1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veic preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu radiometrisko kontroli robežšķērsošanas vietās, un prasības radiometriskajā kontrolē iesaistīto personu apmācībai radiācijas drošības jautājumos.

2. Jonizējošā starojuma sākotnējos mērījumus precēm, bagāžai, personām un transportlīdzekļiem Ministru kabineta noteiktajās robežšķērsošanas vietās atbilstoši kompetencei veic Valsts robežsardzes amatpersonas (turpmāk – robežsargi).

3. Muitas amatpersonas, Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas un Valsts vides dienesta (turpmāk – dienests) pārstāvji sadarbojas ar robežsargiem un atbilstoši kompetencei veic darbības, lai novērstu tādu preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu pārvietošanu, kam radioaktīvo vielu daudzums pārsniedz pieļaujamās normas, kā arī neatļautu jonizējošā starojuma avotu pārvietošanu.

(Grozīts ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 766)

4. Autoceļa robežšķērsošanas vietas īpašnieks vai nomnieks, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ostas pārvalde vai ostas iekārtas īpašnieks vai pārvaldnieks, lidostas administrācija, lidlauka īpašnieks vai ekspluatants (turpmāk – infrastruktūras pārvaldītājs) atbilstoši kompetencei sniedz atbalstu kompetentajām iestādēm radiometriskās kontroles veikšanā un drošības pasākumu organizēšanā atbilstoši robežšķērsošanas vietas veidam, specifikai un savai kompetencei.

5. Lai veiktu radiometrisko kontroli, robežšķērsošanas vietās izmanto šādas mēriekārtas:

5.1. gamma detektoru, kas lietojams 60 kiloelektronvoltu (keV)–1,5 megaelektronvoltu (MeV) enerģijas diapazonā un ar ko var konstatēt gamma starojuma dozas jaudu:

5.1.1. sākot ar 0,05 mikrozīvertiem stundā (µSv/h) – pārnēsājamais radiometrs;

5.1.2. sākot ar 0,1 µSv/h – stacionārā un pārvietojamā (mobilā) mēriekārta;

5.2. neitronu detektoru, kas lietojams enerģijas diapazonā līdz 15 MeV un spēj konstatēt neitronu plūsmu līdz 20 000 neitronu sekundē.

6. Pārnēsājamā radiometra izmantošanā ievēro šādas prasības:

6.1. izmanto kalibrētu radiometru, kura lietošanas apstākļi atbilst ražotāja nosacījumiem;

6.2. nosaka dabisko gamma starojuma fonu pirms mērījumu veikšanas objektam;

6.3. mērot dabisko gamma starojuma fonu, radiometra reģistrējošā daļa (detektors) atrodas viena metra augstumā no zemes un ne tuvāk kā piecus metrus no mērāmā objekta;

6.4. veicot mērījumus, radiometra reģistrējošā daļa (detektors) atrodas ne tālāk par pieciem centimetriem no mērāmā objekta virsmas;

6.5. mērījumus veic vairākos punktos, līdz noteikta maksimālā vērtība;

6.6. objekta mērījumus veic, pārvietojot pārnēsājamo radiometru ne ātrāk kā 3–5 centimetrus sekundē. Liela gabarīta objektam mērījumus veic pa perimetru dažādos līmeņos, katrā līmenī vairākos punktos, un attālums starp mērīšanas punktiem nedrīkst pārsniegt vienu metru.

7. Stacionārās un pārvietojamās (mobilās) mēriekārtas izmantošanā ievēro šādas prasības:

7.1. izmanto mēriekārtu, kuras lietošanas apstākļi atbilst ražotāja nosacījumiem. Mēriekārtu pārbauda vismaz reizi kalendāra gadā atbilstoši ražotāja nosacījumiem, izmantojot atbilstošus radioaktīvo vielu saturošus jonizējošā starojuma avotus;

7.2. mēriekārtu darbina nepārtrauktā režīmā;

7.3. veicot objekta radiometrisko kontroli, kontrolējamā objekta pārvietošanās ātrums vai mēriekārtas pārvietošanās ātrums nedrīkst pārsniegt mēriekārtas tehniskajā specifikācijā noteikto maksimālo ātrumu;

7.4. ja tiek pārsniegts mēriekārtas uzstādītais brīdināšanas slieksnis, veic detalizētu pārbaudi ar pārnēsājamo radiometru.

