1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā piešķir un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda pasākumiem sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošanai (turpmāk – pasākums) saskaņā ar:

1.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (turpmāk – regula Nr. 508/2014);

1.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk – regula Nr. 1303/2013);

1.3. Komisijas 2014. gada 17. decembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 2015/288, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu papildina attiecībā uz pieteikumu nepieņemamības laikposmu un tā sākuma un beigu dienu (turpmāk – regula Nr. 2015/288);

1.4. Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 1407/2013).

(Grozīts ar MK 21.01.2020. noteikumiem Nr. 47)

2. Pasākumu īsteno saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanai un īstenošanai:

2.1. Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gadam pasākuma "Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana" sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju (turpmāk – vietējās attīstības stratēģijas) īstenošanai noteiktajā teritorijā;

2.2. atbilstoši vietējo rīcības grupu sagatavotajām un vietējās attīstības stratēģiju vērtēšanas komitejas apstiprinātajām vietējās attīstības stratēģijām.

3. Šo noteikumu izpratnē:

3.1. inovatīvs projekts ir projekts, kuru īstenojot tiek radīti jauni vai uzlaboti produkti, procesi vai metodes un kurš atbilst vietējā attīstības stratēģijā noteiktajam par inovatīvo risinājumu identificēšanu un atbilstības kritērijiem to noteikšanai;

3.2. sabiedriskā labuma projekts ir projekts, kurā plānotajam mērķim nav komerciāla rakstura, par kura rezultātu netiek prasīta samaksa un kurš ir publiski pieejams. Šo noteikumu izpratnē sabiedriskā labuma projekts saskaņā ar regulas Nr. 508/2014 95. panta 3. punkta "a" apakšpunkta "i" apakšpunktu atbilst kritērijam "kopīgas intereses";

3.3. kopprojekts ir projekts, kurā investīcijas paredzēts izmantot kopīgi un kuru iesniedz:

3.3.1. biedrība, kas vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas reģistrēta saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu, kuras biedriem (vismaz trijiem) komercdarbības joma ir zvejniecība, akvakultūra vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana un kura šo noteikumu izpratnē ir kolektīvs atbalsta saņēmējs saskaņā ar regulas Nr. 508/2014 95. panta 3. punkta "a" apakšpunkta "ii" apakšpunktu;

3.3.2. vietējā pašvaldība, lai nodrošinātu zivsaimniecības uzņēmējdarbības infrastruktūras izveidi vismaz divām juridiskām personām, kas veic saimniecisko darbību zvejniecībā, akvakultūrā vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādē un konservēšanā un kas šo noteikumu izpratnē ir kolektīvs atbalsta saņēmējs saskaņā ar regulas Nr. 508/2014 95. panta 3. punkta "a" apakšpunkta "ii" apakšpunktu;

3.4. radīta darba vieta – darba vieta, kas paredzēta darbiniekam, ar kuru noslēgts darba līgums, nosakot noteiktu normālu darba laiku, vai pašnodarbinātas personas saimnieciskās darbības uzsākšana, vai vairākas darba vietas sezonas rakstura darbu veikšanai, kurās kopā nostrādāto stundu skaits kalendāra gadā atbilst normālam darba laikam, un par to tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

3.5. interešu konflikts atbilst Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu 57. panta 2. punkta nosacījumiem;

3.6. ar piekrastes zvejniecību saistīts projekts ir projekts, ko iesniedz zvejas kuģa īpašnieks, ja tam:

3.6.1. ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā un zvejas atļauja (licence) piekrastes zvejai;

3.6.2. vismaz 24 mēnešus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir bijis rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums ar zvejas tiesību iznomātāju;

3.6.3. ir spēkā esošs rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums ar zvejas tiesību iznomātāju, kurā minētais nomas termiņš nav īsāks par septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas;

3.6.4. ir zvejas kuģis, kas iekļauts Zemkopības ministrijas zvejas kuģu sarakstā;

3.6.5. iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījums vai ieņēmumi no zivsaimniecības pārsniedz 50 procentus no zvejas kuģa īpašnieka kopējā neto apgrozījuma vai kopējiem ieņēmumiem;

3.6.6. iepriekšējā pārskata gada nozveja Baltijas jūras (arī Rīgas jūras līča) piekrastē pārsniedz 50 procentus no kopējās zvejas kuģa īpašnieka nozvejas.

(Grozīts ar MK 06.09.2016. noteikumiem Nr. 602; MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 592; MK 19.02.2019. noteikumiem Nr. 81)

4. Pasākuma mērķis noteikts regulas Nr. 508/2014 6. panta 4. punktā.

5. Atbalsta pretendenta (turpmāk – pretendents) pieteikšanās un atbalsta saņemšanas nosacījumus, projektu iesniegumu vērtēšanas un atlases kārtību, lēmuma pieņemšanu, projekta īstenošanas nosacījumus, pārskatu izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas kārtību, publiskā finansējuma pieprasīšanas un maksājumu kārtību, projektu uzraudzību un sankcijas nosaka arī normatīvie akti par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

6. Pasākumā atbilstoši vietējās attīstības stratēģijai atbalstu sniedz šādām aktivitātēm:

6.1. pievienotās vērtības veidošana un inovācijas veicināšana visos zvejas un akvakultūras produktu piegādes posmos;

6.2. ekonomiskās izaugsmes veicināšana, darba vietu radīšanas veicināšana, kā arī zivsaimniecības nozarē un citās jūras ekonomikas nozarēs – darbību dažādošana;

6.3. vides resursu vairošana vai izmantošana, kā arī klimata pārmaiņu mazināšana;

6.4. zvejas vai jūras kultūras mantojuma izmantošanas veicināšana.

(Grozīts ar MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 592)

7. Pretendents:

7.1. šo noteikumu 6.1. un 6.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē ir juridiska vai fiziska persona. Vietējā pašvaldība par pretendentu var būt tikai šo noteikumu 3.3.2. apakšpunktā minētajā kopprojektā;

7.2. šo noteikumu 6.3. un 6.4. apakšpunktā minētajā aktivitātē ir juridiska persona (arī vietējā pašvaldība);

7.3. šo noteikumu 6.3. apakšpunktā minētajā aktivitātē attiecībā uz zvejas kuģa dzinēja nomaiņu ir zvejas kuģa īpašnieks, ja:

7.3.1. tam ir noslēgts rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums ar zvejas tiesību iznomātāju;

7.3.2. tam ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā;

7.3.3. tam ir spēkā esoša zvejas atļauja (licence) piekrastes zvejai;

7.3.4. ar tā kuģi divu kalendāra gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas vismaz 60 dienas ir notikušas zvejas darbības Baltijas jūras (arī Rīgas jūras līča) piekrastē;

7.3.5. tā zvejas kuģis vismaz divus iepriekšējos gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir iekļauts Zemkopības ministrijas zvejas kuģu sarakstā.

(Grozīts ar MK 06.09.2016. noteikumiem Nr. 602; MK 21.01.2020. noteikumiem Nr. 47)

8. Aktivitātes, kurām atbalsts paredzēts citos Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda pasākumus regulējošajos normatīvajos aktos, šajā pasākumā neatbalsta, izņemot aktivitātes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā "Pievienotā vērtība, produktu kvalitāte un nevēlamu nozveju izmantošana" un normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde".

9. Publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumi:

9.1. projekts atbilst vietējās attīstības stratēģijai;

9.2. projektu īsteno vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā. Ja projektā paredzēts iegādāties šo noteikumu 26.10. apakšpunktā minēto specifiski pielāgoto vispārējās nozīmes transportlīdzekli vai plānotas šo noteikumu 21.5. apakšpunktā minētās vietējās produkcijas mārketinga izmaksas, pretendenta juridiskā adrese vai struktūrvienības darbības vieta, vai deklarētā dzīvesvieta (ja pretendents ir fiziska persona, kas veic vai plāno uzsākt saimniecisko darbību kā pašnodarbināta persona) ir vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā. Iegādāto specifiski pielāgoto vispārējās nozīmes transportlīdzekli projekta uzraudzības laikā var izmantot arī ārpus vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijas;

9.3. pretendents, īstenojot projektu, sasniedz šo noteikumu 4. punktā minēto mērķi;

9.3.¹ ja pretendents ir vietējā pašvaldība, projektā plānotās darbības atbilst vietējās pašvaldības attīstības programmai;

9.3.² šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minēto aktivitāti īsteno vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā ārpus valstspilsētas pašvaldības teritorijas (neattiecas, ja pretendenta komercdarbības joma pārsvarā ir zvejniecība, akvakultūra vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana);

9.4. pretendents neaizvieto esošos pamatlīdzekļus (neattiecas uz šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētajiem projektiem vai ja veic zvejas kuģa dzinēja nomaiņu);

9.5. ja uz atbalstu saimnieciskās darbības attīstībai pretendē komersants, zemnieku vai zvejnieku saimniecība vai fiziska persona, projekta iesniegumā pretendents apliecina savu ekonomisko dzīvotspēju. Ekonomiskās dzīvotspējas rādītājs ir pozitīva naudas plūsma projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, visos projekta īstenošanas gados un gadā pēc projekta īstenošanas. Naudas plūsmas pārskatā naudas atlikums katra gada beigās ir pozitīvs. Projekta iesniegumam pievienotais naudas plūsmas pārskats, ražošanas apjoms un izmaksas projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, visos īstenošanas gados un gadā pēc projekta īstenošanas apliecina iespēju īstenot projektu un sasniegt projekta mērķi. Pretendents, kas plāno veikt saimniecisko darbību, papildus apliecina savu ekonomisko dzīvotspēju, plānoto ražošanas apjomu un izmaksu aprēķinu par diviem gadiem pēc projekta īstenošanas;

9.6. pēc projekta īstenošanas ir sasniegts vismaz viens no šādiem rādītājiem vai mērķiem:

9.6.1. ja uz atbalstu pretendē šo noteikumu 6.1. vai 6.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē (izņemot vietējo pašvaldību vai pretendentu, kas veido jaunu uzņēmumu, kura pirmais pārskata vai taksācijas gads vēl nav beidzies), pretendents:

9.6.1.1. rada vismaz vienu jaunu darba vietu, saglabājot esošās darba vietas;

9.6.1.2. vismaz par 10 procentiem salīdzinājumā ar pēdējo noslēgto gadu pirms projekta iesniegšanas palielina saražotās produkcijas apjomu vai gada neto apgrozījumu;

9.6.1.3. palielina gada neto apgrozījumu vismaz par 30 procentiem no ieguldīto investīciju apmēra;

9.6.1.4. vismaz par 10 procentiem palielina zivsaimniecības produkcijas ražošanas efektivitāti un to apliecina izmaksu samazinājums uz vienu saražoto produkcijas vienību vai saražotās produkcijas apjoma palielinājums uz vienu nodarbināto;

9.6.1.5. rada jaunus vai uzlabotus produktus, pakalpojumus vai procesus;

9.6.2. ja uz atbalstu pretendē šo noteikumu 6.1. vai 6.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē, pretendents, kas veido jaunu uzņēmumu, kura pirmais pārskata vai taksācijas gads vēl nav beidzies:

9.6.2.1. rada vismaz vienu jaunu darba vietu;

9.6.2.2. sasniedz gada neto apgrozījumu vismaz 30 procentu apmērā no ieguldīto investīciju apjoma;

9.6.3. ja uz atbalstu pretendē vietējā pašvaldība šo noteikumu 6.1. vai 6.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē, šo noteikumu 3.3.2. apakšpunktā minētie kopprojekta dalībnieki (izņemot vietējo pašvaldību) katrs atsevišķi:

9.6.3.1. rada vismaz vienu jaunu darba vietu, saglabājot esošās darba vietas;

9.6.3.2. vismaz par 10 procentiem salīdzinājumā ar pēdējo noslēgto gadu pirms projekta iesniegšanas palielina saražotās produkcijas apjomu vai gada neto apgrozījumu;

9.6.3.3. palielina gada neto apgrozījumu vismaz par 30 procentiem no ieguldīto investīciju apmēra;

9.6.4. ja uz atbalstu pretendē šo noteikumu 6.3. apakšpunktā minētajā aktivitātē, pretendents:

9.6.4.1. mazina ietekmi uz vidi;

9.6.4.2. mazina ietekmi uz klimata pārmaiņām;

9.6.4.3. uzlabo vides resursu vairošanu vai izmantošanu;

9.6.4.4. samazina zvejas kuģa dzinēja CO₂ emisiju un degvielas patēriņu salīdzinājumā ar esošo zvejas kuģa dzinēju, ja veic zvejas kuģa dzinēja nomaiņu;

9.6.5. ja uz atbalstu pretendē šo noteikumu 6.4. apakšpunktā minētajā aktivitātē, pretendents veicina:

9.6.5.1. kultūras mantojuma saglabāšanu;

9.6.5.2. kultūras pieejamību;

9.7. pēc projekta īstenošanas pretendents sasniedz rādītājus, kas noteikti saskaņā ar vietējās attīstības stratēģiju un atbilst projekta mērķim un projekta iesniegumā paredzētām darbībām, par kurām vietējā rīcības grupa ir piešķīrusi papildu punktus projektu vērtēšanas kritērijos.

(Grozīts ar MK 06.09.2016. noteikumiem Nr. 602; MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 592; MK 21.01.2020. noteikumiem Nr. 47; MK 02.09.2020. noteikumiem Nr. 557)

10. Ja pretendents ir biedrība, šo noteikumu 9.6.1.2. un 9.6.1.3. apakšpunktā minēto rādītāju palielinājumu rēķina vidēji uz visiem biedrības biedriem.

11. Ja uz atbalstu pretendē fiziska persona, kas uzsāk saimniecisko darbību un iegūst individuālā komersanta vai pašnodarbinātas personas statusu, tā sasniedz abus šo noteikumu 9.6.2.1. un 9.6.2.2. apakšpunktā minētos rādītājus.

(Grozīts ar MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 592)

12. Šo noteikumu 9.6. apakšpunktā minēto rādītāju lielāko plānoto vērtību un 9.7. apakšpunktā minētos rādītājus pretendents sasniedz ne vēlāk kā trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas un to nepazemina visā turpmākajā uzraudzības periodā.

