1. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – pārvalde) ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

2. Pārvaldes darbības mērķis ir nodrošināt valsts interesēm atbilstošu migrācijas, patvēruma, personu tiesiskā statusa noteikšanas, iedzīvotāju uzskaites un dokumentēšanas procesu vadīšanu un īstenošanu.

3. Pārvaldes funkcijas ir valsts politikas īstenošana un attīstības nodrošināšana šādās jomās:

3.1. migrācija un patvērums;

3.2. personu tiesiskā statusa noteikšana;

3.3. iedzīvotāju uzskaite un dokumentēšana;

3.4. personu apliecinošu dokumentu un ceļošanas dokumentu izsniegšana.

4. Lai īstenotu noteiktās funkcijas, pārvalde:

4.1. veic normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus migrācijas, patvēruma, personu tiesiskā statusa noteikšanas un iedzīvotāju uzskaites jomā, kā arī personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu izsniegšanas jomā;

4.2. veido, uztur un attīsta pārvaldes funkciju īstenošanai nepieciešamās informācijas sistēmas un elektroniskos pakalpojumus;

4.3. analizē migrācijas, patvēruma, personu tiesiskā statusa noteikšanas, iedzīvotāju uzskaites, personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu izsniegšanas procesu norisi, kā arī veic pētījumus minētajās jomās un piedalās tajos;

4.4. pamatojoties uz šo noteikumu 4.3. apakšpunktā minētajos pētījumos iegūtajiem rezultātiem, veic pasākumus šo noteikumu 3. punktā minēto politikas jomu attīstībai;

4.5. izstrādā normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus migrācijas, patvēruma, personu tiesiskā statusa noteikšanas, iedzīvotāju uzskaites, kā arī personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu izsniegšanas jomā un sniedz atzinumus par citu institūciju sagatavotajiem normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem;

4.6. sadarbojas ar valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām un citu valstu migrācijas dienestiem, organizē starptautiskas apspriedes un konferences pārvaldes darbības jomās, kā arī piedalās to darbā, analizē Latvijas Republikas un citu valstu pieredzi ar pārvaldes darbības jomām saistītu jautājumu risināšanā;

4.7. informē plašsaziņas līdzekļus un sabiedrību par pārvaldes darbību;

4.8. atbilstoši kompetencei definē valsts intereses un pārstāv tās Eiropas Savienības un citās starptautiskajās institūcijās;

4.9. piedalās starptautisku līgumu sagatavošanā un izpildē;

4.10. pilda Eiropas attēlu arhivēšanas sistēmas (FADO) dalībvalsts centrālā dienesta uzdevumus;

4.11. pilda nacionālā kontaktpunkta uzdevumus:

4.11.1. administratīvās sadarbības jomā, lai īstenotu pagaidu aizsardzību;

4.11.2. informācijas un dokumentācijas apmaiņā attiecībā uz Eiropas Savienības zilās kartes turētājiem un viņu ģimenes locekļiem;

4.12. pilda valsts kontaktpunkta uzdevumus:

4.12.1. saziņai ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroju par visiem jautājumiem, kas attiecas uz patvēruma atbalsta grupām;

4.12.2. tiešai sadarbībai un informācijas apmaiņai starp Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm par starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanu un atņemšanu;

4.12.3. efektīvai sadarbībai un informācijas apmaiņas īstenošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros;

4.12.4. efektīvai sadarbībai un informācijas apmaiņas īstenošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm par ieceļošanu un uzturēšanos, kas saistīta ar pētniecību, studijām, stažēšanos, brīvprātīgo un viesaukles darbu, skolēnu apmaiņas programmām vai izglītības projektiem;

4.12.5. saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) Nr. 2019/1157 par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu;

4.13. pilda Eiropas migrācijas tīkla valsts kontaktpunkta uzdevumus;

4.14. pilda kompetentās iestādes uzdevumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm;

4.15. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

5. Pārvaldei ir šādas tiesības:

5.1. izveidot darba grupas un iekļaut to sastāvā arī ekspertus;

5.2. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām informāciju, kas nepieciešama pārvaldes funkciju izpildei;

5.3. iesniegt Eiropas Savienības līdzfinansēto programmu un divpusējās un daudzpusējās sadarbības finanšu programmu projektu pieteikumus;

5.4. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos sniegt maksas pakalpojumus;

5.5. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt administratīvā pārkāpuma procesu;

5.6. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdot administratīvos aktus.

6. Pārvaldes sastāvā ir šādas struktūrvienības:

6.1. departamenti un nodaļas;

6.2. patstāvīgas centrālās un teritoriālās nodaļas.

7. Pārvaldes struktūrvienības darbojas saskaņā ar šo nolikumu, pārvaldes reglamentu un attiecīgās struktūrvienības reglamentu.

8. Pārvaldi vada priekšnieks. Pārvaldes priekšnieks ir valsts civildienesta ierēdnis, kas veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas.

9. Pārvaldes priekšniekam var būt vietnieki.

10. Pārvaldes darbības tiesiskumu nodrošina pārvaldes priekšnieks. Pārvaldes priekšnieks ir atbildīgs par iestādes iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

11. Pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt un pārsūdzēt šādā kārtībā (ja normatīvajos aktos nav noteikta cita kārtība):

11.1. pārvaldes struktūrvienības amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt tiesā;

11.2. pārvaldes priekšnieka izdoto administratīvo aktu (izņemot šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minēto administratīvo aktu) vai faktisko rīcību var apstrīdēt Iekšlietu ministrijā. Iekšlietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

12. Pārvalde ne retāk kā reizi gadā sniedz Iekšlietu ministrijai pārskatus par pārvaldes funkciju izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu.

13. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumus Nr. 811 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 160. nr.; 2008, 150. nr.; 2010, 40. nr.; 2011, 178. nr.).