1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apdrošināšanas stāžs — pilnos gados izteikts laika periods, kurā sociāli apdrošinātā persona (turpmāk — apdrošinātā persona) pati veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas vai par to veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas attiecas uz tām sociāli apdrošināmajām personām, kuras apdrošināšanas iemaksas veic ar citu personu starpniecību vai par kurām maksājumus izdara citas personas;

2) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu);

3) apdrošināšanas iemaksas — sociālās apdrošināšanas iemaksas, ko pensiju apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai par apdrošināto personu veicis darba devējs vai pati apdrošinātā persona vai kas veiktas no valsts pamatbudžeta vai attiecīgajiem sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem, vai arī iemaksas, kas bija jāveic par tām sociāli apdrošināmajām personām, kuras apdrošināšanas iemaksas veic ar citu personu starpniecību vai par kurām maksājumus izdara citas personas;

4) apdrošināšanas iemaksu alga — ienākumi, no kuriem izdarītas un aprēķinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas;

5) apdrošināšanas iemaksu algas indekss — kārtējā un iepriekšējā gada apdrošināšanas iemaksu algu summu attiecība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.1997., 20.12.2001. un 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

2.pants. Likuma uzdevums

Šā likuma uzdevums ir noteikt:

1) uz apdrošināšanas iemaksām balstītas valsts obligātās pensiju apdrošināšanas sistēmas principus;

2) kārtību, kādā valsts sociālās apdrošināšanas pensiju nodrošina vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā.

4.pants. Valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai pakļautās personas

(Izslēgts ar 20.11.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

5.pants. Gada ienākums, no kura tiek izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas, un šo iemaksu apjoms

(Izslēgts ar 20.11.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

6. pants. Līdzekļi valsts pensiju izmaksāšanai

(Izslēgts ar 20.11.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

7.pants. Valsts pensiju veidi

Saskaņā ar šo likumu ir šādi valsts pensiju veidi:

1) vecuma pensija;

2) invaliditātes pensija;

3) apgādnieka zaudējuma pensija.

8.pants. Apmēra ziņā lielākās valsts pensijas piešķiršana

Apdrošinātajai personai, kurai vienlaikus ir tiesības uz dažāda veida valsts pensijām, piešķirama apmēra ziņā lielākā valsts pensija. Pensiju var pieprasīt jebkurā laikā bez termiņa ierobežojuma, tiklīdz radušās tiesības uz to.

9.pants. Valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs

(1) Valsts pensijas apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža, kurā ieskaitāmi mēneši, kuros veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam.

(2) Apdrošināšanas stāžu veido apdrošināšanas iemaksu periodi, kuru laikā:

1) persona bijusi obligāti sociāli apdrošināmā persona kā:

a) darba ņēmējs, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bija reģistrēts sociālās apdrošināšanas iemaksu administrācijā un par kuru veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas,

b) pašnodarbinātais, kurš veicis apdrošināšanas iemaksas;

2) apdrošinātā persona atzīta par invalīdu, nestrādā un par šo personu no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas. Aprēķinot vecuma pensiju, minētās apdrošinātās personas invaliditātes laiks ņemams vērā tikai līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai;

3) apdrošinātā persona saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" saņem sakarā ar slimību vai darbspēju zaudējumu slimības pabalstu vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu un par šo personu no darba negadījumu speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas. Apdrošinātā persona atzīta par invalīdu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, nestrādā un par šo personu no darba negadījumu speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas. Aprēķinot vecuma pensiju, minētās apdrošinātās personas invaliditātes laiks ņemams vērā tikai līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai;

4) apdrošinātā persona saņem bezdarbnieka pabalstu un saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" par šo personu no nodarbinātības speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas;

5) persona, nebūdama darbā slimības dēļ, saņem slimības, maternitātes vai paternitātes pabalstu un par šo personu no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas;

6) persona ir brīvprātīgi pievienojusies sociālajai apdrošināšanai un veikusi apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam;

7) apdrošinātā persona saņem vecāku pabalstu saskaņā ar likumu “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un par šo personu no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas;

8) persona saskaņā ar Pašvaldības domes deputāta statusa likuma 15.¹ pantu saņem pabalstu un par šo personu no pašvaldības budžeta līdzekļiem ir izdarītas apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai;

9) persona ir bijusi apdrošināta Eiropas Savienības pensiju shēmā, ja pensijas kapitāls ir saņemts un ieskaitīts Latvijas valsts pensiju sistēmā.

(3) Ja apdrošināšanas iemaksas izdarītas no valsts pamatbudžeta, apdrošināšanas stāžu veido arī šādi apdrošināšanas iemaksu periodi:

1) (izslēgts ar 19.06.2008. likumu);

2) (izslēgts ar 27.12.1996. likumu);

3) laiks bērna kopšanai, līdz viņš sasniedz pusotra gada vecumu;

4) laiks, kad persona, kuras laulātais (kam piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar "Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu") pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs, uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais;

5) laiks, kad persona, kuras laulātais pilda militārā dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumus, kad šis karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā, uzturas ārvalstī kopā ar laulāto;

6) laiks, kurā persona saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi;

7) laiks, kurā persona saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu;

8) laiks, kurā persona veic algotus pagaidu sabiedriskos darbus;

9) laiks, kurā persona saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu;

10) laiks, kurā persona uzturas attiecīgajā ārvalstī kā Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) pārstāvja vai sakaru virsnieka laulātais;

11) laiks, kurā persona pilda valsts aizsardzības dienestu.

(4) Šā panta trešās daļas 4., 5. un 10. punktā noteiktais apdrošināšanas iemaksu periods attiecināms arī uz personām, kuras uzturas ārvalstī kopā ar personu, kas pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs, vai pilda militārā dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumus, kad šis karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā, uzturas attiecīgajā ārvalstī kā Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) pārstāvis vai sakaru virsnieks, un par kurām attiecībā uz šo personu Fizisko personu reģistrā ir iekļautas Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 36. punktā noteiktās ziņas (turpmāk — partneris).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 27.12.1996., 20.11.1997., 20.12.2001., 20.10.2005., 19.06.2008., 14.06.2012., 09.07.2013., 17.12.2020., 05.04.2023., 08.03.2023. un 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

10.pants. Apdrošināšanas stāža apliecināšana

Apdrošināšanas stāžu apliecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā uzkrātie dati, kas pierāda apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

14.pants. Tiesības uz invaliditātes pensiju

(1) Pirms šā likuma 11.pantā noteiktā vecuma sasniegšanas tiesības uz invaliditātes pensiju saskaņā ar šo likumu ir apdrošinātajām personām ar apdrošināšanas stāžu, kas nav mazāks par trim gadiem, ja tās atzītas par invalīdiem, izņemot personas, kuru invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība vai kurām vecuma pensija (arī citas valsts vecuma pensija), ja regulā Nr. 883/2004 vai Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi, piešķirta pirms minētā vecuma sasniegšanas.

(2) Personām, kuru invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, atlīdzību par darbspēju zaudējumu piešķir un izmaksā saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.1996., 19.06.2008., 08.12.2011. un 14.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2012.)

15.pants. Invaliditātes noteikšana

Invaliditāti personai nosaka saskaņā ar Invaliditātes likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

1) I un II grupas invaliditātes gadījumā pēc šādas formulas:

I grupas invalīdiem

II grupas invalīdiem

P — pensija,

Vi — apdrošinātās personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas (neatkarīgi no tā, cik ilgs bijis pārtraukums darbā) pēdējo piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas,

ASi — apdrošinātās personas individuālais apdrošināšanas stāžs,

ASie — maksimāli iespējamais apdrošināšanas stāžs no likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktā vecuma sasniegšanas līdz šā likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanai;

2) III grupas invaliditātes gadījumā — invaliditātes pensijas aprēķina bāzes līmenī (noapaļotu līdz veseliem euro), kas ir 25 procentu apmērā no ienākumu mediānas, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības — 30 procentu apmērā no ienākumu mediānas (turpmāk — invaliditātes pensijas aprēķina bāze).