13. Par pamatlīdzekļu aizvietošanu neuzskata:

13.1. jaunbūvi, būves pārbūvi, ierīkošanu, novietošanu un atjaunošanu;

13.2. tāda pamatlīdzekļa iegādi projektā, kura jauda, ražība vai celtspēja ir vismaz par 25 procentiem lielāka nekā pretendenta esošā pamatlīdzekļa ražošanas jauda, ražība vai celtspēja;

13.3. tāda pamatlīdzekļa iegādi projektā, kurš būtiski maina ražošanas vai tehnoloģiju raksturu;

13.4. papildu iegādes, kas saistītas ar pamatlīdzekļiem, kuri ir vecāki par 10 gadiem. Papildinot esošos pamatlīdzekļus, kas jaunāki par 10 gadiem, tie jāsaglabā vismaz piecus gadus no projekta iesniegšanas vai līdz pamatlīdzekļa nolietojuma 10 gadiem.

13.¹ Šo noteikumu 7.3. apakšpunktā minētais pretendents projekta iesniegumā ietver ieguldījumus attiecībā uz vienu zvejas kuģi, kā arī ievēro regulas Nr. 508/2014 41. panta 9. punktā minētos nosacījumus.

(MK 06.09.2016. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

14. Atbalsta intensitāte ir līdz 50 procentiem no projekta attiecināmajām izmaksām, izņemot:

14.1. inovatīvo projektu, ko paredzēts īstenot šo noteikumu 6.1. un 6.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē un kura atbalsta intensitāte ir līdz 70 procentiem;

14.2. projektu, kas ir saistīts ar piekrastes zvejniecību saskaņā ar regulas Nr. 508/2014 95. panta 4. punktu un I pielikumu un kura atbalsta intensitāte ir līdz 80 procentiem;

14.3. komersantu, kas nav sīkais (mikro), mazais vai vidējais uzņēmums un kura atbalsta intensitāte ir līdz 30 procentiem;

14.4. sabiedriskā labuma projektu, ko paredzēts īstenot šo noteikumu 6.3. un 6.4. apakšpunktā minētajā aktivitātē un kura atbalsta intensitāte ir līdz 90 procentiem;

14.5. kopprojektu, ko paredzēts īstenot šo noteikumu 6.1. un 6.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē un kura atbalsta intensitāte ir līdz 80 procentiem;

14.6. zvejas kuģa dzinēja nomaiņas projektu, kur atbalsta intensitāte ir līdz 30 procentiem.

(Grozīts ar MK 06.09.2016. noteikumiem Nr. 602)

15. Uzņēmumu atbilstību sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Lauku atbalsta dienests nosaka saskaņā ar regulas Nr. 1303/2013 2. panta 28. punktu.

16. Pretendentam, kas saskaņā ar šo noteikumu 15. punktu nav sīkais (mikro), mazais vai vidējais uzņēmums, atbalstu saistībā ar zvejas un akvakultūras produktu apstrādi pasākumā nepiešķir.

17. Pasākumā viena atbalstāmā projekta maksimālā attiecināmo izmaksu summa ir:

17.1. līdz 650 000 euro sabiedriskā labuma projektiem, ja pretendents ir vietējā pašvaldība;

17.2. līdz 100 000 euro pārējiem projektiem.

(MK 02.09.2020. noteikumu Nr. 557 redakcijā)

18. Vietējā rīcības grupa vietējās attīstības stratēģijā var noteikt samazinātu atbalsta apmēru un intensitāti.

19. Pasākumā atbalstu sniedz saskaņā ar regulu Nr. 1407/2013, izņemot atbalstu:

19.1. kas saistīts ar zvejniecību, akvakultūru vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādi un konservēšanu;

19.2. sabiedriskā labuma projektam, ja atbalsta pretendents ir vietējā pašvaldība, kā arī biedrība, nodibinājums vai reliģiska organizācija, kas vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ieguvusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu, un projekts nav kvalificējams kā valsts atbalsts.

(MK 06.09.2016. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

20. Ja atbalsts tiek sniegts saskaņā ar šo noteikumu 19. punktu:

20.1. piešķirtais atbalsts pēdējo triju fiskālo gadu laikā nepārsniedz regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo apmēru viena vienota uzņēmuma līmenī atbilstoši regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā noteiktajai viena vienota uzņēmuma definīcijai;

20.2. atbalstu nepiešķir saimnieciskās darbības nozarēs un darbībām, kas minētas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā;

20.3. ievērojot regulas Nr. 1407/2013 5. panta 1. un 2. punktu, de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā vai citās de minimis atbalsta regulās noteiktajiem attiecīgajiem robežlielumiem un drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja šo kumulāciju rezultātā netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta citā valsts atbalsta programmā vai Eiropas Komisijas lēmumā;

20.4. un pretendents darbojas arī nozarēs, kas minētas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā, tas nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu saskaņā ar regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktā noteikto;

20.5. saskaņā ar regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktu pretendents un Lauku atbalsta dienests informāciju par sniegto de minimis atbalstu glabā 10 fiskālos gadus, sākot no dienas, kurā saskaņā ar šo pasākumu piešķirts pēdējais atbalsts;

20.6. saskaņā ar regulu Nr. 1407/2013 atbalstu piešķir līdz 2021. gada 30. jūnijam;

20.7. atbalstu nepiešķir, ja pretendentam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai tas atbilst savas valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru.

(Grozīts ar MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 592)

20.¹ Ja atbalsta saņēmējs ir pārkāpis regulas Nr.  1407/2013 prasības, tam ir pienākums atmaksāt saņemto valsts atbalstu kopā ar procentiem, kuru likmi publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (turpmāk – regula Nr. 794/2004), 10. pantu, tiem pieskaitot 100 bāzes punktus, no dienas, kad valsts atbalsts tika izmaksāts aizņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai, ievērojot regulas Nr. 794/2004 11. pantā noteikto procentu likmes piemērošanas metodi.

(MK 02.09.2020. noteikumu Nr. 557 redakcijā)

21. Pasākumā ir noteiktas šādas attiecināmās izmaksas:

21.1. jaunu pamatlīdzekļu un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana, kā arī muzeja eksponātu atjaunošana;

21.2. jaunas būvniecības, būves pārbūves, ierīkošanas (būvdarbi inženierbūves montāžai, ieguldīšanai vai novietošanai pamatnē vai būvē), novietošanas (būvdarbi iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem) un atjaunošanas izmaksas (tai skaitā pielāgošanai atjaunojamo energoresursu izmantošanai vai energoefektivitātes uzlabošanai), pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas ir atbildīgas par darbu izpildi;

21.3. jaunu būvmateriālu iegādes izmaksas, pamatojoties uz būvprojektu, kura būvatļaujā izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi, vai pretendenta sastādītu tāmi, ja būvvalde pretendentam izsniegusi paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti;

21.4. teritorijas labiekārtošanas izmaksas, piemēram, asfaltēšana vai cita klājuma ieklāšana, žoga izbūve, zāliena, ilggadīgo stādījumu un ārējā apgaismojuma ierīkošana;

21.5. ja pretendents ir biedrība un paredzēts īstenot kopprojektu, –vietējās produkcijas mārketinga izmaksas:

21.5.1. reklāmas izdevumi vietējās rīcības grupas teritorijā;

21.5.2. internetveikala izveides izdevumi;

