Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.599

Rīgā 2014.gada 30.septembrī (prot. Nr.51 50.§)
Noteikumi par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020.gada plānošanas periodā
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma
5.panta septīto, astoto un devīto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā 2014.–2020. gada plānošanas periodā administrē valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF), kā arī minēto fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu kompetenci un pienākumus;

1.2. kārtību, kādā publicējama informācija par valsts un Eiropas Savienības lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības atbalsta saņēmējiem 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

2. Noteikumi tiek īstenoti atbilstoši:

2.1. Padomes 1999. gada 22. marta Regulai (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (turpmāk – regula Nr. 659/1999);

2.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulai (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk – regula Nr. 1303/2013);

2.3. Padomes 2013. gada 17. decembra Regulai (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1698/2005 (turpmāk – regula Nr. 1305/2013);

2.4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulai (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 1306/2013);

2.5. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulai (EK) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (turpmāk – regula Nr. 1307/2013);

2.6. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulai (ES) Nr. 1310/2013, ar ko nosaka konkrētus pārejas posma noteikumus par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 attiecībā uz līdzekļiem un to sadalījumu 2014. gadam un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 attiecībā uz to piemērošanu 2014. gadā;

2.7. Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2014. gada 15. maija Regulai Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (turpmāk – regula Nr. 508/2014);

2.8. Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulai (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 702/2014);

2.9. Komisijas 2014. gada 17. jūlija Īstenošanas regulai (ES) Nr. 809/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību (turpmāk – regula Nr. 809/2014);

2.10. Komisijas 2014. gada 6. augusta Īstenošanas regulai (ES) Nr. 908/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (turpmāk – regula Nr. 908/2014);

2.11. Komisijas 2014. gada 16. decembra Regulai (ES) Nr. 1388/2014, ar ko konkrētas atbalsta kategorijas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 1388/2014).

(Grozīts ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.368)

II. Fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu kompetences sadalījums

3. Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) administrēšanu atbilstoši regulai Nr. 1306/2013 nodrošina:

3.1. kompetentā iestāde;

3.2. maksājumu aģentūra;

3.3. sertifikācijas struktūra;

3.4. vadošā iestāde.

(Grozīts ar MK 19.04.2016. noteikumiem Nr. 248)

4. Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) kompetentās iestādes funkcijas atbilstoši regulas Nr. 908/2014 1. pantam pilda Zemkopības ministrija.

5. Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) maksājumu aģentūras funkcijas atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 7. pantam pilda Lauku atbalsta dienests.

6. Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) sertifikācijas struktūru atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 9. pantam nosaka Zemkopības ministrija publiskā iepirkuma kārtībā.

6.1 Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) vadošās iestādes funkcijas pilda Zemkopības ministrija, nodrošinot fonda pārvaldību un kontroli, kā arī krāpšanas un korupcijas riska novēršanu saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 58. panta 1. punkta "b" apakšpunktu.

(MK 19.04.2016. noteikumu Nr. 248 redakcijā)

7. Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) administrēšanu atbilstoši regulai Nr. 1305/2013 un regulai Nr. 1306/2013 nodrošina:

7.1. vadošā iestāde;

7.2. maksājumu aģentūra;

7.3. kompetentā iestāde;

7.4. sertifikācijas struktūra;

7.5. Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam uzraudzības komiteja.

8. Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) vadošās iestādes funkcijas atbilstoši regulas Nr. 1305/2013 66. pantam pilda Zemkopības ministrija.

9. Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) maksājumu aģentūras funkcijas atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 7. pantam pilda Lauku atbalsta dienests.

10. Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) kompetentās iestādes funkcijas atbilstoši regulas Nr. 908/2014 1. pantam pilda Zemkopības ministrija.

11. Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) sertifikācijas struktūru atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 9. pantam nosaka Zemkopības ministrija publiskā iepirkuma kārtībā.

12. Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) administrēšanu atbilstoši regulai Nr. 1303/2013 un regulai Nr. 508/2014 nodrošina:

12.1. vadošā iestāde;

12.2. sertifikācijas iestāde;

12.3. revīzijas iestāde;

12.4. par maksājumu veikšanu atbalsta saņēmējiem atbildīgā starpniekinstitūcija;

12.5. Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gadam uzraudzības komiteja.

(Grozīts ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.368)

13. Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) vadošās iestādes funkcijas atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 125. pantam pilda Zemkopības ministrija.

14. Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) sertifikācijas iestādes funkcijas atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 126. pantam pilda Zemkopības ministrija.

15. Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) revīzijas iestādes funkcijas atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 127. pantam pilda Zemkopības ministrija.

16. Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) par maksājumu veikšanu atbalsta saņēmējiem atbildīgās starpniekinstitūcijas funkcijas pilda Lauku atbalsta dienests.

17. Valsts vai pašvaldības institūcija, kas ir atbildīga par citu finanšu avotu (kuri nav Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmas vai projekti) piemērošanu lauksaimniecības, lauku vai zivsaimniecības attīstības jomā (turpmāk – atbalsta sniedzējs), izvērtē atbalsta programmas vai projekta atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantam un Eiropas Savienības tieši piemērojamajiem tiesību aktiem par atbalstu lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē. Ja atbalsta sniedzējs Zemkopības ministrijā iesniedz izvērtēšanai citu finanšu avotu, kas nav Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmas vai projekti, Zemkopības ministrija atzinumu sniedz 15 darbdienu laikā pēc atbalsta programmas vai projekta saņemšanas.

III. Fondu administrēšanā iesaistīto sadarbības iestāžu pienākumi

18. Valsts vides dienests, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, Valsts meža dienests, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts augu aizsardzības dienests, Pārtikas un veterinārais dienests un Lauksaimniecības datu centrs, Dabas aizsardzības pārvalde, biedrības "Vides kvalitāte" sertifikācijas institūcija "Vides kvalitāte" un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Sertifikācijas un testēšanas centrs" Atbilstības novērtēšanas nodaļas Bioloģiskās lauksaimniecības sektors nodrošina Lauku atbalsta dienestu ar nepieciešamo informāciju un pārbaudēm savas atbildības un kompetences jomā.

19. Valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai ietekmes vienotās un nepārtrauktās novērtēšanas sistēmas uzturēšanu nodrošina Agroresursu un ekonomikas institūts.

(MK 19.04.2016. noteikumu Nr. 248 redakcijā)

20. Valsts Lauku tīkla un Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla sekretariāta pienākumus pilda un aktivitāšu īstenošanu nodrošina sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs".

21. Latvijas Lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam un Rīcības programmā zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gadam noteikto atbalsta maksājumu pamatojumam nepieciešamos datus:

21.1. sociālekonomiskajā jomā apkopo sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", ievērojot šo noteikumu 22. punktā minēto atbalsta maksājumu pamatojumam nepieciešamo datu apkopošanas kārtību;

21.2. dabas aizsardzības un zālāju bioloģiskās daudzveidības jomā apkopo Dabas aizsardzības pārvalde, kas šo uzdevumu izpilda Zemkopības ministrijas padotībā. Dabas aizsardzības pārvalde apkopotos datus iesniedz Zemkopības ministrijā un Lauku atbalsta dienestā;

21.3. integrētās augu aizsardzības un audzēšanas jomā apkopo Valsts augu aizsardzības dienests. Valsts augu aizsardzības dienests apkopotos datus iesniedz Zemkopības ministrijā un Lauku atbalsta dienestā.

22. Šo noteikumu 21. punktā minēto atbalsta maksājumu pamatojumam nepieciešamo datu apkopošanai Zemkopības ministrija izstrādā darba uzdevumu, nosakot atbalsta maksājuma veidu, pētāmo objektu skaitu, atlases kritērijus un apkopojamās informācijas saturu, kā arī pārskatu iesniegšanas termiņus.

23. Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu koplietošanas informācijas sistēmu un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru izveido un uztur Lauksaimniecības datu centrs.

24. Lauku atbalsta dienests katru gadu līdz 31. maijam publicē informāciju par atbalsta saņēmējiem iepriekšējā finanšu un kalendāra gadā saskaņā ar regulas Nr. 908/2014 59. panta nosacījumiem, kā arī par tiem atbalsta saņēmējiem, kas saņēmuši Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) finansējumu. Informācija ir pieejama Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē divus gadus pēc tās publicēšanas.

(MK 30.06.2015. noteikumu Nr.368 redakcijā)

24.1 Lauku atbalsta dienests publicē informāciju par apstiprinātajiem Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) finansētajiem projektiem atbilstoši regulas Nr. 508/2014 119. panta nosacījumiem.

(MK 30.06.2015. noteikumu Nr.368 redakcijā)

25. Atbalsta piešķiršanai nepieciešamos dokumentus Lauku atbalsta dienests glabā 12 gadus pēc atbalsta piešķiršanas.

26. Tehniskās palīdzības atbalstu saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 51. panta 2. punktu, regulas Nr. 508/2014 78. panta 1. punktu un regulas Nr. 1303/2013 59. panta 1. punktu saņem Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

(MK 30.06.2015. noteikumu Nr.368 redakcijā)

27. Zemkopības ministrija kā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) vadošā iestāde izveido koleģiālu institūciju – komisiju, kas pieņem lēmumu par atbalstāmajām darbībām un līdzekļu piešķiršanu to īstenošanai no Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam un Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gadam atbalsta pasākuma "Tehniskā palīdzība" vai prioritārā virziena "Tehniskā palīdzība" finansējuma, kā arī uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu.

