Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Latvijas valsts ģerboni

1.pants. (1) Latvijas valsts ģerbonis ir viens no Latvijas Republikas valsts simboliem.

(2) Ikvienam ir pienākums ar cieņu izturēties pret valsts ģerboni.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2012.)

2.pants. Latvijas Republikā tiek lietots lielais valsts ģerbonis, mazais valsts ģerbonis un papildinātais mazais valsts ģerbonis.

(27.02.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.03.2003.)

3.pants. (1) Lielā valsts ģerboņa vairogs ir dalīts un pusskaldīts: 1. — zilā laukā uzlecošas zelta saules puse, 2. — sudraba laukā pretēji pagriezts sarkans lauva (Kurzeme, Zemgale), 3. — sarkanā laukā sudraba grifs ar zelta mēli un sudraba zobenu labajā ķetnā (Vidzeme, Latgale). Virs vairoga puslokā trīs zelta zvaigznes. Vairoga turētāji — labajā pusē sarkans lauva ar zelta mēli, kreisajā pusē sudraba grifs ar zelta mēli — balstās uz diviem zaļiem ozola zariem, kas saņemti ar sarkansudrabsarkanu lenti valsts karoga krāsu samēros.

(2) Mazais valsts ģerbonis ir lielā valsts ģerboņa vairogs, virs kura puslokā trīs zelta zvaigznes.

(3) Papildinātais mazais valsts ģerbonis ir mazais valsts ģerbonis, kas sānos apņemts ar diviem zaļiem ozola zariem, kuri krustojas zem vairoga.

(27.02.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.03.2003.)

4.pants. (1) Lielajam valsts ģerbonim, mazajam valsts ģerbonim un papildinātajam mazajam valsts ģerbonim jāatbilst attiecīgā ģerboņa aprakstam, kā arī pamatā jāsakrīt ar likumam pievienotajiem attēliem tā 1.pielikumā. Lielā valsts ģerboņa kontūrzīmējumam, mazā valsts ģerboņa kontūrzīmējumam un papildinātā mazā valsts ģerboņa kontūrzīmējumam jāatbilst attiecīgā ģerboņa aprakstam, kā arī pamatā jāsakrīt ar likumam pievienotajiem attēliem tā 3.pielikumā.

(2) Valsts ģerbonis var būt izpildīts jebkādā vizuāli uztveramā veidā.

(3) Ministru kabinets, saskaņojot ar Valsts heraldikas komisiju, nosaka valsts ģerboņa un ar to saistīto Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu heraldisko krāsu toņus atbilstoši materiālam un tehnikai, kā arī heraldisko krāsu grafiskos apzīmējumus.

(4) Par valsts ģerboņa atbilstību šajā likumā noteiktajam aprakstam un pievienotajiem attēliem atzinumu sniedz Valsts heraldikas komisija, kuras izveidošanas kārtību un darbības principus nosaka Valsts prezidents.

(14.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2012.)

5.pants. (1) Lielo valsts ģerboni ir tiesīgi lietot:

1) Valsts prezidents;

2) Saeima, Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas komisija un apakškomisija, kā arī Saeimas deputāts;

3) Tieslietu padome, Satversmes tiesa, Augstākā tiesa un Ģenerālprokuratūra;

4) Ministru kabinets, Ministru kabineta loceklis;

5) ministrija un īpašu uzdevumu ministra sekretariāts;

6) Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja;

7) Valsts kontrole;

8) Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Centrālā vēlēšanu komisija, tiesībsargs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Augstākās izglītības padome, Centrālā zemes komisija (turpmāk — patstāvīgā iestāde), Fiskālās disciplīnas padome, kā arī Satversmes aizsardzības birojs;

9) Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība.

(2) Lielo valsts ģerboni ir tiesīga lietot arī koleģiālā institūcija, kuru vada šā panta pirmajā daļā minētā amatpersona.

(14.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. un 04.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.12.2014.)

6.pants. Papildināto mazo valsts ģerboni ir tiesīgi lietot:

1) iestāde, kura atrodas Ministru kabineta, Ministru kabineta locekļa vai ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā;

2) apgabaltiesa, administratīvā apgabaltiesa, rajona (pilsētas) tiesa, administratīvā rajona tiesa, zemesgrāmatu nodaļa;

3) dzimtsarakstu iestāde;

4) prokuratūras iestāde;

5) zvērināts notārs;

6) zvērināts tiesu izpildītājs;

7) vēlēšanu komisija;

8) publisko tiesību pašpārvaldes autonomais subjekts;

9) bāriņtiesa, izdarot apliecinājumu.