8. Valsts robežsardze elektroniski uzskaita paaugstināta jonizējošā starojuma līmeņa konstatēšanas gadījumus robežšķērsošanas vietās, apkopo informāciju un katru gadu līdz 31. janvārim iesniedz to dienestam.

(Grozīts ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 766)

9. Robežsargs, konstatējot paaugstinātu jonizējošā starojuma līmeni:

9.1. sagatavo ziņojumu par paaugstināta jonizējošā starojuma līmeņa konstatēšanu precei, bagāžai vai transportlīdzeklim (1. pielikums), ja:

9.1.1. mērīšanas vietā rezultāti pārsniedz 0,2 µSv/h;

9.1.2. radiācijas līmenis ir lielāks par 100 µSv/h viena metra attālumā no kravas virsmas, transportējot radioaktīvus materiālus;

9.1.3. konstatēts neitronu starojums vai kodolmateriāli;

9.1.4. konstatēta radioaktīvās vielas noplūde;

9.2. sagatavoto ziņojumu nekavējoties nodod muitas amatpersonai, izņemot robežšķērsošanas vietu, kurā muitas kontrole nav paredzēta. Robežšķērsošanas vietās, kurās muitas kontrole nav paredzēta, robežsargs ziņojumu nosūta dienestam un Valsts drošības dienestam;

9.3. uz laiku pārtrauc robežpārbaudi;

9.4. robežšķērsošanas vietā, kurā muitas kontrole nav paredzēta, sadarbībā ar transportlīdzekļa vadītāju, kurš pārvadā preci vai bagāžu, organizē preces, bagāžas vai transportlīdzekļa pārvietošanu uz infrastruktūras pārvaldītāja iepriekš norādītu īslaicīgas glabāšanas vietu, ievērojot šo noteikumu 16. punktā minētos aizsardzības pasākumus.

(Grozīts ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 766)

10. Muitas amatpersona, saņemot ziņojumu par paaugstināta jonizējošā starojuma līmeņa konstatēšanu:

10.1. aizpilda sadaļu par preci, bagāžu vai transportlīdzekli;

10.2. nosūta ziņojumu dienestam un Valsts drošības dienestam;

10.3. sadarbībā ar transportlīdzekļa vadītāju, kas pārvadā preci vai bagāžu, organizē preces, bagāžas vai transportlīdzekļa pārvietošanu uz infrastruktūras pārvaldītāja iepriekš norādītu īslaicīgas glabāšanas vietu, ievērojot šo noteikumu 16. punktā minētos aizsardzības pasākumus;

10.4. informē robežsargu par nepieciešamību organizēt šo noteikumu 10.3. apakšpunktā minēto pārvietošanu, ja prece, bagāža vai transportlīdzeklis netiek pakļauts muitas kontrolei.

(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

10.¹ Ja muitas amatpersona konstatē, ka prece ir dabiskas izcelsmes radionuklīdus saturošs materiāls, kas ietilpst kādā no šo noteikumu 1.¹ pielikumā minētajām preču grupām un nepārsniedz tām noteikto pieļaujamo jonizējošā starojuma līmeni, muitas amatpersona atļauj kravas pārvietošanu un informē par to robežsargu. Robežšķērsošanas vietā, kurā muitas kontrole nav paredzēta, dabiskas izcelsmes radionuklīdus saturošu materiālu preces atļauj pārvietot robežsargs.

(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

10.² Šo noteikumu 10.¹ punktā minētajā gadījumā ziņojumu par paaugstināta jonizējošā starojuma līmeņa konstatēšanu dienestam un Valsts drošības dienestam nesūta.

(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

11. Ja dzelzceļa ritošajam sastāvam konstatēts paaugstināts jonizējošā starojuma līmenis un tas atbilst:

11.1. šo noteikumu 16.1., 16.2. un 16.3. apakšpunktā minētajiem jonizējošā starojuma līmeņiem, dzelzceļa ritošais sastāvs turpina kustību līdz dzelzceļa stacijai, kur iespējams atvienot dzelzceļa ritošā sastāva daļu, kurā konstatēts paaugstināts jonizējošā starojuma līmenis;

11.2. šo noteikumu 16.¹ punktā minētajiem jonizējošā starojuma līmeņiem, dzelzceļa ritošā sastāva kustību aptur robežšķērsošanas vietā vai tuvākajā vietā, kur iespējams atvienot dzelzceļa ritošā sastāva daļu, kurā konstatēts paaugstināts jonizējošā starojuma līmenis un attiecībā uz kuru jāveic šo noteikumu 16.¹ punktā minētie pasākumi.

(Grozīts ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 766)

12. Dienests izvērtē saņemto ziņojumu par paaugstināta jonizējošā starojuma līmeņa konstatēšanu precei, bagāžai vai transportlīdzeklim un sagatavo atzinumu, kuru attiecīgi nosūta muitas amatpersonai vai robežsargam (ja robežšķērsošanas vietā muitas kontrole nav paredzēta). Dienests atzinumā norāda:

12.1. nepieciešamos radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumus;

12.2. turpmāko rīcību – atļaut vai aizliegt pārvietot preci, bagāžu vai transportlīdzekli;

12.3. institūcijas, kuras muitas amatpersonai vai robežsargam (ja robežšķērsošanas vietā muitas kontrole nav paredzēta) jāinformē par šo gadījumu;

12.4. Pārtikas un veterinārā dienesta rīcību attiecībā uz iespēju tuvoties kravai, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem pakļauta Pārtikas un veterinārā dienesta kontrolei, ja tai konstatēts paaugstināts jonizējošā starojuma līmenis;

12.5. kārtību, kādā tiks veikta detalizēta izpēte, ievērojot šo noteikumu 16. punktā minētos aizsardzības pasākumus, un kad tā tiks veikta.

(Grozīts ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 766)

13. Saņemot dienesta atzinumu par atļauju preces, bagāžas vai transportlīdzekļa pārvietošanai, muitas amatpersona vai robežsargs (ja robežšķērsošanas vietā muitas kontrole nav paredzēta) informē dienesta atzinumā norādītās institūcijas par attiecīgo gadījumu un turpina preces, bagāžas vai transportlīdzekļa robežpārbaudi vai muitas kontroli.

(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

14. Ja paaugstināts jonizējošā starojuma līmenis ir konstatēts kravai, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir pakļauta Pārtikas un veterinārā dienesta kontrolei, un saņemts dienesta atzinums par atļauju tuvoties kravai, Pārtikas un veterinārais dienests veic kravas oficiālo kontroli un:

14.1. rīkojas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulas (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK, 66., 67., 68., 69., 71., 72., 137. un 138. pantam;

14.2. informē dienestu, ja pārbaudē konstatēts, ka ir pārsniegts maksimāli pieļaujamais radioaktīvā piesārņojuma līmenis pārtikai vai barībai.

(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

15. Muitas amatpersona, saņemot dienesta atzinumu par aizliegumu pārvietot preci, bagāžu vai transportlīdzekli, aptur attiecīgās preces, bagāžas vai transportlīdzekļa kustību un informē par to robežsargu. Ja prece, bagāža vai transportlīdzeklis netiek pakļauts muitas kontrolei, muitas amatpersona informē robežsargu par dienesta atzinumu un nepieciešamību apturēt attiecīgās preces, bagāžas vai transportlīdzekļa kustību. Robežšķērsošanas vietā, kurā muitas kontrole nav paredzēta, dienesta atzinumu saņem robežsargs un aptur attiecīgās preces, bagāžas vai transportlīdzekļa kustību.

(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

15.¹ Infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina precei, bagāžai vai transportlīdzeklim īslaicīgu glabāšanas vietu, līdz dienests sniedz atzinumu par turpmāko rīcību ar to, ievērojot šo noteikumu 16. punktā minētos aizsardzības pasākumus.

(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

16. Ja precei, bagāžai vai transportlīdzeklim konstatē paaugstinātu jonizējošā starojuma līmeni, muitas amatpersona vai robežsargs (ja robežšķērsošanas vietā muitas kontrole nav paredzēta vai prece, bagāža vai transportlīdzeklis netiek pakļauts muitas kontrolei) nodrošina šādu aizsardzības pasākumu ievērošanu:

16.1. pārvieto attiecīgo preci, bagāžu vai transportlīdzekli uz īslaicīgas glabāšanas vietu, ja mērīšanas vietā rezultāti pārsniedz 0,2 µSv/h un gamma starojuma dozas jauda viena metra attālumā no objekta nepārsniedz 1 µSv/h;

16.2. pārvieto attiecīgo preci, bagāžu vai transportlīdzekli uz īslaicīgas glabāšanas vietu un attiecīgo objektu norobežo ar lentēm vai norobežojošiem līdzekļiem (aptuveni trīs metru rādiusā ap objektu), ja jonizējošā starojuma gamma dozas jauda viena metra attālumā no objekta ir lielāka par 1 µSv/h, bet nepārsniedz 100 µSv/h;

16.3. pārvieto attiecīgo preci, bagāžu vai transportlīdzekli uz īslaicīgas glabāšanas vietu un attiecīgo objektu norobežo ar lentēm vai norobežojošiem līdzekļiem (aptuveni desmit metru rādiusā ap objektu), ja jonizējošā starojuma gamma dozas jauda viena metra attālumā no objekta ir lielāka par 100 µSv/h, bet nepārsniedz 1000 µSv/h, ar nosacījumu, ka, pārvietojot preci, bagāžu vai transportlīdzekli, saņemtā doza iedzīvotājiem un darbiniekiem nepārsniedz normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktos dozu limitus.

(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

16.¹ Ja jonizējošā starojuma gamma dozas jauda viena metra attālumā no objekta pārsniedz 1 000 µSv/h, robežsargs sadarbībā ar muitas amatpersonu vai robežsargs (ja robežšķērsošanas vietā muitas kontrole nav paredzēta vai prece, bagāža vai transportlīdzeklis netiek pakļauts muitas kontrolei):

16.¹ 1. nepārvietojot attiecīgo preci, bagāžu vai transportlīdzekli uz īslaicīgas glabāšanas vietu, evakuē personas, objekta atrašanās vietu norobežo ar lentēm vai norobežojošiem līdzekļiem un reģistrē evakuēto personu datus – vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju. Evakuācijas zonu sākotnēji nosaka vismaz 30 m rādiusā ap objektu un, ja nepieciešams, šo zonu paplašina, lai ārpus evakuācijas zonas perimetra gamma starojuma dozas jauda nepārsniegtu 100 µSv/h;

16.¹ 2. par radušos situāciju paziņo dienesta Radiācijas drošības centram, kas izvērtē evakuēto personu saņemto apstarojuma dozu, lai noteiktu medicīniskās pārbaudes nepieciešamību. Ja persona atradusies tiešā tuvumā objektam ar gamma starojuma dozas jaudu, lielāku par 1 000 µSv/h, dienesta Radiācijas drošības centrs nekavējoties izvērtē saņemto dozu un medicīniskās aprūpes nepieciešamību.

(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

17. Šo noteikumu 16.¹ punktā paredzētajā gadījumā robežsargi pēc konsultācijas ar dienesta Radiācijas drošības centru, neapdraudot sevi un apkārtējās personas, nekavējoties pārtrauc kustību robežšķērsošanas vietā starptautiskajos līgumos par robežšķērsošanas vietu darbību noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 766)

18. Ja saskaņā ar šo noteikumu 12.2. apakšpunktu sniegts atzinums par aizliegumu pārvietot preci, bagāžu vai transportlīdzekli, detalizētu preces, bagāžas vai transportlīdzekļa izpēti veic dienesta Radiācijas drošības centra pārstāvji sadarbībā ar muitas amatpersonām un robežsargiem (ja prece, bagāža vai transportlīdzeklis netiek pakļauts muitas kontrolei) vai robežsargiem (ja robežšķērsošanas vietā muitas kontrole nav paredzēta). Ja rodas aizdomas par nelikumīgām darbībām ar attiecīgo preci, bagāžu vai transportlīdzekli, dienesta Radiācijas drošības centrs izpētē pieaicina Valsts drošības dienesta pārstāvjus.

