Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Dzelzceļa likums
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) drošības sertifikāts — dokuments, kas pārvadātājam dod tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai;

2) dzelzceļa ekspluatācija — darbība, kas nodrošina dzelzceļa funkcionēšanu, arī dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, uzturēšanu, attīstību un ritošā sastāva lietošanu;

3) dzelzceļa infrastruktūras attīstība — pasākumu komplekss [infrastruktūras izveidošana, būvniecība, modernizācija (uzlabošana), jaudas palielināšana], kuru saskaņā ar transporta politikas plānošanas dokumentiem realizē, lai būtiski palielinātu dzelzceļa pārvadājumu ātrumu, uzlabotu drošību, kvalitāti un citas dzelzceļa tehniskās iespējas;

4) dzelzceļa infrastruktūras jauda — iespēja plānot vilcienu ceļus, kas pieprasīti kādam infrastruktūras iecirknim konkrētam laikposmam;

5) dzelzceļa infrastruktūras izmantošana — pakalpojums, ko dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uz līguma pamata sniedz citām personām, piešķirot tiesības izmantot dzelzceļa infrastruktūru;

6) dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana — pasākumu komplekss (infrastruktūras tehniskā apkope, atjaunošana), ko nepārtraukti veic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras objektu izmantošanas atbilstību Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem;

7) dzelzceļa pārvadājumi — pakalpojumi, kuri tiek sniegti uz pasažieru vai kravu pārvadājuma līguma pamata iekšzemes vai starptautiskajā satiksmē pa dzelzceļu;

8) dzelzceļa pārvadājumu pasūtījums — pasažieru un kravu dzelzceļa pārvadājumi un ar tiem saistītie citi pakalpojumi, par kuriem pilnīgi vai daļēji tiek samaksāts ar valsts vai pašvaldības līdzekļiem;

9) dzelzceļa speciālists — persona, kuras darbs ir tieši saistīts ar dzelzceļa satiksmi, kurai ir speciāla izglītība vai kura ir speciāli apmācīta un kurai, lai tā būtu tiesīga strādāt attiecīgajā profesijā, noteiktā kārtībā izsniegts kvalifikāciju apliecinošs dokuments (dzelzceļa speciālista apliecība vai profesionālās kompetences sertifikāts);

10) Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi — Ministru kabineta izdoti noteikumi, kas reglamentē dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas pamatprasības;

11) dzelzceļa zemes nodalījuma josla — zemes platība, kas ir dzelzceļa infrastruktūras sastāvdaļa un kas paredzēta dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras attīstību un drošu ekspluatāciju, kā arī pasargātu cilvēkus un vidi no dzelzceļa kaitīgās ietekmes;

12) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs — kapitālsabiedrība vai institūcija, kas pārvalda dzelzceļa infrastruktūru (dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana, attīstība), plāno, organizē un uzrauga vilcienu un cita ritošā sastāva kustību pa tā pārvaldījumā esošās dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem, kā arī atbild par infrastruktūras kontroles un drošības sistēmu vadību un gadījumos, kad likums neparedz ierobežojumus, veic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas. Atsevišķas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas var veikt dažādas institūcijas vai kapitālsabiedrības;

13) maršruts — iepriekš izraudzīts ritošā sastāva kustības ceļš starp diviem kustības galapunktiem noteiktā laika periodā;

14) pārvadātājs — komercsabiedrība, kas saņēmusi pārvadātāja licenci dzelzceļa (pasažieru vai kravu) pārvadājumu veikšanai starp stacijām un šim nolūkam nodrošina vilci, vai arī komercsabiedrība, kas saņēmusi pārvadātāja licenci un sniedz tikai vilces pakalpojumus starp stacijām;

15) tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai — pārvadātāja tiesības izmantot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru pēc drošības sertifikāta saņemšanas un līguma noslēgšanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju;

16) ritošais sastāvs — lokomotīves, vagoni, motorvilcieni, motorvagoni, vadāmi pašgājējvagoni, ceļu remonta mašīnas, celtņi, citas mašīnas un mehānismi, kuri savu tehnisko īpašību dēļ spēj pārvietoties vai pārvietojas pa sliedēm;

17) vilces līdzekļi — lokomotīves, motorvagoni un tamlīdzīgs ritošais sastāvs, ar kura palīdzību pirmavota enerģija (elektriskā, mehāniskā vai šķidruma plūsmas enerģija) tiek pārvērsta vilcienu kustības mehāniskajā enerģijā;

18) vilciens — saformēti un sakabināti vagoni vai cits ritošais sastāvs ar vienu vai vairākiem vilces līdzekļiem, kam piešķirts vilciena numurs un kas aprīkots ar īpašām signālierīcēm;

19) tarifs — likmju sistēma, pēc kuras nosaka maksu par dzelzceļa pārvadājumiem vai par citiem dzelzceļa sniegtajiem pakalpojumiem;

20) drošības apliecība — dokuments, kas apliecina konkrētās komercsabiedrības spēju darboties attiecīgajā komercdarbības sfērā dzelzceļa nozarē, ievērojot drošības prasības;

21) zemes klātne — grunts būvju komplekss, kuru iegūst, apstrādājot zemes virsmu, un kurš paredzēts virsbūves novietošanai, sliežu ceļu noturības nodrošināšanai un to aizsardzībai pret atmosfēras ūdeņiem un gruntsūdeņiem;

22) drošības pārvaldījuma sistēma — organizatorisko pasākumu kopums, ko ieviesis dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs, lai garantētu savu darbību drošu vadību;

23) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas — lēmumu pieņemšana par jaudas sadali, vilcienu ceļu iedalīšanu, tai skaitā gan par piekļuves noteikšanu un novērtēšanu, gan par atsevišķu vilcienu ceļu iedalīšanu, un lēmumu pieņemšana par infrastruktūras maksām, tai skaitā maksas noteikšanu un iekasēšanu;

24) alternatīvs maršruts — cits maršruts no tās pašas izbraukšanas vietas līdz galamērķim, ja abi maršruti ir savstarpēji aizvietojami pārvadātāja attiecīgo kravu vai pasažieru pārvadājumu veikšanai;

25) ilgtspējīga alternatīva — piekļuve citai apkalpes vietai, kas pārvadātājam ir ekonomiski pamatota un dod iespēju sniegt attiecīgo kravas vai pasažieru pārvadājumu pakalpojumu;

26) apkalpes vieta — vieta (arī zemes platība, ēka un aprīkojums), kura kopumā vai kuras daļa ir īpaši ierīkota, lai varētu sniegt vienu vai vairākus šā likuma 12.1 panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minētos pakalpojumus;

27) apkalpes vietas operators — jebkurš komersants vai tā struktūrvienība, kas ir atbildīga par vienas vai vairāku apkalpes vietu pārvaldību vai par viena vai vairāku šā likuma 12.1 panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu pārvadātājam;

28) pārvadātāja licence — atļauja, kuru licencēšanas iestāde izsniedz komercsabiedrībai un ar kuru tiek atzītas šīs komercsabiedrības kā pārvadātāja tiesības sniegt dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus. Minētās tiesības var ierobežot attiecībā uz konkrētu veidu pakalpojumu sniegšanu;

29) licencēšanas iestāde — iestāde, kas ir atbildīga par pārvadātāja licenču piešķiršanu;

30) samērīga peļņa — pašu kapitāla rentabilitātes koeficients, kurā ir ņemts vērā apkalpes vietas operatora risks (arī attiecībā uz ieņēmumiem) vai šāda riska neesība. Minētais koeficients atbilst attiecīgās nozares vidējam rādītājam pēdējos gados;

31) pieteikuma iesniedzējs — pārvadātājs gadījumā, kad pārvadājums notiek no valsts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — trešā valsts), vai uz trešo valsti. Pārējos gadījumos — pārvadātājs vai cita persona, kam ir ar sabiedriskajiem pakalpojumiem saistīta vai komerciāla interese iegūt infrastruktūras jaudu pārvadājumu veikšanai;

32) pārslogota infrastruktūra — publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iecirknis, kurā noteiktos laikposmos pieprasījumu pēc infrastruktūras jaudas nav iespējams pilnībā apmierināt pat pēc dažādo jaudas pieprasījumu savstarpējas koordinēšanas;

33) jaudas palielināšanas plāns — pasākums vai pasākumu kopums, kura izpildei izstrādāts kalendāra grafiks, lai mazinātu jaudas ierobežojumus, kuru dēļ kādu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iecirkni atzīst par pārslogotu infrastruktūru;

34) koordinēšana — process, ar kura palīdzību publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs un pieteikuma iesniedzēji mēģina atrisināt situācijas, kad iesniegtie infrastruktūras jaudas pieprasījumi ir savstarpēji pretrunīgi;

35) pamata vienošanās — juridiski saistoša vispārīga vienošanās, kurā izklāstītas pieteikuma iesniedzēja un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja, kā arī infrastruktūras pārvaldītāja (ja tiek skarta tā darbības joma) tiesības un pienākumi, kas attiecas uz iedalāmo infrastruktūras jaudu un piemērojamo maksu laikposmā, kurš pārsniedz viena kustības grafika spēkā esības termiņu;

36) tīkls — visa dzelzceļa infrastruktūra, ko pārvalda dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs;

37) tīkla pārskats — pārskats, kurā sīki izklāstīti vispārīgie noteikumi, termiņi, procedūras un kritēriji maksas aprēķināšanas, maksas iekasēšanas un jaudas sadales shēmām, arī cita informācija, kas vajadzīga, lai varētu pieprasīt infrastruktūras jaudu;

38) vilcienu ceļš — infrastruktūras jaudas daļa, kas vajadzīga, lai vilciens noteiktā laikposmā varētu pārvietoties no vienas vietas uz citu vietu;

39) kustības grafiks — datu kopums, ar kuru definē visu plānoto vilcienu kustību attiecīgajā dzelzceļa infrastruktūrā tajā laikposmā, kurā šis datu kopums ir spēkā;

40) stāvēšanas ceļi — rezerves ceļi, kas ir īpaši paredzēti dzelzceļa transportlīdzekļu pagaidu novietošanai norīkojumu starplaikā;

41) apjomīga apkope — darbi, kuri nav regulāri ikdienas pasākumi un kuru dēļ ritošā sastāva vienība nevar piedalīties satiksmē;

42) maksas aprēķināšanas shēma — publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja izstrādāti un apstiprināti maksas aprēķināšanas noteikumi, kas tiek piemēroti visiem pārvadātājiem attiecīgajā tīklā;

43) maksas iekasēšanas shēma — publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja izstrādāti un apstiprināti maksas iekasēšanas noteikumi, kas tiek piemēroti visiem pārvadātājiem attiecīgajā tīklā;

44) jaudas sadales shēma — publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja izstrādāti un apstiprināti jaudas sadales noteikumi, kas tiek piemēroti visiem pārvadātājiem attiecīgajā tīklā;

45) dzelzceļa infrastruktūras atjaunošana — ar kapitālizdevumiem saistīti lieli dzelzceļa infrastruktūras nomaiņas darbi, kas nemaina tās vispārējos darbības rādītājus;

46) dzelzceļa infrastruktūras modernizācija — ar kapitālizdevumiem saistīti lieli dzelzceļa infrastruktūras izmaiņu darbi, kas uzlabo tās vispārējos darbības rādītājus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004., 24.05.2007., 23.09.2010. un 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

2.pants. Likuma uzdevums

Šis likums reglamentē dzelzceļa darbības un satiksmes drošības principus, kā arī dzelzceļa pārvaldes kārtību.

2.1 pants. Likuma piemērošanas izņēmumi

Likums neattiecas uz sliežu ceļu infrastruktūru, kas ir funkcionāli atdalīta no dzelzceļa infrastruktūras un paredzēta pasažieru pārvadāšanai pilsētas teritorijā vai pārvadājumiem uzņēmuma teritorijā.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

3.pants. Dzelzceļa jēdziens

Dzelzceļš ir transporta sistēma, kura kā organizatoriski tehnisks komplekss ietver:

1) dzelzceļa infrastruktūru;

2) ritošo sastāvu un tā funkcionēšanai nepieciešamās ēkas un būves;

3) pārvadātājus;

4) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus;

5) personas, kuras pārvadātāja, apkalpes vietas operatora, kravas saņēmēja, kravas nosūtītāja vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja uzdevumā nodrošina attiecīgos tehnoloģiskos procesus (dzelzceļa infrastruktūras tehniskā aprīkojuma būvniecību, remontu un tehnisko apkopi, dzelzceļa ritošā sastāva būvniecību, remontu un tehnisko apkopi un manevru darbus);

6) apkalpes vietas;

7) apkalpes vietu operatorus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004., 06.10.2005. un 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

II nodaļa. Dzelzceļa infrastruktūra

4.pants. Dzelzceļa infrastruktūra

(1) Dzelzceļa infrastruktūra ir kompleksa inženierbūve, kurā ietilpst:

1) dzelzceļa virsbūve [sliedes (sliežu ceļi), pārmiju pārvedas, gulšņi, balasts un citi virsbūves elementu piederumi], pārbrauktuves un pārejas;

2) zeme zem sliežu ceļiem (zemes klātne un dzelzceļa zemes nodalījuma josla), inženiertehniskās būves (tilti, ceļa pārvadi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, komunikāciju kanāli, atbalsta sienas vai aizsargsienas u.tml.);

3) robežzīmes un aizsargstādījumi;

4) dzelzceļa signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas līnijas, iekārtas vilcienu kustības drošības garantēšanai, pārmiju stāvokļa un signālu regulēšanai, luksofori, signālrādītāji un signālzīmes;

5) dzelzceļa telekomunikāciju tīkli;

6) dzelzceļa elektroapgādes gaisvadu un kabeļu līnijas, kontakttīkli, transformatoru un vilces apakšstacijas;

7) stacijas, izmaiņas punkti un pieturas punkti;

8) ēkas un būves, kas nepieciešamas dzelzceļa infrastruktūras objektu uzturēšanai, remontam un lietošanai.

(2) Dzelzceļa infrastruktūrā ietilpst arī gaisa telpa un zemes dzīles dzelzceļa zemes nodalījuma joslā, ciktāl tas nepieciešams dzelzceļa infrastruktūras objektu ekspluatācijai, aizsardzībai un dzelzceļa satiksmei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

5.pants. Dzelzceļa infrastruktūras iedalījums, izmantošana un piederība

(1) Dzelzceļa infrastruktūra atkarībā no tās izmantošanas iedalāma šādi:

1) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Tā ir atklāta kravu un pasažieru pārvadājumiem vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai, ievērojot vienlīdzības principu, un tā ir reģistrēta dzelzceļa infrastruktūras reģistrā kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras statuss tiek piešķirts ar Ministru kabineta rīkojumu;

2) privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Tās sliežu ceļus pārvadājumiem vai komercsabiedrības tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izmanto īpašnieks vai citas personas īpašnieka uzdevumā vai ar īpašnieka atļauju, un tā ir reģistrēta dzelzceļa infrastruktūras reģistrā kā privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra.

(2) Dzelzceļa infrastruktūra kā lietu kopība vai atsevišķi infrastruktūras objekti var piederēt valstij, pašvaldībai, citai juridiskajai vai fiziskajai personai.

(21) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs atbilstoši dzelzceļa jomu reglamentējošu normatīvo aktu prasībām un dzelzceļa infrastruktūras aprīkojumam un īpatnībām izdod dokumentus attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras lietošanu, kas ir publiski pieejami dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja mājaslapā internetā.

(3) Privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra, ja tā ir nepieciešama, lai nokļūtu no vienas apkalpes vietas uz citu apkalpes vietu, kalpo vai var kalpot vairāk nekā vienam galapatērētājam vai atrodas apkalpes vietā (izņemot ceļus, kas atrodas dzelzceļa remontdarbnīcās, depo vai lokomotīvju novietnēs), lietošanas, par tajā sniegtajiem pakalpojumiem noteiktās maksas un slēgšanas nosacījumu ziņā pielīdzināma apkalpes vietai. Šādas infrastruktūras īpašniekam ir pienākumi, kādi noteikti apkalpes vietas operatoram, un tiek piemēroti šā likuma 5.1, 11.2 panta, 12.1 panta otrās, trešās un ceturtās daļas un 12.2 panta noteikumi. Minētais īpašnieks ir pakļauts Valsts dzelzceļa administrācijas uzraudzībai un kontrolei.

(4) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras daļa vairs nav nepieciešama, lai nokļūtu no vienas apkalpes vietas uz citu apkalpes vietu, tā nekalpo vai nevar kalpot vairāk kā vienam galapatērētājam vai neatrodas apkalpes vietā, tās īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var Valsts dzelzceļa administrācijai pieteikt attiecīgo infrastruktūras daļu reģistrēšanai dzelzceļa infrastruktūras reģistrā kā privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004., 24.05.2007. un 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

5.1 pants. Piekļuve dzelzceļa infrastruktūrai

(1) Pārvadātājam tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, lai tas varētu sniegt visu veidu dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumus, piešķir saskaņā ar taisnīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem nosacījumiem. Šīs tiesības ietver arī piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno jūras un iekšzemes ostas un citas šā likuma 12.1 panta otrajā daļā minētās apkalpes vietas, un infrastruktūrai, kas kalpo vai var kalpot vairāk nekā vienam galapatērētājam.

(2) Pārvadātājam piešķir tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, lai tas varētu sniegt starptautisko pasažieru pārvadājumu pakalpojumus. Šīs tiesības ietver arī piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno šā likuma 12.1 panta otrajā daļā minētās apkalpes vietas.

(3) Pārvadātājam piešķir tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, lai tas varētu sniegt iekšzemes regulāro pasažieru pārvadājumu pakalpojumus saskaņā ar noslēgto sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu, kā arī tādu iekšzemes pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, kuri nav regulārie pasažieru pārvadājumi. Šīs tiesības ietver arī piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno šā likuma 12.1 panta otrajā daļā minētās apkalpes vietas.

(4) Atsevišķu tehnoloģisko procesu veicējiem, kas darbojas pārvadātāja, infrastruktūras pārvaldītāja, apkalpes vietas operatora, kravas saņēmēja vai kravas nosūtītāja uzdevumā, tiesības piekļūt šā likuma 5.panta pirmās daļas 1.punktā minētajai infrastruktūrai piešķir, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar infrastruktūras pārvaldītāju un izmantojot brīvo jaudu.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

6.pants. Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra

(1) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra (valstij piederošā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra vai šā panta otrajā daļā minētās personas pārvaldīšanā esošā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra) tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.

(2) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, izņemot infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu šā likuma 13.1panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, ir valsts akciju sabiedrība. Ar Ministru kabineta lēmumu atsevišķus valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektus var nodot citu personu pārvaldīšanā.

(23.09.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

7.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iedalījums pēc tās funkcionālās nozīmes un tehniskajām iespējām

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra pēc tās funkcionālās nozīmes iedalāma šādi:

1) stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa infrastruktūra (apkalpo galvenās pasažieru un kravu pārvadājumu plūsmas);

2) reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūra (tai ir vietēja nozīme).

(11) Stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpst arī tai piegulošie vai ar to saistītie staciju sliežu ceļi, speciālās nozīmes sliežu ceļi, pievedceļi, strupceļi un citi sliežu ceļi.

(2) Stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūra pēc tās tehniskajām iespējām iedalāma kategorijās. Metodikas projektu, pēc kuras dzelzceļa infrastruktūra iedalāma kategorijās, izstrādā Satiksmes ministrija un apstiprina Ministru kabinets.

(3) Stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūru nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

7.1 pants. Vēsturiskā mantojuma dzelzceļš

(1) Vēsturiskā mantojuma dzelzceļš ir šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene—Alūksne sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs. Vēsturiskā mantojuma dzelzceļā ietilpst arī dzelzceļa zemes nodalījuma josla.

(2) Vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektus apsaimnieko to īpašnieki (valdītāji).

(3) Lai saglabātu vēsturiskā mantojuma dzelzceļu un veicinātu tā izmantošanu atbilstoši funkcijām, kā arī valsts un pašvaldību institūciju, vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektu īpašnieku (valdītāju) un nevalstisko organizāciju sadarbību, īstenojot labāko muzejdzelzceļu praksi, izveido Vēsturiskā mantojuma dzelzceļa konsultatīvo padomi, kurā ietilpst Satiksmes ministrijas, Kultūras ministrijas, Valsts dzelzceļa administrācijas, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Gulbenes novada domes, Alūksnes novada domes, vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektu apsaimniekošanā iesaistīto personu un ieinteresēto biedrību un nodibinājumu, kuru mērķis saskaņā ar statūtiem ir attiecīgā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, pārstāvji. Padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets, bet personālsastāvu — satiksmes ministrs. Nolikumā nosaka konsultatīvās padomes tiesības, funkcijas un darbības kārtību, kā arī kārtību, kādā šajā pantā minētās personas deleģē pārstāvjus darbam padomē.

(4) Vēsturiskā mantojuma dzelzceļa infrastruktūrai ir reģionālās nozīmes publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras statuss.

(5) Uz vēsturiskā mantojuma dzelzceļu nav attiecināmas šā likuma 43.panta prasības.

(6) Valsts dzelzceļa administrācija, pamatojoties uz šā panta trešajā daļā minētās padomes priekšlikumiem, lemj par šā panta astotajā daļā minēto finanšu līdzekļu piešķiršanu vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektu īpašniekiem (valdītājiem). Finanšu līdzekļus piešķir tikai šādiem mērķiem:

1) šā panta pirmajā daļā minētā vēsturiskā mantojuma dzelzceļa saglabāšanai un popularizēšanai;

2) sabiedrības izglītošanai par dzelzceļa nozari un dzelzceļa nozares popularizēšanai;

3) vēsturiskā ritošā sastāva un citas ar vēsturiskā mantojuma dzelzceļu saistītas tehnikas iegādei un atjaunošanai;

4) šaursliežu dzelzceļa līnijas izmantošanai pārvadājumiem.

