Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Precizēts 31.10.1995., Latvijas Vēstnesis Nr.168 (451)

 

Ministru kabineta noteikumi nr. 302

(prot. nr. 57, 3.§) Rīgā 1995. gada 17. oktobrī

Ceļu satiksmes noteikumi

Izdoti saskaņā ar Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotajiem
Ministru kabineta 1994.gada 30.augusta noteikumiem nr.169

"Par ceļu satiksmi"

I nodaļa

Noteikumos lietotie termini

Apdzīšana - braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, kas saistīta ar iebraukšanu pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un ar tai sekojošu atgriešanos iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē).

Apdzīvota vieta - apbūvēta teritorija, kurā iebraukšana un izbraukšana apzīmēta ar 518. un 519.ceļa zīmi vai 520. un 521.ceļa zīmi.

Apstāšanās - transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, ne ilgāku par piecām minūtēm, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā vai kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā.

Apsteigšana - braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzek ļiem, kas nav saistīta ar iebraukšanu pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē).

Bīstama krava - krava, kura sprādziena, ugunsgrēka vai cita negadījuma rezultātā var izraisīt kaitējumu apkārtējai videi vai apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību un (vai) kuru pārvadājot ar vienu transportlīdzekli vairāk par noteikto daudzumu jāievēro attiecīgo normatīvo aktu prasības.

Bīstamo vielu vai izstrādājumu daudzumu, ar kuru sākot jāievēro attiecīgo normatīvo aktu prasības, nosaka bīstamu kravu pārvadāšanas drošības notei kumi.

Braukšanas josla - jebkura brauktuves garenvirziena josla (var būt apzīmēta ar ceļa apzīmējumiem), kura ir pietiekami plata, lai pa to vienā rindā varētu braukt automobiļi.

Brauktuve - ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. Ceļam var būt vairākas brauktuves, kuras norobežo sadalošās joslas.

Ceļš - jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela u. tml. visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas).

Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas u.tml.), ceļu inženierbūves (sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, ietves un velosipēdu ceļi, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas u.tml.), ceļu aprīkojums (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi u.tml.).

Ceļu satiksme - attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem ar transportlīdzekļiem vai bez tiem.

Ceļu satiksmes dalībnieks - jebkura persona, kas atrodas uz ceļa vai tieši piedalās ceļu satiksmē (gājējs, transportlīdzekļa vadītājs, pasažieris, dzīvnieku dzinējs, jātnieks u.tml.).

Ceļu satiksmes negadījums - ceļu satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens transportlīdzeklis un kura rezultātā cilvēkam nodarīti miesas bojājumi vai notikusi cilvēka bojāeja, vai nodarīti materiālie zaudējumi fiziskai vai juridiskai personai vai videi.

Diennakts tumšais laiks - laiks no vakara krēslas iestāšanās līdz rīta krēslas izzušanai.

Dot ceļu - prasība, kas nosaka, ka ceļu satiksmes dalībnieks nedrīkst sākt braukt (iet), turpināt braukt (iet) vai izdarīt jebkādu manevru, ja tā rezultātā citiem ceļu satiksmes dalībniekiem tiek radīti traucējumi braukšanai (iešanai) vai viņi ir spiesti mainīt braukšanas (iešanas) virzienu vai ātrumu.

Dzelzceļa pārbrauktuve - ceļa krustošanās ar dzelzceļa sliežu klātni vienā līmenī. Dzelzceļa pārbrauktuves robeža ir iedomāta līnija, kas perpendikulāri ceļa asij šķērso brauktuvi, sākot no dzelzceļa pārbrauktuves barjeras, bet, ja šādas barjeras nav, - no 134. vai 135.ceļa zīmes.

Dzīvojamā zona - apbūvēta teritorija (dzīvojamais masīvs, atpūtas vieta) vai tās daļa, kurā iebraukšana un izbraukšana apzīmēta ar 528. un 529.ceļa zīmi.

Galvenais ceļš - ceļš, kas apzīmēts ar 201., 203., 204. vai 205.ceļa zīmi, vai ceļš, uz kura nav uzstādītas priekšrocības ceļa zīmes attiecībā pret ceļu, uz kura uzstādīta 206. vai 207.ceļa zīme, vai ceļš ar segumu attiecībā pret ceļu bez seguma, vai jebkurš ceļš attiecībā pret vietu, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.).

Šī termina izpratnē mazāk svarīga ceļa posma segums tieši pirms krustojuma nenozīmē, ka attiecīgais ceļš ir vienādas nozīmes ar krustojamo ceļu.

Gājējs - persona, kas pārvietojas pa ceļu kājām vai invalīdu ratiņos, stumj velosipēdu, mopēdu, motociklu, velk (stumj) ragaviņas, bērnu ratiņus vai invalīdu ratiņus u.tml.

Šis termins neattiecas uz personām, kas veic darbus uz brauktuves, un uz satiksmes regulētājiem.

Gājēju ceļš - ceļš, kas paredzēts gājējiem (var būt apzīmēts ar 414.ceļa zīmi).

Gājēju pāreja - brauktuves daļa, kas apzīmēta ar 530. un 531.ceļa zīmi un (vai) 931. vai 932.ceļa apzīmējumu un paredzēta gājēju pāriešanai pāri brauktuvei.

Gājēju un velosipēdu ceļš - ceļš, kas paredzēts gājējiem un braukšanai ar velosipēdu un mopēdu (var būt apzīmēts ar 415., 416. vai 417.ceļa zīmi).

Ietve - ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās.

Krustojums - vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu.

Šis termins neattiecas uz vietu, kur uz brauktuves izbrauc no blakus teritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.).

Mehāniskais transportlīdzeklis - pašgājējs transportlīdzeklis, arī traktortehnika, kas brauc pa ceļu, izmantojot savu enerģiju.

Šis termins neattiecas uz mopēdiem.

Mopēds - divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzeklis ar motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm˛ un konstruktīvi paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 50 km/h.

Motocikls - divriteņu mehāniskais transportlīdzeklis ar blakusvāģi vai bez tā.

Šis termins attiecas arī uz sniega motocikliem un trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru pašmasa nepārsniedz 400 kg.

Nepietiekama redzamība - tādi laika apstākļi (migla, lietus, snigšana u.tml.), kas samazina redzamību uz ceļa tuvāk par 300 m.

Šis termins attiecas arī uz mijkrēsli.

Operatīvais transportlīdzeklis - mehāniskais transportlīdzeklis, kas piedalās ceļu satiksmē ar ieslēgtu mirgojošu zilu (sarkanu) bākuguni un speciālu skaņas signālu.

Pasažieris - persona (izņemot transportlīdzekļa vadītāju), kas atrodas transportlīdzeklī (uz tā), iekāpj transportlīdzeklī (uzkāpj uz tā) vai izkāpj no transportlīdzekļa (nokāpj no tā).

Pašmasa - pilnībā nokomplektēta transportlīdzekļa masa bez transportlī dzekļa vadītāja, pasažieriem un kravas.

Piekabe ( puspiekabe ) - transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai savienojumā ar mehānisko transportlīdzekli.

Šis termins neattiecas uz motociklu blakusvāģiem.

Piespiedu apstāšanās - transportlīdzekļa apturēšana sakarā ar tehnisku bojājumu vai bīstamību, ko rada transportlīdzekļa vadītāja vai pasažiera veselības stāvoklis, vedamā krava vai ceļu satiksmei bīstams šķērslis uz ceļa.

Pilna masa - izgatavotāja noteikta transportlīdzekļa maksimālā pieļau jamā masa kopā ar transportlīdzekļa vadītāju, pasažieriem un kravu.

Savienotiem transportlīdzekļiem (transportlīdzekļu sastāviem), kuri brauc kā viens vesels, pilna masa ir visu to sastāvā ietilpstošo transportlīdzekļu pilnu masu summa.

Priekšroka - tiesības braukt (iet) iecerētajā virzienā pirmajam attiecībā pret citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Sabiedriskais pasažieru transportlīdzeklis - autobuss, trolejbuss vai tramvajs, kas brauc pa noteiktu maršrutu.

Sadalošā josla - ceļa daļa, kas norobežo blakusbrauktuves vienu no otras un nav paredzēta transportlīdzekļu braukšanai vai apturēšanai.

Satiksmes regulētājs - persona, kas regulē ceļu satiksmi un ir pilnvarota to darīt.

Stāvēšana - transportlīdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā vai kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, kā arī transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā vai kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā.

Traktortehnika - traktors, kombains vai cita speciāla pašgājēja mašīna ar iekšdedzes motoru, ja tā nav būvēta uz automobiļa bāzes.

Tramvajs - transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa sliedēm savienojumā ar ārēju elektroenerģijas padeves avotu.

Transportlīdzeklis - ierīce, kas pēc savas konstrukcijas paredzēta braukšanai pa ceļiem ar motora palīdzību vai bez motora.

Transportlīdzekļa vadītājs - fiziska persona, kas vada transportlīdzekli; noteiktā kārtībā māca vadīt transportlīdzekli citai personai, kurai nav atbilstīgas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Persona, kurai māca vadīt transportlīdzekli, nav uzskatāma par transportlīdzekļa vadītāju.

Šis termins attiecas arī uz personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli līdz tam brīdim, kamēr šo transportlīdzekli uzsāk vadīt cita persona.

Šis termins neattiecas uz personu, kas pieņem valsts eksāmenu transportlīdzekļa vadītāja kvalifikācijas iegūšanai.

Trolejbuss - transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa ceļu savienojumā ar ārēju elektroenerģijas padeves avotu.

Velosipēds - transportlīdzeklis, kuru ar savu muskuļu spēku virza cilvēks (cilvēki), kas atrodas uz tā.

Šis termins attiecas arī uz velomobiļiem.

Šis termins neattiecas uz invalīdu ratiņiem.

Velosipēdu ceļš - ceļš, kas paredzēts braukšanai ar velosipēdiem un mopēdiem (var būt apzīmēts ar 413.ceļa zīmi vai 932. vai 941.ceļa apzīmējumu).

Vilcējs - mehāniskais transportlīdzeklis, kas brauc savienojumā ar vienu vai vairākām piekabēm.

 

II nodaļa

Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka ceļu satiksmes kārtību Latvijas Republikā.

Tekstam kvadrātiekavās (ieteikumiem) šajos noteikumos ir rekomendējošs raksturs, un par to neievērošanu personas nav saucamas pie atbildības.

2. Transportlīdzekļu braukšana Latvijas Republikā ir noteikta pa ceļa labo pusi.

3. Ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāpilda šo noteikumu prasības, norādījumi, kurus devuši policijas darbinieki un citas personas, kuras ir pilnva ro tas regulēt ceļu satiksmi, kā arī prasības, kas noteiktas ar luksoforu signāliem, ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem.

4. Katram ceļu satiksmes dalībniekam jādara viss iespējamais, lai sniegtu pirmo palīdzību ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem.

5. Katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas izpildīs ceļu satiksmei noteiktās prasības.

Atceries! Esi pieklājīgs! Cieni sevi un citus!

6. Ceļu satiksmi regulē un ceļu satiksmes uzraudzību veic policijas darbinieki un citas personas, kuras saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem ir pilnvarotas veikt minētās funkcijas.

Satiksmes regulētājiem uz ceļa jābūt tērptiem attiecīgā formas tērpā (diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos - ar labi saredzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem) ar atšķirības zīmi; jābūt klāt dienesta apliecībai.

7. Ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu ceļu satiksmei bīstamas vai traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus.

Piezīme.

Ar jēdzienu "citas personas" jāsaprot transporta, ceļu, komunālā dienesta un citu uzņēmumu un organizāciju amatpersonas, strādnieki, kas veic jebkādu darbu uz ceļiem, kā arī jebkura persona, kas var ietekmēt noteikto ceļu satiksmes kārtību.

8. Šajos noteikumos neparedzētus ceļu satiksmes ierobežojumus drīkst izdarīt tikai noteiktā kārtībā, izmantojot ceļa zīmes, ceļa apzīmējumus, luksoforus, kā arī informējošās, ierobežojošās, novirzošās u.tml. ierīces saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

9. Instrukcijām un citiem normatīvajiem aktiem, kuri saistīti ar ceļu satiksmes īpatnībām (bīstamu, lielgabarīta, smagsvara u.tml. kravu pārvadāšana, atsevišķa veida transportlīdzekļu ekspluatācija, pārvietošanās slēgtās teritorijās u.tml.), jāatbilst šo noteikumu prasībām.

10. Šie noteikumi attiecas arī uz ārvalstīs reģistrētajiem transportlīdzek ļiem, to vadītājiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem (arī uz diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību transportlīdzekļiem un to vadītājiem), kas atrodas Latvijas Republikā, ja starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.

11. Ceļu satiksmes dalībniekiem aizliegts:

11.1. bojāt, patvaļīgi noņemt vai uzstādīt ceļa zīmes, luksoforus vai citus ceļu satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus;

11.2. piesārņot vai piegružot brauktuvi.

Ja ceļu satiksmes dalībnieks piesārņojis vai piegružojis brauktuvi (izkri tusi krava, izlijusi eļļa u.tml.), tā nekavējoties jānotīra, bet, ja tas nav iespējams, par to jābrīdina citi ceļu satiksmes dalībnieki.

12. Personas, kuras pārkāpj šo noteikumu prasības, ir saucamas pie atbildības tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

 

III nodaļa

Gājēju un pasažieru pienākumi

13. Gājējiem jāpārvietojas pa ietvi, gājēju ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu, bet, ja to nav, - pa ceļa nomali.

Ja ietves, gājēju ceļa, gājēju un velosipēdu ceļa, ceļa nomales nav vai pa to pārvietoties nav iespējams, gājējiem, kā arī personām, kas brauc ar invalīdu ratiņiem, stumj motociklu, mopēdu, velosipēdu u.tml. vai nes lielus priekšmetus, ir atļauts pārvietoties pa brauktuves malu vienā rindā (pa ceļiem, kur ir sadalošā josla, - pa ārmalu).

Ārpus apdzīvotām vietām gājējiem, kuri iet pa brauktuves malu vai ceļa nomali, jāpārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam, bet personām, kuras brauc invalīdu ratiņos vai stumj motociklu, mopēdu, velosipēdu u.tml. pa brauktuves malu vai ceļa nomali, jāpārvietojas citu transportlīdzekļu braukšanas virzienā.

14. Organizētas ļaužu grupas pa ceļu drīkst virzīties tikai pa brauktuves labo pusi transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par četriem cilvēkiem rindā. Kolonnas priekšā un aizmugurē tās kreisajā pusē jāatrodas personām, kas to pavada, ar sarkaniem karodziņiem, bet diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos - ar iedegtiem lukturiem: priekšā ar baltu lukturi, bet aizmugurē ar sarkanu lukturi.

Bērnu grupas atļauts vest tikai diennakts gaišajā laikā pa ietvēm, gājēju ceļiem vai gājēju un velosipēdu ceļiem, bet, ja to nav, - pa ceļa nomali transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par diviem bērniem rindā. Kolonnas priekšā un aizmugurē tās kreisajā pusē jāatrodas pieaugušajiem, kas to pavada, ar sarkaniem karodziņiem.

Atceries! Gaismu atstarojoši elementi tavā apģērbā un aksesuāros ļauj transportlīdzekļa vadītājam tevi laikus pamanīt.

15. Gājējiem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejām (pazemes vai virszemes), bet, ja to nav, - krustojumos pa ietvju vai ceļa nomaļu iedomāto turpinājumu. Ja redzamības zonā gājēju pārejas vai krustojuma nav, brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī attiecībā pret brauktuves malu vietās, kur ceļš labi pārredzams uz abām pusēm.

16. Vietās, kur ceļu satiksme tiek regulēta, gājējiem jāvadās pēc satiksmes regulētāja vai gājēju luksofora signāliem, bet, ja tādu nav, - pēc transportlī dzek ļu satiksmes regulēšanas luksofora signāliem.

Citos gadījumos gājēji drīkst iziet uz brauktuves tikai pēc tam, kad ir novērtējuši attālumu līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī novērtējuši to braukšanas ātrumu un pārliecinājušies, ka brauktuves šķērsošana nav bīstama un ka netiks traucēta transportlīdzekļu satiksme.

Gājēji uz brauktuves nedrīkst kavēties vai bez vajadzības apstāties. Gājējiem, kuri nav paguvuši šķērsot brauktuvi, jāapstājas uz "drošības saliņas", bet, ja tās nav, gājējiem atļauts apstāties vietā, kur transporta plūsmas sadalās pretējos virzienos.

Gājēji drīkst turpināt šķērsot brauktuvi tikai pēc tam, kad ir pārliecinājušies, ka tas nav bīstami.

17. Gājējiem aizliegts šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja ceļam ir sadalošā josla, vai vietās, kur uzstādīti nožogojumi gājējiem vai ceļu nožogojumi.

18. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis, gājējiem jāatturas šķērsot brauktuvi, bet gājējiem, kuri atrodas uz brauktuves, jādod ceļš minētajam transportlīdzeklim.

19. Gaidīt autobusu, trolejbusu, tramvaju vai taksometru atļauts tikai uz iekāpšanas laukumiem, bet, ja to nav, - uz ietves vai ceļa nomales.

20. Tramvaja pieturās, kur nav iekāpšanas laukumu, uziet uz brauktuves, lai iekāptu tramvajā, drīkst tikai tad, kad tramvajs pilnīgi apstājies. Pēc izkāpšanas no tramvaja gājējiem brauktuve jāatbrīvo.

21. Pasažieriem atļauts iekāpt transportlīdzeklī un izkāpt no tā tikai pēc tam, kad transportlīdzeklis pilnīgi apstājies. Tas jādara no ietves vai ceļa nomales puses.

Ja no ietves vai ceļa nomales puses iekāpt bezsliežu transportlīdzeklī vai izkāpt no tā nav iespējams, to drīkst izdarīt no brauktuves puses - ar nosacījumu, ka tas nav bīstami un nerada traucējumus citu transportlīdzekļu braukšanai

22. Pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem. Motociklu un mopēdu pasažieriem braukšanas laikā galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei.

23. Pasažieriem aizliegts:

23.1. braukšanas laikā traucēt transportlīdzekļa vadītāju (tālāk tekstā - "vadītājs") vai novērst tā uzmanību;

23.2. atvērt braucoša transportlīdzekļa durvis;

23.3. atvērt stāvoša transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus;

23.4. atstāt sēdvietu bez uzaicinājuma, ja transportlīdzeklis apturēts pēc policijas darbinieka vai zemessarga pieprasījuma.

 

IV nodaļa

Vadītāju vispārīgie pienākum

24. Vadītājam, pārvietojoties pa ceļiem un citām vietām, kurās iespējama transportlīdzekļu braukšana, jāievēro šo noteikumu prasības.

25. Mehāniskā transportlīdzekļa vadītājam jābūt klāt un pēc policijas darbinieku, zemessargu, robežsargu (uz valsts robežas un pierobežā) vai muitas darbinieku (muitas zonā) pieprasījuma, traktortehnikas vadītājam - arī pēc Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas darbinieku pieprasījuma jāiedod pārbaudei šādi dokumenti:

25.1. dokuments par tiesībām vadīt atbilstīgas kategorijas transport līdzekli;

25.2. transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti;

25.3. dokuments par transportlīdzekļa īpašnieka (turētāja) civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;

25.4. dokumenti, kuri saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem vadītājam nepieciešami, lai vadītu attiecīgu transport līdzekli (operatīvo u.tml. transport līdzekli) vai pārvadātu attiecīgu kravu (bīstamu, lielgabarīta, smagsvara u.tml. kravu);

25.5. pilnvara transportlīdzekļa lietošanai, izbraucot no Latvijas, ja nav klāt transportlīdzekļa īpašnieka. Pilnvarai ir obligāts notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas apliecinājums; ja transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) ir juridiska persona, pilnvaru var apliecināt arī transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs).

