1.pants. Atbrīvot no reāla brīvības atņemšanas soda vai tālākas tā izciešanas par izdarītajiem noziegumiem, kas nav smagi:

1) personas, kuras noziegumu izdarījušas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai;

2) 1. un 2.grupas invalīdus;

3) grūtnieces un sievietes, kuru audzināšanā ir nepilngadīgi bērni;

4) sievietes, kuras ir vecākas par 55 gadiem;

5) vīriešus, kuri ir vecāki par 60 gadiem;

6) personas, kuras ir izdarījušas noziegumu aiz neuzmanības, izņemot noziegumus, kas paredzēti Latvijas Kriminālkodeksa 213. panta otrajā vai trešajā daļā.

2.pants. Personām, kuras izdarījušas noziegumus, kas nav smagi, ja uz tām nav attiecināmi šā likuma 1.panta 1.-6.punkta nosacījumi, noteiktais reālais brīvības atņemšanas sods vai tā neizciestā daļa ir jāsamazina uz pusi.

3.pants. Šā likuma 1. un 2.pantā minētajām personām amnestija nav piemērojama, ja:

1) tās izdarījušas noziegumus, kas bija paredzēti Latvijas Kriminālkodeksa 85.panta ceturtajā daļā, 86.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 87.pantā, 88.panta trešajā daļā, 89.panta trešajā daļā, 89.1 pantā, 95.panta otrajā daļā, 140.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā (redakcijā, kāda bija spēkā līdz 1992.gada 1.septembrim) vai 186.1 pantā, 216.2 pantā, 219.pantā un 222.2 pantā (redakcijā, kāda bija spēkā līdz 1995.gada 1.novembrim);

2) tās Latvijas Kriminālkodeksa 204.panta pirmajā daļā, 213. un 213.1 pantā paredzētos noziegumus izdarījušas dzēruma stāvoklī;

3) tās tiesa atzinusi par sevišķi bīstamiem recidīvistiem;

4) tās izdarījušas jaunu noziegumu, izciešot tiesas piespriesto reālo brīvības atņemšanas sodu vai atrodoties izmeklēšanas cietumā;

5) tām pēc 1990.gada 4.maija piemērota Latvijas Republikas likumos paredzētā amnestija vai apžēlošana;

6) tās pēc 1990.gada 4.maija nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no soda izciešanas;

7) tām reālais brīvības atņemšanas sods noteikts, piemērojot Latvijas Kriminālkodeksa 40.1 pantu, 42.panta sesto — astoto daļu, 43.1 panta piekto vai septīto daļu;

8) par tām līdz šā likuma pieņemšanai saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.8 panta trešo daļu ir pieņemts brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmums par soda izpildes režīma pastiprināšanu viena cietuma veida ietvaros vai par pārcelšanu uz stingrāka režīma cietumu.

4.pants. Amnestija neattiecas uz papildsodiem.

5.pants. Notiesātajiem ar brīvības atņemšanas sodu, kuriem spriedums stājies likumīgā spēkā, amnestiju ar motivētu lēmumu piemēro komisija, kuras sastāvu un darba kārtību apstiprina iekšlietu ministrs. Komisijas sēdēs jāpiedalās prokuroram, tajās var piedalīties Saeimas deputāti. Komisijas lēmumu var noprotestēt vai pārsūdzēt pirmās instances tiesā pēc sprieduma izpildīšanas vietas, un šis tiesas lēmums ir galīgs. Sūdzība izskatāma Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 374. pantā noteiktajā kārtībā.

6.pants. Personām, kuras izdarījušas noziegumu līdz šā likuma pieņemšanai, ja spriedums nav stājies likumīgā spēkā, amnestiju piemēro tiesa, kuras lietvedībā atrodas lieta.

7.pants. Piemērojot amnestiju personām, kuras izcieš sodu, jāsaņem amnestējamās personas piekrišana.

8.pants. Amnestijas piemērošana nenoņem sodāmību.

9.pants. Šā likuma 1.panta 2.- 5.punktā minētie nosacījumi piemērojami, ja tie iestājušies līdz šā likuma pieņemšanas dienai.

10.pants. Valsts un pašvaldību institūcijām tiesu un Iekšlietu ministrijas Cietumu administrācijas pieprasījumi par uzziņām, kas nepieciešamas sakarā ar amnestijas piemērošanu, jāizpilda nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā.

11.pants. Likums nav piemērojams personām, kuras izdarījušas noziegumu pēc šā likuma pieņemšanas. Personām, kuras izdarījušas ilgstošus vai turpinātus noziegumus, amnestiju piemēro tikai tad, ja tie pabeigti līdz šā likuma pieņemšanai.