Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums nosaka ārvalstu bruņoto spēku statusu Latvijas Republikā laikā, kad tie pilda dienesta pienākumus starptautiskās sadarbības ietvaros, kā arī kārtību ārvalstu bruņoto spēku sauszemes tranzītam cauri Latvijas Republikai.

(2) Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošās personas ir:

1) militārpersonas, kuras ir attiecīgās ārvalsts bruņoto spēku sastāvā;

2) civilpersonas, kuras ir nodarbinātas attiecīgās ārvalsts bruņotajos spēkos.

(3) Par ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošu civilpersonu nedrīkst uzskatīt personu, kas ir bezvalstnieks vai tādas valsts pilsonis, kura nav parakstījusi Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības — mieram", līgumu par to bruņoto spēku statusu. Par ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošu civilpersonu nedrīkst uzskatīt Latvijas pilsoni, nepilsoni, kā arī ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā.

(4) Šis likums neattiecas uz personām, kas Latvijas teritorijā bauda privilēģijas un imunitāti saskaņā ar 1961.gada Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. un 25.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 22.12.2004.)

2.pants. Ārvalstu bruņoto spēku uzturēšanās tiesiskais pamats

(Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

2.1 pants. Ārvalstu bruņoto spēku uzturēšanās tiesiskais pamats

Ārvalstu bruņoto spēku vienības uzturas Latvijas Republikā, īstenojot sadarbību, ko paredz starptautiskie līgumi.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

3.pants. Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošana un uzturēšanās Latvijas Republikā

(1) Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošās personas ir tiesīgas šajā likumā noteiktajā kārtībā šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu un uzturēties tās teritorijā.

(2) Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošās personas, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, uzrāda šādus dokumentus:

1) militārpersonas — pasi vai citu Latvijas Republikas atzītu ceļošanas dokumentu, ko izdevusi valsts, kura sūta attiecīgo personu;

2) civilpersonas — pasi.

(3) Vienības komandieris (atbildīgā persona), šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, uzrāda vienības personāla sarakstu, ko apstiprinājusi Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija. Šajā sarakstā tiek izdarītas atzīmes par Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanu.

(4) Autotransporta līdzekļu, gaisa un jūras kuģu, kā arī kravu un bruņojuma ievešana un kontrole notiek Latvijas Republikas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(5) Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošajām personām, kuras uzturas Latvijas Republikā, pildot dienesta pienākumus starptautiskās sadarbības ietvaros, nav jāreģistrējas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. un 25.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 22.12.2004.)

3.1 pants. Ārvalstu bruņoto spēku sauszemes tranzīts cauri Latvijas Republikas teritorijai

(1) Lēmumu par to valstu bruņoto spēku vienību sauszemes tranzītu cauri Latvijas Republikas teritorijai, kuras nav Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk — trešās valstis), ja šo teritoriju vienlaikus šķērsos ne vairāk par 500 trešo valstu militārpersonām, pieņem aizsardzības ministrs pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju. Ja Latvijas Republikas teritoriju sauszemes tranzītā vienlaikus šķērsos vairāk par 500 trešo valstu militārpersonām, lēmumu pieņem Ministru kabinets.

(2) Trešo valstu bruņoto spēku vienības Latvijas Republikas teritoriju sauszemes tranzītā šķērso Nacionālo bruņoto spēku pavadībā.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

4.pants. Bruņojums un materiāltehniskais nodrošinājums

(1) Ārvalstu bruņotajiem spēkiem jāsaskaņo ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju tā bruņojuma un materiāltehniskā nodrošinājuma veids un apjoms, kuru ārvalstu bruņotie spēki ievedīs Latvijas Republikā.

(2) Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija izsniedz ārvalstu bruņotajiem spēkiem atļauju bruņojuma ievešanai un izvešanai un veic ievestā bruņojuma uzskaiti un kontroli atbilstoši saskaņotajiem sarakstiem.

(3) Kaujas tehniku pāri Latvijas Republikas valsts robežai un Latvijas Republikas teritorijā pārvadā nepielādētu un atsevišķi no tās munīcijas. Ja tas ir paredzēts kaujas tehnikas izmantošanas instrukcijā, šo tehniku pārvadā iepakojumā. Kaujas tehnikas bruņojuma sistēmas nodrošina pret izkustēšanos.

(4) Ieročus pāri Latvijas Republikas valsts robežai un Latvijas Republikas teritorijā pārvadā nepielādētus, iepakojumā un atsevišķi no to munīcijas, ja ieroču izmantošanas instrukcijā nav paredzēts citādi.

(5) Kāpurķēžu tehniku Latvijas Republikas teritorijā pārvieto ar speciāliem tās transportēšanai paredzētajiem līdzekļiem, ja šī tehnika nav piemērota vai kāpurķēdes nav aprīkotas braukšanai pa ceļa asfaltbetona segumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. un 25.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 22.12.2004.)

5.pants. Šaujamieroču nēsāšanas un lietošanas noteikumi

Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošajām personām laikā, kad tās uzturas Latvijas Republikā, ir tiesības nēsāt un lietot šaujamieročus vienīgi dienesta uzdevumu veikšanai.

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

6.pants. Jurisdikcija

(1) Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošās personas laikā, kad tās uzturas Latvijas Republikā, ievēro Latvijas Republikas normatīvos aktus un Latvijas Republikai saistošus starptautiskos līgumus.

(2) Ja ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošā persona Latvijas Republikā izdara administratīvu pārkāpumu, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija var lūgt attiecīgās ārvalsts bruņoto spēku vadību izvest šo personu no Latvijas teritorijas pirms noteiktā termiņa.

(3) Ja Latvijas tiesībaizsardzības institūcija aizturējusi ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošo personu, par to jāziņo Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

II nodaļa
Militāro mācību un manevru organizēšana

(Nodaļa izslēgta ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

III nodaļa
Īpašie noteikumi

10.pants. Elektroniskie sakari

(1) Publiskā elektronisko sakaru tīkla pakalpojumi tiek sniegti saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu.

(2) Ārvalstu bruņotie spēki izvirzītā mērķa sasniegšanai militāro mācību vai manevru laikā savām vajadzībām var uzstādīt un lietot elektronisko sakaru līdzekļus (arī radiosakaru sistēmas) pēc atļaujas saņemšanas, ievērojot nacionālajā radiofrekvenču plānā noteikto radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgos nosacījumus.

(3) Atļaujas uzstādīt un lietot ārvalstu bruņoto spēku radiosakaru sistēmas izsniedz valsts akciju sabiedrība “Elektronisko sakaru direkcija” (turpmāk — Elektronisko sakaru direkcija) pēc attiecīga Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas pieprasījuma. Šādas atļaujas attiecībā uz atsevišķām radiosakaru iekārtām vai sistēmām vai arī atsevišķiem radiosakaru veidiem izsniedz Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, ja Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija par to ir noslēgusi attiecīgu vienošanos ar Elektronisko sakaru direkciju.

(4) Atļaujas uzstādīt un lietot ārvalstu bruņoto spēku radiosakaru sistēmas radiofrekvenču joslās, kuras nacionālajā radiofrekvenču plānā iedalītas tikai valsts aizsardzībai paredzēto radiosakaru sistēmu darbībai atbilstoši nacionālajā radiofrekvenču plānā noteiktajam radiosakaru veidam, izsniedz Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, ņemot vērā Elektronisko sakaru direkcijas paziņotos radiofrekvenču starptautiskās koordinācijas rezultātus, ja starptautiska koordinācija ir nepieciešama, un Latvijai saistoša starptautiskā līguma nosacījumus, ja šāds līgums ir noslēgts.

(5) Ja ir nepieciešams veikt papildu pasākumus, lai nepieļautu traucējumus Latvijas elektronisko sakaru tīklā, kurus varētu radīt konkrēta ārvalstu bruņoto spēku radiosakaru iekārta vai sistēma, vai arī citas konkrētas elektroierīces, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija uzrauga šādu ārvalstu bruņoto spēku iekārtu darbību, tostarp nosaka konkrētas radiosakaru iekārtas vai sistēmas, vai arī radiosakaru veida lietošanas noteikumus, ierobežojumus vai aizliegumus.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

11.pants. Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošo personu transportlīdzekļa vadītāja apliecības

Vadītāja apliecība vai atļauja, kas izdota valstī, kura sūta ārvalsts bruņotajos spēkos ietilpstošo personu, tiek atzīta par derīgu attiecīgo transportlīdzekļu vadīšanai Latvijas Republikā.

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

12.pants. Ārvalstu bruņoto spēku transportlīdzekļu pārvietošanās Latvijas teritorijā

(1) Transportlīdzekļiem un to piekabēm ir jābūt reģistrētām attiecīgajā ārvalstī. Uz šiem transportlīdzekļiem jābūt attiecīgās ārvalsts reģistrācijas numura zīmēm, kas atbilst 1968.gada Vīnes konvencijai par ceļu satiksmi, un attiecīgās valsts identifikācijas zīmei vai arī Latvijas Republikas Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdotai pagaidu identifikācijas zīmei.

(2) No ārvalstīm uz laiku līdz vienam mēnesim Latvijas teritorijā ievesto transportlīdzekļu un to piekabju uzskaiti un reģistrāciju veic Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija.

(3) Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošajām personām ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi.

(4) Gadījumos, kad tiek pārvadātas bīstamas kravas, kam nepieciešama īpaša atļauja, par šādas atļaujas saņemšanu saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem ir atbildīga Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija.

12.1 pants. Militārās mācības vai manevri

Militārās mācības un manevri notiek Latvijas Nacionālo bruņoto spēku mācību centros, poligonos un citās teritorijās. Ja mācības notiek ārpus Latvijas Nacionālo bruņoto spēku mācību centriem un poligoniem, tās jāsaskaņo ar teritorijas īpašnieku.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

13.pants. Domstarpību un pretenziju atrisināšana

Domstarpības un pretenzijas starp Latvijas Republiku un attiecīgo ārvalsti, kuras bruņoto spēku vienības atrodas Latvijas Republikas teritorijā, tiek risinātas sarunu ceļā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

14.pants. Atbrīvošana no nodokļiem

Ārvalstu bruņotie spēki un to sastāvā ietilpstošās personas, atrodoties Latvijas teritorijā, ir atbrīvotas:

1) no muitas nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa par Latvijas Republikā ievesto bruņojumu un materiāltehnisko nodrošinājumu;

2) no jebkuriem Latvijas Republikā noteiktajiem ienākuma nodokļiem attiecībā uz ienākumiem, kas tiek gūti, pildot dienesta pienākumus. Ienākumi, kas tiek gūti no citām darbībām Latvijas Republikā, ar šo likumu netiek atbrīvoti no Latvijas Republikas likumos paredzētajiem nodokļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

15.pants. Veselības aizsardzība

Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija veic pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamos sanitāri higiēniskos apstākļus ārvalstu bruņoto spēku vienību dislokācijas vietās.

16.pants. Vides aizsardzība

Ārvalstu bruņoto spēku vienībām jāveic pasākumi, lai, atrazdamās Latvijas teritorijā, tās nepieļautu vides piesārņošanu, bet gadījumos, kad kaitīgā ietekme bijusi neizbēgama un ir notikusi augsnes virskārtas bojāšana, augsnes transformācija, piesārņošana, augu valsts bojāšana utt., vide jāatjauno. Ja atjaunošana nav iespējama saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par vides aizsardzību", Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija un ārvalstu bruņotie spēki vienojas par videi nodarītā kaitējuma atlīdzību.

17.pants. Tiesības nēsāt formas tērpu

Ārvalstu bruņoto spēku militārpersonām laikā, kad tās uzturas Latvijas Republikā, ir tiesības nēsāt formas tērpu.

(11.05.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2006.)

18.pants. Starptautiskie līgumi

Ja Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos, kuri apstiprināti Saeimā, ir paredzēti citādi noteikumi nekā šajā likumā, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 6.februārī.
Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis
Rīgā 1997.gada 21.februārī
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 06.02.1997.Stājas spēkā: 07.03.1997. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 54/55 (769/770), 21.02.1997., "Ziņotājs", 5, 13.03.1997.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tulkojums
  • Citi saistītie dokumenti
42315
{"selected":{"value":"11.08.2011","content":"<font class='s-1'>11.08.2011.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"11.08.2011","iso_value":"2011\/08\/11","content":"<font class='s-1'>11.08.2011.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"13.06.2006","iso_value":"2006\/06\/13","content":"<font class='s-1'>13.06.2006.-10.08.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.12.2004","iso_value":"2004\/12\/22","content":"<font class='s-1'>22.12.2004.-12.06.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.07.2002","iso_value":"2002\/07\/19","content":"<font class='s-1'>19.07.2002.-21.12.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.03.2001","iso_value":"2001\/03\/20","content":"<font class='s-1'>20.03.2001.-18.07.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.03.1997","iso_value":"1997\/03\/07","content":"<font class='s-1'>07.03.1997.-19.03.2001.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
11.08.2011
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)