Mehāniskā transportlīdzekļa vadītājam, kas ierodas Latvijā no ārvalstīm, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja vadītājam ir klāt vadītāja apliecība, kurā saskaņā ar 1968.gada Konvenciju par ceļu satiksmi norādīta atbilstīga transportlīdzekļa kategorija.

Personām, kuras pārbauda vadītāja dokumentus, pēc vadītāja pieprasījuma ir jāuzrāda dienesta apliecība.

26. Vadītājam ir šādi pienākumi:

26.1. pirms izbraukšanas pārbaudīt, vai transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un vai tas ir aprīkots saskaņā ar šo noteikumu 179.punktā minētajām prasībām;

26.2. ceļā sekot transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim;

26.3. braucot ar mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas, būt piesprādzētam un nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies (tas attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām).

Piezīme.

Nepiesprādzēties atļauts braukšanas mācību instruktoram, ja transport līdzekli vada persona, kurai māca vadīt transportlīdzekli, bet apdzīvotās vietās - arī sakaru dienesta transportlīdzekļu vadītājiem, kas pārvadā pastu, invalīdiem, kuri vada transportlīdzekļus ar rokas vadību, kā arī inkasācijas transportlīdzekļu un taksometru vadītājiem un pasažieriem;

26.4. braucot ar motociklu vai mopēdu, pirms braukšanas uzsākšanas uzlikt galvā un aizsprādzēt aizsargķiveri, kā arī nevest pasažierus, kuriem galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres.

27. Vadītājam aizliegts:

27.1. vadīt transportlīdzekli vai mācīt vadīt transportlīdzekli citai personai, kurai nav atbilstīgas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību, atrodoties alkoholisko dzērienu (alkohola daudzums vadītāja organismā nedrīkst radīt tādu alkohola koncentrāciju asinīs, kas sasniedz 0,5 promiles, vai tai atbilstīgu koncentrāciju citās bioloģiskās vidēs) vai narkotisko, psihotoksisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā;

27.2. vadīt transportlīdzekli vai mācīt vadīt transportlīdzekli personai, kurai nav atbilstīgas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību, esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darbaspējas un ceļu satiksmes drošību, kā arī pēc tādu medikamentu lietošanas, kas samazina vadītāja reakcijas ātrumu un uzmanību;

27.3. nodot transportlīdzekli vadīt personām, kas ir alkoholisko dzērienu vai narkotisko, psihotoksisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā;

27.4. lietot alkoholiskos dzērienus vai narkotiskās, psihotoksiskās vai citas apreibinošās vielas pēc ceļu satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieka vai zemessarga pieprasījuma, līdz reibuma stāvokli konstatējošas pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai no šādas pārbaudes;

27.5. nodot transportlīdzekli vadīt personām, kurām nav klāt atbilstīgas kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecības, izņemot mācību braucienus saskaņā ar šo noteikumu 159.punktu;

27.6. atstāt vadītāja vietu bez uzaicinājuma, ja transportlīdzeklis apturēts pēc policijas darbinieka vai zemessarga pieprasījuma.

Atceries! Neapdraudi citus ceļu satiksmes dalībniekus un vadi transportlīdzekli, turot rokas uz stūres rata!

Nerunā pa tālruni, vadot transportlīdzekli!

Bez vajadzības neizdari pēkšņus manevrus!

 

V nodaļa

Vadītāja pienākumi īpašos gadījumos

28. Transportlīdzekļi ar ieslēgtu mirgojošu zilu (sarkanu) bākuguni un speciālu skaņas signālu (operatīvie transportlīdzekļi) drīkst piedalīties ceļu satik smē, tikai pildot neatliekamus dienesta uzdevumus, lai:

28.1. glābtu cilvēka dzīvību vai novērstu smagus veselības traucējumus;

28.2. novērstu draudus sabiedriskajai drošībai un kārtībai;

28.3. sekotu no operatīvā transportlīdzekļa bēgošai personai;

28.4. pārvadātu materiālās vērtības sevišķi lielos apmēros;

28.5. pavadītu citus transportlīdzekļus (kolonnas).

Minētajos gadījumos operatīvo transportlīdzekļu vadītāji drīkst neievērot šo noteikumu prasības, ja tiek ievēroti satiksmes regulētāja signāli, tiek nodrošināta sabiedriskā drošība un kārtība, nevienam citam ceļu satiksmes dalībniekam netiek nodarīti zaudējumi un neviens ceļu satiksmes dalībnieks netiek apdraudēts.

Operatīvajiem transportlīdzekļiem jābrauc ar iedegtiem dienas gaitas vai tuvās gaismas lukturiem.

Minētās tiesības un pienākumi ir arī tiem vadītājiem, kuru transport līdzekļus pavada operatīvie transportlīdzekļi.

29. Pirms pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas) braucošajam transport līdzeklim jābrauc ar ieslēgtu mirgojošu zilu un sarkanu bākuguni un speciālu skaņas signālu. Aiz pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas) braucošajam transportlīdzeklim jābrauc ar ieslēgtu mirgojošu zilu bākuguni.

Pavadot transportlīdzekli (kolonnu), braukšanas ātrums apdzīvotās vietās nedrīkst pārsniegt maksimālo atļauto braukšanas ātrumu - vairāk par 10 km/h, bet ārpus apdzīvotām vietām - vairāk par 20 km/h.

30. Ja tuvojas transportlīdzeklis ar ieslēgtu mirgojošu zilu bākuguni un speciālu skaņas signālu, citiem ceļu satiksmes dalībniekiem jādod tam ceļš.

31. Ja tuvojas transportlīdzeklis ar ieslēgtu mirgojošu zilu un sarkanu bākuguni un speciālu skaņas signālu, citiem tajā pašā virzienā braucošajiem transportlīdzekļiem (ja nav sadalošās joslas - arī pretim braucošajiem transportlīdzekļiem) jādod ceļš, apstājoties pie ietves vai uz ceļa nomales; ja tā aizņemta, - iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Transportlīdzekļiem, kas tuvojas krustojumam (ceļam) no cita virziena ceļiem, jāapstājas pirms šķērsojamās brauktuves.

Uzsākt (turpināt) braukt drīkst tikai pēc tam, kad ir pabraucis garām transportlīdzeklis ar ieslēgtu mirgojošu zilu bākuguni, kurš brauc aiz pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas).

32. Ieslēgtai mirgojošai zilai vai sarkanai bākugunij bez speciāla skaņas signāla ir tikai brīdinoša nozīme. To var izmantot, brīdinot par nelaimes gadījumu (ceļu satiksmes negadījumu u.tml.), kā arī pavadot transportlīdzekli (kolonnu).

Vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir ieslēgta mirgojoša zila vai sarkana bākuguns bez speciāla skaņas signāla, nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus; pavadot transportlīdzekli (kolonnu), - arī maksimālo atļauto braukšanas ātrumu saskaņā ar šo noteikumu 29.punktu).

33. Ieslēgta mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns nedod priekšroku, to lieto, lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību un brīdinātu tos par iespējamām briesmām. Mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns obligāti jāieslēdz transportlīdzekļu vadītājiem, kas:

33.1. pavada transportlīdzekļus, kuri pārvadā sevišķi smagas vai lielgabarīta kravas;

33.2. pavada tādu transportlīdzekļu kolonnas, kuri pārvadā sprāgstvielas, radioaktīvas vielas vai spēcīgas iedarbības indīgas vielas;

33.3. veic ceļa uzturēšanas un remonta darbus.

Ja, veicot ceļa uzturēšanas vai remonta darbus, vadītāji ieslēguši mirgojošu oranžu (dzeltenu) bākuguni, viņi drīkst neņemt vērā ceļa zīmes un ceļa apzīmējumus un atkāpties no šo noteikumu 63., 64., 66., 67. un 69.punktā minētajām prasībām, ja tiek nodrošināta ceļu satiksmes drošība. Citi vadītāji nedrīkst traucēt minēto vadītāju darbu.

Oranžu (dzeltenu) bākuguni ceļu satiksmē atļauts ieslēgt arī tiem vadītājiem, kuru vadītie transportlīdzekļi pēc savas konstrukcijas ir paredzēti specifisku uzdevumu veikšanai (lielgabarīta automobiļi, traktortehnika u.tml.), ja šādu transportlīdzekļu atrašanās uz ceļa var radīt traucējumus vai bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

 

VI nodaļa

Vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma

34. Vadītājam, kas saistīts ar ceļu satiksmes negadījumu, nekavējoties jāapstājas un (vai) jāpaliek negadījuma vietā, jāieslēdz avārijas gaismas signalizācija un jāizliek avārijas zīme saskaņā ar šo noteikumu 139.punktā minētajām prasībām; ja tas nav iespējams, pārējie ceļu satiksmes dalībnieki par ceļu satiksmes negadījumu jābrīdina citādi.

Vadītājam jādara viss iespējamais, lai cietušajam sniegtu pirmo palīdzību, jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība, bet, ja tas nav iespējams, cietušais ar garāmbraucošu vai savu transportlīdzekli jānogādā tuvākajā medicīnas iestādē, kur jāpaziņo savs uzvārds, transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs (uzrādot vadītāja apliecību vai citu personu apliecinošu dokumentu un transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentu), un pašam jāatgriežas ceļu satiksmes negadījuma vietā.

Vadītājam jādara viss iespējamais, lai ceļu satiksmes negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, kā arī jāpieraksta aculiecinieku vārdi, uzvārdi un adreses.

Par ceļu satiksmes negadījumu vadītājam jāpaziņo policijai un turpmāk jārīkojas pēc tās norādījumiem.

Ja citiem transportlīdzekļiem nav iespējams pabraukt garām negadījuma vietai, brauktuve jāatbrīvo, pirms tam liecinieku klātbūtnē fiksējot ar ceļu satiksmes negadījumu saistīto transportlīdzekļu, priekšmetu u.tml. stāvokli.

35. Ja ceļu satiksmes negadījuma rezultātā cilvēki nav cietuši, kā arī ja transportlīdzekļiem nav bojājumu, kuru dēļ braukt aizliegts, vadītāji pēc sav star pējas vienošanās drīkst atstāt negadījuma vietu, pirms tam sastādot un parakstot negadījuma shēmu, kurā vismaz viens no ceļu satiksmes dalībniekiem ir apliecinājis savu izdarīto pārkāpumu. Pēc tam vadītājiem jādodas uz tuvāko ceļu policijas posteni vai policijas nodaļu, lai noteiktā kārtībā nokārtotu ar ceļu satiksmes negadījumu saistītās formalitātes.

36. Ja transportlīdzekļa vadītājs ir vienīgais ceļu satiksmes negadījuma dalībnieks, negadījuma rezultātā nav cietuši cilvēki un nav nodarīts zaudējums svešai mantai, vadītājs drīkst atstāt negadījuma vietu un doties uz tuvāko ceļu policijas posteni vai policijas nodaļu, lai ziņotu par notikušo.

 

VII nodaļa

Ceļu satiksmes regulēšana

37. Satiksmi regulē:

37.1. ar luksoforiem (3.pielikums), kuriem ir zaļas, dzeltenas, sarkanas un baltas gaismas signāli. Luksofori izgatavojami un uzstādāmi atbilstīgi spēkā esošā valsts standarta prasībām;

37.2. satiksmes regulētāji.

38. Luksoforu signāliem ir šāda nozīme:

38.1. zaļš signāls - atļauj kustību. Lai ceļu satiksmes dalībniekus informētu par to, ka zaļā signāla darbības laiks beidzas un drīz tiks ieslēgts aizlieguma signāls, var tikt lietots zaļš mirgojošs signāls. Lai ceļu satiksmes dalībniekus informētu par laiku (sekundēs), kas atlicis līdz zaļā signāla darbības laika beigām, var tikt lietoti informācijas tablo;

38.2. dzeltens signāls - aizliedz kustību, izņemot šo noteikumu 43.punktā minētos gadījumus, un brīdina par gaidāmo signālu maiņu;

38.3. dzeltens mirgojošs signāls vai divi pārmaiņus mirgojoši dzelteni signāli - atļauj kustību un informē par neregulējamu krustojumu, gājēju pāreju, ceļu remonta darbu veikšanas vietu vai citu bīstamu ceļa posmu;

38.4. sarkans signāls (arī mirgojošs) vai divi pārmaiņus mirgojoši sarkani signāli - aizliedz kustību;

38.5. sarkans signāls vienlaikus ar dzeltenu signālu - aizliedz kustību un informē, ka tiks iedegts zaļais signāls;

38.6. zaļas bultas (bultu) signāls uz melna fona - atļauj braukt norādītajā virzienā (virzienos). Tāda pati nozīme ir zaļai bultai luksofora papildsekcijā, turklāt bulta, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī apgriezties braukšanai pretējā virzienā;

38.7. melnas bultas (bultu) kontūras uz sarkana un dzeltena signāla fona nemaina šo signālu nozīmi. Tās informē par atļautajiem braukšanas virzieniem, kad tiks iedegts zaļas bultas (bultu) signāls uz melna fona;

38.8. melna bultas (bultu) kontūra uz zaļa signāla fona norāda, ka luksoforam ir papildsekcija, kā arī atļauj braukt bultas (bultu) norādītajos virzienos.

Piezīmes:

1. Luksofora signāls ar cilvēka siluetu attiecas tikai uz gājējiem; zaļais signāls atļauj kustību, bet sarkanais - aizliedz.

2. Lai informētu neredzīgos gājējus, gājēju luksofora gaismas signālus, kas atļauj šķērsot brauktuvi, var papildināt ar skaņas signālu.

39. Transportlīdzekļu satiksmes regulēšanai joslās, kur kustības virziens var mainīties uz pretējo, lieto maiņvirziena (reversās) satiksmes luksoforus ar sarkanu X-veida signālu un zaļu lejup vērstas bultas signālu. Šie signāli attiecīgi vai nu aizliedz vai atļauj braukt pa joslu, virs kuras tie novietoti.

Ja maiņvirziena (reversās) satiksmes luksofora signāls, kas novietots virs joslas, kura no abām pusēm apzīmēta ar 927.ceļa apzīmējumu, ir izslēgts, minētajā joslā iebraukt aizliegts.

40. Tramvaju satiksmes regulēšanai var tikt lietoti luksofori ar četriem baltiem gaismas signāliem, kas izvietoti "T" burta veidā.

Braukt atļauts tikai tad, ja vienlaikus ar apakšējo signālu iedegts arī viens vai vairāki augšējie signāli, no kuriem kreisais signāls atļauj braukt pa kreisi, vidējais - taisni, labais - pa labi. Ja iedegti tikai trīs augšējie signāli, braukt aizliegts.

41. Satiksmes regulētāju signāliem ir šāda nozīme:

41.1. rokas paceltas sānis vai nolaistas lejā:

41.1.1. no kreisā un labā sāna puses tramvajiem atļauts braukt taisni, bezsliežu transportlīdzekļiem - taisni un pa labi, gājējiem atļauts šķērsot brauktuvi;

41.1.2. no priekšpuses un no mugurpuses visiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts, gājējiem brauktuvi šķērsot aizliegts;

41.2. labā roka iztaisnota priekšā:

41.2.1. no kreisā sāna puses tramvajam atļauts braukt pa kreisi, bezsliežu transportlīdzekļiem - visos virzienos;

41.2.2. no priekšpuses visiem transportlīdzekļiem atļauts braukt tikai pa labi;

41.2.3. no labā sāna puses un no mugurpuses visiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts;

41.2.4. gājējiem atļauts šķērsot brauktuvi aiz satiksmes regulētāja muguras;

41.3. roka pacelta augšā - transportlīdzekļiem braukt un gājējiem brauktuvi šķērsot aizliegts, izņemot šo noteikumu 43.punktā minētos gadījumus.

Satiksmes regulētājs var dot arī citus vadītājiem un gājējiem saprotamus signālus.

Labākai redzamībai satiksmes regulētājs var lietot zizli (disku ar sarkanu gaismas atstarotāju).

Lai pievērstu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību, satiksmes regulētājs var dot svilpes signālu.

42. Ja satiksmes regulētāja vai luksofora signāli, izņemot maiņvirziena (reversās) satiksmes luksoforu, braukt aizliedz, vadītājiem jāapstājas pirms stoplīnijas (929.ceļa apzīmējums) vai 541.ceļa zīmes.

Ja nav stoplīnijas (929.ceļa apzīmējums) vai 541.ceļa zīmes, jāapstājas šādās vietās:

42.1. pirms krustojumiem un citos ceļa posmos - pirms gājēju pārejas, bet vietās, kur tās nav, - pirms luksofora (ja braukt aizliedz satiksmes regulētāja signāls, - pirms brauktuvju krustošanās vietas) tā, lai netraucētu citus transportlīdzekļus un gājējus, kuru kustība ir atļauta;

42.2. pirms dzelzceļa pārbrauktuvēm - saskaņā ar šo noteikumu 121.punktu.

43. Ja, iedegoties dzeltenajam signālam vai brīdī, kad satiksmes regulētājs paceļ roku augšā, vadītājs transportlīdzekli var apturēt šo noteikumu 42.punktā paredzētajās vietās tikai strauji bremzējot, šī transportlīdzekļa vadītājs drīkst ceļu turpināt, neapturot transportlīdzekli. Gājējiem, kuri šajā brīdī atrodas uz brauktuves, jāpabeidz to šķērsot vai jāapstājas uz "drošības saliņas", bet, ja tās nav, gājējiem atļauts apstāties vietā, kur transportlīdzekļu plūsmas sadalās pretējos virzienos.

44. Vadītājiem un gājējiem jāpakļaujas satiksmes regulētāja signāliem un norādījumiem arī tad, ja tie ir pretrunā ar luksofora signālu, ceļa zīmju vai ceļa apzīmējumu prasībām.

45. Tuvojoties stāvošam transportlīdzeklim, kuram ir ieslēgta mirgojoša zila (sarkana) bākuguns, vadītājam jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu nekavējoties apstāties.

46. Vadītājam jāaptur transportlīdzeklis, ja persona, kas saskaņā ar šo noteikumu 25.punktu ir pilnvarota pārbaudīt vadītāja dokumentus, dod norādījumu apturēt transportlīdzekli:

46.1. ar skaļruņa palīdzību vai uz konkrēto vadītāju vērsta zižļa svārstveida kustību no policijas, zemessardzes, muitas (muitas zonā) vai robežapsardzības spēku (pierobežā) automobiļa, kam ir noteiktais operatīvā transportlīdzekļa krāsojums;

46.2. ar uz konkrēto vadītāju vērsta zižļa svārstveida kustību no blakus braucoša transportlīdzekļa. Šajā gadījumā personai, kas dod norādījumu apturēt transportlīdzekli, jābūt tērptai attiecīgā formas tērpā;

46.3. ar horizontāli vērstu zizli, atrodoties uz (pie) brauktuves. Vienlaikus ar otru roku var tikt doti norādījumi, konkrēti kuram no transportlīdzekļiem un kur jāapstājas. Šajā gadījumā personai, kas dod norādījumu apturēt transportlī dzekli, jābūt tērptai attiecīgā formas tērpā (diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos - ar labi saredzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem) ar atšķirības zīmi.

