(Saistošo noteikumu nosaukums grozīts ar Rīgas domes 27.10.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 97)

1. Saistošie noteikumi nosaka Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) kapsētu iekšējās kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kā arī kapliču izmantošanas kārtību.

(Grozīts ar Rīgas domes 27.10.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 97)

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. amatnieks – komersants, kurš veic kapavietas aprīkojuma uzstādīšanu, rekonstrukciju, demontāžu un ir saņēmis Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes atļauju veikt komercdarbību kapsētas teritorijā vai kapsētai piegulošajā teritorijā;

2.3. apbedījums – miruša cilvēka (turpmāk – mirušais) vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana kapavietā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem ievietošana kolumbārija nišā;

2.4. apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājs – persona, kura organizē mirušā apbedīšanu;

2.5. apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs – komersants, kurš organizē mirušā apbedīšanu pasūtītāja interesēs;

2.6. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā apbedī mirušos, ja viņu pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā (7. pielikums);

2.7. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī izveidotās kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota (7. pielikums);

2.8. kapavieta – noteikta lieluma zemes teritorija kapsētā mirušo apbedīšanai, kapavietas izveidošanai un kopšanai;

2.9. aktēta kapavieta – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta;

2.10. kapavietas uzturētājs – fiziska persona vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kurai piešķirta kapavieta un kura reģistrēta kapavietu uzskaites pamatdokumentos, vai augstākās izglītības un zinātnes institūcija, ja tai piešķirta kapavieta urnu ar kremētu mirušo pelniem, kuri atļāvuši savu ķermeni izmantot medicīnas zinātnei, apbedījumiem;

2.11. kapavietu komisija – Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta (turpmāk – Mājokļu un vides departaments) direktora izveidota komisija, kas nodrošina nekoptas kapavietas aktēšanu, pieņem lēmumu par kapavietas paplašināšanu uz piegulošās brīvās zemes (teritorijas) rēķina;

2.12. kapavietai piegulošā brīvā zeme (teritorija) – ārpus kapavietas esoša zeme (teritorija), kurā nevar ierādīt jaunu kapavietu, kura nav nepieciešama kapsētas infrastruktūras izveidošanai vai uzturēšanai un par kuru kapavietu komisija ir pieņēmusi lēmumu par kapavietas paplašināšanu uz piegulošās brīvās zemes (teritorijas) rēķina ar tiesībām apbedīt pievienotajā teritorijā, ja kapsētā veikta kapavietu inventarizācija;

2.13. kapavietas aprīkojums – kapavietā uzstādīta piemiņas zīme, piemineklis, soliņš, apmales, sēta u.tml.;

2.14. kapliča – ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei;

2.15. kapsētas pārzinis – amatpersona, kura pilda kapsētu uzturēšanas pienākumus;

2.16. kolumbārijs – īpaši izveidota vieta kapsētā, kas paredzēta urnu ar kremētu mirušo pelniem novietošanai/apbedīšanai;

2.16.¹ kolumbārija nišas lietotājs – fiziska persona, kurai piešķirta niša kolumbārijā un ar kuru noslēgts kolumbārija nišas lietošanas līgums;

2.17. slēgta kapsēta – kapsēta, kas ir slēgta apbedījumiem un virsapbedījumiem, izņemot urnas ar kremētu mirušo pelniem (7. pielikums);

2.18. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma.

(Grozīts ar Rīgas domes 18.10.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 224; Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 09.11.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-22-170-sn)

3. Pašvaldības kapsētas, izņemot kolumbārijus, ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, apbedīšanai.

Citu personu apbedīšana jaunās kapavietās iespējama, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja, kurš ir mirušā laulātais vai radinieks un kura dzīvesvieta deklarēta Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, iesniegumu. Iepriekš piešķirtā un izveidotā kapavietā atļauts apbedīt mirušo neatkarīgi no tā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

(Grozīts ar Rīgas domes 18.10.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 224)

