Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadības likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) finanšu kontrole — pārbaudes, ko programmas partnervalsts noteikta kontroles institūcija veic atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk — regula Nr. 1303/2013), 125.panta 4.punkta "a" apakšpunktam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra regulas (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība" (turpmāk — regula Nr. 1299/2013) 23.panta ceturtajai daļai;

2) iepriekš noteiktais projekts — projekts, par kura īstenošanu ir vienojušās visas programmas partnervalstis un kurš nav atlasāms konkursa kārtībā;

3) nacionālā apakškomiteja — Latvijā izveidota koleģiāla institūcija, kas nodrošina padomdevēja funkciju nacionālajai atbildīgajai iestādei attiecībā uz programmu vadību un kontroli un darbojas saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu;

4) nacionālā atbildīgā iestāde — programmas partnervalsts nacionālā iestāde, kas nodrošina programmas partnervalsts uzņemto saistību izpildi attiecībā uz programmas dokumenta izstrādi un programmas vadību un kontroli;

5) neatbilstība — pārkāpums saskaņā ar regulas Nr. 1303/2013 2.panta 36.punktu;

6) programma — saskaņā ar regulu Nr. 1303/2013 un regulu Nr. 1299/2013 dalībvalstu izstrādātais darbību plāns noteiktu mērķu sasniegšanai, to ieviešanas un kontroles mehānisma apraksts;

7) programmas dokuments — dokuments, kuru izstrādā attiecīgās Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmas, kas tiek īstenota ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk — ERAF) atbalstu, partnervalstis un apstiprina Eiropas Komisija un kurš ir saistošs programmas un projektu īstenošanā iesaistītām institūcijām un nosaka attīstības stratēģiju, programmas mērķus un tematisko prioritāšu kopumu, programmas vadības un kontroles sistēmu, kā arī programmas un projektu īstenošanas kārtību un nosacījumus;

8) programmas finansējuma saņēmējs — publisko vai privāto tiesību juridiskā persona atbilstoši programmas nosacījumiem, kurai ir piešķirts programmas finansējums;

9) programmas partnervalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai valsts ārpus Eiropas Savienības teritorijas, kuras reģioni programmā ir noteikti kā attiecināmā teritorija;

10) sertifikācijas iestāde — programmas partnervalstu kopīgi izvēlēta institūcija, kas pilda regulas Nr. 1299/2013 24.pantā noteiktās funkcijas;

11) vadošā iestāde — programmas partnervalstu kopīgi izvēlēta institūcija, kas pilda regulas Nr. 1299/2013 23.pantā noteiktās funkcijas;

12) valsts budžeta līdzfinansējums — valsts budžeta finansējuma daļa, kas tiek plānota papildus ERAF finansējumam kopējo attiecināmo izdevumu segšanai;

13) valsts budžeta līdzfinansējuma likme — valsts budžeta līdzfinansējums procentos attiecībā pret projekta kopējiem attiecināmajiem izdevumiem;

14) vienošanās par programmas ieviešanu — programmas partnervalstu vienošanās par programmas vadībā un kontrolē iesaistīto institūciju atbildību, tiesībām un pienākumiem, partnervalstu saistībām, tai skaitā nacionālā līdzfinansējuma apjomu programmas tehniskās palīdzības budžetam, lēmumu pieņemšanas procesu, programmas finanšu pārvaldību un kontroli, darbībām attiecībā uz pārkāpumiem, neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas kārtību vai citiem nosacījumiem atbilstoši partnervalstu lēmumam;

15) virssaistības – papildu saistības par maksājumu veikšanu no valsts budžeta, lai segtu attiecināmos izdevumus, kas pārsniedz programmas ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma daļu, kas tiek plānota papildus programmas ERAF finansējumam projekta attiecināmo izdevumu segšanai;

16) revidentu grupa – koleģiāla institūcija, kuras sastāvā ir pārstāvis no katras attiecīgās programmas partnervalsts un kura pilda tai noteiktās funkcijas atbilstoši regulas Nr. 1299/2013 25.panta 2.punktam;

