Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr. 561

Rīgā 2016. gada 16. augustā (prot. Nr. 40 54. §)
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" īstenošanas noteikumi
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 8.1.1. specifisko atbalsta mērķi "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" (turpmāk – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. vienošanās un līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Specifiskā atbalsta mērķis ir palielināt modernizēto STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika), tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas (turpmāk – STEM), studiju programmu skaitu.

3. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir šo noteikumu 12. un 15. punktā minētās augstākās izglītības institūcijas.

4. Specifiskā atbalsta ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

4.1. iznākuma rādītājs – pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā augstākās izglītības infrastruktūrā – 2 069 personas;

4.2. rezultāta rādītājs – modernizēto augstākās izglītības STEM studiju programmu īpatsvars no kopskaita – 100 procenti;

4.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 11 160 414 euro apmērā.

5. STEM studiju programma šo noteikumu izpratnē ir augstākās izglītības studiju programma, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas izglītības klasifikāciju ietilpst:

5.1. izglītības tematiskajā grupā:

5.1.1. dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas;

5.1.2. inženierzinātnes, ražošana un būvniecība;

5.1.3. lauksaimniecība;

5.2. izglītības tematiskajā jomā:

5.2.1. mākslas;

5.2.2. veselības aprūpe (izņemot izglītības programmu kopu kosmetoloģija);

5.2.3. vides aizsardzība.

6. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

7. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

8. Specifiskā atbalsta plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 44 641 656 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 37 945 407 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 6 696 249 euro.

9. Maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs ir 85 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma, valsts budžeta finansējuma apmērs ir 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

10. Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2018. gada 31. decembrim, lai slēgtu vienošanās vai līgumus par projektu īstenošanu, ir 41 918 726 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 35 630 917 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 6 287 809 euro.

11. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi var ierosināt palielināt pieejamo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 8. punktā minētajam apmēram.

II. Prasības projekta iesniedzējam

12. Projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta saņemšanai:

12.1. Daugavpils Universitāte;

12.2. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija;

12.3. Liepājas Universitāte;

12.4. Latvijas Kultūras akadēmija;

12.5. Latvijas Lauksaimniecības universitāte;

12.6. Latvijas Mākslas akadēmija;

12.7. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija;

12.8. Latvijas Universitāte;

12.9. Rīgas Stradiņa universitāte;

12.10. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija;

12.11. Rīgas Tehniskā universitāte;

12.12. Transporta un sakaru institūts;

12.13. Ventspils Augstskola;

12.14. Vidzemes Augstskola.

13. Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju, sagatavo un saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām iesniedz projekta iesniegumu sadarbības iestādē Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.–2020. gadam. Projekta iesniedzējs var iesniegt sadarbības iestādē projekta iesniegumu, ja ir saņēmis Izglītības un zinātnes ministrijas un nozares ministrijas saskaņojumu (ja attiecināms) par šo noteikumu 38. punktā minēto attīstības stratēģiju.

14. Projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta ietvaros iesniedz vienu projekta iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 19. punktā minētajam finansējumam.

15. Šo noteikumu 12.4. un 12.8. apakšpunktā minētie projekta iesniedzēji projektu īsteno kopīgi ar savām aģentūrām:

15.1. Latvijas Kultūras akadēmija – ar Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžu;

15.2. Latvijas Universitāte – ar Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžu un Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžu.

16. Šo noteikumu 12.4. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs slēdz vienošanos ar šo noteikumu 15.1. apakšpunktā minēto aģentūru, bet šo noteikumu 12.8. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs – ar šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētajām aģentūrām.

17. Šo noteikumu 12.4. un 12.8. apakšpunktā minētie projekta iesniedzēji kontrolē šo noteikumu 16. punktā minēto vienošanos izpildi un novērš dubultā finansējuma riskus.