21.5.¹ šo noteikumu 7.3. apakšpunktā minētajam pretendentam – jauna galvenā stacionārā dzinēja nomaiņa uz zvejas kuģa, kura garums ir līdz 12 metriem, ja jaunā galvenā stacionārā dzinēja jauda kilovatos nepārsniedz vecā galvenā stacionārā dzinēja jaudu. Dzinēja nomaiņa ir attiecināma, ja vecā galvenā stacionārā dzinēja un jaunā galvenā stacionārā dzinēja jauda ir verificēta un fiziski pārbaudīta saskaņā ar regulas Nr. 508/2014 41. panta 5. punktu vai sertificēta saskaņā ar regulas Nr. 508/2014 41. panta 4. punktu;

21.6. vispārējās izmaksas, tai skaitā arhitektu, inženieru un konsultantu honorāri, ekspertīzes, būvuzraudzības un autoruzraudzības pakalpojumu, juridisko pakalpojumu, zvejas kuģa dzinēja tehniskās mērīšanas, tehniski ekonomisko pamatojumu, nomas līguma reģistrācijas zemesgrāmatā, kā arī patentu un licenču saņemšanas izmaksas un energoefektivitātes audita sagatavošanas izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta sagatavošanu vai īstenošanu un nepārsniedz septiņus procentus no pārējo šo noteikumu 21. punktā minēto attiecināmo izmaksu kopsummas, tai skaitā:

21.6.1. divus procentus no šo noteikumu 21.1., 21.4. un 21.5. apakšpunktā minētajām izmaksām;

21.6.2. septiņus procentus no šo noteikumu 21.2. un 21.3. apakšpunktā minētajām izmaksām.

(Grozīts ar MK 06.09.2016. noteikumiem Nr. 602)

21.¹ Šo noteikumu 21.5. apakšpunktā minētās izmaksas nav orientētas uz komerciālām preču zīmēm.

(MK 06.09.2016. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

22. Attiecināms ir pievienotās vērtības nodoklis, ja to nav tiesību atskaitīt no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodokli normatīvajos aktos par pievienotās vērtības nodokli noteiktajā kārtībā.

23. Šo noteikumu 6.1., 6.2. un 6.3. apakšpunktā minētajā aktivitātē ar būves atjaunošanu saistītās izmaksas ir attiecināmas, ja ražošanas vajadzībām tiek veikti būves tehniskie vai funkcionālie uzlabojumi ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, telpu pārveidošanai vai pielāgošanai, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju. Pēc projekta īstenošanas būves atjaunošanas izmaksas iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizē).

(MK 06.09.2016. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

24. Attiecināmas ir tikai tādu pamatlīdzekļu iegādes un tās būvprojekta tāmes pozīciju un būvmateriālu izmaksas, kas ir tieši saistītas ar konkrētā projekta mērķa sasniegšanu.

(Grozīts ar MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 592)

25. Ja pretendents neparedz publisko finansējumu iekārtu uzstādīšanai, tas publisko finansējumu par minētajām iekārtām saņem tikai pēc to nodošanas ekspluatācijā un apliecinošu dokumentu iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā.

26. Pasākumā ir šādas neattiecināmās izmaksas:

26.1. procentu maksājumi, maksa par naudas pārskaitījumiem, valūtas maiņas komisijas maksājumi un valūtas kursa svārstību dēļ radušies zaudējumi;

26.2. naudas sodi, līgumsodi un tiesas prāvu izmaksas;

26.3. tādu apakšlīgumu slēgšana, kuri mākslīgi un nepamatoti palielina projekta izmaksas un kuros samaksa ir noteikta procentos no kopējām projekta izmaksām;

26.4. izmaksas, kas saistītas ar jebkuru piegādi, pakalpojumu vai darbu, par kuru nav veikta atbilstoša iepirkuma procedūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūras piemērošanu;

26.5. esošo būvju, iegādāto pamatlīdzekļu un programmu nodrošinājuma uzturēšanas izmaksas;

26.5.¹ lietotu būvmateriālu iegādes izmaksas;

26.6. īpašuma vai kapitāldaļu iegāde;

26.7. tehniskās apkopes, rezerves daļu un ekspluatācijas izdevumi;

26.8. atlīdzība personālam;

26.9. nodokļi un nodevas, izņemot šo noteikumu 22. punktā minēto gadījumu;

26.10. izdevumi par laivu (ja laivas aprīkotas ar dzinēju) un kuģu, kā arī lauksaimniecības tehnikas, amfībiju, mopēdu, motociklu, triciklu, kvadriciklu, autobusu, vieglo automobiļu un kravas automobiļu iegādi, izņemot:

26.10.1. izdevumus par vispārējas nozīmes transportlīdzekļiem, kuri pielāgoti specifiskiem darbiem un kuriem ir uzstādītas specifisko funkciju veikšanai paredzētās iekārtas, un kuri ir mobila pakalpojuma sniegšanas vieta vai paredzēti zvejas un akvakultūras produkcijas tirdzniecībai vai pārvadāšanai;

26.10.2. izdevumus par traktortehniku ar nominālo jaudu līdz 100 zirgspēkiem, ja pretendents ir zvejas kuģa īpašnieks, kas atbilst šo noteikumu 3.6. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;

26.10.3. izdevumus par laivu ar stacionāru dzinēju, ja tās maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem un tā ir paredzēta tūrisma pakalpojuma sniegšanai un netiks izmantota zvejas darbībām;

26.11. jebkuru darbību īstenošanai ārvalstīs;

26.12. izmaksas, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, izņemot šo noteikumu 21.6. apakšpunktā minētās izmaksas;

26.13. pašvaldības ceļu vai ielu būvniecības un pārbūves izmaksas, izņemot gadījumu, ja attiecīgie ceļi vai ielas paredzētas:

26.13.1. piekļuvei nekustamajam īpašumam, ko izmanto juridiska persona, kuras komercdarbības joma ir zvejniecība, akvakultūra vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana;

26.13.2. piekļuvei piekrastes objektiem;

26.13.¹ šo noteikumu 21.5.¹ apakšpunktā minētā dzinēju nomaiņa, ja saskaņā ar regulas Nr. 508/2014 41. panta 3. punktu zvejas kapacitātes ziņojumā ir norādīts, ka attiecīgais flotes segments nav līdzsvarā ar tam pieejamām zvejas iespējām;

26.13.² tādu zemes darbu (rakšanas un zemes līdzināšanas) izmaksas, kuri ir saistīti ar jaunu dīķu būvniecību vai esošo dīķu pārbūvi;

26.13.³ (svītrots ar MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 592);

26.13.⁴ dzīvu dzīvnieku iegāde;

26.13.⁵ zivju proteīna un zivju eļļas ražošana;

26.14. citas izmaksas, kas nav attiecināmas saskaņā ar regulu Nr. 508/2014, tai skaitā regulas Nr. 508/2014 11. pantā minēto darbību izmaksas.

(Grozīts ar MK 06.09.2016. noteikumiem Nr. 602; MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 592; MK 05.06.2018. noteikumiem Nr. 318; MK 02.09.2020. noteikumiem Nr. 557)

27. Izmaksas, kas pēc Lauku atbalsta dienesta novērtējuma pārsniedz vidējās izmaksas, kā arī aktivitāšu īstenošanas un mērķu sasniegšanas laika grafika noteiktajā termiņā nepabeigto darbu izmaksas uzskata par neattiecināmajām izmaksām.

28. Pasākumā atbalstu uz konkrētu laikposmu nepiešķir pretendentam, kam ir pārkāpumi saskaņā ar regulas Nr. 508/2014 10. pantu un regulu Nr. 2015/288.