(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

19. Ja pirms preces, bagāžas vai transportlīdzekļa ierašanās robežšķērsošanas vietā saņemta informācija par to, ka precē, bagāžā vai transportlīdzeklī ir konstatēts vai varētu būt neatļauts jonizējošā starojuma avots, muitas amatpersona vai robežsargs (ja robežšķērsošanas vietā nav muitas kontroles vai prece, bagāža un transportlīdzeklis netiek pakļauts muitas kontrolei) nosūta informāciju dienestam un lūdz sniegt rakstisku atzinumu par nepieciešamību apturēt kustību un organizēt detalizētu preces, bagāžas vai transportlīdzekļa izpēti.

(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

20. Veicot detalizētu preces, bagāžas vai transportlīdzekļa izpēti:

20.1. ievēro radiācijas drošības un kodoldrošības prasības;

20.2. ievēro preču, bagāžas vai transportlīdzekļa muitas atvēršanas procedūras;

20.3. ievēro aizsardzības pasākumus, ieskaitot rentgencaurskati, ja ir pamatotas aizdomas par preces, bagāžas vai transportlīdzekļa potenciālu bīstamību;

20.4. novērtē apstarojuma iespējamību robežsargiem, muitas amatpersonām, Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām un citām personām, kurām ir bijusi saskare ar preci, bagāžu vai transportlīdzekli.

21. Dienesta Radiācijas drošības centra pārstāvji kopīgi ar Valsts drošības dienesta pārstāvjiem nodrošina pierādījumu saglabāšanu kriminālistiskajai ekspertīzei.

(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

22. Preces, bagāžas vai transportlīdzekļa detalizētā izpētē:

22.1. nosaka gamma starojuma dozas jaudu;

22.2. nosaka neitronu starojuma dozas jaudu;

22.3. ja iespējams, identificē radionuklīdus;

22.4. nosaka preces, bagāžas vai transportlīdzekļa virsmas radioaktīvo nosmērētību.

(Grozīts ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 766)

23. Pēc detalizētas izpētes dienests, izmantojot ziņojumā par paaugstināta jonizējošā starojuma līmeņa konstatēšanu precei, bagāžai vai transportlīdzeklim iekļauto informāciju, sagatavo un nosūta muitas iestādei un Valsts robežsardzei (ja robežšķērsošanas vietā muitas kontrole nav paredzēta vai prece, bagāža vai transportlīdzeklis netiek pakļauts muitas kontrolei):

23.1. atzinumu par atļauju vai liegumu pārvietot preci, bagāžu vai transportlīdzekli;

23.2. pārbaudes aktu ar mērījumu rezultātiem, kuram, ja nepieciešams, pievienots dozas jaudas un plūsmas intensitātes mērījuma protokols.

(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

24. Preces, bagāžas vai transportlīdzekļa detalizētajā izpētē konstatējot jonizējošā starojuma avotu, dienesta Radiācijas drošības centra pārstāvji:

24.1. organizē jonizējošā starojuma avota izņemšanu un tā pagaidu glabāšanu līdz turpmākai transportēšanai;

24.2. ziņo valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" par konstatēto jonizējošā starojuma avotu un nepieciešamību to nekavējoties transportēt uz glabāšanas vietu;

24.3. patstāvīgi vai kopīgi ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" darbiniekiem sagatavo jonizējošā starojuma avotu transportēšanai uz radiometrijas vai radioķīmijas laboratoriju (turpmāk – laboratorija) turpmākai izpētei vai uz glabāšanas vietu.

(Grozīts ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 766)

25. Pēc dienesta Radiācijas drošības centra ziņojuma saņemšanas par jonizējošā starojuma avota transportēšanas nepieciešamību uz glabāšanas vietu valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" nekavējoties transportē konstatēto jonizējošā starojuma avotu uz glabāšanas vietu.

(Grozīts ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 766)

26. Laboratorijas eksperti:

26.1. saglabā pierādījumus un analizē neradioaktīvo iepakojuma materiālu un pēdas uz iepakojuma;

26.2. veic jonizējošā starojuma avota vizuālo apskati;

26.3. nosaka jonizējošā starojuma avota daudzumu;

26.4. pārbauda jonizējošā starojuma avota īpašības (ja nepieciešams);

26.5. veic jonizējošā starojuma avota analīzi tādā apjomā, lai būtu iespējams noteikt tā izcelsmi, paredzēto izmantošanu un pēdējo īpašnieku.

27. Ja Latvijā neviena laboratorija nespēj veikt nepieciešamās analīzes, dienesta Radiācijas drošības centrs organizē jonizējošā starojuma avota parauga pārvešanu uz specializētu laboratoriju ārvalstī. Līdz nepieciešamo analīžu veikšanai jonizējošā starojuma avotu glabāšanas vietā glabā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".

(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

(Nodaļa MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

28. Ja ar stacionāro radiometru konstatē personu ar paaugstinātu jonizējošā starojuma līmeni, robežsargs:

28.1. atkārtoti veic personas pārbaudi ar pārnēsājamo radiometru un papildus pārbauda arī personas bagāžu;

28.2. intervē personu, lai noskaidrotu iespējamo paaugstinātā jonizējošā starojuma līmeņa cēloni, kā arī personas ceļojuma maršrutu un mērķi.

(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

29. Ja personas bagāžā nav atrasts jonizējošā starojuma avots un persona intervēšanas laikā:

29.1. uzrāda ārstniecības iestādes izsniegtu dokumentu ar medicīnisko ierakstu, kurā norādīts datums, kad tā izrakstīta no ārstniecības iestādes, un veiktā radioloģiskā manipulācija, robežsargs atļauj personai turpināt ceļu;

29.2. nevar uzrādīt ārstniecības iestādes izsniegtu dokumentu ar medicīnisko ierakstu par veiktu radioloģisku manipulāciju, bet informē, ka ir veikta radioloģiskā manipulācija, robežsargs ar pārnēsājamo radiometru nosaka radionuklīdu un:

29.2.1. ja konstatē radionuklīdu, kuru izmanto medicīniskajā manipulācijā saskaņā ar šo noteikumu 1.² pielikumu, atļauj personai turpināt ceļu;

29.2.2. ja konstatē radionuklīdu, kuru neizmanto medicīniskajā manipulācijā, vai ar pārnēsājamo radiometru nevar noteikt radionuklīdu, robežsargs rīkojas atbilstoši šo noteikumu 29.3.1., 29.3.2. un 29.3.3. apakšpunktam;

29.3. informē, ka nav veikta radioloģiskā manipulācija, robežsargs ar pārnēsājamo radiometru nosaka radionuklīdu un pēc konsultācijas ar dienestu sagatavo šo noteikumu 2. pielikumā minēto ziņojumu un nosūta to dienestam un Valsts drošības dienestam:

29.3.1. ja saņemts dienesta atzinums par atļauju šķērsot valsts robežu, atļauj personai turpināt ceļu;

29.3.2. ja saņemts dienesta atzinums, kurā norādīts, ka personai nav atļauts turpināt ceļu, robežsargs aizliedz personai turpināt ceļu un organizē personas (ar bagāžu) uzturēšanos infrastruktūras pārvaldītāja iepriekš norādītā telpā, kurā persona var uzturēties līdz dienesta Radiācijas drošības centra pārstāvja ierašanās brīdim.

(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

30. Ja personai saskaņā ar šo noteikumu 29.3.2. apakšpunktu ir liegts turpināt ceļu, dienesta Radiācijas drošības centra pārstāvji veic detalizētu personas un tās bagāžas izpēti un sagatavo atzinumu par turpmāku rīcību attiecībā uz personu.