28. Lauku atbalsta dienests, lai nodrošinātu regulas Nr. 1307/2013 32. panta 6. punkta prasību izpildi, atlasa saimniecības un laukus, kas pieteikti vienotajam platības maksājumam un iekļauti dalībai tetrahidrokanabinola monitoringa sistēmā saskaņā ar kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmās, un līdz kārtējā gada 10. jūlijam nosūta to sarakstu Valsts augu aizsardzības dienestam.

29. Valsts augu aizsardzības dienests, lai nodrošinātu regulas Nr. 1307/2013 32. panta 6. punkta prasību izpildi:

29.1. īsteno tetrahidrokanabinola monitoringa sistēmu;

29.2. sagatavo informāciju par saimniecībām un laukiem, kas pieteikti tetrahidrokanabinola monitoringam, un līdz kārtējā gada 5. jūlijam nosūta to Lauku atbalsta dienestam;

29.3. ievērojot regulas Nr. 809/2014 pielikumā minētās metodes A un B procedūru, paņem atbilstošos kaņepju paraugus tetrahidrokanabinola monitoringā iekļautajās saimniecībās un laukos un nosūta tos Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam "BIOR";

29.4. sagatavo šo noteikumu 30. punktā minēto rezultātu kopsavilkumu un līdz kārtējā gada 10. novembrim nosūta to Lauku atbalsta dienestam, bet līdz 30. novembrim – atbalsta pretendentam. Šos datus uzglabā 10 gadus.

30. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" pēc Valsts augu aizsardzības dienesta pieprasījuma veic šo noteikumu 29.3. apakšpunktā minēto kaņepju paraugu analīzes, nosakot tetrahidrokanabinola saturu atbilstoši regulas Nr. 809/2014 pielikumā minētās metodes A vai B procedūrai, un rezultātus līdz kārtējā gada 1. novembrim nosūta Valsts augu aizsardzības dienestam.

IV. Uzraudzības komitejas

31. Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam uzraudzības komiteja ir koleģiāla Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) administrēšanā iesaistīta institūcija, kas darbojas atbilstoši tās apstiprinātam nolikumam un regulas Nr. 1303/2013 47., 48. un 49. panta, kā arī regulas Nr. 1305/2013 72. un 74. panta nosacījumiem.

(MK 30.06.2015. noteikumu Nr.368 redakcijā)

32. Visiem uzraudzības komitejas locekļiem ir balsstiesības, bet Eiropas Komisijas pārstāvji un Agroresursu un ekonomikas institūta pārstāvji uzraudzības komitejā piedalās ar padomdevēja tiesībām.

(MK 30.06.2015. noteikumu Nr. 368 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.04.2016. noteikumiem Nr. 248)

33. Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam uzraudzības komitejas sastāvā iekļauj:

33.1. divus vadošās iestādes pārstāvjus;

33.2. divus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjus;

33.3. divus Finanšu ministrijas pārstāvjus;

33.4. Labklājības ministrijas pārstāvi;

33.5. Ekonomikas ministrijas pārstāvi;

33.6. divus Lauku atbalsta dienesta pārstāvjus;

33.7. Pārresoru koordinācijas centra pārstāvi;

33.8. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi;

33.9. Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvi;

33.10. Valsts meža dienesta pārstāvi;

33.11. (svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.368);

33.12. katra plānošanas reģiona pārstāvi;

33.13. Valsts Lauku tīkla pārstāvi;

33.14. lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes nevalstisko organizāciju pārstāvjus;

33.15. divus vides organizāciju pārstāvjus;

33.16. meža nozares organizāciju pārstāvi;

33.17. Vides konsultatīvās padomes pārstāvi;

33.18. Latvijas Lauku foruma pārstāvi;

33.19. Kultūras ministrijas pārstāvi.

(Grozīts ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.368)

34. Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gadam uzraudzības komiteja ir koleģiāla Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) administrēšanā iesaistīta institūcija, kas darbojas atbilstoši tās apstiprinātam nolikumam un regulas Nr. 1303/2013 47., 48. un 49. panta, kā arī regulas Nr. 508/2014 113. panta nosacījumiem.

(MK 30.06.2015. noteikumu Nr.368 redakcijā)

35. Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gadam uzraudzības komitejas sastāvā iekļauj:

35.1. trīs vadošās iestādes pārstāvjus;

35.2. divus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjus;

35.3. Finanšu ministrijas pārstāvi;

35.4. Labklājības ministrijas pārstāvi;

35.5. Satiksmes ministrijas pārstāvi;

35.6. Ekonomikas ministrijas pārstāvi;

35.7. divus Lauku atbalsta dienesta pārstāvjus;

35.8. Pārresoru koordinācijas centra pārstāvi;

35.9. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi;

35.10. Valsts vides dienesta pārstāvi;

35.11. (svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.368);

35.12. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" pārstāvi;

35.13. katra plānošanas reģiona pārstāvi;

35.14. Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla pārstāvi;

35.15. sešus Zivsaimniecības konsultatīvās padomes pārstāvjus;

35.16. Vides konsultatīvās padomes pārstāvi;

35.17. Latvijas Lauku foruma pārstāvi.

36. Komiteju locekļi, kam ir balsstiesības, iegūst valsts amatpersonas statusu. Zemkopības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informē Valsts ieņēmumu dienestu par attiecīgajiem komiteju dalībniekiem ar balsstiesībām.

V. Finanšu vadība

37. Šo noteikumu 1. punktā minētajiem fondiem izdevumu atbilstība un ilgums ir piemērojami saskaņā ar regulas Nr. 1303/2013 65. panta 2. punktu.

38. Šo noteikumu 1. punktā minētajiem fondiem valsts budžetā līdzekļus plāno kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā Zemkopības ministrijas budžeta programmā vai apakšprogrammā projektu un pasākumu īstenošanai un faktisko izdevumu atmaksai atbilstoši apstiprinātajai Eiropas Savienības finansējuma un valsts budžeta finansējuma kopsummai.

39. Zemkopības ministrija katram fondam plāno valsts budžeta ilgtermiņa saistības atbilstoši prognozētajai fondu projektu un pasākumu naudas plūsmai.

40. Lauku atbalsta dienests iesniedz Valsts kasē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF), Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) līdzekļu apgūšanas prognozi atbilstoši Valsts kases noteiktajam paraugam un termiņam.

41. Saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu atbildīgā iestāde par līdzekļu pieprasījumu no Eiropas Komisijas piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas Eiropas Komisijā informē Valsts kasi par pieprasīto Eiropas Savienības fonda līdzekļu apmēru, pieprasīšanas datumu un iespējamo līdzekļu saņemšanas termiņu.

42. Valsts kase nodrošina no Eiropas Komisijas saņemto Eiropas Savienības līdzekļu uzskaiti par fondiem un piecu darbdienu laikā pēc līdzekļu ieskaitīšanas Valsts kases kontā par saņemtajiem līdzekļiem informē Lauku atbalsta dienestu un Zemkopības ministriju, ievērojot Elektronisko dokumentu likuma prasības.

43. Fonda finansējumu un, ja tas ir paredzēts projekta iesniegumā, valsts budžeta finansējumu atbalsta saņēmējam izmaksā Valsts kase, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta sagatavoto maksājuma uzdevumu.

44. Lēmumu par asignējumu apturēšanu, atjaunošanu vai atsaukšanu atbalsta saņēmēju kontos Valsts kasē pieņem Lauku atbalsta dienests saskaņā ar normatīvajos aktos par asignējumu apturēšanu, atjaunošanu vai atsaukšanu paredzēto kārtību, kā arī tad, ja pret atbalsta saņēmēju ir sākts maksātnespējas process, konstatēts atbalsta saņēmēja pienākumu vai apliecinājumu pārkāpums un ja Valsts kasē nav pieejami finanšu līdzekļi.

VI. Reģistrēšanās vienotajā zemkopības nozares informācijas sistēmā un lauku reģistra uzturēšana

45. Ja atbalsta pretendents uz atbalstu pretendē pirmo reizi, tas reģistrējas vienotajā zemkopības nozares informācijas sistēmā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vienoto zemkopības nozares informācijas sistēmu, aizpildot un iesniedzot attiecīgajā zemkopības nozares iestādē atbilstošo zemkopības nozares klienta reģistrācijas veidlapu. Ja atbalsta pretendents piesakās uz tiešā atbalsta shēmu maksājumiem vai vides un lauku ainavas uzlabošanas maksājumiem, tas papildus iesniedz informāciju par apsaimniekotajiem zemesgabaliem (1. pielikums). Minēto informāciju Lauku atbalsta dienestā iesniedz klātienē vai elektroniski atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu sagatavošanu.

46. Ja mainās iesniegtajās zemkopības nozares klienta reģistrācijas veidlapās minētā informācija, atbalsta pretendents divu nedēļu laikā pēc izmaiņu rašanās atkārtoti aizpilda atbilstošo veidlapu un iesniedz to attiecīgajā zemkopības nozares iestādē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vienoto zemkopības nozares informācijas sistēmu.

47. Lauku reģistrs ir Lauku atbalsta dienesta pārziņā esoša ģeogrāfiskās informācijas sistēma, un ar tās palīdzību Lauku atbalsta dienests identificē lauksaimniecībā izmantotos zemesgabalus, par kuriem ir tiesības saņemt valsts un Eiropas Savienības atbalstu no tiešā atbalsta shēmu maksājumiem un vides un lauku ainavas uzlabošanas maksājumiem. Lauku reģistrā ietver lauku bloku (nepārtrauktu lauksaimniecībā izmantojamo zemesgabalu, ko norobežo stabilu, dabā identificējamu objektu robežas vai īpašumu robežas) datubāzi ar savstarpēji saistītiem citiem telpisko datu slāņiem un tiem pakārtotu informāciju – ģeogrāfisko piesaisti, identifikācijas numuriem un informāciju par platību.

48. Lauku reģistra datus Lauku atbalsta dienests izmanto lauku bloku kartes sagatavošanā. Lauku bloku kartes drukā mērogā 1 : 5000 vai 1 : 10 000. Atbalsta saņēmējiem, kas noslēguši līgumu par elektronisko pakalpojumu sistēmas izmantošanu, lauku bloku kartes pieejamas elektroniski.

49. Lauku reģistra datus Lauku atbalsta dienests aktualizē pēc jaunajām ortofotokartēm un precizē, pamatojoties uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesniegumu lauku bloku kartes precizēšanai (2. pielikums) un lauku bloku karti, kurā norādītas atbilstošās izmaiņas. Ja nepieciešams, Lauku atbalsta dienests sniegto informāciju pārbauda dabā.

50. Lauku atbalsta dienests, Valsts zemes dienests, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, Valsts meža dienests, Valsts augu aizsardzības dienests, valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" un Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina lauku reģistra uzturēšanai nepieciešamās informācijas savstarpēju apmaiņu nepārveidotā formā – neizmantojot īpašas datu sagatavošanas metodes un ietverot individuālos statistiskos datus par privātpersonām.

51. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra reizi trijos gados atjauno ortofotokartes un iesniedz tās Lauku atbalsta dienestā.

VII. Pārbaudes

52. Lauku atbalsta dienests veic atbalsta pretendentu iesniegumu administratīvās pārbaudes un, ja nepieciešams, iesaistīto trešo personu administratīvās pārbaudes, kā arī pārbaudes vai vizītes uz vietas un nodrošina pārbaužu dokumentēšanu un uzskaiti saskaņā ar regulu Nr. 809/2014, regulu Nr. 1303/2013 un regulu Nr. 508/2014.

53. Atbilstoši regulas Nr. 702/2014 2. panta 14. punktā un regulas Nr. 1388/2014 3. panta piektajā daļā noteiktajam Lauku atbalsta dienests atbalstu nepiešķir, ja, piesakoties atbalstam pasākumos, kuros jāvērtē pretendenta atbilstība grūtībās nonākuša uzņēmuma statusam, atbalsta pretendents atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:

53.1. kapitālsabiedrībai (izņemot mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tās parakstītā kapitāla, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla, rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla, tai skaitā arī kapitāldaļu uzcenojumu;

53.2. sabiedrībai, jo īpaši pilnsabiedrībai un komandītsabiedrībai, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (izņemot mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus), uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no kapitāla, kas uzrādīts sabiedrības grāmatvedības pārskatos;

53.3. atbalsta pretendentam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process, ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, ir uzsākta bankrota procedūra, piemērojama sanācija vai mierizlīgums vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta;

53.4. atbalsta pretendents ir saņēmis glābšanas atbalstu, bet vēl nav atmaksājis aizdevumu vai atsaucis garantiju vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu, un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;

53.5. atbalsta pretendents neatbilst mazo un vidējo uzņēmumu statusam, un pēdējos divus gadus uzņēmuma parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, kā arī uzņēmuma procentu seguma attiecība, kas, rēķināta pēc uzņēmuma ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA), ir bijusi mazāka par 1,0.

(Grozīts ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.368)

54. Šo noteikumu 53.1., 53.2. un 53.5. apakšpunktā minētās prasības nevērtē, ja atbalsta saņēmējs ir fiziska persona, zemnieku saimniecība, zvejnieku saimniecība, biedrība vai nodibinājums.

55. Atbalsta pretendentiem, kas piesakās atbalstam pasākumos, kuros jāvērtē saistīto uzņēmumu (arī viena vienota uzņēmuma) nosacījumi, Lauku atbalsta dienests pārbauda, vai atbalsta pretendentam pieejamajā attiecināmo izmaksu kopējā apmērā tiek iekļauts arī šā atbalsta pretendenta saistīto uzņēmumu (arī viena vienota uzņēmuma) publiskais atbalsts, kas piešķirts atbilstoši regulas Nr. 702/2014 1. pielikuma 3. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem.

56. Papildus šo noteikumu 55. punktā minētajam par saistītu uzņēmumu (arī vienu vienotu uzņēmumu) uzskata arī šādu atbalsta pretendentu:

56.1. zemnieku saimniecību, zvejnieku saimniecību, fizisku personu, kura reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs, vai individuālo komersantu, ja tiem ir kopīga saimnieciskā darbība ar citu zemnieku saimniecību, zvejnieku saimniecību, fizisku personu, kura reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs, vai individuālo komersantu vai ja tie tieši vai netieši kontrolē attiecīgo saimnieciskās darbības veicēju;

56.2. personu, kura reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs un ir līdzīpašnieks arī zemnieku saimniecībā vai zvejnieku saimniecībā.

57. Ja investīciju atbalsta pasākumos ieguldījumu publiskā finansējuma Eiropas Savienības līdzfinansējuma daļa nepārsniedz 10 000 euro vai ja risku analīzē ir konstatēts nebūtisks risks par atbalsta saņemšanas nosacījumu neizpildi vai ieguldījumu neesību, Lauku atbalsta dienests var pieņemt lēmumu neveikt vizīti uz vietas, izņemot gadījumus, kad ir pamatotas aizdomas par neatbilstību. Minēto lēmumu un tā pamatojumu Lauku atbalsta dienests protokolē.

58. Atbalsta pretendents dod iespēju Lauku atbalsta dienestam veikt pārbaudi vai vizīti uz vietas un pēc Lauku atbalsta dienesta amatpersonu pieprasījuma uzrāda pārbaudei nepieciešamos dokumentus, kas ir saistīti ar konkrētā pasākuma īstenošanu.

59. Atbalsta pretendents ir tiesīgs piedalīties pārbaudē vai vizītē uz vietas un iepazīties ar pārbaudes rezultātiem.

60. Pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti administratīvajās pārbaudēs, iesaistīto trešo personu administratīvajās pārbaudēs un pārbaudēs vai vizītēs uz vietas, kā arī ievērojot normatīvos aktus par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību, Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par atbalsta pretendenta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

VIII. Padziļinātā pārbaude

61. Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 80. pantu un regulas Nr. 908/2014 42. pantu veic padziļināto pārbaudi par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda finansēšanas sistēmā ietilpstošajiem darījumiem, izņemot darījumus, kas saistīti ar eksporta kompensācijām, kā arī pilda īpašās struktūrvienības funkcijas atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 85. pantam un regulas Nr. 908/2014 47. pantam.

62. Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar regulu Nr. 1306/2013 veic ar eksporta kompensācijām saistīto darījumu padziļināto pārbaudi par finanšu gadu pirms iepriekšējā gada 15. oktobra tajos uzņēmumos, kuri ir saņēmuši eksporta kompensācijas no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un kurus Lauku atbalsta dienests ir atlasījis atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 80. pantam.

63. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 85. pantam koordinē Valsts ieņēmumu dienesta veiktās padziļinātās pārbaudes. Lauku atbalsta dienests un Valsts ieņēmumu dienests slēdz starpresoru vienošanos par savstarpējo padziļināto Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda finansēšanas sistēmā ietilpstošo darījumu pārbaužu koordinēšanu.

64. Lauku atbalsta dienests šo noteikumu 61. punktā minēto darījumu padziļināto pārbaudi veic par finanšu gadu pirms iepriekšējā gada 15. oktobra.

65. Šo noteikumu 62. un 64. punktā minētās padziļinātās pārbaudes periodā var ietvert finanšu gadu gan pirms, gan pēc pārbaudāmā finanšu gada, ja tas nepieciešams pilnvērtīgai darījuma pārbaudei.

66. Regulas Nr. 1306/2013 79. pantā minētie uzņēmumi komercdokumentus glabā vismaz piecus gadus no to sagatavošanas gada beigām.

67. Saņemot pieprasījumu par padziļināto pārbaudi no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību, Lauku atbalsta dienests vai Valsts ieņēmumu dienests veic uzņēmuma padziļināto pārbaudi saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 83. pantu.

IX. Savstarpējās atbilstības kontroles sistēma

68. Savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas koordinējošā iestāde saskaņā ar regulas (EK) Nr. 1306/2013 74. panta 1. daļu ir Lauku atbalsta dienests.

69. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 67. panta 1. punktu ir šādas kompetentās kontroles iestādes:

69.1. Lauku atbalsta dienests – vides jomā un jautājumos, kas saistīti ar laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem;

69.2. Pārtikas un veterinārais dienests – sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības aizsardzības jomā jautājumos, kas saistīti ar dzīvnieku identifikāciju un reģistrāciju, pārtikas un barības apriti un dzīvnieku infekcijas slimību kontroli, kā arī dzīvnieku labturības jomā;

69.3. Valsts augu aizsardzības dienests – vides jomā jautājumos, kas saistīti ar mēslošanas līdzekļu lietošanu un uzskaiti īpaši jutīgās teritorijās, kā arī sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības aizsardzības jomā jautājumos, kas saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu;

69.4. Valsts meža dienests – vides jomā jautājumos, kas saistīti ar savvaļas putnu aizsardzību mežu platībās.

70. Lauku atbalsta dienests:

70.1. koordinē kompetento kontroles iestāžu informācijas apmaiņu savstarpējās atbilstības kontroles sistēmā;

70.2. nodrošina kompetentās kontroles iestādes ar Lauku atbalsta dienesta rīcībā esošo informāciju par atbalsta pretendentiem savstarpējās atbilstības pārbaužu veikšanai;

70.3. saskaņā ar kompetento kontroles iestāžu sniegto informāciju par veiktajām pārbaudēm aprēķina atbalsta samazinājumu, ja ir konstatēti regulas Nr. 1306/2013 93. pantā minēto nosacījumu pārkāpumi, un galīgo atbalsta maksājumu.

71. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 65. pantu un 67. panta 1. punktu, kā arī atbilstoši kompetencei:

71.1. Lauku atbalsta dienests, Valsts meža dienests, Valsts augu aizsardzības dienests un Pārtikas un veterinārais dienests atlasa atbalsta pretendentus pārbaudēm uz vietas saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 68. un 69. pantu. Valsts meža dienests, Valsts augu aizsardzības dienests un Pārtikas un veterinārais dienests informē Lauku atbalsta dienestu par pretendentiem, kas attiecīgajā kompetentajā kontroles iestādē izraudzīti savstarpējās atbilstības pārbaudei uz vietas;

71.2. Lauku atbalsta dienests, Valsts meža dienests, Valsts augu aizsardzības dienests un Pārtikas un veterinārais dienests veic savstarpējās atbilstības pārbaudes uz vietas saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 70. un 71. pantu;

71.3. Valsts meža dienests, Valsts augu aizsardzības dienests un Pārtikas un veterinārais dienests elektroniski sniedz informāciju Lauku atbalsta dienestam par savstarpējās atbilstības pārbaudes rezultātiem, pārbaudēs konstatētajām neatbilstībām, to izvērtējumu un izmaiņām pārbaudes rezultātos saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 72. pantu, kā arī pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz citu nepieciešamo informāciju savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas uzturēšanai un darbībai.

72. Lauku atbalsta dienests nepiemēro atbalsta samazinājumu, ja kompetentās kontroles iestādes ir konstatējušas maznozīmīgu neatbilstību regulas Nr. 1306/2013 99. panta 2. punkta 2. rindkopas izpratnē un izteikušas pirmo brīdinājumu atbalsta pretendentam.

X. Neatbilstošo izdevumu administrēšana

73. Lauku atbalsta dienests izvērtē atbalsta saņēmēja izdevumu atbilstību un pieņem lēmumu par neatbilstošo izdevumu atgūšanu. Neatbilstošos izdevumus neatgūst, ja atgūstamā summa vienam iesniegumam vienā atbalsta veidā vienā pasākumā vai apakšpasākumā nepārsniedz 100 euro vienā finanšu gadā un šo summu nav iespējams ieturēt no nākamajiem atbalsta maksājumiem.

74. Lauku atbalsta dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 73. punktā minētā lēmuma pieņemšanas to nosūta atbalsta saņēmējam.

75. Atbalsta saņēmēja pienākums ir atmaksāt neatbilstošos izdevumus un nokavējuma naudu Lauku atbalsta dienesta norādītajā kontā šo noteikumu 73. punktā minētajā lēmumā noteiktajā termiņā. Lauku atbalsta dienests neatbilstošos izdevumus ir tiesīgs ieturēt no atbalsta saņēmēja nākamajiem maksājumiem.

76. Lauku atbalsta dienestam ir tiesības atmaksātos neatbilstošos izdevumus par kārtējo gadu izmantot atkārtoti Eiropas Savienības fondu izmaksām citiem atbalsta saņēmējiem. Par iepriekšējos gados veiktajiem izdevumiem atmaksātos neatbilstošos izdevumus Lauku atbalsta dienests pārskaita valsts budžeta ieņēmumos.

77. Ja atbalsta saņēmējs neatbilstošos izdevumus nevar atmaksāt šo noteikumu 73. punktā minētajā lēmumā norādītajā termiņā un apmērā:

77.1. atbalsta saņēmējs iesniedz Lauku atbalsta dienestā pamatotu iesniegumu par nepieciešamību mainīt minētajā lēmumā norādīto termiņu;

77.2. Lauku atbalsta dienests izvērtē šo noteikumu 77.1. apakšpunktā minēto iesniegumu un, ja nepieciešams, mēneša laikā pēc tā saņemšanas izdara vajadzīgos grozījumus šo noteikumu 73. punktā minētajā lēmumā, izdodot jaunu administratīvo aktu.

78. Ja atbalsta saņēmējs, kas nav budžeta iestāde, neatmaksā neatbilstošos izdevumus Lauku atbalsta dienesta lēmumā noteiktajā termiņā, atbalsta saņēmējs par katru nokavējuma dienu maksā nokavējuma naudu – sešus procentus gadā no neatmaksātās summas.

79. Ja atbalsta saņēmējs, kura rīcības dēļ bijuši neatbilstoši izdevumi, ir budžeta iestāde un Lauku atbalsta dienests nevar atgūt vai ieturēt neatbilstošos izdevumus:

79.1. Lauku atbalsta dienests informē Zemkopības ministriju par atbalsta saņēmēja neatbilstošajiem izdevumiem;

79.2. Zemkopības ministrija šo noteikumu 79.1. apakšpunktā minēto informāciju nosūta atbalsta saņēmēja augstākās iestādes (ja tāda ir) vadītājam un Valsts kontrolei.

80. Ja Eiropas Komisija izdod atgūšanas rīkojumu saskaņā ar regulu Nr. 659/1999, Lauku atbalsta dienests nodrošina nelikumīgi izmaksātā atbalsta atgūšanu.

81. Saņemot Eiropas Komisijas izdoto atgūšanas rīkojumu, Lauku atbalsta dienests:

81.1. 14 dienu laikā informē Zemkopības ministriju par atbalsta saņēmēju skaitu un atbalsta apmēru atbalsta shēmā;

81.2. mēneša laikā informē atbalsta saņēmēju par atbalsta atmaksas kārtību, termiņiem un atmaksājamā atbalsta apmēru, ņemot vērā procentus, kas noteikti saskaņā ar regulas Nr. 659/1999 14. panta 2. punktu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministra vietā – labklājības ministrs Uldis Augulis

1.pielikums

Ministru kabineta
2014.gada 30.septembra
noteikumiem Nr.599

Zemkopības ministra vietā – labklājības ministrs Uldis Augulis

2.pielikums

Ministru kabineta
2014.gada 30.septembra
noteikumiem Nr.599
Iesniegums lauku bloku kartes precizēšanai
Lūdzu, precizējiet lauku bloku kartē iezīmētos lauku blokus:
 

(novads)

 

(pagasts)

 

(lauksaimnieka vārds)

 

(lauksaimnieka uzvārds)

 

(firma (juridiskās personas nosaukums))


Klienta reģistrācijas numurs
                 

Lauku bloka numurs          

         
Lauku bloka numurs          

         
Lauku bloka numurs          

         
Lauku bloka numurs          

         
Lauku bloka numurs          

         
 
Kadastra numurs1                      
Kadastra numurs                      
Kadastra numurs                      
Kadastra numurs                      
Kadastra numurs                      

Piezīmes.
 

     

(datums2)

 

(paraksts2)

Piezīmes.
1 Aizpilda, ja nav zināms lauku bloka numurs.
2 Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra vietā – labklājības ministrs Uldis Augulis
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 599Pieņemts: 30.09.2014.Stājas spēkā: 10.10.2014. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 200 (5260), 09.10.2014.OP numurs: 2014/200.3
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Citi saistītie dokumenti
269398
{"selected":{"value":"27.04.2016","content":"<font class='s-1'>27.04.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"27.04.2016","iso_value":"2016\/04\/27","content":"<font class='s-1'>27.04.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"08.07.2015","iso_value":"2015\/07\/08","content":"<font class='s-1'>08.07.2015.-26.04.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.10.2014","iso_value":"2014\/10\/10","content":"<font class='s-1'>10.10.2014.-07.07.2015.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
27.04.2016
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)