Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.834

Rīgā 2014.gada 23.decembrī (prot. Nr.72 55.§)
Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
11.panta otrās daļas 3.punktu un 18.panta otrās daļas 2.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem;

1.2. īpaši jutīgās teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem (turpmāk – īpaši jutīgās teritorijas), to robežas un noteikšanas kritērijus;

1.3. īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. saldūdens – ūdens ar nelielu sāļu koncentrāciju, kurš sastopams dabā un kuru parasti uzskata par piemērotu iegūšanai un apstrādei, lai ražotu dzeramo ūdeni;

2.2. slāpekļa savienojums – jebkura slāpekli saturoša viela, izņemot gāzveida molekulāro slāpekli;

2.3. mēslošanas līdzeklis – jebkura viela, kurā ir slāpekļa savienojums vai savienojumi un kuru lieto, lai uzlabotu augu barošanās apstākļus (arī kūtsmēsli, zivjaudzētavu atliekas, notekūdeņu dūņas un biogāzes ražotnes fermentācijas atliekas – digestāts (turpmāk – fermentācijas atliekas));

2.4. minerālmēsli – jebkurš rūpnieciskā procesā iegūts mēslošanas līdzeklis, kas satur augu barības elementus viegli šķīstošu neorganisku savienojumu veidā, kā arī ķīmiskās sintēzes ceļā iegūtus organiskos savienojumus;

2.5. lauksaimniecības dzīvnieki – dzīvnieki, ko audzē ienākuma gūšanai vai citos lauksaimnieciskos nolūkos;

2.6. kūtsmēsli – lauksaimniecības dzīvnieku izdalījumi (tvirtie ekskrementi un urīns), kas uzkrāti ar pakaišu, lopbarības palieku un ūdens piejaukumu vai bez tiem, kā arī pārstrādātā veidā;

2.7. iestrādāšana augsnē – mēslošanas līdzekļa izkliedēšana uz augsnes, ienešana augsnē, to ievadot zem augsnes virskārtas vai sajaucot ar augsnes virskārtu;

2.8. eitrofikācija – ūdens bagātināšanās ar slāpekļa savienojumiem, kas izraisa aļģu un augstāko augu formu paātrinātu augšanu, radot nevēlamas ūdens organismu līdzsvara un attiecīgā ūdens kvalitātes izmaiņas;

2.9. piesārņojums ar nitrātiem – lauksaimnieciskas izcelsmes slāpekļa savienojumu tieša vai netieša noplūde ūdens vidē, kuras dēļ var tikt apdraudēta cilvēku veselība, var tikt kaitēts dzīvajiem resursiem un ūdens ekosistēmām, ainavai vai citiem likumīgiem ūdens izmantošanas veidiem;

2.10. dzīvnieku vienība – nosacīts dzīvnieks, kas gadā ar kūtsmēsliem saražo 100 kilogramu slāpekļa.

II. Prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem

3. Lai nodrošinātu ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, operators nodrošina šādu prasību izpildi:

3.1. mēslošanas līdzekļus:

3.1.1. neizkliedē uz sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes;

3.1.2. izkliedē palienēs un plūdu riskam pakļautās teritorijās tikai pēc iespējamo plūdu sezonas beigām. Minerālmēslus minētajās teritorijās izsēj tikai kultūraugu veģetācijas laikā;

3.1.3. neizkliedē vietās, kur tas ir aizliegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām un par īpaši aizsargājamām teritorijām;

3.2. bez iepriekšējas kompostēšanas mēslošanai neizmanto fekālās nogulsnes no septiķiem un sauso ateju tvertnēm, pārtikas rūpniecības blakusproduktus un atkritumus, kā arī citus organiskas izcelsmes ražošanas blakusproduktus (zivjaudzētavu atliekas) un atkritumus. Notekūdeņu dūņas un to kompostu izmanto saskaņā ar normatīvajiem aktiem par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli;

3.3. uzglabājot un lietojot kūtsmēslus un fermentācijas atliekas, ievēro šādas prasības:

3.3.1. kūtsmēslus uzglabā dzīvnieku novietnēs un ārpus dzīvnieku novietnes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpašām prasībām piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs;

3.3.2. ar kūtsmēsliem un fermentācijas atliekām iestrādātais slāpekļa daudzums vienā lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektārā gadā nedrīkst pārsniegt 170 kilogramu, kas atbilst 1,7 dzīvnieku vienībām;

3.3.3. lai nepārsniegtu šo noteikumu 3.3.2. apakšpunktā noteikto prasību par slāpekļa daudzumu vienā lauksaimniecības zemes hektārā, iestrādei pieļaujamo kūtsmēslu un fermentācijas atlieku apjomu aprēķina, pamatojoties uz slāpekļa daudzumu kūtsmēslos un fermentācijas atliekās. Kūtsmēslu iestrādei nepieciešamo lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību aprēķina atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam. Iestrādāto slāpekļa daudzumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā norādītajam slāpekļa saturam kūtsmēslos vai saskaņā ar kūtsmēslu vai fermentācijas atlieku analīžu rezultātiem, kurus izsniegusi mēslošanas līdzekļu jomā akreditēta laboratorija. Kūtsmēslu un fermentācijas atlieku paraugus ņem pirms kūtsmēslu vai fermentācijas atlieku krātuves iztukšošanas.