4. Rīgas dome ar lēmumu var:

4.1. nodot pašvaldības kapsētu vai tās daļu uzturēšanā reliģiskajām organizācijām vai konfesijām. Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde (turpmāk – Kapsētu pārvalde) par šo kapsētu vai tās daļu veic inventarizāciju, sastāda apbedījumu vietu shēmu, kā arī nodod reliģiskajām organizācijām vai konfesijām mirušo reģistrācijas grāmatas, līgumus par kapavietas uzturēšanu un ar apbedīšanu saistītos dokumentus. Reliģiskās organizācijas vai konfesijas samaksā visus izdevumus, kas saistīti ar kapsētas nodošanu uzturēšanā;

4.2. noteikt īpašu statusu kapavietai, kapsētas daļai vai sektoram.

(Grozīts ar Rīgas domes 13.06.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 258)

5. Kapavietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata, līgumi par kapavietas uzturēšanu un elektroniskā datubāze.

6. Mājokļu un vides departaments izstrādā un Mājokļu un vides departamenta direktors apstiprina šo saistošo noteikumu piemērošanai nepieciešamo iesniegumu un atļauju veidlapas.

7. Kapsētu pārvaldes un Kapsētu pārvaldes kapsētu administrācijas darba laiku publicē Mājokļu un vides departamenta mājaslapā un izvieto informācijas stendā pie kapsētu administrācijas telpām.

Mirušo piemiņas dienā un citās mirušo atceres dienās kapsētu darba laiku nosaka Kapsētu pārvalde.

8. Apmeklētājiem kapsētu teritorijas ir atvērtas:

8.1. no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim – no plkst. 7.00 līdz plkst. 21.00;

8.2. no 1.novembra līdz 31.martam – no plkst. 8.00 līdz plkst. 18.00.

8.¹ Autotransporta atrašanās kapsētu teritorijās ir atļauta noteiktajā kapsētu darba laikā.

(Rīgas domes 13.06.2017. saistošo noteikumu Nr. 258 redakcijā)

9. Kapsētu darbiniekiem darba laikā pie apģērba ir piestiprināta pazīšanas zīme, uz kuras norādīts uzvārds un ieņemamais amats.

10. Kapsētās aizliegts:

10.1. uzturēties pēc to slēgšanas;

10.2. rakt smiltis un zemi kapsētu un to aizsargjoslu teritorijās;

10.3. (svītrots ar Rīgas domes 09.06.2015. saistošajiem noteikumiem Nr.151);

10.4. ievest suņus bez pavadas;

10.5. iebraukt ar transportlīdzekli, izņemot:

10.5.1. gadījumus, kad ir saņemta Kapsētu pārvaldes vai kapsētas pārziņa atļauja;

10.5.2. policijas operatīvos transportlīdzekļus, neatliekamās medicīniskās palīdzības un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transportlīdzekļus;

10.5.3. kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētos transportlīdzekļus;

10.5.4. personām ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, uzrādot apliecību;

10.5.5. garīdzniekiem amata pienākumu veikšanai, lai izpildītu reliģiskas vai rituālas ceremonijas;

10.6. traucēt bēru ceremonijas norisi;

10.7. sniegt amatnieku pakalpojumus bez Kapsētu pārvaldes atļaujas;

10.8. traucēt kapraču darbu;

10.9. izmest kapavietas aprīkojumu pašvaldības kapsētu atkritumu savākšanas vietās.

(Grozīts ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 09.11.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-22-170-sn)

11. Kapsētās transportēt mirušos atļauts tikai specializētos transportlīdzekļos (katafalkos).

12. Kapavieta tiek piešķirta un ierādīta (kapavietas lielums tiek noteikts saskaņā ar 1.pielikumu), pamatojoties uz:

12.1. personas vai sociālās aprūpes institūcijas amatpersonas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu vai augstākās izglītības un zinātnes institūcijas iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu urnu ar kremētu mirušo pelniem, kuri atļāvuši savu ķermeni izmantot medicīnas zinātnei, apbedījumiem;

12.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

12.3. (svītrots ar Rīgas domes domes 27.10.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 97).