(14.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2012.)

7.pants. Mazo valsts ģerboni ir tiesīgas lietot visas pārējās valsts iestādes, tās pašvaldības, kurām nav sava apstiprināta ģerboņa, pašvaldību un citu publisko institūciju iestādes, kā arī privātpersonas dokumentos, ko tās rada, pildot valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2012.)

8.pants. (1) Lielais valsts ģerbonis izvietojams Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, apgabaltiesas, administratīvās apgabaltiesas, rajona (pilsētas) tiesas, administratīvās rajona tiesas, zemesgrāmatu nodaļas, zvērināta notāra, zvērināta tiesu izpildītāja, bāriņtiesas un dzimtsarakstu nodaļas telpās.

(2) Lielo valsts ģerboni saskaņā ar normatīvajiem aktiem lieto valstiski atzītā diplomā, apliecībā vai atestātā, kas apliecina zinātniskā grāda, attiecīgas izglītības pakāpes vai kvalifikācijas līmeņa ieguvi pēc akreditētas izglītības programmas.

(3) Lielo valsts ģerboni attēlo tiesas nolēmumā. Lielo valsts ģerboni lieto oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

(4) Lielo valsts ģerboni lieto personu apliecinošā dokumentā un šo dokumentu aizvietojošā pagaidu dokumentā, valsts robežzīmē, civilstāvokļa akta reģistrācijas apliecībā.

(5) Valsts ģerboni lieto naudas zīmē un valsts vērtspapīrā. Valsts apbalvojumā valsts ģerboni lieto saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu.

(6) Šā likuma 5.7.pantā minētā institūcija un amatpersona drīkst lietot jebkuru valsts ģerboni uz formas tērpa un amata zīmē (arī kā emblēmas sastāvdaļu) normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

(14.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.06.2013.)

8.1 pants. (1) Šā likuma 5.7.pantā minētā institūcija un amatpersona pārvaldes dokumenta veidlapas rekvizītu zonā kopā ar valsts ģerboni nelieto citu ģerboni, zīmi, emblēmu vai logo.

(2) Šā likuma 5.7.pantā minētā institūcija un amatpersona valsts ģerboni lieto pārvaldes dokumenta veidlapas rekvizītu zonā, ja šajā zonā tas paredzēts. Šis noteikums neattiecas uz patstāvīgo iestādi, publisko tiesību pašpārvaldes autonomo subjektu un tā iestādi, muzeju, bibliotēku, zinātnisko institūtu, ārstniecības iestādi un izglītības iestādi, kā arī uz Latvijai saistošā starptautiskā dokumentā noteikto, kad attiecīgās institūcijas drīkst lietot vai nu valsts ģerboni atbilstoši šā likuma noteikumiem, vai apstiprinātu savu ģerboni atbilstoši Ģerboņu likumam, vai institūcijas apstiprinātu zīmi, emblēmu vai logo.

(3) Šā likuma 5.pantā minētā institūcija vai amatpersona pārvaldes dokumenta veidlapas rekvizītu zonā kopā ar lielo valsts ģerboni ir tiesīga nenorādīt citu informāciju (piemēram, dokumenta autora adresi un sakaru līdzekļus).

(4) Attiecīgo valsts ģerboni saskaņā ar šā panta noteikumiem lieto paziņojumā presei, kā arī Saeimas deputāts, prokurors, tiesnesis, zvērināts notārs, zvērināts tiesu izpildītājs un tāda amatpersona, kas ir tiesīga pārstāvēt institūciju vai tās struktūrvienību, — dokumentos.

(14.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2012.)

