1.pants. (1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

2) kredītiestādes filiāle — teritoriāli vai citādi nošķirta kredītiestādes struktūrvienība, kurai nav juridiskās personas statusa un kura darbojas kredītiestādes vārdā;

3) pārstāvniecība — kredītiestādes struktūrvienība, kas atrodas citā valstī un pārstāv kredītiestādes intereses, bet neveic komercdarbību;

4) finanšu pakalpojumi:

a) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana;

b) kreditēšana;

b¹) finanšu līzings;

c) maksājumu pakalpojumi,

d) ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu nesaistītu bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izlaišana un apkalpošana;

e) tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu vai finanšu instrumentiem;

f) uzticības operācijas (trasts);

g) ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana;

h) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu;

i) vērtību glabāšana;

j) (izslēgts ar 20.11.2003. likumu);

k) konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos;

l) (izslēgts ar 20.11.2003. likumu);

m) tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu;

n) citi darījumi, kuri pēc būtības ir līdzīgi iepriekšminētajiem finanšu pakalpojumiem;

o) elektroniskās naudas, tajā skaitā elektroniskās naudas žetonu, emisija;

p) aktīviem piesaistīto žetonu emisija;

r) (apakšpunkts stājas spēkā 30.12.2024. un iekļauts likuma redakcijā uz 30.12.2024. Sk. pārejas noteikumu 118. punktu).

5) kredīts — atlīdzības darījums, kurā kredītiestāde uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas īpašumā un kurš klientam uzliek pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot kredītiestādei naudu vai citas lietas;

5¹) sindicētais kredīts — aizdevums, kuru izsniedz vairāki aizdevēji saskaņā ar vienu kredīta līgumu;

6) noguldījums — naudas līdzekļu glabāšana kredītiestādes kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem;

7) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

8) (izslēgts ar 22.02.2007. likumu);

9) klients — persona, kurai kredītiestāde sniedz finanšu pakalpojumus;

10) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

11) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

11¹) dalībvalsts mātes kredītiestāde — kredītiestāde, kas ir dalībvalsts mātes iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk — ES regula Nr. 575/2013) 4.panta 1.punkta 28.apakšpunkta izpratnē;

11²) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

11³) Eiropas Savienības mātes kredītiestāde — kredītiestāde, kas ir Eiropas Savienības mātes iestāde ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 29.apakšpunkta izpratnē;

11⁴) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

11⁵) Latvijas Republikas mātes kredītiestāde — Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, kurai ir meitas sabiedrība — kredītiestāde vai finanšu iestāde — vai kurai ir dalība kredītiestādē vai finanšu iestādē, bet kura pati nav citas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes meitas sabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai Latvijas Republikā reģistrētas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

11⁶) Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai citas Latvijas Republikā reģistrētas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

11⁷) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

11⁸) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

12) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

13) (izslēgts ar 22.02.2007. likumu);

14) uzticības operācijas (trasts) — darījumi, kuros attiecības starp kredītiestādi un klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos un saskaņā ar kuru noteikumiem kredītiestāde uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā, pārvaldot šo īpašumu šķirti no sava īpašuma;

15) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

15¹) dalība — tiesības uz komercsabiedrības kapitāla daļu (neatkarīgi no tā, vai tiesības ir dokumentētas vai nav), ko, veidojot ilgstošu saikni ar šo komercsabiedrību, izmanto, lai piedalītos tās pārvaldībā, vai tiešā vai netiešā ceļā iegūta līdzdalība, kas aptver 20 un vairāk procentus no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita;

16) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

17) (izslēgts ar 11.04.2002. likumu.);

18) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

19) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

20) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

21) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

22) tranzītkredīts — valdības kredīts, kas ar kredītiestāžu starpniecību tiek piešķirts uzņēmējiem konkrētu mērķu īstenošanai un netiek iekļauts kredītiestādes aktīvos, pret kuriem tiek vērsti kreditoru prasījumi kredītiestādes likvidācijas, tai skaitā maksātnespējas, gadījumā;

23) nodokļu administrācija - likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktās institūcijas;

24) pašlikvidācija — kredītiestādes darbības izbeigšana saskaņā ar kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumu;

25) likvidācija — kredītiestādes darbības izbeigšana pašlikvidācijas gadījumā, pēc tiesas nolēmuma vai maksātnespējas gadījumā;

26) maksātnespēja — ar tiesas spriedumu konstatēts kredītiestādes stāvoklis, kad tā nespēj izpildīt savas parādu saistības;

27) faktiskā maksātnespēja — kredītiestādes stāvoklis, kad tā nespēj izpildīt savas parādu saistības līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai;

28) maksātnespējas process — process, kas risinās kredītiestādē no dienas, kad maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā, līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas pieteikuma noraidīšanu vai maksātnespējas procesa izbeigšanu;

29) (izslēgts ar 01.11.2018. likumu);

30) (izslēgts ar 01.11.2018. likumu);

31) (izslēgts ar 01.11.2018. likumu);

32) kreditors — valsts, pašvaldība, fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu saistīta fizisko vai juridisko personu grupa, kurai ir prasījuma tiesība pret kredītiestādi;

33) nodrošinātais kreditors — kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) pret kredītiestādi ir nodrošināta ar rokas ķīlu, komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā ierakstītu hipotēku;

34) likvidators — kredītiestādes akcionāru sapulces ievēlēta persona (pašlikvidācijas gadījumā) vai pēc Latvijas Bankas ieteikuma tiesas iecelta persona, kura īsteno šajā likumā noteiktās pilnvaras un ir atbildīga šajā likumā noteiktajā kārtībā;

35) maksātnespējas procesa administrators (turpmāk arī — administrators) — tiesas iecelta persona, kura īsteno šajā likumā noteiktās pilnvaras un ir atbildīga šajā likumā noteiktajā kārtībā;

36) ieinteresētās personas attiecībā uz kredītiestādi ir:

a) kredītiestādes akcionāri, padomes un valdes locekļi, iekšējā audita dienesta vadītājs, risku direktors, par darbības atbilstības kontroli atbildīgā persona un sabiedrības kontrolieris, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni;

b) personas, kurām ar kredītiestādi ir darba tiesiskās attiecības;

c) personas, kuras ir bijušas ieinteresētās personas saskaņā ar šā punkta "a" un "b" apakšpunkta noteikumiem pēdējo sešu mēnešu laikā līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai;

37) finanšu līzings — kreditēšana, ko veic atbilstoši UNIDROIT konvencijā par starptautisko finansiālo līzingu noteiktajiem pamatprincipiem;

38) maksāšanas līdzeklis — līdzeklis (atsevišķi vai kopā ar citu maksāšanas līdzekli) vai maksājuma instrumentu, kurš ļauj tā lietotājiem saņemt skaidru naudu vai citas lietas, saņemt vai veikt maksājumus, dot rīkojumu naudas līdzekļu pārvedumam vai apstiprināt naudas līdzekļu pārvedumu un kuru kā maksāšanas līdzekli pieņem arī tās personas, kas nav laidušas apgrozībā šo maksāšanas līdzekli. Par maksāšanas līdzekļiem uzskata skaidru naudu, čekus, maksājumu kartes (kredītkarte, debetkarte un citas tamlīdzīgas kartes), bankomātu kartes, maksājuma dokumentus, elektronisko naudu, attālinātu elektronisko kredītiestāžu operāciju (globālajā datortīklā vai izmantojot datoru vai tālruni) programmatūru un citus tamlīdzīgus līdzekļus;

39) (izslēgts ar 23.12.2010. likumu);

40) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

41) kreditoru sapulce — organizēta kreditoru kopīga darbības forma kredītiestādes maksātnespējas un likvidācijas procesā;

42) kreditoru komiteja — kreditoru sapulces ievēlēta institūcija, kas kredītiestādes maksātnespējas un likvidācijas gadījumā pārstāv kreditoru sapulci atbilstoši noteiktajam pilnvaru apjomam;

43) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

44) dalībvalsts — Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

45) ārvalsts — valsts, kas nav dalībvalsts;

46) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

47) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

48) ārpakalpojumu sniedzējs — persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar kredītiestādi, apņemas sniegt vai sniedz kredītiestādei ārpakalpojumus;

49) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

50) kompetentas institūcijas — valsts pārvaldes institūcijas, tiesas, likvidatori, administratori un citas institūcijas vai personas, kuras atbilstoši savām likumos noteiktajām pilnvarām lemj par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, veic reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju vai uzrauga reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas norisi;

51) reorganizācijas pasākumi — tiesiska rakstura darbības, kas varētu ietekmēt trešo personu tiesības un kas tiek veiktas, lai saglabātu vai atjaunotu kredītiestādes, tai skaitā tās filiāles, maksātspēju;

52) brīvais kapitāls — personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem;

53) (izslēgts ar 30.09.2021. likumu);

54) prasījumu un saistību dzēšana — prasījumu un saistību savstarpēja izteikšana vienā prasībā vai saistībā tā, ka tiek celta tikai viena prasība un izpildāma tikai viena saistība;

55) (izslēgts ar 16.05.2013. likumu);

56) ārvalsts valūta — jebkura valūta, izņemot euro;

57) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

58) (izslēgts ar 21.07.2017. likumu);

59) pakārtotās saistības — saistības, kas kredītiestādei rodas no aizdevuma (neatkarīgi no noslēgtā darījuma veida) un kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar kredītiestādi, aizdevējam dod tiesības atprasīt aizdevumu pirms termiņa tikai kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un tikai pēc visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, bet pirms akcionāru prasījumu apmierināšanas;

60) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

61) uzraugu kolēģija — uzraudzības institūciju veidota konsultatīva sadarbības vienība, kas darbojas uz iesaistīto uzraudzības institūciju sadarbības līguma pamata;

62) iekšējā pieeja — ES regulā Nr. 575/2013 paredzētā metode, modelis vai cita iekšējā pieeja, kuru kredītiestāde izmanto riska svērto vērtību vai pašu kapitāla prasību aprēķinam:

a) 143.panta 1.punktā minētā uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja;

b) 221., 283. un 363.pantā minētie iekšējie modeļi;

c) 225.pantā minētās pašas iestādes veicamās svārstīguma aplēses, aprēķinot riska darījumu vērtības svārstīguma korekcijas;

e) 259.panta 3.punktā minētā iekšējā novērtējuma metode;

d) 312.panta 2.punktā minētā attīstītās mērīšanas pieeja;

63) sistēmiskais risks — finanšu sistēmas darbības traucējumu risks, kam var būt būtiska negatīva ietekme uz finanšu sistēmu un tautsaimniecību;

64) sistēmiski nozīmīga iestāde — tāda Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes kredītiestāde vai kredītiestāde, kuras darbības pārtraukšana vai traucējumi var radīt sistēmisku risku;

65) augstākā vadība — tādas personas (darbinieki), kuru amata stāvoklis dod tām iespēju būtiski ietekmēt iestādes darbības virzību, bet kuras nav padomes vai valdes locekļi;

66) mazāk nozīmīgā uzraudzītā kredītiestāde — mazāk nozīmīgā uzraudzītā iestāde Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 16. aprīļa regulas Nr. 468/2014, ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula) (ECB/2014/17) (turpmāk — regula Nr. 468/2014) 2. panta 7. punkta izpratnē;

67) nozīmīgā uzraudzītā kredītiestāde — nozīmīgā uzraudzītā iestāde regulas Nr. 468/2014  2. panta 16. punkta izpratnē;

68) ārpakalpojums — jebkura līgumiska vienošanās starp kredītiestādi un ārpakalpojuma sniedzēju, kas paredz šim ārpakalpojuma sniedzējam pienākumu veikt noteiktu procesu, pakalpojumu vai citu darbību, ko citādi veiktu pati kredītiestāde;

69) ārvalsts grupa — grupa, kuras mātes sabiedrība ir reģistrēta ārvalstī;

70) dzimumneitrāla atalgojuma politika — atalgojuma politika, kas balstīta uz vienādu darba samaksu sievietēm un vīriešiem par vienādu darbu vai vienādi vērtīgu darbu;

71) bankomāts — elektromehāniska ierīce, kas klientam ļauj izņemt euro banknotes no viņa maksājumu konta, izmantojot maksājumu kartei piesaistītus maksājumu instrumentus vai citus līdzekļus;

72) kredītiestādes nodrošināts bankomāts — bankomāts, kurš atrodas kredītiestādes īpašumā, valdījumā vai turējumā vai kuru attiecīgās kredītiestādes uzdevumā ir uzstādījis ārpakalpojuma sniedzējs.

(2) ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē likumā ir lietoti šādi termini:

1) kredītiestāde — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 1.apakšpunkta izpratnē;

2) pašu kapitāls — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 118.apakšpunkta izpratnē;

3) dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 30.apakšpunkta izpratnē;

4) Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 31.apakšpunkta izpratnē;

5) dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 32.apakšpunkta izpratnē;

6) Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 33.apakšpunkta izpratnē;

7) kontrole — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 37.apakšpunkta izpratnē;

8) būtiska līdzdalība — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 36.apakšpunkta izpratnē;

9) riska darījumi — ES regulas Nr. 575/2013 5.panta 1.punkta izpratnē;

10) savstarpēji saistītu klientu grupa — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 39.apakšpunkta izpratnē;

11) finanšu iestāde — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 26.apakšpunkta izpratnē;

12) finanšu pārvaldītājsabiedrība — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 20.apakšpunkta izpratnē;

13) ciešas attiecības — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 38.apakšpunkta izpratnē;

14) atgūstamās vērtības samazinājuma risks — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 53.apakšpunkta izpratnē;

15) Eiropas Savienības mātes iestāde — ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 29. apakšpunkta izpratnē;

16) grupa — ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 138. apakšpunkta izpratnē;

17) pirmā līmeņa kapitāls — ES regulas Nr. 575/2013 25. panta izpratnē;

18) globāla sistēmiski nozīmīga iestāde — ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 133. apakšpunkta izpratnē;

19) ārvalsts globāla sistēmiski nozīmīga iestāde — ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 134. apakšpunkta izpratnē.

(3) Papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem terminiem likumā ir lietoti termini, kas atbilst šādiem ES regulā Nr. 575/2013 lietotajiem terminiem:

1) mātes sabiedrība — terminam "mātesuzņēmums" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 15.apakšpunkta izpratnē;

2) meitas sabiedrība — terminam "meitasuzņēmums" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 16.apakšpunkta izpratnē;

3) jaukta pārvaldītājsabiedrība — terminam "jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 22.apakšpunkta izpratnē;

4) mītnes valsts — terminam "piederības dalībvalsts" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 43.apakšpunkta izpratnē;

5) iesaistītā valsts — terminam "uzņēmēja dalībvalsts" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 44.apakšpunkta izpratnē;

6) uzraudzības institūcija — terminam "kompetentā iestāde" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 40.apakšpunkta izpratnē;

7) konsolidētās uzraudzības institūcija — terminam "konsolidētās uzraudzības iestāde" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 41.apakšpunkta izpratnē.

(4) Likumā lietotais termins "jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" atbilst Finanšu konglomerātu likumā lietotajam terminam, bet termins "izslēdzošais ieskaits" –– Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likumā lietotajam terminam.

(5) Likumā lietotie termini "aktīviem piesaistīts žetons", "elektroniskās naudas žetons" un "kriptoaktīvu pakalpojums" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza regulas (ES) Nr.  1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk — Regula Nr. 2023/1114) 3. panta 1. punkta 6., 7. un 16. apakšpunktā lietotajiem terminiem.

(6) Termini "ilgtspējas ziņojums" un "konsolidētais ilgtspējas ziņojums" ir lietoti Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma izpratnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.1996., 30.10.1997., 21.05.1998., 01.06.2000., 11.04.2002., 24.10.2002., 20.11.2003., 11.12.2003., 28.10.2004., 09.06.2005., 22.02.2007., 26.02.2009., 22.10.2009., 11.03.2010., 23.12.2010., 16.05.2013., 19.09.2013., 24.04.2014., 21.07.2017., 01.11.2018., 29.04.2021., 23.09.2021., 30.09.2021., 28.04.2022., 13.06.2024., 20.06.2024., 19.09.2024. un  26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024. Pirmās daļas 4. punkta "r" apakšpunkts stājas spēkā 30.12.2024. un iekļauts likuma redakcijā uz 30.12.2024. Sk. pārejas noteikumu 118. punktu)

2.pants. (1) Šis likums nosaka kredītiestāžu tiesisko statusu, reglamentē šo iestāžu darbību, atbildību un uzraudzību, kā arī nosaka to personu tiesības, pienākumus un atbildību, uz kurām attiecas šā likuma prasības.

(2) Kredītiestāžu tiesības un pienākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums.

(3) Ja kredītiestāde saskaņā ar likumu "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" ir sistēmas dalībnieks, kredītiestādes maksātnespējas procesā, kā arī tad, ja Latvijas Banka kredītiestādei daļēji vai pilnīgi apturējusi finanšu pakalpojumu sniegšanu, attiecībā uz norēķinu galīguma nodrošināšanu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmā piemēro likumu "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās".

(4) Kredītiestādes tiesības reģistrēt un izplatīt Pan-Eiropas privāto pensiju produktu nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regula (ES) 2019/1238 par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) un Privāto pensiju fondu likuma III¹ nodaļa.

(5) Kredītiestāde ir tiesīga emitēt, publiski piedāvāt vai pielaist tirdzniecībai elektroniskās naudas žetonus, aktīviem piesaistītus žetonus vai sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, pirms tam saņemot atļauju Regulā Nr. 2023/1114 noteiktajā kārtībā.

(21.05.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2002., 11.12.2003., 28.01.2010., 13.06.2019., 23.09.2021., 13.10.2022. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2024.)

3.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības veikt kredītiestādes darbību ir dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, tās filiālei vai ārvalsts kredītiestādes filiālei.

(2) Latvijas Republikā kredītiestādi drīkst dibināt tikai kā akciju sabiedrību.

(3) (Izslēgta ar 23.12.2010. likumu)

(4) (Izslēgta ar 23.12.2010. likumu)

(28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.02.2007. un 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. Grozījums attiecībā uz vārda „banka” aizstāšanu ar vārdu „kredītiestāde” un grozījumi par trešās un ceturtās daļas izslēgšanu stājas spēkā 30.04.2011. Sk. pārejas noteikumu 39. punktu)

4.pants. (1) Kredītiestādes dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, Komerclikums, Finanšu instrumentu tirgus likums un citi likumi, ievērojot tos noteikumus, kas ietverti šajā likumā.

(2) Šā likuma noteikumi kredītiestādes darbības atjaunošanai un noregulējumam piemērojami tiktāl, ciktāl Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998., 11.04.2002., 20.11.2003., 28.10.2004., 12.02.2009., 23.12.2010. un 11.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2015.)

4.¹ pants. Šajā likumā vai ES regulā Nr. 575/2013 paredzētās prasības vai pasākumus, kurus konsolidēti vai subkonsolidēti saskaņā ar šo likumu vai minēto regulu piemēro kredītiestādei, dalībvalsts mātes kredītiestādei, Eiropas Savienības mātes kredītiestādei un mātes sabiedrībai, turpmākajos punktos minētajos gadījumos piemēro arī šādām sabiedrībām:

1) finanšu pārvaldītājsabiedrībai un jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kurai ir piešķirta atļauja saskaņā ar šā likuma 33.³ panta otro daļu;

2) iestādei ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 3. apakšpunkta izpratnē, kura ir atbildīga konsolidēti nodrošināt grupas atbilstību prudenciālajām prasībām un kuru kontrolē Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ja attiecīgajai mātes sabiedrībai atbilstoši šā likuma 33.³ panta trešajai daļai nav nepieciešams saņemt šā likuma 33.³ panta otrajā daļā noteikto atļauju;

3) finanšu pārvaldītājsabiedrībai, jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai iestādei ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 3. apakšpunkta izpratnē, kuru konsolidētās uzraudzības institūcija ir norīkojusi kā pagaidu atbildīgo iestādi par konsolidēto prasību izpildi.

(29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2021.)

5.pants. (Izslēgts ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

7.pants. (Izslēgts no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Sk. Pārejas noteikumu 110. punktu)

9.pants. (1) Personai, kas sniedz finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, aizliegts izmantot savā nosaukumā (firmā) vai pašreklāmai vārdu “kredītiestāde” vai vārdu “banka” jebkurā locījumā un vārdu savienojumā tādā veidā, kas rada maldīgu priekšstatu par tās darbību saskaņā ar šo likumu.

(2) (Izslēgta ar 23.12.2010. likumu)

(2¹) Latvijas Banka, lai nodrošinātu citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes firmas nepārprotamu lietošanu Latvijas Republikā, var pieprasīt, lai šīs kredītiestādes filiālei Latvijas Republikā firma tiktu papildināta ar paskaidrojošu informāciju.

(3) Vienīgi Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm un ārvalstu kredītiestāžu filiālēm, kā arī citu dalībvalstu kredītiestādēm un to filiālēm, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākušas finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikas teritorijā, atļauts izsludināt noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu pieņemšanu un pieņemt tos.

(4) (Izslēgta ar 23.12.2010. likumu)

(5) (Izslēgta ar 11.03.2010. likumu)

(6) (Izslēgta ar 23.12.2010. likumu)

(7) (Izslēgta ar 23.12.2010. likumu)

(28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.02.2007., 11.03.2010., 23.12.2010. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

10.pants. Kredītiestādei aizliegts izplatīt reklāmu, kas sniedz nepatiesu informāciju par tās darbību.

10.¹ pants. (1) Ārpakalpojumus kredītiestādei ir tiesīgs sniegt tikai tāds ārpakalpojumu sniedzējs, kuram ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze tam deleģēto pienākumu izpildē.

(2) Kredītiestādes iekšējā audita dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai (turpmāk arī — zvērināts revidents), kas vienlaikus neveic kredītiestādes gada pārskata un konsolidētā gada pārskata pārbaudi, vai kredītiestādes mātes sabiedrībai — dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei.

(3) Ja kredītiestāde deleģē ārpakalpojumu sniedzējam ieguldījumu pakalpojuma, ieguldījumu blakuspakalpojuma vai kāda būtiska šā pakalpojuma elementa sniegšanu, tā papildus šajā likumā noteiktajām prasībām ievēro Finanšu instrumentu tirgus likumā ieguldījumu brokeru sabiedrībai noteiktās prasības ārpakalpojumu deleģēšanai.

(4) Kredītiestāde nedrīkst deleģēt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai kredītiestādes statūtiem noteiktos kredītiestādes pārvaldes institūciju pienākumus, kā arī:

1) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu;

2) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem tā uzņēmusies pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu.

(5) Kredītiestāde, kura plāno saņemt ārpakalpojumu, izstrādā ārpakalpojumu politiku un procedūras, kurās nosaka ārpakalpojumu izmantošanas kārtību un pušu pienākumus attiecībā uz ārpakalpojumu izmantošanu. Politikā un procedūrās iekļaujamās prasības nosaka saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem.

(6) Kredītiestādes un ārpakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus norāda rakstveidā noslēgtā ārpakalpojuma līgumā. Nozīmīgu ārpakalpojumu līgumos iekļaujamās prasības nosaka saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem.

(7) Pirms nozīmīga ārpakalpojuma saņemšanas kredītiestāde iesniedz Latvijas Bankai motivētu rakstveida iesniegumu par plānoto ārpakalpojuma saņemšanu. Iesniegumam pievieno Latvijas Bankas noteikumos noteiktos dokumentus un informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu saņemamā ārpakalpojuma atbilstību šā likuma prasībām.

(8) Latvijas Bankai ir tiesības pārbaudīt ārpakalpojumu sniedzēja darbību tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, tai skaitā pieprasīt jebkādu dokumentu iesniegšanu un iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas vai izrakstus, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja vai tā pārstāvjiem vai darbiniekiem paskaidrojumus un informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai kas nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai, kā arī iztaujāt jebkuru trešo personu, kas tam piekritusi, lai iegūtu informāciju par ārpakalpojumu sniedzēju.

(9) Ārpakalpojumu sniedzējs sāk sniegt kredītiestādei nozīmīgu ārpakalpojumu, ja kredītiestāde 30 darbdienu laikā no šā panta septītajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas nav saņēmusi Latvijas Bankas aizliegumu saņemt ārpakalpojumu. Latvijas Bankai šajā daļā noteiktajā vērtēšanas periodā ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šā panta septītajā daļā norādītajiem dokumentiem. Pieprasot papildu informāciju, Latvijas Bankai ne vēlāk kā līdz vērtēšanas perioda piecpadsmitajai darbdienai ir tiesības vienu reizi apturēt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām.

(10) Latvijas Banka ir tiesīga aizliegt kredītiestādei saņemt plānoto ārpakalpojumu, ja:

1) nav ievēroti šā likuma noteikumi;

2) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot kredītiestādes iespējas sniegt finanšu pakalpojumus, kā arī var aizskart kredītiestādes klientu un noguldītāju likumiskās intereses;

3) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot kredītiestādes pārvaldes institūciju iespējas veikt normatīvajos aktos, kredītiestādes statūtos vai citos kredītiestādes iekšējos aktos tām noteiktos pienākumus;

4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Latvijas Bankas iespējas veikt likumā noteiktās funkcijas;

5) ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par kredītiestādes un ārpakalpojumu sniedzēja paredzēto sadarbību un prasībām attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu un kvalitāti.

(11) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo kredītiestādi no atbildības, kas noteikta likumā vai līgumā ar tās klientiem. Kredītiestāde ir atbildīga par ārpakalpojumu sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savējo.

(12) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai kredītiestāde novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņu. Ja Latvijas Bankas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Latvijas Banka pieprasa, lai kredītiestāde izbeidz ārpakalpojuma līgumu, un nosaka tā izbeigšanas termiņu.

(13) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde nekavējoties izbeidz spēkā esošo ārpakalpojuma līgumu, ja Latvijas Banka konstatē, ka:

1) kredītiestāde neveic ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami;

2) kredītiestāde neveic ar ārpakalpojuma sniegšanu saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi;

3) ārpakalpojumu sniedzēja darbībā ir būtiski trūkumi, kuri apdraud vai var apdraudēt kredītiestādes saistību izpildi;

4) iestājies kāds no šā panta desmitajā daļā minētajiem apstākļiem.

(14) Ja kredītiestāde konstatē, ka nozīmīga ārpakalpojuma sniedzējs neievēro nozīmīga ārpakalpojuma līgumā noteiktās prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu vai kvalitāti, tā nekavējoties informē par to Latvijas Banku.

(15) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo kredītiestādi un tās pārvaldes institūcijas no pienākuma veikt normatīvajos aktos noteikto ar kredītiestādes darbību saistīto risku pārvaldīšanu.

(16) Kredītiestāde iesniedz Latvijas Bankai grozījumus, kas tiek izdarīti ārpakalpojuma politikā un procedūrā, ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas.

(17) Par būtiskiem grozījumiem, kurus plāno izdarīt noslēgtajā līgumā attiecībā uz nozīmīgu ārpakalpojumu, kredītiestāde informē Latvijas Banku vismaz 30 darbdienas pirms to spēkā stāšanās.

(18) Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nozīmīga ārpakalpojuma sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai pēc tam, kad saņemta kredītiestādes rakstveida piekrišana. Kredītiestāde pirms nozīmīga ārpakalpojuma tālākas deleģēšanas rakstveidā informē par to Latvijas Banku un iesniedz tai šajā pantā minētos dokumentus. Uz ārpakalpojuma sniegšanas tālāku deleģēšanu un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju attiecināmi šā likuma noteikumi.

(19) Šā panta desmitajā, divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā minētā Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(20) Latvijas Banka nosaka prasības ārpakalpojuma izmantošanai, tostarp ārpakalpojumu politikā un procedūrās un nozīmīgu ārpakalpojumu līgumos iekļaujamās prasības, Latvijas Bankai iesniedzamos dokumentus un informāciju nozīmīgu ārpakalpojumu saņemšanai, darījumus, kas nav uzskatāmi par ārpakalpojumiem, kārtību, kādā kredītiestāde informē par ārpakalpojumu tālāku deleģēšanu, kā arī kārtību, kādā kredītiestāde identificē nozīmīgus ārpakalpojumus un ziņo par to grozījumiem.

(29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā), grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā), kā arī grozījums deviņpadsmitajā daļā par vārda "pārsūdzēšana" aizstāšanu ar vārdiem "apstrīdēšana un pārsūdzēšana" stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 101. un 110. punktu)

10.² pants. Ar finanšu nodrošinājumu saistītās tiesiskās attiecības regulē Finanšu nodrošinājuma likums.

(28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021.)

10.³ pants. Ja kredītiestāde īsteno segto obligāciju programmu, kredītiestādes prasījumu un saistību dzēšanas (ieskaita) ierobežojumus un aizliegumus regulē Segto obligāciju likums.

(27.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2021.)

10.⁴ pants. Izslēdzošā ieskaita piemērošanu kvalificētajiem finanšu darījumiem regulē Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likums.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021.)

11.pants. (1) Kredītiestāde savu darbību Latvijas Republikā var uzsākt tikai pēc licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas komercdarbības veikšanai likumos noteiktajā kārtībā.

(1¹) Izvērtējot kredītiestādes akcionāru atbilstību šā likuma prasībām un šā likuma 15. panta 1. punktā minētajos dokumentos ietverto informāciju, licencē (atļaujā) var noteikt kredītiestādes darbības, tai skaitā finanšu pakalpojumu sniegšanas, nosacījumus.

(2) (Izslēgta ar 22.02.2007. likumu)

(3) (Izslēgta ar 23.12.2010. likumu)

(4) (Izslēgta ar 22.02.2007. likumu)

(5) Licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai izsniedz uz nenoteiktu laiku.

(6) (Izslēgta ar 23.12.2010. likumu)

(28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.02.2007., 22.10.2009., 23.12.2010. un 21.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2017.)

11.¹ pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. Grozījums par panta izslēgšanu stājas spēkā 30.04.2011. Sk. Pārejas noteikumu 39.punktu)

11.² pants. (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura sniedz Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta ceturtās daļas 3. vai 6. punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu un kura plāno savas darbības atbilstību kādam no ES regulas Nr.  575/2013 4. panta 1. punkta "b" apakšpunktā minētajiem kritērijiem, iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu kredītiestādes licences (atļaujas) saņemšanai ne vēlāk kā līdz dienai, kad ir iestājies kāds no šādiem nosacījumiem:

1) minētās sabiedrības mēneša aktīvu kopsummas vidējais rādītājs, kas aprēķināts 12 secīgu mēnešu periodā, ir vienāds ar 30 miljardiem euro vai pārsniedz šo summu;

2) mēneša kopējo aktīvu vidējais rādītājs, kas aprēķināts 12 secīgu mēnešu periodā, ir vienāds ar 30 miljardiem euro vai mazāks par šo summu, un ieguldījumu brokeru sabiedrība ietilpst grupā, kur grupas uzņēmumu, kuri sniedz Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta ceturtās daļas 3. vai 6. punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu un kuru aktīvu kopsummas mēneša vidējais rādītājs 12 secīgu mēnešu periodā atsevišķi ir mazāks par 30 miljardiem euro, konsolidēto aktīvu kopsummas mēneša vidējais rādītājs 12 secīgu mēnešu periodā ir vienāds ar 30 miljardiem euro vai pārsniedz šo summu.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība kredītiestādes licenci (atļauju) saņem, ievērojot šajā likumā, Latvijas Bankas izdotajos noteikumos un tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības licences (atļaujas) saņemšanai.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā nepieciešams iesniegt dokumentus, kuri jau ir Latvijas Bankas rīcībā un kuros ietvertajā informācijā nav izdarītas izmaiņas, attiecīgos dokumentus neiesniedz atkārtoti un iesniegumā Latvijas Bankai norāda, kad attiecīgie dokumenti ir iesniegti Latvijas Bankai un ka tajos ietvertajā informācijā no iesniegšanas brīža nav izdarītas izmaiņas.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu kredītiestādes licences (atļaujas) saņemšanai, ir tiesīga turpināt sniegt šā panta pirmajā daļā minētos ieguldījumu pakalpojumus.

(5) Metodoloģiju, atbilstoši kurai aprēķina šā panta pirmajā daļā noteiktos rādītājus, nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.

(28.04.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un  vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

12.pants. (1) Latvijas Republikas kredītiestādēm ir jāsaņem Latvijas Bankas atļauja filiāles atvēršanai ārvalstīs.

(2) (Izslēgta ar 29.05.2008. likumu)

(3) Ārvalstu un dalībvalstu kredītiestādēm ir jāpaziņo Latvijas Bankai par pārstāvniecības atvēršanu Latvijas Republikā.

(4) Latvijas Republikas kredītiestādēm ir pienākums paziņot Latvijas Bankai par nodomu atvērt pārstāvniecību ārvalstī vai dalībvalstī un par šādas pārstāvniecības slēgšanu.

(11.04.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003., 28.10.2004., 29.05.2008., 22.03.2012., 21.07.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

12.¹ pants. (1) Citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde drīkst atvērt filiāli Latvijā, nesaņemot šajā likumā noteikto licenci (atļauju), tikai pēc tam, kad:

1) Latvijas Banka ir saņēmusi no attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas ietver:

a) apstiprinājumu, ka attiecīgajai kredītiestādei ir spēkā esoša licence (atļauja) kredītiestādes darbībai,

b) filiāles darbības programmu,

c) filiāles adresi,

d) filiāles vadītāja vārdu un uzvārdu,

e) informāciju par kredītiestādes pašu kapitāla lielumu un kapitāla pietiekamības rādītāju,

f) informāciju par kredītiestādes mātes sabiedrības, kas ir kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, kapitāla pietiekamības rādītāju,

g) informāciju par noguldījumu garantiju sistēmu, kuras dalībniece ir attiecīgā kredītiestāde;

2) Latvijas Banka ir saņēmusi no attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas rakstveida apliecinājumu, ka tā laikus informēs Latvijas Banku par pārbaudēm kredītiestādes filiālēs Latvijā un netraucēs Latvijas Bankas pārstāvjiem piedalīties šajās pārbaudēs, kā arī nekavējoties pēc pārbaudes beigšanas iesniegs Latvijas Bankai ziņojumu par veiktās pārbaudes rezultātiem;

3) Latvijas Banka ir informējusi attiecīgo dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju par to, ka ir gatava uzsākt kredītiestādes filiāles uzraudzību, kā arī par Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kuri aizsargā sabiedrības intereses, vai ir pagājuši divi mēneši no dienas, kad Latvijas Banka saņēma attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu.

(2) Citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes pienākums ir informēt Latvijas Banku mēnesi iepriekš par jebkuriem grozījumiem šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā informācijā, kā arī par nolūku pārtraukt filiāles darbību.

(3) Šā panta pirmās daļas 1.punkta "b" apakšpunkta izpildei ir jāiesniedz dokumenti, kas dod skaidru priekšstatu par kredītiestādes filiāles darbības stratēģiju, finansiālo prognozi turpmākajiem diviem gadiem, tirgus izpētes plānu, organizatorisko struktūru ar precīzi noteiktiem un sadalītiem struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem, kā arī būtisku risku pārvaldīšanas politikas un procedūras, grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galveno principu, vadības informācijas sistēmas apraksts, aktīvu un informācijas sistēmas aizsardzības noteikumi, iekšējās revīzijas politikas un procedūras, kā arī aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūras apraksts.

(4) Citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde 30 dienas pēc tam, kad tā iesniegusi savas valsts attiecīgajai uzraudzības institūcijai attiecīgu paziņojumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, uzsāk finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, neatverot filiāli.

(5) Ja 30 dienu laikā pēc šā panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas Latvijas Bankai nav iesniegts attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas motivēts rakstveida atteikums, uzskatāms, ka tā neiebilst pret šīs kredītiestādes finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā.

(11.04.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 11.12.2003., 28.10.2004., 22.02.2007. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

12.² pants. (1) Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde atver filiāli citā dalībvalstī šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Kredītiestāde rakstveidā informē Latvijas Banku, ka tā vēlas atvērt filiāli citā dalībvalstī. Iesniegumā tā norāda citu dalībvalsti, kurā paredzēts atvērt filiāli, filiāles adresi, filiāles vadītāja vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja tāds ir piešķirts.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajam iesniegumam kredītiestāde pievieno dokumentus, kas dod patiesu un skaidru priekšstatu par plānoto filiāles darbību, sniedzamajiem finanšu pakalpojumiem, tiem atbilstošu filiāles struktūru un darba organizāciju.

(4) Iesniegumu par mazāk nozīmīgās uzraudzītās kredītiestādes filiāles atvēršanu citā dalībvalstī Latvijas Banka izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo, atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju un attiecīgo kredītiestādi.

(4¹) Iesniegumu par nozīmīgās uzraudzītās kredītiestādes filiāles atvēršanu citā dalībvalstī saskaņā ar Padomes 2013. gada 15. oktobra regulas (ES) Nr.  1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (turpmāk — ES regula Nr.  1024/2013) nosacījumiem, ievērojot šā likuma normas attiecībā uz filiāles atvēršanu citā dalībvalstī, izskata Eiropas Centrālā banka.

(5) Latvijas Banka informē attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju par kredītiestādes pašu kapitāla apmēru un struktūru un pašu kapitāla prasību summu, kā arī dara zināmu savu viedokli par filiāles vadītāja piemērotību amatam.

(6) (Izslēgta ar 22.02.2007. likumu)

(7) Kredītiestādes filiāle tiek izveidota un uzsāk darbību citā dalībvalstī, ja kredītiestāde ir saņēmusi attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas apliecinājumu vai ir pagājuši divi mēneši no dienas, kad attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija ir saņēmusi šā panta ceturtajā daļā minēto paziņojumu.

(8) Kredītiestāde ne vēlāk kā 30 dienas pirms grozījumu izdarīšanas šā panta otrajā un trešajā daļā minētajā informācijā rakstveidā paziņo par tiem Latvijas Bankai un attiecīgajai dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijai. Par grozījumu apstiprināšanu Latvijas Banka lemj un savu lēmumu dara zināmu attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijai un kredītiestādei šā panta ceturtajā daļā minētajā termiņā un kārtībā.

(8¹) Neatkarīgi no citā dalībvalstī izveidoto filiāļu skaita tās tiek uzskatītas par vienu filiāli attiecīgajā dalībvalstī.

(9) (Izslēgta ar 22.02.2007. likumu)

(11.04.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003., 28.10.2004., 09.06.2005., 22.02.2007., 24.04.2014., 21.07.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

12.³ pants. (1) Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde uzsāk finanšu pakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Kredītiestāde rakstveidā informē Latvijas Banku, ka tā vēlas uzsākt finanšu pakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli. Iesniegumā kredītiestāde norāda to dalībvalsti, kurā paredzēts sniegt finanšu pakalpojumus, un finanšu pakalpojumus, kurus tā paredzējusi sniegt.

(3) Iesniegumu par kredītiestādes finanšu pakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, Latvijas Banka izskata un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju, Eiropas Centrālo banku un kredītiestādi 30 dienu laikā pēc tā saņemšanas.

(11.04.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003., 28.10.2004., 22.02.2007., 21.07.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

12.⁴ pants. (1) Citas dalībvalsts finanšu iestāde, kuru kontrolē viena vai vairākas kredītiestādes, var sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas, ja tā atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

1) kredītiestāde vai kredītiestādes, kas kontrolē finanšu iestādi, ir saņēmušas licenci (atļauju) darbībai tajā dalībvalstī, saskaņā ar kuras likumiem darbojas attiecīgā finanšu iestāde;

2) finanšu iestāde sniedz finanšu pakalpojumus tās dalībvalsts teritorijā, saskaņā ar kuras likumiem tā darbojas;

3) kredītiestādei vai kredītiestādēm, kas kontrolē finanšu iestādi, pieder vismaz 90 procenti finanšu iestādes balsstiesīgo akciju;

4) kredītiestāde vai kredītiestādes, kas kontrolē finanšu iestādi, nodrošina šīs finanšu iestādes piesardzīgu vadību atbilstoši attiecīgās kredītiestādes vai attiecīgo kredītiestāžu mītnes valsts uzraudzības institūcijas prasībām;

5) kredītiestāde vai kredītiestādes, kas kontrolē finanšu iestādi, ir publiski atklājušas informāciju par to, ka ir solidāri atbildīgas par šīs finanšu institūcijas saistībām un attiecīgās kredītiestādes vai attiecīgo kredītiestāžu mītnes valsts uzraudzības institūcija pret to nav iebildusi;

6) finanšu iestādes darbība tiek pakļauta to kontrolējošās kredītiestādes vai kontrolējošo kredītiestāžu konsolidētajai uzraudzībai, īpaši attiecībā uz kapitāla pietiekamību, lielajiem riska darījumiem un līdzdalību citās komercsabiedrībās.

(2) Latvijas Republikā reģistrēta finanšu iestāde ir tiesīga uzsākt finanšu pakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī, atverot filiāli, šā likuma 12.² pantā noteiktajā kārtībā vai, neatverot filiāli, šā likuma 12.³ pantā noteiktajā kārtībā.

(2¹) Nosūtot informāciju par Latvijas Republikā reģistrētas finanšu iestādes filiāli citā dalībvalstī, Latvijas Banka papildus šā likuma 12.² panta piektajā daļā noteiktajai informācijai nosūta informāciju par tās kredītiestādes kopējo riska darījumu vērtību, kas ir Latvijas Republikā reģistrētās finanšu iestādes mātes sabiedrība.

