1.pants. Likuma darbība

(1) To personu statusu, kuras pilda diplomātisko un konsulāro dienestu, un diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību statusu, kā arī diplomātiskās privilēģijas un imunitātes nosaka 1961.gada Vīnes konvencija par diplomātiskajām attiecībām un 1963.gada Vīnes konvencija par konsulārajiem sakariem.

(2) Šis likums regulē ierēdņu (ierēdņu kandidātu), kā arī Satversmes 41.pantā noteiktajā kārtībā diplomātiskajā un konsulārajā dienestā iecelto personu valsts civildienesta attiecības un darbinieku attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, kā arī diplomātiskā un konsulārā dienesta informācijas statusu un tās pieejamību.

(3) Valsts civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā regulē arī Valsts civildienesta likums, Darba likums un citi normatīvie akti, ciktāl šis likums nenosaka citu kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 22.12.2004. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2017.)

2.pants. Diplomātiskā un konsulārā dienesta uzdevumi

Diplomātiskais un konsulārais dienests veic šādus uzdevumus:

1) nodrošina Latvijas Republikas un tās pilsoņu, likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” subjektu un bezvalstnieku (apatrīdu), kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, kā arī Latvijas Republikas juridisko personu interešu aizsardzību ārvalstīs;

2) koordinē Latvijas Republikas valsts institūciju starptautiskos sakarus;

3) veic konsulārās funkcijas saskaņā ar Konsulāro reglamentu;

4) koordinē Latvijas Republikas valsts institūciju saskaņotu darbību diplomātiskā protokola jautājumos un nodrošina diplomātiskā protokola ievērošanu;

5) nodrošina Latvijas Republikas valsts institūcijas un sabiedrību ar informāciju, kas iegūta ārvalstīs jebkurā legālā veidā;

6) informē ārvalstu oficiālās institūcijas un sabiedrību par Latvijas Republiku.

(22.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.10.2011.)

4.pants. Diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs

(1) Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs ir vēstniecības, ģenerālkonsulāti (goda ģenerālkonsulāti), konsulāti (goda konsulāti), kā arī pastāvīgās pārstāvniecības starptautiskajās organizācijās.

(2) Diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas un akreditācijas valsts likumiem, starptautisko tiesību normām un paražām, kā arī ārlietu ministra vai Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojumiem un Ārlietu ministrijas instrukcijām.

(3) Par diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības darbu ir atbildīgs tās vadītājs.

(4) Civiltiesiskajās attiecībās diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība rīkojas kā patstāvīga juridiskā persona.

(5) Diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ir Ārlietu ministrijas struktūrvienības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2003.)

5.pants. Kopīgas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības

(1) Latvijas Republikas Ārlietu ministrija var vienoties ar citām valstīm par kopīgu diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību atvēršanu trešajās valstīs.

(2) Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība attiecīgajā ārvalstī var pārstāvēt kādas trešās valsts intereses uz īpaša pilnvarojuma pamata. Latvijas Republika var īpaši pilnvarot savu interešu aizsardzībai ārvalstīs kādas trešās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību.

(3) Ārlietu ministra lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, saskaņojams ar Saeimas Ārlietu komisiju.

6.pants. Goda konsuli

Goda konsulus ārvalstīs ieceļ un atceļ, kā arī viņu pakļautību nosaka ārlietu ministrs. Goda konsuli darbojas saskaņā ar 1963.gada Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem un veic savas funkcijas saskaņā ar Konsulāro reglamentu.

7.pants. Pretendentu atbilstības pārbaude un pieņemšana diplomātiskajā un konsulārajā dienestā un iecelšana ierēdņu amatos

(1) Uz atašeja diplomātiskajam rangam atbilstīgajām diplomātiskā un konsulārā dienesta amata vietām Ārlietu ministrija izsludina atklātu pretendentu konkursu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Konkursa izsludināšana notiek atbilstoši Valsts civildienesta likuma 8.panta otrās un trešās daļas noteikumiem.

(2) Pretendentu atbilstību diplomātiskā un konsulārā dienesta amata vietām izvērtē Pretendentu atlases un vērtēšanas komisija (turpmāk — Komisija). Komisiju izveido un apstiprina Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.

(3) Amatā pretendentu ieceļ Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, nosakot pārbaudes laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Pretendentam, kas tiek iecelts ierēdņa amatā pirmo reizi, nosaka pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem.

(4) Pirms pārbaudes laika beigām Ārlietu ministrijas Atestācijas komisija (turpmāk — Atestācijas komisija) lemj par pretendenta atbilstību amatam. Ja Atestācijas komisija pieņēmusi lēmumu par to, ka pretendents atbilst amatam, tā ierosina ārlietu ministram piešķirt pretendentam atašeja rangu.

(5) Ja Atestācijas komisija pieņem lēmumu par to, ka pretendents neatbilst amatam, tad, pārbaudes termiņam beidzoties, pretendents tiek atbrīvots no amata kā pārbaudi neizturējis.

(6) Atestācijas komisijas sastāvu izveido un ar rīkojumu apstiprina ārlietu ministrs. Atestācijas komisija izskata jautājumus par pretendentu un ierēdņu atbilstību diplomātiskajam dienestam, par diplomātu un diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku pārcelšanu amatā, par diplomātiskā ranga paaugstināšanu, pazemināšanu, atņemšanu vai saglabāšanu, par diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu.

(7) Ārlietu ministrs apstiprina Atestācijas komisijas nolikumu un instrukciju par kārtību, kādā veicama pretendentu atlase diplomātiskajam un konsulārajam dienestam atklātā konkursā.

(8) Pretendentu atbilstību ierēdņa amatam pārbauda un pretendentus ierēdņa amatā ieceļ atbilstoši Valsts civildienesta likumam.

(30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2003.)

(3) Diplomāta amats nedrīkst atšķirties no viņa ranga vairāk kā par vienu pakāpi. Šis noteikums neattiecas uz specializētajiem atašejiem, kuri iecelti amatā šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā. Ja tiek izveidoti jauni diplomātiskā un konsulārā dienesta amati, to atbilstību diplomātiskajiem rangiem nosaka ārlietu ministrs.

(4) Nākamo diplomātisko rangu diplomātam var piešķirt pēc triju gadu dienesta iepriekšējā rangā. Par nozīmīgiem sasniegumiem dienestā nākamo diplomātisko rangu var piešķirt pirms šā termiņa. Izņēmuma gadījumos pēc Atestācijas komisijas ieteikuma un ar Ministru prezidenta piekrišanu ārlietu ministrs var piešķirt jebkuru citu diplomātisko rangu.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktā diplomātisko rangu paaugstināšanas kārtība neattiecas uz personām, kuras tiek ieceltas šā likuma 11.pantā minētajos amatos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1998., 30.10.2003., 22.12.2004. un 16.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 06.02.2014.)

10.pants. Kārtība, kādā notiek iecelšana ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka un pastāvīgā pārstāvja amatā un atlaišana no tā, kā arī tam atbilstīgā diplomātiskā ranga piešķiršana

(1) Ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus un pastāvīgos pārstāvjus, kas ir pastāvīgo pārstāvniecību starptautiskajās organizācijās vadītāji, pēc ārlietu ministra un Saeimas Ārlietu komisijas kopēja saskaņota priekšlikuma amatā ieceļ un no amata atlaiž Valsts prezidents, bet ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka diplomātisko rangu viņiem piešķir ārlietu ministrs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās Valsts prezidenta tiesības neierobežo Valsts civildienesta likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1998., 30.10.2003. un 16.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 06.02.2014.)

(3¹) Aizsardzības ministrijas specializēto atašeju (kas nav aizsardzības atašeji) amatiem atbilstīgie rangi, kuri iedalāmi pakāpēs saskaņā ar šā likuma 9.pantu, ir šādi:

(4) Saeimas, attiecīgās nozares ministrijas vai Latvijas Bankas specializētajiem atašejiem ir šādi amati: nozares padomnieks, nozares atašejs vai nozares atašeja palīgs. Uz diplomātiskā un konsulārā dienesta laiku Saeimas, attiecīgās nozares ministrijas vai Latvijas Bankas specializētajam atašejam ārlietu ministrs piešķir atašeja diplomātisko rangu.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nozaru pārstāvji uzsāk, pilda un izbeidz dienesta pienākumus diplomātiskajā un konsulārajā dienestā.

