Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Repatriācijas likums

Latvija ir pasaulē vienīgā etniskā teritorija, kuru apdzīvo latvieši un lībieši (līvi). Savas ģeogrāfiski izdevīgās vietas dēļ latvieši un lībieši (līvi) arvien ir bijuši pakļauti citu tautu uzbrukumiem un asimilācijas tendencēm. Vissmagākais genocīds bija PSRS komunistiskā terora laikā, kad simtiem tūkstošu nevainīgu cilvēku tika izsūtīti uz dažādām nāves nometnēm. Daudzi latvieši un lībieši (līvi) pēc Otrā pasaules kara devās trimdā uz Rietumiem. Tas viss novedis pie tā, ka latvieši savā tēvzemē var kļūt par minoritāti, bet lībieši (līvi) par minoritāti jau kļuvuši.

Tagad, kad atjaunota neatkarīgā Latvija, Latvijas Republika atbalsta tautas atkalapvienošanos un aicina latviešus un lībiešus (līvus), kuri apzinās savu piederību Latvijai, atgriezties etniskajā dzimtenē.

(Preambula 24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir:

1) radīt pamatnosacījumus un garantijas, lai latviešu un lībiešu (līvu) izcelsmes personas varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;

2) veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē;

3) noteikt ar repatriāciju un izceļošanu saistītās valsts un pašvaldību institūciju funkcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 13.04.1999.)

2.pants. Repatriants

Repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

3.pants. Repatrianta ģimenes locekļi

(1) Tiesības ieceļot Latvijā kopā ar repatriantu ir šādiem viņa ģimenes locekļiem:

1) repatrianta laulātajam;

2) repatrianta un viņa laulātā nepilngadīgajiem un apgādībā esošajiem bērniem (arī adoptētajiem);

3) repatrianta vecākiem, kuri ir viņa apgādībā.

(2) Nepilngadīgo personu vecumā no 14 līdz 18 gadiem atļauts repatriēt, ja saņemta šīs personas rakstveida piekrišana.

(3) Nepilngadīgajām personām vecumā no 16 līdz 18 gadiem ir tiesības patstāvīgi repatriēties, ja saņemta ar viņu kopā dzīvojošo vecāku (aizbildņu) rakstveida piekrišana un ja attiecīgās Latvijas republikas pilsētas vai novada pašvaldības aizbildnības vai aizgādnības iestādes devušas savu piekrišanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.1999., 24.10.2002. un 11.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

4.pants. Starpvalstu līgumi

Ja Saeimas apstiprinātajā starpvalstu līgumā par repatriāciju iekļauti citādi noteikumi nekā šajā likumā un citos normatīvajos aktos, piemērojami starpvalstu līguma noteikumi.

(03.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

II nodaļa
Valsts un pašvaldību institūciju funkcijas

5.pants. Ministru kabineta kompetence repatriācijas jomā

Ministru kabinets:

1) ierosina noslēgt starpvalstu līgumus repatriācijas jautājumos un izstrādā šo līgumu projektus;

2) izstrādā ar repatriāciju saistīto likumu un citu normatīvo aktu projektus;

3) koordinē valsts un pašvaldību institūciju darbību;

4) (izslēgts ar 03.02.2005. likumu);

5) nosaka repatriantam izsniedzamo pabalstu piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību;

6) izstrādā repatriācijas programmu;

7) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu);

8) apstiprina noteikumus par materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.1997., 11.03.1999., 24.10.2002., 03.02.2005. un 19.01.2006. likumu, kas stājas spēkā 16.02.2006.)

