1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. Jūrmalas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) finansēto/līdzfinansēto sociālo pakalpojumu (turpmāk – pakalpojumi) veidus, apjomu;

1.2. pakalpojumu piešķiršanas/atteikšanas, saņemšanas/pārtraukšanas un samaksas kārtību;

1.3. kārtību kādā persona vai viņas likumīgais pārstāvis pieprasa pakalpojumus pašvaldībā.

2. Pakalpojumi tiek piešķirti personām, kuras savu pamata dzīvesvietu ir deklarējušas Jūrmalas pilsētā, kā arī citām normatīvos aktos noteiktajām personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir Jūrmalas pilsētā un tās ir sasniedzamas Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, ja tās nonākušas krīzes situācijā. Pakalpojumu persona pieprasa vēršoties Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldē (turpmāk – Pārvalde) vai pie pakalpojuma sniedzēja noteikumos, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

3. Pārvalde pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu personai, ja nodrošināt pakalpojumu ir pašvaldības kompetencē vai lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību un nosūta to Sociālās integrācijas valsts aģentūrai, ja nodrošināt pakalpojumu ir valsts kompetence, vai atteikumu piešķirt pakalpojumu, ja nav ievērotas noteikumos minētās prasības, par to rakstiski informējot personu.

4. Pieņemot lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu, Pārvalde:

4.1. izvērtē personas vai tās ģimenes locekļu līdzdarbības iespējas, un lēmumā norāda pakalpojuma finansētāju un pašvaldības finansējuma apjomu;

4.2. izvērtē pašvaldības iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu pakalpojumu vai nepieciešamību slēgt līgumu ar citas pašvaldības sociālo pakalpojumu sniedzēju par pakalpojuma sniegšanu un samaksu.

5. Pašvaldība sniedz šādus pakalpojumus:

5.1. aprūpe mājās;

5.2. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

5.3. dienas aprūpes centrs personām ar garīgas veselības traucējumiem;

5.4. naktspatversme;

5.5. speciālā transporta pakalpojumi;

5.6. dienas centrs bērniem;

5.7. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem (Krīzes centrs "Paspārne");

5.8. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem (Bērnu un jauniešu māja);

5.9. dienas centrs pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti;

5.10. īslaicīgs sociālās un veselības aprūpes pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

5.11. higiēnas centra pakalpojums;

5.12. specializētās darbnīcas pakalpojums;

5.13. pavadoņa pakalpojums;

5.14. dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

5.15. servisa dzīvokļa pakalpojums;

5.16. grupu dzīvokļa pakalpojums.

6. Lai noteiktu personai 5.1., 5.2., 5.3., 5.15. vai 5.16. apakšpunktā noteiktā pakalpojuma nepieciešamību, Pārvalde nosaka personas aprūpes līmeni atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību.

7. Ja iesniegumu un noteikumos noteiktos dokumentus pakalpojuma saņemšanai Pārvaldē iesniedz personas likumiskais pārstāvis, iesniegumam tiek pievienota pārstāvības tiesības apliecinoša dokumenta kopija.

8. Par pakalpojumiem dienas centrā bērniem, naktspatversmē (līdz septiņām naktīm), īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā bērniem (Krīzes centrā "Paspārne"), dienas centrā pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti lēmumu pieņem pakalpojuma sniedzējs.

9. Aprūpes mājās pakalpojums ietver personas minimāli nepieciešamo aprūpi, izvērtējot katras personas pašaprūpes spējas. Ja personai ir noteikts pirmais, otrais vai trešais aprūpes līmenis, tad aprūpes mājās pakalpojuma apjoms tiek noteikts atbilstoši šādiem līmeņiem:

9.1. I līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana;

9.2. II līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana, palīdzība krāsns kurināšanā un malkas ienešanā, ēdiena gatavošanā, medicīnas darbinieku izsaukšana;

9.3. III līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana, krāsns kurināšana un malkas ienešana, ēdiena gatavošana, medicīnas darbinieku izsaukšana, mājokļa uzkopšana (grīdas tīrīšana, putekļu slaucīšana, atkritumu iznešana, reizi gadā logu mazgāšana, lietu novietošana tā, lai tās neapgrūtinātu aprūpējamās personas pārvietošanos u.tml.), veļas mazgāšana vai nodošana tīrīšanai, pastaigas;

9.4. IV līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana, krāsns kurināšana un malkas ienešana, ēdiena gatavošana, medicīnas darbinieku izsaukšana, mājokļa uzkopšana (grīdas tīrīšana, putekļu slaucīšana, atkritumu iznešana, reizi gadā logu mazgāšana, lietu novietošana tā, lai tās neapgrūtinātu aprūpējamās personas pārvietošanos u.tml.), veļas mazgāšana vai nodošana tīrīšanai, pastaigas; palīdzība personīgās higiēnas nodrošināšanai (t.sk. palīdzība mazgāties vannā vai ar dušu), iekļūšana gultā un izkļūšana no gultas, palīdzība ģērbjoties un fizioloģisko procesu norisē, t.sk. inkontinences līdzekļu nomaiņā.

10. Noteikumu 9. punktā noteiktie aprūpes mājās pakalpojumi personai tiek sniegti darba dienās un:

10.1. I līmenī – ne vairāk kā 16 stundas mēnesī;

10.2. II līmenī – ne vairāk kā 32 stundas mēnesī;

10.3. III līmenī – ne vairāk kā 60 stundas mēnesī;

10.4. IV līmenī – ne vairāk kā 100 stundas mēnesī.

11. Lai saņemtu aprūpes mājās pakalpojumu, persona Pārvaldē iesniedz iesniegumu rakstveidā, elektroniskā veidā, izmantojot elektronisko parakstu vai tiešsaistes formas, kas pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) vai var izteikt mutvārdos, un:

11.1. iesniedz dokumenta kopiju, kas apliecina politiski represētas personas statusu;

11.2. iesniedz ģimenes ārsta izziņu, kurā iekļauta normatīvajos aktos noteiktā informācija;

11.3. iesniedz normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimeni (personu) atzīst par trūcīgu, noteikto iztikas līdzekļu deklarāciju ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanai (turpmāk visā tekstā – iztikas līdzekļu deklarācija);

11.4. iesniedz psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesību aprūpes mājas pakalpojumu saņemšanai, ja aprūpes mājas pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem.

12. Pārvalde sākotnēji izvērtē, kādas iespējas nodrošināt nepieciešamo aprūpi ir ar šo personu kopā dzīvojošajiem ģimenes locekļiem vai citām personām, ar kurām tai ir kopēji izdevumi par uzturu un mitekli.

13. Ja aprūpes mājās pakalpojums ir nepieciešams vairākiem ģimenes locekļiem, pakalpojums tiek piešķirts katram ģimenes loceklim atsevišķi, izvērtējot katra ģimenes locekļa individuālās vajadzības un nosakot katram ģimenes loceklim aprūpes līmeni.

14. Aprūpes mājās pakalpojumi nepieciešamajā līmenī personai tiek piešķirti uz noteiktu laiku līdz 12 mēnešiem. Pēc noteiktā laika perioda beigām personai pēc nepieciešamības ir tiesības atkārtoti pieprasīt aprūpes mājās pakalpojumu šajos noteikumos noteiktā kārtībā.

15. Aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu pakalpojumu sniedzējs uzsāk ne vēlāk, kā 10 darba dienu laikā pēc lēmuma par attiecīgā pakalpojuma piešķiršanu pieņemšanas dienas, noslēdzot līgumu ar personu vai tās apgādnieku Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē (turpmāk – likumīgais apgādnieks) par pakalpojumu saņemšanas kārtību.

16. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu Pārvalde pieņem, ja:

16.1. normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, novērtējot personas pašaprūpes spējas, tiek konstatēts, ka persona var nodrošināt pašaprūpi pati saviem spēkiem, vai ja ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vai citas personas, ar kurām tai ir kopēji izdevumi par uzturu un mitekli, var nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

16.2. aprūpes mājās pakalpojumu apjoms saskaņā ar 9. punktu pārsniedz personai nepieciešamo sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju;

16.3. persona ilgāk par vienu mēnesi saņem sociālo vai ārstniecības pakalpojumu institūcijā, kā ietvaros tiek nodrošināta personas aprūpe;

16.4. persona ir noslēgusi uztura līgumu, kā ietvaros uztura devēja pienākumos ietilpst nodrošināt personu ar aprūpi mājās pilnā apmērā, kādu nodrošinātu aprūpes mājās pakalpojums;

16.5. persona lūdz pārtraukt aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu.

17. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu var pieņemt pakalpojumu sniedzējs par to informējot Pārvaldi, ja:

17.1. persona, ar kuru noslēgts līgums par aprūpes mājās pakalpojumu saņemšanas kārtību, sistemātiski pārkāpj līguma nosacījumus;

17.2. personas, kura saņem aprūpes mājās pakalpojumus, vainas dēļ rodas vai netiek novērsti apstākļi, kas ir bīstami aprūpētāja drošībai un/vai veselībai;

17.3. persona lūdz pārtraukt aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu.

18. Pakalpojuma sniegšana tiek apturēta no dienas, kad persona sāk saņemt sociālo vai ārstniecības pakalpojumu institūcijā, kura ietvaros tiek nodrošināta personas aprūpe, un atsākts, kad persona atgriežas dzīvesvietā. Pakalpojuma sniedzējs informē Pārvaldi par pakalpojuma sniegšanas apturēšanu vai pārtraukšanu.

19. Personas vai viņa likumīgā apgādnieka pienākums ir veikt samaksu par saņemtajiem aprūpes mājās pakalpojumiem. Pārvalde izvērtē personas iespējas samaksāt par aprūpes mājās pakalpojumu, pamatojoties uz personas iztikas līdzekļu deklarāciju un saskaņā ar 20., 21., 22. punktos noteiktiem nosacījumiem. Aprūpes mājās pakalpojumi var tik finansēti:

19.1. no personas vai tās likumīgo apgādnieku finanšu līdzekļiem;

19.2. no personas vai tās likumīgo apgādnieku līdzekļiem ar noteikta apmēra pašvaldības līdzfinansējumu;

19.3. no pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā.

20. Pēc aprūpes mājās pakalpojumu samaksas personu rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par summu, kas rēķināta valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1,5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena), un reizinot ar koeficientu 1,0 – uz katru nākamo ģimenes locekli.

21. Aprūpi mājās ar pakalpojuma finansējumu no pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā var piešķirt:

21.1. personām, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 20. punktā noteikto ienākumu līmeni un personai nav likumīgie apgādnieki;

21.2. personām, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 20. punktā noteikto ienākumu līmeni un personas likumīgie apgādnieki, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 20. punktā noteikto ienākumu līmeni;

21.3. ja persona ir politiski represēta.

22. Aprūpi mājās pakalpojuma finansējumu ar personas vai tās likumīgo apgādnieku līdzfinansējumu piešķir:

22.1. personām, kuru ienākumi mēnesī pārsniedz 20. punktā noteikto ienākumu līmeni;

22.2. personām, kuras nevar segt izdevumus par aprūpi mājās, un to likumīgiem apgādniekiem ienākumi pārsniedz 20. punktā noteikto ienākumu līmeni.

23. Pašvaldības noteikto līdzfinansējumu veido starpība starp personas vai likumīgā apgādnieka veikto maksājumu par aprūpes mājās pakalpojumu un pilno pakalpojuma izmaksu. Persona vai likumīgais apgādnieks par piešķirto aprūpes mājās pakalpojumu no saviem ienākumiem maksā tik lielā apmērā, lai personas ienākumi pēc veiktās samaksas nebūtu mazāki kā 20. punktā noteiktais ienākumu līmenis.

24. Personas likumīgais apgādnieks sedz izdevumus par aprūpi mājās pakalpojumu pilnā apmērā, ja persona Pārvaldē neiesniedz savu iztikas līdzekļu deklarāciju.

25. Ceļa izdevumus un citus papildu izdevumus par materiāliem, kas nepieciešami aprūpētājam 9. punktā minēto pakalpojumu sniegšanai, sedz aprūpes mājās pakalpojuma sniedzējs.

26. Persona ir tiesīga pieprasīt papildus aprūpes mājās pakalpojumus, kuri nav ietverti 9. punktā minētajā pakalpojumu apjomā, izdevumus par sniegtajiem papildu pakalpojumiem sedzot no personīgiem līdzekļiem.

27. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk – pieaugušo aprūpe institūcijā) ir pakalpojums institūcijā pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti no 18 gadu vecuma (turpmāk šajā nodaļā – personas), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt un ja personai nepieciešamo sociālās aprūpes pakalpojumu apjoms pārsniedz aprūpes mājās vai dienas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu un personai ir noteikts otrais, trešais vai ceturtais aprūpes līmenis atbilstoši 9. punktā noteiktajam.

28. Pieaugušo aprūpe institūcijā nodrošina personu ar mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

29. Lai saņemtu pieaugušo aprūpi institūcijā, persona iesniedz Pārvaldē iesniegumu rakstveidā vai elektroniskā veidā, izmantojot elektronisko parakstu vai tiešsaistes formas, kas pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) vai var izteikt mutvārdos, un:

29.1. iesniedz ģimenes ārsta izziņu, kurā iekļauta normatīvajos aktos noteiktā informācija;

29.2. iesniedz psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību pakalpojuma saņemšanai, ja pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem.

30. Lai noteiktu samaksas kārtību par pakalpojumu pieaugušo aprūpes institūcijā, persona Pārvaldē iesniedz iztikas līdzekļu deklarāciju.

31. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu pieaugušo aprūpes institūcijā personai pieņem Pārvalde, ja nav ievērotas šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

32. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija pilngadīgām personām (turpmāk – Sociālā institūcija) slēdz līgumus par ilgstošas un īslaicīgas sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu Sociālajā institūcijā, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu.

33. Lēmumu par pieaugušo aprūpes institūcijas pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu pieņem attiecīgās institūcijas vadītājs normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

34. Ja personai ir tiesības saņemt pieaugušo aprūpi institūcijā, bet pakalpojuma sniedzējam nav iespējas to nodrošināt, Pārvalde veic personu uzskaiti un reģistrē personu pakalpojuma saņēmēju rindā.

35. Personas vai tās likumīgo apgādnieku pienākums ir samaksāt par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem, slēdzot līgumu ar pakalpojumu sniedzēju.

36. Pārvalde izvērtē personas iespējas samaksāt par pieaugušo aprūpes institūcijā saņemto pakalpojumu, pamatojoties uz iesniegto iztikas līdzekļu deklarāciju, ievērojot nosacījumus, ka persona sedz izdevumus par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem no pensijas, piemaksas pie pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

37. Ja persona nevar segt pilnu maksu par pakalpojumu un viņai nav likumīgo apgādnieku, tad pašvaldība sedz summu līdz pilnai pakalpojuma maksai.

38. Ja persona nevar segt pilnu maksu par pakalpojumu un viņai ir likumīgie apgādnieki, tad atlikušo maksu līdz pilnai pakalpojuma maksai sedz personas likumīgie apgādnieki.

39. Ja, novērtējot personas likumīgā apgādnieka ienākumus un materiālo stāvokli, tiek konstatēts, ka tās rīcībā esošie līdzekļi pēc izdevumu par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem samaksas ir mazāki par summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1,5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena) un reizinot ar koeficientu 1,0 – uz katru nākamo ģimenes locekli, tad starpību starp pilnu pakalpojuma izmaksu un personas veikto maksājumu sedz pašvaldība.

40. Ja, novērtējot personas likumīgā apgādnieka ienākumus un materiālo stāvokli, tiek konstatēts, ka tas rīcībā esošie līdzekļi pēc izdevumu par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem samaksas ir lielāki par summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1,5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena) un reizinot ar koeficientu 1,0 – uz katru nākamo ģimenes locekli, tad likumīgais apgādnieks veic samaksu par pakalpojumu, lai viņa rīcībā esošie līdzekļi nebūtu mazāki par šajā punktā noteikto likumīgo apgādnieku rīcībā esoši līdzekļu līmeni. Šādā gadījumā Pārvalde informē pakalpojuma sniedzēju par naudas līdzekļiem, kas paliek likumīgo apgādnieku ģimenes rīcībā pēc iztikas līdzekļu deklarācijas izvērtējuma.

41. Personas likumīgais apgādnieks sedz izdevumus par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem pilnā apmērā, ja persona Pārvaldē neiesniedz savu iztikas līdzekļu deklarāciju.

42. Ja persona nesaņem valsts pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un personai nav citu ienākumu, tad pakalpojumu finansē pašvaldība un/vai personas likumīgie apgādnieki, ievērojot 37. un 38. punkta nosacījumus.

43. Higiēnas centra pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) ir pasākumu kopums personas higiēnas nodrošināšanai, lai uzlabotu tās sociālo funkcionēšanu.

44. Pakalpojums ietver:

44.1. dušas izmantošana ar funkcionālo pauzi (īslaicīgs, līdz vienai stundai, pasākums slodzes seku kompensēšanai, kuras laikā persona atrodas atpūtas telpā ar iespēju saņemt siltu dzērienu (tēju));

44.2. veļas mazgāšana un veļas žāvēšana pakalpojuma sniedzēja darbinieka vai sociālā aprūpētāja uzraudzībā;

44.3. matu griešana.

45. 44.1. un 44.2. apakšpunktā noteikto pakalpojumu ir tiesīgas saņemt personas, ja tām nav iespējas nodrošināt personīgo higiēnu dzīvesvietā un tā ir:

45.1. trūcīgas vai maznodrošinātās ģimenes (personas);

45.2. atsevišķi dzīvojošas personas ar invaliditāti;

45.3. atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas;

45.4. krīzes situācijā nonākušas personas;

45.5. šo saistošo noteikumu 2. punktā noteiktās personas.

46. 44.3. apakšpunktā noteikto pakalpojumu ir tiesīgas saņemt 45.1. un 45.5. apakšpunktā minētās personas.

47. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Pārvaldei iesniedz iesniegumu rakstveidā vai elektroniskā veidā, izmantojot elektronisko parakstu vai tiešsaistes formas, kas pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) vai var izteikt mutvārdos, un par pakalpojuma piešķiršanu, norādot vēlamo 44. punktā noteikto pakalpojuma veidu.

48. Pārvalde izskata personas iesniegumu, pārbauda sniegto informāciju pašvaldības un valsts datu reģistros, ja ir nepieciešams, apseko personu dzīvesvietā un pieprasa papildu informāciju no citām institūcijām.

49. Pārvalde pieņem lēmumu par:

49.1. pakalpojuma piešķiršanu, nosakot pakalpojuma veidu saskaņā ar 44. punktu un pakalpojuma sniegšanas termiņu;

49.2. atteikumu piešķirt pakalpojumu.

50. Pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu vai tā pārtraukšanu, ja:

50.1. tiek konstatēts, ka pakalpojums personai nav nepieciešams;

50.2. nepastāv vai ir zudis tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai;

50.3. persona rakstveidā atsakās saņemt pakalpojumu.

51. Pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par pakalpojuma pārtraukšanu, par to informējot Pārvaldi, ja persona ar savu uzvedību apdraud citu Higiēnas centra apmeklētāju vai darbinieku drošību.

52. Pakalpojuma saņemšanas apjoms nevar pārsniegt:

52.1. vienai personai divus veļas mazgāšanas un žāvēšanas ciklus kalendāra mēnesī. Viens cikls ietver veļas mazgāšanu un žāvēšanu līdz 5 kg, izmantojot pakalpojuma sniedzēja mazgāšanas līdzekli;

52.2. matu griešana vienu reizi mēnesī.

53. Pakalpojuma termiņu personām ar invaliditāti un pensijas vecuma personām var noteikt līdz sešiem mēnešiem, pārējām personām termiņu nosaka laika periodam, kurā personai ir noteikts trūcīgas vai maznodrošinātās ģimenes (personas) statuss. Krīzes situācijā nonākušām personām, kā arī šo saistošo noteikumu 2. punktā noteiktām personām pakalpojuma ilgumu nosaka, pamatojoties uz personas individuālajām vajadzībām. Pakalpojumu piešķir līdz kalendāra gada beigām.

54. Pakalpojuma sniedzēju Pārvalde izvēlas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri nosaka iepirkumu procedūras organizēšanu un veikšanu.

55. Dienas aprūpes centrā (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) personām ar garīgas veselības traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – personām) tiek nodrošināti sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dienas laikā nestrādājošiem (nav uzskatāmi par darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vai strādājošiem nepilnu darba laiku personām ar invaliditāti ar garīgās veselības traucējumiem, kuri neapmeklē speciālās izglītības iestādes, arodapmācības vai profesionālās rehabilitācijas centrus. Pakalpojums tiek sniegts personām no 15 gadu vecuma.

56. Pilngadību sasniegušām personām pakalpojums tiek piešķirts, ja tām ir noteikts pirmais, otrais vai trešais aprūpes līmenis, atbilstoši 6. punktā noteiktajam. Nepilngadīgām personām pakalpojums tiek piešķirts, izvērtējot personas vajadzības.

57. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās aizgādnis iesniedz Pārvaldē iesniegumu rakstveidā vai elektroniskā veidā, izmantojot elektronisko parakstu vai tiešsaistes formas, kas pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) vai var izteikt mutvārdos, un:

57.1. iesniedz ģimenes ārsta izziņu, kurā ieļauta normatīvajos aktos noteiktā informācija;

57.2. iesniedz psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību pakalpojuma saņemšanai.

58. Persona vai tās aizbildnis, vai aizgādnis slēdz līgumu ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojuma saņemšanu.

59. Pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

60. Pārvalde pieņem lēmumu atteikt piešķirt vai pārtraukt pakalpojumu, ja:

60.1. personas vajadzības pēc sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem pārsniedz dienas aprūpes centra sniegto pakalpojumu apjomu;

60.2. persona izsaka vēlmi pārtraukt pakalpojumu vai sāk saņemt citu sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, izņemot grupu dzīvokļa pakalpojumu.

61. Lēmumu par pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu personai pieņem pakalpojumu sniedzējs, par to informējot Pārvaldi, ja:

61.1. persona pārkāpj 58. punktā minētā līguma nosacījumus;

61.2. persona lūdz pārtraukt pakalpojumu;

61.3. persona ar savu uzvedību apdraud citu pakalpojuma sniedzēja klientu vai personāla drošību.

62. Specializētās darbnīcas pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) ir darbnīca ar speciāli pielāgotām darba vietām un nodrošinātu speciālistu atbalstu personām ar invaliditāti darbspējīgajā vecumā (turpmāk šajā nodaļā – persona), ar mērķi attīstīt personu sociālās un funkcionālās prasmes, veicināt un motivēt šo personu iesaisti nodarbinātības pasākumos un integrāciju sabiedrībā.

63. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz Pārvaldē iesniegumu rakstveidā vai elektroniskā veidā, izmantojot elektronisko parakstu vai tiešsaistes formas, kas pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) vai var izteikt mutvārdos, un:

63.1. iesniedz ģimenes ārsta izziņu, kurā iekļauta normatīvajos aktos noteiktā informācija;

63.2. iesniedz psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību pakalpojuma saņemšanai, ja pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem.

64. Pārvalde izskata personas iesniegumu, pārbauda sniegto informāciju pašvaldības un valsts datu reģistros, un, ja ir nepieciešams, pieprasa papildu informāciju no citām institūcijām.

65. Pārvalde pieņem lēmumu par:

65.1. pakalpojuma piešķiršanu;

65.2. atteikumu piešķirt pakalpojumu.

66. Pakalpojumu piešķir uz 12 mēnešiem bez personas iztikas līdzekļu deklarācijas izskatīšanas.

67. Pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu vai tā pārtraukšanu, ja:

67.1. tiek konstatēts, ka pakalpojums personai nav nepieciešams;

67.2. nepastāv vai ir zudis tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai;

67.3. persona rakstveidā atsakās saņemt pakalpojumu.

68. Pakalpojumu sniedz Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāde "Jūrmalas veselības veicināšanas un sociālo pakalpojumu centrs", noslēdzot ar personu vai tās likumisko pārstāvi līgumu par pakalpojuma sniegšanu, kurā tiek noteikta pakalpojuma sniegšanas kārtība.

69. Pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par pakalpojuma pārtraukšanu, informējot par to Pārvaldi, ja persona sistemātiski pārkāpj 68. punktā minētā līguma nosacījumus.

70. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

71. Naktspatversmes pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) ir pakalpojums ar naktsmītnes, vakariņu, brokastu un personiskās higiēnas iespēju nodrošināšanu personām bez deklarētas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām (turpmāk šajā nodaļā – personas).

72. Lai personu uzņemtu naktspatversmē, persona, ierodoties pakalpojuma saņemšanas vietā, iesniedz pakalpojumu sniedzējam iesniegumu un uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Atsevišķos gadījumos personas var uzņemt naktspatversmē bez personu apliecinošu dokumentu uzrādīšanas, ja persona objektīvu apstākļu dēļ tos nevar uzrādīt.

73. Pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu par naktspatversmes pakalpojuma piešķiršanu līdz septiņām naktīm, par to informējot Pārvaldi.

74. Trīs darba dienu laikā pēc uzņemšanas naktspatversmē personas pienākums ir konsultēties ar naktspatversmes sociālo darbinieku, kurš veic personas sociālo un funkcionālo spēju novērtējumu. Personas pienākums ir veikt profilaktisko pārbaudi saslimšanai ar tuberkulozi, iesniedzot par to naktspatversmē ārsta izziņu.

75. Pakalpojumu sniedzējs personas sociālo un funkcionālo spēju novērtējumu un iesniegumu iesniedz Pārvaldē.

76. Saņemot pakalpojuma sniedzēja sociālā darbinieka veikto personas sociālo un funkcionālo spēju novērtējumu un personas iesniegumu, Pārvalde pieņem lēmumu par pakalpojuma sniegšanu personai naktspatversmē.

77. Pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, naktspatversme slēdz līgumu ar personu par pakalpojuma sniegšanu.

78. Personai, uzturoties naktspatversmē, ir pienākums ievērot naktspatversmes iekšējās kārtības noteikumus un veikt līdzdalības maksājumu 0,30 euro apmērā par katru naktspatversmē pavadīto nakti.

79. Ja personai nav līdzekļu līdzdalības maksājumu veikšanai, tā vienojas ar pakalpojumu sniedzēju par līdzdarbības pienākumu veikšanu, kurus paredz savstarpējā līgumā.

80. Personas ir atbrīvotas no līdzdalības maksājuma veikšanas par laika periodu no uzņemšanas dienas naktspatversmē līdz Pārvaldes lēmuma pieņemšanai.

81. Personas var uzturēties naktspatversmē 90 naktis kalendārajā gadā. Ja persona pilda naktspatversmes sociālā darbinieka izstrādātu klienta līdzdarbības pienākumu plānu, Pārvalde var pagarināt personas uzturēšanās laiku naktspatversmē.

82. Personas, kuras reģistrētas rindā pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļu jautājumā un ir bez noteiktas dzīvesvietas, var uzturēties naktspatversmē līdz dzīvojamās telpas piešķiršanai.

83. Lēmumu par personai sniegtā naktspatversmes pakalpojuma pārtraukšanu pieņem naktspatversmes pakalpojumu sniedzējs, ja persona neievēro ar pakalpojumu sniedzēju noslēgtā līguma nosacījumus, par ko pakalpojumu sniedzējs rakstiski informē Pārvaldi.

84. Speciālā transporta pakalpojums ir pakalpojums personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu. Pakalpojuma mērķis ir uzlabot šo personu dzīves kvalitāti. Speciālā transporta pakalpojums netiek piešķirts personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā vai personām, kuras ir transportējamas guļus stāvoklī.

85. Speciālā transporta pakalpojums ietver:

85.1. ar pavadoņa palīdzību personai iekļūt un izkļūt no atrašanās vietas, palīdzību personai iekļūt speciālajā autotransporta līdzeklī un izkļūt no tā;

85.2. personas un, ja nepieciešams, tās pavadoņa transportēšanu ar speciālo autotransporta līdzekli;

85.3. personas gaidīšanu pakalpojuma sniegšanas laikā.

86. Speciālā transporta pakalpojumu var saņemt:

86.1. personas, kurām ir veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu Valsts komisijas vai tās struktūrvienības izdota izziņa par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un valsts sociālā pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās un ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu;

86.2. pensijas vecuma personas un personas ar invaliditāti, kuriem nav likumīgo apgādnieku, ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu un kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu;

86.3. personas, kurām noteikta atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam un ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu;

86.4. personas, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu un ir nepieciešama dialīze, un ar to saistīto izmeklējumu nodrošināšana;

86.5. bērniem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu, lai nodrošinātu bērnu nokļūšanu no dzīvesvietas līdz Jūrmalas pilsētas vispārējās izglītības iestādei un atpakaļ;

86.6. personas bez noteiktas dzīvesvietas, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija Jūrmalas pilsētā, un tās ir sasniedzamas Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā un kuras saskaņā ar ārsta vai ārsta speciālista izsniegtu izziņu nespēj pārvietoties ar sabiedrisko transportu.

87. Speciālā transporta pakalpojumus piešķir 86.2., 86.3., 86.6. apakšpunktos minētajām personām, lai tās saņemtu valsts un pašvaldības piešķirtos veselības un sociālos pakalpojumus.

88. Lai persona vai tās likumīgie aizbildņi saņemtu speciālā transporta pakalpojumu, persona Pārvaldē iesniedz iesniegumu rakstveidā vai elektroniskā veidā, izmantojot elektronisko parakstu vai tiešsaistes formas, kas pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) vai var izteikt mutvārdos, un:

88.1. ja ir nepieciešams apmeklēt ārstniecības iestādi – iesniedz primārās veselības aprūpes ārsta vai ārsta speciālista izsniegtu izrakstu no ambulatorās, stacionārās slimnieka medicīnas kartes (veidlapa 027/u), kurā norādīta personas nespēja pārvietoties ar sabiedrisko transportu, veselības aprūpes pakalpojuma nepieciešamība, veselības aprūpes iestāde, kas jāapmeklē un apmeklējumu laiks;

88.2. iesniedz izziņu no vispārējās izglītības iestādes, kurā bērns iegūst izglītību, ja bērns nemācās Jūrmalas pilsētas pašvaldības dibinātajās vispārējās izglītības iestādēs.

89. Pārvalde pieprasa informāciju valsts nozīmes informācijas sistēmās un apliecina personas deklarēto dzīvesvietu un valsts piešķirtās pensijas (tai skaitā piemaksas pie pensijas) vai pabalsta apmēru.

90. Speciālā transporta pakalpojumi tiek finansēti no pašvaldības budžeta.

91. Šo saistošo noteikumu 86.1. apakšpunktā minētajām personām speciālā transporta pakalpojumu piešķir bez iztikas līdzekļu deklarācijas izvērtēšanas un pakalpojuma apmērs ir ne vairāk kā 600 kilometri 12 mēnešu periodā. Pakalpojumu piešķir uz laiku, kamēr personai ir noteiktas medicīniskās indikācijas speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un valsts sociālā pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, bet ne ilgāk kā uz 12 mēnešiem. Ja pakalpojumu piešķir uz laiku mazāku par 12 mēnešiem, tad pakalpojuma apmēru aprēķina attiecīgu mēnešu skaitu reizinot ar 50 km. Pakalpojumu piešķir par pilnu mēnesi, kurā saņemts iesniegums un kurā personai zūd tiesisks pamats saņemt pakalpojumu.

92. speciālā transporta pakalpojumu 86.2. un 86.3. apakšpunktā minētajām personām piešķir, apstiprinot ikreizēju pakalpojuma sniegšanas nepieciešamību.

93. speciālā transporta pakalpojumu dialīzes un ar to saistīto izmeklējumu nodrošināšanai 86.4. apakšpunktā minētajām personām piešķir bez iztikas līdzekļu deklarācijas izvērtēšanas un pēc personu individuālas nepieciešamības.

94. Speciālā transporta pakalpojums 86.5. punktā minētiem bērniem tiek piešķirts uz visu mācību gadu vai līdz invaliditātes termiņa beigām.