 

VIII nodaļa

Braukšanas sākšana un braukšanas virziena maiņa

47. Pirms jebkura manevra - braukšanas sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanās, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, transportlīdzekļa apturē ša nas u.tml. - vadītājam jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, jādod brīdinājuma signāls ar gaismas virzienrādītājiem; ja to nav vai tie nedarbojas, - ar roku atbilstīgi manevram.

48. Kreisā pagrieziena signālam atbilst plecu līmenī sānis pacelta iztaisnota kreisā roka vai arī sānis pacelta un elkonī taisnā leņķī augšup saliekta labā roka.

Labā pagrieziena signālam atbilst plecu līmenī sānis pacelta iztaisnota labā roka vai arī sānis pacelta un elkonī taisnā leņķī augšup saliekta kreisā roka.

Bremzēšanas signālam atbilst augšup pacelta kreisā vai labā roka.

49. Signāls ar gaismas virzienrādītāju vai ar roku jārāda laikus pirms manevra sākuma un jāpārtrauc tūlīt pēc tā pabeigšanas (signāla rādīšanu ar roku var pārtraukt tieši pirms manevra). Signāls nav jārāda gadījumos, kad tas var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus.

Pirms nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā brīdinājuma signāls jārāda tikai pēc tam, kad vadītājs pārliecinājies, ka viņš netraucēs nevienu aiz viņa braucošu vadītāju, kas uzsācis apdzīšanas manevru.

Signāla lietošana nedod vadītājam priekšroku un neatbrīvo viņu no pienākuma ievērot piesardzību.

Atceries! Spogulis - signāls - manevrs.

50. Izbraucot uz ceļa no pagalmiem, stāvvietām, degvielas uzpildes stacijām un citām blakusteritorijām, vadītājam jāpalaiž garām gājēji un tran sport līdzekļi, kas virzās pa ceļu.

Nobraucot no ceļa, vadītājam jāpalaiž garām gājēji, velosipēdu un mopēdu vadītāji, kuru ceļu viņš šķērso.

51. Apdzīvotās vietās vadītājam jādod ceļš trolejbusiem un autobusiem, kuri sāk braukt no apzīmētas pieturas. Trolejbusu un autobusu vadītāji drīkst sākt braukt no pieturas tikai tad, kad ir pārliecinājušies, ka viņiem ceļš tiek dots.

52. Pārkārtojoties vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc tajā pašā virzienā pa blakusjoslu. Vienā virzienā braucošiem transportlīdzekļiem pārkārtojoties vienlaikus, vadītājam jādod ceļš transportlīdzeklim, kas atrodas pa labi.

Ārpus krustojumiem, kur tramvaja sliežu ceļa klātne šķērso bezsliežu transportlīdzekļu brauktuvi, tramvajam ir priekšroka.

Atceries! Ja pa ceļiem ar vairākām viena virziena braukšanas joslām nepārtraukta braukšana kādā no joslām nav iespējama (šķērslis, ceļu satiksmes negadījums u.tml.), ievēro principu - transportlīdzekļi brauc pēc kārtas pa vienam no katras joslas.

53. Pirms nogriešanās pa labi, pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā vadītājam uz brauktuves laikus jāieņem attiecīgs malējais stāvoklis, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā, izņemot gadījumus, kad jānogriežas, lai iebrauktu krustojumā, kurā jābrauc pa loku (409.ceļa zīme).

Jānogriežas tā, lai, izbraucot no brauktuvju krustošanās vietas, transport līdzeklis neatrastos pretējā braukšanas virziena pusē.

Ja brauktuves vidū vienā līmenī ar brauktuvi atrodas tramvaja sliežu klātne, nogriešanās pa kreisi un apgriešanās braukšanai pretējā virzienā izdarāma no tā paša virziena tramvaja sliežu klātnes.

Ja joslu skaitu un braukšanas virzienu tajās nosaka 512., 515. vai 517.ceļa zīme, nogriezties pa kreisi vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā no tramvaja sliežu klātnes aizliegts.

Ja tramvaja sliežu klātne ir atdalīta no pārējās brauktuves vai neatrodas vienā līmenī ar to, šķērsot tramvaja sliežu klātni atļauts tikai šim nolūkam paredzētās vietās.

54. Ja transportlīdzekļa gabarītu vai citu iemeslu dēļ nav iespējams nogriezties no attiecīgā malējā stāvokļa, ir atļauta atkāpe no šī noteikuma, ja tas netraucē citu transportlīdzekļu kustību.

55. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā ārpus krustojuma, bezsliežu transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš pretim braucošajiem transportlīdzekļiem un tiem transportlīdzekļiem, kas uzsākuši apdzīšanas manevru, kā arī tajā pašā virzienā braucošam tramvajam.

Ja brauktuve nav pietiekami plata, lai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā no kreisā malējā stāvokļa, to atļauts darīt no brauktuves labās malas (no labās nomales). Šādā gadījumā vadītājam, kas apgriežas braukšanai pretējā virzienā, jādod ceļš tajā pašā virzienā braucošajiem un pretim braucošajiem transportlīdzekļiem.

56. Ja transportlīdzekļu braukšanas trajektorijas krustojas, bet braukšanas secība šajos noteikumos nav reglamentēta, ceļu dod vadītājs, kuram transport līdzeklis tuvojas no labās puses.

57. Ja ir iekārtota bremzēšanas josla, vadītājam, kurš paredzējis nogriez ties, laikus jāpārkārtojas braukšanai minētajā joslā un vadītājs drīkst samazināt ātrumu, tikai atrodoties uz tās.

Ja izbraukšanai uz ceļa iekārtota ieskrējiena josla, vadītājam jābrauc pa to un jāiekļaujas transportlīdzekļu plūsmā, dodot ceļu transportlīdzekļiem, kas brauc pa šo ceļu.

58. Apgriezties braukšanai pretējā virzienā aizliegts šādās vietās:

58.1. uz gājēju pārejām;

58.2. tuneļos;

58.3. uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem;

58.4. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm;

58.5. vietās, kur ceļa redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 m.

59. Braucot atpakaļgaitā, vadītājs nedrīkst traucēt citus ceļu satiksmes dalībniekus. Ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, vadītājam minētā manevra veikšanā jālūdz citu personu palīdzība.

 

IX nodaļa

Transportlīdzekļu izkārtojums uz brauktuves

60. Bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai paredzēto joslu skaitu norāda ceļa apzīmējumi vai 510., 511., 512., 513., 514., 515., 516. vai 517.ceļa zīme; ja to nav, braukšanas joslu skaitu nosaka paši vadītāji, ņemot vērā brauktuves platumu, automobiļu gabarītus un nepieciešamos intervālus starp transportlīdzekļiem.

61. Uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir četras vai vairākas braukšanas joslas, aizliegts iebraukt tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā.

62. Uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir trīs braukšanas joslas, kas apzīmētas ar ceļa apzīmējumiem, no kurām vidējā josla izmantojama braukšanai abos virzienos, vidējā joslā atļauts iebraukt tikai, lai apdzītu, apbrauktu, nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā. Aizliegts iebraukt kreisajā malējā joslā, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā.

63. Ārpus apdzīvotām vietām transportlīdzeklis jāvada iespējami tuvāk brauktuves labajai malai.

Apdzīvotās vietās, ja bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai vienā virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai šādos gadījumos:

63.1. ja citās braukšanas joslās ceļu satiksme ir intensīva;

63.2. lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā;

63.3. lai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa.

Kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, apdzīvotās vietās, kur braukšanas virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai, lai nogrieztos pa kreisi, apgrieztos braukšanai pretējā virzienā vai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa kravas iekraušanai vai izkraušanai.

Atceries! Vadi transportlīdzekli iespējami tuvāk brauktuves labajai malai.

64. Transportlīdzekļiem, kuriem aizliegts pārsniegt vai kuri tehnisku iemeslu dēļ nespēj pārsniegt braukšanas ātrumu 40 km/h, jābrauc tikai pa labo malējo joslu, izņemot gadījumus, kad tiek izdarīta apdzīšana, apbraukšana vai pārkārtošanās pirms nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā.

65. Ja braukšanas joslās satiksme ir intensīva, apbraucot vai apsteidzot atļauts braukt pa tramvaja sliežu ceļa klātni tajā pašā virzienā vietās, kur sliežu ceļa klātne atrodas pa kreisi no brauktuves vienā līmenī ar to. Šādā gadījumā nedrīkst traucēt tramvaja braukšanu.

Ja joslu skaitu un braukšanas virzienus krustojumā nosaka 512., 513., 514., 515., 516. vai 517.ceļa zīme, braukt pa tramvaja sliedēm krustojumā aizliegts.

Braukt pa tramvaja pretējā virziena sliežu ceļa klātni aizliegts.

66. Uz ceļa ar joslu sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem, kas apzīmēta ar 505.ceļa zīmi un (vai) 940.ceļa apzīmējumu un iekārtota brauktuves labajā pusē, un nav atdalīta no pārējās brauktuves ar nepārtrauktu ceļa apzīmējuma līniju, vadītājam jānogriežas pa labi no šīs joslas. Šajā joslā atļauts iebraukt arī, lai pasažieri iekāptu transportlīdzeklī vai izkāptu no tā.

67. Braucot pa ceļiem, kuru brauktuve sadalīta joslās ar ceļa apzīmējuma līnijām, transportlīdzekļiem jābrauc tikai pa joslām. Uzbraukt uz pārtrauktajām ceļa apzīmējuma līnijām atļauts, tikai pārkārtojoties.

68. Vadītājiem, kuri nogriežas uz ceļa ar maiņvirziena (reverso) satiksmi, kas apzīmēts ar 745.ceļa zīmi, jābrauc pa labo malējo joslu. Pārkārtoties atļauts tikai pēc pabraukšanas garām maiņvirziena (reversās) satiksmes luksoforam.

69. Intensīvas ceļu satiksmes apstākļos, kad visas braukšanas joslas aizņemtas, mainīt joslu atļauts tikai, lai nogrieztos, apgrieztos braukšanai pretējā virzienā vai apstātos.

70. Pa ietvēm un gājēju ceļiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts, izņemot ceļu uzturēšanas un komunālo dienestu transportlīdzekļus, ja tie veic darbus uz ceļiem.

Pa gājēju ceļiem atļauts braukt arī transportlīdzekļiem, kas apkalpo tirdzniecības uzņēmumus un citus uzņēmumus, kuri atrodas tieši pie šiem gājēju ceļiem, ja nav citu piebraukšanas iespēju, netiek traucēta gājēju pārvietošanās un attiecīgo transportlīdzekļu pilna masa nepārsniedz 5 t.

Iegaumē! Ietves domātas gājējiem nevis transportlīdzekļiem.

 

X nodaļa

Braukšanas ātrums un distance

71. Vadītājam transportlīdzeklis jāvada ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā).

Ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc.

Atceries! Redzamības attālumam braukšanas virzienā vienmēr jābūt lielākam nekā apstāšanās ceļa garumam.

72. Apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet dzīvojamā zonā - 20 km/h.

Ārpus apdzīvotām vietām transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt:

72.1. motocikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 7,5 t un autobusiem - 90 km/h;

72.2. automobiļiem un autobusiem, velkot piekabi, un kravas automobi ļiem ar pilnu masu 7,5 t un lielāku - 80 km/h.

Piezīme.

Ceļa posmos, kur uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, transportlīdzekļi var braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz ceļa zīmē norādīto.

73. Citos gadījumos transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt:

73.1. pārvadājot pasažierus furgona tipa un cita veida specializētos kravas automobiļos - 60 km/h;

73.2. velkot mehāniskos transportlīdzekļus - 50 km/h;

73.3. velkot šo noteikumu 183.punktā minētās piekabes - 40 km/h;

73.4. vadot transportlīdzekli, ja vadītāja stāžs ir mazāks par diviem gadiem, - 70 km/h.

74. Vadītājam aizliegts:

74.1. pārsniegt maksimālo braukšanas ātrumu, kāds noteikts attiecīgā transportlīdzekļa tehniskajā raksturojumā;

74.2. pārsniegt braukšanas ātrumu, kāds saskaņā ar šo noteikumu 192.punktā minētajām prasībām norādīts pazīšanas zīmē uz transportlīdzekļa;

74.3. traucēt ceļu satiksmi, bez vajadzības braucot ar pārāk mazu ātrumu;

74.4. strauji bremzēt, ja tas nav nepieciešams ceļu satiksmes drošībai.

Turpinājums 4. lpp.

75. Vadītājam atkarībā no braukšanas ātruma jāizvēlas tāda distance, lai, priekšā braucošajam transportlīdzeklim bremzējot, būtu iespējams izvairīties no sadursmes, kā arī jāizvēlas tāds intervāls, kas nodrošina ceļu satiksmes drošību.

76. Ārpus apdzīvotām vietām vadītājiem, kuru transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) garums pārsniedz 12 m, starp savu un priekšā braucošo transportlīdzekli jāietur tāda distance, lai apdzenošie transportlīdzekļi varētu netraucēti pārkārtoties ceļa labajā pusē. Šī prasība nav spēkā, ja vadītājs gatavojas izdarīt apdzīšanu, kā arī intensīvas ceļu satiksmes apstākļos.

 

XI nodaļa

Apdzīšana, samainīšanās ar

pretim braucošu transportlīdzekli un apsteigšana

 

77. Pirms apdzīšanas sākuma vadītājam jāpārliecinās par to, vai:

77.1. neviens no aiz viņa braucošo transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem viņš varētu traucēt, nav sācis apdzīšanas manevru;

77.2. pa to pašu joslu priekšā braucošā transportlīdzekļa vadītājs nerāda kreisā pagrieziena signālu;

77.3. apdzīšanas laikā netiks traucēti pretim braucošie transportlīdzekļi;

77.4. pēc apdzīšanas viņš varēs, netraucējot apdzenamo transportlīdzekli, atgriezties iepriekšējā braukšanas joslā.

Atceries! Spogulis - signāls - manevrs.

Iegaumē! Ja šaubies, - neapdzen.

78. Apdzenamā transportlīdzekļa vadītājam aizliegts traucēt apdzīšanu (palielināt braukšanas ātrumu u.tml.).

79. Aizliegts apdzīt šādās vietās:

79.1. regulējamos krustojumos;

79.2. neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, kad apdzīšanu izdara uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu;

79.3. neregulējamos krustojumos, ja galvenais ceļš krustojumā maina virzienu;

79.4. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un tuvāk par 100 m pirms tām;

79.5. augšupceļu beigās, spējos pagriezienos un citos ceļa posmos, kur redzamību ierobežo apturēti transportlīdzekļi, ēkas, apstādījumi u.tml.;

79.6. uz gājēju pārejām.

80. Ja ārpus apdzīvotām vietām ceļa platums vai brauktuves stāvoklis, ņemot vērā pretim braucošo transportlīdzekļu satiksmes intensitāti, neļauj apdzīt lēni braucošu, lielgabarīta vai ar noteiktu ierobežotu ātrumu braucošu transportlīdzekli, tā vadītājam jābrauc iespējami tuvāk ceļa labajai malai un, ja nepieciešams, jāapstājas un jāpalaiž garām transportlīdzekļi, kas aiz tā izveidojuši sastrēgumu.

81. Ja samainīšanās ar pretim braucošo transportlīdzekli ir apgrūtināta, vadītājam, kura pusē atrodas šķērslis (kavēklis), jādod ceļš pretim braucošajam transportlīdzeklim. Ja stāvos lejupceļos, kas apzīmēti ar attiecīgām ceļa zīmēm, ir šķēršļi, ceļu dod lejup braucošā transportlīdzekļa vadītājs.

82. Lai pievērstu apdzenamā transportlīdzekļa vadītāja uzmanību, atļauts signalizēt ar lukturu gaismas pārslēgšanu.

83. Ārpus apdzīvotām vietām uz ceļiem ar divām vai vairākām braukšanas joslām vienā virzienā aizliegts apsteigt tajā pašā joslā priekšā braucošo transport lī dzek li pa labo pusi, izņemot gadījumu, kad tas rāda kreisā pagrieziena signālu un ir uzsācis pagrieziena manevru.

 

XII nodaļa

Apstāšanās un stāvēšana

84. Transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta ceļa labajā pusē iespējami vairāk pa labi uz ceļa nomales, bet, ja tās nav, - brauktuves malā.

Apdzīvotās vietās atļauts apstāties un stāvēt arī ceļa kreisajā pusē iespējami vairāk pa kreisi uz ceļa nomales; ja tās nav, - brauktuves malā uz šādiem ceļiem:

84.1. uz ceļiem ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, ja brauktuves vidū nav tramvaja sliežu ceļa klātnes;

84.2. uz vienvirziena ceļiem (kravas automobiļiem ar pilnu masu virs 3,5 t - tikai kravas iekraušanai vai izkraušanai).

85. Transportlīdzekļus atļauts apstādināt un novietot stāvēšanai vienā rindā paralēli brauktuves malai.

Divriteņu motociklus, mopēdus un velosipēdus atļauts novietot stāvē šanai divās rindās.

Stāvvietās pie ietves vai, uzbraucot uz ietves, ja stāvvieta apzīmēta ar 532. vai 533.ceļa zīmi un vienu no 827.-832.papildzīmēm, atļauts stāvēt motocikliem un vieglajiem automobiļiem bez piekabēm, bet, ja stāvvieta apzīmēta ar 825. vai 826.papildzīmi, - arī vieglajiem automobiļiem ar piekabēm, kā norādīts attiecīgajā papildzīmē un ceļa apzīmējumā.

Uz ietves atļauts stāvēt velosipēdiem un mopēdiem, ja tas netraucē gājēju pārvietošanos.

86. Ilgstoša stāvēšana (atpūta, nakšņošana u.tml.) ārpus apdzīvotām vietām atļauta tikai stāvlaukumos vai ārpus ceļa robežām.

87. Vadītājs drīkst atstāt vadītāja vietu tikai tad, ja ir veikts viss nepieciešamais, lai novērstu transportlīdzekļa izkustēšanos no vietas, bet atstāt transportlīdzekli, - ja novērsta arī tā lietošanas iespēja bez vadītāja ziņas.

88. Aizliegts atvērt stāvoša transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē ceļu satiksmes dalībniekus.

89. Aizliegts apstāties un stāvēt:

89.1. uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja braukšanai;

89.2. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un tuneļos;

89.3. uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem;

89.4. vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par 3 m;

89.5. uz gājēju pārejām un tuvāk par 5 m pirms tām;

89.6. tuvāk par 5 m no šķērsojamās brauktuves malas, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta 920.vai 921.ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla;

89.7. tuvāk par 25 m pirms un 10 m aiz sabiedrisko pasažieru transport līdzekļu pieturas vai taksometru stāvvietas rādītāja. Atļauts apstāties, ja tas nepieciešams pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā un ja tas netraucē sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu vai taksometru satiksmi;

89.8. vietās, kur transportlīdzeklis citiem vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes;

89.9. uz ietvēm, izņemot šo noteikumu 85.punktā minētos gadījumus.

90. Aizliegts stāvēt:

90.1. ārpus apdzīvotām vietām bīstamu pagriezienu un ceļa garenprofila lūzuma vietas tuvumā, kur redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 m;

90.2. ārpus apdzīvotām vietām tuvāk par 100 m no dzelzceļa pārbrauk tuves, bet apdzīvotās vietās - tuvāk par 50 m no tās;

90.3. citās vietās, kur stāvošs transportlīdzeklis neļauj braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos.