(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

31. Konstatējot virsmas radioaktīvo nosmērētību, dienesta Radiācijas drošības centra pārstāvji organizē personai (ja nepieciešams, arī citām personām) apģērba un ādas virsmas dezaktivāciju. Ja nepieciešami plašāka mēroga dezaktivācijas darbi, dienesta Radiācijas drošības centra amatpersonas ziņo par to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".

(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

32. Muitas iestāde, Valsts robežsardze, Valsts drošības dienests un dienests apstrādā šo noteikumu 2. pielikuma 2. punktā norādītos fiziskās personas datus (vārds, uzvārds, dzimums, dzimšanas datums, adrese, kurā plānots uzturēties Latvijas Republikā), lai identificētu personu, kurai robežšķērsošanas vietā konstatēts paaugstināts jonizējošais starojums. Fiziskās personas datus uzglabā divus gadus un iznīcina saskaņā ar Arhīva likumā noteiktajām prasībām.

(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

33. 24 stundu laikā pēc neatļauta jonizējošā starojuma avota atklāšanas dienesta Radiācijas drošības centrs nosūta sākotnējo paziņojumu par atklāto neatļauto jonizējošā starojuma avotu Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai. Ja saņemta papildinformācija, dienesta Radiācijas drošības centrs sagatavo un atkārtoti nosūta Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai papildinātu paziņojumu.

(Grozīts ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 766)

34. Dienesta Radiācijas drošības centrs neatļauto jonizējošā starojuma avotu atdod tās valsts radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzības institūcijai, no kuras avots ievests Latvijas Republikā.

(Grozīts ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 766)

35. Neatļauto kodolmateriālu saskaņā ar 1968. gada 1. jūlija Kodolieroču neizplatīšanas līgumu atdod nosūtītājvalstij. Ja nosūtītājvalsti nav iespējams noteikt, neatļauto kodolmateriālu atdod valstij, no kuras tas ievests Latvijas Republikā. Ja attiecīgā valsts nav pievienojusies Kodolieroču neizplatīšanas līgumam, jautājumu par neatļautā kodolmateriāla atdošanu dienesta Radiācijas drošības centrs risina ar Starptautisko atomenerģijas aģentūru.

(Grozīts ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 766)

36. Visus izdevumus, kas rodas, veicot šo noteikumu 15.2. apakšpunktā, 16., 24., 25., 26. un 27. punktā noteiktās darbības, sedz:

36.1. preces, bagāžas vai kravas nosūtītājs vai saņēmējs, ja neatļauts jonizējošā starojuma avots ir bijis precē, bagāžā vai kravā;

36.2. preces vai bagāžas pārvadātājs, ja neatļauts jonizējošā starojuma avots ir bijis transportlīdzeklī;

36.3. kravas pārvadātājs, ja neatļauts jonizējošā starojuma avots ir bijis vilces līdzeklī;

36.4. persona, kurai konstatēts neatļauts jonizējošā starojuma avots.

37. Robežsargiem, kuri veic radiometrisko kontroli, apmācības kārtību un kvalifikācijas paaugstināšanas programmu radiācijas drošības jautājumos nosaka Valsts robežsardzes priekšnieks. Robežsargu radiācijas drošības apmācību programmu Valsts robežsardze izstrādā sadarbībā ar dienesta Radiācijas drošības centru.

(Grozīts ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 766)

38. Radiācijas drošības apmācību programmā robežsargiem, kuri veic radiometrisko kontroli, ietver:

38.1. informāciju par normatīvo aktu prasībām radiācijas drošībā;

38.2. informāciju par jonizējošā starojuma veidiem un to iedarbību;

38.2.¹ mācības par jonizējošā starojuma avotu un to konteineru vizuālu atpazīšanu;

38.3. informāciju par iespējamo veselības apdraudējumu un pasākumiem aizsardzībai pret jonizējošo starojumu;

38.4. teorētiskās mācības un praktisko apmācību par preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu radiometrisko kontroli;

38.5. teorētiskas mācības un praktisko apmācību par rīcību, ja konstatēts paaugstināts jonizējošais starojums vai precē, bagāžā, pie personas vai transportlīdzeklī konstatēts neatļauts jonizējošā starojuma avots vai rodas aizdomas par to;

38.6. informāciju par radiometriskajā kontrolē izmantojamām mēriekārtām, to tehniskajiem parametriem un lietošanu.