(7) Šā panta trešajā daļā minētā padome ik gadu līdz 1.septembrim sagatavo priekšlikumus par finanšu līdzekļu sadalījumu starp vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektu īpašniekiem (valdītājiem) nākamajam gadam un iesniedz šos priekšlikumus Valsts dzelzceļa administrācijai lēmuma pieņemšanai par finanšu līdzekļu piešķiršanu.

(8) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ik gadu paredz finansējumu šā panta septītajā daļā minētā Valsts dzelzceļa administrācijas lēmuma izpildei 0,25 procentu apmērā no kopējā šā likuma 10.panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētā dzelzceļa infrastruktūras finansējuma apjoma par iepriekšējo gadu.

(9) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs šā panta astotajā daļā paredzēto finansējumu piešķir katru ceturksni, līdz attiecīgā ceturkšņa pirmā mēneša 10.datumam pārskaitot daļu no šā panta astotajā daļā paredzētā finansējuma attiecīgajam finansējuma saņēmējam saskaņā ar Valsts dzelzceļa administrācijas lēmumu. Katrā no pirmajiem trim ceturkšņiem pārskaita ceturto daļu no plānotā finansējuma. Kopējais šā finansējuma apmērs tiek precizēts, veicot pēdējo maksājumu attiecīgajā gadā.

(10) Finansējuma saņēmēji sagatavo pārskatu par tā izlietojumu un iesniedz izskatīšanai šā panta trešajā daļā minētajai padomei ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 30.aprīlim. Iesniegtos finansējuma izlietojuma pārskatus apstiprina Valsts dzelzceļa administrācija, pamatojoties uz padomes rekomendācijām.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

8.pants. Reģistrācija un uzskaite

(1) Dzelzceļa infrastruktūra Latvijā ir pakļauta valsts reģistrācijai un uzskaitei.

(2) Dzelzceļa infrastruktūras reģistrs un uzskaite atbilstoši attiecīgajam infrastruktūras iedalījumam tiek nodrošināta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Nereģistrētas infrastruktūras izmantošana un piešķiršana izmantošanai ir aizliegta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

9.pants. Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un attīstība

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un attīstība finansējama atbilstoši tās funkcionālajai nozīmei, kategorijai un saskaņā ar Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.

(2) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru attīsta atbilstoši nepieciešamībai, ņemot vērā Eiropas Savienības vispārīgās vajadzības, arī vajadzību sadarboties ar kaimiņos esošajām trešajām valstīm. Šādā nolūkā Satiksmes ministrija pēc apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm izstrādā un Ministru kabinets apstiprina indikatīvu dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģiju, kuras mērķis ir apmierināt mobilitātes vajadzības nākotnē attiecībā uz infrastruktūras uzturēšanu, atjaunošanu un attīstību, pamatojoties uz ilgtspējīgu dzelzceļa sistēmas finansējumu. Minētā stratēģija aptver vismaz piecu gadu laikposmu un ir atjaunojama.

(3) Par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un attīstību saskaņā ar šo likumu ir atbildīga valsts akciju sabiedrība (valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs), kura saskaņā ar valsts noteikto vispārīgo politiku un šā panta otrajā daļā minēto stratēģiju pieņem saimnieciskās darbības plānu, kurā iekļauj ieguldījumu un finanšu programmu. Plānu izstrādā tā, lai panāktu optimālu un efektīvu infrastruktūras izmantošanu, nodrošinājumu un attīstību, vienlaikus nodrošinot finanšu līdzsvaru un līdzekļus šo mērķu sasniegšanai. Pirms saimnieciskā darbības plāna apstiprināšanas minētais infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina, lai jau zināmie un iespējamie pieteikuma iesniedzēji — pēc to pieprasījuma — varētu piekļūt attiecīgajai informācijai un izteikt savu viedokli par saimnieciskās darbības plāna saturu attiecībā uz nosacījumiem par piekļuvi infrastruktūrai, tās izmantošanu un veidu, nodrošinājumu un attīstību. Saimnieciskās darbības plāns var būt infrastruktūras pārvaldītāja vidēja termiņa darbības stratēģijas sastāvdaļa.

(4) Valsts nodrošina, ka normālos saimnieciskās darbības apstākļos un samērīgā laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus, šā likuma 6.pantā minētā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja peļņas un zaudējumu pārskatā ieņēmumi no infrastruktūras maksām, peļņa no citas komercdarbības, neatmaksājamie ieņēmumi no privātiem avotiem, kā arī valsts finansējums (attiecīgajā gadījumā iekļaujot arī no valsts saņemtos avansa maksājumus) ir vismaz līdzsvarā ar infrastruktūras izdevumiem. Ievērojot lietotāja iespējamo ilgtermiņa mērķi visu transporta veidu infrastruktūras izmaksas segt ar lietotāju tiešajiem maksājumiem, pamatojoties uz dažādo transporta veidu godīgu, nediskriminējošu konkurenci, kad dzelzceļa transports spēj konkurēt ar citiem transporta veidiem, saskaņā ar šajā likumā noteiktajiem maksas aprēķināšanas nosacījumiem valsts var prasīt, lai šā likuma 6.pantā minētais valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs līdzsvaro ieņēmumus un izdevumus bez valsts finansējuma.

(5) Gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanas procesā Satiksmes ministrija noteiktajā kārtībā var iesniegt pieprasījumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai.

(6) Pašvaldību, komercsabiedrību, citu juridisko vai fizisko personu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un attīstību finansē tās īpašnieki.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

10.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansējums

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības līdzekļi, kā arī līdzekļi citiem šajā likumā paredzētajiem maksājumiem veido dzelzceļa infrastruktūras finansējumu, ko pārvalda publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

(2) Dzelzceļa infrastruktūras finansējumu veido:

1) ieņēmumi no maksas par šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu;

2) ieņēmumi no tās valstij piederošās zemes iznomāšanas, uz kuras izvietota publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra (15.panta otrā daļa);

3) peļņa no šā likuma 6.pantā minētajam valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam piederoša apkalpes vietas operatora pakalpojumiem;

4) valsts finansējums (9.panta ceturtā un piektā daļa);

5) peļņa no citas komercdarbības;

6) neatmaksājami ieņēmumi no privātiem avotiem.

(01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

10.1 pants. Infrastruktūras izmaksas un grāmatvedības uzskaite

(1) Šā likuma 6.pantā minētajam valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, ievērojot drošību un vajadzību uzturēt un uzlabot infrastruktūras pakalpojumu kvalitāti, nodrošina stimulus samazināt infrastruktūras uzturēšanas un attīstības izmaksas un piekļuves maksas līmeni.

(2) Ievērojot valsts kompetenci attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plānošanu un finansēšanu un — attiecīgos gadījumos — valsts budžeta plānošanas principus, Satiksmes ministrija un šā likuma 6.pantā minētais valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uz vismaz piecu gadu laikposmu noslēdz līgumu, kurš atbilst vismaz šā likuma 10.2 pantā norādītajiem noteikumiem un saskaņā ar kuru piemēro šā panta pirmajā daļā minētos stimulus. Par līguma noteikumiem un šā likuma 6.pantā minētā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finansēšanai veicamo maksājumu struktūru iepriekš vienojas, aptverot visu līguma darbības laiku.

(3) Ne vēlāk kā mēnesi pirms šā panta otrajā daļā minētā līguma parakstīšanas tā puses informē publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēju, pieteikuma iesniedzējus un — pēc to pieprasījuma — iespējamos pieteikuma iesniedzējus un dod tiem iespēju izteikt savu viedokli par līguma saturu. Līgumu publicē mēneša laikā no tā noslēgšanas dienas, un šā likuma 6.pantā minētais valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina līguma noteikumu un saimnieciskās darbības plāna konsekvenci.

(4) Šā likuma 6.pantā minētais valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izveido un uztur savu aktīvu un tādu aktīvu reģistru, par kuru pārvaldību tas ir atbildīgs. Šo reģistru izmanto, lai novērtētu, kāds finansējums ir vajadzīgs aktīvu uzturēšanai. Tam pievieno detalizētu informāciju par izdevumiem infrastruktūras atjaunošanai un modernizācijai.

(5) Šā likuma 6.pantā minētais valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā metodi izmaksu attiecināšanai pa dažādām pārvadātājiem piedāvāto pakalpojumu kategorijām un par šo metodi informē būtisko funkciju veicēju, ja pats neveic būtiskās funkcijas, sniedzot tam visu informāciju, kas nepieciešama maksas aprēķināšanas shēmas izstrādei. Minēto metodi atjaunina, pamatojoties uz starptautisko paraugpraksi.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

10.2 pants. Satiksmes ministrijas un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja līguma noteikumi

Satiksmes ministrijas un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja līgumā ir vismaz šādas sastāvdaļas:

1) līguma darbības joma attiecībā uz infrastruktūru un apkalpes vietām, strukturējot saskaņā ar šā likuma 12.1 pantu. Tajā ietver visus infrastruktūras pārvaldības aspektus, arī jau ekspluatācijā esošas infrastruktūras uzturēšanu un atjaunošanu. Ja nepieciešams, līgumā var ietvert arī jaunas infrastruktūras būvniecību;

2) maksājumu vai piešķirto līdzekļu struktūra šādā sadalījumā: šā likuma 12.1 pantā norādītajiem infrastruktūras pakalpojumiem, uzturēšanai un atjaunošanai, savlaicīgi nepaveikto infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas darbu izpildei. Attiecīgajā gadījumā līgumā var iekļaut jaunai infrastruktūrai piešķirto maksājumu vai līdzekļu struktūru;

3) uz lietotājiem orientēti darbības mērķi kā rādītāji un kvalitātes kritēriji, ietverot šādus aspektus:

a) vilcienu satiksmes efektivitāte un klientu apmierinātība,

b) tīkla jauda,

c) aktīvu pārvaldība,

d) darbības apjomi,

e) drošības līmeņi,

f) vides aizsardzība;

4) savlaicīgi nepaveikto infrastruktūras uzturēšanas darbu iespējamais apjoms un aktīvi, kas pakāpeniski tiks izņemti no lietošanas un tādējādi radīs dažādas finanšu plūsmas;

5) šā likuma 10.1 panta pirmajā daļā minētie stimuli;

6) minimālās prasības infrastruktūras pārvaldītāja iesniedzamiem ziņojumiem, precizējot to saturu un ziņojumu iesniegšanas biežumu un norādot katru gadu publicējamo informāciju;

7) saskaņotais vienošanās termiņš, kas ir sinhronizēts un saderīgs attiecīgi ar infrastruktūras pārvaldītāja saimnieciskās darbības plāna, koncesijas vai drošības apliecības termiņu, un valsts noteiktais maksas aprēķināšanas tiesiskais regulējums;

8) noteikumi par to, kā rīkoties ievērojamu darbības traucējumu gadījumā un ārkārtas situācijās, tostarp ārkārtas rīcības plāni un noteikumi par līguma pirmstermiņa izbeigšanu un lietotāju savlaicīgu informēšanu;

9) korektīvi pasākumi, kas jāveic, ja kāda no pusēm pārkāpj savas līgumsaistības vai radušies ārkārtas apstākļi, kas ietekmē publiskā finansējuma pieejamību; līgums ietver nosacījumus un procedūru atkārtotām sarunām un līguma izbeigšanai pirms termiņa;

10) līguma izpildes kontroles kārtība.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

11.pants. Principi maksas noteikšanai par piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un maksas atlaides

(1) Maksas aprēķināšanas shēmu attiecībā uz šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, pēc konsultēšanās ar pieteikuma iesniedzējiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju izstrādā un apstiprina publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs un iesniedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iekļaušanai tīkla pārskatā. Izņemot gadījumus, kad tiek veikti īpaši pasākumi saskaņā ar šā likuma 11.1 panta desmito daļu, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs nodrošina, ka minētās maksas aprēķināšanas shēmas pamatā ir vieni un tie paši principi visā attiecīgajā tīklā, un, šo shēmu piemērojot dažādiem pārvadātājiem, kas sniedz līdzvērtīga rakstura pakalpojumus līdzīgās tirgus daļās, tiek piemērotas līdzvērtīgas un nediskriminējošas maksas.

(2) Maksu par šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un par piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, nosaka atbilstīgi vilcienu satiksmes pakalpojumu sniegšanas tiešajām izmaksām un ievērojot šā panta trešās un ceturtās daļas, kā arī šā likuma 11.1 panta noteikumus.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajai maksai var pievienot papildu maksu, kas atspoguļo jaudas nepietiekamību kādā skaidri nosakāmā infrastruktūras daļā pārslogotības laikposmos. Ja nav izstrādāts jaudas palielināšanas plāns vai netiek pildītas jaudas palielināšanas plānā ietvertās darbības, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs pieņem lēmumu atcelt šīs papildu maksas piemērošanu attiecīgajai infrastruktūrai. Ja jaudas palielināšanas plānu nav iespējams izpildīt tādu iemeslu dēļ, ko nevar ietekmēt, vai pieejamās alternatīvas nav ekonomiski vai finansiāli lietderīgas, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs ar Valsts dzelzceļa administrācijas atļauju var turpināt piemērot papildu maksu, kas atspoguļo jaudas nepietiekamību kādā skaidri nosakāmā infrastruktūras daļā pārslogotības laikposmos.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto maksu var mainīt, lai ņemtu vērā izmaksas, ko radījusi vilcienu satiksmes ietekme uz vidi. Jebkuras šādas izmaiņas diferencē atbilstīgi izraisītās ietekmes apjomam. Piemērojot maksu par kravas ritošā sastāva izraisītā trokšņa ietekmes radītajām izmaksām, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs ievēro Komisijas 2015.gada 13.marta īstenošanas regulu (ES) 2015/429, ar ko nosaka kārtību, kas jāievēro, piemērojot maksu par trokšņa ietekmes radītajām izmaksām.

(5) Ar jebkurām šā panta ceturtajā daļā minētajām infrastruktūras maksas izmaiņām (lai ņemtu vērā trokšņa samazināšanas pasākumu veikšanas izmaksas) veicina vagonu modernizāciju, aprīkojot tos ar ekonomiski visizdevīgāko pieejamo zema trokšņa līmeņa bremzēšanas tehnoloģiju. Vides aizsardzības izmaksas iekļaut infrastruktūras maksā, ja tādējādi tiek palielināti kopējie infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumi, tiek atļauts tikai tad, ja šāda maksa saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu tiek piemērota kravu autopārvadājumiem. Ja vides aizsardzības maksas piemērošana rada papildu ieņēmumus, infrastruktūras pārvaldītājs šos ieņēmumus izmanto vides aizsardzības pasākumu īstenošanai saskaņā ar dzelzceļa vides aizsardzības politiku. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs nodrošina, lai tiktu saglabāta nepieciešamā informācija un varētu pārbaudīt vides aizsardzības maksas aprēķinu un tās piemērošanu.

(6) Šā panta ceturto un piekto daļu nepiemēro ritošā sastāva vienībām, kuras tiek izmantotas vai kuras paredzēts izmantot pārvadājumiem no trešajām valstīm vai uz trešajām valstīm, kuru dzelzceļa tīkla sliežu platums ir 1520 milimetri.

(7) Lai izvairītos no nevēlamām nesamērīgām svārstībām, var noteikt šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētās maksas kā vidējo vērtību atbilstošam vilcienu satiksmes pakalpojumu apjomam un laikposmiem. Šīs maksas relatīvo apmēru saista ar izmaksām, kas attiecināmas uz vilcienu satiksmes pakalpojumiem.

(8) Neatkarīgi no šā panta otrajā daļā noteiktā tiešo izmaksu principa visas atlaides no maksas, ko par jebkādiem pakalpojumiem pārvadātājam piemēro publiskās lietošanas infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, atbilst šādiem kritērijiem:

1) atlaides nav lielākas par infrastruktūras pārvaldītāja administratīvo izmaksu faktisko ietaupījumu (izņemot šīs daļas 2.punktā minēto gadījumu), un, nosakot atlaides apmēru, nevar ņemt vērā izmaksu ietaupījumu, kas jau ir ietverts piemērotajā maksā;

2) infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs var ieviest visiem infrastruktūras lietotājiem pieejamus maksas aprēķināšanas shēmā paredzētus līdzīgus atlaižu nosacījumus attiecībā uz konkrētām satiksmes plūsmām, paredzot atlaides, ko piemēro noteiktā laikposmā, lai veicinātu jaunu dzelzceļa pakalpojumu attīstību, vai atlaides, ar kuru palīdzību rosina nepietiekami izmantotu līniju izmantošanu;

3) atlaides var attiekties tikai uz maksu, ko piemēro konkrētai infrastruktūras daļai;

4) līdzīgiem pakalpojumiem piemēro maksas aprēķināšanas shēmā paredzētus līdzīgus atlaižu nosacījumus, kuri nediskriminējošā veidā attiecas uz visiem pārvadātājiem.

(9) Ar shēmām, pēc kurām aprēķina maksu par piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, pārvadātājus un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju stimulē līdz minimumam samazināt traucējumus un uzlabot dzelzceļu tīkla darbību, izmantojot darbības uzlabošanas shēmu. Šādā shēmā var ietvert sankcijas par rīcību, kas traucē tīkla darbību, kompensācijas tiem, kam traucējumu dēļ rodas zaudējumi, un prēmijas, ar kurām atalgo darbību, kas ir labāka par plānoto. Darbības uzlabošanas shēmas pamatprincipus, kurus piemēro visā dzelzceļa tīklā, nosaka Ministru kabinets.

(10) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji (infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēji) sadarbojas, lai dotu iespēju piemērot efektīvas aprēķināšanas shēmas maksai par piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un koordinētu maksas aprēķināšanu vai iekasētu maksu par vilcienu satiksmes pakalpojumu sniegšanu, kas skar vairāk nekā vienu dzelzceļa sistēmas infrastruktūras tīklu Eiropas Savienībā. Īpaši tiek sekmēta starptautisko dzelzceļa pakalpojumu optimāla konkurētspēja un efektīva dzelzceļa tīklu izmantošana, šim nolūkam tiek izstrādātas piemērotas procedūras. Šādu sadarbību īsteno, lai dotu iespēju efektīvi piemērot šā likuma 11.1 pantā minētos uzcenojumus un šā panta devītajā daļā minētās dzelzceļa tīkla darbības uzlabošanas shēmas, ja satiksme šķērso vairāk nekā vienu dzelzceļa sistēmas infrastruktūras tīklu Eiropas Savienībā.

(11) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un pārvadātājam nediskriminējošā veidā var kompensēt tādas vides aizsardzības, negadījumu un infrastruktūras izmaksas, kuras nesedz konkurējošie transporta veidi. Katrā konkrētā gadījumā Ministru kabinets pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, apmēru un izmaksāšanas kārtību, ievērojot šādus nosacījumus:

1) ja pārvadātājam, kas saņem kompensāciju, ir ekskluzīvas tiesības, nodrošina, lai lietotāji gūtu labumu, kas pielīdzināms šai kompensācijai;

2) izmantotā metodoloģija un veiktie aprēķini dod iespēju uzskatāmi parādīt konkrētus izdevumus, ko nesedz konkurējošie transporta veidi.

(12) Sūdzību par shēmu, kura tiek piemērota, aprēķinot maksu par šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un par piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, vai sūdzību par jau noteikto šādu maksu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kas neveic pārvaldītāja būtiskās funkcijas, pieteikuma iesniedzējs vai pārvadātājs var iesniegt Valsts dzelzceļa administrācijai ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad tā ir publicēta.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

11.1 pants. Izņēmumi maksas par piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai noteikšanas principu piemērošanā

(1) Lai pilnībā segtu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja izmaksas, ja tirgus situācija to pieļauj, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs maksai par šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un par piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, piemēro uzcenojumus.

(2) Pirms uzcenojumu piemērošanas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs izvērtē to nozīmi vismaz šādos tirgus segmentos un izvēlas nozīmīgākos no tiem:

1) pasažieru pārvadājumi un kravu pārvadājumi;

2) vilcieni, kas pārvadā bīstamas kravas, un citi kravas vilcieni;

3) iekšzemes pārvadājumi un starptautiskie pārvadājumi;

4) kombinētie pārvadājumi un tieša vilcienu satiksme;

5) piepilsētas (reģionālie) pasažieru pārvadājumi un starppilsētu pasažieru pārvadājumi;

6) vilcieni, kuriem visi vagoni tiek pārvadāti no viena punkta uz vienu galamērķi, un vilcieni, kuriem katrs vagons ir viena kravas vienība un vagoni maršrutā tiek piekabināti un atkabināti;

7) regulāri vilcienu satiksmes pakalpojumi un neregulāri vilcienu satiksmes pakalpojumi.

(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs var tirgus segmentus iedalīt sīkāk pēc pārvadātajām kravām vai pasažieriem.

(4) Nosaka arī tos tirgus segmentus, kuros pārvadātāji attiecīgajā brīdī nedarbojas, bet kuros tie var sniegt pakalpojumus laikposmā, kurā ir spēkā shēma, pēc kuras aprēķina maksu par šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un par piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām. Attiecībā uz minētajiem tirgus segmentiem nepiemēro uzcenojumus.

(5) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs iesniedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam informāciju, kurā ietver to tirgus segmentu sarakstu, kuros piemēro uzcenojumus. Tirgus segmentu sarakstā ir vismaz šādi trīs segmenti:

1) kravu pārvadājumu pakalpojumi;

2) pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, ko sniedz saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu;

3) citi pasažieru pārvadājumu pakalpojumi.