91. Piespiedu apstāšanās gadījumā vietās, kur apstāšanās vai stāvēšana aizliegta, vadītājam jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu brauktuvi un nogādātu transportlīdzekli vietā, kur apstāšanās un stāvēšana nav aizliegta.

 

XIII nodaļa

Braukšana krustojumos

92. Nogriežoties pa labi vai pa kreisi, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un velosipēdu vadītājiem, kas šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas.

93. Aizliegts iebraukt krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā, ja izveidojies sastrēgums, kas vadītāju var piespiest apstāties krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā un traucēt braukt citiem transportlīdzekļiem.

1. Regulējami krustojumi

94. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, kad to atļauj luksofora signāls, vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc no pretējā virziena taisni vai nogriežas pa labi.

Ja satiksmes regulētāja vai luksofora signāli atļauj braukt vienlaikus tramvajam un bezsliežu transportlīdzekļiem, priekšroka ir tramvajam neatkarīgi no tā braukšanas virziena.

95. Braucot bultas norādītajā virzienā, kas iedegta papildsekcijā kopā ar luksofora sarkano vai dzelteno signālu, vadītājam (arī tramvaja vadītājam) jādod ceļš no citiem virzieniem braucošajiem transportlīdzekļiem.

96. Vadītājam, kas iebraucis krustojumā laikā, kad to atļāva luksofora signāls, no krustojuma iecerētajā virzienā jāizbrauc neatkarīgi no tā luksofora signāliem, kas uzstādīts pirms izbraukšanas no krustojuma. Ja krustojumā pirms luksoforiem, kas atrodas vadītāja braukšanas ceļā, ir 541.ceļa zīme, vadītājam jāņem vērā katra luksofora signāli.

97. Kad luksoforā iedegas atļaujošais signāls, vadītājam jādod ceļš tiem transportlīdzekļiem, kas iebraukuši krustojumā, kad viņiem to atļāva luksofora signāls, kā arī gājējiem, kas nav paguvuši šķērsot brauktuvi.

98. Ja luksofors izslēgts vai darbojas mirgojošas dzeltenās gaismas režīmā, vadītājam jāvadās pēc zīmēm, kas nosaka krustojuma pārbraukšanas kārtību.

2. Neregulējami krustojumi

99. Nevienādas nozīmes ceļu krustojumā transportlīdzekļa vadītājam, kurš brauc pa mazāk svarīgu ceļu, jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas krustojumam tuvojas pa galveno ceļu.

100. Vienādas nozīmes ceļu krustojumā vadītājam jādod ceļš transport līdzeklim, kas tuvojas no labās puses.

Tramvajam neatkarīgi no tā braukšanas virziena ir priekšroka attiecībā pret bezsliežu transportlīdzekļiem.

101. Ja galvenais ceļš krustojumā maina virzienu, vadītājiem, kas brauc pa galveno ceļu, savstarpēji jāievēro vienādas nozīmes ceļu krustojuma pārbraukšanas noteikumi. Šie noteikumi savstarpēji jāievēro arī vadītājiem, kas brauc pa mazāk svarīgu ceļu.

102. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa vienādas nozīmes ceļu pretējā virzienā taisni vai nogriežas pa labi.

Šie noteikumi savstarpēji jāievēro arī tramvaju vadītājiem.

103. Vadītājam, kas uz galvenā ceļa nogriežas pa kreisi vai apgriežas braukšanai pretējā virzienā, jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas uzsākuši apdzīšanas manevru.

104. Ja pirms krustojuma nav uzstādītas priekšrocības ceļa zīmes, kā arī ja uz šķērsojamā ceļa pirms krustojuma nav uzstādīta 206. vai 207.ceļa zīme un vadītājs nevar noteikt, vai ceļam ir segums (diennakts tumšajā laikā vai ja ceļu klāj dubļi, sniegs u.tml.), vadītājam jāuzskata, ka viņš atrodas uz mazāk svarīga ceļa.

 

XIV nodaļa

Ceļu satiksme dzīvojamās zonās

105. Dzīvojamā zonā gājējiem un velosipēdu vadītājiem atļauts pārvietoties pa ietvēm un pa brauktuvi tās visā platumā.

106. Dzīvojamā zonā gājējiem un velosipēdu vadītājiem ir priekšroka, taču viņiem aizliegts nepamatoti traucēt citu transportlīdzekļu braukšanu.

107. Transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētos stāvlaukumos; ja tādu nav, - vietās, kur tas netraucē gājēju pārvieto šanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu.

108. Dzīvojamā zonā aizliegts:

108.1. veikt mācību braucienus;

108.2. stāvēt transportlīdzekļiem ar iedarbinātu motoru;

108.3. iebraukt kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 5 t, kā arī traktortehnikai, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams kravas iekraušanai vai izkraušanai, autobusiem, kuru garums pārsniedz 6 m, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai no tā.

109. Izbraucot no dzīvojamās zonas, vadītājam jādod ceļš citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

110. Šajā nodaļā minētās prasības attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmu teritorijām.

 

XV nodaļa

Gājēju pārejas un sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu pieturas

111. Vadītājam, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, jāsamazina brauk ša nas ātrums vai jāapstājas, lai palaistu garām gājējus, kas šķērso brauk tuvi vai iziet uz tās, ja tie varētu tikt traucēti vai apdraudēti.

112. Ja transportlīdzeklis apstājies pirms neregulējamas gājēju pārejas, citu transportlīdzekļu vadītāji var turpināt braukt tikai tad, kad ir pārliecinā jušies, ka stāvošā transportlīdzekļa priekšā neatrodas gājēji.

113. Jebkurā gadījumā (arī ārpus gājēju pārejām) vadītājam jāpalaiž garām neredzīgi gājēji, kas rāda signālu ar baltu spieķi.

114. Uz regulējamas gājēju pārejas un krustojumos, kad ir iedegts atļaujošais luksofora signāls vai tiek parādīts satiksmes regulētāja atļaujošais signāls, vadītājam jādod iespēja gājējiem pabeigt brauktuves šķērsošanu.

115. Aizliegts uzbraukt uz gājēju pārejas, ja aiz tās izveidojies sastrēgums, kas var piespiest vadītāju apstāties un traucēt gājēju pārvietošanos.

116. Vadītājam jādod ceļš gājējiem, kuri iet uz tajā pašā braukšanas virzienā pieturā (ceļa vidū) stāvošu tramvaju vai nāk no tā.

117. Tuvojoties stāvošam transportlīdzeklim, kuram uzstādīta bērnu grupas pārvadāšanas pazīšanas zīme, vadītājam jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu apstāties un palaist garām bērnus, kas šķērso brauktuvi.

 

XVI nodaļa

Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana

118. Šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuvi, vadītājam jādod ceļš vilcienam (lokomotīvei, drezīnai), kas tuvojas.

119. Pirms pārbrauktuves vadītājam jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens, un jāvadās pēc barjeras stāvokļa, gaismas signalizācijas, ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem, kā arī pārbrauktuves dežuranta norādījumiem un signāliem. Aizliegts braukt, ja pārbrauktuves dežurants, nostājoties ar krūtīm vai muguru pret vadītāju, signalizē ar virs galvas paceltu zizli vai sānis paceltām rokām

120. Aizliegts uzbraukt uz pārbrauktuves, ja barjera ir aizvērta vai sāk aizvērties vai ja luksoforā deg aizlieguma signāls (neatkarīgi no barjeras stāvokļa, kā arī gadījumos, kad tās nav). Ja luksofors izslēgts, bet barjera atvērta vai tās nav, vadītājs drīkst sākt braukt pāri pārbrauktuvei tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, vai netuvojas vilciens.

121. Lai palaistu garām tuvojošos vilcienu, kā arī citos gadījumos, kad pārbrauktuvi šķērsot aizliegts, vadītājam jāapstājas pie 207.ceļa zīmes vai luksofora, bet, ja to nav, - ne tuvāk par 5 m no barjeras; ja tās nav, - ne tuvāk par 10 m no dzelzceļa tuvākās sliedes. Sākot braukt pēc apstāšanās, vadītājam vēlreiz jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens.

122. Aizliegts uzbraukt uz pārbrauktuves, ja:

122.1. aiz tās izveidojies sastrēgums, kas var piespiest vadītāju apstāties uz pārbrauktuves;

122.2. uz tās stāv transportlīdzeklis.

Piezīme.

Ja uz pārbrauktuves atrodas avarējis transportlīdzeklis, pārējiem vadītā jiem jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu pārbrauktuvi no tā.

123. Piespiedu apstāšanās gadījumā uz pārbrauktuves vadītājam jāizsēdina pasažieri un jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu pārbrauktuvi.

Ja transportlīdzekli no pārbrauktuves nobraukt neizdodas, vadītājam jārīkojas šādi:

123.1. ja iespējams, jānosūta cilvēki virzienā gar sliežu ceļu uz abām pusēm (katrs - 1000 m attālumā no pārbrauktuves); ja ir tikai viens cilvēks, - tajā virzienā, kur sliežu ceļš sliktāk pārredzams, paskaidrojot, kā jārāda apstāšanās signāls vilciena mašīnistam, lai apturētu tuvojošos vilcienu;

123.2. jāpaliek transportlīdzekļa tuvumā un jādod vispārējas trauksmes signāls;

123.3. kad parādās vilciens, jāskrien tam pretī, rādot apstāšanās signālu.

Piezīme.

Apstāšanās signālu rāda ar rokas apļošanu, dienā - turot rokā spilgtas krāsas drānu vai citu labi saskatāmu priekšmetu, naktī - lāpu vai lukturi. Vispārējās trauksmes signāls ir skaņu signālu sērija, kas sastāv no viena gara un trijiem īsiem signāliem.

124. Vadītājam aizliegts:

124.1. vest pāri pārbrauktuvei transportēšanai nesagatavotas lauksaimnie cības mašīnas, ceļu būves mašīnas, celtniecības mašīnas u.tml.;

124.2. šķērsot dzelzceļa sliežu ceļus šim nolūkam neparedzētās vietās;

124.3. apbraukt transportlīdzekļus, kuri stāv pirms pārbrauktuves, ja kustība pāri dzelzceļa pārbrauktuvei aizliegta;

124.4. patvaļīgi atvērt barjeru vai to apbraukt.

125. Tikai ar dzelzceļa ceļa distances priekšnieka atļauju pārbrauktuvi drīkst šķērsot šādi transportlīdzekļi:

125.1. transportlīdzekļi, kuru gabarīti ar kravu vai bez tās platumā pārsniedz 5 m vai augstumā no brauktuves virsmas - 4,5 m;

125.2. transportlīdzekļi vai to sastāvi, kuru faktiskā masa pārsniedz 52 t;

125.3. traktortehnika, kuras maksimālais iespējamais braukšanas ātrums ir mazāks par 8 km/h.

 

XVII nodaļa

Ārējās apgaismes ierīču lietošana

126. Braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, vai tuneļos, transportlīdzekļiem jābūt iedegtām šādām ārējās apgaismes ierīcēm:

126.1. mehāniskajiem transportlīdzekļiem priekšpusē - tuvās vai tālās gaismas lukturiem, aizmugurē - gabarītlukturiem;

126.2. piekabēm aizmugurē - gabarītlukturiem;

126.3. mopēdiem priekšpusē - tuvās gaismas lukturim, aizmugurē - sarkanas gaismas lukturim;

126.4. velosipēdiem priekšpusē - baltas gaismas lukturim.

127. Vadītājam tālās gaismas lukturi jāpārslēdz uz tuvās gaismas lukturiem:

127.1. apdzīvotās vietās, ja ceļš ir pietiekami un vienmērīgi apgaismots;

127.2. vismaz 150 m attālumā no pretim braucošā transportlīdzekļa vai arī lielākā attālumā, ja pretim braucošā transportlīdzekļa vadītājs par lukturu pārslēgšanas nepieciešamību signalizē, periodiski pārslēdzot lukturus;

127.3. citos gadījumos, kad var apžilbināt citus vadītājus (arī tos, kuri brauc tajā pašā virzienā).

Ja vadītāju apžilbina, viņam jāieslēdz avārijas gaismas signalizācija un, nemainot braukšanas joslu, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāapstājas.

Atceries! Pirms pārslēdz tālās gaismas lukturus uz tuvās gaismas lukturiem, pārliecinies, vai tavs braukšanas ātrums atbilst redzamībai, ko nodrošina tuvās gaismas lukturi.

128. Lai pievērstu apdzenamā transportlīdzekļa vadītāja uzmanību, ar lukturu gaismām drīkst signalizēt šādi:

128.1. dienā - ar īslaicīgu tuvās vai tālās gaismas lukturu ieslēgšanu;

128.2. diennakts tumšajā laikā - ar vairākkārtēju īslaicīgu (tuvā gaisma - tālā gaisma) lukturu pārslēgšanu, ja netiek apžilbināti citi vadītāji.

129. Apstājoties vai stāvot neapgaismotos ceļa posmos diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, mehāniskajiem transportlīdzek ļiem un to piekabēm jābūt iedegtiem gabarītlukturiem.

Ja nedeg kaut viens gabarītlukturis, transportlīdzeklis jānobrauc no ceļa, bet, ja to izdarīt nav iespējams, transportlīdzeklis jāapzīmē atbilstīgi šo noteikumu 137. un 139.punktā minētajām prasībām.

Apdzīvotās vietās mehāniskajiem transportlīdzekļiem bez piekabēm gabarītlukturu vietā atļauts iedegt stāvgaismas lukturus brauktuves pusē.

Biezas miglas, intensīva lietus vai snigšanas u.tml. gadījumos atļauts iedegt arī tuvās gaismas lukturus vai priekšējos un pakaļējos miglas lukturus.

130. Apdzīvotās vietās, apstājoties vai stāvot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, gabarītlukturus vai stāvgaismas lukturus atļauts neiedegt ceļa posmos, kur apturētais transportlīdzeklis citiem vadītājiem labi saredzams pietiekamā attālumā.

131. Priekšējos miglas lukturus atļauts iedegt:

131.1. nepietiekamas redzamības apstākļos - atsevišķi vai kopā ar tuvās gaismas lukturiem;

131.2. diennakts tumšajā laikā neapgaismotos ceļa posmos - kopā ar tuvās gaismas lukturiem;

131.3. tuvās gaismas lukturu vietā - šo noteikumu 133.punktā minētajos gadījumos.

Pakaļējos miglas lukturus atļauts iedegt tikai biezas miglas, intensīva lietus vai snigšanas u.tml. gadījumos.

Piezīme.

Priekšējiem un pakaļējiem miglas lukturiem jāieslēdzas vienlaikus ar gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumu

132. Prožektorus un grozāmlukturus atļauts iedegt tikai ārpus apdzīvotām vietām, kad pretim nebrauc citi transportlīdzekļi. Apdzīvotās vietās minētās ierīces atļauts lietot tikai tiem transportlīdzekļiem, kuriem piešķirts operatīvo transportlīdzekļu statuss.

133. Diennakts gaišajā laikā ar iedegtiem dienas gaitas vai tuvās gaismas lukturiem jābrauc:

133.1. motocikliem un mopēdiem;

133.2. kolonnā organizētiem transportlīdzekļiem;

133.3. sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem, kas brauc pa sabied risko pasažieru transportlīdzekļu joslu pretim pārējo transportlīdzekļu plūsmai;

133.4. vedot autobusos organizētas bērnu grupas;

133.5. vedot lielgabarīta kravas;

133.6. vedot sprāgstvielas, radioaktīvas vielas vai spēcīgas iedarbības indīgas vielas;

133.7. velkot citu mehānisku transportlīdzekli;

133.8. operatīvajiem transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kurus tie pavada.

134. Laikposmā no 1.oktobra līdz 1.aprīlim diennakts gaišajā laikā mehāniskajiem transportlīdzekļiem jābrauc ar iedegtiem dienas gaitas vai tuvās gaismas lukturiem.

135. Velkamajam mehāniskajam transportlīdzeklim jebkurā diennakts laikā jābūt iedegtai avārijas gaismas signalizācijai. Ja avārijas gaismas signalizācijas nav vai tā nedarbojas, jāiededz gabarītlukturi; ja tie nedeg, transportlīdzekļa aizmugurē jāpiestiprina avārijas zīme.

 

XVIII nodaļa

Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un avārijas zīmes lietošana

136. Skaņas signālu atļauts lietot tikai, lai novērstu ceļu satiksmei bīstamas situācijas, bet ārpus apdzīvotām vietām - arī lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību.

137. Avārijas gaismas signalizācija jāieslēdz (izņemot gadījumus, ja mehāniskais transportlīdzeklis ar tādu nav aprīkots vai tā nedarbojas) un avārijas zīme uz ceļa jāizliek šādos gadījumos:

137.1. piespiedu apstāšanās gadījumā vietās, kur apstāties vai stāvēt aizliegts vai kur ceļa pārredzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 m;

137.2. ja noticis ceļu satiksmes negadījums;

137.3. apstājoties vai stāvot uz ceļa ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, ja nedeg kaut viens gabarītlukturis.

138. Braucot avārijas gaismas signalizācija jāieslēdz arī šādos gadījumos:

138.1. ja vadītājs tiek apžilbināts;

138.2. velkamajam mehāniskajam transportlīdzeklim.

Atceries! Ieslēdz avārijas gaismas signalizāciju, lai brīdinātu citus ceļu satiksmes dalībniekus par iespējamām briesmām (sastrēgumiem, transport līdzekļu bojājumiem u.tml.).

139. Avārijas zīme uz ceļa jāizliek tādā attālumā no transportlīdzekļa, lai savlaicīgi nodrošinātu citu transportlīdzekļu vadītāju brīdināšanu par briesmām. Taču jebkurā gadījumā attālumam no avārijas zīmes līdz mehāniskajam transportlīdzeklim jābūt šādam:

139.1. apdzīvotās vietās - ne mazākam par 15 m;

139.2. ārpus apdzīvotām vietām - ne mazākam par 100 m.

Piezīme.

Transportlīdzekļu vadītājiem, kuri pārvadā bīstamas kravas, piespiedu apstāšanās gadījumā uz ceļa papildus jāizliek mirgojošs oranžs (dzeltens) lukturis.

 

XIX nodaļa

Transportlīdzekļu vilkšana

140. Mehāniskos transportlīdzekļus atļauts vilkt:

140.1. izmantojot lokano vai cieto sakabi;

140.2. daļēji novietojot velkamo mehānisko transportlīdzekli uz velkošā transportlīdzekļa (kravas kastē vai uz speciālas atbalstierīces).

141. Velkot ar cieto vai lokano sakabi, pie velkamā mehāniskā transportlīdzekļa stūres jābūt vadītājam, izņemot gadījumu, kad cietās sakabes konstrukcija nodrošina velkamā mehāniskā transportlīdzekļa vadāmību.

142. Cietajai sakabei starp velkošo un velkamo mehānisko transport līdzekli jānodrošina attālums, kas nepārsniedz 4 m, bet lokanajai sakabei šim attālumam jābūt no 4 līdz 6 m. Lokanajai sakabei jābūt apzīmētai tā, lai citi ceļu satiksmes dalībnieki to varētu savlaicīgi pamanīt.