(Grozīts ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 766)

39. Apmācības radiācijas drošībā nodrošina:

39.1. muitas amatpersonām, kuras iesaistītas muitas kontroles nodrošināšanā robežšķērsošanas vietās, – attiecīgo dienestu vadība sadarbībā ar dienesta Radiācijas drošības centru;

39.2. Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām, kuras iesaistītas radiometriskajā kontrolē, – attiecīgo struktūrvienību vadība sadarbībā ar dienesta Radiācijas drošības centru;

39.3. ostas vai lidlauka (lidostas) nodarbinātajiem, kuri iesaistīti radiometriskajā kontrolē, – ostas pārvalde vai ostas iekārtas īpašnieks vai pārvaldnieks vai lidostas administrācija, lidlauka īpašnieks vai ekspluatants sadarbībā ar Valsts robežsardzi un dienesta Radiācijas drošības centru.

(Grozīts ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 766)

40. Radiācijas drošības apmācību programmā muitas amatpersonām un ostā un lidlaukā (lidostā) nodarbinātajiem, kuri iesaistīti radiometriskajā kontrolē, ietver:

40.1. informāciju par normatīvo aktu prasībām radiācijas drošībā;

40.2. informāciju par jonizējošā starojuma veidiem un to iedarbību;

40.3. informāciju par iespējamo veselības apdraudējumu un pasākumiem aizsardzībai pret jonizējošo starojumu;

40.4. mācības par jonizējošā starojuma avotu un to konteineru vizuālu atpazīšanu;

40.5. teorētiskas mācības un praktisko apmācību par rīcību, ja konstatēts paaugstināts jonizējošais starojums vai precē, bagāžā, pie personas vai transportlīdzeklī konstatēts neatļauts jonizējošā starojuma avots vai rodas aizdomas par to.

(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

40.¹ Radiācijas drošības apmācību programmā Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām, kuras iesaistītas radiometriskajā kontrolē, ietver:

40.¹1. informāciju par normatīvo aktu prasībām radiācijas drošībā;

40.¹2. informāciju par jonizējošā starojuma veidiem un to iedarbību;

40.¹3. informāciju par iespējamo veselības apdraudējumu un pasākumiem aizsardzībai pret jonizējošo starojumu.

(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

41. Robežsargiem, kuri veic radiometrisko kontroli, muitas amatpersonām, Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām un ostas un lidlauka (lidostas) nodarbinātajiem ne retāk kā reizi piecos gados organizē apmācības par radiometrisko kontroli, aizsardzību pret jonizējošo starojumu un citiem radiācijas drošības pasākumiem.

(Grozīts ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 766)

42. Ja šo noteikumu 37. un 39. punktā minētajām personām un amatpersonām, kuras iesaistītas radiometriskajā kontrolē, apmācības radiācijas drošībā un kodoldrošībā organizē atbilstoši normatīvajiem aktiem par darbību ar jonizējošā starojuma avotiem licencēšanas kārtību, papildus nav nepieciešams veikt šajos noteikumos minēto apmācību.

43. Ārpuskārtas apmācību un zināšanu pārbaudi organizē, ja radiometriskajā kontrolē ieviestas cita veida mēriekārtas.

44. Robežsargiem, kuri veic radiometrisko kontroli, apmācību atbilstoši šo noteikumu 37., 38. un 41. punktā minētajām prasībām veic līdz 2019. gada 1. janvārim.

45. Muitas amatpersonām, Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām un visām pārējām iesaistītajām institūcijām personāla apmācību atbilstoši šo noteikumu 39., 40. un 41. punktā minētajām prasībām veic līdz 2018. gada 1. janvārim.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīvas 2013/59/EURATOM, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom;

2) Padomes 2003. gada 22. decembra Direktīvas 2003/122/Euratom par slēgtu augstas radioaktivitātes starojuma avotu un bezīpašnieka jonizējošā starojuma avotu kontroli.