(2) I un II grupas invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par attiecīgo invaliditātes pensijas aprēķina bāzi, kurai piemērots koeficients 1,6 — I grupas invaliditātes gadījumā — vai koeficients 1,4 — II grupas invaliditātes gadījumā. Ja aprēķinātā (pārrēķinātā) I un II grupas invaliditātes pensija ir mazāka par šajā daļā noteikto invaliditātes pensijas apmēru, tad no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksā pensijas daļu līdz minētajam I un II grupas invaliditātes pensijas apmēram.

(2¹) Invaliditātes pensijas apmēru, kāds atbilstoši invaliditātes grupai noteikts šā panta pirmās daļas 2. punktā un šā panta otrajā daļā, pārskata atbilstoši likumā "Par sociālo drošību" noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtībai.

(3) Ja persona piecus gadus pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas nav bijusi pakļauta invaliditātes apdrošināšanai, invaliditātes pensija no valsts pamatbudžeta līdzekļiem piešķirama apmērā, kāds atbilstoši invaliditātes grupai noteikts šā panta otrajā daļā.

(4) Mainoties invaliditātes grupai, I un II grupas invaliditātes pensijas apmērs pārrēķināms no invaliditātes atkārtotas noteikšanas dienas šajā pantā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā apdrošinātās personas individuālo un maksimāli iespējamo apdrošināšanas stāžu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kāda bija ņemta vērā, piešķirot (pārrēķinot) invaliditātes pensiju, un pensijas pārrēķina daļas, kas bija aprēķinātas līdz invaliditātes grupas maiņas dienai saskaņā ar šā likuma 24.panta piekto daļu.  Ja personai ir apdrošināšanas periods, kas uzkrāts pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) līdz iepriekšējam mēnesim, kurā mainās invaliditātes grupa, tad, mainoties invaliditātei uz I vai II grupu, par šo apdrošināšanas periodu nosaka pensijas pārrēķina daļu atbilstoši šā likuma 24.panta piektajai daļai un to pievieno šajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķinātajai pensijai. Ja invaliditātes grupa tiek mainīta no vieglākas uz smagāku vai tiek atjaunota iepriekš noteiktā smagākā invaliditātes grupa, pārrēķinātais invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par iepriekš saņemtās invaliditātes pensijas apmēru.

(5) Ministru kabinets nosaka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas nosacījumus invaliditātes pensijas noteikšanai, tajā skaitā aprēķina formulu un iemaksu algas apmēru, ko piemēro gadījumā, ja apdrošinātajai personai šā panta pirmajā daļā noteiktajā periodā apdrošināšanas iemaksu algas nav bijis, kā arī iemaksu algas aprēķināšanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.1996., 21.10.1998., 20.12.2001., 20.10.2005., 09.07.2013. likumu, Satversmes tiesas 11.12.2014. spriedumu, 18.06.2015., 24.11.2020., 17.12.2020. un 08.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

17.pants. Invaliditātes pensijas izmaksas pārtraukšana

(1) Invalīdiem, kas sasnieguši šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto vecumu, invaliditātes pensijas vietā piešķirama vecuma pensija.

(2) (Izslēgta ar 05.08.1999. likumu)

(3) Vecuma pensija aprēķināma šā likuma 12.pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.08.1999. likumu, kas stājas spēkā 07.12.1999. Sk. 05.08.1999. likuma Pārejas noteikumus.)

18.pants. Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju

(1) Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, ja apgādnieks ir bijis apdrošinātā persona, saskaņā ar šo likumu ir viņa ģimenes locekļiem neatkarīgi no apgādnieka nāves cēloņa, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

(2) Ja apgādnieka nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu piešķir un izmaksā saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

20.pants. Par apgādājamiem uzskatāmie ģimenes locekļi

Mirušā ģimenes locekļi uzskatāmi par viņa apgādībā bijušiem, ja tas viņus uzturēja vai viņi no tā saņēma palīdzību, kas viņiem bija pastāvīgs un galvenais eksistences līdzekļu avots.

21.pants. Adoptētā tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju

(1) Adoptētajam ir tādas pašas tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju kā īstajiem bērniem.

(2) Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, kas adoptētajam bija radušās pirms adopcijas, zūd no tā mēneša, kas seko mēnesim, kurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā saņemta informācija par adopcijas faktu. Tiesa nosūta informāciju par adopcijas faktu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai 15 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

22.pants. Padēla un pameitas tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju

(Izslēgts ar 02.11.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

24.pants. Valsts pensijas apmēra palielināšana sakarā ar apdrošināšanas iemaksu veikšanu par periodu pēc pensijas piešķiršanas

(1) Ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas (I vai II grupas invaliditātes gadījumā) piešķiršanas (pārrēķināšanas) ir veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas, pensija, pamatojoties uz tās saņēmēja pieprasījumu, pārrēķināma, bet ne biežāk kā reizi gadā.

(2) Pārrēķināto vecuma pensiju veido agrāk aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija un pensijas pārrēķina daļa, kas saskaņā ar šā likuma 12. panta pirmajā daļā noteikto kārtību aprēķināta, ņemot vērā pensijas kapitālu, ko persona uzkrājusi pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas).

(3) (Izslēgta ar 05.08.1999. likumu)

(4) (Izslēgta ar 05.08.1999. likumu)

(5) Pārrēķināto I un II grupas invaliditātes pensiju veido agrāk aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija un pensijas pārrēķina daļa, kas tiek aprēķināta, izmantojot šādu formulu:

I grupas invalīdiem:

II grupas invalīdiem:

P1 — pensijas pārrēķina daļa;

Asi 1 — to mēnešu skaits, kuros pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai;

Asie 1 — maksimāli iespējamais apdrošināšanas stāžs (izteikts mēnešos) no likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktā vecuma sasniegšanas līdz šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanai;

Vi 1 — personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga par papildinātajiem mēnešiem, kuros pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai.

(6) Ja I un II grupas invaliditātes pensija ir noteikta atbilstoši šā likuma 16. panta trešajai daļai, tad pensijas pārrēķina daļa, kas tiek aprēķināta saskaņā ar šā panta piektajā daļā norādīto formulu, ir aprēķinātā pensija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 27.12.1996., 05.08.1999., 20.12.2001., 20.10.2005., 02.11.2006., 09.07.2013., 18.06.2015. un 08.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

24.¹ pants. Valsts pensijas apmēra palielināšana sakarā ar pievienoto fondētās pensijas kapitālu

(Izslēgts no 01.01.2022. ar 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 77. punktu)

25.pants. Piešķirtās valsts pensijas pārrēķināšanas gadījumi un termiņi

(1) Tiesības uz valsts pensijas palielināšanu var iegūt sakarā ar:

1) apdrošināšanas iemaksu papildināšanu šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā;

2) to ģimenes locekļu skaita palielināšanos, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju;

3) fondētās pensijas kapitāla pievienošanu;

4) (izslēgts ar 20.10.2005. likumu).

(2) Ja ir iegūtas tiesības uz valsts pensijas palielināšanu, pensiju pārrēķina šādos termiņos:

1) šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā — ar tā mēneša pirmo dienu, kurā pensionārs pieprasījis pārrēķināt pensiju, ja attiecīgo iesniegumu un visus nepieciešamos dokumentus viņš iesniedzis līdz 15.datumam ieskaitot, un ar nākamā mēneša pirmo dienu, ja iesniegums un visi nepieciešamie dokumenti iesniegti pēc 15.datuma;

2) šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajā gadījumā — šā likuma 30.panta ceturtajā daļā noteiktajā termiņā;

3) šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajā gadījumā — ar dienu, kad iesniegts pieprasījums pensijas piešķiršanai;

4) (izslēgts ar 20.10.2005. likumu).

(3) Ja ir samazinājies ģimenes locekļu skaits, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, apgādnieka zaudējuma pensiju pārrēķina ar dienu, kad minētie apstākļi iestājušies.