(3) Latvijas Republikā reģistrēta finanšu iestāde ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus citas dalībvalsts teritorijā, ja attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija ir saņēmusi Latvijas Bankas paziņojumu, kas apliecina šādas finanšu iestādes atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(4) Citā dalībvalstī reģistrēta finanšu iestāde ir tiesīga uzsākt finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā šā likuma 12.¹ pantā noteiktajā kārtībā pēc tam, kad Latvijas Banka ir saņēmusi no attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas ietver šādus dokumentus:

1) dokumentus, kuros iekļauta šā likuma 12.¹ panta pirmās daļas 1.punkta "a", "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā noteiktā informācija;

2) dokumentus, kuros iekļauta informācija par finanšu iestādes pašu kapitāla apjomu un to kontrolējošās kredītiestādes vai kontrolējošo kredītiestāžu konsolidācijas grupas kapitāla pietiekamības rādītāju;

3) izziņu, kas apliecina finanšu iestādes atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(5) Ja Latvijas Banka saņem no finanšu iestādes mītnes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu par to, ka finanšu iestāde vairs neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, tā nekavējoties nosūta paziņojumu attiecīgajai finanšu iestādei. Paziņojumā norāda, ka ar šā paziņojuma saņemšanas dienu tā zaudējusi tiesības sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā šajā pantā noteiktajā kārtībā. Lai sniegtu licencējamus finanšu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, citā dalībvalstī reģistrēta finanšu iestāde var vērsties Latvijas Bankā ar iesniegumu licences (atļaujas) saņemšanai vispārējā kārtībā.

(6) Ja Latvijas Republikā reģistrēta finanšu iestāde, kas uzsākusi finanšu pakalpojumu sniegšanu citas dalībvalsts teritorijā šajā pantā noteiktajā kārtībā, vairs neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, Latvijas Banka nekavējoties informē finanšu iestādes iesaistītās valsts uzraudzības institūciju un finanšu iestādi par tās neatbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.02.2007., 24.04.2014. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

12.⁵ pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. Grozījums par panta izslēgšanu stājas spēkā 30.04.2011. Sk. Pārejas noteikumu 39.punktu)

14.pants. (1) Iesniegumu par licences (atļaujas) saņemšanu izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums licences (atļaujas) saņemšanai. Latvijas Bankai ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt licenci (atļauju) jaundibināmai kredītiestādei, ja:

1) dibinot kredītiestādi, nav ievēroti likumi;

2) kredītiestādes ciešas attiecības ar trešajām personām var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

3) citas valsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar jaundibināmo kredītiestādi, ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

4) kredītiestādes iesniegtie dokumenti satur nepatiesas ziņas;

5) viena vai vairākas no šā likuma 24. un 26.pantā minētajām personām neatbilst likumā noteiktajām prasībām;

6) Latvijas Banka konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda kredītiestādes pamatkapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve;

7) jaundibināmā kredītiestāde ir meitas sabiedrība kādai ārvalstu kredītiestādei vai finanšu iestādei, kurai tās reģistrācijas valstī netiek veikta dalībvalstīs pieņemtajām prasībām līdzvērtīga uzraudzība uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata, vai ja par tās uzraudzību atbildīgā ārvalsts institūcija ar Latvijas Banku nav noslēgusi vienošanos par sadarbību un informācijas apmaiņu;

8) kredītiestādes izveidotā iekšējās kontroles sistēma nenodrošina visaptverošu un efektīvu kredītiestādes risku pārvaldību.

(2) Latvijas Banka atsaka licences (atļaujas) izsniegšanu, ja kredītiestādes darbību reglamentējošie dokumenti paredz, ka šī kredītiestāde, ieskaitot tās vadību, neatradīsies Latvijā un nav saistīta ar kādu finanšu grupu.

(11.04.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003., 28.10.2004., 26.02.2009., 23.12.2010., 24.04.2014.,  21.07.2017., 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

15.pants. Lai saņemtu licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, tās dibinātājiem jānodrošina:

1) dibināšanas dokumenti, statūti un kredītiestādes darbību reglamentējošie dokumenti, kas dod skaidru priekšstatu par plānoto darbību un tai atbilstošu organizāciju;

2) minimālā sākotnējā kapitāla iemaksa;

3) likuma prasībām atbilstošas kredītiestādes padomes un valdes locekļu, iekšējā audita dienesta vadītāja, risku direktora, par darbības atbilstības kontroli atbildīgās personas, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgās personas un ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītāja kandidatūras. Ja iekšējā audita dienesta pienākumi deleģēti kredītiestādes mātes sabiedrībai — dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, kredītiestādes dibinātāji Latvijas Bankai iesniedz ar mātes sabiedrību noslēgtā līguma oriģinālu. Ja iekšējā audita dienesta pienākumi deleģēti zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kredītiestādes dibinātāji iesniedz šā likuma 10.¹ pantā minētos dokumentus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998., 01.06.2000., 11.04.2002., 24.10.2002., 11.12.2003., 28.10.2004., 22.02.2007., 02.06.2016., 21.07.2017., 13.06.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

16.pants. (1) Kredītiestādi ir tiesīga dibināt:

1) pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona;

2) juridiskā persona;

3) valsts vai pašvaldība.

(2) Ir nepieciešams, lai šā panta pirmajā daļā minētās personas būtu iespējams identificēt, lai tām būtu nevainojama reputācija, finansiālā stabilitāte, kā arī lai to finanšu līdzekļu tiesiskumu ir iespējams dokumentāri pierādīt.

(3) Izvērtējot personas reputāciju un finansiālo stabilitāti, Latvijas Bankai ir tiesības pārbaudīt šā likuma 19.pantā minēto personu identitāti, sodāmību un dokumentus, kuri ļauj pārliecināties par brīvā kapitāla pietiekamību kredītiestādes kapitālā un rezervēs izdarīto ieguldījumu apmērā, kā arī par to, vai ieguldītie līdzekļi nav iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos. Izvērtējot personas finansiālo stabilitāti, prasības par brīvā kapitāla pietiekamību nav attiecināmas uz kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām.

(4) Par kredītiestādes dibinātāju nevar būt fiziskās personas, kā arī juridiskās (reģistrētās) personas, uz kuru dibinātājiem (akcionāriem) un īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) — šā likuma 19.pantā minētajām fiziskajām personām — var attiecināt šā likuma 25.panta pirmās daļas 1. vai 2.punktu, vai kuras ir pildījušas valdes vai padomes locekļa pienākumus kredītiestādē vai finanšu iestādē, kas atzīta par maksātnespējīgu attiecīgo pienākumu pildīšanas laikā, vai kuras ir pildījušas valdes vai padomes locekļa pienākumus citā komercsabiedrībā un novedušas šo komercsabiedrību līdz maksātnespējai, par ko ir paredzēta kriminālatbildība.

(28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 26.02.2009., 22.03.2012., 24.04.2014., 11.06.2015., 01.11.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

17.pants. Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šā likuma 16. un 29. pantā minētajām personām, lai spriestu par to finanšu stāvokli un reputāciju, šajā nolūkā pārbaudot minēto personu:

1) finanšu resursu pietiekamību;

2) kredītiestādes darbības un vadības plānus;

3) līdzšinējo darbību, kompetenci un pieredzi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 11.12.2003. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

18.pants. (Izslēgts ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

19.pants. Latvijas Bankai ir tiesības pārbaudīt kredītiestādes dibinātāju identitāti. Ja kredītiestādes dibinātāji ir juridiskās (reģistrētās) personas, Latvijas Bankai ir tiesības pārbaudīt ziņas par to dibinātājiem (akcionāriem) un īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) — fiziskajām personām. Šajā pantā minētajām juridiskajām personām ir pienākums nodrošināt Latvijas Banku ar šo informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Latvijas Banka ir tiesīga šādu informāciju saņemt.

(28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

19.¹ pants. (1) Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms licences (atļaujas) izsniegšanas tādai jaundibināmai kredītiestādei:

1) kura ir attiecīgajā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrība;

2) kura ir meitas sabiedrība tādai mātes sabiedrībai, kuras cita meitas sabiedrība ir attiecīgajā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība;

3) kuru kontrolē kāda fiziskā vai juridiskā persona, kas kontrolē arī citu attiecīgajā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību.

(2) Latvijas Banka pirms licences (atļaujas) izsniegšanas, kā arī licencētās kredītiestādes uzraudzības gaitā no attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasa un novērtē informāciju par kredītiestādes akcionāru piemērotību un to kredītiestādes valdes un padomes locekļu reputāciju un pieredzi, kuri iesaistīti citu tās grupas uzņēmumu vadībā, kurā tiks iekļauta jaundibināmā kredītiestāde.

(09.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.02.2007., 24.04.2014. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

20.pants. (1) Ārvalstu kredītiestāde var atvērt filiāli Latvijā, ja šīs kredītiestādes minimālais sākotnējais kapitāls atbilst šā likuma 21.panta prasībām un tās darbības laiks nav mazāks par trim finanšu gadiem.

(2) Šā panta noteikumi par kredītiestādes darbības laiku nav attiecināmi uz kredītiestādi, kura reģistrēta ārvalstī, kas ir Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībniece.

(3) Ārvalstu kredītiestādes filiāle sniedz Latvijas Bankai informāciju par savu darbību Latvijas Bankas noteikumos paredzētajā apmērā un termiņā.

(4) Ja ārvalsts kredītiestāde ar filiāļu starpniecību darbojas vairākās dalībvalstīs, Latvijas Banka sadarbojas ar iesaistīto dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nepieļautu šajā likumā, uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos un ES regulā Nr. 575/2013 noteikto prasību neievērošanu un netiktu radīta negatīva ietekme uz Eiropas Savienības finanšu stabilitāti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2002., 11.12.2003., 28.10.2004., 09.06.2005., 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā), kā arī grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

21.pants. (1) Kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par pieciem miljoniem euro. Sākotnējo kapitālu veido viens vai vairāki ES regulas Nr.  575/2013 26. panta 1. punkta "a", "b", "c", "d" vai "e" apakšpunktā minētie elementi.

(2) (Izslēgta ar 23.12.2010. likumu)

(3) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(4) Pamatkapitāla samazināšanas gadījumā kredītiestādei saskaņā ar Komerclikuma 264. pantu ir pienākums iesniegt publicēšanai Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē paziņojumu, ka ir pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu, un nosūtīt paziņojumu par pamatkapitāla samazināšanu visiem zināmajiem kreditoriem, kuriem līdz minētā lēmuma pieņemšanai bija prasījuma tiesības pret kredītiestādi. Minēto paziņojumu var nesūtīt kreditoriem, kuru prasījuma tiesības ir radušās, kredītiestādei sniedzot šiem kreditoriem finanšu pakalpojumus.

(28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.02.2007., 23.12.2010., 19.09.2013., 24.04.2014., 21.07.2017., 28.04.2022. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums ceturtajā daļā par vārdu "publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"" aizstāšanu ar vārdiem "iesniegt publicēšanai Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē" stājas spēkā 01.07.2023. Sk. pārejas noteikumu 113. punktu)

22.pants. (Izslēgts ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

23.pants. (Izslēgts ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

24.pants. (1) Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita dienesta vadītāju, risku direktoru, par darbības atbilstības kontroli atbildīgo personu, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu, sabiedrības kontrolieri, ārvalsts kredītiestādes filiāles vai kredītiestādes filiāles citā dalībvalstī vadītāju un prokūristu var būt persona:

1) (izslēgts ar 22.02.2007. likumu);

2) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos. Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu var būt arī persona, kura ir kompetenta uzņēmuma vadības jautājumos;

3) kurai ir nepieciešamā izglītība un triju gadu attiecīga profesionālā darba pieredze atbilstoša lieluma komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē;

4) kurai ir nevainojama reputācija;

5) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Kredītiestādes valdes priekšsēdētājam, valdes locekļiem, iekšējā audita dienesta vadītājam, risku direktoram, par darbības atbilstības kontroli atbildīgajai personai, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgajai personai, ārvalsts kredītiestādes filiāles vai kredītiestādes filiāles citā dalībvalstī vadītājam un sabiedrības kontrolierim nepieciešama augstākā izglītība.

(2¹) Nevienu no šā panta pirmajā daļā minētajiem amatiem nedrīkst ieņemt persona, kuras tieša vai netieša līdzdalība ir 10 vai vairāk procentu no kredītiestādes balsstiesīgo akciju skaita.

(3) Kredītiestādei ir pienākums pašai vai pēc Latvijas Bankas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šā panta prasībām.

(4) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.02.2007., 24.04.2014., 11.06.2015., 02.06.2016., 01.11.2018., 13.06.2019., 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

25.pants. (1) Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita dienesta vadītāju, risku direktoru, par darbības atbilstības kontroli atbildīgo personu, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu, sabiedrības kontrolieri, ārvalsts kredītiestādes filiāles vai kredītiestādes filiāles citā dalībvalstī vadītāju un prokūristu nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī novešanu līdz maksātnespējai (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

2) pret kuru krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigta, arī tad, ja krimināllieta pret personu izbeigta uz nereabilitējoša pamata.

(2) Kredītiestādes padomes vai — attiecībā uz sabiedrības kontrolieri — akcionāru sapulces pienākums ir pašai vai pēc Latvijas Bankas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja uz tām var attiecināt šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktu.

(3) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 24.04.2014., 11.06.2015., 02.06.2016., 01.11.2018., 13.06.2019., 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

26.pants. (1) Par kredītiestādes padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt personas, kuras atbilst šā likuma 24.panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punkta prasībām. Par kredītiestādes padomes priekšsēdētāju un padomes locekli nevar būt personas, uz kurām var attiecināt šā likuma 25.panta pirmās daļas 1. vai 2.punktu.

(2) Akcionāru sapulcei ir pienākums nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šajā pantā noteiktajām prasībām.

(3) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(11.04.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003., 28.10.2004. un 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

26.¹ pants. (1) Nosakot, cik padomes un valdes locekļa amata vietu kredītiestādes padomes vai valdes loceklis drīkst ieņemt vienlaikus, tiek ņemti vērā individuāli apstākļi, kā arī kredītiestādes darbības veids, apjoms un sarežģītība.

(2) Lieluma, iekšējās organizācijas un darbības veida, apjoma un sarežģītības ziņā nozīmīgas kredītiestādes padomes un valdes loceklis, izņemot gadījumus, kad tas pārstāv Latvijas Republiku, vienlaikus neieņem vairāk kā:

1) vienu valdes locekļa amata vietu un divas padomes locekļa amata vietas;

2) četras padomes locekļa amata vietas.

(3) Šā panta izpratnē par vienu padomes vai valdes locekļa amata vietu tiek uzskatītas padomes vai valdes locekļa amata vietas:

1) vienas konsolidācijas grupas ietvaros;

2) iestādēs, kuras ietilpst vienā un tajā pašā ES regulas Nr. 575/2013 113.panta 7.punkta nosacījumiem atbilstošā institucionālās aizsardzības shēmā;

3) sabiedrībās (tai skaitā tādās, kas nav finanšu iestādes), kurās kredītiestādei ir būtiska līdzdalība.

(4) Šā panta izpratnē par padomes vai valdes locekļa amata vietu netiek uzskatītas padomes vai valdes locekļa amata vietas biedrībās, nodibinājumos un citās organizācijās, kuru darbībai nav peļņas gūšanas rakstura.

(5) Latvijas Banka var dot atļauju kredītiestādes padomes vai valdes loceklim ieņemt vienu papildu padomes locekļa amata vietu.

(6) Latvijas Banka regulāri sniedz Eiropas Banku iestādei informāciju par saskaņā ar šā panta piekto daļu dotajām atļaujām.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

27.pants. (1) Kredītiestādes licenci (atļauju) ir tiesības anulēt, ja:

1) kredītiestāde nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā kopš licences (atļaujas) izsniegšanas dienas;

2) tiek konstatēts, ka kredītiestāde sniegusi nepatiesas ziņas licences (atļaujas) saņemšanai;

3) kredītiestāde pārtraukusi darbību uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem;

4) (izslēgts ar 29.04.2021. likumu);

5) (izslēgts ar 29.04.2021. likumu);

6) (izslēgts ar 29.04.2021. likumu);

7) (izslēgts ar 29.04.2021. likumu);

8) kredītiestāde neievēro šā likuma un citu kredītiestādes darbību regulējošu normatīvo aktu prasības, izņemot ES regulas Nr. 575/2013 92.a un 92.b panta prasības;

9) kredītiestādes akcionāriem ar būtisku līdzdalību iestājies tiem piederošo akciju balsstiesību izmantošanas aizliegums un tas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus;

10) Latvijas Banka vai vienotā noregulējuma valde, kas izveidota kā Eiropas Savienības aģentūra saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija regulas (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza regulu (ES) Nr. 1093/2010 (turpmāk — ES regula Nr. 806/2014) 42. pantu, pieņēmusi lēmumu neveikt kredītiestādei noregulējuma darbību.

(1¹) Kredītiestādes licence (atļauja) zaudē spēku, ja:

1) kredītiestāde ir saņēmusi atļauju sākt pašlikvidācijas procesu;

2) kredītiestāde ir saņēmusi atļauju tās reorganizācijai un tādēļ tai vairs nav nepieciešama licence (atļauja) kredītiestādes darbībai;

3) tiesa ir pieņēmusi spriedumu, ar kuru pasludina kredītiestādi par maksātnespējīgu.

(1²) Latvijas Banka ir tiesīga anulēt kredītiestādes licenci (atļauju), kas izsniegta saskaņā ar šā likuma 11.² pantu, ja piecus gadus pēc kārtas nav iestājušies šā likuma 11.² panta pirmajā daļā minētie nosacījumi.

(2) Anulētā vai spēku zaudējusī kredītiestādes licence (atļauja) netiek atjaunota.

(3) Lēmuma par kredītiestādes licences (atļaujas) anulēšanu apstrīdēšana Administratīvajā pārskatīšanas padomē vai pārsūdzēšana Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar ES regulu Nr.  1024/2013 neaptur lēmuma darbību, izņemot ES regulas Nr.  1024/2013 24. pantā noteikto gadījumu.

(11.04.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003., 28.10.2004., 26.05.2005., 23.12.2010., 24.04.2014., 11.06.2015., 21.07.2017., 01.11.2018., 29.04.2021., 28.04.2022. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

27.¹ pants. (1) Latvijas Banka ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums izsniegt kredītiestādei vai ārvalsts kredītiestādes filiālei licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, paziņo par to Eiropas Banku iestādei.

(2) Latvijas Banka ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums anulēt licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai vai licence (atļauja) zaudējusi spēku, paziņo par to Eiropas Banku iestādei.

(3) Latvijas Banka informē Eiropas Komisiju un Eiropas Banku iestādi par atteikumu Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei atvērt filiāli citā dalībvalstī, atteikumu citā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei atvērt filiāli Latvijas Republikā un pasākumiem, ko Latvijas Banka veikusi saskaņā ar šā likuma 108.¹ panta trešo un ceturto daļu.

(4) Latvijas Banka ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par:

1) licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai izsniegšanu kredītiestādei, pār kuru kontroli tieši vai netieši īsteno ārvalsts komersants, paziņo par to Eiropas Komisijai un pārējo dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām. Paziņojumā Eiropas Komisijai norāda kredītiestādes grupas struktūru;

2) būtiskas līdzdalības iegūšanu kredītiestādē, paziņo par to Eiropas Komisijai un pārējo dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām, ja šādas būtiskas līdzdalības ieguvējs ir ārvalsts komersants un, iegūstot būtisku līdzdalību, kredītiestāde kļūst par ārvalsts komersanta meitas sabiedrību. Paziņojumā Eiropas Komisijai norāda kredītiestādes grupas struktūru;

3) (izslēgts ar 29.04.2021. likumu).

(4¹) Latvijas Banka informē Eiropas Banku iestādi par:

1) izmaiņām ārvalsts kredītiestādes filiālei izsniegtajā licencē (atļaujā) kredītiestādes darbībai;

2) ārvalsts kredītiestādes filiāles kopējo aktīvu un saistību apmēru;

3) tās ārvalsts kredītiestādes grupas nosaukumu, pie kuras pieder filiāle.

(5) Latvijas Banka informē Eiropas Komisiju par problēmām, ar kādām saskaras Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, uzsākot vai veicot kredītiestādes darbību ārvalstī.

(6) Latvijas Banka informē Eiropas Komisiju un Eiropas Banku iestādi par normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē kredītiestāžu dibināšanu un darbību Latvijas Republikā.

(7) Ja Latvijas Banka ir konsolidētās uzraudzības institūcija, tā Eiropas Banku iestādei un attiecīgajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām sniedz informāciju par kredītiestādes konsolidācijas grupu attiecībā uz šā likuma 14.panta pirmās daļas 2. un 3.punkta, 34.¹ panta un 50.⁹ panta prasību ievērošanu, kā arī par konsolidācijas grupas juridisko, pārvaldes un organizatorisko struktūru.

(28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 22.02.2007., 22.03.2012., 16.05.2013., 24.04.2014., 21.07.2017., 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

28.pants. (1) Tiešu vai netiešu būtisku līdzdalību kredītiestādē drīkst iegūt persona vai vairākas uz vienošanās pamata saskaņoti darbojošās personas (turpmāk šajā nodaļā — persona), kuras atbilst šā likuma 16.panta prasībām un nodrošina 19.panta nosacījumu un 29.panta piektajā daļā noteikto kritēriju izpildi, turklāt šai personai jābūt finansiāli stabilai, lai tā, ja nepieciešams, spētu veikt papildu ieguldījumu kredītiestādes kapitāla atjaunošanai, nodrošinot kredītiestādes kapitāla atbilstību likuma prasībām un kredītiestāžu darbību regulējošo prasību izpildi.

(2) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt informāciju par personām, kas pretendē uz būtisku līdzdalību (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām), to skaitā par juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā likuma 29.panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības identificēt uz būtisku līdzdalību pretendējošu (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamo) juridisko (reģistrēto) personu dibinātājus (akcionārus) un īpašniekus (patiesos labumu guvējus), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) — fiziskajām personām. Šo personu identificēšanai minētajām juridiskajām personām ir pienākums iesniegt Latvijas Bankai tās pieprasīto informāciju, ja šī informācija nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Latvijas Banka ir tiesīga šādu informāciju saņemt.

(4) Ja personas, kuras tiek turētas aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu kredītiestādē, nesniedz vai atsakās sniegt šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju un kopā to dalība aptver 10 un vairāk procentus no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, šie akcionāri nevar izmantot visu tiem piederošo akciju balsstiesības. Latvijas Banka par šo faktu nekavējoties informē attiecīgos akcionārus un kredītiestādi.

(28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2009., 11.06.2015. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

30.pants. (Izslēgts ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

30.¹ pants. Izvērtējot šā likuma 29.panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir attiecīgajā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošinātājs, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošinātāja, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai persona, kas kontrolē dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, kredītiestāde kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.

(26.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.2013. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

31.pants. (1) Ja persona vēlas izbeigt savu būtisko līdzdalību kredītiestādē, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda personai paliekošo kredītiestādes pamatkapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju skaitu procentos. Ja persona vēlas samazināt savu būtisko līdzdalību zem 20, 33 vai 50 procentiem no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai kredītiestāde pārstāj būt šīs personas meitas sabiedrība, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai.

(2) Personai, kas saņēmusi atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai kredītiestādē, ir pienākums 10 dienu laikā pēc darījuma noslēgšanas iesniegt rakstveida paziņojumu Latvijas Bankai, ja persona tai piederošās kredītiestādes akcijas izmanto kā nodrošinājumu savu vai citas personas saistību izpildei. Paziņojumā norāda personu, kuras saistības tiek nodrošinātas, saistību veidu, apmēru, termiņu un sniedz īsu darījuma aprakstu pēc būtības, kā arī sniedz informāciju par to, kā šā darījuma noslēgšana ierobežos personas rīcību ar tai piederošajām nodrošinājumā izmantotajām akciju balsstiesībām.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003., 28.10.2004., 21.07.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

32.pants. (1) Kredītiestāde nekavējoties, tiklīdz par to uzzinājusi, rakstveidā paziņo Latvijas Bankai par ikvienas personas būtiskas līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu. Paziņojumā norāda attiecīgās personas līdzdalības apmēru procentos no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai informāciju par būtiskās līdzdalības izbeigšanu.

(2) (Izslēgta ar 26.02.2009. likumu)

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003., 28.10.2004., 26.02.2009. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

33.pants. (1) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(2) Akcionāram nav tiesību izmantot visu tam piederošo akciju balsstiesības kredītiestādē, un akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža, un uz to pamata nedrīkst prasīt, lai tiktu izdarīti ieraksti komercreģistrā un citos publiskos reģistros, ja:

1) Latvijas Banka šajā likumā minētajos gadījumos ir aizliegusi personai izmantot tai piederošo akciju balsstiesības;

2) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisko līdzdalību kredītiestādē pirms šā likuma 29.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Latvijas Bankai;

3) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisko līdzdalību kredītiestādē šā likuma 29.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma izskatīšanas laikā.

(3) Ja kredītiestādes akcionāram ir aizliegts izmantot tam piederošo akciju balsstiesības kredītiestādē, kopējo lemttiesīgo akciju skaitu aprēķina, no visām balsstiesīgajām akcijām atņemot tās akcijas, kuru balsstiesību izmantošana ir aizliegta. Šā likuma noteikumi par būtisku līdzdalību nav attiecināmi uz kredītiestādes akcionāru, kuram būtiska līdzdalība kredītiestādē rodas citam akcionāram piemērotā balsstiesību aizlieguma dēļ.

(4) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2014. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

33.¹ pants. (1) Nosakot personas netiešā ceļā iegūtās līdzdalības apmēru kredītiestādē, ņem vērā šādas personas (turpmāk — konkrētā persona) iegūtās balsstiesības kredītiestādē:

1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona ir noslēgusi vienošanos, uzliekot par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiņā attiecībā uz konkrētā emitenta pārvaldi;

2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu;

3) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, ko konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot;

4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā laikposmā;

5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem;

6) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, kas nodotas turējumā konkrētajai personai, un kuras tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi;

7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām;

8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var realizēt kā pilnvarnieks, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus;

9) balsstiesības, kas izriet no jebkurā citā netiešā veidā konkrētās personas iegūtajām akcijām.

(2) Persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi netiešā ceļā būtisko līdzdalību kredītiestādē, pēc Latvijas Bankas pieprasījuma iesniedz tai informāciju, kas ļauj pārliecināties par personas atbilstību šā likuma II un III nodaļas prasībām.

(3) Būtiskas līdzdalības apmēra noteikšanai neņem vērā no kredītiestādes turējumā esošajām akcijām izrietošās balsstiesības, kuras kredītiestāde ieguvusi, izpērkot šīs akcijas sākotnējās izvietošanas laikā vai garantējot sākotnējās izvietošanas laikā neizvietoto akciju izpirkšanu, ja kredītiestāde neizmanto no šīm akcijām izrietošās balsstiesības un atsavina vai dzēš šīs akcijas viena gada laikā no iegādes dienas.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004., 22.02.2007., 21.07.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

33.² pants. (Izslēgts ar 21.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2017.)

(Nodaļa 29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2021.)

33.³ pants. (1) Dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība un dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība un Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, finanšu pārvaldītājsabiedrība un jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība (turpmāk šajā pantā — pārvaldītājsabiedrība) iesniedz Latvijas Bankai, kura veic konsolidēto uzraudzību, pieteikumu un šādu informāciju:

1) ziņas par tās grupas, kurā ietilpst pārvaldītājsabiedrība, organizatorisko struktūru, norādot grupas meitas sabiedrības, mātes sabiedrības un katras grupā ietilpstošās sabiedrības atrašanās vietu un darbības veidu;

2) ziņas par vismaz diviem pārvaldītājsabiedrības valdes locekļiem un to atbilstību šā likuma 24. un 25. panta prasībām;

3) informāciju par pārvaldītājsabiedrības akcionāru vai dalībnieku, kuriem ir būtiska līdzdalība pārvaldītājsabiedrībā, atbilstību šā likuma 16. pantā dibinātājam izvirzītajām prasībām, kā arī 29. panta prasībām;

4) informāciju par iekšējās kontroles sistēmas izveidi — vismaz par atbildības, funkciju un kompetences sadalījumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu grupā, interešu konfliktu novēršanu grupā un iekšējo procedūru un politiku piemērošanu grupas pārvaldībā.

(2) Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija atļauj pārvaldītājsabiedrībai būt par kredītiestādes mātes sabiedrību, ja:

1) iekšējās kontroles sistēma grupā atbilst nolūkam konsolidēti vai subkonsolidēti nodrošināt atbilstību prasībām, kas noteiktas šajā likumā un ES regulā Nr. 575/2013;

2) tās grupas, kurā ietilpst pārvaldītājsabiedrība, organizatoriskā struktūra neierobežo Latvijas Bankas kā konsolidētās uzraudzības institūcijas iespējas efektīvi uzraudzīt meitas sabiedrības un mātes sabiedrības attiecībā uz individuālām, konsolidētām vai subkonsolidētām saistībām;

3) ir nodrošināta vismaz divu pārvaldītājsabiedrības valdes locekļu un pārvaldītājsabiedrības akcionāru vai dalībnieku, kuriem ir būtiska līdzdalība pārvaldītājsabiedrībā, atbilstība šā likuma 24. un 25. panta prasībām un 16. pantā dibinātājam izvirzītajām prasībām, kā arī 29. panta prasībām.

(3) Pārvaldītājsabiedrībai nav nepieciešama šā panta otrajā daļā minētā atļauja, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) pārvaldītājsabiedrības pamatdarbība ir līdzdalības iegūšana meitas sabiedrībās;

2) pārvaldītājsabiedrība nav noregulējuma vienība Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē;

3) kredītiestāde, kas ir meitas sabiedrība, ir tiesīga konsolidēti nodrošināt grupas atbilstību prudenciālajām prasībām, un tai ir visi nepieciešamie resursi, lai to nodrošinātu;

4) pārvaldītājsabiedrība neiesaistās tādu ar pārvaldību, darbību vai finansēm saistītu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē grupu vai tās meitas sabiedrību, kura ir kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu iestāde;

5) nav šķēršļu efektīvai grupas konsolidētajai uzraudzībai.

(4) Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija var pieprasīt papildu informāciju, kas nepieciešama šā panta otrajā un trešajā daļā minētā izvērtējuma veikšanai.

(5) Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija lēmumu par šā panta otrajā daļā minēto atļauju vai trešajā daļā minētā izņēmuma piemērošanu pieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad ir saņemta pilnīga informācija lēmuma pieņemšanai, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pieteikuma un pilnīgas informācijas iesniegšanas dienas.

(6) Ja pārvaldītājsabiedrība ir reģistrēta citā dalībvalstī, Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija pirms lēmuma pieņemšanas sadarbojas ar dalībvalsts uzraudzības institūciju un sniedz tai savu novērtējumu par pārvaldītājsabiedrības atbilstību šā panta otrās un trešās daļas nosacījumiem. Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija, kopīgi apspriežoties un saskaņojot viedokļus ar dalībvalsts uzraudzības institūciju un koordinatoru Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, divu mēnešu laikā no novērtējuma sagatavošanas dienas pieņem lēmumu par atļaujas sniegšanu pārvaldītājsabiedrībai būt par kredītiestādes mātes sabiedrību vai par izņēmuma piemērošanu saskaņā ar šā panta trešo daļu. Ja minētais lēmums netiek pieņemts, Latvijas Bankai kā konsolidētās uzraudzības institūcijai, lai izšķirtu domstarpības, ir tiesības vērsties domstarpību izšķiršanai attiecīgajā Eiropas Uzraudzības iestādē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/78/EK (turpmāk — ES regula Nr. 1093/2010).

(29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

33.⁴ pants. (1) Kredītiestāde, kas ietilpst ārvalsts grupā, kuras aktīvu kopējā vērtība Eiropas Savienībā ir vismaz 40 miljardi euro, var saņemt licenci (atļauju), veikt reģistrāciju komercreģistrā un darboties Latvijas Republikā tikai tad, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) kredītiestāde ir vienīgā ārvalsts grupas kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība Eiropas Savienībā;

2) kredītiestādei ir reģistrēta mātes sabiedrība Eiropas Savienībā;

3) kredītiestāde ir mātes sabiedrība Eiropas Savienībā reģistrētai kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai.

(2) Ārvalsts grupas aktīvu kopējo vērtību Eiropas Savienībā veido šāda summa:

1) katras ārvalsts grupas kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības aktīvu vērtības kopsumma Eiropas Savienībā, pamatojoties uz konsolidēto finanšu pārskatu datiem vai, ja nav pieejami konsolidēti dati, — pamatojoties uz individuālo finanšu pārskatu datiem;

2) katras tādas ārvalsts grupas filiāles, kura ir saņēmusi atļauju darboties Eiropas Savienībā kā kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, aktīvu vērtības kopsumma.

(3) Ja kredītiestāde ietilpst ārvalsts grupā un šajā grupā ietilpst arī dalībvalsts kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, tad ārvalsts grupai ir pienākums veidot vienu mātes sabiedrību Eiropas Savienībā. Latvijas Banka var atļaut veidot otru mātes sabiedrību Eiropas Savienībā, ja tā veic kredītiestādes konsolidēto uzraudzību atbilstoši šā likuma 112.² pantam un ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

1) vienas mātes sabiedrības izveide Eiropas Savienībā nenodrošinātu prasību nodalīt darbības, kā to paredz tās ārvalsts noteikumi vai uzraudzības institūcija, kurā atrodas galvenā ārvalsts grupas mātes uzņēmuma vadība;

2) vienas mātes sabiedrības izveide Eiropas Savienībā mazinātu uzraudzības efektivitāti salīdzinājumā ar gadījumu, kad ir divas mātes sabiedrības Eiropas Savienībā.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā kredītiestādes mātes sabiedrība var būt dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai pārvaldītājsabiedrība, kurai piešķirta atļauja atbilstoši šā likuma 33.³ panta otrajai daļai.

(5) Latvijas Banka sniedz Eiropas Banku iestādei šādu informāciju attiecībā uz ārvalsts grupu, kas darbojas Latvijas Republikas teritorijā:

1) par kredītiestādi un ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura pieder pie kādas ārvalsts grupas, — nosaukumu un kopējo aktīvu vērtību;

2) par filiāli, kura Latvijas Republikā darbojas kā kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, — nosaukumu, kopējo aktīvu vērtību un darbības veidu;

3) par kredītiestādi un ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrību, kura reģistrēta Latvijas Republikā, — nosaukumu un tās ārvalsts grupas nosaukumu, pie kuras tā pieder.

(29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

(Nodaļas nosaukums 24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

34.pants. (Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

34.¹ pants. (1) Kredītiestāde nodrošina tās darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotas visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību. Iekšējās kontroles sistēma ietver šādus pamatelementus:

1) kredītiestādes lielumam un darbības riskiem atbilstošu organizatorisko struktūru, kurā attiecībā uz darījumu veikšanu un kontroli starp kredītiestādes struktūrvienībām un atbildīgajiem darbiniekiem ir skaidri noteikts, nepārprotams un sistemātisks pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījums;

2) kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un ziņošanas sistēmu;

3) iekšējās kontroles procedūras;

4) atalgojuma sistēmu, tai skaitā dzimumneitrālu atalgojuma politiku.

(2) Latvijas Banka nosaka prasības kredītiestādes iekšējās kontroles sistēmas izveidei.

(22.02.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.12.2010., 24.04.2014., 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

34.² pants. (1) Kredītiestāde izstrādā un īsteno piesardzīgu stratēģiju, politikas un procedūras, kas ļauj pārvaldīt, tai skaitā laikus identificēt, novērtēt, analizēt un uzraudzīt kredītrisku un darījuma partnera kredītrisku, koncentrācijas risku, vērtspapīrošanas risku, tirgus risku, operacionālo risku, tai skaitā modeļa risku, riskus, kas rodas ārpakalpojuma saņemšanas dēļ, un notikumus ar zemu iestāšanās varbūtību, bet būtisku ietekmi, procentu likmju risku netirdzniecības portfelī, kredītriska starpības risku netirdzniecības portfelī, atlikušo risku, likviditātes risku, pārmērīgas sviras risku un citus kredītiestādei būtiskus riskus.

(2) Kredītiestādes stratēģija, politikas, procedūras un sistēmas atbilst tās darbības sarežģītībai un apjomam, kā arī kredītiestādes padomes noteiktajam pieļaujamam risku līmenim un tiek izstrādātas, ņemot vērā kredītiestādes sistēmisko nozīmīgumu katrā dalībvalstī, kurā tā darbojas.

(3) Kredītiestāde izstrādā rīcības plānus ārkārtas situācijām, likviditātes atjaunošanai un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī nosaka to īstenošanai nepieciešamos pasākumus.

(4) Latvijas Banka nosaka prasības attiecībā uz kredītiestādes risku pārvaldīšanu un rīcības plāniem ārkārtas situācijām, likviditātes atjaunošanai un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

34.³ pants. (1) Kredītiestāde tās amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, nodrošina tādu atalgojuma politiku un praksi, kas atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai un veicina to, bet neveicina risku uzņemšanos virs kredītiestādes noteiktā pieļaujamā risku uzņemšanās līmeņa.

(2) Kredītiestāde tās amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, nedrīkst noteikt atalgojuma mainīgo daļu tik lielā apmērā, ka tā pārsniegtu attiecīgajai amatpersonai vai darbiniekam pārskata gadā noteikto atalgojuma nemainīgo daļu, izņemot gadījumus, kad tiek ievēroti šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētie nosacījumi.

(3) Kredītiestādes akcionāru sapulce ar atsevišķu lēmumu tām amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, var noteikt atalgojuma mainīgo daļu tādā apmērā, kas pārsniedz — bet ne vairāk kā divas reizes — attiecīgajai amatpersonai vai darbiniekam pārskata gadā noteikto atalgojuma nemainīgo daļu.

(4) Kredītiestādes akcionāru sapulce attiecībā uz amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, lēmumu par atalgojuma mainīgās daļas apmēru, kas pārsniedz konkrētai amatpersonai vai darbiniekam pārskata gadā noteikto atalgojuma nemainīgo daļu, pieņem, pamatojoties uz kredītiestādes sagatavoto lēmuma projektu, kurā ietverts šādas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas pamatojums, norādīts attiecīgo amatpersonu vai darbinieku skaits, ieņemamie amati un veicamās funkcijas, kā arī novērtēta lēmuma ietekme uz kredītiestādes spēju uzturēt tās stabilai darbībai nepieciešamo pašu kapitāla apmēru. Lēmumu pieņem ar vismaz 66 procentu balsstiesīgo akciju vairākumu, ievērojot nosacījumu, ka kredītiestādes akcionāru sapulcē pārstāvēti vismaz 50 procenti balsstiesīgo akciju, vai ar vismaz 75 procentu balsstiesīgo akciju vairākumu, ievērojot nosacījumu, ka kredītiestādes akcionāru sapulcē pārstāvēti mazāk nekā 50 procenti balsstiesīgo akciju, ja saskaņā ar normatīvo aktu prasībām vai kredītiestādes statūtu noteikumiem šāda akcionāru sapulce ir lemttiesīga. Kredītiestādes amatpersona vai darbinieks, kas vienlaikus ir balsstiesīgo akciju turētājs, nepiedalās tāda kredītiestādes akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanā, kas attiecas uz viņa atalgojuma noteikšanu.

(5) Kredītiestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc saskaņā ar šā panta ceturtās daļas prasībām sagatavotā lēmuma projekta iesniegšanas akcionāriem elektroniski iesniedz Latvijas Bankai šo lēmuma projektu un pierādījumus tam, ka attiecīgajām amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, atalgojuma mainīgās daļas noteikšana tādā apmērā, kas pārsniedz pārskata gadā noteikto atalgojuma nemainīgo daļu, neierobežo kredītiestādes spēju turpmāk ievērot šā likuma un ES regulas Nr. 575/2013 prasības, īpaši pašu kapitāla prasības.

(6) Kredītiestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc šā panta trešajā daļā minētā akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanas to elektroniski iesniedz Latvijas Bankai.

(7) Latvijas Banka nosaka prasības atalgojuma politikai un praksei, tostarp tām kredītiestādes amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

34.⁴ pants. (Izslēgts ar 11.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2015.)

34.⁵ pants. (1) Lai nodrošinātu kredītiestādes reputāciju, novērstu kredītiestādes iesaistīšanu nelikumīgās darbībās, identificētu un novērstu citus kredītiestādei būtiskus riskus, kā arī sargātu klienta personas, kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu, kredītiestāde nosaka papildu prasības pretendentiem uz darbu kredītiestādē un darbiniekiem, kuri ir tieši iesaistīti finanšu pakalpojumu sniegšanā vai kredītriska pārvaldībā vai ietekmē kredītiestādes riska profilu un nav minēti šā likuma 24. panta pirmajā daļā.

(2) Lai noskaidrotu pretendenta piemērotību (atbilstību) darbam kredītiestādē vai kredītiestādes darbinieka piemērotību (atbilstību) veicamajiem darba pienākumiem vai amatam, kredītiestādē īpaši tam pilnvarota persona veic pārbaudi, apstrādājot pretendenta vai darbinieka sniegto informāciju un saskaņā ar šo likumu vai citiem normatīvajiem aktiem kredītiestādes iegūto informāciju par pretendentu vai darbinieku nolūkā sasniegt šā panta pirmajā daļā minētos mērķus.

(3) Ja darba pienākumi kredītiestādē ir tieši saistīti ar finanšu pakalpojumu sniegšanu vai kredītriska pārvaldību vai ietekmē kredītiestādes riska profilu, kredītiestāde nedrīkst nodarbināt šādu pienākumu veikšanai personu, kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) persona ir sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību vai par tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā, vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, un sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta;

2) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā uzraudzības un kontroles institūcija vai Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā paredzētā kompetentā institūcija personai piemērojusi sankciju un savā tīmekļvietnē publiskojusi informāciju par sankciju (izņemot brīdinājumu) par starptautisko vai nacionālo sankciju vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpšanu un no sankcijas piemērošanas dienas nav pagājis vismaz viens gads;

3) personai pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process un no tā izbeigšanas dienas nav pagājis vismaz viens gads.

(4) Kredītiestāde nosaka darba pienākumus vai amatus, attiecībā uz kuriem piemērojama šā panta pirmā un trešā daļa.