8.2 pants. (1) Šā likuma 5.7.pantā minētā institūcija un amatpersona vizuālajā identitātē un grafiskajā standartā (piemēram, pie institūcijas ēkas, dienesta telpās, uz institūcijas transportlīdzekļiem, iespieddarbos, goda rakstos, mājaslapā internetā, rīkotajos pasākumos, vizītkartēs, spiedogos, zīmogos, reprezentācijas materiālos) drīkst lietot attiecīgo valsts ģerboni, bet nedrīkst lietot citu ģerboni, kas nav valsts ģerbonis, zīmi, emblēmu vai logo, izņemot:

1) patstāvīgo iestādi, publisko tiesību pašpārvaldes autonomo subjektu un tā iestādi, muzeju, bibliotēku, zinātnisko institūtu, ārstniecības iestādi, izglītības iestādi, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādi un Ieslodzījuma vietu pārvaldi, Ģenerālprokuratūru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Satversmes aizsardzības biroju, Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, Nacionālos bruņotos spēkus, kā arī Aizsardzības ministriju, kad tā reprezentē sevi kopā vai saistībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

2) gadījumu, kad citu ģerboni, zīmi, emblēmu vai logo lieto normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētā valsts institūcijas apbalvojumā vai to paredz Eiropas Savienības politiku instrumentu vai ārvalstu finanšu palīdzības piešķiršanu vai izmantošanu regulējošie dokumenti vai Latvijas starptautiskās saistības;

3) gadījumu, kad Ministru kabinets noteicis lietot citu ģerboni, kas nav valsts ģerbonis, zīmi, emblēmu vai logo valstiski nozīmīgos pasākumos un valsts starptautiskās atpazīstamības veicināšanai;

4) elektronisko un tiražēto ģeotelpisko informāciju, kā arī ģeotelpiskās informācijas apriti.

(2) Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētā institūcija un amatpersona vizuālajā identitātē un grafiskajā standartā var vienlaikus lietot valsts ģerboni un citu ģerboni, zīmi, emblēmu vai logo. Valsts ģerboni vienlaikus ar citu ģerboni, zīmi, emblēmu vai logo var lietot arī tad, kad ir nepieciešams atspoguļot vairāku atsevišķu institūciju un personu dalību noteiktu kopīgu darbību veikšanā (piemēram, uz diploma, paužot kopīgu pozīciju kādā jautājumā, prezentācijā).

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie nosacījumi neattiecas uz šā likuma 5.7.pantā minētās institūcijas un amatpersonas dokumentiem, kuros valsts ģerboņa lietošanu nosaka šā likuma 8.1 pants.

(4) Šā likuma 5.7.pantā minētā institūcija vai amatpersona nosaka, kuru institūcijas amatpersonu un darbinieku vizītkartēs lietojams attiecīgais vai mazais valsts ģerbonis.

(5) Ministru kabinets, saskaņojot ar Valsts heraldikas komisiju, tam padotajām institūcijām nosaka vienotu vizuālās identitātes un grafisko standartu.

(14.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. un 04.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.12.2014.)

9.pants. Valsts ģerboni kā ilustratīvu materiālu drīkst ievietot enciklopēdijās, mācību grāmatās un citos zinātniska, izziņu rakstura izdevumos un izmantot arī kā mācību līdzekli. Valsts ģerboni drīkst lietot Latvijas Republikas pasta apmaksas zīmēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 14.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2012.)

10.pants. (1) Privātpersonām ir tiesības lietot valsts ģerboni vai atribūtiku ar to, ja vien ģerboņa lietošana nemaldina par lietotāja juridisko statusu un, lietojot valsts ģerboni vai atribūtiku ar to, persona garantē pienācīgu cieņu pret valsts ģerboni.

(2) Atribūtika ar valsts ģerboni apstiprināma Ģerboņu likumā noteiktajā kārtībā.

(14.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2012.)

11.pants.

(Izslēgts ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2003.)

12.pants. (1) Šā likuma 5.-7.pantā minēto iestāžu vadītāji ir atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu attiecīgajās iestādēs.

(2) Šā likuma prasību ievērošanu sabiedriskajās vietās uzrauga policija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 27.02.2003. likumu, kas stājas spēkā 13.03.2003.)

13.pants. Par valsts ģerboņa lietošanas noteikumu pārkāpšanu, necieņas izrādīšanu valsts ģerbonim vai tā zaimošanu vainīgās personas saucamas pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) Latvijas PSR 1990.gada 15.februāra likums "Par Latvijas Republikas valsts ģerboni" (Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 9. nr.);

2) likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR likumos "Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts ģerboni", "Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts karogu", "Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts himnu" un dažos citos Latvijas PSR likumdošanas aktos" I, II, V-VIII punkts (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 5. /6.nr.);

3) likums "Par grozījumiem dažos likumdošanas aktos simbolikas jautājumos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 13./14.nr.);

4) likums "Par papildinājumiem nolikumā "Par Latvijas Republikas valsts ģerboni", kas apstiprināts ar 1990.gada 15.februāra likumu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 3./4.nr.).

2. (Izslēgts ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2003.)

3. (Izslēgts ar 27.02.2003. likumu, kas stājas spēkā 13.03.2003.)

4. Šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētā institūcija un amatpersona, kurai līdz 2012.gada 31.augustam bija tiesības lietot papildināto mazo valsts ģerboni, bet no 2012.gada 1.septembra ir tiesības lietot lielo valsts ģerboni, izbeidz papildinātā mazā valsts ģerboņa lietošanu ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim.

(14.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2012.)

5. Šā likuma 5.7.pantā minētās institūcijas un amatpersonas, kurām valsts ģerboņa lietošanas noteikumi uz 2012.gada 1.septembri noteikti citos likumos, piemēro šo likumu noteikumus, bet ne ilgāk par 2014.gada 31.decembri. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.decembrim iesniedz Saeimai likumprojektus, kas nodrošina attiecīgo likumu saskaņošanu ar šajā likumā noteikto.

(14.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2012.)

6. Izglītības iestāde pēc 2012.gada 1.septembra drīkst izsniegt šā likuma 8.panta otrajā daļā minēto diplomu, apliecību vai atestātu, kurā lietots papildinātais mazais valsts ģerbonis, bet ne ilgāk par 2014.gada 31.decembri.

(14.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2012.)

7. Šā likuma 5.7.pantā minētā institūcija un amatpersona nodrošina valsts ģerboņa un cita ģerboņa, zīmes, emblēmas vai logo lietošanu atbilstoši šā likuma 8.1 un 8.2 panta prasībām ne vēlāk par 2014.gada 31.decembri. Līdz 2014.gada 31.decembrim dokumentos, vizuālajā identitātē un grafiskajā standartā ir pieļaujams lietot arī attiecīgās institūcijas un amatpersonas ģerboni, zīmi, emblēmu vai logo, ja tāds izstrādāts līdz 2012.gada 1.septembrim.

(14.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2012.)

8. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim izdod šā likuma 4.panta trešajā daļā un 8.2 panta piektajā daļā paredzētos normatīvos aktus.

(14.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2012.)

Likums stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 19.februārī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 5.martā
Likuma "Par Latvijas valsts ģerboni"
1.pielikums
Mazā valsts ģerboņa, papildinātā mazā valsts ģerboņa un lielā valsts ģerboņa krāsainais attēls

(Pielikums 31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2003. likumu, kas stājas spēkā 13.03.2003.)

Likuma "Par Latvijas valsts ģerboni"
2.pielikums
Mazā valsts ģerboņa, papildinātā mazā valsts ģerboņa un lielā valsts ģerboņa grafiskais attēls

(Pielikums izslēgts ar 14.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2012.)

Likuma "Par Latvijas valsts ģerboni"
3.pielikums
Mazā valsts ģerboņa, papildinātā mazā valsts ģerboņa un lielā valsts ģerboņa kontūrzīmējums

(Pielikums 31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2003. likumu, kas stājas spēkā 13.03.2003.)

Mazais valsts ģerbonis

Papildinātais mazais valsts ģerbonis

Lielais valsts ģerbonis

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 19.02.1998.Stājas spēkā: 01.01.1999. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 58/59 (1119/1120), 05.03.1998., "Ziņotājs", 7, 02.04.1998.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Tiesību akta skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
47133
{"selected":{"value":"12.12.2014","content":"<font class='s-1'>12.12.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"12.12.2014","iso_value":"2014\/12\/12","content":"<font class='s-1'>12.12.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"22.06.2013","iso_value":"2013\/06\/22","content":"<font class='s-1'>22.06.2013.-11.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2012","iso_value":"2012\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2012.-21.06.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2007","iso_value":"2007\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2007.-31.08.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.03.2003","iso_value":"2003\/03\/13","content":"<font class='s-1'>13.03.2003.-31.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.03.2003","iso_value":"2003\/03\/01","content":"<font class='s-1'>01.03.2003.-12.03.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.1999","iso_value":"1999\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.1999.-28.02.2003.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
12.12.2014
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)