(20.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021. Grozījums otrās daļas 3. punktā stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 77. punktu)

27.pants. Valsts pensijas pieprasīšanas kārtība

Valsts pensiju pieprasa likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā.

(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2015.)

29.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras administratīvo aktu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt, mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas iesniedzot iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

(20.10.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

31.pants. Valsts pensijas piešķiršanas termiņš sakarā ar pensijas veida maiņu

Pārejot no viena valsts pensijas veida uz otru, jaunā veida valsts pensijas piešķiršanas termiņš nosakāms saskaņā ar šā likuma 30.panta noteikumiem.

32.pants. Valsts pensijas izmaksāšanas kārtība

(1) Valsts pensijas izmaksājamas par kārtējo mēnesi, bet apgādnieka zaudējuma pensijas — par iepriekšējo mēnesi. Valsts pensija pēc pensijas saņēmēja pieprasījuma pārskaitāma viņa Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā vai piegādājama pensijas saņēmēja dzīvesvietā par maksu, ieturot no pensijas tās piegādes izdevumus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto maksu par pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi.

(2) Pensijas saņēmējs var pilnvarot citu personu saņemt pensiju.

(3) (Izslēgta ar 05.08.1999. likumu)

(4) (Izslēgta ar 20.12.2001. likumu)

(5) Pensija, kuras izmaksa pārtraukta, pamatojoties uz pensijas saņēmēja iesniegumu, atjaunojama (neatkarīgi no izmaksas pārtraukšanas laika) ar dienu, kad saņemts iesniegums par pensijas izmaksas atjaunošanu. Atjaunotā pensija par laiku, kad tās izmaksa bija pārtraukta, pārskatāma saskaņā ar šā likuma 26.pantu.

(6) Latvijas Republikā piešķirtā pensija, kuras izmaksa pārtraukta sakarā ar personas izbraukšanu uz dzīvi ārvalstīs, atjaunojama ar pieprasījuma iesniegšanas dienu, ja persona ir atgriezusies uz dzīvi Latvijas Republikā vai dzīvo citas ES vai EEZ dalībvalsts teritorijā, vai valstī, ar kuru noslēgts līgums sociālās drošības jomā. Ja ES vai EEZ teritorijā dzīvojoša persona pieprasījumu par pensijas atjaunošanu iesniedz līdz 2006.gada 30.aprīlim, pensijas izmaksu atjauno ar 2004.gada 1.maiju. Atjaunotā pensija par laiku, kad tās izmaksa bija pārtraukta, pārskatāma saskaņā ar šā likuma 26.pantu.

(7) Pensijas saņēmējs, kas ilgstoši (ilgāk par diviem mēnešiem) uzturas ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā, var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai iesniegumu par pensijas pārskaitīšanu šīs iestādes kontā, lai nodrošinātu tās izmaksu. Pensijas pārskaitīšana ārstniecības iestādes kontā iespējama, ja pensijas saņēmējs par to iepriekš vienojies ar attiecīgās iestādes administrāciju un saņēmis rakstveida saskaņojumu.

(8) Gadījumā, kad pensijas saņēmējs vairs neuzturas ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā, vai viņa nāves gadījumā minētā iestāde mēneša laikā atmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pensijas saņēmējam neizmaksāto pensijas summu.

(9) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izskata pieprasījumu par izmaksāto valsts pensiju par pagājušo periodu, bet ne ilgāku par trim gadiem.

(10) Pensijas saņēmējs, kas uzturas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai iesniegumu par pensijas un piemaksas pārskaitīšanu šīs institūcijas kontā. Gadījumā, kad pensijas saņēmējam ir pārtraukta vai apturēta pakalpojuma sniegšana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, vai viņa nāves gadījumā minētā institūcija septiņu dienu laikā atmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pensijas saņēmējam neizmaksāto pensijas un piemaksas summu, kā arī institūcijas sniegtā pakalpojuma apmaksai neizmantoto summu.

(11) Ja vecuma pensiju piešķir par periodu, kurā izmaksāta atlīdzība par darbspēju zaudējumu, tad izmaksājamo pensiju samazina par saņemtās atlīdzības summu.

(12) Vecuma pensiju, kas saskaņā ar šā likuma 11.panta sesto daļu piešķirta priekšlaicīgi, līdz šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanai izmaksā 50 procentu apmērā. Ja persona, kurai vecuma pensija piešķirta priekšlaicīgi, laika periodā līdz 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanai kļūst par obligāti sociāli apdrošināmu personu (darba ņēmēju, pašnodarbināto vai personu, kas piedalās algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos) vai izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, ja regulā Nr. 883/2004 vai Saeimas apstiprinātos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi, tai uz šo laiku vecuma pensijas izmaksu pārtrauc.

(13) Ja vecuma pensiju piešķir pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas, tās izmaksu pārtrauc uz laiku, kamēr vecuma pensijas saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.08.1999., 04.11.1999., 20.12.2001., 20.10.2005., 19.06.2008., 16.06.2009., 08.12.2011., 14.06.2012., 09.07.2013., 18.06.2015., 17.12.2020., 08.03.2023. un 15.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2023. Grozījums 12. daļas otrajā teikumā par tās papildināšanu pēc vārdiem "sabiedriskajos darbos)" ar vārdiem un skaitļiem "vai izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, ja regulā Nr. 883/2004 vai Saeimas apstiprinātos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi" stājas spēkā 01.11.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu)

33.pants. Avansi

(1) Ja apdrošinātajai personai ir tiesības uz pensiju, bet pensijas apmēra noteikšanai nav visas nepieciešamās informācijas, pensijas pieprasītājam izmaksā avansu. Avansu izmaksā ne ilgāk par sešiem mēnešiem, skaitot no nākamā mēneša pēc pensijas pieprasījuma iesniegšanas dienas. Avansa izmaksas termiņš nav attiecināms uz gadījumiem, kad piemēro regulu Nr. 883/2004 vai starptautiskos līgumus.

(2) Ja izmaksātais avanss pārsniedz summu, kāda personai pienākas, pārmaksāto summu atgūst atbilstoši likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajam par pārmaksu atgūšanu.

(3) Aprēķinot avansu, ņem vērā valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto fondētās pensijas kapitālu, ja tas ir ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā.

(4) Līdz dienai, kad tiek saņemta informācija par mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu, vecuma pensija, kas atbilstoši šim likumam nosakāma minimālajā apmērā vai iepriekš saņemtās pensijas apmērā, vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, aprēķinātajā apmērā tiek izmaksāta avansā. Avansu izmaksā ne ilgāk par vienu gadu, skaitot no nākamā mēneša pēc pensijas pieprasījuma iesniegšanas dienas.

(20.10.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2011., 14.06.2012., 18.06.2015. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021. Trešā un ceturtā daļa stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 76. punktu)

34. pants. Valsts pensijas saņēmēja pienākumi

(1) Valsts pensijas saņēmēja pienākums ir ziņot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai par tādu apstākļu iestāšanos, kas izraisa pensijas izmaksas pārtraukšanu vai grozījumus izmaksājamās pensijas apmērā.

(2) Valsts pensijas saņēmēja pienākums ir pārmaksātās pensijas summas, kas saskaņā ar tiesību normām viņam nepienākas, atlīdzināt atbilstoši likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajam par pārmaksu atgūšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.1997., 05.08.1999., 20.10.2005. un 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2015.)

35.pants. Valsts pensijas izmaksa par pagājušo laiku

(1) Aprēķinātās valsts pensijas summas, ko pensijas saņēmējs laikā nav saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem pirms pensijas pieprasījuma iesniegšanas dienas.

(2) (Izslēgta ar 02.11.2006. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

4. Apdrošināšanas iemaksas no sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem tiek izdarītas:

1) par personu, kurai piešķirts bezdarbnieka statuss un kura saņem bezdarbnieka pabalstu, līdz likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" spēkā stāšanās dienai;

2) par nestrādājošu personu, kura atzīta par invalīdu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību pirms likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" spēkā stāšanās dienas.