(5) Šā panta trešās daļas 1. punkta nosacījuma ievērošanai kredītiestāde saņem un apstrādā personas datus no Sodu reģistra.

(01.11.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. un 29.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 19.05.2021.)

35.² pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. Grozījums par panta izslēgšanu stājas spēkā 30.04.2011. Sk. Pārejas noteikumu 39.punktu)

35.³ pants. (1) Kredītiestāde nodrošina, ka tās pirmā līmeņa pamata kapitāls ir pietiekams, lai segtu kapitāla saglabāšanas rezervi 2,5 procentu apmērā no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92.panta 3.punktu. Kredītiestāde ievēro prasību nodrošināt kapitāla saglabāšanas rezervi individuāli un konsolidācijas grupas līmenī saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļu.

(2) (Izslēgta ar 29.04.2021. likumu)

(3) Kredītiestāde, kura nenodrošina kapitāla saglabāšanas rezervi saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, ievēro šā likuma 35.²⁷ panta pirmajā un trešajā daļā noteiktos sadales ierobežojumus.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021., 28.04.2022. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

35.⁴ pants. (1) Kredītiestāde nodrošina, ka tās pirmā līmeņa pamata kapitāls ir pietiekams, lai segtu kredītiestādei specifisko pretciklisko kapitāla rezervi, kas tiek noteikta kā saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92.panta 3.punktu aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības reizinājums ar kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu. Kredītiestāde ievēro prasību nodrošināt tai specifisko pretciklisko kapitāla rezervi individuāli un konsolidācijas grupas līmenī saskaņā ar ES regulas Nr.  575/2013 pirmās daļas II sadaļu.

(2) (Izslēgta ar 29.04.2021. likumu)

(3) Kredītiestāde, kura nenodrošina pretciklisko kapitāla rezervi saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, ievēro šā likuma 35.²⁷ panta pirmajā un trešajā daļā noteiktos sadales ierobežojumus.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021., 28.04.2022. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

35.⁵ pants. (1) Latvijas Banka reizi ceturksnī novērtē cikliskā sistēmiskā riska intensitāti un, ja nepieciešams, nosaka vai koriģē noteikto pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kas attiecināma uz riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas Republikas rezidentiem. Pretcikliskās kapitāla rezerves normu Latvijas Banka nosaka, ņemot vērā:

1) attiecīgajam ceturksnim aprēķināto pretcikliskās kapitāla rezerves orientieri;

2) mainīgos lielumus, kurus tā uzskata par būtiskiem cikliskā sistēmiskā riska novērtēšanai;

3) spēkā esošās Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas rekomendācijas par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu.

(2) Latvijas Banka reizi ceturksnī aprēķina pretcikliskās kapitāla rezerves orientieri, ko izmanto kā pamatojumu, nosakot pretcikliskās kapitāla rezerves normu saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Pretcikliskās kapitāla rezerves orientieris jēgpilni atspoguļo pašreizējo kreditēšanas cikla posmu Latvijas Republikā, riskus, ko rada pārmērīgi strauja Latvijas Republikas tautsaimniecības kreditēšana, kā arī Latvijas Republikas tautsaimniecības specifiskās iezīmes. Pretcikliskās kapitāla rezerves orientiera aprēķina pamatā ir Latvijas Republikas rezidentiem izsniegto aizdevumu un iekšzemes kopprodukta attiecības novirze no tās ilgtermiņa tendences, kas aprēķināta, ņemot vērā:

1) izsniegto aizdevumu apmēra pieauguma rādītāju un it sevišķi rādītāju, kas atspoguļo izsniegto aizdevumu apmēra un iekšzemes kopprodukta attiecības izmaiņas;

2) spēkā esošās Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas vadlīnijas un rekomendācijas par pretcikliskās kapitāla rezerves orientiera aprēķinu un to, kā mērāma un aprēķināma izsniegto aizdevumu apmēra un iekšzemes kopprodukta attiecības novirze no tās ilgtermiņa tendences.

(3) Pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kura ir izteikta kā procentuāla daļa no kopējās ar Latvijas Republikas rezidentiem noslēgto riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013, nosaka 0 līdz 2,5 procentu apmērā, ar intervālu 0,25 procentu apmērā vai intervālos, kas dalās bez atlikuma ar 0,25 procentiem.

(4) Latvijas Banka var noteikt pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kas pārsniedz 2,5 procentus, ja tas ir pamatoti, ņemot vērā šā panta pirmajā daļā minētos rādītājus un kritērijus. Šāda paaugstināta pretcikliskās kapitāla rezerves norma tiek iekļauta kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normas aprēķinā.

(5) Latvijas Banka, pirmo reizi nosakot tādu pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kas ir lielāka par nulli, vai paaugstinot spēkā esošo pretcikliskās kapitāla rezerves normu, nosaka datumu, no kura kredītiestāde šo pretcikliskās kapitāla rezerves normu piemēro, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu. Šis datums ir tās dienas datums, kura seko pēc 12 mēnešiem no dienas, kad saskaņā ar šā panta septīto daļu publicēts paziņojums par tādas pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, kas ir lielāka par nulli, vai paziņojums par spēkā esošās pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšanu. Latvijas Banka ārkārtas gadījumos var noteikt agrāku datumu nekā dienu pēc 12 mēnešiem no dienas, kad publicēts paziņojums par tādas pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, kas ir lielāka par nulli, vai paziņojums par spēkā esošās pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšanu.

(6) Latvijas Banka, pazeminot pretcikliskās kapitāla rezerves normu, neatkarīgi no tā, vai pretcikliskās kapitāla rezerves norma tiek samazināta līdz nullei, nosaka aptuvenu laikposmu, kurā nav paredzēta pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšana. Latvijas Banka var mainīt šā iepriekš noteiktā aptuvenā laikposma ilgumu.

(7) Latvijas Banka reizi ceturksnī publicē paziņojumu savā tīmekļvietnē, norādot vismaz šādu informāciju:

1) noteikto pretcikliskās kapitāla rezerves normu;

2) attiecīgo izsniegto aizdevumu un iekšzemes kopprodukta attiecību un tās novirzi no ilgtermiņa tendences;

3) saskaņā ar šā panta otro daļu aprēķinātu pretcikliskās kapitāla rezerves orientieri;

4) noteiktās pretcikliskās kapitāla rezerves normas pamatojumu;

5) datumu, no kura kredītiestāde, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu, piemēro pretcikliskās kapitāla rezerves normu, ja tiek noteikta tāda pretcikliskās kapitāla rezerves norma, kas ir lielāka par nulli, vai tiek paaugstināta spēkā esošā pretcikliskās kapitāla rezerves norma;

6) ārkārtas apstākļus, kuru dēļ šīs daļas 5.punktā minētais datums ir agrāks nekā diena pēc 12 mēnešiem no dienas, kad publicēts paziņojums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšanu;

7) aptuvenu laikposmu, kurā nav paredzēta pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšana, kā arī šāda laikposma noteikšanas pamatojumu, ja pretcikliskās kapitāla rezerves norma tiek pazemināta.

(8) Latvijas Banka veic visus saprātīgos pasākumus, lai saskaņotu šā panta septītajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas laiku ar citu dalībvalstu atbildīgajām iestādēm.

(9) Latvijas Banka paziņo Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai par katrām noteiktās pretcikliskās kapitāla rezerves normas izmaiņām, sniedzot šā panta septītajā daļā minēto informāciju.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2015., 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

35.⁶ pants. (1) Latvijas Banka var atzīt pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kura pārsniedz 2,5 procentus un kuru ir noteikusi citas dalībvalsts vai ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu. Ja Latvijas Banka ir atzinusi pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kura pārsniedz 2,5 procentus, kredītiestāde šo pretcikliskās kapitāla rezerves normu piemēro, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu.

(2) Latvijas Banka par to, ka ir atzinusi citā dalībvalstī vai ārvalstī noteikto pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kura pārsniedz 2,5 procentus, informē, publicējot attiecīgu paziņojumu savā tīmekļvietnē. Paziņojums ietver vismaz šādu informāciju:

1) atzītā pretcikliskās kapitāla rezerves norma;

2) dalībvalsts vai ārvalsts, uz darījumiem ar kuras rezidentiem attiecas atzītā pretcikliskās kapitāla rezerves norma;

3) ja atzīšanas rezultātā pretcikliskās kapitāla rezerves norma ir paaugstinājusies, — datums, no kura kredītiestādes atzīto pretcikliskās kapitāla rezerves normu piemēro, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu;

4) ja šīs daļas 3.punktā minētais datums ir agrāks nekā diena pēc 12 mēnešiem no šajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas dienas, — ārkārtas apstākļi, ar kuriem pamatots šāds agrāks piemērošanas uzsākšanas termiņš.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2015., 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

35.⁷ pants. (1) Ja viena vai vairākas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes veic kredītriskam pakļautos riska darījumus ar ārvalsts rezidentiem, bet šīs ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, nav noteikusi un publicējusi darījumiem ar tās rezidentiem piemērojamo pretcikliskās kapitāla rezerves normu, Latvijas Banka var noteikt pretcikliskās kapitāla rezerves normu kredītriskam pakļautajiem darījumiem ar šīs ārvalsts rezidentiem, kuru kredītiestādei nepieciešams piemērot, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu.

(2) Ja viena vai vairākas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes veic kredītriskam pakļautos riska darījumus ar ārvalsts rezidentiem un šīs ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, ir noteikusi un publicējusi darījumiem ar tās rezidentiem piemērojamo pretcikliskās kapitāla rezerves normu, bet tā, pēc Latvijas Bankas veiktā novērtējuma, nav pietiekami augsta, lai nodrošinātu kredītiestādi pret pārāk strauja šajā ārvalstī izsniegto aizdevumu apmēra pieauguma radītajiem riskiem, Latvijas Banka var noteikt citu pretcikliskās kapitāla rezerves normu kredītriskam pakļautajiem riska darījumiem ar šīs ārvalsts rezidentiem, kuru kredītiestādei nepieciešams piemērot, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu.

(3) Nosakot citu pretcikliskās kapitāla rezerves normu atbilstoši šā panta otrajai daļai, Latvijas Banka to nenosaka zemāku par pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kuru noteikusi attiecīgās ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, ja šīs ārvalsts iestādes noteiktā pretcikliskās kapitāla rezerves norma nepārsniedz 2,5 procentus no kredītriskam pakļautos riska darījumus ar šīs ārvalsts rezidentiem veicošo kredītiestāžu kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu.

(4) Latvijas Banka, nosakot saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu tādu pretcikliskās kapitāla rezerves normu ar ārvalsts rezidentiem noslēgtiem darījumiem, kura ir augstāka par spēkā esošo pretcikliskās kapitāla rezerves normu, nosaka datumu, no kura kredītiestādes šo augstāko pretcikliskās kapitāla rezerves normu piemēro, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu. Šis datums ir tās dienas datums, kura seko pēc 12 mēnešiem no dienas, kad saskaņā ar šā panta piekto daļu publicēts paziņojums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu. Latvijas Banka ārkārtas gadījumos var noteikt agrāku datumu nekā diena pēc 12 mēnešiem no dienas, kad publicēts paziņojums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu.

(5) Latvijas Banka paziņo par to, ka saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu ir noteikusi ar ārvalsts rezidentiem noslēgtiem kredītriskam pakļautajiem riska darījumiem piemērojamu pretcikliskās kapitāla rezerves normu, publicējot attiecīgu paziņojumu savā tīmekļvietnē. Paziņojums ietver vismaz šādu informāciju:

1) noteiktā pretcikliskās kapitāla rezerves norma un ārvalsts, uz kredītriskam pakļautajiem riska darījumiem ar kuras rezidentiem tā attiecas;

2) noteiktās pretcikliskās kapitāla rezerves normas pamatojums;

3) ja darījumiem ar ārvalsts rezidentiem ir noteikta paaugstināta pretcikliskās kapitāla rezerves norma, — datums, no kura kredītiestādei to ir nepieciešams piemērot, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu;

4) ārkārtas apstākļi, kuru dēļ šīs daļas 3.punktā minētais datums ir agrāks nekā diena pēc 12 mēnešiem no dienas, kad publicēts paziņojums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2015., 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

35.⁸ pants. Kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normas aprēķināšanas kārtību nosaka Latvijas Banka.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

35.⁹ pants. Latvijas Banka identificē Latvijas Republikā reģistrētas globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes konsolidācijas grupas līmenī, ievērojot šā likuma 35.¹⁰ panta prasības un 35.¹¹ pantā minēto metodoloģiju, un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši šā likuma 35.¹³ panta prasībām un 35.¹⁴ pantā minētajiem kritērijiem.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

35.¹⁰ pants. Par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi var atzīt Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupu vai kredītiestādi, kas nav Eiropas Savienības mātes kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība.

(29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2021.)

35.¹¹ pants. (1) Kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupa vai kredītiestāde, kas ir atzīta par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi, tiek iekļauta vienā no vismaz piecām globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu apakšgrupām, pamatojoties uz šādu kritēriju izvērtējumu:

1) kredītiestādes vai konsolidācijas grupas lielums;

2) kredītiestādes vai konsolidācijas grupas savstarpējā saistība ar finanšu sistēmu;

3) kredītiestādes vai konsolidācijas grupas sniegto pakalpojumu aizvietojamība vai grupas nodrošinātā finanšu infrastruktūra;

4) kredītiestādes vai konsolidācijas grupas sarežģītība;

5) konsolidācijas grupas pārrobežu aktivitātes gan citās dalībvalstīs, gan ārvalstīs.

(2) Katra kritērija vērtēšanai izmanto skaitliski izsakāmus rādītājus, un visiem kritērijiem ir vienāds svars kopējā vērtējuma noteikšanā. Iedalījums apakšgrupās un robežšķirtnes starp apakšgrupām ir skaidri noteiktas, balstoties uz saskaņā ar šā panta pirmo daļu veikto vērtējumu, un atspoguļo globāli sistēmiski nozīmīgas kredītiestādes problēmu iespējamo ietekmi uz globālo finanšu tirgu.

(2¹) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam izvērtējumam veic papildu novērtējumu, pamatojoties uz šādu kritēriju izvērtējumu:

1) šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā noteiktie kritēriji;

2) kredītiestādes vai konsolidācijas grupas pārrobežu aktivitātes, izņemot kredītiestādes vai konsolidācijas grupas aktivitātes iesaistītajās dalībvalstīs ES regulas Nr. 806/2014 4. panta izpratnē.

(2²) Katra kritērija vērtēšanai izmanto skaitliski izsakāmus rādītājus, un visiem kritērijiem ir vienāds svars kopējā vērtējuma noteikšanā. Šā panta 2.¹ daļas 1. punktā noteikto kritēriju izvērtējumam izmanto tos pašus rādītājus, kuri tiek izmantoti šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā noteikto kritēriju izvērtējumam.

(2³) Pamatojoties uz papildu novērtējumu, kas veikts atbilstoši šā panta 2.¹ un 2.² daļai, katrai kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupai vai kredītiestādei, kas tiek izvērtēta atzīšanai par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi, tiek noteikts papildu kopējais vērtējums.

(3) Latvijas Banka, ņemot vērā atbilstoši šā panta pirmajai daļai noteiktās globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu apakšgrupas un šā likuma 35.¹² panta pirmajā daļā noteiktos apakšgrupu iedalījuma nosacījumus, kā arī pamatojoties uz uzraudzības vērtējumu, ir tiesīga:

1) iekļaut globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi apakšgrupā, kura atbilst augstākam sistēmiskam nozīmīgumam, nekā to nosaka saskaņā ar šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto metodoloģiju veiktais aprēķins;

2) atzīt par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi tādu kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupu vai kredītiestādi, kuras sistēmiskā nozīmīguma vērtējums, kas veikts saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, ir zemāks par minimālo vērtējumu, pēc kura kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupa vai kredītiestāde tiek atzīta par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi, un iekļaut šādu globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi apakšgrupā, kas ir augstāka par minimālam sistēmiskam nozīmīgumam atbilstošu apakšgrupu;

3) ņemot vērā vienotā noregulējuma mehānisma darbību, iekļaut globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi apakšgrupā, kura atbilst zemākam sistēmiskam nozīmīgumam, nekā to nosaka saskaņā ar šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto metodoloģiju veiktais aprēķins, pamatojoties uz atbilstoši šā panta 2.³ daļai noteikto papildu kopējo vērtējumu.

(4) Latvijas Banka informē Eiropas Komisiju, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropas Banku iestādi par kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupām vai kredītiestādēm, kas ir atzītas par globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm, un par atbilstošajām apakšgrupām, kurās tās iekļautas, sniedz pilnīgu pamatojumu šā panta trešajā daļā paredzētā uzraudzības vērtējuma izmantošanai vai neizmantošanai, kā arī publisko globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu, norādot attiecīgās apakšgrupas, kurās tās iekļautas.

(5) Latvijas Banka ne retāk kā reizi gadā pārskata par globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm atzīto kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupu vai kredītiestāžu sistēmisko nozīmīgumu un atbilstošās apakšgrupas, kurās tās iekļautas, un informē globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes par pieņemto lēmumu, paziņo šo informāciju Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, kā arī publisko globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu, norādot atbilstošās apakšgrupas, kurās tās iekļautas.

(6) (Izslēgta ar 29.04.2021. likumu)

(7) Kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupa vai kredītiestāde tiek atzīta par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi un iekļauta atbilstošā apakšgrupā, pamatojoties uz Eiropas Savienības tieši piemērojamā tiesību aktā noteikto metodoloģiju.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

35.¹² pants. (1) Globālai sistēmiski nozīmīgai iestādei konsolidācijas grupas līmenī nosaka globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, kas nav mazāka par 1 procentu no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, atbilstoši apakšgrupai, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.¹¹ pantu. Šā likuma 35.¹¹ panta pirmajā daļā minētajām apakšgrupām globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu nosaka ar intervālu, ne mazāku par 0,5 procentiem. Visām apakšgrupām, izņemot piekto vai augstākas apakšgrupas (ja tādas ir noteiktas), globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma pieaug lineāri globālas sistēmiski nozīmīgas kredītiestādes problēmu iespējamai ietekmei uz globālajiem finanšu tirgiem.

(2) Globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi aprēķina kā saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības reizinājumu ar tai noteikto globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu. Globāli sistēmiski nozīmīga iestāde nodrošina, ka tās pirmā līmeņa pamata kapitāls ir pietiekams, lai segtu globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi.

(3) (Izslēgta ar 29.04.2021. likumu)

(4) Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi, kas, to sasummējot ar kopējo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kuru aprēķina atbilstoši šā likuma 35.¹⁸ panta 3.¹, 3.² un 3.³ daļas prasībām, pārsniedz 5 procentus, Latvijas Banka nosaka pēc Eiropas Komisijas atļaujas saņemšanas.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2023.)

35.¹³ pants. Latvijas Banka identificē citas sistēmiski nozīmīgas iestādes. Par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi var atzīt kredītiestādi vai Latvijas Republikā reģistrētas mātes kredītiestādes, Latvijas Republikā reģistrētas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, Latvijas Republikā reģistrētas mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, Eiropas Savienības mātes kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupu.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

35.¹⁴ pants. (1) Kredītiestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību var atzīt par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi, pamatojoties uz viena vai vairāku šādu kritēriju izvērtējumu:

1) kredītiestādes vai grupas lielums;

2) nozīmīgums Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas tautsaimniecībai;

3) pārrobežu aktivitāšu nozīmīgums;

4) kredītiestādes vai grupas savstarpējā saistība ar finanšu sistēmu.

(2) Kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības sistēmiskā nozīmīguma izvērtēšanas metodoloģiju, ņemot vērā šā panta pirmajā daļā minētos kritērijus, nosaka Latvijas Banka.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

35.¹⁵ pants. (1) Latvijas Banka kredītiestādei, finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kas atzīta par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi šā likuma 35.¹⁴ pantā minētā izvērtējuma rezultātā, individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti var noteikt citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu līdz 3 procentiem. Nosakot citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, Latvijas Banka ievēro, ka tās piemērošana nedrīkst atstāt nesamērīgu negatīvu ietekmi uz citu dalībvalstu finanšu sistēmu vai tās daļu, vai Eiropas Savienību kopumā, radot šķēršļus Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbībai.

(2) Pēc paziņojuma iesniegšanas saskaņā ar šā panta sesto daļu Latvijas Banka, saņemot Eiropas Komisijas atļauju, Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes kredītiestādei, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupai vai kredītiestādei, kas atzīta par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi šā likuma 35.¹⁴ pantā minētā izvērtējuma rezultātā, var noteikt citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, kas pārsniedz 3 procentus vai kas, to sasummējot ar kopējo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kuru aprēķina atbilstoši šā likuma 35.¹⁸ panta 3.¹, 3.² un 3.³ daļas prasībām, pārsniedz 5 procentus.

(3) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasību aprēķina kā saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības reizinājumu ar tai noteikto citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu.

(4) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes, kas ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrība, vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes, kas ir Eiropas Savienības mātes sabiedrības, kurai konsolidācijas grupas līmenī ir noteikta citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasība, meitas sabiedrība, individuāli vai subkonsolidēti noteiktā citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasība nepārsniedz mazāko no šādiem rādītājiem:

1) 1 procents no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un lielākā no šādām kapitāla rezervēm: konsolidācijas grupai noteiktās globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.¹² panta otro daļu, un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā šā panta otrās daļas prasības;

2) 3 procenti no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013, vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma, kuru Eiropas Komisija atļāvusi piemērot mātes sabiedrībai konsolidācijas grupas līmenī saskaņā ar šā panta otro daļu.

(5) Latvijas Banka ne retāk kā reizi gadā pārskata par citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm atzītajām kredītiestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām noteiktās citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas pamatotību un informē citu sistēmiski nozīmīgu iestādi par pieņemto lēmumu, paziņo to Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei, kā arī publisko citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu.

(6) Latvijas Banka paziņo Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei un publisko par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi atzītās kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības nosaukumu.

(7) Ne vēlāk kā mēnesi pirms tam, kad tiek publiskots pieņemtais lēmums par citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšanu vai pārskatīšanu apmērā līdz 3 procentiem, kā noteikts šā panta pirmajā daļā, vai ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tam, kad plānots publiskot lēmumu par citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšanu vai pārskatīšanu apmērā, kas pārsniedz 3 procentus, kā noteikts šā panta otrajā daļā, Latvijas Banka iesniedz Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai paziņojumu, kurā:

1) detalizēti izklāstīts pamatojums, kāpēc tiek uzskatīts, ka citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšana var būt efektīvs un samērīgs instruments riska mazināšanai;

2) detalizēti, izmantojot visu pieejamo informāciju, izvērtēta citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšanas varbūtējā pozitīvā un negatīvā ietekme uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu;

3) norādīta citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma, kuru paredzēts noteikt.

(29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021., 13.10.2022. un 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2023.)

35.¹⁶ pants. (1) Lai novērstu vai samazinātu makroprudenciālos vai sistēmiskos finanšu sistēmas darbības traucējumu riskus, kuriem var būt būtiska negatīva ietekme uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu un tautsaimniecību un kuri netiek segti atbilstoši ES regulas Nr. 575/2013 un šā likuma 35.⁵, 35.¹² un 35.¹⁵ panta nosacījumiem, Latvijas Banka var noteikt kredītiestādēm vai vienai vai vairākām kredītiestāžu apakšgrupām prasību uzturēt sistēmiskā riska kapitāla rezervi visiem riska darījumiem vai vienam no šā likuma 35.¹⁷ panta pirmajā daļā noteiktajiem riska darījumu veidiem.

(2) Sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasība ir šādu lielumu kopsumma:

1) saskaņā ar šā likuma 35.²⁰ panta pirmās daļas prasībām publicētajā paziņojumā noteiktās uz kopējo riska darījumu vērtību attiecināmās sistēmiskā riska rezerves normas reizinājums ar saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķināto kopējo riska darījumu vērtību;

2) saskaņā ar šā likuma 35.²⁰ panta pirmās daļas prasībām publicētajā paziņojumā noteiktās uz riska darījumu veidu attiecināmās sistēmiskā riska rezerves normas reizinājums ar saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķināto šā riska darījumu veida riska darījumu vērtību.

(3) Sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu nosaka, pamatojoties uz riska darījumiem, kam saskaņā ar šā panta pirmo daļu piemēro sistēmiskā riska kapitāla rezervi individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši ES regulai Nr. 575/2013.

(4) Kredītiestāde, kura nenodrošina sistēmiskā riska rezervi saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, ievēro šā likuma 35.²⁷ panta pirmajā un trešajā daļā noteiktos sadales ierobežojumus.

(5) Ja sadales ierobežojumu ievērošanas rezultātā, ņemot vērā attiecīgo sistēmisko risku, nav pietiekami palielināts kredītiestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, Latvijas Banka var īstenot vienu vai vairākas šā likuma 113. pantā noteiktās darbības.

(29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

35.¹⁷ pants. (1) Latvijas Banka kredītiestādei individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti var noteikt prasību uzturēt sistēmiskā riska kapitāla rezervi attiecībā uz:

1) visiem riska darījumiem Latvijas Republikā;

2) šādiem riska darījumu veidiem vai to apakšveidiem Latvijas Republikā:

a) visiem riska darījumiem ar privātpersonām (fiziskajām personām), kas ir nodrošināti ar mājokļa hipotēku,

b) visiem riska darījumiem ar fiziskajām personām, kas nav nodrošināti ar mājokļa hipotēku,

c) visiem riska darījumiem ar juridiskajām personām, kas ir nodrošināti ar mājokļa hipotēku vai hipotēku tādam īpašumam, ko izmanto komercdarbības veikšanai,

d) visiem riska darījumiem ar juridiskajām personām, kas nav nodrošināti ar mājokļa hipotēku vai hipotēku tādam īpašumam, ko izmanto komercdarbības veikšanai;

3) visiem riska darījumiem citās dalībvalstīs, ievērojot šā likuma 35.¹⁸ panta piektās daļas un 35.²⁰ panta prasības;

4) šīs daļas 2. punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā minētajiem riska darījumu veidiem vai to apakšveidiem citās dalībvalstīs, ja Latvijas Banka pieņem lēmumu atzīt citā dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska rezerves normu saskaņā ar šā likuma 35.²¹ pantu;

5) riska darījumiem ārvalstīs.

(2) Latvijas Banka nosaka sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu tādā apmērā, kas dalās bez atlikuma ar 0,5 procentiem.

(3) Latvijas Banka var noteikt dažādas sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas dažādām kredītiestāžu apakšgrupām un riska darījumu veidiem un apakšveidiem.

(4) Latvijas Banka nodrošina, ka sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības noteikšana neatstāj nesamērīgi nelabvēlīgu ietekmi uz citu dalībvalstu vai Eiropas Savienības finanšu sistēmu un nerada šķēršļus Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbībai.

(5) Latvijas Banka vismaz reizi divos gados pārskata noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu.

(29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

35.¹⁸ pants. (1) Pirms lēmuma par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu publicēšanas saskaņā ar šā likuma 35.²⁰ pantu Latvijas Banka par to paziņo:

1) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai;

2) ja noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir attiecināma uz vienu vai vairākām kredītiestādēm, kas ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, — šīs dalībvalsts uzraudzības institūcijām un atbildīgajām iestādēm.

(2) Paziņojums, ko sniedz saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ietver:

1) detalizētu informāciju par makroprudenciālajiem vai sistēmiskajiem riskiem Latvijas Republikā, kuru dēļ tiek noteikta sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma;

2) detalizētu informāciju par iemesliem, kuru dēļ šīs daļas 1. punktā minēto risku lielums apdraud Latvijas Republikas finanšu sistēmas stabilitāti un kuri pamato nosakāmo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu;

3) pamatojumu, kāpēc tiek uzskatīts, ka sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības noteikšana var būt efektīvs un samērīgs līdzeklis šīs daļas 1. punktā minēto risku novēršanai vai mazināšanai;

4) novērtējumu, kas veikts, pamatojoties uz pieejamo informāciju par sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības noteikšanas varbūtējo pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu;

5) nosakāmo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normas) un riska darījumus un iestādes, uz kurām šī norma (normas) ir attiecināma;

6) ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir attiecināma uz visiem riska darījumiem, — pamatojumu, kādēļ sistēmiskā kapitāla rezerve nepārklājas ar saskaņā ar šā likuma 35.¹⁵ pantu noteikto citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi.

(3) (Izslēgta ar 29.04.2021. likumu)

(3¹) Ja, nosakot vai atkārtoti nosakot sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kas ir attiecināma uz vienu vai vairākiem šā likuma 35.¹⁷ panta pirmajā daļā minētajiem riska darījumu veidiem vai apakšveidiem, kopējā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma nepārsniedz 3 procentus nevienam no tajos ietvertajiem riska darījumiem, Latvijas Banka mēnesi pirms lēmuma par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu publicēšanas saskaņā ar šā likuma 35.²⁰ pantu sniedz Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai šā panta otrajā daļā minēto paziņojumu. Šajā daļā aprēķināmā kopējā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma neietver saskaņā ar šā likuma 35.²¹ pantu atzītās citā dalībvalstī noteiktās sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas.

(3²) Ja, nosakot vai atkārtoti nosakot sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kas ir attiecināma uz vienu vai vairākiem šā likuma 35.¹⁷ panta pirmajā daļā minētajiem riska darījumu veidiem vai apakšveidiem, kopējā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir lielāka par 3 procentiem, bet nepārsniedz 5 procentus nevienam atsevišķam riska darījumam, uz kuru ir attiecināma sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, tiek ievērota šāda kārtība:

1) Latvijas Banka mēnesi pirms lēmuma par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu publicēšanas saskaņā ar šā likuma 35.²⁰ pantu sniedz Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai šā panta otrajā daļā minēto paziņojumu un ietver tajā pieprasījumu Eiropas Komisijai sniegt viedokli. Ja Eiropas Komisija neatbalsta Latvijas Bankas paziņojumā minētās sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu, Latvijas Banka nepublicē paziņojumu par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu vai arī publicē paziņojumu par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu un pamato, kāpēc nav ievērojusi Eiropas Komisijas viedokli;

2) ja uz kādu no kredītiestādēm, kura ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, ir attiecināma kopējā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, kas ir lielāka par 3 procentiem, bet nepārsniedz 5 procentus nevienam atsevišķam riska darījumam, uz kuru ir attiecināma sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, Latvijas Banka saskaņā ar šā panta otro daļu sniedzamajā paziņojumā ietver pieprasījumu Eiropas Komisijai un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai sniegt ieteikumu. Ja starp Latvijas Banku un citas dalībvalsts iestādi, kas ir atbildīga par sistēmiskā riska rezerves noteikšanu, nav panākta vienošanās par nosakāmo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normām) un gan no Eiropas Komisijas, gan no Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas ir saņemts ieteikums neattiecināt sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normas) uz kredītiestādi, kas ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, Latvijas Banka pieņem lēmumu neattiecināt sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normas) uz kredītiestādi, kas ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, vai lūdz Eiropas Banku iestādi iesaistīties jautājuma izskatīšanā atbilstoši ES regulai Nr. 1093/2010.

(3³) Ja, nosakot vai atkārtoti nosakot sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kas ir attiecināma uz vienu vai vairākiem šā likuma 35.¹⁷ panta pirmajā daļā minētajiem riska darījumu veidiem vai apakšveidiem, kopējā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir lielāka par 5 procentiem kādam no tajos ietvertajiem riska darījumiem, uz kuru ir attiecināma sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, Latvijas Banka pirms lēmuma par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu publicēšanas saskaņā ar šā likuma 35.²⁰ pantu sniedz Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai šā panta otrajā daļā minēto paziņojumu un ietver tajā pieprasījumu Eiropas Komisijai sniegt atļauju.

(3⁴) Uz kredītiestādi attiecināto kopējo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kas, to sasummējot ar augstāko tai noteikto citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, kuru aprēķina atbilstoši šā likuma 35.¹⁵ panta trešās vai ceturtās daļas prasībām, un globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, kuru aprēķina atbilstoši šā likuma 35.¹² panta otrās daļas prasībām, pārsniedz 5 procentus, Latvijas Banka nosaka pēc Eiropas Komisijas atļaujas saņemšanas.

(4) (Izslēgta ar 29.04.2021. likumu)

(5) Ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir attiecināma uz riska darījumiem, kas noslēgti ar citas dalībvalsts rezidentiem, Latvijas Banka nosaka vienādu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu visiem riska darījumiem Eiropas Savienībā, izņemot gadījumu, kad sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma tiek noteikta, lai saskaņā ar šā likuma 35.²¹ pantu atzītu citā dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu.

(6) Ja nosakāmā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir mazāka vai vienāda ar iepriekš noteiktu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, tad nav attiecināmas šā panta 3.¹, 3.², 3.³ un piektās daļas prasības.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021., 23.09.2021., 13.10.2022. un 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2023.)

35.¹⁹ pants.

(Izslēgts ar 29.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 19.05.2021.)

35.²⁰ pants. (1) Latvijas Banka informē par noteikto vai atkārtoti noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normām), publicējot attiecīgu paziņojumu savā tīmekļvietnē. Paziņojums ietver vismaz šādu informāciju:

1) noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma;

2) to kredītiestāžu nosaukumi, kurām ir pienākums ievērot sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasību;

3) riska darījumi, uz kuriem ir attiecināma sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma (normas);

4) sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas (normu) noteikšanas vai atkārtotas noteikšanas pamatojums;

5) datums, no kura kredītiestādes sāk ievērot no jauna noteikto vai mainīto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu;

6) valstis, uz kuru rezidentu darījumiem attiecas noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma.

(2) Ja šā panta pirmās daļas 4. punktā minētās informācijas publicēšana var apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti, Latvijas Banka neiekļauj šo informāciju paziņojumā.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2015., 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

35.²¹ pants. (1) Latvijas Banka var atzīt citā dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu un noteikt kredītiestādei prasību ievērot šo citā dalībvalstī noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu attiecībā uz riska darījumiem, kas noslēgti ar šīs dalībvalsts rezidentiem.

(2) Ja Latvijas Banka atzīst citā dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, tā par to informē Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.

(3) Pieņemot lēmumu par citā dalībvalstī noteiktas sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas atzīšanu, Latvijas Banka ņem vērā attiecīgās dalībvalsts atbildīgās iestādes sniegto informāciju.

(3¹) Ja Latvijas Banka nosaka, ka atzītā citā dalībvalstī noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir attiecināma uz tiem pašiem riskiem, kuru mazināšanai ir jau noteikta cita sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, kredītiestāde kopējo kapitāla rezervju prasības aprēķinā iekļauj augstāko no šīm normām.

(3²) Ja Latvijas Banka nosaka, ka atzītā citā dalībvalstī noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma nav attiecināma uz tiem pašiem riskiem, kuru mazināšanai ir jau noteikta cita sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, kredītiestāde kopējo kapitāla rezervju prasības aprēķinā iekļauj abas šīs normas.

(4) Latvijas Banka, nosakot sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu saskaņā ar šā likuma 35.¹⁷ pantu, var lūgt Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu izdot rekomendāciju vienai vai vairākām dalībvalstīm atzīt noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

35.²² pants. (1) Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kopējo kapitāla rezervju prasība tiek noteikta kā šādu kapitāla rezervju summa:

1) kapitāla saglabāšanas rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.³ panta pirmo daļu;

2) pretcikliskā kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.⁴ panta pirmo daļu;

3) sistēmiskā riska kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.¹⁷ pantu;

4) lielākā no šādām kapitāla rezervēm: globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.¹² panta otro daļu, un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā šā likuma 35.¹⁵ panta trešās vai ceturtās daļas prasības.

(2) (Izslēgta ar 29.04.2021. likumu)

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 19.05.2021.)

35.²³ pants. (1) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kopējo kapitāla rezervju prasība tiek noteikta kā šādu kapitāla rezervju summa:

1) kapitāla saglabāšanas rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.³ panta pirmo daļu;

2) pretcikliskā kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.⁴ panta pirmo daļu;

3) sistēmiskā riska kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.¹⁷ pantu;

4) citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā šā likuma 35.¹⁵ panta pirmās, trešās vai ceturtās daļas prasības.

(2) (Izslēgta ar 29.04.2021. likumu)

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

35.²⁴ pants. (1) (Izslēgta ar 29.04.2021. likumu)

(2) (Izslēgta ar 29.04.2021. likumu)

(3) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes — globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrības — kopējo kapitāla rezervju prasības aprēķinā tiek iekļauta lielākā no šādām kapitāla rezervēm: globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 19.05.2021.)

35.²⁵ pants. Ja kredītiestāde nav globāla sistēmiski nozīmīga iestāde, cita sistēmiski nozīmīga iestāde vai globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrība, kas ir cita sistēmiski nozīmīga iestāde, tās kopējo kapitāla rezervju prasība tiek noteikta kā šādu kapitāla rezervju summa:

1) kapitāla saglabāšanas rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.³ panta pirmo daļu;

2) pretcikliskā kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.⁴ panta pirmo daļu;

3) sistēmiskā riska kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.¹⁷ pantu.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

35.²⁶ pants. Kredītiestādei, kura ievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ panta prasībām, aizliegts veikt pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauto elementu sadali, ja tās rezultātā pirmā līmeņa pamata kapitāls samazinātos tiktāl, ka kredītiestāde vairs neievērotu kopējo kapitāla rezervju prasību.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

35.²⁷ pants. (1) Kredītiestāde, kura neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ panta prasībām, aprēķina maksimāli sadalāmo summu un informē par to Latvijas Banku. Pirms maksimāli sadalāmās summas aprēķina kredītiestādei aizliegts:

1) veikt pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauto elementu sadali, kas šā likuma izpratnē ietver:

a) dividenžu izmaksu monetārā formā;

b) daļēji vai pilnībā apmaksātu prēmijakciju (akcijas, kas bez maksas tiek piešķirtas akcionāriem) vai ES regulas Nr. 575/2013 26.panta 1.punkta "a" apakšpunktā norādītu citu kapitāla instrumentu sadali;

c) pašas akciju vai ES regulas Nr. 575/2013 26.panta 1.punkta "a" apakšpunktā norādītu citu kapitāla instrumentu dzēšanu vai pirkšanu;

d) saistībā ar ES regulas Nr. 575/2013 26.panta 1.punkta "a" apakšpunktā norādītajiem kapitāla instrumentiem samaksāto summu atmaksāšanu;

e) ES regulas Nr. 575/2013 26.panta 1.punkta "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā norādīto elementu sadali;

2) uzņemties atalgojuma mainīgās daļas vai diskrecionāro pensiju pabalstu (ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē) maksājumu saistības vai izmaksāt atalgojuma mainīgo daļu, ja maksājumu saistības kredītiestāde uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību;

3) veikt procentu vai dividenžu maksājumus par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem.

(2) Maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtību nosaka Latvijas Banka.

(3) Kredītiestādei, kura neievēro šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību, aizliegts veikt jebkuru šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minēto darbību attiecībā uz summu, kas pārsniedz saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām aprēķināto maksimāli sadalāmo summu.

(4) Šajā pantā, kā arī šā likuma 35.²⁶ pantā noteiktos ierobežojumus piemēro tikai maksājumiem, kuru veikšanas rezultātā samazinās pirmā līmeņa pamata kapitāls vai peļņa un kuru atlikšana vai neveikšana nerada saistību neizpildi vai pamatu kredītiestādes maksātnespējas procesa ierosināšanai.

(5) Ja kredītiestāde, kura neievēro šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību, plāno sadalīt peļņu vai veikt kādu no šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajām darbībām, tā informē Latvijas Banku un iesniedz informāciju par:

1) kredītiestādes pašu kapitāla apmēru, atsevišķi uzrādot pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla apmēru;

2) kredītiestādes starpposma peļņas apmēru un pārskata gada peļņas apmēru;

3) maksimāli sadalāmo summu, kas aprēķināta saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto kārtību;

4) peļņas apmēru, kuru kredītiestāde plāno sadalīt starp tādiem maksājumiem kā dividenžu izmaksa, akciju atpirkšana, procentu vai dividenžu maksājumi par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, kā arī atalgojuma mainīgās daļas vai diskrecionāro pensiju pabalstu (ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē) maksājumi, vai nu uzņemoties jaunas maksājumu saistības, vai veicot maksājumus saskaņā ar maksājumu saistībām, kuras kredītiestāde uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību.

(6) Kredītiestāde neievēro šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību, ja tās pašu kapitāls apmēra un struktūras ziņā nav pietiekams, lai vienlaikus izpildītu šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību un katru no šādām prasībām:

1) pašu kapitāla prasību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "a" apakšpunktu un papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktu;

2) pašu kapitāla prasību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "b" apakšpunktu un papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktu;

3) pašu kapitāla prasību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "c" apakšpunktu un papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktu.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

35.²⁸ pants. Kredītiestāde nodrošina, ka peļņas apmērs un maksimāli sadalāmā summa aprēķināta precīzi, un apliecina peļņas apmēra un maksimāli sadalāmās summas aprēķinu precizitāti Latvijas Bankai pēc tās pieprasījuma.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

35.²⁹ pants. Kredītiestāde, kura neievēro šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību vai ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto sviras rādītāja rezerves prasību, izstrādā kapitāla saglabāšanas plānu saskaņā ar šā likuma 35.³⁰ panta prasībām un iesniedz to Latvijas Bankai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no brīža, kad identificējusi minētās prasības neievērošanu, izņemot gadījumu, kad Latvijas Banka pagarina minētā plāna izstrādes un iesniegšanas termiņu. Latvijas Banka var pagarināt minētā plāna izstrādes un iesniegšanas termiņu līdz desmit dienām, ņemot vērā kredītiestādes individuālo situāciju, darbības apjomu un sarežģītību.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījumi pantā attiecībā uz sviras rādītāja rezerves prasību, kā arī grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 103. un 110. punktu)

35.³⁰ pants. Kapitāla saglabāšanas plāns ietver:

1) kredītiestādes ienākumu un izdevumu aplēses, kā arī prognozēto kredītiestādes bilanci;

2) pasākumus kredītiestādes kapitāla rādītāju palielināšanai;

3) kredītiestādes pašu kapitāla palielināšanas plānu un termiņu, lai pilnībā nodrošinātu šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ pantā noteiktās kopējo kapitāla rezervju prasības vai ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteiktās sviras rādītāja rezerves prasības ievērošanu;

4) pēc Latvijas Bankas pieprasījuma jebkādu citu informāciju, kas tai nepieciešama šā likuma 35.³¹ panta prasību izpildei.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījumi 3. punktā attiecībā uz sviras rādītāja rezerves prasību, kā arī grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 103. un 110. punktu)

35.³¹ pants. Latvijas Banka izvērtē kredītiestādes izstrādāto un iesniegto kapitāla saglabāšanas plānu. Latvijas Banka apstiprina minēto plānu tikai tādā gadījumā, ja tā uzskata, ka šāda plāna īstenošana ar augstu iespējamību varētu saglabāt vai nodrošināt pietiekamu kapitālu, lai kredītiestāde varētu ievērot šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību vai ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto sviras rādītāja rezerves prasību tādā laika periodā, ko Latvijas Banka atzīst par piemērotu.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījumi pantā attiecībā uz sviras rādītāja rezerves prasību, kā arī grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 103. un 110. punktu)

35.³² pants. Ja Latvijas Banka neapstiprina kredītiestādes izstrādāto un iesniegto kapitāla saglabāšanas plānu saskaņā ar šā likuma 35.³¹ panta prasībām, tā:

1) pieprasa, lai kredītiestāde palielina pašu kapitālu līdz noteiktam līmenim noteiktos laika periodos;

2) nosaka stingrākus sadales ierobežojumus, nekā noteikts šā likuma 35.²⁶ un 35.²⁷ pantā.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

35.³³ pants. (1) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai izpildītu kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ panta prasībām, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:

1) jebkuru no ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā noteiktajām pašu kapitāla prasībām;

2) saskaņā ar šā likuma 101.¹⁶ pantu noteikto papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks;

3) saskaņā ar šā likuma 101.¹⁷ panta trešo daļu paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks.

(2) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai izpildītu vienu no kapitāla rezervēm, kas tai saskaņā ar šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ panta prasībām veido kopējo kapitāla rezervju prasību, nedrīkst izmantot, lai izpildītu citas kapitāla rezerves, kas veido minēto kopējo kapitāla rezervju prasību.

(3) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai izpildītu kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ panta prasībām, nedrīkst izmantot, lai izpildītu ES regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a un 92.b pantā un Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 60. un 60.¹ pantā noteiktās uz risku balstītās prasības.

(29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2021.)

35.³⁴ pants. Kredītiestādei, kura ievēro sviras rādītāja rezerves prasību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktu, aizliegts veikt pirmā līmeņa kapitālā iekļauto elementu sadali, ja tās rezultātā pirmā līmeņa kapitāls samazinātos tiktāl, ka kredītiestāde vairs neievērotu sviras rādītāja rezerves prasību.

(29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2021. Pants stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 103. punktu)

35.³⁵ pants. (1) Kredītiestāde, kura neievēro sviras rādītāja rezerves prasību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktu, aprēķina ar sviras rādītāja rezerves prasības neievērošanu saistīto maksimāli sadalāmo summu un informē par to Latvijas Banku. Pirms minētās summas aprēķināšanas kredītiestādei aizliegts:

1) veikt šā likuma 35.²⁷ panta pirmās daļas 1. punktā minēto pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauto elementu sadali;

2) uzņemties atalgojuma mainīgās daļas vai diskrecionāro pensiju pabalstu (ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē) maksājumu saistības vai izmaksāt atalgojuma mainīgo daļu, ja maksājumu saistības kredītiestāde uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja sviras rādītāja rezerves prasību;

3) veikt procentu vai dividenžu maksājumus par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem.

(2) Ar sviras rādītāja rezerves prasības neievērošanu saistītās maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtību nosaka Latvijas Banka.

(3) Kredītiestādei, kura neievēro sviras rādītāja rezerves prasību, aizliegts veikt jebkuru šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minēto darbību attiecībā uz summu, kas pārsniedz saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām aprēķināto ar sviras rādītāja rezerves prasību saistīto maksimāli sadalāmo summu.

(4) Šajā pantā un šā likuma 35.³⁴ pantā noteiktos ierobežojumus piemēro tikai maksājumiem, kuru veikšanas rezultātā samazinās pirmā līmeņa kapitāls vai peļņa un kuru atlikšana vai neveikšana nerada saistību neizpildi vai pamatu kredītiestādes maksātnespējas procesa ierosināšanai.

(5) Ja kredītiestāde, kura neievēro sviras rādītāja rezerves prasību, plāno sadalīt peļņu vai veikt kādu no šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām darbībām, tā informē Latvijas Banku un iesniedz tai informāciju par:

1) kredītiestādes pašu kapitāla apmēru, atsevišķi uzrādot pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla apmēru;

2) kredītiestādes starpposma peļņas apmēru un pārskata gada peļņas apmēru;

3) ar sviras rādītāja rezerves prasības neievērošanu saistīto maksimāli sadalāmo summu, kas aprēķināta saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto kārtību;

4) peļņas apmēru, kuru kredītiestāde plāno sadalīt starp tādiem maksājumiem kā dividenžu izmaksa, akciju atpirkšana, procentu vai dividenžu maksājumi par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, kā arī atalgojuma mainīgās daļas vai diskrecionāro pensiju pabalstu (ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē) maksājumi, vai nu uzņemoties jaunas maksājumu saistības, vai veicot maksājumus saskaņā ar maksājumu saistībām, kuras kredītiestāde uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja sviras rādītāja rezerves prasību.

(6) Kredītiestāde neievēro sviras rādītāja rezerves prasību šā panta izpratnē, ja tās pirmā līmeņa kapitāls nav pietiekams, lai vienlaikus izpildītu ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā, 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā un šā likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktā noteiktās pašu kapitāla prasības pārmērīgas sviras riskam, kas nav pietiekami segts ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto prasību.

(29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Pants, kā arī tajā veiktie grozījumi par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 103. un 110. punktu)

35.³⁶ pants. Kredītiestāde nodrošina, ka sadalāmās peļņas apmērs un ar sviras rādītāja rezerves prasības neievērošanu saistītā maksimāli sadalāmā summa ir aprēķināta precīzi, un spēj pierādīt šā aprēķina precizitāti Latvijas Bankai pēc tās pieprasījuma.

(29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Pants, kā arī tajā veiktie grozījumi par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 103. un 110. punktu)

36.pants. (Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.)

36.¹ pants. (Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.)

36.² pants. (1) Papildus ES regulā Nr. 575/2013 noteiktām pašu kapitāla prasībām kredītiestāde novērtē savai darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamo kapitālu un nodrošina, lai tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamais kapitāls būtu pietiekams, kā arī nosaka šā kapitāla elementus un struktūru.

(2) Kredītiestāde izstrādā savas darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotu, visaptverošu, pamatotu un efektīvu stratēģiju un procedūras un īsteno nepārtrauktai kapitāla novērtēšanai un pietiekama kapitāla uzturēšanai nepieciešamos pasākumus.

(2¹) Saskaņā ar šā panta otrajā daļā minēto stratēģiju, procedūrām un pasākumiem kredītiestāde nosaka tās kapitālu tādā piemērotā pašu kapitāla līmenī, kas ir pietiekams visu to risku segšanai, kādiem kredītiestāde ir pakļauta, un spēj segt iespējamos zaudējumus, uz kuriem norāda kredītiestādes un Latvijas Bankas saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.² daļu veiktās stresa testēšanas rezultāti.

(3) Kredītiestāde regulāri pārskata šā panta otrajā daļā minēto stratēģiju un procedūras, lai nodrošinātu, ka tās aizvien ir visaptverošas un samērīgas ar kredītiestādes darbības veidu, apjomu un sarežģītību.

(22.02.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.12.2010., 22.03.2012., 24.04.2014., 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

36.³ pants. (1) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(2) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(3) Kredītiestāde informāciju saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 astotajā daļā noteikto publisko savā tīmekļvietnē vai arī izvēlas informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu.

(4) Latvijas Banka ir tiesīga noteikt prasību, lai šā panta trešajā daļā minētā informācija tiek publiskota biežāk nekā reizi gadā, un noteikt publiskošanas termiņus.

(5) Kredītiestāde, kura ir mātes sabiedrība, katru gadu publisko informāciju par grupas juridisko struktūru, kā arī pārvaldības un darbības organizatorisko struktūru, kas nodrošina šā likuma 14.panta pirmās daļas 2.punkta, 34.¹ panta un 50.⁹ panta otrās daļas prasību ievērošanu.

(22.02.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.12.2010., 24.04.2014., 11.06.2015., 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

36.⁴ pants. (Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

38.pants. (Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

39.pants. (Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

40.pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011.)

41.pants. (Izslēgts ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

44.pants. (Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

45.pants. (Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

45.¹ pants. Kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība pirms līdzdalības iegūšanas kādas ārvalstī reģistrētas komercsabiedrības pamatkapitālā, kā rezultātā komercsabiedrība saskaņā ar šo likumu tiks pakļauta konsolidētajai uzraudzībai, pārliecinās, ka kredītiestāde varēs saņemt konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju no attiecīgās komercsabiedrības.

(22.02.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. Grozījumi attiecībā uz vārda „banka” aizstāšanu ar vārdu „kredītiestāde” stājas spēkā 30.04.2011. Sk. pārejas noteikumu 39.punktu)

46.pants. (Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

47.pants. (Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.)

48.pants. Kredītiestāde nedrīkst tieši vai netieši izsniegt kredītu pašas izlaisto vai tās mātes vai meitas sabiedrības izlaisto akciju un citu pašu kapitālā iekļaujamo instrumentu iegādei, kā arī pieņemt par kredītu nodrošinājumu pašas akcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 23.12.2010. un 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

49.pants. Kredītiestādes ārvalstu valūtu atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt:

1) atsevišķā ārvalstu valūtā — 10 procentus no pašu kapitāla, kas piemērojams lielo riska darījumu ierobežojumu noteikšanai saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013;

2) kopumā visās ārvalstu valūtās — 20 procentus no pašu kapitāla, kas piemērojams lielo riska darījumu ierobežojumu noteikšanai saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

49.¹ pants. (1) Kredītiestāde, kura saņēmusi atļauju izmantot iekšējās pieejas riska darījumu riska svērtās vērtības vai pašu kapitāla prasību aprēķinam, izņemot atļauju operacionālā riska pašu kapitāla prasības aprēķinam, papildus ES regulā Nr. 575/2013 noteiktajam aprēķina riska svērtās vērtības vai pašu kapitāla prasības Eiropas Banku iestādes noteiktā etalona portfelī vai portfeļos iekļautiem riska darījumiem un finanšu instrumentu pozīcijām.

(2) Latvijas Banka ir tiesīga, konsultējoties ar Eiropas Banku iestādi, noteikt etalona portfeli vai portfeļus, kas atšķiras no Eiropas Banku iestādes noteiktajiem.

(3) Kredītiestāde sagatavo un vismaz reizi gadā iesniedz Latvijas Bankai pārskatu par riska svērtās vērtības vai pašu kapitāla prasības aprēķinu Eiropas Banku iestādes noteiktā etalona portfelī vai portfeļos iekļautiem riska darījumiem un finanšu instrumentu pozīcijām un šā panta pirmajā daļā minētā aprēķina veikšanai izmantotās metodoloģijas skaidrojumu.

(4) Ja Latvijas Banka ir noteikusi etalona portfeli vai portfeļus, kas atšķiras no Eiropas Banku iestādes noteiktajiem, kredītiestāde sagatavo un vismaz reizi gadā iesniedz Latvijas Bankai atsevišķu pārskatu par riska svērtās vērtības vai pašu kapitāla prasības aprēķinu Latvijas Bankas noteiktā etalona portfelī vai portfeļos iekļautiem riska darījumiem un finanšu instrumentu pozīcijām.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

49.² pants. Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde procentu likmju riska novērtēšanai netirdzniecības portfelī izmanto tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto standartizēto metodoloģiju, ja tā uzskata, ka kredītiestādes īstenotās iekšējās sistēmas procentu likmju riska novērtēšanai netirdzniecības portfelī nav apmierinošas.

(29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

49.³ pants. Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai maza un nesarežģīta kredītiestāde procentu likmju riska novērtēšanai netirdzniecības portfelī izmanto tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto standartizēto metodoloģiju, ja Latvijas Banka konstatē, ka izmantotā vienkāršotā standartizētā metodoloģija, kas noteikta tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos, nav piemērota, lai aptvertu procentu likmju risku netirdzniecības portfelī.

(29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

50.¹ pants. (Izslēgts ar 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

50.² pants. (Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.)

50.³ pants. (Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.)

50.⁴ pants. (Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.)

50.⁵ pants. (Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.)

50.⁶ pants. (Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.)

50.⁷ pants. (Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.)

50.⁹ pants. (1) Kredītiestāde, kas nav atbrīvota no regulējošo prasību ievērošanas individuāli saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 7. pantu, ievēro šā likuma 34.¹, 34.², 34.³ un 49.¹ panta prasības individuāli.

(2) Kredītiestāde, kas ir pakļauta konsolidētajai uzraudzībai saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļu, ievēro šā likuma 34.¹, 34.², 34.³ un 49.¹ panta prasības konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti un nodrošina, ka tās iekšējās kontroles sistēma ir konsekventa, labi integrēta un īstenota visās meitas sabiedrībās, tostarp arī tajās, kas nav iekļautas konsolidācijas grupā saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļu, kā arī nodrošina visu uzraudzībai nepieciešamo datu un informācijas sagatavošanu. Šā likuma 34.¹, 34.², 34.³ un 49.¹ panta prasības nav saistošas meitas sabiedrībām, kurām ir noteiktas attiecīgas savas darbības nozarei specifiskas prasības individuālā līmenī. Ar Latvijas Bankas atļauju kredītiestāde var neievērot šā likuma 34.¹, 34.², 34.³ un 49.¹ panta prasības ārvalsts meitas sabiedrībās, kas nav iekļautas konsolidācijas grupā saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļu, ja kredītiestāde var pierādīt, ka šīs prasības neatbilst meitas sabiedrības reģistrācijas valsts tiesību aktiem.

(3) Kredītiestāde var neievērot šā likuma 34.³ panta otrajā un septītajā daļā noteiktās atalgojuma prasības dalībvalsts meitas sabiedrībās, kurām ir saistošas nozarei specifiskas atalgojuma prasības saskaņā ar citiem tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kas pieņemti, ieviešot Eiropas Savienības tiesību aktus, un ārvalsts meitas sabiedrībās, kurām būtu saistošas nozarei specifiskas atalgojuma prasības saskaņā ar citiem tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kas pieņemti, ieviešot Eiropas Savienības tiesību aktus tad, ja tās būtu reģistrētas Eiropas Savienībā.

(4) Šā panta trešās daļas noteikumi neattiecas uz amatpersonām vai darbiniekiem meitas sabiedrībā, kas ir aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība vai sabiedrība, kurai ir tiesības veikt tādus ieguldījumu pakalpojumus un darbības kā rīkojumu izpilde klientu vārdā, darījumu veikšana savā vārdā, portfeļa pārvaldība, finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana vai finanšu instrumentu izvietošana, uzņemoties saistības izpirkt finanšu instrumentus, un finanšu instrumentu izvietošana, neuzņemoties saistības izpirkt finanšu instrumentus, ja šo amatpersonu vai darbinieku profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz konsolidācijas grupas kopējo riska profilu vai komercdarbību.

(29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

51.pants. (Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

53.pants. (Izslēgts ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

54.pants. (Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

56.pants. (Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.)

56.¹ pants. (Izslēgts ar 27.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2021.)

58.pants. Ja kredītiestāde sadalās divās vai vairākās kredītiestādēs, jaundibināto kredītiestāžu pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par likumā noteikto minimālo sākotnējo kapitālu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

59.pants. Pēc kredītiestāžu apvienošanās izveidojušās kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par likumā noteikto minimālo sākotnējo kapitālu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

59.¹ pants. (1) Reorganizācijas gadījumā katrai reorganizācijā iesaistītajai kredītiestādei saskaņā ar Komerclikuma 345. pantu ir pienākums iesniegt publicēšanai Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē paziņojumu, ka ir pieņemts lēmums par reorganizāciju, un nosūtīt paziņojumu par reorganizāciju visiem zināmajiem kreditoriem, kuriem līdz Komerclikuma 343. pantā minētā lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai bija prasījuma tiesības pret kredītiestādi, Minēto paziņojumu var nesūtīt kreditoriem, kuru prasījumu tiesības ir radušās, kredītiestādei sniedzot šiem kreditoriem finanšu pakalpojumus.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi nav attiecināmi uz reorganizācijas pasākumiem, kas tiek veikti saskaņā ar šā likuma XVI nodaļu.

(09.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.2013. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums pirmajā daļā par vārdu "publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"" aizstāšanu ar vārdiem "iesniegt publicēšanai Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē" stājas spēkā 01.07.2023. Sk. pārejas noteikumu 113. punktu)

59.⁶ pants. (1) Ja kredītiestāde atbilstoši normatīvajiem aktiem par komercdarbības atbalstu saņem šādu atbalstu, no komercdarbības atbalsta piešķiršanas līdz komercdarbības atbalsta sniegšanas beigām kredītiestādei ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības, tai skaitā aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību.

(2) Ja Latvijas Banka ir noteikusi kredītiestādei noguldījumu ierobežojumus, no noguldījumu ierobežojumu noteikšanas dienas līdz šādu ierobežojumu atcelšanas dienai kredītiestādei ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības, tai skaitā aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību.

(3) Ja pakārtotās saistības kredītiestādei rodas pēc komercdarbības atbalsta piešķiršanas vai pēc noguldījumu ierobežojumu noteikšanas dienas, tad šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais saistību izpildes aizliegums nav piemērojams.

(22.10.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.12.2010. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

59.⁷ pants. (Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

59.⁸ pants. (1) Latvijas Banka pieprasa, lai kredītiestāde, kura saņem komercdarbības atbalstu, pārskata tās atalgojuma sistēmu, ja nepieciešams, arī nosakot kredītiestādes, padomes un valdes locekļu atalgojuma ierobežojumus, tādā veidā, kas nodrošina efektīvu risku pārvaldīšanu un ilgtermiņa attīstību.

(2) Kredītiestāde, kura saņem komercdarbības atbalstu, nosaka procentuālus ierobežojumus savu neto ieņēmumu apmēram, kuru drīkst izmantot no darbības rezultātiem atkarīgai darba samaksai, lai nodrošinātu stabilai kredītiestādes darbībai atbilstoša pašu kapitāla apmēra uzturēšanu un savlaicīgu komercdarbības atbalsta izbeigšanu.

(3) Kredītiestāde, kura saņem komercdarbības atbalstu, tās padomes un valdes locekļiem neparedz no darbības rezultātiem atkarīgu darba samaksu. Šādas kredītiestādes padome, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, izņēmuma kārtā var pieņemt lēmumu par šādas samaksas noteikšanu valdes locekļiem, bet akcionāru sapulce — padomes locekļiem.

(23.12.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 24.04.2014. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

60. pants. Kredītiestādes un klienta attiecības regulē normatīvie akti, kā arī starp kredītiestādi un klientu noslēgtie līgumi, tostarp izmantojot distances saziņas līdzekļus.

(28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.03.2019.)

61.pants. (1) Kredītiestādes pienākums ir garantēt klienta personas, kontu, noguldījumu, izmantoto finanšu pakalpojumu, darījumu un citu kredītiestādes operāciju noslēpumu, tai skaitā neizpaust ziņas par klientu un viņa darījumiem, kuras kredītiestāde iegūst, sniedzot finanšu pakalpojumus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem (turpmāk — neizpaužamās ziņas).

(2) Saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem kredītiestāde Latvijas Bankai sniedz makroekonomiskās analīzes veikšanai nepieciešamo statistisko informāciju par maksājumiem, kuri veikti starp rezidentiem un nerezidentiem.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības sniegt šā panta otrajā daļā minēto apkopoto informāciju Centrālajai statistikas pārvaldei.

(4) (Izslēgta ar 28.10.2004. likumu)

(21.05.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 24.10.2002., 11.12.2003., 28.10.2004., 23.09.2021. un 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2023.)

62.pants. (1) Neizpaužamās ziņas, kas attiecas uz fizisko personu, sniedzamas pašām fiziskajām personām un to likumīgajiem pārstāvjiem.

(2) Neizpaužamās ziņas, kas attiecas uz juridisko personu, sniedzamas šo juridisko personu pilnvarotajiem pārstāvjiem un to augstākajām institūcijām pēc šo institūciju vadītāju pieprasījuma.

(3) (Izslēgta ar 26.05.2005. likumu)

(4) Neizpaužamās ziņas saskaņā ar rakstveida līgumu sniedzamas trešajai personai, ja šādu ziņu sniegšanai trešajai personai klients nepārprotami ir piekritis.

(4¹) Ziņas par klienta kredīta maksājumu grafiku, kredīta saistību izpildi, tajā skaitā veiktajiem maksājumiem un atlikušo parādsaistību apjomu, pēc rakstveida pieprasījuma sniedzamas klienta kredīta galviniekam vai ķīlas devējam.

(4²) Kredītiestāde neizpaužamās ziņas sniedz arī klienta — fiziskās personas — mantiniekam, mantojuma masas aizgādnim vai testamenta izpildītājam, pamatojoties uz tā motivētu iesniegumu tiesību un likumisko interešu nodrošināšanai, un tas attiecas uz informāciju par laikposmu, kas nav ilgāks par pieciem gadiem pirms klienta nāves dienas.

(5) (Izslēgta ar 08.06.2023. likumu)

(6) Ziņas par klientu, viņa finanšu instrumentu kontiem un naudas kontiem, kas saistīti ar finanšu instrumentu norēķiniem, kā arī par veiktajiem darījumiem ar regulētajā tirgū iekļautajiem finanšu instrumentiem sniedzamas regulētā tirgus organizētājam pēc tā pieprasījuma, ja šīs ziņas ir nepieciešamas tirgus organizētājam, lai nodrošinātu iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju novēršanai piešķirto uzraudzības funkciju veikšanu.

(7) Neizpaužamās ziņas sniedzamas šo personu maksātnespējas procesa administratoram tā pienākumu izpildei, pamatojoties uz motivētu pieprasījumu.

(8) Neizpaužamās ziņas sniedzamas dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, finanšu iestādei, finanšu pārvaldītājsabiedrībai un jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kas ar ziņas sniedzošo kredītiestādi ietilpst vienā konsolidācijas grupā, kuras konsolidēto uzraudzību veic dalībvalsts konsolidētās uzraudzības institūcija, ja ziņas nepieciešamas:

1) attiecīgajā konsolidācijas grupā ietilpstošo komercsabiedrību darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanai, novērtēšanai, pārvaldīšanai un uzraudzībai;

2) attiecīgajā konsolidācijas grupā ietilpstošo komercsabiedrību darbību regulējošo prasību aprēķināšanai un ievērošanai.

(9) Neizpaužamās ziņas saskaņā ar rakstveida līgumu sniedzamas:

1) ārpakalpojumu sniedzējam, ja šīs ziņas ir nepieciešamas ārpakalpojuma saņemšanai;

2) personai, kura kredītiestādei sniedz pakalpojumu, kas saistīts ar:

a) kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanu, novērtēšanu, pārvaldīšanu un uzraudzību,

b) kredītiestādes darbību regulējošo prasību aprēķināšanu un ievērošanu.

3) zvērinātam advokātam vai zvērinātu advokātu birojam juridiskās palīdzības saņemšanai kredītiestādes tiesību un likumisko interešu aizsardzībai.

(9¹) Kredītiestāde neizpaužamās ziņas citām personām sniedz, ja to nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums.

(9²) Kredītiestāde neizpaužamās ziņas citām personām sniedz, ja to nosaka Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums.

(10) Pirms ziņu sniegšanas šā panta astotajā daļā noteiktajos gadījumos kredītiestāde pārliecinās par attiecīgo ziņu aizsardzību pret izpaušanu.

(11) Gadījumos, kad kredītiestādes klients publiski izplatījis ziņas par savu sadarbību ar kredītiestādi, kas neatbilst kredītiestādes rīcībā esošajai informācijai, vai žurnālistiskās darbības ietvaros informāciju par kredītiestādes sadarbību ar klientu publiski izplatījis Latvijā vai citā valstī reģistrētā masu informācijas līdzeklī, kredītiestāde ir tiesīga publiski atklāt tās rīcībā esošās neizpaužamās ziņas par attiecīgo personu, sniedzot skaidrojošu atbildi saistībā ar izplatītajām ziņām vai informāciju (turpmāk — skaidrojoša atbilde) tās izvēlētā formā, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) attiecīgās ziņas vai informācija bez kredītiestādes skaidrojošas atbildes sniegšanas var apdraudēt stabilu kredītiestādes darbību vai kaitēt kredītiestādes reputācijai;

2) pirms kredītiestāde sniedz skaidrojošo atbildi, tā informē Latvijas Banku par skaidrojošās atbildes saturu;

3) lēmumu sniegt skaidrojošo atbildi pieņem kredītiestādes valde vai tās pilnvarots valdes loceklis;

4) skaidrojošajā atbildē personas datus vai informāciju par darījumiem neatklāj vairāk, kā tie jau ir publiski izplatīti;

5) skaidrojošā atbilde tiek sniegta tiktāl, ciktāl tā attiecas uz jautājumiem, saistībā ar kuriem publiski izplatītas attiecīgās ziņas vai informācija attiecīgajā masu informācijas līdzeklī, un tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai sabiedrībai nodrošinātu objektīvu informāciju par konkrēto situāciju;

6) netiek pārkāpts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktais ierobežojums atklāt informāciju par ziņojuma sniegšanu par aizdomīgu darījumu.

(12) Papildus šā panta vienpadsmitās daļas 4. un 5. punktā noteiktajam par objektīvas informācijas sniegšanu par konkrēto situāciju sabiedrībai skaidrojošajā atbildē var iekļaut informāciju par sadarbības faktu, tās sākuma un beigu datumu un klienta izmantotajiem finanšu pakalpojumiem, kā arī kredītiestādes veiktajiem riskus mazinošajiem pasākumiem, ja tādi tika piemēroti.

(13) Kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas var tikt izpaustas citām personām saskaņā ar Segto obligāciju likumu un Vērtspapīrošanas likumu.

(14) Kredītiestāde ir tiesīga bez atsevišķa tiesas (tiesneša) lēmuma tiesai (tiesnesim) vai šķīrējtiesai sniegt neizpaužamās ziņas, ciktāl tas ir nepieciešams kredītiestādes tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, tai skaitā parāda piedziņas nodrošināšanai vai sniedzot paskaidrojumus par tiesai (tiesnesim) klienta iesniegtu pieteikumu vai sūdzību.

(15) Kredītiestāde sniedz neizpaužamās ziņas citai kredītiestādei vai kredīta devējam, kas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē ir tiesīgi izsniegt kredītus patērētājiem, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārajai pārkreditēšanai saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.1996., 21.05.1998., 11.04.2002., 26.05.2005., 09.06.2005., 16.07.2009., 23.12.2010., 22.03.2012., 24.04.2014., 25.10.2018., 28.02.2019., 13.06.2019., 29.04.2021., 27.05.2021., 23.09.2021., 08.06.2023. un 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.02.2024.)

63.¹ pants. (1) Kredītiestādei likumos un Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos nav tiesību informēt klientu vai trešo personu par to, ka neizpaužamās ziņas ir sniegtas tiesai vai prokuratūrai.

(2) Ja likums vai starptautiskais līgums paredz aizliegumu informēt klientu un trešās personas par ziņu pieprasījuma saņemšanu, tiesa, prokuratūra, izmeklēšanas iestāde vai operatīvās darbības subjekts, pieprasot neizpaužamās ziņas, pieprasījumā papildus šā likuma 63.panta otrajā daļā minētajai informācijai norāda uz šo aizliegumu, kā arī to, uz kāda likuma un starptautiskā līguma pamata šāds aizliegums noteikts.

(27.05.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005., 22.02.2007., 28.01.2010. un 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2023.)

63.² pants. Papildus šā likuma 63. panta pirmajā daļā noteiktajam ziņas par klientu, tā kontu un lietošanā esošiem individuālajiem seifiem Valsts ieņēmumu dienestam kā kontu reģistra pārzinim sniedzamas atbilstoši Kontu reģistra likumā noteiktajam apjomam un kārtībai. Kredītiestādei ir pienākums sniegt šīs ziņas par šādām personām, to pieprasījuma noguldījumu, maksājumu kontiem un lietošanā esošiem individuālajiem seifiem:

1) par fizisko personu — Latvijas Republikas rezidentu;

2) par fizisko personu — nerezidentu;

3) par juridisko personu — Latvijas Republikas rezidentu un nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā;

4) par juridisko personu — Latvijas Republikas nerezidentu.

(23.11.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2020. likumu, kas stājās spēkā 01.07.2020.)

63.³ pants. Kredītiestādei papildus šā likuma 63. panta pirmajā daļā un 63.² pantā noteiktajam ir pienākums sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem — fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti —, kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu (tai skaitā slēgto pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu) iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa šīs kredītiestādes ietvaros sasniedz vai pārsniedz likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto apmēru. Minētā informācija sniedzama likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā apjomā un termiņā un uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" pamata izdotos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.11.2018.)

63.⁴ pants. Foto un video materiāls (kurš var atspoguļot atsevišķus darījuma datus gadījumā, ja pieprasījums iesniegts par atsevišķu darījumu), kas ar tehniskiem līdzekļiem iegūts no bankomāta, netiek pieprasīts kā neizpaužamās ziņas, bet to operatīvās darbības subjektam operatīvās uzskaites lietā vai procesa virzītājam kriminālprocesā izsniedz, pamatojoties uz šo amatpersonu pieprasījumu.

(21.01.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.02.2021.)

63.⁵ pants. Ja informācijas apmaiņa starp valsts institūciju un kredītiestādi notiek elektroniski, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu savietotāju un ievērojot valsts informācijas sistēmu darbību regulējošu normatīvo aktu prasības, dokumentam, kuru valsts institūcija nosūta kredītiestādei vai kuru kredītiestāde nosūta valsts institūcijai, izmantojot minēto savietotāju, ir juridisks spēks arī tad, ja attiecīgajam dokumentam nav rekvizīta "paraksts".

(27.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2021.)

64.pants. (1) Katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ziņas par kredītiestādes klientu kontiem vai klientiem sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā kredītiestādes akciju vai daļu īpašniekam, padomes, valdes, iekšējā audita dienesta vadītājam vai loceklim, sabiedrības kontrolierim vai uzticības personai, kredītiestādes darbiniekam, Latvijas Bankas vai valsts institūcijas darbiniekam, zvērinātu revidentu pārstāvim, kredītiestādes uzņēmuma potenciālā ieguvēja pārstāvim vai kā šā likuma 62.panta ceturtajā un devītajā daļā vai 110.¹ panta piektajā daļā minētajai personai, vai kā valsts institūcijas, konsultatīvās padomes, darba grupas, personu apvienības pārstāvim vai kā zvērinātam revidentam, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(1¹) Kredītiestādei, saņemot šā likuma 63. panta 3.² daļā minēto pieprasījumu, nav tiesību par to informēt klientu, trešo personu vai kredītiestādes darbiniekus, kas nav saistīti ar attiecīgā pieprasījuma izpildi, izņemot darbiniekus, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic darbības saistībā ar šo pieprasījumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā vai iekšējā audita vajadzībām. Minētā informācija ir neizpaužamas ziņas, kas nav valsts noslēpums. Katrs, kas ziņas par šā likuma 63. panta 3.² daļā minēto pieprasījumu tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Personas, kas izdarījušas šajā pantā minētos pārkāpumus, sodāmas arī tad, ja tie izdarīti pēc tam, kad šā panta pirmajā daļā minētās personas pārtraukušas līgumattiecības vai pienākumu pildīšanu, vai darba attiecības kredītiestādē, Latvijas Bankā, citā valsts institūcijā, konsultatīvajā padomē, darba grupā, personu apvienībā vai kā zvērināts revidents, vai kredītiestādes uzņēmuma potenciālā ieguvēja pārstāvis.

(26.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 16.05.2013., 17.06.2020. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums pirmajā un otrajā daļā par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) izslēgšanu stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 109. un 110. punktu)

65.pants. (1) Juridisko personu naudas līdzekļus un citas vērtības (mantu), kas atrodas kredītiestādē, apķīlā, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu vai rīkojumu vai tiesu izpildītāja rīkojumu.

(1¹) Arestu juridisko personu mantai, tai skaitā naudas līdzekļiem un citām vērtībām, kas atrodas kredītiestādē, kriminālprocesā uzliek, pamatojoties uz Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu.

(1²) Juridisko personu norēķinu operāciju (šīs nodaļas izpratnē par norēķinu operāciju ir uzskatāma debeta operācija, kuras rezultātā var samazināties kontā esošo naudas līdzekļu atlikums) apturēšanu veic, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta rīkojumu par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju apturēšanu šā likuma 66.² pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Piedziņu uz juridisko personu naudas līdzekļiem, kas atrodas kredītiestādē, vērš, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta vai tiesu izpildītāja rīkojumu šā likuma 66.² pantā noteiktajā kārtībā, kā arī uz pašvaldības domes ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu. Piedziņu uz juridisko personu citām vērtībām (mantu), kas atrodas kredītiestādēs, var vērst, pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu vai nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, bet pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma — citos likumos paredzētajos gadījumos.

(3) Piedziņu uz pašvaldību budžeta līdzekļiem, kas atrodas kredītiestādē, bezstrīdus kārtībā var vērst pēc Valsts kases pieprasījuma citos likumos paredzētajos gadījumos.

(4) Kredītiestāde neuzsāk darījuma attiecības ar tādu azartspēļu organizētāju vai tā starpnieku, kas norādīts kredītiestādei nosūtītajā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas lēmumā par aizliegumu uzsākt vai turpināt darījuma attiecības ar azartspēļu organizētāju, kas darbību veic bez Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās licences, vai tā starpnieku (turpmāk — nelicencēts azartspēļu organizētājs). Ja kredītiestāde ir uzsākusi darījuma attiecības ar nelicencētu azartspēļu organizētāju, tā pēc minētā lēmuma saņemšanas šīs darījuma attiecības izbeidz. Kredītiestāde nav atbildīga par zaudējumiem, kas radušies, izpildot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas lēmumā noteikto.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.03.1996., 30.10.1997., 24.10.2002., 24.04.2014., 23.11.2016. un 28.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2019. Grozījumi 1.² daļā par vārdu "daļēju vai pilnīgu apturēšanu veic" aizstāšanu ar vārdiem "(šīs nodaļas izpratnē par norēķinu operāciju ir uzskatāma debeta operācija, kuras rezultātā var samazināties kontā esošo naudas līdzekļu atlikums) apturēšanu veic" un vārdus "daļēju vai pilnīgu apturēšanu šā" aizstāšanu ar vārdiem "apturēšanu šā" stājas spēkā 13.06.2019. Sk. pārejas noteikumu 80. punktu)  

66.pants. (1) Fizisko personu naudas līdzekļus un citas vērtības (mantu), kas atrodas kredītiestādē, apķīlā, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu vai rīkojumu vai tiesu izpildītāja rīkojumu.

(2) Arestu fizisko personu mantai, tai skaitā naudas līdzekļiem un citām vērtībām, kas atrodas kredītiestādē, kriminālprocesā uzliek, pamatojoties uz Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu.

(3) Piedziņu uz fizisko personu naudas līdzekļiem, kas atrodas kredītiestādē, vērš, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta vai tiesu izpildītāja rīkojumu šā likuma 66.² pantā noteiktajā kārtībā, kā arī uz pašvaldības domes ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu. Piedziņu uz fizisko personu citām vērtībām (mantu), kas atrodas kredītiestādēs, var vērst, pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu vai nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

(4) Fizisko personu norēķinu operāciju apturēšanu veic, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta rīkojumu par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju apturēšanu šā likuma 66.² pantā noteiktajā kārtībā.

(23.11.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2019. Grozījumi ceturtajā daļā par vārdu "daļēju vai pilnīgu" izslēgšanu stājas spēkā 13.06.2019. Sk. pārejas noteikumu 80. punktu)

66.¹ pants. (1) Valsts ieņēmumu dienests paziņo kredītiestādei šādus šā likuma 66.² pantā noteiktajā kārtībā obligāti izpildāmus rīkojumus:

1) rīkojumu par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju apturēšanu;

2) rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu;

3) rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu;

4) rīkojumu par izpildāmo darbību vai tā naudas līdzekļu apmēra precizēšanu, kas noteikts ar šīs daļas 1., 2. un 3.punktā paredzēto rīkojumu, vai par iepriekš paziņotā rīkojuma atcelšanu.

(2) Tiesu izpildītāji paziņo kredītiestādei šādus šā likuma 66.² pantā noteiktajā kārtībā obligāti izpildāmus rīkojumus:

1) rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu;

2) rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu;

3) rīkojumu par izpildāmo darbību vai tā naudas līdzekļu apmēra precizēšanu, kas noteikts ar šīs daļas 1. un 2.punktā paredzēto rīkojumu, vai par iepriekš paziņotā rīkojuma atcelšanu.

(23.11.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2019. Grozījumi pirmās daļas 1. punktā par vārdu "daļēju vai pilnīgu" izslēgšanu stājas spēkā 13.06.2019. Sk. pārejas noteikumu 80. punktu)

67.pants. (1) Noguldījumu veidi ir šādi:

1) pieprasījuma noguldījumi — uz nenoteiktu laiku ar pienākumu izmaksāt pēc pieprasījuma;

2) termiņnoguldījumi:

a) uz noteiktu laiku,

b) uz nenoteiktu laiku ar klientu iepriekšēju pieteikumu par izņemšanu.

(2) Termiņnoguldījumus, kas noguldīti uz nenoteiktu laiku, var izņemt ne agrāk kā pēc viena mēneša no noguldījuma pieņemšanas brīža. Pieteikums par noguldījuma izņemšanu, ja līgumā nav noteikts citādi, iesniedzams 10 dienas pirms noguldījuma izņemšanas.

68.pants. Termiņnoguldījumi, kuriem iestājies izmaksas termiņš un attiecībā uz kuriem līgums nav pagarināts vai noslēgts no jauna, uzskatāmi par pieprasījuma noguldījumiem, ja līgumā nav noteikts citādi.

69.pants. Procentu likmes lielumu, procentu aprēķināšanas laika posmu un procentu maksāšanas kārtību nosaka līgumā, kredītiestādei ar klientu savstarpēji vienojoties.

(07.05.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2015.)

70.pants. (Izslēgts ar 07.05.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2015.)

71.pants. (1) Klients zaudē prasījuma tiesības pret kredītiestādi, ja 60 gadu laikā nav veikti nekādi darījumi ar šo noguldījumu.

(2) Prasības noilguma termiņa tecējums sākas:

1) termiņnoguldījumam uz noteiktu laiku — ar noguldījuma izmaksas pēdējo dienu;

2) pieprasījuma noguldījumam un termiņnoguldījumam uz nenoteiktu laiku — ar dienu, kad klienta uzdevumā veikts pēdējais darījums ar šo noguldījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998., 28.10.2004. un 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. Grozījums attiecībā uz vārda „banka” aizstāšanu ar vārdu „kredītiestāde” stājas spēkā 30.04.2011. Sk. pārejas noteikumu 39.punktu)

72.pants. Noguldījumi, attiecībā uz kuriem iestājies noilgums, ieskaitāmi kredītiestādes ienākumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. un 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. Grozījums attiecībā uz vārda „banka” aizstāšanu ar vārdu „kredītiestāde” stājas spēkā 30.04.2011. Sk. pārejas noteikumu 39.punktu)

72.¹ pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. Grozījums par panta izslēgšanu stājas spēkā 30.04.2011. Sk. Pārejas noteikumu 39.punktu)

72.² pants. Kredītiestāde, izveidojot vai pārdodot klientiem, kas ir privātie ieguldītāji, komplektētu privāto ieguldījumu produktus, ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra regulas (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (turpmāk — ES regula Nr. 1286/2014) prasības.

(21.07.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.01.2020.)

73.pants. Pieprasot kredītu vai stājoties citās līgumattiecībās ar kredītiestādi, vai sniedzot pārskatu par saistību izpildes gaitu, klientam ir pienākums pēc kredītiestādes pieprasījuma sniegt tai pilnu un patiesu informāciju par savu finanšu stāvokli un īpašumu, arī par visiem īpašuma apgrūtinājumiem, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama, lai kredītiestāde varētu pārliecināties, vai klients ir saistīts ar kredītiestādi vai veido kredītiestādei savstarpēji saistītu klientu grupu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 07.01.2004.)

73.¹ pants. (Pants stājas spēkā 01.01.2025. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2025. Sk. pārejas noteikumu 120. punktu)

73.² pants. (Pants stājas spēkā 01.01.2026. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2026. Sk. pārejas noteikumu 122. punktu)

74.pants. (Izslēgts ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998. Sk. 21.05.1998. likuma spēkā stāšanās laiku nosakošo normu.)

74.¹ pants. (1) Kredītiestāde nodrošina, ka klientu iesniegumu un sūdzību (strīdu) par tās finanšu pakalpojumu sniegšanu izskatīšanas procedūra ir efektīva. Rakstveida informācija par minēto iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas procedūru ir brīvi pieejama kredītiestādē un elektroniskā veidā kredītiestādes tīmekļvietnē.

