Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par pievienotās vērtības nodokli
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) prece — jebkura lieta (īpašums), kuru īpašnieks maina pret atlīdzību, ja šajā likumā nav noteikts citādi;

2) preču piegāde — darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu (īpašumu). Par preču piegādi tiek uzskatīta arī nekustamā īpašuma vai tā daļas pārdošana, kā arī darījumi, kas veikti saskaņā ar noslēgtajiem nomas pirkuma (līzinga) līgumiem;

3) pakalpojumu sniegšana — darījums, kas nav preču piegāde šā panta 2.punkta izpratnē, bet ir:

a) darbība, ko persona veic savas saimnieciskās darbības ietvaros, arī pašnodarbināto personu darbība;

b) nemateriālā īpašuma (nemateriālo vērtību un tiesību) pārdošana (nodošana);

c) saistības atturēties no kādas darbības vai rīcības vai pieļaut kādu darbību vai rīcību;

d) lietu noma;

e) nekustamā īpašuma nodošana īpašniekam pēc būvdarbu veikšanas;

4) atlīdzība — preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas cenām, akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, bet izņemot pievienotās vērtības nodokli) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji;

5) pašpatēriņš — preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana bez atlīdzības, ja tā nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas saimnieciskā darbība;

6) saimnieciskā darbība — jebkura sistemātiska darbība par atlīdzību, kas nav darba devēja izmaksāta darba samaksa vai cita atlīdzība darba ņēmējam, no kuras aprēķināmas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

7) ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona (turpmāk — apliekamā persona) — fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā; par apliekamo personu uzskata arī ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu grupu un fiskālo pārstāvi;

71) ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu grupa (turpmāk — PVN grupa) — divu vai vairāku juridisko personu kopums, kas atbilst šā likuma nosacījumiem, izveidots uz PVN grupas dibināšanas līguma pamata savstarpēju darījumu veikšanai iekšzemē un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

72) saimnieciskās darbības mītnes vieta — saimniecisko darbību veicošas personas pamata saimnieciskās darbības veikšanas vieta, kur atrodas minētās personas vadība un kur tiek pieņemti galvenie ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītie administratīvie lēmumi;

73) pastāvīgā iestāde — personas saimnieciskās darbības veikšanas vieta, kur tai pastāvīgi ir nepieciešamie tehniskie un darbaspēka resursi, lai piegādātu konkrētas preces vai sniegtu konkrētus pakalpojumus, kā arī saņemtu un izmantotu savai darbībai preces un pakalpojumus;

8) iekšzeme — Latvijas Republikas muitas teritorija;

9) priekšnodoklis — pievienotās vērtības nodokļa summa, kas:

a) norādīta apliekamajai personai izrakstītajā pievienotās vērtības nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai,

b) aprēķināta par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, pamatojoties uz citas Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — cita dalībvalsts) apliekamās personas izrakstīto rēķinu,

c) aprēķināta par saņemtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā vai iekšzemē, pamatojoties uz citas dalībvalsts apliekamās personas vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētas personas izrakstīto rēķinu,

d) samaksāta avansā par precēm vai pakalpojumiem,

e) samaksāta muitas iestādē par iekšzemē ievestajām precēm,

f) izmaksāta kā kompensācija lauksaimniekam saskaņā ar šā likuma 13.1 pantu;

10) starpniecības aģents — persona, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos, un saņem atlīdzību tikai par starpniecības pakalpojumiem;

11) (izslēgts ar 08.06.2006. likumu);

12) tirgus vērtība (cena) preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas gadījumā — atlīdzība par precēm vai pakalpojumiem bez pievienotās vērtības nodokļa, pieņemot, ka preces ir piegādātas vai pakalpojumi sniegti, lai gūtu peļņu;

13) muitas vērtība — vērtība, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās;

14) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu);

15) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu);

16) nelietots nekustamais īpašums:

a) jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to pēc pieņemšanas ekspluatācijā neizmanto,

b) jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to izmanto un pirmo reizi pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā,

c) ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas neizmanto,

d) ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas izmanto un pirmo reizi pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā,

e) nepabeigtās celtniecības objekts — ēka vai būve, ja tā nav pieņemta ekspluatācijā,

f) ēka vai būve, ja tai veic renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju, bet tā vēl nav pieņemta ekspluatācijā;

17) preču imports — preču ievešana iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām;

18) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu);

19) (izslēgts ar 14.11.2008. likumu);

20) kooperatīvās sabiedrības — lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kā arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības;

21) nomas pirkums (līzings) — preču piegādes darījums, kurā līzinga devējs, pamatojoties uz noslēgto nomas pirkuma (līzinga) līgumu, uz noteiktu laiku un par līgumā noteiktajiem līzinga maksājumiem nodod lietošanā līzinga ņēmējam konkrētu preci (līzinga objektu), nomas pirkuma (līzinga) līgumā paredzot, ka līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā, ja līzinga ņēmējs ir veicis visus līgumā noteiktos maksājumus;

22) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

23) Eiropas Savienības teritorija — Eiropas Savienības dalībvalstu teritorija, kas noteikta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 299.pantā;

24) trešās teritorijas — Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 299.pantu neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas:

a) Vācijas Federatīvajā Republikā — Helgolandes sala, Bizingenas teritorija,

b) Spānijas Karalistē — Seūta, Melilja un Kanāriju salas,

c) Itālijas Republikā — Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi,

d) Francijas Republikā — Francijas Republikas aizjūras departamenti,

e) Grieķijas Republikā — Atosa kalns;

25) trešās valstis — valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

26) ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamā persona (turpmāk arī — neapliekamā persona) — persona, kura neatbilst šā panta 7.punkta nosacījumiem un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā;

27) citas dalībvalsts apliekamā persona — persona, kura attiecīgajā darījumā izmanto (lieto) reģistrācijas numuru citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

28) citas dalībvalsts neapliekamā persona — persona, kura nav reģistrējusies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona kādā Eiropas Savienības dalībvalstī un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī;

29) preču eksports — preču izvešana no iekšzemes uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām;

30) transportlīdzeklis:

a) sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kura motora tilpums ir lielāks par 48 kubikcentimetriem vai jauda ir lielāka par 7,2 kilovatiem,

b) kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kas ir garāks par 7,5 metriem,

c) gaisakuģis, kura pacelšanās masa ir lielāka par 1550 kilogramiem;

31) jauns transportlīdzeklis:

a) sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kurš lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000 kilometriem,

b) kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nopeldējis mazāk par 100 stundām,

c) gaisakuģis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nolidojis mazāk par 40 stundām;

32) preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā — preču piegāde, ja preces no iekšzemes nosūta vai transportē uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti un šo preču nosūtīšanu vai transportēšanu nodrošina preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā;

33) preču piegāde attālumā Eiropas Savienības teritorijā — apliekamās personas preču piegāde citas dalībvalsts personai, kura nav reģistrējusies preču saņemšanas valstī kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona, un šo preču nosūtīšanu vai transportēšanu nodrošina preču piegādātājs vai trešā persona preču piegādātāja vārdā;

34) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā — preču saņemšana iekšzemē no citas dalībvalsts, ja preču nosūtīšanu vai transportēšanu no citas dalībvalsts nodrošina preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā;

35) trīsstūrveida darījumi — preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā, kurā ir iesaistītas trīs personas, turklāt katra no tām ir reģistrēta kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona citā dalībvalstī;

36) preču transporta pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā — preču transporta pakalpojums, ja preču iekraušana un izkraušana notiek dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs;

37) Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona — trešajā valstī vai trešajā teritorijā reģistrēta persona, kura nav reģistrējusies kā nodokļu maksātājs nevienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm;

38) ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi:

a) Eiropas Savienības finanšu instrumenta "PHARE programma" līdzekļi,

b) Eiropas Savienības pirmsiestāšanās strukturālās politikas instrumenta (ISPA) līdzekļi,

c) Eiropas Savienības finanšu instrumenta "Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai" līdzekļi,

d) Eiropas Savienības valstu vai trešo valstu, vai trešo teritoriju finanšu līdzekļi divpusējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu finansēšanai;

39) apbūves zeme — zemesgabals, kura apbūvei vai inženierkomunikāciju izbūvei tajā vai kuram domāto ceļu, ielu vai inženierkomunikāciju pievada izbūvei ir izsniegta būvatļauja. Zemesgabals uzskatāms par apbūves zemi, ja būvatļauja minēto būvdarbu veikšanai izsniegta pēc 2009.gada 31.decembra;

40) īpašs nodokļa režīms preču importa darījumos — par iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētajām precēm, tās izlaižot brīvam apgrozījumam, muitas deklarācijā aprēķinātās valsts budžetā maksājamās pievienotās vērtības nodokļa summas samaksas atlikšana līdz tās uzrādīšanai atbilstošā taksācijas perioda pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā;

41) fiskālais pārstāvis — apliekamā persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu, maksā pievienotās vērtības nodokli valsts budžetā un pārstāv citas dalībvalsts apliekamo personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu (attiecībā uz akcīzes precēm ievērojot arī akcīzes nodokli un akcīzes preču apriti reglamentējošus normatīvos aktus) šādos darījumos:

a) preces izlaižot brīvam apgrozījumam ar turpmāku šo preču piegādi citas dalībvalsts apliekamajai personai,

b) preces izlaižot brīvam apgrozījumam ar turpmāku šo preču piegādi iekšzemē,

c) preču saņemšana iekšzemē, ja šīs preces saņemtas ar nolūku tās eksportēt tālāk un novietotas muitas noliktavā vai akcīzes preču noliktavā, un šo preču tālākā eksportēšana,

d) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā, ja šīs preces iegādātas ar nolūku tās eksportēt tālāk un novietotas muitas noliktavā vai akcīzes preču noliktavā, un šo preču tālākā eksportēšana;

42) izsoles cena — vērtība, kas saskaņā ar Civilprocesa likumu atbilst pilnai nosolītajai cenai, augstākajai nosolītajai cenai vai izsoles sākumcenai gadījumos, kad izsole pasludināta par nenotikušu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 15.04.1999., 23.11.2000., 06.11.2003., 11.03.2004., 20.12.2004., 20.10.2005., 08.06.2006., 14.11.2008., 16.06.2009., 22.10.2009., 01.12.2009., 02.12.2010. un 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

2. pants. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi un to apliekamā vērtība

(1) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(2) Saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veiktie ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk — nodoklis) apliekamie darījumi (turpmāk — apliekamie darījumi) ir:

1) preču piegāde par atlīdzību, arī paš­patēriņš;

2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, arī pašpatēriņš.

(21) Par apliekamiem darījumiem Eiropas Savienības teritorijā uzskatāmi arī darījumi, kas minēti šā likuma 18.pantā.

(22) Ar nodokli apliek jebkuru preču importu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Pašpatēriņam kā apliekamam darījumam tiek piemērotas šā likuma normas, kuras regulē nodokļa piemērošanu preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(4) Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu tirgus vērtība naudas izteiksmē bez pievienotās vērtības nodokļa.

(5) Preču piegādes vērtībā ietilpst arī visi papildu maksājumi (tai skaitā par starpniecību, apdrošināšanu, iepakošanu, transportēšanu), kā arī muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis un citi nodokļi un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(6) Ja par taras piegādi netiek aprēķināta vai ņemta samaksa, tās vērtība neietilpst preču piegādes vērtībā.

(61) Atkārtoti lietojamā iepakojuma depozīta maksa, kas noteikta normatīvajos aktos, nav iekļaujama preces apliekamajā vērtībā.

(7) Pakalpojuma vērtībā iekļaujamas visas izmaksas, kā arī visi nodokļi un citi obligātie maksājumi, kas saistīti ar šā pakalpojuma sniegšanu, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(8) Preču importa darījumā ar nodokli ir apliekama importēto preču muitas vērtība, kurai pieskaita šādas izmaksas:

1) pakalpojumu vērtību, ja pakalpojumi ir tieši saistīti ar preču importēšanu un ja šo pakalpojumu vērtība nav iekļauta importēto preču muitas vērtībā, tajā skaitā komisijas maksa, kā arī preču transportēšanas, iesaiņošanas un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās līdz pirmajam galamērķim iekšzemē;

2) preču transportēšanas izmaksas līdz preču saņēmējam citā dalībvalstī, ja šī vieta ir zināma preču importēšanas brīdī. Ja starptautiskajā preču pārvadājumu pavadzīmē galapunkts nav konkrēti norādīts, tad, nosakot ar nodokli apliekamajā vērtībā iekļaujamo preču transporta pakalpojuma vērtību, par preču saņemšanas vietu uzskata muitas deklarācijā norādīto preču saņēmēja adresi;

3) normatīvajos aktos noteiktos nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kas aprēķināti par preču ievešanu, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(81) Atliktā akcīzes nodokļa maksājums, kas tiek piemērots saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli", netiek iekļauts preces apliekamajā vērtībā.

(9) Pašpatēriņa darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu pašizmaksa.

(91) Ja fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji saskaņā ar šā likuma 3.panta 5.3 daļu nav reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā pirms šā likuma 3.panta 5.3 daļā noteiktā sliekšņa pārsniegšanas, tie līdz reģistrācijas brīdim Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā aprēķina nodokli no apliekamo darījumu vērtības, kas pārsniedz 35 000 latu. Aprēķināto nodokli no apliekamo darījumu vērtības, kas pārsniedz 35 000 latu, iekļauj minētajā vērtībā.

(10) Maiņas un ieskaita darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir preču vai pakalpojumu tirgus vērtība preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī.

(11) Par starpniecības aģenta sniegto starpniecības pakalpojumu vērtību, kas apliekama ar nodokli, uzskatāma starpniecības atlīdzība.

(12) (Izslēgta ar 22.11.2001. likumu.)

(13) Ja persona, sniedzot starpniecības pakalpojumus, saņem pilnu samaksu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un savā vārdā izraksta nodokļa rēķinu, šī persona tiek uzskatīta par preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju un piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtība ir apliekama ar nodokli, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(14) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(15) Darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām nodoklis piemērojams Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(16) (Izslēgta ar 06.11.2003. likumu.)

(17) Ar nodokli ir apliekama starpība starp ēkas vai būves pārdošanas vērtību un šīs ēkas vai būves vērtību pirms renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas, ja tiek pārdots šā likuma 1.panta 16.punkta “c”, “d” vai “f” apakšpunktā minētais nelietotais nekustamais īpašums.

(171) (Izslēgta ar 21.07.2011. likumu)

(18) Ar nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj procentu maksājumus, ko preču vai pakalpojumu saņēmējs maksā preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam par iespēju uz noteiktu laika periodu atlikt samaksu par veikto preču piegādi vai sniegtajiem pakalpojumiem.

(19) Nomas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas līgumā noteiktie maksājumi.

(191) Ar nodokli apliekamajā vērtībā neietilpst:

1) cenu samazinājums (atlaides veidā) par to, ka samaksa veikta iepriekš;

2) cenu atlaides, kas piešķirtas preču un pakalpojumu saņēmējam preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas brīdī;

3) cenu atlaides, kas piešķirtas preču un pakalpojumu saņēmējam pēc konkrēto preču vai pakalpojumu saņemšanas.

(20) Ja persona saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās no iekšzemes izved preces, lai tās pārstrādātu vai apstrādātu trešajās valstīs vai trešajās teritorijās, un pēc tam atkal ieved iekšzemē, ar nodokli apliekamā preču vērtība ir sniegtā pārstrādes vai apstrādes pakalpojuma vērtība.

(21) (Izslēgta ar 20.10.2005. likumu.)

(211) Šā panta trīspadsmitā daļa nav piemērojama:

1) tūrisma aģentūrām un tūrisma operatoriem, kas saņem no tūristiem maksu par tūrisma ceļazīmes kopējo vērtību, kurā iekļauta arī citu personu sniegto pakalpojumu (tai skaitā viesnīcu, transporta un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu) vērtība kopā ar pievienotās vērtības nodokli, ja minētos pakalpojumus sniedz apliekamās personas un pārskaita saņemto maksu attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem. Ar nodokli ir apliekami tūrisma aģentūru un tūrisma operatoru pašu sniegtie pakalpojumi (tai skaitā ceļojumu paketes veidošana, reklāmas bukletu izdošana);

2) personām, kuras sniedz kuģu aģentēšanas pakalpojumus, kā arī kravu pārvadājumu aģentiem;

3) personām, kuras sniedz Latvijas Republikas starptautiskajiem autopārvadātājiem šādus pakalpojumus:

a) noformē lielgabarīta un virsnormas svara kravu atļaujas pārvadājumiem uz ārvalstīm,

b) noformē vīzas autopārvadātājiem,

c) izplata ārvalstu degvielas kredītkartes;

4) personām, kuras sniedz starpniecības pakalpojumus, realizējot:

a) regulāro pasažieru pārvadājumu biļetes,

b) priekšapmaksas kartes,

c) apdrošināšanas polises,

d) dāvanu kartes,

e) loterijas biļetes,

f) biļetes uz kultūras un sporta pasākumiem;

5) personām, kuras sniedz citām apliekamajām personām masu informācijas līdzekļu abonēšanas pakalpojumus.

(212) Šā panta trīspadsmito daļu var nepiemērot dzīvokļu pārvaldes, namu pārvaldes, namīpašnieki un citas personas, kuras saņem maksu par piegādāto ūdeni, siltumenerģiju, elektroenerģiju vai gāzi, kā arī par kanalizācijas un sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem kopā ar pievienotās vērtības nodokli un pilnā apmērā to pārskaita apliekamajām personām, kas piegādājušas šīs preces vai sniegušas šos pakalpojumus. Šādos gadījumos ar nodokli ir apliekams kasiera pakalpojums.

(213) Persona, kura saskaņā ar šā panta 21.2 daļu izvēlas nepiemērot šā panta trīspadsmito daļu, izraudzīto kārtību piemēro, sākot ar katra kalendārā gada 1.janvāri, un tai nav tiesību gada laikā to mainīt.

(214) Ja apliekamās personas mantu pārdod izsolē tiesu izpildītājs vai maksātnespējas procesa administrators, ar nodokli apliekama mantas izsoles cena atbilstoši likumā noteiktajai apliekamajai vērtībai.

(215) Ja apliekamās personas mantu pārdod izsolē tiesu izpildītājs, ar nodokli apliekamā vērtība tiek noteikta, balstoties uz apliekamās personas sniegto informāciju tiesu izpildītājam pirms izsoles izziņošanas.

(216) Ja apliekamā persona nav paziņojusi tiesu izpildītājam šā panta 21.5 daļā minēto informāciju un tiesu izpildītājs konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta ir kustamā manta, ar nodokli ir apliekama izsoles cena.

(217) Ja apliekamā persona nav paziņojusi tiesu izpildītājam šā panta 21.5 daļā minēto informāciju un tiesu izpildītājs konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta ir nekustamā manta, tiesu izpildītājs vērtē, vai minētā nekustamā manta atbilst nelietota nekustamā īpašuma statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 16.punktu vai apbūves zemes statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 39.punktu.

(218) Informāciju, ko tiesu izpildītājam nepieciešams noskaidrot, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību nelietota nekustamā īpašuma vai apbūves zemes statusam, nosaka Ministru kabinets.

(219) Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta 21.7 daļā noteikto vērtēšanu, konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta atbilst šā likuma 1.panta 16.punkta “a”, “b” vai “e” apakšpunktā minētajam nelietota nekustamā īpašuma vai apbūves zemes statusam, ar nodokli apliek izsoles cenu.

(2110) Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta 21.7 daļā noteikto vērtēšanu, konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta atbilst šā likuma 1.panta 16.punkta “c”, “d” vai “f” apakšpunktā minētajam nelietota nekustamā īpašuma statusam, ar nodokli apliek starpību starp nekustamā īpašuma iegādes vērtību saskaņā ar zemesgrāmatā pieejamo informāciju un šā nekustamā īpašuma izsoles cenu.

(2111) Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta 21.7 daļā noteikto vērtēšanu, konstatē, ka izsolē pārdodamā manta neatbilst nelietota nekustamā īpašuma statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 16.punktu vai apbūves zemes statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 39.punktu, nodokli šim darījumam nepiemēro.

(22) Valsts pārvaldes (izpildvaras) funkcijām (arī nodokļu, nodevu un naudas sodu iekasēšanai) šā likuma normas netiek piemērotas.

(23) Ja atbilstoši šā likuma 3.panta 2.1 daļai apliekamās personas ir PVN grupas dalībnieki, tad uzskata, ka viena PVN grupas dalībnieka veikto saimniecisko darbību veic PVN grupa un jebkuru PVN grupas dalībnieka veikto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, vai preču vai pakalpojumu saņemšanu uzskata par PVN grupas veiktu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, vai preču vai pakalpojumu saņemšanu.

(24) Viena PVN grupas dalībnieka veiktajai preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai citam tās pašas PVN grupas dalībniekam šā likuma normas nav piemērojamas.

(25) Ja darījumā starp diviem vienas un tās pašas PVN grupas dalībniekiem viens lieto savu reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, bet otrs — reģistrācijas numuru citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, tad nodokli piemēro šajā likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā.

(23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001., 06.11.2003., 11.03.2004., 07.04.2004., 20.12.2004., 20.10.2005., 08.06.2006., 14.11.2008., 16.06.2009., 22.10.2009., 01.12.2009., 02.12.2010., 20.12.2010. un 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

3. pants. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un to reģistrācija

(1) Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā kā apliekamas personas reģistrē:

1) fiziskās personas;

2) juridiskās personas;

3) personālsabiedrības;

4) personu grupas pilnvaroto fizisko personu, ja personu grupa kopīgas saimnieciskās darbības veikšanai darbojas uz līguma pamata;

5) ja citas dalībvalsts persona vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona iekšzemē veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus, — vienu no šādām personām:

a) citas dalībvalsts jebkuru personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu,

b) tās pilnvaroto personu Latvijas Republikā;

6) PVN grupas, norādot Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā PVN grupas galveno uzņēmumu, kurš uzņemas saistības PVN grupas vārdā iesniegt nodokļa deklarācijas un pildīt citas apliekamās personas pienākumus (turpmāk — galvenais uzņēmums);

7) fiskālo pārstāvi;

8) valsts vai pašvaldības iestādi vai pašvaldību, kura maksā nodokli valsts budžetā saskaņā ar šā likuma 13.6 pantu.

(11) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu reģistrēt personu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, izņemot PVN grupu, ja šī persona:

1) nav sasniedzama tās norādītajā juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā;

2) pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma nesniedz informāciju vai sniedz nepatiesu informāciju par tās materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt deklarēto saimniecisko darbību.

(12) Reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā par darījumiem Eiropas Savienības teritorijā nosaka šā likuma 26.pants.

(13) Apliekamo personu reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā kā fiskālo pārstāvi, piešķirot tai atsevišķu fiskālā pārstāvja reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā (turpmāk — fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs), ja tā atbilst visiem šajā panta daļā minētajiem nosacījumiem:

1) attiecīgā apliekamā persona, skaitot no dienas, kad tā iesniegusi iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā reģistrācijai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, pirms vairāk nekā diviem gadiem ir reģistrējusi saimniecisko darbību iekšzemē un kopš reģistrācijas dienas nepārtraukti veikusi saimniecisko darbību;

2) attiecīgajai apliekamajai personai dienā, kad tā iesniegusi iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā reģistrācijai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, nav nodokļu parādu vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā un šī persona pilda parādu saistības;

3) fiziskajai personai vai juridisko personu pārstāvēt tiesīgai personai nav sodāmības par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu;

4) attiecīgā apliekamā persona nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu un informatīvās deklarācijas un Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā termiņā rakstveidā iesniedz pieprasīto papildu informāciju, kas nepieciešama valsts budžetā maksājamās nodokļa summas vai nodokļa pārmaksas noteikšanai;

5) attiecīgā apliekamā persona ir sasniedzama tās juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā;

6) attiecīgā apliekamā persona iesniedz kādu no šādiem apliecinājumiem iespējamā nodokļa parāda segšanai:

a) bankas izsniegtu apliecinājumu tam, ka fiskālā pārstāvja darbībai ir izveidots naudas līdzekļu uzkrājums depozīta kontā iespējamā nodokļa parāda segšanai; šis uzkrājums fiskālā pārstāvja reģistrācijas dienā ir 10 000 latu apmērā un fiskālā pārstāvja darbības laikā — vismaz 20 procentu apmērā no fiskālā pārstāvja iepriekšējo triju taksācijas periodu nodokļa deklarācijās uzrādītās vidējās apliekamo darījumu kopējās vērtības, bet ne mazāks par 10 000 latiem. Fiskālais pārstāvis pēc katra taksācijas perioda beigām pārliecinās un nodrošina, ka uzkrātā summa atbilst šā apakšpunkta nosacījumiem,

b) bankas vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegtu apliecinājumu tam, ka attiecīgā institūcija sniegs fiskālā pārstāvja darbībai nepieciešamo galvojumu iespējamā nodokļa parāda segšanai, ne mazāku par 200 000 latiem. Fiskālais pārstāvis pēc katra taksācijas perioda beigām pārliecinās, ka iespējamā nodokļa parāda summa nav lielāka par šajā apakšpunktā minētā galvojuma apmēru. Ja galvojuma apmērs nav pietiekams, lai segtu iespējamo nodokļa parādu, fiskālais pārstāvis nodrošina tā palielināšanu;

7) attiecīgā apliekamā persona ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā reģistrēts klients.

(14) Ministru kabinets nosaka kritērijus apliecinājumā norādāmā iespējamā nodokļa parāda segšanai paredzamā apmēra samazināšanai, šā apmēra samazināšanas kārtību un darījumus, attiecībā uz kuriem šis apliecinājums nav nepieciešams.

(2) Budžeta finansētās institūcijas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja tās veic apliekamus darījumus un šādi darījumi var radīt būtiskus konkurences izkropļojumus. Reģistrācija minētajām institūcijām ir obligāta, ja tās:

1) sniedz telekomunikāciju pakalpojumus;

2) piegādā preces (tai skaitā ūdeni, gāzi, elektrību, tvaiku, siltumenerģiju);

3) sniedz preču transporta pakalpojumus;

4) sniedz ostu vai lidostu pakalpojumus;

5) sniedz sabiedriskos pasažieru pārvadājumu pakalpojumus;

6) veic lauksaimniecības intervences darījumus, pildot regulu nosacījumus par lauksaimniecības ražojumu tirgus kopējo organizāciju;

7) organizē gadatirgus un tirdzniecības izstādes;

8) sniedz noliktavu pakalpojumus;

9) sniedz komerciāla rakstura reklāmas pakalpojumus;

10) sniedz tūrisma pakalpojumus;

11) sniedz komerciāla rakstura televīzijas un radio pakalpojumus;

12) sniedz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus (ievērojot šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētos atbrīvojumus);

13) piegādā preces darbinieku personiskajām vajadzībām;

14) sniedz nomas pakalpojumus.

(21) PVN grupas reģistrācijas un jauna dalībnieka pievienošanās PVN grupai nosacījumi ir šādi:

1) PVN grupas dalībnieki var būt tikai apliekamās personas;

2) maksimālais dalībnieku skaits PVN grupā nav ierobežots;

3) apliekamā persona vienlaikus nevar būt citas PVN grupas dalībnieks;

4) PVN grupu var veidot, ja vismaz viena PVN grupas dalībnieka ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējos 12 kalendārajos mēnešos līdz mēnesim, kad iesniegts iesniegums PVN grupas reģistrācijai, ir vismaz 250 000 latu;

5) PVN grupas dalībnieki var būt:

a) kapitālsabiedrības, kuras ietilpst vienā koncernā (atbilstoši Koncernu likumam),

b) ārvalsts komersanta (juridiskās personas) filiāle Latvijas Republikā — ar nosacījumu, ka šis ārvalsts komersants atbilstoši Koncernu likumam ir tā paša koncerna sastāvā, kurā ietilpst pārējie PVN grupas dalībnieki;

6) starp PVN grupas dalībniekiem ir noslēgts PVN grupas dibināšanas līgums, kurā norādīts galvenais uzņēmums;

7) PVN grupas dalībnieki ir sasniedzami to juridiskajā adresē.

(22) PVN grupas dalībnieki visos darījumos ar personām, kuras nav šīs PVN grupas dalībnieki, lieto savu reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. PVN grupai piešķirto reģistrācijas numuru izmanto tikai PVN grupas nodokļa deklarācijas sastādīšanai un nodokļa maksāšanas vajadzībām.

(23) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu atteikt PVN grupas reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja PVN grupa neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem.

(24) Pievienojot esošajai PVN grupai jaunu dalībnieku, PVN grupas galvenais uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu, kuru paraksta galvenais uzņēmums un PVN grupai pievienojamā apliekamā persona, vienlaikus iesniedzot attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu.

(25) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu atteikt jauna dalībnieka pievienošanos PVN grupai, ja jaunais dalībnieks neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem.

(3) Uzsākot apliekamo darījumu veikšanu, fiziskās vai juridiskās personas un ar līgumu vai norunu saistītās šādu personu grupas vai to pārstāvji reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(4) (Zaudējusi spēku no 01.01.2002. Skat. Pārejas noteikumus.)

(5) (Izslēgta ar 16.06.2009. likumu.)

(51) (Izslēgta ar 16.06.2009. likumu.)

(52) (Izslēgta ar 16.06.2009. likumu.)

(53) Fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un nemaksāt nodokli valsts budžetā, ja to veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 35 000 latu.

(54) Fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji līdz tam taksācijas periodam sekojošā mēneša 15.datumam, kad ir pārsniegts šā likuma 3.panta 5.3 daļā noteiktais slieksnis — 35 000 latu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(55) Šā panta 5.3 daļā minētajā summā neiekļauj personas piegādāto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtību, ja persona šādu piegādi veic vienu reizi 12 mēnešu laikā.

(56) Fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji var nepiemērot šā panta 5.4 daļu, ja pēc viena darījuma, ar kuru pārsniegts šā panta 5.3 daļā noteiktais reģistrācijas slieksnis, turpmāko 12 mēnešu laikā nav paredzēts veikt citus apliekamus darījumus. Šajā gadījumā minētā persona iemaksā nodokli valsts budžetā šā likuma 2.panta 9.1 daļā un 12.panta 1.10 daļā noteiktajā kārtībā, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(57) Šā panta 5.3 daļa neattiecas uz gadījumu, kad persona citas dalībvalsts personai, kas veic saimniecisko darbību, sniedz vai no citas dalībvalsts personas, kas veic saimniecisko darbību, saņem pakalpojumu, kuram sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu.

(6) (Izslēgta ar 20.12.2004. likumu.)

(7) (Izslēgta ar 22.10.2009. likumu.)

(71) Lēmumu par personas, izņemot PVN grupu, reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā paziņo Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā vai pa pastu. Persona iesniegumā par tās reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā norāda, kādā veidā vēlas saņemt Valsts ieņēmumu dienesta pieņemto lēmumu.

(72) Ja lēmumu par personas reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā Valsts ieņēmumu dienests paziņo savā mājaslapā internetā, tad personu, izņemot PVN grupu, uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā ar nākamo dienu pēc šā lēmuma paziņošanas.

(73) Ja lēmumu par personas reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā Valsts ieņēmumu dienests paziņo pa pastu, tad personu, izņemot PVN grupu, uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā ar septīto dienu pēc šā lēmuma nodošanas pastā.

(74) PVN grupu uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā ar nākamā taksācijas perioda pirmo datumu pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu.

(75) Jaunu dalībnieku uzskata par pievienotu PVN grupai ar nākamā taksācijas perioda pirmo datumu pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu.

(8) Apliekamā persona var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par tās izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra.

(81) Valsts ieņēmumu dienestam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības izslēgt personu no apliekamo personu reģistra, ja:

1) notikusi attiecīgās apliekamās personas likvidācija vai reorganizācija;

2) apliekamā persona mēneša laikā pēc likumā noteiktā nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa neiesniedz nodokļa deklarāciju vai nodokļa deklarācijā sniedz nepatiesu informāciju, vai pēc nodokļu administrācijas rakstveida pieprasījuma neiesniedz dokumentus nodokļa aprēķinu pārbaudei;

3) (izslēgts ar 20.10.2005. likumu);

4) apliekamā persona nav sasniedzama juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā vai arī šī adrese faktiski nepastāv;

5) PVN grupa neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem;

6) saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” ir apturēta apliekamās personas saimnieciskā darbība;

7) apliekamā persona ir valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība, kura ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā saskaņā ar šā panta trīspadsmito daļu šā likuma 13.6 panta ceturtajā daļā minēto būvniecības pakalpojumu saņemšanai saskaņā ar noslēgto līgumu, un ir beidzies līgumā norādītais būvniecības pakalpojumu sniegšanas termiņš.

(82) (Izslēgta ar 22.10.2009. likumu.)

(83) Apliekamā persona, kuru Valsts ieņēmumu dienests izslēdz no apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā panta:

1) astoto daļu vai 8.1 daļas 1.punktu, ne vēlāk kā 30 dienu laikā no izslēgšanas dienas iemaksā valsts budžetā nodokli, kas aprēķināts no izslēgšanas datumā uzskaitē esošo krājumu (arī avansa maksājumu) vērtības un pamatlīdzekļu atlikušās vērtības, par kuru nodoklis ir atskaitīts kā priekšnodoklis;

2) 8.1 daļas 2., 4. vai 6.punktu, ja persona nav atjaunota vai atkārtoti reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ne vēlāk kā 90 dienu laikā no izslēgšanas dienas iemaksā valsts budžetā nodokli, kas aprēķināts no izslēgšanas datumā uzskaitē esošo krājumu (arī avansa maksājumu) vērtības un pamatlīdzekļu atlikušās vērtības, par kuru nodoklis ir atskaitīts kā priekšnodoklis.

(84) Personu, kura izslēgta no apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā panta 8.1 daļas 2., 4. vai 6.punktu, atkārtoti reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā:

1) pēc savlaicīgi neiesniegtās nodokļa deklarācijas iesniegšanas un šajā nodokļa deklarācijā norādītās budžetā maksājamās nodokļa summas un nokavējuma naudas, kā arī par nodokļa deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu aprēķinātā naudas soda samaksas;

2) pēc Valsts ieņēmumu dienesta veiktajā nodokļu kontrolē konstatētās nepatiesās informācijas novēršanas nodokļa deklarācijā un budžetā maksājamās nodokļa summas un nokavējuma naudas samaksas;

3) pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasīto nodokļa aprēķinu pārbaudei nepieciešamo dokumentu iesniegšanas;

4) pēc ziņu par juridiskās adreses vai deklarētās dzīvesvietas precizēšanas;

5) pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par apliekamās personas saimnieciskās darbības atjaunošanu.

(85) Apliekamo personu, izņemot PVN grupu, uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra ar septīto dienu pēc tam, kad lēmums par apliekamās personas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra nodots pastā. Lēmuma par apliekamās personas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(86) Likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā apliekamo personu uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra ar likvidācijas pabeigšanas dienu vai ar dienu, kad apliekamā persona beidz pastāvēt reorganizācijas rezultātā.

(87) Valsts ieņēmumu dienests informāciju par apliekamās personas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra publicē savā mājaslapā internetā vienas darba dienas laikā pēc tam, kad lēmums par apliekamās personas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra nodots pastā, vai — ja apliekamā persona ir likvidēta vai reorganizēta — pēc tam, kad no Uzņēmumu reģistra ir saņemtas ziņas par attiecīgās apliekamās personas likvidāciju vai reorganizāciju.

(88) PVN grupu uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra ar nākamā taksācijas perioda pirmo datumu pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par PVN grupas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra.

(89) PVN grupa var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par tās izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra ne agrāk kā 12 kalendāros mēnešus pēc tās reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, izņemot gadījumus, kad tā vairs neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem. Dalībnieks var izstāties no PVN grupas ne agrāk kā 12 kalendāros mēnešus pēc tā pievienošanas PVN grupai, izņemot gadījumus, kad tas vairs neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem.

(810) Lai dalībnieks izstātos no PVN grupas, galvenais uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas, ko paraksta galvenais uzņēmums un izslēdzamais PVN grupas dalībnieks, vienlaikus iesniedzot attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu.

(811) Ja dalībnieks vairs neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem, galvenais uzņēmums iesniedz iesniegumu saskaņā ar šā panta 8.10 daļu par minētā dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais dalībnieks vairs neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem.

(812) Lai galvenais uzņēmums izstātos no PVN grupas, tas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par tā izslēgšanu no PVN grupas, ko paraksta galvenais uzņēmums un PVN grupas dalībnieks, kas turpmāk būs galvenais uzņēmums, un vienlaikus iesniedz attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu. Dalībnieks, kas turpmāk būs galvenais uzņēmums, ir iepriekšējā galvenā uzņēmuma saistību un pienākumu pārņēmējs attiecībā uz PVN grupas saistībām un pienākumiem pret Valsts ieņēmumu dienestu.

(813) PVN grupas dalībnieku uzskata par izslēgtu no PVN grupas ar nākamā taksācijas perioda pirmo datumu pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas.

(814) Valsts ieņēmumu dienests, izslēdzot no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra apliekamo personu, kurai ir piešķirts arī fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs, vienlaikus no tā izslēdz arī fiskālo pārstāvi.

(815) Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par fiskālā pārstāvja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra, ja fiskālā pārstāvja darbības laikā iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) fiskālais pārstāvis neievēro šā panta 8.1 daļas 2. vai 4.punkta nosacījumus;

2) kārtējā mēneša piektajā datumā fiskālajam pārstāvim ir par šā panta 1.3 daļas 6.punktā minēto uzkrājuma vai galvojuma apmēru lielāks nodokļa parāds valsts budžetam, un nodokļa samaksas termiņš nav pagarināts (atlikts, sadalīts) normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā;

3) fiziskajai personai vai juridisko personu pārstāvēt tiesīgai personai ir sodāmība par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu.

(816) Fiskālais pārstāvis, kuru Valsts ieņēmumu dienests izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā panta 8.14 vai 8.15 daļu un kurš nav atkārtoti reģistrēts šajā reģistrā, par izslēgšanas datumā uzskaitē esošām importētām precēm un no citām dalībvalstīm saņemtām precēm aprēķina un ne vēlāk kā 30 dienu laikā no izslēgšanas dienas samaksā nodokli valsts budžetā.

(817) Ja fiskālais pārstāvis līdz dienai, kad tas izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra, jau ir bijis divas reizes no šā reģistra izslēgts saskaņā ar šā panta 8.14 vai 8.15 daļu, tad atkārtoti fiskālo pārstāvi reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā ne agrāk kā gadu pēc pēdējās izslēgšanas.

(818) Fiskālo pārstāvi atkārtoti reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja:

1) persona, kura vēlas reģistrēties kā fiskālais pārstāvis, ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, šādai fiziskajai personai vai juridisko personu pārstāvēt tiesīgai personai nav sodāmības par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu, un dienā, kad attiecīgā persona iesniegusi iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā reģistrācijai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, tai nav nodokļu parādu vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā un šī persona pilda parādu saistības;

2) fiskālais pārstāvis, kurš izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā panta 8.1 daļas 2. vai 4.punktu, ir izpildījis šā panta 8.4 daļā minētās saistības;

3) fiskālā pārstāvja darbībai sniegts kāds no šā panta 1.3 daļas 6.punktā paredzētajiem apliecinājumiem;

4) dienā, kad Valsts ieņēmumu dienestā iesniegts iesniegums fiskālā pārstāvja reģistrācijai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, attiecīgajai personai nav nodokļu parādu par iepriekšējiem taksācijas periodiem.

(9) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(10) Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona, kurai nav noteiktas saimnieciskās darbības vai komercdarbības veikšanas vietas Latvijas Republikā un kura iekšzemē veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus, par kuriem saskaņā ar šo likumu tā ir atbildīga par nodokļa nomaksu valsts budžetā, šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, aprēķina un maksā nodokli valsts budžetā neatkarīgi no apliekamo darījumu vērtības.

(11) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(12) Ja citas dalībvalsts persona vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona iekšzemes muitas noliktavā vai brīvajā zonā veic tikai preču piegādes darījumus ar precēm, kas nav Kopienas preces, kā arī ar tādām Kopienas precēm, kurām uzsākta eksporta procedūra, šī persona var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(13) Valsts vai pašvaldības iestādi vai pašvaldību, kura nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un kura ir noslēgusi ar būvniecības pakalpojumu sniedzēju līgumu par šā likuma 13.6 panta ceturtajā daļā minēto būvniecības pakalpojumu saņemšanu saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru vai ir iesaistīta kā publiskais partneris publiskās un privātās partnerības projektā saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu, pirms šo pakalpojumu saņemšanas reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā uz laiku līdz līgumā norādītā būvniecības pakalpojumu sniegšanas termiņa beigām.

(14) Valsts vai pašvaldības iestādei vai pašvaldībai, kuru reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā saskaņā ar šā panta trīspadsmito daļu, piešķir reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, kas ir izmantojams tikai šā likuma 13.6 panta ceturtajā daļā minēto būvniecības pakalpojumu saņemšanai un ir derīgs līdz līgumā norādītā būvniecības pakalpojumu sniegšanas termiņa beigām.

(25.04.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 15.04.1999., 25.11.1999., 23.11.2000. 22.11.2001. 20.06.2003., 06.11.2003., 11.03.2004., 07.04.2004., 20.12.2004., 20.10.2005., 08.06.2006., 31.01.2008., 14.11.2008., 16.06.2009., 22.10.2009., 01.12.2009., 02.12.2010., 21.07.2011. un 08.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012. Sk. Pārejas noteikumu 78.punktu)

4.pants. Preču piegādes vieta

(1) Preču piegādes vietu nosaka saskaņā ar šo pantu.

(2) Darījumiem Eiropas Savienības teritorijā:

1) preču piegādes vietu nosaka saskaņā ar šo pantu, ja šā likuma VI nodaļā nav noteikts citādi;

2) preču iegādes vietu Eiropas Savienības teritorijā un preču importēšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma VI nodaļu.

(3) Preču piegādes vieta:

1) ja preces tiek nosūtītas vai transportētas, — ir tā vieta, kur atrodas preces, kad tiek uzsākta preču nosūtīšana vai transportēšana;

2) ja preces netiek nosūtītas vai transportētas, — ir tā vieta, kur atrodas preces to piegādes laikā;

3) ja preces tiek piegādātas pasažieriem uz kuģiem, pasažieriem lidmašīnās vai vilcienos to pārvadāšanas posmā Eiropas Savienības teritorijā starp pasažieru pārvadājuma sākumpunktu un galamērķi bez apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas, — ir pasažieru pārvadājuma sākumpunkts;

4) ja preces tiek montētas vai uzstādītas, — ir tā vieta, kur preces tiek montētas vai uzstādītas;

5) (izslēgts ar 20.12.2010. likumu);

6) (izslēgts ar 20.12.2010. likumu).

(4) Pasažieru pārvadājuma sākumpunkts šā panta trešās daļas 3.punkta izpratnē ir pirmā paredzētā iekāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā (arī pēc apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas).

(5) Pasažieru pārvadājuma galamērķis šā panta trešās daļas 3.punkta izpratnē ir pēdējā paredzētā izkāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā pasažieriem, kas iekāpuši kuģī, gaisakuģī vai vilcienā Eiropas Savienības teritorijā (arī pirms apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas).

(6) Ja pasažieru pārvadājums notiek turp un atpakaļ, tad šā panta trešās daļas 3.punkta izpratnē atpakaļceļa posmu uzskata par atsevišķu pārvadājumu.

(7) Ja apliekamai personai tiek piegādāta gāze, izmantojot dabasgāzes sistēmu, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, vai tīklus, kas ir pieslēgti šai sistēmai, elektroenerģija, siltumenerģija vai dzesēšanas enerģija, izmantojot siltumapgādes vai dzesēšanas tīklus, preču piegādes vieta ir šīs personas:

1) saimnieciskās darbības mītnes vieta;

2) pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja gāzi, elektroenerģiju, siltumenerģiju vai dzesēšanas enerģiju piegādā šīs personas pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas saimnieciskās darbības mītnes vietā;

3) deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja šai personai nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes.

(8) Šā panta septīto daļu piemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) apliekamās personas saimnieciskā darbība ir šā panta septītajā daļā minēto preču pirkšana un tālākpārdošana;

2) apliekamās personas šā panta septītajā daļā minēto preču patēriņš ir niecīgs.

(9) Ja uz šā panta septītajā daļā minēto preču piegādi neattiecas šā panta astotās daļas nosacījumi, tad par preču piegādes vietu uzskata vietu, kur šīs preces faktiski tiek patērētas.

(10) Ja šā panta septītajā daļā minētās preces nav patērētas vispār vai ir patērētas daļēji, tad nepatērētās preces uzskata par patērētām tajā vietā, kur ir šo preču saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta vai pastāvīgā iestāde, kurai piegādātas preces, vai, ja nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes, — deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta.

(01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

4.1 pants. Pakalpojumu sniegšanas vieta

(1) Pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šo pantu.

(2) Pakalpojumu sniegšanas vietu Eiropas Savienības teritorijā nosaka saskaņā ar šo pantu, ja šā likuma VI nodaļā nav noteikts citādi.

(3) Šā panta izpratnē uzskatāms, ka juridiskā persona, kura nav saimnieciskās darbības veicēja, veic saimniecisko darbību, ja tā nodokļa vajadzībām ir reģistrēta kādā no dalībvalstīm kā šā nodokļa maksātāja.

(4) Ja pakalpojums tiek sniegts jebkurai personai, kas veic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā pantā nav noteikts citādi, ir:

1) pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta;

2) pakalpojuma saņēmēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma saņēmēja pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā;

3) pakalpojuma saņēmēja deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma saņēmējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes.

(5) Ja pakalpojums tiek sniegts personai, kas neveic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā pantā nav noteikts citādi, ir:

1) pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās darbības mītnesvieta;

2) pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts no pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā;

3) pakalpojuma sniedzēja deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma sniedzējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes.

(6) Ja pakalpojumu sniedz personai, kura neveic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur faktiski tiek sniegti šādi pakalpojumi:

1) kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides un citi līdzīga rakstura pakalpojumi;

2) ar kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides un citiem līdzīga rakstura pasākumiem saistīti pakalpojumi;

3) šīs daļas 2.punktā minēto pasākumu organizēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītie pakalpojumi.

(61) Ar kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi, izstādes) un citiem ar ieejas biļešu iegādi šajos pasākumos saistītiem pakalpojumiem, ja tos sniedz personai, kura veic saimniecisko darbību, šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir attiecīgo pasākumu faktiskās norises vieta.

(7) Ja pakalpojumu sniedz personai, kura neveic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur faktiski tiek sniegti šādi pakalpojumi:

1) preču iekraušanas, izkraušanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojumi, kā arī citi ar preču transportēšanu saistītie pakalpojumi;

2) ar kustamu lietu saistītie pakalpojumi (tai skaitā novērtēšana, remonts, apkope, apstrāde, pārstrāde).

(8) Ar nekustamo īpašumu saistīto pakalpojumu, tai skaitā nekustamā īpašuma starpnieku un ekspertu pakalpojumu, viesu izmitināšanas pakalpojumu, nekustamā īpašuma nomas pakalpojumu, būvdarbu pakalpojumu, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojumu), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā vieta, kur šis nekustamais īpašums atrodas.

(9) Pasažieru transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur faktiski notiek pasažieru pārvadāšana proporcionāli iekšzemē un citās valstīs veiktajiem attālumiem.

(10) Preču transporta pakalpojuma, kas nav preču transporta pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā, sniegšanas vieta, ja šo pakalpojumu sniedz personai, kas neveic saimniecisko darbību, ir tā vieta, kur faktiski notiek preču pārvadāšana proporcionāli iekšzemē un citās valstīs veiktajiem attālumiem.

(11) Vieta, kur sniedz preču transporta pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā, ja šo pakalpojumu sniedz personai, kas neveic saimniecisko darbību, ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā uzsāk preču transportēšanu.

(12) Ja pakalpojumu sniedz Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētai personai, kas neveic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur ir šīs personas mītnes vieta vai tās deklarētā dzīvesvieta, vai pastāvīgās uzturēšanās vieta šādiem pakalpojumiem:

1) autortiesību, patentu, licenču, preču zīmju un līdzīgu tiesību piešķiršana, nodošana citu personu rīcībā un kontrolē;

2) ar reklāmu vai sabiedriskajām attiecībām saistītie pakalpojumi, arī reklāmas aģentu un reklāmas aģentūru darbība;

3) juridiskie, grāmatvedības, revīzijas, konsultāciju, tulkošanas, ekspertīžu, inženieru un tirgus izpētes pakalpojumi, kā arī datu apstrāde un informācijas sniegšana;

4) saistības pilnībā vai daļēji atturēties no kādas šajā daļā minētās darbības vai rīcības;

5) personāla nodrošināšanas pakalpojumi, tai skaitā personāla atlases un komplektēšanas pakalpojumi, izņemot šā personāla sagatavošanu un apmācību;

6) kustamu lietu nomas pakalpojumi, izņemot visu veidu transportlīdzekļu nomu;

7) elektronisko sakaru pakalpojumi;

8) radio un televīzijas apraides pakalpojumi;

9) elektroniski sniegtie pakalpojumi;

10) finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi, ieskaitot pārapdrošināšanu, bet izņemot seifu nomu;

11) piekļuves nodrošināšana dabasgāzes sistēmai, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, vai tīkliem, kuri ir pieslēgti šai sistēmai, elektroenerģijas piegādes sistēmai vai siltumapgādes vai dzesēšanas tīkliem, kā arī pārvades vai sadales pakalpojumi un citi ar tiem cieši saistīti pakalpojumi.

(13) Šā panta divpadsmitās daļas 9.punktā minēto pakalpojumu sniegšanas vieta ir iekšzeme, ja Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona šos pakalpojumus sniedz neapliekamai personai, kas neveic saimniecisko darbību.

(14) Preču transporta pakalpojuma, fiksētas tālruņa līnijas sakaru pakalpojuma, kustamas lietas nomas un transportlīdzekļu nomas pakalpojuma sniegšanas vieta ir:

1) ārpus Eiropas Savienības teritorijas, ja pakalpojumu izmanto ārpus Eiropas Savienības teritorijas, kaut arī saskaņā ar šā likuma prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme;

2) iekšzeme, ja pakalpojumu izmanto iekšzemē, kaut arī saskaņā ar šā likuma prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir ārpus Eiropas Savienības teritorijas.

(15) Šā panta četrpadsmitās daļas 2.punktu piemēro arī gadījumos, kad Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona sniedz elektronisko sakaru, radio un televīzijas apraides pakalpojumu neapliekamai personai, kas neveic saimniecisko darbību.

(16) Ja starpniecības aģents sniedz pakalpojumu personai, kas neveic saimniecisko darbību, šā pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur saskaņā ar šo likumu tiek veikts darījums, kurā starpniecības aģents iesaistās kā starpnieks.

(17) Transportlīdzekļa nomas pakalpojuma, kurā transportlīdzekļa nepārtraukts valdījums vai izmantošana nepārsniedz 30 dienas (kuģiem — 90 dienas), sniegšanas vieta ir tā vieta, kur transportlīdzekli faktiski nodod pakalpojuma saņēmēja rīcībā.

(18) Restorānu un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta, izņemot gadījumus, kad šos pakalpojumus sniedz uz kuģiem, gaisakuģos vai vilcienos pasažieru pārvadāšanas posmā Eiropas Savienības teritorijā, ir tā vieta, kur faktiski tiek sniegti šie pakalpojumi.

(19) Restorānu un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta ir pasažieru pārvadājuma sākumpunkts, ja šos pakalpojumus sniedz pasažieriem uz kuģiem, gaisakuģos vai vilcienos pasažieru pārvadāšanas posmā Eiropas Savienības teritorijā starp pasažieru pārvadājuma sākumpunktu un galamērķi bez apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas.

(20) Pasažieru pārvadājuma sākumpunkts šā panta deviņpadsmitās daļas izpratnē ir pirmā paredzētā iekāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā (arī pēc apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas).

(21) Pasažieru pārvadājuma galamērķis šā panta deviņpadsmitās daļas izpratnē ir pēdējā paredzētā izkāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā pasažieriem, kas iekāpuši kuģī, gaisakuģī vai vilcienā Eiropas Savienības teritorijā (arī pirms apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas).

(22) Ja pasažieru pārvadājums notiek turp un atpakaļ, tad šā panta deviņpadsmitās daļas izpratnē atpakaļceļa posmu uzskata par atsevišķu pārvadājumu.

(01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2010. un 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

5. pants. Nodokļa likmes

(1) Nodokļa standartlikmi 21 procenta apmērā (turpmāk — nodokļa standartlikme) nosaka apliekamiem darījumiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Nodokļa likmi 0 procentu apmērā nosaka apliekamiem darījumiem saskaņā ar šā likuma 7., 13., 28., 33. un 34.pantu.

(3) Nodokļa samazināto likmi 12 procentu apmērā (turpmāk — nodokļa samazinātā likme) nosaka apliekamiem darījumiem saskaņā ar šā likuma 6.2 pantu.

(20.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2008., 20.12.2010. un 24.05.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2012.)

II nodaļa
Izņēmumi un atvieglojumi

6. pants. Izņēmumi

(1) Ar nodokli neapliek šādu preču piegādes un pakalpojumus:

1) sociālās aprūpes, profesionālās un sociālās rehabilitācijas, sociālās palīdzības un sociālā darba pakalpojumus, ko iedzīvotājiem sniedz valsts un pašvaldību finansētas institūcijas (tajā skaitā pansionāti, centri, nami, patversmes, dienesti) vai personas, kuras reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā vai kuru sniegto sociālo pakalpojumu kvalitāti un atbilstību normatīvajos aktos sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteiktajām prasībām ir atzinusi valsts vai pašvaldība, kā arī ēdināšanas pakalpojumus, ko nodrošina sociālās aprūpes, profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar savām programmām;

2) maksu par bērnu uzturēšanos pirmsskolas iestādēs;

3) no valsts budžeta finansētos ēdināšanas pakalpojumus labošanas darbu iestādēs un ieslodzījuma vietās;

4) izglītības, sagatavošanas kursu un iestāšanās dokumentu reģistrēšanas pakalpojumus, ko sniedz valsts un pašvaldību izglītības iestādes un valsts akreditētās privātās izglītības iestādes personām, kuras apmeklē valsts akreditētas izglītības iestādes piedāvātos sagatavošanas kursus, apgūst kādu akreditēto izglītības programmu, kā arī ēdināšanas pakalpojumus, ko sniedz šīs izglītības iestādes. Minētais atbrīvojums attiecināms arī uz izglītības pakalpojumiem, ko izglītības iestādēm nodrošina citu valstu izglītības iestādes;

5) maksu par bezdarbnieku profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanu, ko organizē Nodarbinātības valsts dienests;

6) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

7) (izslēgts ar 13.11.1997. likumu);

8) šādus kultūras pasākumus, ieskaitot ieejas maksu šajos pasākumos:

a) teātra un cirka izrādes,

b) koncertdarbību un sarīkojumus kultūras iestādēs,

c) bibliotēku pakalpojumus,

d) muzeju, izstāžu, zooloģisko dārzu un botānisko dārzu darbību,

e) bērniem paredzētus sarīkojumus, pašdarbības mākslas kolektīvu sarīkojumus un labdarības mērķiem veltītus sarīkojumus;

9) (zaudējis spēku 01.05.2004. Sk. Pārejas noteikumus);

91) medicīnas pakalpojumus un ar medicīnu saistītos pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu sniegšanu, saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu;

92) cilvēka orgānu, mātes piena un cilvēka asiņu piegādes;

10) zelta, monētu un banknošu piegādes Latvijas Bankai;

11) derības, izlozes (loterijas) un cita veida azartspēles;

12) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

13) apdrošinātāju un apdrošināšanas starpnieku sniegtos apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumus;

14) iedzīvotāju maksājumus par:

a) dzīvojamo telpu īri saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumus viesu izmitināšanas mītnēs — viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūrisma mītnēs),

b) dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, ko sniedz dzīvojamās mājas apsaimniekotājs saskaņā ar dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanas līgumu,

c) (zaudējis spēku 01.01.2003. Sk. Pārejas noteikumus),

d) (zaudējis spēku 01.07.2006. Sk. Pārejas noteikumus).

15) (zaudējis spēku 01.01.2003. Sk. Pārejas noteikumus);

16) zinātniskos pētījumus, kuri tiek veikti par sabiedrisko fondu, valsts budžeta un pašvaldību budžetu vai starptautisko institūciju līdzekļiem;

17) šādus finanšu darījumus:

a) kreditēšanu un naudas aizdevumu piešķiršanu un kontroli, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar galvojumiem, garantijām un to uzraudzību, ko veic kredīta piešķīrējs,

b) pakalpojumus, kas saistīti ar noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšanu, uzticības (trasta) operācijām,

c) pakalpojumus, kas saistīti ar maksāšanas līdzekļu izlaišanu un apkalpošanu, kā arī tirdzniecību ar maksāšanas līdzekļiem un citiem naudas tirgus instrumentiem, izņemot maksāšanas līdzekļus, kas tiek piegādāti kolekcionēšanai vai satur dārgmetālu,

d) pakalpojumus (ieskaitot starpniecību), kas saistīti ar ieguldījumiem kapitālā un vērtspapīru glabāšanu, atsavināšanu un pārvaldīšanu, kā arī ar vērtspapīru izlaišanu;

18) (zaudējis spēku 01.01.2003. Sk. Pārejas noteikumus);

19) konsulāros pakalpojumus;

20) (zaudējis spēku 01.05.2004. Sk. Pārejas noteikumus);

21) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

22) kooperatīvo sabiedrību sniegtos pakalpojumus (izņemot preču piegādes) šo kooperatīvo sabiedrību biedriem:

a) dzīvojamo māju uzturēšanai un apsaimniekošanai,

b) lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu pārstrādei un realizācijai, kā arī lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darbarīku kopīgai lietošanai un apkopei;

23) nekustamā īpašuma pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pārdošanu un apbūves zemes pārdošanu;

24) (izslēgts ar 13.11.1997. likumu);

25) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

26) pasta pakalpojumus, ko sniedz universālā pasta pakalpojuma sniedzējs:

a) tādu vēstuļu korespondences sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars nepārsniedz divus kilogramus,

b) tādu pasta paku savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars nepārsniedz 10 kilogramus;

261) pasta apmaksas zīmes, ko laiž apgrozībā un piegādā saskaņā ar Pasta likumu;

27) skolēnu pārvadājumus, ko veic speciāli šim mērķim licencēti pārvadātāji, ja šie pakalpojumi tiek finansēti no pašvaldību budžetiem;

28) autora saņemto atlīdzību par darbu un tā izmantošanu, kā arī izpildītāja un fonogrammu producenta saņemto atlīdzību par blakustiesību objektu un tā izmantošanu;

29) zobārstniecības pakalpojumus;

30) pedagogu pasniegtās privātstundas vispārējās izglītības un augstskolu mācību programmu ietvaros.

(11) Šā panta pirmās daļas 8.punktā minēto atbrīvojumu var piemērot fiziskās vai juridiskās personas un ar līgumu vai norunu saistītās šādu personu grupas vai to pārstāvji (komersanti, iestādes, organizācijas), ja, sniedzot šos pakalpojumus, sistemātiski netiek gūta peļņa. Ja peļņa tiek gūta, atbrīvojumu piemēro tādā gadījumā, ja gūtā peļņa tiek novirzīta vai ieguldīta šo pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai.

(2) Ar nodokli neapliek šādu preču importu:

1) šā panta pirmajā daļā minēto preču importu;

2) ārvalstu finanšu palīdzības sūtījumus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

3) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);

4) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu);

5) preču importu, kas netiek aplikts ar muitas nodokli saskaņā ar Padomes 2009.gada 16.novembra regulu (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (kodificēta versija), izņemot šīs regulas 23.pantā minētos preču sūtījumus;

6) preču sūtījumus, kas minēti Padomes 2009.gada 16.novembra regulas (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (kodificēta versija), 23.pantā, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz EUR 10 vai ekvivalentu summu latos;

7) komerciālā nolūkā importētās preces, ja to kopējā vērtība nepārsniedz EUR 10 vai ekvivalentu summu latos;

8) preču importu, ko veic:

a) Eiropas Savienības institūcijas vai to pārstāvniecības Eiropas Savienības teritorijā, Eiropas Atomenerģijas kopiena, Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Investīciju banka, vai Eiropas Savienības institūciju izveidotās organizācijas, kurām piemēro 1965.gada 8.aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, saskaņā ar šajā protokolā un tā īstenošanas līgumos paredzētajiem nosacījumiem,

b) Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētās starptautiskās organizācijas, kas nav minētas šā punkta "a" apakšpunktā, vai šādu organizāciju pārstāvniecības saskaņā ar starptautiskajās konvencijās, ar kurām šīs organizācijas izveidotas, paredzētajiem nosacījumiem.

(21) Šā panta otrās daļas 6. un 7.punktā minēto ekvivalento summu latos nosaka, ievērojot Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, 169.panta prasības.

(3) (Izslēgta ar 06.11.2003. likumu.)

(4) Ja preces, kas ievestas Latvijas Republikā, nemaksājot nodokli saskaņā ar šā panta otro daļu, izņemot otrās daļas 1.punktā minētās preces, tiek pārdotas vai iznomātas, preču vērtība apliekama ar nodokli šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(6) Ar nodokli neapliek preces, ko iekšzemē ieved personīgajā bagāžā fiziskā persona, kas ierodas no trešās valsts vai trešās teritorijas (turpmāk — ceļotājs), ja šādu preču importu neveic komerciālā nolūkā.

(7) Par šā panta sestajā daļā minēto personīgo bagāžu uzskata bagāžu, ko ceļotājs uzrāda muitas iestādēm iebraukšanas brīdī, kā arī bagāžu, ko ceļotājs vēlāk uzrāda tām pašām muitas iestādēm, pierādot, ka šī bagāža izbraukšanas brīdī ir reģistrēta kā līdzvedama bagāža sabiedrībā, kas nodrošina ceļojumu.

(8) Uzskata, ka preču importu neveic komerciālā nolūkā šā panta sestās daļas izpratnē, ja preču imports atbilst šādiem nosacījumiem:

1) preču importu neveic regulāri;

2) ieved tikai tādas preces, kas paredzētas ceļotāja personīgajai vai ģimenes lietošanai vai dāvināšanai.

(9) Šā panta astotajā daļā minēto preču veidam un daudzumam jābūt tādam, kas neliecina par šo preču importu komerciālā nolūkā.

(10) Preces, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, neapliek ar nodokli, ievērojot šādus nosacījumus un ierobežojumus preču vērtībai:

1) preču kopējā vērtība vienai personai nepārsniedz:

a) 210 latu, ja ceļotājs ieceļo pa sauszemi,

b) 300 latu, ja ceļotājs ieceļo ar gaisa transportu vai jūras transportu;

2) ceļotājiem, kas ir jaunāki par 15 gadiem, neatkarīgi no ieceļošanas veida preču kopējā vērtība vienai personai nepārsniedz 200 latu;

3) šīs daļas 1.punktā minētajā preču kopējā vērtībā neiekļauj:

a) tās personīgās bagāžas vērtību, ko ceļotājs ieved uz laiku vai ieved atpakaļ pēc pagaidu izvešanas;

b) ceļotāja personiskajām vajadzībām nepieciešamo zāļu vērtību,

c) šā panta vienpadsmitajā daļā norādīto preču vērtību;

4) vienas preces vērtība nav dalāma.

(11) Ar nodokli neapliek tabakas izstrādājumus, alkoholiskos dzērienus un degvielu, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, ievērojot likumā “Par akcīzes nodokli” noteiktos nosacījumus un šo preču daudzuma ierobežojumus.

(12) Ar nodokli neapliek preču piegādi, ja apliekamā persona par attiecīgajām precēm nav atskaitījusi priekšnodokli un preces tika iegādātas un izmantotas šā panta pirmajā daļā minēto darījumu nodrošināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.1995., 25.04.1996., 13.11.1997., 15.04.1999., 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 09.10.2002., 12.12.2002., 06.11.2003., 11.03.2004., 20.12.2004., 20.10.2005., 08.06.2006., 14.11.2008., 16.06.2009., 22.10.2009., 01.12.2009., 02.12.2010., 20.12.2010. un 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

6.1 pants. Nodokļa 9 procentu likmes piemērošana

(Zaudējis spēku no 01.05.2004. Sk. Pārejas noteikumus.)

6.2 pants. Nodokļa samazinātās likmes piemērošana

Nodokļa samazināto likmi piemēro:

1) medikamentu piegādēm saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu;

2) medicīnisko ierīču (arī komplektējošo daļu, rezerves daļu un piederumu) piegādēm saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu;

3) (izslēgts ar 12.12.2008. likumu);

4) zīdaiņiem paredzēto specializēto produktu piegādēm saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu;

5) (izslēgts ar 12.12.2008. likumu);

51) mācību literatūras, kā arī oriģinālliteratūras izdevumu piegādei saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem;

6) (izslēgts ar 12.12.2008. likumu);

61) avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskajiem izdevumiem, kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus, un to abonentmaksai, izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura izdevumus, kā arī tādus izdevumus, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana;

7) (izslēgts ar 12.12.2008. likumu);

8) (izslēgts ar 12.12.2008. likumu);

9) (izslēgts ar 12.12.2008. likumu);

10) (izslēgts ar 12.12.2008. likumu);

11) (izslēgts ar 12.12.2008. likumu);

12) (izslēgts ar 12.12.2008. likumu);

13) (izslēgts ar 12.12.2008. likumu);

14) sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē (pasažieru un bagāžas pārvadāšana tramvajos, trolejbusos, pilsētas, rajona un tālsatiksmes autobusos, iekšzemes un starptautiskajos vilcienos, kā arī iekšzemes lidojumos);

15) siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem;

16) (izslēgts ar 20.12.2010. likumu);

17) (izslēgts ar 14.04.2011. likumu);

18) (izslēgts ar 12.12.2008. likumu);

19) (izslēgts ar 12.12.2008. likumu);

20) (izslēgts ar 12.12.2008. likumu);

21) šāda koksnes kurināmā piegādēm iedzīvotājiem:

a) malkas apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā,

b) koksnes šķeldas vai skaidas,

c) zāģskaidas un koksnes atlikumi,

d) zāģskaidu un koksnes atlikumi aglomerētu vai neaglomerētu brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā;

22) izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs.

(18.12.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004., 20.12.2004., 20.10.2005., 08.06.2006., 19.12.2006., 12.12.2008., 16.06.2009., 25.03.2010., 02.12.2010., 20.12.2010., 14.04.2011. un 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011. Grozījums par 6.punkta "a" apakšpunkta izslēgšanu un 6.1 punkts stājas spēkā 01.01.2012. Sk. Pārejas noteikumu 54. un 76.punktu)

7. pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana

(1) Nodokļa 0 procentu likme tiek piemērota:

1) preču eksportam un to preču piegādēm, kas ievestas Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām un nav izlaistas brīvam apgrozījumam, ja piegādes veiktas muitas noliktavās un brīvajās zonās;

2) pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu (arī tādu preču eksportu, kurām eksporta procedūra uzsākta citā Eiropas Savienības dalībvalstī), preču importu un tranzīta pārvadājumiem un pakalpojumiem brīvajā zonā un muitas noliktavā, kas tieši saistīti ar precēm, kuras ievestas Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm un trešajām teritorijām un nav izlaistas brīvam apgrozījumam (ieskaitot transporta, ekspedīcijas, preču uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes un šķirošanas pakalpojumus);

3) (izslēgts ar 01.12.2009. likumu);

4) kuģu degvielas uzpildei un apgādei paredzēto preču piegādei:

a) kuģiem, kurus izmanto kuģošanai starptautiskajos ūdeņos un kuri pārvadā pasažierus par atlīdzību vai kurus izmanto komercdarbībai vai rūpnieciskai darbībai,

b) kuģiem, kurus izmanto glābšanas vai palīdzības darbiem uz jūras,

c) karakuģiem, kuri noteikti vienoto muitas tarifu 89.01 A apakšgrupā un kuri atstāj valsti un dodas uz ostām vai enkurvietām citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai trešajās valstīs, vai trešajās teritorijās;

41) "Likumā par ostām" noteiktajām ostas maksām par pakalpojumiem, kuri tiek sniegti starptautiskajā satiksmē kursējošiem kuģiem un kuģiem, kas veic glābšanas vai palīdzības darbus jūrā;

42) šā panta pirmās daļas 4.punkta "a" un "b" apakšpunktā minēto kuģu piegādei, importam (laišanai brīvā apgrozībā), pārveidošanai, remontam, tehniskajai apkopei, fraktēšanai un īrei, kā arī šajos kuģos iebūvētā vai tajos lietotā aprīkojuma piegādei, īrei, remontam un tehniskajai apkopei;

43) tādu gaisakuģu piegādei, importam (laišanai brīvā apgrozībā), pārveidošanai, remontam, tehniskajai apkopei, fraktēšanai un īrei, kurus lieto aviosabiedrības, kas darbojas par atlīdzību galvenokārt starptautiskos maršrutos, kā arī šajos gaisakuģos iebūvētā vai tajos lietotā aprīkojuma piegādei, īrei, remontam un tehniskajai apkopei;

44) preču piegādēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar šā panta pirmās daļas 4.2 punktā minēto kuģu remontu un šajos kuģos iebūvētā vai tajos lietotā aprīkojuma remontu;

45) preču piegādēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar šā panta pirmās daļas 4.3 punktā minēto gaisakuģu remontu un šajos gaisakuģos iebūvētā vai tajos lietotā aprīkojuma remontu;

46) šā panta pirmās daļas 4.3 punktā minēto gaisakuģu degvielas uzpildei un apgādei paredzēto preču piegādei;

47) citiem pakalpojumiem, kas nav minēti šā panta pirmās daļas 4.2 punktā un kas sniegti, lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas 4.2 punktā minēto kuģu vai to kravu tiešās vajadzības;

48) citiem pakalpojumiem, kas nav minēti šā panta pirmās daļas 4.3 punktā un kas sniegti, lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas 4.3 punktā minēto gaisakuģu vai to kravu tiešās vajadzības;

49) starpniecības pakalpojumiem, kas sniegti, pārdodot biļetes pasažieru pārvadājumiem starptautiskajos maršrutos ar kuģi vai gaisakuģi;

5) ar tūrismu (ceļojumiem) saistītiem pakalpojumiem saskaņā ar šā likuma 13.pantu;

6) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā — preču piegādēm un pakalpojumiem, kas tiek sniegti:

a) ievērojot paritātes principu — Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētajām trešo valstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem,

b) (izslēgts ar 20.12.2010. likumu),

c) Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētajām Eiropas Savienības dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem,

d) (izslēgts ar 20.12.2010. likumu),

e) Eiropas Savienības institūcijām vai to pārstāvniecībām Eiropas Savienības teritorijā, Eiropas Atomenerģijas kopienai, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Investīciju bankai vai Eiropas Savienības institūciju izveidotajām organizācijām, kurām piemēro 1965.gada 8.aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, saskaņā ar šajā protokolā un tā īstenošanas līgumos vai mītnes līgumos paredzētajiem nosacījumiem,

f) Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), tās dalībvalstu bruņotajiem spēkiem un to sastāvā ietilpstošajām personām,

g) Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētām starptautiskajām organizācijām, kas nav minētas šā punkta "e" apakšpunktā, vai šādu organizāciju pārstāvniecībām vai to darbiniekiem, kuriem Eiropas Savienības teritorijā ir diplomātiskais statuss, saskaņā ar starptautiskajās konvencijās, ar kurām šīs organizācijas izveidotas, vai mītnes līgumos paredzētajiem nosacījumiem;

7) preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti par ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

8) (izslēgts ar 02.12.2010. likumu);

9) beznodokļu tirdzniecības veikalos veiktajām preču piegādēm fiziskajām personām, kas izbrauc no iekšzemes uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām;

10) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu);

11) starptautiskajam pasažieru pārvadājumam, arī pasažieru pārvadājumam uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja pasažieris šķērso Latvijas Republikas robežu ar vilcienu, autobusu, lidmašīnu vai kuģi, kā arī šo pasažieru bagāžas pārvadājumam, kuru pasažieris ved sev līdzi, un transportlīdzekļa pārvadājumam, ar kuru viņš ceļo;

12) gāzes importam, ja gāze tiek piegādāta, izmantojot dabasgāzes sistēmu, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, vai tīklus, kuri ir pieslēgti šai sistēmai, vai iesūknējot gāzi no gāzes transportkuģa dabasgāzes sistēmā vai maģistrālo cauruļvadu tīklā;

13) preču eksporta ietvaros fiskālajam pārstāvim nosūtītajām precēm, ja šīs preces ir nosūtītas ar nolūku tās eksportēt tālāk un novietotas muitas noliktavā vai akcīzes preču noliktavā;

14) elektroenerģijas importam;

15) siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas importam, ja siltumenerģija vai dzesēšanas enerģija tiek piegādāta, izmantojot siltumapgādes vai dzesēšanas tīklus.

(11) Šā panta pirmās daļas 6.punktā minētajām Latvijas Republikā reģistrētajām personām ir tiesības lietot Latvijas Republikas kompetento iestāžu apstiprinātu atbrīvojuma sertifikātu, kas noteikts Komisijas 1996.gada 10.janvāra regulā Nr. 31/96 par akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikātu. Atbrīvojuma sertifikāta apstiprināšanas kārtību un kārtību, kādā piešķir vai atsauc tiesības lietot šo sertifikātu bez apstiprināšanas, nosaka Ministru kabinets.

(2) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(3) (Izslēgta ar 13.11.1997. likumu.)

(4) Nodokli, ko trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētā fiziskā persona samaksājusi par Latvijas Republikā iegādātajām precēm, kuru vērtība (bez nodokļa) pārsniedz 25 latus un kuras tiek izvestas no Eiropas Savienības teritorijas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā persona, kas ir reģistrējusies saimnieciskās darbības veikšanai Latvijas Republikā un ir saņēmusi licenci nodokļa atmaksāšanai trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām fiziskajām personām. Ministru kabinets nosaka licences izsniegšanas kārtību, valsts nodevas apjomu (likmi) par licenci un tās maksāšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā licencētā persona un veikals norēķinās savstarpēji un ar valsts budžetu.

(41) (Zaudējusi spēku no 01.01.2003. Skat. Pārejas noteikumus.)

(5) Ja apliekamā persona, kas piegādājusi preces vai sniegusi pakalpojumus atbilstoši šā panta pirmajai daļai, nevar uzrādīt eksportu apliecinošus dokumentus vai dokumentus, kas apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu, tā maksā nodokli par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši 5.panta pirmajā vai trešajā daļā noteiktajai likmei.

(6) Ja apliekamā persona ir saņēmusi avansa maksājumu par darījumu, kas saskaņā ar šo pantu ir apliekams ar nodokļa 0 procentu likmi, un ja sešu mēnešu laikā no avansa saņemšanas dienas prece nav nosūtīta vai pakalpojuma sniegšana nav uzsākta, no minētā avansa maksājuma aprēķina nodokli atbilstoši likmei, ko piemēro šim darījumam iekšzemē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.1996., 13.11.1997., 15.04.1999., 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 06.11.2003., 26.02.2004., 11.03.2004., 20.12.2004., 20.10.2005., 08.06.2006., 14.11.2008., 01.12.2009., 02.12.2010., 20.12.2010. un 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

III nodaļa
Nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība

8. pants. Pievienotās vērtības nodokļa rēķins

(1) Preču piegāde ir notikusi, ja preces nosūtītas vai atlīdzība par preču piegādi saņemta pirms preču nosūtīšanas.

(11) Preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi, ja preces saņemtas. Preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā arī uzskata par notikušu, ja samaksa (atlīdzība) par preci veikta avansā.

(2) Pakalpojuma sniegšana ir notikusi, ja pakalpojums sniegts pasūtītājam vai atlīdzība par pakalpojumu saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas.

(21) Pakalpojuma saņemšana ir notikusi, ja pakalpojums saņemts vai atlīdzība par pakalpojumu veikta avansā.

(3) Pašpatēriņš ir noticis, ja preces ir nodotas vai citādi kļuvušas pieejamas vai pakalpojumi ir sniegti saņēmējpersonai. Apliekamās personas pienākums šajā gadījumā ir izrakstīt nodokļa rēķinu un veikt pašpatēriņa uzskaiti grāmatvedībā.

(4) Apliekamā persona nodokļa rēķinu saskaņā ar šo pantu izraksta par jebkuru ar nodokli apliekamu preču piegādi vai pakalpojumu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no darījuma dienas, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Apliekamā persona nodokļa rēķinu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu neapliekamajai personai atbilstoši šā panta 5.1 vai sestajai daļai izraksta pēc tās pieprasījuma.

(41) Apliekamā persona, kas veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, par iegādātajām precēm nodokļa rēķinu neizraksta. Apliekamā persona nodokļa aprēķināšanai un priekšnodokļa atskaitīšanai veic nepieciešamos aprēķinus uz preču piegādātāja izrakstītā nodokļa rēķina pamata.

(42) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(43) Ja darījumu veic nepārtraukti ilgstošā laika periodā, nodokļa rēķins izrakstāms par laika periodu, kas nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem.

(44) Apliekamā persona nodokļa rēķinu par preču transporta pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā vai par preču transporta pakalpojumu, kas tieši saistīts ar preču eksportu, drīkst izrakstīt vēlāk nekā 15 dienas pēc pakalpojuma sniegšanas, bet ne vēlāk kā 90 dienu laikā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(45) Tiesu izpildītājs vai maksātnespējas procesa administrators nodokļa rēķinu par mantas pārdošanu izsolē apliekamās personas vārdā izraksta 15 dienu laikā no dienas, kad ir notecējis tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora sastādītā aprēķina pārsūdzēšanas termiņš un šis aprēķins nav pārsūdzēts, vai, ja šis aprēķins ir pārsūdzēts, — no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par sastādīto aprēķinu.

(5) Nodokļa rēķinu drīkst izsniegt tikai apliekamā persona. Jebkura pievienotās vērtības nodokļa summa, kas samaksāta saskaņā ar nodokļa rēķinu, kura izsniedzējam nav tiesību tādu izsniegt, personai, kura ir izsniegusi rēķinu, šī summa jāiemaksā valsts budžetā. Darījumus, par kuriem nodokļa rēķinu drīkst izsniegt neapliekamās personas, nosaka Ministru kabinets.

(51) Par nodokļa rēķinu uzskata dokumentu, kurā ietverta šāda informācija:

1) rēķina izrakstīšanas datums;

2) rēķina vienas vai vairāku sēriju kārtas numurs, kas unikāli identificē rēķinu;

3) preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta);

4) preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

5) preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta);

6) preču vai pakalpojumu saņēmēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā vai citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja tāds ir;

7) preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas datums, ja tas atšķiras no rēķina izrakstīšanas datuma, vai datums, kad saņemta atlīdzība avansā, ja šis datums ir zināms un atšķiras no rēķina izrakstīšanas datuma;

8) piegādāto preču vai sniegtā pakalpojuma nosaukums, daudzums (apjoms) un mērvienība;

9) piegādāto preču vai sniegtā pakalpojuma cena (vienas vienības vērtība bez nodokļa);

10) piemērotās atlaides, ja tās nav atskaitītas no vienas vienības vērtības;

11) piemērotā nodokļa likme;

12) aprēķinātā nodokļa summa;

13) darījuma kopsumma bez nodokļa;

14) ja preču piegādei vai preču eksporta ietvaros veiktai preču nosūtīšanai, vai sniegtajiem pakalpojumiem tiek piemērota nodokļa 0 procentu likme vai ja par nodokļa samaksu budžetā ir atbildīgs preču vai pakalpojumu saņēmējs, — atsauce uz likuma pantu, daļu un punktu, saskaņā ar kuru nodoklis tiek piemērots, vai atsauce uz Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu attiecīgo pantu, vai cita atsauce, kas norāda uz piemēroto režīmu;

15) ja tiek piegādāti jauni transportlīdzekļi, — norāde uz to un informācija, kas pierāda, ka minētā prece ir jauns transportlīdzeklis saskaņā ar šā likuma 1.panta 30. un 31.punktu;

16) ja preču piegādei vai sniegtajam pakalpojumam tiek piemēroti šā likuma 2.panta piecpadsmitajā daļā un 13.pantā paredzētie īpašie noteikumi, - atsauce uz likuma pantu, saskaņā ar kuru nodoklis tiek piemērots, vai atsauce uz Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu attiecīgo pantu, vai cita atsauce, kas norāda uz piemēroto režīmu;

161) ja preču piegādei vai sniegtajam pakalpojumam tiek piemēroti šā likuma 13.1, 13.2, 13.3, 13.5, 13.6, 32. un 34.pantā paredzētie īpašie noteikumi, - atsauce uz likuma pantu, saskaņā ar kuru nodoklis tiek piemērots;

17) ja par nodokļa samaksu ir atbildīga pilnvarotā persona, — pilnvarotās personas kā apliekamās personas reģistrācijas numurs ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta);

18) ja par nodokļa samaksu ir atbildīgs fiskālais pārstāvis, — fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs, nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta).

(52) Personas, kuras iekasē maksu par piegādāto ūdeni, siltumenerģiju, elektroenerģiju, gāzi, sniegtajiem kanalizācijas pakalpojumiem vai sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem, bet netiek uzskatītas par faktiskajiem šo preču piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, izrakstot rēķinus šo preču un pakalpojumu saņēmējiem, tajos drīkst atsevišķi nodalīt piegādāto preču vai pakalpojumu vērtību un nodokļa summu.

(53) Ja šā panta 5.1 daļā noteiktajā kārtībā izrakstītais nodokļa rēķins ir anulēts, apliekamā persona savā grāmatvedībā saglabā anulēto nodokļa rēķinu, lai pamatotu izrakstīto nodokļa rēķinu kārtas numuru secības neievērošanu.

(54) Ja preču piegādei vai sniegtajam pakalpojumam tiek piemērots kāds no šā likuma 13.2, 13.5 vai 13.6 pantā paredzētajiem īpašiem noteikumiem, nodokļa rēķinā nenorāda šā panta 5.1 daļas 11. un 12.punktā minēto informāciju.

(6) Darījumos iekšzemē, kuru vērtība bez nodokļa ir mazāka par 100 latiem, par nodokļa rēķinu var izmantot dokumentu, kurā ietverta šāda informācija:

1) preču nosūtītāja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta), kā arī Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrācijas numurs;

2) preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta), kā arī Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrācijas numurs;

3) preču nosaukums un daudzums vai pakalpojumu veids un apjoms;

4) preču cena un vērtība vai atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem;

5) nodokļa likme un aprēķinātais nodoklis;

6) nodokļa rēķina izrakstīšanas datums.

(7) Par nodokļa rēķinu var izmantot arī no apliekamās personas saņemto kases čeku, ja tajā sniegta šā panta sestajā daļā minētā informācija. Ja kases čekā nav norādīta pilnīga šā panta sestajā daļā minētā informācija, kases čekam pievieno attaisnojuma dokumentu, kurā ir norādīts kases čeka datums un numurs un šā panta sestajā daļā minētie rekvizīti, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(8) Par nodokļa rēķinu var izmantot dokumentu, kurā nav ietverta šā panta sestās daļas 2.punktā minētā informācija, ja tas izsniegts par darījumu, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 20 latiem.

(81) Darījumos ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu personām par nodokļa rēķinu uzskatāms dokuments, kurā ietverta šā panta 5.1 daļā minētā informācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 15.04.1999., 22.11.2001., 11.03.2004., 20.12.2004., 20.10.2005., 31.01.2008., 01.12.2009., 02.12.2010., 20.12.2010., 21.07.2011. un 08.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

9. pants. Nodokļa taksācijas periods

(1) Nodokļa taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis apliekamajai personai, kuras veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā vai taksācijas gada laikā pārsniedz 35 000 latu vai kura veic preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā vai sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu un kuru sniegšanas vieta ir cita dalībvalsts.

(11) Apliekamai personai, kura taksācijas gadā reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un kura neatbilst šā panta pirmajā vai 1.2 daļā minētajiem nosacījumiem, taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis.

(12) Apliekamajai personai, kuras veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 10 000 latu un kura neveic preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā vai nesniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu un kuru sniegšanas vieta ir cita dalībvalsts, taksācijas periods ir puse no kalendārā gada.

(13) Ja pirmstaksācijas gada laikā veikto apliekamo darījumu apjoms ir mainījies, nodokļa taksācijas periodu maina taksācijas gada sākumā, izņemot šā panta 1.4 daļā noteiktos gadījumus.

(14) Ja apliekamā persona, kurai saskaņā ar šā panta 1.1 vai 1.2 daļu taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis vai puse no kalendārā gada, veic šā likuma 4.1 panta ceturtajā daļā vai 18.pantā noteiktos darījumus, kuru veikšanas vieta ir cita dalībvalsts, vai tās taksācijas gada laikā veikto apliekamo darījumu vērtība pārsniedz 35 000 latu, tai taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis un tas tiek saglabāts līdz taksācijas gada beigām.

(15) Par taksācijas perioda maiņu apliekamā persona informē Valsts ieņēmumu dienestu:

1) ja periodam ir jāmainās no ceturkšņa vai no puses no kalendārā gada uz mēnesi, — iesniedzot nodokļa deklarāciju par janvāri;

2) ja periodam ir jāmainās uz ceturksni vai uz pusi no kalendārā gada, — iesniedzot paziņojumu līdz taksācijas gada 31.janvārim;

3) ja periodam ir jāmainās no ceturkšņa vai no puses no kalendārā gada uz mēnesi taksācijas gada laikā šā panta 1.4 daļā minētajos gadījumos, — iesniedzot nodokļa deklarāciju par mēnesi, kurā īstenojas šā panta 1.4 daļas nosacījumi.

(2) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(21) PVN grupai un fiskālajam pārstāvim taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis.

(3) Pēc apliekamās personas iesnieguma sakarā ar saimnieciskās darbības sezonalitāti Valsts ieņēmumu dienests var noteikt citu taksācijas periodu.

(4) Taksācijas periodu par piegādātajām cukurbietēm nosaka atbilstoši Cukura nozares likumam.

(41) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(5) Kalendārā gada taksācijas periodu summa veido taksācijas gadu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.1996., 25.11.1999., 22.11.2001., 20.12.2004., 20.10.2005., 01.12.2009., 02.12.2010. un 08.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

10. pants. Priekšnodokļa atskaitīšana un budžetā maksājamā nodokļa aprēķināšana

(1) Tikai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt:

1) no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē;

2) samaksāto nodokļa summu par iekšzemē ievestajām precēm savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai;

21) saskaņā ar īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos aprēķināto nodokļa summu par iekšzemē ievestajām precēm atbilstoši muitas deklarācijai;

3) aprēķināto nodokļa summu, kas apliekamajai personai taksācijas periodā jāmaksā kā pakalpojuma saņēmējai savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē;

4) muitas deklarācijā norādīto, bet nesamaksāto nodokli par ievestajiem pamatlīdzekļiem, kurus paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot apliekamu darījumu nodrošināšanai;

5) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

6) nodokļa summas, kas norādītas no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu pakalpojumu nodrošināšanai, kuri minēti:

a) šā likuma 6.panta pirmās daļas 13. un 17.punktā, ja pakalpojumu saņēmējs ir Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona,

b) šā likuma 6.panta pirmās daļas 13.punktā, ja veiktie darījumi ir tieši saistīti ar preču eksportu;

7) aprēķināto nodokļa summu par Eiropas Savienības teritorijā iegādātajām precēm savu apliekamo darījumu nodrošināšanai;

8) nodokļa summas, kuras norādītas rēķinos, kas izrakstīti saskaņā ar šā likuma 8.panta 5.2 daļu;

9) aprēķināto nodokļa summu par precēm, kas iegādātas saskaņā ar šā likuma 13.2 vai 13.5 pantu savu apliekamo darījumu nodrošināšanai.

(11) Tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem ir neapliekamām personām par jaunu transportlīdzekļu piegādi citas dalībvalsts personai.

(12) Nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, izņemot tos pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu, atskaitāmas pēc preču vai pakalpojuma un nodokļa rēķina saņemšanas vai pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļa summas samaksas avansā. Pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu, priekšnodoklis atskaitāms pēc šo pakalpojumu saņemšanas vai tad, kad par šo pakalpojumu ir veikta samaksa avansā.

(13) Šā likuma 12.panta 1.8 daļā minētajā kārtībā samaksātais nodoklis atskaitāms kā priekšnodoklis tajā taksācijas periodā, kurā nosūtīta prece vai uzsākta pakalpojuma sniegšana.

(14) Apliekamajai personai ir tiesības atskaitīt kā priekšnodokli no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem pirms šīs personas reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi ir izmantoti vai tiks izmantoti apliekamo darījumu nodrošināšanai. Minētais priekšnodoklis ir atskaitāms atbilstoši apliekamo un neapliekamo darījumu proporcijai.

(15) Šā panta 1.4daļā minētā atskaitāmā priekšnodokļa summu nosaka:

1) attiecībā uz krājumos esošajām precēm, pamatojoties uz inventarizācijas rezultātiem dienā, kad apliekamo personu uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

2) attiecībā uz pamatlīdzekļiem — pēc to bilances vērtības dienā, kad apliekamo personu uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

3) attiecībā uz pakalpojumiem — pamatojoties uz apliekamās personas pilnvarotās personas apstiprināto sarakstu.

(16) Šā panta 1.4daļā minētās tiesības nav piemērojamas:

1) ja preces ir iegādātas agrāk nekā divpadsmit mēnešus pirms dienas, kad apliekamo personu uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, šī norma nav attiecināma uz vieglo automašīnu iegādi, izņemot gadījumus, kad minētā automašīna tiek izmantota vai tiks izmantota tādu apliekamu darījumu nodrošināšanai kā autovadītprasmes apgūšana vai taksometru pakalpojumu sniegšana, vai automašīnu nomas pakalpojumu sniegšana vai automašīnu nomas pirkuma (līzinga) darījumu nodrošināšana;

2) ja pakalpojumi ir saņemti agrāk nekā trīs mēnešus pirms dienas, kad apliekamo personu uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

3) attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem, kuri ir radušies pirms šīs personas reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā (tajā skaitā — biroja telpu noma, biroja uzturēšanas pakalpojumi, telekomunikāciju pakalpojumi, degvielas iegāde, transportlīdzekļu nomas pakalpojumi).

(17) Šā panta 1.4 daļā minētās tiesības apliekamā persona var realizēt tikai pēc reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, iesniedzot pirmo nodokļa deklarāciju.

(18) Preces un pakalpojumus, ko PVN grupas dalībnieki iegādājas vai saņem saimnieciskās darbības nodrošināšanai no personām, kas nav šīs PVN grupas dalībnieki, uzskata par iegādātiem vai saņemtiem PVN grupas vajadzībām, un nodokli, kas uzrādīts par minētajām precēm un pakalpojumiem saņemtajos nodokļa rēķinos, uzskata par PVN grupas priekšnodokli.

(19) Ja PVN grupas dalībnieki veic apliekamus un neapliekamus darījumus, PVN grupa saskaņā ar šajā pantā noteikto kārtību nodrošina atsevišķu vai daļēji atsevišķu to preču un pakalpojumu uzskaiti, kas tiek izmantoti apliekamo vai neapliekamo darījumu veikšanai, un priekšnodokli atskaita saskaņā ar PVN grupā izstrādāto un PVN grupas dalībnieku apstiprināto priekšnodokļa uzskaites un atskaitīšanas kārtību.

(110) Ja PVN grupa par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem PVN grupa, kuras dalībnieki veic apliekamus un neapliekamus darījumus, nevar nodrošināt atsevišķu uzskaiti saskaņā ar šā panta 1.9 daļā noteikto kārtību, priekšnodokli nodokļa deklarācijā, ko iesniedz galvenais uzņēmums, atskaita atbilstoši PVN grupas proporcijai vai katra dalībnieka līmenī — atbilstoši katra dalībnieka faktiskajai izmantošanas proporcijai, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(111) Nodoklis par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu darījumu nodrošināšanai, kas veikti starp PVN grupas dalībniekiem, ir atskaitāms kā priekšnodoklis šā panta 1.9 vai 1.10 daļā noteiktajā kārtībā, ja PVN grupas dalībnieku savstarpēji veiktos darījumus, kuros tieši vai netieši izmantotas minētās preces un pakalpojumi, noslēdz apliekamais darījums.

(112) PVN grupa piemēro priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību saskaņā ar šajā pantā noteikto kārtību, ņemot vērā visu PVN grupas dalībnieku veiktos darījumus.

(113) PVN grupa ar tās reģistrācijas dienu vai jaunā dalībnieka pievienošanas dienu pārņem korekciju veikšanas saistības, ja tās dalībniekam īpašumā ir atbilstoši šā panta ceturtajai daļai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts vai reģistrējams nekustamais īpašums, un turpina veikt priekšnodokļa korekcijas atbilstoši PVN grupā izstrādātajai un PVN grupas dalībnieku apstiprinātajai priekšnodokļa uzskaites un atskaitīšanas kārtībai.

(114) Apliekamā persona, kurai ir piešķirts arī fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs, nodokli, kas uzrādīts saņemtajos nodokļa rēķinos par precēm un pakalpojumiem fiskālā pārstāvja darbības nodrošināšanai, atskaita kā priekšnodokli nodokļa deklarācijā; minētie atskaitījumi nav veicami fiskālā pārstāvja nodokļa deklarācijā.

(115) Fiskālais pārstāvis kā priekšnodokli savā nodokļa deklarācijā uzrāda saskaņā ar īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos aprēķināto nodokļa summu par iekšzemē ievestajām precēm atbilstoši muitas deklarācijai.

(2) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(3) Par dokumentiem, kas apliecina nodokļa samaksu par preču importu, izmantojama muitas deklarācija vai normatīvajos aktos noteikts cits preču pavaddokuments ar muitas iestādes atzīmi par to, ka pievienotās vērtības nodoklis ir samaksāts, un muitas maksājumu kvīts vai bankas vai citas iestādes (pasta, telegrāfa) maksājuma dokuments, kas apliecina, ka nodoklis ir samaksāts.

(31) Par dokumentiem, kas apliecina, ka nodoklis par šā likuma 2.panta astotajā daļā minētajiem pakalpojumiem samaksāts valsts budžetā saskaņā ar šā likuma 12.panta 2.4 daļu, uzskata no pakalpojumu sniedzēja saņemto nodokļa rēķinu, muitas deklarāciju par konkrēto preču ievešanu un attiecīgā taksācijas perioda deklarāciju.

(4) Darījumos ar nekustamo īpašumu:

1) apliekamā persona atskaita priekšnodokli par nelietota nekustamā īpašuma iegādi, kā arī par nekustamā īpašuma celtniecību, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju, ievērojot šādus nosacījumus:

a) ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot tikai saimnieciskās darbības vajadzībām, priekšnodokli atskaita saskaņā ar šīs daļas 1.1 punktu, ievērojot nekustamā īpašuma izmantošanu apliekamu un neapliekamu darījumu veikšanai,

b) ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot gan saimnieciskās darbības vajadzībām, gan citiem mērķiem, kas nav saistīti ar apliekamās personas saimniecisko darbību, priekšnodokli atskaita saskaņā ar šīs daļas 1.1 punktu par to nekustamā īpašuma daļu, kura paredzēta izmantošanai saimnieciskās darbības vajadzībām;

11) ja šīs daļas 1.punktā minēto nekustamo īpašumu vai tā daļu paredzēts izmantot tikai saimnieciskās darbības vajadzībām, priekšnodokli atskaita:

a) pilnā apmērā, ja nekustamo īpašumu vai tā daļu paredzēts izmantot tikai apliekamo darījumu veikšanai,

b) daļēji — saskaņā ar šā panta devīto daļu, ja ir nodrošināta atsevišķa nekustamā īpašuma vai tā daļas izmantošanas uzskaite apliekamiem vai neapliekamiem darījumiem,

c) daļēji — saskaņā ar šā panta desmito daļu, ievērojot paredzamo nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem, ja nav iespējams nodrošināt atsevišķu nekustamā īpašuma vai tā daļas izmantošanas uzskaiti apliekamiem vai neapliekamiem darījumiem;

12) ja šīs daļas 1.punktā minēto nekustamo īpašumu paredzēts izmantot tikai mērķiem, kas nav saistīti ar apliekamās personas saimniecisko darbību, priekšnodokli neatskaita;

2) apliekamā persona iegādāto nelietotu nekustamo īpašumu, uzcelto, rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, kurā tas iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā;

21) reģistrējot Valsts ieņēmumu dienestā šīs daļas 2.punktā minēto nekustamo īpašumu, apliekamā persona norāda kopējo nodokļa summu, kas uzrādīta saņemtajos nodokļa rēķinos par nekustamā īpašuma iegādi, celtniecību, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju, kā arī atskaitītā priekšnodokļa summu atbilstoši:

a) nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijai saimnieciskās darbības vajadzībām un citiem mērķiem, kas nav saistīti ar apliekamās personas saimniecisko darbību,

b) saimnieciskās darbības vajadzībām paredzētā nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijai apliekamiem un neapliekamiem darījumiem;

3) apliekamā persona 10 gadu laikā, sākot ar taksācijas gadu, kurā nekustamais īpašums iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā, līdz pēctaksācijas gada 1.maijam rakstveidā informē Valsts ieņēmumu dienestu par nekustamā īpašuma izmantošanu taksācijas gadā atbilstoši šīs daļas 2.1 punktā minētajām proporcijām un budžetā maksājamo vai no budžeta atmaksājamo nodokļa summu;

4) apliekamā persona veic atskaitāmā priekšnodokļa korekciju par katru taksācijas gadu, aprēķinot starpību starp vienu desmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa un atskaitāmo priekšnodokli attiecīgajā taksācijas gadā, ievērojot šīs daļas 2.1 punktā minētās nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijas. Šo starpību apliekamā persona iemaksā budžetā vai saņem atpakaļ no budžeta;

5) priekšnodokļa korekcija nav jāveic, ja taksācijas gadā šīs daļas 2.1 punktā minētās proporcijas nav mainījušās;

6) ja nekustamo īpašumu (vai tā daļu) pārdod 10 gadu laikā pēc tā iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā, apliekamā persona atmaksā budžetā priekšnodokļa summu, kuru aprēķina, reizinot vienu desmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa ar gadu skaitu, kas atlicis līdz šīs daļas 3.punktā minētajiem 10 gadiem. Šo atmaksājamo priekšnodokļa summu iekļauj nekustamā īpašuma vērtībā, un pircējam nav tiesību to atskaitīt kā priekšnodokli;

7) ja nekustamais īpašums 10 gadu laikā pēc tā reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienestā ir gājis bojā vai iznīcināts stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā un tas ir pierādīts dokumentāri, priekšnodokļa korekcijas veikšanu izbeidz ar to taksācijas gadu, kad par minēto nekustamo īpašumu noformēti zaudējumu apliecinoši dokumenti;

8) ja nomas pirkuma (līzinga) līgums noslēgts par lietota nekustamā īpašuma piegādi, bet līguma nosacījumi netiek izpildīti un tādēļ nomas pirkuma (līzinga) objekts paliek līzinga devēja īpašumā, nodoklis piemērojams kā nomas darījumam un attiecināms uz visiem iepriekš veiktajiem nomas pirkuma (līzinga) maksājumiem (izņemt kredītprocentus). Šī norma nav piemērojama dzīvojamo telpu nomas pirkuma (līzinga) darījumiem, ja dzīvojamā telpa nav izmantota saimnieciskai darbībai.

(41) Darījumos ar pamatlīdzekļiem (izņemot nekustamo īpašumu), kuru iegādes vai izgatavošanas vērtība (bez nodokļa) sasniedz vai pārsniedz 50 000 latu:

1) apliekamā persona, kura ir iegādājusies vai izgatavojusi pamatlīdzekli un par tā iegādi vai izgatavošanu atskaitījusi priekšnodokli, ievērojot pamatlīdzekļa izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem, veic atskaitītā priekšnodokļa korekciju piecu gadu laikā, sākot ar taksācijas gadu, kad pamatlīdzeklis iegādāts vai izgatavots;

2) ja pamatlīdzekļa izmantošanas proporcija attiecīgajā taksācijas gadā ir mainījusies, apliekamā persona, iesniedzot nodokļa deklarāciju par taksācijas gadu, veic priekšnodokļa korekciju, aprēķinot starpību starp vienu piekto daļu no atskaitītā priekšnodokļa un attiecīgajā taksācijas gadā atskaitāmo priekšnodokli, ievērojot pamatlīdzekļa izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem;

3) šīs daļas 2.punktā minētā priekšnodokļa korekcija nav jāveic, ja pamatlīdzekļa izmantošanas proporcija taksācijas gadā nav mainījusies;

4) apliekamā persona nodrošina atsevišķu atskaitītā priekšnodokļa grāmatvedības uzskaiti par katru pamatlīdzekli, norādot katrā taksācijas gadā veiktās priekšnodokļa korekcijas.

(42) PVN grupa ar tās reģistrācijas dienu vai jauna dalībnieka pievienošanas dienu pārņem korekciju veikšanas saistības, ja tās dalībniekam īpašumā ir pamatlīdzeklis, kura iegādes vai izgatavošanas vērtība (bez nodokļa) sasniedz vai pārsniedz 50 000 latu, un turpina veikt priekšnodokļa korekcijas atbilstoši PVN grupā izstrādātajai un PVN grupas dalībnieku apstiprinātajai priekšnodokļa uzskaites un atskaitīšanas kārtībai.

(5) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(6) (Izslēgta ar 22.11.2001. likumu.)

(7) No budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 60 procenti no nodokļa par reprezentācijas nolūkiem iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar publisku konferenču, pieņemšanu un maltīšu rīkošanu, kā arī apliekamo personu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanu.

(71) No budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 20 procenti no nodokļa par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas, kā arī ar šādas automašīnas uzturēšanu saistītās izmaksas, tai skaitā izmaksas par automašīnas remontu un degvielas iegādi.

(72) Šā panta 7.1 daļa nav attiecināma uz gadījumiem, kad:

1) apliekamā persona iegādājas, nomā vai importē vieglo pasažieru automašīnu šādu apliekamo darījumu veikšanai:

a) pasažieru pārvadājumiem par atlīdzību, tai skaitā taksometru pakalpojumu sniegšanai,

b) vieglo automašīnu nomas pakalpojumu sniegšanai,

c) automašīnu tirdzniecībai vai nomas pirkuma (līzinga) darījumiem,

d) preču transporta pakalpojumu sniegšanai,

e) autovadīšanas prasmes apmācībai,

f) apsardzes pakalpojumu sniegšanai;

2) vieglā pasažieru automašīna ir operatīvais transportlīdzeklis;

3) vieglā pasažieru automašīna tiek izmantota kā pilnvarotā automašīnu tirgotāja demonstrācijas automašīna.

(73) No budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāms nodoklis par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas, ja apliekamās personas darījumu, kurus neapliek ar nodokli saskaņā ar šā likuma 6.pantu, vai darījumu, kuriem šā likuma normas nav piemērojamas, īpatsvars iepriekšējo 12 mēnešu laikā pārsniedz 50 procentus no kopējās darījumu vērtības.

(74) No budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāms nodoklis par izmaksām, kas saistītas ar šā panta 7.3 daļā minētās automašīnas uzturēšanu, tai skaitā izmaksām par automašīnas remontu un degvielas iegādi, ja apliekamās personas darījumu, kurus neapliek ar nodokli saskaņā ar šā likuma 6.pantu, vai darījumu, kuriem šā likuma normas nav piemērojamas, īpatsvars attiecīgajā taksācijas periodā pārsniedz 50 procentus no kopējās darījumu vērtības.

(8) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(9) Ja apliekamā persona veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus un ja ir nodrošināta atsevišķa to preču un pakalpojumu uzskaite, kas tiek izmantoti apliekamo vai neapliekamo darījumu veikšanai, priekšnodoklis atskaitāms no budžetā maksājamās nodokļa summas, nepiemērojot šā panta desmitajā daļā minēto proporciju.

(10) Ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi tiek izmantoti gan apliekamo, gan neapliekamo darījumu veikšanai, gan valsts izpildvaras funkciju nodrošināšanai un ja nav nodrošināta to atsevišķa uzskaite, atskaitāmā priekšnodokļa daļu taksācijas periodā aprēķina, izmantojot šādu proporciju:

skaitītājā — veikto apliekamo darījumu vērtība bez nodokļa (ieskaitot to darījumu vērtību, kas apliekama ar nodokļa 0 procentu likmi);

saucējā — kopējā veikto darījumu vērtība bez nodokļa (skaitītājā ietverto darījumu, valsts vai pašvaldību izpildvaras funkciju veikšanai saņemto dotāciju un šā likuma 6.panta pirmajā daļā minēto neapliekamo darījumu vērtību summa).

(11) Ja apliekamās personas veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā ir mazāka par pieciem procentiem no kopējo darījumu vērtības, šai personai pievienotās vērtības nodokļa vajadzībām atļauts veikt tikai apliekamo darījumu uzskaiti un atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem apliekamo darījumu veikšanai saskaņā ar šā panta devītās daļas nosacījumiem.

(111) Ja apliekamā persona veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus un tās veikto apliekamo darījumu vērtība taksācijas periodā ir lielāka par 95 procentiem no kopējo darījumu vērtības, šai personai ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, nepiemērojot šā panta desmitajā daļā noteikto proporciju.

(112) Ja apliekamā persona taksācijas gada laikā veic vienu neapliekamu darījumu, kas nav saistīts ar apliekamās personas saimniecisko darbību, šai apliekamajai personai ir tiesības neapliekamā darījuma vērtību neiekļaut priekšnodokļa aprēķināšanas proporcijā.

(113) Apliekamā persona pirms deklarācijas par taksācijas gadu iesniegšanas pārrēķina darījumu proporciju kopumā par gadu un koriģē atskaitāmā priekšnodokļa apmēru un budžetā maksājamo nodokli:

1) ja tā taksācijas periodā ir izmantojusi tiesības atskaitīt priekšnodokli šā panta 11.1 daļā noteiktajā kārtībā, nepiemērojot šā panta desmitajā daļā noteikto proporciju;

2) piemērojot šā panta devītajā un desmitajā daļā noteikto kārtību, ja tā gada laikā ir veikusi apliekamus un neapliekamus darījumus vai apliekamus un neapliekamus darījumus un valsts izpildvaras funkcijas, vai apliekamus darījumus un valsts izpildvaras funkcijas.

(12) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(13) Apliekamai personai jānodrošina aprēķināto un nomaksāto nodokļa summu grāmatvedības uzskaite.

(14) (Zaudējusi spēku no 01.01.2002. Sk. Pārejas noteikumus.)

(15) (Zaudējusi spēku no 01.01.2002. Sk. Pārejas noteikumus.)

(16) (Izslēgta ar 20.10.2005. likumu.)

(13.11.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 06.11.2003., 11.03.2004., 20.12.2004., 20.10.2005., 22.10.2009., 01.12.2009., 02.12.2010., 20.12.2010. un 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

10.1 pants. Priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem

(1) Ja preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez nodokļa ir mazāka par 300 latiem, apliekamajai personai ir tiesības valsts budžetā iemaksāto nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda nodokļa summu, ja ir izpildīti visi turpmāk šajā panta daļā minētie nosacījumi:

1) par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir izrakstīts rēķins vai nodokļa rēķins saskaņā ar šā likuma 8.pantu;

2) parāds ir radies pēdējo triju taksācijas gadu laikā;

3) par veikto darījumu ir aprēķināts nodoklis, un tas ir iekļauts attiecīgā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā;

4) zaudētā parāda summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) apliekamās personas grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai arī kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem;

5) preču vai pakalpojumu saņēmējs ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju nav saistītas personas likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē;

6) preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana atbilstošajam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir pārtraukta vismaz pirms sešiem mēnešiem un nav atjaunota;

7) apliekamā persona nav nodevusi (cedējusi) savas prasījuma tiesības citai personai;

8) apliekamā persona var pierādīt, ka tā ir veikusi pasākumus zaudētā parāda atgūšanai;

9) preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs līdz pēctaksācijas gada 1.martam ir nosūtījis preču vai pakalpojumu saņēmējam, kurš ir apliekamā persona vai kurš preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī bija apliekamā persona, informāciju par to, ka attiecīgais parāds šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu.

(2) Ja preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez nodokļa ir sasniegusi vai pārsniegusi 300 latu, apliekamajai personai ir tiesības valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda nodokļa summu, ja izpildīti šā panta pirmās daļas nosacījumi un ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību.

(21) Preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam ir tiesības valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par pusi no zaudētā parāda nodokļa summas, ja ir izpildīti šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 7. un 8.punkta nosacījumi, pārtraukta preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana un uzsākta preču vai pakalpojumu saņēmēja bankrota procedūra. Par atlikušo zaudētā parāda nodokļa summu preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs samazina valsts budžetā maksājamo nodokļa summu pēc tam, kad preču vai pakalpojumu saņēmējam ir izbeigts maksātnespējas process sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu.

(3) Preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs, piemērojot šā panta pirmo un otro daļu, iekļauj nodokļa summu par zaudēto parādu pēctaksācijas gada marta vai pēctaksācijas gada pirmā ceturkšņa deklarācijā, papildus norādot personu, kuras parāds šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu, parāda vērtību un nodokļa summu.

(4) Preču vai pakalpojumu saņēmējs, kurš ir apliekamā persona, pēc šā panta pirmās daļas 9.punktā minētās informācijas saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 31.jūlijam atmaksā valsts budžetā atskaitīto priekšnodokļa summu par nesamaksāto zaudēto parādu.

(5) Preču vai pakalpojumu saņēmējs, kurš ir apliekamā persona, šā panta ceturtajā daļā minēto nodokļa summu iemaksā valsts budžetā, to uzrādot attiecīgā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā.

(6) Preču vai pakalpojumu saņēmējs, kurš ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra, šā panta ceturtajā daļā norādītajā termiņā atmaksā valsts budžetā atskaitīto priekšnodokļa summu par nesamaksāto zaudēto parādu, iesniedzot paziņojumu par nodokļa samaksu par zaudētajiem parādiem un šajā paziņojumā norādot darījumus, par kuriem nodoklis tiek atmaksāts.

(7) Valsts ieņēmumu dienests 30 dienu laikā pēc šā panta trešajā daļā minētās nodokļa deklarācijas saņemšanas informē preču vai pakalpojumu saņēmēju, kurš ir apliekamā persona vai preču piegādes vai pakalpojumu saņemšanas brīdī bija apliekamā persona un kurš nav samaksājis par piegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, par valsts budžetā maksājamās nodokļa summas palielināšanu.

(8) Ja zaudētais parāds pilnīgi vai daļēji atgūts pēc tam, kad veiktas šajā pantā paredzētās valsts budžetā maksājamā nodokļa korekcijas, preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs par atgūto zaudēto parādu vai tā daļu aprēķina nodokli un iemaksā to valsts budžetā tajā taksācijas periodā, kad parāds ir samaksāts.

(9) Ja preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam zaudēto parādu samaksā, preču vai pakalpojumu saņēmējam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par samaksāto zaudēto parādu vai tā daļu tajā taksācijas periodā, kad veikta samaksa.

(22.10.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. un 02.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011. Pirmās daļas 2.punkts stājas spēkā 01.01.2012. Sk. Pārejas noteikumus)

11.pants. Nodokļa deklarācija

(1) Ja apliekamā persona nodokļa deklarāciju un tās pielikumus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, deklarācijas iesniegšanas termiņš ir 20 dienas pēc taksācijas perioda beigām.

(11) Fiskālais pārstāvis nodokļa deklarāciju un tās pielikumus šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

(2) Ja apliekamā persona, izmantojot likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredzētās tiesības, nodokļa deklarāciju un tās pielikumus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam papīra formā, deklarācijas iesniegšanas termiņš ir 15 dienas pēc taksācijas perioda beigām.

(3) Ja nodokļa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam nosūta pa pastu, par iesniegšanas dienu uzskata dienu, kad nodokļa deklarācija nodota pastā (pasta zīmogs).

(31) Persona, kura ir izslēgta no apliekamo personu reģistra, 20 dienu laikā pēc izslēgšanas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa deklarāciju un tās pielikumus par taksācijas periodu, kurā šī persona ir izslēgta no apliekamo personu reģistra.

(4) Nodokļa deklarācija sastāv no deklarācijas par taksācijas periodu un deklarācijas pielikumiem.

(5) Nodokļa deklarācijai ir šādi pielikumi:

1) pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas iekļautas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu;

2) pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā;

3) labojumu pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā;

4) pārskats par piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām;

5) deklarācija par taksācijas gadu;

6) (izslēgts ar 21.07.2011. likumu);

7) pārskats par fiskālā pārstāvja veiktajiem darījumiem.

(6) PVN grupa šā panta piektajā daļā minētos deklarācijas pielikumus, izņemot deklarāciju par taksācijas gadu, iesniedz par katru PVN grupas dalībnieku atsevišķi.

(7) Nodokļa deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam arī tajā gadījumā, ja apliekamā persona taksācijas periodā nav veikusi apliekamus darījumus.

(8) Apliekamā persona, kura šajā pantā noteiktajā termiņā vai vispār nav iesniegusi nodokļa deklarāciju, netiek atbrīvota no nodokļa maksāšanas valsts budžetā.

(9) Valsts ieņēmumu dienests var pieprasīt, lai apliekamā persona iesniedz nodokļa deklarāciju arī citā laikā, taču ne biežāk kā reizi taksācijas periodā.

(10) Apliekamā persona līdz nākamā gada 1.maijam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam deklarāciju par taksācijas gadu gadījumos, ja:

1) mainās ar nodokli apliekamo un neapliekamo darījumu proporcija par taksācijas gadu;

2) veikta jebkāda maksājamā nodokļa vai atskaitītā priekšnodokļa korekcija saskaņā ar šajā likumā noteiktajām prasībām;

3) veikti darījumi, kas saistīti ar maksāšanas līdzekļu (valūtas), citu naudas tirgus instrumentu, atvasināto finanšu instrumentu un pārvedamo vērtspapīru tirdzniecību Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē (tai skaitā valūtas nākotnes darījumi).

(11) Apliekamā persona, kura veic preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā vai citu dalībvalstu apliekamām personām citā dalībvalstī sniedz ar nodokli apliekamus pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa deklarāciju par katru kalendāro mēnesi šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā termiņā.

(12) Ministru kabinets nosaka par taksācijas periodu iesniedzamās nodokļa deklarācijas un tās pielikumu formas, kā arī to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību.

(01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2010. un 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

12. pants. Nodokļa iemaksāšanas kārtība

(1) Nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu, apliekamā persona iemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(11) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(12) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(13) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(14) Apliekamā persona, kas atkārtoti lietojamam iepakojumam piemēro depozīta sistēmu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, iesniedzot nodokļa deklarāciju par pēctaksācijas gada janvāri, veic preces apliekamās vērtības korekciju par iepriekšējā taksācijas gadā atpakaļ nesaņemtā depozīta iepakojuma vērtību un no šīs vērtības aprēķināto nodokļa summu iemaksā valsts budžetā.

(15) Ja darījumu veic nepārtraukti ilgstošā laika periodā, tad nodoklis maksājams valsts budžetā tajā taksācijas periodā, kad ir saņemta atlīdzība par šo darījumu, bet ne retāk kā vienu reizi sešu mēnešu laikā.

(16) Nodokli par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, izņemot tos pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu, maksā valsts budžetā par to taksācijas periodu, kad nosūtītas preces vai sniegts pakalpojums un izrakstīts nodokļa rēķins vai saņemts avanss saskaņā ar rēķinu.

(17) Nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā maksā, kad saņemtas preces un saņemts nodokļa rēķins vai samaksāts avanss saskaņā ar rēķinu. Aprēķināto nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, par kuru nav saņemts nodokļa rēķins, iekļauj nākamā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā pēc preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā.

(18) Nodokli, kas aprēķināts par avansa maksājumu saskaņā ar šā likuma 7.panta sesto daļu, iekļauj sešu mēnešu periodam (no avansa saņemšanas dienas) sekojošā mēneša nodokļa deklarācijā.

(19) Nodokli par saņemtajiem pakalpojumiem maksā tajā taksācijas periodā, kad saņemts pakalpojums vai samaksa par pakalpojumu veikta avansā.

(110) Piemērojot šā likuma 3.panta 5.3 daļu, fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji, kuru veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 35 000 latu, ar to taksācijas periodu, kad šī summa pārsniegta, aprēķina un maksā valsts budžetā nodokli par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar šā likuma 2.panta 9.1 daļu.

(111) Piemērojot šā panta 1.10 daļu un šā likuma 30.panta trešo daļu, persona līdz taksācijas periodam sekojošā mēneša 20.datumam aprēķina un iemaksā nodokli valsts budžetā, iesniedzot nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu.

(112) Ja preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana notiek starp PVN grupas dalībnieku un tādu personu, kas ir izslēgta no šīs PVN grupas, tad nodokli par avansa maksājumu, kas veikts līdz izslēgšanai no PVN grupas, piemēro kā darījumam, par kuru ir veikts avansa maksājums. Avansa saņēmējs maksā nodokli valsts budžetā tajā taksācijas periodā, kurā ir stājies spēkā Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par avansa maksātāja izslēgšanu no PVN grupas.

(113) (Izslēgta ar 08.12.2011. likumu)

(114) Par pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts personas vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētas personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, nodokli aprēķina un valsts budžetā maksā:

1) pakalpojuma saņēmējs, ja tas ir persona, kas veic saimniecisko darbību un šos pakalpojumus saņem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai;

2) Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā reģistrēta juridiskā persona, kas neveic saimniecisko darbību.

(115) Šā panta 1.14 daļas nosacījumi attiecas arī uz valsts vai pašvaldību institūcijām, ja tās šos pakalpojumus saņem saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

(116) Ja personai, kas iekšzemē sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu, iekšzemē ir pastāvīgā iestāde, kas piedalās šo pakalpojumu sniegšanā, nodokli par šo pakalpojumu valsts budžetā maksā šīs personas pastāvīgā iestāde.

(117) Par šā likuma 4.1 panta sestajā, 6.1 un astotajā daļā minētajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme un kuri saņemti no citas dalībvalsts personas vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētas personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, nodokli aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojuma saņēmējs, ja tas ir apliekamā persona.

(118) Par šā likuma 4.1 panta sestajā un astotajā daļā minētajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme, nodokli valsts budžetā maksā pakalpojuma sniedzējs, ja šo pakalpojumu saņēmējs ir neapliekama persona.

(119) Šā likuma 4.1 panta ceturtajā daļā minētos pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta ir cita dalībvalsts, trešā valsts vai trešā teritorija, apliekamā persona iekļauj tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā pakalpojums sniegts tā saņēmējam vai atlīdzība par pakalpojumu saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas.

(120) Nodokli, kas aprēķināts par apliekamās personas mantas pārdošanu tiesu izpildītāja rīkotā izsolē, tiesu izpildītājs iemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā no dienas, kad ir notecējis tiesu izpildītāja sastādītā aprēķina pārsūdzēšanas termiņš un šis aprēķins nav pārsūdzēts, vai, ja šis aprēķins ir pārsūdzēts, — no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par sastādīto aprēķinu.

(121) Nodokli par precēm, kas iegādātas, un pakalpojumiem, kas saņemti saskaņā ar šā likuma 13.2 ,13.5 vai 13.6 pantu, maksā valsts budžetā tajā taksācijas periodā, kad ir saņemtas preces vai pakalpojums un saņemts nodokļa rēķins vai samaksa veikta avansā saskaņā ar rēķinu.

(122) Persona, kura ir izslēgta no apliekamo personu reģistra, nodokli, kas aprēķināms saskaņā ar šā likuma 11.panta 3.1 daļu, iemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā pēc izslēgšanas no apliekamo personu reģistra.

(2) Ja preces tiek ievestas iekšzemē, nodokli maksā jebkura persona, izlaižot preces brīvam apgrozījumam. Nodoklis par preču importu kļūst iekasējams tajā brīdī, kad kļūst iekasējams muitas nodoklis, izņemot šā likuma 6.panta sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā un vienpadsmitajā daļā minētos gadījumus.

(21) Aprēķināto nodokli par preču importu, kam piemērots īpašais nodokļa režīms preču importa darījumos, maksā valsts budžetā, norādot nodokli tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā preces izlaistas brīvam apgrozījumam.

(22) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu)

(23) Ja preces tiek ievestas iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, un saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā muitas parāds jānodrošina ar muitas galvojumu vai skaidras naudas iemaksu (drošības naudu), tad persona, kas ir atbildīga par muitas parāda nomaksu, bet nav saņēmusi atļauju piemērot īpašo nodokļa režīmu importa darījumos, iesniedz galvojumu par nodokļa parādu vai nodrošina nodokļa parādu ar skaidras naudas iemaksu. Nodokļa parāda galvojuma veidus, iesniegšanas, pieņemšanas, piemērošanas, apmēra noteikšanas, uzskaites un dzēšanas kārtību, kā arī prasības, saskaņā ar kurām personu atbrīvo no nodokļa parāda galvojuma iesniegšanas, nosaka Ministru kabinets.

(24) Ja preču importēšanas brīdī šā likuma 2.panta astotajā daļā minēto pakalpojumu faktiskā vērtība nav zināma vai pēc pakalpojumu sniedzēja nodokļa rēķina saņemšanas tā atšķiras no muitas deklarācijā uzrādītās pakalpojuma vērtības, apliekamā persona (importēto preču saņēmējs) papildus aprēķināto nodokli par saņemto pakalpojumu (starpību starp pakalpojuma sniedzēja nodokļa rēķinā un muitas deklarācijā uzrādīto pakalpojuma vērtību) aprēķina un iemaksā valsts budžetā, iesniedzot nodokļa deklarāciju par to taksācijas periodu, kurā saņemts šā likuma 2.panta astotajā daļā minētais pakalpojums un nodokļa rēķins.

(3) (Izslēgta ar 06.11.2003. likumu)

(4) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu)

(5) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu)

(6) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu)

(7) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu)

(8) (Izslēgta ar 20.12.2004. likumu)

(9) (Izslēgta ar 20.12.2004. likumu)

(91) Ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts persona saskaņā ar šā likuma 26.panta astotajā daļā minēto kārtību vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona saskaņā ar šā likuma 3.panta desmito daļu nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā un par saņemtajiem pakalpojumiem aprēķina un maksā preces vai pakalpojuma saņēmējs (apliekamā persona), iesniedzot nodokļa deklarāciju par to taksācijas periodu, kad saņemta prece vai pakalpojums.

(10) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(101) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(102) Valsts ieņēmumu dienests pārmaksāto nodokļa summu, kas radusies PVN grupai, atmaksā galvenajam uzņēmumam.

(11) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(111) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(12) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(121) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu)

(122) Pārmaksātā nodokļa summa ir maksāšanai valsts budžetā aprēķinātās nodokļa summas un atskaitāmā priekšnodokļa starpība.

(123) Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta nodokļa deklarācija par taksācijas periodu, pārceļ apstiprināto pārmaksāto nodokļa summu uz nākamo taksācijas periodu līdz taksācijas gada beigām, sedzot nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo nodokļa summu.

(124) Ja apliekamajai personai ir pievienotās vērtības nodokļa parāds vai citu nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu parāds, Valsts ieņēmumu dienests pārmaksāto nodokļa summu pirms tās pārcelšanas uz nākamo taksācijas periodu novirza likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā kārtējo nodokļu maksājumu un nokavēto nodokļu maksājumu veikšanai.

(125) Ja apliekamajai personai pēc šā panta 12.4 daļā minētās pārmaksātās nodokļa summas novirzīšanas joprojām ir pārmaksātā nodokļa summa, to pārceļ uz nākamajiem taksācijas periodiem atbilstoši šā panta 12.3 daļā noteiktajam.

(126) Beidzoties taksācijas gadam, Valsts ieņēmumu dienests šā panta 12.5 daļā minēto pārmaksu atmaksā apliekamās personas norādītajā bankas kontā 10 dienu laikā pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests apstiprinājis pārmaksāto nodokļa summu par taksācijas gadu.

(127) Pārmaksāto nodokļa summu, kas izveidojusies taksācijas periodā, Valsts ieņēmumu dienests atmaksā šīs personas norādītajā bankas kontā, ievērojot šā panta 12.3 daļā noteikto termiņu, ja īstenojas kāds no šādiem nosacījumiem:

1) apliekamās personas ar nodokļa 0 procentu likmi apliekamo darījumu un to darījumu, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme, apjoms ir vismaz 90 procenti no kopējās ar nodokli apliekamo darījumu vērtības;

2) pārmaksātā nodokļa summa pārsniedz 1000 latu un apliekamās personas ar nodokļa 0 procentu likmi vai nodokļa samazināto likmi apliekamo darījumu vai to darījumu, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme, apjoms ir vismaz 20 procenti no kopējās ar nodokli apliekamo darījumu vērtības;

3) pārmaksātā nodokļa summa, kas izveidojusies par pamatlīdzekļiem, pārsniedz 100 latu un apliekamā persona ir pieprasījusi šīs pārmaksātās nodokļa summas atmaksu;

4) pārmaksātā nodokļa summa pārsniedz 1000 latu un ir izveidojusies par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem šā likuma 13.2, 13.5 vai 13.6 pantā minēto darījumu nodrošināšanai;

5) pārmaksātā nodokļa summa pārsniedz 8000 latu.

(128) Pēc personas izslēgšanas no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra, nodokļu administrācija mēneša laikā pārmaksāto nodokļa summu novirza nodokļa parādu, citu nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu parādu segšanai.

(129) Personai, kura ir izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra, pēc tās pieprasījuma, bet ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad pieņemts lēmums par tās izslēgšanu no minētā reģistra, pārmaksāto nodokļa summu atmaksā šīs personas norādītajā bankas kontā, ja pēc pārmaksātās nodokļa summas novirzīšanas joprojām ir pārmaksātā nodokļa summa.

(1210) Ja persona, kura ir izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra, četru mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par tās izslēgšanu no minētā reģistra, nav iesniegusi pieprasījumu par pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu, Valsts ieņēmumu dienests to dzēš.

(1211) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pagarināt šā panta 12.3 daļā noteikto termiņu, ja:

1) pieņemts lēmums par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu attiecībā uz tiem darījumiem, kuru pārbaudei nepieciešama papildu informācija, — līdz dienai, kad Valsts ieņēmumu dienests būs izvērtējis darījumu un pieņēmis lēmumu par pieprasījuma pamatotību;

2) apliekamajai personai ir jākoriģē atskaitītais priekšnodoklis par zaudētajiem parādiem, — līdz dienai, kad šī korekcija veikta;

3) persona nevar dokumentāri pierādīt nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas pamatotību, — līdz dienai, kad Valsts ieņēmumu dienests varēs pārliecināties par šīs likmes piemērošanas pamatotību;

4) Valsts ieņēmumu dienests ir nosūtījis paziņojumu par datu atbilstības pārbaudi, — līdz dienai, kad Valsts ieņēmumu dienests būs pieņēmis lēmumu par pieprasījuma pamatotību;

5) 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta nodokļa deklarācija par taksācijas periodu, ir pieprasīta papildu informācija, kas iesniedzama 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, un nepieciešama pārmaksātās nodokļa summas apstiprināšanai, — līdz dienai, kad Valsts ieņēmumu dienests būs pieņēmis lēmumu par pieprasījuma pamatotību; šādu lēmumu Valsts ieņēmumu dienests pieņem ne vēlāk kā 75 dienu laikā pēc tam, kad saņemta deklarācija par taksācijas periodu.

(13) Nodoklis ir piedzenams saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(14) Ja persona, kura nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona, par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir iekasējusi pievienotās vērtības nodokli, iekasētais nodoklis iemaksājams valsts budžetā pilnā apmērā. Šādām personām nav tiesību budžetā maksājamā nodokļa apmēru samazināt par samaksātajām priekšnodokļa summām.

(13.11.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999., 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 20.06.2003., 06.11.2003., 11.03.2004., 20.12.2004., 20.10.2005., 31.01.2008., 14.11.2008., 16.06.2009., 22.10.2009., 01.12.2009., 02.12.2010., 20.12.2010., 21.07.2011. un 08.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

12.1 pants. Pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšana ārvalstu juridiskajām personām — starptautisko autotransporta pakalpojumu sniedzējām

(Zaudējis spēku no 01.01.2003. Sk. Pārejas noteikumus.)

12.2 pants. Nodokļa atmaksāšana Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētai apliekamai personai

(1) Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētai personai nodokli, kas samaksāts par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem saimnieciskās darbības nodrošināšanai ārpus Eiropas Savienības teritorijas, atmaksā, ievērojot paritātes principu, ja laika periodā, par kuru pieprasa atmaksāt nodokli, šī persona:

1) ir reģistrējusi saimniecisko darbību savā mītnes zemē ārpus Eiropas Savienības teritorijas;

2) atbilst ar nodokli apliekamās personas statusam savā mītnes zemē ārpus Eiropas Savienības teritorijas;

3) nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

4) neveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem reģistrējamu saimniecisko darbību Latvijas Republikā.

(2) Ministru kabinets, ievērojot šā panta pirmās daļas prasības:

1) nosaka nodokļa atmaksāšanas kārtību un atmaksājamā nodokļa minimālo summu;

2) nosaka nodokļa atmaksāšanas termiņus, ievērojot šā likuma 12.5 panta otrās daļas 2.punkta prasības;

3) nosaka Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamos dokumentus un to iesniegšanas termiņus;

4) apstiprina iesnieguma nodokļa atmaksāšanai veidlapas paraugu.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

12.3 pants. Īpašā nodokļa režīma preču importa darījumos piemērošana

(1) Izlaižot preces brīvam apgrozījumam, īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos piemēro:

1) apliekamā persona, ja tā preces importē savas saimnieciskās darbības ietvaros un ir saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta atļauju;

2) fiskālais pārstāvis, ja preces tiek importētas, pārstāvot citas dalībvalsts apliekamo personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu, un fiskālais pārstāvis ir saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta atļauju.

(2) Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz apliekamās personas iesniegumu, šā panta pirmajā daļā minēto atļauju piešķir personai, kura atbilst visiem turpmāk šajā panta daļā minētajiem nosacījumiem:

1) tā ir reģistrējusi saimniecisko darbību iekšzemē;

2) tā ir Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas reģistrēts klients;

3) iesnieguma iesniegšanas dienā tai nav nodokļu parādu par iepriekšējiem taksācijas periodiem vai tā nodokļu parādus samaksā piecu darba dienu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas;

4) tās darbiniekiem, kam ir paraksta tiesības, nav sodāmības par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā;

5) tā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā termiņā sniedz informatīvās deklarācijas vai papildu informāciju, kas nepieciešama valsts budžetā maksājamās nodokļa summas vai nodokļa pārmaksas noteikšanai.

(3) Apliekamā persona ir tiesīga piemērot īpašo nodokļa režīmu importa darījumos pamatlīdzekļu ievešanai bez šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas, ja tiek ievēroti visi turpmāk šajā panta daļā minētie nosacījumi:

1) šī apliekamā persona ieved pamatlīdzekli, ko paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot apliekamo darījumu nodrošināšanai vismaz 12 kalendāro mēnešu laikā no pamatlīdzekļa ievešanas brīža;

2) pamatlīdzekļa vērtība (bez nodokļa) sasniedz vai pārsniedz 500 latu;

3) šai apliekamajai personai nav nodokļa parāda par iepriekšējiem taksācijas periodiem.

(4) Piemērojot šā panta trešās daļas 1.punktu, par pamatlīdzekli uzskata arī vieglo automašīnu, ja to ieved apliekamā persona, kuras pamatdarbība ir autovadīšanas prasmes apmācība, taksometru pakalpojumu sniegšana, vieglo automašīnu nomas pakalpojumu sniegšana, vieglo automašīnu piegādes vai nomaksas pirkuma darījumi.

(5) Ja apliekamā persona, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, izmanto citas personas sniegto muitošanas pakalpojumu, šai personai ir tiesības piemērot īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos, ja ir saņemta šā panta pirmajā daļā minētā atļauja uz apliekamās personas vārda.

(6) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas piešķiršanas, apturēšanas un anulēšanas nosacījumus un kārtību, kā arī kārtību, kādā iesniedzams un izskatāms iesniegums šīs atļaujas saņemšanai.

(22.10.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

12.4 pants. Apliekamās personas pieteikuma iesniegšana nodokļa atmaksas saņemšanai citā dalībvalstī

(1) Apliekamā persona iesniedz pieteikumu nodokļa atmaksas saņemšanai par citā dalībvalstī iegādātajām precēm, saņemtajiem pakalpojumiem un par preču importu, ja laika periodā, par kuru tā pieprasa atmaksāt nodokli, šī persona:

1) ir bijusi reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

2) nav bijusi reģistrēta tās dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, kurai pieprasa nodokļa atmaksu;

3) nav veikusi dalībvalstī, kurai pieprasa nodokļa atmaksu, apliekamus darījumus, kuru veikšanai būtu jāreģistrējas šīs dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(2) Ministru kabinets, ievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumus, paredz:

1) kārtību, kādā apliekamā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pieteikumu nodokļa atmaksas saņemšanai citā dalībvalstī;

2) kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests izskata pieteikumu un pārsūta to dalībvalstij, kurai pieprasa nodokļa atmaksu;

3) pieteikumā iekļaujamo informāciju;

4) periodu, par kuru pieprasa atmaksāt nodokli, un atmaksājamā nodokļa minimālo summu.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010. Sk. Pārejas noteikumu 66.punktu)

12.5 pants. Nodokļa atmaksāšana citas dalībvalsts apliekamajai personai

(1) Citas dalībvalsts apliekamajai personai atmaksā samaksāto nodokli par iekšzemē iegādātajām precēm, saņemtajiem pakalpojumiem un par preču importu apliekamo darījumu nodrošināšanai citā dalībvalstī, ja laika periodā, par kuru pieprasa atmaksāt nodokli, šī persona:

1) ir bijusi reģistrēta citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

2) nav veikusi saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem reģistrējamu saimniecisko darbību iekšzemē;

3) nav veikusi iekšzemē apliekamus darījumus, kuru veikšanai būtu jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(2) Ministru kabinets, ievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumus, paredz:

1) kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests saņem un izskata citas dalībvalsts apliekamās personas pieteikumu nodokļa atmaksāšanai iekšzemē;

2) kārtību, kādā atmaksā nodokli citas dalībvalsts apliekamai personai, un nodokļa atmaksāšanas termiņus, kas nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus no pieteikuma saņemšanas dienas vai sešus mēnešus, ja tiek pieprasīta papildinformācija, vai astoņus mēnešus, ja papildinformācija tiek pieprasīta atkārtoti.

(01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

IV nodaļa
Īpašie noteikumi

13. pants. Nodokļa piemērošana tūrisma aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumiem

(1) Nodoklis tiek piemērots tūrisma aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumiem, ja tūrisma aģentūra vai tūrisma operators darbojas savā vārdā un ceļotāja labā un izmanto citu personu preču piegādes un pakalpojumus ceļotājam sniegto tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai.

(2) Visi pasākumi, kurus iekšzemes tūrisma aģentūra vai tūrisma operators veic sakarā ar ceļojumu, tiek uzskatīti par vienu pakalpojumu, ko tūrisma aģentūra vai tūrisma operators sniedz ceļotājam. Šis pakalpojums apliekams ar nodokli.

(3) Ar nodokli apliekamā vērtība attiecībā uz tūrisma aģentūru vai tūrisma operatoru pakalpojumiem ir starpība starp visu summu (bez nodokļa), ko samaksā pakalpojuma saņēmējs (ceļotājs), un faktiskajām izmaksām par preču piegādēm un pakalpojumiem, kurus tūrisma aģentūrām vai tūrisma operatoriem nodrošina citas personas.

(4) Tūrisma aģentūras vai tūrisma operatora aprēķinātais nodoklis par paša sniegtajiem pakalpojumiem (to skaitā ceļojumu paketes veidošana, reklāmas bukletu izdošana) iekļaujams kopējā ceļojumu paketes vērtībā un iekasējams no pakalpojuma saņēmēja. Aprēķinot budžetā maksājamā nodokļa apmēru, kā priekšnodoklis atskaitāms iekšzemē samaksātais nodoklis savu pakalpojumu nodrošināšanai (to skaitā par telpu nomu, telefonsarunām, elektrību).

(41) Tūrisma aģentūra vai tūrisma operators aprēķina paša sniegtā pakalpojuma vērtību un iekļauj to nodokļa deklarācijā tajā taksācijas periodā, kad pakalpojums sniegts ceļotājam un ir saņemti rēķini no citām personām par sniegtā pakalpojuma faktisko vērtību, bet ne vēlāk kā nākamajā taksācijas periodā pēc pakalpojuma sniegšanas ceļotājam.

(5) Nodoklis par citiem ar tūrismu (ceļojumiem) saistītiem pakalpojumiem (to skaitā par viesnīcu, transporta, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem), kurus iekšzemē faktiski sniedz citas apliekamās personas, iekļaujams kopējā tūrisma ceļazīmes vērtībā un iekasējams no pakalpojuma saņēmēja. Par šiem pakalpojumiem iekasēto nodokļa summu tūrisma aģentūra vai tūrisma operators pilnā mērā pārskaita faktiskajam pakalpojuma sniedzējam. Tūrisma aģentūra vai tūrisma operators šo summu nedrīkst atskaitīt kā priekšnodokli.

(6) (Zaudējusi spēku no 01.01.2003. Skat. Pārejas noteikumus.)

(7) Tūrisma aģentūru vai tūrisma operatoru pašu sniegtā pakalpojuma vērtība apliekama ar nodokļa standartlikmi. Ja tūrisma aģentūru vai tūrisma operatoru pakalpojumi tiek sniegti gan Eiropas Savienības teritorijā, gan ārpus tās, ar nodokļa 0 procentu likmi tiek aplikta tikai tā pakalpojumu daļa, kas sniegta ārpus Eiropas Savienības teritorijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 23.11.2000., 06.11.2003., 11.03.2004., 20.10.2005., 31.01.2008., 12.12.2008. un 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

13.1 pants. Nodokļa piemērošana lauksaimniekam

(1) Šā panta izpratnē:

1) lauksaimnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kura nodarbojas ar lauksaimniecības kultūru, lopkopības un zivsaimniecības produkcijas (turpmāk — lauksaimniecības produkcija) ražošanu, kura nav apliekamā persona un uz kuru attiecas šajā pantā noteiktais nodokļa piemērošanas režīms;

2) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs ir apliekamā persona, kura veic vai nodrošina lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi vai pārstrādā iepirktu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju.

(2) Lauksaimnieks, nododot paša ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam, saņem no tā kompensāciju.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā kompensācija par nodokli, ko lauksaimnieks samaksājis, iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam nodošanai paredzētās lauksaimniecības produkcijas ražošanas nodrošināšanai, ir 14 procenti no piegādātās lauksaimniecības produkcijas vērtības.

(4) Kompensāciju var izmaksāt arī šādas apliekamās personas, ja tās ievēro lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam šā panta septītajā, devītajā un desmitajā daļā noteiktos nosacījumus:

1) atbilstīgas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības;

2) Lauku atbalsta dienests, kas iepērk no lauksaimnieka pašu ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju intervences uzkrājumu veidošanai.

(5) Kompensāciju saņem arī atbilstīga lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:

1) nav apliekamā persona;

2) saņemto kompensāciju pilnā apmērā izmaksā lauksaimniekam.

(6) Lai lauksaimnieks varētu saņemt kompensāciju, tas iesniedz konkrētajam lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam apliecinājumu, ka lauksaimnieks nav apliekamā persona un ka tam ir tiesības saņemt kompensāciju saskaņā ar šo pantu.

(7) Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs līdz pēctaksācijas gada 1.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību.

(8) Šā panta septītajā daļā minētajā pārskatā norāda šādu informāciju:

1) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāja nosaukums, reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un juridiskā adrese;

2) lauksaimnieka nosaukums, reģistrācijas kods (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētās dzīvesvietas adrese);

3) saņemtās lauksaimniecības produkcijas veids un vienas vienības cena;

4) taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas kopējais daudzums un kopējā vērtība.

(9) Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs savā nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu samazina valsts budžetā maksājamo nodokļa summu par lauksaimniekam izmaksātās kompensācijas summu.

(10) Ja lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs iepērk no lauksaimnieka lauksaimniecības produkciju par vērtību (bez kompensācijas), kas ir augstāka vai zemāka par tādu piegādes vērtību, par kādu tiek iepirkta analoga produkcija no apliekamās personas, tas zaudē šā panta devītajā daļā noteiktās tiesības.

(11) Šā panta nosacījumi nav piemērojami, ja:

1) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam nodod iepirktus vai pārstrādātus produktus vai savāktus savvaļā augošus augu valsts produktus, vai sēnes, vai nozvejotus vai nomedītus dzīvnieku valsts produktus, kuri nav iegūti lauksaimniecības produkcijas ražošanas rezultātā;

2) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs neveic vai nenodrošina no lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas pārstrādi, bet izmanto to tirdzniecībai.

(14.11.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.2009., 01.12.2009. un 02.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

13.2 pants. Nodokļa piemērošana kokmateriālu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem

(1) Nodokli par šā panta trešajā daļā minēto kokmateriālu piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā kokmateriālu saņēmējs, ja kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs ir apliekamās personas.

(2) Nodokli par šā panta ceturtajā daļā minētajiem pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti darījumos, kuri saistīti ar šā panta trešajā daļā minēto kokmateriālu piegādi, valsts budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, ja pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs ir apliekamās personas.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto kārtību piemēro šādu kokmateriālu piegādei:

1) nocirsti un atzaroti, sagarumoti vai nesagarumoti, mizoti vai nemizoti, garenvirzienā sašķelti vai nesašķelti apaļkoki, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un kuru garums ir lielāks par vienu metru, bet tievgaļa diametrs nav mazāks par trim centimetriem;

2) jebkurā garumā sazāģēti, ēvelēti vai neēvelēti zāģmateriāli, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un ir biezāki par sešiem milimetriem.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto kārtību piemēro šādiem pakalpojumiem:

1) ar kokmateriālu sagatavošanu saistītie pakalpojumi (tajā skaitā ciršanas tiesību piešķiršana, platību stigošana meža zemē un cirsmu parauglaukuma ierīkošana, augoša koka un apaļkoka uzmērīšana, vērtēšana, nozāģēšana, atzarošana un krautņu veidošana);

2) kokmateriālu apstrādes un pārstrādes pakalpojumi (tajā skaitā zāģēšana, garināšana, mizošana, frēzēšana, ēvelēšana, virpošana, slīpēšana, žāvēšana, līmēšana, lakošana un šķeldošana);

3) kokmateriālu marķēšana, brāķēšana, šķirošana, pakošana;

4) kokmateriālu ķīmiskās apstrādes pakalpojumi (tajā skaitā kokmateriālu antiseptēšana);

5) kokmateriālu transportēšana, iekraušana, izkraušana, pārkraušana un glabāšana;

6) ar kokmateriālu piegādi saistītie tirgus izpētes (mārketinga) un starpniecības pakalpojumi.

(5) Kokmateriālu piegādātājs izraksta kokmateriālu saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto kokmateriālu vērtību norāda bez nodokļa.

(6) Kokmateriālu saņēmējs samaksā kokmateriālu piegādātājam nodokļa rēķinā norādīto kokmateriālu vērtību.

(7) Ar kokmateriālu piegādi saistīta pakalpojuma sniedzējs izraksta pakalpojuma saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā sniegtā pakalpojuma vērtību norāda bez nodokļa.

(8) Ar kokmateriālu piegādi saistīta pakalpojuma saņēmējs samaksā pakalpojuma sniedzējam nodokļa rēķinā norādīto pakalpojuma vērtību.

(21.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

13.3 pants. Nodokļa piemērošana ieguldījumu zeltam

(1) Šā likuma izpratnē ieguldījumu zelts ir:

1) zelts stieņos vai platēs dārgmetālu tirgū atzītā svarā, ja šā zelta prove ir vienāda ar 995 vai lielāka, neatkarīgi no tā, ir vai nav izdoti vērtspapīri par šo zeltu;

2) zelta monētas, kuru zelta prove ir vienāda ar 900 vai lielāka, kuras emitētas pēc 1800.gada, ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis to izcelsmes valstī un kuras pārdod par cenu, kas nepārsniedz tajās esošā zelta brīvā tirgus vērtību vairāk kā par 80 procentiem.

(2) Ar nodokli neapliek:

1) ieguldījumu zelta piegādi iekšzemē un Eiropas Savienības teritorijā;

2) ieguldījumu zelta iegādi Eiropas Savienības teritorijā;

3) ieguldījumu zelta importu;

4) starpniecības aģenta pakalpojumus, kas sniegti darījumos ar ieguldījumu zeltu.

(3) Apliekamai personai saskaņā ar šā panta ceturto daļu ir tiesības piemērot nodokli ieguldījumu zelta piegādei un starpniecības aģenta pakalpojumam, ja tā par šo izvēli ir informējusi Valsts ieņēmumu dienestu pirms darījuma veikšanas.

(4) Apliekamā persona, kas:

1) parasti piegādā zeltu rūpnieciskām vajadzībām, var izvēlēties, vai piemērot nodokli šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā ieguldījumu zelta piegādei;

2) ražo ieguldījumu zeltu vai pārveido jebkādu zeltu par ieguldījumu zeltu, var izvēlēties, vai piemērot nodokli šā panta pirmajā daļā minētā ieguldījumu zelta piegādei;

3) sniedz starpniecības aģenta pakalpojumus, piedaloties šīs daļas 1. un 2.punktā minētajās ieguldījumu zelta piegādēs, var izvēlēties, vai piemērot nodokli starpniecības aģenta pakalpojumam.

(5) Apliekamai personai, kas veic no nodokļa atbrīvotu ieguldījumu zelta piegādi, ir tiesības, piemērojot šā likuma 10.pantā noteikto kārtību, nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt nodokli, kas aprēķināts par:

1) ieguldījumu zelta iegādi no citām apliekamām personām vai citas dalībvalsts apliekamām personām, kuras nolēmušas piemērot nodokli ieguldījumu zelta piegādei;

2) zelta iegādi no citām apliekamām personām vai citas dalībvalsts apliekamām personām vai zelta importu, ja šo zeltu apliekamā persona vai starpniecības aģents apliekamās personas vārdā pārveidos par ieguldījumu zeltu;

3) pakalpojumiem, kas saņemti, lai pārveidotu zelta vai ieguldījumu zelta formu, svaru un provi.

(6) Apliekamai personai, kas ražo ieguldījumu zeltu vai pārveido zeltu par ieguldījumu zeltu, neatkarīgi no tā, vai šī apliekamā persona saskaņā ar šā panta ceturto daļu ir nolēmusi piemērot nodokli ieguldījumu zelta piegādei vai ne, ir tiesības, piemērojot šā likuma 10.pantā noteikto kārtību, nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt aprēķināto nodokli par precēm, kas iegādātas no citām apliekamām personām vai citas dalībvalsts apliekamām personām, vai importētajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar ieguldījumu zelta ražošanu.

(7) Apliekamai personai, kas veic darījumus ar ieguldījumu zeltu, dokumenti, kas saistīti ar šiem darījumiem, jāuzglabā piecus gadus pēc tā kalendāra gada beigām, kurā darījums ir beidzies.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

13.4 pants. Īpašā nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība

(1) Šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību ir tiesības piemērot ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajai personai, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

1) iepriekšējā taksācijas gadā ar nodokli apliekamo darījumu vērtība nav pārsniegusi 70 000 latu;

2) reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, taksācijas gadā neplāno par 70 000 latu lielāku darījumu apjomu.

(2) Šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību ir tiesības piemērot apliekamajai personai, kurai iepriekšējā taksācijas gadā ar nodokli apliekamo darījumu vērtība ir sasniegusi vai pārsniegusi 70 000 latu un kura ir:

1) apliekamā persona, kas darbojas zivsaimniecības nozarē, attiecībā uz svaigu, saldētu vai atdzesētu zivju un vēžveidīgo piegādēm;

2) lauksaimniecības produkcijas ražotājs vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, attiecībā uz šādu lauksaimniecības produktu piegādi:

a) dzīvi dzīvnieki,

b) piens un piena pārstrādes produkti,

c) putnu olas,

d) dabīgais medus,

e) dārzeņi, sakņaugi, bumbuļaugi,

f) graudaugu produkti,

g) eļļas augu sēklas un augļi, dažādi graudi, sēklas un augļi.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās apliekamās personas nodokli valsts budžetā maksā par to taksācijas periodu, kurā saņemta samaksa par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām apliekamajām personām priekšnodokli par saņemtajām precēm un pakalpojumiem šo darījumu nodrošināšanai ir tiesības atskaitīt tajā taksācijas periodā, kurā tās samaksājušas no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas.

(5) Šā panta otrajā daļā minētās apliekamās personas nodokli valsts budžetā maksā par to taksācijas periodu, kurā saņemta samaksa par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, taču ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc rēķina izrakstīšanas.

(6) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās apliekamās personas, kuras vēlas piemērot šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, par to informē Valsts ieņēmumu dienestu līdz taksācijas gada 31.janvārim vai tad, kad iesniedz iesniegumu par reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(7) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām apliekamajām personām nav tiesību šo kārtību mainīt agrāk par nākamo taksācijas gadu.

(8) Apliekamās personas, kuras taksācijas gadā ir piemērojušas šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, bet pēctaksācijas gadā to nevēlas piemērot, par to informē Valsts ieņēmumu dienestu līdz taksācijas gada 31.decembrim.

(9) Apliekamās personas, kuras taksācijas gadā ir piemērojušas šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, bet pēctaksācijas gadā to nevēlas piemērot, nodokli par taksācijas gadā veiktajiem darījumiem deklarē un iemaksā valsts budžetā ne vēlāk kā iesniedzot pēctaksācijas gada jūnija, otrā ceturkšņa vai pirmā pusgada deklarāciju, vienlaikus šajā deklarācijā uzrādot atskaitāmo priekšnodokli par taksācijas gadā saņemtajos nodokļa rēķinos norādītajām nodokļa summām.

(10) Personas, kuras ir izslēgtas no apliekamo personu reģistra un līdz izslēgšanai piemēroja šajā pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, iepriekšējos taksācijas periodos veiktos darījumus, kas netika uzrādīti nodokļa deklarācijās, izmantojot šajā pantā noteikto kārtību, uzrāda nodokļa deklarācijā un iemaksā valsts budžetā nodokli 20 dienu laikā pēc to izslēgšanas no apliekamo personu reģistra. Vienlaikus šajā nodokļa deklarācijā uzrāda atskaitāmo priekšnodokli par iepriekšējos taksācijas periodos saņemtajos nodokļa rēķinos norādītajām nesamaksātajām nodokļa summām.

(01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2010. un 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011. Otrās daļas 1.punkts stājas spēkā 01.01.2012. Sk. Pārejas noteikumu 74.punktu)

13.5 pants. Nodokļa piemērošana metāllūžņu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem

(1) Nodokli par šā panta trešajā daļā minēto metāllūžņu piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā metāllūžņu saņēmējs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) metāllūžņu piegādātājs un metāllūžņu saņēmējs ir apliekamās personas;

2) metāllūžņu saņēmējam ir licence metālu atgriezumu un metāllūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā vai, ja šādas licences nav, ir atļauja A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas un uzglabāšanas atļauja.

(2) Nodokli par šā panta ceturtajā daļā minētajiem ar metāllūžņu piegādi saistītajiem pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, valsts budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs ir apliekamās personas;

2) pakalpojumu saņēmējam ir licence metālu atgriezumu un metāllūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā vai, ja šādas licences nav, ir atļauja A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas un uzglabāšanas atļauja.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteikto kārtību piemēro šādu metāllūžņu piegādei:

1) melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atgriezumi un lūžņi, kas radušies saimnieciskās darbības rezultātā rūpniecībā, celtniecībā, lauksaimniecībā vai citās jomās, kā arī sadzīvē;

2) metāla izstrādājumi vai to daļas, kas nav izmantojamas paredzētajam mērķim lūzumu, griezumu, nodiluma vai citu iemeslu dēļ;

3) dažādu veidu nolietoti un atkārtoti neizmantojami transportlīdzekļi vai to daļas, tajā skaitā automašīnu vraki;

4) elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi;

5) baterijas un akumulatori.

(4) Šā panta otrajā daļā noteikto kārtību piemēro šādu ar metāllūžņu piegādi saistīto pakalpojumu sniegšanai:

1) melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atkritumu atšķirošana no rūpniecisko un sadzīves atkritumu plūsmām;

2) melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atgriezumu un lūžņu šķirošana, sadalīšana, griešana, saspiešana, presēšana, liešana lietņos;

3) nolietotu melno vai krāsaino metālu un to sakausējumu izstrādājumu un citu atkārtoti neizmantojamu materiālu salaušana, sadalīšana, griešana, saspiešana, presēšana;

4) atkārtoti neizmantojamu ēku, inženierbūvju vai citu infrastruktūras objektu vai to daļu metāla konstrukciju salaušana, sadalīšana un šķirošana.

(5) Metāllūžņu piegādātājs izraksta metāllūžņu saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto metāllūžņu vērtību norāda bez nodokļa.

(6) Metāllūžņu saņēmējs samaksā metāllūžņu piegādātājam nodokļa rēķinā norādīto metāllūžņu vērtību.

(7) Ar metāllūžņu piegādi saistīta pakalpojuma sniedzējs izraksta pakalpojuma saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā sniegtā pakalpojuma vērtību norāda bez nodokļa.

(8) Ar metāllūžņu piegādi saistīta pakalpojuma saņēmējs samaksā pakalpojuma sniedzējam nodokļa rēķinā norādīto pakalpojuma vērtību.

(21.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

13.6 pants. Nodokļa piemērošana būvniecības pakalpojumiem

(1) Šā panta izpratnē būvniecības pakalpojumi ir būvdarbu veikšana jaunas būves (ēkas, inženierbūves) būvēšanai vai esošās būves vai tās daļas renovācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai, konservācijai vai nojaukšanai.

(2) Nodokli par šā panta ceturtajā daļā minētajiem būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, valsts budžetā maksā būvniecības pakalpojumu saņēmējs, ja būvniecības pakalpojumu sniedzējs un būvniecības pakalpojumu saņēmējs ir apliekamās personas.

(3) Šā panta otrajā daļā noteikto kārtību piemēro arī valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība, kas ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā saskaņā ar šā likuma 3.panta otro vai trīspadsmito daļu un saņem šā panta ceturtajā daļā minētos būvniecības pakalpojumus saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru vai kā publiskais partneris saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu.

(4) Šā panta otrajā daļā noteikto kārtību piemēro būvniecības pakalpojumiem, tai skaitā:

1) būvlaukuma sagatavošana;

2) būvobjekta pagaidu būvju būvēšana un to nojaukšana;

3) būves nulles cikla izbūve;

4) būves nesošo un nenesošo elementu vai konstrukciju (tai skaitā iebūvējamo konstrukciju) būvēšana;

5) konstrukciju uzstādīšana ar piegādi vai bez tās (tai skaitā stikloto konstrukciju, logu un durvju ielikšana, liftu uzstādīšana);

6) iekārtu, kas ir būves neatņemama sastāvdaļa (tai skaitā ventilācijas sistēma, apkures sistēma), uzstādīšana un montāža;

7) būves ārējā apdare (tai skaitā fasādes apdare un siltināšana);

8) būves iekšējā apdare (tai skaitā sienu un griestu apdare, siltināšana, grīdas ieklāšana, tapešu līmēšana, virsmu krāsošana vai lakošana);

9) inženierkomunikāciju izbūve (tai skaitā ar būvi vai tās daļu funkcionāli saistīto inženiertīklu pievada un būves iekšējo inženiertīklu izbūve);

10) būves vai tās daļas konservācija;

11) būves vai tās daļas nojaukšana;

12) būvlaukuma sakopšana un labiekārtošana pēc būvdarbu pabeigšanas pirms būvobjekta nodošanas ekspluatācijā (izņemot apzaļumošanu).

(5) Sniegtā būvniecības pakalpojuma vērtībā iekļauj izmaksas, kas ir tieši saistītas ar konkrētā pakalpojuma sniegšanu (tai skaitā būvmateriālu, konstrukciju vai iekārtu, kas ir būves neatņemama sastāvdaļa, vai citu normatīvajos aktos būvniecības jomā paredzēto iekārtu iegādes un uzstādīšanas vērtība, būvniecības instrumentu, mehānismu vai tehnoloģisko iekārtu nomas vērtība).

(6) Būvniecības pakalpojuma sniedzējs izraksta būvniecības pakalpojuma saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā norāda sniegtā būvniecības pakalpojuma vērtību bez nodokļa.

(7) Būvniecības pakalpojuma saņēmējs samaksā būvniecības pakalpojuma sniedzējam nodokļa rēķinā norādīto būvniecības pakalpojuma vērtību.

(8) Būvniecības pakalpojuma saņēmējs par saņemto pakalpojumu maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus.

(08.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012. Sk. Pārejas noteikumu 77. un 78.punktu)

14. pants. Komercsabiedrības dalībnieku maiņa, reorganizācija, komersanta (uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības) likvidācija

(1) Ja tiek privatizēta valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība un tās jaunais īpašnieks saimnieciskās darbības turpināšanai pārņem visas kapitālsabiedrības tiesības un saistības, darījums ar nodokli netiek aplikts.

(2) Ja tiek likvidēta komercsabiedrība (uzņēmums vai uzņemējsabiedrība), kas savas darbības laikā nav bijusi apliekamā persona, tad, pārdodot vai nododot šīs personas mantu, nodoklis nav jāmaksā.

(3) Ja tiek likvidēta komercsabiedrība (uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība), kas savas darbības laikā bija apliekamā persona (vai kurai bija jābūt apliekamajai personai), tad par piegādātajām un pašpatēriņa precēm nodokli aprēķina un maksā saskaņā ar šo likumu. Šajos gadījumos persona, kas veic likvidatora funkcijas, iesniedz nodokļa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam.

(4) Ja apliekamās personas īpašumu pārdod tiesu izpildītājs, maksātnespējas procesa administrators vai likvidators, ar nodokli apliekama īpašuma tirgus vērtība (cena) vai izsoles cena.

(5) Ja komercsabiedrība (apliekamā persona) reorganizācijas rezultātā tiek sadalīta (sašķelta) vai tiek nodalīta tās daļa un izveidotās jaunās komercsabiedrības 30 dienu laikā pēc to reģistrācijas komercreģistrā tiek reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas, nodokli par nodalīto mantu neaprēķina.

(6) Ja komercsabiedrība (apliekamā persona) reorganizācijas rezultātā tiek pievienota citai komercsabiedrībai vai divas vai vairākas komercsabiedrības (apliekamās personas) apvienojas (saplūst) un iegūstošā komercsabiedrība pārņem visu apvienoto vai pievienoto komercsabiedrību tiesības un saistības, nodokli par nodoto mantu neaprēķina.

(7) Ja komersants (apliekamā persona) reorganizācijas rezultātā tiek pārveidots par komercsabiedrību un jaunizveidotā komercsabiedrība pārņem visas komersanta tiesības un saistības, nodokli par nodoto mantu neaprēķina.

(20.10.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.2009., 20.12.2010. un 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

V nodaļa
Nobeiguma noteikumi

(Izslēgta ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

15. pants. Atbildība par šā likuma pārkāpumiem

(Izslēgts ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

16. pants. Strīdu izskatīšanas kārtība

(Izslēgts ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

17. pants. Likuma normu piemērošanas kārtība

(Izslēgts ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

VI nodaļa
Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana
darījumiem Eiropas Savienības teritorijā

(Nodaļa 11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

18. pants. Apliekamie darījumi Eiropas Savienības teritorijā

(1) Apliekamie darījumi Eiropas Savienības teritorijā ir:

1) saimnieciskās darbības ietvaros veiktie šā likuma 2.panta otrajā daļā minētie darījumi un preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā;

2) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir arī personas preču pārvietošana no citas dalībvalsts uz iekšzemi šīs personas saimnieciskās darbības nodrošināšanai iekšzemē;

3) preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā ir arī personas preču pārvietošana no iekšzemes uz citu dalībvalsti šīs personas saimnieciskās darbības nodrošināšanai citā dalībvalstī;

4) neapliekamu personu veiktā jaunu transportlīdzekļu iegāde Eiropas Savienības teritorijā.

(2) Par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā neuzskata tādu preču saņemšanu muitas noliktavās vai brīvajās zonās, kurām citā Eiropas Savienības dalībvalstī uzsākta eksporta procedūra.

(3) Par preču iegādi neuzskata citas Eiropas Savienības dalībvalsts apliekamās personas preču nosūtīšanu uz Latvijas Republiku uz laiku, kas nedrīkst būt ilgāks par 24 mēnešiem. Šī norma nav piemērojama, ja persona ievedusi iekšzemē preces šo preču pārstrādei, apstrādei vai remontam uz laiku, kas nav ilgāks par 24 mēnešiem, un pēc minēto pakalpojumu saņemšanas tās neizved uz valsti, no kuras šīs preces tika ievestas.

(4) Par preču piegādi neuzskata apliekamās personas preču nosūtīšanu uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti uz laiku, kas nedrīkst būt ilgāks par 24 mēnešiem. Šajā gadījumā apliekamajai personai jānodrošina detalizēta šādu preču grāmatvedības uzskaite, lai nodokļu administrācija varētu izsekot minēto preču kustībai.

(5) Par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā neuzskata šā likuma 4.panta septītajā daļā minēto preču piegādi, ja tā veikta atbilstoši šā likuma 4.panta astotās, devītās vai desmitās daļas nosacījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004., 20.10.2005. un 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

19. pants. Preču piegādes vieta Eiropas Savienības teritorijā

(1) Ja preces tiek nosūtītas vai transportētas no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, preču piegādes vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kur sākas preču nosūtīšana vai transportēšana.

(2) (Izslēgta ar 20.12.2004. likumu.)

(3) Montēto vai uzstādīto preču piegādes vieta ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā preces tiek montētas vai uzstādītas.

(4) (Izslēgta ar 20.12.2004. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

20. pants. Preču iegādes vieta Eiropas Savienības teritorijā

(1) Ja preces tiek nosūtītas vai transportētas no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, preču iegādes vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kur beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana.

(2) Jauna transportlīdzekļa iegādes vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā transportlīdzeklis tiek reģistrēts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

21. pants. Preču importēšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā

Preču importēšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā tiek (noslēgta) pabeigta muitas procedūra — preču izlaišana brīvam apgrozījumam.

22. pants. Preču transporta pakalpojuma Eiropas Savienības teritorijā sniegšanas vieta

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

23. pants. Ar preču transportēšanu Eiropas Savienības teritorijā saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

24. pants. Starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta darījumiem Eiropas Savienības teritorijā

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

25. pants. Ar kustamo (ķermenisko) lietu saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

26. pants. Reģistrācija Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā

(1) Ja neapliekamās juridiskās personas vai neapliekamās fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā kopējā vērtība bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā pārsniedz 7000 latu, tā līdz tam taksācijas periodam sekojošā mēneša 15.datumam, kad ir pārsniegts noteiktais slieksnis — 7000 latu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(11) Neapliekamā juridiskā persona vai neapliekamā fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, drīkst nepiemērot šā panta pirmo daļu, ja pēc vienas preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā, ar kuru pārsniegts reģistrācijas slieksnis 7000 latu, nākamajā kalendārajā gadā nav paredzēts veikt citas preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā, kuru kopējā vērtība pārsniegtu 7000 latu. Šajā gadījumā minētā persona iemaksā nodokli valsts budžetā šā likuma 12.panta 1.10 daļā noteiktajā kārtībā, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(2) Ja citas dalībvalsts persona iekšzemē neapliekamai personai piegādā preces, kurām Latvijas Republikā tiek piemērots akcīzes nodoklis, tad šai citas dalībvalsts personai pirms darījuma veikšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā neatkarīgi no piegādāto akcīzes preču vērtības.

(3) Ja citas dalībvalsts apliekamā persona veic preču piegādi attālumā Eiropas Savienības teritorijā un preces tiek saņemtas Latvijā, un šādu preču piegāžu kopsumma bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 24 000 latu, tad šai citas dalībvalsts apliekamai personai 30 dienu laikā pēc šīs summas sasniegšanas vai pārsniegšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(4) Ja citas dalībvalsts persona piegādā preces neapliekamai personai un tās iekšzemē montē vai uzstāda, tad šai citas dalībvalsts personai pirms darījuma veikšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā neatkarīgi no montēto vai uzstādīto preču vērtības.

(5) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(6) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(7) Citas dalībvalsts personai ir tiesības reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā arī tad, ja tā nav sasniegusi šā panta trešajā daļā minēto reģistrēšanās slieksni.

(8) Ja šajā pantā nav noteikts citādi, citas dalībvalsts persona, kura iekšzemē veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā vai preču piegādi, reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā neatkarīgi no darījuma vērtības. Minētā norma nav attiecināma uz tām citas dalībvalsts personām, kuras neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienības teritorijā.

(9) Personas, kuru juridiskā adrese ir Latvijas Republikā un kuras saņem ārvalstu finanšu palīdzību no Eiropas Savienības pirmsstrukturālajiem fondiem, pirms projektu ietvaros veiktajām preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā un pirms pakalpojumu saņemšanas no citu dalībvalstu apliekamajām personām reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā uz laiku līdz projekta darbības beigām.

(10) Jebkura persona, kas veic saimniecisko darbību un sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu, jebkurai citas dalībvalsts personai, kas veic saimniecisko darbību, vai nodokļa maksāšanas nolūkā identificētai citas dalībvalsts juridiskajai personai, kas neveic saimniecisko darbību, šo pakalpojumu sniegšanai reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā pirms pakalpojuma sniegšanas.

(11) Jebkura persona, kas veic saimniecisko darbību un saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu, no citas dalībvalsts personas vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētas personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, šo pakalpojumu saņemšanai reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā pirms pakalpojuma saņemšanas.

(12) Ja citas dalībvalsts persona iekšzemē piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, kas apliekami ar nodokli, un saskaņā ar šo likumu ir atbildīga par nodokļa samaksu valsts budžetā, tā pirms šo darījumu veikšanas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā neatkarīgi no darījumu vērtības.

(13) Ja ārvalsts personas pastāvīgā iestāde iekšzemē iesaistās šīs personas preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā iekšzemē, tā pirms šo darījumu veikšanas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(14) Šā panta astoto un divpadsmito daļu nepiemēro gadījumos, kad citas dalībvalsts personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu attiecīgajos darījumos iekšzemē pārstāv fiskālais pārstāvis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004., 20.12.2004., 16.06.2009., 22.10.2009., 01.12.2009. un 02.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

27. pants. Trīsstūrveida darījumi

(1) Trīsstūrveida darījumos ir iesaistīti preču nosūtītājs, starpnieks un preču galasaņēmējs. Preču nosūtītājs pēc starpnieka norādījumiem preces nosūta preču galasaņēmējam.

(2) Trīsstūrveida darījumos:

1) preču nosūtītājs veic preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā starpniekam;

2) starpnieks veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā un preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā preču galasaņēmējam. Pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā šādu piegādi atzīmē ar burtu "S";

3) preču saņēmējs veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

28. pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana darījumiem Eiropas Savienības teritorijā

(1) Apliekamās personas preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā piemēro nodokļa 0 procentu likmi, ja:

1) preču pavaddokumentos (to skaitā rēķinā) norādītais preču saņēmējs ir citas dalībvalsts apliekamā persona ar derīgu reģistrācijas numuru šīs dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

2) preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galapunktu citā dalībvalstī un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta dokumenti.

(2) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro starpnieka veiktajām preču piegādēm, ja tas piedalās trīsstūrveida darījumos saskaņā ar šā likuma 27.pantu.

(3) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(4) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(5) Jebkuras personas veiktai jaunu transportlīdzekļu piegādei citas dalībvalsts personai piemēro nodokļa 0 procentu likmi.

(6) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(7) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(8) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(9) Personas, kuras reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā saskaņā ar šā likuma 26.panta devīto daļu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro:

1) projektu ietvaros veiktajām preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā;

2) projektu ietvaros saņemtajiem šā likuma 4.1 panta septītajā, devītajā, desmitajā un divpadsmitajā daļā minētajiem pakalpojumiem.

(10) Fiskālā pārstāvja veiktajai preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā piemēro nodokļa 0 procentu likmi, ja attiecīgās preces ir piegādātas šim fiskālajam pārstāvim ar nolūku tās eksportēt un novietotas muitas noliktavā vai akcīzes preču noliktavā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004., 01.12.2009. un 02.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

29. pants. Ar nodokli apliekamā preču piegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtība un preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtība

(1) Preču piegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtību nosaka saskaņā ar šā likuma 2.panta ceturto daļu.

(2) Preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtībā ietilpst visi maksājumi (tai skaitā par starpniecību, apdrošināšanu, iepakošanu, transportēšanu), ko piegādātājs iekasē no pircēja, kā arī akcīzes nodoklis un citi nodokļi un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(3) Veicot preču pārvietošanu saskaņā ar šā likuma 18.panta 2. un 3.punktu, preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā un preču piegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtība ir šo preču iepirkuma vērtība vai preces pašizmaksa, kuru nosaka preču piegādes brīdī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

30. pants. Kārtība, kādā aprēķināms un maksājams nodoklis par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā

(1) Ja apliekamā persona saņem preces no citas dalībvalsts apliekamās personas, tad tā aprēķina un maksā valsts budžetā nodokli, piemērojot šim darījumam atbilstošo nodokļa likmi saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo vai trešo daļu. Minētā norma attiecināma arī uz tām personām, kuras no citas dalībvalsts apliekamās personas saņem elektroenerģiju un gāzi, izmantojot dabasgāzes sistēmu, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, vai tīklus, kuri ir pieslēgti šai sistēmai.

(2) Ja neapliekamā persona veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, tā nodokli neaprēķina un valsts budžetā nemaksā līdz šā likuma 26.panta pirmajā daļā minētā reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai.

(3) Ja neapliekamās juridiskās personas vai neapliekamās fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā kopējā vērtība bez nodokļa ir pārsniegusi šā likuma 26.panta pirmajā daļā noteikto reģistrācijas slieksni, tad šī persona šā likuma 12.panta 1.11 daļā noteiktajā kārtībā ar to taksācijas periodu, kad reģistrācijas slieksnis ir pārsniegts, līdz reģistrācijas brīdim Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā aprēķina un maksā valsts budžetā nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā no vērtības, kas pārsniedz 7000 latu.

(4) Ja apliekamā persona saņem preces no citas dalībvalsts apliekamās personas un šī persona pati vai trešā persona tās vārdā minētās preces uzstāda vai montē, tad nodokli valsts budžetā maksā preču saņēmējs.

(5) Ja Latvijas Republikā tiek saņemtas preces no citas Eiropas Savienības dalībvalsts neapliekamās personas, nodoklis par preču iegādi, izņemot jaunu transportlīdzekļu iegādi, nav jāaprēķina un nav jāmaksā budžetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004., 20.10.2005., 16.06.2009. un 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

31. pants. Kārtība, kāda aprēķināms un maksājams nodoklis par pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

32. pants. Kārtība, kāda aprēķināms un maksājams nodoklis par elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā

(1) Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona, kura Eiropas Savienības teritorijā sniedz neapliekamai personai, kas neveic saimniecisko darbību, šā likuma 4.1 panta divpadsmitās daļas 7.punktā minētos pakalpojumus, var reģistrēties šo pakalpojumu sniegšanai Latvijas Republikā. Valsts ieņēmumu dienests reģistrē šo personu kā elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzēju Eiropas Savienības teritorijā neatkarīgi no sniegto pakalpojumu vērtības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā persona nodokli maksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā neatkarīgi no sniegto pakalpojumu vērtības.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā šā panta pirmajā daļā minētā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam reģistrācijas iesniegumu;

2) kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests reģistrē šā panta pirmajā daļā minēto personu kā elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzēju Eiropas Savienības teritorijā, un reģistrācijas termiņus;

3) kārtību, kādā Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētā persona, kas ir reģistrējusies Latvijas Republikā elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanai Eiropas Savienības teritorijā, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa deklarācijas un iemaksā nodokļa summas par šā panta pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem, kā arī nodokļa deklarāciju iesniegšanas un nodokļa summu iemaksāšanas termiņus.

(4) Nodoklis, kuru šā panta pirmajā daļā minētā Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētā persona ir samaksājusi iekšzemē par precēm un pakalpojumiem savu elektroniski sniegto pakalpojumu nodrošināšanai, atmaksājams no valsts budžeta, piemērojot šā likuma 12.2 pantā noteikto kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

33. pants. Nodokļa piemērošana, izlaižot preces brīvam apgrozījumam iekšzemē

(1) Ja preces, kas ievestas Eiropas Savienības teritorijā, tiek izlaistas brīvam apgrozījumam iekšzemē, nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo vai trešo daļu, preču saņēmējs maksā valsts budžetā pēc preču izlaišanas brīvam apgrozījumam.

(2) Apliekamā persona, kas darbojas citas dalībvalsts apliekamās personas vārdā, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, piemēro nodokļa 0 procentu likmi, ja šīs preces pēc izlaišanas brīvam apgrozījumam 30 kalendāro dienu laikā piegādās uz citu dalībvalsti preču saņēmējam, kuram ir derīgs nodokļa reģistrācijas numurs.

(21) Fiskālais pārstāvis, kas pārstāv Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, piemēro nodokļa 0 procentu likmi, ja šīs preces pēc izlaišanas brīvam apgrozījumam 30 kalendāro dienu laikā piegādās uz citu dalībvalsti preču saņēmējam, kuram ir derīgs nodokļa reģistrācijas numurs.

(22) Ja apliekamā persona saskaņā ar šā panta otro vai 2.1 daļu piemēro nodokļa 0 procentu likmi, tā nodrošina, ka tās rīcībā ir dokumenti, kas apliecina, ka importētās preces ir vai tiks nosūtītas uz citu dalībvalsti.

(23) Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt no apliekamās personas, kura saskaņā ar šā panta otro vai 2.1 daļu piemēro nodokļa 0 procentu likmi, dokumentus, kas pierāda, ka importētās preces ir paredzēts transportēt vai nosūtīt uz citu dalībvalsti.

(3) Šā panta otrajā vai 2.1 daļā minētā apliekamā persona, pārsūtot preces — pēc to izlaišanas brīvam apgrozījumam — uz citu dalībvalsti, uzrāda preču piegādi savā nodokļa deklarācijā un pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā.

(4) Ja preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam citā dalībvalstī un tiek pārsūtītas apliekamai personai saimnieciskās darbības nodrošināšanai iekšzemē, šī persona aprēķina un maksā nodokli valsts budžetā kā par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004., 20.10.2005. un 02.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

34. pants. Nodokļa piemērošana, veicot jaunu transportlīdzekļu iegādes un piegādes Eiropas Savienības teritorijā

(1) Jebkura persona, iegādājoties jaunu transportlīdzekli no citas dalībvalsts personas, maksā nodokli.

(2) Ja neapliekamā persona iegādājas jaunu transportlīdzekli no citas Eiropas Savienības dalībvalsts personas, tā līdz nākamā kalendāra mēneša piecpadsmitajam datumam informē Valsts ieņēmumu dienestu, iesniedzot paziņojumu par jauna transportlīdzekļa iegādi un nodokļa samaksu apliecinoša dokumenta kopiju.

(3) Ja neapliekamā persona piegādā jaunu transportlīdzekli jebkurai citas dalībvalsts personai, tad šādai piegādei piemēro nodokļa 0 procentu likmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķināma atmaksājamā nodokļa summa, un kārtību, kādā neapliekamā persona:

1) noformē un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa rēķinu par jauna transportlīdzekļa piegādi;

2) iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam dokumentus nodokļa atmaksāšanai no valsts budžeta;

3) saņem no valsts budžeta atmaksājamo nodokļa summu par jauna transportlīdzekļa piegādi.

(5) Jauna transportlīdzekļa iegādes brīdi nosaka saskaņā ar šā likuma 8.panta 1.1daļu.

(6) Nodokli par jauna transportlīdzekļa iegādi maksā saskaņā ar šā likuma 12.panta 1.7daļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. un 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

VII nodaļa
Nobeiguma noteikumi

(Nodaļa 11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

35.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpumiem

(1) Atbildību par šā likuma pārkāpumiem nosaka šis likums un citi Latvijas Republikas normatīvie akti.

(2) Ja persona nelikumīgi izsniedz nodokļa rēķinu, saņem nodokli, ko tai nav tiesību saņemt, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības nelikumīgi saņemtās nodokļa summas bezstrīdus kārtībā piedzīt valsts budžetā un iekasēt soda naudu 100 procentu apmērā no nelikumīgi saņemtās nodokļa summas.

(3) Ja apliekamā persona, ievedot preces, kas paredzētas apliekamo darījumu nodrošināšanai, piemēro īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos, bet, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, nav uzrādījusi nodokļa summu atbilstošā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, tā maksā soda naudu 10 procentu apmērā no nodokļa deklarācijā nenorādītās nodokļa summas.

(4) (Izslēgta ar 22.10.2009. likumu.)

(5) Ja apliekamā persona nav aprēķinājusi un nav maksājusi nodokli valsts budžetā saskaņā ar šā likuma 12.panta 1.14, 1.16, 1.17 daļu un 30.pantu, tā maksā soda naudu 10 procentu apmērā no nesamaksātās nodokļa summas. Soda naudas samaksa neatbrīvo apliekamo personu no nodokļa iemaksāšanas valsts budžetā šajā likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

(6) PVN grupas dalībnieki par šā likuma pārkāpumiem atbild solidāri.

(7) Par nodokļa saistībām, kuras radušās PVN grupas darbības laikā un kuru izpildes termiņš iestājies triju gadu laikā pēc PVN grupas vai tās dalībnieka izslēgšanas no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra, PVN grupas dalībnieki atbild solidāri.

(8) Fiskālais pārstāvis atbild par nodokļa saistībām, kas rodas tā pārstāvēto darījumu rezultātā, kā arī par visu darījumu apliecinošo dokumentu uzrādīšanu saistībā ar pārstāvētajiem darījumiem.

(9) Apliekamā persona, kuras mantu pārdod izsolē tiesu izpildītājs, ir atbildīga par šā darījuma atspoguļošanu nodokļa deklarācijā un par valsts budžetā iemaksājamās nodokļa summas samazināšanu vai no valsts budžeta atmaksājamās nodokļa summas nepamatotu palielināšanu, ja tā nav sniegusi informāciju tiesu izpildītājam par nodokļa piemērošanu šim darījumam vai sniegusi nepatiesu informāciju par izsolē pārdodamās mantas ar nodokli apliekamo vērtību.

(31.01.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.2009., 01.12.2009., 02.12.2010. un 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

36. pants. Likuma normu piemērošanas kārtība

Šā likuma normu piemērošanai Ministru kabinets:

1) skaidro atsevišķus likumā lietotos terminus;

2) skaidro ar nodokli apliekamos darījumus un darījumus, kuriem likuma normas nav piemērojamas, kā arī ar nodokli apliekamo darījuma vērtību;

3) nosaka apliekamo personu reģistrācijas kārtību, ņemot vērā likumā noteiktās tiesības;

4) skaidro preču piegādes vietas, preču iegādes vietas Eiropas Savienības teritorijā un pakalpojumu sniegšanas vietas kritērijus un nosacījumus;

5) paredz nosacījumus, ar kādiem ir piemērojami likumā noteiktie izņēmumi;

6) paredz nosacījumus, ar kādiem ir piemērojama likumā noteiktā samazinātā nodokļa likme;

7) nosaka dokumentus un paredz nosacījumus, uz kuru pamata apliekamā persona var piemērot nodokļa 0 procentu likmi;

8) nosaka darījuma brīdi un nodokļa rēķina izrakstīšanas nosacījumus, ņemot vērā atsevišķu darījumu specifiku;

9) skaidro priekšnodokļa atskaitīšanas nosacījumus;

10) skaidro nekustamā īpašuma reģistrācijas un pārreģistrācijas, kā arī priekšnodokļa atskaitīšanas un atskaitāmā priekšnodokļa korekcijas nosacījumus;

11) skaidro rēķina izrakstīšanas nosacījumus un priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ja tiek izbeigts nomas pirkuma (līzinga) līgums par lietota nekustamā īpašuma piegādi;

12) skaidro nosacījumus atskaitāmā priekšnodokļa proporcijas noteikšanai;

13) skaidro nodokļa deklarācijas iesniegšanas nosacījumus, kā arī nosaka atsevišķos gadījumos papildus iesniedzamo informāciju;

14) (izslēgts ar 02.12.2010. likumu);

15) paredz īpašas preču uzskaites nosacījumus darījumos Eiropas Savienības teritorijā un fiskālā pārstāvja saņemto un nosūtīto preču uzskaites nosacījumus;

16) nosaka paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu veidlapas paraugu;

17) nosaka kārtību, kādā apliekamajai personai var mainīt taksācijas periodu;

18) skaidro nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību;

19) sniedz likuma normu praktiskai piemērošanai nepieciešamos situāciju aprakstus un nosaka aprēķinu formulas;

20) nosaka šā likuma 10.panta 1.4daļā minētā priekšnodokļa noteikšanas kārtību;

21) nosaka īpašus fiskālā pārstāvja nodokļa rēķina izrakstīšanas nosacījumus.

(20.10.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2008. un 02.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par apgrozījuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 2./3., 10., 29./31.nr.; 1993, 1./2., 20./21., 24./25.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 31.nr.; 1994, 2., 12.nr.) un Ministru kabineta, Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta noteikumi, instrukcijas un vēstules, kas reglamentē likuma "Par apgrozījuma nodokli" piemērošanu;

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 19.decembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par apgrozījuma nodokli" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 2.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 12.februāra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 10.nr.);

4) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 1.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24.nr.);

5) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 1.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli" spēkā stāšanos"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24.nr.);

6) Latvijas Republikas Augstākas padomes Prezidija 1992.gada 10.jūlija lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli" lietotā termina "ekskursiju pakalpojumi " izskaidrojumu";

7) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 12.novembra lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli" lietotā termina "maksas pakalpojumi un darbi" skaidrojumu budžeta organizācijām un iestādēm" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46.nr.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētie apgrozījuma nodokļa maksātāji pielīdzināmi ar pievienotās vērtības nodokli apliekamām personām.

3. Tās šā likuma normas, kuru izpildi reglamentē Ministru kabineta noteikumi, nevar piemērot pirms attiecīgo Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā.

4. Apgrozījuma nodokļa maksātāji, kuriem ir tiesības nereģistrēties kā apliekamām personām saskaņā ar šā likuma 3.pantu, līdz 1995. gada 1.maijam var paziņot par savu atteikšanos no turpmākās nodokļa maksāšanas.

5. Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas līdz 1998.gada 1.janvārim aprīkojuši degvielas uzpildes stacijas ar elektroniskajām kases sistēmām, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atļauts samazināt pievienotās vērtības nodokļa maksājumus valsts budžetā, bet ne vairāk kā par 1500 latiem par katru degvielas uzpildes staciju.

(13.11.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

6. Šā likuma 7.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets pieņem līdz 1998.gada 1.jūlijam.

(13.11.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

7. (Izslēgts ar 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

8. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 18.punkts ir spēkā līdz 2002.gada 31.decembrim.

(15.04.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

9. Šā likuma 10.panta četrpadsmitā un piecpadsmitā daļa ir spēkā līdz 2001.gada 31.decembrim.

(15.04.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.1999.)

10. Ja nomas pirkuma (līzinga) līgums, kurā līzinga objekts atbilst šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētajām preču piegādēm, ir noslēgts līdz 2001.gada 1.janvārim, nodoklis netiek aprēķināts par maksājumiem, kas saskaņā ar šo līgumu jāveic pēc 2001.gada 1.janvāra. Ja šāda nomas pirkuma (līzinga) līguma nosacījumi netiek izpildīti un līzinga objekts paliek līzinga devēja īpašumā, nodoklis piemērojams kā nomas darījumiem šā likuma 12.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

10.1 Ja nomas pirkuma (līzinga) līgums par apliekamo preču piegādi ir noslēgts līdz 2001.gada 1.janvārim un līzinga līgumā ir atsevišķi izdalīti kredīta procenti, kas līdz 2000.gada 31.decembrim netika aplikti ar nodokli, tad šie procenti netiek aplikti ar nodokli arī pēc 2001.gada 1.janvāra līdz konkrētā līguma darbības beigām.

(01.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.03.2001.)

11. Valsts ieņēmumu dienests līdz 2001.gada 1.februārim izstrādā šā likuma 12.panta 2.1 daļā minēto izziņu izsniegšanas un kontroles kārtību un nodrošina izsniegto izziņu atsevišķu uzskaiti Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajās iestādēs un muitas iestādēs.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

12. Ministru kabinets pieņem jaunus šā likuma 17.pantā paredzētos noteikumus attiecībā uz likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtību. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.maijam, piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 19.maija noteikumi nr.187 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

13. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 10.panta pirmās daļas 4.punkts un 12.panta 2.1 un 2.2 daļa stājas spēkā 2001.gada 1.aprīlī. Līdz minēto likuma normu spēkā stāšanās dienai ir spēkā 6.panta otrās daļas 3.punkta un piektās daļas normas.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

14. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.1 pantā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2001.gada 1.aprīlim.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

15. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 3.panta ceturtā daļa ir spēkā līdz 2001.gada 31.decembrim.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

16. (Izslēgts ar 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

17. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.panta 4.1 daļa stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

18. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 13.panta sestā daļa ir spēkā līdz 2002.gada 31.decembrim.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

19. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 13.2 panta trešā daļa stājas spēkā 2001.gada 1.aprīlī.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

20. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.panta pirmās daļas 14.punkta "c" apakšpunkts un 15.punkts, 7.panta 4.1 daļa un 12.1 pants ir spēkā līdz 2002.gada 31.decembrim.

(22.11.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

21. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 5.panta trešā daļa, 6.panta pirmās daļas 9.2 punkts, 6.1 panta 2., 3., 5., 6., 7., 8., 9.punkts un 12.2 pants stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

(12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

22. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 12.2 pantā paredzētos noteikumus.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

23. Ministru kabinets līdz 2002.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas saistīti ar pievienotās vērtības nodokļa 9 procentu likmes ieviešanu.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

24. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta 10.1 daļa ir piemērojama arī attiecībā uz pārmaksātām pievienotās vērtības nodokļa summām, kuras izveidojušās līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai un attiecībā uz kurām nav pieņemts nodokļu administrācijas lēmums par to atmaksāšanu vai novirzīšanu citu nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu segšanai.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

25. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.panta pirmās daļas 14.punkta "d" apakšpunkts ir spēkā līdz 2006.gada 30.jūnijam.

(09.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004. un 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.)

26. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.panta pirmās daļas 9.punkts ir spēkā līdz 2004.gada 30.aprīlim (ieskaitot).

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

27. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.panta pirmās daļas 9.1 punkts, grozījumi 11.panta 5.1 daļā attiecībā uz otrā teikuma izslēgšanu un septītajā daļā stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

28. (Izslēgts ar 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

29. Siltumenerģijas ražotāji (apliekamās personas), kas piegādā siltumenerģiju iedzīvotājiem, iesniedzot nodokļa deklarāciju par 2006.gada jūliju, var atskaitīt 2005. un 2006.gadā samaksāto un neatskaitīto priekšnodokli par iegādāto kurināmo. Atskaitāmā priekšnodokļa apmēru nosaka attiecībā uz inventarizācijas rezultātā noteiktā atlikumā esošā kurināmā daudzumu 2006.gada 1.jūlijā, ievērojot iegādes brīdī piemēroto proporciju.

(16.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

30. Līdz likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.panta pirmās daļas 9.1 punktā, 6.1 panta 3.punktā, 6.2 panta 1., 2., 3. un 4.punktā minēto Ministru kabineta apstiprināto sarakstu spēkā stāšanās dienai, bet ne vēlāk kā līdz 2004.gada 1.jūlijam piemērojami attiecīgie Labklājības ministrijas (Veselības ministrijas) un Zemkopības ministrijas izstrādātie un ar Finanšu ministriju saskaņotie saraksti.

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

31. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 5.panta trešā daļa, 6.panta pirmās daļas 20.punkts un 6.1 pants ir spēkā līdz 2004.gada 30.aprīlim (ieskaitot).

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004)

32. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 5.panta ceturtā daļa un 6.2 pants stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

33. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 2.panta piecpadsmitajā daļā, 7.panta pirmajā un ceturtajā daļā, 12.panta 2.3 daļā, 12.2 pantā, 32.panta trešajā daļā un 34.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

34. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.aprīlim izdod noteikumus, kas saistīti ar pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu darījumiem Eiropas Savienības teritorijā.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

35. Ja līgums par nomas pirkumu (līzingu) noslēgts līdz 2004.gada 30.aprīlim, nodoklis par šo darījumu maksājams kopā ar veicamajiem maksājumiem līgumā norādītajos termiņos, piemērojot tādu nodokļa likmi, kāda bija piemērojama nomas pirkuma (līzinga) objektam līguma slēgšanas dienā.

(11.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

36. Līzinga kreditēšana, kas tiek veikta saskaņā ar līgumu, kurš noslēgts līdz 2004.gada 30.aprīlim, uzskatāma par finanšu darījumu, un nodoklis tam nav piemērojams.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

37. Nodoklis par precēm, kas ievestas iekšzemē no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai kandidātvalstīm līdz 2004.gada 30.aprīlim, piemērojot kādu no muitas procedūrām vai režīmiem, tiek piemērots un maksājams budžetā likumā noteiktajā kārtībā pēc muitas procedūras — preču izlaišana brīvam apgrozījumam — noslēgšanas.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

38. Apliekamo personu, kura iekļauta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra sagatavotajā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicētajā to personu sarakstā, kuras līdz 2004.gada 31.decembrim saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās likuma 19.panta pirmo daļu nav pieteiktas ierakstīšanai komercreģistrā un par kuru likvidāciju nav pieņemts lēmums, uzskata par izslēgtu no apliekamo personu reģistra, sākot ar dienu, kad minētais saraksts publicēts.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

39. Preču piegādi, preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā un pakalpojumu sniegšanu laikposmā no 2004.gada 1.maija līdz 2004.gada 31.decembrim uzskata par notikušu arī šādos gadījumos:

a) preces nosūtītas un izrakstīts nodokļa rēķins vai

b) preces saņemtas un saņemts nodokļa rēķins, vai

c) pakalpojums sniegts un izrakstīts nodokļa rēķins, vai

d) samaksa veikta avansā, vai

e) atlīdzība saņemta avansā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

40. Nodoklis par pārejas noteikumu 39.punktā minētajiem apliekamajiem darījumiem maksājams budžetā vai atskaitāms kā priekšnodoklis tajā taksācijas periodā, kad piegādātas preces un izrakstīts nodokļa rēķins, sniegts pakalpojums un izrakstīts nodokļa rēķins vai saņemts avanss, saņemtas preces un saņemts nodokļa rēķins, saņemts pakalpojums un saņemts nodokļa rēķins vai veikts avansa maksājums. Taču, ja apliekamā persona šajā laikposmā nodokli aprēķinājusi vai priekšnodokli atskaitījusi tad, kad iestājies viens no minētajiem nosacījumiem (laika ziņā — pirmais), korekcijas nodokļa deklarācijās nav jāveic

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

41. Līdz šā likuma 6.panta pirmās daļas 9.1 punktā minētā Ministru kabineta apstiprinātā saraksta spēkā stāšanās dienai, bet ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.maijam piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumi Nr.442 "Noteikumi par medicīnas pakalpojumiem, kurus neapliek ar pievienotās vērtības nodokli".

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

42. Līdz šā likuma 6.2 panta 2.punktā minētā Ministru kabineta apstiprinātā saraksta spēkā stāšanās dienai, bet ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.maijam piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 21.jūnija noteikumi Nr.550 "Noteikumi par medicīniskajām ierīcēm un medicīnas precēm, kuru piegādēm piemēro pievienotās vērtības nodokļa 5 procentu likmi".

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

43. Grozījums šā likuma 7.panta ceturtajā daļā stājas spēkā 2005.gada 1.septembrī.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

44. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 10.panta sešpadsmitajā daļā paredzētos noteikumus.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

45. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.februārim izdod šā likuma 3.panta 8.1daļā paredzētos noteikumus.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

46. Līdz šā likuma 36.pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne vēlāk kā līdz 2006.gada 1.aprīlim piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumi Nr.534 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

47. Grozījums šā likuma 1.panta 11.punktā (attiecībā uz šā punkta izslēgšanu), 1.panta 38.punkts, grozījums 2.panta divdesmit otrajā daļā, 6.2 panta 16., 17., 18. un 19.punkts, grozījums 7.panta pirmās daļas 6.punktā, grozījums 13.2 pantā (attiecībā uz šā panta izteikšanu jaunā redakcijā) un grozījums 26.panta devītajā daļā stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(08.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2006.)

48. Šā likuma 6.panta otrās daļas 2.punkts un 7.panta pirmās daļas 7.punkts ir piemērojams tiem no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem finansētajiem projektiem, kuri uzsākti 2004., 2005. un 2006.gadā, līdz šo projektu pabeigšanai.

(08.06.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.01.2008. likumu, kas stājas spēkā 26.02.2008.)

49. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.novembrim izdod:

1) jaunus šā likuma 36.pantā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.novembrim spēkā ir Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumi Nr.276 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu;

2) jaunus šā likuma 13.2 pantā paredzētos noteikumus.

(08.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2006.)

50. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.decembrim izdod likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā paredzētos Ministru kabineta noteikumus.

(08.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2006.)

51. Apliekamā persona, kas no iedzīvotājiem 2006.gadā ir saņēmusi avansa maksājumus par precēm un pakalpojumiem, kuri minēti šā likuma 6.2 panta 16., 17., 18. vai 19.punktā, bet šo preču piegāde un pakalpojumu sniegšana notiks pēc 2007.gada 1.janvāra, iesniedzot nodokļa deklarāciju par 2006.gadu, veic pārrēķinu, piemērojot šīm preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai nodokļa 5 procentu likmi. Apliekamā persona līdz 2007.gada 1.jūlijam atmaksā iedzīvotājiem starpību starp samaksāto nodokli 18 procentu apmērā un piemērojamo nodokli 5 procentu apmērā.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

52. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 16.punkts ir piemērojams tiem par sabiedrisko fondu, valsts budžeta un pašvaldību budžetu vai starptautisko institūciju līdzekļiem veiktajiem zinātniskajiem pētījumiem, kuri uzsākti līdz 2008.gada 30.jūnijam, līdz šo pētījumu pabeigšanai.

(31.01.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.02.2008.)

52.1 Pēc 2008.gada 30.jūnija uzsāktie zinātnisko pētījumu pakalpojumi, kuri tiek finansēti par sabiedrisko fondu, valsts budžeta un pašvaldību budžetu vai starptautisko institūciju līdzekļiem, ir apliekami ar nodokli, ja pastāv tieša saikne starp sniegto pakalpojumu un saņemto atlīdzību un pakalpojuma saņēmējs gūst tiešu labumu no šā pakalpojuma. Šā likuma normas nav piemērojamas sabiedrisko fondu, valsts budžeta un pašvaldību budžetu vai starptautisko institūciju finansējumam pēc 2008.gada 30.jūnija uzsāktajiem zinātniskajiem pētījumiem.

(14.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2008.)

53. Grozījums šā likuma 35.pantā attiecībā uz tā izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" attiecībā uz atbildības noteikšanu par nodokļa, kas atmaksājams no budžeta, apmēra nepamatotu palielināšanu un grozījumiem minētā likuma 34.pantā.

(31.01.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.02.2008.)

54. Grozījums attiecībā uz šā likuma 6.2 panta 6.punkta "a" apakšpunkta izslēgšanu stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī. Līdz 2011.gada 31.decembrim šajā punktā minētajām precēm tiek piemērota nodokļa samazinātā likme.

(25.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

55. Ja preču piegāde saskaņā ar šā likuma 8.panta pirmo daļu vai pakalpojuma sniegšana saskaņā ar šā likuma 8.panta otro daļu ir notikusi līdz 2008.gada 31.decembrim, bet nodokļa rēķins vēl nav izrakstīts, šim darījumam piemēro attiecīgo nodokļa likmi, kas šādai preču piegādei vai pakalpojumam bija piemērojama līdz 2008.gada 31.decembrim.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

56. Darījumos, par kuriem apmaksa ir veikta šo darījumu starpniecības aģentam līdz 2008.gada 31.decembrim, preču piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs piemēro nodokļa likmi, kas šādiem darījumiem bija piemērojama līdz 2008.gada 31.decembrim.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

57. Cigaretēm, kuru marķēšanai akcīzes nodokļa markas ir pasūtītas līdz 2008.gada 31.decembrim un maksimālā mazumtirdzniecības cena noteikta, ņemot vērā nodokļa 18 procentu likmi, un kuras ar attiecīgām akcīzes nodokļa markām ir laistas brīvā apgrozījumā līdz 2009.gada 31.janvārim, piemēro nodokļa likmi, kas bija piemērojama līdz 2008.gada 31.decembrim, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 31.martam.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

58. Šā likuma 6.2 panta 5.1 punkts stājas spēkā 2009.gada 1.augustā.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

59. Šā likuma 6.2 panta 21.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.augustā.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

60. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 3.panta piektās, 5.1 un 5.2 daļas izslēgšanu, 26.panta pirmās daļas un 30.panta trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī 2.panta 9.1 daļa, 3.panta 5.3, 5.4 un 5.5 daļa, 12.panta 1.10 un 1.11 daļa stājas spēkā 2009.gada 1.oktobrī.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

61. Priekšnodokļa korekciju saskaņā ar šā likuma 10.1 pantu apliekamajai personai ir tiesības veikt par zaudētiem parādiem, kas radušies no 2009.gada 1.janvāra.

(22.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2009.)

62. Šā likuma 10.1 panta pirmās daļas 2.punkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

(22.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2009.)

63. Pārmaksāto nodokļa summu, kas izveidojusies par taksācijas periodiem līdz 2010.gada 30.jūnijam, atmaksā apliekamās personas norādītajā bankas kontā 30 dienu laikā pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas un nodokļu administrēšanas pasākumu veikšanas.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

64. Grozījumi šā likuma 12.pantā (attiecībā uz šā panta papildināšanu ar 12.2, 12.3, 12.4, 12.5, 12.6, 12.7, 12.8, 12.9, 12.10 un 12.11 daļu) ir attiecināmi uz to pārmaksātā nodokļa summu, kas izveidojusies, sākot ar 2010.gada 1.jūliju.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

65. Šā likuma 12.2 panta pirmā daļa ir piemērojama attiecībā uz iesniegumiem pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai, kuri iesniegti līdz 2009.gada 31.decembrim.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

66. Šā likuma 12.4 un 12.5 panta normas ir piemērojamas atmaksas pieteikumiem, kas iesniegti, sākot ar 2010.gada 1.janvāri.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

67. Šā likuma 13.4 panta sestā daļa stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

68. Par šā likuma 13.4 panta piemērošanu 2010.gadā apliekamā persona Valsts ieņēmumu dienestu informē līdz 2010.gada 30.jūnijam vai tad, kad iesniedz iesniegumu par reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. Šo kārtību piemēro ar nākamo 2010.gada taksācijas periodu pēc Valsts ieņēmumu dienesta informēšanas vai ar pirmo taksācijas periodu pēc reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

69. Šā likuma 6.2 panta 22.punkts stājas spēkā 2010.gada 1.maijā.

(25.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.2010.)

70. Ja preču piegāde saskaņā ar šā likuma 8.panta pirmo daļu vai pakalpojuma sniegšana saskaņā ar šā likuma 8.panta otro daļu notikusi līdz 2010.gada 31.decembrim, bet nodokļa rēķins vēl nav izrakstīts, šim darījumam piemēro attiecīgo nodokļa likmi, kas šādai preču piegādei vai pakalpojumam bija piemērojama līdz 2010.gada 31.decembrim.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

71. Darījumos, par kuriem apmaksa veikta šo darījumu starpniecības aģentam līdz 2010.gada 31.decembrim, preču piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs piemēro nodokļa likmi, kas šādiem darījumiem bija piemērojama līdz 2010.gada 31.decembrim.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

72. Cigaretēm, kuru marķēšanai akcīzes nodokļa markas pasūtītas līdz 2010.gada 31.decembrim un maksimālā mazumtirdzniecības cena noteikta, ņemot vērā nodokļa 21 procenta likmi, un kuras ar attiecīgām akcīzes nodokļa markām laistas brīvā apgrozījumā vai nodotas patēriņam līdz 2011.gada 31.janvārim, piemēro nodokļa likmi, kas bija piemērojama līdz 2010.gada 31.decembrim, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 31.martam.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

73. Grozījums attiecībā uz šā likuma 6.2 panta 17.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2011.)

74. Grozījumi šā likuma 13.4 panta otrās daļas 1.punktā attiecībā uz apliekamo personu, kas darbojas zivsaimniecības nozarē, stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

(21.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

75. Attiecībā uz apliekamās personas mantas izsolēm, kuras izsludinātas līdz 2011.gada 30.septembrim, tiek piemērotas tās šā likuma normas, kas bija spēkā attiecīgās izsoles izsludināšanas dienā.

(21.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

76. Šā likuma 6.2 panta 6.1 punkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

(21.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

77. Šā likuma 13.6 pantu piemēro būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti saskaņā ar līgumiem, kuri noslēgti, sākot ar 2012.gada 1.janvāri, izņemot būvniecības pakalpojumus, kas sniegti 13.6 panta trešajā daļā minētajām personām. Būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti saskaņā ar līgumiem, kuri noslēgti līdz 2011.gada 31.decembrim, šā likuma 13.6 pantu piemēro, sākot ar 2013.gada 1.janvāri.

(08.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

78. Šā likuma 3.panta pirmās daļas 8.punktu, 8.1 daļas 7.punktu, trīspadsmito un četrpadsmito daļu un 13.6 pantu piemēro būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti 13.6 panta trešajā daļā minētajām personām saskaņā ar līgumiem, kuri noslēgti, sākot ar 2013.gada 1.janvāri.

(08.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

79. Grozījumus šā likuma 1.panta 16.punktā, 2.panta 17.1 daļā un 6.panta pirmās daļas 23.punktā, kas stājās spēkā 2011.gada 1.oktobrī, apliekamai personai ir tiesības piemērot no 2013.gada 1.janvāra, ja nekustamais īpašums tika iegādāts līdz 2011.gada 27.jūlijam.

(08.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

80. Ja preču piegāde saskaņā ar šā likuma 8.panta pirmo daļu vai pakalpojuma sniegšana saskaņā ar šā likuma 8.panta otro daļu notikusi līdz 2012.gada 30.jūnijam, bet nodokļa rēķins vēl nav izrakstīts, šim darījumam piemēro attiecīgo nodokļa likmi, kas šādai preču piegādei vai pakalpojumam bija piemērojama līdz 2012.gada 30.jūnijam.

(24.05.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2012.)

81. Darījumiem, par kuriem apmaksa veikta šo darījumu starpniecības aģentam līdz 2012.gada 30.jūnijam, preču piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs piemēro nodokļa likmi, kas šādiem darījumiem bija piemērojama līdz 2012.gada 30.jūnijam.

(24.05.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2012.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(31.01.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2008., 22.10.2009., 01.12.2009., 02.12.2010., 20.12.2010. un 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1979.gada 6.decembra Astotās direktīvas 79/1072/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem - kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī;

2) Padomes 1986.gada 17.novembra Trīspadsmitās direktīvas 86/560/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem - pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā;

3) Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu;

4) Padomes 2006.gada 19.decembra direktīvas 2006/138/EK, ar ko direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz periodu pievienotās vērtības nodokļa piemērošanai radio un televīzijas apraides pakalpojumiem un dažiem elektroniski sniegtiem pakalpojumiem;

5) Padomes 2007.gada 20.decembra direktīvas 2007/74/EK par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa par precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešām valstīm;

6) Padomes 2008.gada 12.februāra direktīvas 2008/8/EK, ar ko groza direktīvu 2006/112/EEK attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu;

7) Padomes 2009.gada 5.maija direktīvas 2009/47/EK, ar ko direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz samazinātām pievienotās vērtības nodokļa likmēm;

8) Padomes 2008.gada 12.februāra direktīva 2008/9/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī;

9) Padomes 2008.gada 16.decembra direktīva 2008/117/EK, ar ko groza direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, lai apkarotu nodokļu krāpniecību, kas saistīta ar Kopienas iekšējiem darījumiem;

10) Padomes 2009.gada 19.oktobra direktīvas 2009/132/EK, kas nosaka direktīvas 2006/112/EK 143.panta b) un c) punkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo importu (kodificēta versija);

11) Padomes 2009.gada 25.jūnija direktīvas 2009/69/EK, ar ko direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu, kas saistīta ar importu;

12) Padomes 2009.gada 22.decembra direktīva 2009/162/ES, ar ko groza vairākus noteikumus direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu;

13) Padomes 2010.gada 7.decembra direktīvas 2010/88/ES, ar ko direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu.

Likums stājas spēkā ar 1995.gada 1.maiju.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 9.martā.
Valsts prezidents G. Ulmanis
Rīgā 1995.gada 30.martā
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 09.03.1995.Stājas spēkā: 01.05.1995.Zaudē spēku: 01.01.2013.Statuss:
zaudējis spēku
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 49 (332), 30.03.1995., "Ziņotājs", 9, 11.05.1995.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Tulkojums
  • Tiesību akta skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
34443
{"selected":{"value":"01.07.2012","content":"<font class='s-1'>01.07.2012.-31.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.07.2012","content":"<font class='s-1'>01.07.2012.-31.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2012","content":"<font class='s-1'>01.01.2012.-30.06.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2011","content":"<font class='s-1'>01.10.2011.-31.12.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2011","content":"<font class='s-1'>01.07.2011.-30.09.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2011","content":"<font class='s-1'>01.06.2011.-30.06.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-31.05.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2010","content":"<font class='s-1'>01.05.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.04.2010","content":"<font class='s-1'>28.04.2010.-30.04.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-27.04.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2009","content":"<font class='s-1'>01.12.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2009","content":"<font class='s-1'>01.10.2009.-30.11.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2009","content":"<font class='s-1'>01.08.2009.-30.09.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.07.2009","content":"<font class='s-1'>14.07.2009.-31.07.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-13.07.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.11.2008","content":"<font class='s-1'>29.11.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.03.2008","content":"<font class='s-1'>04.03.2008.-28.11.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.02.2008","content":"<font class='s-1'>26.02.2008.-03.03.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2007","content":"<font class='s-1'>01.01.2007.-25.02.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2006","content":"<font class='s-1'>01.07.2006.-31.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2006","content":"<font class='s-1'>01.01.2006.-30.06.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2005","content":"<font class='s-1'>01.09.2005.-31.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.06.2005","content":"<font class='s-1'>29.06.2005.-31.08.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2005","content":"<font class='s-1'>01.01.2005.-28.06.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2004","content":"<font class='s-1'>01.12.2004.-31.12.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2004","content":"<font class='s-1'>01.05.2004.-30.11.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2004","content":"<font class='s-1'>01.04.2004.-30.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2004","content":"<font class='s-1'>01.01.2004.-31.03.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.07.2003","content":"<font class='s-1'>15.07.2003.-31.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2003","content":"<font class='s-1'>01.01.2003.-14.07.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2002","content":"<font class='s-1'>01.01.2002.-31.12.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.12.2001","content":"<font class='s-1'>08.12.2001.-31.12.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2001","content":"<font class='s-1'>01.04.2001.-07.12.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.03.2001","content":"<font class='s-1'>23.03.2001.-31.03.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2001","content":"<font class='s-1'>01.01.2001.-22.03.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2000","content":"<font class='s-1'>01.01.2000.-31.12.2000.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.05.1999","content":"<font class='s-1'>14.05.1999.-31.12.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.1998","content":"<font class='s-1'>01.01.1998.-13.05.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.1996","content":"<font class='s-1'>01.07.1996.-31.12.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.11.1995","content":"<font class='s-1'>03.11.1995.-30.06.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.1995","content":"<font class='s-1'>01.05.1995.-02.11.1995.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.07.2012
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)