29. Projektu iesniegumu pieņemšana notiek kārtās un ilgst vismaz 30 kalendāra dienas pēc iesniegumu pieņemšanas uzsākšanas.

30. Vietējā rīcības grupa ne vēlāk kā mēnesi pirms projektu iesniegumu pieņemšanas sākuma ar Lauku atbalsta dienestu saskaņo šādu informāciju, ko Lauku atbalsta dienests ievieto savā tīmekļvietnē:

30.1. projektu iesniegumu pieņemšanas termiņu un projektu īstenošanas termiņu;

30.2. attiecīgajai kārtai un vietējās attīstības stratēģijas mērķim un attiecīgajai rīcības plānā iekļautajai rīcībai piešķirto atbalsta apmēru, viena atbalstāmā projekta maksimālo attiecināmo izmaksu summu, atbalsta intensitāti, rīcības aprakstu un atbilstošo šo noteikumu 6. punktā minētās aktivitātes nosaukumu;

30.3. projektu vērtēšanas kritērijus un projektu izvērtēšanai nepieciešamo informāciju, kas jāsniedz projekta iesnieguma sadaļā "Papildu informācija, kas sniedzama saskaņā ar vietējās attīstības stratēģiju", un minimālo punktu skaitu, kas iegūstams, lai par projektu sniegtu pozitīvu atzinumu, – par katru vietējās attīstības stratēģijas rīcības plānā iekļauto rīcību, kurā notiek projektu iesniegumu pieņemšana;

30.4. vietējās rīcības grupas nosaukumu un adresi, kur var iepazīties ar vietējās attīstības stratēģiju, kā arī kontaktinformāciju (kontaktpersonas vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi).

(Grozīts ar MK 06.09.2016. noteikumiem Nr. 602; MK 05.06.2018. noteikumiem Nr. 318)

31. Vietējā rīcības grupa pēc saskaņošanas ar Lauku atbalsta dienestu laikrakstā, kas pieejams vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā, un savā tīmekļvietnē ievieto informāciju par projektu iesniegumu pieņemšanu atbilstoši vietējās attīstības stratēģijai, norādot attiecīgajai kārtai un vietējās attīstības stratēģijas mērķim un rīcības plānā iekļautajai rīcībai piešķirto atbalsta apmēru un šo noteikumu 30.1. un 30.4. apakšpunktā minēto informāciju, kā arī atsauci uz Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietni un norādi par Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmu.

(Grozīts ar MK 06.09.2016. noteikumiem Nr. 602; MK 05.06.2018. noteikumiem Nr. 318)

32. Ja attiecīgā kārta ilgst vairāk par 30 kalendāra dienām no dienas, kad iesniegto projektu īstenošanai pieteiktais publiskais finansējums sasniedz 80 procentu no konkrētajā kārtā pieejamā finansējuma, Lauku atbalsta dienests un vietējā rīcības grupa savā tīmekļvietnē ievieto paziņojumu par iesniegumu iesniegšanas beigu termiņu un turpina pieņemt projektu iesniegumus vēl vismaz 30 kalendāra dienas. Pēc projektu iesniegšanas termiņa beigām vietējā rīcības grupa projektu iesniegumus apkopo un sarindo atbilstoši vietējās attīstības stratēģijā konkrētai rīcībai noteiktajiem projektu vērtēšanas kritērijiem.

(MK 06.09.2016. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

33. Lai pieteiktos atbalsta saņemšanai šo noteikumu 6. punktā minēto aktivitāšu īstenošanai, atbalsta pretendents saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā iesniedz Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā projekta iesniegumu (1. pielikums) un šādus dokumentus:

33.1. (svītrots ar MK 05.06.2018. noteikumiem Nr. 318);

33.2. ja nekustamo īpašumu, kurā paredzēts īstenot projektu un labiekārtot teritoriju vai uzstādīt stacionāros pamatlīdzekļus, atbalsta pretendents nomā – nomas līguma kopiju (nomas līgums noslēgts vismaz uz septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas). Ja paredzēta jauna būvniecība, būves pārbūve, būves ierīkošana, būves novietošana vai būves atjaunošana un nekustamo īpašumu, kurā paredzēts īstenot projektu, atbalsta pretendents nomā, tas kopā ar projekta iesniegumu vai pirms projekta īstenošanas uzsākšanas iesniedz ilgtermiņa nomas līgumu, kurš reģistrēts zemesgrāmatā un kurā minētais nomas termiņš nav īsāks par septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas. Ja nekustamais īpašums, kurā īsteno projektu, ir valsts vai pašvaldības īpašumā vai valdījumā, atbalsta pretendents var iesniegt kopiju patapinājuma līgumam, kas noslēgts vismaz uz septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas. Ja paredzēta atsevišķu labiekārtojuma elementu, stacionāro reklāmas vai informācijas stendu uzstādīšana vai tādu pamatlīdzekļu iegāde, kuri nav stacionāri novietojami, ja vien projektā plānotās darbības neīsteno noteiktā telpā, atbalsta pretendents nomas līguma vietā iesniedz saskaņojumu ar nekustamā īpašuma īpašnieku par atsevišķu labiekārtojuma elementu, stacionāro reklāmas vai informācijas stendu uzstādīšanu vai pamatlīdzekļu novietošanu vai uzglabāšanu vismaz septiņu gadu periodā no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas;

33.3. iepirkuma procedūru apliecinošus dokumentus – iepirkuma priekšmeta tehnisko specifikāciju un visus piegādātāju iesniegtos piedāvājumus – saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūras piemērošanu;

33.4. par jaunas būvniecības, būves atjaunošanas, ierīkošanas, novietošanas un pārbūves projektiem atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei un būvju grupai papildus iesniedz šādus dokumentus:

33.4.1. būvatļaujas kopiju vai paskaidrojuma raksta vai apliecinājuma kartes kopiju ar būvvaldes atzīmi par būvniecības ieceres akceptu;

33.4.2. būvprojektu, ja atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei būvvalde pretendentam izsniegusi būvatļauju un izdarījusi tajā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi;

33.4.3. papildinātu būvatļaujas kopiju ar būvvaldes atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi – kopā ar projekta iesniegumu vai deviņu mēnešu laikā pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu spēkā stāšanās;

33.4.4. sagatavotu būvniecības izmaksu tāmi, ja atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei būvvalde pretendentam ir izsniegusi paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti;

33.4.5. iegādājoties būvmateriālus (ja būvvalde atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei nav izsniegusi paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti), – būvprojektu vai tā kopiju un būvatļauju ar būvvaldes atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi;

33.5. ja uz pretendentu attiecas šo noteikumu 19. punktā minētais nosacījums, – uzskaites veidlapu par saņemto de minimis atbalstu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un uzskaites veidlapu paraugiem;

33.6. ja uz atbalstu pretendē zemnieku vai zvejnieku saimniecība, komersants vai fiziska persona, – deklarāciju par komercsabiedrības atbilstību mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā komercsabiedrības deklarē savu atbilstību mazās (sīkās) un vidējās komercsabiedrības statusam;

33.7. ja uz atbalstu šo noteikumu 6.1. vai 6.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē pretendē biedrība, – biedru sarakstu;

33.8. ja tiek īstenots kopprojekts šo noteikumu 3.3.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, – kopprojekta dalībnieku līgumu, kas:

33.8.1. apliecina pretendenta tiesības pārstāvēt kopprojektā iesaistītās personas iesniegt projekta iesniegumu, īstenot projektu un saņemt atbalstu;

33.8.2. nosaka, ka kopprojekta dalībnieki piecus gadus pēc pēdējā maksājuma atbalsta saņēmējam ievēros normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauku un zivsaimniecības attīstībai noteiktās prasības, kā arī saistības, ko tie uzņēmušies uzraudzības periodā;

33.9. Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izsniegtu izziņu par to, kāda piesārņojoša darbība tiks veikta, īstenojot projektu, un kādu atļauju – A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu – pretendentam ir nepieciešams saņemt (ja šī prasība attiecas uz pretendentu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojošo darbību veikšanu);

33.10. ja projektā paredzēta šo noteikumu 21.5.¹ apakšpunktā minētā dzinēja nomaiņa, – saskaņā ar normatīvajiem aktiem par jūras zvejas kuģu drošību sagatavotu valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcijas atzinumu par zvejas kuģa modernizēšanu un zvejas kuģa modernizēšanas tehnisko projektu. Atzinumu par zvejas kuģa modernizēšanu un zvejas kuģa modernizēšanas tehnisko projektu iesniedz kopā ar projekta iesniegumu vai triju mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā Lauku atbalsta dienesta lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu;

33.11. pretendenta pašnovērtējumu par projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijā attiecīgajai rīcībai noteiktajiem projektu vērtēšanas kritērijiem, norādot katram kritērijam atbilstošo punktu skaitu un pamatojumu par punktu skaita atbilstību.

(Grozīts ar MK 06.09.2016. noteikumiem Nr. 602; MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 592; MK 05.06.2018. noteikumiem Nr. 318)

34. Ja pretendents nekustamo īpašumu, kurā paredzēts īstenot projektu, saskaņā ar šo noteikumu 33.2. apakšpunktu nenomā vai nepatapina, vai par to neiesniedz saskaņojumu ar nekustamā īpašuma īpašnieku, tad nekustamais īpašums ir pretendenta īpašumā, un to apliecina ieraksts zemesgrāmatā vai par nekustamo īpašumu zemesgrāmatā ir ierakstītas apbūves tiesības. Ja pretendents ir vietējā pašvaldība un nekustamo īpašumu, kurā paredzēts īstenot projektu, tā saskaņā ar šo noteikumu 33.2. apakšpunktu nenomā vai nepatapina, vai par to neiesniedz saskaņojumu ar nekustamā īpašuma īpašnieku, tad ir piemērojams viens no šādiem nosacījumiem:

34.1. nekustamais īpašums ir vietējās pašvaldības īpašumā, un to apliecina ieraksts zemesgrāmatā;

34.2. nekustamais īpašums ir vietējās pašvaldības valdījumā;

34.3. nekustamais īpašums ir vietējās pašvaldības lietošanā uz termiņu, kas nav īsāks par septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas.

(MK 26.09.2017. noteikumu Nr. 592 redakcijā)

35. Pretendējot uz finansējumu jaunai būvniecībai, būves atjaunošanai, ierīkošanai, novietošanai un pārbūvei, būvmateriālu vai stacionāro iekārtu un to aprīkojuma iegādei, kurš norādīts būvprojektā vai tehnoloģiskajā daļā, šo noteikumu 33.4. apakšpunktā minētos būvniecības dokumentus (izņemot šo noteikumu 33.4.3. apakšpunktā minēto dokumentu), kā arī iepirkuma dokumentus, kas saistīti ar būvniecības izmaksām, iesniedz kopā ar projekta iesniegumu vai sešu mēnešu laikā pēc Lauku atbalsta dienesta lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu spēkā stāšanās, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iepirkuma procedūras pabeigšanas.

35.¹ Ja pretendents ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, vietējā pašvaldība vai tās iestāde, cita atvasināta publiska persona vai tās institūcija, tā iepirkuma dokumentus, kas saistīti ar preces iegādi vai pakalpojumu (izņemot būvdarbus), iesniedz kopā ar projekta iesniegumu vai projekta iesniegumam pievieno tirgus cenu izpēti un iepirkuma dokumentus iesniedz sešu mēnešu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā Lauku atbalsta dienesta lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iepirkuma procedūras pabeigšanas.

(MK 06.09.2016. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

36. Ja pretendents atbalsta saņemšanai izmanto rēķinu priekšapmaksu atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā, tas šo noteikumu 33.4. apakšpunktā minētos dokumentus (izņemot šo noteikumu 33.4.3. apakšpunktā minēto dokumentu), kā arī iepirkuma dokumentus, kas saistīti ar būvniecības izmaksām, Lauku atbalsta dienestā iesniedz kopā ar rēķinu priekšapmaksas pieprasījumu.

37. Ja atbalsta pretendents ir biedrība vai nodibinājums, tas papildus šo noteikumu 33. punktā minētajiem dokumentiem iesniedz valdes apstiprinātu lēmumu par projekta īstenošanu un visām no tā izrietošajām saistībām, norādot projekta kopējās izmaksas un finansēšanas avotus.

38. Ja atbalsta pretendents ir vietējā pašvaldība, tas papildus šo noteikumu 33. punktā minētajiem dokumentiem iesniedz vietējās pašvaldības lēmumu par piedalīšanos projektā un projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma apmēru.

39. Vietējā rīcības grupa mēneša laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām vai, ja attiecīgā kārta ilgst vairāk par 30 kalendāra dienām, mēneša laikā pēc katra attiecīgās kārtas mēneša beigām izvērtē projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijas rīcības plānā iekļautajai rīcībai šādā kārtībā:

39.1. projektu, kas neatbilst vietējās attīstības stratēģijas rīcības plānā noteiktajai rīcībai, tālāk nevērtē, un vietējā rīcības grupa pieņem lēmumu par projekta noraidīšanu un paziņo to atbalsta pretendentam;

39.2. projektam, kas atbilst vietējās attīstības stratēģijas rīcības plānā noteiktajai rīcībai, piešķir punktus atbilstoši vietējās attīstības stratēģijā noteiktajiem projektu vērtēšanas kritērijiem;

39.3. katrai vietējās attīstības stratēģijas rīcības plānā noteiktajai rīcībai atsevišķi izveido projektu sarakstu, sarindojot projektus pēc iegūto punktu skaita. Projektu sarakstā norāda katrai rīcībai izsludināto publisko finansējumu euro un no citām rīcībām pārcelto publisko finansējumu euro, ja attiecināms, atbalsta pretendentu, projekta nosaukumu, projekta īstenošanas vietu (mazāko teritoriālo vienību), projekta iesnieguma publisko finansējumu, projekta iesniegumam piešķirto punktu skaitu un lēmumu, norādot, vai tas ir pozitīvs vai negatīvs. Ja vairāki projekti ieguvuši vienādu punktu skaitu, priekšroka ir projektam, kas saņēmis vairāk punktu par vietējās attīstības stratēģijā noteiktajiem īpašajiem kritērijiem;

39.4. ja projekts saņēmis vismaz minimālo punktu skaitu un tā īstenošanai attiecīgajā kārtā ir pietiekams publiskais finansējums, pieņem lēmumu par projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijai un paziņo to atbalsta pretendentam. Ja projekts neiegūst minimālo punktu skaitu atbilstoši projektu vērtēšanas kritērijiem un tam piešķirtais punktu skaits publiskā finansējuma iegūšanai attiecīgajā kārtā nav pietiekams, vietējā rīcības grupa divu mēnešu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām vai, ja attiecīgā kārta ilgst vairāk par 30 kalendāra dienām, pēc katra attiecīgās kārtas mēneša beigām pieņem lēmumu par projekta noraidīšanu un paziņo to atbalsta pretendentam.

