Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Kredītinformācijas biroju likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) kredītinformācijas birojs — akciju sabiedrība, kas veic kādu no šajā likumā noteiktajām licencējamām kredītinformācijas biroja darbībām;

2) kredītinformācijas lietotājs — šajā likumā noteiktā persona, kas ar kredītinformācijas biroju noslēgusi rakstveida līgumu par kredītinformācijas sniegšanu kredītinformācijas birojam vai saņemšanu no tā (turpmāk — kredītinformācijas līgums);

3) iespējamais kredītinformācijas lietotāja klients (turpmāk — iespējamais klients) — fiziskā persona, kas pieteikumā kredītinformācijas lietotājam izteikusi vēlēšanos kļūt par tā klientu;

4) kredītinformācijas lietotāja klients (turpmāk — klients) — fiziskā persona:

a) kura ar kredītinformācijas lietotāju noslēgusi klienta līgumu,

b) attiecībā uz kuru kredītinformācijas lietotājs ir pārņēmis no klienta līguma izrietošās prasījuma tiesības,

c) kura ir piekritusi, ka kredītinformācijas lietotājs drīkst vērtēt vai ņemt vērā tās kredītspēju, sniedzot ar kredītrisku saistītu pakalpojumu kādai trešajai personai vai pieņemot lēmumu par šāda pakalpojuma sniegšanu;

5) kredītinformācija — ziņas, kas iegūtas no šajā likumā noteiktajiem kredītinformācijas avotiem un raksturo klienta vai iespējamā klienta kredītspēju;

6) klienta līgums ir:

a) līgums, saskaņā ar kuru kredītinformācijas lietotājs sniedz vai sniegs ar kredītrisku saistītu pakalpojumu,

b) līgums, saskaņā ar kuru kredītinformācijas lietotājam galvo par citas personas saistībām,

c) šā punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētais līgums, no kura izrietošās prasījuma tiesības pārņēmis kredītinformācijas lietotājs;

7) parāds — klienta maksājuma saistība pret kredītinformācijas lietotāju, kura nav izpildīta klienta līgumā vai normatīvajos aktos noteiktajā termiņā;

8) kredītinformācijas apstrāde — jebkuras ar kredītinformāciju veiktas darbības, ieskaitot kredītinformācijas vākšanu, iegūšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu;

9) kredītspēja — varbūtība, ka klients vai iespējamais klients pildīs savas saistības atbilstoši klienta līgumam;

10) kredītrisks — varbūtība, ka kredītinformācijas lietotājam radīsies zaudējumi, ja klients vai iespējamais klients nespēs vai atteiksies pildīt klienta līgumā noteiktās maksājuma saistības pret kredītinformācijas lietotāju;

11) kredītriska pārvaldība — pasākumu kopums, kurus kredītinformācijas lietotājs klienta līguma darbības laikā veic, lai kontrolētu savu kredītrisku.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir dot ieguldījumu atbildīgas kreditēšanas un atbildīgas un godprātīgas aizņemšanās veicināšanā, sekmējot personu kredītvēstures veidošanos, kā arī nodrošināt fizisko personu tiesību aizsardzību, lai, vērtējot kredītspēju, būtu pieejama un tiktu izmantota patiesa un pilnīga informācija.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums regulē kredītinformācijas biroju darbību un kredītinformācijas apstrādes kārtību šajā likumā noteikto licencējamo kredītinformācijas biroju darbību ietvaros.

(2) Klienta vai iespējamā klienta datu apstrādi un aizsardzību nosaka Fizisko personu datu aizsardzības likums, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(3) Šo likumu nepiemēro:

1) Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā noteiktajām parādvēstures datubāzēm;

2) valsts informācijas sistēmā esošo datu apstrādei, ko veic šīs valsts informācijas sistēmas turētājs, vai datu apstrādei, ko veic Saeima, atvasināta publiska persona, tiešās pārvaldes iestāde, pastarpinātās pārvaldes iestāde, tiesa vai tiesu sistēmai piederīga persona, izņemot šā likuma 13.pantā noteikto;

3) attiecībā uz kredītu reģistru, kā arī ziņu saņemšanai no kredītu reģistra un to izmantošanai. Kārtību, kādā kredītinformācijas lietotājs saņem kredītu reģistrā iekļautās ziņas ar kredītinformācijas biroja starpniecību, nosaka Kredītu reģistra likums;

4) ja saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem kredītinformācijas lietotājs ar kredītinformācijas biroja starpniecību var saņemt ziņas no valsts informācijas sistēmas apstrādes mērķiem, kas nav minēti šā likuma 4.pantā. Kārtību, kādā kredītinformācijas lietotājs ar kredītinformācijas biroja starpniecību saņem šādas ziņas no valsts informācijas sistēmas, nosaka attiecīgais normatīvais akts.

4.pants. Kredītinformācijas apstrādes mērķi

(1) Kredītinformācijas birojs šajā likumā noteikto licencējamo kredītinformācijas biroja darbību ietvaros kredītinformāciju apstrādā, lai kredītinformācijas lietotājs varētu to iegūt un izmantot šā panta otrajā daļā noteiktajiem kredītinformācijas apstrādes mērķiem.

(2) Kredītinformācijas lietotājs kredītinformāciju no kredītinformācijas biroja šajā likumā noteikto licencējamo kredītinformācijas biroja darbību ietvaros iegūst un izmanto klienta vai iespējamā klienta kredītspējas vērtēšanai vai sava kredītriska pārvaldībai.

5.pants. Kredītinformācijas lietotājs

Kredītinformācijas lietotājs var būt:

1) komersants;

2) profesionālās darbības veicējs likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" izpratnē;

3) individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, amatniecības uzņēmums vai ģimenes uzņēmums;

4) kooperatīvā sabiedrība;

5) pašvaldība vai tās iestāde gadījumā, kad tā slēdz līgumu, kas saistīts ar kredītrisku, vai sniedz sabiedrisko pakalpojumu, vai nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.

6.pants. Kredītinformācijas avoti

Kredītinformācijas birojs iegūst kredītinformāciju tikai no šādiem kredītinformācijas avotiem:

1) no kredītinformācijas lietotāja sniegtajām ziņām;

2) no ziņām, kuras kredītinformācijas birojs šajā likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvis no valsts informācijas sistēmas;

3) no ziņām par klientu (turpmāk — ārvalsts kredītinformācija), kuras kredītinformācijas birojs saņēmis no:

a) Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrētas personas, kuras darbības veids ir fizisko personu datu apstrāde un nodošana trešajām personām, kas šos datus izmanto kredītspējas vērtēšanai vai sava kredītriska pārvaldībai,

b) Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts valsts informācijas sistēmas vai valsts informācijas sistēmai pielīdzināmas datubāzes.

II nodaļa
Prasības kredītinformācijas biroja darbībai

7.pants. Licencējamās kredītinformācijas biroja darbības

(1) Kredītinformācijas birojam ir nepieciešama licence, lai sniegtu kādu no šādiem pakalpojumiem:

1) par fizisko personu iegūtas kredītinformācijas apstrāde, lai to nodotu trešajām personām izmantošanai kādam no šā likuma 4.panta otrajā daļā noteiktajiem mērķiem;

2) ierobežotas pieejamības informācijas iegūšana no valsts informācijas sistēmas par fizisko personu pēc tādas personas pieprasījuma, kurai ir tiesisks pamats saņemt ziņas no valsts informācijas sistēmas, un iegūto ziņu nodošana minētajai personai kādam no šā likuma 4.panta otrajā daļā noteiktajiem mērķiem.

(2) Šā panta pirmās daļas prasības neattiecina uz:

1) sava klienta vai iespējamā klienta datu apstrādi;

2) tāda komersanta klienta vai iespējamā klienta datu apstrādi, ar kuru persona ir vienā koncernā.

(3) Licencējamo darbību veikšanai kredītinformācijas birojs apdrošina civiltiesisko atbildību.

(4) Kredītinformācijas birojs informē licences izsniedzēju par citu komercdarbību, ko šis birojs veic papildus kādai no licencējamām darbībām.

8.pants. Licence

(1) Licenci kredītinformācijas biroja darbībai (turpmāk — licence) izsniedz Datu valsts inspekcija uz pieciem gadiem.

(2) Ministru kabinets nosaka prasības licences saņemšanai, tajā skaitā prasības kredītinformācijas biroja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, un licences izsniegšanas kārtību, kā arī licences apturēšanas, pārreģistrēšanas un anulēšanas kārtību un gadījumus.

(3) Par licences izsniegšanu un pārreģistrēšanu kredītinformācijas birojs maksā valsts nodevu. Par kredītinformācijas biroja darbības uzraudzību kredītinformācijas birojs maksā ikgadēju valsts nodevu. Valsts nodevu apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Ja kredītinformācijas birojs izbeidz darbību vai zaudē licenci, uzkrāto kredītinformāciju dzēš, izņemot gadījumu, kad likumā noteiktajā apjomā to nodod valsts arhīvam vai arī — Datu valsts inspekcijas noteiktajā termiņā — citam licencētam kredītinformācijas birojam.

9.pants. Citu personu iesaiste licencējamo kredītinformācijas biroja darbību izpildes nodrošināšanā

(1) Ja ir saņemta Datu valsts inspekcijas rakstveida piekrišana, kredītinformācijas birojs uz rakstveida līguma pamata var uzticēt citai personai veikt darbības, kas nepieciešamas šā likuma 7.pantā noteikto licencējamo kredītinformācijas biroja darbību izpildes nodrošināšanai.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētās rakstveida piekrišanas saņemšanas kredītinformācijas birojs vai šā panta pirmajā daļā minētā cita persona ir atbildīgi pret trešajām personām par tās personas darbību, kurai uzticēts veikt konkrētās darbības. Datu valsts inspekcijai ir tiesības atcelt iepriekš doto rakstveida piekrišanu, ja kredītinformācijas birojs vai šā panta pirmajā daļā minētā cita persona nepilda šā likuma prasības. Datu valsts inspekcijas lēmuma par iepriekš dotās rakstveida piekrišanas atcelšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

10.pants. Informācijas par kredītinformācijas biroju pieejamība

(1) Datu valsts inspekcija savā tīmekļa vietnē par kredītinformācijas biroju publicē un aktualizē šādu informāciju:

1) lēmums par licences piešķiršanu;

2) kredītinformācijas biroja nosaukums;

3) kredītinformācijas biroja reģistrācijas numurs;

4) kredītinformācijas biroja kontaktinformācija (juridiskā adrese un pasta adrese, tālrunis, elektroniskā pasta adrese);

5) kredītinformācijas biroja akcionāri, kuru līdzdalība kredītinformācijas birojā ir pieci procenti vai vairāk no kredītinformācijas biroja balsstiesīgā pamatkapitāla;

6) licences piešķiršanas datums;

7) licences apturēšanas vai anulēšanas datums.

(2) Ja mainās kāda no šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. vai 5.punktā minētajām ziņām, kredītinformācijas birojs triju darbdienu laikā pēc izmaiņu stāšanās spēkā iesniedz Datu valsts inspekcijai iesniegumu par izmaiņām. Datu valsts inspekcija piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas aktualizē attiecīgo informāciju savā tīmekļa vietnē.

III nodaļa
Kredītinformācijas apstrāde un glabāšanas termiņi

11.pants. Ziņu par parādu iekļaušana kredītinformācijas biroja datubāzē

(1) Kredītinformācijas lietotājam ir tiesības iekļaut kredītinformācijas biroja datubāzē ziņas par parādu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) parāds ir apstiprināts ar spēkā stājušos tiesas vai šķīrējtiesas nolēmumu;

2) no pirmās maksājuma kavējuma dienas ir pagājušas vismaz 60 dienas, bet no dienas, kad nosūtīts šā panta otrajā daļā minētais brīdinājums par attiecīgo parādu, — vismaz 30 dienas, taču parāds nav segts un klients nav izteicis rakstveida iebildumus pret parāda esamību vai apmēru;

3) no pirmās maksājuma kavējuma dienas ir pagājušas vismaz 60 dienas, bet no dienas, kad nosūtīts šā panta otrajā daļā minētais brīdinājums par attiecīgo parādu, — vismaz 30 dienas, taču parāds nav segts un klients ir izteicis rakstveida iebildumus pret parāda esamību vai apmēru, bet kredītinformācijas lietotājs ir nosūtījis klientam motivētu atbildi, izsniedzot parāda esamību un apmēru pamatojošu dokumentu kopijas, un informējis viņu, ka ziņas par parādu tiks iekļautas kredītinformācijas biroja datubāzē;

4) klients ir piekritis, ka kredītinformācijas lietotājs ziņas par klienta parādu iekļauj kredītinformācijas biroja datubāzē. Šāda klienta piekrišana atbilst Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām par datu subjekta piekrišanu, un klientam tiek izskaidrotas šīs piekrišanas sekas.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. vai 3.punktā minētajā gadījumā kredītinformācijas lietotājs, pirms ziņas par parādu tiek iekļautas kredītinformācijas biroja datubāzē, nosūta klientam brīdinājumu par parādu. Brīdinājumā ietver informāciju par to, ka ziņas par parādu tiks nodotas kredītinformācijas birojam, un par to, kādiem mērķiem kredītinformācijas biroja datubāzē iekļautās ziņas par parādu tiks apstrādātas.

(3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā, ja kredītinformācijas lietotājs vēl nav iekļāvis kredītinformācijas biroja datubāzē ziņas par klienta parādu un pēc motivētas atbildes par parāda esamību vai apmēru nosūtīšanas klientam ir saņēmis atkārtotus klienta rakstveida iebildumus, tad, iekļaujot kredītinformācijas biroja datubāzē ziņas par klienta parādu, kredītinformācijas lietotājs norāda vismaz to, ka ir saņemti klienta rakstveida iebildumi pret parāda esamību vai apmēru.

(4) Šā panta pirmās daļas 4.punktā minētajā gadījumā ziņas par klienta parādu kredītinformācijas biroja datubāzē iekļauj uz laiku, kas nav ilgāks par 60 dienām no pirmās maksājuma kavējuma dienas. Kad ir pagājušas 60 dienas, ziņas par parādu kredītinformācijas biroja datubāzē apstrādā kādā no šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem gadījumiem.

(5) Kredītinformācijas lietotājs aktuālo informāciju par kredītinformācijas biroja datubāzē iekļauto parādu kredītinformācijas birojam sniedz ne retāk kā reizi ceturksnī.

12.pants. Kredītinformācijas biroja datubāzē iekļaujamās ziņas

(1) Kredītinformācijas biroja datubāzē iekļauj šādas ar klienta parādu saistītas ziņas:

1) klienta vārds, uzvārds un personas kods vai cita klientu identificējoša informācija;

2) ziņas par parāda summu, tajā skaitā ziņas par sākotnējo parāda summu, faktisko parāda summu un pirmo maksājuma kavējuma dienu;

3) datums, kad ziņas par parādu ir iekļautas kredītinformācijas biroja datubāzē, un datums, kad ziņas par parādu pēdējo reizi ir aktualizētas;

4) ziņas par to, ka parāda vairs nav, datums, kopš kura parāda vairs nav, kā arī veids, kādā tas ir dzēsts;

5) ziņas par kredītinformācijas lietotāju, kurš iekļāvis kredītinformācijas biroja datubāzē ziņas par parādu;

6) ziņas par tā kredītinformācijas lietotāja nozari, kurš iekļāvis kredītinformācijas biroja datubāzē ziņas par parādu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra regulu (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2.red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (Dokuments attiecas uz EEZ), ciktāl šīs nozares apraksts ir atbilstošs konkrēto datu apstrādes mērķim;

7) ziņas par to, vai klients ir izteicis rakstveida iebildumus pret parāda esamību vai apmēru, tajā skaitā par to, vai attiecībā uz parāda esamību vai apmēru ir strīds par tiesībām, kas tiek izskatīts tiesā.

(2) Citas, šā panta pirmajā daļā neminētas ziņas kredītinformācijas lietotājs ir tiesīgs iekļaut kredītinformācijas biroja datubāzē, ja šādai iekļaušanai ir kāds no Fizisko personu datu aizsardzības likumā minētajiem personas datu apstrādes pamatiem.

(3) Kredītinformācijas birojs, sniedzot kredītinformācijas lietotājam ziņas par cita kredītinformācijas lietotāja iekļauto kredītinformāciju, nenorāda ziņas, kas ļauj identificēt kredītinformācijas lietotāju, kurš iekļāvis kredītinformācijas biroja datubāzē attiecīgās ziņas.

(4) Šā panta pirmās daļas 7.punktā minētās ziņas kredītinformācijas birojs dzēš, ja tas ir saņēmis spēkā stājušos tiesas vai šķīrējtiesas nolēmumu, ar kuru konstatēta parāda summa, vai klienta rakstveida apliecinājumu par savu iebildumu atsaukšanu.

(5) Kredītinformācijas birojs ir tiesīgs katrai nozarei noteikt minimālo parāda summu, sākot no kuras ziņas par parādu var iekļaut kredītinformācijas biroja datubāzē.

13.pants. Ziņas no valsts informācijas sistēmas

(1) Kredītinformācijas birojs pēc tāda kredītinformācijas lietotāja tiesiska pieprasījuma, kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības saņemt no valsts informācijas sistēmas ierobežotas pieejamības informāciju, no attiecīgās valsts informācijas sistēmas pieprasa un saņem ziņas par klientu vai iespējamo klientu. Saņemtās ziņas kredītinformācijas birojs neizmanto citiem mērķiem kā vien šo ziņu nodošanai kredītinformācijas lietotājam nemainītā veidā un pēc nodošanas kredītinformācijas lietotājam tās neuzglabā.

(2) Kārtību, kādā kredītinformācijas birojs no valsts informācijas sistēmas saņem ierobežotas pieejamības informāciju, kā arī pienākumus, tiesības un atbildību, kas izriet no šādas informācijas apstrādes, nosaka Fizisko personu datu aizsardzības likums, attiecīgās valsts informācijas sistēmas darbību reglamentējošs normatīvais akts un citi normatīvie akti.

(3) Kredītinformācijas birojs un valsts informācijas sistēmas turētājs slēdz līgumu par vispārpieejamas informācijas apstrādi. Kredītinformācijas birojs iegādājas licenci informācijas atkalizmantošanai vai vispārpieejamu informāciju iegūst citādā veidā, ko nosaka normatīvais akts par konkrēto valsts informācijas sistēmu. Vispārpieejamu informāciju kredītinformācijas birojs apstrādā šajā likumā noteiktajiem kredītinformācijas apstrādes mērķiem, izņemot šā likuma 7.panta ceturtajā daļā minēto gadījumu, kad kredītinformācijas birojs veic citu komercdarbību.

(4) Ja valsts informācijas sistēmas pārzinis izmanto valsts informācijas sistēmu savietotāju, tad kredītinformācijas birojs ziņas no attiecīgās valsts informācijas sistēmas ir tiesīgs iegūt, izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts informācijas sistēmu savietotāju.

14.pants. Ārvalsts kredītinformācija

(1) Ārvalsts kredītinformāciju kredītinformācijas birojs pieprasa no ārvalsts kredītinformācijas avota pēc kredītinformācijas lietotāja pieprasījuma.

(2) Saņemto ārvalsts kredītinformāciju, nemainot tās saturu, kredītinformācijas birojs nekavējoties nodod kredītinformācijas lietotājam, kas to pieprasījis. Saņemtās ziņas kredītinformācijas birojs neizmanto citiem mērķiem kā vien šo ziņu nodošanai kredītinformācijas lietotājam nemainītā veidā un pēc nodošanas kredītinformācijas lietotājam tās neuzglabā.

(3) Kredītinformācijas birojs ir tiesīgs sniegt kredītinformāciju Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrētai personai, kuras darbības veids ir fizisko personu datu apstrāde un nodošana trešajām personām, kas šos datus izmanto personas kredītspējas vērtēšanai vai sava kredītriska pārvaldībai, ja pastāv visi turpmāk minētie nosacījumi:

1) datu subjekts ir devis attiecīgu piekrišanu un tā atbilst Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām vai pastāv cits Fizisko personu datu aizsardzības likumā minēts nosacījums, kas pieļauj fiziskās personas datu apstrādi;

2) trešās personas attiecībā uz šo ārvalstī reģistrēto personu ir uzskatāmas par kredītinformācijas lietotājiem un tās ievēro šā likuma 4.panta otrajā daļā kredītinformācijas lietotājiem noteiktās prasības attiecībā uz kredītinformācijas apstrādes mērķi;

3) kredītinformācijas biroja sniegto kredītinformāciju, nemainot tās saturu, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrētā persona nekavējoties nodod trešajai personai, kas to pieprasījusi, un saņemtās ziņas netiek izmantotas citiem mērķiem kā vien šo ziņu nodošanai trešajai personai nemainītā veidā un pēc nodošanas tās netiek uzglabātas.

15.pants. Informācija, kuru aizliegts izmantot kredītinformācijas apstrādē

Kredītinformācijas apstrādē aizliegts izmantot sensitīvos personas datus.

16.pants. Glabāšanas termiņi

(1) Kredītinformācijas birojs ar parādiem saistītas ziņas glabā:

1) piecus gadus pēc parāda samaksas dienas vai pēc dienas, kad parāda saistība ir izbeigusies uz cita tiesiska pamata, vai pēc dienas, kad parāds cedēts vai citādi pārgājis personai, kas nav cits kredītinformācijas lietotājs, bet ne ilgāk kā 10 gadus pēc pirmās maksājuma kavējuma dienas;

2) 10 gadus pēc pirmās maksājuma kavējuma dienas, ja parādu nesamaksā.

(2) Ziņas par kredītinformācijas lietotāja pieprasījumu kredītinformācijas birojs glabā vienu gadu pēc šā pieprasījuma saņemšanas dienas. Normatīvajā aktā, kas reglamentē ierobežotas pieejamības informāciju saturošas valsts informācijas sistēmas darbību, var noteikt citu termiņu, kādā kredītinformācijas birojs glabā informāciju par kredītinformācijas lietotāja pieprasījumu sniegt ziņas no attiecīgās valsts informācijas sistēmas.

(3) Kredītinformācijas biroja datubāzē iekļautās ziņas par izpildītajām maksājuma saistībām, izņemot šā panta pirmajā daļā minētās ziņas un ziņas, ko var iegūt no publiskiem vai publiski pieejamiem reģistriem, kredītinformācijas birojs ir tiesīgs glabāt līdz brīdim, kad klients lūdz kredītinformācijas lietotājam tās dzēst un kredītinformācijas birojam šāds lūgums ir paziņots. Klientam nav tiesību prasīt šādu ziņu dzēšanu, ja kredītinformācijas lietotājam ir tiesisks pamats un mērķis šīs ziņas iekļaut kredītinformācijas biroja datubāzē.

(4) Ziņas, ko var iegūt no publiskiem vai publiski pieejamiem reģistriem, kredītinformācijas birojs ir tiesīgs glabāt tik ilgi, kamēr tas nepieciešams kredītinformācijas apstrādes mērķiem, bet ne ilgāk par laiku, kamēr šīs ziņas ir pieejamas attiecīgajā reģistrā.

17.pants. Kredītinformācijas apstrāde pēc kredītinformācijas līguma izbeigšanas

(1) Ja kredītinformācijas birojs vai kredītinformācijas lietotājs vienpusēji atkāpjas no kredītinformācijas līguma vai kredītinformācijas birojs un kredītinformācijas lietotājs vienojas par kredītinformācijas līguma izbeigšanu (turpmāk — bijušais kredītinformācijas lietotājs), kredītinformācijas birojs nekavējoties dzēš no kredītinformācijas biroja datubāzes kredītinformāciju, kas ir iegūta no bijušā kredītinformācijas lietotāja, izņemot ziņas par parādu, kuras kredītinformācijas birojs ir tiesīgs glabāt saskaņā ar šā likuma 16.panta pirmās daļas 1.punktu, un citas ziņas par maksājuma saistībām, ja attiecīgā parāda saistība vai maksājuma saistība ir izbeigusies, kamēr kredītinformācijas līgums bija spēkā.

(2) Kredītinformācijas birojs labo, aktualizē vai dzēš šā panta pirmajā daļā minētās ziņas par parādu šādos gadījumos:

1) bijušais kredītinformācijas lietotājs un tā klients vai persona, kas par klientu kredītinformācijas biroja datubāzē norādīta kļūdaini, kredītinformācijas biroja noteiktajā kārtībā klātienē kredītinformācijas birojā paraksta abpusēju apliecinājumu tam, ka ziņas par parādu labotas vai dzēstas;

2) kredītinformācijas birojs saņem no bijušā kredītinformācijas lietotāja un tā klienta vai personas, kas par klientu kredītinformācijas biroja datubāzē norādīta kļūdaini, apliecinājumu tam, ka ziņas par parādu labotas vai dzēstas, turklāt parakstu īstumu apliecinājis notārs;

3) kredītinformācijas birojs saņem spēkā stājušos tiesas vai šķīrējtiesas nolēmumu, kurā ir konstatēts no kredītinformācijas biroja datubāzē iekļautajām ziņām par parādu pēc būtības atšķirīgs saturs;

4) kredītinformācijas birojs konstatē, ka tā datubāzē iekļautās ziņas par parādu neatbilst bijušā kredītinformācijas lietotāja sniegtajām ziņām par parādu;

5) citos kredītinformācijas biroja noteiktajos gadījumos šā biroja noteiktajā kārtībā.

(3) Kredītinformācijas birojs labo, aktualizē vai dzēš šā panta pirmajā daļā minētās ziņas par citām maksājuma saistībām, kas nesatur ziņas par parādu, atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām kredītinformācijas biroja noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.

18.pants. Kredītinformācijas lietotāja tiesiskais pamats pieprasīt un saņemt kredītinformāciju no kredītinformācijas biroja

Kredītinformācijas lietotājs ir tiesīgs pieprasīt un saņemt kredītinformāciju no kredītinformācijas biroja, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

1) klients vai iespējamais klients ir piekritis, ka kredītinformācijas lietotājs saņem kredītinformāciju. Šāda klienta vai iespējamā klienta piekrišana atbilst Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām par datu subjekta piekrišanu;

2) kredītinformācijas lietotāja tiesības iegūt kredītinformāciju izriet no klienta līguma;

3) cits Fizisko personu datu aizsardzības likumā minēts nosacījums pieļauj fiziskās personas datu apstrādi.

19.pants. Fiziskās personas tiesības saņemt informāciju

(1) Fiziskajai personai ir tiesības divas reizes gadā saņemt no kredītinformācijas biroja informāciju saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu, kā arī informāciju par kredītinformācijas lietotāju, kurš kredītinformācijas biroju izmantojis ziņu pieprasīšanai un saņemšanai no valsts informācijas sistēmas, šādā kārtībā:

1) saņemt ziņas tiešsaistes režīmā vai klātienē kredītinformācijas birojā — bez maksas;

2) saņemt ziņas pa pastu — sedzot kredītinformācijas biroja izdevumus par pasta pakalpojumiem saskaņā ar pasta pakalpojumu sniedzēja tarifiem atbilstoši kredītinformācijas biroja noteiktajai kārtībai.

(2) Ja fiziskā persona šā panta pirmajā daļā minēto informāciju pieprasa biežāk nekā divas reizes gadā, tai ir tiesības šo informāciju saņemt kredītinformācijas biroja noteiktajā kārtībā un par kredītinformācijas biroja noteikto maksu.

IV nodaļa
Atbildība par kredītinformācijas apstrādi un kredītinformācijas apstrādes uzraudzība

20.pants. Kredītinformācijas biroja atbildība

(1) Kredītinformācijas birojs ir atbildīgs par to, lai tā datubāzē iekļautās ziņas atbilstu kredītinformācijas lietotāja sniegtajām ziņām.

(2) Kredītinformācijas birojs nav atbildīgs par to ziņu pilnīgumu un patiesumu, kuras kredītinformācijas birojs pēc kredītinformācijas lietotāja pieprasījuma ir saņēmis no valsts informācijas sistēmas vai no ārvalsts kredītinformācijas avota un, nemainot to saturu, nodevis tālāk kredītinformācijas lietotājam.

21.pants. Kredītinformācijas lietotāja atbildība

Kredītinformācijas lietotājs ir atbildīgs par to, ka tas:

1) ir iekļāvis kredītinformācijas biroja datubāzē pilnīgas un patiesas ziņas, kas atbilst klienta līgumā noteiktajām saistībām;

2) kredītinformācijas biroja noteiktajā kārtībā un atbilstoši šā likuma prasībām sniedz kredītinformācijas birojam aktuālo informāciju par tā datubāzē iekļautajām ziņām;

3) ir pieprasījis kredītinformāciju tikai tādā gadījumā, kad ir tiesisks pamats to darīt un bijis šajā likumā noteiktais personas datu apstrādes mērķis.

22.pants. Kļūdu labošana

(1) Ja klients uzskata, ka kredītinformācijas biroja datubāzē ir iekļautas kļūdainas ziņas, tas iesniedz kredītinformācijas birojam vai kredītinformācijas lietotājam rakstveida iebildumu.

(2) Klients rakstveida iebildumam var pievienot iebildumu pamatojošo dokumentu kopijas. Ja rakstveida iebildumu iesniedz klienta pilnvarota persona, pilnvarojumu apliecina notariāli.

(3) Ja klients rakstveida iebildumu attiecībā uz kredītinformācijas biroja datubāzē kļūdaini iekļautajām ziņām iesniedz kredītinformācijas lietotājam:

1) kredītinformācijas lietotājs to izskata Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā un nekavējoties paziņo kredītinformācijas birojam, ka attiecībā uz konkrētajām ziņām ir saņemts klienta iebildums;

2) kamēr nav saņemta kredītinformācijas lietotāja pamatota atbilde, kredītinformācijas birojs savā datubāzē izdara atzīmi, ka ir saņemts klienta iebildums attiecībā uz datubāzē iekļautajām ziņām;

3) kredītinformācijas lietotājs mēneša laikā pēc klienta iebilduma saņemšanas dienas izskata to un sniedz klientam pamatotu atbildi, atbildes kopiju nosūtot arī kredītinformācijas birojam.

(4) Ja klients rakstveida iebildumu attiecībā uz kredītinformācijas biroja datubāzē kļūdaini iekļautajām ziņām iesniedz kredītinformācijas birojam:

1) kredītinformācijas birojs pārbauda, vai tā datubāzē iekļautās ziņas atbilst kredītinformācijas lietotāja sniegtajām ziņām;

2) kredītinformācijas birojs nekavējoties nosūta kredītinformācijas lietotājam iebilduma kopiju, ja tā datubāzē iekļautās ziņas atbilst kredītinformācijas lietotāja sniegtajām ziņām;

3) kamēr nav saņemta kredītinformācijas lietotāja pamatota atbilde, kredītinformācijas birojs savā datubāzē izdara atzīmi, ka ir saņemts klienta iebildums attiecībā uz datubāzē iekļautajām ziņām;

4) kredītinformācijas lietotājs mēneša laikā pēc kredītinformācijas biroja pieprasījuma saņemšanas dienas izskata klienta iebildumu un sniedz kredītinformācijas birojam un klientam pamatotu atbildi.

(5) Ja kredītinformācijas birojs, izvērtējis šā panta ceturtajā daļā minēto klienta rakstveida iebildumu, konstatē, ka tā datubāzē iekļautās ziņas neatbilst kredītinformācijas lietotāja sniegtajām ziņām, vai ja kredītinformācijas lietotājs informē kredītinformācijas biroju par to, ka tā datubāzē ir iekļautas kļūdainas ziņas, tad kredītinformācijas birojs labo vai dzēš ziņas un par šo ziņu labošanu vai dzēšanu nekavējoties informē tos kredītinformācijas lietotājus, kuriem kredītinformācijas birojs šīs ziņas sniedzis pēdējo 12 mēnešu laikā.

(6) Ja kredītinformācijas lietotājs, izvērtējis šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minēto klienta rakstveida iebildumu attiecībā uz kredītinformācijas biroja datubāzē iekļautajām ziņām par parādu, informē klientu un kredītinformācijas biroju, ka iebildums nav pamatots, bet klients pēc kredītinformācijas lietotāja atbildes saņemšanas informē kredītinformācijas biroju, ka nepiekrīt kredītinformācijas lietotāja atbildei un joprojām uzskata, ka kredītinformācijas biroja datubāzē ir iekļautas kļūdainas ziņas par parādu, tad kredītinformācijas birojs savā datubāzē izdara atzīmi, ka ir saņemti klienta rakstveida iebildumi pret parāda esamību vai apmēru.

(7) Ja kredītinformācijas lietotājs, izvērtējis šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minēto klienta rakstveida iebildumu attiecībā uz citu maksājuma saistību, kas nesatur ziņas par parādu, informē kredītinformācijas biroju, ka iebildums nav pamatots, bet klients pēc kredītinformācijas lietotāja atbildes saņemšanas nepiekrīt tā atbildei un joprojām uzskata, ka kredītinformācijas biroja datubāzē ir iekļautas kļūdainas ziņas par maksājuma saistību, tad klients atbilstoši šā likuma 16.panta trešajā daļā klientam paredzētajām tiesībām var lūgt, lai kredītinformācijas lietotājs dzēš attiecīgās ziņas no kredītinformācijas biroja datubāzes. Klientam nav tiesību prasīt šādu ziņu dzēšanu, ja kredītinformācijas lietotājam ir tiesisks pamats un mērķis šīs ziņas iekļaut kredītinformācijas biroja datubāzē.

23.pants. Datu valsts inspekcijas kompetence

(1) Kredītinformācijas biroja darbību uzrauga Datu valsts inspekcija.

(2) Datu valsts inspekcijai, uzraugot kredītinformācijas biroja darbību, ir šādas tiesības:

1) pieņemt lēmumu par licences darbības apturēšanu vai anulēšanu;

2) veikt pārbaudes un auditus kredītinformācijas birojā vai pie šā likuma 9.pantā noteiktajām personām, attiecībā uz kurām Datu valsts inspekcija ir devusi rakstveida piekrišanu kredītinformācijas biroja darbības pārbaudei atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām;

3) bez maksas saņemt informāciju un dokumentus no kredītinformācijas biroja vai šā likuma 9.pantā noteiktajām personām, attiecībā uz kurām Datu valsts inspekcija ir devusi rakstveida piekrišanu kredītinformācijas biroja darbības pārbaudei vai par kredītinformācijas biroja darbību saņemtās klienta sūdzības izskatīšanai;

4) pieprasīt, lai tiek labotas vai dzēstas kredītinformācijas biroja datubāzē kļūdaini vai nelikumīgi iekļautās ziņas;

5) lemjot par šajā likumā minētajiem jautājumiem, pieprasīt papildu informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai;

6) pieprasīt kredītinformācijas biroja informācijas sistēmu, iekārtu un procedūru pārbaudi un noteikt neatkarīgu ekspertīzi pārbaudāmo jautājumu izpētei;

7) īstenot citas tiesības, kas Datu valsts inspekcijai personas datu aizsardzības jomā paredzētas Fizisko personu datu aizsardzības likumā.

(3) Datu valsts inspekcijai, uzraugot kredītinformācijas biroja darbību, ir šādi pienākumi:

1) uzraudzīt kredītinformācijas biroja darbības atbilstību šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām;

2) pieņemt lēmumus par kredītinformācijas biroja darbību un izskatīt sūdzības par kredītinformācijas biroja darbību;

3) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzlikt administratīvos sodus par pārkāpumiem;

4) lemt par uzkrātās kredītinformācijas nodošanu saskaņā ar šā likuma 8.panta ceturto daļu.

(4) Datu valsts inspekcijas amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Datu valsts inspekcijas direktoram. Direktora izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kā arī lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2014.gada 31.decembrim izdod šā likuma 8.panta otrajā un trešajā daļā minētos noteikumus.

2. Komercsabiedrība vai persona, kas veic saimniecisko darbību un sniedz kādu no šā likuma 7.panta pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem, bet neatbilst šā likuma prasībām par akciju sabiedrību kā šo pakalpojumu sniedzēju vai nav saņēmusi licenci, gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas nodrošina atbilstību attiecīgajām prasībām. Kamēr licence nav saņemta, aizliegts sniegt šā likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktā minēto pakalpojumu. Ja gada laikā nav nodrošināta atbilstība attiecīgajām likuma prasībām, komercsabiedrībai vai personai, kas veic saimniecisko darbību, aizliegts sniegt šā likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktā minēto pakalpojumu.

3. Šā likuma 11.panta nosacījumi par kredītinformācijas biroja lietotāja tiesībām iekļaut kredītinformācijas biroja datubāzē ziņas par parādu attiecas arī uz parādu, kurš pastāv likuma spēkā stāšanās dienā.

Likums stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 18.septembrī.
Valsts prezidents A.Bērziņš
Rīgā 2014.gada 8.oktobrī
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 18.09.2014.Stājas spēkā: 01.01.2015. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 199 (5259), 08.10.2014.OP numurs: 2014/199.2
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Tiesību akta skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
269374
01.01.2015
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)