13. Atvērtā kapsētā jaunu kapavietu piešķir un ierāda kapsētas pārzinis, pamatojoties uz personas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu, kam pievienota dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu).

(Grozīts ar Rīgas domes 27.10.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 97)

15. Daļēji slēgtā kapsētā, ja izveidotā kapavietā nav brīvas vietas un nevar veikt virsapbedījumu, par jaunas kapavietas piešķiršanu, ievērojot šo saistošo noteikumu 16.punkta nosacījumu, lemj Kapsētu pārvaldes priekšnieks, pamatojoties uz personas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu daļēji slēgtā kapsētā, kam pievienoti:

15.1. dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu);

15.2. attiecīgās kapsētas pārziņa rakstveida apliecinājums par iespēju piešķirt kapavietu un tās iespējamo lielumu;

15.3. (svītrots ar Rīgas domes domes 27.10.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 97).

16. Daļēji slēgtā kapsētā, ja izveidotā kapavietā nav brīvas vietas un nevar veikt virsapbedījumu, Kapsētu pārvaldes priekšnieks kapavietas uzturētājam piešķir jaunu kapavietu, ja mirušais kapavietas uzturētājam ir laulātais, augšupējais radinieks, lejupējais radinieks, brālis vai māsa.

17. Slēgtā kapsētā izveidotā kapavietā, kurā var veikt urnas virsapbedījumu, vai kapsētas teritorijā, kurai noteikts īpašs statuss, kapavietas uzturētājam atļauju apbedīt mirušo dod kapsētas pārzinis, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja rakstveida iesniegumu par atļauju apbedīt mirušo vai kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu, kam pievienota dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu).

18. Personai, kura uzņēmusies veikt apbedīšanu, bet kura nav mirušā laulātais vai radinieks, kapsētā piešķir un ierāda tikai apbedījumam nepieciešamo kapavietu skaitu, nenoslēdzot ar viņu kapavietas uzturēšanas līgumu.

19. Ja izveidotā kapavietā ir brīva vieta, bet tajā nav iespējams veikt apbedījumu tehnisku iemeslu dēļ, Kapsētu pārvaldes priekšnieks kapavietas uzturētājam piešķir jaunu apbedījumam nepieciešamo kapavietu, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja iesniegumu par jaunas kapavietas piešķiršanu un kapsētas pārziņa sastādītu aktu.

20. Kapsētu pārvaldes priekšnieks var dot piekrišanu kapavietas piešķiršanai (nosakot kapavietas izmērus) daļēji slēgtā kapsētā mirušā, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā, apbedīšanai, pamatojoties uz attiecīgās valsts pārvaldes iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas vai profesionālās biedrības iesniegumu.

21. Kapavietu komisija, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja iesniegumu, var pieņemt lēmumu par kapavietas paplašināšanu uz kapavietai piegulošās brīvās zemes (teritorijas) rēķina. Lēmums ir līguma par kapavietas uzturēšanu (2.pielikums) neatņemama sastāvdaļa.

21.¹ Kapavietu komisija, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja iesniegumu, var pieņemt lēmumu par kapavietas paplašināšanu apbedījuma veikšanai, izmantojot kapavietai piegulošo aktēto kapavietu (teritoriju). Lēmums ir līguma par kapavietas uzturēšanu (2.pielikums) neatņemama sastāvdaļa.

(Rīgas domes 13.06.2017. saistošo noteikumu Nr. 258 redakcijā)

22. Kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

22.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

22.2. trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;

22.3. kapavieta trīs gadus ir atzīta par nekoptu saskaņā ar šo saistošo noteikumu VIII nodaļu;

22.4. kapavietas uzturētājs rakstveidā atsakās no kapavietas uzturēšanas tiesībām, kā arī no kapavietā uzstādītā viņam piederošā kapavietas aprīkojuma un 60 dienu laikā pie kapsētas pārziņa nepiesakās neviens kapavietas uzturētāja saistību pārņēmējs.