95. Pārvalde personai var piešķirt vienreizēju pakalpojumu, pamatojoties uz personas vajadzību novērtējumu.

96. Personas, kas saņem speciālā autotransporta pakalpojumus saskaņā ar 84. punkta nosacījumiem, kalendāra gada ietvaros nevar vienlaicīgi saņemt pašvaldības pabalstu degvielas iegādei speciāli pielāgotam vieglajam automobilim.

97. Pavadoņa pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) tiek nodrošināts personām, kuras funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nevar patstāvīgi pārvietoties ārpus mājokļa (turpmāk šajā nodaļā – persona). Pakalpojuma mērķis ir nodrošināt personas pamatvajadzības un uzlabot tās dzīves kvalitāti.

98. Pakalpojumu ir tiesīgas saņemt:

98.1. trūcīgas vai maznodrošinātās personas;

98.2. atsevišķi dzīvojošas nestrādājošās personas ar invaliditāti;

98.3. atsevišķi dzīvojošas nestrādājošās pensijas vecuma personas.

99. Pakalpojums ietver personas pavadīšanu no mājām un atpakaļ uz valsts vai pašvaldības iestādēm, veselības aprūpes un rehabilitācijas iestādēm un citām organizācijām.

100. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 12 mēnešiem, pakalpojuma apjomu nepārsniedzot 20 stundas kalendāra mēnesī.

101. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Pārvaldē iesniedz iesniegumu rakstveidā vai elektroniskā veidā, izmantojot elektronisko parakstu vai tiešsaistes formas, kas pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) vai var izteikt mutvārdos, un:

101.1. iesniedz ģimenes ārsta izziņu, kurā iekļauta normatīvajos aktos noteiktā informācija;

101.2. iesniedz psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību pakalpojuma saņemšanai, ja pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem.

102. Pārvalde izskata personas iesniegumu, pārbauda sniegto informāciju pašvaldības un valsts informācijas sistēmās, izvērtē personas vajadzība, kā arī nepieciešamības gadījumā, apseko personu dzīvesvietā un pieprasa papildus informāciju no citām institūcijām.

103. Pārvalde pieņem lēmumu par:

103.1. pakalpojuma piešķiršanu;

103.2. atteikumu piešķirt pakalpojumu.

104. Pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu, ja:

104.1. tiek konstatēts, ka pakalpojums personai nav nepieciešams;

104.2. persona saņem vai tai ir tiesības saņemt citu līdzvērtīgu pakalpojumu, t.sk. asistenta pakalpojumu, kas tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem;

104.3. personu var pavadīt tās ģimenes locekļi vai citas personas, ar kurām tai ir kopējie izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī;

104.4. persona atbilstoši noslēgtajam uztura līgumam saņem pakalpojumam līdzvērtīgu atbalstu no uztura devēja;

104.5. nepastāv tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai.

105. Pārvalde pieņem lēmumu par pakalpojuma pārtraukšanu, ja:

105.1. personai uzlabojas funkcionēšanas spējas un tā var patstāvīgi pārvietoties ārpus mājokļa;

105.2. ir zudis tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai;

105.3. persona atbilstoši noslēgtajam uztura līgumam saņem pakalpojumam līdzvērtīgu atbalstu no uztura devēja;

105.4. persona rakstveidā atsakās saņemt pakalpojumu.

106. Pārvalde krīzes situācijā var piešķirt vienreizēju pakalpojumu, nepieprasot ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli.

107. Pakalpojumu sniedzējs noslēdz ar personu vai tās likumisko pārstāvi līgumu par pakalpojuma sniegšanu, kurā tiek noteikta pakalpojuma sniegšanas kārtība. Ja persona sistemātiski pārkāpj minētā līguma nosacījumus vai persona ar savu uzvedību apdraud citu personu drošību, pakalpojuma sniedzējs pārtrauc pakalpojuma sniegšanu, par to informējot Pārvaldi.

108. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

109. Dienas centrs bērniem (turpmāk šajā nodaļā – Dienas centrs) sniedz pakalpojumus no trīs līdz 18 gadus veciem bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi (turpmāk šajā nodaļā – bērns).

110. Dienas centra pakalpojuma ietvaros tiek nodrošināta:

110.1. bērnu sociālo prasmju attīstība, izglītošana un brīvā laika pavadīšanas iespējas;

110.2. informācijas sniegšana ģimenei par pašvaldības piedāvātajiem sociālajiem pakalpojumiem, sadarbojas ar citām pilsētas iestādēm un organizācijām bērna un viņa ģimenes interesēs.

111. Lai saņemtu pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis Dienas centrā iesniedz iesniegumu rakstveidā vai elektroniskā veidā, izmantojot elektronisko parakstu vai tiešsaistes formas, kas pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) vai var izteikt mutvārdos, un:

111.1. iesniedz ģimenes ārsta izziņu par bērna veselības stāvokli un par akūtu slimību neesamību;

111.2. iesniedz psihiatra atzinumu par bērna psihisko veselību un speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību pakalpojuma saņemšanai, ja pakalpojumu vēlas saņemt bērns ar garīga rakstura traucējumiem.

112. Dienas centrs izskata personas iesniegumu, pārbauda sniegto informāciju pašvaldības un valsts datu reģistros, ja ir nepieciešams, pieprasa papildu informāciju no citām institūcijām, kā arī pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu.

113. Ne retāk kā vienu reizi 12 mēnešos vai pēc Dienas centra vadītāja pieprasījuma bērna likumiskais pārstāvis iesniedz ģimenes ārsta izziņu par bērna veselības stāvokli.

114. Viens no bērna vecākiem vai audžuvecākiem, vai bērna aizbildnis vai aizgādnis slēdz līgumu ar Dienas centru par pakalpojuma saņemšanu.

115. Dienas centra pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

116. Pakalpojuma sniegšanu pārtrauc Dienas centrs, ja netiek ievēroti 113. punktā minētā līguma nosacījumi.

117. Dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pasākumu kompleksu, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām no divu līdz 18 gadu vecumam, kurām ir ierobežotas funkcionēšanas spējas (turpmāk šajā nodaļā – bērns). Pakalpojuma mērķis ir sniegt atbalstu bērna likumiskajiem pārstāvjiem, mazināt bērna funkcionāla traucējuma sekas un sekmēt bērna sociālo prasmju attīstību.

118. Pakalpojums ietver:

118.1. sociālā atbalsta sniegšanu;

118.2. logopēda un audiologopēda nodarbības;

118.3. fizioterapeita nodarbības.

119. Lai saņemtu pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis Pārvaldē iesniedz iesniegumu rakstveidā vai elektroniskā veidā, izmantojot elektronisko parakstu vai tiešsaistes formas, kas pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) vai var izteikt mutvārdos, un:

119.1. iesniedz ģimenes ārsta izziņu, kurā iekļauta normatīvajos aktos noteiktā informācija;

119.2. iesniedz psihiatra atzinumu par bērna psihisko veselību un speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību pakalpojuma saņemšanai, ja pakalpojumu vēlas saņemt bērns ar garīga rakstura traucējumiem.

120. Pārvalde pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu.

121. Viens no bērna likumiskajiem pārstāvjiem slēdz līgumu ar Dienas centru par pakalpojuma saņemšanu, līgumā nosakot pakalpojuma sniegšanas kārtību un ilgumu.

122. Pakalpojumu pārtrauc, ja:

122.1. netiek ievēroti 121. punktā minētā līguma nosacījumi;

122.2. bērns ar savu uzvedību apdraud citu Dienas centra apmeklētāju vai Dienas centra darbinieku drošību;

122.3. bērnam ir ģimenes ārsta vai ārsta speciālista noteiktas akūtas saslimšanas, kas ierobežo pakalpojuma saņemšanu;

122.4. bērnam vairs nav nepieciešams pakalpojums un par to ir saņemts Dienas centra speciālistu atzinums;

122.5. zudis tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai.

123. Pakalpojumu sniedz Dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

124. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

125. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem (turpmāk – pakalpojums) ir pakalpojums, kas nodrošina terminētu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju bērniem no divu līdz 18 gadu vecumam, kuru ģimenēs krīzes situācijas rezultātā ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi (turpmāk šajā nodaļā – bērns). Pakalpojumu sniedz Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestādes "Sociālo pakalpojumu centrs "Kauguri"" struktūrvienība Atbalsta centrs bērniem "Paspārne" (turpmāk – centrs "Paspārne").

(Grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 26.11.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 35)

126. Pakalpojums ietver:

126.1. krīzes centra pakalpojumu;

126.2. bērnu izmitināšanu 24 stundas diennaktī;

126.3. sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, psiholoģisko palīdzību;

126.4. palīdzību izglītības apguvē un sociālo iemaņu attīstībā;

126.5. sadarbību ar citām institūcijām bērna un viņas ģimenes interesēs, bērna tiesību aizsardzībā.

127. Lai saņemtu pakalpojumu, bērns personīgi vai bērna aizbildnis, vai cita fiziska vai juridiska personu kopā ar bērnu jebkurā diennakts laikā ierodas centrā "Paspārne" un iesniedz iesniegumu Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestādē "Sociālo pakalpojumu centrs "Kauguri"" ar lūgumu piešķirt pakalpojumu. Noskaidrojot bērna vajadzības, "Paspārne" lemj par pakalpojuma sniegšanas uzsākšanu līdz krīzes situācijas atrisināšanai un trīs darba dienu laikā pēc bērna uzņemšanas centrā "Paspārne" paziņo Pārvaldei un Bāriņtiesai par bērna uzņemšanas faktu.

(Grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 26.11.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 35)

128. Centrs "Paspārne" normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iekārto bērna personīgo lietu un pēc nepieciešamības sastāda individuālo sociālās rehabilitācijas plānu.

129. Centra "Paspārne" sniegtais pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

130. Bērnu un jauniešu māja sniedz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojumus bērniem (turpmāk – bērnu aprūpes institūcija), kas nodrošina bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem no divu līdz 18 gadu vecumam (turpmāk šajā nodaļā – bērns) ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu ar mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju, ja nav iespējama bērna aprūpe un audzināšana audžuģimenē vai pie aizbildņa.

131. Bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pakalpojumu bērnu aprūpes institūcijā nodrošina, pamatojoties uz Bāriņtiesas lēmumu.

132. Lēmumu par bērnu aprūpes institūcijas pakalpojuma piešķiršanu bērnam pēc vecāku lūguma pieņem Pārvalde, pamatojoties uz:

132.1. vecāku iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

132.2. normatīvos aktos noteiktā kārtībā iesniegtu iztikas līdzekļu deklarāciju – iesniegumu;

132.3. ģimenes ārsta izziņu par bērna veselības stāvokli;

132.4. ģimenes ārsta izziņu par bērna vecāku veselības stāvokli, ja pakalpojums nepieciešams bērnam bērna vecāku ārstēšanās dēļ;

132.5. citu institūciju sniegtu informāciju pēc nepieciešamības.

133. Pakalpojums bērnu aprūpes institūcijā tiek sniegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem un bērnu aprūpes institūcijas nolikumu. Pakalpojuma sniegšanu bērnu aprūpes institūcijā pārtrauc, kad bērna vecāku ģimenē tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi bērna attīstībai, bērnam tiek piešķirts cits ārpusģimenes aprūpes veids vai arī bērns ir sasniedzis 18 gadu vecumu.

134. Ja jaunietis, sasniedzot 18 gadu vecumu, turpina mācības, pakalpojuma sniegšana jaunietim bērnu aprūpes institūcijā pēc 18 gadu vecuma pieļaujama līdz tekošā mācību gada beigām.

135. Normatīvajos aktos noteiktā kārtībā Pārvalde pieprasa samaksu par bērnam un jaunietim sniegto ārpus ģimenes aprūpi no abiem vecākiem, kuriem ar bāriņtiesas lēmumu atņemtas bērna aprūpes tiesības.

136. Dienas centrs pensijas vecuma personām un invalīdiem (turpmāk šajā nodaļā – Dienas centrs) sniedz pakalpojumu personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un personām ar invaliditāti no 18 gadu vecuma (turpmāk šajā nodaļā – personas).

137. Dienas centrs nodrošina personām dienas laikā atbalsta un pašpalīdzības grupu nodarbības, sociālo prasmju attīstību un brīvā laika pavadīšanas iespējas.

138. Lai saņemtu dienas centra pakalpojumu, personas iesniedz iesniegumu rakstveidā vai elektroniskā veidā, izmantojot elektronisko parakstu vai tiešsaistes formas, kuras pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) vai var izteikt mutvārdos Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestādē "Sociālo pakalpojumu centrs "Kauguri"".

(Grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 26.11.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 35)

139. Lēmumu par pakalpojuma sniegšanu personai pieņem pakalpojuma sniedzējs, par to informējot Pārvaldi. Pakalpojums tiek sniegts, neizvērtējot personas iztikas līdzekļu deklarāciju.

140. Persona ar pakalpojumu sniedzēju slēdz vienošanos par dienas centra pakalpojuma saņemšanu.

141. Dienas centra pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

142. Lēmumu par dienas centra pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu personai pieņem pakalpojumu sniedzējs, par to informējot Pārvaldi, ja persona pārkāpj 140. punktā minētās vienošanās nosacījumus vai ja persona ar savu uzvedību apdraud citu klientu vai personāla drošību.

143. Īslaicīgs sociālās un veselības aprūpes pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) ir terminēts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām, kurām vecuma, funkcionālu traucējumu vai veselības stāvokļa dēļ ir objektīvas grūtības nodrošināt savas pamatvajadzības un uzlabot vai atjaunot sociālo funkcionēšanu, saņemt atbalstu personas problēmu risināšanā un veselības stāvokļa vai funkcionālo traucējumu dēļ ir objektīvas grūtības saņemt ambulatorus veselības aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā (turpmāk šajā nodaļā – personas).

(Grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 26.11.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 35)

144. Pakalpojums ietver:

144.1. personas izmitināšanu 24 stundas diennaktī;

144.2. sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu personai pēc individuāla sociālā aprūpes un sociālās rehabilitācijas plāna;

144.3. ģimenes ārsta un citu speciālistu nozīmētā ārstēšanas plāna izpildi, izmantojot valsts noteiktās garantijas veselības aprūpē;

144.4. diennakts uzraudzību un individuālu atbalstu atbilstoši nepieciešamībai;

144.5. sociālā darba speciālistu sniegtus pakalpojumus un konsultācijas atbilstoši personas vajadzībām un problēmu risināšanas nepieciešamībai;

144.6. palīdzību pašaprūpē vai ķermeņa aprūpē atbilstoši nepieciešamībai;

144.7. kognitīvo spēju uzturēšanu vai attīstīšanu;

144.8. prasmju un kustību attīstību veicinošas nodarbības;

144.9. darba prasmju saglabāšanu, atjaunošanu vai apgūšanu personām darbaspējas vecumā.

145. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās pārstāvis vēršas Pārvaldē un rakstveidā vai elektroniskā veidā, izmantojot elektronisko parakstu vai tiešsaistes formas, kas pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) vai var izteikt mutvārdos, un:

145.1. iesniedz personas iesniegumu ar lūgumu piešķirt pakalpojumu un personas sociālo problēmu aprakstu ar pamatojumu pakalpojuma saņemšanas nepieciešamībai;

145.2. iesniedz ģimenes ārsta vai ārsta speciālista izziņu, norādot veicamo ārstēšanas plānu;

145.3. iesniedz psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesību pakalpojuma saņemšanai, ja pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem;

145.4. citus dokumentus pēc Pārvaldes pieprasījuma, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

146. Pārvalde pēc 145. punktā minēto dokumentu saņemšanas:

146.1. pārbauda personas iesniegumā minēto sociālo problēmu atbilstību personas sociālajai situācijai, izmantojot valsts vienotās informācijas sistēmas;

146.2. veic personas sociālās situācijas izvērtējumu;

146.3. nepieciešamības gadījumā veic papildus darbības vai pieprasa papildus informāciju personas sociālās situācijas izvērtēšanai;

146.4. pieņem lēmumu par:

146.4.1. tiesībām personai saņemt pakalpojumu;

146.4.2. par atteikumu personai piešķirt pakalpojumu.

147. Personai ir tiesības saņemt pakalpojumu, ja:

147.1. persona ir vientuļa un tai nav Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto likumīgo apgādnieku;

147.2. persona mājsaimniecībā dzīvo viena;

147.3. personas ģimenes locekļi vai vienā mājsaimniecībā dzīvojošās personas sociālās funkcionēšanās dēļ nevar nodrošināt personas vajadzībām atbilstošu sociālo aprūpi dzīvesvietā;

147.4. personai nepieciešamais aprūpes apjoms pārsniedz aprūpes mājās pakalpojuma apjomu;

147.5. persona ir bez noteiktas dzīvesvietas un tās pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija Jūrmalas pilsētā, un tā ir sasniedzama Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.

148. Ja personai ir tiesības saņemt pakalpojumu, Pārvalde piešķir personai pakalpojumu līdz 60 dienām kalendārajā gadā un informē par to personu un pakalpojumu sniedzēju pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Veselības un sociālās aprūpes centrs Sloka" (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojuma sniedzējs) pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai.

(Jūrmalas pilsētas domes 26.11.2020. saistošo noteikumu Nr. 35 redakcijā)

149. Ja pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt personai pakalpojuma sniegšanas uzsākšanu, Pārvalde reģistrē personu pakalpojumu saņēmēju rindā.

150. Uzsākot pakalpojuma sniegšanu, pakalpojuma sniedzējs nepieciešamības gadījumā nodrošina personas transportēšanu uz pakalpojuma sniedzēja iestādi, noslēdz līgumu ar personu par pakalpojuma saņemšanas kārtību un:

150.1. nodrošina 144. punktā minētos pasākumus atbilstoši personas funkcionālajam stāvoklim;

150.2. veic personas fizisko un garīgo spēju izvērtēšanu un aprūpes līmeņa noteikšanu personai ar funkcionāliem traucējumiem, un fizisko un garīgo spēju izvērtēšanu un aprūpes līmeņa noteikšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem sociālo pakalpojumu jomu regulējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā, ja iepriekš personai nav noteikti aprūpes līmeņi;

150.3. saskaņā ar 150.2. punktā noteikto aprūpes līmeni nodrošina personai atbilstošu sociālās aprūpes apjomu.

151. Pakalpojuma sniedzējs 10 darba dienas pirms 148. punktā noteiktā termiņa beigām, izvērtē nepieciešamību pagarināt personai sniegtā pakalpojuma termiņu un iesniedz Pārvaldē:

151.1. 150.2. punktā minētos izvērtējumus;

151.2. personas individuālā sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plāna starpposma izvērtējumu;

151.3. ģimenes ārsta vai ārsta speciālista atzinumu par personai nozīmētā ārstniecības plāna izpildes rezultātiem un rekomendācijām turpmākai aprūpei.

152. Pārvalde pēc 151. punktā minēto dokumentu saņemšanas lemj par pakalpojuma sniegšanas termiņa pagarināšanu līdz 90 dienām kalendārajā gadā, ja:

152.1. personai ir noteikts otrais, trešais vai ceturtais aprūpes līmenis un saskaņā ar 147.5. punktu personai nevar nodrošināt sociālo aprūpi dzīvesvietā;

152.2. personai saskaņā ar pakalpojuma sniedzēja izstrādāto individuālo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānu ir nepieciešams turpināt saņemt sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju institūcijā;

152.3. nepieciešams turpināt ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nozīmētā ārstniecības plāna izpildi un to nevar veikt personas dzīvesvietā.

(Grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 26.11.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 35)

153. Pakalpojumu finansē no pašvaldības budžeta līdzekļiem saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes apstiprinātu vienas dienas izmaksu tāmi un personas līdzmaksājuma 4,50 euro dienā par katru pakalpojuma sniedzēja institūcijā pavadīto dienu.

154. Personas, kuras saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilst trūcīgas personas statusam, kā arī personas bez noteiktas dzīves vietas, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija Jūrmalas pilsētā, un tās ir sasniedzamas Jūrmalas administratīvajā teritorijā, un kurām saskaņā ar Pārvaldes veiktu personas ienākumu izvērtējumu, pamatojoties uz iesniegto iztikas līdzekļu deklarāciju, nav ienākumu (neskaitot pašvaldības pabalstus), ir atbrīvojamas no līdzmaksājuma. Šajā punktā minēto personu līdzmaksājumu 4,50 euro dienā sedz no Pārvaldei apstiprinātā budžeta finanšu iespēju robežās.

155. Lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu pieņem Pārvalde, ja:

155.1. personai ir noteikts pirmais aprūpes līmenis;

155.2. pakalpojuma sniegšanas rezultātā pakalpojuma sniedzēja institūcijā ir sasniegti personai noteiktie individuālās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas mērķi un persona var atgriezties dzīvesvietā;

155.3. persona lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

155.4. personas vajadzības pārsniedz piedāvātā pakalpojumu apjomu;

155.5. personai tiek piešķirts cits sociālais pakalpojums.

156. Lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu pieņem pakalpojuma sniedzējs, informējot Pārvaldi, ja:

156.1. persona lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

156.2. persona neievēro ar pakalpojumu sniedzēju noslēgtā līguma nosacījumus;

156.3. personas vainas dēļ rodas vai netiek novērsti apstākļi, kas ir bīstami citu klientu vai personāla veselībai un/vai drošībai.

157. Ja pēc pakalpojuma sniegšanas termiņa beigām pašvaldības pienākums ir nodrošināt personas pašaprūpes spējām atbilstošu sociālo pakalpojumu un personai ir noteikts otrai, trešais vai ceturtais aprūpes līmenis, tad Pārvalde var pagarināt personas uzturēšanās laiku pakalpojuma sniedzēja institūcijā līdz tai tiek nodrošināts viņas pašaprūpes spējām atbilstošs pakalpojums.

158. Pakalpojumu nav tiesīgas saņemt personas ar psihiskām slimībām un akūtiem psihiskiem stāvokļiem, kad nepieciešama personas atrašanās specializētā ārstniecības iestādē, personām ar akūtām infekciju slimībām, tai skaitā hospitālo infekciju, personām ar išēmisko insultu, ja tās uzturējušās stacionārā mazāk par 10 dienām.

159. Servisa dzīvokļa pakalpojums tiek sniegts personai ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – personas), lai nodrošinātu pēc iespējas ilgāku neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi mājoklī, saglabājot pašaprūpes iespējas un funkcionēšanu sabiedrībā.

160. Servisa dzīvokļa pakalpojums tiek sniegts pašvaldības īpašumā esošā dzīvoklī.

161. Servisa dzīvokļa pielāgojums ir atbilstošs personas funkcionālā traucējuma pakāpei.

162. Servisa dzīvoklī tiek nodrošināts sociālā aprūpētāja atbalsts un uzraudzība.

163. Lēmumu par servisa dzīvokļa pakalpojuma sniegšanu pieņem Pārvalde.

164. Tiesības saņemt servisa dzīvokļa pakalpojumu ir personai, kurai likumīgie apgādnieki nevar nodrošināt nepieciešamo aprūpi vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti un pensionāram ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kurai nepieder nekustamais īpašums, ja šī persona atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

164.1. personai ir noteikts otrais vai trešais aprūpes līmenis, kas pārsniedz iespēju personai patstāvīgi nodrošināt neatkarīgu dzīvi personas lietošanā esošajā dzīvojamā platībā;

164.2. persona ir saņēmusi ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieaugošo aprūpes institūcijā, un sociālās rehabilitācijas rezultātā personai šis pakalpojums turpmāk nav nepieciešams.

165. Servisa dzīvokļa pakalpojuma saņemšanai persona Pārvaldē iesniedz iesniegumu rakstveidā vai elektroniskā veidā, izmantojot elektronisko parakstu vai tiešsaistes formas, kas pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) vai var izteikt mutvārdos, un:

165.1. ģimenes ārsta izziņu, kurā iekļauta normatīvajos aktos noteiktā informācija;

165.2. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību pakalpojumu saņemšanai, ja pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem;

165.3. ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas personai noteikto aprūpes līmeņa un vajadzību novērtējumu, ja pakalpojums tiek pieprasīts 164.2. apakšpunktā noteiktajā gadījumā.

166. Pārvalde:

166.1. veic personas vajadzību novērtējumu, un ar šo personu kopā dzīvojošo ģimenes locekļu vai personu, kurām ar aprūpējamo ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī iespējas nodrošināt nepieciešamo aprūpi;

166.2. nosaka personas aprūpes līmeni;

166.3. iegūst ziņas par personu valsts un pašvaldības datu reģistros;

166.4. veic personas apsekošanu dzīvesvietā, ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai;

166.5. 10 darba dienu laikā no 165. punktā norādīto dokumentu saņemšanas dienas, pamatojoties uz dzīvokļa pielāgotību personas funkcionālā traucējuma pakāpei, pieņem lēmumu:

166.5.1. par personas tiesībām saņemt servisa dzīvokļa pakalpojumu;

166.5.2. par servisa dzīvokļa pakalpojuma piešķiršanu.

167. Servisa dzīvokļa pakalpojuma saņēmēji dzīvojamās telpas uzturēšanas izdevumus sedz pilnā apmērā proporcionāli servisa dzīvokļa pakalpojuma saņēmēju skaitam.

168. Pēc servisa dzīvokļa pakalpojuma piešķiršanas ar šo personu tiek izbeigtas īres tiesiskās attiecības par iepriekšējās dzīvojamās telpas īri vai tiek pārtraukts ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgajām personām.

169. Pakalpojumu sniedz Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāde "Jūrmalas veselības veicināšanas un sociālo pakalpojumu centrs", slēdzot līgumu ar personu par pakalpojuma saņemšanas kārtību.

170. Ja personai ir tiesības saņemt servisa dzīvokļa pakalpojumu, bet Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestādei "Jūrmalas veselības veicināšanas un sociālo pakalpojumu centrs" nav iespējas to nodrošināt, Pārvalde veic personu uzskaiti un reģistrē personu pakalpojuma saņēmēju rindā.

171. Grupu dzīvokļa pakalpojums nodrošina mājokli un atbalstu sociālo problēmu risināšanā pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – personas), kuru deklarētā dzīvesvieta ir Jūrmalas pilsētā vai pēdējā deklarētā dzīvesvieta pirms sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas institūcijā bija Jūrmalas pilsētas administratīvā teritorijā un kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums).

172. Personām tiek nodrošināts šāds pakalpojuma apjoms:

172.1. mājoklis;

172.2. personas pašaprūpes prasmju un sociālo prasmju uzturēšana un korekcija;

172.3. personiskā atbalsta sniegšana darba meklējumos un sadzīves iemaņu apgūšanu un uzturēšanu;

172.4. personas atbalsts, konsultācijas, informācijas sniegšana, personīgo interešu un tiesību aizstāvēšana;

172.5. sabiedrībai pieņemamu saskarsmes iemaņu apgūšanu.

173. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu pieņem Pārvalde.

174. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgai personai, ja tai ir noteikts otrais vai trešais aprūpes līmenis un tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

174.1. garīgās veselības traucējumu dēļ personai ir objektīvas grūtības patstāvīgi nodrošināt neatkarīgu dzīvi;

174.2. persona ir saņēmusi sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pusceļa mājā personām ar garīga rakstura traucējumiem un sociālās rehabilitācijas rezultātā personai šis pakalpojums vairs nav nepieciešams;

174.3. persona ir saņēmusi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieaugošo aprūpes institūcijā personām ar garīga rakstura traucējumiem un sociālās rehabilitācijas rezultātā personai šis pakalpojums turpmāk nav nepieciešams.

175. Pakalpojuma saņemšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Pārvaldē iesniedz iesniegumu rakstveidā vai elektroniskā veidā, izmantojot elektronisko parakstu vai tiešsaistes formas, kas pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) vai var izteikt mutvārdos, un:

175.1. ģimenes ārsta izziņu, kurā iekļauta normatīvajos aktos noteiktā informācija;

175.2. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību pakalpojumu saņemšanai;

175.3. ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas personai noteikto aprūpes līmeņa un sociālās rehabilitācijas kursa laikā veiktu personas prasmju un spēju novērtējumu (dinamikā) dzīvei ārpus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, ja pakalpojums tiek pieprasīts 174.2. un 174.3. apakšpunktā noteiktajā gadījumā.

176. Ja pakalpojumu pieprasa 174.1. apakšpunktā minētās personas, Pārvalde:

176.1. veic personas vajadzību novērtējumu;

176.2. nosaka personas aprūpes līmeni;

176.3. pārbauda personas sniegto informāciju pašvaldības un valsts datu reģistros un nepieciešamības gadījumā, lai pieņemtu lēmumu, pieprasa papildu informāciju no citām institūcijām;

176.4. veic personas apsekošanu dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai;

176.5. 10 darba dienu laikā no 175. punktā norādīto dokumentu saņemšanas dienas, pieņem lēmumu:

176.5.1. par personas tiesībām saņemt grupu dzīvokļa pakalpojumu;

176.5.2. par grupu dzīvokļa pakalpojuma piešķiršanu.

177. Uzsākot pakalpojuma sniegšanu:

177.1. persona tiek deklarēta grupu dzīvoklī;

177.2. personai tiek izbeigtas īres tiesiskās attiecības par iepriekšējās dzīvojamās telpas īri, ja persona īrē pašvaldības īpašumā esošo dzīvojamo platību;

177.3. personai tiek pārtraukta ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšana institūcijā pilngadīgajām personām.

178. Piecu darba dienu laikā no pakalpojuma uzsākšanas, personai ir pienākums Pārvaldē iesniegt iztikas līdzekļu deklarāciju.

179. (Svītrots ar Jūrmalas pilsētas domes 26.11.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 35)

180. Pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Personai tiek noteikts līdzmaksājums par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamajai daļai) 21,80 euro mēnesī. No līdzmaksājuma 100 procentu apmērā tiek atbrīvota trūcīga un maznodrošināta persona. No līdzmaksājuma 50 procentu apmērā tiek atbrīvota persona, kuras ienākumi nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.

181. Persona vai tās likumiskais pārstāvis slēdz līgumu ar pakalpojuma sniedzēju par pakalpojuma saņemšanu un samaksas kārtību.

182. Pārvalde pieņem lēmumu par pakalpojuma pārtraukšanu, ja:

182.1. personai ir noteiktas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai;

182.2. personai sociālās rehabilitācijas rezultātā nav nepieciešams pakalpojums un persona var uzsākt patstāvīgu dzīvi;

182.3. persona ir nodibinājusi ģimeni (izņemot gadījumus, ja abi ģimenes locekļi ir personas ar garīga rakstura traucējumiem);

182.4. persona lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu.

183. Ja pakalpojuma sniegšanas laikā personai rodas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai, pakalpojuma sniedzējs sadarbībā ar psihiatru izvērtē personai nepieciešamo pakalpojuma veidu un turpmāko risinājumu.

184. Pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu, ja:

184.1. persona pārkāpj ar pakalpojuma sniedzēju noslēgtā līguma nosacījumus un pakalpojuma sniedzējs par to sniedz atzinumu;

184.2. persona bez attaisnojoša iemesla ilgāk par diviem mēnešiem nedzīvo grupu dzīvoklī;

184.3. persona lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu.

185. Ja personai ir tiesības saņemt pakalpojumu, bet pakalpojuma sniedzējam nav iespējas to nodrošināt, Pārvalde veic personu uzskaiti un reģistrē personu pakalpojuma saņēmēju rindā.

186. Pārvaldes sociālo pakalpojumu piešķiršanas komisija tiek izveidota ar Pārvaldes vadītājas rīkojumu, komisijas sastāvā iekļaujot Pārvaldes darbiniekus.

187. Komisijai ir tiesības lemt par sociālo pakalpojumu piešķiršanu personai šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, kā arī par pakalpojumu piešķiršanu personai īpašu dzīves grūtību pārvarēšanai vai mazināšanai situācijā, kad objektīvu apstākļu dēļ persona vai tās ģimene daļēji vai pilnībā nevar īstenot savas sociālās tiesības.

188. Ar saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 2008. gada 17. janvāra saistošie noteikumi Nr. 2 "Par Jūrmalas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem".

189. Ar saistošo noteikumu spēkā stāšanos tiek atcelti 2020. gada 20. februāra saistošie noteikumi Nr. 6 "Par sociālajiem pakalpojumiem Jūrmalas pilsētas pašvaldībā".