18. Specifiskā atbalsta ietvaros katram projekta iesniedzējam plānotais kopējais attiecināmais finansējums nepārsniedz:

18.1. Daugavpils Universitātei – 1 425 138 euro;

18.2. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai – 527 658 euro;

18.3. Liepājas Universitātei – 1 033 620 euro;

18.4. Latvijas Kultūras akadēmijai (tai skaitā Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžai) – 714 382 euro;

18.5. Latvijas Lauksaimniecības universitātei – 3 605 592 euro;

18.6. Latvijas Mākslas akadēmijai – 684 265 euro;

18.7. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai – 889 059 euro;

18.8. Latvijas Universitātei (tai skaitā Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžai un Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžai) – 13 026 117 euro;

18.9. Rīgas Stradiņa universitātei – 6 243 821 euro;

18.10. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai – 1 027 596 euro;

18.11. Rīgas Tehniskajai universitātei – 11 725 073 euro;

18.12. Transporta un sakaru institūtam – 1 250 461 euro;

18.13. Ventspils Augstskolai – 1 888 936 euro;

18.14. Vidzemes Augstskolai – 599 938 euro.

19. Specifiskā atbalsta ietvaros katram projekta iesniedzējam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2018. gada 31. decembrim, lai slēgtu vienošanos vai līgumu par projektu īstenošanu, nepārsniedz:

19.1. Daugavpils Universitātei – 1 338 211 euro;

19.2. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai – 495 473 euro;

19.3. Liepājas Universitātei – 970 574 euro;

19.4. Latvijas Kultūras akadēmijai (tai skaitā Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžai) – 670 808 euro;

19.5. Latvijas Lauksaimniecības universitātei – 3 385 668 euro;

19.6. Latvijas Mākslas akadēmijai – 642 528 euro;

19.7. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai – 834 831 euro;

19.8. Latvijas Universitātei (tai skaitā Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžai un Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžai) – 12 231 585 euro;

19.9. Rīgas Stradiņa universitātei – 5 862 978 euro;

19.10. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai – 964 917 euro;

19.11. Rīgas Tehniskajai universitātei – 11 009 899 euro;

19.12. Transporta un sakaru institūtam – 1 174 189 euro;

19.13. Ventspils Augstskolai – 1 773 720 euro;

19.14. Vidzemes Augstskolai – 563 345 euro.

20. Pēc 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde var ierosināt palielināt pieejamo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 8. punktā minētajam maksimālajam finansējuma apmēram. Šādā gadījumā projekta iesniedzējam palielina pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 18. punktā minētajam apmēram, atbilstoši grozot vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu.

III. Atbalstāmās darbības un izmaksas

21. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

21.1. augstākās izglītības institūciju infrastruktūras, tai skaitā ēku un telpu (izņemot dienesta viesnīcas), laboratoriju un koplietošanas infrastruktūras, attīstība, lai modernizētu STEM studiju programmas un pielāgotu infrastruktūru personām ar funkcionāliem traucējumiem;

21.2. iekārtu, aparatūras, transportlīdzekļu kā uzskates un tehnisko līdzekļu, datortehnikas, tehnoloģiju, materiālu, inventāra un instrumentu iegāde, kas nepieciešama STEM studiju programmu īstenošanai;

21.3. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana izglītības procesā, tai skaitā e-studiju attīstība, bezvadu interneta pieslēguma izveide izglītības procesa īstenošanai;

21.4. bibliotēkas fondu papildināšana;

21.5. projekta vadība un īstenošana;

21.6. informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

22. Specifiskā atbalsta projektu īstenošanā var izmantot vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos ("zaļais publiskais iepirkums").

23. Specifiskā atbalsta ietvaros attiecināmi šādi izmaksu veidi:

23.1. tiešās attiecināmās izmaksas;

23.2. netiešās attiecināmās izmaksas;

23.3. neparedzētās izmaksas.

24. Šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:

24.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, izņemot virsstundas, šo noteikumu 21.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

24.2. projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata:

24.2.1. mācību iekārtu, aprīkojuma un tehnoloģiju plānu un specifikāciju izstrādes izmaksas;

24.2.2. projekta izmaksu un ieguvumu analīzes izmaksas;

24.3. būvniecības izmaksas šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai:

24.3.1. būvdarbu izmaksas (tajā skaitā būves atjaunošana, pārbūve vai restaurācija, ja nepieciešams, jaunas ēkas būvniecība, telpu pielāgošana aprīkojuma un aparatūras uzstādīšanai un darbībai, infrastruktūras objektu pielāgošana personām ar funkcionāliem traucējumiem);

24.3.2. būvobjekta teritorijas labiekārtošanas izmaksas, lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā;

24.3.3. izmaksas, kas saistītas ar ēkas nodošanu ekspluatācijā, ja tās nav paredzētas līgumā par būvdarbu veikšanu;

24.4. ar būvniecību saistītas izmaksas šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai:

24.4.1. būvprojekta, tai skaitā būvprojekta minimālā stadijā, izstrādes vai aktualizēšanas izmaksas;

24.4.2. neatkarīgas būvekspertīžu veikšanas un tehniskās apsekošanas izmaksas, tai skaitā neatkarīgas būvprojekta ekspertīzes un energosertifikācijas veikšanas izmaksas;

24.4.3. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;

24.4.4. apdrošināšanas izmaksas, kuru nepieciešamību nosaka būvniecību regulējošie normatīvie akti (attiecināmas uz projekta īstenošanas laiku);

24.5. pamatlīdzekļu – iekārtu, aparatūras, mēbeļu, transportlīdzekļu kā uzskates un tehnisko līdzekļu, kas nepieciešami STEM studiju programmu īstenošanai, datortehnikas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu iegādes vai izveides izmaksas šo noteikumu 21.2. un 21.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

24.6. šo noteikumu 24.5. apakšpunktā minēto pamatlīdzekļu piegādes, uzstādīšanas, testēšanas un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas, kas nav uzturēšanas izmaksas un kas ir saistītas ar ilgtermiņa ieguldījumu sagatavošanu izmantošanai paredzētajiem mērķiem līdz to nodošanai ekspluatācijā;

24.7. bibliotēku krājumu izmaksas – mācību grāmatu un periodisko izdevumu, tai skaitā digitālo, iegāde projekta īstenošanas laikā šo noteikumu 21.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

24.8. materiālu, inventāra, mēbeļu, instrumentu, laboratorijas preču, ķimikāliju iegādes izmaksas šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

24.9. programmatūru licences iegādes vai nomas izmaksas, tai skaitā licenču atjauninājumu izmaksas licenču darbības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus, šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

24.10. projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, šo noteikumu 21.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

24.11. pārējās projekta īstenošanas izmaksas:

24.11.1. pakalpojumu izmaksas, kas ir pamatotas un saistītas ar šo noteikumu 21. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu un projekta mērķa sasniegšanu, tai skaitā materiālo aktīvu demontāžas un pārvietošanas izmaksas;

24.11.2. jaunradītu darba vietu vai esošo darba vietu atjaunošanai nepieciešamā aprīkojuma (biroja mēbeles un tehnika, datorprogrammas un licences) iegādes izmaksas šo noteikumu 21.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai. Darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, attiecināmas ne vairāk kā 3 000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības personāls ir nodarbināts projektā vismaz 30 procentu apmērā no normālā darba laika uz darba līguma pamata. Ja projekta vadības personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam.

(Grozīts ar MK 30.05.2017. noteikumiem Nr. 279)

25. Plānojot šo noteikumu 24.1. apakšpunktā minētās projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, ievēro šādus nosacījumus:

25.1. finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta vadības personāls uz darba līguma pamata ir nodarbināts projektā normālo darba laiku vai nepilnu darba laiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika, attiecīgi veicot darba laika uzskaiti par veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;

25.2. attiecībā uz projekta vadības personāla izmaksu apmēru ievēro šādus ierobežojumus:

25.2.1. projektiem ar tiešajām attiecināmajām izmaksām 5 000 000 euro un vairāk – līdz 56 580 euro gadā;

25.2.2. projektiem ar tiešajām attiecināmajām izmaksām līdz 5 000 000 euro ierobežojumu aprēķina ar minimālo izmaksu bāzi 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot projekta vadības personāla izmaksas;

25.2.3. par nepilnu kalendāra gadu fiksēto summu aprēķina proporcionāli projekta mēnešu skaitam.

26. Plānojot šo noteikumu 24.4.1. un 24.4.3. apakšpunktā minētās izmaksas, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka to kopsumma nepārsniedz 10 procentus no būvdarbu līguma izmaksām un kopā ar šo noteikumu 24.2. un 24.4.2. apakšpunktā minētajām izmaksām – 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

27. Šo noteikumu 23.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 24.1. apakšpunktā minētajām projekta vadības personāla atlīdzības izmaksām.

28. Šo noteikumu 23.3. apakšpunktā minētās neparedzētās izmaksas (izdevumi papildu darbu vai pakalpojumu veikšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami, lai izpildītu vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu) projektā var plānot kā vienu izmaksu pozīciju, kas nepārsniedz piecus procentus no kopējām projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēto izmaksu izlietošanu pirms izdevumu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi atbilstoši kārtībai, ko nosaka vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu.

29. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināmās izmaksas, ja tas nav atgūstams atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

30. Specifiskā atbalsta ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās, sākot ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu, izņemot šo noteikumu 24.2., 24.4.1., 24.4.2. un 24.4.3. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas ar 2016. gada 1. janvāri.

IV. Specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumi

31. Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, bet ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim.

32. Specifiskā atbalsta ietvaros ieguldījumus var veikt infrastruktūrā, ja tā ir projekta iesniedzēja īpašumā vai tā ir valsts vai atvasinātas publiskas personas manta, kas ir projekta iesniedzēja valdījumā vai lietojumā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Valdījuma vai lietošanas tiesības ir reģistrētas zemesgrāmatā.

33. Finansējuma saņēmējs nodrošina šādu prasību ievērošanu būvdarbu iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā:

33.1. paredz kārtību, kā rīkoties gadījumos, kad piedāvātā līgumcena pārsniedz plānoto līgumcenu;

33.2. būvdarbu līgumā iekļauj preventīvus pasākumus izmaksu sadārdzinājuma riska novēršanai.

34. Pasākuma ietvaros atbalstu sniedz, ja projekta izmaksu un ieguvumu analīze pamato projekta finanšu ilgtspēju un sociālekonomisko atdevi. Izmaksu un ieguvumu analīzi veic, ievērojot šādus nosacījumus:

34.1. projekta dzīves cikls ir 20 gadi;

34.2. finansiālo un ekonomisko diskonta likmi nosaka atbilstoši aktuālajām makroekonomikas prognozēm;

34.3. finanšu plūsmas aprēķinos ietver:

34.3.1. projekta ieņēmumu un sociālekonomisko ieguvumu (monetārā izteiksmē) prognozes, ko pamato pastāvošo cenu līmeņa analīze, pieprasījuma un piedāvājuma analīze, konkurentu analīze un nozares attīstības prognozes;

34.3.2. projekta investīciju un izdevumu prognozes, tai skaitā detalizēta izmaksu identifikācija, ko pamato izmaksu līmeņa analīze un turpmākās dinamikas prognoze;

34.3.3. detalizētu un pamatotu investīciju plānu, kas ietver tehnisko priekšlikumu vai tehnisko plānu, iekārtu un aprīkojuma tirgus cenu analīzi;

34.3.4. detalizētu finansēšanas plānu, tai skaitā kredīta saņemšanas un atmaksāšanas plānu, kurā ietverts procentu maksājumu aprēķins, ja plānots piesaistīt īstermiņa vai ilgtermiņa kredītu;

34.4. finanšu plūsmas aprēķinus (investīcijas, ieņēmumus, sociālekonomiskos ieguvumus (monetārā izteiksmē) un izdevumus) pamato aktuālajai tirgus situācijai atbilstoši pieņēmumi;

34.5. finanšu plūsmas prognozes pamato neatkarīgu trešo personu sagatavoti un publiski pieejami statistikas dati;

34.6. finansējuma saņēmējs ņem vērā ne tikai šī specifiskā atbalsta ietvaros veiktās investīcijas, bet arī 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.4. pasākuma "P&A infrastruktūras attīstīšana Viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana" ietvaros veiktās vai plānotās investīcijas, aprēķinot abu projektu sociālekonomisko atdevi un pamatojot to finansiālo ilgtspēju (ja attiecināms).

35. Ja finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas rezultātā gūst ieņēmumus un projekts atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk – Regula Nr. 1303/2013), 61. panta 7. punkta "b" apakšpunkta un 65. panta 8. punkta nosacījumiem, finansējuma saņēmējs veic finanšu analīzi, lai noteiktu finansējuma deficīta apjomu, kas attiecināms finansēšanai no publiskiem līdzekļiem.

35.Lai atbalsts projekta īstenošanai netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, projekta īstenošanas rezultātā attīstītajā infrastruktūrā papildinošas saimnieciskās darbības veikšana pieļaujama ne vairāk kā 20 procentu apmērā no attiecīgās infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē.

(MK 30.05.2017. noteikumu Nr. 279 redakcijā)

36. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

36.1. nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Regulā Nr. 1303/2013 un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

36.2. nodrošina, ka projektā plānotās darbības netiek finansētas, kā arī tās nav plānots finansēt no citiem valsts vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;

36.3. ieņēmumus, ja tādi rodas no projekta ietvaros radītās infrastruktūras izmantošanas, iegulda augstākās izglītības institūcijas izglītības procesa darbību nodrošināšanai;

36.4. uzkrāj datus par horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" horizontālo rādītāju – objektu skaits, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība (ja attiecināms);

36.5. uzkrāj datus par horizontālā principa "Ilgtspējīga attīstība" horizontālo rādītāju – projekta īstenošanā izmantoto zaļo publisko iepirkumu skaits (ja attiecināms);

36.6. uzkrāj datus par modernizētajām augstākās izglītības STEM studiju programmām;

36.7. nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas.

37. Ja projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējam ir paredzēts avanss, to var izmaksāt pa daļām. Viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus. Šo noteikumu 19. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem, izņemot šo noteikumu 19.12. apakšpunktā minēto finansējuma saņēmēju, avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 100 procenti no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.

37.1 Finansējuma saņēmējs būvdarbu izpildītājam vai piegādātājam var paredzēt avansa maksājumu līdz 30 procentiem no būvdarbu vai piegāžu līgumcenas. Lai saņemtu avansa maksājumu, būvdarbu izpildītājs vai piegādātājs finansējuma saņēmējam iesniedz Eiropas Savienībā reģistrētas kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegtu pirmā pieprasījuma avansa atmaksāšanas garantiju, kas ir vienāda ar avansa summu un ir spēkā līdz pilnīgai avansa summas atmaksai.

(MK 30.05.2017. noteikumu Nr. 279 redakcijā)

38. Projekta iesniedzējs 40 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā saskaņošanai augstākās izglītības institūcijas vidēja termiņa vai ilgtermiņa attīstības stratēģiju (turpmāk – attīstības stratēģija). Šo noteikumu 12.4. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs attīstības stratēģijā ietver arī informāciju par šo noteikumu 15.1. apakšpunktā minēto koledžu, bet šo noteikumu 12.8. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs – par šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētajām koledžām.

39. Šo noteikumu 38. punktā minētajā attīstības stratēģijā ietver vismaz šādu informāciju:

39.1. augstākās izglītības institūcijas modernizācijai izvēlēto STEM studiju programmu raksturojumu un izvēles pamatojumu, tai skaitā:

39.1.1. modernizējamo STEM studiju programmu pieprasījuma līmeni, ko pamato tautsaimniecības attīstības vajadzības un piedāvājuma analīze Latvijas un Eiropas līmenī;

39.1.2. modernizējamo STEM studiju programmu ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanā un atbilstību izaugsmes prioritātēm un viedās specializācijas jomām;

39.1.3. modernizējamo STEM studiju programmu atbilstību augstākās izglītības institūcijas specializācijai vai pētniecības programmai (ja attiecināms) un augstākās izglītības institūcijas sniegumu šo programmu īstenošanā;

39.1.4. modernizējamo STEM studiju programmu nodrošinājumu un eksporta potenciālu;

39.2. augstākās izglītības institūcijas studiju procesa pārvaldības plānu, tai skaitā:

39.2.1. studiju programmu satura modernizācijas plānu, kas ietver sadarbību ar nozaru eksporta padomēm vai asociācijām;

39.2.2. cilvēkresursu attīstības un internacionalizācijas plānu;

39.2.3. personāla atalgojuma politiku;

39.2.4. kvalitātes vadības, tai skaitā akadēmiskās integritātes un ētikas nodrošināšanas plānu;

39.3. augstākās izglītības institūcijas plānoto investīciju raksturojumu, tai skaitā:

39.3.1. augstākās izglītības institūcijas rīcībā esošās infrastruktūras raksturojumu:

39.3.1.1. visu īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošo ēku (būvju), ēku (būvju) daļu (telpu grupu) un zemes vienību uzskaitījumu, norādot to platību, pašreizējo stāvokli, lietojumu un apgrūtinājumus;

39.3.1.2. rīcībā esošo mācību iekārtu un aprīkojuma uzskaitījumu, to pašreizējā stāvokļa raksturojumu;

39.3.1.3. pēdējo piecu gadu laikā veiktās investīcijas ēku (būvju), ēku (būvju) daļu (telpu grupu) un telpu modernizācijā un jaunu mācību iekārtu un aprīkojuma iegādē un esošo iekārtu un aprīkojuma modernizācijā, norādot veikto investīciju finansēšanas avotus;

39.3.1.4. esošās infrastruktūras pašreizējo noslodzi;

39.3.2. infrastruktūras attīstības plānu, norādot plānoto investīciju apjomu, noslodzi un finansēšanas avotus:

39.3.2.1. STEM studiju programmu modernizācijai plānoto būvdarbu raksturojumu un pamatojumu ieguldījumu veikšanai;

39.3.2.2. STEM studiju programmu modernizācijai iegādājamo mācību iekārtu un aprīkojuma uzskaitījumu un iegādes pamatojumu;

39.3.2.3. plānotās infrastruktūras sasaisti un sinerģiju ar citās atbalsta programmās plānotajām zinātnes infrastruktūras investīcijām un ēku siltināšanas investīcijām;

39.3.2.4. inovāciju un zaļā iepirkuma izmantošanu infrastruktūras attīstībai.

40. Izglītības un zinātnes ministrija izveido attīstības stratēģiju izvērtēšanas komisiju. Komisijas sastāvā iekļauj Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas pārstāvjus, kā arī uzaicina pārstāvjus no pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas šo noteikumu 12. punktā minētās augstākās izglītības institūcijas. Komisijas darbību nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāts un apstiprināts reglaments.

41. Ja projekta ietvaros tiek plānota būvniecība, izņemot jaunas ēkas būvniecību, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda būves enerģijas patēriņu (megavatstundās) pirms projekta īstenošanas. Finansējuma saņēmējam ir pienākums informēt sadarbības iestādi par būves enerģijas patēriņu (megavatstundās) pēc projekta īstenošanas.

42. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

42.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā projekta īstenošanā netiek ievēroti noteiktie termiņi, vai ir iestājušies citi apstākļi, kas ietekmē vai var ietekmēt šo noteikumu 2. punktā minētā specifiskā atbalsta mērķa sasniegšanu un šo noteikumu 4. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

42.2. citos gadījumos, ko nosaka vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu.

43. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis
Pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 16. augusta
noteikumiem Nr. 561
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.1. specifiskā atbalsta mērķim "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" pieejamā publiskā finansējuma sadalījums pa augstākās izglītības institūcijām un tā aprēķināšanas metodika

1. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.1. specifiskā atbalsta mērķim "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" (turpmāk – specifiskais atbalsts) pieejamo publisko finansējumu Fi sadalījumā pa augstākās izglītības institūcijām (turpmāk – institūcijām) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

Fi – finansējuma saņēmējam "i" pieejamais finansējums (euro);

i – finansējuma saņēmēja variante (i = 1, 2, ..., n; n – finansējuma saņēmēju skaits);

FSi – finansējuma saņēmējam pieejamais sākotnējais finansējums 100 000 euro apmērā;

FPl – finansējuma saņēmējam pieejamais papildu finansējums augstākās izglītības (STEM jomas) vides (turpmāk – augstākās izglītības vide) kvalitātes paaugstināšanai;

p – šo noteikumu 15.1 un 15.2. apakšpunktā minēto aģentūru (koledžu) variante (p = 1, 2, ..., t; t – projekta iesniedzēju skaits).

2. Papildu finansējumu augstākās izglītības vides kvalitātes paaugstināšanai FPl aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

FPl – papildu finansējums augstākās izglītības vides kvalitātes paaugstināšanai;

F811 – specifiskā atbalsta ietvaros pieejamais kopējais publiskais finansējums;

i – finansējuma saņēmēja variante (i = 1, 2, ..., n; n – finansējuma saņēmēju skaits);

– finansējuma saņēmēju kopējais sākotnējais finansējums (euro);

R – projekta īstenošanā iesaistītās institūcijas (l) raksturlielumu koeficients;

– visu projekta īstenošanā iesaistīto institūciju raksturlielumu koeficientu summa;

l – projekta īstenošanā iesaistītās institūcijas (turpmāk – institūcija) variante (l = 1, 2, ..., z, z – projekta īstenošanā iesaistīto institūciju skaits).

3. Institūcijas raksturlielumu koeficientu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

R – institūcijas raksturlielumu koeficients;

Kc – institūcijas kapacitātes koeficientu summa;

D – institūcijā veikto ieguldījumu indekss, kas raksturo, cik standartnoviržu attālumā no vidējā aritmētiskā atrodas konkrētā variante – publiskā finansējuma ieguldījumi uz vienu studējošo institūcijā 2007.–2013. gada plānošanas periodā.

4. Institūcijas kapacitātes koeficientu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

Kc – institūcijas kapacitātes koeficients;

– institūcijā 2015./2016. akadēmiskajā gadā studējušo skaita īpatsvars augstākās izglītības STEM studiju programmās;
– institūcijā 2015./2016. akadēmiskajā gadā studējušo skaita īpatsvars augstākās izglītības studiju programmās, kas neatbilst STEM;
– institūcijā 2014./2015. akadēmiskajā gadā kvalifikāciju ieguvušo personu skaita īpatsvars augstākās izglītības STEM studiju programmās;
– institūcijā 2014./2015. akadēmiskajā gadā kvalifikāciju ieguvušo personu skaita īpatsvars augstākās izglītības studiju programmās, kas neatbilst STEM;
– institūcijā strādājošā akadēmiskā personāla ar zinātnisko grādu skaita īpatsvars;
– pētniecībai piesaistītā finansējuma īpatsvars.