(MK 05.06.2018. noteikumu Nr. 318 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.08.2018., sk. grozījumu 2. punktu)

39.¹ Vietējā rīcības grupa 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 39. punktā minētā vērtēšanas termiņa beigām iesniedz Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā šādus dokumentus:

39.¹ 1. šo noteikumu 39.3. apakšpunktā minēto projektu sarakstu;

39.¹ 2. lēmumus par projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijai. Par inovatīvajiem projektiem lēmumā par projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijai iekļauj pamatojumu par inovatīvā projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijai attiecībā uz inovatīvo risinājumu identificēšanu un atbilstības kritērijiem to noteikšanai;

39.¹ 3. lēmējinstitūcijas sēdes protokolus. Lēmējinstitūcijas sēdes protokolā norāda projekta iesniegumā paredzēto darbību, par kuru ir iegūti projektu vērtēšanas kritēriju punkti, bet kuru īstenos projekta īstenošanas laikā vai pēc tam, personas, kas piedalījušās lēmuma pieņemšanā, to pārstāvēto iestādi, informāciju par balsu sadalījumu starp publiskā un privātā sektora pārstāvjiem, kā arī personas, kas nav piedalījušās lēmumu pieņemšanā par tādiem projektu iesniegumiem, kuri rada interešu konfliktu;

39.¹ 4. projektu vērtētāju individuālo vērtējumu par katru projektu un projektu vērtētāju interešu deklarācijas;

39.¹ 5. šo noteikumu 31. punktā minētās publikācijas atvasinājumus. Lauku atbalsta dienests informāciju par vietējās rīcības grupas veiktās vērtēšanas rezultātiem ievieto savā tīmekļvietnē.

(MK 05.06.2018. noteikumu Nr. 318 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.08.2018.; sk. grozījumu 2. punktu)

40. Projektu iesniegumi, attiecībā uz kuriem vietējā rīcības grupa ir pieņēmusi lēmumu par projekta neatbilstību vietējās attīstības stratēģijai, uzskatāmi par neatbilstošiem publiskā finansējuma saņemšanai, un Lauku atbalsta dienests nepārbauda to atbilstību pārējiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Lauku atbalsta dienests nevērtē arī projektu iesniegumus, kurus vietējā rīcības grupa ir noraidījusi publiskā finansējuma nepietiekamības dēļ, izņemot gadījumu, ja Lauku atbalsta dienests ir pieņēmis lēmumu par kāda projekta iesnieguma noraidīšanu un, ievērojot atbrīvoto publisko finansējumu, vietējā rīcības grupa ir atcēlusi lēmumu par projekta noraidīšanu citam projekta iesniegumam, kas konkrētajā rīcībā ieguvis lielāko punktu skaitu.

(MK 26.09.2017. noteikumu Nr. 592 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.06.2018. noteikumiem Nr. 318; punkta jaunā redakcija un grozījums punktā stājas spēkā 01.08.2018., sk. 26.09.2017. grozījumu 2. punktu un 05.06.2018. grozījumu 2. punktu)

40.¹ Lēmumu par projekta iesnieguma atbilstību vietējās attīstības stratēģijai un publiskā finansējuma pietiekamību paraksta vietējās rīcības grupas paraksttiesīga persona. Vietējās rīcības grupas lēmumu var apstrīdēt mēneša laikā pēc tā stāšanās spēkā, iesniedzot iesniegumu vietējās rīcības grupas lēmējinstitūcijas vadītājam. Vietējās rīcības grupas lēmējinstitūcijas vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(MK 26.09.2017. noteikumu Nr. 592 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.08.2018., sk. grozījumu 2. punktu)

41. Ja projekta iesniegumā norādītā informācija nav pietiekama, lai vietējā rīcības grupa varētu izvērtēt projekta atbilstību šo noteikumu 39. punktā minētajām prasībām, tā rakstiski pieprasa atbalsta pretendentam papildu informāciju. Pieprasīto informāciju atbalsta pretendents iesniedz piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja pieprasītā informācija noteiktajā termiņā netiek iesniegta, vietējā rīcības grupa projekta iesniegumu vērtē atbilstoši šo noteikumu 39. punktā minētajām prasībām, pamatojoties uz projekta iesniegumā norādīto informāciju, un piešķir zemāko vērtējumu atbilstoši attiecīgajam projektu vērtēšanas kritērijam. Vietējā rīcības grupa saraksti ar atbalsta pretendentu pievieno projekta iesniegumam un iesniedz Lauku atbalsta dienestā šo noteikumu 39.¹ punktā minētajā kārtībā un termiņā.

(MK 05.06.2018. noteikumu Nr. 318 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.08.2018.; sk. grozījumu 2. punktu)

41.¹ Vietējā rīcības grupa piecu darbdienu laikā iesniedz Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā informāciju par vietējās rīcības grupas pārstāvjiem, kas iegūst valsts amatpersonas statusu vai beidz pildīt valsts amatpersonas pienākumus, vai valsts amatpersonas pienākumus pilda uz laiku (aizvieto). Lauku atbalsta dienests iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā vietējās rīcības grupas valsts amatpersonu sarakstu vai tā grozījumus.

(MK 05.06.2018. noteikumu Nr. 318 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.08.2018.; sk. grozījumu 2. punktu)

42. (Svītrots no 01.08.2018. ar MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 592; sk. grozījumu 2. punktu)

43. Projekta uzraudzības periods ir pieci gadi.

44. Ja projektam piemērota atbalsta intensitāte saskaņā ar šo noteikumu 14.1., 14.4. un 14.5. apakšpunktu, atbalsta saņēmējs līdz pēdējā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai nodrošina projekta rezultātu publicitāti plašsaziņas līdzekļos vai tīmekļvietnē. Atbalsta saņēmējs kopā ar pēdējā maksājuma pieprasījumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju, kas apliecina projekta rezultātu publicitāti plašsaziņas līdzekļos vai tīmekļvietnē.

(MK 06.09.2016. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

44.¹ Ja tiek īstenots šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētais sabiedriskā labuma projekts un tas ir saistīts ar pakalpojuma vai produkta piedāvājumu, atbalsta saņēmējs visā projekta uzraudzības periodā informē vietējo rīcības grupu par piedāvājuma aktualitātēm, kas saistītas ar projektu.

(MK 06.09.2016. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

44.² Atbalsta saņēmējs, kurš projekta ietvaros izveido tūrisma pakalpojumu, gada laikā pēc projekta īstenošanas un turpmāk visā projekta uzraudzības periodā katru gadu kā tūrisma pakalpojuma sniedzējs ir iekļauts ar tūrisma jomas popularizēšanu saistītas institūcijas tīmekļvietnē.

(MK 06.09.2016. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

45. Sākot ar ceturto gadu pēc projekta īstenošanas, turpmāk visā projekta uzraudzības periodā atbalsta saņēmējs pārskatu par saimnieciskās darbības rādītājiem iepriekšējā kalendāra gadā (2. pielikums) iesniedz Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā katru gadu mēneša laikā pēc gada pārskata iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā.