6.pants. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkcijas repatriācijas un izceļošanas jautājumos

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk — Pārvalde):

1) veic repatriantu uzskaiti;

2) informē repatriantus par dokumentiem, kas nepieciešami repatrianta statusa iegūšanai, un to iesniegšanas kārtību;

3) informē repatriantus par viņu sociālajām tiesībām un garantijām;

4) izskata repatriācijas dokumentus un pieņem lēmumu par repatrianta statusa piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt personai repatrianta statusu, izsniedz repatrianta statusu apliecinošu dokumentu;

5) pieņem lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu šajā likumā noteiktajos gadījumos;

6) pieņem lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatriantam, kurš nav Latvijas pilsonis, un viņa ģimenes locekļiem, kā arī lēmumu par šīs atļaujas anulēšanu;

7) veic ar repatriantu integrāciju saistītos pasākumus;

8) veic to personu uzskaiti, kuras vēlas izceļot un kuras izceļo no Latvijas, kā arī uz kompetentu institūciju sniegto ziņu pamata pieņem lēmumu par to, ka nav šķēršļu personas izceļošanai no valsts.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

7.pants. Repatriācijas fonds

(Izslēgts ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

8.pants. Pašvaldības pienākumi repatriācijas jautājumu risināšanā

(1) Pašvaldība iesaistās ar repatrianta integrāciju saistīto jautājumu risināšanā savā administratīvajā teritorijā, kā arī pēc Pārvaldes pieprasījuma sniedz informāciju par iespējām nodrošināt repatriantu ar pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu.

(2) Pašvaldība sniedz repatriantam palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā saskaņā ar likumu "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

(3) Pašvaldība likumā noteiktajā kārtībā var piešķirt repatriantam lietošanā zemes gabalu dzīvojamās mājas celtniecībai, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir brīvs zemes gabals.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

III nodaļa
Repatriācijas kārtība

9.pants. Dokumentu iesniegšana repatrianta statusa iegūšanai

(1) Latvijas pilsonis, kurš vēlas repatriēties, iesniedz:

1) noteiktas formas iesniegumu;

2) pases kopiju;

3) divas fotokartītes (35x45 mm);

4) rakstveida apliecinājumu, kurā norādīta paredzētā dzīvesvieta Latvijas Republikā.

(2) Persona, kura vēlas repatriēties un dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, iesniedz:

1) anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, kas izstrādāta atbilstoši Imigrācijas likuma noteikumiem;

2) dokumentu, kas apliecina personas latvisko vai lībisko izcelsmi;

3) dzimšanas apliecības kopiju;

4) divas fotokartītes (35x45 mm);

5) ārvalstu pilsonis — Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju, kurā norādīta pilsonība, bezvalstnieks — Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju;

6) rakstveida apliecinājumu tam, ka personai nav tādu veselības traucējumu vai slimību, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību un kas noteiktas saskaņā ar Imigrācijas likumu;

7) pilsonības vai mītnes zemes kompetentas iestādes izziņu par sodāmību (personām, kas vecākas par 14 gadiem);

8) rakstveida apliecinājumu, kurā norādīta paredzētā dzīvesvieta Latvijas Republikā.

(3) Repatrianta ģimenes loceklis, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā kopā ar repatriantu, iesniedz:

1) anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, kas izstrādāta atbilstoši Imigrācijas likuma noteikumiem;

2) dzimšanas apliecības kopiju;

3) divas fotokartītes (35x45 mm);

4) ārvalstu pilsonis — Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju, kurā norādīta pilsonība, bezvalstnieks — Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju;

5) rakstveida apliecinājumu tam, ka personai nav tādu veselības traucējumu vai slimību, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību un kas noteiktas saskaņā ar Imigrācijas likumu;

6) pilsonības vai mītnes zemes kompetentas iestādes izziņu par sodāmību (personām, kas vecākas par 14 gadiem);

7) dokumentu, kas apliecina laulību vai radniecību;

8) rakstveida apliecinājumu, kurā norādīta paredzētā dzīvesvieta Latvijas Republikā.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētos dokumentus persona iesniedz Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstīs, kura tos nosūta Pārvaldei, vai personiski Pārvaldei, ja šī persona likumīgi uzturas Latvijas Republikā.

(5) Iesniedzamie dokumenti (izziņas, apliecinājumi, dokumentu kopijas) ir derīgi sešus mēnešus no to izdošanas dienas. Iesniedzot dokumenta kopiju, jāuzrāda tā oriģināls.

(6) Ārvalstīs izdotie dokumenti var būt angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Citā valodā rakstītie dokumenti un to kopijas jāiesniedz kopā ar notariāli apliecinātu attiecīgā dokumenta teksta tulkojumu latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā.

(7) Ārvalstīs izdotie dokumenti legalizējami, ja vien Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005. un 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

9.1 pants. Lēmuma pieņemšana

(1) Pārvalde 90 dienu laikā pēc visu šā likuma 9.panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minēto dokumentu saņemšanas:

1) pieņem lēmumu par repatrianta statusa piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt personai repatrianta statusu;

2) pieņem lēmumu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatriantam, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis;

3) pieņem lēmumu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatrianta ģimenes loceklim, kurš, ievērojot šā likuma 9.2 panta pirmajā daļā noteikto, vēlas ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar repatriantu un ir iesniedzis pieteikumu.

(2) Lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu un lēmums par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu ir spēkā sešus mēnešus pēc tā pieņemšanas. Pārvalde var pagarināt lēmuma spēkā esamību uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, ja repatriants var pierādīt, ka ieceļošana sešu mēnešu laikā nav īstenojama attaisnojošu iemeslu dēļ.

(3) Personai, kurai piešķirts repatrianta statuss, izsniedz repatrianta statusu apliecinošu dokumentu.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

9.2 pants. Uzturēšanās atļaujas izsniegšana

(1) Personai, kura repatrianta statusa piešķiršanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī ģimenes loceklim, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar šo personu (Pārvaldes pieņemtā lēmuma par repatrianta statusa piešķiršanu spēkā esamības laikā), pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniedz šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Repatrianta ģimenes loceklim, kurš neizmanto šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar repatriantu, ieceļojot Latvijas Republikā, ir tiesības saņemt uzturēšanās atļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Uzturēšanās atļauju izsniedz un reģistrē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Personu, kura dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, ja tā izceļojusi no Latvijas Republikas līdz 1990.gada 4.maijam vai dzimusi ārvalstīs, vai izceļojusi no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un izceļošanas brīdī bijusi nepilngadīga, kā arī tās ģimenes locekļus, ja viņi ieceļo šajā likumā noteiktajā kārtībā, atbrīvo no valsts nodevas par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

(5) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju repatrianta statusu zaudējušas personas ģimenes loceklim var anulēt tikai tad, ja pagājuši ne vairāk kā pieci gadi no lēmuma par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķiršanu spēkā stāšanās dienas.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005. un 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

10.pants. Ierobežojumi attiecībā uz repatrianta statusa iegūšanu

(1) Lēmumu par atteikumu piešķirt personai repatrianta statusu pieņem, ja persona:

1) ar antikonstitucionālām metodēm ir vērsusies pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai Latvijā pastāvošo valsts varu un tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

2) paudusi fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājusi uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību;

3) ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersona;

4) dienē kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, izlūkdienestā, drošības dienestā vai policijā (milicijā);

5) ir bijusi PSRS VDK, izlūkdienesta vai drošības dienesta darbinieks, informators, aģents vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētājs, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;

7) iekļauta to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

8) publiski izrādījusi necieņu pret Latvijas valsti vai tās simboliem, publiski slavinājusi Latvijas okupācijas varu vai okupācijas varas simbolus vai noliegusi Latvijas okupācijas faktu;

9) ir sodīta par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas ir noziedzīgs nodarījums arī Latvijā, ja sodāmība nav dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz Latvijas pilsoņiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005. un 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

11.pants. Pārvaldes lēmuma pārsūdzēšana

(1) Personai ir tiesības 30 dienu laikā pēc tam, kad Pārvalde pieņēmusi lēmumu par atteikumu piešķirt tai repatrianta statusu, apstrīdēt to Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieks iesniegumu izskata 30 dienu laikā pēc tās iesniegšanas.

(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu persona vai tās pilnvarots pārstāvis var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā 30 dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās.

(3) Lēmuma pārsūdzēšana tiesā nerada tiesības personai, kura nav Latvijas pilsonis, uzturēties Latvijas Republikā.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

12.pants. Repatrianta statusa zaudēšana

(1) Persona zaudē repatrianta statusu vai arī repatrianta ģimenes loceklim tiek anulēta uzturēšanās atļauja, ja Pārvaldei kļuvis zināms, ka:

1) persona sniegusi nepatiesas ziņas;

2) persona ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā;

3) persona, kura nav Latvijas pilsonis, bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk nekā sešus mēnešus kalendārā gada laikā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Pārvaldei vai persona var dokumentāri pierādīt, ka prombūtne bijusi nepieciešama attaisnojošu iemeslu dēļ;

4) persona izceļojusi uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs;

5) persona iekļauta to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta.

(2) Ja repatriants nav Latvijas pilsonis, tad, pieņemot lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu, viņam vienlaikus anulē arī uzturēšanās atļauju. Uzturēšanās atļaujas anulē arī repatrianta ģimenes locekļiem.

(3) Pārvalde par pieņemto lēmumu nekavējoties paziņo attiecīgajai personai.

(4) Persona Pārvaldes pieņemto lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu var apstrīdēt, ievērojot šā likuma 11.pantā noteikto kārtību.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

13.pants. Ziņu iekļaušana Iedzīvotāju reģistrā

(Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

IV nodaļa
Repatrianta tiesības

14.pants. Palīdzība sociālo jautājumu risināšanā

Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam vai dzimis ārvalstīs, vai izceļojis no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un izceļošanas brīdī bijis nepilngadīgs, ir tiesības saņemt palīdzību sociālo jautājumu risināšanā atbilstoši šā likuma 8.panta noteikumiem.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

15.pants. Nekustamā īpašuma un dzīvojamās telpas īres tiesību iegūšana

(Izslēgts ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

16. pants. Sociālās garantijas repatriantam pensionāram

Repatriantam ir tiesības saņemt pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".

17.pants. Muitas nodokļa un muitas nodevu nepiemērošana repatriantam

Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam vai dzimis ārvalstīs, vai izceļojis no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un izceļošanas brīdī bijis nepilngadīgs, un viņa ģimenes locekļiem piederošā manta, kuras ievešana Latvijas Republikā nav aizliegta vai ierobežota, pāri Latvijas Republikas valsts robežai ievedama bez aplikšanas ar muitas nodokli un muitas nodevām.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

18.pants. Robežas šķērsošana

Pamatojoties uz Pārvaldes pieņemto lēmumu par repatrianta statusa un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs repatriantam un viņa ģimenes locekļiem izsniedz vīzu. Minētās personas ir atbrīvotas no valsts nodevas par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

(03.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

V nodaļa
Materiālā palīdzība

19.pants. Tiesības uz materiālo palīdzību

(1) Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam vai dzimis ārvalstīs, vai izceļojis no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un izceļošanas brīdī bijis nepilngadīgs, ir tiesības uz materiālo palīdzību. Tiesības uz materiālo palīdzību pirmām kārtām ir tiem repatriantiem, kuri, glābdamies no komunistiskā un nacistiskā terora, atstājuši Latviju kā bēgļi vai tikuši nepamatoti represēti vai deportēti.

(2) Ja persona šā likuma 12.pantā minēto iemeslu dēļ zaudē repatrianta statusu piecu gadu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu, tā atmaksā saņemto materiālo palīdzību.

(3) Ja persona neatmaksā saņemto materiālo palīdzību, tā zaudē tiesības ieceļot Latvijas Republikā līdz brīdim, kad tiks pilnībā atmaksāta saņemtā materiālā palīdzība.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005. un 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

20.pants. Materiālās palīdzības veidi un apmērs

(1) Repatriantam, kuram saskaņā ar šā likuma 19.pantu ir tiesības saņemt materiālo palīdzību, izmaksā:

1) pabalstu ar pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi saistīto ceļa izdevumu segšanai, ja repatriants iesniedzis ceļa izdevumus apliecinošus dokumentus ne vēlāk kā gada laikā pēc to izsniegšanas. Pabalsta apmērs vienai personai nedrīkst pārsniegt 711,44 euro;

2) ikmēneša pabalstu 90 procentu apmērā no minimālās darba algas, ja repatriants gada laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ir iesniedzis iesniegumu Pārvaldei un stājies uzskaitē Nodarbinātības valsts dienestā kā bezdarbnieks. Pabalstu maksā sešus mēnešus pēc kārtas.

(2) Pārvalde ir tiesīga sniegt repatriantiem materiālo palīdzību arī citos gadījumos.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto materiālo palīdzību repatriantiem Pārvalde sniedz no valsts budžetā kārtējam gadam šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem. Pabalstus izmaksā dokumentu iesniegšanas secībā.

(11.03.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 03.02.2005. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

VI nodaļa
Nodokļu atvieglojumi repatriāciju veicinošiem
fondiem un sabiedriskajām organizācijām

(Izslēgta ar 19.01.2006. likumu, kas stājas spēkā 16.02.2006.)

VII nodaļa
Izceļošanas kārtība un noteikumi

23.pants. Izceļotājs

Izceļotājs ir persona, kas izceļo no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.

24.pants. Izceļošanas kārtība

Kārtību, kādā notiek izceļošana uz attiecīgām valstīm, nosaka Saeimas apstiprināti starpvalstu līgumi.

25.pants. Izceļotāju tiesības

Izceļotājiem un viņu ģimenes locekļiem ir tiesības:

1) izvest no Latvijas viņiem piederošo mantu, izņemot to, kuras izvešana no Latvijas ir aizliegta vai ierobežota saskaņā ar likumu;

2) pārdot viņiem piederošo nekustamo īpašumu vai citādi rīkoties ar to, kā arī izvest iegūtos naudas līdzekļus likumā noteiktajā kārtībā;

3) pārskaitīt Latvijas banku iestādēs izdarītos naudas noguldījumus un aktīvus uz izbraukšanas valsts banku iestādēm;

4) atstāt Latvijas teritorijā viņiem piederošo kustamo un nekustamo īpašumu, Latvijas banku iestādēs izdarītos naudas noguldījumus un aktīvus, kā arī īstenot attiecībā uz tiem pārvaldīšanas, izmantošanas un rīkojuma tiesības.

26.pants. Tiesības uz īpašumu

(Izslēgts ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

27.pants. Kompensācijas izmaksa izceļotājiem

(Izslēgts ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

Pārejas noteikumi

1. (Izslēgts ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

2. (Izslēgts ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

3. (Izslēgts ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

4. (Izslēgts ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

5. Pieteikumi par repatrianta statusa piešķiršanu, uzturēšanās atļaujas un materiālās palīdzības saņemšanu, kā arī pieteikumi palīdzības saņemšanai sociālo jautājumu risināšanā, kuri iesniegti līdz 2002.gada 1.novembrim un par kuriem nav pieņemts lēmums, izskatāmi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

6. Ministru kabinets līdz 2005.gada 15.aprīlim izdod šā likuma 5.panta 5.punktā minētos noteikumus. Līdz 2005.gada 15.aprīlim ir spēkā Ministru kabineta 1999.gada 5.oktobra noteikumi Nr.344 "Repatriācijas fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(03.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

7. Repatriantiem, kuri šā likuma 20.panta pirmās daļas 1.punktā minētā pabalsta saņemšanai ceļa izdevumus apliecinošus dokumentus iesnieguši līdz 2005.gada 28.februārim, pabalstu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kas ir spēkā līdz 2005.gada 28.februārim.

(03.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 21.septembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1995.gada 10.oktobrī
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 21.09.1995.Stājas spēkā: 24.10.1995.Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 155 (438), 10.10.1995., "Ziņotājs", 22, 23.11.1995.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Tulkojums
  • Citi saistītie dokumenti
37187
{"selected":{"value":"01.01.2014","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2014","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.06.2007","content":"<font class='s-1'>07.06.2007.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.02.2006","content":"<font class='s-1'>16.02.2006.-06.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.03.2005","content":"<font class='s-1'>01.03.2005.-15.02.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.11.2002","content":"<font class='s-1'>20.11.2002.-28.02.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.04.1999","content":"<font class='s-1'>13.04.1999.-19.11.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.11.1998","content":"<font class='s-1'>18.11.1998.-12.04.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.12.1997","content":"<font class='s-1'>30.12.1997.-17.11.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.10.1995","content":"<font class='s-1'>24.10.1995.-29.12.1997.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2014
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)