143. Aizliegts vilkt:

143.1. vairāk par vienu mehānisko transportlīdzekli;

143.2. mehānisko transportlīdzekli, kam bojāta stūres iekārta (atļauts vilkt, to daļēji novietojot uz velkošā transportlīdzekļa);

143.3. ja mehāniskā transportlīdzekļa, kam bojātas darba bremzes, faktiskā masa ir lielāka par pusi no velkošā mehāniskā transportlīdzekļa faktiskās masas;

143.4. ar lokano sakabi, ja ir bojāta velkamā mehāniskā transportlīdzekļa darba bremžu sistēma;

143.5. ar lokano sakabi atkalas laikā;

143.6. ar motociklu bez blakusvāģa, kā arī motociklus bez blakusvāģa;

143.7. piekabi, kas nav aprīkota ar darba bremzēm (vai tās nedarbojas) un kuras pilna masa ir lielāka par pusi no vilcēja pašmasas;

143.8. vairāk par vienu piekabi, kā arī diennakts tumšajā laikā vai nepie tiekamas redzamības apstākļos - šo noteikumu 183.punktā minētās piekabes.

144. Velkot ar lokano vai cieto sakabi, aizliegts vest pasažierus velkamajā autobusā, trolejbusā, kā arī velkamajā furgona tipa un cita veida specializētā kravas automobilī, kurā ierīkotas speciālas sēdvietas (izņemot kabīni); ja velkamais automobilis daļēji novietots uz velkošā mehāniskā transportlīdzekļa, pasažieriem atļauts atrasties tikai velkošā mehāniskā transportlīdzekļa kabīnē.

 

XX nodaļa

Pasažieru pārvadāšana

145. Transportlīdzeklī nedrīkst pārvadāt lielāku pasažieru skaitu, nekā tas norādīts transportlīdzekļa tehniskajā raksturojumā. Pasažieri jāpārvadā tā, lai tie netraucētu vadītāju un neierobežotu viņa redzamību.

146. Pasažieru pārvadāšanas kārtību sabiedriskajos pasažieru transport līdzekļos atbilstīgi savai kompe tencei nosaka Satiksmes ministrija vai pašval dības.

147. Pārvadājot bērnu grupas, autobusā jāatrodas vismaz vienam pieaugušajam pavadonim. Šādam transportlīdzeklim priekšpusē un aizmugurē jāpiestiprina pazīšanas zīme atbilstīgi šo noteikumu 189.punktā minētajām prasībām.

148. Vedot bērnus transportlīdzekļos, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, ja bērnu augums nepārsniedz 150 cm, jālieto viens no šādiem drošības līdzekļiem:

148.1. bērnam jāatrodas speciālā bērnu sēdeklītī, kuru ar drošības jostu piesprādzē pie pasažieru sēdekļa;

148.2. bērnam jāsēž uz paliktņa un jābūt piesprādzētam ar drošības jostu;

148.3. bērnam jābūt piesprādzētam ar vidukļa drošības jostu, drošības jostas augšējo posmu (plecu jostu) novietojot aiz bērna muguras.

149. Aizliegts pārvadāt pasažierus kravas automobilī ārpus tā kabīnes, izņemot:

149.1. Iekšlietu ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienību transportlīdzekļus (pasažieru pārvadāšanas kārtību šādos gadījumos nosaka attiecīgās institūcijas iekšējās instrukcijas);

149.2. furgona tipa un cita veida specializētos kravas automobiļus, kuros ir ierīkotas speciālas sēdvietas un kuri ir attiecīgajā kārtībā reģistrēti Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

Minētajos gadījumos pārvadāt pasažierus atļauts vadītājiem, kuriem ir tiesības vadīt C kategorijai atbilstīgus transportlīdzekļus; ja pasažieru skaits (neskaitot vadītāju) pārsniedz astoņus cilvēkus, - vadītājiem, kuriem ir tiesības vadīt C un attiecīgi D1 vai D kategorijām atbilstīgus transportlīdzekļus.

150. Aizliegts pārvadāt pasažierus:

150.1. ārpus traktortehnikas kabīnes, kravas piekabē, piekabē-vasarnīcā un motocikla kravas kastē;

150.2. uz motocikla aizmugurējā sēdekļa bērnus, kas nav sasnieguši 14 gadu vecumu.

 

XXI nodaļa

Kravas pārvadāšana

151. Pārvadājamās kravas (pasažieru) masa un slodzes sadalījums uz asīm nedrīkst pārsniegt attiecīgā transportlīdzekļa izgatavotājuzņēmuma noteiktos lielumus.

152. Kravu transportlīdzeklī novieto un, ja nepieciešams, nostiprina tā, lai krava:

152.1. neapdraudētu ceļu satiksmes dalībniekus, nenokristu un nevilktos pa ceļu;

152.2. vadītājam neierobežotu pārredzamību;

152.3. neietekmētu transportlīdzekļa stabilitāti un neapgrūtinātu tā vadī šanu;

152.4. neaizsegtu ārējās apgaismošanas ierīces, gaismas atstarotājus, numuru un pazīšanas zīmes, kā arī netraucētu uztvert signālus, ko rāda ar roku;

152.5. neradītu troksni, nesaceltu putekļus un nepiesārņotu vai nepiegružotu apkārtējo vidi.

153. Kravas konteinerus (6 m, 9 m un 12 m garus) atļauts pārvadāt tikai ar speciāliem transportlīdzekļiem, kuri paredzēti konteineru pārvadājumiem un ir attiecīgi reģistrēti. Konteineri uz transportlīdzekļa jānostiprina atbilstīgi spēkā esošā valsts standarta prasībām.

154. Krava jāapzīmē atbilstīgi šo noteikumu 193.punktā minētajām prasībām, ja:

154.1. priekšpusē vai aizmugurē tā izvirzīta ārpus transportlīdzekļa gabarītiem tālāk par 1 m;

154.2. platumā tā izvirzīta tālāk par 0,4 m no priekšējo vai aizmugurējo gabarītlukturu ārējās malas.

155. Ceļu satiksmes drošības direkcijā jāsaņem atļauja braukšanai pa ceļiem ar transportlīdzekļiem, ja attiecīgo transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) gabarīti ar kravu vai bez tās, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz šādus lielumus:

155.1. augstumā no brauktuves virsmas 4,0 m

155.2. platumā 2,5 m

155.3. transportlīdzekļi ar izotermiskajiem furgoniem - platumā 2,6 m

155.4. transportlīdzekļi - garumā 12 m

155.5. posmainie autobusi - garumā 18 m

155.6. transportlīdzekļu sastāvi ar puspiekabi - garumā 16,5 m

155.7. transportlīdzekļu sastāvi ar piekabi (piekabēm) - garumā 18,35 m

155.8. ar kravu, kas izvirzīta ārpus transportlīdzekļa aizmugures galējā punkta tālāk par 2,0 m

155.9. transportlīdzekļu vai to sastāvu faktiskā

masa braukšanai pa valsts galvenajiem autoceļiem

(apzīmēti ar maršruta marku A), arī pa šo ceļu posmiem,

kas ved cauri apdzīvotām vietām (5.pielikums) 40 t

155.10. transportlīdzekļu vai to sastāvu faktiskā

masa braukšanai pa pārējiem autoceļiem 30 t

155.11. ass slodze uz jebkuru no asīm:

kravas automobiļiem un to piekabēm 10 t

autobusiem 11 t

Sevišķi smagu kravu vai lielgabarīta kravu pārvadāšanas kārtību nosaka Satiksmes ministrija.

Satiksmes ministrija pavasara un rudens šķīdoņu laikā, kā arī citos gadījumos, kad braukšana pa ceļiem kļūst bīstama, atsevišķos ceļa posmos var aizliegt ceļu satiksmi vai samazināt pieļaujamās transportlīdzekļu vai to sastāvu faktiskās masas un ass slodzes lielumus, aprīkojot šos ceļa posmus ar attiecīgām ceļa zīmēm. Šādā gadījumā transportlīdzekļiem braukšanai pa šiem ceļiem jāsaņem atļauja Satiksmes ministrijas noteiktajā kārtībā.

Piezīme.

Pēc robežsargu (uz valsts robežas un pierobežā), muitas darbinieku (muitas zonā) vai policijas darbinieku pieprasījuma kravas automobiļiem, to piekabēm un autobusiem var tikt veikta masas un (vai) ass slodžu pārbaude.

 

XXII nodaļa

Mācību braukšana

156. Lai iegūtu tiesības vadīt mehāniskos transportlīdzekļus, personai ir jābūt sasniegušai šādu vecumu:

156.1. 16 gadu, - lai vadītu A1 un B1 kategoriju transportlīdzekļus;

156.2. 18 gadu, - lai vadītu A2, B un C1 kategoriju transportlīdzekļus;

156.3. 21 gadu, - lai vadītu A, C, D1, D, BE, C1E kategoriju transport līdzekļus, kā arī tramvajus un trolejbusus;

156.4. 16 gadu, - lai vadītu riteņu traktorus, kuru motora jauda ir līdz 150 ZS, un kāpurķēžu traktorus;

156.5. 17 gadu, - lai vadītu visu veidu traktortehniku.

157. Mācību iestāžu braukšanas mācību instruktoram jābūt atbilstīgās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja un instruktora apliecībai. Individuāli mācīt braukt atļauts vadītājam, kura atbilstīgās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir vismaz trīs gadi.

Individuāli mācīt braukt aizliegts ar C, D1, D, C1E, D1E, DE vai CE kategoriju transportlīdzekļiem.

Mācīt personas vadīt transportlīdzekli drīkst ne agrāk kā divus gadus pirms atbilstīgās kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecības iegūšanai noteiktā vecuma sasniegšanas.

158. Sākotnējai mācību braukšanai jānotiek norobežotos laukumos (auto dromos).

159. Mācību braucieni pa ceļiem drīkst notikt tikai apmācītāja (transport līdzekļa vadītāja) klātbūtnē un tikai tad, kad mācāmā persona ir pietiekami labi apguvusi braukšanas iemaņas. Mācāmajai personai jāzina un jāievēro šo notei ku mu prasības.

160. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kurus lieto mācību braukšanai, jābūt pazīšanas zīmei atbilstīgi šo noteikumu 191.punktā minētajām prasībām. Mācību iestāžu mehāniskajiem transportlīdzekļiem papildus jābūt aprīkotiem atbilstīgi Satiksmes ministrijas noteiktajai kārtībai.

 

XXIII nodaļa

Papildu prasības velosipēdu un mopēdu vadītājiem

161. Braukt ar velosipēdu pa brauktuvi vai ceļa nomali atļauts personām, kas nav jaunākas par 12 gadiem, ar mopēdu - personām, kas nav jaunākas par 14 gadiem.

Šajā gadījumā velosipēda vai mopēda vadītājam jābūt klāt velosipēda (mopēda) vai jebkura mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja apliecībai.

162. Velosipēdam un mopēdam jābūt tehniskā kārtībā.

Velosipēdam jābūt aprīkotam ar bremzēm, skaņas signālu un gaismas atstarotājiem: priekšpusē - baltu, aizmugurē - sarkanu, abos sānos (riteņu spieķos) - diviem oranžiem (dzelteniem).

Mopēdam jābūt aprīkotam ar divām savstarpēji nesaistītām bremzēm, skaņas signālu un trokšņu slāpētāju.

Piezīme.

Velosipēdu un mopēdu piekabēm aizmugurē jābūt sarkanam gaismas atstarotājam.

163. Braucot ar mopēdu, jebkurā diennakts laikā priekšpusē jābūt iedegtam baltas vai dzeltenas tuvās gaismas lukturim, bet aizmugurē - sarkanas gaismas lukturim.

164. Braucot pa brauktuvi vai ceļa nomali diennakts tumšajā laikā neapgaismotos ceļa posmos vai nepietiekamas redzamības apstākļos, velosipēdam priekšpusē jābūt iedegtam baltas gaismas lukturim.

165. Velosipēdu un mopēdu vadītājiem pa ceļu atļauts braukt vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Netraucējot gājējus, atļauts braukt pa ceļa nomali, bet velosipēdu vadītājiem - arī pa ietvi.

Piezīme.

Velosipēdu vadītāji treniņnodarbību laikā vai organizētu sacensību laikā, ja tos noteiktā kārtībā pavada speciāli aprīkoti automobiļi, drīkst neievērot šajā punktā, kā arī šo noteikumu 162. un 164.punktā minētās prasības, ja tiek nodrošināta ceļu satiksmes drošība.

166. Vietās, kur ārpus krustojumiem velosipēdu ceļš šķērso brauktuvi un ceļu satiksme netiek regulēta, velosipēdu un mopēdu vadītājiem jāpalaiž garām transportlīdzekļi, kas brauc pa šķērsojamo ceļu.

167. Nogriezties pa kreisi vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā ārpus krustojuma velosipēdu un mopēdu vadītājiem atļauts tikai no brauktuves labās malas (labās nomales), dodot ceļu tajā pašā virzienā un pretim braucošajiem transportlīdzekļiem.

168. Nogriežoties pa kreisi krustojumā, velosipēdu vai mopēdu vadītājiem brauktuvju krustošanās vieta jāšķērso pa brauktuvju labo malu, iepriekš pārliecinoties par ceļu satiksmes drošību un dodot ceļu citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

169. Velosipēdu vai mopēdu vadītājiem aizliegts:

169.1. braukt, neturot stūri;

169.2. braukt, turoties pie cita braucoša transportlīdzekļa;

169.3. pārvadāt kravu, kas traucē vadīšanu vai apdraud citus ceļu satiksmes dalībniekus;

169.4. vest ar velosipēdu pasažierus, izņemot bērnus vecumā līdz septiņiem gadiem, ja ir iekārtoti papildu sēdekļi un droši kāpšļi kāju atbalstam;

169.5. vest ar mopēdu pasažierus, ja tas nav paredzēts pasažieru pārvadāšanai;

169.6. braukt pa ceļu, ja tam blakus atrodas velosipēdu ceļš;

169.7. vilkt velosipēdus vai mopēdus, kā arī citus transportlīdzekļus, izņemot piekabes, kas izgatavotas speciāli šim nolūkam;

169.8. braukt ar mopēdu bez aizsargķiveres vai ar neaizsprādzētu galvā uzliktās aizsargķiveres siksnu, kā arī vest ar mopēdu pasažierus, kas nav uzlikuši galvā aizsargķiveri vai nav aizsprādzējuši galvā uzliktās aizsargķiveres siksnu.

Atceries! Braucot ar velosipēdu, lieto speciālu velosipēdu vadītājiem paredzētu aizsargķiveri.

Atceries! Braucot ar velosipēdu vai mopēdu, uzvelc spilgtas krāsas apģērbu ar gaismas atstarotājiem, kas ļauj citu transportlīdzekļu vadītājiem tevi savlaicīgi pamanīt.

 

XXIV nodaļa

Papildu prasības pajūgu vadītājiem un dzīvnieku dzinējiem

170. Vadīt pajūgu vai dzīt dzīvniekus pa ceļiem atļauts personām, kas nav jaunākas par 12 gadiem.

171. Vadīt pajūgu un dzīt dzīvniekus atļauts pa ceļa nomali; ja tās nav vai pa to pārvietoties nav iespējams, - pa brauktuvi iespējami tuvāk brauktuves labajai malai.

Dzīvniekus pa ceļiem atļauts dzīt tikai diennakts gaišajā laikā.

172. Braucot pa ceļiem diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, pajūga priekšpusē jābūt baltiem, bet aizmugurē - sarkaniem gaismas atstarotājiem, kas novietoti labi saredzamās vietās un apzīmē pajūga (ar kravu vai bez tās) gabarītus platumā. Aizliegts aizsegt gaismas atstarotājus.

173. Pajūgu vadītājiem, izbraucot no mazāk svarīga ceļa uz galvenā ceļa, vietās, kur ceļš nav pietiekami labi pārredzams vai redzamība ir ierobežota (spēji ceļa pagriezieni, koki, ēkas u.tml.), dzīvnieki jāved pavadā.

174. Pajūgu vadītājiem un personām, kas dzen dzīvniekus vai to ganāmpulkus, aizliegts:

174.1. dzīt dzīvniekus pāri dzelzceļa sliežu klātnei un pāri ceļam ārpus speciāli norādītajām vietām;

174.2. atstāt dzīvniekus uz ceļa bez uzraudzības;

174.3. dzīt dzīvniekus pa asfaltbetona un cementbetona seguma ceļiem, izņemot gadījumus, kad nepieciešams tos šķērsot.

 

XXV nodaļa

Transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un iekārtojums

175. Latvijas Republikas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot noteiktā kārtībā reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijas Republikā obligāto standartu un normatīvu prasībām, kuriem ir veikta valsts tehniskā apskate un attiecībā uz kuriem ir izdarīta to īpašnieka (turētāja) civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Prasības attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu (izņemot traktortehniku) un to piekabju tehnisko stāvokli nosaka Satiksmes ministrija, bet prasības attiecībā uz traktortehnikas un tās piekabju tehnisko stāvokli - Zemkopības ministrija.

Uz Latvijas Republikā reģistrēta transportlīdzekļa jābūt noteikta parauga vizuālajai informācijai (uzlīmēm) par izdarīto valsts tehnisko apskati un transportlīdzekļa īpašnieka (turētāja) civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

176. Trolejbusu, tramvaju, traktortehnikas un to piekabju tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam jāatbilst attiecīgo transportlīdzekļu tehniskās ekspluatācijas noteikumu prasībām.

177. Automobiļu un autobusu, to piekabju un motociklu tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam jāatbilst noteikumu par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli prasībām.

178. Aizliegts braukt ar mehānisko transportlīdzekli, ja tam ir šādi bojājumi:

178.1. diennakts tumšajā laikā nedeg kaut viens tuvās gaismas lukturis vai pakaļējais apakšējais gabarītlukturis;

178.2. nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg kaut viens tuvās gaismas lukturis un nedeg kaut viens miglas lukturis vai kaut viens pakaļējais apakšējais gabarītlukturis;

178.3. diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg neviens no bremzēšanas signāllukturiem vai neviens no numura zīmes apgaismojuma lukturiem;

178.4. stūres iekārta vadītājam nedod iespēju izdarīt manevru;

178.5. darba bremžu sistēma vadītājam nedod iespēju apturēt transport līdzekli;

178.6. riteņiem, to stiprinājumam vai riteņu balstiekārtām ir bojājumi, kuru dēļ vadītājs nevar nodrošināt nemainīgu taisnvirziena kustību vai izdarīt manevru;

178.7. vilcēja un piekabes (puspiekabes) sakabes ierīcei ir bojājumi, kas braukšanas laikā var izraisīt sakabes pārrāvumu;

178.8. lietus vai snigšanas laikā vadītāja pusē nedarbojas priekšējā stikla tīrītājs.

Piezīmes:

1. Ja diennakts tumšajā laikā nedeg tuvās gaismas lukturi (lukturis), atļauts atgriezties stāvvietā vai remontvietā, iededzot miglas lukturus.

2. Ja diennakts tumšajā laikā nedeg labās puses tuvās gaismas lukturis, atļauts atgriezties stāvvietā vai remontvietā.

3. Ja diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg kaut viens pakaļējais gabarītlukturis vai bremzēšanas signāllukturis, stāvvietā vai remontvietā atļauts atgriezties, ieslēdzot avārijas gaismas signalizāciju; ja tās nav vai tā nedarbojas - piestiprinot transportlīdzekļa (izņemot motociklus ar blakusvāģi) aizmugurē avārijas zīmi.

179. Autobusiem, vieglajiem un kravas automobiļiem, kā arī motocikliem ar blakusvāģi jābūt aprīkotiem ar:

179.1. avārijas zīmi;

179.2. medicīnisko aptieciņu (autobusiem, kuros ir vairāk kā 25 vietas, - ar divām aptieciņām);

179.3. ugunsdzēšamo aparātu (autobusiem ar pilnu masu virs 5 t - ar diviem aparātiem);

179.4. konstrukcijā paredzētajām drošības jostām.

Piezīme.

Motocikli ar blakusvāģi nav jāaprīko ar ugunsdzēšamo aparātu un drošības jostām.

180. Aizliegts braukt ar transportlīdzekli, kas aprīkots ar:

180.1. spoguļstikliem;

180.2. ierīcēm (antiradaru u.tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma kon troles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībai;

180.3. operatīvajiem transportlīdzekļiem paredzētu speciālo bākuguni vai skaņas signālu vai ja transportlīdzekļa krāsojumā izmantotas ar valsts standartu operatīvajiem transportlīdzekļiem noteiktās krāsu kombinācijas (šis nosacījums neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas reģistrēti kā operatīvie transportlīdzekļi).

 

XXVI nodaļa

Transportlīdzekļu reģistrācija un numura zīmes

181. Mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes, kas iesaistītas ceļu satiksmē, piecu dienu laikā no to iegādes (ievešanas) brīža jāreģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā, bet traktortehnika un tās piekabes - Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā. Ja izmainās kaut viens no uzskaites tehniskajiem datiem vai datiem par transportlīdzekļa īpašnieku, piecu dienu laikā no izmaiņu rašanās brīža jāveic attiecīgā transportlīdzekļa pārreģistrācija.

No ārvalstīm uz laiku ievestie mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes, kas atrodas Latvijas Republikā ilgāk par vienu mēnesi un piedalās ceļu satiksmē, noteiktajā kārtībā jāreģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju (izņemot traktortehniku) reģistrācijas kārtību nosaka Satiksmes ministrija, bet traktortehnikas un tās piekabju reģistrācijas kārtību - Zemkopības ministrija.

182. Latvijas Republikā nereģistrē transportlīdzekļus, kas pēc savas konstrukcijas paredzēti braukšanai pa ceļa kreiso pusi.

Šī prasība neattiecas uz Latvijas pasta transportlīdzekļiem un no ārvalstīm uz laiku ievestajiem transportlīdzekļiem, kā arī uz Latvijā agrāk reģistrētajiem transportlīdzekļiem.

183. Latvijas Republikā nav jāreģistrē piekabes-tehnoloģiskie agregāti (kompresori, ģeneratori u.tml.), vienasu piekabes-cisternas, kā arī dzīvojamie vagoniņi, kuru konstrukcijā nav paredzētas ārējās apgaismes ierīces un darba bremžu sistēma un kas paredzēti īslaicīgai braukšanai pa ceļiem.

184. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot motociklus un traktor tehniku, jābūt divām valsts standartā noteiktajām valsts reģistrācijas numura zīmēm, bet motocikliem, traktortehnikai un piekabēm - vienai valsts reģistrācijas numura zīmei. Numura zīmēm jāatbilst attiecīgā transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem un jābūt piestiprinātām šim nolūkam paredzētajās vietās. Stāvoša transportlīdzekļa numura zīmes simboliem skaidrā dienas laikā jābūt salasāmiem vismaz no 40 m attāluma.

Aizliegts braukt, ja kaut viena no numura zīmēm nav piestiprināta šim nolūkam paredzētajā vietā.

Aizliegts numura zīmes aizsegt ar aizsargmate riāliem.

Piezīme.

Bez numura zīmēm atļauts braukt uz transportlīdzekļa reģistrācijas vietu šo noteikumu 181.punktā noteiktajā termiņā.

185. Uz tramvajiem un trolejbusiem jābūt uzkrāsotiem reģistrācijas numuriem.

 

XXVII nodaļa

Transportlīdzekļu pazīšanas zīmes, brīdināšanas ierīces un apzīmējumi

186. Transportlīdzekļu pazīšanas zīmes (tālāk tekstā - "pazīšanas zīme"), brīdināšanas ierīces un apzīmējumi izgatavojami saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu. 9., 10., 11., 12. un 13.pazīšanas zīme izgatavojama un uzstādāma atbilstīgi spēkā esošā valsts standarta prasībām.

187. Latvijas Republikā pastāvīgi reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kas šķērso valsts robežu, aizmugurē jābūt piestiprinātai valsts atšķirības zīmei - 175 mm platai un 115 mm augstai baltai elipsei ar 4 mm platu melnu apmali 2 mm attālumā no ārējās malas. Uz zīmes ir melni burti "LV", kuru augstums ir 60 mm.

188. Mehāniskie transportlīdzekļi, kuriem uzstādītas riepas ar rādzēm, no aizmugures jāapzīmē ar pazīšanas zīmi - baltu vienādmalu trīsstūri (malas garums no 200 līdz 300 mm - atkarībā no transportlīdzekļa veida) ar sarkanu apmali (apmales platums - 1/10 no malas garuma), uz kura attēlots melns riepas fragments ar trijām izvirzītām rādzēm.

189. Pārvadājot bērnu grupas, autobusa priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai dzeltenai kvadrātveida pazīšanas zīmei (malas garums no 250 līdz 300 mm) ar sarkanu apmali (apmales platums - 1/10 no malas garuma) un 121.ceļa zīmes simbolu melnā krāsā.

190. Automobiļiem, kurus vada kurlmēmi vai nedzirdīgi vadītāji, priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai dzeltenai apļveida pazīšanas zīmei (diametrs 160 mm), uz kuras attēlotie trīs melnie apļi (diametrs 40 mm) veido vienādmalu trīsstūri, kura virsotne vērsta lejup.

191. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem (arī to piekabēm), kurus lieto mācību braukšanai, izņemot motociklus, jābūt apzīmētiem ar pazīšanas zīmi - baltu vienādmalu trīsstūri (malas garums no 200 līdz 300 mm - atkarībā no transportlīdzekļa veida) ar sarkanu apmali (apmales platums - 1/10 no malas garuma), uz kura ir melns "M" burts.

Izgaismota pazīšanas zīme jānovieto uz kabīnes vai salona jumta (autobusiem apgaismotu pazīšanas zīmi atļauts novietot aiz priekšējā stikla vai maršruta plāksnes vietā). Autobusiem, kravas automobiļiem un to piekabēm aizmugurē papildus jāpiestiprina pazīšanas zīme, kas izgatavota no gaismu atstarojoša materiāla.

Automobiļiem, kurus izmanto individuālai mācību braukšanai, pazīšanas zīmes atļauts piestiprināt tikai iekšpusē pie priekšējā un aizmugures stikla.

192. Automobiļiem, kuru vadītāju stāžs ir mazāks par diviem gadiem, transportlīdzekļiem, ar kuriem pārvadā sevišķi smagas vai lielgabarīta kravas, kā arī transportlīdzekļiem, kuru tehniskajā raksturojumā noteikts mazāks maksimālais braukšanas ātrums, nekā norādīts šo noteikumu 72.punktā, transportlīdzekļa aizmugurē kreisajā pusē jāpiestiprina (jāuzkrāso) braukšanas ātruma ierobežojuma pazīšanas zīme - 323.ceļa zīmes krāsains attēls ar norādītu atļauto braukšanas ātrumu (diametrs no 160 līdz 250 mm - atkarībā no transportlīdzekļa veida, apmales platums - 1/10 no diametra garuma).

193. Ārpus transportlīdzekļa gabarītiem izvirzīta krava vai transport-līdzekļa daļas šo noteikumu 154.punktā norādītajos gadījumos diennakts gaišajā laikā jāapzīmē ar 400 - 400 mm signālplāksnītēm vai karodzi ņiem (signāl plāksnītēm un karodziņiem abās pusēs pa diagonāli novilktas balti sarkanas 50 mm platas svītras), bet diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos - ar gaismas atstarotājiem vai iedegtiem lukturiem: priekšpusē - baltiem, aizmugurē - sarkaniem, sānos - oranžiem (dzelteniem).

194. Transportlīdzeklim, ar kuru pārvadā bīstamas kravas, priekšpusē un aizmugurē jāpiestiprina pazīšanas zīme - oranžs taisnstūris (malu garumi 400 - 300 mm) ar melnu 15 mm platu apmali, uz kura var būt norādīts bīstamības numurs un attiecīgās vielas identifikācijas numurs.

195. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem ar piekabēm (izņemot auto busus), kuru garums pārsniedz 12 m, aizmugurē jāpiestiprina viena horizontāla (1130 - 2300 mm gara) vai divas horizontālas vai vertikālas (565 - 1130 mm garas) pazīšanas zīmes - dzelteni gaismu atstarojoši taisnstūri (195 - 230 mm platumā) ar 40 mm platu sarkanu fluoriscējošu apmali, kas novietoti simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa asi un ar apakšējo malu ne zemāk par 500 mm un ne augstāk par 1500 mm no ceļa virsmas.

196. Transportlīdzekļiem (izņemot autobusus un vilcējus ar seglu iekārtu) bez piekabēm, kuru garums pārsniedz 12 m, jāpiestiprina pazīšanas zīmes, kuru garums un novietošanas nosacījumi atbilst šo noteikumu 195.punktā minētajām prasībām; to platumam jābūt no 130 līdz 150 mm, ar slīpām sarkanām fluoriscējošām paralēlām svītrām (45× leņķī ar kāpumu transportlīdzekļa ass virzienā). Svītru un starpsvītru platums nedrīkst būt lielāks par 100 mm. Starpsvītru materiālam jābūt izgatavotam no dzeltena gaismu atstarojoša materiāla.

197. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru konstrukcijā paredzētais ātrums nepārsniedz 30 km/h, kā arī to piekabēm aizmugurē jāpiestiprina pazīšanas zīme - sarkans fluoriscējošs vienādmalu trīsstūris ar gaismu atstarojošu dzeltenu vai sarkanu apmali (trīsstūra malas garums 350 - 365 mm, apmales platums 45 - 48 mm).

198. Automobiļiem, kurus vada I vai II grupas invalīdi, kā arī automobiļiem, kuri aprīkoti ar speciālu rokas vadību un kurus vada III grupas invalīdi, atļauts uzstādīt vadītāja-invalīda pazīšanas zīmi - dzeltenu kvadrātu (malas garums 150 mm, uz kura attēlots 837.papildzīmes simbols).

199. Avārijas zīmei jāatbilst spēkā esošā valsts standarta prasībām.

 

XXVIII nodaļa

Ceļa zīmes un to raksturojums

200. Ceļa zīmes (1.pielikums; tālāk tekstā SYMBOL 45 \f "Symbol"§ "zīmes") izgatavojamas un uzstādāmas atbilstīgi spēkā esošā valsts standarta prasībām.

1. Brīdinājuma zīmes

201. Brīdinājuma zīmes informē vadītājus par tuvošanos bīstamam ceļa posmam. Braucot pa šo posmu, vadītājam jārīkojas atbilstīgi apstākļiem. Brīdinājuma zīmes ir šādas:

101.zīme "Vienādas nozīmes ceļu krustojums".

102.zīme "Krustojums, kur brauc pa loku".

103. un 104.zīme "Bīstams pagrieziens". Ceļa pagrieziens (103.zīme - pa labi; 104.zīme - pa kreisi) ar mazu rādiusu vai pagrieziens, kura redzamību ierobežo ēkas, apstādījumi u.tml.

105. un 106.zīme "Bīstami pagriezieni". Ceļa posms ar bīstamiem pagriezieniem (105.zīme - pirmais pagrieziens pa labi; 106.zīme - pirmais pagrieziens pa kreisi).

107.-109.zīme "Ceļa sašaurinājums" (107.zīme - no abām pusēm; 108.zīme - no labās puses; 109.zīme - no kreisās puses).

110.zīme "Stāvs lejupceļš".

111.zīme "Stāvs augšupceļš".

112.zīme "Nelīdzens ceļš". Ceļa posms, kur uz brauktuves ir nelīdzenumi (viļņi, bedres, nelīdzenas ceļa vai tilta salaiduma vietas u.tml.).

113.zīme "Nelīdzens ceļš (slieksnis)". Ceļa posms, kur uz brauk tuves izveidoti mākslīgi paaugstinājumi braukšanas ātruma samazināšanai.

114.zīme "Ceļa seguma maiņa". Ceļa posma ar asfaltbetona vai cementbetona u.tml. segumu beigas.

115.zīme "Slidens ceļš".

116.zīme "Uzbērta grants vai šķembas". Ceļa posms, pa kuru braucot, ar riteņiem var uzsviest gaisā granti, šķembas u.tml.

117.zīme "Akmeņu nogruvumi". Ceļa posms, kur iespējami nogruvumi, noslīdeņi, krītoši akmeņi.

118.zīme "Uz ceļa strādā".

119.zīme "Ceļš ar bīstamām nomalēm".

120.zīme "Gājēju pāreja". Gājēju pāreja apzīmēta ar 530. un 531.zīmi.

121.zīme "Bērni". Ceļa posms bērnu iestādes tuvumā, kur uz brauktuves pēkšņi var uziet bērni.

122.zīme "Divvirzienu satiksme". Ceļa (brauktuves) posma sākums, kur ceļu satiksme notiek abos virzienos.

123.zīme "Satiksmi regulē luksofors". Krustojums, gājēju pāreja vai ceļa posms, kur ceļu satiksmi regulē luksofors.

124.zīme "Mājdzīvnieki".

125.zīme "Savvaļas dzīvnieki".

126.zīme "Paceļams tilts". Paceļams tilts vai prāmja pārceltuve.

127.zīme "Krastmala". Vieta, kur ceļš iziet uz krastmalu vai kādas ūdenstilpes krastu.

128.zīme "Sānvējš".

129.zīme "Zemu lidojošas lidmašīnas".

130.zīme "Krustojums ar velosipēdu ceļu".

131.zīme "Tramvaja sliežu šķērsošana".

132.zīme "Dzelzceļa pārbrauktuve ar barjeru".

133.zīme "Dzelzceļa pārbrauktuve bez barjeras".

134.zīme "Viensliežu dzelzceļa pārbrauktuve". Dzelzceļa pārbrauktuve ar viensliežu ceļu, kur nav ierīkota barjera.

135.zīme "Daudzsliežu dzelzceļa pārbrauktuve". Dzelzceļa pār brauktuve ar diviem vai vairākiem sliežu ceļiem, kur nav ierīkota barjera.

136.-141.zīme "Tuvojas dzelzceļa pārbrauktuve". Papildu brīdinā jums par tuvošanos dzelzceļa pārbrauktuvei ārpus apdzīvotām vietām.

142.zīme "Bīstami". Bīstams ceļa posms, kura bīstamību nevar apzīmēt ar citām brīdinājuma zīmēm.

202. Ārpus apdzīvotām vietām 101.-133. un 142.zīmi uzstāda 150 līdz 200 m pirms bīstamā ceļa posma, bet apdzīvotās vietās - 50 līdz 60 m pirms tā. Ja nepieciešams, zīmes uzstāda citā attālumā, ko norāda ar 801.zīmi.

203. Ārpus apdzīvotām vietām 118., 121., 126., 127., 132. un 133.zīme tiek uzstādīta atkārtoti. Otru zīmi uzstāda vismaz 50 m pirms bīstamā posma sākuma.

Ierobežotos apstākļos un apdzīvotā vietā otru 118.zīmi var uzstādīt tieši darbu veikšanas iecirkņa sākumā, par sākumu uzskatot pirmo vertikālo ceļa apzīmējumu.

204. 118.zīmi (bez 801.zīmes) var uzstādīt 10 - 15 m pirms remontdarbu vietas, ja šie darbi ir īslaicīgi.

205. 134. un 135.zīmi uzstāda tieši pirms dzelzceļa pārbrauktuves.

206. Ja lejupceļš vai augšupceļš seko viens aiz otra, tad 110. un 111.zīmi var uzstādīt bez 801.zīmes tieši pirms lejupceļa vai augšupceļa sākuma.

207. 136., 138. un 140.zīmi uzstāda ceļa labajā pusē, bet 137., 139. un 141.zīmi - kreisajā pusē. 136. un 137.zīmi uzstāda kopā ar braukšanas virzienā pirmo 132. vai 133.zīmi; 140. un 141.zīmi - ar otro 132. vai 133.zīmi. 138. un 139.zīmi uzstāda atsevišķi vienādā attālumā starp pirmo un otro 132.zīmi vai pirmo un otro 133.zīmi.

2. Priekšrocības zīmes

208. Priekšrocības zīmes norāda braukšanas secību krustojumos, brauktuvju krustošanās vietās vai šauros ceļa posmos. Priekšrocības zīmes ir šādas:

201.zīme "Galvenais ceļš". Ceļš, pa kuru braucot, ir priekšroka šķērsot neregulējamus krustojumus.

202.zīme "Galvenā ceļa beigas".

203.-205.zīme "Krustojums ar mazāk svarīgu ceļu" (203.zīme - no abām pusēm; 204.zīme - no labās puses; 205.zīme - no kreisās puses). Šīs zīmes uzstāda ārpus apdzīvotām vietām 150 - 200 m attālumā no krustojuma.

206.zīme "Dodiet ceļu". Vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri virzās pa šķērsojamo ceļu; ja papildus uzstādīta 840.zīme, - jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri virzās pa galveno ceļu, kā arī transportlīdzekļiem, kas tuvojas pa vienādas nozīmes ceļu no labās puses, izņemot tramvaja vadītājus, kuriem saskaņā ar šo noteikumu 100.punktu šajā gadījumā ir priekšroka.

207.zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts". Aizliegts braukt, neapstājoties pirms stoplīnijas (929.apzīmējums), bet, ja tās nav, - pirms šķērsojamās brauktuves malas. Vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa šķērsojamo ceļu; ja papildus uzstādīta 840.zīme, - jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri virzās pa galveno ceļu, kā arī transportlīdzekļiem, kas tuvojas pa vienādas nozīmes ceļu no labās puses, izņemot tramvaja vadītājus, kuriem saskaņā ar šo noteikumu 100.punktu šajā gadījumā ir priekšroka. 207.zīmi var uzstādīt arī pirms dzelzceļa pārbrauktuves vai speciālā posteņa. Šajā gadījumā vadītājam jāapstājas pirms stoplīnijas (929.apzīmējums), bet, ja tās nav, - pirms zīmes.

208.zīme "Priekšroka pretim braucošajiem". Aizliegts iebraukt ceļa sašaurinātajā posmā, ja tas var apgrūtināt pretim braukšanu. Vadītājam jādod ceļš pretim braucošajiem transportlīdzekļiem, kuri atrodas ceļa sašaurinātajā posmā vai šā posma pretējā galā.

209.zīme "Priekšroka attiecībā pret pretim braucošajiem". Šaurs ceļa posms, pa kuru braucot, vadītājam ir priekšroka attiecībā pret pretim brauco šajiem transportlīdzekļiem.

3. Aizlieguma zīmes

209. Aizlieguma zīmes nosaka vai atceļ noteiktus ceļu satiksmes ierobežojumus. Aizlieguma zīmes ir šādas:

301.zīme "Iebraukt aizliegts". Aizliegts iebraukt jebkādiem tran sport līdzekļiem.

302.zīme "Braukt aizliegts". Aizliegts braukt jebkādiem transport līdzekļiem.

303.zīme "Mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts".

304.zīme "Motocikliem braukt aizliegts".

305.zīme "Velosipēdiem braukt aizliegts". Aizliegts braukt velosi pēdiem un mopēdiem.

306.zīme "Kravas automobiļiem braukt aizliegts". Aizliegts braukt kravas automobiļiem un transportlīdzekļu sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 t (ja zīmē pilna masa nav norādīta) vai kuru pilna masa ir lielāka par zīmē norādīto, kā arī traktortehnikai.

307.zīme "Ar piekabi braukt aizliegts". Aizliegts braukt kravas automobiļiem un traktortehnikai ar jebkura tipa piekabi, kā arī vilkt mehānisko transportlīdzekli.

308.zīme "Traktoriem braukt aizliegts". Aizliegts braukt traktor tehnikai.

309.zīme "Gājējiem iet aizliegts".

310.zīme "Platuma ierobežojums". Aizliegts braukt transport līdzekļiem, kuru gabarīti (ar kravu vai bez tās) platumā pārsniedz zīmē norādīto.

311.zīme "Augstuma ierobežojums". Aizliegts braukt transport līdzekļiem, kuru gabarīti (ar kravu vai bez tās) augstumā no brauktuves virsmas pārsniedz zīmē norādīto.

312.zīme "Masas ierobežojums". Aizliegts braukt transportlīdzek ļiem (transportlīdzekļu sastāviem), kuru kopējā faktiskā masa pārsniedz zīmē norādīto.

313.zīme "Ass slodzes ierobežojums". Aizliegts braukt transport līdzekļiem, kuriem faktiskā slodze uz jebkuru asi pārsniedz zīmē norādīto.

314.zīme "Garuma ierobežojums". Aizliegts braukt transportlīdzek ļiem (transportlīdzekļu sastāviem), kuru gabarīti (ar kravu vai bez tās) garumā pārsniedz zīmē norādīto.

315.zīme "Nogriezties pa labi aizliegts".

316.zīme "Nogriezties pa kreisi aizliegts".

317.zīme "Apgriezties braukšanai pretējā virzienā aizliegts".

318.zīme "Minimālās distances ierobežojums". Distance starp braucošiem transportlīdzekļiem nedrīkst būt mazāka par zīmē norādīto.

319.zīme "Apdzīt aizliegts". Aizliegts apdzīt jebkurus transport līdzekļus, izņemot atsevišķi braucošos transportlīdzekļus, kuri virzās ar ātrumu, mazāku par 30 km/h.

320.zīme "Apdzīšanas aizliegums beidzas".

321.zīme "Kravas automobiļiem apdzīt aizliegts". Kravas automo biļiem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, aizliegts apdzīt jebkurus transportlīdzek ļus, izņemot atsevišķi braucošos transportlīdzekļus, kuri virzās ar ātrumu, mazāku par 30 km/h. Traktortehnikai aizliegts apdzīt jebkurus transport līdzekļus, izņemot pajūgus un velosipēdus.

322.zīme "Kravas automobiļiem apdzīšanas aizliegums beidzas".

323.zīme "Maksimālā ātruma ierobežojums". Aizliegts braukt ar ātrumu (km/h), kas pārsniedz zīmē norādīto.

324.zīme "Maksimālā ātruma ierobežojums beidzas".

325.zīme "Skaņas signālu lietot aizliegts".

326.zīme "Apstāties aizliegts". Transportlīdzekļiem aizliegts apstāties un stāvēt.

327.zīme "Stāvēt aizliegts". Transportlīdzekļiem aizliegts stāvēt.

328.zīme "Nepāra datumos stāvēt aizliegts".

329.zīme "Pāra datumos stāvēt aizliegts".

330.zīme "Visi ierobežojumi beidzas". Vienlaikus apzīmē 318., 319., 321., 323. un 325.-329.zīmes darbības zonas beigas.

331.zīme "Muita". Neapstājoties pirms zīmes, tālāk braukt aizliegts. Atļauju braukt tālāk dod muitas (kontroles punkta) darbinieks.

332.zīme "Policija". Neapstājoties pirms zīmes, tālāk braukt aizliegts. Atļauju braukt tālāk dod policijas darbinieks.

333.zīme "Tālāk braukt bīstami". Aizliegts tālāk braukt visiem (bez izņēmuma) transportlīdzekļiem sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu, avāriju u.tml.

334.zīme "Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt aizliegts".

210. Ja 328. un 329.zīmi lieto vienlaikus, laikā no plkst. 19.00-21.00 transportlīdzekļi jāpārvieto uz ceļa otru pusi.

211. 301.-303., 315.-317. un 326.zīmes darbība neattiecas uz sabiedris kajiem pasažieru transportlīdzekļiem.

212. 302.-304. un 306.-308.zīmes darbība neattiecas uz transportlī dzekļiem, kuri nogādā vai brauc saņemt kravu zonā, kas apzīmēta ar kādu no šīm ceļa zīmēm. 302. un 303.zīmes darbība neattiecas arī uz vieglajiem automobiļiem, mikroautobusiem un kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3,5 t, kuru īpašnieks (turētājs) dzīvo vai strādā šajā zonā, un uz taksometriem ar ieslēgtu skaitītāju, bet 304. un 305.zīmes darbība neattiecas arī uz to transport līdzekļu īpašniekiem (turētājiem), kas šajā zonā dzīvo vai strādā.

213. 302. un 327.zīmes darbība neattiecas uz automobiļiem, kurus vada I vai II grupas invalīdi, kā arī uz automobiļiem, kuri aprīkoti ar speciālu rokas vadību un kurus vada III grupas invalīdi (minētajiem automobiļiem jābūt uzstādītai vadītāja-invalīda pazīšanas zīmei).

214. 315. un 316.zīmes darbība attiecas uz to brauktuvju krustošanās vietu, pirms kuras zīmes uzstādītas.

215. 326.zīmes darbības zonā atļauta pasažieru iekāpšana taksometros - vieglajos automobiļos SYMBOL 45 \f "Symbol"§ vai izkāpšana no tiem, kā arī I, II vai III grupas invalīdu iekāpšana transportlīdzekļos vai izkāpšana no tiem.

216. Pašvaldības ar attiecīgu lēmumu ir tiesīgas noteikt laikposmu, kurā jāveic kravas iekraušana transportlīdzekļos vai izkraušana no tiem 326.-329.zīmes darbības zonā.

217. 309. un 326.-329.zīmes darbība attiecas tikai uz to ceļa pusi, kurā tā uzstādīta.

218. 318., 319., 321., 323. un 325.-329.zīmes darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, apdzīvotās vietās, ja krustojuma nav, - līdz apdzīvotās vietas beigām, bet, ja 323.zīme uzstādīta pirms apdzīvotas vietas, kas apzīmēta ar 518.zīmi, tās darbība ir spēkā līdz minētajai zīmei. Zīmju darbības zona nebeidzas vietās, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas, un vietās, kur ceļu šķērso vai no tā atzarojas lauku ceļš, meža ceļš vai cits mazāksvarīgs ceļš, pirms kura nav uzstādītas attiecīgas zīmes.

219. Zīmju darbības zonu var samazināt:

219.1. 318., 319., 321., 323. un 325.-329.zīmei - uzstādot 330. vai 803.zīmi;

219.2. 319., 321. un 323.zīmei - uzstādot attiecīgi 320., 322. vai 324.zīmi;

219.3. 323.zīmei - uzstādot 323.zīmi ar citu maksimālā braukšanas ātruma ierobežojumu;

219.4. 326.-329.zīmei - darbības zonā atkārtoti uzstādot 326.-329.zīmi kopā ar 808.zīmi. 326.zīmi var lietot kopā ar 943.ceļa apzīmējumu, bet 327.zī mi - ar 944.ceļa apzīmējumu. Šādos gadījumos zīmju darbības zonu nosaka ceļa apzīmējuma līnijas garums. 326.-329.zīmes darbības zona beidzas vietā, kur sākas ar 532. vai 533.zīmi apzīmēta stāvvieta.

4. Rīkojuma zīmes

220. Rīkojuma zīmes ir šādas:

401.zīme "Braukt taisni".

402.zīme "Braukt pa labi".

403.zīme "Braukt pa kreisi".

404.zīme "Braukt taisni vai pa labi".

405.zīme "Braukt taisni vai pa kreisi".

406.zīme "Braukt pa labi vai pa kreisi".

407.zīme "Braukt pa labi".

408.zīme "Braukt pa kreisi".

409.zīme "Braukt pa loku".

410.zīme "Šķērsli apbraukt pa labo pusi".

411.zīme "Šķērsli apbraukt pa kreiso pusi".

412.zīme " Šķērsli apbraukt pa labo vai pa kreiso pusi".

413.zīme "Velosipēdu ceļš". Atļauts braukt tikai ar velosipēdiem un mopēdiem.

414.zīme "Gājēju ceļš". Atļauts pārvietoties tikai gājējiem.

415.zīme "Gājēju un velosipēdu ceļš". Atļauts braukt tikai ar velosipēdiem un mopēdiem, kā arī pārvietoties gājējiem.

416. un 417.zīme "Gājēju un velosipēdu ceļš". Pa ceļa vienu pusi atļauts braukt tikai ar velosipēdiem un mopēdiem, bet pa otru pusi - pārvie toties gājējiem (atbilstīgi zīmē norādītajam).

418.zīme "Minimālā ātruma ierobežojums". Atļauts braukt ar ātrumu (km/h), kas nav mazāks par zīmē norādīto.

419.zīme "Minimālā ātruma ierobežojums beidzas".

420.zīme "Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt taisni".

421.zīme "Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt pa labi".

422.zīme "Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt pa kreisi".

221. 401.-409.zīme norāda, ka atļauts braukt tikai zīmē norādītajos virzienos. Zīmes, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī apgriezties braukšanai pretējā virzienā (var tikt lietota 401.-408.zīme ar bultu konfigu rāciju, kas atbilst noteiktajiem braukšanas virzieniem krustojumā).

222. 401.-406.zīmes darbība neattiecas uz sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem. 401.-406.zīmes darbība attiecas uz brauktuvju krustošanās vietu, pirms kuras zīme uzstādīta.

223. Ja 401.zīme uzstādīta ceļa posma sākumā, tās darbības zona ir spēkā līdz tuvākajam krustojumam. Zīme neaizliedz nogriezties pa labi, lai iebrauktu pagalmos un citās blakusteritorijās.

224. 407. un 408.zīme norāda, ka jānogriežas pirms šīs zīmes.

5. Norādījuma zīmes

225. Norādījuma zīmes ievieš vai atceļ noteiktu ceļu satiksmes režīmu. Norādījuma zīmes ir šādas:

501.zīme "Vienvirziena ceļš ". Ceļš vai brauktuve, pa kuru visā platumā atļauts braukt transportlīdzekļiem vienā virzienā.

502.zīme "Vienvirziena ceļa beigas".

503. un 504.zīme "Izbraukšana uz vienvirziena ceļa". Izbraukšana uz ceļa vai brauktuves, pa kuru atļauts braukt vienā - zīmē norādītajā - virzienā.

505.zīme "Josla sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem". Josla, kas paredzēta tikai sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem, kuri brauc vienā virzienā ar pārējo transportlīdzekļu plūsmu. Zīmes darbība attiecas uz joslu, virs kuras zīme uzstādīta. Ja zīme uzstādīta ceļa labajā pusē, tās darbība attiecas uz labo braukšanas joslu.

506.zīme "Ceļš ar joslu sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzek ļiem". Ceļš, pa kuru sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu satiksme notiek pa speciāli atvēlētu joslu pretim pārējo transportlīdzekļu plūsmai.

507.zīme "Ceļa ar joslu sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzek ļiem beigas".

508. un 509.zīme "Izbraukšana uz ceļa ar joslu sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem".

510.zīme "Minimālā braukšanas ātruma ierobežojums joslās". Joslu skaits un minimālo braukšanas ātrumu ierobežojumi tajās.

511.zīme "Maksimālā braukšanas ātruma ierobežojums joslās". Joslu skaits un maksimālo braukšanas ātrumu ierobežojumi tajās.

512.zīme "Braukšanas virzieni joslās". Joslu skaits un no tām noteiktie braukšanas virzieni krustojumā.

513.-517.zīme "Braukšanas virzieni joslā". No joslas noteiktie braukšanas virzieni krustojumā. Uz 512.-517.zīmes var būt norādīta informācija par ceļu satiksmes ierobežojumiem krustojumā. 512., 515. un 517.zīme, kas atļauj nogriezties pa kreisi no kreisās malējās braukšanas joslas, atļauj no šīs joslas apgriezties arī braukšanai pretējā virzienā (var tikt lietota 513.-517.zīme ar bultu konfigurāciju, kas atbilst noteiktajiem braukšanas virzieniem krustojumā). 512. - 517.zīmes darbība attiecas uz visu krustojumu, pirms kura zīme uzstādīta, ja cita 512.-517.zīme, kas uzstādīta krustojumā, nedod citus norādījumus.

518.zīme "Apdzīvotas vietas sākums". Nosaukums un sākums apdzīvotai vietai, kurā ir spēkā šo noteikumu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību apdzīvotās vietās.

519.zīme "Apdzīvotas vietas beigas". Vieta, no kuras sākot uz attiecīgā ceļa vairs nav spēkā šo noteikumu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību apdzīvotās vietās.

520.zīme "Apdzīvotas vietas sākums". Nosaukums un sākums apdzīvotai vietai, kurā uz šī ceļa nav spēkā šo noteikumu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību apdzīvotās vietās.

521.zīme "Apdzīvotas vietas beigas". Ar 520.zīmi apzīmētās apdzīvotas vietas beigas.

522.zīme "Stāvēšanas aizlieguma zona". Stāvēt aizliegts uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 522.zīmi.

523.zīme "Stāvēšanas aizlieguma zonas beigas".

524.zīme "Maksimālā ātruma ierobežojuma zona". Maksimālā ātruma ierobežojums uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 524.zīmi.

525.zīme "Maksimālā ātruma ierobežojuma zonas beigas".

526.zīme "Muitas zona". Vieta, no kuras sākot ir spēkā noteikumi, kas nosaka kārtību muitas zonās.

527.zīme "Muitas zonas beigas".

528.zīme "Dzīvojamā zona". Vieta, no kuras sākot ir spēkā šo noteikumu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību dzīvojamās zonās.

529.zīme "Dzīvojamās zonas beigas".

530.zīme "Gājēju pāreja". Zīmi uzstāda ceļa labajā pusē uz pārejas tuvākās robežas.

531.zīme "Gājēju pāreja". Zīmi uzstāda ceļa kreisajā pusē uz pārejas tālākās robežas.

532.zīme "Stāvvieta".

533.zīme "Maksas stāvvieta". Uz zīmes var būt norādīts stāvēšanas maksimālais ilgums, par kuru tūlīt var samaksāt.

534.zīme "Autobusa un (vai) trolejbusa pietura".

535.zīme "Tramvaja pietura".

536.zīme "Vieglo taksometru stāvvieta".

537.zīme "Kravas taksometru stāvvieta".

538.zīme "Taksobusu stāvvieta".

539.zīme "Tunelis".

540.zīme "Tuneļa beigas".

541.zīme "Apstāšanās vieta". Vieta, kur jāapstājas transportlīdzek ļiem, ja braukšanu aizliedz luksofora vai satiksmes regulētāja signāls.

542.zīme "Pierobežas sākums".

543.zīme "Pierobežas beigas".

544.zīme "Pierobežas joslas sākums".

545.zīme "Pierobežas joslas beigas".

546.zīme "Robežkontroles punkts".

547.zīme "Robežpārejas punkts".

226. 536.-538.zīmes apakšdaļā ar ciparu var tikt norādīts taksometru skaits, kādam vienlaikus atļauts atrasties stāvvietā.

227. 542. un 544.zīme norāda vietu, no kuras sākot stājas spēkā noteikumi, kas nosaka pierobežas un pierobežas joslas režīmu.

6. Servisa zīmes

228. Servisa zīmes informē par attiecīgo objektu atrašanās vietu. Servisa zīmes ir šādas:

601.zīme "Medicīniskās palīdzības punkts".

602.zīme "Slimnīca".

603. un 604.zīme "Degvielas uzpildes stacija". 604.zīme norāda, ka stacijā var iegādāties arī benzīnu (neetilēto), kurš nesatur indīgus savienojumus.

605.zīme "Tehniskās apkopes punkts".

606.zīme "Automobiļu mazgātava".

607.zīme "Telefons".

608.zīme "Restorāns".

609.zīme "Kafejnīca".

610.zīme "Viesnīca vai motelis".

611.zīme "Jauniešu tūristu mītne".

612.zīme "Kempings".

613.zīme "Kempingpiekabju stāvvieta".

614.zīme "Kempings un kempingpiekabju stāvvieta".

615.zīme "Atpūtas vieta".

616.zīme "Gājēju maršruta sākums".

617.zīme "Tualete".

618.zīme "Peldvieta vai peldbaseins".

619.zīme "Informācijas punkts".

620.zīme "Policija".

621.zīme "Ceļu policija".

622.zīme "Pasts".

623.zīme "Radiokanāls ceļu satiksmes informācijas sniegšanai".

624.zīme "Lidosta".

625.zīme "Autoosta".

626.zīme "Dzelzceļa stacija".

627.zīme "Jūras pasažieru stacija".

628.zīme "Prāmis".

629.zīme "Kravas osta".

630.zīme "Informācijas bloks

Zīme norāda, ka vairāki zīmē attēlotie objekti atrodas vienuviet.

229. Ar 613. vai 614.zīmi apzīmētajās vietās var novietot arī automobiļus-
va sar nīcas (kemperus).

230. Servisa zīmju apakšdaļā var būt norādīti attālumi un virzieni no zīmes uzstādīšanas vietas līdz attiecīgajam objektam, kā arī attiecīgo objektu nosaukumi.

7. Virzienu rādītāji un informācijas zīmes

231. Virzienu rādītāji un informācijas zīmes ir šādas:

701. un 702.zīme "Iepriekšējs virzienu rādītājs". Uz zīmes norādīti braukšanas virzieni uz apdzīvotām vietām un citiem objektiem. Uz 701. un 702.zīmes var būt attēloti simboli, piktogrammas un citas zīmes, kas informē par ceļu satiksmes īpatnībām. Zīmes apakšdaļā norādīts attālums no zīmes uzstādīšanas vietas līdz krustojumam vai bremzēšanas joslas sākumam.

703.zīme "Virzienu rādītājs". Braukšanas virzieni un attālumi (km) līdz apdzīvotām vietām un citiem objektiem.

704.-706.zīme "Virziena rādītājs". Braukšanas virziens un attālums (km) līdz apdzīvotai vietai vai citam objektam.

707.zīme "Attālumu rādītājs". Attālumi (km) līdz maršrutā esošajām apdzīvotajām vietām.

708.zīme "Ūdensšķēršļa nosaukums". Upes, kanāla, ezera u.tml. ūdensšķēršļa, kuru šķērso ceļš, nosaukums.

709.zīme "Braukšanas shēma". Braukšanas maršruts, ja krustojumā aizliegti atsevišķi manevri, vai atļautie braukšanas virzieni sarežģītā krustojumā.

710.zīme "Strupceļš". Ceļš, pa kuru nav iespējams caurbraukt.

711. un 712.zīme "Iepriekšējs virziena rādītājs strupceļam".

713. un 714.zīme "Joslas sākums". Bremzēšanas, augšupceļa u.tml. joslas sākums.

715. un 716.zīme "Joslas beigas". Ieskrējiena, augšupceļa u.tml. joslas beigas.