(MK 19.02.2019. noteikumu Nr. 81 redakcijā)

45.¹ Uzraudzības periodā pēc projekta īstenošanas atbalsta saņēmējs ievēro lietderības principu, kas saistīts ar labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem un gūto rezultātu projekta mērķu sasniegšanā.

(MK 26.09.2017. noteikumu Nr. 592 redakcijā)

46. Ja atbalsta pretendents ir fiziska persona, tas pirms projekta īstenošanas uzsākšanas iegūst komersanta, zemnieku saimniecības vai pašnodarbinātās personas statusu un, ja atbalsta pretendents kļūst par kapitāldaļu turētāju komercsabiedrībā, kas īsteno projektu, tam attiecīgajā komercsabiedrībā ir izšķiroša ietekme un pieder ne mazāk kā 51 procents kapitāldaļu un Uzņēmumu reģistrā reģistrētas paraksta tiesības.

(MK 06.09.2016. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

47. Ja projektā ir izmaksas, kas saistītas ar pārtikas produktu ražošanu, atbalsta saņēmējs līdz maksājuma pieprasījuma iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā reģistrējas vai tiek atzīts Pārtikas un veterinārajā dienestā.

(Grozīts ar MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 592)

47.¹ Ja projektā ir paredzēti šo noteikumu 26.10.3. apakšpunktā minētie izdevumi, atbalsta saņēmējs līdz maksājuma pieprasījuma iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā laivu atkarībā no tās izmantošanas veida saskaņā ar Jūras kodeksu reģistrē valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Latvijas Kuģu reģistrā vai valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" reģistrā.

(MK 02.09.2020. noteikumu Nr. 557 redakcijā)

48. Ja projekta uzraudzības laikā sasniedzamo rādītāju vērtība netiek sasniegta, Lauku atbalsta dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā un normatīvajiem aktiem par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā pieņem lēmumu par piešķirtā atbalsta atmaksu proporcionāli nesasniegtajam apmēram.

48.¹ Lauku atbalsta dienests šo noteikumu 48. punktā minēto atmaksu nepieprasa, ja atbalsta saņēmējs ir zvejas kuģa īpašnieks vai ir investējis zvejas produktu apstrādē un tas būtiska zvejas iespēju samazinājuma dēļ uzraudzības laikā sasniedzamo rādītāju vērtību nesasniedz.

(MK 21.01.2020. noteikumu Nr. 47 redakcijā)

48.² Par šo noteikumu 48.¹ punktā minēto gadījumu atbalsta saņēmējs, iesniedzot Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā šo noteikumu 45. punktā minēto pārskatu par saimnieciskās darbības rādītājiem iepriekšējā kalendāra gadā, pievieno izvērstu pamatojumu.

(MK 21.01.2020. noteikumu Nr. 47 redakcijā)

49. Atbalsta saņēmējs (izņemot publisku personu vai tās iestādi, kuras projektā paredzētas tikai šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētās attiecināmās izmaksas) projektu sāk īstenot sešu mēnešu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

(MK 05.06.2018. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

50. Šo noteikumu 49. punktā minēto prasību uzskata par izpildītu, ja atbalsta saņēmējs ir īstenojis vienu no šādiem nosacījumiem:

50.1. atbalsta saņēmējs atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei un būvju grupai ir iesniedzis Lauku atbalsta dienestā šo noteikumu 33.4.1., 33.4.2. vai 33.4.5. apakšpunktā minētos dokumentus;

50.2. atbalsta saņēmējs ir iegādājies vismaz vienu no projektā paredzētajiem pamatlīdzekļiem, kura vērtība ir vismaz 10 procentu no attiecināmo izmaksu summas, kas paredzēta pamatlīdzekļu iegādei;

50.3. atbalsta saņēmējs ir noslēdzis līgumu un samaksājis avansu vismaz 20 procentu apmērā no attiecināmo izmaksu summas, kas paredzēta iegādei.

(Grozīts ar MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 592; MK 05.06.2018. noteikumiem Nr. 318)

51. Šo noteikumu 7.3. apakšpunktā minētais pretendents vienlaikus ar pēdējo maksājuma pieprasījumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

51.1. valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcijas aktu par zvejas kuģa modernizācijas tehniskā projekta izpildi;

51.2. apliecinājumu, ko izsniegusi Latvijas Jūras akadēmija vai klasifikācijas sabiedrība (atzīta organizācija), ar kuru valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" ir noslēgusi pilnvarojuma līgumu, un kurā norādīta informācija par:

51.2.1. zvejas kuģa vecā dzinēja jaudu pirms nomaiņas un jaunā dzinēja jaudu pēc nomaiņas, kā arī apstiprinājumu, ka dzinēja jauda pirms un pēc dzinēja nomaiņas ir verificēta un fiziski pārbaudīta saskaņā ar regulas Nr. 508/2014 41. panta 5. punktu vai sertificēta saskaņā ar regulas Nr. 508/2014 41. panta 4. punktu;

51.2.2. zvejas kuģa vecā dzinēja un zvejas kuģa jaunā dzinēja CO₂ emisiju un degvielas patēriņu.

(MK 06.09.2016. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

52. Ja atbalsta saņēmējs ir fiziska persona ar pašnodarbinātās personas statusu un projekta uzraudzības laikā tas kļūst par kapitāldaļu turētāju komercsabiedrībā, kura pārņem projekta saistības, tam attiecīgajā komercsabiedrībā visu projekta uzraudzības laiku ir izšķiroša ietekme un pieder ne mazāk kā 51 procents kapitāldaļu un Uzņēmumu reģistrā reģistrētas paraksta tiesības.

(MK 06.09.2016. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

(Nodaļa MK 06.09.2016. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

53. Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Latvijas Kuģu reģistrs pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz informāciju par šo noteikumu 7.3. apakšpunktā minētā pretendenta zvejas kuģa reģistrācijas apliecību.

(Grozīts ar MK 21.01.2020. noteikumiem Nr. 47)

54. (Svītrots ar MK 21.01.2020. noteikumiem Nr. 47)

55. Zemkopības ministrija pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz informāciju par:

55.1. šo noteikumu 7.3. apakšpunktā minētā pretendenta atbilstību šo noteikumu 7.3. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;

55.2. pretendenta atbilstību šo noteikumu 3.6. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem (izņemot šo noteikumu 3.6.5. apakšpunktā minēto nosacījumu), ja tiek īstenots šo noteikumu 3.6. apakšpunktā minētais projekts.

(MK 26.09.2017. noteikumu Nr. 592 redakcijā)

56. Zemkopības ministrija informē Lauku atbalsta dienestu un vietējās rīcības grupas, ja šo noteikumu 26.13.¹ apakšpunktā minētajā ziņojumā ir norādīts, ka attiecīgais flotes segments nav līdzsvarā ar tam pieejamām zvejas iespējām.

57. Ja projektā ir iegādāta šo noteikumu 26.10.3. apakšpunktā minētā laiva, Lauku atbalsta dienests pēc projekta īstenošanas informē Zemkopības ministriju par iegādātajai laivai piešķirto reģistrācijas numuru valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Latvijas Kuģu reģistrā vai valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" piešķirto reģistrācijas numuru.

(MK 02.09.2020. noteikumu Nr. 557 redakcijā)