(2) Kredītiestāde sniedz rakstveida atbildi uz rakstveida iesniegumiem un sūdzībām (strīdiem) par finanšu pakalpojumu sniegšanu 30 dienu laikā no iesnieguma vai sūdzības (strīda) saņemšanas dienas. Ja šo termiņu objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams ievērot, kredītiestāde ir tiesīga to pagarināt, par to rakstveidā paziņojot iesniedzējam.

(23.12.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2014. un 29.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 19.05.2021.)

74.² pants. Kredītiestāde ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc klienta iesnieguma saņemšanas informē Latvijas Banku par kredītiestādes un tās klienta strīdu par bezskaidras naudas līdzekļu pārvedumu, kas pārsniedz 285 000 euro.

(22.02.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

(Nodaļa 20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2024.)

74.⁴ pants. No sindicētā kredīta līguma, saskaņā ar kuru vismaz viens aizdevējs ir kredītiestāde, izrietošo prasījumu, kas ir nodrošināti ar hipotēku, komercķīlu, finanšu nodrošinājumu, galvojumu vai citu nodrošinājumu, apmierināšanai starp pusēm noslēgtā līguma noteikumos noteiktajā kārtībā var tikt iecelts, aizstāts un atcelts nodrošinājuma aģents. Nodrošinājuma aģenta iecelšanas mērķis ir veicināt no sindicētā kredīta izrietošo prasījumu apmierināšanu.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2024.)

74.⁵ pants. (1) Nodrošinājuma aģentam attiecībās ar parādnieku, nodrošinājuma devēju vai jebkuru citu personu (arī tad, ja nodrošinājuma aģents nav aizdevējs) ir no sindicētā kredīta un nodrošinājuma līguma izrietošās tiesības un pienākumi, ieskaitot kreditoram paredzētās tiesības un pienākumus saskaņā ar Maksātnespējas likumu.

(2) Izmantojot sindicētā kredīta līguma un nodrošinājuma līguma noteikumos noteiktās tiesības un pienākumus, nodrošinājuma aģents rīkojas savā vārdā, bet sindicētā kredīta aizdevēju interesēs.

(3) Publisko reģistru ierakstos attiecībā uz nodrošinājumu kā nodrošinājuma ņēmējs tiek norādīts tikai nodrošinājuma aģents, nenorādot ziņas par sindicētā kredīta aizdevējiem.

(4) Sindicētā kredīta aizdevēju maiņa neietekmē nodrošinājuma aģenta tiesības un pienākumus.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2024.)

74.⁶ pants. Finanšu līdzekļi un cita manta, kas piekrīt nodrošinājuma aģentam saistībā ar nodrošinājuma piespiedu izpildi vai citām sindicētā kredīta līguma un nodrošinājuma līguma noteikumos noteiktajām tiesībām un pienākumiem, ja tā nav atlīdzība par nodrošinājuma aģenta pienākumu izpildi, neietilpst nodrošinājuma aģenta mantā.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2024.)

77.pants. Kredītiestāde par katru darbības gadu sagatavo gada pārskatu, kurā iekļauj finanšu pārskatus, kā arī vadības ziņojumu un paziņojumu par vadības atbildību.

(16.07.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2009.)

78.pants. Pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu. Pirmais pārskata periods var būt īsāks par kalendāro gadu, bet nevar būt garāks par 18 mēnešiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

80.pants. Ja nav iespējams gūt patiesu un skaidru priekšstatu par kredītiestādi saskaņā ar šā likuma 79.panta prasībām, gada pārskatā ietverama attiecīga papildu informācija.

81.pants. (Izslēgts ar 29.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

82.pants. (Izslēgts ar 29.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

83.pants. (Izslēgts ar 21.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2017.)

84.pants. (Izslēgts ar 21.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2017.)

86.pants. (1) Kredītiestādes sagatavoto gada pārskatu revidē un revidenta ziņojumu par veiktās revīzijas rezultātiem un apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, ja tādu sagatavo, sniedz zvērināts revidents atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam.

(2) Papildus šā likuma 88. panta piektajā daļā noteiktajam Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde atsauc gada pārskata pārbaudei izraudzīto zvērinātu revidentu, ja, veicot kredītiestāžu uzraudzību, Latvijas Banka konstatē, ka zvērināta revidenta kvalifikācija vai profesionālā pieredze nav pietiekama kvalitatīvas pārbaudes veikšanai, vai ir konstatēts, ka revidents neievēro Latvijā atzītos starptautiskos revīzijas standartus vai ētikas normas. Par pieņemto lēmumu Latvijas Banka informē Finanšu ministriju.

(3) Gada pārskatu paraksta kredītiestādes valde vai tās pilnvarots valdes loceklis. Konsolidēto gada pārskatu, ja tādu sagatavo, paraksta galvenā mātes sabiedrības vadība vai tās struktūras pilnvarots loceklis.

(4) Finanšu pārskatus un konsolidētos finanšu pārskatus, ja tādus sagatavo, paraksta arī tā persona (grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis), kas ar kredītiestādi noslēgusi rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos, un kas sagatavojusi minētos pārskatus, norādot vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu vai sabiedrības nosaukumu, vai komersanta firmu un amata nosaukumu. Kredītiestāde, kurā ir grāmatvedības struktūrvienība un grāmatvedības darbinieki, var noteikt par grāmatvedības kārtošanu un gada pārskata sagatavošanu atbildīgo personu (grāmatvedi vai citu par grāmatvedības kārtošanu atbildīgo personu), kas paraksta finanšu pārskatus un konsolidētos finanšu pārskatus. Šādā gadījumā norāda šīs personas vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.02.2007., 23.12.2010., 21.07.2017., 29.04.2021., 23.09.2021. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

87.pants. Veicot gada pārskata pārbaudi, zvērinātiem revidentiem ir tiesības iepazīties ar kredītiestādes aktīviem, grāmatvedības ierakstiem, tos apliecinošiem dokumentiem un citu informāciju. Kredītiestādes valdes, rīkotājdirektora un darbinieku pienākums ir sniegt zvērinātiem revidentiem visu nepieciešamo informāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

88.pants. (1) Kredītiestādes pienākums ir informēt Latvijas Banku par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt kredītiestādes turpmāko darbību.

(2) Zvērināts revidents pārbauda, vai kredītiestāde ievēro šā panta pirmajā daļā minēto prasību. Par revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā vai cita normatīvajos aktos noteiktā apliecinājuma uzdevuma veikšanas laikā konstatētajiem būtiskiem normatīvo un administratīvo aktu, kas reglamentē licences piešķiršanas nosacījumus vai kredītiestādes darbību, pārkāpumiem vai citiem faktiem, kuru dēļ ir apdraudēta šīs kredītiestādes saistību izpilde vai darbības nepārtrauktība vai kuru dēļ zvērināts revidents atsakās sniegt atzinumu vai sniedz atzinumu ar iebildēm vai negatīvu atzinumu, zvērināts revidents nekavējoties iesniedz rakstveida ziņojumu Latvijas Bankai. Vienlaikus šo ziņojumu iesniedz arī kredītiestādes valdei, ja vien nav nepārvaramu iemeslu to nedarīt.

(3) Zvērināta revidenta pienākums ir nekavējoties iesniegt rakstveida ziņojumu Latvijas Bankai par šā panta otrajā daļā minētajiem faktiem, kas atklāti, sniedzot revīzijas pakalpojumus klientam, kuru ar kredītiestādi saista dalības attiecības vai ciešas attiecības kontroles veidā, vai veicot citu normatīvajos aktos noteiktu apliecinājuma uzdevumu.

(3¹) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no zvērinātiem revidentiem tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un darba dokumentus.

(4) Šā panta otrajā, trešajā un 3.¹ daļā minētās informācijas sniegšana Latvijas Bankai nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un zvērinātam revidentam neiestājas civiltiesiskā atbildība.

(5) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde atsauc gada pārskata pārbaudei izraudzīto zvērinātu revidentu, ja zvērināts revidents neievēro šā panta otrajā un trešajā daļā minētās prasības. Par pieņemto lēmumu Latvijas Banka informē Finanšu ministriju.

(11.04.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003., 22.02.2007., 24.04.2014., 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

89.¹ pants. (1) Kredītiestāde ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata, ja tādu sagatavo, apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata atvasinājumu elektroniskā formā kopā ar akcionāru paskaidrojumu par to, ka gada pārskats vai konsolidētais gada pārskats apstiprināts, un zvērināta revidenta ziņojuma kopiju.

(1¹) Kredītiestāde, kurai ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, šā panta pirmajā daļā minēto gada pārskata un konsolidētā gada pārskata, ja tādu sagatavo, atvasinājumu elektroniskā formā iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un papildus pievieno atsevišķā datnē sagatavoto vadības ziņojumu vienotā elektroniskās ziņošanas formātā saskaņā ar Komisijas 2018. gada 17. decembra deleģēto regulu (ES) 2019/815, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju un finanšu pārskatus vai konsolidētos finanšu pārskatus (ja tie sagatavoti vienotā elektroniskās ziņošanas formātā) kopā ar akcionāru paskaidrojumu par to, ka gada pārskats vai konsolidētais gada pārskats apstiprināts, zvērināta revidenta ziņojuma kopiju un zvērināta revidenta apliecinājuma ziņojuma kopiju par ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu.

(2) Šā panta pirmajā un 1.¹ daļā minētos dokumentus Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski tiešsaistes datu pārraides režīmā nodod Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistrs nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību.

(3) Uzņēmumu reģistrs pēc šā panta otrajā daļā minēto dokumentu saņemšanas publicē tos Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē.

(29.05.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.01.2010., 16.05.2013., 30.11.2015., 23.09.2021. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

90.pants. (1) Kredītiestādes vadībai adresētu zvērināta revidenta ziņojumu kredītiestāde iesniedz Latvijas Bankai 10 dienu laikā pēc šā ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.aprīlī.

(2) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt kredītiestādei papildus iesniegt zvērinātu revidentu sagatavotu paplašinātu ziņojumu ar komentāriem par iekšējās kontroles sistēmas piemērotību, kredītiestāžu darbības risku analīzi un atbilstības novērtējumu normatīvo aktu un Latvijas Bankas noteikumu un lēmumu prasībām.

(11.04.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003., 28.10.2004., 17.05.2007., 30.11.2015. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā), kā arī grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

91.¹ pants. Šā likuma 89.² pantā un 91.panta pirmajā daļā minētie pārskati ir tādi, kuriem pievienotie zvērināta revidenta ziņojumi ietver revidenta atzinumus.

(30.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016. Sk. pārejas noteikumu 64. punktu)

92.pants. (Izslēgts ar 29.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

93.pants. (Izslēgts ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

94.pants. (Izslēgts ar 29.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

95.pants. (1) (Izslēgta ar 29.05.2008. likumu.)

(2) Ārvalsts vai citas dalībvalsts kredītiestādes gada pārskatam jābūt pārbaudītam saskaņā ar starptautiskajiem auditorpārbaudes standartiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998., 01.06.2000., 11.04.2002., 11.12.2003., 28.10.2004. un 29.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

96.pants. Ārvalsts vai citas dalībvalsts kredītiestādes filiāle nodrošina, lai ārvalsts vai citas dalībvalsts kredītiestādes gada pārskats tiktu publiskots ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Vismaz pārskatam, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās, pārskatam par finansiālās darbības rezultātiem pārskata periodā un zvērināta revidenta atzinumam jābūt tulkotam latviešu valodā. Attiecīgo informāciju ārvalsts vai citas dalībvalsts kredītiestādes filiāle var publiskot savā tīmekļvietnē vai arī izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu.

(29.05.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 24.04.2014., 11.06.2015. un 29.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 19.05.2021.)

97.pants. (Izslēgts ar 29.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

98.pants. Kredītiestāde sagatavo lietvedības un citus dokumentus, reģistrē un uzglabā tos saskaņā ar valstī noteikto dokumentu standartu un Arhīvu likumu.

(16.07.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

99.pants. (Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

100.pants. (1) Kredītiestāžu uzraudzību veic Latvijas Banka, ja likumos nav noteikts citādi. Latvijas Bankas tiesības un pienākumus kredītiestāžu uzraudzībā vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros nosaka ES regula Nr. 1024/2013.

(2) Kredītiestāžu filiāļu uzraudzību ārvalstīs Latvijas Banka veic saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem, ja attiecīgo ārvalstu normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2014., 11.06.2015. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

100.¹ pants. Latvijā reģistrēta kredītiestāde, citas dalībvalsts kredītiestādes filiāle Latvijā un ārvalsts kredītiestādes filiāle Latvijā maksā Latvijas Bankai līdz 0,033 procentiem (ieskaitot) no kredītiestādes vidējā aktīvu apmēra ceturksnī.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

101.pants. (1) Latvijas Banka uzraudzības procesa kārtību nosaka saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Latvijas Banka katru gadu sagatavo uzraudzības pārbaužu programmu, kurā norāda:

1) Latvijas Bankas likumā, šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto Latvijas Bankas funkciju un pienākumu veikšanai paredzētos pasākumus un tiem nepieciešamos resursus;

2) plānotos uzraudzības pasākumus, kas piemērojami:

a) kredītiestādēm, kurās veikto šā likuma 101.³ panta 4.¹ daļas 5. un 6.punktā minēto stresa testu rezultāti vai kuru novērtējums, ko veikusi Latvijas Banka saskaņā ar šā likuma 101.³ pantu, norāda uz riskiem, kas būtiski apdraud attiecīgās kredītiestādes finanšu stabilitāti, vai uz šā likuma, tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu vai Latvijas Bankas izdoto noteikumu prasību pārkāpumiem;

b) (izslēgts ar 29.04.2021. likumu);

c) citām kredītiestādēm pēc Latvijas Bankas ieskatiem;

3) kredītiestādes, kurām paredzēts noteikt pastiprinātu uzraudzību, un tām piemērojamos pasākumus;

4) kredītiestāžu klātienes pārbaužu plānu, atsevišķi norādot plānotās klātienes pārbaudes kredītiestāžu filiālēs citās dalībvalstīs, kredītiestāžu meitas sabiedrībās un kredītiestādes mātes sabiedrībā, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai šādas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības citā meitas sabiedrībā.

(2) Ja saskaņā ar šā likuma 101.³ pantu veiktā novērtējumā konstatēta tāda nepieciešamība, Latvijas Banka ir tiesīga veikt šādus pasākumus:

1) palielināt kredītiestādes klātienes pārbaužu skaitu vai biežumu;

2) norīkot pilnvarotu personu pastāvīgi atrasties kredītiestādē;

3) pieprasīt, lai kredītiestāde iesniedz papildu pārskatus vai sniedz pārskatus biežāk;

4) veikt kredītiestādes operatīvo, stratēģisko vai biznesa plānu papildu vai biežākas pārbaudes;

5) veikt mērķa pārbaudes, lai kontrolētu noteiktus riskus, kuru iestāšanās ir sagaidāma.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Bankas likums" (attiecīgā locījumā), grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā), grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā), kā arī otrās daļas ievaddaļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

101.¹ pants. Latvijas Bankai ir tiesības neatļaut kredītiestādei nodibināt ciešas attiecības vai pieprasīt izbeigt ciešas attiecības ar trešajām personām, vai aizliegt darījumus ar tām, ja šādas attiecības var apdraudēt vai apdraud kredītiestādes finansiālo stabilitāti, vai ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas.

(11.04.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

101.² pants. (1) Ja kredītiestāde plānojusi uzsākt jaunu, līdz šim neveiktu finanšu pakalpojumu sniegšanu vai būtiski grozīt kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtību, tā ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš iesniedz Latvijas Bankai motivētu iesniegumu. Tam pievieno attiecīgo risku pārvaldīšanas politiku un procedūru aprakstu.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas Latvijas Banka ne vēlāk kā 30 dienu laikā izskata iesniegtos dokumentus un izvērtē plānotā finanšu pakalpojuma sniegšanas risku pārvaldīšanu un tā ietekmi uz kredītiestādes un visa kredītiestāžu sektora darbību.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par plānoto finanšu pakalpojumu vai tā sniegšanas kārtību, lai novērtētu attiecīgā finanšu pakalpojuma sniegšanas ietekmi uz kredītiestādes un visa kredītiestāžu sektora darbību un risku pārvaldīšanas kvalitāti.

(4) Latvijas Banka pieņem lēmumu par aizliegumu kredītiestādei uzsākt jaunu, līdz šim neveiktu finanšu pakalpojumu sniegšanu vai būtiski grozīt kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtību un nekavējoties paziņo par to attiecīgajai kredītiestādei, ja tās plānotā darbība apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes vai visa kredītiestāžu sektora stabilu darbību, traucē pienācīgi veikt darījumus vai sniegt finanšu pakalpojumus.

(5) Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana par šajā pantā minētajiem jautājumiem neaptur tā izpildi.

(28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā), kā arī grozījums piektajā daļā par vārda "pārsūdzēšana" aizstāšanu ar vārdiem "apstrīdēšana un pārsūdzēšana" stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

101.³ pants. (1) Latvijas Banka pārbauda kredītiestādes stratēģiju, procedūras un pasākumus, ko tā īstenojusi, lai ievērotu šā likuma, citu normatīvo aktu, tieši piemērojamo Eiropas Savienības normatīvo aktu un Latvijas Bankas izdoto noteikumu un pieņemto lēmumu prasības, un novērtē:

1) kredītiestādes darbībai piemītošos un varbūtējos riskus;

2) (izslēgts ar 29.04.2021. likumu);

3) riskus, kas konstatēti stresa testēšanas procesā, ņemot vērā veikto operāciju (darījumu) apjomu, dažādību un sarežģītību.

(2) Latvijas Banka nosaka šā panta pirmajā daļā minētās pārbaudes un novērtējuma apjomu un regularitāti atkarībā no kredītiestādes lieluma, sistēmiskā nozīmīguma, veikto operāciju (darījumu) apjoma, dažādības un sarežģītības, kā arī ņemot vērā proporcionalitātes principu atbilstoši Latvijas Bankas tīmekļvietnē norādītajiem kritērijiem. Latvijas Banka ne retāk kā reizi gadā pārskata un atjauno šā panta pirmajā daļā minētajā novērtējumā iekļauto informāciju par uzraudzības pārbaužu programmā iekļautām kredītiestādēm.

(2¹) Veicot šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudi un novērtējumu, Latvijas Banka kredītiestādēm ar līdzīgu riska profilu (līdzīgu biznesa modeli vai riska darījumu ģeogrāfisko izvietojumu) var piemērot vienotu metodoloģiju, kas var ietvert uz risku orientētus kritērijus un kvantitatīvus rādītājus, ļauj pienācīgi ņemt vērā katras kredītiestādes pakļautību tās darbībai piemītošiem specifiskiem riskiem un neietekmē kredītiestādei saskaņā ar šā likuma 36.³ panta ceturto daļu un šā panta 4.⁴ daļu un 4.⁷ daļas 2. punktu noteikto pasākumu specifiskumu. Latvijas Banka informē Eiropas Banku iestādi par vienotas metodoloģijas izmantošanu.

(3) Pamatojoties uz veikto pārbaudi un novērtējumu, Latvijas Banka lemj, vai kredītiestādes stratēģija, procedūras un īstenotie pasākumi nodrošina pietiekamu risku pārvaldīšanu un vai kredītiestādes likviditāte un pašu kapitāls ir pietiekams tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai.

(3¹) Latvijas Banka informē Eiropas Banku iestādi par šajā pantā minēto pārbaužu un novērtēšanas procesa organizāciju.

(3²) Ja, veicot pārbaudi, jo īpaši novērtējot kredītiestādes darbību, pārvaldības kārtību vai biznesa modeli, Latvijas Bankai rodas pamatotas aizdomas, ka darījumos vai darbībās iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu vai ka pastāv šāds paaugstināts risks, Latvijas Banka par to nekavējoties ziņo Eiropas Banku iestādei. Ja pastāv paaugstināta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska iespējamība, Latvijas Banka nekavējoties paziņo Eiropas Banku iestādei savu novērtējumu, kā arī piemēro šajā likumā paredzētos pasākumus un darbības.

(4) Latvijas Banka nekavējoties informē Eiropas Banku iestādi, ja šajā pantā minētās pārbaudes un novērtējuma rezultātā konstatēts, ka kredītiestāde var radīt sistēmisku risku.

(4¹) Latvijas Banka šā panta pirmajā daļā minētajā novērtējumā papildus kredītriska, operacionālā riska un tirgus risku novērtējumam izvērtē vismaz:

1) kredītiestādes pārvaldību, korporatīvo kultūru un vērtības, valdes un padomes locekļu spēju pildīt savus pienākumus;

2) kredītiestādes komercdarbības modeli;

3) kredītiestādes pakļautību likviditātes riskam, likviditātes riska pārvaldīšanu, ieskaitot alternatīvo scenāriju analīzi, likviditātes riska mazināšanas pasākumu pārvaldīšanu, īpaši likviditātes rezervju apmēru, sastāvu un tajās iekļauto aktīvu kvalitāti, spēkā esošos rīcības plānus ārkārtas situācijām;

4) (izslēgts ar 29.04.2021. likumu);

5) ja kredītiestāde saņēmusi atļauju izmantot iekšējo modeli kredītriska kapitāla prasības aprēķinam, — saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām veikto stresa testu rezultātus;

6) ja kredītiestāde saņēmusi atļauju izmantot iekšējo modeli tirgus risku kapitāla prasību aprēķinam, — saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām veikto stresa testu rezultātus;

7) kredītiestādes pakļautību koncentrācijas riskam un tā pārvaldīšanu, ieskaitot atbilstību ES regulas Nr. 575/2013 prasībām attiecībā uz lielo riska darījumu ierobežojumiem;

8) kredītiestādes riska darījumu ģeogrāfisko izvietojumu;

9) diversifikācijas efektu ietekmi un to iekļaušanu risku mērīšanas sistēmā;

10) iespēju, ka kredītiestādei var rasties būtiski zaudējumi netirdzniecības portfeļa riska darījumu procentu likmju riska dēļ, un apsvērumus par iespējamiem šādu zaudējumu rašanās apstākļiem;

11) kredītiestādes pakļautību pārmērīgas sviras riskam;

12) citus kredītiestādei būtiskus riskus;

13) kredītiestādes ieviestās kārtības un procedūras stabilitāti, piemērotību un piemērošanu atlikušā riska pārvaldīšanai ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē, kas saistīts ar atzītu kredītriska mazināšanas metožu izmantošanu;

14) apmēru, kādā kredītiestādes pašu kapitāls ir pietiekams attiecībā pret vērtspapīrotiem aktīviem, ņemot vērā darījuma ekonomisko būtību, tostarp panākto riska pārneses pakāpi.

(4²) Latvijas Banka ne retāk kā reizi gadā veic kredītiestāžu stresa testēšanu, kuras rezultātus ņem vērā novērtējumā, kas tiek veikts saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām. Stresa testēšanas metodoloģija atbilst Eiropas Banku iestādes vadlīnijās noteiktajai.

(4³) (Izslēgta ar 29.04.2021. likumu)

(4⁴) Piemērojot šā panta pirmās un trešās daļas noteikumus un ES regulas Nr. 575/2013 attiecīgās prasības, Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde:

1) nodrošina papildu pašu kapitālu, kas pārsniedz ES regulā Nr. 575/2013 noteiktās prasības, saskaņā ar šā likuma 101.¹⁶ panta noteikumiem;

2) pilnveido savu stratēģiju, procedūras un pasākumus, kas veicami šā likuma 34.¹, 34.² vai 36.² panta prasību izpildei;

3) izstrādā un iesniedz Latvijas Bankai plānu šā likuma, citu normatīvo aktu, tieši piemērojamo Eiropas Savienības normatīvo aktu un Latvijas Bankas izdoto noteikumu prasību ievērošanas atjaunošanai, nosakot plānā iekļauto pasākumu izpildes termiņus, kā arī pilnveido tās iesniegto plānu attiecībā uz tajā noteiktajām darbības jomām un pasākumu izpildes termiņiem;

4) pašu kapitāla aprēķina vajadzībām piemēro speciālu uzkrājumu vai aktīvu atzīšanas un vērtēšanas politiku;

5) sašaurina vai ierobežo komercdarbību vai operāciju (darījumu) apjomu, atsakās no darbības jomām, kas pārmērīgi apdraud tās stabilitāti;

6) samazina tās darbībai (tostarp darbībām, kas nodotas ārpakalpojumu sniedzējiem), produktiem vai sistēmām piemītošos riskus;

7) nosaka tādu ierobežojumu amatpersonu un darbinieku atalgojuma mainīgajai daļai, kurš izteikts procentos no tīrajiem ieņēmumiem un ļauj kredītiestādei uzturēt stabilu kapitāla bāzi;

8) novirza peļņu pēc nodokļu nomaksas pašu kapitāla stiprināšanai;

9) samazina vai neveic peļņas sadali vai procentu maksājumus akcionāriem, pirmā līmeņa papildu kapitālā iekļauto instrumentu turētājiem, ja tas nerada saistību neizpildi;

10) sniedz papildu pārskatus vai biežāk sniedz pārskatus, tai skaitā pārskatus par kredītiestādes pašu kapitālu, likviditāti un sviras rādītāju, ja attiecīgā prasība ir lietderīga un samērīga ar pārskatos iekļaujamās informācijas pieprasīšanas mērķi, kā arī ja pieprasītā informācija nav dublējoša. Jebkāda papildu informācija, ko var pieprasīt no kredītiestādes par uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu, uzraudzības procesa kārtību, Latvijas Bankas veikto stresa testēšanu, regulārajām pārbaudēm attiecībā uz atļaujām izmantot iekšējās pieejas un par kredītiestādei piemērojamiem ierobežojumiem saskaņā ar šā likuma 113. panta pirmo daļu, ir uzskatāma par dublējošu, ja tāda pati vai pēc būtības tāda pati informācija jau ir sniegta Latvijas Bankai citādā veidā vai ja tā tādu var sagatavot pati. Latvijas Banka nav tiesīga pieprasīt no kredītiestādes papildu informāciju, ja tā attiecīgu informāciju iepriekš ir saņēmusi atšķirīgā formātā vai detalizācijas pakāpē un ja minētais atšķirīgais formāts vai detalizācijas pakāpe Latvijas Bankai neliedz sagatavot tikpat kvalitatīvu un ticamu informāciju kā tā, kas būtu sagatavota, izmantojot pieprasīto papildu informāciju, kura tiktu sniegta citādā veidā;

11) pilnveido tos pašu kapitāla ekonomiskās vērtības aprēķinā iekļautos modelēšanas un parametru pieņēmumus, kas atšķiras no tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktiem modelēšanas un parametru pieņēmumiem procentu likmju riska pārvaldīšanai netirdzniecības portfelī.

(4⁵) (Izslēgta ar 29.04.2021. likumu)

(4⁶) (Izslēgta ar 29.04.2021. likumu)

(4⁷) Pamatojoties uz atbilstoši šā panta prasībām veikto kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku novērtējumu un ņemot vērā kredītiestādes komercdarbības modeli un šā likuma 34.¹ un 34.² pantā noteikto risku pārvaldīšanas organizācijui, Latvijas Banka izvērtē nepieciešamību noteikt kredītiestādēm šādas īpašas likviditātes prasības:

1) pieprasīt no kredītiestādēm papildu pārskatus par likviditātes pozīcijām vai noteikt, ka pārskati sniedzami biežāk, nekā noteikts ES regulas Nr. 575/2013 sestajā daļā vai citos normatīvajos aktos;

2) noteikt kredītiestādēm citas īpašas likviditātes prasības, tostarp arī ierobežojumus aktīvu un saistību termiņstruktūras nesabalansētībai.

(4⁸) Pieņemot lēmumu par īpašu likviditātes prasību noteikšanu un sankciju piemērošanu, pamatojoties uz atbilstoši šā panta prasībām veikto kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku novērtējumu un ņemot vērā kredītiestādes biznesa modeli, šā likuma 34.¹ un 34.² pantā noteikto risku pārvaldīšanas organizāciju un iespējamo sistēmisko likviditātes risku, kas var apdraudēt Latvijas Republikas finanšu tirgus integritāti, Latvijas Banka izvērtē šāda lēmuma ietekmi uz citu dalībvalstu finanšu sistēmas stabilitāti un ņem vērā kredītiestādes likviditātes rādītāju atšķirību no šajā likumā vai ES regulas Nr. 575/2013 sestajā daļā noteiktajām likviditātes vai stabila finansējuma prasībām.

(5) Latvijas Banka nosaka Eiropas Banku iestādes vadlīnijām atbilstošu kārtību, kādā:

1) kredītiestāde pārvalda, tai skaitā identificē, novērtē, analizē un uzrauga procentu likmju risku netirdzniecības portfelī;

2) kredītiestāde novērtē un pārrauga kredītriska starpības risku netirdzniecības portfelī;

3) aprēķināms kredītiestādes pašu kapitāla ekonomiskās vērtības samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ kādā no sešiem uzraudzības stresa scenārijiem, ko piemēro procentu likmēm saskaņā ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem;

4) nosaka, ka kredītiestādes īstenotās iekšējās sistēmas procentu likmju riska novērtēšanai netirdzniecības portfelī nav apmierinošas saskaņā ar šā likuma 49.² panta prasībām;

5) aprēķināms kredītiestādes neto procentu ienākumu ievērojams samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ kādā no diviem uzraudzības stresa scenārijiem, ko piemēro procentu likmēm saskaņā ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.

(6) Ja šā panta piektās daļas 3. punktā minētais aprēķins liecina, ka kredītiestādes pašu kapitāla ekonomiskā vērtība samazināsies par 15 procentiem vai vairāk no pirmā līmeņa kapitāla sakarā ar pēkšņām un negaidītām procentu likmju izmaiņām kādā no sešiem uzraudzības stresa scenārijiem, ko piemēro procentu likmēm atbilstoši šā panta piektās daļas 3. punktam, vai ja konstatēts neto procentu ienākumu ievērojams samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ kādā no diviem uzraudzības stresa scenārijiem, ko piemēro procentu likmēm atbilstoši šā panta piektās daļas 5. punktam, Latvijas Banka īsteno vienu vai vairākus pasākumus saskaņā ar šā panta 4.⁴ daļu, izņemot gadījumu, kad tā, piemērojot šā panta pirmās un trešās daļas noteikumus, uzskata, ka kredītiestāde piemēroti pārvalda procentu likmju risku netirdzniecības portfelī un nav pārmērīgi pakļauta procentu likmju riskam netirdzniecības portfelī.

(6¹) Latvijas Banka piemēro šā panta prasības individuāli un konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši ES regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas prasību piemērošanas līmenim.

(7) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(8) Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana saistībā ar šajā pantā minētajiem jautājumiem neaptur tā izpildi.

(9) Latvijas Banka informē Eiropas Banku iestādi par šajā pantā minēto lēmumu pieņemšanas principiem.

(22.02.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 24.04.2014., 11.06.2015., 29.04.2021., 27.05.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā), grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā), kā arī grozījums astotajā daļā par vārda "pārsūdzēšana" aizstāšanu ar vārdiem "apstrīdēšana un pārsūdzēšana" stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

101.⁴ pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011.)

101.⁶ pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011.)

101.⁷ pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011.)

101.⁸ pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011.)

101.⁹ pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011.)

101.¹⁰ pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011.)

101.¹¹ pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011.)

101.¹² pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011.)

101.¹³ pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011.)

101.¹⁴ pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011.)

101.¹⁵ pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011.)

101.¹⁶ pants. (1) Latvijas Banka, pamatojoties uz šā likuma 101.³ panta pirmajā un trešajā daļā minētās pārbaudes rezultātiem, pieprasa, lai kredītiestāde ievēro šā likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punkta prasību (nolūkā segt riskus, kas kredītiestādei rodas tās darbības dēļ, tostarp tos riskus, kuri atspoguļo konkrētu ekonomikas un tirgus norišu ietekmi uz kredītiestādes riska profilu) vismaz šādos gadījumos:

1) kredītiestāde ir pakļauta riskiem vai risku elementiem, kuri, ievērojot šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumus, nav segti vai nav pietiekami segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regulas (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk — ES regula 2017/2402) otrajā nodaļā noteiktajām prasībām;

2) kredītiestāde nav ievērojusi šā likuma 34.¹, 34.² vai 36.² panta prasības vai ES regulas Nr. 575/2013 393. panta prasības, un ir pamats uzskatīt, ka citu uzraudzības pasākumu piemērošana vien nebūs pietiekama, lai nodrošinātu minēto prasību izpildi tādā laika periodā, ko Latvijas Banka atzīst par piemērotu;

3) kredītiestādes veiktās tirdzniecības portfeļa pozīciju vērtības korekcijas nav uzskatāmas par pietiekamām, lai kredītiestāde spētu pārdot šīs pozīcijas īsā laikā vai ierobežot ar šīm pozīcijām saistītos riskus bez būtiskiem zaudējumiem funkcionējoša tirgus apstākļos;

4) pašu kapitāla prasības nav pietiekamas tādēļ, ka kredītiestāde, kas saņēmusi atļauju izmantot iekšējās pieejas riska svērto vērtību vai pašu kapitāla prasību aprēķinam, vairs neatbilst šādas atļaujas saņemšanas nosacījumiem;

5) kredītiestāde atkārtoti nespēj izveidot vai nodrošināt pietiekamu pirmā līmeņa pamata kapitāla līmeni, lai segtu saskaņā ar šā likuma 101.¹⁷ panta trešās daļas noteikumiem kredītiestādei paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību;

6) citās kredītiestādes darbībai specifiskās situācijās, kas, pēc Latvijas Bankas ieskatiem, rada būtiskas uzraudzības bažas.

(2) Riski vai risku elementi nav segti vai nav pietiekami segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktajām prasībām, ja kredītiestādes darbībai piemītošo vai varbūtējo risku segšanai nepieciešamais kapitāls, kā arī šā kapitāla elementi un struktūra, ko Latvijas Banka, ņemot vērā tās veikto pārbaudi par kredītiestādes saskaņā ar šā likuma 36.² panta pirmās daļas prasībām veikto novērtējumu, uzskata par pietiekamu, pārsniedz minētās ES regulu prasības.

(3) Šā panta otrās daļas izpratnē kapitāls ir uzskatāms par pietiekamu, ja tas sedz visus tādus riskus vai risku elementus, kuri ir identificēti kā būtiski saskaņā ar šā panta ceturto daļu veiktā novērtējuma rezultātā un kuri nav segti vai nav pietiekami segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktajām prasībām. Procentu likmju risks netirdzniecības portfelī var tikt uzskatīts par būtisku vismaz šā likuma 101.³ panta sestajā daļā minētajos gadījumos, izņemot gadījumu, kad Latvijas Banka, veicot šā likuma 101.³ panta pirmajā un trešajā daļā minēto pārbaudi un novērtējumu, secina, ka kredītiestāde piemēroti pārvalda procentu likmju risku netirdzniecības portfelī un nav pārmērīgi pakļauta procentu likmju riskam netirdzniecības portfelī.

(4) Latvijas Banka, ņemot vērā kredītiestādes riska profilu, novērtē tās pakļautību riskiem, tostarp novērtē:

1) kredītiestādes darbībai specifiskus riskus vai šādu risku elementus, kuri ir izslēgti vai uz kuriem nav skaidri attiecinātas ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktās prasības;

2) kredītiestādes darbībai specifiskus riskus vai šādu risku elementus, kas varētu būt pārāk zemu novērtēti, lai gan ir ievērotas ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktās prasības. Tie riski vai risku elementi, uz kuriem attiecas šajā likumā, Latvijas Bankas noteikumos vai ES regulā Nr. 575/2013 noteiktie pārejas perioda nosacījumi vai tiesības turpināt piemērot iepriekš spēkā bijušos nosacījumus, netiek uzskatīti par riskiem vai šādu risku elementiem, kas varētu būt pārāk zemu novērtēti, lai gan ir ievērotas ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktās prasības.

(5) Ja Latvijas Banka pieprasa, lai kredītiestāde nodrošina papildu pašu kapitālu, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, kas nav pietiekami segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto prasību, tad tā papildu pašu kapitāla līmeni, kas pieprasīts šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā, nosaka kā starpību starp kapitālu, ko tā saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām uzskata par pietiekamu, un ES regulas Nr. 575/2013 trešajā un ceturtajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktajām prasībām.

(6) Ja Latvijas Banka pieprasa, lai kredītiestāde nodrošina papildu pašu kapitālu, kas attiecas uz pārmērīgas sviras risku, kas nav pietiekami segts saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto prasību, tad tā papildu pašu kapitāla līmeni, kas pieprasīts šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā, nosaka kā starpību starp kapitālu, ko tā saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām uzskata par pietiekamu, un ES regulas Nr. 575/2013 trešajā un septītajā daļā noteiktajām prasībām.

(7) Kredītiestāde papildu pašu kapitāla prasību, ko Latvijas Banka pieprasa nodrošināt saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktu un kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, nodrošina ar pašu kapitālu, kas atbilst šādām prasībām (ja Latvijas Banka saskaņā ar šā panta devīto daļu nav noteikusi citādi):

1) vismaz trīs ceturtdaļas no papildu pašu kapitāla prasības izpilda ar pirmā līmeņa kapitālu;

2) vismaz trīs ceturtdaļas no šīs panta daļas 1. punktā minētā pirmā līmeņa kapitāla veido pirmā līmeņa pamata kapitāls.

(8) Kredītiestāde papildu pašu kapitāla prasību, ko Latvijas Banka pieprasa nodrošināt saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktu un kas attiecas uz pārmērīgas sviras risku, nodrošina ar pirmā līmeņa kapitālu (ja Latvijas Banka saskaņā ar šā panta devīto daļu nav noteikusi citādi).

(9) Latvijas Banka, ja nepieciešams, kā arī ņemot vērā kredītiestādes specifiskos apstākļus, ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde nodrošina papildu pašu kapitāla prasību ar augstāku pirmā līmeņa pamata kapitāla vai pirmā līmeņa kapitāla daļu, nekā noteikts attiecīgi šā panta septītajā vai astotajā daļā.

(10) Pašu kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai nodrošinātu atbilstoši šā likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktam Latvijas Bankas pieprasīto papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:

1) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā noteiktās pašu kapitāla prasības;

2) šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību;

3) šā likuma 101.¹⁷ panta trešajā daļā minēto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, ja tā attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks.

(11) Pašu kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai nodrošinātu Latvijas Bankas saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktu pieprasīto papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz pārmērīgas sviras risku, kas nav pietiekami segts saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto prasību, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:

1) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto pašu kapitāla prasību;

2) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto sviras rādītāja rezerves prasību;

3) šā likuma 101.¹⁷ panta trešajā daļā minēto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, ja tā attiecas uz pārmērīgas sviras risku.

(12) Latvijas Banka rakstveidā paziņo kredītiestādei tās pieņemto lēmumu par papildu pašu kapitāla prasības noteikšanu saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktu, to attiecīgi pamatojot. Latvijas Banka sagatavo pamatojumu, kas sniedz skaidru priekšstatu par novērtējumu, ko tā veikusi saskaņā ar šo pantu. Šā panta pirmās daļas 5. punktā minētajā gadījumā Latvijas Banka savā pamatojumā ietver īpašu skaidrojumu par iemesliem, kuru dēļ ieteicamā kapitāla rezerves prasības noteikšana vairs nav uzskatāma par piemērotu.

(29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā), kā arī grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

101.¹⁷ pants. (1) Latvijas Banka šā likuma 101.³ panta pirmajā un trešajā daļā minētās pārbaudes un novērtējuma ietvaros, tostarp ņemot vērā saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.² daļu veiktās stresa testēšanas rezultātus, regulāri pārbauda kredītiestādes saskaņā ar šā likuma 36.² panta 2.¹ daļu noteikto pašu kapitāla līmeni. Pamatojoties uz minēto pārbaudi, Latvijas Banka nosaka kredītiestādei tādu kopējo pašu kapitāla līmeni, kādu tā uzskata par kredītiestādei pietiekamu.

(2) Latvijas Banka nosaka kredītiestādei specifisku ieteicamā kapitāla rezerves prasību, ievērojot, ka:

1) ieteicamā kapitāla rezerves prasība ir pašu kapitāls, kas pārsniedz attiecīgo tā pašu kapitāla apmēru, kas nepieciešams saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 trešo, ceturto un septīto daļu, ES regulas 2017/2402 otro nodaļu, šā likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktu un attiecīgā gadījumā šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ pantu vai ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktu un ir nepieciešams, lai sasniegtu kopējo pašu kapitāla līmeni, kādu Latvijas Banka uzskata par kredītiestādei pietiekamu saskaņā ar šā panta pirmo daļu;

2) ieteicamā kapitāla rezerves prasība var segt riskus, uz kuriem attiecas saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktu noteiktā papildu pašu kapitāla prasība, tikai tādā apmērā, kādā tā sedz to minēto risku aspektus, kas vēl nav segti saskaņā ar minēto papildu pašu kapitāla prasību.

(3) Latvijas Banka paziņo kredītiestādei saskaņā ar šā panta otro daļu tai noteikto specifisko ieteicamo kapitāla rezerves prasību, un kredītiestāde to nodrošina ar pirmā līmeņa pamata kapitālu.

(4) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai izpildītu saskaņā ar šā panta trešo daļu tai paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:

1) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā noteiktās pašu kapitāla prasības;

2) saskaņā ar šā likuma 101.¹⁶ pantu noteikto papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks;

3) šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību.

(5) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai nodrošinātu saskaņā ar šā panta trešo daļu tai paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, kas attiecas uz pārmērīgas sviras risku, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:

1) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto pašu kapitāla prasību;

2) saskaņā ar šā likuma 101.¹⁶ pantu noteikto papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz pārmērīgas sviras risku;

3) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto sviras rādītāja rezerves prasību.

(6) Kredītiestāde, kura neievēro saskaņā ar šā panta trešo daļu tai paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, bet ievēro ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktās prasības, saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktu noteikto papildu pašu kapitāla prasību un attiecīgā gadījumā šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību vai ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto sviras rādītāja rezerves prasību nepiemēro šā likuma 35.²⁷ panta pirmajā un trešajā daļā vai 35.³⁵ panta pirmajā un trešajā daļā noteiktos sadales ierobežojumus.

(29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

102.pants. (Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.)

103.pants. (Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.)

104.pants. (Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.)

105.pants. (Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.)

105.¹ pants. Latvijas Banka apkopo ar atalgojuma politiku un praksi saistīto informāciju, ko kredītiestādes publiskojušas saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām un sniegušas saskaņā ar šā likuma 34.³ panta sesto daļu, un informāciju par sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirībām, kā arī izvērtē atalgojuma tendences un praksi. Minēto informāciju Latvijas Banka iesniedz Eiropas Banku iestādei. Latvijas Banka nosaka šajā pantā minētās informācijas sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

(29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

105.² pants. Latvijas Banka, izmantojot intervālu viena miljona euro apmērā, apkopo informāciju, ko kredītiestādes publiskojušas saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām par to amatpersonu un darbinieku skaitu, kuriem pārskata gadā atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par vienu miljonu euro, tai skaitā informāciju par šādu amatpersonu un darbinieku darba pienākumiem, darbības jomu un galvenajiem atalgojuma elementiem. Minēto informāciju Latvijas Banka iesniedz Eiropas Banku iestādei.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

105.³ pants. (1) Latvijas Banka regulāri, bet ne retāk kā reizi trijos gados pārbauda, vai kredītiestāde, kas saņēmusi atļauju izmantot iekšējās pieejas riska svērto vērtību vai pašu kapitāla prasību aprēķinam, atbilst atļaujas saņemšanas nosacījumiem, kas ietverti ES regulas Nr. 575/2013 trešajā daļā. Vērtējot atbilstību, Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērš kredītiestādes komercdarbības modeļa izmaiņām, iekšējo pieeju piemērošanai jauniem produktiem, tam, kā kredītiestāde pilnveido savu iekšējo pieeju, pamatojoties uz pārbaudītām mūsdienīgām tehnikām un praksi.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā pārbaudē ir konstatēts, ka kredītiestādes iekšējā pieeja neaptver visus būtiskos riskus, Latvijas Banka pieprasa, lai kredītiestāde novērš šīs nepilnības. Lai mazinātu riskus līdz nepilnību novēršanai, Latvijas Banka var noteikt paaugstinātu koeficientu, kas izmantojams pašu kapitāla prasības aprēķinam saskaņā ar iekšējo pieeju, papildu pašu kapitāla prasības vai veikt citus piemērotus un iedarbīgus pasākumus.

(3) Ja kredītiestādes tirgus risku pašu kapitāla prasības aprēķinam izmantotā iekšējā modeļa pārbaudē konstatēts, ka iekšējais modelis nav vai vairs nav pietiekami precīzs, jo, veicot atpakaļejošu pārbaudi saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 366.pantu, ir konstatēts, ka pārsniegumu skaits neatbilst pieļaujamam līmenim, Latvijas Banka pieprasa, lai kredītiestāde nekavējoties novērš šīs nepilnības, vai anulē atļauju izmantot iekšējo modeli.

(4) Ja Latvijas Banka konstatē, ka kredītiestāde neatbilst iekšējās pieejas izmantošanas atļaujas saņemšanas nosacījumiem, un kredītiestāde nevar pamatoti pierādīt, ka neatbilstībai nav būtiskas ietekmes uz riska darījumu riska svērto vērtību vai pašu kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām, Latvijas Banka pieprasa, lai kredītiestāde izstrādā un īsteno pasākumu plānu, kas nodrošina neatbilstības novēršanu. Latvijas Banka pieprasa, lai kredītiestāde veic izmaiņas tās iesniegtajā neatbilstību novēršanas plānā, ja tajā paredzētie pasākumi nenodrošinās pilnīgas atbilstības atjaunošanu vai to īstenošanas termiņi nav pieņemami.

(5) Ja ir pamats uzskatīt, ka kredītiestāde nespēs pieņemamā laikā atjaunot iekšējās pieejas atbilstību tās izmantošanas atļaujas saņemšanas nosacījumiem, un kredītiestāde nav pamatoti pierādījusi, ka neatbilstībai nav būtiskas ietekmes uz pašu kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām, Latvijas Banka anulē atļauju izmantot iekšējo pieeju vai atļauj to izmantot tikai tādās jomās, kurās ir nodrošināta vai pieņemamā laikā tiks nodrošināta pilnīga atbilstība atļaujas saņemšanas nosacījumiem.

(6) Latvijas Banka informē Eiropas Banku iestādi par šajā pantā minēto lēmumu pieņemšanas principiem.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

105.⁴ pants. (1) Latvijas Banka ne retāk kā reizi gadā izvērtē iekšējo pieeju kvalitāti, analizējot kredītiestādes pārskatu par etalona portfelī iekļauto riska darījumu un pozīciju riska svērtās vērtības vai pašu kapitāla prasības aprēķinu un īpašu uzmanību pievēršot:

1) iekšējām pieejām, kuru piemērošanas rezultātā rodas nozīmīgas atšķirības pašu kapitāla prasības apmērā vienādiem riska darījumiem;

2) iekšējām pieejām, kuru piemērošanas rezultāti norāda uz būtisku un sistemātisku pārāk zema pašu kapitāla prasības apmēra noteikšanu vai kuru piemērošana etalona portfelim un kredītiestādes riska darījumiem uzrāda īpaši lielas vai īpaši mazas atšķirības modelēšanas rezultātos.

(2) Ja kredītiestādes piemērotās iekšējās pieejas izmantošanas rezultāti būtiski atšķiras no vairākuma līdzīgo kredītiestāžu iekšējo pieeju izmantošanas rezultātiem un var skaidri noteikt, ka kredītiestādes piemērotās iekšējās pieejas izmantošanas rezultātā pašu kapitāla prasības tiek novērtētas pārāk zemu un tas nav izskaidrojams ar kredītiestādes riska darījumiem vai finanšu instrumentu pozīcijām piemītošo risku atšķirībām, Latvijas Banka pieprasa, lai kredītiestāde veic tādus koriģējošus pasākumus piemērojamās iekšējās pieejas pilnveidošanai, kuri nodrošinās kredītiestādes riska darījumiem piemērojamās iekšējās pieejas izmantošanas rezultātu atbilstību etalona portfeļa rezultātiem. Pieņemot lēmumu par koriģējošiem pasākumiem, Latvijas Banka nodrošina, ka tie neierobežo kredītiestādes iekšējo pieeju riska jutīgumu, neveicina iekšējo pieeju standartizāciju vai priekšrocību noteikšanu kādai iekšējai pieejai, nerada nepareizus stimulus un neveicina dažādu kredītiestāžu piemēroto iekšējo pieeju vienādošanu.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

106.pants. (1) Latvijas Bankai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības pārbaudīt kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas pārvaldītājsabiedrības, minēto sabiedrību meitas sabiedrību darbību un minēto sabiedrību darbības nodrošināšanai nepieciešamās funkcijas veicošu citu ar šīm sabiedrībām saistītu personu vai šo sabiedrību pilnvarotu pārstāvju darbību.

(2) Latvijas Bankai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības pieprasīt no šā panta pirmajā daļā minētajām personām Latvijas Bankas funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju, iepazīties ar šā panta pirmajā daļā minēto personu dokumentāciju, pārbaudīt grāmatvedības datus un reģistrus un saņemt to izrakstus vai kopijas, saņemt no šā panta pirmajā daļā minētajām personām vai to pārstāvjiem vai darbiniekiem paskaidrojumus, informāciju par komercsabiedrībām, kurās konsolidācijas grupai ir ieguldījumi, vai iztaujāt ikvienu citu personu, kas tam piekritusi, lai iegūtu informāciju par pārbaudāmo subjektu.

(3) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 110. punktu)

(4) Kredītiestādēm, kredītiestāžu meitas sabiedrībām, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, krājaizdevu sabiedrībām, attīstības finanšu institūcijai Attīstības finanšu institūcijas likuma izpratnē un apdrošinātājiem ir tiesības tieši vai ar īpaši šim mērķim izveidotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par parādniekiem un viņu saistību izpildes gaitu. Kredītiestādēm šajā daļā noteiktajā kārtībā ir tiesības savstarpēji apmainīties ar ziņām par visiem gadījumiem, kad klients pilnīgi vai daļēji nepilda šā likuma 73.panta prasības.

(5) Lai izvērtētu klienta — patērētāja — spēju atmaksāt kredītu, klienta galvinieka spēju izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības vai pārvaldīt savu kredītrisku, kredītiestādes, kredītiestāžu meitas sabiedrības, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, krājaizdevu sabiedrības, kā arī kapitālsabiedrības, kuras saņēmušas speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajam apmainās ar ziņām par klientu, klienta galvinieku, viņu saistībām un šo saistību izpildes gaitu.

(6) Lai izvērtētu klienta — juridiskās personas — spēju atmaksāt kredītu, klienta galvinieka — juridiskās personas — spēju izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības vai slēgt citu darījumu ar kredītrisku vai pārvaldītu kredītrisku, kredītiestādes ar kredītinformācijas biroju starpniecību apmainās ar informāciju ar citām juridiskajām personām, kuras nav minētas šā panta ceturtajā daļā un kuras slēdz darījumus ar kredītrisku ar citām juridiskajām personām, par klienta vai klienta galvinieka saistībām un šo saistību izpildes gaitu.

(01.06.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2002., 11.12.2003., 28.10.2004., 22.02.2007., 17.05.2007., 23.12.2010., 24.04.2014., 25.10.2018., 23.09.2021., 08.06.2023. un 23.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2024.)

106.² pants. (1) Par iespējamiem un faktiskiem šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu, kā arī ES regulas Nr.  575/2013 un ES regulas Nr. 1286/2014 pārkāpumiem ikviena persona var ziņot Latvijas Bankai.

(2) Latvijas Banka izveido un uztur drošu ziņošanas sistēmu, kas ietver vismaz šādus elementus:

1) kārtību, kādā tiek saņemti ziņojumi par pārkāpumiem;

2) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību — tādas personas datu aizsardzību, kura ziņo par pārkāpumu, kā arī tādas fiziskās personas datu aizsardzību, par kuru ir aizdomas, ka tā izdarījusi pārkāpumu;

3) noteikumus par konfidencialitātes nodrošināšanu personai, kura ziņo par pārkāpumu, izņemot gadījumu, kad šādu ziņu izpaušanu paredz Latvijas Republikas normatīvie akti.

(3) Kārtību, kādā tiek ziņots par iespējamiem un faktiskiem šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu, kā arī ES regulas Nr.  575/2013 un ES regulas Nr. 1286/2014 pārkāpumiem, un kārtību, kādā Latvijas Bankā saņemtie ziņojumi tiek apstrādāti, nosaka Latvijas Bankas noteikumi.

(4) Ziņošana, kuru saskaņā ar šā panta pirmo un piekto daļu var veikt kredītiestādes darbinieki, nav uzskatāma par līgumā un jebkurā normatīvajā aktā noteiktā informācijas izpaušanas aizlieguma pārkāpumu, un personu nevar saukt pie atbildības par šādu ziņošanu. Pret kredītiestādes darbiniekiem, kuri ziņo par iespējamiem un faktiskiem pārkāpumiem kredītiestādē, šādas ziņošanas dēļ nedrīkst vērst diskriminējošas vai citas netaisnīgas darbības.

(5) Kredītiestāde izstrādā procedūru, saskaņā ar kuru izveido neatkarīgu un speciālu iekšējo kanālu ziņošanai par pārkāpumu, un nodrošina, ka kredītiestādes darbinieki var ziņot par iespējamiem vai faktiskiem šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu, kā arī ES regulas Nr.  575/2013 un ES regulas Nr. 1286/2014 pārkāpumiem. Kredītiestādes izstrādātā procedūra par iekšējā kanāla izveidošanu ziņošanai par pārkāpumu nodrošina šā panta otrās daļas 2. un 3. punktā, kā arī ceturtajā daļā noteikto prasību ievērošanu.

(19.12.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā), kā arī grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

107.pants. (Izslēgts ar 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

107.¹ pants. (1) Citas dalībvalsts uzraudzības institūcijai ir tiesības veikt pārbaudes Latvijas Republikā reģistrētajās attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu filiālēs un pārstāvniecībās, kā arī tajās kredītiestādēs un komercsabiedrībās, kuras iesniegušas šai dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju konsolidētās uzraudzības veikšanai, kā arī iepazīties ar dokumentāciju un saņemt paskaidrojumus un informāciju, kas nepieciešama pārbaudes ietvaros.

(2) Pirms pārbaudes uzsākšanas citas dalībvalsts uzraudzības institūcija laikus rakstveidā informē par to Latvijas Banku. Latvijas Bankas pārstāvim ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē. Citas dalībvalsts uzraudzības institūcija iesniedz Latvijas Bankai par veiktās pārbaudes rezultātiem sagatavotā ziņojuma kopiju.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības saskaņā ar savstarpēju vienošanos kā tālāk neizpaužamu sniegt citas dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai šā panta pirmajā daļā minētajās Latvijas Republikā reģistrētajās attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu filiālēs un pārstāvniecībās, kā arī tajās kredītiestādēs un komercsabiedrībās, kuras iesniegušas šai dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju konsolidētās uzraudzības veikšanai, ja attiecīgās dalībvalsts likumdošanas akti paredz atbildību par neizpaužamas informācijas izpaušanu.

(28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.02.2007., 26.02.2009., 23.12.2010. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

107.² pants. Šā likuma 107.¹ pantā noteiktās dalībvalsts uzraudzības institūcijas tiesības piemērojamas arī ārvalsts uzraudzības institūcijai, ciktāl tas nepieciešams kredītiestāžu uzraudzības veikšanai, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem un Latvijas Bankas vienošanos ar attiecīgo ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijām.

(28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

108.pants. (1) Par pārbaudes rezultātiem kredītiestādes vadībai iesniedzams rakstveida ziņojums, kurā minēti pārkāpumi un sniegti norādījumi par nepieciešamajiem grozījumiem kredītiestādes turpmākajā darbībā un kredītpolitikā.

(2) Ja kredītiestāde nepiekrīt Latvijas Bankas pārbaudes atzinumam, tā ir tiesīga iesniegt sūdzību Latvijas Bankai, un Latvijas Banka ir tiesīga noteikt jaunu pārbaudi vai lemt par grozījumu izdarīšanu pārbaudes atzinumā, vai arī noraidīt sūdzību.

(3) Ja kredītiestādi neapmierina šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā pieņemtais Latvijas Bankas lēmums, tā ir tiesīga šo lēmumu pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

(4) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 110. punktu)

(5) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 110. punktu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 11.12.2003. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Otrās un trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

108.¹ pants. (1) Ja Latvijas Banka konstatē, ka citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem, tā nekavējoties pieprasa šai kredītiestādei izbeigt šādas darbības.

(2) Ja citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, nepārtrauc darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem, Latvijas Banka nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju, kuras pienākums ir rīkoties tā, lai pārkāpumi tiktu novērsti. Citas dalībvalsts uzraudzības institūcija informē Latvijas Banku par veiktajiem pasākumiem.

(3) Ja citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem, Latvijas Banka informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktās prasības neliedz Latvijas Bankai veikt darbības, lai novērstu pārkāpumus, kas ir pretrunā ar sabiedrības intereses aizsargājošiem Latvijas likumiem, un piemērotu sodus par tiem.

(5) Šā panta noteikumi netraucē citā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei izplatīt reklāmu Latvijā par tās sniegtajiem finanšu pakalpojumiem.

(6) Ārkārtas situācijā, neievērojot šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minēto kārtību, Latvijas Banka ir tiesīga veikt pasākumus, lai aizsargātu noguldītāju, ieguldītāju un citu kredītiestādes pakalpojumu saņēmēju intereses, ievērojot šo pasākumu samērīgumu ar aizsargājamām interesēm un neradot šajā daļā minētajiem kredītiestādes kreditoriem Latvijā priekšrocības salīdzinājumā ar kreditoriem citās dalībvalstīs. Latvijas Banka nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju, Eiropas Banku iestādi un Eiropas Komisiju par šīs daļas pirmajā teikumā minēto pasākumu veikšanu. Ja mītnes valsts administratīvā vai tiesu iestāde piemēro kredītiestādei reorganizācijas pasākumus, tad ar šo reorganizācijas pasākumu sākšanas dienu Latvijas Bankas veiktie pasākumi zaudē spēku.

(11.04.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003., 28.10.2004., 22.02.2007., 22.03.2012., 21.07.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

108.² pants. (1) Lai nodrošinātu tādu kredītiestāžu uzraudzību, kuras ar filiāļu starpniecību darbojas vienā vai vairākās dalībvalstīs, Latvijas Banka sadarbojas ar iesaistīto dalībvalstu uzraudzības institūcijām, sniedz un saņem no šīm institūcijām kredītiestāžu uzraudzībai nepieciešamo informāciju par kredītiestāžu vadību un akcionāriem, kā arī informāciju, kas attiecas uz kredītiestādes licences saņemšanu, filiāļu darbības uzsākšanu un kredītiestāžu darbību regulējošām prasībām, jo īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, noguldījumu garantijām, lielo riska darījumu ierobežošanu, vadības un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem.

(2) Latvijas Banka ir tiesīga informēt Eiropas Banku iestādi par gadījumiem, kad citas dalībvalsts uzraudzības institūcija nesadarbojas vai nesniedz informāciju pēc motivēta Latvijas Bankas pieprasījuma, vai nesniedz informāciju atbilstošā (saprātīgā) termiņā.

(23.12.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 24.04.2014. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

108.³ pants. (1) Latvijas Banka, norādot pamatojumu, nosūta konsolidācijas grupā neiekļautās kredītiestādes, kurai ir Latvijas Republikā reģistrēta filiāle, mītnes valsts uzraudzības institūcijai vai konsolidētās uzraudzības institūcijai, kas uzrauga konsolidācijas grupu, kurā ietilpst kredītiestāde, kam ir Latvijas Republikā reģistrēta filiāle, lūgumu saskaņot viedokļus, lai pieņemtu lēmumu (turpmāk — saskaņots lēmums) par Latvijas Republikā reģistrētās filiāles atzīšanu par nozīmīgu.

(2) Vērtējot filiāles nozīmīgumu, Latvijas Banka ņem vērā šādus kritērijus:

1) filiāles Latvijas Republikā piesaistītie noguldījumi pārsniedz divus procentus no kredītiestāžu sektora piesaistīto noguldījumu apmēra;

2) filiāles darbības apturēšana vai izbeigšana var ietekmēt Latvijas Republikas maksājumu, klīringa un norēķinu sistēmu, kā arī finanšu tirgu likviditāti;

3) filiāles aktīvi un klientu skaits ir nozīmīgi Latvijas Republikas kredītiestāžu sektoram vai finanšu sistēmai.

(3) Latvijas Banka un filiāles mītnes valsts uzraudzības institūcija vai konsolidētās uzraudzības institūcija sadarbojas un veic visas nepieciešamās darbības, lai divu mēnešu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā lūguma nosūtīšanas dienas pieņemtu saskaņotu lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt konsolidētās uzraudzības institūcijas vai filiāles mītnes valstī attiecīgās valsts likumos noteiktajā kārtībā.

(4¹) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(5) Ja divu mēnešu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā lūguma nosūtīšanas netiek pieņemts saskaņots lēmums, Latvijas Banka ir tiesīga, ievērojot mītnes valsts uzraudzības institūcijas vai konsolidētās uzraudzības institūcijas viedokli, turpmāko divu mēnešu laikā bez viedokļu saskaņošanas pieņemt lēmumu par attiecīgās filiāles atzīšanu par nozīmīgu.

(5¹) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(6) Citas dalībvalsts uzraudzības institūcija var vērsties Latvijas Bankā ar lūgumu atzīt šajā dalībvalstī reģistrēto Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes filiāli par nozīmīgu vai arī, ja Latvijas Banka ir konsolidētās uzraudzības institūcija, ar lūgumu atzīt konsolidācijas grupā iekļauto kredītiestāžu filiāles par nozīmīgām. Latvijas Banka veic visas nepieciešamās darbības, lai divu mēnešu laikā no lūguma saņemšanas dienas pieņemtu saskaņotu lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu. Ja saskaņots lēmums netiek pieņemts, Latvijas Banka ievēro citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieņemto lēmumu par attiecīgās filiāles atzīšanu par nozīmīgu.

(7) Šā panta sestajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

(8) Pieņemto lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu dara zināmu attiecīgajām Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes citās dalībvalstīs reģistrēto meitas kredītiestāžu un filiāļu uzraudzības institūcijām.

(9) Filiāles atzīšana par nozīmīgu neietekmē uzraudzības institūcijām noteiktās tiesības un pienākumus.

(10) Latvijas Banka sadarbojas ar Latvijas Republikā reģistrēto kredītiestāžu nozīmīgo filiāļu uzraudzības institūcijām iesaistītajās valstīs, apmainoties ar šā likuma 112.⁷ panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minēto informāciju un veicot 112.³ panta pirmās daļas 3.punktā minētās uzraudzības darbības.

(11) Ja Latvijas Banka konstatē ārkārtas situāciju, tā, ievērojot ierobežotas pieejamības informācijas atklāšanas noteikumus un pēc iespējas izmantojot jau izveidotus informācijas apmaiņas veidus, nekavējoties brīdina par šo situāciju Eiropas Centrālo banku sistēmā iekļautas iesaistīto valstu centrālās bankas, Eiropas Centrālo banku un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.

(11¹) Ja Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei ir nozīmīgas filiāles citās dalībvalstīs, Latvijas Banka informē attiecīgo valstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijas par šā likuma 101.³ panta pirmajā daļā un 112.⁴ panta otrajā daļā minēto risku un to segšanai nepieciešamā kapitāla novērtējuma rezultātiem un saskaņā ar šā likuma 101.³ panta trešo daļu pieņemtajiem lēmumiem, ciktāl attiecīgie riska novērtējumi un lēmumi attiecas uz šīm filiālēm.

(11²) Latvijas Banka sadarbojas ar tās iesaistītās valsts uzraudzības institūciju, kurā Latvijas Republikas kredītiestādei ir reģistrēta nozīmīga filiāle, attiecībā uz rīcības plānu iespējamas likviditātes krīzes pārvarēšanai, ja tas var ietekmēt likviditātes risku iesaistītās valsts valūtā.

(11³) Ja Latvijas Banka nesaņem tās pieprasīto informāciju no Latvijas Republikā reģistrēto kredītiestāžu nozīmīgo filiāļu uzraudzības institūcijām vai ja šo institūciju veiktie pasākumi nav atbilstoši, Latvijas Banka var lūgt Eiropas Banku iestādi iesaistīties jautājuma izskatīšanā atbilstoši ES regulas Nr.  1093/2010 19. pantam.

(12) Ja Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei ir nozīmīgas filiāles citās dalībvalstīs un kredītiestāde nav iekļauta konsolidācijas grupas ietvaros izveidotajā uzraugu kolēģijā, Latvijas Banka izveido un vada uzraugu kolēģiju ar to iesaistīto valstu uzraudzības institūcijām, kurās ir reģistrētas minētās kredītiestādes nozīmīgas filiāles, lai nodrošinātu sadarbību ar minēto dalībvalstu uzraudzības institūcijām, veicot šā panta desmitajā un vienpadsmitajā daļā un 108.² pantā minētās darbības. Latvijas Banka veido uzraugu kolēģiju, noslēdzot sadarbības līgumu ar attiecīgo iesaistīto valstu uzraudzības institūcijām.

(13) Latvijas Banka, ņemot vērā plānoto vai koordinēto uzraudzības darbību nozīmību iesaistīto valstu uzraudzības institūcijām un iespējamo ietekmi uz attiecīgo dalībvalstu finanšu sistēmas stabilitāti, īpaši ārkārtas situācijās, nosaka tās uzraudzības institūcijas, kurām ir pienākums piedalīties uzraugu kolēģiju sanāksmēs.

(14) Latvijas Banka laikus informē visus uzraugu kolēģijas dalībniekus par kolēģijas sanāksmju organizēšanu, galvenajiem izskatāmajiem jautājumiem un plānotajām darbībām, kā arī par sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem vai veiktajiem pasākumiem.

(23.12.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 24.04.2014., 21.07.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

109.pants. Latvijas Banka var pieprasīt kredītiestādes akcionāru sapulces vai padomes sasaukšanu un noteikt izskatāmos jautājumus. Latvijas Bankas pilnvarotām personām ir tiesības piedalīties šādās sapulcēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 11.04.2002., 11.12.2003. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

110.pants. (Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

110.¹ pants. (1) Informācija par kredītiestādi un tās klientu, kredītiestādes darbību un tās klienta darījumiem, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai par kuras izpaušanu lēmumu nav pieņēmusi Latvijas Banka, šajā pantā noteiktajā kārtībā no dalībvalstu, ārvalstu kompetentajām institūcijām un personām, kā arī no dalībvalstu un ārvalstu izveidotajām institucionālajām vienībām saņemtā informācija un kredītiestāžu uzraudzības vajadzībām pārbaudēs iegūtā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un tā ir izpaužama trešajām personām tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu kredītiestādi vai tās klientu. Šādai informācijai par kredītiestādi un tās klientu, kā arī kredītiestādes darbību un tās klienta darījumiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss arī tad, ja kredītiestādei vai tās klientam ierosināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija, vai kredītiestāde vai tās klients (juridiskā persona) ir likvidēts.

(2) Aizliegums izpaust ierobežotas pieejamības informāciju neattiecas uz informāciju:

1) kas saistīta ar tiesvedību civillietā, ja ir pasludināts kredītiestādes maksātnespējas process vai uzsākta tās likvidācija un šī informācija nav par trešajām personām, kuras iesaistītas darbībās kredītiestādes finansiālā stāvokļa uzlabošanai;

2) kuru Latvijas Banka sniegusi procesa virzītājam krimināllietā, pamatojoties uz attiecīgu pieprasījumu;

3) par Latvijas Bankas konstatētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu kredītiestādes darbībā, par kuru tā informē tiesībaizsardzības institūcijas;

4) par personām, kuras ir atbildīgas par normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu komercdarbības jomā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a) informācijas sniegšana nepieciešama komercdarbību regulējošu normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanai un izmeklēšanai,

b) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas uzdevuma izpildē, un ka tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības,

c) ja Latvijas Banka nepieciešamo informāciju ir ieguvusi no citas valsts finanšu tirgus dalībnieka uzraudzības institūcijas, to izpauž vienīgi tad, ja ir saņemta informāciju sniegušās institūcijas piekrišana.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai atbilstoši kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar citas dalībvalsts tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām un Eiropas Centrālo banku, Eiropas Banku iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu, kā arī izpaust atklātībā (publicēt savā tīmekļvietnē) Latvijas Bankas veikto stresa testu rezultātus un no kredītiestādes tās uzraudzības vajadzībām pārskatu veidā saņemto informāciju par kredītiestādi, tās darbību un finanšu rādītājiem, kas nepārsniedz saskaņā ar ES regulu Nr.  575/2013 un kredītiestādes gada pārskatā atklājamās informācijas apmēru.

(4) Latvijas Banka saskaņā ar šā panta trešo, septīto un devīto daļu saņemto informāciju ir tiesīga izmantot vienīgi tās funkciju veikšanai:

1) lai pārliecinātos par kredītiestāžu dibināšanu un darbību reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu kredītiestāžu darbības uzraudzībā, īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, liela riska darījumiem, pārvaldību un grāmatvedības organizāciju, un iekšējās kontroles mehānismiem;

2) lai piemērotu likumā noteiktos administratīvos pasākumus un sankcijas;

3) tiesvedībā, kurā tiek pārsūdzēti Latvijas Bankas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība.

(5) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no kredītiestādes informāciju, pamatojoties uz citas dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas pieprasījumu un tādas ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas pieprasījumu, ar kuru ir noslēgts informācijas apmaiņas līgums. Latvijas Bankas sniegto informāciju minētajām institūcijām tās ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Latvijas Bankas rakstveida piekrišanu, un šo informāciju drīkst izmantot tikai mērķim, kādam tā pieprasīta.

(6) Latvijas Banka ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijām vai attiecīgās ārvalsts institūcijām, kuru funkcijas ir pielīdzināmas šā panta septītajā un devītajā daļā minēto institūciju funkcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti paredz šim pantam līdzvērtīgu ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību un ir ievērotas Latvijā spēkā esošās prasības personas datu aizsardzības jomā. Šāda informācija izmantojama vienīgi finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai vai attiecīgajām institūcijām likumā noteikto funkciju veikšanai.

(7) Šā panta pirmās un ceturtās daļas noteikumi, saglabājot ierobežotas pieejamības informācijas statusu, neaizliedz Latvijas Bankai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar:

1) citas dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijām un šo valstu finanšu ministrijām;

2) institūcijām, kurām ir uzticēts pienākums uzraudzīt finanšu tirgu vai finanšu tirgus dalībniekus;

3) dalībvalstu institūcijām, tostarp dalībvalstu izveidotajām koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kurām ir pienākums uzturēt finanšu sistēmas stabilitāti dalībvalstīs un kuras nosaka vai īsteno makrouzraudzības politiku;

4) dalībvalstu institūcijām, kuras ir atbildīgas par finanšu tirgus dalībnieku reorganizāciju, tostarp dalībvalstu izveidotajām koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kā arī ar valsts institūcijām, kuru mērķis ir aizsargāt finanšu sistēmas stabilitāti;

5) dalībvalstu līgumiskajām vai institucionālajām klientu aizsardzības sistēmām;

6) kompetentajām institūcijām, kas iesaistītas kredītiestāžu maksātnespējas, likvidācijas un citu dalībvalstu tiesību aktos noteiktās līdzīgās procedūrās;

7) personām, kas ir atbildīgas par kredītiestāžu finanšu pārskatu obligātajām revīzijām;

8) dalībvalsts institūcijām, kas pārvalda ieguldījumu un noguldījumu kompensācijas shēmas, ja šāda informācija nepieciešama to funkciju veikšanai;

9) institūcijām, kas ir atbildīgas par finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, un Finanšu izlūkošanas dienestam līdzīgām institūcijām;

10) kompetentajām institūcijām, valsts institūcijām vai institucionālajām vienībām, kas ir atbildīgas par noteikumu piemērošanu attiecībā uz darbību strukturālu nodalīšanu banku grupā.

(8) Latvijas Banka paziņo Eiropas Banku iestādei par valsts institūcijām un institucionālajām vienībām, kuras var saņemt ierobežotas pieejamības informāciju pārraudzības vai uzraudzības funkciju izpildei vai kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atbildīgas par normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu komercdarbības jomā.

(9) Šā panta noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar dalībvalstu centrālajām bankām un citām dalībvalsts institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzīšanu, ja šādas informācijas sniegšana nepieciešama tām likumā noteikto funkciju veikšanai, kā arī ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.

(10) Ja rodas ārkārtas situācija, nelabvēlīgi notikumi vai stāvoklis, kad finanšu tirgos vērojama nelabvēlīga attīstība, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgus pienācīgu darbību, likviditāti un integritāti un finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti Eiropas Savienībā vai kādā no dalībvalstīm, Latvijas Banka dalībvalstu centrālajām bankām un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai pēc attiecīga pieprasījuma nekavējoties sniedz informāciju, kas šīm institūcijām nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tostarp monetārās politikas īstenošanai un ar to saistītās likviditātes nodrošināšanai, maksājumu, tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraudzībai un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai.

(11) Šā panta noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju šā panta trīspadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā šādām starptautiskajām institūcijām:

1) Starptautiskajam Valūtas fondam un Pasaules Bankai — finanšu sektora novērtēšanas programmai paredzēto izvērtējumu veikšanai;

2) Starptautisko norēķinu bankai — kvantitatīvās ietekmes pētījumu veikšanai;

3) Finanšu stabilitātes padomei — tās funkciju izpildei.

(12) Latvijas Banka šā panta vienpadsmitajā daļā minētajām institūcijām ierobežotas pieejamības informāciju, ievērojot šā panta trīspadsmitajā daļā noteikto, sniedz, ja ir saņemts motivēts pieprasījums un ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) pieprasījums ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā konkrētos uzdevumus, ko pieprasītāja institūcija veic saskaņā ar tās darbību regulējošiem tiesību aktiem;

2) pieprasījums ir pietiekami precīzs attiecībā uz pieprasītās informācijas saturu, apjomu un tās izpaušanas līdzekļiem;

3) ir sniegts apliecinājums, ka pieprasītā informācija ir nepieciešama konkrētu pieprasītājas institūcijas uzdevumu izpildei un nepārsniedz šai institūcijai tās darbību regulējošos tiesību aktos noteikto funkciju apjomu;

4) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas attiecīgā uzdevuma izpildē, un tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības.

(13) Šā panta vienpadsmitajā daļā minētās institūcijas ar ierobežotas pieejamības informāciju var iepazīties tikai klātienē Latvijas Bankas telpās.

(23.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

111.pants. (Izslēgts no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Sk. Pārejas noteikumu 110. punktu)

112.pants. (Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.)

112.¹ pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. Grozījums par panta izslēgšanu stājas spēkā 30.04.2011. Sk. Pārejas noteikumu 39.punktu)

(Nodaļa 23.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2011.)

112.² pants. (1) Latvijas Banka veic Latvijas Republikas mātes kredītiestāžu vai Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību mātes kredītiestādes konsolidācijas grupas līmenī.

(2) Ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība vai citā dalībvalstī reģistrēta Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai nav kredītiestāžu — meitas sabiedrību — citās dalībvalstīs, Latvijas Banka veic šādu kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības līmenī.

(3) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei — meitas sabiedrībai — mātes sabiedrība ir Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība, citas dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība vai citā dalībvalstī reģistrēta Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība, Latvijas Banka veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā aktīvu kopsumma.

(4) Ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Latvijas Republikas mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai arī citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai nav kredītiestāžu — meitas sabiedrību — citās dalībvalstīs, Latvijas Banka veic šādas grupas konsolidēto uzraudzību.

(5) Ja Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētai ieguldījumu brokeru sabiedrībai — meitas sabiedrībai — mātes sabiedrība ir viena un tā pati Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Latvijas Republikas mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Latvijas Banka veic šādas grupas konsolidēto uzraudzību.

(6) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētajām kredītiestādēm mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un katrā šajā dalībvalstī ir reģistrēta arī kredītiestāde — meitas sabiedrība —, Latvijas Banka veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā aktīvu kopsumma.

(7) Ja konsolidācija tiek veikta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 18. panta 3. vai 6. punktu, Latvijas Banka veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā aktīvu kopsumma.

(8) Īpašos gadījumos, kad šā panta otrajā, trešajā, sestajā un septītajā daļā minētajās situācijās vienā dalībvalstī ir reģistrētas vairākas šīs grupas kredītiestādes — meitas sabiedrības —, Latvijas Banka veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā aktīvu kopsumma vai Latvijas Republikā reģistrētajām kredītiestādēm ir lielākā aktīvu kopsumma.

(9) Īpašos gadījumos Latvijas Banka ir tiesīga pēc savstarpējas vienošanās ar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām nepiemērot šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā noteikto kārtību, ja tās piemērošana būtu neatbilstīga, ņemot vērā iesaistīto kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību un to darbības relatīvo nozīmību dažādās valstīs vai ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt, lai konsolidēto uzraudzību turpina veikt attiecīgās kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības iestāde, un ierosināt citas, nevis parastā kārtā nosakāmas uzraudzības institūcijas noteikšanu konsolidētās uzraudzības veikšanai. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas iesaistītās uzraudzības institūcijas dod Eiropas Savienības mātes sabiedrībai, Eiropas Savienības mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai kredītiestādei, vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ar lielāko aktīvu kopsummu iespēju izteikt viedokli par pieņemamo lēmumu. Latvijas Banka nekavējoties informē Eiropas Komisiju un Eiropas Banku iestādi par šāda veida vienošanos un tās saturu.

(10) Finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura ir kredītiestādes mātes sabiedrība, bet kurai nav izsniegta atļauja saskaņā ar šā likuma 33.³ pantu, sniedz kredītiestādei, kuras konsolidēto uzraudzību veic Latvijas Banka, informāciju par tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuras ir finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības vai kurās finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir dalība.

(11) Finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība nodrošina, ka Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Latvijas Republikā reģistrētas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības padomes un valdes locekļi atbilst tām pašām prasībām un uz viņiem attiecināmi tie paši ierobežojumi, kas noteikti kredītiestādes padomes un valdes loceklim attiecīgi šā likuma 24. panta pirmajā un otrajā daļā, 25. panta pirmajā daļā un 26. panta pirmajā daļā, kā arī 26.¹ pantā, ņemot vērā Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Latvijas Republikā reģistrētas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības darbības specifiku.

(12) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde ir citas dalībvalsts mātes kredītiestādes, citas dalībvalsts mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai citas dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība un tā šajā dalībvalstī nav iekļauta konsolidācijas grupā konsolidētās uzraudzības nolūkiem saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013, Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no attiecīgajā dalībvalstī reģistrētās mātes sabiedrības informāciju, kas nepieciešama Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes uzraudzībai.

(13) Tādas kredītiestāžu, jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību un finanšu pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības, kas nav iekļautas konsolidācijas grupā konsolidētās uzraudzības nolūkiem saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013, pēc Latvijas Bankas pieprasījuma sniedz uzraudzībai nepieciešamo informāciju. Latvijas Banka var veikt pārbaudes vai uzdot to veikšanu trešajām personām — zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai —, lai pārbaudītu no minētajām meitas sabiedrībām saņemto informāciju.

(14) Ja jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir saistošas šā likuma prasības un līdzvērtīgas Finanšu konglomerātu likuma prasības, it īpaši attiecībā uz risku pārvaldību un iekšējo kontroli, Latvijas Banka, ja tā ir konsolidētās uzraudzības institūcija, ir tiesīga pēc apspriešanās ar iesaistītajām uzraudzības institūcijām piemērot šai sabiedrībai vienīgi Finanšu konglomerātu likuma prasības.

(15) Ja jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir saistošas šā likuma prasības un līdzvērtīgas Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma prasības, it īpaši attiecībā uz risku pārvaldību un iekšējo kontroli, Latvijas Banka, ja tā ir konsolidētās uzraudzības institūcija, pēc vienošanās ar grupas uzraudzības institūciju apdrošināšanas sektorā ir tiesīga piemērot jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vienīgi tā likuma prasības, kurš attiecas uz finanšu sektoru, kas noteikts kā nozīmīgākais saskaņā ar Finanšu konglomerātu likumu.

(16) Latvijas Banka informē Eiropas Banku iestādi un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi par šā panta četrpadsmitajā un piecpadsmitajā daļā minēto lēmumu pieņemšanu.

(29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

112.³ pants. (1) Lai nodrošinātu Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes un kredītiestādes, kas ir Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, uzraudzību konsolidācijas grupas līmenī, Latvijas Banka:

1) koordinē būtiskas informācijas iegūšanu un atklāšanu uzraudzības vajadzībām, tai skaitā ārkārtas situācijās;

2) sadarbojoties ar konsolidācijas grupā iekļauto citu dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām, plāno un koordinē ikdienas uzraudzības darbības, tai skaitā darbības, kas nepieciešamas saskaņota lēmuma pieņemšanai par specifiskām prudenciālajām prasībām un piemērojamām sankcijām;

3) sadarbojoties ar konsolidācijas grupā iekļauto citu dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām un, ja nepieciešams, ar Eiropas Centrālo banku sistēmā iekļautajām šo dalībvalstu centrālajām bankām un Eiropas Centrālo banku, plāno un koordinē uzraudzības darbības gatavībai ārkārtas situācijām un to laikā, ieskaitot tādas ārkārtas situācijas, kas var izveidoties kredītiestādes finansiālā stāvokļa pasliktināšanās gadījumā vai finanšu tirgu nelabvēlīgas attīstības ietekmē. Ārkārtas situācijām paredzētās uzraudzības darbības ietver kopīgā situācijas novērtējuma sagatavošanu, krīzes pārvarēšanas plāna ieviešanu un publiskas informācijas sniegšanu. Nepieciešamās informācijas apmaiņas procesā krīžu vadības nodrošināšanai pēc iespējas izmanto jau izveidotus informācijas apmaiņas veidus.

(1¹) Ja konsolidācijas grupā iekļauto citu dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijas pienācīgi nesadarbojas šā panta pirmajā daļā noteikto uzraudzības uzdevumu īstenošanā, Latvijas Banka ir tiesīga domstarpību izšķiršanai vērsties Eiropas Banku iestādē saskaņā ar ES regulu Nr. 1093/2010.

(2) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(3) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(4) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(4¹) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(5) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(5¹) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(6) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(7) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(7¹) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(8) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 16.05.2013., 24.04.2014. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

112.⁴ pants. (1) Ja Latvijas Banka ir konsolidētās uzraudzības institūcija, tā un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijas, kuras uzrauga Eiropas Savienības mātes iestādes meitas sabiedrības, Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības vai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, kas iekļautas vienā konsolidācijas grupā, veic to kompetencē esošās darbības, kas nepieciešamas, lai pieņemtu saskaņotu lēmumu par:

1) konsolidācijas grupas un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izvērtējumu un uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu, nosakot visas konsolidācijas grupas un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, nosakot visai konsolidācijas grupai un konsolidācijas grupā iekļautajām meitas sabiedrībām pienākumu nodrošināt papildu pašu kapitālu saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktu;

2) pasākumiem, kas nepieciešami, lai risinātu būtiskus ar likviditātes uzraudzību saistītus konstatējumus, tostarp tos, kas attiecas uz likviditātes riska pārvaldīšanas organizatorisko struktūru un procedūru pietiekamību, kā arī, ja nepieciešams, noteiktu īpašas likviditātes prasības saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁷ un 4.⁸ daļu;

3) ieteicamo kapitāla rezerves prasību saskaņā ar šā likuma 101.¹⁷ panta trešo daļu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto saskaņoto lēmumu pieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad Latvijas Banka lēmuma pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības institūcijām iesniegusi ziņojumu par konsolidācijas grupas risku un to segšanai nepieciešamā papildu pašu kapitāla novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktu. Šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto saskaņoto lēmumu pieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad Latvijas Banka lēmuma pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības institūcijām iesniegusi ziņojumu, kurā iekļauts konsolidācijas grupas likviditātes riska novērtējums saskaņā ar šā likuma 101.³ panta prasībām. Šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto saskaņoto lēmumu pieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad Latvijas Banka lēmuma pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības institūcijām iesniegusi ziņojumu par konsolidācijas grupas risku un to segšanai nepieciešamā kapitāla novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šā likuma 101.¹⁷ panta prasībām. Pieņemot saskaņotus lēmumus, ņem vērā arī meitas sabiedrību risku un to segšanai nepieciešamā kapitāla (tai skaitā papildu pašu kapitāla un ieteicamā kapitāla rezerves prasības) novērtējumu, kuru veic konsolidācijas grupā iesaistīto meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas.

(3) Latvijas Banka šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minēto saskaņoto lēmumu kopā ar pilnīgu pamatojumu nosūta attiecīgās konsolidācijas grupas Eiropas Savienības mātes iestādei.

(4) Lēmuma pieņemšanā iesaistīto uzraudzības institūciju domstarpību gadījumā Latvijas Banka pēc jebkuras lēmuma pieņemšanā iesaistītās uzraudzības institūcijas pieprasījuma vai pēc pašas iniciatīvas konsultējas ar Eiropas Banku iestādi vai arī domstarpību izšķiršanai vēršas Eiropas Banku iestādē saskaņā ar ES regulu Nr. 1093/2010.

(5) Ja Latvijas Banka un konsolidācijas grupā iekļauto sabiedrību uzraudzības institūcijas šā panta otrajā daļā minētajā laika periodā nepieņem saskaņotu lēmumu un neviena no konsolidācijas grupā iekļauto sabiedrību uzraudzības institūcijām vai Latvijas Banka šajā laika periodā nav vērsusies Eiropas Banku iestādē domstarpību izšķiršanai, tad Latvijas Banka, ņemot vērā visu meitas sabiedrību uzraudzības institūciju veikto risku novērtējumu, pieņem lēmumu par:

1) pasākumiem, kas nepieciešami, lai risinātu būtiskus ar likviditātes uzraudzību saistītus konstatējumus;

2) īpašo likviditātes prasību piemērošanu saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁷ un 4.⁸ daļu;

3) uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu konsolidācijas grupas līmenī, nosakot konsolidācijas grupas darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, nosakot visai konsolidācijas grupai pienākumu nodrošināt papildu pašu kapitālu vai ieteicamo kapitāla rezerves prasību, ņemot vērā visu meitas sabiedrību uzraudzības institūciju veikto risku novērtējumu.

(6) Lēmumu par pasākumiem, kas nepieciešami, lai risinātu būtiskus ar likviditātes uzraudzību saistītus konstatējumus, vai lēmumu par īpašo likviditātes prasību piemērošanu saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁷ un 4.⁸ daļu, vai lēmumu par uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu meitas sabiedrībai individuāli vai subkonsolidēti, nosakot meitas sabiedrības darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru individuāli vai subkonsolidēti, kā arī, ja nepieciešams, nosakot meitas sabiedrībai individuāli vai subkonsolidēti pienākumu nodrošināt papildu pašu kapitālu vai ieteicamo kapitāla rezerves prasību, pieņem iesaistīto meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas, ņemot vērā Latvijas Bankas pausto viedokli.

(7) Ja Latvijas Banka un konsolidācijas grupā iekļauto sabiedrību uzraudzības institūcijas šā panta otrajā daļā minētajā laika periodā nepieņem saskaņotu lēmumu un kāda no konsolidācijas grupā iekļauto sabiedrību uzraudzības institūcijām vai Latvijas Banka šajā laika periodā ir vērsusies Eiropas Banku iestādē domstarpību izšķiršanai, Latvijas Banka, pieņemot lēmumu par pasākumiem, kas nepieciešami, lai risinātu būtiskus ar likviditātes uzraudzību saistītus konstatējumus, vai lēmumu par īpašo likviditātes prasību piemērošanu saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁷ un 4.⁸ daļu, vai lēmumu par uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu konsolidācijas grupas līmenī vai nosakot konsolidācijas grupas darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, nosakot visai konsolidācijas grupai pienākumu nodrošināt papildu pašu kapitālu vai ieteicamo kapitāla rezerves prasību, ievēro Eiropas Banku iestādes lēmumu.

(8) Ja Latvijas Banka ir konsolidētās uzraudzības institūcija, tā saskaņā ar atbilstoši šā panta piektajai vai septītajai daļai pieņemto lēmumu kopā ar pamatojumu un konsolidācijas grupā iekļauto sabiedrību uzraudzības institūciju veikto risku novērtējumu, to viedokļiem un atrunām nosūta visām lēmuma pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības institūcijām un attiecīgās konsolidācijas grupas Eiropas Savienības mātes iestādei.

(9) Ja notikusi konsultēšanās ar Eiropas Banku iestādi, visas lēmuma pieņemšanā iesaistītās uzraudzības institūcijas ņem vērā tās ieteikumus vai, ja ieteikumi netiek ņemti vērā, sniedz paskaidrojumus.

(10) Šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

(11) Šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus vai jebkuru citu lēmumu, kas pieņemts, ja nav saskaņota lēmuma, pārskata vismaz reizi gadā vai situācijā, kad meitas sabiedrības uzraudzības institūcija, iesniedzot Latvijas Bankai argumentētu rakstveida pieprasījumu, pieprasa pārskatīt lēmumu par pienākumu nodrošināt papildu pašu kapitālu vai ieteicamo kapitāla rezerves prasību vai lēmumu par īpašo likviditātes prasību piemērošanu saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁷ un 4.⁸ daļu. Ja lēmuma pārskatīšanu ierosinājusi kāda no meitas sabiedrībām, to var pārskatīt Latvijas Banka, iesaistot tikai attiecīgās meitas sabiedrības uzraudzības institūciju. Ja Latvijas Banka nav konsolidētās uzraudzības institūcija konsolidācijas grupai, kurā ir Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, Latvijas Banka, iesniedzot konsolidētās uzraudzības institūcijai argumentētu rakstveida pieprasījumu, var ierosināt pārskatīt lēmumu par pienākumu nodrošināt papildu pašu kapitālu vai ieteicamo kapitāla rezerves prasību vai lēmumu par īpašo likviditātes prasību piemērošanu saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁷ un 4.⁸ daļu.

(12) Ja Latvijas Banka nav konsolidētās uzraudzības institūcija konsolidācijas grupai, kurā ir Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, Latvijas Banka, izsakot savu viedokli, piedalās ar konsolidētās uzraudzības institūciju un citu dalībvalstu meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām saskaņota lēmuma pieņemšanā par:

1) visas konsolidācijas grupas un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru;

2) pienākumu visai konsolidācijas grupai un konsolidācijas grupā iekļautajām meitas sabiedrībām nodrošināt papildu pašu kapitālu vai ieteicamo kapitāla rezerves prasību;

3) pasākumiem, kas nepieciešami, lai risinātu būtiskus ar likviditātes uzraudzību saistītus konstatējumus, tostarp tos, kas attiecas uz likviditātes riska pārvaldīšanas organizatorisko struktūru un procedūru pietiekamību;

4) piemērojamām īpašām likviditātes prasībām saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁷ un 4.⁸ daļu.

(13) Ja rodas domstarpības starp Latvijas Banku un konsolidētās uzraudzības institūciju, Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai konsolidētās uzraudzības institūcija konsultējas ar Eiropas Banku iestādi, vai pati ir tiesīga domstarpību izšķiršanai vērsties Eiropas Banku iestādē. Ja šā panta otrajā daļā minētajā laika periodā, kas tiek skaitīts no konsolidētās uzraudzības institūcijas ziņojuma saņemšanas dienas, saskaņots lēmums netiek pieņemts, bet neviena no konsolidācijas grupā iekļauto sabiedrību uzraudzības institūcijām nav vērsusies Eiropas Banku iestādē domstarpību izšķiršanai, lēmumu konsolidācijas grupas līmenī pieņem konsolidētās uzraudzības institūcija, bet lēmumu par pasākumiem, kas nepieciešami, lai risinātu būtiskus ar likviditātes uzraudzību saistītus konstatējumus, vai lēmumu par īpašo likviditātes prasību piemērošanu saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁷ un 4.⁸ daļu Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei individuāli vai subkonsolidēti, vai lēmumu par Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru individuāli vai subkonsolidēti, kā arī, ja nepieciešams, lēmumu par pienākumu Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei vai tās konsolidācijas apakšgrupai nodrošināt papildu pašu kapitālu un ieteicamo kapitāla rezerves prasību pieņem Latvijas Banka, ņemot vērā konsolidētās uzraudzības institūcijas viedokli, un attiecīgo lēmumu nosūta konsolidētās uzraudzības institūcijai.

(14) Ja noteiktajā laika periodā no šā panta trīspadsmitajā daļā minētā konsolidētās uzraudzības institūcijas ziņojuma saņemšanas dienas kāda no konsolidācijas grupā iekļauto sabiedrību uzraudzības institūcijām ir vērsusies domstarpību izšķiršanai Eiropas Banku iestādē par pasākumiem, kas nepieciešami, lai risinātu būtiskus ar likviditātes uzraudzību saistītus konstatējumus, vai par īpašo likviditātes prasību piemērošanu saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁷ un 4.⁸ daļu, vai par visas konsolidācijas grupas vai konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, par pienākumu visai konsolidācijas grupai un konsolidācijas grupā iekļautajām meitas sabiedrībām nodrošināt papildu pašu kapitālu vai ieteicamo kapitāla rezerves prasību, konsolidētās uzraudzības institūcija un Latvijas Banka ievēro Eiropas Banku iestādes lēmumu.

(15) Šā panta divpadsmitajā daļā minētos saskaņotos lēmumus var pārsūdzēt konsolidētās uzraudzības institūcijas mītnes valstī attiecīgās valsts likumos noteiktajā kārtībā.

(29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

112.⁵ pants. (1) Ja rodas ārkārtas situācija, tostarp tiek konstatētas nelabvēlīgas finanšu tirgu attīstības tendences, kas var apdraudēt finanšu tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kurā reģistrētas Latvijas Bankas uzraudzītas konsolidācijas grupas komercsabiedrības vai šādas konsolidācijas grupas kredītiestāžu nozīmīgas filiāles, vai konsolidācijas grupā neiekļautas licencētas komercsabiedrības, Latvijas Banka, ievērojot ierobežotas pieejamības informācijas atklāšanas noteikumus un krīžu vadības nodrošināšanai pēc iespējas izmantojot jau izveidotus informācijas apmaiņas veidus, nekavējoties brīdina par ārkārtas situāciju Eiropas Banku iestādi, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, attiecīgās dalībvalsts centrālo banku vai citu par monetāro sistēmu atbildīgo kompetento iestādi, kā arī kredītiestāžu, finanšu iestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzības institūcijas un paziņo visu ar to uzdevumu izpildi saistīto informāciju.

(1¹) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 110. punktu)

(2) Konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju, kas jau ir citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas rīcībā, Latvijas Banka, ja iespējams, pieprasa no attiecīgās uzraudzības institūcijas, lai konsolidācijas grupā iekļautajām komercsabiedrībām nevajadzētu vairākas reizes sniegt vienu un to pašu informāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 24.04.2014. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

112.⁶ pants. (1) Lai nodrošinātu efektīvu konsolidēto uzraudzību, Latvijas Banka slēdz sadarbības līgumus ar konsolidācijas grupā iekļauto komercsabiedrību uzraudzības institūcijām. Latvijas Banka kā par konsolidēto uzraudzību atbildīgā institūcija ir tiesīga uzņemties papildu uzraudzības uzdevumus, kā arī precizēt sadarbības procedūras.

(1¹) Ja Latvijas Banka ir konsolidētās uzraudzības institūcija konsolidācijas grupai, kas iekļauj citā dalībvalstī reģistrēto Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību vai Eiropas Savienības mātes jaukto finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir saņēmusi atļauju saskaņā ar šā likuma 33.³ pantu, Latvijas Banka šā panta pirmajā daļā minēto sadarbības līgumu slēdz arī ar attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi.

(2) Uzdevumus, kas var sekmēt tādas Latvijas Republikā reģistrētas un konsolidācijas grupā iekļautas kredītiestādes uzraudzību, kura ir citas dalībvalsts mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, Latvijas Banka var nodot attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai saskaņā ar savstarpēju vienošanos. Latvijas Banka informē Eiropas Banku iestādi par šādu vienošanos un tās saturu.

(3) Ja Latvijas Banka ir konsolidētās uzraudzības institūcija, tā izveido konsolidācijas grupā iekļauto citu dalībvalstu meitas sabiedrību uzraudzības institūciju un tādu dalībvalstu uzraudzības institūciju, kurās konsolidācijas grupu veidojošajām kredītiestādēm ir reģistrētas saskaņā ar šā likuma 108.³ panta sestās daļas prasībām noteiktās nozīmīgās filiāles, uzraugu kolēģiju, lai veicinātu šā likuma 112.³ , 112.⁴ pantā un 112.⁵ panta pirmajā daļā minēto uzdevumu izpildi, kā arī, ja nepieciešams, iesaista uzraugu kolēģijā ārvalstu uzraudzības institūciju pārstāvjus, ja ārvalstī tiek ievēroti Eiropas Savienībā pieņemtajiem ierobežotas pieejamības informācijas atklāšanas noteikumiem līdzvērtīgi noteikumi, lai nodrošinātu atbilstīgu koordināciju un sadarbību ar attiecīgajām ārvalstu uzraudzības institūcijām.

(3¹) Ja Latvijas Banka ir konsolidētās uzraudzības institūcija, tā izveido uzraugu kolēģiju arī tad, ja visu Eiropas Savienības mātes kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības pārrobežu meitas sabiedrību galvenie biroji atrodas ārvalstīs, lai veicinātu šā likuma 112.³ panta pirmajā daļā, 112.⁵ panta pirmajā un 1.¹ daļā un 112.⁶ panta pirmajā daļā minēto uzdevumu izpildi, ja ārvalstī tiek ievēroti Eiropas Savienībā pieņemtajiem ierobežotas pieejamības informācijas atklāšanas noteikumiem līdzvērtīgi noteikumi.

(4) Uzraugu kolēģijas dalībnieki ir tiesīgi savstarpēji apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju. Tās darbība neietekmē uzraudzības institūciju tiesības un pienākumus, bet nodrošina konsolidētās uzraudzības institūcijai un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kas veido uzraugu kolēģiju, šādu uzdevumu izpildi:

1) informācijas apmaiņu starp iesaistītajām uzraudzības institūcijām un Eiropas Banku iestādi;

2) ja nepieciešams, vienošanās panākšanu par brīvprātīgu uzdevumu veikšanu un pienākumu deleģēšanu;

3) uzraudzības pārbaužu programmu noteikšanu saskaņā ar šā likuma 101.panta prasībām, balstoties uz konsolidācijas grupas risku novērtējumu, kas veikts atbilstoši šā likuma 101.³ pantā noteiktajam;

4) uzraudzības efektivitātes palielināšanu, novēršot uzraudzības prasību dublēšanos, tostarp pieprasot šā likuma 112.⁵ panta otrajā daļā un 112.⁷ panta trešajā daļā minēto informāciju;

5) konsekventu prudenciālo prasību piemērošanu saskaņā ar šo likumu un ES regulu Nr. 575/2013 visām konsolidācijas grupas komercsabiedrībām;

6) šā likuma 112.³ panta pirmās daļas 3.punktā minēto uzraudzības darbību veikšanu.

(5) Uzraugu kolēģijā saskaņā ar to veidojošo uzraudzības institūciju lēmumu, ja nepieciešams, var iekļaut uzraugu kolēģijā iesaistītās dalībvalsts Eiropas Centrālo banku sistēmā iekļauto centrālās bankas pārstāvi vai Eiropas Centrālās bankas pārstāvi, kā arī attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas pārstāvi, ja šīs ārvalsts normatīvie akti, pēc visu uzraugu kolēģiju veidojošo uzraudzības institūciju viedokļa, paredz šajā likumā un Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajam ierobežotas pieejamības informācijas apmaiņas tiesiskajam regulējumam līdzvērtīgu tiesisko regulējumu. Uzraugu kolēģijā, ja nepieciešams, var iekļaut tās dalībvalsts uzraudzības institūciju, kurā reģistrētā Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ir saņēmusi atļauju saskaņā ar šā likuma 33.³ pantu.

(6) Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija vada uzraugu kolēģijas sanāksmes un nosaka, kuras uzraudzības institūcijas tiek aicinātas piedalīties uzraugu kolēģijas sanāksmēs. Latvijas Banka laikus informē visus uzraugu kolēģijas dalībniekus par kolēģijas sanāksmju organizēšanu, galvenajiem izskatāmajiem jautājumiem un plānotajām darbībām. Latvijas Banka arī laikus informē visus uzraugu kolēģijas dalībniekus par kolēģijas sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem.

(7) Latvijas Banka, pieņemot lēmumus izveidotās uzraugu kolēģijas ietvaros, ņem vērā plānoto vai koordinēto uzraudzības darbību nozīmību šīm uzraudzības institūcijām, jo īpaši lēmumu ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitāti.

(8) Latvijas Banka informē Eiropas Banku iestādi par uzraugu kolēģijas pieņemtajiem lēmumiem, tai skaitā ārkārtas situācijās, un sniedz tai visu informāciju, kas nepieciešama uzraudzības prasību vienlīdzīgai piemērošanai.

(9) Ja citas dalībvalsts konsolidētās uzraudzības institūcija veic tādas konsolidācijas grupas uzraudzību, kurā iekļauta Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, vai tādu kredītiestāžu uzraudzību, kurām Latvijas Republikā ir reģistrētas nozīmīgas filiāles, Latvijas Banka piedalās tās izveidotās uzraugu kolēģijas darbā tādā apjomā, kādu nosaka konsolidētās uzraudzības institūcija.

(10) Latvijas Banka ir tiesīga ar uzraugu kolēģijas darbību saistīto domstarpību izšķiršanai vērsties Eiropas Banku iestādē saskaņā ar ES regulu Nr. 1093/2010.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 24.04.2014., 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

112.⁷ pants. (1) Sadarbojoties ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, Latvijas Banka ar tām apmainās ar informāciju, kas ir būtiska vai noderīga konsolidētās uzraudzības veikšanai un šā likuma un ES regulas Nr. 575/2013 prasību ievērošanas pārbaudei. Latvijas Banka pēc savas iniciatīvas sniedz visu būtisko informāciju un pēc pieprasījuma sniedz noderīgu informāciju citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām. Informācija tiek uzskatīta par konsolidētās uzraudzības veikšanai būtisku, ja tā var ietekmēt citas dalībvalsts kredītiestādes vai finanšu iestādes darbības stabilitātes vērtējumu un ietver vismaz informāciju par:

1) konsolidācijas grupas juridisko, pārvaldības un organizatorisko struktūru, norādot konsolidācijas grupā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības, neregulētās meitas sabiedrības un nozīmīgas filiāles un jebkuru mātes komercsabiedrību, kā arī informāciju par šā likuma 14.panta pirmās daļas 2. un 3.punkta, 34.¹ panta, 50.⁹ panta prasību ievērošanu un par konsolidācijas grupā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību uzraudzības institūcijām;

2) procedūrām, kas ievērojamas, saņemot informāciju no kredītiestādēm, kuras veido grupu, un šīs informācijas pārbaudes kārtību;

3) kredītiestādes vai citu grupas komercsabiedrību negatīvām attīstības tendencēm, kas var būtiski ietekmēt kredītiestādes darbību;

4) būtiskām sankcijām un uzraudzības pasākumiem ārkārtas situācijās, ko Latvijas Banka nosaka un veic saskaņā ar šo likumu, arī par pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma un jebkādiem ierobežojumiem attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas izmantošanai atbilstoši ES regulā Nr. 575/2013 noteiktajam.

(1¹) Latvijas Banka ir tiesīga informēt Eiropas Banku iestādi par gadījumiem, kad citu dalībvalstu uzraudzības institūcijas nav sniegušas būtisku informāciju vai pēc Latvijas Bankas motivēta pieprasījuma ir atteikušās sadarboties, vai nav rīkojušās atbilstošā (saprātīgā) termiņā.

(2) Latvijas Banka sniedz visu noderīgo informāciju citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kuru jurisdikcijā ir Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes meitas sabiedrības, Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības un Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības. Nosakot noderīgās informācijas apjomu, ņem vērā minēto meitas sabiedrību nozīmību attiecīgās dalībvalsts finanšu sistēmā.

(3) Ja Latvijas Bankai tādas kredītiestādes uzraudzībai, kas ir citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes, citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, nepieciešama informācija par kapitāla prasību aprēķinam izmantojamām pieejām, to metodoloģiju un ieviešanas kārtību atbilstoši šajā likumā un ES regulā Nr. 575/2013 noteiktajam, kura jau var būt attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas rīcībā, Latvijas Banka, ja iespējams, pieprasa šādu informāciju no dalībvalsts uzraudzības institūcijas.

(4) Pirms citu dalībvalstu uzraudzības funkciju veikšanai svarīgu lēmumu pieņemšanas Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām par šādiem jautājumiem:

1) par tādām izmaiņām akcionāru sastāvā un kredītiestādes grupas organizatoriskajā vai pārvaldes struktūrā, kurām nepieciešama uzraudzības institūciju atļauja;

2) par būtiskām sankcijām un uzraudzības pasākumiem ārkārtas situācijās, ko Latvijas Banka plāno noteikt un veikt, arī par pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma un jebkādiem ierobežojumiem attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas izmantošanai atbilstoši ES regulā Nr. 575/2013 noteiktajam. Pirms šajā punktā minēto lēmumu pieņemšanas attiecībā uz kredītiestādēm, kuras ir citu dalībvalstu mātes kredītiestāžu vai citu dalībvalstu mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības, Latvijas Banka vienmēr konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju, kas ir atbildīga par konsolidēto uzraudzību. Steidzamos gadījumos vai gadījumos, kad šādas konsultācijas varētu apdraudēt lēmuma pieņemšanas efektivitāti, Latvijas Banka var nekonsultēties ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un nekavējoties paziņot tai pieņemto lēmumu.

(5) Latvijas Banka atbilstoši tās kompetencei sadarbojas ar Finanšu izlūkošanas dienestu un citu dalībvalstu iestādēm, kuru pienākumi pēc būtības ir līdzīgi, un uzraudzības un kontroles institūcijām, kas uzrauga kredītiestāžu un finanšu institūciju darbības atbilstību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasībām, kā arī apmainās ar visu nepieciešamo informāciju, kas ir svarīga to attiecīgo pienākumu veikšanai saskaņā ar šo likumu, ES regulu Nr. 575/2013 un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasībām. Šāda sadarbība un informācijas apmaiņa neietekmē pieprasījumu sagatavošanu, izmeklēšanu vai procesus saskaņā ar tās dalībvalsts krimināltiesībām vai administratīvajām tiesībām, kurā atrodas minētās iestādes.

(6) Latvijas Banka ir tiesīga ar uzraudzības darbību koordinēšanu saistīto domstarpību izšķiršanai vērsties Eiropas Banku iestādē saskaņā ar ES regulu Nr. 1093/2010.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 16.05.2013., 24.04.2014., 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

112.⁸ pants. (1) Ja vienas vai vairāku kredītiestāžu mātes sabiedrība ir jaukta pārvaldītājsabiedrība, Latvijas Banka tieši vai ar kredītiestāžu — meitas sabiedrību — starpniecību pieprasa, lai jauktā pārvaldītājsabiedrība un tās citas meitas sabiedrības sniedz informāciju, kas ir būtiska kredītiestāžu — meitas sabiedrību — uzraudzībai.

(2) Latvijas Banka var veikt pārbaudes vai uzdot to veikšanu trešajām personām — zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, lai pārbaudītu informāciju, kas saņemta no jauktajām pārvaldītājsabiedrībām un to meitas sabiedrībām. Ja jauktā pārvaldītājsabiedrība vai kāda no tās meitas sabiedrībām ir reģistrēta citā dalībvalstī, informācijas pārbaudi klātienē veic šā likuma 112.¹² pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

112.⁹ pants. (1) Kredītiestādei, kuras mātes sabiedrība ir jaukta pārvaldītājsabiedrība, ir pienākums sniegt Latvijas Bankai informāciju par darījumiem, kurus tā veikusi ar mātes sabiedrību un citām tās meitas sabiedrībām, izņemot lielos riska darījumus, par kuriem informācija Latvijas Bankai sniegta atbilstoši ES regulai Nr. 575/2013.

(2) Kredītiestāde izveido piemērotu risku vadības un iekšējās kontroles sistēmu, kā arī izstrādā attiecīgas grāmatvedības procedūras, lai pienācīgi noteiktu, novērtētu un kontrolētu darījumus ar tās mātes sabiedrību, kas ir jaukta pārvaldītājsabiedrība, un citām šīs jauktās pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībām.

(3) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(4) Latvijas Banka nosaka kārtību, kādā iesniedzama šā panta pirmajā daļā minētā informācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.2013., 24.04.2014. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

112.¹⁰ pants. (1) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no kredītiestādēm, finanšu iestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām pārvaldītājsabiedrībām, jauktajām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un to meitas sabiedrībām vai komercsabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas grupā vai ir atbrīvotas no iekļaušanas tajā, un minētajām personām ir pienākums sniegt informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem, tai skaitā ES regulu Nr. 575/2013, vai Latvijas Bankas un citas dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos ir nepieciešama kredītiestāžu konsolidētās uzraudzības veikšanai.

(2) Ja mātes sabiedrība un kāda no tās meitas sabiedrībām — kredītiestādēm — ir reģistrēta Latvijas Republikā un citās dalībvalstīs, Latvijas Banka un šo dalībvalstu uzraudzības institūcijas apmainās ar visu informāciju, kas nepieciešama konsolidētās uzraudzības veikšanai. Ja Latvijas Banka neveic Latvijas Republikā reģistrētas mātes sabiedrības konsolidēto uzraudzību, tad pēc citas dalībvalsts par šādas uzraudzības veikšanu atbildīgās uzraudzības institūcijas lūguma Latvijas Banka pieprasa no mātes sabiedrības informāciju, kas varētu būt būtiska konsolidētajai uzraudzībai, un nosūta to par konsolidēto uzraudzību atbildīgajai uzraudzības institūcijai.

(3) Latvijas Banka ir tiesīga apmainīties ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām ar šā panta otrajā daļā minēto informāciju, kas saņemta no kredītiestāžu finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, finanšu iestādēm, jauktajām pārvaldītājsabiedrībām un tādām to meitas sabiedrībām, kuras nav kredītiestādes vai ir atbrīvotas no iekļaušanas konsolidācijas grupā, un kas ir nepieciešama Latvijas Bankai un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām konsolidētās uzraudzības veikšanai. Tas, ka Latvijas Banka iegūst un izmanto šādu informāciju, nenozīmē, ka Latvijas Banka uzrauga minētos komersantus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.2013., 24.04.2014. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

112.¹¹ pants. (1) Ja kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta pārvaldītājsabiedrība kontrolē vienu vai vairākas meitas sabiedrības, kuras ir apdrošināšanas sabiedrības vai komercsabiedrības, kas sniedz tādus ieguldījumu pakalpojumus, kuriem vajadzīga atļauja (licence), tad Latvijas Banka sadarbojas ar citu dalībvalstu šādu apdrošināšanas sabiedrību un citu licencēto komercsabiedrību uzraudzības institūcijām. Latvijas Banka sniedz citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju, kas var nodrošināt šādu komercsabiedrību darbības un finanšu stāvokļa uzraudzību.

(1¹) Ja Latvijas Republikā ir reģistrēta Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un Latvijas Banka ir konsolidētā uzraudzības institūcija, bet nav koordinators saskaņā ar Finanšu konglomerātu likumu, Latvijas Banka sadarbojas ar koordinatoru, lai konsolidācijas grupai piemērotu šā likuma un ES regulas Nr. 575/2013 prasības. Latvijas Banka noslēdz sadarbības līgumu ar attiecīgo koordinatoru.

(2) Informācija, ko saņem Latvijas Banka, veicot konsolidēto uzraudzību (īpaši jebkāda no uzraudzības institūcijām saņemtā informācija), uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.

(3) Ja Latvijas Banka veic tādu kredītiestāžu, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, uzraudzību finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī atbilstoši ES regulā Nr. 575/2013 noteiktajam, Latvijas Banka sagatavo šādu finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību sarakstu un nosūta to citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, Eiropas Banku iestādei un Eiropas Komisijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 16.05.2013., 24.04.2014., 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

112.¹² pants. (1) Ja ir jāpārbauda tādas informācijas patiesums, kuru Latvijas Banka, veicot konsolidēto uzraudzību, saņēmusi par citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, finanšu iestādi, palīgpakalpojumu uzņēmumu (ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 18.apakšpunkta izpratnē), finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību, jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, kura ir apdrošināšanas sabiedrība vai komercsabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuriem ir vajadzīga atļauja (licence), vai par kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, kura nav pakļauta konsolidētajai uzraudzībai, Latvijas Banka nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu pārbaudīt saņemtās informācijas patiesumu. Latvijas Banka pati veic saņemtās informācijas pārbaudi, ja attiecīgā uzraudzības institūcija tai devusi atļauju, kā arī var piedalīties informācijas pārbaudē, ko veic attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija vai kāda cita minēto pārbaudi veikt pilnvarota persona.

(2) Latvijas Banka ir tiesīga veikt pārbaudes Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē, finanšu iestādē, palīgpakalpojumu uzņēmumā (ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 18.apakšpunkta izpratnē), finanšu pārvaldītājsabiedrībā, jauktā pārvaldītājsabiedrībā, jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrībā vai kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībā, kura ir apdrošināšanas sabiedrība vai komercsabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuriem ir vajadzīga atļauja (licence), vai kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībā, kura nav pakļauta konsolidētajai uzraudzībai, pamatojoties uz citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījumu, lai pārbaudītu tās informācijas patiesumu, kuru attiecīgā dalībvalsts uzraudzības institūcija saņēmusi par attiecīgajām sabiedrībām, veicot konsolidēto uzraudzību, vai atļaut veikt šādu pārbaudi šīs dalībvalsts uzraudzības institūcijai. Ja attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija pati neveic pārbaudi, tā var piedalīties Latvijas Bankas veiktajā pārbaudē.

(16.05.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2014. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

112.¹³ pants. (1) Ja Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes vai finanšu iestādes mātes sabiedrība vai šā likuma 33.³ pantā minētā pārvaldītājsabiedrība, neievēro šā likuma prasības vai nesniedz kredītiestādes konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju, Latvijas Bankai ir tiesības piemērot šajā likumā minētās sankcijas, tai skaitā aizliegt izmantot tās balsstiesības Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs un finanšu iestādēs.

(2) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.2013., 24.04.2014., 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

112.¹⁴ pants. (1) Ja Latvijas Banka neveic tādas kredītiestādes konsolidēto uzraudzību, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, Latvijas Banka pēc savas iniciatīvas vai pēc kredītiestādes mātes sabiedrības lūguma, vai pēc dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības lūguma konsultējas ar iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām un novērtē, vai kredītiestāde ir pakļauta dalībvalstīs noteiktajām konsolidētās uzraudzības līdzvērtīgām prasībām.

(2) Izvērtējot, vai attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas veiktā konsolidētā uzraudzība atbilst dalībvalstīs noteiktajām konsolidētās uzraudzības prasībām, Latvijas Banka konsultējas ar Eiropas Banku iestādi pirms šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas.

(3) Ja ārvalsts uzraudzības institūcijas veiktā konsolidētā uzraudzība neatbilst dalībvalstīs noteiktajām prasībām, Latvijas Banka tādas kredītiestādes konsolidēto uzraudzību, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, veic atbilstoši šā likuma un ES regulas Nr. 575/2013 prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 16.05.2013., 24.04.2014. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

(Nodaļas nosaukums 12.02.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.2009.)

114.pants. (Izslēgts ar 11.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2015.)

115.pants. (1) Lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu tiek noteikts pilnvarnieka darbības mērķis, uzdevumi un funkcijas, pilnvaru apjoms un termiņš, pilnvarnieka atalgojuma apmērs, pilnvarnieka uzdevumu veikšanai pieļaujamo izdevumu apmērs, kā arī citi noteikumi, kurus Latvijas Banka uzskata par būtiskiem.

(2) Ja tiek iecelti vairāki pilnvarnieki, tad papildus šā panta pirmajā daļā minētajam lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu tiek noteikts pilnvarnieku pilnvaru apjoma sadalījums un viņu savstarpējā pakļautība.

(3) Personu nevar iecelt par pilnvarnieku bez tās rakstveida piekrišanas.

(4) Pilnvarnieku ieceļ uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu. Izņēmuma kārtā Latvijas Banka šo termiņu var pagarināt, ja joprojām pastāv pilnvarnieka iecelšanai nepieciešamie nosacījumi.

(12.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2015. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

116.pants. (1) Par pilnvarnieku var būt:

1) fiziskā persona, Latvijas Bankas darbinieks, zvērināts advokāts vai zvērināts revidents, kurš atbilst šā panta otrās daļas prasībām un uz kuru nevar attiecināt šā panta trešajā daļā noteiktos ierobežojumus;

2) juridiskā persona — kapitālsabiedrība, kuras pamatdarbības veids ir audita pakalpojumi, uz kuras valdes locekļiem nevar attiecināt šā panta trešajā daļā noteiktos ierobežojumus, kuras valdes locekļi atbilst šā panta otrās daļas 3. punktā noteiktajam un kuras valdes locekļu vairākums atbilst šā panta otrās daļas 1. un 2. punktam.

(1¹) (Daļa stājas spēkā 01.12.2025. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.12.2025. Sk. pārejas noteikumu 119. punktu)

(2) Par pilnvarnieku var iecelt fizisko personu, par kuras rīcības objektivitāti attiecībā uz konkrēto kredītiestādi nav šaubu un kurai ir:

1) valsts atzīta otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība vai augstākā akadēmiskā izglītība un atbilstoša kvalifikācija;

2) atbilstoša kompetence un pietiekama profesionālā darba pieredze;

3) nevainojama reputācija.

(3) Par pilnvarnieku nevar iecelt fizisko personu:

1) kura ir atzīstama par ieinteresētu personu attiecībā uz kredītiestādi vai ir ar to saistīta persona;

2) pret kuru kā pret parādnieku ir pabeigta vai ierosināta maksātnespējas lieta vai kura ir uzskatāma par parādnieka pārstāvi maksātnespējas lietā un šī lieta nav izbeigta;

3) kura ir bijusi notiesāta par noziegumu pret valsti, noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību, pārvaldes kārtību vai jurisdikciju vai noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

4) pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana vai kura ir kriminālprocesā aizdomās turētais;

5) kura ir notiesāta par šīs daļas 3.punktā noteiktā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

6) pret kuru kriminālprocess par šīs daļas 3.punktā noteiktā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigts sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

7) kurai Krimināllikumā noteiktajā kārtībā ir noteikts tiesību ierobežojums veikt noteiktu komercdarbību vai ieņemt attiecīgus amatus;

8) (izslēgts ar 01.11.2018. likumu).

(4) Ja lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu atbilstoši šā likuma 117.panta pirmās daļas 3.punktam ir noteikts, ka pilnvarnieks veic kredītiestādes pārvaldīšanu, tad papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajām prasībām un ierobežojumiem par šādu pilnvarnieku var būt vienīgi šā panta pirmajā daļā minētā juridiskā persona — kapitālsabiedrība — vai Latvijas Bankas darbinieks.

(12.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2017., 01.11.2018., 23.09.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2024.)

118.pants. (1) Latvijas Banka izmaksā pilnvarniekam atalgojumu un sedz viņa uzdevumu veikšanai nepieciešamos izdevumus lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu noteiktajā apmērā. Šajā daļā noteiktās izmaksas kredītiestāde kompensē Latvijas Bankai tās noteiktajā termiņā.

(2) Pilnvarniekam par viņa uzdevumu veikšanu nav tiesību saņemt jebkāda veida atlīdzību vai ienākumus papildus lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu noteiktajam.

(12.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

119.pants. (1) Kredītiestādes pārvaldes institūcijām, struktūrvienībām, darbiniekiem un citiem kredītiestādes pārstāvjiem un akcionāriem ir pienākums sadarboties ar pilnvarnieku un pēc viņa pieprasījuma:

1) nodot viņam lietas (dokumentus, atslēgas, pieejas kodus, paroles u.tml.);

2) sniegt viņam nepieciešamo informāciju, dokumentus, paskaidrojumus un palīdzību.

(2) Pilnvarnieks nekavējoties ziņo Latvijas Bankai par šā panta pirmajā daļā minēto noteikumu neizpildi, kā arī par citiem šķēršļiem viņa uzdevumu izpildei.

(12.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

120.pants. (1) Pilnvarniekam ir pienākums Latvijas Bankas noteiktajos termiņos sniegt tai pārskatu par savu darbību un nekavējoties ziņot Latvijas Bankai par atklātajiem faktiem, kas var ietekmēt kredītiestādes finansiālo stāvokli.

(2) Pilnvarnieks, izpildot savus uzdevumus, rūpējas par valsts tautsaimniecības interesēm, Latvijas kredītiestāžu sektora drošību un stabilitāti un noguldītāju interešu aizsardzību, kā arī par kredītiestādes rūpīgu un piesardzīgu vadību.

(12.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

121.pants. (1) Pilnvarnieks ir tiesīgs atteikties no savu pienākumu veikšanas, iesniedzot Latvijas Bankai motivētu iesniegumu, kam pievienojams pilnvarnieka darbības pārskats par visu viņa darbības laiku.

(2) Latvijas Banka izskata pilnvarnieka iesniegumu par atteikšanos no pienākumu veikšanas viena mēneša laikā no tā saņemšanas dienas un pieņem attiecīgu lēmumu. Līdz šā lēmuma pieņemšanai un lietu nodošanai pilnvarnieks turpina veikt viņam noteiktos pienākumus.

(12.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

122.pants. (1) Latvijas Banka uzrauga pilnvarnieka darbību un ir tiesīga katrā laikā pēc saviem ieskatiem viņu atcelt.

(2) Pilnvarnieka pilnvaras izbeidzas:

1) izbeidzoties lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu noteiktajam termiņam vai

2) ar pilnvarnieka atcelšanu.

(3) Latvijas Banka izskata jautājumu par pilnvarnieka atcelšanu, ja konstatē, ka pilnvarnieks, pildot savus pienākumus, neievēro šā likuma vai citu normatīvo aktu noteikumus un tiesas nolēmumus, ka viņš neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām vai ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras.

(4) Pilnvarnieks, izbeidzoties pilnvarām, nodod lietas Latvijas Bankas noteiktajā termiņā tās noteiktajai personai.

(12.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

123.pants. Par šā likuma VIII nodaļā minēto darbību veikšanu Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(12.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā), kā arī grozījums par vārda "pārsūdzēšana" aizstāšanu ar vārdiem "apstrīdēšana un pārsūdzēšana" stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

124.pants. (Izslēgts ar 12.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2009.)

125.pants. (Izslēgts ar 12.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2009.)

(Nodaļa 21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

126.pants. (1) Kredītiestādes likvidāciju var veikt:

1) saskaņā ar kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumu (pašlikvidācija);

2) saskaņā ar tiesas nolēmumu;

3) maksātnespējas gadījumā.

(2) Aizliegts likvidēt kredītiestādi, lai veiktu tās reorganizāciju.

(3) Aizliegta kredītiestādes reorganizācija, pārreģistrējot to par citu, ar kredītiestāžu darbību nesaistītu komercsabiedrību bez Latvijas Bankas rakstveida atļaujas, kuru Latvijas Banka izsniedz, ja kredītiestāde ir izpildījusi visas kredītiestādes grāmatvedības reģistros fiksētās saistības pret noguldītājiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 11.04.2002., 11.12.2003., 28.10.2004., 01.11.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

126.¹ pants. (1) Reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā tiesiskās attiecības, kas izriet no darba līgumiem, regulē vienīgi tie dalībvalsts normatīvie akti, kuri attiecas uz noslēgtajiem darba līgumiem.

(2) Reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā tiesības attiecībā uz:

1) nekustamo īpašumu regulē tās dalībvalsts normatīvie akti, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums;

2) kuģi vai gaisakuģi regulē tās dalībvalsts normatīvie akti, kuras pārziņā atrodas attiecīgais publiskais reģistrs, kurā attiecīgais kuģis vai gaisakuģis ierakstīts (reģistrēts);

3) finanšu instrumentiem, kas reģistrējami publiskajos reģistros, kredītiestāžu kontos vai centrālajā depozitārijā, un uz tajos nostiprinātajām tiesībām regulē tie dalībvalsts normatīvie akti, saskaņā ar kuriem tiek apliecinātas kredītiestādes īpašuma tiesības uz attiecīgajiem finanšu instrumentiem.

(28.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

127.pants. Ar kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumu nav apturams vai pārtraucams iepriekš akcionāru sapulcē pieņemtais lēmums uzsākt pašlikvidācijas procesu vai veikt reorganizācijas pasākumus. Kredītiestādes (arī tās filiāles iesaistītajā valstī) pašlikvidācijas uzsākšana neierobežo tās likvidācijas uzsākšanu ar tiesas nolēmumu.

(28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018.)

128.pants. (1) Kredītiestāde, kas gatavojas uzsākt pašlikvidāciju (arī tās filiāles likvidāciju iesaistītajā valstī), piecu dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu par pašlikvidāciju. Iesniegumam pievieno:

1) pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās un kas sagatavots atbilstoši Latvijas Bankas noteikumiem par gada pārskata sagatavošanu;

2) pašlikvidācijas plānu, kurā paredzēta pašlikvidācijas īstenošanas gaita un kārtība, kādā tiks pildītas saistības pret kreditoriem;

3) ziņas par iespējamo likvidatoru.

(2) Latvijas Banka 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti, kuri apliecina šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, pārbauda, vai kredītiestāde spēj līgumos noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt saistības pret kreditoriem, un izvērtē kredītiestādes darbībai piemītošā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska ietekmi uz kredītiestādes spēju izpildīt minētās saistības.

(3) Kredītiestādes (arī tās filiāles iesaistītajā valstī) pašlikvidāciju veic akcionāru sapulces ievēlēts likvidators. Kredītiestāde sagatavo lietu (piemēram, dokumentu, mantu) nodošanas aktu. Likvidators, uzsākot pienākumu pildīšanu, aktu pieņem un paraksta.

(4) Likvidators, pabeidzot kredītiestādes (arī tās filiāles iesaistītajā valstī) pašlikvidāciju, pieņem lēmumu par pašlikvidācijas pabeigšanu un iesniedz to Latvijas Bankai.

(28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 16.07.2009., 21.07.2017., 13.06.2019., 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā), kā arī grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

129.pants. (1) Ja kredītiestādei izsniegto licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai anulē saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 7., 8. vai 9. punktu, Latvijas Banka var iecelt pilnvarnieku un iesniedz tiesā pieteikumu par šīs kredītiestādes likvidāciju un likvidatora iecelšanu, vienlaikus izvirzot likvidatora kandidatūru.

(1¹) Kredītiestādes pašlikvidācijas procesā Latvijas Banka, ja tā šajā procesā konstatē šā likuma 126.² panta pirmajā un otrajā daļā noteiktos kredītiestāžu pašlikvidācijas procesa prasību pārkāpumus, var iecelt pilnvarnieku un iesniegt tiesā pieteikumu par šīs kredītiestādes likvidāciju un likvidatora iecelšanu. Šīs daļas pirmajā teikumā minētajam pilnvarniekam ir piemērojamas šā likuma normas, ciktāl tās attiecināmas uz kredītiestādes pašlikvidācijas procesu.

(2) Pēc licences anulēšanas kredītiestādes akcionāru sapulce nav tiesīga lemt par pašlikvidācijas uzsākšanu un likvidatora iecelšanu.

(3) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 110. punktu)

(4) Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta par pilnvarnieka iecelšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 11.04.2002., 11.12.2003., 09.06.2005., 22.02.2007., 12.02.2009., 21.07.2017., 01.11.2018., 13.06.2019., 29.04.2021., 23.09.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2024.)

130.pants. (Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018.)

131.pants. (1) Par kredītiestādes likvidatoru, atzīstot kredītiestādi par likvidējamu ar tiesas nolēmumu, var būt:

1) zvērināti advokāti;

2) zvērināti revidenti;

3) komercsabiedrības, kuru pamatnodarbošanās veids ir audita pakalpojumi.

(2) Ja par likvidatoru tiek iecelta juridiskā persona, tā rakstveidā pilnvaro fizisko personu, kura pārstāvēs likvidatoru likvidācijas procesā un uz kuru attiecināmas šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības un šā likuma 132.pantā noteiktie ierobežojumi.

(3) (Daļa stājas spēkā 01.12.2025. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.12.2025. Sk. pārejas noteikumu 119. punktu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

131.¹ pants. (1) Par kredītiestādes administratoru kredītiestādes maksātnespējas procesā var būt fiziskā persona, kura iecelta maksātnespējas procesa administratora amatā saskaņā ar Maksātnespējas likumu, kura no administratora amata nav atbrīvota, atcelta vai atstādināta vai kuras amata darbība nav apturēta un uz kuru nav attiecināmi šā likuma 132.¹ pantā noteiktie ierobežojumi.

(2) Administratora amata kandidātu konkrētam kredītiestādes maksātnespējas procesam izvēlas no Maksātnespējas kontroles dienesta Elektroniskajā maksātnespējas uzskaites sistēmā uzturētā administratoru amata pretendentu saraksta, izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Elektroniskajā maksātnespējas uzskaites sistēmā kārto administratoru amata pretendentu sarakstu, pazīmes, pēc kādām administratoru iekļauj administratoru amata pretendentu sarakstā, un kārtību, kādā, izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi, izvēlas administratora amata kandidātu kredītiestādes maksātnespējas procesā.

(21.07.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Otrā daļa stājas spēkā 29.03.2023. Sk. pārejas noteikumu 79. punktu)

132. pants. (1) Fiziskā persona likvidatora pienākumus kredītiestādes likvidācijas procesā nevar uzņemties un pildīt, ja:

1) likvidators, kurš iecelts administratora amatā, sakarā ar konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem no administratora amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts vai tā amata darbība ir apturēta;

2) likvidators ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3) likvidators ir sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

4) likvidators pēdējo piecu gadu laikā pirms kredītiestādes likvidācijas procesa pasludināšanas dienas ir bijis:

a) likvidējamās kredītiestādes dalībnieks (akcionārs) vai pārvaldes institūciju loceklis,

b) likvidējamās kredītiestādes prokūrists vai komercpilnvarnieks,

c) persona, kura ir ar likvidējamās kredītiestādes dibinātāju, dalībnieku (akcionāru) vai pārvaldes institūciju locekli laulībā, radniecības vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei,

d) kreditors, kas atrodas vienā koncernā ar likvidējamo kredītiestādi;

5) likvidatoram ar likvidējamo kredītiestādi pēdējo piecu gadu laikā pirms attiecīgā likvidācijas procesa pasludināšanas dienas ir bijušas darba tiesiskās attiecības;

6) likvidators pēdējo divu gadu laikā pirms likvidatora iecelšanas dienas ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar likvidējamās kredītiestādes kreditoru tā tiesiskajās attiecībās ar likvidējamo kredītiestādi;

7) likvidējamai kredītiestādei ir prasījuma tiesības pret likvidatoru, izņemot gadījumu, kad prasījuma kopējais apmērs nepārsniedz 20 minimālās mēnešalgas un šis prasījums radies likvidatora darījuma attiecībās ar kredītiestādi tās parastās darbības ietvaros, par darījumu nav strīda un likvidators nebauda īpašas priekšrocības;

8) likvidatoram ir prasījuma tiesības pret likvidējamo kredītiestādi, izņemot gadījumu, kad prasījuma apmērs nepārsniedz segtā noguldījuma apmēru;

9) pret likvidatoru kā pret parādnieku ir ierosināta maksātnespējas lieta vai likvidators ir parādnieka pārstāvis citā maksātnespējas lietā un šī cita lieta nav izbeigta;

10) likvidators ir personiski ieinteresēts likvidējamās kredītiestādes likvidācijas procesa lietā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti;

11) likvidators likvidējamās kredītiestādes likvidācijas procesā pilda ar likvidatora pienākumiem saistītas darbības, kurās viņš pats, viņa laulātais vai personas, kas ir ar likvidatoru radniecības vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei, vai viņa darījumu partneri ir vai varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēti;

12) likvidators pilda ar likvidatora pienākumiem saistītas darbības attiecībā uz tādu kreditoru vai parādnieku, kura dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir viņš pats, viņa laulātais vai personas, kas ir ar likvidatoru radniecības vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei;

13) likvidators jau ir pildījis likvidatora pienākumus šīs likvidējamās kredītiestādes likvidācijas procesā.

(2) Uz likvidatoru — juridisko personu — attiecas šā panta pirmās daļas 4. punkta "d" apakšpunkta, 6., 7., 8., 10. un 13. punkta noteikumi, kā arī šādi ierobežojumi:

1) likvidators pēdējo piecu gadu laikā pirms kredītiestādes likvidācijas procesa pasludināšanas dienas ir bijis likvidējamās kredītiestādes dalībnieks (akcionārs);

2) pret likvidatoru kā pret parādnieku ir ierosināta maksātnespējas lieta;

3) likvidators likvidējamās kredītiestādes likvidācijas procesā pilda ar likvidatora pienākumiem saistītas darbības, kurās viņš pats vai viņa darījumu partneri ir vai varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēti;

4) likvidators pilda ar likvidatora pienākumiem saistītas darbības attiecībā uz tādu kreditoru vai parādnieku, kura dalībnieks vai akcionārs ir viņš pats.

(3) Likvidators un likvidatora komercsabiedrības pilnvarota fiziskā persona drīkst vienlaikus pildīt kredītiestādes likvidatora vai administratora pienākumus tikai vienā kredītiestādes likvidācijas vai maksātnespējas procesā.

(4) (Izslēgta ar 13.06.2019. likumu)

(21.07.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

132.¹ pants. (1) Administratora pienākumus kredītiestādes maksātnespējas procesā nevar uzņemties un pildīt, ja:

1) sakarā ar konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem administrators no amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts vai tā amata darbība ir apturēta;

2) administrators ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3) administrators ir sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

4) administrators pēdējo piecu gadu laikā pirms kredītiestādes maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas ir bijis:

a) administrējamās kredītiestādes dalībnieks (akcionārs) vai pārvaldes institūciju loceklis,

b) administrējamās kredītiestādes prokūrists vai komercpilnvarnieks,

c) persona, kura ir ar administrējamās kredītiestādes dibinātāju, dalībnieku (akcionāru) vai pārvaldes institūciju locekli laulībā, radniecības vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei;

5) administratoram ar administrējamo kredītiestādi pēdējo piecu gadu laikā pirms attiecīgā maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas ir bijušas darba tiesiskās attiecības;

6) administrators pēdējo divu gadu laikā pirms administratora iecelšanas dienas ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar administrējamās kredītiestādes kreditoru tā tiesiskajās attiecībās ar administrējamo kredītiestādi;

7) administrējamai kredītiestādei ir prasījuma tiesības pret administratoru vai administratoram ir prasījuma tiesības pret administrējamo kredītiestādi;

8) pret administratoru kā pret parādnieku ir ierosināta cita maksātnespējas lieta vai administrators ir parādnieka pārstāvis citā maksātnespējas lietā un šī cita lieta nav izbeigta;

9) administrators ir personiski ieinteresēts administrējamās kredītiestādes maksātnespējas procesa lietā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti;

10) administrators administrējamās kredītiestādes maksātnespējas procesā pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības, kurās viņš pats, viņa laulātais vai personas, kas ir ar administratoru radniecības vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei, vai viņa darījumu partneri ir vai varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēti;

11) administrators pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības attiecībā uz tādu kreditoru vai parādnieku, kura dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir viņš pats, viņa laulātais vai personas, kas ir ar administratoru radniecības vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei;

12) administrators jau ir pildījis administratora pienākumus šīs administrējamās kredītiestādes maksātnespējas procesā.

(2) Administrators drīkst vienlaikus pildīt kredītiestādes administratora vai likvidatora pienākumus tikai vienā kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas procesā.

(3) Latvijas Banka atbilstoši šajā likumā noteiktajai kompetencei ir tiesīga kontrolēt administratora darbību un atbilstību šajā likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Šajā nolūkā Latvijas Bankas pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, visu administratora dokumentāciju, kas saistīta ar kredītiestādi, kā arī saņemt no administratora paskaidrojumus un jebkuru citu nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar kredītiestādes maksātnespējas procesu.

(21.07.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

133.pants. (1) Kredītiestādes likvidators ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tam, kad Latvijas Bankā akceptēts kredītiestādes akcionāru sapulces lēmums vai pieņemts tiesas nolēmums par likvidāciju, iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz divos citos laikrakstos paziņojumu par kredītiestādes likvidāciju, kurā norāda:

1) datumu, kad pieņemts lēmums par pašlikvidāciju vai tiesas nolēmums, un datumu, ar kuru kredītiestāde atzīta par likvidējamu;

2) termiņu, līdz kuram piesakāmas kreditoru un citu personu prasības un citas pretenzijas;

3) likvidatora vārdu, uzvārdu (nosaukumu un pilnvarotā pārstāvja vārdu, uzvārdu, ja likvidators ir juridiskā persona), darbības vietu un tālruņa numuru.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minētais termiņš ir trīs mēneši, izņemot segto obligāciju kreditoru prasījumus, kurus saskaņā ar Segto obligāciju likumu piesaka neatkarīgi no minētā termiņa. Termiņa tecējums sākas ar dienu, kad paziņojums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Kredītiestādes likvidators nodrošina vārda "likvidējamā" lietošanu visos kredītiestādes rekvizītos.

(4) Uz tiesas ieceltu kredītiestādes likvidatoru attiecināmi šā likuma XI nodaļas noteikumi, izņemot 160.pantu un 166.pantu, kā arī attiecināmas šā likuma 172. un 172.¹ pantā administratoram noteiktās tiesības, pienākumi un pilnvaras.

(5) Uz akcionāru sapulces ievēlētu kredītiestādes likvidatoru attiecināmi šā likuma XI nodaļas noteikumi, izņemot 155.pantu, 156.panta otro daļu, 157.panta otro un trešo daļu, 160.pantu, 166., 167., 168. un 169.pantu, kā arī attiecināmas šā likuma 172. un 172.¹ pantā administratoram noteiktās tiesības, pienākumi un pilnvaras.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 11.04.2002., 11.12.2003., 16.05.2013., 24.04.2014., 01.11.2018., 27.05.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

133.¹ pants. (1) Likvidators ir tiesīgs naudas līdzekļus, par kuru izmaksu kreditors nav pieteicis savu prasījumu sešu mēnešu laikā no šā likuma 133. panta pirmajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas dienas, nodot glabājumā citai paša izraudzītai Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei, noslēdzot rakstveida līgumu un paziņojumu par līguma noslēgšanu publicējot oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā līguma noslēgšanas atbilstoši šā likuma 126.² panta trešajā daļā noteiktajam likvidatora izstrādāto un Latvijas Bankas apstiprināto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildes metodoloģiju attiecina uz likvidatora izraudzīto kredītiestādi.

(3) Maksājumu par nodoto naudas līdzekļu glabājumu ietur atbilstoši kredītiestādes cenrādim no naudas līdzekļu summas, kas pienākas šā panta pirmajā daļā minētajam kreditoram.

(4) Kreditors, kurš nav kredītiestādei pieteicis prasījumu un kuram nav izmaksāti naudas līdzekļi, kas tam pienākas, zaudē prasījuma tiesības pret kredītiestādi pēc pieciem gadiem no šā likuma 133. panta pirmajā daļā noteiktā paziņojuma publicēšanas dienas. Naudas līdzekļi, kuri pienākas kreditoram un attiecībā uz kuru prasījumiem iestājies noilgums, piekrīt valstij kā bezīpašnieka manta.

(5) Ja kreditors, kurš ir pieteicis savu prasījumu kredītiestādei, ilgāk par sešiem mēnešiem nav bijis sasniedzams attiecībās ar kredītiestādi vai nav iesniedzis likvidatora pieprasīto normatīvo aktu prasību izpildei nepieciešamo informāciju, likvidators tā prasījumu, balstoties uz objektīviem un racionāliem apsvērumiem, ir tiesīgs atzīt par nepieteiktu un šādam prasījumam piemēro šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto attiecībā uz kreditora nepieteiktajiem prasījumiem. Par pieņemto lēmumu likvidators nekavējoties informē kreditoru, nosūtot tam paziņojumu uz likvidatoram zināmajām adresēm, izmantojot pastu, elektronisko pastu vai citus saziņas līdzekļus.

(08.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2023. Sk. pārejas noteikumu 115., 116. un 117. punktu)

134.pants. (1) Kredītiestādes likvidācijas izdevumus sedz likvidējamā kredītiestāde.

(2) Likvidācijas izdevumos tiek iekļauti šādi maksājumi:

1) likvidatora un likvidatora palīga atlīdzība šā likuma 135.pantā noteiktajā apjomā;

2) darbiniekiem izmaksājamās darba algas, skaitot no dienas, kad pieņemts lēmums par kredītiestādes likvidāciju, un izmaksājamie atlaišanas pabalsti;

3) nepieciešamie izdevumi likvidējamās kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā;

4) tiesas izdevumi;

5) izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos;

6) izdevumi izsoļu organizēšanai;

7) izdevumi, kas saistīti ar likvidācijas procesā veicamo ierakstu izdarīšanu publiskajos reģistros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

135.pants. (1) Kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ja likvidācija tiek veikta, pamatojoties uz šā likuma 126.panta pirmās daļas 1.punktu, likvidatora atlīdzību nosaka kredītiestādes akcionāru sapulce.

(2) Ja likvidāciju veic saskaņā ar tiesas nolēmumu un ja kreditoru sapulce ar likvidatoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru, likvidatora un likvidatora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmēru nosaka kā atbilstošu daļu no starpības starp kopējo kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēru un summu, kurā ietilpst naudas līdzekļi likvidējamās kredītiestādes kasē, tās noguldījumi Latvijas Bankā, brīvi pieejamie (neapgrūtinātie) naudas līdzekļi citās kredītiestādēs, līdzekļi, kas iegūti, pārdodot finanšu instrumentus, kuri iekļauti tirdzniecībai regulētajā tirgū, un līdzekļi, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret dalībvalsti vai ārvalsti. Šo likvidatora un likvidatora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmēru nosaka kā:

1) 2 procentus no šīs daļas ievaddaļā minētajā starpībā ietilpstošajiem līdzekļiem, kuru apmērs nepārsniedz 30 procentus no šīs starpības;

2) 3 procentus no šīs daļas ievaddaļā minētajā starpībā ietilpstošajiem līdzekļiem, kuru apmērs pārsniedz 30 procentus, bet nepārsniedz 60 procentus no šīs starpības;

3) 4 procentus no šīs daļas ievaddaļā minētajā starpībā ietilpstošajiem līdzekļiem, kuru apmērs pārsniedz 60 procentus, bet nepārsniedz 75 procentus no šīs starpības;

4) 5 procentus no šīs daļas ievaddaļā minētajā starpībā ietilpstošajiem līdzekļiem, kuru apmērs pārsniedz 75 procentus no šīs starpības.

(2¹) Likvidatora un likvidatora palīga kopējās ikmēneša atlīdzības apmērs nedrīkst pārsniegt 100 000 euro.

(3) Attiecībā uz naudas līdzekļiem, kas atgūti tiesvedības ceļā, šā panta otrajā daļā noteiktajai atlīdzībai tiek piemērots koeficients par sarežģītību 1,25 tajā izmaksājamās atlīdzības daļā, kas proporcionāli atbilst kopējo tiesvedības ceļā atgūto līdzekļu apmēram.

(4) Attiecībā uz naudas līdzekļiem, kas atgūti tiesvedības ceļā, atzīstot pretēji kredītiestādes interesēm noslēgtu darījumu par spēkā neesošu vai atceļamu, šā panta otrajā daļā noteiktajai atlīdzībai tiek piemērots koeficients par sarežģītību 1,5 tajā izmaksājamās atlīdzības daļā, kas proporcionāli atbilst kopējo tiesvedības ceļā atgūto līdzekļu apmēram.

(5) (Izslēgta ar 01.11.2018. likumu)

(6) Likvidators sedz izdevumus atlīdzībai šā likuma 161.panta ceturtās daļas 19.punktā minētajām personām un citus ar likvidācijas procesu saistītus izdevumus, kas nav minēti šā likuma 134.panta otrajā daļā, ja kreditoru sapulce ar likvidatoru nav vienojusies par citu izdevumu segšanas kārtību.

(7) Likvidācijas procesā, kurš uzsākts ar tiesas nolēmumu vai maksātnespējas procesa ietvaros, kreditoru sapulces sasaukšanu un lēmumu pieņemšanu likvidators un administrators nodrošina saskaņā ar šā likuma 135.¹, 135.², 135.³, 135.⁴, 135.⁵, 135.⁶ un 135.⁷ pantu.

(8) Administratoram vai likvidatoram ir tiesības sasaukt kreditoru sapulci:

1) pēc savas iniciatīvas;

2) ja to pieprasa kreditori.

(16.05.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.03.2018. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018.)

135.¹ pants. (1) Administrators vai likvidators kreditoru sapulces laiku, vietu un darba kārtību paziņo kreditoriem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktā sapulces datuma. Paziņojums par kreditoru sapulci publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un divos citos laikrakstos.

(2) Ja kreditoru ir vairāk nekā trīs simti, administrators vai likvidators, paziņojot par kreditoru sapulci, uzaicina kreditorus, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no visu prasījumu summas, pilnvarot kopīgu pārstāvi.

(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.11.2018.)

135.² pants. (1) Tiesības būt pārstāvētiem kreditoru sapulcē ir visiem kreditoriem neatkarīgi no prasījuma apmēra. Kreditori sapulcē piedalās personiski vai ar likumisko vai līgumisko pārstāvju starpniecību.

(2) Ja kreditoru skaits ir lielāks par trim simtiem, kreditoru sapulcē personiski piedalīties ir tiesīgi tikai tie kreditori, kuri pārstāv ne mazāk kā vienu procentu no visu prasījumu summas. Šajā gadījumā viena persona pārstāv vairākus kreditorus.

(3) Balsstiesības kreditoru sapulcē, kurā notiek balsojums par likvidācijas vai maksātnespējas procesa plānu, ir arī nodrošinātajiem kreditoriem pilnā prasījumu apmērā.

(4) Nodrošinātajiem kreditoriem kreditoru sapulcē ir balsstiesības parāda nenodrošinātās daļas apmērā. Nodrošinātie kreditori var atteikties no nodrošinājuma vai tā daļas un pieteikt prasījumu, attiecīgi iegūstot balsstiesības visa parāda vai tā nenodrošinātās daļas apmērā.

(5) Uz kreditoru sapulcēm tiek uzaicinātas personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta.

(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.11.2018.)

135.³ pants. (1) Kreditoru sapulce:

1) ievēlē kreditoru komiteju;

2) vienojas ar administratoru vai likvidatoru par administratora vai likvidatora kopējās proporcionālās atlīdzības un citu ar maksātnespējas vai likvidācijas procesu saistītu izdevumu apmēra noteikšanu;

3) izskata citus ar maksātnespējas vai likvidācijas procesu saistītus jautājumus, kurus izskatīšanai izvirza administrators vai likvidators.

(2) Kreditoru sapulci vada administrators vai likvidators.

(3) Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvēto parādu apmēra, ja par sapulces sasaukšanu šajā likumā paredzētajā termiņā ir paziņots visiem zināmajiem kreditoriem un ja uz to ir uzaicinātas personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas vai likvidācijas procesā ir obligāta.

(4) To personu neierašanās uz kreditoru sapulci, kuru piedalīšanās maksātnespējas vai likvidācijas procesā ir obligāta, nav šķērslis tās norisei, ja kreditoru sapulce sasaukta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Kreditoru sapulce pieņem lēmumus ar klātesošo balsstiesīgo kreditoru balsu vienkāršu vairākumu pēc prasījumu summas. Katra kreditora balsu skaits tiek noteikts proporcionāli viņa pieteikto, kā arī parādnieka — kredītiestādes — dokumentos (grāmatvedības uzskaites reģistros) atspoguļoto parādu summai, ja kreditora prasījums nav pieteikts.

(6) Balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka, piešķirot vienu balsi par mazāko zināmo kreditora prasījumu (prasījumu summu); pārējo kreditoru balsu skaits tiek noteikts, dalot katra kreditora prasījumu (prasījumu summu) ar mazāko zināmo prasījumu (prasījumu summu). Katra kreditora balsu skaitu nosaka pirms katras kreditoru sapulces, ņemot vērā nenodrošināto kreditoru sastāva un prasījumu summu izmaiņas.

(7) Kreditoru sapulces gaita tiek protokolēta. Protokolēšanu nodrošina kreditoru sapulces vadītājs.

(8) Kreditoru sapulci ar tās motivētu lēmumu var pārtraukt uz laiku līdz vienam mēnesim, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo kreditoru pēc prasījumu summas, norādot sapulces atsākšanas laiku, vietu un darba kārtību.

(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.11.2018.)

135.⁴ pants. (1) Kreditoru sapulce ievēlē kreditoru komiteju, ja savus prasījumus maksātnespējas vai likvidācijas procesā pieteikuši vairāk nekā piecdesmit kreditori.

(2) Kreditoru komiteju ievēlē no kreditoru sapulces balsstiesīgo dalībnieku vidus ne mazāk kā piecu un ne vairāk kā deviņu locekļu sastāvā uz visu maksātnespējas vai likvidācijas procesa laiku. Kreditoru komitejā ir pārstāvētas visas attiecīgajā maksātnespējas vai likvidācijas procesā iesaistītās kreditoru kārtas atbilstoši šā likuma 139.² un 139.³ pantā noteiktajam.

(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.11.2018.)

135.⁵ pants. (1) Kreditoru sapulcei ir tiesības atcelt kreditoru komiteju.

(2) Kreditoru komitejas loceklis var atteikties no pienākumu pildīšanas, par to rakstveidā brīdinot administratoru vai likvidatoru mēnesi iepriekš. Ja kreditoru komitejas locekļu skaits kļūst mazāks par pieciem, administrators vai likvidators sasauc kreditoru sapulci, kas ievēlē jaunus kreditoru komitejas locekļus.

(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.11.2018.)

135.⁶ pants. (1) Kreditoru komitejas darbības forma ir sēdes.

(2) Kreditoru komitejas sēdes sasauc un vada kreditoru komitejas priekšsēdētājs. Administrators vai likvidators var pieprasīt, lai kreditoru komitejas priekšsēdētājs sasauc kreditoru komitejas sēdi nedēļas laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

(3) Kreditoru komiteja ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse no kreditoru komitejā ievēlētajiem locekļiem. Lēmumus kreditoru komiteja pieņem ar klātesošo komitejas locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir kreditoru komitejas priekšsēdētāja balss.

(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.11.2018.)

135.⁷ pants. (1) Kreditors sevis pārstāvēšanai kreditoru sapulcē var pilnvarot ne vairāk kā vienu personu. Pilnvarotā persona pārstāv kreditoru pilnā kreditora prasījuma apmērā.

(2) Kreditoru kārta sevis pārstāvēšanai kreditoru sapulcē var pilnvarot ne vairāk kā vienu personu. Pilnvarotā persona pārstāv kreditoru kārtu visas kreditoru kārtas dalībnieku prasījumu summas apmērā.

(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.11.2018.)

136.pants. (1) Ja likvidācija notiek saskaņā ar tiesas nolēmumu, pēc likvidācijas pabeigšanas likvidators iesniedz tiesai un Latvijas Bankai pārskatu par visu likvidācijas periodu. Tiesa apstiprina pārskatu par visu likvidācijas periodu. Lēmumu par likvidācijas pabeigšanu pieņem tiesa.

(2) Ja notiek kredītiestādes pašlikvidācija, likvidators piecu dienu laikā pēc Latvijas Bankas rakstveida lūguma saņemšanas iesniedz Latvijas Bankai pārskatu par kredītiestādes likvidācijas gaitu. Pēc pašlikvidācijas pabeigšanas likvidators iesniedz Latvijas Bankai pārskatu par visu pašlikvidācijas periodu.

(3) Likvidatora pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par kredītiestādes likvidācijas gaitu un likvidatora darbību.

(3¹) Ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc iecelšanas amatā likvidators veic visu aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanu atbilstoši darbības neturpināšanas principam.

(4) Katra mēneša pirmo 10 dienu laikā likvidators iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” likvidējamās kredītiestādes iepriekšējā mēneša pārskatu, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās, un pārskatu par atgūtajiem aktīviem, tai skaitā mantu, un likvidācijas izdevumiem iepriekšējā mēnesī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 11.12.2003., 16.07.2009., 16.05.2013., 23.09.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2024.)

137.pants. (1) Ja likvidators konstatē, ka kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes priekšsēdētājs vai locekļi, rīkotājdirektori, iekšējā audita dienesta vadītājs vai locekļi, sabiedrības kontrolieris, revidenti vai zvērināti revidenti ir pārkāpuši savas pilnvaras vai nav ievērojuši normatīvo aktu un Latvijas Bankas lēmumu prasības, kredītiestādes statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumus, vai arī nolaidīgi pildījuši darba pienākumus vai ļaunprātīgi izmantojuši savas pilnvaras vai tās pārsnieguši, viņa pienākums ir ziņot par to tiesībaizsardzības institūcijām pēc piekritības un Latvijas Bankai.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētās rīcības rezultātā nodarīts zaudējums kreditoriem vai akcionāriem, likvidators ceļ prasību tiesā pret vainīgajām personām par šo zaudējumu atlīdzināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 11.04.2002., 11.12.2003., 28.10.2004., 13.06.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)

138.pants. (1) Ja likvidators kredītiestādes likvidācijas gaitā konstatē, ka likvidējamās kredītiestādes mantas nepietiek visu kreditoru prasījumu pilnīgai apmierināšanai, likvidatora pienākums ir pieņemt lēmumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu un iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, kredītiestādes vārdā lūdzot tiesu pasludināt kredītiestādi par maksātnespējīgu un pieņemt lēmumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu.

(2) (Izslēgta ar 01.11.2018. likumu)

(3) Šādā gadījumā par kredītiestādes administratoru ar tiesas nolēmumu apstiprināms likvidators, ja ievērotas šā likuma 131.¹ panta prasības un nav 132.¹ pantā noteikto ierobežojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.02.2007. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018.)

139.pants. (1) Izmaksu un parādu segšanas kārtību nosaka likvidators, ievērojot šā likuma 139.², 139.³, 139.⁴, 139.⁵, 139.⁶ un 139.⁷ panta noteikumus.

(2) Kredītiestādes likvidācijas (arī pašlikvidācijas) procesā kreditoriem netiek veikta izmaksa par noguldījumiem, kuru noguldītājs kā klients nav identificēts atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām vai kamēr nav pabeigta klienta identifikācija un izpēte.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018., 13.06.2019. un 27.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2021.)

139.¹ pants. (Izslēgts ar 27.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2021.)

139.² pants. Pēc maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumu segšanas atlikušie naudas līdzekļi tiek sadalīti kreditoru prasījumu pamatsummu (bez procentiem) apmierināšanai šādās kārtās:

1) izmaksas noguldītājiem, kuriem saskaņā ar likumu pienākas garantētā atlīdzība segtā noguldījuma apmērā. Izmaksas nosaka segtā noguldījuma apmērā saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu. Ja noguldītājam kredītiestādē ir atvērti vairāki konti, tiek uzskatīts, ka noguldītājam ir viens noguldījums visu noguldījumu summas apmērā. Ja noguldītājs ir saņēmis garantēto atlīdzību segtā noguldījuma apmērā, viņš zaudē prasījuma tiesības attiecībā uz saņemto summu un noguldījumu garantiju fonda prasījumi pret kredītiestādi tiek pielīdzināti šīs kārtas prasījumiem;

2) izmaksas noguldītājiem, kuri ir fiziskās personas, mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi (Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē), noguldījuma daļas apmērā, kas pārsniedz segto noguldījumu, izņemot tos noguldījumus, kas piesaistīti, izmantojot Latvijā reģistrētas kredītiestādes filiāli, kura atrodas ārpus Eiropas Savienības;

3) darbinieku prasījumi attiecībā uz darba samaksu par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms tiesas sprieduma par parādnieka maksātnespēju pasludināšanas; attiecībā uz atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, uz kuru tiesības iegūtas 12 mēnešu periodā pirms tiesas sprieduma par parādnieka maksātnespēju pasludināšanas; attiecībā uz atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni pēdējos trijos darba tiesisko attiecību mēnešos 12 mēnešu periodā pirms tiesas sprieduma par parādnieka maksātnespēju pasludināšanas; attiecībā uz atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā minimālajā apmērā; attiecībā uz kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību — par visu nesamaksāto laikposmu un šīs atlīdzības summu par trim gadiem uz priekšu, ja nelaimes gadījums darbā noticis vai arodslimība iegūta līdz 1997. gada 1. janvārim, kā arī tad, ja bijušajam darbiniekam, kurš nav uzskatāms par apdrošināto personu saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", arodslimība, kuras cēlonis ir šā darbinieka veiktais darbs kaitīgos darba apstākļos līdz 1997. gada 1. janvārim, konstatēta pēc 1997. gada 1. janvāra; valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, kas saistīti ar šajā punktā minētajām izmaksām, vai Maksātnespējas kontroles dienesta prasījumi, ja tas ir apmierinājis iepriekšminētos prasījumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā";

4) nodokļi un citi maksājumi (parādi) valsts budžetā un pašvaldību budžetos, kā arī tie tranzītkredīti un procentu maksājumi par šo kredītu izmantošanu, kuri līdz maksātnespējas pasludināšanas dienai vai dienai, kad tiesa pieņem nolēmumu par kredītiestādes likvidāciju, ir atmaksāti kredītiestādei;

5) tie parādi kreditoriem, kuri izveidojušies, kredītiestādei pieņemot izpildei, bet neizpildot klienta maksājuma uzdevumus par naudas pārskaitīšanu valsts vai pašvaldības budžeta kontos;

6) valsts prasījumi par valsts garantēto kredītu atmaksāšanu.

(01.11.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2019.)

139.³ pants. Pēc šā likuma 139.² pantā paredzēto kreditoru prasījumu pilnīgas apmierināšanas atlikušie naudas līdzekļi tiek sadalīti kreditoru prasījumu apmierināšanai šādās kārtās:

1) pārējie likumīgie kreditoru prasījumi (pamatsumma kopā ar procentiem), arī to kreditoru prasījumi, kuri kreditora statusu ieguvuši pēc maksātnespējas lietas ierosināšanas vai tiesas nolēmuma par likvidāciju pieņemšanas, ja tie saskaņā ar šo likumu nav pielīdzināmi šā likuma 139.² pantā paredzētajiem kreditoru prasījumiem. Atliktie nodokļu maksājumi pēc maksājumu veikšanas šā likuma 139.² pantā paredzētajiem kreditoru prasījumiem, atlikušie fizisko personu, mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu prasījumi un darba algu parādi, kā arī citi no darba tiesiskajām attiecībām izrietoši maksājumi tiek pielīdzināti šīs kārtas prasījumiem. Ja kreditora noguldījums ir bijis apdrošināts un kreditors ir saņēmis apdrošināšanas atlīdzību, attiecīgās apdrošināšanas sabiedrības (fonda) prasījumi pret kredītiestādi tiek pielīdzināti šīs kārtas prasījumiem. Šajā kārtā apmierina arī segto obligāciju prasījumus saskaņā ar Segto obligāciju likumu;

2) (izslēgts ar 28.02.2019. likumu);

3) kreditoru prasījumi, kuri pieteikti pēc noteiktā termiņa, izņemot neapmierinātos segto obligāciju prasījumus, kurus apmierina saskaņā ar šā panta 1. punktu arī tad, ja tie pieteikti pēc noteiktā termiņa, kā arī par nodokļu uzskaiti un kontroli atbildīgo valsts un pašvaldību institūciju prasījumi;

3¹) prasījumi, kas izriet no parāda instrumenta, attiecībā uz kuru līgumā par instrumenta pamatsummu ir noteikta zemāka vērtība nekā tiem kreditoru prasījumiem, kas izriet no ES regulas Nr. 575/2013 72.a panta 2. punktā izslēgtajām saistībām;

3²) prasījumi, kas izriet no parāda instrumenta, kura sākotnējais dzēšanas termiņš saskaņā ar līgumu vai prospektu ir vismaz viens gads, kurš nav uzskatāms par atvasinātu finanšu instrumentu, kurā nav ietverts atvasināts finanšu instruments un attiecībā uz kuru līgumā vai prospektā ir noteikta zemāka prioritāte nekā tiem kreditoru prasījumiem, kuri ir līdzīgi šā likuma 139.² pantā un šā panta 1. un 3. punktā noteiktajiem. Parāda instrumentu ar mainīgu procentu likmi, kas nosakāma, pamatojoties uz finanšu tirgū vispāratzīti lietotu bāzes procentu likmi, un parāda instrumentu, kas nav izteikts emitenta valsts valūtā, ar nosacījumu, ka pamatsumma, atmaksas summa un procentu likme ir izteikta vienā un tajā pašā valūtā, neuzskata par tādu parāda instrumentu, kurā ietverts atvasināts finanšu instruments tikai šajā teikumā minēto pazīmju dēļ;

4) prasījumi, kas neizriet no otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, kurus kreditori aizdevuši kredītiestādei uz noteiktu laiku ar nosacījumu, ka pirms termiņa tos var pieprasīt vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā;

5) prasījumi, kas izriet no saistībām, kuras kredītiestāde, uz kuru attiecas Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 61. pantā noteiktais, emitējusi noregulējuma vienībai un kuras noregulējuma vienība nopirkusi tieši vai netieši ar citu tās pašas noregulējuma grupas vienību starpniecību vai kuras kredītiestāde emitējusi tā brīža akcionāram, kas neietilpst tajā pašā noregulējuma grupā, un kuras akcionārs ir nopircis;

6) prasījumi, kas izriet no otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, kas atbilst ES regulas Nr. 575/2013 63. panta nosacījumiem;

7) prasījumi, kas izriet no pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, kas atbilst ES regulas Nr. 575/2013 52. panta 1. punkta nosacījumiem.

(01.11.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2019., 29.04.2021. un 27.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2021.)

139.⁴ pants. Katras nākamās kreditoru kārtas prasījumi tiek apmierināti tikai pēc iepriekšējās kreditoru kārtas prasījumu pilnīgas apmierināšanas. Ja kredītiestādes naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus vienas kārtas kreditoru prasījumus, šie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram šīs kārtas ietvaros.

(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.11.2018.)

139.⁵ pants. Naudas līdzekļi, kas paliek pāri pēc šā likuma 139.² un 139.³ pantā minēto prasījumu apmierināšanas, tiek sadalīti kredītiestādes akcionāriem proporcionāli katra ieguldījuma apmēram.

(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.11.2018.)

139.⁶ pants. Ja kredītiestādes likvidācijas procesā kreditori ir iesnieguši savus kreditoru prasījumus, pēc kredītiestādes maksātnespējas procesa pasludināšanas tie atkārtoti kreditoru prasījumus kredītiestādes likvidācijas procesā pieteiktajā apmērā neiesniedz.

(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.11.2018.)

139.⁷ pants. Ja tiesa kredītiestādes likvidācijas procesā pasludina kredītiestādi par maksātnespējīgu, administrators turpina apmierināt attiecīgās kārtas kreditoru prasījumus līdz likvidatora noteiktajam kreditoru prasījumu procentuālajam apmēram. Sasniedzot šā panta pirmajā teikumā noteikto prasījumu apmēru, administrators apmierina attiecīgo kārtu kreditoru prasījumus atbilstoši šajā likumā noteiktajai kārtībai.

(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.11.2018.)

139.⁸ pants. Kredītiestādes likvidators ir tiesīgs turēt likvidējamās kredītiestādes naudas līdzekļus, tai skaitā likvidācijas procesā atgūtos naudas līdzekļus, likvidējamās kredītiestādes euro kontā Latvijas Bankā saskaņā ar Latvijas Bankas kontu apkalpošanas nosacījumiem, kas paredzēti kontu apkalpošanas līgumā, kuru likvidējamā kredītiestāde noslēgusi ar Latvijas Banku. Tikai likvidators ir tiesīgs šajā kontā ieskaitīt naudas līdzekļus no likvidējamās kredītiestādes konta dalībvalsts kredītiestādē un pārskaitīt no šā konta naudas līdzekļus uz likvidējamās kredītiestādes kontu dalībvalsts kredītiestādē. Likvidatoram ir tiesības turēt skaidru naudu kasē tādā apjomā, kāds nepieciešams likvidācijas procesa kārtējo izdevumu segšanai.

(17.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.)

(Nodaļa 21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

140.pants. (1) Kredītiestāde var iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja tā nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs pienācīgi izpildīt savas parādu saistības.

(2) Kredītiestādei ir pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) kredītiestāde nespēj nokārtot parādu saistības astoņu dienu laikā pēc saistību izpildes termiņa iestāšanās un nav panākta rakstveida vienošanās ar kreditoriem par šā parāda nokārtošanu;

2) kredītiestādes parādu saistības pārsniedz tās aktīvus.

141.pants. Uz maksātnespējas pieteikumu, kuru iesniedz kredītiestādes likvidators, attiecas visi šā likuma 138.panta un 140.panta pirmās daļas noteikumi.

142.pants. (1) Administrators citā maksātnespējas procesā var iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret kredītiestādi, kurai ir parādu saistības pret šā administratora pārstāvamo parādnieku.

(2) Šādā gadījumā uz administratora pieteikumu attiecas visi šā likuma 143.panta noteikumi.

143.pants. Kreditors vai kreditoru grupa var iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) piecu dienu laikā pēc tam, kad kreditors kredītiestādei iesniedzis pretenziju, prasījums nav ne apmierināts, ne celti iebildumi pret to, un pēc šā termiņa izbeigšanās kreditors savu nodomu iesniegt maksātnespējas pieteikumu rakstveidā darījis zināmu kredītiestādei vismaz trīs dienas pirms tā iesniegšanas, turklāt kredītiestāde nav varējusi parādu nokārtot arī šajā termiņā;

2) kredītiestāde ir kreditoram rakstveidā paziņojusi par savu faktisko maksātnespēju.

143.¹ pants. (1) Ja kreditoru pastāvīgā dzīvesvieta vai vadības atrašanās vieta ir ārpus Latvijas Republikas, to tiesības iesniegt kreditoru prasījumus un citas pretenzijas ir tādas pašas kā Latvijas Republikā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu kreditoru tiesības.

(2) Ja kreditoru pastāvīgā dzīvesvieta vai vadības darbības vieta atrodas ārpus Latvijas Republikas, to tiesības reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā ir tādas pašas kā Latvijas Republikā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu kreditoru tiesības.

(28.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)