1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskās personas var nodarboties ar amatierzveju — makšķerēšanu (turpmāk — makšķerēšana), kā arī ar zemūdens medībām, vēžu un citu ūdens bezmugurkaulnieku ieguvi rekreācijas vai sporta nolūkā ar šajos noteikumos atļautiem makšķerēšanas rīkiem Latvijas Republikas ūdeņos.

2. Nodarboties ar makšķerēšanu Latvijas Republikas ūdeņos var visas fiziskās personas, kuras iegādājušās makšķerēšanas karti. Vietās, kur noteikta licencētā makšķerēšana, papildus makšķerēšanas kartei ir nepieciešama arī licence. Licencētās makšķerēšanas vietu sarakstu attiecīgā pašvaldība publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un attiecīgā rajona presē.

3. Personām vecumā līdz 16 gadiem un personām, vecākām par 65 gadiem, kā arī invalīdiem atļauts makšķerēt bez makšķerēšanas kartes iegādes. Minētajām personām jābūt klāt attiecīgam personu apliecinošam dokumentam vai invaliditātes apliecībai.

4. Privātos ezeros vai ezeros, kas atrodas viena īpašnieka zemesgabala robežās un kuros zvejas tiesības nepieder valstij, makšķerēšanas tiesības pieder ezeru īpašniekam. Īpašnieks makšķerēšanas tiesības var izmantot pats vai atļaut tās izmantot arī citām fiziskām vai juridiskām personām saskaņā ar šiem noteikumiem un Ministru kabineta 1998.gada 15.decembra noteikumiem Nr.453 "Noteikumi par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos".

5. Ūdenstilpēs (arī šo noteikumu V nodaļā minētajās) un ūdenstilpju daļās, kur noteikta licencētā makšķerēšana, kārtība, kādā fiziskā persona nodarbojas ar makšķerēšanu, noteikta Zvejniecības likuma 10.panta otrajā daļā, šajos noteikumos un Ministru kabineta 1998.gada 15.septembra noteikumos Nr.349 "Licencētās amatierzvejas — makšķerēšanas kārtība Latvijas Republikas ūdeņos", kā arī ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos.

6. Vēžošana un zemūdens medības atļautas tikai tajās ūdenstilpēs, kurās vēžu un zivju ieguvi nosaka atbilstoši Ministru kabineta 1998.gada 15.septembra noteikumiem Nr.349 "Licencētās amatierzvejas — makšķerēšanas kārtība Latvijas Republikas ūdeņos".

7. Makšķerēšana īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdeņos notiek saskaņā ar šiem noteikumiem un attiecīgo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

8. Makšķerēšanas un zemūdens medību sacensību nolikumi jāsaskaņo ar vietējo pašvaldību, reģionālo vides pārvaldi un Valsts zivsaimniecības pārvaldi, bet īpaši aizsargājamās dabas teritorijās — arī ar to administrāciju. Ja sacensības tiek rīkotas nomātās ūdenstilpēs, sacensību nolikumi papildus jāsaskaņo ar ūdenstilpes nomnieku.

9. Makšķerniekam ir tiesības bez maksas izmantot dabisko tauvas joslu: gar jūras piekrasti — 20 m, gar privāto ūdeņu krastiem — 4 m, gar pārējo ūdeņu krastiem — 10 m.

10. Valsts zivsaimniecības pārvalde atbilstoši Zvejniecības likuma 15. un 16.pantam, kā arī ņemot vērā zinātniskās rekomendācijas, pēc saskaņošanas ar Vides ministriju var noteikt īslaicīgus makšķerēšanas regulēšanas pasākumus. Pēc attiecīgajam pasākumam noteiktā termiņa beigām ir spēkā šo noteikumu normas. Valsts zivsaimniecības pārvalde rīkojumu par makšķerēšanas regulēšanas pasākumiem pirms tā stāšanās spēkā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un attiecīgā rajona presē, kā arī paziņo televīzijā un radio.

(Grozīts ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr. 231)

11. Makšķerējot atļauts vienlaikus izmantot ne vairāk kā divus šādus makšķerēšanas rīkus:

11.1. jebkura tipa makšķeri (arī gruntsmakšķeri, mušiņmakšķeri) ar spoli vai bez tās ne vairāk kā ar diviem jebkura veida āķiem katrai;

11.2. spiningu (arī velcējot), lietojot dabiskās vai mākslīgās ēsmas, ne vairāk kā ar trim āķiem;

11.3. peldošu nenoenkurotu ūdu, ne vairāk kā ar vienu āķi.

(Grozīts ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr. 231)

12. Ēsmai nekustīgi piestiprināta āķa smailes attālums līdz kātiņam nedrīkst pārsniegt 9 mm, bet kustīgi piestiprinātam āķim — 15 mm. Katrs vairākžuburu āķis tiek uzskatīts par vienu āķi.

13. Ēsmas zivtiņu ieguvei atļauts lietot tīkliņu, ne lielāku par 1,5 x 1,5 m, ar linuma acu izmēru, ne lielāku par 10 mm.

14. Vēžošana saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu atļauta ne vairāk kā ar pieciem krītiņiem, kā arī ķerot ar rokām.

15. Licencētās zemūdens medībās atļauts lietot ar muskuļu spēku uzlādējamu harpūnšauteni. Akvalangu vai citu autonomu elpošanas aparātu lietot aizliegts.

16. Visu sugu zivju, vēžu un citu ūdens bezmugurkaulnieku ieguve jebkuros citos veidos un ar citiem rīkiem Latvijas Republikas ūdeņos ir aizliegta.

17. Makšķerniekam vienā makšķerēšanas reizē lomā atļauts paturēt:

17.1. akmeņplekstes, ālantus, foreles (strauta un varavīksnes), līdakas, līņus, salates (meža vimbas), sapalus, vēdzeles, vimbas, zandartus, zušus — piecus no katras sugas;

17.2. alatas, samus, sīgas — trīs no katras sugas;

17.3. taimiņus un lašus — saskaņā ar licencētās makšķerēšanas noteikumiem;

17.4. pārējo sugu zivis — bez skaita un svara ierobežojuma;

17.5. vēžus (platspīļu un šaurspīļu) — saskaņā ar licencētās makšķerēšanas noteikumiem, bet ne vairāk kā 50;

17.6. trīsuļodu kāpurus un sānpeldes — 100 gramu.

(Grozīts ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr. 231)

18. Lomā paturētajām zivīm un vēžiem jāatbilst šādam minimālajam pieļaujamajam garumam (cm):

18.1. lasim 60

18.2. taimiņam un samam 50

18.3. zutim 40

18.4. līdakai un zandartam 45

18.5. akmeņplekstei, ālantam, līnim, salatei (meža vimbai), sapalam, sīgai un vimbai 29

18.6. alatai, forelei (strauta un varavīksnes) un vēdzelei 30

18.7. vēzim (platspīļu un šaurspīļu) 10

(Grozīts ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr. 231)

19. Visu sugu zivju garumu nosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras beigām.

20. Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa (ass izaugums pirms acīm) līdz astes plāksnīšu galam.

21. Aizliegts visās ūdenstilpēs iegūt:

21.1. nēģus — visu gadu;

21.2. lašus un taimiņus — visu gadu, izņemot licencētās makšķerēšanas noteikumos norādītajās vietās un laikos;

21.3. līdakas — no 15.marta līdz 30.aprīlim;

21.4. zandartus — no 1.maija līdz 31.maijam;

21.5. alatas — no 1.aprīļa līdz 31.maijam;

21.6. sīgas, strauta foreles un repšus (ripusus) — no 1.oktobra līdz 30.novembrim;

21.7. vēžus (platspīļu un šaurspīļu) — no 1.oktobra līdz 30.jūnijam, kā arī vēžu mātītes ar redzamiem ikriem — visu gadu.

22. Aizliegts izmantot ēsmai šo noteikumu 18.punktā minēto sugu zivis, vēžus, kā arī nēģu kāpurus (ņurņikus) un izmantot zemledus makšķerēšanai ūdas ar jebkuras dabiskās ēsmas zivtiņām.

(MK 29.04.2003. noteikumu Nr. 231 redakcijā)

23. Aizliegta jebkura veida makšķerēšana (arī ar spiningu) visu gadu:

23.1. Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī ietekošo upju un kanālu grīvās 200 m uz abām pusēm gar Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča krastu un 200 m no krasta jūras virzienā, kā arī 200 m jūras virzienā un virzienā augšup pret straumi no līnijas, kas savieno pretējo krastu vistālāk izvirzītos sauszemes punktus;

23.2. 100 m lejup pa straumi no aizsprostiem, slūžām, ūdenskritumiem un citām gultni aizsprostojošām ietaisēm;

23.3. no tiltiem un zem tiltu konstrukcijām;

23.4. 50 m attālumā no noteiktā kārtībā apzīmētiem rūpnieciskās zvejas rīkiem, zivkopības sprostiem un zivju ceļu konstrukcijām;

23.5. kuģu ceļā ostu akvatoriju robežās.

(Grozīts ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr. 231)

24. Aizliegts spiningot (arī velcēt) no 15.marta līdz 30.aprīlim.

25. Aizliegta jebkura veida makšķerēšana (arī ar spiningu) no 16.aprīļa līdz 31.maijam:

25.1. no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visās ūdenstilpēs, izņemot Baltijas jūru un Rīgas jūras līci;

25.2. kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci, kā arī savieno ezerus savstarpēji.

26. Aizliegts atrasties ūdenstilpēs vai to tiešā tuvumā:

26.1. ar zivju un vēžu ieguves rīkiem, kuru lietošana attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta;

26.2. ar to sugu zivīm, vēžiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, kuru ieguve attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta vai kuru daudzums pārsniedz šajos noteikumos atļauto loma lielumu.

27. Aizliegts atstāt ūdenī makšķerēšanas rīkus bez uzraudzības.

28. Aizliegts patvaļīgi pārvietot zivis no vienas ūdenstilpes otrā, neievērojot Zvejniecības likuma 22.pantā noteiktās prasības.

29. Aizliegts visu gadu makšķerēt un spiningot (velcēt):

29.1. Daugavā:

29.1.1. Daugavas grīvā no moliem un 200 m augšup pret straumi;

29.1.2. no Rīgas HES aizsprosta 700 m lejup pa straumi;

29.1.3. no Ķeguma HES aizsprosta 1000 m lejup pa straumi;

29.1.4. no Pļaviņu HES aizsprosta 1000 m lejup pa straumi;

29.2. no Ventas rumbas Kuldīgā 500 m lejup pa straumi un 200 m augšup pret straumi;

29.3. Salacā visā tās garumā;

29.4. Salacas pietekā Jaunupē visā tās garumā;

29.5. Engures ezera (Mērsraga) kanālā;

29.6. (svītrots ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr. 231);

29.7. (svītrots ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr. 231);

29.8. Aiviekstē no Aiviekstes HES aizsprosta 500 m lejup pa straumi.

(Grozīts ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr. 231)

30. Aizliegts makšķerēt un spiningot (velcēt):

30.1. Daugavas baseinā:

30.1.1. Sausajā Daugavā — no 1.septembra līdz 30.novembrim;

30.1.2. Aiviekstē no Vesetas (jaunās gultnes) grīvas augšup pret straumi līdz Aiviekstes HES aizsprostam — no 15.marta līdz 31.maijam;

30.1.3. Aiviekstē un Lubāna ezerā 100 m uz abām pusēm no slūžām — no 15.marta līdz 15.maijam;

30.1.4. Lubāna ezerā Ziemeļu dambim pieguļošajā daļā 1400 m gar krastu un ezerā 600 m no krasta (no Rēzeknes upes grīvas līdz dambja pagriezienam) — no 1.septembra līdz 31.maijam;

30.1.5. Rēzeknes upē no grīvas (pie Lubāna ezera) augšup pret straumi līdz tiltam pie apdzīvotās vietas "Žogoti" — no 1.septembra līdz 31.maijam;

30.2. Lielupes baseinā — no 1.aprīļa līdz 31.maijam:

30.2.1. Lielupē no Staļģenes tilta augšup pret straumi līdz Mūsas un Mēmeles satekai lejpus Bauskas pilsdrupām;

30.2.2. Mēmelē no grīvas līdz aizsprostam pie uzņēmuma "Saule";

30.2.3. Mūsā no grīvas līdz tiltam pie sporta kompleksa “Mūsa”;

30.2.4. Slocenē (Pulkainē) starp Valguma ezeru un Kaņiera ezeru un Vecslocenē, Slocenē starp Slokas ezeru un Lielupi;

30.3. Gaujas baseinā — no 1.aprīļa līdz 31.maijam:

30.3.1. Gaujā no grīvas līdz Tallinas šosejas tiltam, no Līgatnes grīvas līdz Amatas grīvai un Valmieras airēšanas trasē;

30.3.2. Braslā no grīvas līdz zivaudzētavas aizsprostam.

(Grozīts ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr. 231)

31. No 1.oktobra līdz 30.novembrim aizliegts spiningot (velcēt) un mušiņmakšķerēt:

31.1. Gaujas baseinā:

31.1.1. Amatā no grīvas līdz lielceļa tiltam pie Skujenes;

31.1.2. Braslā no grīvas līdz zivjaudzētavas aizsprostam;

31.1.3. Gaujā no grīvas līdz šosejas tiltam Strenčos;

31.1.4. Raunā no grīvas līdz dzirnavu aizsprostam;

31.2. (svītrots ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr. 231)

31.3. Ventas baseinā:

31.3.1. Abavā no grīvas līdz rumbai;

31.3.2. Ventā no grīvas līdz Latvijas-Lietuvas robežai;

31.4. Aģē, Bārtā, Durbē, Inčupē, Irbē, Pēterupē, Rojā, Sakā, Svētupē, Tebrā, Užavā un Vitrupē.

32. Makšķernieka pienākumi ir:

32.1. makšķerēšanas vietā uzrādīt kontrolei makšķerēšanas kartes, licences un citus dokumentus saskaņā ar šiem noteikumiem, kā arī makšķerēšanas rīkus un lomu;

32.2. saudzīgi izturēties pret dabu, atlaist ūdenī zivis un vēžus, kurus nav atļauts iegūt un paturēt;

32.3. nosūtīt iezīmēto zivju zīmītes Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtam (Rīgā, Daugavgrīvas ielā 8).

33. Aizliegts izveidot krāvumus un aizsprostojumus upēs, piesārņot ūdenstilpes un piekrastes joslas.

34. Šo noteikumu pārkāpēji saucami pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šī atbildība neatbrīvo pārkāpējus no pienākuma atlīdzināt zivju resursiem nodarīto kaitējumu saskaņā ar normatīvajos aktos par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos un par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos noteiktajām taksēm. Lai pilnībā kompensētu zivju resursiem nodarītos zaudējumus, minētajos normatīvajos aktos noteiktās pamattakses piemēro trīskāršā apmērā par makšķerēšanu bez makšķerēšanas kartes un makšķerēšanas licences, par makšķerēšanu aizliegtā laikā un vietā, par makšķerēšanu, pārsniedzot atļauto loma lielumu un minimālo pieļaujamo zivju garumu, kā arī izmantojot neatļautus makšķerēšanas rīkus un veidus.

(MK 02.11.2004. noteikumu Nr. 907 redakcijā)

35. Makšķerēšanas noteikumu ievērošanu kontrolē Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vides valsts inspektori, kā arī vietējās pašvaldības pilnvarota persona attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Makšķerēšanas noteikumu ievērošanas kontrolē atbilstoši savai kompetencei piedalās valsts policija, pašvaldību policija, zemessardze, vides aizsardzības sabiedriskie inspektori, attiecīgās ūdenstilpes zivju resursu pārzinātājs un zvejas tiesību izmantotājs (arī nomnieks).

(MK 29.04.2003. noteikumu Nr. 231 redakcijā)

35.¹ Tiesības sastādīt protokolu par šo noteikumu un licencētās makšķerēšanas noteikumu pārkāpumu, kā arī nosūtīt to institūcijai vai amatpersonai, kura pilnvarota izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, ir vides aizsardzības valsts iestādes, valsts policijas vai pašvaldības policijas amatpersonai un pašvaldības pilnvarotai personai, tai skaitā makšķernieku vai zvejnieku sabiedriskās organizācijas pārstāvim.

(MK 29.04.2003. noteikumu Nr. 231 redakcijā)

36. Atzīt par spēku zaudējušiem:

36.1. Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumus Nr.223 "Makšķerēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 167./168.nr.; 1998, 228./229.nr.);

36.2. Ministru kabineta 1998.gada 4.augusta noteikumus Nr.293 "Grozījums Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumos Nr.223 "Makšķerēšanas noteikumi"" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 228./229.nr.).