717.-719.zīme "Braukšanas virzieni joslās".

720. un 721.zīme "Joslas piekļaušanās pamatjoslām".

722.zīme "Apgriešanās vieta". Nogriezties pa kreisi aizliegts.

723.zīme "Braukšanas ātruma ierobežojumi Latvijā".

724.zīme "Ieteicamais ātrums". Ātrums, ar kādu ieteicams braukt noteiktā ceļa posmā. Zīme ir spēkā līdz tuvākajam krustojumam, bet, ja 724.zīme lietota kopā ar brīdinājuma zīmi, tās darbības zonu nosaka bīstamā posma garums.

725.-727.zīme "Kravas automobiļu braukšanas virziens". Ieteica mais braukšanas virziens kravas automobiļiem un traktortehnikai, ja krustojumā tiem aizliegts braukt vienā no iespējamajiem virzieniem.

728.zīme "Gājēju apakšzemes vai virszemes pāreja".

729.zīme "Apbraukšanas ceļa shēma". Uz laiku ceļu satiksmei slēgta ceļa posma apbraukšanas maršruts.

730.-732.zīme "Apbraukšanas ceļa virziens". Uz laiku ceļa satiksmei slēgta ceļa posma apbraukšanas virziens.

733.zīme "Apbraukšanas ceļa beigas".

734. un 735.zīme "Iepriekšējs norādītājs pārkārtoties uz citu brauktuvi". Ceļu satiksmei slēgta brauktuves posma apbraukšanas virziens uz ceļa ar sadalošo joslu.

736.zīme "Kilometru rādītājs". Attālums (km) no ceļa sākuma.

737.zīme "Ceļa numurs". Zīme ar zaļu fonu un numurs, kas piešķirts attiecīgajam Eiropas autoceļu (maģistrāļu) sistēmā ietilpstošajam ceļam (maršrutam).

738.zīme "Ceļa numurs". Zīme ar sarkanu fonu un numurs, kas piešķirts attiecīgajam Latvijas galvenajam valsts autoceļam.

739.zīme "Ceļa numurs". Zīme ar zilu fonu un numurs, kas piešķirts attiecīgajam Latvijas 1.šķiras valsts autoceļam.

740.-742.zīme "Ceļa numurs un virziens". Zīmes fons norāda ceļa piederību attiecīgas šķiras autoceļam.

743.zīme "Maiņvirziena (reversā) satiksme". Ceļa posma sākums, uz kura vienā vai vairākās joslās ceļu satiksmes virziens var mainīties uz pretējo.

744.zīme "Maiņvirziena (reversās) satiksmes beigas".

745.zīme "Izbraukšana uz ceļa, kur organizēta maiņvirziena (reversā) satiksme".

232. 701.-706.zīmes (ja tā uzstādīta apdzīvotā vietā) zilais fons nozīmē, ka norādītais objekts atrodas ārpus attiecīgās apdzīvotās vietas, bet baltais fons, - ka norādītais objekts atrodas attiecīgajā apdzīvotajā vietā.

8. Papildzīmes

233. Papildzīmes tiek lietotas kopā ar citām zīmēm un precizē vai ierobežo attiecīgo zīmju darbību. Papildzīmes ir šādas:

801.papildzīme "Attālums līdz objektam". Norāda attālumu no zīmes līdz ceļa bīstamā posma sākumam vai attiecīgā ceļu satiksmes ierobežojuma ieviešanas vietai.

802.papildzīme "Attālums līdz objektam". Norāda attālumu no 206.zīmes līdz krustojumam, ja tieši pirms krustojuma uzstādīta 207.zīme.

803.papildzīme "Darbības zona". Norāda garumu ceļa bīstamajam posmam, kas apzīmēts ar brīdinājuma zīmēm, vai aizlieguma zīmes darbības zonu.

804.-806.papildzīme "Darbības zona". Norāda 326.-329.zīmes darbības virzienu un zonu, ja apstāšanās vai stāvēšana gar laukuma vienu pusi, ēkas fasādi u.tml. ir aizliegta.

807.papildzīme "Darbības zona". Informē vadītāju, ka viņš atrodas 326.-329.zīmes darbības zonā.

808.papildzīme "Darbības zona". Norāda 326.-329.zīmes darbības zonas beigas.

809.papildzīme "Darbības virziens".

810.papildzīme "Darbības virzieni".

811.papildzīme "Darbības virziens".

812.papildzīme "Braukšanas josla". Norāda braukšanas joslu, uz kuru attiecas zīmes darbība.

813.-819.papildzīme "Transportlīdzekļa veids". Norāda transportlī dzek ļa veidu, uz kuru attiecas zīmes darbība. 813.papildzīme attiecas uz kravas automobiļiem (arī uz automobiļiem ar piekabēm), kuru pilna masa ir lielāka par
3,5 t. 815.papildzīme attiecas uz vieglajiem automobiļiem, kā arī uz kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t. 819.papildzīme attiecas arī uz mopēdiem.

820.papildzīme "Darbdienās".

821.papildzīme "Sestdienās, svētdienās un svētku dienās".

822.papildzīme "Darbības laiks". Norāda diennakts laiku, kurā zīme darbojas.

823. un 824.papildzīme "Darbības laiks". Norāda dienas un diennakts laiku, kurā zīme darbojas.

825.-832.papildzīme "Transportlīdzekļa novietojuma veids stāv vietā". 827.-832.papildzīme norāda vieglo automobiļu bez piekabēm un motociklu novietojuma veidu stāvvietā, bet 825. un 826.papildzīme - arī vieglo automobiļu ar piekabēm novietojuma veidu stāvvietā pie ietves vai citā zīmē attēlotā veidā.

833.papildzīme "Stāvēšanas ilgums". Šo papildzīmi lieto kopā ar 532.zīmi. Vadītājam, kurš novietojis automobili ar šīm zīmēm apzīmētajā stāvvietā, automobiļa salonā aiz priekšējā stikla jānovieto informācija par laiku, kad transportlīdzeklis novietots stāvvietā.

834.papildzīme "Automobiļu apskates vieta". Norāda, ka ir ierīkota estakāde vai remontbedre automobiļa tehniskajai apskatei.

835.papildzīme "Pilnas masas ierobežojums". Norāda, ka zīme attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par papildzīmē norādīto.

836.papildzīme "Neredzīgi gājēji". Norāda, ka gājēju pāreju izmanto arī neredzīgi gājēji.

837.papildzīme "Invalīdiem". Norāda, ka 532.zīme attiecas tikai uz automobiļiem, kas apzīmēti ar vadītāja-invalīda pazīšanas zīmi saskaņā ar šo noteikumu 197.punktā minētajām prasībām.

838.papildzīme "Mitrs segums". Norāda, ka zīme attiecas uz laikposmu, kad brauktuves segums ir mitrs.

839.papildzīme "Slidens segums". Norāda, ka priekšā ir slidens ceļa posms, kurš klāts ar sniegu vai ledu.

840.papildzīme "Galvenā ceļa virziens". Norāda galvenā ceļa virzienu krustojumā.

841.papildzīme "Strādā autoevakuators". Zīmi uzstāda bez pamatzīmes vietās, kur stāvošie automobiļi traucē iebraukt pagalmos u.tml. vietās.

842.papildzīme "Pārējā papildinformācija".

234. 809.-811.papildzīme norāda pirms krustojuma uzstādīto zīmju darbības virzienus.

235. 820. un 821.papildzīme norāda dienas, kurās zīme darbojas.

236. Papildzīmes piestiprina tieši zem zīmes, uz kuru tās attiecas, izņemot 841.papildzīmi. Ja zīmes novietotas virs brauktuves, ceļa nomales vai ietves, 803., 807., 808. un 840.papildzīme var būt piestiprināta blakus zīmei.

237. Ja pagaidu zīmēm, kas novietotas uz pārvietojama statīva, ir cita nozīme nekā stacionārām zīmēm, vadītājiem jāievēro pagaidu zīmju prasības.

 

XXIX nodaļa

Ceļa apzīmējumi un to raksturojums

238. Ceļa apzīmējumi (2.pielikums) pielietojami atbilstīgi spēkā esošā valsts standarta prasībām.

1. Vertikālie apzīmējumi

239. Vertikālie apzīmējumi sarkanbaltu svītru veidā uz ceļa būvēm, aprīkojuma elementiem un ceļa remontdarbu veikšanas vietās norāda objekta gabarītus un kalpo arī kā orientēšanās līdzekļi. Vertikālie apzīmējumi ir šādi:

901.-904.ceļa apzīmējums apzīmē braukšanas virzienu pagrie zienos, kur redzamību ierobežo ēkas, apstādījumi u.tml., braukšanas virzienu ceļu sazarojumos un remontējamu ceļa posmu apbraukšanas virzienu.

905.ceļa apzīmējums apzīmē pa labo vai pa kreiso pusi apbraucamus paaugstinājumus (sadalošās joslas, drošības saliņas u.tml.).

906. un 907.ceļa apzīmējums apzīmē pa kreiso pusi (906.ceļa apzīmējums) un pa labo pusi (907.ceļa apzīmējums) apbraucamus paaugstinā jumus (sadalošās joslas, drošības saliņas u.tml.), kā arī šķēršļus (barjeru un nožogojumu galus u.tml.), kas atrodas tiešā brauktuves tuvumā un var būt bīstami braucošiem transportlīdzekļiem.

908.-913.ceļa apzīmējums apzīmē ceļa remontdarbu veikšanas vietas (908. un 910.ceļa apzīmējums - pa kreiso pusi apbraucamas ceļa remontdarbu veikšanas vietas; 909. un 911.ceļa apzīmējums - pa labo pusi apbraucamas ceļa remontdarbu veikšanas vietas; 912.ceļa apzīmējums - tālākā kustība aizliegta; 913.ceļa apzīmējums - īslaicīgu ceļa remontdarbu veikšanas vietas).

914. un 915.ceļa apzīmējums apzīmē ceļa būvju elementus (tiltu, ceļa pārvadu balstus u.tml.), kas var būt bīstami braucošiem transportlīdzekļiem un kas apbraucami pa kreiso pusi (914.ceļa apzīmējums) vai pa labo pusi (915.ceļa apzīmējums).

916.ceļa apzīmējums apzīmē tuneļu, tiltu un ceļu pārvadu laiduma konstrukciju apakšējo malu.

917. un 918.ceļa apzīmējums apzīmē signālstabiņus (917.ceļa apzīmējums - ceļa labajā pusē; 918.ceļa apzīmējums - ceļa kreisajā pusē).

 

240. Lai pievērstu uzmanību bīstamiem ceļu posmiem (vietās, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas u.tml.), 917. un 918.ceļa apzīmējuma - signālstabiņa - vertikālais apzīmējums uz melnā fona var būt arī oranžā krāsā.

2. Horizontālie apzīmējumi

241. Horizontālie apzīmējumi (līnijas, bultas, simboli un citas norādes uz ceļa) nosaka noteiktus satiksmes režīmus un kārtību. Horizontālie apzīmējumi ir baltā krāsā, izņemot 943.-946.ceļa apzīmējumu, kas ir dzeltenā krāsā, un 947. un 948.ceļa apzīmējumu, kas ir dzeltenā vai oranžā krāsā. Horizontālie apzīmējumi ir šādi:

920.ceļa apzīmējums - nepārtraukta līnija - sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas; apzīmē: braukšanas joslu robežas bīstamās vietās, brauktuves posmus, kuros aizliegts iebraukt, transportlīdzekļu stāvvietu robežas, brauktuves malu ceļu posmos, kuros aizliegts apstāties vai stāvēt; atdala joslu, kas paredzēta noteiktu transportlīdzekļu braukšanai.

921.ceļa apzīmējums - dubulta nepārtraukta līnija - sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas uz ceļiem ar četrām vai vairāk braukšanas joslām.

922.ceļa apzīmējums - pārtraukta līnija, kurai svītru garums ir trīs reizes mazāks par atstarpēm starp tām, - sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas uz ceļiem ar divām vai trim braukšanas joslām; apzīmē braukšanas joslu robežas uz ceļiem ar divām vai vairāk braukšanas joslām vienā virzienā.

923.ceļa apzīmējums - pārtraukta līnija, kurai svītru garums trīs reizes pārsniedz atstarpes starp tām, - sadala pretējā vai tajā pašā virzienā braucošu transportlīdzekļu plūsmas un brīdina par tuvošanos 920. vai 928.ceļa apzīmējuma līnijai.

924.ceļa apzīmējums - pārtraukta līnija, kurai svītru garums divas reizes pārsniedz atstarpes starp tām, - apzīmē brauktuves malu ceļa posmos, kuros atļauts apstāties vai stāvēt.

925.ceļa apzīmējums - pārtraukta līnija, kurai svītru garums ir vienāds ar atstarpēm starp tām, - apzīmē braukšanas joslas krustojuma robežās.

926.ceļa apzīmējums - plata pārtraukta līnija - apzīmē robežu starp ieskrējiena joslu un pamatjoslu vai bremzēšanas joslu un pamatjoslu.

927.ceļa apzīmējums - dubulta pārtraukta līnija - apzīmē robežas braukšanas joslām, kurās tiek regulēta maiņvirziena (reversā) satiksme; sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas uz maiņvirzienu (reversās) satiksmes ceļiem, ja maiņvirziena (reversās) satiksmes luksofori izslēgti.

928.ceļa apzīmējums - nepārtraukta līnija kopā ar 923.ceļa apzīmējumu - sadala pretējā vai tajā pašā virzienā braucošu transportlīdzekļu plūsmas ceļu posmos, kur pārkārtošanās atļauta tikai no vienas braukšanas joslas; apzīmē vietas, kas paredzētas, lai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā, iebrauktu vai izbrauktu no stāvvietām u.tml. Šī ceļa apzīmējuma līnijas atļauts šķērsot tikai no pārtrauktās līnijas puses.

929.ceļa apzīmējums - plata nepārtraukta šķērslīnija - stoplīnija - norāda vietu, kur vadītājam jāapstājas, ja uzstādīta 207.zīme vai braukšanu aizliedz luksofora vai satiksmes regulētāja signāls.

930.ceļa apzīmējums - plata pārtraukta šķērslīnija, kam svītru garums divreiz pārsniedz atstarpes starp tām - norāda vietu, kur vadītājam, ja tas nepieciešams, jāapstājas, lai dotu ceļu transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu.

931.ceļa apzīmējums - vairākas viena no otras atdalītas platas paralēlas garenlīnijas - apzīmē neregulējamu gājēju pāreju.

932.ceļa apzīmējums - divas viena no otras atdalītas platas pārtrauktas šķērslīnijas - apzīmē gājēju pāreju, kur ceļu satiksmi regulē luksofors, vai vietu, kur brauktuvi šķērso velosipēdu ceļš.

933.ceļa apzīmējums - divas viena no otras atdalītas šahveida šķērslīnijas - apzīmē robežas uz brauktuves izveidotam mākslīgam paaugstinā jumam - slieksnim, kas paredzēts braukšanas ātruma samazināšanai.

934.-936.ceļa apzīmējums apzīmē virzienu saliņas transportlīdzekļu plūsmu sadalīšanās vai sakļaušanās vietās, kā arī sadalošo joslu un drošības saliņu sākumu un beigas. Šiem ceļa apzīmējumiem uzbraukt aizliegts.

937.ceļa apzīmējums norāda no braukšanas joslām atļautos braukšanas virzienus krustojumā. Lieto patstāvīgi vai kopā ar 512.-517.zīmi. Ceļa apzīmējumu ar strupceļa attēlu lieto, lai norādītu, ka krustojumam tuvākajā brauktuvē nogriezties aizliegts. Apzīmējums, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī no kreisās malējās braukšanas joslas apgriezties braukšanai pretējā virzienā.

938.ceļa apzīmējums brīdina par tuvošanos brauktuves sašaurinā jumam (vietai, kur samazinās braukšanas joslu skaits braukšanas virzienā). Var lietot patstāvīgi vai kopā ar 107.-109.zīmi.

939.ceļa apzīmējums brīdina par tuvošanos 920. vai 928.ceļa apzīmējuma līnijai, kas sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas.

940.ceļa apzīmējums apzīmē braukšanas joslu, kas paredzēta tikai sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem.

941.ceļa apzīmējums apzīmē velosipēdu ceļu.

942.ceļa apzīmējums apzīmē stāvvietu, kura paredzēta transportlī dzekļiem, kas apzīmēti ar pazīšanas zīmi "Vadītājs - invalīds" .

943.ceļa apzīmējums - nepārtraukta dzeltena līnija uz brauktuves malas vai apmales - apzīmē ceļa posmus, kur transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt aizliegts. Lieto patstāvīgi vai kopā ar 326.zīmi.

944.ceļa apzīmējums - pārtraukta dzeltena līnija uz brauktuves malas vai apmales - apzīmē ceļa posmu, kur transportlīdzekļiem stāvēt aizliegts. Lieto patstāvīgi vai kopā ar 327.zīmi.

945.ceļa apzīmējums apzīmē vietas, kur transportlīdzekļiem stāvēt aizliegts. Lieto patstāvīgi vai kopā ar 327.zīmi.

946.ceļa apzīmējums apzīmē sabiedrisko pasažieru transportlī dzek ļu pieturas vai taksometru stāvvietas zonu.

947. un 948.ceļa apzīmējuma līnijas var tikt izmantotas, lai apzīmētu brauktuves joslu robežas ceļa remontdarbu u.tml. gadījumos. 947.ceļa apzīmējuma nepārtraukto dzelteno (oranžo) līniju vadītājiem šķērsot aizliegts.

242. Vadītājiem jāievēro dzeltenās (oranžās) krāsas līnijas arī tādos gadījumos, ja to prasības ir pretrunā ar citu ceļu horizontālo apzīmējumu prasībām.

243. Ja nav maiņvirziena (reversās) satiksmes luksoforu vai tie ir izslēgti, vadītājiem nekavējoties jāpārkārtojas pa labi no 927.ceļa apzīmējuma līnijām.

244. 920. un 921.ceļa apzīmējumu līnijas šķērsot aizliegts, izņemot gadījumu, kad 920.ceļa apzīmējuma līnija lietota, lai apzīmētu stāvvietas robežas.

245. Ja pagaidu zīmes, kas novietotas uz pārvietojama statīva, prasības un ceļa apzīmējuma līnijas prasības ir savstarpēji pretrunīgas, vadītājam jāievēro pagaidu zīmes prasības.

XXX nodaļa

Pārejas jautājumi

246. Ceļu īpašnieki (valdītāji) izstrādā un līdz 1996.gada 1.jūlijam iesniedz Satiksmes ministrijā ceļa zīmju nomaiņas programmu.

247. Līdz pilnīgai jauno ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu ieviešanai Latvijas Republikā ir spēkā arī esošās ceļa zīmes un ceļa apzīmējumi.

248. Noteikumi stājas spēkā ar 1996.gada 1.janvāri.

249. Šo noteikumu 25.3.apakšpunktā un 175.punktā noteiktās prasības, kas attiecas uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, stājas spēkā pēc tam, kad stājušies spēkā noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

250. Šo noteikumu 182.punkts stājas spēkā ar 1996.gada 1.jūliju.

Ministru prezidents M.Gailis
Satiksmes ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gūtmanis

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 302Pieņemts: 17.10.1995.Stājas spēkā: 01.01.1996.Zaudē spēku: 11.04.1997.Statuss:
zaudējis spēku
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 164/165 (447/448), 25.10.1995.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
37449
01.01.1996
87
0
Saite uz tiesību aktu Atsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)