(27.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.01.1997.)

5. Personai, kura līdz likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" spēkā stāšanās dienai atzīta par invalīdu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, vai tās nāves gadījumā personai, kas bijusi tās apgādībā, invaliditātes pensija vai apgādnieka zaudējuma pensija piešķirama un izmaksājama saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām". Tas attiecas arī uz personu:

1) kurai invaliditāte sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību noteikta pēc 1997.gada 1.janvāra, bet šī persona cietusi nelaimes gadījumā darbā vai strādājusi apstākļos, kas ir cēlonis arodslimībai, līdz šim termiņam;

2) kuras apgādnieks miris pēc 1997.gada 1.janvāra, bet viņa nāves cēlonis bija līdz šim termiņam notikušais nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

(27.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

6. Par apdrošināto personu iemaksu periodos, kas minēti šā likuma 9.panta trešajā daļā, apdrošināšanas iemaksas līdz 1997.gadam tiek izdarītas no sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem, bet no 1997.gada — no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.

7. Pārejas periodā apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, apliecinoši dokumenti ir:

1) darba grāmatiņa;

2) darba līgumu grāmatiņa;

3) dokuments, kas apliecina apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu;

4) citi dokumenti, kas apliecina apdrošināšanas stāžu (izziņas, darba līgumi un to izpildi apliecinoši dokumenti u.c.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

8. Vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums, kāds līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai bija noteikts 1990.gada 29.novembra likuma "Par valsts pensijām" 8.panta otrajā punktā un 9. — 12.pantā, 1996.gadā ir paaugstināms par vienu gadu, un ar katra nākamā gada 1.jūliju tas pieaug par sešiem mēnešiem, līdz tiek sasniegts 65 gadu vecums.

Vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums vīriešiem — no 60 līdz 65 gadiem — ar 2000.gada 1.janvāri pieaug pakāpeniski — ar katra gada 1.janvāri par sešiem mēnešiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.08.1999., 04.11.1999., 20.12.2001. un 14.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2012.)

8.¹ Šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktais vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums — no 62 līdz 65 gadiem — pieaug pakāpeniski, un no 2014.gada 1.janvāra tas ir 62 gadi un trīs mēneši, no 2015.gada 1.janvāra — 62 gadi un seši mēneši, no 2016.gada 1.janvāra — 62 gadi un deviņi mēneši, no 2017.gada 1.janvāra — 63 gadi, no 2018.gada 1.janvāra — 63 gadi un trīs mēneši, no 2019.gada 1.janvāra — 63 gadi un seši mēneši, no 2020.gada 1.janvāra — 63 gadi un deviņi mēneši, no 2021.gada 1.janvāra — 64 gadi, no 2022.gada 1.janvāra — 64 gadi un trīs mēneši, no 2023.gada 1.janvāra — 64 gadi un seši mēneši, no 2024.gada 1.janvāra — 64 gadi un deviņi mēneši, no 2025.gada 1.janvāra — 65 gadi.

(14.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2012.)

8.² No 2014.gada 1.janvāra līdz 2024.gada 31.decembrim šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktais vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs ir 15 gadi.

(14.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2012.)

8.³ Nosakot vecumu, no kura ir tiesības uz vecuma pensiju priekšlaicīgi vai uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem, ņem vērā šo pārejas noteikumu 8.¹ punktā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu attiecīgajā kalendāra gadā.

(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

9. Izdarot grozījumus apdrošināšanas iemaksu tarifos, pārtraucama turpmāka apdrošināšanas stāža noteikšana, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, saglabājot tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par agrāk nostrādāto laiku, ievērojot vecumu, kāds norādīts šo pārejas noteikumu 8.punktā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2010., 08.12.2011. un 14.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2012.)

10. Piešķirot pensiju šajā likumā noteiktajā kārtībā (ievērojot nosacījumus, kādi norādīti šā punkta 1.apakšpunktā), tās aprēķināšanai uzkrātais pensijas kapitāls līdz 2006.gadam indeksējams pēc šajā punktā noteiktajiem koeficientiem šādos gadījumos:

1) to tiesību kompensēšanai, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai bija noteiktas 1990.gada 29.novembra likuma "Par valsts pensijām" 9.— 11.pantā un 12.panta 1. un 2.punktā, ja nav sasniegts 65 gadu vecums un ievēroti šādi nosacījumi:

11. Nosakot tiesības uz pensiju sakarā ar apdrošināšanas stāžu, kāds norādīts šo pārejas noteikumu 10.punkta 1.apakšpunktā par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos Latvijas teritorijā, piemērojami saraksti, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai noteica ražotņu, darbu un profesiju atbilstību darbam, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

12.¹ Personām, kurām izdienas pensija piešķirta saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām" vai nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)" un kuras šā likuma 11.panta pirmajā daļā, ievērojot šā likuma pārejas noteikumu 8.¹ punktu, noteikto vecumu sasniegušas pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, piešķirama vecuma pensija, ievērojot šādus nosacījumus:

1) saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām" piešķirtās izdienas pensijas vietā piešķirtā vecuma pensija nedrīkst būt mazāka par izdienas pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas dienai, izņemot gadījumu, kad tiesības uz vecuma pensiju tiek iegūtas tikai sakarā ar starptautisko līgumu sociālās drošības jomā vai regulas Nr. 883/2004 piemērošanu, vai gadījumu, kad apdrošināšanas stāžs, par kuru aprēķināta vecuma pensija, ir mazāks par apdrošināšanas stāžu, par kuru aprēķināta izdienas pensija. Ja persona iegādājusies dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi, tad no valsts budžeta līdzekļiem saglabājamo izdienas pensijas apmēru nosaka kā starpību starp iepriekš saņemtās izdienas pensijas mēneša apmēru un mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu.;

2) saskaņā ar nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)" piešķirtās izdienas pensijas vietā piešķirtai vecuma pensijai nosaka piemaksu, ja vecuma pensija ir mazāka par izdienas pensiju. Piemaksu aprēķina kā starpību starp piešķirtās izdienas pensijas un vecuma pensijas apmēru, piemērojot šā likuma 26.panta nosacījumus piešķirtajam izdienas pensijas un vecuma pensijas apmēram. Ja persona iegādājusies dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi, starpību nosaka, ņemot vērā arī mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu. Personām, kurām laika periodā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.maijam saskaņā ar nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)" piešķirtās izdienas pensijas vietā piešķirtā vecuma pensija ir mazāka par izdienas pensiju, nosaka šajā apakšpunktā minēto piemaksu no vecuma pensijas piešķiršanas dienas, ja ir spēkā lēmums par vecuma pensijas piešķiršanu.

Šā punkta 2.apakšpunktā minēto piemaksu līdz 2016.gada 31.decembrim izmaksā no valsts pensiju speciālā budžeta, bet no 2017.gada 1.janvāra — no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas Labklājības ministrijai saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma apropriāciju piešķirti 2017.gadā un turpmākajos gados.

(10.03.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021. Grozījumi 1. un  2. apakšpunktā stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 76. punktu)

14. (Izslēgts ar 20.11.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

15.¹ 2014.gadā valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 285 euro, pārskata 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un iemaksu algas indeksu un ievērojot šā likuma 26.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētos nosacījumus. Politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, ievērojot šajā punktā minētos nosacījumus, valsts pensiju pārskata neatkarīgi no tās apmēra.

(03.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2014.)

15.² 2022. gadā valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (noapaļotu līdz veseliem euro), pārskata 1. augustā, ievērojot šā likuma 26. pantā minētos nosacījumus. Politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem valsts pensiju neatkarīgi no tās apmēra 2022. gadā pārskata 1. augustā, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un iemaksu algu indeksu, kā arī šā likuma 26. panta pirmajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos nosacījumus. Pārskatītās valsts pensijas vai tās daļas apmēra starpību par periodu no 2022. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. augustam izmaksā vienlaikus ar 2022. gada septembrī izmaksājamo pensiju.