(6) Tirgus segmentu sarakstu publicē tīkla pārskatā un pārskata vismaz reizi piecos gados. Šo sarakstu uzrauga Valsts dzelzceļa administrācija.

(7) Uzcenojumus piemēro, pamatojoties uz efektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem principiem, vienlaikus garantējot optimālu dzelzceļa konkurētspēju un ievērojot pārvadātāju sasniegto produktivitātes pieaugumu. Maksas līmenis neliedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru izmantot tādiem tirgus segmentiem, kas var segt vismaz tiešās izmaksas, kā arī peļņas normu, ko pieļauj tirgus situācija.

(8) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs plāno grozīt būtiskus šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētās maksas aprēķināšanas nosacījumu elementus, tas publicē tos mājaslapā internetā vismaz trīs mēnešus pirms tīkla pārskata publicēšanas termiņa saskaņā ar šā likuma 28.panta piekto daļu.

(9) Lai pilnībā segtu radušās izmaksas, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs var noteikt lielāku maksu par pakalpojumiem attiecībā uz kravu pārvadājumiem no trešajām valstīm vai uz trešajām valstīm, kuru dzelzceļa tīkla sliežu platums ir 1520 milimetri.

(10) Attiecībā uz konkrētiem ieguldījumu projektiem nākotnē vai konkrētiem ieguldījumu projektiem, kas ir pabeigti pēc 1988.gada, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs var noteikt vai turpināt noteikt augstāku maksu, pamatojoties uz šādu projektu ilgtermiņa izmaksām, ja tie palielina efektivitāti vai izmaksu lietderību, vai abus šos rādītājus un ja tos citādi nevarēja vai nevarētu sasniegt. Šādā maksas aprēķinā var ņemt vērā arī vienošanos par dalītu ar jaunajiem ieguldījumiem saistīto risku.

(11) Lai nepieļautu diskrimināciju, jebkura publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja noteiktā vidējā maksa un robežmaksa par līdzvērtīgiem infrastruktūras izmantošanas veidiem ir salīdzināma un vienādiem pakalpojumiem vienā un tajā pašā tirgus segmentā tiek piemērota vienāda maksa. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs iesniedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam informāciju, norādot, ka šīm prasībām atbilst maksas aprēķināšanas nosacījumi. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs tos uzrāda tīkla pārskatā, ciktāl to ir iespējams izdarīt, neizpaužot konfidenciālu saimnieciskās darbības informāciju.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

11.2 pants. Maksas par apkalpes vietā sniegtajiem pakalpojumiem noteikšanas principi

(1) Maksu par apkalpes vietas operatora sniegtajiem pakalpojumiem nosaka apkalpes vietas operators.

(2) Maksa par piekļuvi sliežu ceļiem šā likuma 12.1 panta otrajā daļā minētajās apkalpes vietās un šādās vietās sniegtajiem pakalpojumiem nepārsniedz to sniegšanas izmaksas, kam pieskaitīta samērīga peļņa.

(3) Ja pakalpojumus, kas minēti šā likuma 12.1 panta trešajā un ceturtajā daļā, kā papildpakalpojumus sniedz tikai viens apkalpes vietas operators, maksa par šādu pakalpojumu nepārsniedz tā sniegšanas izmaksas, kam pieskaitīta samērīga peļņa.

(4) Apkalpes vietas operators, kas sniedz šā likuma 12.1 panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos pakalpojumus, saskaņā ar šā likuma 28.pantu informē infrastruktūras pārvaldītāju par maksām, kas jāiekļauj tīkla pārskatā, vai norāda mājaslapu internetā, kurā šāda informācija ir pieejama elektroniskā formātā bez maksas.

(5) Maksu par apkalpes vietas lietošanu maksā apkalpes vietas operatoram un izlieto tā saimnieciskās darbības finansēšanai.

(6) Apkalpes vietas operators Valsts dzelzceļa administrācijai sniedz visu vajadzīgo informāciju par piemēroto maksu un spēj pamatot pārvadātājam, ka maksa par sniegtajiem pakalpojumiem, kas pārvadātājam faktiski aprēķināta, ievērojot šā panta noteikumus, ir aprēķināta atbilstīgi tīkla pārskatā norādītajai informācijai.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

12.pants. Maksas par piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai aprēķins un iekasēšana

(1) Lēmumu par aprēķināto maksu par šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un par piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, pieņem publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs un sniedz Valsts dzelzceļa administrācijai visu nepieciešamo informāciju par to. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs spēj pamatot pārvadātājam, ka minētā maksa, kas pārvadātājam faktiski aprēķināta, ievērojot šā likuma attiecīgos noteikumus, ir aprēķināta atbilstīgi tīkla pārskatā norādītajai informācijai. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs lēmumus par maksas apmēru publicē savā mājaslapā internetā, norādot šo lēmumu publicēšanas datumu.

(2) Maksu par šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un par piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, iekasē publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs atbilstoši publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja izstrādātajai un apstiprinātajai (pēc konsultēšanās ar pieteikuma iesniedzējiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju) maksas iekasēšanas shēmai. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs saņemto maksu izlieto savas saimnieciskās darbības finansēšanai. Maksas iekasēšanas shēmu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs iesniedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iekļaušanai tīkla pārskatā.

(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs var pieņemt lēmumu, ar kuru tiek aprēķināta maksa par jaudu, kas izmantota infrastruktūras apkopei. Šāda maksa nepārsniedz ieņēmumus, kurus apkopes darbu dēļ nav guvis publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

(4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs var pieņemt lēmumu, ar kuru tiek aprēķināta attiecīga maksa par jaudas daļu, kas ir iedalīta, taču netiek izmantota. Šāda maksa par jaudas neizmantošanu stimulē efektīvu jaudas izmantošanu, un tā obligāti piemērojama pieteikuma iesniedzējiem, kuriem vilcienu ceļi ir iedalīti, bet kuri tiem iedalītos ceļus vai to daļu sistemātiski neizmanto.

(5) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs iesniedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam informāciju, kurā norāda kritērijus, pēc kuriem, pamatojoties uz šā likuma 27.panta desmitajā daļā minētajos Ministru kabineta noteikumos norādītajiem principiem, konstatē, ka vilcienu ceļi netiek izmantoti. Šie kritēriji tiek publicēti tīkla pārskatā, un to ievērošanu uzrauga Valsts dzelzceļa administrācija.

(6) Šā panta ceturtajā daļā minēto maksu sedz pieteikuma iesniedzējs vai pārvadātājs, kas izraudzīts saskaņā ar šā likuma 27.panta otro daļu.

(7) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs pēc pieprasījuma informē jebkuru ieinteresēto personu par infrastruktūras jaudu, kura jau ir iedalīta pārvadātājiem un kuru tie lieto.

(8) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina, ka, pamatojoties uz shēmu, kura pārvadātājiem tiek piemērota, aprēķinot maksājumu par šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un par piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, faktiskais maksājums atbilst tīkla pārskatā minētajiem noteikumiem.

(9) Sūdzību par maksas iekasēšanas shēmu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, pieteikuma iesniedzējs vai pārvadātājs var iesniegt Valsts dzelzceļa administrācijai ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad tā publicēta.

(10) Sūdzību par faktisko maksājumu par piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai pārvadātājs var iesniegt Valsts dzelzceļa administrācijai ne vēlāk kā mēneša laikā no attiecīgā rēķina saņemšanas dienas.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016. Sk. Pārejas noteikumu 38. punktu)

12.1 pants. Pārvadātājiem sniedzamie pakalpojumi

(1) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji nediskriminējošā veidā visiem pārvadātājiem sniedz minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu, kas ietver:

1) dzelzceļa infrastruktūras jaudas pieprasījumu izskatīšanu;

2) tiesības izmantot piešķirto jaudu;

3) dzelzceļa infrastruktūras (arī atzarojumu un pārmiju) izmantošanu;

4) vilcienu kustības vadību, ietverot signalizēšanu, regulēšanu, dispečera pakalpojumus un saziņu, kā arī informācijas sniegšanu par vilcienu kustību;

5) vilces elektroapgādes iekārtu izmantošanu, kur tās ir pieejamas;

6) visu citu informāciju, kas nepieciešama, lai ieviestu vai sniegtu pakalpojumu, kam iedalīta jauda.

(2) Apkalpes vietu operatori nediskriminējošā veidā visiem pārvadātājiem nodrošina piekļuvi (arī piekļuvi pa sliežu ceļiem) šādām apkalpes vietām, ja tādas ir, un pakalpojumiem, ko sniedz šādās vietās:

1) pasažieru dzelzceļa stacijas, to ēkas (arī piemērotas vietas biļešu pārdošanai) un cits aprīkojums (arī satiksmes informācijas sniegšanai);

2) kravas termināļi;

3) šķirotavas un vilcienu sastāvu komplektēšanas iekārtas, arī manevru iekārtas;

4) stāvēšanas ceļi;

5) apkopes iekārtas, izņemot apjomīgas apkopes iekārtas, kas paredzētas tādiem ritošā sastāva veidiem, kuriem vajadzīgas īpašas iekārtas;

6) citas tehniskas iekārtas, arī dzelzceļa ritošā sastāva tīrīšanas un mazgāšanas iekārtas;

7) jūras un iekšzemes ostu iekārtas, kas saistītas ar dzelzceļa darbību;

8) palīdzības iekārtas negadījumu seku novēršanai;

9) degvielas uzpildes iekārtas un degvielas piegāde šādām iekārtām (rēķinos maksu par degvielu norāda atsevišķi).

(3) Ja apkalpes vietas operators kā papildpakalpojumu sniedz jebkuru no šādiem pakalpojumiem, tad to sniedz pēc pieprasījuma visiem pārvadātājiem nediskriminējošā veidā:

1) vilces elektroenerģijas piegāde (maksu par to rēķinos norāda atsevišķi no maksas par elektroapgādes iekārtu izmantošanu), neskarot normatīvo aktu piemērošanu elektroenerģijas tirgus un lietošanas jomā;

2) pasažieru vilcienu (vagonu) uzsildīšana;

3) pakalpojumi saistībā ar bīstamo kravu pārvadājumiem un nestandarta vilcienu sastāvu kustību.

(4) Pārvadātāji var no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja vai apkalpes vietas operatoriem kā papildpakalpojumus pieprasīt vēl citus pakalpojumus, kuri var ietvert:

1) piekļuvi telekomunikāciju tīkliem;

2) papildu informācijas nodrošināšanu;

3) ritošā sastāva tehnisko pārbaudi;

4) biļešu tirdzniecības pakalpojumus pasažieru stacijās;

5) apjomīgas apkopes pakalpojumus, ko sniedz apkalpes vietās, kas paredzētas tādiem ritošā sastāva veidiem, kuriem vajadzīgas īpašas iekārtas.

(5) Infrastruktūras pārvaldītājam vai apkalpes vietas operatoram nav pienākuma sniegt šā panta ceturtajā daļā minētos pakalpojumus. Ja infrastruktūras pārvaldītājs vai apkalpes vietas operators nolemj piedāvāt pārvadātājiem jebkuru no šiem pakalpojumiem, tad to pēc pieprasījuma sniedz nediskriminējošā veidā.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016. Sk. Pārejas noteikumu 40. punktu)

12.2 pants. Apkalpes vietas operatora darbība

(1) Lai garantētu, ka piekļuve apkalpes vietām, kas minētas šā likuma 12.1 panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 7. un 9.punktā, un šajās vietās sniegtajiem pakalpojumiem ir pilnīgi pārredzama un nediskriminējoša, ja šādas apkalpes vietas operators kā struktūrvienība vienā juridiskajā personā ir tieši vai netieši pakļauts struktūrvienībai, kas veic ar dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saistītu komercdarbību, un šai juridiskajai personai ir dominējošs stāvoklis valsts dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu tirgū, kurā izmanto šo apkalpes vietu, tad šīs apkalpes vietas operatora darbību organizē tādā veidā, lai organizatoriskajā un lēmumu pieņemšanas ziņā operators būtu neatkarīgs no struktūrvienības, kas veic ar dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saistītu komercdarbību. Šāda neatkarība nenozīmē, ka apkalpes vietās jāizveido atsevišķa juridiskā persona, un neatkarību var nodrošināt, vienā juridiskajā personā izveidojot atsevišķas struktūrvienības.

(2) Attiecībā uz visām šā likuma 12.1 panta otrajā daļā minētajām apkalpes vietām operators un ar dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saistītas komercdarbības veicējs nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti, arī bilanci un peļņas un zaudējumu pārskatu.

(3) Ja apkalpes vietas darbību nodrošina infrastruktūras pārvaldītājs vai ja apkalpes vietas operators kā struktūrvienība vienā juridiskajā personā ir tieši vai netieši pakļauts struktūrvienībai, kas veic ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu saistītu komercdarbību, tad to, ka šā panta pirmās un otrās daļas prasības ir ievērotas, uzskata par pierādītu, ja ir izpildītas šā likuma 13.1 pantā noteiktās prasības attiecībā uz infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja neatkarību.

(4) Atbildes uz pārvadātāju pieprasījumiem par piekļuvi apkalpes vietai, kas minēta šā likuma 12.1 panta otrajā daļā, un tajā sniegtajiem pakalpojumiem sniedz saprātīgā termiņā, ko nosaka Valsts dzelzceļa administrācija. Šādus pieprasījumus var noraidīt vienīgi tad, ja ir pieejamas ilgtspējīgas alternatīvas, kas pārvadātājam dod iespēju veikt attiecīgo kravas vai pasažieru pārvadājumu tajā pašā vai alternatīvā maršrutā ar ekonomiski pieņemamiem nosacījumiem. Tas neuzliek apkalpes vietas operatoram pienākumu veikt ieguldījumus resursos vai apkalpes vietā, lai varētu apmierināt visus pārvadātāju pieprasījumus.

(5) Ja pārvadātāju pieprasījumi attiecas uz piekļuvi tādai apkalpes vietai, kura minēta šā likuma 12.1 panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 7. vai 9.punktā un kuru pārvalda šā panta pirmajā un trešajā daļā minētais apkalpes vietas operators, vai uz tiesībām saņemt pakalpojumus šādā apkalpes vietā, tās operators rakstveidā pamato katru lēmumu par atteikumu un norāda iespējamās alternatīvas citās apkalpes vietās.

(6) Ja kādas šā likuma 12.1 panta otrajā daļā minētās apkalpes vietas operators saņem pretrunīgus pieprasījumus, tas cenšas apmierināt visus pieprasījumus, ciktāl tas ir iespējams. Ja nav pieejama cita ilgtspējīga alternatīva un nav iespējams apmierināt visus attiecīgās vietas jaudas pieprasījumus, kas pamatoti ar pierādītām vajadzībām, pārvadātājs var iesniegt sūdzību Valsts dzelzceļa administrācijai, kura pārbauda lietas apstākļus un, ja nepieciešams, rīkojas, lai nodrošinātu attiecīgas jaudas daļas piešķiršanu minētajam pārvadātājam.

(7) Ja kāda šā likuma 12.1 panta otrajā daļā minētā apkalpes vieta nav izmantota vismaz divus gadus pēc kārtas un pārvadātājs minētās apkalpes vietas operatoram ir izrādījis ar pierādītām vajadzībām pamatotu ieinteresētību piekļūt šai vietai, tās īpašnieks paziņo par visas apkalpes vietas vai tās daļas iznomāšanu vai izīrēšanu pakalpojumu sniegšanai, ja vien minētās apkalpes vietas operators nepierāda, ka neviens pārvadātājs to nevar izmantot tur notiekošo pārveides darbu dēļ.

(8) Ja kāda šā likuma 12.1 panta otrajā daļā minētā apkalpes vieta nav izmantota vismaz divus gadus pēc kārtas, tās īpašnieks var paziņot par visas apkalpes vietas vai tās daļas iznomāšanu vai izīrēšanu, vai atsavināšanu. Ja triju mēnešu laikā pēc šā paziņojuma nav saņemti piedāvājumi, apkalpes vietas operatoram ir tiesības slēgt apkalpes vietu, par to vismaz trīs mēnešus iepriekš paziņojot Valsts dzelzceļa administrācijai un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

13.pants. Infrastruktūras pārvaldītāja funkciju nodalīšana

(1) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kas neveic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas, ir arī pārvadātājs, tas nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti (finanšu pārskatu) un šīs uzskaites publicēšanu, kā arī atsevišķu norēķinu kontu atvēršanu un kārtošanu. Līdzekļus, ko valsts vai pašvaldības piešķir attiecīgajam publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, nedrīkst nodot pārvadātājam un otrādi.

(2) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kas neveic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas, ir arī pārvadātājs, tam jānodrošina, ka šos komercdarbības veidus veic atsevišķas struktūrvienības.

(3) (Izslēgta no 01.01.2011. ar 23.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2010. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

(4) Ar dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saistītās darbības jomas un ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu saistītās darbības jomas uzskaiti veic tā, lai būtu iespējams uzraudzīt, vai tiek ievērots aizliegums vienai darbības jomai saņemtos valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļus nodot citai darbības jomai, un uzraudzīt, kā tiek izmantoti ieņēmumi no maksām par šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem un peļņa no citas komercdarbības.

(04.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005., 23.09.2010., 28.02.2013. un 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

13.1 pants. Neatkarība publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja darbības nodrošināšanā

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas nedrīkst veikt:

1) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kas ir arī pārvadātājs;

2) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs gadījumos, kad pārvadātājs ir koncerna atkarīgā sabiedrība, bet šā koncerna valdošais uzņēmums (kapitālsabiedrība) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs;

3) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs gadījumos, kad tas ir koncerna atkarīgā sabiedrība, bet šā koncerna valdošais uzņēmums (kapitālsabiedrība) ir pārvadātājs;

4) valsts institūcijas, kurām dzelzceļa transporta nozarē uzticēta regulējošo funkciju izpilde.

(2) Ja kāda koncerna valdošais uzņēmums (kapitālsabiedrība) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, bet šā koncerna atkarīgā sabiedrība ir pārvadātājs, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas veic cits šā koncerna atkarīgais uzņēmums (kapitālsabiedrība), kas pats nav pārvadātājs un atbilstoši šajā pantā noteiktajām prasībām ir neatkarīgs publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanā. Ja nav šāda koncerna atkarīgā uzņēmuma (kapitālsabiedrības), citas kapitālsabiedrības vai institūcijas, kura atbilst šajā pantā noteiktajām neatkarības prasībām, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēju nosaka Ministru kabinets.

(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanas izmaksas iekļauj maksā par publiskās dzelzceļa infrastruktūras lietošanu. Būtisko funkciju veikšanai nepieciešamo finansējuma apmēru nosaka būtisko funkciju veicējs atbilstoši maksas aprēķināšanas shēmai un ievērojot koncerna vispārējos finanšu un personāla vadības principus. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs kārtību, kādā veicami norēķini par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu, nosaka maksas iekasēšanas shēmā.

(4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja neatkarību nodrošina, ievērojot šādus noteikumus:

1) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes locekļi un vadošie darbinieki, kuru kompetencē ietilpst lēmumu pieņemšana par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu, nevar būt jebkuras kapitālsabiedrības, kas sniedz pārvadātāja pakalpojumus, dalībnieki (akcionāri) un nedrīkst ieņemt amatu vai citādi iesaistīties jebkura pārvadātāja struktūrās. Šis aizliegums attiecībā uz jebkādu amatu jebkura pārvadātāja struktūrās un šādu uzņēmumu kapitāla daļu (akciju) iegūšanu paliek spēkā divus gadus pēc tam, kad valdes loceklis vai vadošais darbinieks, kura kompetencē ietilpst lēmumu pieņemšana par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu, atstājis amatu;

2) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja personāls nodrošināms ar atsevišķām telpām, kurām aizsargāta piekļuve. Iekšējos noteikumos vai līgumos iekļaujamas prasības, kas paredz, ka personāla kontakti ar pārvadātājiem saistībā ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju izpildi veicami tikai oficiālās saziņas ietvaros;

3) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs nodrošina datu konfidencialitāti un tās komerciālās informācijas konfidencialitāti, kuru tas, pildot savas funkcijas, ir saņēmis no pārvadātājiem.

(5) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs ar pārvadātāju ietilpst vienā koncernā, kurā neviens no abiem nav šā koncerna valdošais uzņēmums (kapitālsabiedrība), publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja neatkarību papildus šā panta ceturtajā daļā minētajiem noteikumiem nodrošina, ievērojot šādus noteikumus:

1) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes locekļi un vadošie darbinieki, kuru kompetencē ietilpst lēmumu pieņemšana par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu, nevar būt valdošā uzņēmuma (kapitālsabiedrības) dalībnieki (akcionāri) un nedrīkst ieņemt amatu vai citādi iesaistīties valdošā uzņēmuma (kapitālsabiedrības) struktūrās;

2) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes locekļiem tiek nodrošinātas tiesības neatkarīgi no pārvadātāja un valdošā uzņēmuma (kapitālsabiedrības) pieņemt lēmumus attiecībā uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskajām funkcijām. Valdošajam uzņēmumam (kapitālsabiedrībai) ir atļauts apstiprināt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja gada pārskatu, bet nav atļauts veikt jebkādas darbības attiecībā uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju izpildi;

3) nepastāv pamatotas šaubas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes locekļa profesionālo neatkarību vai kompetenci;

4) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs izstrādā neatkarības prasību programmu, kurā noteikti konkrētu darbinieku pienākumi un pasākumi, kas tiek veikti, lai nepieļautu nevienlīdzīgu attieksmi pret pārvadātājiem, un nodrošina pienācīgu kontroli pār tās ievērošanu. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs katru gadu līdz 1.aprīlim iesniedz Valsts dzelzceļa administrācijai ziņojumu par veiktajiem pasākumiem. Valsts dzelzceļa administrācija šo ziņojumu publicē savā mājaslapā internetā. Valsts dzelzceļa administrācija pēc ziņojuma izvērtēšanas sniedz atzinumu par neatkarības nodrošināšanai veikto pasākumu pietiekamību un norāda trūkumus, ja tādi ir, kā arī termiņu, kurā šie trūkumi novēršami;

5) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja rīcībā ir vajadzīgais personāls;

6) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs nodrošina tās komerciālās informācijas konfidencialitāti, kuru tas, pildot savas funkcijas, ir saņēmis no valdošā uzņēmuma (kapitālsabiedrības).

(6) Valsts dzelzceļa administrācija uzrauga šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzēto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja neatkarības prasību ievērošanu un izskata pārvadātāju sūdzības par šo neatkarības prasību pārkāpumiem. Šādos gadījumos Valsts dzelzceļa administrācija var pieņemt lēmumu veikt pasākumus attiecīgo neatkarības prasību nodrošināšanai, nosakot saprātīgu termiņu to izpildei.

(7) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs ar pārvadātāju ietilpst vienā koncernā, kurā neviens no abiem nav šā koncerna valdošais uzņēmums (kapitālsabiedrība), Valsts dzelzceļa administrācija uzrauga publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes locekļu profesionālo neatkarību. Uzraudzības nodrošināšanai ir veicami šādi pasākumi:

1) pirms publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes locekļu paredzētās ievēlēšanas valdes locekļa kandidāts Valsts dzelzceļa administrācijai un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieku (akcionāru) sapulcei iesniedz apliecinājumu, ka viņš atbilst šā panta ceturtās daļas 1.punktā un piektās daļas 1. un 3.punktā minētajiem kritērijiem. Ja Valsts dzelzceļa administrācijai ir pamats uzskatīt, ka minētajā apliecinājumā sniegtās ziņas nav patiesas, proti, valdes locekļa kandidāts neatbilst kādam no likumā noteiktajiem kritērijiem, tā triju nedēļu laikā no apliecinājuma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par valdes locekļa kandidāta neatbilstību minētajiem kritērijiem un nekavējoties iesniedz to publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieku (akcionāru) sapulcei un izsniedz valdes locekļa kandidātam. Valsts dzelzceļa administrācijas lēmumu, ar kuru konstatēta valdes locekļa kandidāta neatbilstība un kurš attiecīgi liedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieku sapulcei ievēlēt šādu personu valdē, mēneša laikā var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa administrācijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību;

2) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes loceklis nekavējoties informē Valsts dzelzceļa administrāciju par mēģinājumu viņu ietekmēt attiecībā uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu;

3) ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes loceklis vairs neatbilst kādam no šā panta ceturtās daļas 1.punktā un piektās daļas 1. un 3.punktā noteiktajiem kritērijiem, šādam valdes loceklim ir pienākums pašam atstāt valdes locekļa amatu. Ja viņš to nedara vai arī publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieku sapulce pēc savas iniciatīvas neatsauc attiecīgo valdes locekli no amata, Valsts dzelzceļa administrācijai ir pienākums pieprasīt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībniekam (akcionāram), lai šāds valdes loceklis tiek nekavējoties atsaukts no amata. Šo Valsts dzelzceļa administrācijas lēmumu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieks (akcionārs) un atsauktais valdes loceklis var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa administrācijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību;

4) ja valdes locekli paredzēts atsaukt no amata pirms noteiktā pilnvaru termiņa, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieks (akcionārs) pirms attiecīgās dalībnieku (akcionāru) sapulces, kurā plānots valdes locekli atsaukt no amata, sniedz Valsts dzelzceļa administrācijai izvērstu atsaukšanas iemesla pamatojumu. Valdes locekli var atsaukt tikai svarīga iemesla dēļ, par kādu uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt kapitālsabiedrību, uzticības zaudēšana vai likumos noteiktie šķēršļi šā amata ieņemšanai un savienošanai. Valsts dzelzceļa administrācija nekavējoties, bet ne ilgāk kā triju nedēļu laikā no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieka (akcionāra) pamatojuma saņemšanas dienas iesniedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieku (akcionāru) sapulcei lēmumu, ar kuru piekrīt plānotajai valdes locekļa atsaukšanai vai pret to iebilst, ja rodas pamatotas šaubas par iesniegtā atsaukšanas iemesla pietiekamību. Šo Valsts dzelzceļa administrācijas lēmumu publiskās lietošanas dzelzceļa publiskās lietošanas infrastruktūras pārvaldītājs un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa administrācijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību;

5) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībniekam (akcionāram) nav nepieciešams saņemt Valsts dzelzceļa administrācijas piekrišanu, ja paredzēts no amata pirms noteiktā pilnvaru termiņa atsaukt valdes locekli, kuram saskaņā ar Kriminālprocesa likumu kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai noteikts nodarbošanās aizliegums, kas viņam liedz pildīt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes locekļa pienākumus, vai šim valdes loceklim, pamatojoties uz kriminālprocesā vai administratīvo pārkāpumu procesā pieņemto nolēmumu, atņemtas vai ierobežotas tiesības uz noteikta vai visu veidu komercdarbību vai tiesības ieņemt amatus komercsabiedrību pārvaldes institūcijās. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieks (akcionārs) nekavējoties iesniedz Valsts dzelzceļa administrācijai attiecīgu pamatojošo dokumentu par valdes loceklim piemēroto drošības līdzekli vai tiesību atņemšanu vai ierobežošanu, kura to pieņem zināšanai;

6) sešus mēnešus pirms termiņa beigām publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieks (akcionārs) informē Valsts dzelzceļa administrāciju par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes locekļa iecelšanu uz jaunu pilnvaru termiņu vai pamato viņa atbrīvošanu pēc termiņa beigām. Valsts dzelzceļa administrācija nekavējoties, ne ilgāk kā triju nedēļu laikā no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieka (akcionāra) pamatojuma saņemšanas dienas, iesniedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieku (akcionāru) sapulcei lēmumu, ar kuru piekrīt plānotajai valdes locekļa atbrīvošanai pēc termiņa beigām vai pret to iebilst, ja rodas šaubas par iesniegtā pamatojuma pietiekamību. Šo Valsts dzelzceļa administrācijas lēmumu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieks (akcionārs) un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes loceklis, par kuru ir pieņemts Valsts dzelzceļa administrācijas lēmums, var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa administrācijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(23.09.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

13.2 pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja tiesības pieprasīt informāciju

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, pildot likumā noteiktās funkcijas, ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, kas neveic pārvaldītāja būtiskās funkcijas, un pārvadātājiem savu funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju neatkarīgi no šīs informācijas pieejamības statusa.

(2) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja amatpersonām un darbiniekiem, kā arī publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja darbībā pieaicinātajām personām ir aizliegts publiski vai citādā veidā izpaust ziņas vai citu ar tā funkciju izpildi saistītu ierobežotas pieejamības informāciju, kura tām, pildot dienesta pienākumus vai citādi, kļuvusi zināma par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, kas neveic pārvaldītāja būtiskās funkcijas, vai pārvadātāju darbību, tai skaitā komercdarbību, izņemot normatīvajos aktos īpaši noteiktus gadījumus.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2011.)

14.pants. Vilcienu kustības pārtraukšana un sliežu ceļa posmu slēgšana

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs situācijās, kad Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu vai citu tehnisko noteikumu neievērošanas dēļ var tikt vai tiek apdraudēta satiksmes drošība, cilvēku dzīvība, veselība vai vide, uz laiku pārtraukt vilcienu kustību pa sliežu ceļiem un stacijas darbu vai samazināt sliežu ceļa posma caurlaides spēju, lai veiktu inženiertehniskos darbus (atjaunošanas darbus un remontdarbus) un pēc iespējas drīzāk atjaunotu normālu satiksmi. Par vilcienu kustības pārtraukšanu infrastruktūras pārvaldītājs paziņo pārvadātājiem, Valsts dzelzceļa administrācijai, Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai (33.pants), kā arī attiecīgajai vietējai pašvaldībai.

(2) Ja privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs neievēro Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumus, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, balstoties uz Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas rīkojumu, atvieno attiecīgajai privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai tieši pievienotos sliežu ceļus.

(3) Ja valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uzskata par nepieciešamu slēgt ekonomiski neizdevīgu sliežu ceļa posmu vai tādu sliežu ceļa posmu, kura tehnisko stāvokli nepietiekamu finansiālo līdzekļu dēļ nav iespējams uzturēt atbilstoši Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem un kurā nav iespējams garantēt satiksmes drošību, tas iesniedz Satiksmes ministrijai pamatotu priekšlikumu par šā sliežu ceļa posma slēgšanu, pievienojot tam Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas atzinumu.

(4) Ja tiek ierosināts slēgt publiskās lietošanas sliežu ceļu, Satiksmes ministrija pieprasa, lai Valsts dzelzceļa administrācija, attiecīgās vietējās pašvaldības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija par to divu mēnešu laikā sniedz atzinumu. Pēc atzinuma saņemšanas Satiksmes ministrija sagatavo nepieciešamos dokumentus Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai par sliežu ceļa slēgšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004., 17.07.2008., 16.12.2010. un 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

15.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zeme

(1) Zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Valsts zemi nodod valdījumā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam satiksmes ministrs.

(2) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs valstij piederošo zemi var iznomāt vai apgrūtināt to ar servitūtiem ēku un būvju, virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai. Šajos darījumos dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs rīkojas valsts vārdā.

(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir servitūta tiesības uz citām juridiskajām un fiziskajām personām piederošo zemi, uz kuras atrodas dzelzceļa infrastruktūras objekti. Ja par servitūtu nav panākta vienošanās ar zemes īpašnieku, par servitūta nodibināšanu katrā atsevišķā gadījumā lemj Ministru kabinets. Zemes lietotājs tās īpašniekam par servitūtu maksā atlīdzību saskaņā ar vienošanos, tomēr ne lielāku par pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.

(4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, ievērojot zemes jautājumos pieņemtos likumus un citus normatīvos aktus, ir tiesības šķērsot zemes nodalījuma joslai piegulošo tam nepiederošo zemes gabalu, lai piekļūtu infrastruktūras objektiem.

16.pants. Dzelzceļa zemes nodalījuma josla

(1) Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas robežas teritoriju plānojumos nosaka atbilstoši attiecīgā objekta būvniecības laikā spēkā esošajiem būvnormatīviem.

(2) Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumu projektu izstrādā Satiksmes ministrija un apstiprina Ministru kabinets.

(3) Gadījumos, kad dzelzceļa zemes nodalījuma josla pārklājas ar cita veida zemes nodalījuma joslu vai aizsargjoslu, spēkā ir stingrākās prasības un lielākais minimālais platums. Visu veidu darbību šajās vietās saskaņo ieinteresētās institūcijas.

(4) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs grozīt (samazināt) dzelzceļa zemes nodalījuma joslas robežas un atteikties no zemes lietošanas tiesībām, ievērojot attiecīgos normatīvos aktus un būvnormatīvus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

17.pants. Darbības ierobežojumi dzelzceļa zemes nodalījuma joslā

(1) Dzelzceļa zemes nodalījuma joslā citas juridiskās un fiziskās personas jebkāda veida darbību drīkst veikt tikai ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju un tā kontrolē.

(2) Ja sakarā ar juridiskajām un fiziskajām personām atļautajiem būvdarbiem, rekonstrukcijas darbiem un remontdarbiem vai citu darbību rodas nepieciešamība veikt dzelzceļa infrastruktūras objektu pārbūvi, to veic un finansē ieinteresētā puse.

(3) Jebkura komunikāciju izvietošana, pārvietošana un rekonstrukcija dzelzceļa zemes nodalījuma joslā nedrīkst pasliktināt dzelzceļa infrastruktūras objektu ekspluatācijas kvalitāti un satiksmes drošību.

(4) Dzelzceļa zemes nodalījuma joslā esošās komunikācijas uztur kārtībā to īpašnieks.

18.pants. Dzelzceļa aizsargjoslas

(1) Lai aizsargātu dzelzceļu no nevēlamas ārējās iedarbības, pasargātu cilvēkus un vidi no dzelzceļa kaitīgās ietekmes, kā arī nodrošinātu dzelzceļa efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas, saskaņā ar Aizsargjoslu likumu tiek izveidotas dzelzceļa aizsargjoslas.

(2) Dzelzceļa aizsargjoslas kārtībā uztur attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs par saviem līdzekļiem, bet, ja tiesības lietot zemi ir nodotas citai personai, — zemes lietotājs.

(3) Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana, kā arī aizsargjoslas zemes īpašnieka darbība nedrīkst pasliktināt hidroloģisko režīmu dzelzceļa aizsargjoslā, traucēt aizsargjoslas un tai piegulošo vai to šķērsojošo melioratīvo sistēmu un būvju funkcionēšanu.

(4) Dzelzceļa aizsargjoslas zemes īpašnieks vai lietotājs nedrīkst liegt dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam izmantot ceļus vai pieejas, lai dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas specializētais transportlīdzeklis varētu piekļūt dzelzceļa infrastruktūras objektiem uzturēšanas darbu veikšanai un to kontrolei. Izmantojot tiesības piekļūt pie dzelzceļa infrastruktūras objektiem, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pienākums ir to darīt pēc iespējas saudzīgi, nebojājot sējumus un neizcērtot kokus.

(5) Visus zaudējumus, ko dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ar savām darbībām ir nodarījis zemes īpašniekam, atlīdzina attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

19.pants. Stacija, izmaiņas punkts un pieturas punkts

(1) Stacija ir dzelzceļa infrastruktūras objektu kopums, kas aizņem noteiktu daļu no dzelzceļa zemes nodalījuma joslas un nodrošina dzelzceļa pārvadājumu operāciju veikšanu.

(2) Izmaiņas punkts ir tehnoloģisks sadales punkts vienceļa līnijās, kur ceļu izvietojums paredzēts vilcienu krustošanās un apdzīšanas vajadzībām dzelzceļa infrastruktūras iecirkņa vilcienu caurlaides jaudas palielināšanai.

(3) Pieturas punkts ir vieta, kur apstājas vilciens. Tam nav ceļu izvērsuma, un tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai.

(4) (Izslēgta ar 06.10.2005. likumu.)

(5) Stacijas, izmaiņas punktus un pieturas punktus, kuri ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekti, atklāj, slēdz un tiem nosaukumus piešķir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(04.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2005.)

20.pants. Pārbrauktuves un pārejas

(1) Pārbrauktuve ir ar nepieciešamajām ierīcēm vilcienu un autotransporta satiksmes drošības garantēšanai aprīkots sliežu ceļa un autoceļa krustojums vienā līmenī.

(2) Pārbrauktuves atkarībā no tās šķērsojošo autoceļu piederības iedalāmas šādi:

1) publiskās lietošanas pārbrauktuves (sliežu ceļu šķērso valsts autoceļi, pašvaldību ceļi vai pilsētu ielas);

2) atsevišķu lietotāju pārbrauktuves (sliežu ceļu šķērso citām personām piederoši ceļi, un šīs pārbrauktuves tiek izmantotas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju).

(3) Pāreja ir speciāli izbūvēta un aprīkota vieta, kur sliežu ceļu šķērso gājēji vai mājdzīvnieki.

(4) Pārejas iedalāmas šādi:

1) publiskās lietošanas pārejas (ierīkotas sabiedrisko vajadzību apmierināšanai, pa tām sliežu ceļu šķērso gājēji vai mājdzīvnieki);

2) atsevišķu lietotāju pārejas (ierīkotas pēc atsevišķu personu lūguma privātai lietošanai un tiek izmantotas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju).

(5) Jaunu atsevišķu lietotāju pārbrauktuvju un pāreju ierīkošana un aprīkošana tiek veikta par ieinteresētās puses līdzekļiem.

(6) Publiskās lietošanas pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanu un uzturēšanu finansē no dzelzceļa infrastruktūras finansējuma līdzekļiem un valsts autoceļu fonda līdzekļiem.

(7) Pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanas, aprīkošanas, apkalpošanas un slēgšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004., 17.07.2008. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

21.pants. Saskaņošanas pienākums

Sliežu ceļus dažādos līmeņos šķērsojošu inženierbūvju un inženierkomunikāciju būvniecība saskaņojama Ministru kabineta izdotajos dzelzceļa būvnoteikumos paredzētajā kārtībā.

22.pants. Dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecības kārtība

Dzelzceļa infrastruktūras objekti atbilstoši Būvniecības likumam ir specializētās būves. Ministru kabinets nosaka dzelzceļa infrastruktūras objektu projektēšanas un būvniecības kārtību, kā arī kārtību, kādā tie pieņemami ekspluatācijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2007.)

22.1 pants. Paredzētās darbības akceptēšana attiecībā uz dzelzceļa būvēm un objektiem

Ja atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" ir sagatavots ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums un saņemts kompetentās institūcijas atzinums sakarā ar valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekta izveidošanu vai būtisku pārmaiņu veikšanu tajā un šis objekts ir iekļauts Eiropas transporta tīklā (TEN-T) un tā prioritāro projektu sarakstā, lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu, izvērtējot attiecīgo pašvaldību viedokli, pieņem Ministru kabinets.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

III nodaļa. Pārvadātājs

23.pants. Pārvadātāja darbības principi

(1) Pārvadātājs darbojas saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un normatīvajiem aktiem.

(2) Pārvadātājs savā darbībā ir administratīvi un ekonomiski neatkarīgs, arī nosakot savus piedāvājamos dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus un pārvadājuma maksu.

(3) (Izslēgta ar 25.02.2016. likumu)

(4) Pārvadātāju kā komercsabiedrību (neatkarīgi no tā, kam tā pieder) pārvalda saskaņā ar principiem, kas attiecas uz komercsabiedrībām. Tas attiecas arī uz to sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, kuras pārvadātājam uzlikusi valsts, un uz sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, kurus tas slēdz ar kompetentajām valsts iestādēm.

(5) Pārvadātājs izstrādā savus saimnieciskās darbības plānus, kuros ietver ieguldījumu un finanšu programmas. Šādus plānus izstrādā, lai panāktu pārvadātāja finanšu līdzsvaru un sasniegtu pārējos tehniskos, komerciālos un finanšu pārvaldības mērķus. Plānos norāda arī līdzekļus minēto mērķu sasniegšanai.

(6) Balstoties uz vispārējām politikas pamatnostādnēm, ko pieņem valsts, un ņemot vērā valsts plānus un līgumus (kuri var būt noslēgti uz vairākiem gadiem), arī ieguldījumu un finanšu plānus, pārvadātājam ir jo īpaši tiesības brīvi:

1) izveidot iekšējo struktūru, ievērojot šā likuma 13.1 panta noteikumus;

2) kontrolēt pakalpojumu sniegšanu un pārdošanu un noteikt to cenu;

3) pieņemt lēmumus par personālu, aktīviem un iepirkumiem;

4) paplašināt savu tirgus daļu, attīstīt jaunas tehnoloģijas un jaunus pakalpojumus un ieviest jebkādas inovatīvas pārvaldes metodes;

5) ieviest jaunas aktivitātes ar dzelzceļa saimniecisko darbību saistītās nozarēs.

(7) Piemērojot šā panta sesto daļu, neskarti paliek Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra regulas (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr. 1107/70 (turpmāk — regula (EK) Nr.1370) noteikumi.

(8) Pārvadātājs peļņas un zaudējumu pārskatu un bilanci sagatavo un publicē atsevišķi par saimniecisko darbību, kas saistīta ar dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, un atsevišķi par darbībām, kas saistītas ar dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu. Līdzekļus, kas samaksāti par darbībām, kuras saistītas ar pārvadājumu pakalpojumiem, kā maksa par sabiedriskajiem pakalpojumiem, attiecīgajos pārskatos atspoguļo nošķirti saskaņā ar regulas (EK) Nr.1370 7.pantu un nenovirza darbībām, kas saistītas ar citu transporta pakalpojumu sniegšanu vai ar citu saimniecisko darbību.

(9) Ar dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saistītās darbības jomas un ar dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saistītās darbības jomas uzskaiti veic tā, lai būtu iespējams uzraudzīt, vai tiek ievērots aizliegums vienai darbības jomai saņemtos valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļus nodot citai darbības jomai.

(23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004., 14.06.2007. un 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

24.pants. Valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma slēgšanas kārtība

(1) Valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumi slēdzami atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

(2) Valsts un pašvaldības (turpmāk arī — pasūtītājs) ir tiesīgas sabiedrības interesēs pieprasīt, lai pārvadātājs, izpildot dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumu, nodrošina:

1) dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu atbilstību pasūtītāja noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz ātrumu, regularitāti, biežumu, apjomu un citiem rādītājiem;

2) (izslēgts ar 12.06.2008. likumu);

3) pa kalpojumu pielāgošanu reālajam tirgus pieprasījumam un citiem faktoriem.

(3) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumus pārvadātājs izpilda uz līguma pamata.

(4) (Izslēgta ar 12.06.2008. likumu.)

(5) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma projektu sagatavo pasūtītājs, saskaņojot to ar pārvadātāju, ieinteresētajām ministrijām un institūcijām vai attiecīgo pašvaldību.

(6) Dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līguma projekts iesniedzams saskaņošanai Valsts dzelzceļa administrācijā.

(7) (Izslēgta ar 12.06.2008. likumu.)

(8) (Izslēgta ar 04.03.2004. likumu.)

(9) Ja tiek noslēgts dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgums, pārvadātājs atver atsevišķu norēķinu kontu maksājumiem par dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma izpildi un šos naudas līdzekļus grāmatvedības dokumentos uzrāda atsevišķi. Pārvadātājs nav tiesīgs naudas līdzekļus, kas samaksāti par dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumu, izmantot citiem transporta pakalpojumiem, kurus tas sniedz, vai citiem komercdarbības veidiem, kurus tas veic.

(10) Noslēgtos dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumus reģistrē un to izpildi kontrolē Valsts dzelzceļa administrācija.

(11) (Izslēgta ar 14.06.2007. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.02.2003., 04.03.2004., 24.11.2005., 14.06.2007. un 12.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.)

25.pants. Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma saturs

(1) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumā, kas noslēgts saskaņā ar šā likuma 24.pantu, norāda:

1) sniedzamo pakalpojumu veidu un to tehniskos datus;

2) sniedzamo pakalpojumu izpildes kārtību;

3) samaksu pārvadātājam par sniegtajiem pakalpojumiem vai kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies sakarā ar pakalpojumu sniegšanu;

4) maksāšanas vai kompensēšanas kārtību;

5) atbildību par līguma izpildi;

6) pasūtītāja noteikto pārvadājuma maksu (dzelzceļa tarifu), tās atlaides.

(2) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumā var ietvert noteikumus par valsts vai pašvaldības investīcijām vai kredīta garantijām pārvadātājam, pārvadātāja pienākumu investīciju rezultātā pazemināt sniegto pakalpojumu izmaksas, uzlabot pakalpojumu kvalitāti, atjaunot ritošo sastāvu, kā arī citas pušu tiesības un pienākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

25.1 pants. Militāro kravu dzelzceļa pārvadājumu organizēšana

(1) Pirms līguma slēgšanas par militāro kravu dzelzceļa pārvadājumu, kas paredzēts ārvalstu bruņoto spēku atbalstam, kā arī gadījumos, kad Nacionālo bruņoto spēku atbalstam paredzētā militāro kravu dzelzceļa pārvadājuma pasūtītājs nav Nacionālie bruņotie spēki vai Aizsardzības ministrija, pasūtītājam nepieciešams saņemt Aizsardzības ministrijas atļauju. Pasūtītājam ir pienākums Aizsardzības ministrijas atļauju apliecinoša dokumenta kopiju iesniegt pārvadātājam pirms minētā līguma slēgšanas.

(2) Aizsardzības ministrija ir tiesīga pieprasīt, lai pārvadātājs, izpildot militāro kravu dzelzceļa pārvadājuma pasūtījumu, un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs savas kompetences ietvaros nodrošina dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu atbilstību pasūtītāja noteiktajiem kritērijiem.

(3) Valsts apdraudējuma gadījumā Ministru kabinetam ir tiesības lemt par prioritāru valsts aizsardzības vajadzībām nepieciešamo militāro kravu dzelzceļa pārvadājumu organizēšanu un veikšanu (ieskaitot iekraušanu un izkraušanu).

(23.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

25.2 pants. Pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, kuru galvenais mērķis ir pārvadāt pasažierus starp stacijām, kas atrodas dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs

(1) Pārvadātājam, kura sniegtā pasažieru pārvadājumu pakalpojuma galvenais mērķis ir pārvadāt pasažierus starp stacijām, kas atrodas dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs, veicot šādu pārvadājumu, ir tiesības attiecīgajā maršrutā Latvijas teritorijā uzņemt un izlaist pasažierus jebkurā stacijā vai pieturas punktā. Šīs pārvadātāja tiesības ir ierobežojamas, ja tiek izjaukts noslēgto valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu ekonomiskais līdzsvars.

(2) Nosakot, vai pārvadātāja sniegtā pasažieru pārvadājumu pakalpojuma galvenais mērķis ir pārvadāt pasažierus starp stacijām, kas atrodas dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs, un vai šāds pakalpojums izjauc noslēgtā valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma ekonomisko līdzsvaru, piemēro arī Komisijas 2014.gada 11.augusta īstenošanas regulu (ES) Nr. 869/2014 par jauniem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, kurā noteiktā regulatīvā iestāde ir Valsts dzelzceļa administrācija.

(3) To, vai pārvadātāja sniegtā pasažieru pārvadājumu pakalpojuma galvenais mērķis ir pārvadāt pasažierus starp stacijām, kas atrodas dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs, nosaka Valsts dzelzceļa administrācija, ja saņemts attiecīgā pārvadātāja iesniegums, tādas kompetentās iestādes iesniegums, kas noslēgusi valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu, vai tāda pārvadātāja iesniegums, kas izpilda pasūtījuma līgumu Latvijas teritorijā attiecīgajā starptautiskajā pasažieru pārvadājumu maršrutā.

(4) To, vai noslēgtā valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma ekonomiskais līdzsvars tiktu izjaukts, nosaka Valsts dzelzceļa administrācija, pamatojoties uz objektīvu ekonomisko analīzi un iepriekš noteiktiem kritērijiem, ja saņemts tādas kompetentās iestādes iesniegums, kas noslēgusi valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līgumu, vai jebkuras citas tādas ieinteresētās kompetentās iestādes iesniegums, kurai ir tiesības ierobežot piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai, vai tāda pārvadātāja iesniegums, kas izpilda pasūtījuma līgumu Latvijas teritorijā attiecīgajā starptautiskajā pasažieru pārvadājumu maršrutā, vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja iesniegums.

(5) Kompetentā iestāde, kas noslēgusi valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līgumu, un pārvadātāji, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, sniedz Valsts dzelzceļa administrācijai informāciju, kas nepieciešama, lai konkrētajā lietā pieņemtu pamatotu lēmumu. Valsts dzelzceļa administrācija izskata šo informāciju, ja nepieciešams, pieprasa vajadzīgo informāciju no citām iesaistītajām personām un mēneša laikā pēc šīs informācijas saņemšanas sāk apspriedes ar tām. Ja nepieciešams, Valsts dzelzceļa administrācija apspriežas ar visām iesaistītajām personām. Valsts dzelzceļa administrācija informē par konkrētajā lietā pieņemto lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, bet ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc tam, kad saņemta visa attiecīgā informācija.

(6) Valsts dzelzceļa administrācija pamato pieņemto lēmumu. Tajā norāda termiņu un nosacījumus, saskaņā ar kuriem kompetentā iestāde, kas noslēgusi valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līgumu, pārvadātājs, kas izpilda pasūtījuma līgumu Latvijas teritorijā šajā starptautiskajā pasažieru pārvadājumu maršrutā, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vai pārvadātājs, kas meklē iespēju piekļūt infrastruktūrai, var pieprasīt, lai Valsts dzelzceļa administrācija uzsāk administratīvo procesu no jauna.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

IV nodaļa. Ritošā sastāva kustības koordinācija un
publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšana

(Nodaļa 04.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

26.pants. Ritošā sastāva kustības koordinācija

(1) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs koordinē vilcienu un cita ritošā sastāva kustību pa saviem sliežu ceļiem, arī savienojumos ar citām personām piederošas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem.

(2) Ja pārvadātājs pārvadājumu veic pa diviem vai vairākiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem piederošas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem, attiecīgajiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem ir pienākums sadarboties.

27.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšana

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un jo īpaši nodrošina, ka infrastruktūras jauda tiek iedalīta taisnīgā un nediskriminējošā veidā.

(2) Infrastruktūras jaudas pieprasījumus var iesniegt pieteikuma iesniedzēji. Lai varētu izmantot infrastruktūras jaudu, pieteikuma iesniedzēji, kuri nav pārvadātāji, izraugās pārvadātāju, kas saskaņā ar šā likuma 27.1 pantu noslēdz līgumu ar infrastruktūras pārvaldītāju. Pieteikuma iesniedzējs var prasīt, lai infrastruktūras pārvaldītājs noslēdz tādu līgumu, kas piešķir tiesības pašam pieteikuma iesniedzējam samaksāt par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā prioritāte ir tiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kuri tiek sniegti uz valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata, kā arī ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam, un pakalpojumiem, kas pilnīgi vai daļēji tiek sniegti, izmantojot īpašiem nolūkiem (ātrgaitas, kravas un tamlīdzīgiem pārvadājumiem) paredzētu vai būvētu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var prasīt to zaudējumu atlīdzību, kuri tam rodas, ievērojot noteiktās pārvadājumu prioritātes.

(4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs pieteikuma iesniedzējiem var izvirzīt prasības, lai nodrošinātu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam pamatoti gaidāmos ieņēmumus nākotnē un infrastruktūras izmantošanu. Šādas prasības ir atbilstošas, pārredzamas un nediskriminējošas. Prasīt var tikai tādu finanšu garantiju, kas nepārsniedz attiecīgu, pieteikuma iesniedzēja paredzēto pārvadājumu apjomam proporcionālu lielumu, kā arī apliecinājumu pieteikuma iesniedzēja spējām sagatavot infrastruktūras jaudai atbilstīgus piedāvājumus. Nosakot minētās prasības, ievēro kritērijus, kas ietverti Komisijas 2015.gada 6.janvāra īstenošanas regulā (ES) 2015/10 par kritērijiem pieteikuma iesniedzējiem, kas pieteikušies uz dzelzceļa infrastruktūras jaudu, un īstenošanas regulas (ES) Nr. 870/2014 atcelšanu (turpmāk — īstenošanas regula (ES) 2015/10). Īstenošanas regulā (ES) 2015/10 noteiktā regulatīvā iestāde ir Valsts dzelzceļa administrācija.

(5) Ja pieteikuma iesniedzējs plāno pieprasīt dzelzceļa infrastruktūras jaudu, lai sniegtu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu, kura galvenais mērķis ir pārvadāt pasažierus starp stacijām, kas atrodas dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tas informē infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēju, infrastruktūras pārvaldītāju un Valsts dzelzceļa administrāciju. Lai izvērtētu, vai pārvadātāja sniegtā pārvadājumu pakalpojuma galvenais mērķis ir pārvadāt pasažierus starp stacijām, kas atrodas dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs, un kāda ir iespējamā ekonomiskā ietekme uz spēkā esošajiem valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumiem, Valsts dzelzceļa administrācija nodrošina, ka tiek informēta kompetentā iestāde, kas noslēgusi valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu, un pārvadātājs, kas izpilda šo pasūtījuma līgumu Latvijas teritorijā attiecīgajā starptautiskajā pasažieru pārvadājumu maršrutā, kā arī jebkura cita ieinteresētā kompetentā iestāde, kurai ir tiesības ierobežot piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai.

(6) Jaudas pieprasījuma iesniegumus izskata, ievērojot šā panta desmitajā daļā minēto Ministru kabineta noteikto kārtību, kā arī pieejamo un atbilstoši likumā noteiktajām prioritātēm jau sadalīto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu.

(7) Tiesības izmantot infrastruktūras jaudu pieteikuma iesniedzējiem var piešķirt uz laiku, kas nepārsniedz viena kustības grafika spēkā esības termiņu. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, kā arī infrastruktūras pārvaldītājs, ja tiek skarta tā darbības joma, un pieteikuma iesniedzējs var noslēgt šā likuma 27.2 pantā minēto pamata vienošanos par attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanu laikposmā, kas pārsniedz viena kustības grafika spēkā esības termiņu. Pieteikuma iesniedzējs, kas ir pamata vienošanās puse, savu infrastruktūras jaudas pieprasījumu iesniedz saskaņā ar minēto vienošanos.

(8) Pieteikuma iesniedzējam, kuram piešķirta noteikta infrastruktūras jauda, nav tiesību šo jaudu par atlīdzību vai bez atlīdzības nodot citiem, izņemot gadījumu, kad šo jaudu izmanto pārvadātājs tāda pieteikuma iesniedzēja uzdevumā, kurš nav pārvadātājs. Citāda infrastruktūras jaudas nodošana ir aizliegta un noved pie izslēgšanas no turpmākā infrastruktūras jaudas sadales procesa.

(9) Ja pēc pieprasītās jaudas koordinēšanas un apspriešanās ar pieteikuma iesniedzējiem nav iespējams pienācīgi apmierināt infrastruktūras jaudas pieprasījumus, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs nekavējoties paziņo, ka attiecīgā infrastruktūras daļa ir pārslogota. To dara arī attiecībā uz infrastruktūru, kuras jauda tuvākajā laikā var kļūt nepietiekama.

(10) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā tiek plānots un koordinēts kustības grafiks, sadalīta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda (kā arī šīs infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja un infrastruktūras pārvaldītāja rīcību, ja infrastruktūra ir pārslogota) un notiek sadarbība, sadalot infrastruktūras jaudu vairāk nekā vienā tīklā;

2) pārvadājumu veikšanas iesnieguma vai apkopes darbu veikšanas paziņojuma saturu, tam pievienojamos dokumentus, to izskatīšanas kārtību;

3) jaudas palielināšanas plāna saturu;

4) rīcību vilcienu kustības organizēšanai, arī traucējumu gadījumā un tādā gadījumā, ja infrastruktūras jauda tiek pieprasīta pēc kustības grafika izstrādāšanas;

5) principus, pēc kuriem izstrādā kritērijus, lai konstatētu, ka sliežu ceļi vai to daļa netiek izmantota.

(11) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, ievērojot šā panta desmitajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus, var izstrādāt un apstiprināt jaudas sadales shēmu, ko publicē savā mājaslapā internetā un iesniedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iekļaušanai tīkla pārskatā.

(12) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras īpašnieka, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja, pārvadātāja un pieteikuma iesniedzēja strīdus par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, kā arī par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja lēmumu par konkrēta pārvadātāja vilciena nozīmēšanu, atteikumu piešķirt infrastruktūras jaudu vai par jaudas piedāvājuma noteikumiem izskata un pusēm saistošus lēmumus pieņem Valsts dzelzceļa administrācija. Sūdzību par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali vai par atteikumu piešķirt infrastruktūras jaudu var iesniegt mēneša laikā pēc tam, kad publicēts jaudas sadales plāns vai paziņots atteikums piešķirt infrastruktūras jaudu.

(13) Lēmumu par strīdu saistībā ar infrastruktūras jaudas sadali, par atteikumu piešķirt infrastruktūras jaudu vai par jaudas piedāvājuma noteikumiem Valsts dzelzceļa administrācija pieņem šā likuma 31.panta 2.2 daļā minētajā termiņā, un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, pārvadātājs un pieteikuma iesniedzējs var to pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa administrācija pieņem lēmumu, ar kuru apstiprina, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja lēmums nav jāgroza, vai pieprasa minētā lēmuma grozīšanu saskaņā ar tās norādījumiem, bet attiecībā uz diskriminējošu operatīvo rīcību izlemj, kādi pasākumi veicami, lai turpmāk nepieļautu šādus pārkāpumus.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

27.1 pants. Pārvadātāja un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja līgumi

Pārvadātājs slēdz nepieciešamos līgumus ar izmantojamās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju. Šādu līgumu noteikumi ir nediskriminējoši un pārredzami.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

27.2 pants. Pamata vienošanās

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, kā arī infrastruktūras pārvaldītājs, ja tiek skarta tā darbības joma, un pieteikuma iesniedzējs var noslēgt pamata vienošanos. Tā konkretizē pieteikuma iesniedzēja pieprasītās un tam piedāvātās infrastruktūras jaudas raksturlielumus laikposmā, kas pārsniedz viena kustības grafika spēkā esības termiņu. Pamata vienošanās detalizēti nenorāda vilcienu ceļu, bet apmierina pieteikuma iesniedzēja likumīgās komerciālās vajadzības. Šādu pamata vienošanos vispirms apstiprina Valsts dzelzceļa administrācija.

(2) Pamata vienošanās neliedz citiem pieteikuma iesniedzējiem vai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam izmantot attiecīgo infrastruktūru.

(3) Pamata vienošanās pieļauj tās noteikumu grozīšanu vai ierobežošanu, lai varētu labāk izmantot dzelzceļa infrastruktūru. Pamata vienošanās tekstā var paredzēt sankcijas gadījumā, kad nepieciešams vienošanos pārveidot vai izbeigt.

(4) Pamata vienošanos parasti slēdz uz pieciem gadiem un var katru reizi atjaunot uz laikposmu, kas vienāds ar sākotnējo. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs īpašos gadījumos var piekrist īsākam vai ilgākam laikposmam. Jebkuru laikposmu, kas ir ilgāks par pieciem gadiem, pamato ar komerciālu līgumu esību, specializētiem ieguldījumiem vai risku.

(5) Par pakalpojumiem, kuriem izmanto šā likuma 27.3 pantā minēto specializēto infrastruktūru, kam vajadzīgi lieli un ilgtermiņa ieguldījumi, kurus pieteikuma iesniedzējs pienācīgi pamato, pamata vienošanos var slēgt uz 15 gadiem. Laikposms, kas ilgāks par 15 gadiem, ir iespējams vienīgi izņēmuma gadījumā, piemēram, saistībā ar liela apjoma ilgtermiņa ieguldījumu, īpaši ja uz šādu ieguldījumu attiecas līgumsaistības, arī daudzgadu amortizācijas plāns. Šādos īpašos gadījumos pamata vienošanās tekstā var sīki noteikt jaudas raksturlielumus, kas pieteikuma iesniedzējam jānodrošina pamata vienošanās darbības laikā. Minētie raksturlielumi var ietvert arī vilcienu ceļu izmantošanas biežumu, to apjomu un kvalitāti. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs var samazināt rezervēto jaudu, ja vismaz vienu mēnesi tās izmantošanas apjoms ir mazāks par tīkla pārskatā noteikto robežkvotu un tas nav noticis tādu iemeslu dēļ, kuriem nav ekonomiska rakstura un kurus pieteikuma iesniedzējs nevar ietekmēt.

(6) Ievērojot komercnoslēpumu, jebkuras pamata vienošanās vispārīgo būtību dara zināmu jebkurai ieinteresētajai personai.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

27.3 pants. Specializētā infrastruktūra

(1) Infrastruktūras jaudu uzskata par pieejamu izmantošanai visu to veidu pakalpojumu sniegšanai, kas atbilst vilcienu ceļa darbībai nepieciešamajiem parametriem.

(2) Ja ir pieejami alternatīvi maršruti, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām var paredzēt, ka konkrētu infrastruktūru izmanto konkrētiem pārvadājuma veidiem. Ja notikusi šāda izvēle, publiskās lietošanas infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, iedalot infrastruktūras jaudu, var dot priekšroku konkrētam pārvadājuma veidam. Šāda izraudzīšanās nekavē izmantot šo infrastruktūru cita veida pārvadājumiem, ja infrastruktūras jauda ir pieejama.

(3) Ja infrastruktūrai ir noteikts specializētas infrastruktūras statuss, to norāda tīkla pārskatā.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

28.pants. Tīkla pārskats

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām sagatavo un publicē tīkla pārskatu, kas iegūstams par maksu, kura nepārsniedz minētā pārskata publicēšanas izmaksas. Tīkla pārskatu publicē vismaz valsts valodā un vēl kādā Eiropas Savienības oficiālajā valodā. Tīkla pārskata saturs bez maksas ir publiski pieejams elektroniskā formātā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja mājaslapā internetā. Tīkla pārskats ir pieejams arī tādā mājaslapā internetā, ko, savstarpēji sadarbojoties, kopīgi izveido attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji, ja satiksme šķērso vairāk nekā vienu dzelzceļa sistēmas tīklu Eiropas Savienībā.

(2) Tīkla pārskatā sniedz pārvadātājiem pieejamās infrastruktūras raksturojumu un informāciju par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi konkrētai dzelzceļa infrastruktūrai. Tīkla pārskatā ietver arī informāciju par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi apkalpes vietām, kas ir savienotas ar infrastruktūras pārvaldītāja tīklu, un attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu šajās vietās vai norāda mājaslapu internetā, kur bez maksas ir pieejama šāda informācija.

(3) Tīkla pārskata saturu nosaka Ministru kabinets.

(4) Tīkla pārskatu pastāvīgi atjaunina un, ja nepieciešams, groza.

(5) Tīkla pārskatu publicē vismaz četrus mēnešus pirms infrastruktūras jaudas pieprasījumu iesniegšanas termiņa.

(6) Maksas aprēķināšanas sistēmu (shēmu) un maksāšanas noteikumus, ko piemēro starptautiskiem kravu pārvadājumu pakalpojumiem no trešajām valstīm vai uz trešajām valstīm, kuru dzelzceļa tīkla sliežu platums ir 1520 milimetri, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs publicē savā mājaslapā internetā vismaz divus mēnešus pirms attiecīgās infrastruktūras maksas stāšanās spēkā un tos neiekļauj tīkla pārskatā.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

V nodaļa. Valsts pārvalde dzelzceļa transporta nozarē

29.pants. Satiksmes ministrijas kompetence dzelzceļa transporta nozarē

Valsts politiku dzelzceļa transporta nozarē īsteno Satiksmes ministrija atbilstoši transporta politikas plānošanas dokumentiem.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

30.pants. Valsts dzelzceļa administrācija

(1) Valsts pārvaldi dzelzceļa transporta nozarē realizē Valsts dzelzceļa administrācija.

(2) Valsts dzelzceļa administrācija atrodas Satiksmes ministrijas padotībā, kura tiek īstenota pārraudzības formā.

(21) Valsts dzelzceļa administrācijai ik gadu no šā likuma 10.panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajiem finansēšanas avotiem piešķir finansējumu 0,34 procentu apmērā no kopējā šā likuma 10.panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētā dzelzceļa infrastruktūras finansējuma apjoma par iepriekšējo gadu.

(22) Šā panta 2.1 daļā paredzēto finansējumu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs piešķir pa daļām — reizi ceturksnī līdz attiecīgā ceturkšņa pirmā mēneša desmitajam datumam pārskaitot daļu no šā panta 2.1 daļā paredzētā finansējuma uz Valsts dzelzceļa administrācijas kontu. Katrā no pirmajiem trim ceturkšņiem pārskaita ceturto daļu no plānotā šā panta 2.1 daļā paredzētā finansējuma. Kopējais šā finansējuma apmērs tiek precizēts, veicot pēdējo maksājumu attiecīgajā gadā.

(3) (Izslēgta ar 04.03.2004. likumu.)

(4) Valsts dzelzceļa administrāciju vada direktors, kuru pēc satiksmes ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets. Uz Valsts dzelzceļa administrācijas direktora amatu var pretendēt personas, kuras atbilst Valsts civildienesta likuma prasībām un kurām ir atbilstoša kompetence un attiecīga pieredze dzelzceļa jomā.

(41) Norādījumus lietās, kas saistītas ar Valsts dzelzceļa administrācijas sūdzību izskatīšanas funkcijas un tirgus uzraudzības funkcijas veikšanu dzelzceļa jomā, kā arī personāla komplektēšanas jautājumos Valsts dzelzceļa administrācijas direktoram un citām amatpersonām nevar dot ne Ministru kabinets, ne satiksmes ministrs, ne citas personas. Minētajās lietās Valsts dzelzceļa administrācija nesaskaņo uzziņu ar Satiksmes ministriju.

(5) Valsts dzelzceļa administrācijas regulatīvās funkcijas un apstrīdēto administratīvo aktu un faktiskās rīcības izskatīšanas funkcijas veic atsevišķas struktūrvienības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.1999., 10.04.2003., 04.03.2004., 01.12.2009., 23.09.2010. un 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

31.pants. Valsts dzelzceļa administrācijas funkcijas

(1) Valsts dzelzceļa administrācija pilda šādas funkcijas:

1) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);

2) saskaņo dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumu projektus;

3) pēc dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumu noslēgšanas reģistrē tos un kontrolē šo līgumu izpildi;

4) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);

5) sniedz satiksmes ministram tā pieprasīto informāciju par administrācijas darbību un pieņemtajiem lēmumiem;

6) savas kompetences ietvaros veicina pārvadātāju efektīvu un racionālu darbību;

7) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);

8) izskata pieteikuma iesniedzēja sūdzības, ja tas uzskata, ka notikusi netaisnība, diskriminācija, vai ja tas ir cietis jebkādā citā veidā, jo īpaši sūdzības par lēmumiem, ko pieņēmis publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs vai attiecīgos gadījumos pārvadātājs vai apkalpes vietas operators par:

a) tīkla pārskatu tā provizoriskajā un galīgajā variantā,

b) tīkla pārskatā minētajiem kritērijiem,

c) jaudas sadales procesu un tā iznākumu,

d) maksas aprēķināšanas un iekasēšanas shēmu,

e) infrastruktūras maksas samaksāšanu tādā apjomā vai struktūrā, kādu no pieteikuma iesniedzēja prasa vai var prasīt,

f) piekļuves kārtību saskaņā ar šā likuma 5.1, 12.1, 12.2 un 25.2 pantu,

g) pakalpojumu pieejamību un pakalpojumu maksas noteikšanu saskaņā ar šā likuma 12.1 un 12.2 pantu;

9) uzrauga konkurences situāciju dzelzceļa pakalpojumu tirgos un pēc savas iniciatīvas, kā arī lai nepieļautu pieteikuma iesniedzēju diskrimināciju, jo īpaši kontrolē šīs daļas 8.punkta "a", "b", "c", "d", "e", "f" un "g" apakšpunktā norādītos jautājumus un pārbauda, vai tīkla pārskatā nav iekļautas diskriminējošas normas un vai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam vai infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējam nav piešķirta tāda rīcības brīvība, kas varētu tikt izmantota pieteikuma iesniedzēju diskriminēšanai;

10) izstrādā dzelzceļa vides aizsardzības politiku, ko apstiprina satiksmes ministrs, izstrādā un apstiprina rīcības programmu un uztur vides aizsardzības paškontroles sistēmu;

11) izvērtē apdraudējumu, ko dzelzceļa infrastruktūra rada cilvēku veselībai un videi, un veic nepieciešamos šā apdraudējuma samazināšanas pasākumus;

12) veic infrastruktūras reģistrāciju un pieņem lēmumus par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras reģistrēšanu privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras statusā šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā;

13) veic ritošā sastāva reģistrāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

14) izsniedz pārvadātāja licences dzelzceļa pārvadājumu veikšanai;

15) sniedz atzinumu par atsevišķu publiskās lietošanas sliežu ceļa posmu vai sliežu ceļa slēgšanu saskaņā ar šā likuma 14.panta ceturto daļu;

16) publicē visus pieņemtos lēmumus, kas attiecas uz tirgus regulēšanu;

17) apmainās ar informāciju par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem un praksi ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām institūcijām;

18) uzrauga, kā tiek ievērotas šā likuma 13.1 panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja neatkarības prasības būtisko funkciju izpildē, izskata tā paša panta sestajā daļā minētās pārvadātāju sūdzības par šo neatkarības prasību pārkāpumiem un pieņem attiecīgus lēmumus;

19) šā likuma 13.1 panta septītajā daļā noteiktajos gadījumos un kārtībā uzrauga izmaiņas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes sastāvā;

20) pieņem lēmumus par vēsturiskā mantojuma dzelzceļam paredzēto finanšu līdzekļu sadalījumu un finansējuma izlietojuma pārskatu apstiprināšanu un kontrolē šo finanšu līdzekļu izlietojumu paredzētajam mērķim;

21) nodrošina, ka infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja noteiktā maksa atbilst šajā likumā paredzētajiem maksas aprēķināšanas nosacījumiem un nav diskriminējoša, uzrauga pieteikuma iesniedzēju un infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja pārrunas par infrastruktūras maksas apjomu un iejaucas, ja pārrunās varētu tikt pārkāpti šā likuma noteikumi;

22) regulāri un ne retāk kā reizi divos gados apspriežas ar dzelzceļa kravu un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu lietotāju pārstāvjiem, lai ņemtu vērā viņu viedokli par dzelzceļa tirgu.

(2) Valsts dzelzceļa administrācija, pildot ar šo likumu un citiem likumiem noteiktās funkcijas, ievēro valsts politiku dzelzceļa transporta nozarē un transporta attīstības nacionālo programmu.

(21) Valsts dzelzceļa administrācijai ir tiesības veikt infrastruktūras pārvaldītāju, apkalpes vietu operatoru un — attiecīgajā gadījumā — pārvadātāju revīzijas vai ierosināt ārēju revīziju veikšanu, lai pārbaudītu atbilstību šā likuma 13.panta pirmās un ceturtās daļas un 23.panta astotās un devītās daļas noteikumiem par grāmatvedības uzskaites nošķiršanu. Grāmatvedības uzskaites informāciju, kas pēc pieprasījuma iesniedzama Valsts dzelzceļa administrācijai, nosaka Ministru kabinets. Valsts dzelzceļa administrācija no šīs informācijas var arī izdarīt secinājumus par valsts atbalsta jautājumiem, neskarot par tiem atbildīgo valsts iestāžu pilnvaras. Par šiem secinājumiem tā ziņo minētajām iestādēm.

(22) Valsts dzelzceļa administrācija izskata visas sūdzības, attiecīgajā gadījumā pieprasa vajadzīgo informāciju un viena mēneša laikā pēc sūdzības saņemšanas sāk apspriedes ar visām iesaistītajām pusēm. Tā pieņem lēmumu par sūdzībām, veic pasākumus, lai situāciju uzlabotu, un informē attiecīgās personas par savu pamatoto lēmumu iepriekš noteiktā un saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc visas attiecīgās informācijas saņemšanas. Valsts dzelzceļa administrācija attiecīgajā gadījumā pēc savas iniciatīvas lemj par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu pieteikuma iesniedzēju diskrimināciju, tirgus izkropļojumus un citas nevēlamas tendences konkrētajos tirgos, jo īpaši atsaucoties uz šā panta pirmās daļas 8.punkta "a", "b", "c", "d", "e", "f" un "g" apakšpunktā minētajiem jautājumiem.

(23) Valsts dzelzceļa administrācijas lēmums ir saistošs visām personām, uz kurām tas attiecas.

(24) Ja Komisijas 2015.gada 12.jūnija īstenošanas regulas (ES) 2015/909 par kārtību, kā aprēķināt izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus, 7.panta 1.punktā minēto procentu vērtība ir divkārša, Valsts dzelzceļa administrācija šā panta pirmās daļas 9.punktā minētajā gadījumā tiešo izmaksu aprēķina pārbaudi visā tīklā var veikt vienkāršotā veidā.

(3) Valsts dzelzceļa administrācijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa administrācijas lēmuma par licences dzelzceļa pārvadājumu veikšanai izdošanu, lēmuma par dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu) reģistrāciju, lēmuma par dzelzceļa ritošā sastāva reģistrāciju, lēmuma, kas pieņemts, pildot šā panta pirmās daļas 8. vai 9.punktā minētās funkcijas, lēmuma par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali vai jaudas piešķiršanu, atteikumu piešķirt jaudu vai par jaudas piedāvājuma noteikumiem, lēmuma par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja neatkarības nodrošināšanu, tai skaitā tā valdes locekļiem un vadošajiem darbiniekiem, kuru kompetencē ietilpst lēmumu pieņemšana par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu, lēmuma par vēsturiskā mantojuma dzelzceļam paredzēto finanšu līdzekļu sadalījumu, kā arī lēmuma par strīda izskatīšanu un diskriminācijas novēršanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 10.04.2003., 04.03.2004., 06.10.2005., 07.05.2009., 23.09.2010., 06.11.2013. un 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

32.pants. Valsts dzelzceļa administrācijas tiesības pieprasīt informāciju

(1) Valsts dzelzceļa administrācija ir tiesīga pieprasīt un saņemt no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja, pieteikuma iesniedzēja, apkalpes vietas operatora, jebkuras iesaistītās trešās personas un pārvadātājiem savu funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju.

(2) Pieprasīto informāciju sniedz saprātīgā termiņā, kuru nosaka Valsts dzelzceļa administrācija un kurš nepārsniedz vienu mēnesi. Izņēmuma gadījumā Valsts dzelzceļa administrācija piešķir pagarinājumu uz noteiktu laiku, kas nepārsniedz divas papildu nedēļas. Valsts dzelzceļa administrācijai sniedzamajā informācijā ietver visas ziņas, ko Valsts dzelzceļa administrācija pieprasa saistībā ar sūdzību izskatīšanas funkciju un konkurences pārraudzības funkciju dzelzceļa pakalpojumu tirgos saskaņā ar šā likuma 31.panta pirmās daļas 9.punktu. Minētā informācija ietver statistikas un tirgus novērošanas mērķiem vajadzīgos datus.

(3) Veicot infrastruktūras pārvaldītāju, apkalpes vietu operatoru un — attiecīgajā gadījumā — pārvadātāju revīzijas šā likuma 31.panta 2.1 daļā minētajā gadījumā, Valsts dzelzceļa administrācija ir pilnvarota pieprasīt no infrastruktūras pārvaldītāja, apkalpes vietu operatoriem un visiem uzņēmumiem vai citām organizācijām, kas veic vai integrē dažādu veidu dzelzceļa pārvadājumus vai infrastruktūras pārvaldību atbilstoši šā likuma 12.1 un 12.2 pantam un 13.panta pirmajai un otrajai daļai, pilnīgu vai daļēju grāmatvedības uzskaites informāciju tik detalizētā līmenī, kāds uzskatāms par vajadzīgu un samērīgu.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

32.1 pants. Valsts dzelzceļa administrācijas sadarbība ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm, kurām dzelzceļa transporta nozarē uzticēta regulējošo funkciju izpilde

(1) Valsts dzelzceļa administrācija sniedz citu Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm, kurām dzelzceļa transporta nozarē uzticēta regulējošo funkciju izpilde (turpmāk — dzelzceļa regulatīvās iestādes), informāciju par savu darbu, lēmumu pieņemšanas principiem un praksi, tai skaitā par galvenajiem tās procedūru jautājumiem un par pārņemto Eiropas Savienības dzelzceļa tiesību aktu interpretācijas problēmām.

(2) Valsts dzelzceļa administrācija sadarbojas ar dzelzceļa regulatīvajām iestādēm, arī veicot pasākumus, lai sniegtu savstarpēju palīdzību tirgus novērošanas uzdevumu veikšanā un sūdzību izskatīšanā vai izmeklēšanā.

(3) Ja ir saņemta sūdzība vai pēc Valsts dzelzceļa administrācijas iniciatīvas tiek veikta izmeklēšana saistībā ar piekļuvi starptautiskam vilcienu ceļam vai maksu par to, kā arī sakarā ar konkurences novērošanu tirgū saistībā ar starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, Valsts dzelzceļa administrācija apspriežas ar dzelzceļa regulatīvajām iestādēm visās citās dalībvalstīs, kurām cauri iet attiecīgais starptautiskais vilcienu ceļš, un pirms lēmuma pieņemšanas pieprasa no tām visu vajadzīgo informāciju. Ja dzelzceļa regulatīvās iestādes pieprasa no Valsts dzelzceļa administrācijas tādu informāciju, Valsts dzelzceļa administrācija sniedz tām visu informāciju, ko tai ir tiesības pieprasīt saskaņā ar normatīvajiem aktiem dzelzceļa transporta jomā. Šo informāciju var izmantot tikai sūdzības izskatīšanai vai izmeklēšanas veikšanai, un Valsts dzelzceļa administrācija to nodod attiecīgajām dzelzceļa regulatīvajām iestādēm, lai tās varētu veikt pasākumus attiecībā uz iesaistītajām personām.

(4) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji (būtisko funkciju veicēji), kas, sadarbojoties ar citiem infrastruktūras pārvaldītājiem (būtisko funkciju veicējiem), sadala jaudu vairāk nekā vienā dzelzceļa sistēmas infrastruktūras tīklā, bez kavēšanās sniedz visu informāciju, kura vajadzīga, lai izskatītu sūdzību vai veiktu izmeklēšanu, kas minēta šā panta trešajā daļā, un kuru pieprasījusi Valsts dzelzceļa administrācija. Valsts dzelzceļa administrācijai ir tiesības nodot šādu informāciju par attiecīgo starptautisko vilcienu ceļu šā panta trešajā daļā minētajām dzelzceļa regulatīvajām iestādēm.

(5) Valsts dzelzceļa administrācija var lūgt Eiropas Komisiju piedalīties šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajās darbībās, lai veicinātu sadarbību ar dzelzceļa regulatīvajām iestādēm.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

33.pants. Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroles un uzraudzības institūcija

(1) Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroli un uzraudzību Latvijā veic Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, kura organizatoriski, juridiski un lēmumu pieņemšanā ir neatkarīga no pārvadātājiem, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem, no iesniegumu par tās kompetencē esošo jautājumu iesniedzējiem un dzelzceļa publisko iepirkumu izpildītājiem.

(2) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atrodas Satiksmes ministrijas padotībā, kura tiek īstenota pārraudzības formā.

(3) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas galvenās funkcijas ir:

1) kontrolēt dzelzceļa ekspluatācijas un tās drošības jautājumos pieņemtajos likumos un citos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi;

2) kontrolēt civilās aizsardzības pasākumu (to skaitā preventīvo, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu) veikšanu dzelzceļa ekspluatācijā;

3) izmeklēt dzelzceļa satiksmes negadījumus un veikt to uzskaiti;

4) kontrolēt ritošā sastāva avāriju seku novēršanas darbu organizēšanu un veikšanu;

5) izskatīt dzelzceļa infrastruktūras būvprojektus un pieņemt lēmumus par tiem, izsniegt būvatļaujas un kontrolēt, kā dzelzceļa infrastruktūras būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības;

6) izsniegt, apturēt un anulēt drošības sertifikātus un pārbaudīt, kā drošības sertifikāta saņēmējs ievēro tajā ietvertos nosacījumus un normatīvo aktu prasības dzelzceļa transporta jomā;

7) izsniegt, apturēt un anulēt drošības apliecības un pārbaudīt, kā drošības apliecības saņēmējs ievēro tajā ietvertos nosacījumus un normatīvo aktu prasības dzelzceļa transporta jomā;

8) saskaņā ar normatīvajiem aktiem izsniegt profesionālās kompetences sertifikātus reglamentētajās sfērās;

9) apmainīties ar informāciju par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem un praksi ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām institūcijām;

10) izsniegt vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecības;

11) kārtot vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecību reģistru;

12) lemt par ritošā sastāva pieņemšanu ekspluatācijā;

13) sniegt informāciju par dzelzceļa nozares iesaistīto pušu pienākumiem saistībā ar Komisijas 2014.gada 11.decembra regulu (ES) Nr. 1305/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmai un regulas (EK) Nr. 62/2006 atcelšanu un Komisijas 2011.gada 5.maija regulu (ES) Nr. 454/2011 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu;

14) atzīt novērtēšanas iestādes Komisijas 2013.gada 30.aprīļa īstenošanas regulas (ES) Nr. 402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par regulas (EK) Nr. 352/2009 atcelšanu izpratnē.

(4) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija savas kompetences ietvaros ir tiesīga:

1) pārbaudīt Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošanu neatkarīgi no tā, kam pieder pārbaudāmais objekts;

2) uz laiku pārtraukt vilcienu satiksmi, samazināt kustības ātrumu un aizliegt tehnisko līdzekļu ekspluatāciju, ja ir apdraudēta cilvēku dzīvība vai veselība, satiksmes drošība vai vide;

3) līdz pilnīgai trūkumu novēršanai aizliegt lietot ritošo sastāvu un sliežu ceļu, ja to lietošana var apdraudēt vai apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, satiksmes drošību vai vidi;

4) dot saistošus norādījumus par Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošanu visām juridiskajām un fiziskajām personām, kas darbojas dzelzceļa sistēmā;

5) pārbaudīt komersanta komisijas locekļu un tādu atbildīgo personu, kas veic komersanta dzelzceļa speciālistu zināšanu pārbaudi, atbilstību kvalifikācijas prasībām.

(5) Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai ik gadu no šā likuma 10.panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajiem finansēšanas avotiem piešķir finansējumu 0,43 procentu apmērā no kopējā šā likuma 10.panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētā dzelzceļa infrastruktūras finansējuma apjoma par iepriekšējo gadu.

(6) Šā panta piektajā daļā paredzēto finansējumu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs piešķir pa daļām — reizi ceturksnī līdz attiecīgā ceturkšņa pirmā mēneša desmitajam datumam pārskaitot daļu no šā panta piektajā daļā paredzētā finansējuma uz Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas kontu. Katrā no pirmajiem trim ceturkšņiem pārskaita ceturto daļu no plānotā šā panta piektajā daļā paredzētā finansējuma. Kopējais šā finansējuma apmērs tiek precizēts, veicot pēdējo maksājumu attiecīgajā gadā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.1999., 10.04.2003., 04.03.2004., 06.10.2005., 24.05.2007., 14.06.2007., 07.05.2009., 01.12.2009., 13.05.2010., 17.06.2010., 28.02.2013., 18.09.2014. un 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

33.1 pants. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs

(1) Smagas dzelzceļa avārijas gadījumā izmeklēšanas darbības organizē, veic un kontrolē Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs — Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde.

(2) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs organizatoriski, juridiski un savu lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgs no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, pārvadātāja un dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroles un uzraudzības institūcijas, kā arī no institūcijas, kas atbild par dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanu un iekasēšanu, dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu vai valsts pārvaldes realizēšanu dzelzceļa transporta jomā, un no personām, kuru intereses var būt pretrunā ar Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja uzdevumiem.

(3) Veicot dzelzceļa avāriju izmeklēšanu, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētājiem ir tiesības:

1) brīvi piekļūt dzelzceļa avārijas vietai, avārijā iesaistītajam ritošajam sastāvam, attiecīgajai dzelzceļa infrastruktūrai, kustības vadības un signalizācijas iekārtām;

2) nekavējoties uzsākt tiešo pierādījumu, ritošā sastāva vraku un atlūzu, dzelzceļa infrastruktūras iekārtu vai to komponentu savākšanu pārbaudei vai analīzēm;

3) piekļūt ritošā sastāva datu reģistrēšanas ierīču, balss sakaru ierakstīšanas ierīču, signalizācijas un kustības vadības sistēmas darbības reģistrācijas iekārtu saturam un to izmantot;

4) iepazīties ar upuru mirstīgo atlieku un cietušo apskates rezultātiem;

5) iepazīties ar dzelzceļa avārijā iesaistīto dzelzceļa speciālistu, citu avārijā iesaistīto personu, kā arī liecinieku nopratināšanas un aptaujas rezultātiem un liecībām;

6) iztaujāt avārijā iesaistītos dzelzceļa speciālistus, citas avārijā iesaistītās personas, kā arī lieciniekus;

7) piekļūt Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un avārijā iesaistītā pārvadātāja informācijai un dokumentācijai;

8) noteikt, kad ritošo sastāvu, tā detaļas vai atlūzas, vrakus, kravu un citus pierādījumus var aizvākt no notikuma vietas, kā arī iznīcināt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

9) pieaicināt policijas darbiniekus, lai dzelzceļa satiksmes negadījumā iesaistītajiem dzelzceļa speciālistiem veiktu alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes konstatēšanu vai nogādātu šīs personas ārstniecības iestādē minēto vielu ietekmes noteikšanai.

(4) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētājiem savas kompetences ietvaros ir tiesības veikt arī citos normatīvajos aktos noteiktās darbības.

(5) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam satiksmes negadījumu izmeklēšanai ik gadu no šā likuma 10.panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajiem finansēšanas avotiem piešķir finansējumu 0,12 procentu apmērā no kopējā šā likuma 10.panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētā dzelzceļa infrastruktūras finansējuma apjoma par iepriekšējo gadu.

(6) Šā panta piektajā daļā paredzēto finansējumu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs piešķir pa daļām — reizi ceturksnī līdz attiecīgā ceturkšņa pirmā mēneša desmitajam datumam pārskaitot daļu no šā panta piektajā daļā paredzētā finansējuma uz Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja kontu. Katrā no pirmajiem trim ceturkšņiem pārskaita ceturto daļu no plānotā šā panta piektajā daļā paredzētā finansējuma. Kopējais šā finansējuma apmērs tiek precizēts, veicot pēdējo maksājumu attiecīgajā gadā.

(7) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētājiem ir dienesta apliecības. Dienesta apliecības paraugu un dienesta apliecības izdošanas un anulēšanas kārtību apstiprina Ministru kabinets.

(24.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008., 01.12.2009. un 28.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 27.03.2013.)

33.2 pants. Valsts dzelzceļa administrācijas un Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas informācijas apmaiņas un sadarbības sistēma

Valsts dzelzceļa administrācija un Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija kopīgi izstrādā informācijas apmaiņas un sadarbības sistēmu, kuras mērķis ir novērst faktorus, kas nelabvēlīgi ietekmē konkurenci vai drošību dzelzceļa pārvadājumu tirgū. Šajā sistēmā ietver mehānismu, ar kura palīdzību Valsts dzelzceļa administrācija var sniegt Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai ieteikumus jautājumos, kas var ietekmēt konkurenci dzelzceļa pārvadājumu tirgū, bet Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija Valsts dzelzceļa administrācijai — jautājumos, kas var ietekmēt drošību tajā. Katra iestāde, saglabājot tiesības uz neatkarīgu darbību tai noteiktajās kompetences jomās, pirms lēmumu pieņemšanas izskata šādus ieteikumus. Ja attiecīgā iestāde nolemj atkāpties no šiem ieteikumiem, tā savā lēmumā to pamato.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

33.3 pants. Pasažieru tiesību aizsardzība

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra regulas (EK) Nr. 1371/2007 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (turpmāk — regula (EK) Nr. 1371/2007) 30.pantā minētā iestāde, kas atbild par šīs regulas (izņemot tās 21. un 26.pantu) izpildi, iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumos ir Autotransporta direkcija un starptautiskajos dzelzceļa pasažieru pārvadājumos — Valsts dzelzceļa administrācija.

(2) Regulas (EK) Nr. 1371/2007 30.pantā minētā iestāde, kas atbild par šīs regulas 21. un 26.panta izpildi, ir Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

VI nodaļa. Pārvadātāja licence, drošības sertifikāts un drošības apliecība

(Nodaļas nosaukums 04.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

34.pants. Pārvadātāja licence

(1) Lai Latvijas teritorijā sniegtu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, komercsabiedrībai nepieciešama Eiropas Savienībā derīga pārvadātāja licence. Latvijā licencēšanas iestāde ir Valsts dzelzceļa administrācija.

(2) Pieteikties pārvadātāja licences saņemšanai Latvijā ir tiesības komercsabiedrībai, kas dibināta Latvijā.

(3) Pārvadātāja licenci nepiešķir vai tās derīguma termiņu nepagarina, ja nav izpildītas normatīvajos aktos par dzelzceļa pārvadātāju licencēšanu noteiktās prasības pārvadātāja licences saņemšanai. Komercsabiedrībai, kura atbilst attiecīgajām prasībām, ir tiesības saņemt pārvadātāja licenci.

(4) Pārvadātāja licence pati par sevi nedod tās turētājam tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai.

(5) Komercsabiedrībai, kas iesniedz pārvadātāja licences pieteikumu, pirms darbības uzsākšanas ir pienākums pierādīt Valsts dzelzceļa administrācijai, ka tā vienmēr spēs izpildīt prasības attiecībā uz labu reputāciju, finanšu pietiekamību, profesionālo kompetenci un savas civiltiesiskās atbildības segšanu, kas ir nepieciešamie pamatnosacījumi pārvadātāja licences saņemšanai. Minētajam nolūkam katra komercsabiedrība, kas iesniedz pārvadātāja licences pieteikumu, sniedz arī visu attiecīgo informāciju.

(6) Ministru kabinets nosaka prasības pārvadātāja licences saņemšanai attiecībā uz pārvadājuma veidiem, labu reputāciju, finanšu pietiekamību, profesionālo kompetenci un civiltiesiskās atbildības segšanu, kā arī pārvadātāja licences darbības apturēšanas un anulēšanas kritērijus un pārvadātāja licences izsniegšanas, darbības apturēšanas un anulēšanas kārtību.

(7) Par pārvadātāja licences izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Tās apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Par pārvadātāja licences izsniegšanu saņemtā nodeva tiek ieskaitīta valsts budžetā.

(8) Pārvadātāja licence ir derīga visā Eiropas Savienības teritorijā. Latvijā ir derīga arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts licencēšanas iestādes izsniegta pārvadātāja licence.

(9) Pārvadātāja licence ir spēkā, kamēr tās saņēmējs pilda šajā pantā paredzētās saistības. Valsts dzelzceļa administrācija var paredzēt pārvadātāja licences derīguma pārskatīšanu. Tādā gadījumā licences derīgumu pārskata ne retāk kā reizi piecos gados.

(10) Ja Valsts dzelzceļa administrācija izsniedz pārvadātāja licenci, aptur tās darbību, anulē vai groza pārvadātāja licenci, Valsts dzelzceļa administrācija par to nekavējoties informē Eiropas Dzelzceļa aģentūru.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

35.pants. Drošības sertifikāts

(1) Lai iegūtu tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un garantētu drošu pakalpojumu sniegšanu attiecīgajos infrastruktūras posmos, pārvadātājam pirms pārvadājumu uzsākšanas jāsaņem drošības sertifikāts, kurš sastāv no A daļas un B daļas.

(2) Drošības sertifikāta A daļu Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vai Eiropas Savienības dalībvalsts attiecīgā iestāde izsniedz pārvadātājam, kas ir izveidojis un uztur drošības pārvaldījuma sistēmu.

(3) Drošības sertifikāta B daļu Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izsniedz pārvadātājam, kas atbilst Latvijā noteiktajām prasībām tehniskās ekspluatācijas jomā un drošības prasībām attiecībā uz personālu, ritošo sastāvu un komercsabiedrības iekšējo struktūru un kam ir spēkā esoša drošības sertifikāta A daļa.

(4) Kārtību, kādā izsniedz, aptur vai anulē drošības sertifikāta A daļu un B daļu, kā arī izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets.

(5) Lēmuma par drošības sertifikāta izsniegšanu, anulēšanu vai tā darbības apturēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(24.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 02.06.2009.)

35.1 pants. Drošības apliecība

(1) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un personām, kas nodarbojas ar šā likuma 3.panta 5.punktā minēto komercdarbību, jāsaņem drošības apliecība.

(2) Drošības apliecības izsniegšanas, darbības apturēšanas un anulēšanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Lēmuma par drošības apliecības izsniegšanu, anulēšanu vai tās darbības apturēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(04.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.05.2009. un 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

VII nodaļa. Satiksmes drošība un dzelzceļa speciālistu sociālās garantijas

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.11.2014. Grozījums attiecībā uz nodaļas nosaukuma papildināšanu ar vārdiem ''un dzelzceļa speciālistu sociālās garantijas'' stājas spēkā 01.12.2015. Sk. Pārejas noteikumu 39.punktu)

36.pants. Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu saistošais spēks

Komercsabiedrībām, kā arī citām dzelzceļa darbībā iesaistītajām juridiskajām un fiziskajām personām ir jānodrošina Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošana un jāgarantē satiksmes drošība. Dzelzceļa satiksmes drošības prasības ir saistošas arī citām juridiskajām un fiziskajām personām, kuru darbība notiek tiešā dzelzceļa tuvumā un var apdraudēt dzelzceļa satiksmes drošību.

(04.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

36.1 pants. Ritošais sastāvs un tā ekspluatācija

(1) Ritošā sastāva īpašnieks vai lietotājs atbilstoši tehniskās ekspluatācijas noteikumiem nodrošina ritošā sastāva uzturēšanu un ekspluatāciju tā, lai tas neapdraudētu cilvēku dzīvību, veselību, dzelzceļa satiksmes drošību un vidi.

(2) Ritošā sastāva būves, modernizācijas, atjaunošanas remonta un atbilstības novērtēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā ritošo sastāvu pieņem ekspluatācijā, nosaka Ministru kabinets.

(3) 1520 milimetru sliežu ceļu platuma tīklam paredzētā tāda ritošā sastāva būvei un modernizācijai, kuru izmanto vai ir paredzēts izmantot pārvadājumiem uz valstīm un no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, nepiemēro Eiropas Savienības savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas.

(4) Ritošo sastāvu pēc pieņemšanas ekspluatācijā identificē, piešķirot Eiropas ritošā sastāva numuru. Ja 1520 milimetru sliežu ceļu platuma tīklam paredzēto ritošo sastāvu izmanto ne tikai Eiropas Savienībā, bet izmanto vai paredz izmantot arī pārvadājumiem uz valstīm un no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis un kurās lieto atšķirīgu numurēšanas sistēmu, ritošajam sastāvam piešķir numuru, kas ir savietojams ar attiecīgajās valstīs izmantojamo numurēšanas sistēmu.

(17.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.07.2010.)

36.2 pants. Ražotāja, remontu veicēja, ritošā sastāva īpašnieka vai lietotāja, preču piegādātāja un pakalpojumu sniedzēja atbildība

Ražotājs, remontu veicējs, ritošā sastāva īpašnieks vai lietotājs, preču piegādātājs un pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka tā piegādātais ritošais sastāvs, iekārtas, piederumi un ierīces un sniegtie pakalpojumi atbilst attiecīgajām prasībām un lietošanas nosacījumiem dzelzceļa transporta jomā, lai pārvadātājs un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs tos var droši izmantot.

(18.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.10.2014.)

37.pants. Dzelzceļa speciālists

(1) Lai garantētu dzelzceļa drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību, visiem dzelzceļa darbībā iesaistītajiem dzelzceļa speciālistiem nepieciešamas pietiekami plašas un dziļas zināšanas par darba veikšanai atbilstošu darba organizāciju un Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.

(2) Dzelzceļa speciālistu profesiju sarakstus, dzelzceļa speciālistiem izvirzāmās kvalifikācijas prasības un kritērijus, zināšanu vai prasmju pārbaudes kārtību, dzelzceļa speciālista apliecības un profesionālās kompetences sertifikāta izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību, prasības personām, kuras veic speciālistu sagatavošanu, kā arī apmācības programmas un tehnisko līdzekļu sarakstus nosaka Ministru kabinets. Lēmuma par profesionālās kompetences sertifikāta izsniegšanu, pagarināšanu vai anulēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(3) (Izslēgta ar 07.05.2009. likumu.)

(4) Dzelzceļa speciālists ir disciplināri atbildīgs likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(5) Attiecībā uz vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) nepiemēro šā panta otrās daļas nosacījumus, bet piemēro šā likuma 37.1 pantu.

(6) Ministru kabinets nosaka tās dzelzceļa speciālistu profesijas, kurās nodarbinātajiem tiek nodrošināta papildpensijas uzkrājumu veidošana privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu.

(7) Darba devējs, kas ir pārvadātājs, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, apkalpes vietas operators vai šā likuma 3.panta 5.punktā minētā persona, veic iemaksas privātajos pensiju fondos vai prēmiju iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu šā panta sestajā daļā minēto dzelzceļa speciālistu profesijās nodarbināto labā. Darba devēja iemaksu vai prēmiju apmēru, regularitāti un vecumu, kādā izmaksā papildpensiju vai dzīvības apdrošināšanas atlīdzību, nosaka darba koplīgumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004., 06.10.2005., 07.05.2009.,13.05.2010., 16.10.2014. un 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

37.1 pants. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists)

(1) Vilces līdzekļa vadīšanas tiesības ļauj personai pārvadātāja, infrastruktūras pārvaldītāja vai tādas personas uzdevumā, kura nodarbojas ar šā likuma 3.panta 5.punktā minēto komercdarbību, atbildīgi un droši vadīt attiecīgajai vadīšanas tiesību kategorijai atbilstošus vilcienus vai atsevišķus vilces līdzekļus, apmācīt personas vilcienu vai atsevišķu vilces līdzekļu vadīšanā un veikt citas normatīvajos aktos atļautās darbības, piedaloties dzelzceļa satiksmē.

(2) Personas tiesības vadīt vilcienu vai vilces līdzekli dzelzceļa infrastruktūras iecirknī apliecina derīga Eiropas Savienības dalībvalsts izdota vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecība, attiecīgs ieraksts vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecību reģistrā un saskaņotais papildu sertifikāts.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktās vilces līdzekļa vadīšanas tiesības nav nepieciešamas, vadot vilces līdzekļus, kurus ekspluatē tramvaju sistēmā un dzelzceļa tīklos, kuru ekspluatācija ir atdalīta no pārējās dzelzceļa sistēmas un kurus izmanto tikai dzelzceļa infrastruktūras īpašnieki savu kravu pārvadājumu nodrošināšanai vai pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai un tikai ar vēsturi saistītiem un tūrisma mērķiem.

(4) Saskaņoto papildu sertifikātu izdod vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) darba devējs — dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, pārvadātājs vai persona, kas nodarbojas ar šā likuma 3.panta 5.punktā minēto komercdarbību. Tajā norāda dzelzceļa infrastruktūras iecirkņus, kuros vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ir atļauts braukt, un ritošo sastāvu, kādu viņam atļauts vadīt. Saskaņoto papildu sertifikātu noformē atbilstoši Eiropas Komisijas 2009.gada 3.decembra regulas (ES) Nr. 36/2010 par Kopienas paraugiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2007/59/EK noteikti vilciena vadītāja apliecībām, papildu sertifikātiem, apliecinātām papildu sertifikātu kopijām un pieteikuma veidlapām vilciena vadītāja apliecību saņemšanai (turpmāk — regula Nr. 36/2010), 2.panta prasībām.

(5) Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecība ir apliecinājums tam, ka vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) atbilst obligātajām medicīniskajām prasībām, viņam ir pamatizglītība un vispārējas profesionālas iemaņas. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecībā ir norādīts vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), iestāde, kas izdevusi vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecību, un apliecības derīguma termiņš. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecību noformē atbilstoši regulas Nr. 36/2010 1.panta prasībām.

(6) Saskaņotais papildu sertifikāts nav nepieciešams vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), kas vada vilcienu vai vilces līdzekli kopā ar vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu), kuram ir saskaņotais papildu sertifikāts, ja par to ir paziņots dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam.

(7) Saskaņoto papildu sertifikātu izdevējam ir šādi pienākumi:

1) kārtot saskaņoto papildu sertifikātu reģistru vai nodrošināt tā kārtošanu. Kārtību un apjomu, kādā kārtojams saskaņotais papildu sertifikātu reģistrs, nosaka Ministru kabinets;

2) sadarboties ar Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju, lai nodrošinātu piekļuvi informācijai par vilces līdzekļu vadīšanas tiesībām un šīs informācijas apmaiņu.

(8) Ministru kabinets nosaka vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kvalifikācijas iegūšanas, vilces līdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanas un atjaunošanas nosacījumus un kārtību, kā arī vilces līdzekļa vadītāja apliecības un saskaņotā papildu sertifikāta izsniegšanas, darbības apturēšanas, anulēšanas un atjaunošanas nosacījumus un kārtību.

(9) Lēmuma par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecības izsniegšanu, darbības apturēšanu, anulēšanu vai atjaunošanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

38.pants. Paaugstinātas bīstamības josla

(1) Teritorija, kurā notiek vilcienu satiksme, tiek veikti manevri, iekraušanas un izkraušanas darbi, ir paaugstinātas bīstamības josla.

(2) Paaugstinātas bīstamības joslā, izņemot īpaši norādītas vietas (pārejas, pārbrauktuves, peronus u.tml.), drīkst atrasties vienīgi dzelzceļa darbinieki, kas veic savus darba pienākumus.

39.pants. Dzelzceļa objektu apsargāšana

(1) Juridisko vai fizisko personu īpašumā vai valdījumā esošu dzelzceļa objektu apsargāšanu, arī pārvadājumu veikšanas laikā, organizē to īpašnieks.

(2) Dzelzceļa objekti ir kravas un citas vērtības, dzelzceļa komercsabiedrības teritorija, būves, celtnes, telpas, ritošais sastāvs un iekārtas.

(3) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu apsargāšana ir obligāta. Ministru kabinets nosaka obligāti apsargājamo valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu sarakstu un šo objektu apsargāšanas kārtību.

(4) Personām, kas apsargā dzelzceļa objektus, ir formas tērpi, atšķirības zīmes un apliecības.

(5) Personām, kas apsargā dzelzceļa objektus, ir tiesības:

1) prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību;

2) aizturēt un nekavējoties nodot policijai likumpārkāpēju vai personu, kas nelikumīgi iekļuvusi apsargājamā objektā;

3) pārbaudīt caurlaides vai citus personu apliecinošus dokumentus, kas nepieciešami saskaņā ar apsargāšanas instrukcijām, kuru ievērošanu kontrolē persona, kas apsargā dzelzceļa objektu;

4) pārbaudīt apsargājamā objekta caurlaides punktos transportu un kravu.

(6) Ja ir izdarīts likumpārkāpums, kas saistīts ar apsargājamā objekta vai citas mantas apdraudējumu, kustības kārtības vai drošības noteikumu pārkāpumu, tādējādi radot reālus draudus cilvēka dzīvībai vai veselībai, apsargājamam objektam vai personām, kas apsargā dzelzceļa objektus, dzelzceļa speciālistiem ir tiesības prasīt, lai persona pārtrauc likumpārkāpumus un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību, bet nepakļaušanās gadījumā nekavējoties nogādāt pārkāpēju policijas telpās, lai noskaidrotu viņa personu un sastādītu protokolu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

40.pants. Dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšana

(1) Dzelzceļa satiksmes negadījums ir dzelzceļa satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens no dzelzceļa transporta līdzekļiem un kura rezultātā gājis bojā cilvēks vai viņam nodarīti miesas bojājumi, vai nodarīti zaudējumi juridiskajai vai fiziskajai personai vai videi.

(11) Smaga dzelzceļa avārija ir dzelzceļa satiksmes negadījums, kurā vilcienu sadursmes rezultātā vai sakarā ar vilciena noiešanu no sliedēm gājis bojā vismaz viens cilvēks vai nodarīti miesas bojājumi vismaz pieciem cilvēkiem, kas šā negadījuma dēļ hospitalizēti ilgāk par 24 stundām, vai nodarīts liels kaitējums ritošajam sastāvam, dzelzceļa infrastruktūrai vai videi, kā arī citi līdzīgi dzelzceļa satiksmes negadījumi, kuriem ir acīmredzami nelabvēlīga ietekme uz dzelzceļa drošības regulēšanu vai drošības pārvaldību. Par lielu kaitējumu uzskatāmi tādi zaudējumi, kurus Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs uzreiz novērtējis kopumā kā zaudējumus vismaz 2 miljonu euro apmērā.

(2) Ministru kabinets nosaka dzelzceļa satiksmes negadījumu klasifikācijas, izmeklēšanas un uzskaites kārtību.

(21) Izmeklējot dzelzceļa satiksmes negadījumus, personām, kuras veic šo izmeklēšanu, ir tiesības iepazīties ar ārstniecības iestāžu atzinumiem un saņemt no tām informāciju par dzelzceļa satiksmes negadījumā cietušo personu veselības stāvokli.

(3) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības prasīt, lai pārvadātājs viņa rīcībā nodod resursus, kas nepieciešami pēc iespējas ātrākai normālas satiksmes atjaunošanai pēc dzelzceļa satiksmes negadījuma. Ministru kabinets nosaka resursu nodošanas un to vērtības atlīdzināšanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004., 24.11.2005., 24.05.2007., 14.06.2007., 13.05.2010., 23.09.2010. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

41.pants. Rīcība ārkārtas apstākļos uz dzelzceļa

(1) Privātpersonas, kuru darbība saistīta ar dzelzceļa ekspluatāciju, ārkārtas apstākļos (ugunsgrēks, dabas katastrofa, avārija un citi ārkārtas apstākļi) rīkojas atbilstoši Civilās aizsardzības likumam un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un pārvadātājam nekavējoties jālikvidē avāriju sekas gadījumos, kad avārijas radušās dzelzceļa ekspluatācijas rezultātā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2005.)

42.pants. Starptautiskie līgumi

(1) Ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas likumos, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi. Veicot starptautiskos pārvadājumus, jāievēro Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi attiecībā uz starptautisko dzelzceļa transportu.

(2) Pārvadātājiem un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem ir tiesības pārstāvēt sevi un slēgt līgumus ar starptautiskajām dzelzceļa organizācijām, ārvalstu komercsabiedrībām un to apvienībām.

(3) Ārvalsts komercsabiedrības tiesības būt par pārvadātāju nosaka attiecīgās valsts normatīvie akti. Robežvalsts pārvadātāju tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, neievērojot šā likuma 35.pantu, nosakāmas, pamatojoties uz līgumu, kas tiek slēgts starp robežvalsts pārvadātāju un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un pārvadātāju. Dokumenti, kas apliecina pārvadātāja un robežvalsts pārvadātāja kompetenci un aprīkojuma atbilstību, tiek savstarpēji atzīti, pamatojoties uz starptautiskajiem līgumiem.

(04.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

43.pants. Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēja izmantojamība

(1) Būvējot jaunu Eiropas ātrgaitas dzelzceļa sistēmas infrastruktūru, nodrošina vilcienu kustības ātrumu, kas nav mazāks par 250 kilometriem stundā. Pielāgojot esošu dzelzceļa infrastruktūru ātrgaitas satiksmei, to aprīko atbilstoši vilcienu kustības ātrumam — aptuveni 200 kilometru stundā.

(2) Būvējot jaunu, Eiropas standarta platumam atbilstošu parastā dzelzceļa infrastruktūru, piemēro Eiropas standartus un savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas, lai nodrošinātu šīs infrastruktūras iekļaušanos Eiropas parasto dzelzceļu sistēmā. Būvējot jaunu vai modernizējot esošu (1520 mm platuma) parastā dzelzceļa infrastruktūru, Eiropas standartus un savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas piemēro, ievērojot specifiku, kāda ir dzelzceļa infrastruktūrai ar sliežu ceļa platumu 1520 milimetri.

(21) Dzelzceļa infrastruktūras iecirkņos, kas ietilpst Eiropas dzelzceļu sistēmā, kā arī ritošajam sastāvam, ko paredzēts izmantot šādos iecirkņos, piemēro dzelzceļa savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas, kas izdotas Eiropas Savienības kopējās transporta politikas jomā, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. un 171.pantu, un publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(3) Ministru kabinets izdod noteikumus par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību.

(4) Valsts dzelzceļa administrācija, papildinot un publicējot dzelzceļa infrastruktūras un ritošā sastāva reģistra ierakstus, norāda katras iekļautās apakšsistēmas vai tās daļas atbilstību piemērojamo savietojamības tehnisko specifikāciju noteiktajām prasībām.

(5) Lēmumu par Eiropas ātrgaitas un parasto dzelzceļu sistēmu apakšsistēmu nodošanu ekspluatācijā pieņem Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.

(6) Ja pasažieru vai kravu pārrobežu pārvadājumi notiek uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti tālāk par 15 kilometriem no attiecīgās valsts robežas, darba koplīgumā vai darba līgumā ietver arī noteikumus, kas minēti Nolīgumā starp Eiropas Dzelzceļa kopienu (CER) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) par dažiem to mobilo darbinieku izmantošanas nosacījumu aspektiem, kuri sniedz savstarpējās izmantojamības pārrobežu pakalpojumus, vai labvēlīgākus darbinieku tiesiskā stāvokļa noteikumus.

(04.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.05.2007., 10.09.2009. un 17.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 08.07.2010.)

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 10., 30., 31., 32., 33. un 34.pants piemērojams ar 1999.gada 1.jūliju.

(04.02.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.1999.)

2. Prasība par pārvadātāja licences saņemšanu (34.pants) līdz 1999.gada 1.septembrim neattiecas uz uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saskaņā ar statūtiem līdz šā likuma pieņemšanas dienai faktiski uzsākuši dzelzceļa pārvadājumus.

(04.02.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.1999.)

3. Līdz Ministru kabineta noteikumu izdošanai šā likuma izpildē piemērojami spēkā esošie normatīvie akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

4. Līdz 1999.gada 1.jūlijam Ministru kabinets izveido Dzelzceļa tehnisko inspekciju.

5. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķināšanas metodiku līdz tās noteikšanai saskaņā ar šo likumu (12.pants) apstiprina satiksmes ministrs.

(04.02.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.1999.)

6. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.decembrim nosaka kārtību, kādā organizējami un koordinējami valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumi, kā arī kārtību, kādā saskaņojami un slēdzami dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumu līgumi.

(06.02.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.2003.)

7. Lai novērstu šķērssubsīdijas dzelzceļa transportā, 2004.gadā no valsts pamatbudžeta dzelzceļa pasažieru pārvadātājiem kompensētā dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksa nedrīkst būt mazāka kā 2003.gadā dzelzceļa infrastruktūras fondam paredzētie atskaitījumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu.

(30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

8. Šā likuma 13.panta trešā daļa un 27.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

(04.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

9. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 35.1 panta otrajā daļā, 39.panta trešajā daļā un 40.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus.

(04.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

10. (Izslēgts ar 24.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2007.)

11. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi nr.410 "Metodika stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iedalījumam kategorijās", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(04.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

12. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.janvārim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1999.gada 23.marta noteikumi nr.111 "Dzelzceļa administrācijas nolikums";

2) Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumi nr.211 "Dzelzceļa tehniskās inspekcijas nolikums".

(04.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

13. Ar terminiem "komercsabiedrība" un "komersants" šajā likumā tiek saprasts arī uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, bet ar terminu "komercdarbība" — arī uzņēmējdarbība likuma "Par uzņēmējdarbību" izpratnē.

(04.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2007.)

14. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šā likuma 19.panta piektajā daļā paredzētos noteikumus.

(06.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2005.)

15. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 27.panta divpadsmitajā daļā, 28.pantā, 31.panta pirmās daļas 13.punktā, 36.1panta trešajā un ceturtajā daļā un 37.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus.

(06.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2005.)

16. Līdz šā likuma 27.panta divpadsmitajā daļā, 31.panta pirmās daļas 13.punktā un 37.panta otrajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.janvārim piemērojami attiecīgi šādi Satiksmes ministrijas noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Satiksmes ministrijas 2004.gada 4.augusta noteikumi Nr.21 "Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanas kārtība";

2) Satiksmes ministrijas 2001.gada 13.septembra noteikumi Nr.25 "Dzelzceļa ritošā sastāva valsts reģistrācijas kārtība";

3) Satiksmes ministrijas 2005.gada 6.janvāra noteikumi Nr.1 "Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) instruktora, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista), vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga kompetences sertifikāta izsniegšanu, tā derīguma termiņa pagarināšanu un anulēšanu";

4) Satiksmes ministrijas 2005.gada 6.janvāra noteikumi Nr.2 "Noteikumi par dzelzceļa speciālista profesionālo kvalifikāciju".

(06.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2005.)

17. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 25.1 panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus.

(24.11.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

18. (Izslēgts ar 24.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2007.)

19. Šā likuma 35.panta jaunā redakcija stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.janvārim izdod šā likuma 35.panta ceturtajā daļā (jaunajā redakcijā) minētos noteikumus.

(24.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2007.)

20. Drošības sertifikāti, kuri izdoti līdz šā likuma pārejas noteikumu 19.punktā minētā grozījuma spēkā stāšanās dienai, ir derīgi līdz tajos norādītā termiņa beigām.

(24.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2007.)

21. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.novembrim izdod šā likuma 43.panta trešajā daļā minētos noteikumus par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.novembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1025 "Noteikumi par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(24.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2007.)

22. Šā likuma 33.1 panta jaunā redakcija un grozījums šā likuma 40.panta 1.1 daļā stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.

(24.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2007.)

23. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.janvārim izdod šā likuma 22.panta otrajā teikumā minētos noteikumus par dzelzceļa infrastruktūras objektu projektēšanas un būvniecības kārtību, kā arī kārtību, kādā tie pieņemami ekspluatācijā. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.janvārim ir spēkā Ministru kabineta 1997.gada 2.decembra noteikumi Nr.394 "Dzelzceļa būvnoteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(14.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2007.)

24. Grozījums šā likuma 23.pantā par tā otrās daļas otrā teikuma izslēgšanu un grozījums šā likuma 33.pantā par tā trešās daļas 5.punkta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

(14.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2007.)

25. Grozījums šā likuma 14.panta pirmajā daļā par vārdu “un rajona” izslēgšanu un grozījums ceturtajā daļā par vārdu “attiecīgo rajonu pašvaldības” aizstāšanu ar vārdiem “attiecīgās vietējās pašvaldības” stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)

26. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.janvārim izdod šā likuma 25.2 panta trešajā daļā paredzētos noteikumus.

(10.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.10.2009.)

27. Līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 35.1 panta otrajā daļā minētie noteikumi, kas reglamentē drošības apliecības izsniegšanas, darbības apturēšanas un anulēšanas kritērijus un kārtību, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumi Nr.616 “Drošības apliecības izsniegšanas, anulēšanas un darbības apturēšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

28. Grozījums šā likuma 37.pantā par tā papildināšanu ar piekto daļu stājas spēkā 2011.gada 1.novembrī.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

29. Šā likuma 37.1 panta otrā, trešā, ceturtā, piektā, sestā, septītā, astotā un devītā daļa piemērojama no 2011.gada 1.novembra, un līdz šim termiņam vilces līdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanas, apturēšanas un zaudēšanas nosacījumus reglamentē šā likuma 37.panta otrā daļa.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

30. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecības un sertifikāti, kas atbilstoši šo pārejas noteikumu 29.punkta un likuma 37.panta otrās daļas nosacījumiem izsniegti līdz 2011.gada 31.oktobrim, ir spēkā līdz to derīguma termiņa beigām un apliecina šā likuma 37.1 pantā noteiktās vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) tiesības.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

31. Šā likuma 37.1 panta septītās daļas 1.punktā minēto saskaņoto papildu sertifikātu reģistru izveido līdz 2011.gada 31.oktobrim.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

32. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.septembrim izdod šā likuma 37.1 panta septītās daļas 1.punktā un astotajā daļā minētos noteikumus.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

33. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.janvārim izdod šā likuma 36.1 panta otrajā daļā minētos noteikumus par ritošā sastāva būves, modernizācijas, atjaunošanas remonta un atbilstības novērtēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā ritošo sastāvu pieņem ekspluatācijā. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.janvārim ir piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumi Nr.610 “Dzelzceļa ritošā sastāva speciālā remonta un modernizācijas kārtība” un Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.713 “Kārtība, kādā pieņem ekspluatācijā jaunbūvētu ritošo sastāvu vai ritošo sastāvu, kuram veikts speciālais remonts vai modernizācija”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(17.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2010.)

34. Šā likuma grozījumi, kas paredz 1.panta 12.punkta, 6.panta otrās daļas pirmā teikuma, 11.panta pirmās daļas, 12.panta ceturtās, piektās, astotās un trīspadsmitās daļas, 13.panta pirmās un otrās daļas, 27.panta pirmās, ceturtās daļas un devītās daļas otrā teikuma un 31.panta trešās daļas otrā teikuma izteikšanu jaunā redakcijā, 12.panta desmitās daļas, 13.panta trešās daļas un 27.panta piektās daļas izslēgšanu, grozījumi, kas paredz likuma papildināšanu ar 13.1 pantu, 1.panta papildināšanu ar 23.punktu, 12.panta papildināšanu ar 2.1, 5.1, četrpadsmito un piecpadsmito daļu, 27.panta papildināšanu ar trīspadsmito un četrpadsmito daļu, 31.panta pirmās daļas papildināšanu ar 18. un 19.punktu, kā arī grozījumi, kas paredz aizstāt 27.panta desmitajā daļā vārdus “infrastruktūras pārvaldītājam” ar vārdiem un skaitli “infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējam saskaņā ar šā likuma 12.panta ceturto daļu”, stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

(23.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.10.2010.)

35. Šā likuma 6.panta otrajā daļā minētā valsts akciju sabiedrība izveido kapitālsabiedrību akciju sabiedrības formā, kas ar 2011.gada 1.janvāri sāk veikt dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas — lēmuma pieņemšana par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu, dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, kā arī lēmuma pieņemšana par konkrēta pārvadātāja vilciena nozīmēšanu. Uz šīs akciju sabiedrības dibināšanu nav attiecināmas likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām7.panta otrās daļas un 98.panta trešās daļas prasības.

(23.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.10.2010.)

36. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija līdz 2011.gada 30.jūnijam nosaka šā likuma 12.panta 2.1 daļā minēto maksas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu piemērošanas kārtību un maksas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu norēķinu kārtību.

(23.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.10.2010. 12.panta 2.1 daļa iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2011. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

37. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.janvārim izdod šā likuma 40.panta otrajā daļā minētos noteikumus par dzelzceļa satiksmes negadījumu klasifikācijas, izmeklēšanas un uzskaites kārtību. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.janvārim ir piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumi Nr.393 “Dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(23.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.10.2010.)

38. Šā likuma 12.panta 2.1 daļā minēto maksas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu norēķinu kārtību līdz 2017.gada 3.jūlijam neattiecina uz dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, kuri tiek sniegti, pamatojoties uz valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu, ja pārvadātājs, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un valsts vai pašvaldība noslēdz vienošanos par tādiem norēķinu nosacījumiem, kas nodrošina, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumi no maksas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem vismaz atbilst publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksām un citām izmaksām, kuras ņem vērā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas noteikšanai. Šim nolūkam līgumā var paredzēt, kā valsts vai pašvaldība sedz maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu to izmaksu apjomā, kuras saistītas ar kapitālieguldījumiem.

(06.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

39. Šā likuma grozījumi, kas paredz VII nodaļas nosaukuma papildināšanu un 37.panta papildināšanu ar sesto un septīto daļu, stājas spēkā 2015.gada 1.decembrī. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.februārim izdod šā likuma 37.panta sestajā daļā minētos noteikumus par tām dzelzceļa speciālistu profesijām, kurās nodarbinātajiem tiek nodrošināta papildpensijas uzkrājumu veidošana privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu.

(16.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2014.)

40. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs pēc konsultēšanās ar pieteikuma iesniedzējiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju izstrādā un līdz 2017.gada 3.jūlijam apstiprina maksas aprēķināšanas shēmu attiecībā uz šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, kā arī minētās maksas iekasēšanas shēmu. Līdz šim termiņam piemēro Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2011.gada 16.jūnija lēmumu Nr.1/10 "Maksas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu norēķinu kārtība", 2011.gada 16.jūnija lēmumu Nr.1/11 "Maksas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu piemērošanas kārtība" un 2011.gada 21.septembra lēmumu Nr.1/21 "Metodika maksas aprēķināšanai par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. Šie Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumi zaudē spēku ar dienu, kad stājas spēkā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja apstiprinātā maksas aprēķināšanas shēma un maksas iekasēšanas shēma.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

41. Līdz šā likuma 10.panta otrās daļas 1.punktā minētās maksas noteikšanai attiecīgo finansējumu veido publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja noteiktā maksa par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

42. Pārvadātāja sūdzību par neatbilstību šo pārejas noteikumu 40.punktā minētajai norēķinu kārtībai izskata Valsts dzelzceļa administrācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

43. Sūdzību par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas atbilstību šo pārejas noteikumu 40.punktā minētajai metodikai vai sūdzību par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas (paaugstinātas maksas vai maksas atlaides gadījumā) atbilstību šo pārejas noteikumu 40.punktā minētajā piemērošanas kārtībā noteiktajām prasībām izskata Valsts dzelzceļa administrācija, un to var iesniegt mēneša laikā pēc attiecīgā lēmuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

44. Valsts dzelzceļa administrācija izskata šo pārejas noteikumu 43.punktā minētās sūdzības un pieņem lēmumu, ar kuru apstiprina, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksa atbilst šo pārejas noteikumu 40.punktā minētajai metodikai vai ka paaugstinātā maksa vai maksas atlaide atbilst šo pārejas noteikumu 40.punktā minētajai piemērošanas kārtībai, vai pieprasa attiecīgās maksas grozīšanu saskaņā ar Valsts dzelzceļa administrācijas norādījumiem.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

45. Līdz šā likuma 27.panta desmitajā daļā, 28.panta trešajā daļā un 34.panta sestajā un septītajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2016.gada 30.septembrim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi Nr.990 "Noteikumi par valsts nodevas apmēru par pārvadātāja licences izsniegšanu kravu pārvadājumiem un pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu";

2) Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.539 "Noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali";

3) Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumi Nr.461 "Noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskata (tīkla pārskata) saturu un publicēšanas kārtību";

4) Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumi Nr.4 "Dzelzceļa pārvadātāju licencēšanas noteikumi".

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

46. Grozījums šā likuma 15.pantā par tā izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2016.gada 1.oktobrī. Līdz attiecīgā grozījuma spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod šā likuma 15.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.10.2016.)

47. 2016., 2017. un 2018.gadā finansējums Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam un vēsturiskā mantojuma dzelzceļam nedrīkst būt mazāks par finansējumu, kāds attiecīgi piešķirts 2015.gadam.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

48. 2016., 2017. un 2018.gadā finansējums Valsts dzelzceļa administrācijai nedrīkst būt mazāks par finansējumu, kāds attiecīgi piešķirts 2015.gadam un reizināts ar koeficientu 1,3.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

49. 2016., 2017. un 2018.gadā finansējums Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai nedrīkst būt mazāks par finansējumu, kāds attiecīgi piešķirts 2015.gadam un reizināts ar koeficientu 1,1.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

50. Līdz 2018.gada 1.aprīlim Ministru kabinets izstrādā un iesniedz Saeimai nepieciešamos likumprojektus, kas paredz vēsturiskā mantojuma dzelzceļa mērķiem un Valsts dzelzceļa administrācijas, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja funkciju izpildei atbilstošu finansējuma apmēru.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

51. Līdz 2016.gada 30.jūnijam Valsts dzelzceļa administrācija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izsniegtās pārvadātāja licences dzelzceļa pasažieru pārvadājumu veikšanai apmaina pret jauna parauga pārvadātāja licencēm, kas noformētas atbilstoši Komisijas 2015.gada 4.februāra īstenošanas regulas (ES) 2015/171 par dažiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanas procedūras aspektiem prasībām. Šādā gadījumā valsts nodeva nav jāmaksā. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izsniegtās pārvadātāja licences nav derīgas un nav izmantojamas pēc 2016.gada 30.jūnija.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

52. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs vai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ja tas veic pārvaldītāja būtiskās funkcijas, var nolemt, ka ne ilgāk kā līdz 2019.gada 3.jūlijam tiek pakāpeniski piemērota Komisijas 2015.gada 12.jūnija īstenošanas regula (ES) 2015/909 par kārtību, kā aprēķināt izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos un par Padomes direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva);

2) Padomes 2005.gada 18.jūlija direktīvas 2005/47/EK par Nolīgumu starp Eiropas Dzelzceļa kopienu (CER) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) par dažiem to mobilo darbinieku izmantošanas nosacījumu aspektiem, kuri sniedz savstarpējās izmantojamības pārrobežu pakalpojumus dzelzceļa sektorā;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra direktīvas 2007/58/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra direktīvas 2007/59/EK par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 17.jūnija direktīvas 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra direktīvas 2008/110/EK, ar ko groza direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos (Dzelzceļu drošības direktīva);

7) Komisijas 2009.gada 27.novembra direktīvas 2009/149/EK par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2004/49/EK grozījumiem attiecībā uz kopīgiem drošības indikatoriem un vienotām metodēm nelaimes gadījumos radušos zaudējumu aprēķināšanai;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 21.novembra direktīvas 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu.

Likums stājas spēkā 1998.gada 1.novembrī.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 1.aprīlī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 17.aprīlī
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 01.04.1998.Stājas spēkā: 01.11.1998. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 102/105 (1163/1166), 17.04.1998., "Ziņotājs", 9, 07.05.1998.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Tulkojums
  • Tiesību akta skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
47774
{"selected":{"value":"10.03.2016","content":"<font class='s-1'>10.03.2016.-30.09.2016.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.10.2016","iso_value":"2016\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2016.-...<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"10.03.2016","iso_value":"2016\/03\/10","content":"<font class='s-1'>10.03.2016.-30.09.2016.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2015","iso_value":"2015\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2015.-09.03.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.11.2014","iso_value":"2014\/11\/12","content":"<font class='s-1'>12.11.2014.-30.11.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.10.2014","iso_value":"2014\/10\/08","content":"<font class='s-1'>08.10.2014.-11.11.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-07.10.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.03.2013","iso_value":"2013\/03\/27","content":"<font class='s-1'>27.03.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.11.2011","iso_value":"2011\/11\/01","content":"<font class='s-1'>01.11.2011.-26.03.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2011","iso_value":"2011\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2011.-31.10.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-31.05.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.10.2010","iso_value":"2010\/10\/14","content":"<font class='s-1'>14.10.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.07.2010","iso_value":"2010\/07\/08","content":"<font class='s-1'>08.07.2010.-13.10.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.06.2010","iso_value":"2010\/06\/02","content":"<font class='s-1'>02.06.2010.-07.07.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-01.06.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.10.2009","iso_value":"2009\/10\/09","content":"<font class='s-1'>09.10.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-08.10.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.06.2009","iso_value":"2009\/06\/02","content":"<font class='s-1'>02.06.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.08.2008","iso_value":"2008\/08\/13","content":"<font class='s-1'>13.08.2008.-01.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.07.2008","iso_value":"2008\/07\/16","content":"<font class='s-1'>16.07.2008.-12.08.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2008","iso_value":"2008\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2008.-15.07.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.07.2007","iso_value":"2007\/07\/15","content":"<font class='s-1'>15.07.2007.-31.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2007","iso_value":"2007\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2007.-14.07.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.06.2007","iso_value":"2007\/06\/26","content":"<font class='s-1'>26.06.2007.-30.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2006","iso_value":"2006\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2006.-25.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.10.2005","iso_value":"2005\/10\/27","content":"<font class='s-1'>27.10.2005.-31.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.04.2004","iso_value":"2004\/04\/07","content":"<font class='s-1'>07.04.2004.-26.10.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2004","iso_value":"2004\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2004.-06.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.05.2003","iso_value":"2003\/05\/14","content":"<font class='s-1'>14.05.2003.-31.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.03.2003","iso_value":"2003\/03\/06","content":"<font class='s-1'>06.03.2003.-13.05.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2001","iso_value":"2001\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2001.-05.03.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2000","iso_value":"2000\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2000.-30.09.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.02.1999","iso_value":"1999\/02\/25","content":"<font class='s-1'>25.02.1999.-31.12.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.11.1998","iso_value":"1998\/11\/01","content":"<font class='s-1'>01.11.1998.-24.02.1999.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
10.03.2016
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)