3.3.4. ja saimniecībā saražotais slāpekļa daudzums ar kūtsmēsliem un fermentācijas atliekām pārsniedz 170 kilogramu uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru gadā, operators dokumentāri pierāda saražotā kūtsmēslu un fermentācijas atlieku pārpalikuma nodošanu citām saimniecībām vai to izmantošanu citā veidā;

3.3.5. operators uzskaita un dokumentē jebkuru iestrādāto, iegādāto, pārdoto vai citādi izmantoto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku daudzumu un uzskaites dokumentus glabā vismaz trīs gadus;

3.3.6. pakaišu kūtsmēslus un fermentācijas atliekas pēc izkliedēšanas iestrādā 24 stundu laikā, šķidros kūtsmēslus un vircu – 12 stundu laikā. Šķidros kūtsmēslus, fermentācijas atliekas un vircu neiestrādā, ja tos lieto kā papildmēslojumu;

3.3.7. rudenī šķidros kūtsmēslus, fermentācijas atliekas un vircu lauka mēslošanai lieto tikai kopā ar augu pēcpļaujas atliekām (rugājiem, sasmalcinātiem salmiem, zālāju sakņu masu), iestrādājot tos augsnē ar lobīšanu vai aršanu, vai citu līdzvērtīgu metodi;

3.3.8. būvējot jaunu vai pārbūvējot krātuvi fermentācijas atlieku uzglabāšanai, paredz, ka tās tilpums nodrošina fermentācijas atlieku uzkrāšanu vismaz astoņus mēnešus;

3.4. vietās, kur gruntsūdens līmenis paceļas līdz zemes virspusei, minerālmēslus lieto tikai pēc gruntsūdens līmeņa krišanās un lauka apžūšanas;

3.5. slāpekļa minerālmēslus pamatmēslojumā lieto iespējami īsā laikā pirms sējas vai stādīšanas.

III. Īpaši jutīgo teritoriju robežas, to noteikšanas kritēriji un apsaimniekošanas kārtība

4. Īpaši jutīgo teritoriju robežas ir Dobeles, Auces, Tērvetes, Jelgavas, Ozolnieku, Bauskas, Vecumnieku, Iecavas, Rundāles, Babītes, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Salaspils, Stopiņu, Ropažu, Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu, Sējas, Ādažu, Inčukalna, Siguldas, Krimuldas un Mālpils novada administratīvās teritorijas robežas, izņemot Vecumnieku novada Valles pagastu un Kurmenes pagastu, Krimuldas novada Lēdurgas pagastu, kā arī Jelgavas, Rīgas un Jūrmalas pilsētas administratīvās teritorijas robežu.

5. Teritorijas tiek atzītas par īpaši jutīgām, ja konstatēts viens no šādiem piesārņojuma ar nitrātiem noteikšanas kritērijiem:

5.1. virszemes saldūdeņos, īpaši tajos, kurus izmanto vai kurus paredzēts izmantot dzeramā ūdens ieguvei, nitrātu koncentrācija ir 50 mg/l un lielāka;

5.2. pazemes ūdeņos nitrātu koncentrācija ir 50 mg/l un lielāka;

5.3. dabiskas izcelsmes iekšzemes ūdeņi un jūras piekrastes ūdeņi ir kļuvuši eitrofiski;

5.4. informācija, kas iegūta nitrātu monitoringa laikā virszemes un pazemes ūdeņos, liecina, ka attiecīgās teritorijas atbilst vai var atbilst šo noteikumu 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā minētajiem kritērijiem, ja netiks īstenota šo noteikumu 3. punktā minētā apsaimniekošanas kārtība.

6. Īpaši jutīgajās teritorijās papildus šo noteikumu 3. punktā minētajām prasībām ievēro šādas prasības:

6.1. laikposmā no 20. oktobra līdz 15. martam neizkliedē nekāda veida kūtsmēslus un fermentācijas atliekas, bet zālājiem – no 5. novembra līdz 15. martam;

6.2. slāpekli saturošus minerālmēslus ziemājiem neizsēj no 15. oktobra līdz 15. martam, pārējiem kultūraugiem un zālājiem – no 15. septembra līdz 15. martam;

6.3. lietojot mēslošanas līdzekļus, nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās slāpekļa normas kultūraugiem;

6.4. operators, kas apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi 20 hektāru un lielākā platībā vai audzē dārzeņus, kartupeļus, augļu kokus vai ogulājus trīs hektāru un lielākā platībā, dokumentē lauka vēsturi par katru lauku un lauku vēstures dokumentāciju glabā vismaz trīs gadus, un, ja lieto mēslošanas līdzekļus:

6.4.1. katru gadu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma I nodaļu sagatavo katra lauka kultūraugu mēslošanas plānu ne vēlāk kā līdz kultūraugu sējai vai stādīšanai, ilggadīgiem sējumiem un stādījumiem – līdz veģetācijas sākumam;

