1. Šie noteikumi nosaka darbinieka uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata taksācijas gadā gūtos ienākumus, par kuriem jāmaksā algas nodoklis.

2. Ienākumi, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, ir jebkuri uz pašreizējo vai iepriekšējo darba vai dienesta attiecību pamata darbiniekam vai personai, kura ir dienestā (turpmāk — darbinieks), izdarītie maksājumi vai labums, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

3. Ienākumi, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, ir šādi:

3.1. darba samaksa vai cita atlīdzība, ko izmaksā darba devējs, arī visas piemaksas pie darba algas, atvaļinājuma samaksa un atvaļinājuma pabalsts, komisijas nauda, prēmijas, pabalsti, kā arī darba līgumā par darba nosacījumu maiņu paredzētā atlīdzība;

3.2. atlaišanas pabalsts un citi maksājumi, kurus darba devējs izmaksā darbiniekam atlaišanas gadījumā vai darbam noteiktu ierobežojumu gadījumā;

3.3. darba devēja dāvanas un balvas darbiniekam;

3.4. darba devēja dotais labums darbinieka, viņa ģimenes locekļu vai darbinieka un viņa ģimenes locekļu personīgajam patēriņam, kas izpaužas īpašuma nodošanas vai īpašuma lietošanas tiesību nodošanas veidā, vai sniegto vai apmaksāto pakalpojumu veidā. Algas nodoklis maksājams saskaņā ar attiecīgā labuma tirgus vērtību neatkarīgi no tā, vai darbinieks var to pārvērst naudas izteiksmē vai nevar, par šādu darba devēja doto labumu:

3.4.1. labums, kas gūts, darba devējam sedzot izdevumus par darbinieka dzīvojamo telpu, vasarnīcas, garāžas un saimniecības ēku īri un komunālajiem pakalpojumiem, patērēto elektroenerģiju, tālruņa abonēšanu un sarunu apmaksu;

3.4.2. darba devēja apmaksāti izdevumi, kas saistīti ar darbinieka mājsaimniecībai nepieciešamā personāla algošanu;

3.4.3. labums, kas gūts, lietojot dzīvokli, kura uzturēšanas izdevumus sedz darba devējs (darba devēja atbilstošo izmaksu apmērs);

3.5. jebkuri tiešie vai netiešie darba devēja pabalsti un darbinieka un viņa ģimenes locekļu izdevumi, kuri ir sadalāmi personāli un ir saistīti ar izklaides pasākumiem, ceļojumiem, ārstniecību, izglītību (arī darba devēja stipendijas), ēdināšanu un atspirdzinošu dzērienu iegādi un kurus sedz darba devējs;

3.6. citi ienākumi, maksājumi un labumi, kas nav minēti šo noteikumu 4.punktā.

(Grozīts ar MK 31.08.2004. noteikumiem Nr.765; MK 23.10.2009. noteikumiem Nr.1224)

4. Ienākumi, par kuriem nav jāmaksā algas nodoklis, ir šādi:

4.1. darba devēja izdarītie maksājumi un piešķirtie labumi, kuri saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.pantu ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi vai saskaņā ar minētā likuma 10.pantu — attaisnotie izdevumi;

4.2. darba devēja izdevumi, kas nepieciešami Darba aizsardzības likuma 15., 22. un 25.pantā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei;

4.3. darba devēja piešķirtie labumi un maksājumi, kas saistīti ar izdevumiem, kuri radušies darbiniekam sakarā ar darba pienākumu izpildi, kā arī maksājumi, ko darba devējs veicis, lai kompensētu darbinieka izdevumus, kas saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" un likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" attiecināmi uz darba devēja izdevumiem;

4.4. darba devēja segtie izdevumi:

4.4.1. par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas (izņemot vispārējās izglītības iegūšanu un augstākās izglītības iegūšanu, ja šo noteikumu 4.4.¹ apakšpunktā nav noteikts citādi);

4.4.2. par darbinieka profesionālās sagatavotības paaugstināšanu kursos un semināros;

4.4.¹ (zaudējis spēku ar 01.01.2010.; sk. 6.¹ punktu);

4.5. darba devēja izmaksāta atlīdzība darbiniekam par darbā gūto kaitējumu veselībai, ja atlīdzība izmaksāta par kaitējumu, kurš gūts laikposmā līdz 1997.gada 1.janvārim, vai darbinieka nāves gadījumā — par darba devēja izmaksātu atlīdzību darbinieka apgādībā bijušām personām;

4.6. izdevumi, ko darba devējs sedz, sešus mēnešus pēc darbinieka norīkošanas darbā uz citu darba devēja norādītu vietu veicot maksājumus par darbinieka iepriekšējā dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem, ja darbinieka ģimene paliek iepriekšējā dzīvesvietā;

4.7. izdevumi, ko darba devējs sedz, sešus mēnešus pēc darbinieka norīkošanas darbā uz citu darba devēja norādītu vietu kompensējot starpību starp darbinieka iepriekšējā dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu maksājumiem un viņa dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu maksājumiem citā apdzīvotā vietā, uz kuru darba pienākumu dēļ darbinieks un viņa ģimene ir pārcēlušie s pēc darba devēja norādījuma;

4.7.¹ izdevumi, ko attiecīgā Iekšlietu ministrijas padotībā esošā iestāde sedz pēc tās darbinieka ar speciālo dienesta pakāpi pārcelšanas dienesta interesēs uz citu apdzīvotu vietu, kompensējot dzīvojamās telpas īres un komunālo pakalpojumu maksājumus;

4.8. darbinieka to izdevumu kompensācija, kas radušies sakarā ar viņa iecelšanu citā amatā vai šādas iecelšanas izbeigšanu un ar to saistīto pārcelšanos uz citu dzīvesvietu Latvijā vai ārpus tās;

4.9. izdevumu kompensācija, ko darba devējs samaksājis darbiniekam par personiskā transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām, kas var ietvert atlīdzību par transportlīdzekļa nolietojumu, profilaktisko apkopi un remontu, izdevumus par iegādāto degvielu, ja starp darba devēju un darba ņēmēju ir noslēgts nomas līgums par darbinieka personiskā transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām un ja attiecīgie izdevumi ir apliecināti ar attaisnojuma dokumentiem, kuros norādīts minētais izlietojums;

4.10. līdzekļi, ko darba devējs darbiniekam piešķīris uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), organizācijas, iestādes vai amata reprezentācijas izdevumiem, ja tie ir uzskaitīti darba devēja grāmatvedībā un apliecināti ar attaisnojuma dokumentiem, kuros norādīts minētais izlietojums;

4.11. šo noteikumu 3.5. apakšpunktā minētie pabalsti un izdevumi, kas saistīti ar izklaides pasākumiem, ceļojumiem, ārstniecību, izglītību (arī darba devēja stipendijas), ēdināšanu un atspirdzinošu dzērienu iegādi, ja attiecīgie izdevumi nav sadalāmi personāli un ir iekļauti darba devēja apliekamajā ienākumā .

(Grozīts ar MK 16.09.2003. noteikumiem Nr.527; MK 31.08.2004. noteikumiem Nr.765)

5. Algas nodoklis jāmaksā par ienākumiem, kas gūti kā starpība starp darbinieka noguldījumam (depozītam) noteikto procentu likmi un kredītiestādes noteikto noguldījuma (depozīta) parasto procentu likmi, ja darba devējs noteicis darbinieka noguldījumam (depozītam) augstākus noguldījuma (depozīta) procentus par attiecīgajā kredītiestādē noteiktajiem parastajiem noguldījuma (depozīta) procentiem.

6. Algas nodoklis jāmaksā par labumu, ko darbinieks guvis (mājsaimniecībai vai personīgajam patēriņam) no darba devēja konta kredītiestādē apmaksātajiem izdevumiem (arī izmantojot debetkarti un kredītkarti), ja darbinieks nav atmaksājis darba devējam šos izdevumus.

6.¹ Noteikumu 4.4.¹ apakšpunkts ir spēkā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim.

(MK 31.08.2004. noteikumu Nr.765 redakcijā)

6.² Noteikumu 4.4.¹ apakšpunktu piemēro mācību maksai par 2004./2005., 2005./2006., 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009.akadēmisko gadu, ja darba ņēmējs darba devējam ir iesniedzis augstskolas izziņu, kas apliecina, ka darba ņēmējs apgūst šo noteikumu 4.4.¹ 1., 4.4.¹ 2. vai 4.4.¹ 3. apakšpunktā minēto programmu vai studē doktorantūrā.

(MK 31.08.2004. noteikumu Nr.765 redakcijā)

7. Noteikumi piemērojami ar 1998.gada 1.martu.