5. Pētniecībai piesaistīto finansējumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

P=I18.3.1.3.+I18.3.1.4.+I21.1.9.1.+I21.1.9.2.+I21.3.9.6. , kur

P – institūcijas vidējie ieņēmumi par pētniecības projektu īstenošanu laikposmā no 2014. gada līdz 2015. gadam, kas atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1032 "Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju" norādīti pārskatos par budžeta izpildi (2. veidlapa) un apgrozījuma pārskatos par naudas plūsmām šādos budžeta ieņēmumu klasifikācijas kodos:

1) 18.3.1.3. Valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu un budžeta nefinansēto iestāžu saņemtie transferti no ministrijas vai centrālās valsts iestādes budžeta, kuras institucionālā padotībā tās atrodas, Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem (pasākumiem);

2) 18.3.1.4. Valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu un budžeta nefinansēto iestāžu saņemtie transferti no citas ministrijas vai centrālās valsts iestādes, Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem (pasākumiem);

3) 21.1.9.1. Ieņēmumi no citu Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas un saņemtās ārvalstu finanšu palīdzības, kas nav Eiropas Savienības struktūrfondi. Uz 21.1.9.1. kodu attiecina Eiropas Savienības finansēto palīdzības programmu īstenošanas līdzekļus, ko no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona saņēmusi no Eiropas Savienības atbalsta transporta, telekomunikāciju un enerģijas infrastruktūras tīkliem (piemēram, TEN-T, TEN-E, eTEN), Konkurētspējas un inovāciju programmas, Izpētes ietvarprogrammas, Life+, Šengenas konvencijas finanšu programmas, "3. mērķis "Eiropas teritoriālā sadarbība"" un citiem Eiropas Savienības politiku instrumentiem, kā arī saņemto ārvalstu finanšu palīdzību;

4) 21.1.9.2. Ieņēmumi no citu valstu finanšu palīdzības programmu īstenošanas. Uz 21.1.9.2. kodu attiecina citus ārvalstu finanšu palīdzības programmu īstenošanas līdzekļus (piemēram, ieņēmumi, ko atvasināta publiska persona saņēmusi no NATO, Norvēģijas un EEZ finanšu instrumenta, Šveices sadarbības programmas);

5) 21.3.9.6. Ieņēmumi par zinātnes projektu īstenošanu. Uz 21.3.9.6. kodu attiecina ieņēmumus, kas radušies, īstenojot pasūtīto zinātnisko pētījumu vai projektu.

6. Institūcijā veikto ieguldījumu indeksu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

D=–0,123×tl+1,374 , kur

tl – normētās novirzes vērtība institūcijā veiktajiem ieguldījumiem infrastruktūras attīstībai uz vienu studējošo (2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" 3.1.2.1.1..apakšaktivitātes "Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu modernizēšana studiju programmu kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā nodrošinot izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem" projektos) (turpmāk – institūcijā veikto ieguldījumu uz vienu studējošo normētās novirzes vērtība). Institūcijā veikto ieguldījumu indeksu aprēķina, lai pārietu no negatīvām normēto noviržu vērtībām uz pozitīviem raksturlielumiem.

7. Veikto ieguldījumu normētās novirzes vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu (1):

, kur

(1)

tl – institūcijā veikto ieguldījumu uz vienu studējošo normētās novirzes vērtība;

xl – institūcijā veikto ieguldījumu uz vienu studējošo rādītājs;

l – variante (l = 1, 2, ..., z; z – institūciju skaits);

– institūcijās veikto ieguldījumu uz vienu studējošo (turpmāk – izvēles kopa) rādītāju vidējais aritmētiskais;

s – standartnovirze izvēles kopai, kuru aprēķina, izmantojot MS Excel funkciju STDEV vai šādu formulu (2):

, kur

(2)

xi – i-tā novērojuma rādītājs;

i – variante (i = 1, 2, ..., n; n – izvēles kopas apjoms);

– rādītāja vidējais aritmētiskais.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 561Pieņemts: 16.08.2016.Stājas spēkā: 02.09.2016. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 169 (5741), 01.09.2016.OP numurs: 2016/169.3
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Citi saistītie dokumenti
284471
{"selected":{"value":"02.06.2017","content":"<font class='s-1'>02.06.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"02.06.2017","iso_value":"2017\/06\/02","content":"<font class='s-1'>02.06.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"02.09.2016","iso_value":"2016\/09\/02","content":"<font class='s-1'>02.09.2016.-01.06.2017.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
02.06.2017
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)