(14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2022.)

16.¹ Līdz 1996.gada 31.decembrim piešķirtās I un II grupas invaliditātes pensijas šā likuma 16.pantā noteiktajā kārtībā piešķir no jauna:

1) personai, kura iegūst tiesības uz invaliditātes pensijas palielināšanu sakarā ar to, ka no 1996.gada 1.janvāra līdz pensijas piešķiršanai no jauna 36 mēnešus veiktas vai bija jāveic iemaksas invaliditātes apdrošināšanai. Invaliditātes pensiju piešķir uz personas pieprasījuma pamata, ievērojot šā likuma 25.panta otrās daļas 1.punktā minētos termiņus;

2) personai, kurai pēc 2013.gada 1.oktobra invaliditātes grupa mainās uz I vai II grupu un kurai līdz invaliditātes grupas maiņas dienai pēdējo piecu gadu laikā 36 mēnešus veiktas vai bija jāveic iemaksas invaliditātes apdrošināšanai. Invaliditātes pensiju piešķir no invaliditātes grupas maiņas dienas. Ja invaliditātes grupa tiek mainīta no vieglākas uz smagāku, tad no jauna piešķirtās pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par iepriekš saņemtās invaliditātes pensijas apmēru.

(09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2013. Punkts stājas spēkā 01.10.2013. Sk. pārejas noteikumu 62.punktu)

16.² Piešķirot invaliditātes pensiju no jauna saskaņā ar šo pārejas noteikumu 16.¹ punktu, pie tās piešķir piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim atbilstoši šo pārejas noteikumu 41.punktam.

(09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2013. Punkts stājas spēkā 01.10.2013. Sk. pārejas noteikumu 62.punktu)

17. Piešķirot invaliditātes pensiju:

1) laikā no 1997. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 1. janvārim, tā aprēķināma šā likuma 16. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par faktiski nostrādātajiem mēnešiem, bet ne vairāk kā par 36 mēnešiem pēc kārtas (neatkarīgi no tā, cik ilgs bijis pārtraukums darbā) periodā no 1996. gada 1. janvāra līdz invaliditātes pensijas piešķiršanai;

2) šā likuma 16. panta pirmajā daļā noteiktā maksimāli iespējamā apdrošināšanas stāža aprēķināšanai (arī pārrēķinot invaliditātes pensiju) ievērojami šo pārejas noteikumu 8. punkta nosacījumi.

(27.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.01.1997.)

18. Personām, kurām invaliditāte noteikta pirms šā likuma spēkā stāšanās, bet kuras šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu sasniegušas pēc šā likuma spēkā stāšanās, invaliditātes pensijas vietā piešķirama vecuma pensija, kas aprēķināma saskaņā ar šā likuma 12.pantu, ievērojot šo pārejas noteikumu 13.punkta nosacījumus:

1) ja invalīds periodā no 1996.gada 1.janvāra līdz 2000.gada 1.janvārim nav bijis darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, Vi ir 1996.gadam valstī noteiktā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga;

2) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu);

3) pensijas sākuma kapitāla noteikšanai par invaliditātes laiku līdz 1996.gada 1.janvārim, kad apdrošinātā persona tika atzīta par invalīdu (arī sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību) un nav strādājusi, bet ne ilgāk kā līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai, ņemama vērā šāda vidējā apdrošināšanas iemaksu alga (Vi):

1996.gadā — Vi ir 50 procenti no 1995.gadā noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

1997.gadā un turpmāk — Vi ir 50 procenti no 1996.gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

19. Invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta vietā piešķirtā vecuma pensija invaliditātes laikā nedrīkst būt mazāka par invaliditātes pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas saņemts līdz vecuma pensijas piešķiršanas dienai.  Ja persona iegādājusies dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi, tad no valsts budžeta līdzekļiem saglabājamo invaliditātes pensijas apmēru vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru invaliditātes laikā nosaka kā starpību starp iepriekš saņemtās invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta mēneša apmēru un mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu. Invaliditātes grupas atkārtotas noteikšanas gadījumā, ja invaliditātes pārtraukuma laiks nav lielāks par četriem mēnešiem, vecuma pensijas izmaksa (arī invaliditātes pārtraukuma laikā) turpināma iepriekšējā apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.1997., 03.04.2014., 18.06.2015. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021. Grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 76. punktu)

19.¹ Šo pārejas noteikumu 19.punktā noteikto attiecībā uz invaliditātes pensijas apmēra saglabāšanu, piešķirot vecuma pensiju, nepiemēro, ja tiesības uz vecuma pensiju iegūtas, pamatojoties tikai uz starptautiskajiem līgumiem sociālās drošības jomā vai regulu Nr. 883/2004, kā arī gadījumā, kad apdrošināšanas stāžs, par kuru aprēķināta vecuma pensija, ir mazāks par apdrošināšanas stāžu, par kuru aprēķināta invaliditātes pensija.

(08.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

20. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par valsts pensijām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 1./2., 51. nr.; 1993, 18./19., 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 32.nr.; 1994, 6.nr.);

2) likums "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 32.nr.; 1994, 6.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par valsts pensijām" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 1./2.,51.nr.).

21. No 1997.gada 1.jūnija līdz 1999.gada 31.decembrim izmaksājamā pensija nedrīkst pārsniegt apmēru, kas aprēķināts, ņemot vērā sociālajai apdrošināšanai pakļauto gada darba ienākumu robežu.

(22.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

22. Līdz 1997.gada 1.jūnijam vecuma pensijas, kas piešķirtas 1997.gadā, pamatojoties uz apdrošinātās personas pieprasījumu, pārrēķināmas, ņemot vērā 1996.gadam noteikto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, ja apdrošinātajai personai 1996.gadā bija bezdarbnieka statuss un apdrošināšanas stāžs Latvijā pensijas pieprasīšanas brīdī nav bijis mazāks par 30 gadiem.

1997.gadā piešķirtā vecuma pensija politiski represētajām personām pārrēķināma saskaņā ar šo pārejas noteikumu 13.punkta nosacījumiem.

Pēc 1998.gada 1.janvāra invaliditātes pensijas vietā piešķirtā vecuma pensija pārrēķināma saskaņā ar šo pārejas noteikumu 19. punkta nosacījumiem, pamatojoties uz valsts pensijas saņēmēja pieprasījumu.

(22.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

23. Ja tiek iegūtas tiesības uz pensijas palielināšanu sakarā ar apdrošināšanas iemaksu papildināšanu par periodu pirms pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas), pensija pārrēķināma ar tās piešķiršanas (pārrēķināšanas) dienu. Pensijas pārrēķins izdarāms ne biežāk kā vienu reizi pusgadā.

(05.08.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.12.1999. Punkts stājas spēkā 01.01.2000. Sk. 05.08.1999. likuma Pārejas noteikumus.)

25. (Izslēgts ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

27. (Izslēgts ar 04.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 08.12.1999.)

29. Līdz 2013.gada 31.decembrim personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, divus gadus pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas (ievērojot šo pārejas noteikumu 8.punktu) ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi, bet vīriešiem — ne agrāk kā no 60 gadu vecuma.

(20.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 19.06.2008. un 08.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

29.¹ Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt piecus gadus pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas.

(02.11.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2012.)

29.² Politiski represētajām personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

31. Personām, kuras izmantojušas priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas, laikā, kad tās kļuvušas par obligāti sociāli apdrošināmajām personām (darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem), vecuma pensija nav izmaksājama līdz šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanai (ievērojot šo pārejas noteikumu 8.punktu).

(20.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

33. Vecuma pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai apdrošinātajām personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, no kuriem vismaz pieci gadi uzkrāti pēc 1996.gada 1.janvāra, un kurām mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas aprēķināta saskaņā ar šo pārejas noteikumu 13.punktu, ir mazāka par vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz 1999.gada 31.decembrim, ir ņemama vērā 48 mēnešu vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī iepriekš norādītajā periodā. Valsts pensijas, kas no 2000.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.decembrim piešķirtas apdrošinātajām personām, uz kurām attiecināmi iepriekš minētie nosacījumi, pamatojoties uz viņu pieprasījumu, pārrēķināmas no 2002.gada 1.janvāra.