6.4.2. sagatavojot kultūraugu mēslošanas plānu:

6.4.2.1. izmanto augšņu agroķīmiskās izpētes (kartēšanas) datus vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datus, kas balstīti uz augšņu analīžu rezultātiem akreditētā laboratorijā. Izmantotie augšņu agroķīmiskās izpētes (kartēšanas) dati un augšņu analīžu rezultāti nedrīkst būt vecāki par pieciem gadiem un iepriekš minētos datus glabā vismaz piecus gadus;

6.4.2.2. nosakot kultūrauga vajadzību pēc slāpekļa, ņem vērā plānoto ražu un tās kvalitāti, slāpekļa (barības elementu) iznesi attiecīgajam kultūraugam, augsnes organiskās vielas saturu augsnē, izmantošanas koeficientus no iepriekšējā gadā izmantotajiem kūtsmēsliem, iestrādātajām pēcpļaujas atliekām un zaļmēslojuma, kā arī priekšauga (tauriņziežu) pēcietekmi un datus par minerālā slāpekļa saturu augsnē, atjaunojoties kultūraugu veģetācijai, ja šādi dati ir lauksaimnieka rīcībā;

6.4.3. uzskaita un dokumentē visus saimniecībā iegādātos minerālmēslus, norādot minerālmēslu nosaukumu, pamatsastāvu un daudzumu;

6.4.4. katru gadu līdz 15. maijam iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkumu par kārtējā gada ražu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma II nodaļu;

6.5. rudens un ziemas periodā vismaz 50 % saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem zaļās platības (daudzgadīgie zālāji, ziemāju graudaugi, ziemas rapsis, nesastrādāta rugaine, dārzeņu, lopbarības biešu, cukurbiešu laksti (lapas)), izņemot saimniecības, kurās vismaz 50 % no saimniecības kopējās sējumu vai stādījumu platības audzē kartupeļus, augļu kokus, ogulājus un dārzeņus;

6.6. mēslošanas līdzekļus nogāzē:

6.6.1. ja slīpums ir no 5 līdz 7 grādiem un nogāzes garums pārsniedz 100 metrus uz ūdensteces vai ūdenstilpes pusi, pēc mēslošanas līdzekļa izkliedes nekavējoties iestrādā tieši augsnē;

6.6.2. ja slīpums ir no 7 līdz 10 grādiem un nogāzes garums pārsniedz 100 metrus uz ūdensteces vai ūdenstilpes pusi, augsni apstrādā šķērsām nogāzes virzienam un izkliedē tikai tad, ja lauku klāj augu sega vai mēslošanas līdzeklis nekavējoties tiek iestrādāts tieši augsnē;

6.6.3. kur ir melnā papuve un kur nogāzes slīpums ir virs 7 grādiem, izkliedēt un iestrādāt nav pieļaujams;

6.6.4. ja slīpums ir virs 10 grādiem un nogāzes garums pārsniedz 100 metrus uz ūdensteces vai ūdenstilpes pusi, izkliedēt un iestrādāt nav pieļaujams.

IV. Institūciju kompetence

7. Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoram un Valsts vides dienesta valsts vides inspektoram ir tiesības atrasties zemes īpašnieka vai lietotāja zemes platībā, informējot par to zemes īpašnieku vai lietotāju, lai atbilstoši kompetencei kontrolētu šajos noteikumos minēto prasību ievērošanu.

8. Šo noteikumu prasību izpildei nepieciešamo nitrātu monitoringu virszemes un pazemes ūdeņos iekļauj ūdeņu stāvokļa monitoringa programmā, kas ir Vides monitoringa programmas sastāvdaļa un ir sagatavota atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei.

9. Lai novērtētu virszemes saldūdeņu un upes grīvu (pārejas ūdeņu) eitrofikāciju, izmanto informāciju, kas iegūta, īstenojot atbilstoši Vides aizsardzības likumam apstiprināto Vides monitoringa programmu.

10. Zemkopības ministrija:

10.1. sagatavo un ievieto ministrijas tīmekļa vietnē labas lauksaimniecības prakses nosacījumus un informē par to Eiropas Komisiju;

10.2. sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ne retāk kā reizi četros gados izvērtē šajos noteikumos minēto apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti, pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti, veicot nitrātu monitoringu virszemes un pazemes ūdeņos, kā arī pārbaužu laikā iegūto informāciju par šo noteikumu prasību izpildi;

10.3. atbilstoši kompetencei sniedz valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minēto ziņojumu Eiropas Komisijai.

11. Valsts augu aizsardzības dienests:

11.1. uzrauga un kontrolē šo noteikumu 3.1., 3.3.2., 3.3.3., 3.3.4., 3.3.6., 3.3.7. un 3.4. apakšpunktā un 6. punktā minēto prasību izpildi;

11.2. īsteno augsnes minerālā slāpekļa monitoringu;

11.3. izveido un kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā uztur datubāzes par:

11.3.1. īpaši jutīgo teritoriju saimniecībām;

11.3.2. augsnes minerālā slāpekļa monitoringu;

11.4. atjaunojoties kultūraugu veģetācijai, savā tīmekļa vietnē ievieto informāciju par minerālā slāpekļa saturu monitoringa augsnēs un sniedz ieteikumus slāpekļa papildmēslojuma devu korekcijai.

12. Pamatojoties uz kultūraugu mēslošanas plānu kopsavilkumiem, kas iesniegti Valsts augu aizsardzības dienestā saskaņā ar šo noteikumu 6.4.4. apakšpunktu, kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas datubāzē par īpaši jutīgo teritoriju saimniecībām ietver šādu informāciju:

12.1. juridiskās personas nosaukumu vai fiziskās personas vārdu un uzvārdu;

12.2. faktisko saimniecības (zemes) adresi;

12.3. kopējo lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību;

12.4. lauksaimniecības dzīvnieku skaitu (pa dzīvnieku grupām un to turēšanas veidiem);

12.5. plānoto ar kūtsmēsliem un fermentācijas atliekām iestrādātā slāpekļa, fosfora un kālija daudzumu;

12.6. plānoto ar minerālmēsliem iestrādātā slāpekļa, fosfora un kālija daudzumu;

12.7. audzēto kultūraugu platību un plānoto ražu.

13. Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas minerālā slāpekļa monitoringa datubāzē ietver šādu informāciju:

13.1. monitoringa saimniecības nosaukumu un adresi;

13.2. monitoringa laukus (nosaukumu, koordinātas, augsnes tipu un apakštipu);

13.3. augsnes paraugus (numuru, parauga ņemšanas dziļumu, granulometrisko sastāvu, noteikto minerālā slāpekļa saturu mg/kg un kg/ha);

13.4. lauka vēsturi par katru monitoringa lauku;

13.5. meteoroloģiskos datus.

14. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:

14.1. vismaz reizi četros gados pārskata īpaši jutīgo teritoriju robežas, ņemot vērā datus, kas iegūti, īstenojot nitrātu monitoringu virszemes un pazemes ūdeņos, un minēto datu atbilstību šo noteikumu 5. punktā minētajiem kritērijiem un, ja piesārņojums ar nitrātiem ir pārsniedzis šo noteikumu 5. punktā minētos kritērijus, iesniedz Ministru kabinetā atbilstošus priekšlikumus par īpaši jutīgo teritoriju robežu maiņu un sadarbībā ar Zemkopības ministriju – par papildu pasākumiem piesārņojuma novēršanai;

14.2. nosūta Eiropas Komisijai ziņojumu:

14.2.1. par noteiktajām īpaši jutīgajām teritorijām – reizi četros gados;

14.2.2. par īpaši jutīgo teritoriju robežu maiņu – sešu mēnešu laikā pēc robežu maiņas apstiprināšanas dienas.

15. Valsts vides dienests kontrolē šo noteikumu 3.2., 3.3.1., 3.3.5. un 3.3.8. apakšpunktā minēto prasību ievērošanu.

16. Centrs:

16.1. atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei, kā arī atbilstoši kompetencei organizē nitrātu monitoringu virszemes un pazemes ūdeņos saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu, lai novērtētu:

16.1.1. lauksaimnieciskās darbības un tās izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem ietekmi uz vidi un slodzi uz ūdeņiem;

16.1.2. ūdens kvalitātes pārmaiņas ilgtermiņā;

16.1.3. virszemes saldūdeņu, upes grīvu (pārejas ūdeņu) un piekrastes ūdeņu eitrofisko stāvokli;

16.1.4. apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti un iegūtu informāciju īpaši jutīgo teritoriju noteikšanai vai to robežu pārskatīšanai;

16.2. reizi četros gados sagatavo ziņojumu Eiropas Komisijai par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem (turpmāk – ziņojums).

17. Ziņojumā ietver šādu informāciju:

17.1. kartes, kurās:

17.1.1. atšķirīgi norādītas pašreizējās un kopš iepriekšējā ziņojuma papildus noteiktās īpaši jutīgo teritoriju robežas;

17.1.2. ar atšķirīgiem apzīmējumiem norādīti šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3. un 5.4. apakšpunktā minētie ūdeņi;

17.1.3. attēlots to virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa staciju izvietojums, kurās iegūtie dati izmantoti šā ziņojuma sagatavošanai;

17.2. pārskatu par nitrātu monitoringa īstenošanu virszemes un pazemes ūdeņos, norādot virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa staciju skaitu, atrašanās vietu, kā arī analizētos parametrus, paraugu ņemšanas biežumu un analizēto paraugu skaitu katrā monitoringa stacijā katrā ziņojumā minētajā gadā;

17.3. novērtējumu par nitrātu monitoringa rezultātiem, arī monitoringa gaitā konstatētās nitrātu koncentrācijas rādītājus;

17.4. pārskatu par virszemes saldūdeņu, pārejas un piekrastes ūdeņu eitrofikāciju;

17.5. iemeslus, kuru dēļ mainītas īpaši jutīgo teritoriju robežas, ja tas ir noticis;

17.6. pārskatu par apsaimniekošanas pasākumu izpildi īpaši jutīgajās teritorijās;

17.7. prognozes, cik ilgā laikā, īstenojot noteiktos apsaimniekošanas pasākumus, paredzēts uzlabot to ūdeņu kvalitāti, kuros nitrātu koncentrācija ir pārsniegusi šo noteikumu 5. punktā minētos kritērijus.

18. Centrs triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētā pārskata perioda beigām sagatavo ziņojumu un nosūta to izvērtēšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Zemkopības ministrijai.

19. Zemkopības ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija divu mēnešu laikā izvērtē centra sagatavoto ziņojumu un sniedz komentārus. Centrs, ņemot vērā sniegtos komentārus, mēneša laikā precizē ziņojumu un sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētā pārskata perioda beigām nosūta to Eiropas Komisijai un ievieto centra tīmekļa vietnē un Eiropas vides informācijas un novērojumu tīkla (Eionet) centrālajā datu krātuvē.

V. Noslēguma jautājumi

20. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011. gada 11. janvāra noteikumus Nr. 33 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 13. nr.; 2013, 58. nr.).

21. Šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minēto ziņojumu par 2012.–2015. gadu centrs nosūta Eiropas Komisijai līdz 2016. gada 30. jūnijam.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu ar nitrātiem, kas cēlušies no lauksaimnieciskas darbības.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
1.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 23.decembra
noteikumiem Nr.834
Kūtsmēslu iestrādei nepieciešamās lauksaimniecībā izmantojamās
zemes platības aprēķināšana

1. Kūtsmēslu iestrādei nepieciešamo lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību (ha) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

L – kūtsmēslu iestrādei nepieciešamā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, ha;

– saimniecības kopējais lauksaimniecības dzīvnieku skaits, izteikts dzīvnieku vienībās;

DVp – pieļaujamais lauksaimniecības dzīvnieku vienību skaits, rēķinot uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Saskaņā ar šo noteikumu 3.3.2. apakšpunktu DVp = 1,7 dzīvnieku vienības.

2. Saimniecības kopējais lauksaimniecības dzīvnieku skaits, kas izteikts dzīvnieku vienībās:

, kur

z – lauksaimniecības dzīvnieku grupu skaits (pēc sugas un vecuma saskaņā ar tabulu);

DVj – attiecīgās lauksaimniecības dzīvnieku sugas un vecuma grupas vienam dzīvniekam atbilstošais dzīvnieku vienību skaits (saskaņā ar tabulu);

nj – attiecīgās lauksaimniecības dzīvnieku sugas un vecuma grupas dzīvnieku skaits saimniecībā.

3. Dzīvnieku vienības (DV) lauksaimniecības dzīvniekiem.

Dzīvnieku vienības aprēķinātas, pieņemot, ka lauksaimniecības dzīvnieki novietnē atrodas 365 dienas. Lauksaimniecības dzīvniekiem, kas uzturas ganībās, ir ņemts vērā ganībās izdalīto ekskrementu daudzums.

Nr. 
p. k.

Lauksaimniecības dzīvnieku suga un
vecuma grupa

Dzīvnieku vienības
(DV)

1. Slaucama govs 0,7
2. Zīdītājgovs ar teli 0,59
3. Vaislas bullis (no 12 mēnešu vecuma) 0,60
4. Tele (līdz 6 mēnešu vecumam)  
  1 dzīvnieks 0,11
  1 vieta kūtī gadā 0,221
5. Tele (6–12 mēnešu vecumā) 0,35
6. Vaislas tele (no 12 mēnešu vecuma) 0,50
7. Nobarojamais jaunlops (līdz 6 mēnešu vecumam) 0,20
8. Nobarojamais jaunlops (no 6 mēnešu vecuma) 0,45
9. Sivēnmāte ar sivēniem

1 dzīvnieks 1 metiens
1 vieta kūtī gadā

 

0,08
0,192

10. Sivēnmāte bez sivēniem 0,20
11. Nobarojamā cūka (30–100 kg)

1 dzīvnieks
1 vieta kūtī gadā

 

0,03
0,103

12. Kuilis 0,18
13. Jauncūka (85–180 kg)

1 dzīvnieks
1 vieta kūtī gadā

 

0,08
0,154

14. Atšķirtais sivēns (7,5–30 kg)

1 dzīvnieks

 

0,007

15. Kaza ar kazlēniem 0,13
16. Aita ar jēriem 0,13
17. Zirgs 0,48
18. Dējējvista 0,006
19. Broilers

1 broilers
1 vieta kūtī gadā

 

0,0004
0,0035

20. Tītars, zoss 0,01
21. Trusis 0,024
22. Strauss 0,11
23. Kažokzvērs 0,05
24. Mazais kažokzvērs 0,018
25. Briedis 0,15

Piezīmes.

1. Dzīvnieku vienības uz vienu vietu kūtī gadā aprēķinātas, ievērojot šādu ražošanas ciklu skaitu gadā:

1 telei līdz 6 mēnešu vecumam – 2 cikli;

2 sivēnmātei ar sivēniem – 2,35 metieni;

3 nobarojamai cūkai – 3,2 cikli;

4 jauncūkai – 1,85 cikli;

5 broileram – 6,5 cikli.

2. Operators dzīvnieku vienības aprēķina, ņemot vērā attiecīgās dzīvnieku novietnes ražošanas ciklu skaitu gadā vai lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas laiku.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
2. pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 23.decembra
noteikumiem Nr.834
Kūtsmēslu ieguves apjoms un sastāvs*

Nr.
p. k.

Lauksaimniecības dzīvnieku suga, vecuma
grupa, turēšanas veids

Kūtsmēslu veids

Ieguve gadā, t*

Sausna, %

Viena tonna dabīgi mitru mēslu satur, kg

N

P2O5

K2O
1.  Slaucamā govs, izslaukums mazāks par 6000 kg gadā Pakaišu kūtsmēsli 13,0 20 5,4 2,6 3,9
Šķidrie kūtsmēsli 17,0 10 4,1 1,4 2,8
2.  Slaucamā govs,

izslaukums no 6000 līdz 8000 kg gadā

Pakaišu kūtsmēsli 15,0 20 5,9 3,2 5,3
Šķidrie kūtsmēsli 19,0 10 4,2 2,1 2,9
3.  Slaucamā govs,

izslaukums lielāks par 8000 kg gadā

Pakaišu kūtsmēsli 20,0  20  6,0  2,9 4,3
Šķidrie kūtsmēsli 26,0 10 4,4 2,2 3,3
4.  Zīdītājgovs ar teļu  Pakaišu kūtsmēsli 11,0 22 5,5 2,6 8,2
5.  Vaislas bullis  Pakaišu kūtsmēsli 14,0 20 4,3 5,5 4,2
6.  Tele (līdz 6 mēnešu vecumam)  Pakaišu kūtsmēsli 5,0 22 4,7 2,3 5,7
7.  Tele (6 mēneši un vecāka) Pakaišu kūtsmēsli 8,0 18 4,7 1,8 3,9
8.  Nobarojamais jaunlops, (6 mēneši un vecāks) Pakaišu kūtsmēsli 9,0 18 4,7 3,0 6,9
Šķidrie kūtsmēsli 13,0 10 3,7 2,7 1,8
9. Atšķirtie sivēni
līdz 30 kg
Pakaišu kūtsmēsli 0,25 25 6,4 6,2 2,6
Šķidrie kūtsmēsli 0,4 7 3,8 3,3 2,2
10.  Sivēnmāte ar sivēniem  Pakaišu kūtsmēsli 1,5 26 9,7 8,5 4,7
Šķidrie kūtsmēsli 2,5 9,0 5,9 5,1 2,8
11. Sivēnmāte bez sivēniem un kuilis Pakaišu kūtsmēsli 1,5 22 7,1 7,6 2,3
Šķidrie kūtsmēsli 2,5 9 4,6 3,5 2,0
12.  Nobarojamā cūka (virs 30 kg) un jauncūka Pakaišu kūtsmēsli  1,0 21  6,3  4,3  3,0 
Šķidrie kūtsmēsli 2,0 8 3,4 2,3 1,6
13.  Kaza ar kazlēniem Pakaišu kūtsmēsli 2,4 25 5,4 3,1 8,3
14.  Aita ar jēriem, dziļā kūts Pakaišu kūtsmēsli 2,4 25 5,4 3,7 7,0
15.  Zirgs Pakaišu kūtsmēsli 10,0 25 4,7 2,4 3,8
16. Dējējvista   Bezpakaišu kūtsmēsli** 0,03 30 21,0 11,3 7,8
Šķidrie kūtsmēsli 0,10 10 6,4 4,7 2,2
17.  Broilers Pakaišu kūtsmēsli 0,01 55 27,6 12,1 13,8
18. Briedis Tvirtie kūtsmēsli 1,2 26 7,8 5,5 4,8

Piezīmes.

1. *Pieņemts, ka lauksaimniecības dzīvnieki novietnē atrodas 365 dienas.

2. **Bezpakaišu kūtsmēsli – puscieti lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
3.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 23.decembra
noteikumiem Nr.834
Maksimāli pieļaujamās slāpekļa normas kultūraugiem

Maksimāli pieļaujamais slāpekļa daudzums*, ko kultūraugiem var lietot vienā ražas periodā atkarībā no plānotā ražas līmeņa

1. Graudaugi, kg ha-1 N

Kultūraugs

Ražas līmenis, t ha-1

<3,0

3–5

5–7

>7,0

Ziemas kvieši (180)

80

120

150

220

Rudzi (130)

65

95

130

160

Ziemas mieži (150)

75

105

140

185

Ziemas tritikāle (140)

75

105

140

200

Vasaras kvieši (180)

80

125

160

200

Vasaras mieži (150)

65

100

135

170

Auzas (110)

60

90

120

2. Citi kultūraugi, kg ha-1 N

Kultūraugs

Ražas līmenis,
t ha-1

Maksimāli pieļaujamais slāpekļa daudzums, kg ha-1

Ziemas rapsis

<2,0

90

2,0–4,0

150

4,0–5,0

190

>5,0

230

Vasaras rapsis

<2,0

90

2,0–3,0

120

3,0–4,0

160

>4,0

200

Kukurūza, zaļmasa

<40

110

40–60

160

>60

200

Kartupeļi

<30

90

30–40

140

>40

180

Lopbarības bietes, cukurbietes

<40

90

40–60

150

>60

190

Stiebrzāles aramzemē un pļavā, siens

<4,0

80

4,0–8,0

120

>8,0

170

Ganības, zaļmasa

<20

100

20–30

155

>30

240

Kāposti

<45

135

45–70

210

>70

240

Burkāni

<30

80

30–50

130

>50

160

Sīpoli

<25

95

25–45

170

>45

200

Bietes

<40

110

40–60

170

>60

200

Ziedkāposti

<20

110

20–40

200

>40

240

Gurķi

<25

100

25–40

160

>40

200

Kabači, ķirbji

<30

90

30–60

185

>60

215

Eļļas lini

80

Šķiedras lini

40

Zirņi, pupas un citi pākšaugi

40

Augļu koki, ogulāji

130

Zemenes

120

Zālāji, kuros tauriņziežu īpatsvars ir 50 % un vairāk

50

Piezīme. * Augsnēs, kurās 0–30 cm slānī organiskās vielas saturs ir lielāks par 30 %, nosakot maksimāli pieļaujamās normas, tabulā norādīto lielumu reizina ar koeficientu 0,7.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
4.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 23.decembra
noteikumiem Nr.834
Kultūraugu mēslošanas plāns un kultūraugu mēslošanas plānu kopsavilkums

I. Kultūraugu mēslošanas plāns

1. Kultūraugu mēslošanas plānā ietveramā informācija:

1.1. lauka numurs vai nosaukums;

1.2. platība (ha);

1.3. kultūraugs, plānotā raža (t/ha);

1.4. aprēķinātā vai saskaņā ar normatīviem noteiktā slāpekļa (N), fosfora (P2O5) un kālija (K2O) norma (kg/ha);

1.5. plānotie mēslošanas līdzekļi:

1.5.1. organiskie mēslošanas līdzekļi (t/ha; t/uz lauka) (organiskajiem mēslošanas līdzekļiem norāda veidu, piemēram, liellopu pakaišu kūtsmēsli, cūku šķidrie kūtsmēsli, salmi, zaļmēslojums);

1.5.2. minerālmēsli (kg/ha; kg/uz lauka) (minerālmēsliem norāda pamatsastāvu);

1.6. cita informācija (pēc izvēles).

II. Kultūraugu mēslošanas plānu kopsavilkums par ______. gada ražu

2. Juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārds, uzvārds.

3. Juridiskās personas juridiskā adrese vai fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adrese.

4. Faktiskā saimniecības (zemes) adrese.

5. Kontaktinformācija: pasta adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese.

6. Informācija par atbildīgo personu: vārds, uzvārds, amats.

Nr. p. k.

Norādāmā informācija

Mērvienība

Kopā

T. sk. rudenī

T. sk. pavasarī

1. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ha   X X
2. Mēslotā platība ha      
3. Plānotie organiskie mēslošanas līdzekļi (t. sk. fermentācijas atliekas) t X X X
3.1.   t      
3.2.   t      
...   t      
4. Plānotie minerālmēsli t X X X
4.1.   t      
4.2.   t      
...   t      
5. Lauksaimniecības dzīvnieki pa sugām, vecuma grupām, govis – pa izslaukuma grupām gab. X X X
5.1.   gab.   X X
5.2.   gab.   X X
...   gab.   X X
6. Dzīvnieku vienības DV   X X
7. Dzīvnieku vienības uz vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes DV/ha   X X
8. Kūtsmēslu iestrādei nepieciešamā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība ha   X X
Informācija par audzētajiem kultūraugiem

Nr. p. k.

Kultūraugs

ha

Plānotā raža, t/ha

X

X

1.       X X
2.       X X
3.       X X
...       X X

Atbildīgā persona      
 

(vārds, uzvārds)

 

(paraksts*)

Datums* ____________________

Piezīmes.

1. Tabulas 3. punktā norāda organisko mēslošanas līdzekļu veidu, piemēram, liellopu pakaišu kūtsmēsli, cūku šķidrie kūtsmēsli, salmi, fermentācijas atliekas.

2. Tabulas 4. punktā norāda minerālmēslu pamatsastāvu, piemēram, amonija nitrāts 34 % N, kompleksie NPK 6-26-30.

3. Tabulas 5., 6., 7. un 8. punktā ierakstus izdara operators, kura pārvaldībā ir lauksaimniecības dzīvnieki.

4. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
5.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 23.decembra
noteikumiem Nr.834
Prasības nitrātu monitoringam virszemes un pazemes ūdeņos

1. Nitrātu monitoringu virszemes un pazemes ūdeņos (turpmāk – nitrātu monitorings) īpaši jutīgajās teritorijās, izņemot šā pielikuma 3. punktā minēto apsekojumu, veic katru gadu, lai noteiktu pazemes un virszemes ūdens kvalitāti un tā pārmaiņas. Šajā nolūkā ievēro šādus paraugu ņemšanas biežuma un monitoringa posteņu izvēles nosacījumus:

1.1. virszemes ūdens paraugus ņem 4–12 reizes gadā, bet pazemes ūdens paraugus – ne retāk kā reizi gadā. Virszemes ūdens monitoringa posteņos, kuros iepriekšējā gadā novērota nitrātu koncentrācija, kas lielāka par 50 mg/l, monitoringu veic vismaz 12 reizes gadā;

1.2. virszemes ūdens paraugus ņem vismaz vienā monitoringa punktā katrā īpaši jutīgajā teritorijā ietilpstošajā virszemes ūdensobjektā:

1.2.1. atbilstoši novērojumu tīklam, kas izveidots saskaņā ar Vides monitoringa programmu;

1.2.2. nemainot paraugu ņemšanas vietu vismaz četru gadu periodā, ko aptver šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētais ziņojums;

1.3. pazemes ūdens paraugus ņem tā, lai iegūtā informācija ticami raksturotu gan gruntsūdeņu, gan artēzisko ūdeņu kvalitāti visos īpaši jutīgajās teritorijās ietilpstošajos pazemes ūdensobjektos.

2. Katru gadu nitrātu monitoringu veic arī atsevišķos monitoringa punktos pārējā Latvijas teritorijā, lai novērtētu ūdens kvalitātes ilglaicīgas pārmaiņas un nodrošinātu papildu informāciju par lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz piesārņojumu ar nitrātiem visā valstī. Šajā nolūkā ievēro šādus paraugu ņemšanas biežuma un monitoringa posteņu izvēles nosacījumus:

2.1. virszemes ūdens paraugus ņem 4–12 reizes gadā, bet pazemes ūdens paraugus – ne retāk kā reizi gadā;

2.2. aptver tādus virszemes ūdeņu monitoringa posteņus, kas:

2.2.1. atrodas vietās, kur upes šķērso valsts robežu, un kas ir iekļauti Eurowaternet un citos starptautiskos novērojumu tīklos;

2.2.2. atrodas virszemes ūdensobjektos, kuros izkliedētā piesārņojuma dēļ pastāv risks nesasniegt atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam noteiktos vides kvalitātes mērķus;

2.2.3. atrodas lielo upju grīvās un ūdensobjektos, kur virszemes ūdeni izmanto dzeramā ūdens ieguvei, izmantojot ūdensapgādes sistēmu;

2.3. pazemes ūdens paraugus ņem visos Vides monitoringa programmā ietvertajos monitoringa posteņos.

3. Reizi četros gados visā Latvijā veic nitrātu koncentrācijas apsekojumu pazemes un virszemes saldūdeņos, lai kontrolētu apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti un novērtētu nepieciešamību mainīt īpaši jutīgo teritoriju robežas. Monitoringa posteņos ārpus īpaši jutīgajām teritorijām, kur visos iepriekš ņemtajos paraugos nitrātu koncentrācija bijusi mazāka par 25 mg/l un paraugu ņemšanas vietā nav radušies jauni apstākļi, kas varētu paaugstināt nitrātu saturu ūdenī, monitoringu var veikt reizi astoņos gados. Apsekojumā ievēro šādus paraugu ņemšanas biežuma un monitoringa posteņu izvēles nosacījumus:

3.1. virszemes ūdens paraugus nitrātu koncentrācijas noteikšanai ņem reizi mēnesī, bet plūdu periodos – biežāk;

3.2. pazemes ūdens paraugus nitrātu koncentrācijas noteikšanai ņem ne retāk kā reizi gadā;

3.3. aptver tādu virszemes ūdens monitoringa posteņu skaitu, kas ir proporcionāls ezeru un upju ūdensobjektu skaitam katrā no upju baseinu apgabaliem, paraugus ņemot:

3.3.1. vismaz vienā monitoringa punktā katrā īpaši jutīgajā teritorijā ietilpstošajā virszemes ūdensobjektā;

3.3.2. ārpus īpaši jutīgajām teritorijām – ne mazāk kā vienā upju monitoringa postenī uz 1000 km2 valsts teritorijas un ne mazāk kā 10 % no upju baseinu apgabalā esošajiem ezeriem, kas nošķirti kā ūdensobjekti, tostarp visos virszemes ūdensobjektos, kas robežojas ar īpaši jutīgajām teritorijām;

3.3.3. ārpus īpaši jutīgajām teritorijām paraugu ņemšanas vietas izvēlas tā, lai apsekojumā būtu iekļauti visām normatīvajos aktos noteiktajām ekoloģiskās kvalitātes klasēm atbilstoši virszemes ūdensobjekti un lai tie būtu saskaņā ar upju baseinu plānos ietverto virszemes ūdensobjektu sadalījumu atbilstoši ekoloģiskās kvalitātes klasēm.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 834Pieņemts: 23.12.2014.Stājas spēkā: 08.01.2015. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 3 (5321), 07.01.2015.OP numurs: 2015/3.4
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Citi saistītie dokumenti
271376
08.01.2015
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)