(30.10.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2004., 16.01.2014., 22.12.2016. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021.)

12.pants. Kārtība, kādā notiek iecelšana pārējos diplomātiskā un konsulārā dienesta amatos, kā arī tiem atbilstīgā diplomātiskā ranga piešķiršana

(1) Pārējos diplomātiskos rangus pēc Atestācijas komisijas priekšlikuma diplomātiem piešķir ārlietu ministrs saskaņā ar šo likumu.

(2) Pārējos diplomātiskā un konsulārā dienesta amatos, izņemot amatus Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā, kuri atbilst atašeja diplomātiskajam rangam, pēc Atestācijas komisijas priekšlikuma ieceļ Ārlietu ministrijas valsts sekretārs un, ja nepieciešams, izsludina slēgtu konkursu. Slēgtajā konkursā piedalās diplomāti, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņi un darbinieki.

(3) Ārlietu ministrs izdod instrukciju par slēgtā konkursa kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2003.)

13.pants. Pazemināšana diplomātiskajā rangā un diplomātiskā ranga zaudēšana

(1) Diplomātu pazemināt diplomātiskajā rangā vai to viņam atņemt var ārlietu ministrs pēc attiecīga Atestācijas komisijas ieteikuma, ja pēc disciplinārlietas izskatīšanas vai dienesta izmeklēšanas kā disciplinārsods tiek piemērota pazemināšana amatā, atbrīvošana no amata, atbrīvošana no amata bez tiesībām gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē vai atlaišana no darba.

(2) Personas, kuras tiek atceltas no šā likuma 10. un 11.pantā minētajiem amatiem, zaudē attiecīgajam amatam atbilstīgo diplomātisko rangu. Ja šīs personas pirms tam ir ieguvušas citu diplomātisko rangu, tas saglabājas. Šajā gadījumā var piemērot šā likuma 9.panta trešās daļas nosacījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

14.pants. Pārcelšana no vienas dienesta vietas uz citu

(1) Diplomātiskā un konsulārā dienesta laiks vienā ārvalstī diplomātiem, kuri ieņem II—IV pakāpes amatus saskaņā ar šā likuma 9.pantu, ir ne vairāk kā četri gadi, bet diplomātiem, kuri ieņem V—VIII pakāpes amatus, — ne vairāk kā trīs gadi. Diplomātu var nosūtīt pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs ne vairāk kā uz diviem termiņiem pēc kārtas. Izņēmuma gadījumos, lai nodrošinātu diplomātiskā un konsulārā dienesta darbību, diplomātiskā un konsulārā dienesta laiku ārvalstī var pagarināt ne vairāk kā par vienu gadu divos termiņos pēc kārtas.

(1¹) Diplomātu var nosūtīt pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs ne ātrāk kā gadu pēc atgriešanās no iepriekšējā dienesta ārvalstīs, ja tas nav bijis ilgāks par pieciem gadiem, vai ne ātrāk kā divus gadus pēc atgriešanās no iepriekšējā dienesta ārvalstīs, ja tas bijis ilgāks par pieciem gadiem. Izņēmuma gadījumos, ja nav iespējams nosūtīt citu diplomātu, ar ārlietu ministra piekrišanu diplomātam pēc atgriešanās no iepriekšējās dienesta vietas ārvalstīs var noteikt īsāku dienesta laiku Latvijā.

(1²) Ārlietu ministrijas valsts sekretāra amata pildīšanas laiks ir četri gadi. Ārlietu ministrijas valsts sekretāra amata pienākumus var pildīt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

(2) Diplomātiskā un konsulārā dienesta laiks diplomātiskajā pārstāvniecībā ārvalstī nozares padomniekam, militārajam pārstāvim NATO/ES, militārā pārstāvja NATO/ES vietniekam, nacionālajam militārajam pārstāvim NATO ACO vai ACT, Aizsardzības ministrijas pārstāvim starptautiskajā organizācijā, kā arī 1.ranga aizsardzības atašejam ir ne vairāk kā četri gadi, bet nozares atašejam, nozares atašeja palīgam, kā arī 2. un 3.ranga aizsardzības atašejam, virsniekam militārajā pārstāvniecībā, nacionālā militārā pārstāvja vietniekam un aizsardzības atašeja palīgam — ne vairāk kā trīs gadi. Šo termiņu pēc rakstveida saskaņošanas ar Ārlietu ministriju var pagarināt ne vairāk kā uz vienu termiņu.

(3) Diplomātam jābūt gatavam pildīt dienestu ārvalstīs vai Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā pēc ārlietu ministra vai Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.03.2003., 22.12.2004., 16.01.2014. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2017.)

15.pants. Ieskaitīšana Ārlietu ministrijas rīcībā, Ārlietu ministrijas pārziņā vai Ārlietu ministrijas rezervē

(1) Ja diplomātiskā un konsulārā dienesta laiks ārvalstīs saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmo daļu ir beidzies, bet diplomātu nevar pārcelt viņa diplomātiskajam rangam atbilstīgā amatā, viņu var ieskaitīt Ārlietu ministrijas rīcībā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā laikā diplomātu nevar iecelt viņa diplomātiskajam rangam atbilstīgā amatā, viņu ieskaita Ārlietu ministrijas pārziņā, saglabājot piešķirto diplomātisko rangu, bet ne ilgāk kā divus gadus.

(3) Ārlietu ministrijas pārziņā ieskaita arī tos diplomātus, kuri pārceļas līdzi laulātajam — diplomātam, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnim vai darbiniekam, ja laulātais pārceļas uz dienesta vietu diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs, kā arī gadījumā, kad laulātais pārceļas darbā ārvalstīs un ir ieskaitīts Ārlietu ministrijas pārziņā saskaņā ar šā panta ceturto vai sesto daļu. Šajā daļā noteiktajos gadījumos diplomātiskais rangs diplomātam tiek saglabāts uz visu laulātā dienesta vai darba laiku ārvalstīs.

(4) Ārlietu ministrijas pārziņā uz laiku līdz pieciem gadiem pēc Atestācijas komisijas lēmuma var ieskaitīt diplomātus, kas ir apstiprināti darbā starptautiskajās organizācijās, kurās Latvijas Republika ir dalībvalsts, un šo organizāciju institūcijās. Ja diplomāts ir apstiprināts darbā Eiropas Savienības institūcijās, Atestācijas komisija var lemt par pārziņas laika noteikšanu uz visu periodu, kamēr diplomāts strādā Eiropas Savienības institūcijās. Ja Atestācijas komisija lemj, ka diplomāta darbs starptautiskajā organizācijā ir diplomātiskā un konsulārā dienesta interesēs, pārziņā esošajam diplomātam saglabā diplomātisko pasi saskaņā ar likumu "Par diplomātisko pasi".

(5) Ārlietu ministrijas pārziņā var ieskaitīt diplomātus, kurus ministrija pēc Atestācijas komisijas lēmuma rekomendējusi un kuri ir norīkoti darbam Eiropas Ārējās darbības dienestā un citās Eiropas Savienības institūcijās.

(6) Ārlietu ministrijas rezervē pēc Atestācijas komisijas lēmuma var ieskaitīt diplomātus, ar kuriem ir izbeigtas civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā un kuri nav ieskaitīti Ārlietu ministrijas pārziņā. Šajā gadījumā personai saglabājas tiesības atjaunot piešķirto diplomātisko rangu pēc iecelšanas atbilstīgā amatā. Diplomāti, kuri ir ieskaitīti Ārlietu ministrijas rezervē, var pretendēt uz vakantajām amata vietām Ārlietu ministrijas rīkotajos slēgtajos konkursos.

(7) Šajā pantā noteiktā kārtība attiecas vienīgi uz diplomātiem, kuri ir ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Ārlietu ministrs nosaka kārtību, kādā veicama ieskaitīšana Ārlietu ministrijas rīcībā, pārziņā vai rezervē.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)

16.pants. Valsts civildienesta attiecību izbeigšanās diplomātiskajā un konsulārajā dienestā

(1) Valsts civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā izbeidzas Valsts civildienesta likumā paredzētajos gadījumos, kā arī:

1) šā likuma 7.panta piektajā daļā paredzētajā gadījumā, ja ierēdnis netiek pārcelts uz citu valsts civiliestādi ārpus diplomātiskā un konsulārā dienesta;

2) ja ierēdnis neizpilda ārlietu ministra vai Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojumu par pārcelšanu no vienas dienesta vietas uz citu saskaņā ar šā likuma 14.panta trešo daļu;

3) ja ierēdnis, kurš diplomātisko un konsulāro dienestu pilda ārvalstī, trīs kalendāra mēnešus iepriekš ir iesniedzis Ārlietu ministrijas valsts sekretāram lūgumu izbeigt valsts civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā pēc paša vēlēšanās, valsts civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, savstarpēji vienojoties, var izbeigt arī pirms minētā termiņa;

4) uz laiku, kamēr diplomāts ir Ārlietu ministrijas pārziņā saskaņā ar šā likuma 15.pantu, izņemot 15.panta piektajā daļā paredzēto gadījumu.

(2) Ar diplomātu izbeidz valsts civildienesta attiecības, ja tas, sasniedzot izdienas stāžu, kas dod tiesības uz diplomātu izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā, vēlas saņemt izdienas pensiju.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)

17.pants. Darba attiecību izbeigšanās diplomātiskajā un konsulārajā dienestā

Darba attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā izbeidzas Darba likumā noteiktajos gadījumos, kā arī:

1) šā likuma 7.panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā;

2) ja no amata tiek atlaistas šā likuma 10. un 11.pantā minētās personas;

3) ja diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnis vai darbinieks neizpilda ārlietu ministra vai Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojumu par pārcelšanu no vienas dienesta vai amata vietas uz citu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2003.)

(Nodaļas nosaukums 30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2003.)

18.pants. Ierobežojumi piedalīties uzņēmējdarbībā

Ierobežojumus piedalīties uzņēmējdarbībā, kā arī citus ierobežojumus attiecībā uz diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņiem un darbiniekiem nosaka speciāls likums.

(30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2003.)

19.¹ pants. Specializēto atašeju sociālās garantijas

(1) Saeimas, attiecīgās nozares ministrijas vai Latvijas Bankas specializētajiem atašejiem tiek maksāti tādi paši pabalsti un kompensācijas, kādas atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam noteiktas tādiem diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, kuri dienestu pilda ārvalstīs.

(2) Specializētajiem atašejiem piemaksu par piešķirto diplomātisko rangu izmaksā Saeima, attiecīgās nozares ministrija vai Latvijas Banka.

(3) Specializētajiem atašejiem ceļa un pārcelšanās izdevumi tiek kompensēti Saeimas Prezidija vai Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā vai saskaņā ar nozares ministrijas valsts sekretāra apstiprinātu instrukciju.

(4) Specializēto atašeju apdrošina Saeima, nozares ministrija vai Latvijas Banka tai piešķirtā budžeta ietvaros.

(01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021.)

21.pants. Kompensācija par ceļa izdevumiem un pārcelšanās pabalsts

(Izslēgts ar 30.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2003.)

22.pants. Veselības apdrošināšana, apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un garantijas

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

23.pants. Pabalstu, piemaksu un kompensāciju aplikšana ar nodokļiem

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

24.pants. Papildatvaļinājums diplomātiem

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

25.pants. Izdienas pensija

(1) Diplomātiem, kuriem diplomātiskais rangs piešķirts saskaņā ar šā likuma 9., 10. vai 12.pantu, ir tiesības uz izdienas pensiju.

(2) Izdienas pensijas piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību nosaka speciāls likums.

(22.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.01.2005.)

(Nodaļa 22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)

26.pants. Diplomātiskā un konsulārā dienesta informācija

(1) Diplomātiskā un konsulārā dienesta informācija ir Ārlietu ministrijā radīta vai saņemta informācija par ārpolitikas izstrādāšanu, vienotas valsts ārpolitikas īstenošanu, valsts protokolu, konsulāro funkciju veikšanu, stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta un tranzīta licenču izsniegšanu, eksporta un importa atļauju un cita veida atļauju izsniegšanu noteikta veida precēm, kā arī cita informācija, kas radīta vai saņemta ārējos normatīvajos aktos paredzētu funkciju veikšanai ārlietu jomā.

(2) Diplomātiskā un konsulārā dienesta informācijai, kuras atklāšana var radīt kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm vai privātpersonu tiesībām un likumiskajām interesēm, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs var noteikt vispārēju 30 gadus ilgu informācijas pieejamības ierobežojuma periodu no informācijas radīšanas vai saņemšanas brīža. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs var lemt par jauna informācijas pieejamības ierobežojuma perioda noteikšanu pirms iepriekš noteiktā ierobežojuma perioda beigām.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)

27.pants. Ārlietu ministrijas tiesības neizsniegt informāciju

Papildus citiem normatīvajos aktos noteiktajiem gadījumiem Ārlietu ministrija, pamatojoties uz kompetentas valsts drošības iestādes atzinumu, var nepublicēt vai neizsniegt privātpersonām ziņas par diplomātiskā un konsulārā dienesta un Ārlietu ministrijas personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru, amatu sarakstiem, amata pienākumiem, atalgojumu, komandējumiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu, ja to izpaušana var kaitēt Latvijas valsts interesēm, tai skaitā ārpolitiskajām interesēm, vai Ārlietu ministrijas darbībai un tās nodarbināto drošībai.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)

1. Attiecībā uz diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu kandidātiem, kuri līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim atestēti par ierēdņu kandidātiem, šā likuma 8.panta otrajā daļā minētais termiņš skaitāms no brīža, kad viņi iecelti amatā saskaņā ar likuma "Par valsts civildienestu" pārejas noteikumu 6.punkta otro daļu vai pārcelti diplomātiskajā un konsulārajā dienestā saskaņā ar likuma "Par valsts civildienestu" 54.pantu.

1.¹ Šā likuma 20.panta ceturtā daļa stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri, un tajā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2004.gada 1.janvārim. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai šā likuma 20.panta otrajā un trešajā daļā minēto pabalstu un izdevumu kompensāciju apmēru nosaka Ārlietu ministrijas valsts sekretārs atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam apstiprinātajiem finanšu līdzekļiem. Specializēto atašeju pabalstu un izdevumu kompensāciju apmēru līdz šīs normas spēkā stāšanās dienai nosaka Saeimas Prezidijs vai nozares ministrijas valsts sekretārs atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam apstiprinātajiem finanšu līdzekļiem.

(30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2003.)

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē šādi likumi:

1) "Par Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku un pilnvaroto vēstnieku iecelšanas kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 42.nr.; AP MP 1992, 34.nr.);

2) "Par diplomātiskajiem un konsulārajiem rangiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 39.nr.; 1992, 32./33./34.nr.; 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 1.nr.);

3) "Par diplomātisko un konsulāro dienestu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 1.nr.).

3. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (mēnešalgu, prēmijas u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

4. Šā likuma 3.panta 1.¹ daļas 2.punkts stājas spēkā vienlaikus ar likumu par valsts budžetu 2013.gadam.

(14.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2012.)

5. Šā likuma 3.panta 3.¹ daļā noteiktais neattiecas uz Latvijas pilsoni, kuram diplomātiskais rangs piešķirts pirms 2013.gada 1.oktobra un kuram saskaņā ar Pilsonības likumu iegūta citas valsts pilsonība bija jau pirms 2013.gada 1.oktobra.

(16.01.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.02.2014.)

6. Grozījumi šā likuma 14.pantā pēc to spēkā stāšanās piemērojami arī diplomātiem, kuri nosūtīti pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs vai iecelti Ārlietu ministrijas valsts sekretāra amatā pirms šo grozījumu spēkā stāšanās.

(16.01.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.02.2014.)

7. Šā likuma 11.panta 3.¹ daļa piemērojama ar 2017.gada 1.janvāri.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)