(20.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008., 08.12.2011., 14.06.2012., 03.04.2014. un 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2015. Grozījums par punkta papildināšanu pēc vārdiem ''par 30 gadiem'' ar vārdiem ''no kuriem vismaz pieci gadi uzkrāti pēc 1996.gada 1.janvāra'' stājas spēkā 01.07.2016. Sk. pārejas noteikumu 68.punktu)

34. Līdz 2011.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients:

1) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, — 1,1;

2) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, — 1,3;

3) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, — 1,5;

4) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, — 1,7.

(02.11.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

35. Ministru kabinets līdz 2002.gada 30.jūnijam izstrādā noteikumus par valsts pensiju apmēra pārskatīšanas kārtību. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2000.gada 14.marta noteikumi nr.99 "Valsts pensiju, atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmēra pārskatīšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(20.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

36. Ja iegūtas tiesības uz valsts pensijas (neatkarīgi no tās piešķiršanas laika) palielināšanu sakarā ar šo pārejas noteikumu 1.punktā minēto darba un tam pielīdzināto periodu papildināšanu, pensiju, pamatojoties uz pensijas saņēmēja pieprasījumu, pārrēķina šā likuma 25.panta otrās daļas 1.punktā noteiktajos termiņos, ievērojot līdz pensijas pārrēķināšanai piemēroto pensijas aprēķināšanas kārtību.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

37. Valsts pensija, kas piešķirta līdz 1995.gada 31.decembrim, nedrīkst būt mazāka par minimālo apmēru, kādu attiecīgā veida pensijai nosaka šis likums.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

38. Ja personai no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam ir uzkrāti šā likuma 9.panta otrās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā un šo pārejas noteikumu 2.punkta 1., 2. un 3.apakšpunktā minētie apdrošināšanas periodi, kuri nav ņemti vērā pensijas aprēķināšanā, pensija, pamatojoties uz pensijas saņēmēja iesniegumu, pārrēķināma šā likuma 25.panta otrās daļas 1.punktā noteiktajos termiņos.

(20.10.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

39. Ja iestājušies apstākļi, kas ļauj priekšlaicīgi piešķirtās pensijas vietā saņemt pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem, kādus nosaka šis likums, pensiju pārrēķina šā likuma 25.panta otrās daļas 1.punktā noteiktajā kārtībā.

(20.10.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2015.)

40. (Izslēgts ar 08.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

41.¹ Personām, kurām no 2012.gada 1.janvāra invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija un līdz vecuma pensijas piešķiršanas dienai pie invaliditātes pensijas bija noteikta piemaksa par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, no vecuma pensijas piešķiršanas dienas uz invaliditātes laiku piešķir attiecīgo piemaksu atbilstoši šo pārejas noteikumu 41.punktam.

(23.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

41.² Šo pārejas noteikumu 41.¹ punktā minētajām personām, kurām ir tiesības uz piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, piemaksu par periodu no 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.aprīlim piešķir no vecuma pensijas piešķiršanas dienas un izmaksā vienlaikus ar 2014.gada maija mēneša vecuma pensiju.

(23.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

41.³ Atbilstoši šo pārejas noteikumu 41. punktam piešķirto piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, no 2018. gada 1. jūlija par vienu apdrošināšanas stāža gadu nosaka 1,50 euro apmērā personām, kurām:

1) vecuma pensija piešķirta līdz 1996. gada 31. decembrim;

2) invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996. gada 31. decembrim un personas turpina saņemt invaliditātes pensiju vai vecuma pensiju.

(22.06.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018.)

41.⁴ Lai nodrošinātu šo pārejas noteikumu 41.³ punkta prasību izpildi, 2018. gadam un turpmākajiem gadiem nepieciešamos papildu izdevumus Ministru kabinets iekļauj Labklājības ministrijas pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta bāzes izdevumos.

(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

41.⁶ 2022. gadā apmēru piemaksai pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu līdz 1995. gada 31. decembrim uzkrātā apdrošināšanas stāža gadu pārskata 1. augustā, ievērojot šo pārejas noteikumu 41.⁵ punktā minētos nosacījumus. Pārskatītās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas starpību par periodu no 2022. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. augustam izmaksā vienlaikus ar 2022. gada septembrī izmaksājamo piemaksu pie pensijas.

(14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2022.)

41.⁷ No 2029. gada 1. janvāra Latvijā, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, Šveicē, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē un Gērnsijā dzīvojošiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, piešķir piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu. Ja vecuma vai invaliditātes pensija piešķirta laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim, piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, piešķir šādā termiņā:

1) no 2024. gada 1. janvāra — pensijām, kas piešķirtas laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim;

2) no 2025. gada 1. janvāra — pensijām, kas piešķirtas laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim;

3) no 2026. gada 1. janvāra — pensijām, kas piešķirtas laikposmā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim;

4) no 2027. gada 1. janvāra — pensijām, kas piešķirtas laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim;

5) no 2028. gada 1. janvāra — pensijām, kas piešķirtas laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim;

6) no 2029. gada 1. janvāra — pensijām, kas piešķirtas laikposmā no 2027. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim.

(07.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

41.⁸ Šo pārejas noteikumu 41.⁷ punkta ievaddaļā minētajām personām piemaksas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) vecuma vai invaliditātes pensiju, piemaksas piešķiršanas gadā nosaka tādā pašā apmērā, kādu šajā gadā to saņem personas, kurām vecuma vai invaliditātes pensija un piemaksa pie tās par katru apdrošināšanas stāža gadu piešķirta 2011. gadā. Piemaksas apmēru pārskata atbilstoši šā likuma pārejas noteikumu 41.⁵ punktam.

(07.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

41.⁹ Šo pārejas noteikumu 41.⁷ punkta ievaddaļā minētajām personām, kurām no 2024. gada 1. janvāra ir tiesības uz piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, piemaksu piešķir no 2024. gada 1. janvāra un izmaksā vienlaikus ar 2024. gada aprīlī izmaksājamo pensiju.

(07.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

42. Ja apdrošināšanas stāžā ieskaitīti ārpus Latvijas uzkrātie periodi, tad, iegūstot tiesības uz citas valsts pensiju (saskaņā ar regulu Nr. 883/2004) par to pašu apdrošināšanas periodu, pensiju pēc personas pieprasījuma pārrēķina, šo periodu neieskaitot. Visu valstu piešķirto pensiju kopsumma nedrīkst būt mazāka par to pensijas apmēru, ko persona saņēmusi pirms pensijas pārrēķināšanas. Latvijas pensijas daļu var samazināt no nākamā mēneša pēc tam, kad saņemts lēmums par citā valstī piešķirto pensiju.

(20.10.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

42.¹ Ja personai ir piešķirta citas valsts pensija par apdrošināšanas periodiem, kas ņemti vērā, piešķirot vai pārrēķinot Latvijas pensiju, Latvijas pensija pārrēķināma vai tās izmaksāšana pārtraucama, šos periodus izslēdzot, ja regulā Nr. 883/2004 vai Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

(14.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2012.)

43. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 30.jūnijam piemērojami Ministru kabineta 2002.gada 26.marta noteikumi Nr.134 "Latvijas Republikā piešķirto valsts pensiju izmaksas kārtība personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

44. Grozījumi šā likuma 24.panta pirmajā daļā par vecuma un invaliditātes pensijas pārrēķināšanu, ko varēs veikt ne biežāk kā reizi gadā, stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

45. Grozījumi šā likuma pārejas noteikumu 1.punkta ievaddaļā, kas nosaka līdz 1990.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžā ieskaitāmos darba un tam pielīdzināmos periodus, stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

46. Personām, kurām no 1996.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 1.jūlijam ir priekšlaicīgi piešķirta vecuma pensija un kuras no pensijas piešķiršanas dienas līdz šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma (ievērojot šo pārejas noteikumu 8.punktu) sasniegšanai ir nepārtraukti bijušas obligāti sociāli apdrošināmās personas (darba ņēmēji vai pašnodarbinātie), un kurām vecuma pensija minētajā periodā no jauna nav piešķirta, ir tiesības pieprasīt vecuma pensijas piešķiršanu no jauna šādā kārtībā:

1) vecuma pensiju no jauna piešķir ar šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma (ievērojot šo pārejas noteikumu 8.punktu) sasniegšanas dienu, pamatojoties uz personas iesniegumu;

2) ja priekšlaicīgi piešķirtā vecuma pensija bija pārrēķināta sakarā ar pensijas kapitāla papildināšanu pēc tās piešķiršanas, tad pēc vecuma pensijas piešķiršanas no jauna to pārrēķina, pamatojoties uz pensijas lietā esošo personas iesniegumu par pensijas pārrēķināšanu un ņemot vērā pensijas kapitālu, kas uzkrāts pēc vecuma pensijas piešķiršanas no jauna. No jauna piešķirtās vecuma pensijas pārrēķinu veic, ievērojot iepriekš veiktā pārrēķina termiņu;

3) ja priekšlaicīgi piešķirtā vecuma pensija nav pārrēķināta sakarā ar pensijas kapitāla papildināšanu pēc tās piešķiršanas, tad pēc vecuma pensijas piešķiršanas no jauna to pārrēķina, pamatojoties uz personas iesniegumu un ievērojot šā likuma 25.panta otrās daļas 1.punktā noteikto termiņu;

4) no jauna piešķirto (pārrēķināto) vecuma pensiju, kas pārskatīta atbilstoši šo pārejas noteikumu 15.punktam, izmaksā par laiku no 2007.gada 1.janvāra, ja minētā pensija pieprasīta 12 mēnešu laikā no 2007.gada 1.janvāra. Ja vecuma pensijas piešķiršanu no jauna pieprasa pēc 12 mēnešiem no 2007.gada 1.janvāra, tad pensiju izmaksā par laiku, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem pirms tās pieprasīšanas dienas. Izmaksājot no jauna piešķirto vecuma pensiju par pagājušo periodu, ņem vērā iepriekš saņemto vecuma pensiju;

5) ja no jauna piešķirtās vecuma pensijas apmērs pārsniedz šo pārejas noteikumu 41.punktā minēto vecuma pensijas apmēru, tad persona tiesības uz iepriekš piešķirto piemaksu pie vecuma pensijas zaudē no jauna piešķirtās vecuma pensijas dienā. Ja sakarā ar vecuma pensijas piešķiršanu no jauna piemaksa pie vecuma pensijas ir pārmaksāta, tad šā likuma 36.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajā kārtībā izdara ieturējumus no vecuma pensijas, kas piešķirta no jauna.

(02.11.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

47. Personām, kuras laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam bija obligāti sociāli apdrošināmās personas (darba ņēmēji vai pašnodarbinātie) un saņēma pensiju ierobežotā apmērā (līdz 2001.gada 31.decembrim divkārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā un no 2002.gada 1.janvāra trīskārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā), izmaksā nesaņemto pensijas daļu, to ieskaitot personas norādītajā Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā ne vēlāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim.

(02.11.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

48. No 2007.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim personām, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, no kuriem līdz 1995.gada 31.decembrim vismaz trešā daļa nostrādāta kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos saskaņā ar pārejas noteikumu 11.punktā ietvertajiem sarakstiem, ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt piecus gadus pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas (ievērojot šo pārejas noteikumu 8.punktu).

(02.11.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

49. Apgādnieka zaudējuma pensiju, kas līdz 2006.gada 31.decembrim piešķirta adoptētajam pirms adopcijas vai padēlam un pameitai, turpina izmaksāt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(02.11.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

50. Attiecībā uz personām, kuras laika posmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 28.februārim pieprasījušas vecuma pensijas pārrēķināšanu saskaņā ar šā likuma 24.pantu vai vecuma pensijas piešķiršanu no jauna saskaņā ar šo pārejas noteikumu 46.punktu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersona pieņem lēmumu laikā no 2007.gada 1.marta līdz 31.martam.

(02.11.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

51. (Izslēgts ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

52. Šā likuma 3.panta trešā daļa par personas, uz kuru attiecas Padomes regula Nr. 259/68, valsts obligātajā pensiju apdrošināšanas sistēmā uzkrātā pensijas kapitāla aprēķināšanu, nodošanu Eiropas Savienības pensiju shēmai un saņemšanu no tās stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

53. Šā likuma pārejas noteikumu 15.punkta ievaddaļā, 1. un 2.apakšpunkta grozījumi, kas atceļ ierobežojumu pieckārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

54. Šā likuma 26.¹ panta trešā daļa par personas, uz kuru attiecas Padomes regula Nr. 259/68, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanu par Eiropas Savienības institūcijās nostrādāto periodu stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

55. Šā likuma pārejas noteikumu 41.punkta grozījumi, kas atceļ vecuma pensijas apmēra ierobežojumu — 225 lati — un nosaka piemaksu ne mazāku par 0,70 latiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

56. Ministru kabinets līdz 2009.gada 31.decembrim izdod šā likuma 26.pantā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.310 “Valsts pensiju, atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmēra pārskatīšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(12.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2009.)

57. (Izslēgts ar 21.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 30.01.2010.)

58. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.maijam iesniedz Saeimai likumprojektu pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai, izvērtējot arī iespējas paaugstināt vecumu, pēc kura sasniegšanas personām ir tiesības uz vecuma pensiju, pagarināt vecuma pensijas saņemšanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, kā arī noteikt tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.

(08.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

59. Grozījumi šā likuma 30. un 37.pantā attiecībā uz skaitļa “12” aizstāšanu ar vārdu “seši” stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

(14.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2012.)

60. Tiesības pieprasīt vecuma pensiju divus gadus pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas ir personām, kuras strādājušas darbos, kas noteikti šo pārejas noteikumu 11.punktā minētajos sarakstos, un kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks:

1) vīriešiem — par 20 gadiem, sievietēm — par 15 gadiem, no kuriem līdz 1995.gada 31.decembrim vismaz ceturtā daļa nostrādāta sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos;

2) vīriešiem — par 25 gadiem, sievietēm — par 20 gadiem, no kuriem līdz 1995.gada 31.decembrim vismaz ceturtā daļa nostrādāta kaitīgos un smagos darba apstākļos.

(14.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2012.)

61. Šo pārejas noteikumu 8.punktā noteiktā vecuma paaugstināšana personām, kuras strādājušas sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, ilgst līdz laikam, kad tiek sasniegts šo pārejas noteikumu 60.punktā noteiktais vecums.

(14.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2012.)

62. Grozījumi šā likuma 16.panta ceturtajā daļā, 24.panta piektajā daļā, pārejas noteikumu 16.punkta 1.apakšpunktā un pārejas noteikumu 16.¹ un 16.² punkts, kas nosaka kārtību, kādā invaliditātes pensija pārrēķināma un piešķirama no jauna, stājas spēkā 2013.gada 1.oktobrī.

(09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

63. Valsts pensijas un piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas apmērs konvertējams no latiem uz euro atbilstoši to apmēram 2013.gada 31.decembrī saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantu.

(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

64. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.augustam izdod noteikumus par valsts pensijas pārskatīšanā piemērojamā faktiskā patēriņa cenu indeksa un iemaksu algas indeksa noteikšanas kārtību, kā arī valsts pensijas pārskatīšanas kārtību. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1581 "Valsts pensiju, atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmēra pārskatīšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(03.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2014.)

66. Šā likuma 12.panta ceturtās daļas noteikumus pensijas kapitāla aktualizācijai piemēro, sākot ar 2009.gadam noteikto apdrošināšanas iemaksu algas indeksu.

(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2015. Punkts stājas spēkā 01.01.2016. Sk. pārejas noteikumu 67.punktu)

67. Šā likuma 12.panta ceturtā daļa, pārejas noteikumu 65. un 66.punkts un grozījumi šā likuma 12.panta pirmajā daļā saistībā ar to, ka apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma robeža, kas nepārsniedz 15 procentus, tiek piemērota ikgadējā apdrošināšanas iemaksu algas indeksa noteikšanā, stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.

(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2015.)

68. Šā likuma 32.panta trīspadsmitā daļa, grozījumi 16.panta pirmajā daļā saistībā ar vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanu, 33.panta otrajā daļā saistībā ar avansa pārmaksas atgūšanu, pārejas noteikumu 19.punkta otrajā teikumā saistībā ar vecuma pensijas saglabāšanu invaliditātes pensijas apmērā invaliditātes grupas atkārtotas noteikšanas gadījumā, ja invaliditātes pārtraukuma laiks nav ilgāks par četriem mēnešiem, un grozījumi pārejas noteikumu 33.punktā saistībā ar vecuma pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanu stājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā.

(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2015.)

69. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 28.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2015.)

70. Grozījums šā likuma 26.panta pirmās daļas ievaddaļā attiecībā uz skaitļa un vārda "25 procentus" aizstāšanu ar skaitli un vārdu "50 procentus" stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.

(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2016.)

71. Līdz 2017.gada 31.martam piešķirtās un pārrēķinātās apgādnieka zaudējuma pensijas pārskata no 2017.gada 1.aprīļa un starpību izmaksā līdz 2017.gada 30.septembrim šādā kārtībā:

1) ja katram bērnam apgādnieka zaudējuma pensija ir mazāka par šā likuma 23.panta ceturtajā daļā noteikto minimālo apmēru, pensijas apmēru nosaka atbilstoši šā likuma 23.panta piektajai daļai;

2) katram bērnam, kurš zaudējis abus vecākus, par katru vecāku nosaka atsevišķu apgādnieka zaudējuma pensiju atbilstoši šā likuma 23.panta otrās un sestās daļas nosacījumiem, ievērojot pensijas piešķiršanas datumu, pensijas aprēķināšanai iepriekš piemēroto kārtību, kā arī šā likuma 26.pantu un pārejas noteikumu 15. un 15.¹ punktu.

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2017.)

72. Šā likuma 37. panta otrās daļas jaunā redakcija, kura paredz, ka apbedīšanas pabalsta apmērā ieskaita arī piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, un šā panta trešās daļas jaunā redakcija, kura paredz, ka pabalsts pārdzīvojušajam laulātajam tiek piešķirts 12 mēnešus, kā arī tā piešķiršanas nosacījumus, stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī un attiecas uz gadījumiem, kad pensijas saņēmēja nāve iestājusies pēc 2019. gada 1. janvāra.

(26.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2018.)

73. Ministru kabinets līdz 2019. gada 1. maijam izdod šo pārejas noteikumu 41.⁵ punktā minētos noteikumus par piemaksas apmēra aprēķināšanas, noteikšanas un pārskatīšanas kārtību.

(27.09.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

74. Par periodu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. aprīlim vecuma pensiju, invaliditātes pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju, kas nosakāma minimālās pensijas apmērā, izmaksā minimālās pensijas apmērā, kāds bija noteikts atbilstoši normatīvajiem aktiem līdz 2020. gada 31. decembrim, un ne vēlāk kā līdz 2021. gada maijam veic šo minimālo pensiju pārrēķinu, un starpību izmaksā vienlaikus ar 2021. gada maijā izmaksājamo pensiju.

(24.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

75. Apgādnieka zaudējuma pensiju, kura piešķirta līdz 2020. gada 31. decembrim un kuras izmaksa nepārtraukti turpinās pēc 2021. gada 1. janvāra, izmaksā par kārtējo mēnesi.

(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

76. Grozījumi šā likuma 12. panta otrajā daļā par vecuma pensijas, kura nodrošināma no valsts budžeta līdzekļiem, noteikšanu gadījumos, kad persona par uzkrāto fondētās pensijas kapitālu iegādājas dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi, šā likuma 33. panta trešā un ceturtā daļa, kā arī grozījumi šo pārejas noteikumu 12.¹ punkta 1. un 2. apakšpunktā un 19. punktā, kas paredz pensijas apmēra noteikšanai ņemt vērā arī mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu, stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Grozījumi šā likuma 12. panta otrajā daļā neattiecas uz gadījumiem, kad vecuma pensija saskaņā ar šo likumu piešķirta līdz 2022. gada 31. decembrim.

(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

77. Grozījums šā likuma 16. panta pirmās daļas 1. punktā par formulas apzīmējuma "Vi" skaidrojuma otrā un trešā teikuma izslēgšanu, šā likuma 16. panta piektā daļa, grozījums par 24.¹ panta izslēgšanu un grozījums 25. panta otrās daļas 3. punktā saistībā ar pensijas palielināšanu, pievienojot fondētās pensijas kapitālu, stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

78. Pārrēķinot vecuma pensiju, kas piešķirta izdienas vai invaliditātes pensijas vietā, to veido agrāk aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija, neņemot vērā šo pārejas noteikumu 12., 12.¹ un 19. punkta nosacījumus, un pensijas pārrēķina daļa, kas šā likuma 12. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķināta, ņemot vērā pensijas kapitālu, ko persona uzkrājusi pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas).

(08.03.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

79. Laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim, nosakot minimālās vecuma pensijas apmēru saskaņā ar šā likuma 12. panta 2.¹ daļu, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemēro koeficientu 1,1 un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, apmēru palielina par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes.

(08.03.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

80. Līdz 2023. gada 30. jūnijam piešķirtajai (pārrēķinātajai) vecuma pensijai, invaliditātes pensijai un apgādnieka zaudējuma pensijai aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija ir visa līdz 2023. gada 30. jūnijam piešķirtā (pārrēķinātā) pensija un atbilstoši šā likuma 12. panta 2.¹ daļai, 16. panta pirmās daļas 2. punktam, otrajai un trešajai daļai un 23. panta devītajai daļai noteiktā pensijas daļa.

(08.03.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

81. Pensijas pieprasījumus, kas iesniegti, pamatojoties uz šā likuma 3. panta ceturto daļu, izskata, sākot no 2023. gada 1. novembra. Personām, kuras līdz šā likuma 3. panta ceturtās daļas spēkā stāšanās dienai ir izbraukušas uz dzīvi ārvalstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai valsts, ar kuru ir spēkā līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, un ir uzsākušas savu aizskarto tiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem tā iemesla dēļ, ka tām atteiks piešķirt vecuma vai apgādnieka zaudējuma pensiju, jo tās nedzīvo Latvijas teritorijā, piešķir un izmaksā vecuma vai apgādnieka zaudējuma pensiju no pensijas pieprasījuma un tās piešķiršanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas.

(15.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2023.)

82. Grozījums šā likuma 11. panta sestajā daļā, 23. panta devītajā daļā, 32. panta 12. daļā par pensijas izmaksu personai, kura pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas, kā arī grozījums par 38. panta nosaukuma izteikšanu jaunā redakcijā, likuma 12. panta 2.³ daļa, 38. panta otrā, trešā, ceturtā daļa un pārejas noteikumu 83. punkts stājas spēkā 2023. gada 1. novembrī.

(15.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2023.)

83. Personām, kuras līdz 2023. gada 31. oktobrim izbraukušas uz dzīvi ārvalstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai valsts, ar kuru ir spēkā līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, saglabā piešķirtās (pārrēķinātās) pensijas apmēru, ieskaitot tajā 2023. gada 31. oktobrī noteikto valsts pamatbudžeta daļu, ja tāda iepriekš bija piešķirta, un turpmāk nepiemēro šā likuma 12. panta otrajā daļā, 16. panta pirmās daļas 2. punktā, otrajā un trešajā daļā un 23. panta devītajā daļā noteikto.

(15.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2023. Punkts stājas spēkā 01.11.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu)