Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums

(Likuma nosaukums 01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir panākt, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

1.1 pants. Likuma normu attiecināšana uz atvasinātām publiskām personām

(Izslēgts ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

2. pants. Pienākums likumīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu

(1) Publiska persona rīkojas ar saviem finanšu līdzekļiem un mantu likumīgi, tas ir, jebkura rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu atbilst ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

(2) Ja likumā nav noteikta institūcija, kurā publiska persona glabā finanšu līdzekļus, publiska persona finanšu līdzekļus ir tiesīga glabāt tikai Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiālē Latvijas Republikā. Šis noteikums neattiecas uz tām valsts institūcijām, kuras saskaņā ar Latvijas likumiem atrodas ārvalstīs.

(3) Publiskas personas kapitālsabiedrība, kapitālsabiedrība, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrība, kurā vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus (turpmāk arī — kapitālsabiedrība), savā rīcībā ar finanšu līdzekļiem un mantu ievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos publiskas personas komercdarbības pamatus, kā arī attiecībā uz minētajām kapitālsabiedrībām šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un ierobežojumus. Kapitālsabiedrība šā likuma izpratnē nav privātpersona.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1997., 13.11.2008. un 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

3. pants. Pienākums lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu

Publiska persona, kā arī kapitālsabiedrība rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir:

1) rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu;

2) manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu;

3) manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.03.2008., 02.09.2010. un 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

4. pants. Ierobežojumi piešķirt kredītus, izsniegt aizdevumus, dot galvojumus un garantijas

(1) Ja kredītiestāde ir kapitālsabiedrība, tā kredītu izsniedz Kredītiestāžu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Publiskai personai un kapitālsabiedrībai, izņemot šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā un citos likumos paredzētos gadījumus, ir aizliegts izsniegt jebkāda veida aizdevumus un dot galvojumus vai garantijas.

(3) Šā panta otrās daļas noteikumi neattiecas uz:

1) gadījumiem, kad kapitālsabiedrība izsniedz aizdevumus un dod galvojumus un garantijas, iepriekš izvērtējot to atbilstību šā panta septītajā daļā noteiktajam un saņemot rakstveida atļauju no publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai piederošo kapitāla daļu turētāja;

2) (izslēgts ar 02.09.2010. likumu);

3) galvojumiem, kurus pašvaldība dod par tām parāda saistībām, ko studējošais uzņemas Augstskolu likumā noteiktā studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes.

(4) Ja šā panta otrajā daļā minētā kapitālsabiedrība tiek privatizēta vai arī kapitālsabiedrībā tiek privatizētas vai atsavinātas publiskas personas kapitāla daļas, minētā atļauja jāsaņem no institūcijas, kas veic publiskas personas īpašuma atsavināšanu.

(5) Publiskas personas kapitāla daļas turētājs šā panta otrajā daļā minētajā kapitālsabiedrībā un institūcija, kas veic privatizāciju vai atsavināšanu, izveido galvojumu un garantiju reģistru, kā arī glabā katra galvojuma vai garantijas vienu oriģināleksemplāru. Galvojumi un garantijas nav spēkā, ja nav reģistrēti attiecīgajā reģistrā.

(6) Ja šā panta otrajā daļā minētā kapitālsabiedrība tiek nodota privatizācijai vai atsavināšanai, kā arī gadījumā, ja šajā kapitālsabiedrībā tiek privatizētas vai atsavinātas publiskas personas kapitāla daļas, publiskas personas kapitāla daļu turētājs nodod attiecīgo reģistru institūcijai, kas veic valsts īpašuma atsavināšanu.

(7) Izsniegt aizdevumus, dot galvojumus un garantijas šajā pantā noteiktajā kārtībā atļauts tikai tad, ja aizdevuma izsniedzējs vai galvojuma vai garantijas devējs ir samaksājis valstij un pašvaldībai visus nodokļus, darbiniekiem izmaksājis algas, kā arī ir izvērtēti attiecīgās kapitālsabiedrības iepriekšējā kalendārā gada darbības rezultāti, aizdevuma, galvojuma vai garantijas izsniegšanas lietderība un ietekme uz kapitālsabiedrības turpmāko darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1997., 15.11.2001., 13.06.2002., 06.03.2008., 02.09.2010. un 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

5. pants. Aizliegums nodot publiskas personas mantu bezatlīdzības lietošanā

(1) Publiskas personas mantu aizliegts nodot privātpersonai vai kapitālsabiedrībai bezatlīdzības lietošanā.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) (izslēgts ar 01.11.2012. likumu);

2) (izslēgts ar 01.11.2012. likumu);

21) valsts mantu publiskas personas institūcija nodod lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai;

22) (izslēgts ar 01.11.2012. likumu);

3) (izslēgts ar 01.11.2012. likumu);

4) (izslēgts ar 01.11.2012. likumu);

41) atvasināta publiska persona savu mantu nodod lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai;

5) publiska persona savu mantu nodod privātpersonai vai kapitālsabiedrībai tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanai, arī publiskas personas pakalpojumu sniegšanai;

6) citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos ir atļauts publiskas personas mantu nodot bezatlīdzības lietošanā.

(3) Ja publiskas personas mantu nodod bezatlīdzības lietošanā, par to pieņem lēmumu. Lēmumā norāda vismaz šādu informāciju:

1) bezatlīdzības lietošanā nododamā manta, tās apjoms, bilances vērtība, stāvoklis un apraksts;

2) nodošanas nepieciešamība un lietderība;

3) nododamās mantas lietošanas vai izmantošanas mērķis un termiņš;

4) gadījumi, kad nodotā manta atdodama atpakaļ;

5) citi nepieciešamie noteikumi, tai skaitā noteikumi, lai nodrošinātu attiecīgās mantas saglabāšanu un atbilstošu izmantošanu.

(31) Tiesību subjekts, kuram nodota manta bezatlīdzības lietošanā, nodrošina attiecīgās mantas uzturēšanu, arī sedz ar to saistītos izdevumus.

(4) Ja bezatlīdzības lietošanā paredzēts nodot publiskas personas nekustamo vai kustamo mantu uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem, lēmumu par to pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas orgāns, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi.

(5) Lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas orgāns. Publiskas personas mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai nodod uz laiku, kamēr attiecīgajai biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, bet ne ilgāk par 10 gadiem. Publiskas personas mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai var nodot atkārtoti.

(51) Ja publiska persona nodod mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai un mantas bilances vērtība saskaņā ar grāmatvedības uzskaites datiem nav lielāka par 1500 euro vai termiņš mantas nodošanai bezatlīdzības lietošanā nav ilgāks par vienu mēnesi, lēmumu par šādas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai pieņem tā publiskas personas iestāde, kuras valdījumā atrodas attiecīgā manta.

(6) Pamatojoties uz lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā, slēdz rakstveida līgumu. Līgumā nosaka arī attiecīgās publiskas personas institūcijas tiesības kontrolēt, vai bezatlīdzības lietošanā nodotā manta ir izlietota likumīgi un lietderīgi.

(06.03.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.2008., 02.09.2010., 01.11.2012. un 13.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2014.)

5.1 pants. Noteikumi par kapitālsabiedrības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā

(1) Papildus citiem gadījumiem, kad atbilstoši šā likuma 3.panta 1.punkta noteikumiem kapitālsabiedrības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā var uzskatīt par lietderīgu, kapitālsabiedrības mantu var nodot bezatlīdzības lietošanā arī atvasinātai publiskai personai vai publiskas personas institūcijai, vai sabiedriskā labuma organizācijai. Par lietderīgu var uzskatīt arī kapitālsabiedrības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā citai kapitālsabiedrībai vai citai privātpersonai tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanai, arī publiskas personas pakalpojumu sniegšanai.

(2) Kapitālsabiedrības mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai drīkst nodot tikai ar attiecīgās kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas lēmumu, ja ir saņemta publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai piederošo kapitāla daļu turētāja piekrišana un nododamo mantu paredzēts lietot vai izmantot tikai kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai.

(3) Par kapitālsabiedrības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā kapitālsabiedrības izpildinstitūcija pieņem lēmumu, kurā norāda vismaz šādu informāciju:

1) nododamā manta, tās apjoms, bilances vērtība, stāvoklis un apraksts;

2) nodošanas nepieciešamība un lietderība;

3) nododamās mantas lietošanas vai izmantošanas mērķis un termiņš;

4) gadījumi, kad nodotā manta atdodama atpakaļ;

5) citi nepieciešamie noteikumi, tai skaitā noteikumi par attiecīgās mantas saglabāšanu un atbilstošu izmantošanu.

(4) Pamatojoties uz lēmumu par kapitālsabiedrības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā, slēdz rakstveida līgumu. Līgumā, kas noslēgts ar privātpersonu vai kapitālsabiedrību, nosaka arī kapitālsabiedrības tiesības kontrolēt, vai bezatlīdzības lietošanā nodotā manta ir izlietota likumīgi un lietderīgi.

(5) Tiesību subjekts, kuram nodota manta bezatlīdzības lietošanā, nodrošina attiecīgās mantas uzturēšanu, arī sedz ar to saistītos izdevumus.

(01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

5.2 pants. Autotransporta izmantošanas noteikumi

(1) Papildus šajā likumā un citos tiesību aktos ietvertajiem noteikumiem par rīcību ar publiskas personas mantu ievērojami arī saskaņā ar šo pantu paredzētie publiskas personas autotransporta izmantošanas noteikumi.

(2) Publiskas personas īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais autotransports, tajā skaitā operatīvais transports, izmantojams tikai dienesta, darba, amata pienākumu (turpmāk — darba pienākumi) pildīšanai.

(3) Autotransporta lietošana darba vajadzībām ir tāda autotransporta lietošana, kas nepieciešama amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu pildīšanai, nodrošinot publiskas personas vai publiskas personas institūcijas iestādes funkciju izpildi.

(4) Par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma arī tā lietošana šādos gadījumos:

1) attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas vai darba pienākumu pildīšanu nepieciešams nodrošināt īpašas steidzamības kārtībā, arī tādēļ, lai novērstu ārkārtas situācijas un to sekas, apdraudējumu sabiedrības veselībai vai drošībai;

2) amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu specifika paredz to pildīšanu tādā teritorijā, kuru objektīvu iemeslu dēļ nevar sasniegt ar sabiedrisko transportu vai bez autotransporta izmantošanas;

3) tiek sargāta valsts amatpersonu drošība;

4) amatpersona vai darbinieks tiek nogādāts no darba vietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darba vietu, ja objektīvu iemeslu dēļ sabiedriskā transporta pakalpojumus nav iespējams izmantot vai arī tā izmantošana apgrūtina darba pienākumu efektīvu izpildi.

(5) Lai nodrošinātu šā panta noteikumu izpildi, publiska persona vai publiskas personas institūcija izdod normatīvo aktu par autotransporta izmantošanas kārtību, nosakot arī to personu loku, kuras atbilstoši šā panta noteikumiem drīkst lietot attiecīgo autotransportu.

(02.09.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

6.pants. Aizliegums publiskas personas mantu nodot lietošanā, izmantojot privātpersonu starpniecību

Publiskai personai vai publiskas personas institūcijai, kā arī kapitālsabiedrībai aizliegts, izmantojot privātpersonu starpniecību, nodot publiskas personas un kapitālsabiedrības mantu lietošanā citai publiskai personai vai publiskas personas institūcijai vai kapitālsabiedrībai. Šie noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad nomnieks publiskas personas mantas nomas tiesības ieguvis publiskā izsolē.

(01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

6.1 pants. Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi

(1) Ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi, kustamās mantas nomas līgumu slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem, zemes nomas līgumu — uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem, bet cita nekustamā īpašuma nomas līgumu — uz laiku, kas nav ilgāks par 12 gadiem.

(2) Publiskas personas mantas iznomātājs veic iznomāšanai paredzēto un iznomāto objektu uzskaiti, kā arī nodrošina, ka informācija par tiem ir publiski pieejama, ievērojot normatīvajos aktos paredzētos informācijas pieejamības ierobežojumus.

(3) Publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un to izņēmumus, kā arī atsevišķus nomas līgumā ietveramos tipveida nosacījumus noteic Ministru kabinets.

(17.09.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

6.2 pants. Publiskas personas nekustamā īpašuma pārvaldīšana

(1) Publiskas personas nekustamā īpašuma pārvaldīšana ir šā īpašuma valdītāja uzdevums, kas ietver pienākumu nodrošināt nekustamā īpašuma lietošanu un uzturēšanu (fizisku saglabāšanu visā tā ekspluatācijas laikā) atbilstoši normatīvo aktu prasībām un veicināt tā uzlabošanu.

(2) Publiskas personas nekustamā īpašuma valdītājs šā īpašuma pārvaldīšanu nodrošina tieši vai pastarpināti, uzdodot pārvaldīšanas darbības veikt savā padotībā esošai iestādei vai kapitālsabiedrībai, kuras pamatdarbības veids ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana. Ministru kabinets nosaka pārvaldīšanas darbību uzdošanas kārtību, kā arī atsevišķas valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas darbības, kuras var uzdot veikt citām valsts iestādēm vai privāto tiesību subjektiem.

(3) Valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principus un kārtību, kā arī kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, nosaka Ministru kabinets.

(31) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētos jautājumus attiecībā uz atvasinātas publiskas personas mantu nosaka atvasinātas publiskas personas orgāns.

(4) Šā panta trešās daļas noteikumus nepiemēro attiecībā uz valsts īpašumu, kas nodots ostas pārvaldes valdījumā, kā arī citos gadījumos, ko nosaka Ministru kabinets.

(02.09.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

6.3 pants. Publiskas personas darbības nodrošināšanai nepieciešamā īpašuma nomāšana no privātpersonas vai kapitālsabiedrības

(1) Publiska persona nomā no privātpersonas vai kapitālsabiedrības nekustamo īpašumu, kas nepieciešams publiskas personas darbības nodrošināšanai saskaņā ar šā likuma un citu likumu noteikumiem, kā arī nodrošina informācijas publisku pieejamību, ievērojot normatīvajos aktos paredzētos informācijas pieejamības ierobežojumus.

(2) Kārtību, kādā publiska persona nomā nekustamo īpašumu no privātpersonas vai kapitālsabiedrības un publicē informāciju par nomātajiem un nomāt paredzētajiem nekustamajiem īpašumiem, nosaka Ministru kabinets.

(01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

6.4 pants. Kapitālsabiedrības nekustamā īpašuma iznomāšana un kapitālsabiedrības darbības nodrošināšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma nomāšana no citām personām

(1) Ja kapitālsabiedrība iznomā savu nekustamo īpašumu vai nomā savas darbības nodrošināšanai nepieciešamo nekustamo īpašumu no citas personas, tai ir pienākums izstrādāt ar kapitāla daļu turētāju saskaņotu kapitālsabiedrības nekustamā īpašuma iznomāšanas un nekustamā īpašuma nomāšanas kārtību un nodrošināt tās publisku pieejamību kapitālsabiedrības juridiskajā adresē un savā mājaslapā internetā, ja tāda ir.

(2) Lai informācija par iznomāšanai paredzēto un jau iznomāto nekustamo īpašumu būtu publiski pieejama, kapitālsabiedrība valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" mājaslapā internetā bez maksas publicē vismaz šādu informāciju:

1) vismaz 10 darbdienas pirms līguma noslēgšanas — nekustamā īpašuma adrese, kadastra numurs, platība, lietošanas mērķis un paredzamais līguma darbības termiņš;

2) 10 darbdienu laikā pēc līguma noslēgšanas — nekustamā īpašuma adrese, kadastra numurs, platība, lietošanas mērķis, nomnieks, nomas maksas apmērs un līguma darbības termiņš.

(3) Lai informācija par nomāto un nomāt paredzēto nekustamo īpašumu būtu publiski pieejama, kapitālsabiedrība valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" mājaslapā internetā bez maksas publicē vismaz šādu informāciju:

1) vismaz 20 darbdienas pirms līguma noslēgšanas — nekustamā īpašuma vēlamā atrašanās vieta, platība, plānotais nomas maksas apmērs, paredzamais līguma darbības termiņš, lietošanas mērķis;

2) 10 darbdienu laikā pēc līguma noslēgšanas — nekustamā īpašuma adrese, kadastra numurs, platība, lietošanas mērķis, iznomātājs, nomas maksas apmērs un līguma darbības termiņš.

(4) Šā panta otro daļu var nepiemērot, ja:

1) kapitālsabiedrība savu nekustamo īpašumu iznomā publiskai personai;

2) kapitālsabiedrība savu nekustamo īpašumu iznomā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus;

3) nomnieks ir kapitālsabiedrība, kas ar iznomātāju kapitālsabiedrību atrodas viena koncerna sastāvā;

4) zeme tiek iznomāta uz tās esošas un citai personai piederošas ēkas (būves) uzturēšanai;

5) nomas objekts tiek nodots nomniekam vienreizējā lietošanā ne ilgāk kā uz 10 dienām.

(5) Šā panta trešo daļu var nepiemērot, ja:

1) kapitālsabiedrība nekustamo īpašumu nomā no publiskas personas;

2) iznomātājs ir kapitālsabiedrība, kas ar nomnieku — kapitālsabiedrību atrodas viena koncerna sastāvā;

3) zeme tiek nomāta uz tās esošas kapitālsabiedrībai piederošas ēkas (būves) uzturēšanai;

4) nomas objekts tiek nodots kapitālsabiedrībai vienreizējā lietošanā ne ilgāk kā uz 10 dienām.

(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzēto izņēmumu piemērošanu nosaka kapitālsabiedrības nekustamo īpašumu iznomāšanas un nekustamā īpašuma nomāšanas kārtība.

(01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

7. pants. Aizliegums atsavināt publiskas personas mantu par pazeminātu cenu

(1) Publiskas personas mantu aizliegts atsavināt privātpersonai vai kapitālsabiedrībai par acīmredzami pazeminātu cenu.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) publiskas personas mantu atsavina publiskā izsolē;

2) (izslēgts ar 01.11.2012. likumu);

3) (izslēgts ar 01.11.2012. likumu);

4) citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos ir atļauts publiskas personas mantu atsavināt par acīm redzami pazeminātu cenu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.03.2008., 02.09.2010. un 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

8. pants. Aizliegums iegādāties īpašumā vai lietošanā mantu vai izmantot pakalpojumus vai darbus par paaugstinātu cenu

Publiskai personai un kapitālsabiedrībai aizliegts iegādāties īpašumā vai lietošanā mantu vai arī pasūtīt pakalpojumus vai darbus par acīmredzami paaugstinātu cenu.

(02.09.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

9. pants. Ierobežojumi ieķīlāt mantu

(1) Aizliegts ieķīlāt valsts iestāžu valdījumā esošu mantu.

(2) Kapitālsabiedrības kapitāla daļas, kas pieder publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai, atļauts ieķīlāt, ja pirms tam ir saņemta publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai piederošo kapitāla daļu turētāja piekrišana un finanšu ministra atļauja, izņemot gadījumus, kad likumā vai statūtos noteikts kapitāla daļu ieķīlāšanas aizliegums.

(3) Atvasinātai publiskai personai atļauts ieķīlāt tikai to īpašumu, kurš nav nepieciešams tās pastāvīgo funkciju realizēšanai vai kura ieķīlāšana nav aizliegta ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem.

(31) Ja valsts nodevusi atvasinātai publiskai personai īpašumu bez atlīdzības, izvirzot nosacījumu attiecībā uz rīcību ar šo īpašumu, to atļauts ieķīlāt tikai ar Ministru kabineta piekrišanu. Ja atvasināta publiska persona nodevusi valstij vai citai atvasinātai publiskai personai īpašumu bez atlīdzības, izvirzot nosacījumu attiecībā uz rīcību ar šo īpašumu, to atļauts ieķīlāt tikai ar tā atvasinātas publiskas personas orgāna piekrišanu, kurš izvirzījis nosacījumu.

(4) Atvasinātas publiskas personas īpašumu drīkst ieķīlāt tikai ar attiecīgās atvasinātas publiskas personas orgāna lēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.03.2008., 13.11.2008., 17.09.2009., 02.09.2010. un 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

9.1 pants. Ierobežojumi attiecībā uz līgumu slēgšanu jautājumos, kuru risināšana ietilpst iestādes amatpersonu vai darbinieku pienākumos

(1) Publiskai personai aizliegts slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās institūcijas amatpersonas vai darbinieka pienākumos.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumus var nepiemērot, ja:

1) institūcijas noteikto uzdevumu pildīšanai nepieciešams veikt padziļinātu ekspertīzi nozares jautājumos (attīstības plānošana, būvniecība, informāciju tehnoloģijas, medicīna u.tml.), jo ekspertīze nav nodrošināma ar institūcijas amatpersonu vai darbinieku kompetences apjomu, un pakalpojuma sniedzējs, ņemot vērā viņa pieredzi, reputāciju, kvalifikāciju un citus pamatotus kritērijus, to var veikt efektīvāk;

2) zinātniskā institūcija slēdz līgumu zinātniskās darbības veikšanai;

3) tas paredzēts likumā, Ministru kabineta noteikumos vai noteikts ar atsevišķu Ministru kabineta lēmumu.

(3) Publiska persona vai publiskas personas institūcija piecu darbdienu laikā no šā panta otrajā daļā minētā līguma noslēgšanas ievieto savā mājaslapā internetā attiecīgu paziņojumu (puses, līguma priekšmets, cena, izpildes termiņš), izņemot gadījumus, kad paziņojums publicējams citā likumā vai Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.

(17.09.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

9.2 pants. Ierobežojumi pasūtīt pētījumus

Publiska persona, pasūtot pētījumu, ievēro šajā likumā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, Publisko iepirkumu likumu un citus normatīvos aktus. Ministru kabinets nosaka publiskas personas pētījumu klasifikāciju, pasūtīšanas un izstrādes vadības noteikumus, minimālās prasības pētījuma pasūtījuma un izstrādes dokumentācijai, kā arī prasības sabiedrības informēšanai.

(01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

10. pants. Ierobežojumi dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus un mantu

(1) Publiska persona, izņemot likumos vai Ministru kabineta noteikumos īpaši paredzētus gadījumus, nedrīkst dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus un mantu.

(2) Kapitālsabiedrība šā likuma 11. un 12.pantā noteiktajā kārtībā finanšu līdzekļus vai mantu drīkst dāvināt (ziedot), ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) dāvinājums (ziedojums) paredzēts kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai;

2) pastāv iespēja kontrolēt dāvinājuma (ziedojuma) izlietošanu;

3) attiecīgā kapitālsabiedrība dāvināšanas (ziedošanas) brīdī ir samaksājusi valstij vai pašvaldībai visus nodokļus un darbiniekiem izmaksājusi algas;

4) attiecīgā kapitālsabiedrība iepriekšējā pārskata gadā ir strādājusi ar peļņu.

(3) Dāvinājums (ziedojums) šā likuma izpratnē ir publiskas personas vai kapitālsabiedrības finanšu līdzekļu vai mantas bezatlīdzības nodošana privātpersonas vai citas kapitālsabiedrības īpašumā, kā arī kapitālsabiedrības finanšu līdzekļu vai mantas bezatlīdzības nodošana publiskas personas īpašumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1997., 06.03.2008., 02.09.2010. un 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

11. pants. Dāvināšanas (ziedošanas) noteikumi

(1) Kapitālsabiedrība dāvināšanai (ziedošanai) drīkst atvēlēt ne vairāk par 20 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas.

(2) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa nepārsniedz 1500 euro, lēmumu par tā piešķiršanu pieņem attiecīgās kapitālsabiedrības izpildinstitūcija.

(3) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa pārsniedz 1500 euro vai kalendārajā gadā veikto dāvinājumu (ziedojumu) kopsumma vienam dāvinājuma (ziedojuma) saņēmējam pārsniedz 1500 euro, dāvinājumu (ziedojumu) drīkst piešķirt tikai ar:

1) finanšu ministra atļauju, ja to vēlas piešķirt valsts kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kurā valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrība, kurā vienas vai vairāku valsts kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus;

2) attiecīgās atvasinātas publiskas personas orgāna atļauju, ja to vēlas piešķirt atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kurā atvasinātas publiskas personas daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrība, kurā vienas vai vairāku atvasinātu publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus;

3) finanšu ministra un attiecīgās atvasinātas publiskas personas orgāna atļauju, ja kapitālsabiedrības pamatkapitālā publisku personu daļas nepārsniedz 50 procentus, bet to īpašumā esošo kapitāla daļu summa pārsniedz 50 procentus, kā arī tad, ja vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa kapitālsabiedrības pamatkapitālā nepārsniedz 50 procentus, bet to īpašumā esošo kapitāla daļu summa pārsniedz 50 procentus.

(4) Lai saņemtu šā panta trešajā daļā minēto atļauju, attiecīgā kapitālsabiedrība pamato dāvinājuma (ziedojuma) atbilstību šā likuma 10. un 11.pantā minētajiem nosacījumiem un lietderību. Lai kapitālsabiedrība saņemtu minēto atļauju, tai vispirms jāsaņem publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai piederošo kapitāla daļu turētāja piekrišana.

(02.09.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012. un 13.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2014.)

12. pants. Dāvinājuma (ziedojuma) līgums

(1) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa pārsniedz 1500 euro, dāvināt (ziedot) drīkst, tikai noslēdzot ar dāvinājuma (ziedojuma) saņēmēju rakstveida līgumu. Līgumā paredz dāvinājuma (ziedojuma) mērķi, kā arī kārtību, kādā dāvinātājs (ziedotājs) pārbauda, vai saņemtie finanšu līdzekļi un manta ir izlietota likumīgi un lietderīgi.

(11) Ja dāvinājums (ziedojums) netiek izmantots līgumā paredzētajam mērķim vai ir pieļauti citi līguma noteikumu pārkāpumi, dāvinātājam (ziedotājam) ir tiesības vienpusēji atkāpties no dāvinājuma (ziedojuma) līguma un atprasīt no dāvinājuma (ziedojuma) saņēmēja dāvinātos (ziedotos) finanšu līdzekļus un mantu vai tās vērtību, ja mantas atgūšana nav iespējama.

(2) Dāvinājuma (ziedojuma) līgums tiek slēgts, pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprinātu tipveida līgumu.

(3) (Izslēgta ar 06.03.2008. likumu.)

(4) Noraksts no dāvinājuma (ziedojuma) līguma, ko noslēgusi pašvaldības kapitālsabiedrība, 10 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas nosūtāms attiecīgās pašvaldības revīzijas komisijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.03.2008., 02.09.2010., 01.11.2012. un 13.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2014.)

13.pants. Finanšu līdzekļu un mantas izmantošanas kontrole

(1) Valsts kontrolei ir tiesības pārbaudīt, vai šā likuma 10.panta trešajā daļā minētās personas ir likumīgi un lietderīgi izlietojušas finanšu līdzekļus un mantu, ko kapitālsabiedrība tām dāvinājusi (ziedojusi) vai nodevusi bezatlīdzības lietošanā.

(2) Pašvaldības domes revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt, vai privātpersona vai kapitālsabiedrība ir likumīgi un lietderīgi izlietojusi finanšu līdzekļus un mantu, ko tai dāvinājusi (ziedojusi) vai nodevusi bezatlīdzības lietošanā attiecīgās pašvaldības kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kurā šai pašvaldībai piederošā daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, vai kapitālsabiedrība, kurā attiecīgās pašvaldības kapitālsabiedrībai piederošā daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus.

(3) Publiskai personai, kā arī kapitālsabiedrībai, kura dāvinājusi (ziedojusi) savus finanšu līdzekļus un mantu privātpersonai vai citai kapitālsabiedrībai, ir tiesības šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pārbaudīt, vai piešķirtie finanšu līdzekļi un manta ir izlietota likumīgi un lietderīgi.

(4) Publiskai personai, kā arī kapitālsabiedrībai, kura savu mantu nodevusi bezatlīdzības lietošanā privātpersonai vai citai kapitālsabiedrībai, ir tiesības šā likuma 5.panta sestajā daļā un 5.1 panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā pārbaudīt, vai piešķirtie finanšu līdzekļi un manta ir izlietota likumīgi un lietderīgi.

(01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

14. pants. Dāvinājuma (ziedojuma) piešķiršanas publiskums

Publiskas personas vai kapitālsabiedrības noslēgtie dāvinājuma (ziedojuma) līgumi, kā arī informācija par dāvinājumiem (ziedojumiem), kas izdarīti šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāma par vispārpieejamu informāciju un ir ikvienam pieejama saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

(06.03.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

15. pants. Atbildība par šā likuma noteikumu izpildi

(1) Personas, kuras pārkāpušas šā likuma 2.12.panta noteikumus, saucamas pie likumā noteiktās atbildības. Ja minētos noteikumus pārkāpusi koleģiāla institūcija, saucot pie atbildības šīs institūcijas locekļus, ņem vērā attiecīgā likuma noteikumus par koleģiālas institūcijas locekļu atbildību.

(2) Ja šā likuma pārkāpumus konstatējusi Valsts kontrole, veicot revīziju, revidējamā vienība vai tās augstāka iestāde vai amatpersona piecu mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā Valsts kontroles lēmums par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu, informē Valsts kontroli par šā panta pirmajā daļā minēto personu atbildības izvērtēšanas rezultātiem.

(06.03.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2014.)

Pārejas noteikumi

(05.02.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.02.1997.)

1. Institūcijām, kuru pārziņā ir valsts un pašvaldību uzņēmumi un statūtsabiedrības, kā arī valsts vai pašvaldības kapitāla daļas turētājiem uzņēmējsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, un institūcijai, kas veic privatizāciju, līdz 1996.gada 1.maijam jāizveido ķīlu, galvojumu un garantiju reģistrs, iekļaujot tajā ķīlas, galvojumus un garantijas, kuras noslēgtas vai izdotas līdz Ministru kabineta 1996.gada 10.aprīļa noteikumu nr.136 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"" spēkā stāšanās dienai.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.86 un nr.136 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 10., 11.nr.).

3. Šā likuma 4.pantā minētās funkcijas attiecībā uz valsts uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām veic bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" līdz brīdim, kad Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu par valsts īpašuma atsavināšanu veicošo institūciju un šīs funkcijas nodotas attiecīgajai institūcijai.

(15.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2001.)

4. Šā likuma 6.1 pants stājas spēkā 2010.gada 1.maijā. Ministru kabinets līdz 2010.gada 30.aprīlim izdod šā likuma 6.1 panta trešajā daļā minētos noteikumus.

(17.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2009.)

5. Nomas līgumiem, kas noslēgti līdz šā likuma 6.1 panta spēkā stāšanās dienai un neatbilst minētā panta pirmās daļas prasībām, piemērojami likuma noteikumi, kas bija spēkā, slēdzot attiecīgo nomas līgumu. Iznomātājs izvērtē iespējas izbeigt līgumu, kas neatbilst šā likuma 6.1 panta pirmās daļas prasībām, un šādas rīcības lietderību.

(17.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2009.)

6. Līgumiem, kas noslēgti pirms šā likuma 9.1 panta spēkā stāšanās dienas un neatbilst minētā panta pirmās un otrās daļas prasībām, piemērojami likuma noteikumi, kas bija spēkā, slēdzot attiecīgo līgumu. Publiska persona izvērtē iespējas izbeigt līgumu, kas neatbilst šā likuma 9.1 panta pirmās daļas prasībām, un šādas rīcības lietderību.

(17.09.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

7. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2011.gada 1.janvārim izdod šā likuma 6.2 pantā minētos noteikumus.

(02.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2010.)

8. Līdz attiecīgā valsts vai pašvaldības privatizējamā nekustamā īpašuma pirkuma līguma noslēgšanai vai privatizācijas procesa pabeigšanai netiek piemērota šā likuma 6.1 panta pirmā daļa, ja valsts vai pašvaldības privatizējamā īpašuma nomas līgums noslēgts pirms attiecīgās daļas spēkā stāšanās dienas un tā darbības termiņš beidzas attiecīgā nekustamā īpašuma privatizācijas procesa laikā.

(01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

9. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2013.gada 1.martam apstiprina jaunu šā likuma 12.panta otrajā daļā paredzēto dāvinājuma (ziedojuma) līguma tipveida paraugu. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai publiska persona vai kapitālsabiedrība dāvinājuma (ziedojuma) līgumā nosaka arī kārtību, kādā dāvinātājs (ziedotājs) pārbauda, vai saņemtie finanšu līdzekļi un manta ir izlietota likumīgi un lietderīgi.

(01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 19.jūlijā.
Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs
Rīgā 1995.gada 2.augustā
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 19.07.1995.Stājas spēkā: 16.08.1995. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 114 (397), 02.08.1995., "Ziņotājs", 17, 07.09.1995.
:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Tulkojums
  • Tiesību akta skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
36190
{"selected":{"value":"11.04.2014","content":"<font class='s-1'>11.04.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"11.04.2014","iso_value":"2014\/04\/11","content":"<font class='s-1'>11.04.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2013","iso_value":"2013\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2013.-10.04.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2010","iso_value":"2010\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2010.-31.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2010","iso_value":"2010\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2010.-30.09.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2009","iso_value":"2009\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2009.-30.04.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-30.11.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.04.2008","iso_value":"2008\/04\/09","content":"<font class='s-1'>09.04.2008.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.07.2002","iso_value":"2002\/07\/12","content":"<font class='s-1'>12.07.2002.-08.04.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.12.2001","iso_value":"2001\/12\/18","content":"<font class='s-1'>18.12.2001.-11.07.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.02.1997","iso_value":"1997\/02\/22","content":"<font class='s-1'>22.02.1997.-17.12.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.04.1996","iso_value":"1996\/04\/17","content":"<font class='s-1'>17.04.1996.-21.02.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.04.1996","iso_value":"1996\/04\/11","content":"<font class='s-1'>11.04.1996.-16.04.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.08.1995","iso_value":"1995\/08\/16","content":"<font class='s-1'>16.08.1995.-10.04.1996.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
11.04.2014
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)