23. Kapavietu var ierādīt un piešķirt citam kapavietas uzturētājam šo saistošo noteikumu:

23.1. 22.1.apakšpunktā minētajā gadījumā;

23.2. 22.2., 22.3. un 22.4.apakšpunktā minētajā gadījumā, ievērojot šo saistošo noteikumu 33.punkta nosacījumus.

24. Aktētu kapavietu var piešķirt un ierādīt kapavietas uzturētājam, kura uzturēšanā nodotajā kapavietā attiecīgajā kapsētā nav brīvas vietas un nevar veikt virsapbedījumu.

25. Atvērtā un daļēji slēgtā kapsētā aktētu kapavietu piešķir Kapsētu pārvaldes priekšnieks un ierāda kapsētas pārzinis, noslēdzot ar kapavietas uzturētāju, kuram uzturēšanā jau ir nodota kapavieta attiecīgajā kapsētā, līgumu par aktētas kapavietas uzturēšanu (3.pielikums), pamatojoties uz kapavietas uzturētāja iesniegumu par aktētas kapavietas piešķiršanu, kam pievienoti:

25.1. dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu);

25.2. (svītrots ar Rīgas domes domes 27.10.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 97).

26. Kapavietas uzturēšanas līgumu kapavietas uzturētāja nāves gadījumā, ja līgumā par kapavietas uzturēšanu nav norādīts kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs, var noslēgt ar kapavietas uzturētāja laulāto, radinieku vai ar kapavietā apbedītā mirušā laulāto vai radinieku.

27. Ja par kapavietas uzturēšanas tiesību iegūšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis kapsētas pārzinim rakstveida iesniegumu par kapavietas uzturēšanas tiesību pārņemšanu.

(Nodaļa Rīgas domes 18.10.2016. saistošo noteikumu Nr. 224 redakcijā)

27.¹ Kolumbārija niša tiek piešķirta un ierādīta, pamatojoties uz:

27.¹1. personas iesniegumu par kolumbārija nišas piešķiršanu un ierādīšanu urnu ar kremētu mirušo pelniem novietošanai;

27.¹2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu) vai citas kompetentas iestādes izdotu dokumentu;

27.¹3. dokumentu, kas apliecina vienreizējas maksas par kolumbārija nišas lietošanu veikšanu;

27.¹4. dokumentu, kas apliecina kremēšanas faktu.

27.² Personai, kuras lietošanā tiek nodota kolumbārija niša, ir pienākums ar Kapsētu pārvaldi noslēgt līgumu par kolumbārija nišas lietošanu (5.pielikums).

27.³ Urnu ievietošanai paredzēto nišu drīkst atvērt tikai Kapsētu pārvaldes attiecīgās kapsētas pārzinis, pamatojoties uz kolumbārija nišas lietotāja rakstveida iesniegumu.

27.⁴ Kolumbārija nišas noslēdzējplāksne var tikt gravēta tikai atbilstoši saistošajos noteikumos noteiktajam paraugam (6.pielikums), kas nosaka teksta atrašanās vietu un izkārtojumu uz noslēdzējplāksnes.

27.⁵ Urnas ievietošanu kolumbārijā var veikt tikai attiecīgās kolumbārija nišas lietotājs.

27.⁶ Kolumbārija niša, kuras lietotājs pārtraucis līgumu par tās lietošanu, var tikt nodota lietošanā tikai personai, kura atrodas laulības, radniecības vai svainības attiecībās ar kolumbārija nišas lietotāju.

28. Apbedīšanu vai urnas novietošanu kolumbārijā organizē attiecīgi kapavietas uzturētājs, kolumbārija nišas lietotājs vai apbedīšanas pakalpojumu pasūtītāja izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, par to informējot kapsētas pārzini ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas, uzrādot kapavietu dabā, vai 24 stundas pirms urnas novietošanas kolumbārijā.

(Rīgas domes 18.10.2016. saistošo noteikumu Nr. 224 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 13.06.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 258)

29. Apbedīšanas laiku vai laiku urnas novietošanai kolumbārijā kapavietas uzturētājs, kolumbārija nišas lietotājs vai viņa izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņo ar kapsētas pārzini.

(Rīgas domes 18.10.2016. saistošo noteikumu Nr. 224 redakcijā)

30. Mirušais tiek apbedīts zārkā, bet kremācijas gadījumā – urnā. Kapa garumam jāatbilst zārka izmēriem, dziļumam jābūt 1,5 m līdz zārka vākam, bet veicot virsapbedījumu – no 0,7 m līdz 1,2 m līdz zārka vākam.

Standarta kapa bedres garums – 2 m, platums – 0,8 m. Aizliegts veikt otro virsapbedījumu vienā kapā.

31. Kaps nedrīkst atrasties tuvāk par 1 m no koka un 0,3 m no kapa pieminekļa.

32. Urna ar mirušā pelniem var tikt apbedīta kapsētā esošajā vai jaunā kapavietā ne mazāk kā viena metra dziļumā, kā arī kolumbārijā. Vienā kapavietā ir pieļaujama vairāku urnu apbedīšana – standarta urnas bedres garums 0,45 m, platums 0,45 m.

(Grozīts ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 09.11.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-22-170-sn)

33. Virsapbedījumus, mirušo apbedot zārkā, var izdarīt 20 gadus pēc apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar Veselības inspekciju, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem.

34. Personai, kura vēlas pārapbedīt mirstīgās atliekas, kapsētas pārzinim jāiesniedz kapavietas uzturētāja iesniegums, kā arī Kapsētu pārvaldes un Veselības inspekcijas atļaujas. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina.

35. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura organizē mirušā pārapbedīšanu.

36. Mirstīgo atlieku ekshumāciju organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini.

37. Kapsētas pārzinim, pamatojoties uz likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas reliģiskās organizācijas garīgā personāla (arhibīskaps, mācītājs, priesteris, rabīns u.c.) lūgumu, ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā attiecīgās reliģiskās organizācijas mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas.

38. Kapliču (mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei) apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam iznomā kapsētas pārzinis.

39. Piederīgie kapličā novietotu mirušo drīkst apmeklēt kapsētas administrācijas darba laikā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini. Pārējā laikā kapliča ir slēgta.

40. Kapsētu pārvalde atvērtajās kapsētās izveido īpašu sektoru mirušo, kuriem nav laulātā, radinieku vai citas personas, kura organizētu mirušā apbedīšanu (bezpiederīgais mirušais), apbedīšanai.

41. Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā mirušais, kurš atzīts par bezpiederīgo mirušo, tiek kremēts. Bezpiederīgos mirušos, kuri saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.600 "Kremācijas noteikumi" netiek kremēti, apbedī zārkā.

42. Kremēta bezpiederīgā mirušā pelnus ievieto kapsulā un apbedī. Vienā kapavietā tiek apbedītas 50 kapsulas ar bezpiederīgo mirušo pelniem, sastādot šī apbedījuma izvietojuma shēmu. Šādas kapavietas dziļums ir 1 m līdz augšējās kapsulas augšējai malai, garums – 2 m, platums – 1 m.

43. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanu un kapavietu labiekārtošanu (piemiņas zīmes uzstādīšana, kapa kopiņas planēšana) kapsētās nodrošina Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā izraudzīts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

44. Bezpiederīgā mirušā kapavieta, izņemot šo saistošo noteikumu 42.punktā minēto kapavietu, tiek saglabāta 20 gadus. Pēc minētā termiņa beigām bezpiederīgā mirušā kapavietu nolīdzina un kapsētas pārzinis lemj par virsapbedījumu veikšanu šo saistošo noteikumu 40.punktā minētajā sektorā.

45. Ja ir pieteikušies mirušā, kurš atzīts par bezpiederīgo mirušo, laulātais, radinieki vai persona, kura vēlas organizēt mirušā pārapbedīšanu, viņiem ir pienākums:

45.1. atlīdzināt pašvaldībai izdevumus, kas radušies, organizējot bezpiederīgā mirušā apbedīšanu;

45.2. (svītrots ar Rīgas domes domes 27.10.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 97);

45.3. noslēgt līgumu par kapavietas uzturēšanu (2.pielikums).

(Grozīts ar Rīgas domes 13.06.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 258)

46. Kapavietas uzturētājam ir pienākums:

46.1. noslēgt ar kapsētas pārzini līgumu par kapavietas uzturēšanu (2.pielikums), norādot personu, kura būs kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmēja;

46.2. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu (novākt ziedus, vainagus, zarus, izveidot kapa kopiņu u.tml.);

46.3. gada laikā pēc apbedīšanas atbilstoši noteiktām vajadzībām un tradīcijām labiekārtot kapavietu (uzstādīt piemiņas zīmi, pieminekli, soliņu, izveidot kapavietu norobežojošu dzīvžogu, sētiņu u.tml.);

46.4. regulāri kopt un labiekārtot ierādīto kapavietas teritoriju (novākt kritušās lapas, zarus, gružus u.c. atkritumus, nopļaut zāli, iznīcināt koku un krūmu sējeņus u.tml.);

46.5. regulāri apgriezt kapavietas dzīvžogu līdz 0,7 m augstumam;

46.6. kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus nogādāt atkritumu savākšanas vietā novietotajos konteineros;

46.7. saņemt kapsētas pārziņa rakstveida atļauju kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai, rekonstrukcijai. I Meža kapos, II Meža kapos, Raiņa kapos un Miķeļa kapos atļauts uzstādīt pieminekļus un kapakmeņus tikai no dabiskajiem materiāliem;

46.8. pirms apbedījuma veikšanas atbrīvot apbedījuma vietu no kapavietā uzstādītā aprīkojuma.

(Grozīts ar Rīgas domes 13.06.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 258)

47. Kapavietas uzturētājam aizliegts:

47.1. patvarīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas;

47.2. bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini stādīt kokus un kokveida krūmus apbedīšanai ierādītajā kapavietā un ārpus tās, kā arī audzēt kapavietā koku un kokveida krūmu sējeņus;

47.3. izmantot blakus esošās kapavietas teritoriju mehānismu, materiālu, atkritumu u.tml. novietošanai.

48. Reizi gadā kapavietu komisija apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar noteikta parauga brīdinājuma zīmi (4.pielikums).

(Grozīts ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 09.11.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-22-170-sn)

49. Kapavietu komisija šo saistošo noteikumu 48.punktā minēto aktu, brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu viena mēneša laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas sakopt kapavietu un ierasties Kapsētu pārvaldē vai pie kapsētas pārziņa nosūta kapavietas uzturētājam.

(Grozīts ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 09.11.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-22-170-sn)

50. Ja kapavietu komisija ir sastādījusi šo saistošo noteikumu 48.punktā minēto aktu un nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, kapavietu komisija ievieto oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un pašvaldības portālā www.riga.lv sludinājumu par nekoptu kapavietu, norādot kapsētu, kurā atrodas aktētā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, informāciju par kapavietas uzturētāju (ja tas zināms), kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai viena mēneša laikā sakopt kapavietu un ierasties Kapsētu pārvaldē vai pie kapsētas pārziņa.

(Grozīts ar Rīgas domes 27.10.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 97; Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 09.11.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-22-170-sn)

51. Ja kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona pēc trešā šo saistošo noteikumu 48.punktā minētā akta sastādīšanas viena mēneša laikā nesakopj kapavietu un neierodas Kapsētu pārvaldē vai pie kapsētas pārziņa, līgums par kapavietas uzturēšanu tiek izbeigts.

(Grozīts ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 09.11.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-22-170-sn)

52. Ja līgums par kapavietas uzturēšanu ir izbeigts, pamatojoties uz šo saistošo noteikumu 51.punktu un 22.2.apakšpunktu, persona var lūgt atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, iesniedzot iesniegumu Kapsētu pārvaldei, izņemot gadījumu, ja ir noslēgts jauns līgums par kapavietas uzturēšanu ar citu kapavietas uzturētāju. Personai, kura vēlas atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, ir pienākums:

52.1. (svītrots ar Rīgas domes domes 27.10.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 97);

52.2. sakopt kapavietu (novākt kritušās lapas, zarus, gružus u.c. atkritumus, nopļaut zāli, iznīcināt koku un krūmu sējeņus u.tml.);

52.3. noslēgt jaunu līgumu par esošās kapavietas uzturēšanu.

(Grozīts ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 09.11.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-22-170-sn)

53. Kapsētu pārvalde informē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu un Rīgas pašvaldības aģentūru "Rīgas pieminekļu aģentūra" par aktētā kapavietā uzstādīto aprīkojumu, kas iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, un kopīgi izlemj jautājumu par kapavietas un aprīkojuma saglabāšanu.

(Grozīts ar Rīgas domes 27.10.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 97)

(Nodaļa svītrota ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 09.11.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-22-170-sn)

54. (Svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 09.11.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-22-170-sn)

55. (Svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 09.11.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-22-170-sn)

56. (Svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 09.11.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-22-170-sn)

57. Kapavietu komisijas lēmumu par kapavietas aktēšanu un par kapavietas paplašināšanu uz kapavietai piegulošās brīvās zemes (teritorijas) rēķina likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt pie Mājokļu un vides departamenta direktora, bet Mājokļu un vides departamenta direktora lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

58. Kapsētu pārvaldes vai kapsētas pārziņa lēmumu vai faktisko rīcību likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt pie Mājokļu un vides departamenta direktora.

59. Par šo saistošo noteikumu 10.1. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 16 naudas soda vienībām, bet juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 30 naudas soda vienībām.

(Rīgas domes 18.12.2019. saistošo noteikumu Nr. 96 redakcijā)

60. (Svītrots ar Rīgas domes domes 27.10.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 97)

61. Par šo saistošo noteikumu 10.5.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu vainīgo personu sauc pie likumā paredzētās atbildības.

62. Par šo saistošo noteikumu 10.6., 10.8. apakšpunktā un 11. punktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām un juridiskām personām piemēro naudas sodu no 16 līdz 70 naudas soda vienībām.

(Rīgas domes 18.12.2019. saistošo noteikumu Nr. 96 redakcijā)

63. Par šo saistošo noteikumu 10.7. apakšpunktā un 54., 55. un 56. punktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām un juridiskām personām piemēro naudas sodu līdz 16 naudas soda vienībām.

(Rīgas domes 18.12.2019. saistošo noteikumu Nr. 96 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 27.10.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 97)

64. Par šo saistošo noteikumu 47.1. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām un juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 70 naudas soda vienībām.

(Rīgas domes 18.12.2019. saistošo noteikumu Nr. 96 redakcijā)

65. Par šo saistošo noteikumu 10.2. un 47.2. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām un juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 20 naudas soda vienībām.

(Rīgas domes 18.12.2019. saistošo noteikumu Nr. 96 redakcijā)

65.¹ Par šo saistošo noteikumu 27.³ punktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām un juridiskām personām piemēro naudas sodu no 16 līdz 70 naudas soda vienībām.

(Rīgas domes 18.12.2019. saistošo noteikumu Nr. 96 redakcijā)

66. Kontrolēt saistošo noteikumu izpildi un veikt administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai ir tiesīgas Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas.

(Rīgas domes 18.12.2019. saistošo noteikumu Nr. 96 redakcijā)

66.¹ Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt Rīgas pašvaldības policijas augstākai amatpersonai.

(Rīgas domes 18.12.2019. saistošo noteikumu Nr. 96 redakcijā)

66.² Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Rīgas domes Administratīvā komisija.

(Rīgas domes 18.12.2019. saistošo noteikumu Nr. 96 redakcijā)

67. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2008.gada 9.decembra saistošos noteikumus Nr.149 "Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2009, Nr.10, Nr.120; 2010, Nr.48, Nr.109, Nr.180; 2013, Nr.51, Nr.238).

68. Atcelt Rīgas domes 2015.gada 24.februāra saistošos noteikumus Nr.139 "Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi".