzību iesniedzis pārstāvis, sūdzībai pievieno attiecīgu pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pārstāvja tiesības. Kasācijas protestu paraksta likumā noteiktā prokuratūras amatpersona.

(3) Kasācijas sūdzību, kuru iesniegusi persona, kas nav tam pilnvarota, nepieņem un atdod iesniedzējam, atmaksājot drošības naudu.

(4) Kasācijas sūdzībai pievieno dokumentu, kas apliecina drošības naudas nomaksu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, Satversmes tiesas 27.06.2003. spriedumu, 12.02.2004., 22.05.2008. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

454.pants. Termiņš kasācijas sūdzības iesniegšanai

(1) Kasācijas sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(2) Ja pasludināts saīsināts spriedums, pārsūdzēšanas termiņu skaita no datuma, kuru tiesa paziņojusi pilna sprieduma sastādīšanai (199.pants). Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā datuma, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas.

(21) Lietas dalībnieks, kuram sprieduma noraksts nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, kasācijas sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas.

(3) Sūdzību, kas iesniegta pēc šā termiņa notecēšanas, nepieņem un atdod iesniedzējam, atmaksājot drošības naudu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 22.05.2008. un 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

455.pants. Tiesneša lēmuma pārsūdzēšana

Par tiesneša lēmumu atteikties pieņemt kasācijas sūdzību var iesniegt blakus sūdzību.

456.pants. Kasācijas sūdzības iesniegšanas kārtība

(1) Kasācijas sūdzība iesniedzama tiesai, kas taisījusi spriedumu.

(2) Ja kasācijas sūdzību termiņā iesniedz tieši kasācijas instances tiesai, termiņš nav uzskatāms par nokavētu.

457.pants. Kasācijas sūdzības noraksti

(1) Kasācijas sūdzību iesniedz kopā ar tās norakstiem, kuru skaits atbilst lietas dalībnieku skaitam.

(2) Likumā paredzētajos gadījumos kasācijas sūdzībai un tās norakstiem pievienojams noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

458.pants. Drošības nauda

(1) Iesniedzot kasācijas sūdzību, iemaksājama drošības nauda 284,57 euro apmērā.

(2) Ja Senāts pārsūdzēto tiesas spriedumu pilnīgi vai daļēji atceļ vai groza, drošības nauda atmaksājama. Ja kasācijas sūdzību noraida, drošības naudu neatmaksā.

(3) Ja kasācijas sūdzību atsauc līdz Senāta rīcības sēdei, sūdzības iesniedzējam atmaksā drošības naudu.

(4) Drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu vai tiesas vai tiesneša lēmumu ir atbrīvotas no valsts nodevas. Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no drošības naudas samaksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 20.12.2010. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

459.pants. Kasācijas sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Ja iesniegta kasācijas sūdzība, kura neatbilst šā likuma 453.panta otrās daļas prasībām, ja kasācijas sūdzībai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti vai likumā paredzētajos gadījumos nav pievienots noteiktā kārtībā apliecināts kasācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstu tulkojums, ja nav samaksāta drošības nauda, apelācijas instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu atstāt kasācijas sūdzību bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

(2) Ja iesniedzējs noteiktā termiņā novērš lēmumā norādītos trūkumus, kasācijas sūdzība uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta tiesai.

(3) Ja iesniedzējs noteiktā termiņā lēmumā norādītos trūkumus nav novērsis, kasācijas sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam.

(4) Par tiesneša lēmumu, ar kuru kasācijas sūdzība atdota iesniedzējam, var iesniegt blakus sūdzību.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā norādītie trūkumi konstatēti Senātā, kasācijas sūdzība tiek atdota apelācijas instances tiesai šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto darbību izpildei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. un 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

460.pants. Apelācijas instances tiesas rīcība pēc kasācijas sūdzības saņemšanas

(1) Apelācijas instances tiesas tiesnesis nosūta pārējiem lietas dalībniekiem kasācijas sūdzības norakstus un paziņo, ka viņiem 30 dienu laikā no norakstu nosūtīšanas dienas ir tiesības iesniegt Senātam paskaidrojumus sakarā ar kasācijas sūdzību.

(11) Ja kasācijas sūdzības noraksts nosūtīts lietas dalībniekam saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, termiņu paskaidrojuma iesniegšanai skaita no dienas, kad kasācijas sūdzības noraksts izsniegts lietas dalībniekam.

(2) Izbeidzoties sprieduma pārsūdzēšanas termiņam, apelācijas instances tiesa civillietu kopā ar kasācijas sūdzību nekavējoties nosūta Senātam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

461.pants. Pievienošanās kasācijas sūdzībai

(1) Līdzdalībnieki un trešās personas, kas piedalās procesā tās personas pusē, kura iesniegusi kasācijas sūdzību, var pievienoties iesniegtajai sūdzībai.

(2) Iesniedzot pieteikumu par pievienošanos kasācijas sūdzībai, drošības nauda nav jāmaksā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

462.pants. Kasācijas sūdzības atsaukšana

(1) Persona, kas iesniegusi kasācijas sūdzību, ir tiesīga to atsaukt līdz kasācijas instances tiesas sēdei.

(2) Ja kasācijas sūdzību atsauc, kasācijas tiesvedību lietā izbeidz.

463.pants. Pretsūdzības iesniegšana

(1) Lietas dalībnieks 30 dienu laikā no kasācijas sūdzības noraksta nosūtīšanas dienas var iesniegt Senātam savu pretsūdzību. Lietas dalībnieks, kuram kasācijas sūdzības noraksts nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, Senātam savu pretsūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no kasācijas sūdzības noraksta izsniegšanas dienas.

(2) Iesniedzot pretsūdzību, jāievēro šā likuma 450., 451., 452., 453., 457. un 458.panta noteikumi.

(3) Senāts nosūta pārējiem procesa dalībniekiem pretsūdzības norakstu un paziņo, ka viņiem 30 dienu laikā no noraksta nosūtīšanas dienas ir tiesības iesniegt Senātam paskaidrojumus sakarā ar pretsūdzību.

(4) Ja kasācijas sūdzība atsaukta, pretsūdzību izskata patstāvīgi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008. un 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

57.nodaļa
Kasācijas tiesvedības ierosināšana un lietas izskatīšana kasācijas instancē

(Nodaļas nosaukums 22.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2008.)

464.pants. Senāta rīcības sēde

(1) Lai izlemtu jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, kasācijas sūdzības, pretsūdzības un protestus pēc šā likuma 460.panta pirmajā daļā un 463.panta trešajā daļā noteikto paskaidrojumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās izskata Senāta rīcības sēdē departamenta priekšsēdētāja noteiktā kārtībā izveidota senatoru kolēģija triju senatoru sastāvā.

(2) Ja kaut viens no senatoriem uzskata, ka lieta izskatāma kasācijas instancē, senatoru kolēģija pieņem lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu. Lēmumā nosaka lietas izskatīšanu rakstveida procesā vai izskatīšanu tiesas sēdē.

(3) Ja senatoru kolēģija vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma, tā ar savu rīcības sēdes lēmumu atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību.

(4) Ar senatoru kolēģijas vienbalsīgu lēmumu lietu var nodot izskatīšanai kasācijas kārtībā Senāta paplašinātā sastāvā.

(41) Šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minēto lēmumu var sastādīt rezolūcijas veidā, ievērojot šā likuma 229.panta otrajā daļā noteikto.

(5) Ja kasācijas tiesvedība tiek ierosināta, pēc puses lūguma senatoru kolēģija var pieņemt lēmumu par sprieduma izpildes apturēšanu līdz lietas izskatīšanai kasācijas kārtībā.

(6) Senāta rīcības sēdē senatoru kolēģija var izlemt arī jautājumu par atteikumu pieņemt iesniegto blakus sūdzību un citus procesuālos jautājumus, kuru izlemšanai nav nepieciešama tiesas sēde, kā arī pieņemt lēmumu uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai vai iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normu atbilstību Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam).

(22.05.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. un 15.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2012.)

464.1 pants. Pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību

(1) Senatoru kolēģija atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība neatbilst šā likuma 450.-454.panta prasībām.

(2) Ja kasācijas sūdzība formāli atbilst šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām un ja apelācijas instances tiesa nav pieļāvusi šā likuma 452.panta trešās daļas noteikumu pārkāpumu, senatoru kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību arī šādos gadījumos:

1) jautājumā par kasācijas sūdzībā norādīto materiālo tiesību piemērošanu vai procesuālo tiesību normu pārkāpumiem attiecībā uz šo tiesību normu piemērošanu un interpretāciju Senāta spriedumos citās līdzīgās lietās ir izveidojusies judikatūra, un apelācijas instances spriedums atbilst tai;

2) nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu, un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā.

(22.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2008. Sk. Pārejas noteikumus.)

464.2 pants. Lietas izskatīšanas noteikšana

Lietas izskatīšanu nosaka rakstveida procesā, ja iespējams pieņemt lēmumu pēc lietā esošajiem materiāliem. Ja nepieciešami lietas dalībnieku papildu paskaidrojumi vai pēc Senāta ieskata attiecīgajai lietai var būt īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā, nosaka lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

(15.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2012.)

464.3 pants. Lietas izskatīšana rakstveida procesā un sprieduma sastādīšana un pasludināšana

(1) Lietu izskata rakstveida procesā pēc lietā esošajiem materiāliem, ievērojot kasācijas instances tiesas kompetenci.

(2) Personām, kuras iesniegušas sūdzību vai protestu, kā arī tām personām, kuru intereses aizskar sūdzība vai protests, paziņo, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā, izskaidro tām procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim un informē par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

(3) Šajā likumā minētās civilprocesuālās tiesības, kas saistītas ar lietas sagatavošanu iztiesāšanai, puses ir tiesīgas izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika.

(4) Ja nepieciešams, tiesa pieprasa iesniegt prokurora viedokli 10 dienu laikā.

(5) Tiesas spriedumu pasludina, pēc sprieduma sastādīšanas pusēm nekavējoties izsniedzot sprieduma norakstu.

(6) Pēc puses rakstveida lūguma sprieduma norakstu var nosūtīt pa pastu vai, ja tas ir iespējams, citā veidā saskaņā ar šajā likumā noteikto tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas kārtību. Sprieduma norakstu pusēm nosūta nekavējoties pēc pilna sprieduma sastādīšanas datuma.

(7) Rakstveida procesā var pieņemt arī lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai tiesas sēdē.

(15.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2012.)

465.pants. Lietas nolikšana izskatīšanai Senāta sēdē

(1) Lietas izskatīšanas laiku, tiesas sastāvu un referentu nosaka Senāta departamenta priekšsēdētājs. Par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņo lietas dalībniekiem.

(2) Kasācijas instancē lietu izskata trīs senatori, bet šajā likumā noteiktajos gadījumos — senatoru kolēģija ne mazāk kā septiņu senatoru sastāvā.

466.pants. Lietas izskatīšanas sākums

(1) Sēdes priekšsēdētājs atklāj tiesas sēdi un paziņo, kādu lietu Senāts izskata.

(2) Sēdes priekšsēdētājs noskaidro, kuri lietas dalībnieki ieradušies, viņu personību un pārstāvju pilnvarojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 12.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2004.)

467.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana lietas dalībniekiem

(1) Sēdes priekšsēdētājs paziņo tiesas sastāvu, kā arī nosauc prokuroru un tulku, ja tas piedalās tiesas sēdē, un izskaidro lietas dalībniekiem viņu tiesības pieteikt noraidījumus, kā arī citas procesuālās tiesības un pienākumus.

(2) Noraidījuma pamatu un noraidījuma izlemšanas kārtību nosaka šā likuma 19. 21.pants.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 12.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2004.)

468.pants. Sekas, kas rodas, ja tiesas sēdē neierodas lietas dalībnieki

To lietas dalībnieku neierašanās, kuriem pienācīgi paziņots par kasācijas instances tiesas sēdes laiku un vietu, nav šķērslis lietas izskatīšanai.

469.pants. Pieteikuma izlemšana

Lietas dalībnieku pieteikumus, kas saistīti ar lietas izskatīšanu, izlemj pēc citu lietas dalībnieku viedokļa noklausīšanās.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2004.)

470.pants. Ziņojums par lietu

Lietas izskatīšana sākas ar senatora referenta ziņojumu par lietu.

471.pants. Lietas dalībnieku paskaidrojumi un prokurora atzinums

(1) Pēc senatora ziņojuma tiesa noklausās pušu vai to pārstāvju paskaidrojumus. Tiesa var iepriekš noteikt laiku paskaidrojumu sniegšanai, taču abām pusēm tas piešķirams vienāds.

(2) Pirmais runā lietas dalībnieks, kas iesniedzis kasācijas sūdzību, vai prokurors, ja viņš iesniedzis protestu. Ja spriedumu pārsūdzējušas abas puses, pirmais runā prasītājs.

(3) Senatori var uzdot lietas dalībniekiem jautājumus.

(4) Katrai pusei ir tiesības uz vienu repliku.

(5) Ja prokurors piedalās lietā, kurā nav iesniegts kasācijas protests, viņš dod atzinumu pēc pušu paskaidrojumiem un replikām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 12.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2004.)

472.pants. Sprieduma taisīšana

(1) Pēc lietas dalībnieku paskaidrojumiem un prokurora atzinuma tiesa aiziet apspriežu istabā, lai taisītu spriedumu.

(2) Ja, izskatot lietu triju senatoru sastāvā, tiesa nenonāk pie vienota viedokļa vai visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma paplašinātā sastāvā, tiesa pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai paplašinātā Senāta sastāvā.

(3) Izskatot lietu paplašinātā sastāvā, spriedumu taisa ar balsu vairākumu un to paraksta visi senatori.

(4) Pēc senatoru apspriedes tiesa atgriežas sēžu zālē un sēdes priekšsēdētājs pasludina spriedumu, nolasot tā rezolutīvo daļu, un paziņo, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar pilnu sprieduma tekstu.

(5) Senators, kuram, lietu izskatot Senāta paplašinātajā sastāvā, bijis atšķirīgs viedoklis par likuma tulkojumu vai likuma piemērošanu, 15 dienu laikā pēc sprieduma pilna teksta sastādīšanas ir tiesīgs rakstveidā izteikt savas atsevišķās domas, kas pievienojamas lietai.

(6) Ja senatori atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt spriedumu, Senāts nosaka nākamo tiesas sēdi, kura notiks tuvāko 14 dienu laikā un kurā tas paziņos spriedumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. un 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

472.1 pants. Tiesvedības apturēšana kasācijas instancē

Ja kasācijas instances tiesa pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai, tā aptur tiesvedību, līdz likumīgā spēkā stājas Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.

(07.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

58.nodaļa
Kasācijas instances tiesas spriedums

473.pants. Lietas izskatīšanas robežas

(1) Tiesa, izskatot lietu kasācijas kārtībā, pārbauda lietā esošā sprieduma likumību pārsūdzētajā daļā attiecībā uz personām, kas spriedumu pārsūdzējušas vai pievienojušās kasācijas sūdzībai, un attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā.

(2) Tiesa var atcelt visu spriedumu, lai gan pārsūdzēta tikai tā daļa, ja konstatē tādus likuma pārkāpumus, kas noveduši pie visas lietas nepareizas izspriešanas.

474.pants. Kasācijas instances tiesas tiesības

Tiesa, izskatījusi lietu, var taisīt vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāt spriedumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt visu spriedumu vai kādā tā daļā un nodot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas vai pirmās instances tiesā;

3) atcelt visu spriedumu vai tā daļu un atstāt pieteikumu bez izskatīšanas vai arī izbeigt tiesvedību, ja otrās instances tiesa nav ievērojusi šā likuma 219. vai 223.panta noteikumus;

4) grozīt spriedumu daļā par prasības apmēru, ja tas nepareizi noteikts, kļūdaini piemērojot materiālo tiesību normu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

475.pants. Kasācijas instances tiesas sprieduma saturs

(1) Kasācijas instances tiesas spriedums sastāv no ievada, aprakstošās, motīvu un rezolutīvās daļas.

(2) Ievada daļā tiesa norāda:

1) tiesas nosaukumu un sastāvu;

2) sprieduma taisīšanas laiku;

3) lietas dalībniekus un strīda priekšmetu;

4) personas, kas iesniegušas kasācijas sūdzību (pretsūdzību) vai tai pievienojušās.

(3) Aprakstošajā daļā tiesa norāda:

1) īsu lietas apstākļu izklāstījumu;

2) apelācijas instances tiesas sprieduma būtību;

3) kasācijas sūdzības motīvus;

4) pretsūdzības motīvus vai paskaidrojumu būtību.

(4) Motīvu daļā tiesa norāda:

1) noraidot kasācijas sūdzību — argumentus, kuru dēļ sūdzība noraidīta;

2) apmierinot kasācijas sūdzību — argumentus par apelācijas instances tiesas pieļautajiem tiesību normu pārkāpumiem, to nepareizu iztulkošanu vai kompetences ietvaru pārkāpumu.

(5) Rezolutīvajā daļā tiesa norāda nolēmumu saskaņā ar šā likuma 474.panta attiecīgo punktu.

476.pants. Kasācijas instances tiesas norādījumu obligātums

(1) Likuma tulkojums, kas izteikts kasācijas instances tiesas spriedumā, ir obligāts tiesai, kas šo lietu izskata no jauna.

(2) Kasācijas instances tiesa nenorāda savā spriedumā, kāds spriedums jātaisa, izskatot lietu no jauna.

477.pants. Kasācijas instances tiesas sprieduma likumīgais spēks

Kasācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

477.1 pants. Kasācijas instances tiesas rīcība pēc kasācijas sūdzības un kasācijas protesta izskatīšanas

Pēc šā likuma 462.panta otrajā daļā, 464.panta trešajā daļā, 464.3 panta otrajā daļā un 474.panta 1. un 4.punktā minētā pilna nolēmuma taisīšanas (pieņemšanas) kasācijas instances tiesa nekavējoties nosūta lietu apelācijas instances tiesai izpildu raksta izrakstīšanai.

(22.05.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2012.)

Vienpadsmitā sadaļa
Lietas, kurā spriedums vai lēmums
stājies likumīgā spēkā, jauna izskatīšana
59.nodaļa
Lietas jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

478.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Lietu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem var ierosināt lietas dalībnieks, iesniedzot pieteikumu:

1) par rajona (pilsētas) tiesas sprieduma vai lēmuma atcelšanu — attiecīgajai apgabaltiesai;

2) par apgabaltiesas sprieduma vai lēmuma atcelšanu — Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai;

3) par Tiesu palātas sprieduma vai lēmuma atcelšanu — Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam.

(2) Pieteikumu var iesniegt triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas ir par pamatu lietas jaunai izskatīšanai.

(3) Pieteikumu nevar iesniegt, ja kopš sprieduma vai lēmuma spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā 10 gadi.

(4) Pieteikumu, kurā nav norādīts uz apstākļiem, kas saskaņā ar šā likuma 479.pantu var tikt atzīti par jaunatklātiem apstākļiem, nepieņem un atdod iesniedzējam. Tiesnesis atsaka pieņemt izskatīšanai pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem arī tad, ja pieteikums iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiskie vai faktiskie apstākļi mainījušies. Par šādu tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

479.pants. Jaunatklātie apstākļi

Par jaunatklātiem apstākļiem atzīst:

1) būtiskus lietas apstākļus, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet nebija un nevarēja būt zināmi pieteikuma iesniedzējam;

2) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas apzināti nepatiesas liecinieku liecības, apzināti nepatiesu eksperta atzinumu, apzināti nepatiesu tulkojumu, viltotus rakstveida vai lietiskos pierādījumus, uz kuru pamata taisīts spriedums;

3) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas noziedzīgās darbības, kuru dēļ taisīts nelikumīgs vai nepamatots spriedums vai pieņemts lēmums;

4) tā tiesas sprieduma vai citas iestādes lēmuma atcelšanu, uz kura pamata taisīts spriedums vai pieņemts lēmums šajā lietā;

5) lietas izspriešanā piemērotās tiesību normas atzīšanu par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai;

6) Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums šajā lietā, no kura izriet, ka tiesvedība ir jāuzsāk no jauna. Šādā gadījumā tiesai, pieņemot nolēmumu atsāktajā lietā, jābalstās uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmumā konstatētajiem faktiem un to juridisko vērtējumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. un 22.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2008.)

480.pants. Pieteikuma iesniegšanas termiņa aprēķināšana

Pieteikuma iesniegšanas termiņu aprēķina:

1) šā likuma 479.panta 1.punktā norādītajiem apstākļiem — no šo apstākļu atklāšanas dienas;

2) šā likuma 479.panta 2. un 3.punktā norādītajos gadījumos — no dienas, kad likumīgā spēkā stājies spriedums krimināllietā;

3) šā likuma 479.panta 4.punktā norādītajos gadījumos — no dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums, ar kuru atcelts spriedums civillietā vai krimināllietā, vai arī kad atcelts citas iestādes lēmums, uz kura pamatots tas spriedums vai lēmums, kuru lūdz atcelt sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem;

4) šā likuma 479.panta 5.punktā norādītajā gadījumā — no dienas, kad stājies spēkā spriedums vai cits lēmums, sakarā ar kuru piemērotā tiesību norma zaudē spēku kā neatbilstoša augstāka juridiska spēka tiesību normai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

481.pants. Pieteikuma izskatīšana

Pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata rakstveida procesā.

(05.02.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

482.pants. Tiesas lēmums

(1) Tiesa, izskatījusi pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, kurus norāda pieteicējs, atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem saskaņā ar šā likuma 479.pantu.

(2) Ja tiesa konstatē jaunatklātus apstākļus, tā atceļ apstrīdēto spriedumu vai lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un nodod lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

(3) Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par jaunatklātiem, tā pieteikumu noraida.

(4) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

60.nodaļa
Lietu jauna izskatīšana sakarā ar būtiskiem
materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem

483.pants. Protesta iesniegšana

Protestu par spēkā stājušos tiesas nolēmumu Senātam var iesniegt ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors, ja kopš nolēmuma spēkā stāšanās nav pagājuši vairāk kā 10 gadi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013. Sk. Pārejas noteikumu 63.punktu. Ar Satversmes tiesas 14.05.2013. spriedumu pants daļā par Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja tiesībām iesniegt protestu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013. gada 1. janvārim) atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam)

484.pants. Pamats protesta iesniegšanai

Pamats protesta iesniegšanai par spēkā stājušos tiesas nolēmumu ir būtiski materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumi, kas konstatēti lietās, kuras ir izskatītas tikai pirmās instances tiesā, ja tiesas nolēmums nav pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā no lietas dalībniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ vai ar tiesas nolēmumu aizskartas valsts vai pašvaldību iestāžu tiesības vai to personu tiesības, kuras nav bijušas lietas dalībnieki.

485.pants. Protesta izskatīšanas kārtība

Protestu izskata Senāts šā likuma 464.477.pantā norādītajā kārtībā.

60.1 nodaļa
Lietas jauna izskatīšana sakarā ar nolēmuma pārskatīšanu Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajos gadījumos

(Nodaļa 08.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

485.1 pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar nolēmuma pārskatīšanu var ierosināt atbildētājs, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulas (EK) Nr. 805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 805/2004), 19.pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 18.pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 20.pantu vai Padomes regulas Nr. 4/2009 19.pantu, iesniedzot pieteikumu:

1) par rajona (pilsētas) tiesas sprieduma vai lēmuma pārskatīšanu — attiecīgajai apgabaltiesai;

2) par apgabaltiesas sprieduma vai lēmuma pārskatīšanu — Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai;

3) par Tiesu palātas sprieduma vai lēmuma pārskatīšanu — Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam.

(2) Pieteikumu var iesniegt 45 dienu laikā no dienas, kad uzzināti šā panta pirmajā daļā minētajās Eiropas Savienības tiesību normās paredzētie pārskatīšanas apstākļi.

(3) Pieteikumu nevar iesniegt, ja ir iestājies noilgums tam, lai iesniegtu izpildei izpildu dokumentu par attiecīgo nolēmumu.

(4) Pieteikumu, kurā nav norādīti apstākļi, kas saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minētajām Eiropas Savienības tiesību normām var tikt atzīti par nolēmuma pārskatīšanas apstākļiem, nepieņem un atdod atpakaļ iesniedzējam. Tiesnesis atsakās pieņemt izskatīšanai pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar nolēmuma pārskatīšanu arī tad, ja pieteikums iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai nolēmuma pārskatīšanas apstākļi ir mainījušies. Par šādu tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

485.2 pants. Pieteikuma izskatīšana

Pieteikumu par nolēmuma pārskatīšanu izskata rakstveida procesā.

485.3 pants. Tiesas lēmums

(1) Tiesa, izskatījusi pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, kurus norāda pieteicējs, atzīstami par nolēmuma pārskatīšanas apstākļiem saskaņā ar šā likuma 485.1 panta pirmajā daļā minētajām Eiropas Savienības tiesību normām.

(2) Ja tiesa konstatē nolēmuma pārskatīšanas apstākļus, tā atceļ apstrīdēto nolēmumu pilnībā un nodod lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

(3) Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par nolēmuma pārskatīšanas apstākļiem, tā pieteikumu noraida.

(4) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

D daļa
Šķīrējtiesa
Divpadsmitā sadaļa
Šķīrējtiesas izveidošana un darbība
61.nodaļa
Vispārīgie noteikumi

486.pants. Šķīrējtiesas izveidošana

(1) Šķīrējtiesu var izveidot konkrēta strīda izšķiršanai. Šķīrējtiesa var darboties arī pastāvīgi.

(2) Pastāvīgā šķīrējtiesa darbojas uz reglamenta pamata, bet šķīrējtiesa konkrēta strīda izšķiršanai tiek izveidota šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Pastāvīgo šķīrējtiesu var izveidot viena vai vairākas juridiskās personas. Pastāvīgā šķīrējtiesa uzsāk darbību pēc reģistrācijas šķīrējtiesu reģistrā. Šķīrējtiesu reģistru ved Uzņēmumu reģistrs. Par ierakstu izdarīšanu šķīrējtiesu reģistrā maksājamās valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.

(4) Lai šķīrējtiesu reģistrētu šķīrējtiesu reģistrā, šķīrējtiesas dibinātāji iesniedz Uzņēmumu reģistram šķīrējtiesas reglamentu un citus dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šķīrējtiesu reģistrācijas kārtību.

(5) Pastāvīgās šķīrējtiesas nosaukums nedrīkst sakrist ar šķīrējtiesu reģistrā jau reģistrētas vai reģistrācijai pieteiktas šķīrējtiesas nosaukumu, kā arī nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par šķīrējtiesas darbībai svarīgiem apstākļiem. Uz šķīrējtiesu nosaukumiem attiecas komersantiem noteiktie firmas izvēles ierobežojumi un atšķiramības noteikumi.

(6) Strīdu izšķiršana šķīrējtiesā nav komercdarbība.

(17.02.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011. Grozījumi piektajā daļā stājas spēkā 01.10.2011. Sk. Pārejas noteikumu 52. un 55.punktu)

486.1 pants. Šķīrējtiesas reglaments

(1) Pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā norāda:

1) šķīrējtiesas nosaukumu. Papildus šķīrējtiesas nosaukumam latviešu valodā reglamentā var norādīt šķīrējtiesas nosaukumu arī vienā vai vairākās svešvalodās;

2) šķīrējtiesnešu iecelšanas, noraidīšanas un pilnvaru izbeigšanas kārtību;

21) kārtību, kādā apliecināma šķīrējtiesnešu atbilstība šā likuma 497.panta otrās daļas prasībām;

3) kārtību, kādā apliecināmi šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma;

4) šķīrējtiesas procesa sagatavošanas kārtību;

5) strīda izšķiršanas kārtību — procesuālos termiņus, to atjaunošanas vai pagarināšanas kārtību, pretprasības iesniegšanas kārtību, strīda izšķiršanas atlikšanas, šķīrējtiesas procesa apturēšanas kārtību un citus procesuālus jautājumus;

6) dibinātāja nosaukumu (firmu);

7) citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu.

(11) Ja pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments paredz šķīrējtiesnešu saraksta izveidi, pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs iesniedz Uzņēmumu reģistram šķīrējtiesnešu sarakstu, kurā norāda katra šķīrējtiesneša vārdu un uzvārdu. Pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs šķīrējtiesnešu sarakstam pievieno apliecinājumu, ka sarakstā ietvertie šķīrējtiesneši atbilst šā likuma 497.panta otrās daļas prasībām, un dokumentus, kas pamato katra šķīrējtiesneša kvalifikāciju.

(2) Ja reglamentā izdarīti grozījumi, Uzņēmumu reģistram iesniedz grozījumu tekstu, kā arī pilnu reglamenta tekstu jaunajā redakcijā. Reglamenta grozījumi iegūst juridisku spēku pēc to reģistrācijas.

(3) Ja šķīrējtiesnešu sarakstā izdarīti grozījumi, pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no grozījumu veikšanas dienas iesniedz Uzņēmumu reģistram precizēto šķīrējtiesnešu sarakstu un, ja sarakstā papildus tiek ietverts šķīrējtiesnesis, apliecinājumu, ka sarakstā papildus ietvertais šķīrējtiesnesis atbilst šā likuma 497.panta otrās daļas prasībām, un dokumentus, kas pamato šķīrējtiesneša kvalifikāciju.

(17.02.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2014.)

487.pants. Šķīrējtiesā izšķiramie strīdi

(1) Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu:

1) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;

2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības;

3) kurš saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;

4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;

5) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;

6) par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām;

7) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);

8) par to personu tiesībām un pienākumiem, attiecībā uz kurām līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai ir ierosinātas lietas par maksātnespējas procesu vai tiesiskās aizsardzības procesu.

(2) Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmajiem jautājumiem.

(17.02.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

488.pants. Strīda izšķiršanā piemērojamās procesuālās normas

Šķīrējtiesai saistošas ir tikai šā likuma D daļā noteiktās procesuālās normas, ja vien šajā daļā nav noteikts citādi.

489.pants. Strīda izšķiršanā piemērojamās materiālo tiesību normas

(1) Izšķirot strīdu, šķīrējtiesai vispirms jāapsver, vai puses ir vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības. Tāda vienošanās ir spēkā, ciktāl tā nav pretrunā ar Civillikuma 19., 24. un 25.panta noteikumiem.

(2) Ja šādas vienošanās nav bijis vai šķīrējtiesa to atzinusi par spēkā neesošu, pušu tiesiskajai attiecībai piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Civillikuma Ievada noteikumiem.

62.nodaļa
Šķīrējtiesas līgums

490.pants. Šķīrējtiesas līguma jēdziens

(1) Šķīrējtiesas līgums ir šajā likumā noteiktajā kārtībā noslēgta vienošanās starp pusēm par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā.

(2) Puses var vienoties par tāda strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, kas jau radies vai var rasties nākotnē.

491.pants. Šķīrējtiesas līguma puses

Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt:

1) rīcībspējīga fiziskā persona neatkarīgi no pilsonības un dzīvesvietas;

2) Latvijā vai ārvalstī reģistrēta juridiskā persona;

3) cits privāto tiesību subjekts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2005.)

492.pants. Šķīrējtiesas līguma forma

(1) Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. To kā atsevišķu noteikumu (šķīrējtiesas klauzulu) var ietvert jebkurā līgumā.

(2) Par rakstveida līgumu uzskatāma arī vienošanās, kas noslēgta, apmainoties ar vēstulēm, faksogrammām, telegrammām vai izmantojot citus telekomunikācijas līdzekļus, kas nodrošina, ka tiek fiksēta pušu griba nodot strīdu vai iespējamo strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā.

(3) Līgumā var iekļaut atrunu par strīda izskatīšanas kārtību saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu vai pušu vienošanos.

(4) Šķīrējtiesas līgumu var atcelt vai grozīt saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos.

493.pants. Šķīrējtiesas līguma spēks

(1 ) Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts.

(2) Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigusies tiesiskā attiecība, kuras sakarā tas noslēgts.

(3) Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šī vienošanās uzskatāma par patstāvīgu līgumu. Ja līguma termiņš izbeidzies vai līgums atzīts par spēkā neesošu, vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā paliek spēkā.

(4) Katra puse ir tiesīga vienpusēji atkāpties no šķīrējtiesas līguma, paziņojot par to otrai pusei, ja puses nav noteikušas citu termiņu lietas izskatīšanai šķīrējtiesā un ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) šķīrējtiesas procesā ilgāk par četriem mēnešiem netiek izveidots šķīrējtiesas sastāvs vai netiek veiktas nekādas procesuālās darbības; 2) šķīrējtiesa gada laikā no šķīrējtiesas procesa uzsākšanas nav pabeigusi strīda izskatīšanu ar nolēmumu.

494.pants. Šķīrējtiesas līgumam piemērojamais likums

Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts, pēc kādas valsts likumiem apspriežama šā līguma spēkā esamība, šķīrējtiesas līgumam piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Civillikuma 19. un 25.pantu.

63.nodaļa
Šķīrējtiesas procesa sagatavošana

495.pants. Strīda pakļautības noteikšana

(1) Par strīda pakļautību lemj pati šķīrējtiesa, arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību.

(2) Iesniegumu par to, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz dienai, kad beidzas atsauksmes iesniegšanas termiņš.

(3) Šķīrējtiesa jautājumu par strīda pakļautību tai var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā.

496.pants. Prasības nodrošinājums pirms prasības celšanas strīdos, kas pakļauti izšķiršanai šķīrējtiesā

(1) Pēc iespējamā prasītāja pieteikuma tiesa pēc parādnieka vai viņa mantas atrašanās vietas šā likuma 139.pantā noteiktajā kārtībā var nodrošināt prasību pirms tās celšanas. Tā pati tiesa pēc puses vai šķīrējtiesas lūguma lemj par prasības nodrošinājuma atcelšanu vai grozīšanu.

(2) Pieteikums par prasības nodrošinājumu vai pieteikums par prasības nodrošinājuma grozīšanu nav uzskatāms par šķīrējtiesas vienošanās neievērošanu un nav šķērslis strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2006.)

497.pants. Šķīrējtiesnesis

(1) Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma un šā likuma noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.

(2) Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru pilngadīgu personu, kurai nav nodibināta aizgādnība, neatkarīgi no tās pilsonības un dzīvesvietas, ja šī persona ir rakstveidā piekritusi būt par šķīrējtiesnesi, tai ir nevainojama reputācija, tā ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kurai ir vismaz triju gadu praktiskā darba pieredze, strādājot augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā un uz kuru nav attiecināmi šā panta ceturtajā daļā minētie ierobežojumi.

(3) Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt objektīvam un neatkarīgam.

(4) Par šķīrējtiesnesi nevar iecelt personu:

1) kura neatbilst šā panta otrās daļas prasībām;

2) kura kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto;

3) pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

5) kura agrāk izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013. Sk. Pārejas noteikumu 65., 66. un 67.punktu)

498.pants. Šķīrējtiesnešu skaits

(1) Šķīrējtiesnešu skaitam jāveido nepāra skaitlis. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesa sastāv no trim šķīrējtiesnešiem.

(2) Šķīrējtiesa var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses tā vienojušās.

499.pants. Šķīrējtiesnešu iecelšana

(1) Šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību nosaka puses.

(2) Puses šķīrējtiesnešu iecelšanu var uzticēt jebkurai rīcībspējīgai fiziskajai vai juridiskajai personai.

(3) Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgajai šķīrējtiesai, bet nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar attiecīgās šķīrējtiesas reglamentu, ievērojot pušu līdztiesību.

(4) Ja puses nav vienojušās par strīda nodošanu pastāvīgajai šķīrējtiesai un par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, katra puse ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim, kuri, savstarpēji vienojoties, ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kas ir šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2005.)

500.pants. Šķīrējtiesneša atcelšana

Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.

501.pants. Šķīrējtiesneša noraidījuma pamati

(1) Personai, kurai tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi šķīrējtiesnesim kļuvuši zināmi līdz šķīrējtiesas procesa beigām, viņam tie nekavējoties jāatklāj pusēm.

(2) Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, kā arī tad, ja viņa kvalifikācija neatbilst tai, par kādu puses vienojušās, un uz viņu ir attiecināms kāds no šā likuma 497.panta ceturtajā daļā minētajiem ierobežojumiem. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

502.pants. Šķīrējtiesneša noraidījuma kārtība

(1) Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību.

(2) Ja strīdu izšķir pastāvīgā šķīrējtiesa un puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību, to nosaka saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu.

(3) Ja strīdu izšķir šķīrējtiesa, kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, un puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību, puse, kura vēlas noraidīt šķīrējtiesnesi, 15 dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms kāds no šā likuma 501.pantā minētajiem apstākļiem, nosūta šķīrējtiesnešiem paziņojumu, norādot tajā, kuru šķīrējtiesnesi tā noraida, un noraidījuma pamatu. Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par noraidījumu izlemj pārējie šķīrējtiesneši. Ja strīdu izšķir viens šķīrējtiesnesis, jautājumu par noraidījumu izlemj šis šķīrējtiesnesis.

503.pants. Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās

(1) Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:

1) ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;

2) ja šķīrējtiesnesis atteicies no strīda izšķiršanas;

3) ja puses vienojas par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu;

4) ar šķīrējtiesneša nāvi.

(2) Par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanas kārtību puses var brīvi vienoties. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanas kārtību un strīdu izskata pastāvīgā šķīrējtiesa, piemērojami šķīrējtiesas reglamenta noteikumi.

504.pants. Jauna šķīrējtiesneša iecelšana

Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ šā likuma 499.pantā noteiktajā kārtībā.

64.nodaļa
Strīda izšķiršana šķīrējtiesā

505.pants. Pušu līdztiesība un sacīkste

Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības.

506.pants. Šķīrējtiesas procesa kārtības noteikšana

(1) Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību.

(2) Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgā šķīrējtiesā, bet nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, strīdu izšķir saskaņā ar pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentu.

(3) Ja strīdu izšķir šķīrējtiesa, kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, un puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, šķīrējtiesa pati nosaka šo kārtību.

(4) Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši.

507.pants. Termiņi

(1) Šķīrējtiesa pati nosaka procesuālos termiņus šā likuma 493.pantā noteikto termiņu ietvaros.

(2) Pastāvīgā šķīrējtiesa ievēro šķīrējtiesas reglamentā noteiktos procesuālos termiņus.

(3) Procesuālos termiņus pastāvīgā šķīrējtiesa atjauno vai pagarina tās reglamentā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2005.)

508.pants. Strīda izšķiršanas vieta

Pusēm ir tiesības brīvi noteikt strīda izšķiršanas vietu. Ja puses par to nav vienojušās, strīda izšķiršanas vietu nosaka šķīrējtiesa.

509.pants. Šķīrējtiesas valoda

(1) Process šķīrējtiesā notiek valsts valodā. Citā valodā process var notikt, ja par to ir vienojušās puses.

(2) Ja kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, šķīrējtiesa pieaicina tulku. Kārtību, kādā tiek apmaksāti tulka pakalpojumi, nosaka šķīrējtiesa.

(3) Šķīrējtiesa var pieprasīt pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process.

510.pants. Pušu pārstāvība

(1) Fiziskās personas savas lietas šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.

(2) Juridisko personu lietas šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.

(3) Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

511.pants. Šķīrējtiesas procesa izdevumi

(1) Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst ar strīda izskatīšanu saistītās maksas, kā arī šķīrējtiesneša honorārs.

(2) Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmēru, kā arī samaksas termiņus un kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot prasības summu, strīda sarežģītību un šķīrējtiesas līgumā minētos nosacījumus.

(3) Šķīrējtiesa, kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, šķīrējtiesneša honorāru nosaka pēc šķīrējtiesneša iecelšanas, ja vien puses līgumā nav noteikušas citādi.

512.pants. Šķīrējtiesas procesa konfidencialitāte

(1) Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.

(2) Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē.

513.pants. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana

(1) Šķīrējtiesā, kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, ja puses šķīrējtiesas līgumā ir vienojušās par šķīrējtiesas sastāvu, kā arī pastāvīgā šķīrējtiesā process sākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi.

(2) Šķīrējtiesā, kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, ja puses līgumā nav vienojušās par šķīrējtiesas sastāvu, šķīrējtiesas process sākas ar brīdi, kad atbildētājs saņem no prasītāja prasības pieteikuma norakstu un paziņojumu par šķīrējtiesneša iecelšanu.

514.pants. Prasības pieteikuma iesniegšana

(1) Prasības pieteikumu šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā.

(2) Prasības pieteikumā norāda:

1) informāciju par pusēm:

a) juridiskajām personām: nosaukumu un juridisko adresi un, ja prasītājam ir zināmi, — arī reģistrācijas numuru un tālruņa numuru,

b) fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu un, ja prasītājam ir zināmi, — arī personas kodu un tālruņa numuru;

2) prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;

3) prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;

4) prasītāja prasījumus;

5) pievienoto dokumentu sarakstu.

(3) Prasības pieteikumam pievieno:

1) pušu vienošanos par šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā radies strīds;

2) līgumu, kura sakarā radies strīds;

3) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;

4) pierādījumus par prasības pieteikuma nosūtīšanu atbildētājam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

515.pants. Atsauksme uz prasību

(1) Atsauksmi uz prasību atbildētājs iesniedz pušu vai šķīrējtiesas noteiktajā termiņā. Atsauksmes iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām, skaitot no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas.

(2) Atsauksmē atbildētājs norāda:

1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;

2) savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;

3) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;

4) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai izprasīšanu;

5) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā.

(17.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2005.)

516.pants. Pretprasība

(1) Puses var brīvi vienoties par pretprasības iesniegšanas kārtību, ja pretprasības priekšmets ir aptverts ar šķīrējtiesas līgumu.

(2) Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgā šķīrējtiesā, bet nav vienojušās par pretprasības iesniegšanas kārtību, to nosaka pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments.

(3) Ja strīdu izšķir šķīrējtiesa, kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, un puses nav vienojušās par pretprasības iesniegšanas kārtību, atbildētājs ir tiesīgs iesniegt pretprasību ne vēlāk kā līdz tā termiņa notecējumam, kāds noteikts atsauksmes iesniegšanai.

517.pants. Prasības grozīšana un papildināšana

Ja puses nav vienojušās citādi, puse var grozīt un papildināt prasību visā šķīrējtiesas procesa laikā, līdz tiek uzsākta strīda izšķiršana.

518.pants. Strīda izšķiršana šķīrējtiesā

(1) Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesa rīko sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process). Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu.

(2) Šķīrējtiesa savlaicīgi paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi. Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta lietas dalībniekiem ne vēlāk kā 15 dienas pirms sēdes, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.

(3) Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.

(4) Pastāvīgā šķīrējtiesa reglamentā noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanas atlikšanu un citiem jautājumiem, neizspriežot lietu pēc būtības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2005.)

519.pants. Korespondence

(1) Šķīrējtiesas procesā visi paziņojumi, pieteikumi un cita veida korespondence nosūtāma ierakstītā vēstulē vai citādi, fiksējot nosūtīšanas faktu, vai arī nogādājama adresātam personīgi pret parakstu.

(2) Korespondence uzskatāma par saņemtu, ja tā ir piegādāta adresātam personīgi vai pēc adresāta uzrādītās pasta adreses, vai juridiskās personas juridiskās adreses, vai fiziskās personas dzīvesvietas, bet, ja adresi nevar noskaidrot, — pēc pēdējās zināmās adreses.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

520.pants. Sekas, ja puse nepiedalās šķīrējtiesas procesā

(1) Ja atbildētājs neiesniedz atsauksmi uz prasību saskaņā ar šā likuma 515.pantu, šķīrējtiesa turpina procesu, neuzskatot šādu neiesniegšanu par prasības atzīšanu, ja vien šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.

(2) Ja puses bez attaisnojoša iemesla neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi vai neiesniedz rakstveida pierādījumus, šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.

521.pants. Pierādījumi

(1) Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.

(2) Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu. Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai puses iesniedz papildu dokumentus vai citus pierādījumus.

(3) Rakstveida pierādījumus iesniedz oriģinālā vai noraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumenta norakstu, šķīrējtiesa pati vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt iesniegt oriģināldokumentu. Oriģināldokumentu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, šķīrējtiesa atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu tā norakstu.

(4) Šķīrējtiesa pati nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2005.)

522.pants. Ekspertīze

(1) Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesa pēc puses lūguma var noteikt ekspertīzi, uzaicināt vienu vai vairākus ekspertus. Ekspertīze notiek tikai tad, ja puse iepriekš samaksājusi par eksperta pakalpojumiem.

(2) Puses pēc šķīrējtiesas pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus.

(3) Pēc puses pieprasījuma šķīrējtiesa uzaicina ekspertu pēc atzinuma došanas piedalīties šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz pušu jautājumiem par atzinumu.

(4) Šķīrējtiesa nosaka kārtību, kādā starp pusēm tiek sadalīti izdevumi par eksperta pakalpojumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2005.)

523.pants. Prasības nodrošināšana

(Izslēgts ar 17.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2005.)

524.pants. Puses izstāšanās procesuālās sekas

(1) Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.

(2) Šajā gadījumā šķīrējtiesa aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.

(3) Prasījuma cesija vai parāda pārvede var būt par pamatu šķīrējtiesas procesa izbeigšanai tikai tajos gadījumos, kad šķīrējtiesas līgums tiek atcelts likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā.

525.pants. Tiesības uz iebildumiem

(1) Ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, puse, kas piedalās šķīrējtiesas procesā, nekavējoties, tiklīdz tai par šo pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzētu kļūt zināmam, iesniedz šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus.

(2) Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesa.

(3) Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus.

526.pants. Protokols

(1) Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to pieprasa un ir iemaksājusi šķīrējtiesā atlīdzību par sekretāra pakalpojumiem.

(2) Protokolu raksta šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs.

(3) Protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību šķīrējtiesas sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2005.)

527.pants. Procesa dokumentu glabāšana pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas

(1) Ja strīdu izšķir pastāvīgā šķīrējtiesa, procesa dokumenti 10 gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa dokumentus glabā likumā noteiktajā arhīvu glabāšanas kārtībā.

(2) Ja strīdu izšķir šķīrējtiesa, kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, procesa dokumenti tiek noformēti tādā eksemplāru skaitā, lai pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas tos vienā eksemplārā izsniegtu katrai pusei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2005.)

65.nodaļa
Šķīrējtiesas nolēmumi

528.pants. Nolēmumu pieņemšana šķīrējtiesā

(1) Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.

(2) Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams, un par to nevar iesniegt protestu.

529.pants. Izlīgums

(1) Ja šķīrējtiesas procesa laikā puses noslēdz izlīgumu, šķīrējtiesa procesu izbeidz.

(2) Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskajām personām — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, fiziskajām personām — vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.

(3) Pēc pušu pieprasījuma šķīrējtiesa ar savu lēmumu apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam ir tāds pats juridisks spēks kā šķīrējtiesas spriedumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.2005. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

530.pants. Šķīrējtiesas spriedums

(1) Šķīrējtiesa spriedumu taisa rakstveidā, un to paraksta šķīrējtiesneši. Ja šķīrējtiesa sastāv no vairākiem šķīrējtiesnešiem, spriedumu paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta spriedumu, šķīrējtiesas spriedumā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.

(2) Spriedumā norāda:

1) šķīrējtiesas sastāvu;

2) sprieduma taisīšanas datumu un vietu;

3) ziņas par pusēm;

4) strīda priekšmetu;

5) sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;

6) secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;

7) piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu;

8) konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;

9) kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;

10) kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;

11) šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību sadalījumu starp pusēm.

(3) Šķīrējtiesas sprieduma norakstu nosūta pusēm. Rakstveida procesa gadījumā šķīrējtiesa sprieduma norakstu pusēm nosūta triju dienu laikā.

(4) Katra puse, paziņojot par to otrai pusei, līdz sprieduma izpildei var lūgt šķīrējtiesu:

1) izlabot jebkuru spriedumā pieļauto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu. Šādas kļūdas šķīrējtiesa var izlabot arī pēc savas iniciatīvas;

2) izskaidrot spriedumu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu;

3) 30 dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas pieņemt papildu spriedumu, ja spriedumā nav izšķirta kāda līdz sprieduma pieņemšanai iesniegtā prasība. Ja šķīrējtiesa uzskata lūgumu par pamatotu, tā šo lūgumu izlemj, taisot papildu spriedumu.

(5) Šķīrējtiesa lemj, vai pušu piedalīšanās ir nepieciešama, šķīrējtiesai izlemjot šādu jautājumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2005.)

531.pants. Kārtība, kādā apliecināmi šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma

Pastāvīgā šķīrējtiesā kārtību, kādā apliecināmi šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma, nosaka pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments, bet šķīrējtiesā, kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, pirms nolēmuma izsniegšanas šķīrējtiesnešu parakstus apliecina notariāli.

532.pants. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana

(1) Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:

1) prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to;

2) puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;

3) šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku;

4) šķīrējtiesa atzīst, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai;

5) fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka process šādā gadījumā izbeidzams.

(2) Ja šķīrējtiesas process izbeigts šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota griešanās šķīrējtiesā vai griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

(3) Ja šķīrējtiesas process izbeigts šā panta pirmās daļas 3. vai 4.punktā norādīto iemeslu dēļ vai ja fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams, puses ir tiesīgas griezties tiesā.

66.nodaļa
Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde

533.pants. Šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas kārtība

(1) Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei nosaka termiņu, kas nav īsāks par piecām dienām.

(2) Ja pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmums izpildāms Latvijā un labprātīgi netiek pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga vērsties rajona (pilsētas) tiesā pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc parādnieka dzīvesvietas vai juridiskās adreses ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.2005., 05.02.2009. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

534.pants. Pieteikuma iesniegšana par pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildi

(1) Pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu pievieno:

1) pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumu;

2) dokumentu, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, vai notariāli apliecinātu tā norakstu;

3) pieteikuma norakstus atbilstoši pārējo lietas dalībnieku skaitam;

4) dokumentu par valsts nodevas samaksu;

5) izziņu, kas apliecina fiziskās personas deklarēto dzīvesvietu.

(2) Dokumentus iesniedz valsts valodā vai kopā ar to notariāli apliecinātu tulkojumu valsts valodā.

(3) Pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumu pēc puses lūguma var izsniegt atpakaļ, aizstājot to ar apliecinātu norakstu.

(17.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2005.)

534.1 pants. Pieteikuma nosūtīšana lietas dalībniekiem

(1) Kad tiesā saņemts pieteikums par izpildu raksta izsniegšanu, pieteikumu nekavējoties nosūta pārējiem lietas dalībniekiem ierakstītā pasta sūtījumā, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 10 dienām un ilgāks par 15 dienām no pieteikuma nosūtīšanas dienas.

(2) Paskaidrojumā lietas dalībnieks norāda:

1) vai viņš atzīst pieteikumu pilnībā vai kādā tā daļā;

2) savus iebildumus pret pieteikumu un to pamatojumu;

3) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;

4) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai izprasīšanu;

5) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem pieteikuma izskatīšanā.

(3) Lietas dalībnieks pievieno paskaidrojumam tā norakstus atbilstoši pārējo lietas dalībnieku skaitam.

(4) Pēc paskaidrojuma saņemšanas tiesnesis tā norakstu nekavējoties nosūta pārējiem lietas dalībniekiem.

(5) Paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis pieteikuma par izpildu raksta izsniegšanu izskatīšanai.

(17.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2005.)

535.pants. Pieteikuma izlemšana par šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildi

(1) Lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu vai motivētu atteikumu to izsniegt pieņem tiesnesis uz iesniegto dokumentu pamata, neaicinot lietas dalībniekus, 10 dienu laikā no dienas, kad beidzies termiņš paskaidrojumu sniegšanai, bet, ja paskaidrojumi nosūtīti pārējiem lietas dalībniekiem, — 10 dienu laikā no paskaidrojumu nosūtīšanas dienas. Pieņemot lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu, tiesnesis izlemj arī jautājumu, vai atlīdzināma valsts nodeva par izpildu raksta izsniegšanu.

(2) Lēmums par izpildu raksta izsniegšanu stājas spēkā nekavējoties.

(3) Par lēmumu atteikt izsniegt izpildu rakstu var iesniegt blakus sūdzību 10 dienu laikā no dienas, kad prasītājs saņēmis lēmuma norakstu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2005.)

536.pants. Izpildu raksta izsniegšanas atteikuma pamats

(1) Tiesnesis atsaka izpildu raksta izsniegšanu, ja:

1) konkrēto strīdu var izšķirt tikai tiesa;

2) šķīrējtiesas līgumu noslēgusi persona, kurai nodibināta aizgādnība, vai nepilngadīgais;

3) šķīrējtiesas līgums likumā noteiktajā kārtībā ir atcelts vai atzīts par spēkā neesošu;

4) pusei nebija pienācīgā veidā paziņots par šķīrējtiesas procesu vai tā citu iemeslu dēļ nevarēja iesniegt savus paskaidrojumus un tas būtiski ietekmējis šķīrējtiesas procesu;

5) pusei nebija pienācīgā veidā paziņots par šķīrējtiesnešu iecelšanu un tas būtiski ietekmējis šķīrējtiesas procesu;

6) šķīrējtiesnesis neatbilst šā likuma 497.panta otrās daļas prasībām, šķīrējtiesa netika izveidota vai šķīrējtiesas process nenotika atbilstoši šķīrējtiesas līguma vai šā likuma D daļas noteikumiem;

7) šķīrējtiesas nolēmums pieņemts par strīdu, kurš nav paredzēts šķīrējtiesas līgumā vai kurš neatbilst šķīrējtiesas līguma noteikumiem, vai arī tajā ir izšķirti jautājumi, kurus neietver šķīrējtiesas līgums.

(2) Ja izpildu rakstu šā panta pirmajā daļā minēto iemeslu dēļ nav iespējams izsniegt kādā nolēmuma daļā, to var izsniegt pārējā šķīrējtiesas nolēmuma daļā.

(17.02.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

537.pants. Izpildu raksta izsniegšanas atteikuma sekas

Pēc tam, kad lēmums par atteikumu izsniegt izpildu rakstu stājies spēkā:

1) strīdu var izšķirt tiesā vispārējā kārtībā, ja izpildu rakstu atteikts izsniegt uz šā likuma 536.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 7.punkta pamata;

2) strīdu var atkārtoti nodot izšķiršanai šķīrējtiesā, ja izpildu rakstu atteikts izsniegt uz šā likuma 536.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punkta pamata.

(17.02.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

E daļa
Tiesas spriedumu izpilde
Trīspadsmitā sadaļa
Tiesas spriedumu izpildes vispārīgie noteikumi
67.nodaļa
Izpildu dokumenti

538.pants. Tiesas spriedumu un lēmumu izpilde

Tiesas spriedumi un lēmumi izpildāmi pēc to stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar likumu vai tiesas spriedumu tie izpildāmi nekavējoties. Norādei, ka spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, jābūt pašā izpildu dokumentā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

539.pants. Tiesu un citu institūciju nolēmumi, kas jāizpilda

(1) Šajā likumā noteiktajā tiesas spriedumu izpildes kārtībā izpildāmi šādi tiesu nolēmumi, tiesnešu lēmumi vai citu institūciju nolēmumi:

1) tiesas spriedumi un tiesas vai tiesneša lēmumi civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām;

2) tiesas spriedumi un lēmumi krimināllietās daļā par mantiskajām piedziņām;

3) tiesneša vai tiesas lēmumi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem daļā par mantiskajām piedziņām;

4) tiesas lēmumi par izlīguma apstiprināšanu;

5) pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumi;

6) ārvalstu tiesu vai kompetento iestāžu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumi likumā paredzētajos gadījumos;

7) tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu — naudas sodu uzlikšanu;

8) darba strīdu komisiju lēmumi;

9) valsts sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestādes (turpmāk — regulators) lēmumi par strīda izskatīšanu.

(2) Tiesas spriedumu izpildei noteiktajā kārtībā, ja likumā nav noteikts citādi, izpildāmi arī:

1) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu un likumu pārkāpumu lietās likumā noteiktajos gadījumos;

2) uz naudas maksājumu vērsti ar valsts varu apveltītu iestāžu un amatpersonu izdoti administratīvie akti;

3) tiesu sistēmai piederīgo personu (notāri, advokāti, tiesu izpildītāji) nolēmumi par amata atlīdzību, atlīdzību par sniegto juridisko palīdzību un par izdevumiem, kas saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, un valsts nodevu;

4) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 299.pantu pieņemtie Eiropas Padomes, Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas akti.

5) Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā taisīti notariālie akti.

(3) Šā likuma 142.pantā noteiktajā kārtībā izpildāmi atbildīgās iestādes lēmumi par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 12.02.2004., 07.04.2004., 17.02.2005., 07.09.2006., 26.10.2006., 05.02.2009., 08.09.2011. un 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013. Sk. Pārejas noteikumu 71.punktu)

540.pants. Izpildu dokumenti

Izpildu dokumenti ir:

1) izpildu raksti, kas izsniegti, pamatojoties uz tiesas spriedumiem un tiesas vai tiesneša lēmumiem civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, un krimināllietās, tiesas lēmumiem par izlīgumu apstiprināšanu, pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumiem, darba strīdu komisijas lēmumiem, regulatora lēmumiem par strīda izskatīšanu, ārvalstu tiesu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumiem, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 299.pantu pieņemtajiem Eiropas Padomes, Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas aktiem;

2) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu un likumu pārkāpumu lietās;

3) uz administratīvā akta pamata izdotie izpildrīkojumi (šā likuma 539.panta otrās daļas 2.punkts);

4) tiesneša lēmumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā;

5) tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu — naudas sodu uzlikšanu;

6) notāru, advokātu un tiesu izpildītāju izrakstītie rēķini;

7) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegts Eiropas izpildes rīkojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 805/2004;

8) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegta apliecība saskaņā ar Padomes regulas Nr. 2201/2003 41.panta 1.punktu vai 42.panta 1.punktu;

9) atbildīgās iestādes lēmumi par starp­tautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi;

10) tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegta apliecība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 20.panta 2.punktu;

11) tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegts Eiropas maksājuma rīkojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 18.pantu;

12) tiesas lēmums par atļauju nodrošinātajam kreditoram pārdot ieķīlāto parādnieka mantu tiesiskās aizsardzības procesā (Maksātnespējas likuma 37.panta otrā daļa);

13) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegts nolēmuma izraksts saskaņā ar Padomes regulas Nr. 4/2009 20.panta 1.punkta “b” apakšpunktu;

14) ārvalsts kompetentās iestādes izsniegts publiskā akta izraksts saskaņā ar Padomes regulas Nr. 4/2009 48.pantu;

15) vienotais instruments, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī un kas noteikts 2011.gada 18.novembra Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 II pielikumā;

16) Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā izsniegti notariālie izpildu akti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 19.06.2003., 12.02.2004., 07.04.2004., 17.02.2005., 07.09.2006., 26.10.2006., 05.02.2009., 30.09.2010., 09.06.2011., 08.09.2011., 15.03.2012. un 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013. Sk. Pārejas noteikumu 71.punktu)

541.pants. Izpildu raksta izsniegšana

(1) Izpildu rakstu pirmās instances vai apelācijas instances tiesa izraksta pēc sprieduma vai lēmuma stāšanās likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, — tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

(2) Ja tiesas sprieduma izpildei ir noteikts labprātīgas izpildes termiņš un spriedums nav izpildīts, tiesa izraksta izpildu rakstu pēc labprātīgas izpildes termiņa izbeigšanās.

(3) Izpildu rakstu izsniedz piedzinējam uz viņa rakstveida lūguma pamata tā tiesa, kurā tajā laikā atrodas lieta.

(31) Šā likuma 539.panta otrās daļas 4.punktā minētajā gadījumā izpildu rakstu izsniedz piedzinējam uz viņa rakstveida lūguma pamata Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa.

(32) Šā likuma 544.1 un 544.2 pantā minētajā gadījumā izpildu rakstu izsniedz piedzinējam uz viņa rakstveida lūguma pamata rajona (pilsētas) tiesa pēc nolēmuma izpildīšanas vietas vai arī pēc parādnieka — fiziskās personas — deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc parādnieka dzīvesvietas vai juridiskās personas juridiskās adreses.

(4) Ja saskaņā ar tiesas spriedumu naudas summas piedzenamas valsts ienākumos, tiesa pēc tiesas noteiktā labprātīgas izpildes termiņa izbeigšanās nosūta izpildu rakstu tiesu izpildītājam pēc parādnieka — fiziskās personas — deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc parādnieka dzīvesvietas vai juridiskās personas juridiskās adreses.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 17.02.2005., 05.02.2009., 08.09.2011. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

541.1 pants. Eiropas Savienības izpildu dokumentu un ar izpildi saistītu dokumentu izsniegšana

(1) Eiropas izpildes rīkojumu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 805/2004, tiesa izraksta pēc piedzinēja lūguma, kad spriedums vai lēmums stājies likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, — tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

(2) Padomes regulas Nr. 2201/2003 41.panta 1.punktā vai 42.panta 1.punktā minēto apliecību, pamatojoties uz šīs regulas noteikumiem, tiesa izraksta pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka lūguma, kad spriedums vai lēmums stājies likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, — tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

(3) 2007.gada 30.oktobra Lugāno konvencijas par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 54. un 58.pantā minēto apliecību, Padomes 2000.gada 22.decembra regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (turpmāk — Padomes regula Nr. 44/2001) 54. un 58.pantā minēto apliecību un Padomes regulas Nr. 2201/2003 39.pantā minētās apliecības tiesa izraksta pēc lietas dalībnieka lūguma.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 805/2004 6.panta 2. un 3.punktā minētās veidlapas tiesa izraksta pēc lietas dalībnieka lūguma.

(41) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 20.panta 2.punktā minēto apliecību tiesa izraksta pēc lietas dalībnieka lūguma.

(42) Eiropas maksājuma rīkojumu tiesa izraksta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 18.pantu.

(43) Padomes regulas Nr. 4/2009 20.panta 1.punkta “b” apakšpunktā minēto nolēmuma izrakstu tiesa izraksta pēc lietas dalībnieka lūguma, kad spriedums vai lēmums stājies likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, — tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

(5) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā daļā, 4.1 un 4.3 daļā minētos dokumentus izsniedz tiesa, kurā tajā laikā atrodas lieta.

(6) Par atteikšanos izsniegt šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos dokumentus tiesa pieņem motivētu lēmumu.

(7) Par tiesas lēmumu atteikt izsniegt šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos dokumentus var iesniegt blakus sūdzību.

(07.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 09.06.2011., 08.09.2011. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

542.pants. Vairāku izpildu rakstu izsniegšana par vienu spriedumu

(1) Par katru spriedumu izsniedz vienu izpildu rakstu.

(2) Ja sprieduma izpilde izdarāma dažādās vietās, spriedums kādā tā daļā izpildāms nekavējoties vai spriedums taisīts par labu vairākiem prasītājiem vai vērsts pret vairākiem atbildētājiem, pēc piedzinēja lūguma tiesa izsniedz vairākus izpildu rakstus. Izsniedzot vairākus izpildu rakstus, katrā no tiem precīzi norāda izpildes vietu vai to sprieduma daļu, kura pēc šā izpildu raksta izpildāma, bet solidārās piedziņas gadījumā — arī atbildētāju, pret kuru vēršama piedziņa pēc šā izpildu raksta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

543.pants. Izpildu raksta saturs

(1) Izpildu rakstā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kas izsniegusi izpildu rakstu;

2) lietu, kurā izsniegts izpildu raksts;

3) nolēmuma taisīšanas laiku;

4) nolēmuma rezolutīvo daļu;

5) laiku, kad nolēmums stājas likumīgā spēkā, vai norādi, ka nolēmums izpildāms nekavējoties;

6) izpildu raksta izsniegšanas laiku;

7) ziņas par piedzinēju un parādnieku: fiziskajām personām — vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, deklarācijā norādīto papildu adresi (adreses) un dzīvesvietu, ja tā atšķiras, bet juridiskajām personām — nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru;

8) ziņas par bērnu — vārdu, uzvārdu, personas kodu un atrašanās vietu — gadījumos, kad izpildāms lēmums par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta.

(2) Izpildu rakstu paraksta tiesnesis, un to apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Citu izpildu dokumentu saturu nosaka attiecīgi likumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 04.08.2011. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

543.1 pants. Kļūdu labošana Eiropas Savienības izpildu dokumentos

(1) Tiesa, kura taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu, pēc lietas dalībnieka pieteikuma var izlabot kļūdas Eiropas izpildes rīkojumā, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 805/2004 10.pantu, vai Padomes regulas Nr. 2201/2003 41.panta 1.punktā vai 42.panta 1.punktā minētajā apliecībā, pamatojoties uz Padomes regulu Nr. 2201/2003.

(2) Iesniedzot pieteikumu par Eiropas izpildes rīkojuma labošanu, izmanto Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 805/2004 10.panta 3.punktā minēto veidlapu.

(3) Jautājumu par kļūdu labošanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētajos izpildu dokumentos kļūdas izlabo ar tiesas lēmumu.

(5) Par tiesas lēmumu izdarīt kļūdas labojumu izpildu dokumentos var iesniegt blakus sūdzību.

(07.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2006.)

544.pants. Izpildu raksta dublikāta izsniegšana

(1) Ja izpildu raksts nozaudēts, nozagts vai iznīcināts, tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu, pēc piedzinēja pieteikuma, bet, ja tas noticis sprieduma izpildes procesā, — pēc tiesu izpildītāja pieteikuma var izsniegt izpildu raksta dublikātu. Pieteikumā norādāmi apstākļi, kādos izpildu raksts nozaudēts, nozagts vai iznīcināts.

(2) Pieteikumu par dublikāta izsniegšanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot piedzinējam un parādniekam. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai par izpildu raksta dublikāta izsniegšanu.

(3) Pieņemot lēmumu par izpildu raksta dublikāta izsniegšanu, tiesa vienlaikus pasludina nozaudēto, nozagto vai iznīcināto izpildu rakstu par spēku zaudējušu un atbrīvo piedzinēju no kancelejas nodevas samaksas, ja nav konstatēta viņa vaina izpildu raksta nozaudēšanā, iznīcināšanā vai nozagšanā.

(4) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(5) Izpildu raksta dublikāts izsniedzams piedzinējam pēc lēmuma stāšanās spēkā un kancelejas nodevas samaksas, ja piedzinējs nav no tās atbrīvots.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

544.1 Darba strīdu komisijas lēmuma piespiedu izpilde

(1) Tiesā iesniegtajam pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu pievieno darba strīdu komisijas lēmumu.

(2) Lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu vai motivētu atteikumu to izsniegt pieņem tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienotā darba strīdu komisijas lēmuma pamata triju dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, neaicinot puses.

(3) Lēmums par izpildu raksta izsniegšanu stājas spēkā nekavējoties.

(4) Par lēmumu atteikt izsniegt izpildu rakstu var iesniegt blakus sūdzību 10 dienu laikā no dienas, kad lēmuma noraksts izsniegts prasītājam.

(5) Tiesa atsaka izpildu raksta izsniegšanu, ja konstatē, ka saskaņā ar likumu konkrēto strīdu var izšķirt tikai tiesā.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

544.2 pants. Regulatora lēmuma par strīda izskatīšanu piespiedu izpilde

(1) Tiesā iesniegtajam pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu pievieno regulatora lēmumu par strīda izskatīšanu.

(2) Lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu vai motivētu atteikumu to izsniegt pieņem tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienotā regulatora lēmuma par strīda izskatīšanu pamata triju dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, neaicinot puses.

(3) Lēmums par izpildu raksta izsniegšanu stājas spēkā nekavējoties.

(4) Par lēmumu atteikt izsniegt izpildu rakstu var iesniegt blakus sūdzību 10 dienu laikā no dienas, kad lēmuma noraksts izsniegts prasītājam.

(5) Tiesa atsaka izpildu raksta izsniegšanu, ja konstatē, ka saskaņā ar likumu konkrēto strīdu var izšķirt tikai tiesā.

(08.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

545.pants. Atbildība par izpildu dokumenta saglabāšanu

Amatpersonai, kas nav nodrošinājusi tai nodotā izpildu dokumenta saglabāšanu, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz 150 euro.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

545.1 pants. Eiropas izpildes rīkojuma atsaukšana

(1) Tiesa, kura taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu, pēc lietas dalībnieka pieteikuma saņemšanas, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 805/2004 10.panta 3.punktā minēto veidlapu, var atsaukt Eiropas izpildes rīkojumu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 805/2004 10.pantu.

(2) Pieteikumu par Eiropas izpildes rīkojuma atsaukšanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(07.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2006.)

546.pants. Termiņi, kādos izpildu dokumenti iesniedzami izpildei

(1) Izpildu dokumentu var iesniegt piespiedu izpildei 10 gadu laikā no tiesas vai tiesneša nolēmuma spēkā stāšanās dienas, ja likumā nav noteikti citi noilguma termiņi.

(2) Ja pēc tiesas sprieduma tiek piedzīti periodiski maksājumi, izpildu dokuments saglabā savu spēku visu periodu, uz kuru piespriesti maksājumi, bet termiņa tecējums, kas paredzēts šā panta pirmajā daļā, sākas no katra maksājuma izbeigšanās dienas.

(3) Termiņus, kādos citi šā likuma 540.pantā norādītie izpildu dokumenti iesniedzami izpildei, nosaka attiecīgie likumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

547.pants. Izpildu dokumenta iesniegšanas noilguma termiņa pārtraukšana

(1) Noilguma termiņš tiek pārtraukts, iesniedzot izpildu dokumentu izpildei. Noilguma termiņš tiek pārtraukts arī ar daļēju labprātīgu nolēmuma izpildi.

(2) Pēc pārtraukuma termiņa tecējums sākas no jauna, neieskaitot pirms tam notecējušo laiku. Ja pēc izpildu dokumenta nav izdarīta pilnīga piedziņa un tas izsniegts atpakaļ piedzinējam, jaunu termiņu dokumenta iesniegšanai skaita no dienas, kad tas izsniegts piedzinējam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

547.1 pants. Termiņi, kādos izpildāmi ārvalstu iestāžu palīdzības pieprasījumi par piedziņu

Ja izpildu dokuments ir izdots ārvalsts nodokļu prasījuma izpildei, piespiedu izpildi veic termiņā, kāds norādīts ārvalsts iestādes palīdzības pieprasījumā par piedziņu, bet tā izmaiņu gadījumā termiņā, kādu norādījusi ārvalsts iestāde Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajā paziņojumā.

(15.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2012.)

68.nodaļa
Tiesu izpildītāja statuss

548.pants. Tiesu izpildītājs

(1) Tiesas un citus šā likuma 539.pantā norādītos nolēmumus izpilda tiesu izpildītājs.

(2) Tiesu izpildītāja darbības uzraudzība notiek šajā likumā un Tiesu izpildītāju likumā noteiktajā kārtībā.

(31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

549.pants. Tiesu izpildītāja darbības vispārīgie noteikumi

(1) Tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc piedzinēja rakstveida pieteikuma un likumā noteiktajos gadījumos pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, atbildīgās iestādes vai pēc tiesas iniciatīvas, pamatojoties uz izpildu dokumentu.

(2) Tiesu izpildītājam jāpieņem izpildei izpildu dokuments, ja parādnieka dzīvesvieta (juridiskajām personām — juridiskā adrese), mantas atrašanās vieta vai darbavieta ir tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī), kā arī šā panta 2.1 daļā minētajā gadījumā. Tiesu izpildītājs var pieņemt arī citus izpildu dokumentus, kuru izpilde veicama tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras viņš pastāv.

(21) Tiesu izpildītājam jāpieņem izpildei šā likuma 540.panta 9.punktā norādītais izpildu dokuments neatkarīgi no parādnieka dzīvesvietas (juridiskajām personām — juridiskās adreses), mantas atrašanās vietas vai darbavietas.

(22) Tiesu izpildītājam izpildu dokuments par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, vai šā likuma 540.panta 8.punktā norādītais izpildu dokuments jāpieņem izpildei, ja bērna atrašanās vieta ir tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī).

(3) Ārpus sava iecirkņa robežām, kā arī attiecībā uz parādnieku, kura dzīvesvieta (juridiskajām personām — juridiskā adrese) ir citā iecirknī, tiesu izpildītājs sprieduma izpildi veic saziņā ar attiecīgā iecirkņa tiesu izpildītāju kārtībā, kuru nosaka Ministru kabinets.

(4) Svētdienās un svētku dienās sprieduma izpilde tiek pieļauta tikai neatliekamos gadījumos.

(5) Sprieduma izpilde laikā no pulksten 24 līdz pulksten 6 netiek pieļauta.

(6) Piedzinējam un parādniekam ir tiesības būt klāt pie izpildu darbībām, pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus un saņemt ziņas, kas saistītas ar sprieduma izpildi.

(7) Tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas vai ieinteresētās personas lūguma, pieņemot attiecīgu lēmumu, var izlabot pārrakstīšanās kļūdas viņa lietvedībā esošajās izpildu lietās sastādītajos procesuālajos dokumentos. Pirms kļūdu labošanas viņš pieprasa atsauksmi no personām, kas piedalījušās akta sastādīšanā. Acīmredzamas kļūdas var izlabot, nepieprasot atsauksmi. Tiesu izpildītāja lēmumam, saskaņā ar kuru tiek izlabotas kļūdas, nav nekādu seku attiecībā uz personām, kuru tiesības vai pienākumi izriet no procesuālā dokumenta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 19.06.2003., 07.09.2006., 26.10.2006. un 04.08.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

550.pants. Tiesu izpildītāja atstatīšana vai noraidīšana

(1) Tiesu izpildītājam aizliegts veikt izpildu darbības lietās, kurās viena no pusēm ir viņš pats, viņa laulātais, arī bijušais laulātais, viņa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā — līdz ceturtajai pakāpei un svainības attiecībās — līdz trešajai pakāpei, viņa vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas vai viņa vai viņa laulātā adoptētāji vai adoptētie, kā arī tad, ja pastāv citi apstākļi, kuru ietekmē tiesu izpildītājs pamatoti nevar saglabāt objektivitāti un neitralitāti.

(2) Noraidījumu tiesu izpildītājam, iesniedzot viņam rakstveida pieteikumu, var pieteikt piedzinējs vai parādnieks, ja ir apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par tiesu izpildītāja objektivitāti. Pieteikumu tiesu izpildītājs izlemj nekavējoties. Lēmumu, ar kuru pieteikums atstāts bez apmierinājuma, var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas. Sūdzības iesniegšana neaptur izpildu darbības.

(3) Par tiesas lēmumu atteikt tiesu izpildītāja noraidījumu var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Ja tiesu izpildītājs sevi atstatījis vai ir noraidīts, viņš izpildu dokumentu nodod tālākai izpildīšanai citam tiesu izpildītājam Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes noteiktajā kārtībā.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

551.pants. Tiesu izpildītāja prasību vai rīkojumu obligātums

(1) Tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, izpildot tiesu spriedumus un citus nolēmumus, ir obligāti fiziskajām un juridiskajām personām visā valsts teritorijā. Spriedumu un citu nolēmumu izpildes nodrošināšanai nepieciešamo informāciju valsts iestādes zvērinātam tiesu izpildītājam sniedz bez maksas.

(2) Ja tiesu izpildītāja prasības vai rīkojumi netiek izpildīti, tiesu izpildītājs par to sastāda aktu un iesniedz tiesai, lai tā izlemtu jautājumu par atbildību. Tiesa vainīgajām personām var uzlikt naudas sodu: fiziskajai personai līdz 360 euro, bet amatpersonai — līdz 750 euro.

(3) Personai (darba devējam), kurai pēc tiesas nolēmuma bija jāietur uzturlīdzekļi bērnam vai vecākam un kura likumā noteiktajā termiņā tiesu izpildītājam un uzturlīdzekļu saņēmējam nav paziņojusi par uzturlīdzekļu maksātāja atbrīvošanu no darba, kā arī par viņa jauno darbavietu vai dzīvesvietu, ja tā šai personai zināma, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz 150 euro.

(4) Ja, izpildot spriedumu, tiek izrādīta pretošanās, tiesu izpildītājs pieaicināto personu klātbūtnē, bet, ja pieaicināt personas nav iespējams, — vienpersoniski sastāda par to aktu un, lai novērstu šķēršļus, griežas pēc palīdzības policijā. Aktu iesniedz tiesai, lai tā izlemtu jautājumu par to personu atbildību, kuras pretojušās sprieduma izpildei.

(5) Ja piedzinējs vai parādnieks atsakās parakstīt tiesu izpildītāja sastādīto aktu, par to izdarāma atzīme sastādītajā aktā, norādot atteikšanās motīvus. Atteikšanās parakstīt tiesu izpildītāja sastādīto aktu neietekmē akta spēku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 19.06.2003., 09.06.2011., 23.05.2013. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014. Sk. Pārejas noteikumu 72.punktu)

552.pants. Parādnieka pienākumi un to neizpildīšanas sekas

(1) Parādnieks pēc uzaicinājuma ierodas pie tiesu izpildītāja un sniedz paskaidrojumus par savu mantisko stāvokli un darbavietu, vienlaikus informējot par summām, uz kurām nevar vērst piedziņu (596. pants).

(2) Parādnieks paziņo tiesu izpildītājam par darbavietas vai deklarētās dzīvesvietas, deklarācijā norādītās papildu adreses vai dzīvesvietas maiņu nolēmuma izpildes laikā, kā arī par papildu ienākumu avotiem.

(3) Ja parādnieks pēc uzaicinājuma neierodas pie tiesu izpildītāja, atsakās dot paskaidrojumus vai nesniedz likumā noteiktās ziņas, tiesu izpildītājs var griezties tiesā, lai tā izlemtu jautājumu par šīs personas atbildību. Tiesa var pieņemt lēmumu par parādnieka atvešanu piespiedu kārtā, kā arī uzlikt viņam naudas sodu: fiziskajai personai līdz 80 euro, bet amatpersonai — līdz 360 euro.

(4) Ja tiek konstatēts, ka parādnieks sniedzis apzināti nepatiesas ziņas, tiesu izpildītājs griežas tiesā, lai tā izlemtu jautājumu par administratīvā pārkāpuma lietas vai krimināllietas ierosināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 19.06.2003., 08.09.2011., 29.11.2012. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

69.nodaļa
Izpildu lietvedības vispārīgie noteikumi

552.1 pants. Izpildu lietas ievešana

(1) Tiesu izpildītājs katram saņemtajam izpildu dokumentam ieved atsevišķu izpildu lietu.

(2) Ja izpildu dokuments nav noformēts likumā noteiktajā kārtībā, nav nomaksāta valsts nodeva vai citi sprieduma izpildes izdevumi, tiesu izpildītājs trūkumu novēršanai nosaka termiņu, kas nevar būt mazāks par 10 dienām.

(3) Ja trūkumi tiek novērsti noteiktajā termiņā, tiek ievesta izpildu lieta un izpildu dokuments uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz tika iesniegts tiesu izpildītājam.

(4) Ja piedzinējs noteiktajā termiņā trūkumus nenovērš, izpildu dokumentu uzskata par neiesniegtu un atdod atpakaļ piedzinējam.

(5) Izpildu dokumenta atdošana piedzinējam nav šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai tiesu izpildītājam, ievērojot likumā noteikto izpildu dokumentu iesniegšanas kārtību.

(6) Ja tiesu izpildītājs konstatē, ka parādniekam pasludināts maksātnespējas process, izpildu lietu neieved un izpildu dokumentu atdod iesniedzējam, izņemot gadījumus, kad izpildu dokuments izsniegts prasībās, kuru izpilde nav saistīta ar piedziņas vēršanu uz parādnieka mantu vai naudas līdzekļiem. Izpildu lietu arī neieved par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē vai kustamās mantas nodošanu.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2010. un 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

553.pants. Izpildāmā tiesas nolēmuma izskaidrošana

Ja izpildāmais tiesas nolēmums nav skaidrs, tiesu izpildītājs ir tiesīgs lūgt tiesu, kura pieņēmusi nolēmumu, to izskaidrot. Nolēmuma izskaidrošana notiek šā likuma 202. vai 437.pantā noteiktajā kārtībā.

(31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

554.pants. Sprieduma izpildes atlikšana, sadalīšana termiņos, tā izpildes veida un kārtības grozīšana

(1) Ja ir apstākļi, kas apgrūtina tiesas sprieduma izpildi vai padara to neiespējamu, tiesu izpildītājs ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi spriedumu lietā, priekšlikumu par sprieduma izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšanu.

(2) Tiesu izpildītāja pieteikumu par sprieduma izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšanu tiesa izskata šā likuma 206. vai 438.pantā noteiktajā kārtībā.

(31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

555.pants. Paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu

(1) Tiesu izpildītājs, stājoties pie izpildes, paziņo parādniekam, nosūtot vai izsniedzot paziņojumu, par pienākumu izpildīt nolēmumu 10 dienu laikā. Ja nolēmums izpildāms nekavējoties, termiņš izpildei nosakāms ne īsāks par trim dienām. Lietās par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, izņemot gadījumu, kad izpildei saņemts šā likuma 540.panta 8.punktā minētais izpildu dokuments, kurā nav norādīts nolēmuma labprātīgas izpildes termiņš, darba samaksas piedziņu, atjaunošanu darbā (amatā), atlīdzību par sakropļojumu vai citu veselības bojājumu, kā arī uzturlīdzekļu piedziņu sakarā ar tādas personas nāvi, kuras pienākums bijis kādu uzturēt, paziņojums par pienākumu izpildīt spriedumu netiek sūtīts.

(2) Ja parādnieks ir fiziskā persona, tiesu izpildītājs nosūta parādniekam paziņojumu ierakstītā pasta sūtījumā uz viņa pēdējo zināmo dzīvesvietu vai izsniedz parādniekam personiski pret parakstu. Ja tiesu izpildītājs nesastop parādnieku tā dzīvesvietā, viņš izsniedz paziņojumu kādam no kopā ar parādnieku dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem.

(3) Ja parādnieka — fiziskās personas — dzīvesvieta nav zināma, paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu tiek publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Ja parādnieks ir juridiskā persona, tiesu izpildītājs nosūta paziņojumu ierakstītā pasta sūtījumā uz parādnieka juridisko adresi vai izsniedz personiski pret parakstu parādnieka izpildinstitūcijas pārstāvim.

(5) Ja parādnieks vai parādnieka izpildinstitūcijas pārstāvis atsakās paziņojumu pieņemt vai parakstīt, tiesu izpildītājs vai priekšlikuma piegādātājs divu pieaicinātu personu klātbūtnē sastāda par to aktu. Atteikšanās pieņemt vai parakstīt paziņojumu nav šķērslis nolēmuma piespiedu izpildei.

(6) Ja paziņojums piegādāts šajā pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka parādniekam ir paziņots par nolēmuma izpildes termiņu.

(7) Tiesu izpildītājs jebkurā izpildes procesa stadijā var:

1) pieprasīt, lai parādnieks deklarē savu mantisko stāvokli un pārmaiņas tajā pēdējā gada laikā, brīdinot parādnieku par kriminālatbildību;

2) apķīlāt parādnieka mantu, tai skaitā apķīlāt naudas līdzekļus un noguldījumus kredītiestādē, naudas līdzekļus, kas pienākas no citām personām, vai mantu, kas atrodas pie citām personām;

3) iesniegt nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai piedziņas atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā vai nosūtīt rīkojumu citam publiskam reģistram atsavināšanas vai citu darbību aizlieguma ierakstīšanai.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 05.02.2009., 08.09.2011., 04.08.2011. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

556.pants. Tiesas sprieduma piespiedu izpilde

(Izslēgts ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

557.pants. Piespiedu izpildes līdzekļi

Piespiedu izpildes līdzekļi ir:

1) piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, tai skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, un bezķermeniskām lietām, tās pārdodot;

2) piedziņas vēršana uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām (darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem, citiem parādnieka ienākumiem, noguldījumiem kredītiestādēs);

3) piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot;

4) tiesas piespriestās mantas nodošana piedzinējam un ar tiesas spriedumu uzlikto darbību izpildīšana;

5) spriedumā norādīto personu un mantu izlikšana no telpām;

6) ievešana valdījumā;

61) bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta;

7) citi līdzekļi, kas norādīti spriedumā.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

558.pants. Parādnieka telpu apskate

(1) Tiesu izpildītājs ir tiesīgs, ja tas nepieciešams piedziņas izdarīšanai, izdarīt parādnieka telpu un viņa glabātavu apskati. Ja parādnieks nepiedalās telpu un glabātavu apskatē, tā izdarāma pieaicināto personu klātbūtnē.

(2) Ja parādnieks atsakās ielaist tiesu izpildītāju telpā, kuru viņš aizņēmis, vai mantas atrašanās vietā vai arī atsakās atvērt glabātavu, tiesu izpildītājs pieaicina policijas pārstāvi, kura klātbūtnē atver telpu vai glabātavu un veic to apskati.

(3) Ja parādniekam piederošā nekustamā īpašuma pārvaldnieks nolēmuma piespiedu izpildes laikā izvairās vai atsakās ielaist tiesu izpildītāju nekustamajā īpašumā un par nekustamā īpašuma apskates laiku pārvaldniekam rakstveidā paziņots ne mazāk kā piecas dienas iepriekš, nekustamā īpašuma apskati tiesu izpildītājs var veikt policijas pārstāvja klātbūtnē bez pārvaldnieka piedalīšanās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

559.pants. Izpildu darbības atlikšana

(1) Tiesu izpildītājs izpildu darbību atliek, pamatojoties uz piedzinēja pieteikumu vai tiesas vai tiesneša lēmumu par izpildu darbības atlikšanu vai mantas pārdošanas apturēšanu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 138.panta pirmās daļas 7.punktu vai tiesas lēmumu par sprieduma izpildes atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 206., 438., 644.1 vai 620.16 pantu.

(2) Tiesu izpildītājs izpildu darbību atliek, pamatojoties uz tiesas lēmumu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma izpildes aizstāšanu ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem pasākumiem šā nolēmuma izpildīšanas nodrošinājumam (644.2 pants).

(21) Tiesu izpildītājs atliek piedziņas vēršanu uz mantu, kurai kriminālprocesuālā kārtībā uzlikts arests un kuras realizēšanai procesa virzītājs nav devis atļauju, līdz mantas aresta atcelšanai kriminālprocesā vai procesa virzītāja atļaujas saņemšanai.

(3) Tiesu izpildītājs paziņo piedzinējam un parādniekam par izpildu darbības atlikšanu, ja to nav iespējams veikt tehnisku vai citu no tiesu izpildītāja neatkarīgu iemeslu dēļ.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 07.09.2006., 05.02.2009. un 04.08.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

560.pants. Tiesu izpildītāja pienākums apturēt izpildes lietvedību

(1) Tiesu izpildītājs aptur izpildes lietvedību, ja:

1) fiziskā persona, kas ir parādnieks vai piedzinējs, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir parādnieks vai piedzinējs, beigusi pastāvēt un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2) parādniekam ar tiesas spriedumu ierobežota rīcībspēja tādā apjomā, kādā notiek izpildes lietvedība;

3) Senāts rīcības sēdē pieņēmis lēmumu par sprieduma izpildes apturēšanu;

4) institūcijas vai amatpersonas lēmuma izpilde ir apturama saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu;

5) tiesa vai tiesnesis pieņēmis lēmumu par saistības piespiedu izpildīšanas apturēšanu (406. un 406.10 pants);

6) tiesa pieņēmusi lēmumu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma izpildes apturēšanu (644.2 pants);

7) parādniekam ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai pieņemts nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā;

8) parādniekam pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

9) lietā par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, bāriņtiesai nav iespējams noskaidrot bērna dienas režīmu vai bērnu nav iespējams sastapt.

(2) Ja likumā noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums par uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības privatizāciju, izpildu lietvedība pēc privatizāciju veicošās iestādes lūguma apturama, izņemot izpildu lietvedību par zaudējumu atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

(21) Ja parādnieks, kura parāds tiek piedzīts, pamatojoties uz vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, ir apstrīdējis vai pārsūdzējis prasījumu pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī vai iesniedzis sūdzību par pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī veiktajām piespiedu izpildes darbībām un dalībvalsts iestādē ir uzsākta sūdzības izskatīšanas procedūra, izpildu lietvedība pēc Valsts ieņēmumu dienesta lūguma ir apturama attiecībā uz apstrīdēto vai pārsūdzēto prasījuma daļu un saskaņā ar tās dalībvalsts iestādes pieprasījumu, kura lūgusi savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā.

(3) Šā panta pirmās daļas 7.punktā minētajā gadījumā no piedzītās naudas summas tiesu izpildītājs ietur sprieduma izpildes izdevumus un šajā likumā noteiktajā kārtībā apmierina piedzinēja prasījumu. Ja apstiprināts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, no piedzītās naudas summas tiesu izpildītājs ietur sprieduma izpildes izdevumus un apmierina piedzinēja prasījumu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktajā apmērā un kārtībā.

(4) Šā panta pirmās daļas 8.punktā minētajā gadījumā tiesu izpildītājs pabeidz uzsākto mantas pārdošanu, ja tā jau ir izsludināta vai manta nodota tirdzniecības uzņēmumam pārdošanai, izņemot gadījumu, kad fiziskās personas mantas pārdošanas plānā ir paredzēts atlikt mājokļa pārdošanu saskaņā ar Maksātnespējas likuma 148.pantu. No pārdošanā saņemtās naudas tiesu izpildītājs ietur sprieduma izpildes izdevumus, bet pārējo naudu nodod administratoram kreditoru prasījumu segšanai atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajai kārtībai, ievērojot nodrošinātā kreditora tiesības.

(5) Šā panta pirmās daļas 8.punkta noteikumi neattiecas uz izpildu lietām par prasībām, kuru izpilde nav saistīta ar piedziņas vēršanu uz parādnieka mantu vai naudas līdzekļiem. Tiesu izpildītājs izpildes lietvedību arī aptur, ja izpildu dokuments izsniegts prasībās, kuru izpilde saistīta ar nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē vai kustamās mantas nodošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 07.09.2006., 05.02.2009., 11.06.2009., 30.09.2010., 04.08.2011., 15.03.2012., 29.11.2012. un 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

561.pants. Tiesu izpildītāja tiesības apturēt izpildu lietvedību

Tiesu izpildītājs var apturēt izpildu lietvedību, ja:

1) parādnieks atrodas ārstniecības iestādē un tas kavē izpildu darbību veikšanu;

2) iesniegta sūdzība par tiesu izpildītāja darbībām;

3) (izslēgts ar 31.10.2002. likumu);

4) (izslēgts ar 14.12.2006. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 19.06.2003. un 14.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

562.pants. Izpildu lietvedības apturēšanas termiņi

(1) Izpildu lietvedība tiek apturēta:

1) šā likuma 560.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētajos gadījumos — līdz parādnieka vai piedzinēja tiesību pārņēmēja noteikšanai;

2) šā likuma 560.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajos gadījumos — līdz aizgādņa iecelšanai;

3) šā likuma 560.panta pirmās daļas 3., 5. un 6.punktā paredzētajos gadījumos — līdz laikam, kāds norādīts tiesas lēmumā, vai līdz šā lēmuma atcelšanai;

4) (izslēgts ar 19.06.2003. likumu);

5) šā likuma 560.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētajos gadījumos — līdz laikam, kad saskaņā ar likumu apturējums izbeidzas, vai laikam, kāds norādīts tiesas nolēmumā, vai līdz šā nolēmuma atcelšanai;

6) šā likuma 560.panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā — līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai un uzņēmuma nodošanai viņam vai uzņēmējsabiedrības pamatdokumentu grozījumu izdarīšanai Uzņēmumu reģistrā;

7) šā likuma 561.panta 1.punktā paredzētajā gadījumā — līdz brīdim, kad atkrituši šajā punktā minētie apstākļi;

8) šā likuma 561.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos — līdz tam brīdim, kad likumīgā spēkā stājas tiesas spriedums vai lēmums sakarā ar sūdzību;

9) (izslēgts ar 19.06.2003. likumu);

10) šā likuma 560.panta pirmās daļas 7.punktā paredzētajos gadījumos — līdz brīdim, kad iestājies viens no šādiem apstākļiem:

a) attiecībā uz parādnieku izbeigts tiesiskās aizsardzības process,

b) attiecībā uz parādnieku pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana un spriedumā par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu nav norādīts, ka par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka manta ir iekļauta tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un uz to attiecināmi ierobežojumi, saskaņā ar kuriem nodrošinātie kreditori nedrīkst īstenot savas tiesības uz šo mantu,

c) tiesa šā likuma 341.5 panta otrās daļas 2.punktā minētajā gadījumā devusi atļauju pārdot ieķīlāto parādnieka mantu;

11) šā likuma 560.panta pirmās daļas 8.punktā paredzētajā gadījumā — līdz tiesas nolēmumam par bankrota procedūras izbeigšanu vai līdz tiesas nolēmumam par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu. Izpildu lietvedību atjauno atlikušā parāda apmērā;

12) šā likuma 560.panta pirmās daļas 9.punktā paredzētajā gadījumā — līdz bērna atrašanās vietas noskaidrošanai;

13) šā likuma 560.panta 2.1 daļā paredzētajā gadījumā — līdz brīdim, kad saņemts Valsts ieņēmumu dienesta paziņojums, ka saskaņā ar tās dalībvalsts iestādes sniegto informāciju, kura lūgusi savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, kļuvis izpildāms sūdzības izskatīšanas procedūrā pieņemtais nolēmums par prasījuma apstrīdēšanu vai piespiedu izpildi.

(2) Laikā, kad izpildu lietvedība ir apturēta, tiesu izpildītājs piespiedu izpildes darbības neveic.

(21) Tiesu izpildītājs šā likuma 560.panta 7. un 8.punktā minētajos gadījumos uz izpildu lietvedības apturēšanas laiku aptur izdoto rīkojumu darbību, saglabājot piemērotos piespiedu izpildes līdzekļus. Tiesu izpildītājs paziņo mantas glabātājam par pienākumu nodot administratoram mantu, kuras pārdošana nav uzsākta. Piemērotie piespiedu izpildes līdzekļi atceļami, ja:

1) tiesu izpildītājam iesniegts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, kurā paredzēta rīcība ar to parādniekam piederošo mantu, kurai tiesu izpildītājs piemērojis piespiedu izpildes līdzekļus;

2) iesniegts administratora pieteikums par mantas nepieciešamību bankrota procedūras ietvaros.

(3) Izpildu lietvedība tiek atjaunota pēc piedzinēja pieteikuma vai tiesu izpildītāja iniciatīvas.

(4) Šā panta pirmās daļas 10.punkta “b” un “c” apakšpunktā minētajos gadījumos atjaunotajā izpildu lietvedībā tiesu izpildītājs veic tikai ieķīlātās mantas pārdošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 19.06.2003., 07.09.2006., 14.12.2006., 11.06.2009., 30.09.2010., 04.08.2011., 15.03.2012. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

563.pants. Izpildu lietvedības izbeigšana

(1) Izpildu lietvedību pēc ieinteresētās personas lūguma izbeidz, ja:

1) piedzinējs atteicies no piedziņas un tiesa par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu;

2) iesniegts tiesas apstiprināts piedzinēja un parādnieka izlīgums;

3) prasījums vai pienākums nevar pāriet tiesību pārņēmējam pēc tās fiziskās personas nāves vai juridiskās personas izbeigšanās, kura bija piedzinējs vai parādnieks;

4) šim piedziņas veidam notecējis likumā noteiktais noilguma termiņš;

5) atcelts tiesas nolēmums vai attiecīgas institūcijas vai amatpersonas lēmums, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments;

6) atjaunots apelācijas, kasācijas vai blakus sūdzības iesniegšanas termiņš par tiesas nolēmumu, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments;

7) atteikta ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma izpilde (644.3 pants);

8) ārvalsts tiesa vai kompetentā iestāde atsauc izsniegto Eiropas izpildes rīkojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 805/2004;

9) pieņemts tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu sakarā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

91) atteikta lēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, vai ārvalsts tiesas vai iestādes izsniegtā šā likuma 540.panta 8.punktā norādītā izpildu dokumenta izpilde;

10) pieņemts tiesas nolēmums par fiziskās personas saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, atbrīvojot fizisko personu no tās parāda saistībām, izņemot izpildu lietvedību par uzturlīdzekļu piedziņu un prasījumiem no neatļautas darbības;

11) ārvalsts iestāde atsauc palīdzības pieprasījumu par nodokļa, nodevas, ar piedziņu saistīto izmaksu vai citu obligāto maksājumu piedziņu.

(2) Izpildu lietvedība par piespriesto naudas summu piedziņu no juridiskajām personām, personālsabiedrībām, individuālajiem komersantiem, ārvalstī reģistrētām personām, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un lauksaimniecības produktu ražotājiem izbeidzama pēc administratora pieteikuma, ja parādniekam likumā noteiktajā kārtībā pasludināta maksātnespēja. Šajā gadījumā tiesu izpildītājs pabeidz uzsākto mantas pārdošanu, ja tā jau ir izsludināta vai manta nodota tirdzniecības uzņēmumam pārdošanai, ja vien administrators nav pieprasījis atcelt izsludinātās izsoles, lai nodrošinātu mantas pārdošanu lietu kopības sastāvā. No pārdošanā saņemtās naudas tiesu izpildītājs ietur sprieduma izpildes izdevumus, bet pārējo naudu nodod administratoram kreditoru prasījumu segšanai atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajai kārtībai, ievērojot nodrošinātā kreditora tiesības. Tiesu izpildītājs paziņo mantas glabātājam par pienākumu nodot administratoram mantu, kuras pārdošana nav uzsākta.

(3) Šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā paredzētajos gadījumos tiesu izpildītājs var izbeigt izpildu lietvedību arī pēc savas iniciatīvas.

(4) Ja izpildu lietvedību izbeidz, pēc sprieduma izpildes izdevumu segšanas visi tiesu izpildītāja pieņemtie piespiedu izpildu līdzekļi tiek atcelti.

(5) Izbeigto izpildu lietvedību nevar uzsākt no jauna.

(6) Ja ārvalsts tiesa vai kompetentā iestāde labo Eiropas izpildes rīkojumu, kas izsniegts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 805/2004, nolēmuma izpilde atceltajā daļā izbeidzama un izpilde turpināma atbilstoši labotajam Eiropas izpildes rīkojumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 07.09.2006., 05.02.2009., 30.09.2010., 04.08.2011., 15.03.2012. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

564.pants. Izpildu darbību atlikšanas, izpildu lietvedības apturēšanas, atjaunošanas vai izbeigšanas kārtība

(1) Par izpildu darbību atlikšanu, izpildu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu vai izbeigšanu lemj tas tiesu izpildītājs, kura lietvedībā atrodas izpildu dokuments.

(2) Tiesu izpildītājs lēmumu pieņem līdz atliekamajai vai izpildāmajai darbībai, bet ne vēlāk kā triju dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

(3) Tiesu izpildītājs lēmumu paziņo piedzinējam, parādniekam un attiecīgajai trešajai personai, kas iesniegusi lūgumu, triju dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

565.pants. Izpildu dokumenta izsniegšana atpakaļ piedzinējam

(1) Izpildu dokumentu, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai izdarīta nepilnīgi, izsniedz atpakaļ piedzinējam:

1) pēc piedzinēja pieteikuma;

2) ja parādniekam nav mantas un ienākumu, uz kuriem var vērst piedziņu;

3) ja piedzinējs atteicies saņemt parādniekam izņemtos priekšmetus, kas norādīti tiesas spriedumā;

4) ja pēc piedzinēja norādītās adreses parādnieks nedzīvo vai nestrādā vai tur neatrodas viņa manta;

5) ja piedzinējs, kas nav atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, nav tos samaksājis;

6) ja, piemērojot piedzinēja norādīto piespiedu izpildes līdzekli, spriedumu izpildīt nav iespējams un piedzinējs 10 dienu laikā pēc uzaicinājuma izsniegšanas nav paziņojis par cita piespiedu izpildu līdzekļa piemērošanu;

7) ja lietā par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesu izpildītājs konstatē, ka bērna atrašanās vieta ir ārvalstī;

8) ja lietā par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piedzinējs pēc tiesu izpildītāja, Tieslietu ministrijas vai bāriņtiesas uzaicinājuma divas reizes nav norādījis laiku un vietu, kad un kur viņam nogādājams bērns, vai laiku un vietu (pēc iespējas tuvāk bērna atrašanās vietai), kad un kur tiksies ar bērnu, lai atjaunotu saikni starp piedzinēju un bērnu.

(2) Šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos tiesu izpildītājs sastāda attiecīgu aktu.

(21) Ja izpildu lietā par periodisku maksājumu piedziņu pilnībā tiek segts parāds un sprieduma izpildes izdevumi, izpildu dokumentu izsniedz piedzinējam.

(3) Izpildu dokumentu piedzinējam izsniedz, ja ir segti sprieduma izpildes izdevumi, izņemot gadījumu, kad sprieduma izpildes izdevumus saskaņā ar šā likuma noteikumiem maksā piedzinējs. Izsniedzot izpildu dokumentu piedzinējam, tiesu izpildītājs atceļ visus pieņemtos piespiedu izpildes līdzekļus.

(4) Izpildu dokumenta izsniegšana atpakaļ piedzinējam nav šķērslis šā dokumenta jaunai iesniegšanai izpildei likumā noteiktajā termiņā.

(5) Izpildu dokumentu, pēc kura izpilde izdarāma valsts ienākumos, tiesu izpildītājs izsniedz Valsts ieņēmumu dienestam.

(6) (Izslēgta ar 05.02.2009. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 19.06.2003., 17.06.2004., 05.02.2009. un 04.08.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

566.pants. Sprieduma izpildes izdevumi

(1) Sprieduma izpildes izdevumos ietilpst valsts nodeva un ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi (39.pants): tiesu izpildītāja amata atlīdzība takses apmērā un izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi. Tie ir:

1) ar pavēstes un citu dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi;

2) izdevumi sakarā ar izpildu lietā nepieciešamās informācijas saņemšanu;

3) izdevumi sakarā ar bankas un citu iestāžu pakalpojumiem;

4) izdevumi sakarā ar parādnieka mantas glabāšanu, pārvadāšanu vai iznīcināšanu;

5) ceļa izdevumi nokļūšanai sprieduma izpildes vietā;

6) samaksa ekspertam;

7) samaksa par mantas izsoles sludinājuma, uzaicinājuma un citu izpildes gaitā nepieciešamo sludinājumu publicēšanu;

71) ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas radušies sakarā ar tiesu izpildītāja pieteikuma par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda iesniegšanu tiesā;

8) citi piespiedu izpildes darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi.

(2) (Izslēgta no 01.01.2012. ar 31.10.2002. likumu)

(3) Nosakot ar prasības nodrošināšanu saistītos izdevumus, piemērojami noteikumi par sprieduma izpildes izdevumiem, ciktāl šīs darbības veicis tiesu izpildītājs.

(20.06.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 20.12.2010. un 04.08.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011. Trešā daļa stājas spēkā 01.01.2012. Sk. Pārejas noteikumu 12. un 56.punktu)

567.pants. Sprieduma izpildes izdevumu maksāšanas kārtība izpildes procesā

(1) Piedzinējs, iesniedzot izpildu dokumentu izpildei, norāda piespiedu izpildes līdzekli, ievērojot šā likuma 570. un 572.panta noteikumus, samaksā valsts nodevu un sedz citus sprieduma izpildes izdevumus tādā apmērā, kāds nepieciešams izpildes uzsākšanai piedzinēja norādītajā veidā. Sprieduma izpildes laikā piedzinējs pēc tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā papildus nepieciešamos sprieduma izpildes izdevumus. Likumā norādītajos gadījumos sprieduma izpildes laikā sprieduma izpildes izdevumus par atsevišķām procesuālajām darbībām maksā parādnieks.

(2) No sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam ir atbrīvoti piedzinēji:

1) prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku un dienestā esošu personu prasījumiem, kas izriet no darba vai dienesta tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;

2) prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru dēļ radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

3) prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam;

4) gadījumos, kad piedziņa izdarāma valsts ienākumos;

5) gadījumos, kad persona no tiesas izdevumu samaksas atbrīvota ar tiesas lēmumu, — pilnībā vai daļēji atbilstoši tiesas lēmumam;

6) gadījumos, kad piedziņa izdarāma atbilstoši vienotajam instrumentam, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienests ir vienojies ar dalībvalsts iestādi, kura lūgusi savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, par izpildes izmaksu īpašu atlīdzināšanas kārtību.

(3) Gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, zvērinātam tiesu izpildītājam no valsts budžeta līdzekļiem tiek izmaksāta kompensācija ar izpildu darbību veikšanu saistīto izdevumu segšanai.

(4) Izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību, kā arī kompensācijas apmēra noteikšanas un izmaksas kārtību gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, nosaka Ministru kabinets.

(5) Ja izpildāms atbildīgās iestādes lēmums par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi, amata atlīdzība takses apmērā un izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi tiesu izpildītājam tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem kārtībā, kuru nosaka Ministru kabinets.

(6) Tiesu izpildītājs var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam izpildes veikšanai nepieciešamo sprieduma izpildes izdevumu pieprasījumu un lūgt, lai tās vienojas ar attiecīgās dalībvalsts iestādi, kura lūgusi savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, par izdevumu īpašu atlīdzināšanas kārtību, ja konstatē vismaz vienu no šādiem gadījumiem:

1) nodokļa prasījuma piedziņai nepieciešami sprieduma izpildes izdevumi ļoti lielā apmērā;

2) piedziņa ir vērsta uz organizētas grupas dalībnieka mantu, kas konfiscēta ar spriedumu krimināllietā (Padomes direktīvas 2010/24/ES 20.pants).

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 26.10.2006., 05.02.2009., 09.06.2011., 15.03.2012. un 19.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2014.)

568.pants. Sprieduma izpildes izdevumu ieturēšana

(1) Sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina. Pēc tam, kad izpildu dokuments iesniegts izpildei, sprieduma labprātīga izpilde vai sprieduma izpilde tieši piedzinējam neatbrīvo parādnieku no sprieduma izpildes izdevumu atlīdzināšanas.

(11) Ja izpildu dokumentu izsniedz piedzinējam (arī šā likuma 567.panta otrās daļas 1., 2., 3. un 5.punktā minētajās lietās) saskaņā ar šā likuma 565.panta pirmās daļas 1.punktu vai pēc izpildu lietas ievešanas tiesu izpildītājs konstatē, ka parādnieks ir izpildījis savas saistības pirms izpildu dokumenta iesniegšanas, sprieduma izpildes izdevumus sedz piedzinējs.

(2) Tiesu izpildītājs par sprieduma izpildes izdevumiem sastāda aprēķinu un nosūta parādniekam un piedzinējam. Aprēķinu var pārsūdzēt šā likuma 632.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Aprēķinā tiek norādīts, kādā apmērā sprieduma izpildes izdevumi atlīdzināmi tiesu izpildītājam (amata atlīdzība), piedzinējam (viņa samaksātā valsts nodeva un citi sprieduma izpildes izdevumi) vai ieskaitāmi valsts ienākumos.

(4) Ja nav iespējams sprieduma izpildes izdevumus ieturēt no parādnieka vai piedzinēja, tiesu izpildītājs uz sastādītā aprēķina pamata