17) revīzijas iestāde — programmas partnervalstu kopīgi izvēlēta institūcija, kas pilda regulas Nr. 1299/2013 25.pantā minētās funkcijas;

18) uzraudzības komiteja — koleģiāla institūcija, kura pilda regulas Nr. 1303/2013 49.pantā un 110.pantā minētās funkcijas un kuras sastāvu izveido saskaņā ar regulas Nr. 1303/2013 48.pantu.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt to Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu, kas īstenojamas ar ERAF atbalstu, efektīvu, caurskatāmu un pareizas finanšu vadības principiem atbilstošu vadību Latvijā, ciktāl to nenosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka šādu programmu vadību:

1) Igaunijas—Latvijas pārrobežu sadarbības programma;

2) Latvijas—Lietuvas pārrobežu sadarbības programma;

3) Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma;

4) Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma;

5) INTERREG EUROPE starpreģionu sadarbības programma;

6) URBACT III starpreģionu sadarbības programma;

7) ESPON starpreģionu sadarbības programma;

8) INTERACT III teritoriālās sadarbības programmu labas pārvaldības programma;

9) citas Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmas, kuras īstenojamas ar ERAF atbalstu un kurās var piedalīties Latvijā reģistrēti programmas finansējuma saņēmēji saskaņā ar programmu nosacījumiem.

(2) Likums attiecas uz 2014.—2020.gada plānošanas periodu.

4.pants. Valsts budžeta līdzfinansējuma likme

(1) Valsts budžeta līdzfinansējuma likme programmu apstiprināto projektu īstenošanai nav augstāka par programmas dokumentā noteikto Latvijai minimāli iespējamo likmi, ar kuru var nodrošināt Eiropas Komisijas lēmumā par programmas apstiprināšanu attiecīgajam programmas prioritārajam virzienam noteikto ERAF līdzfinansējuma likmi, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumos.

(2) Ministru kabinets var lemt par šā panta pirmajā daļā minētās valsts budžeta līdzfinansējuma likmes palielināšanu iepriekš noteiktajiem projektiem, ja programmas īstenošanas laikā ir radies objektīvs projekta īstenošanai nepieciešamo izmaksu sadārdzinājums.

5.pants. Virssaistības

(1) Vadošā iestāde var uzņemties virssaistības, ja par to vienojas visas programmas partnervalstis.

(2) Virssaistības un šā likuma 4.panta otrajā daļā minētā sadārdzinājuma summa nepārsniedz piecus procentus no programmai plānotā ERAF finansējuma, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus.

(3) Ministru kabinets var lemt par šā panta otrajā daļā minētās virssaistību limita summas palielināšu, ja tas nepieciešams ERAF pilnīgai izmantošanai un nerada risku, ka būs nepieciešami papildu izdevumi no valsts budžeta plānoto attiecināto izdevumu segšanai.

(4) Ja vadošā iestāde uzņemas virssaistības, Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā virssaistības tiek piešķirtas.

6.pants. Programmas vadības institucionālā struktūra

Programmas vadību nodrošina šādas institūcijas:

1) nacionālā atbildīgā iestāde;

2) nacionālā apakškomiteja;

3) vadošā iestāde;

4) sertifikācijas iestāde;

5) revīzijas iestāde;

6) uzraudzības komiteja;

7) kopīgais sekretariāts.

7.pants. Nacionālā atbildīgā iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Attiecībā uz šā likuma 3.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktā minētajām programmām nacionālajai atbildīgajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) sadarbībā ar attiecīgās programmas partnervalstīm nodrošināt līdzdalību programmas dokumenta izstrādē un tā iesniegšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā, līdzdalību programmas ieviešanā, uzraudzībā un izvērtēšanā, finanšu kontroles un revīzijas veikšanā;

2) pārstāvēt Latviju kā programmas partnervalsti lēmuma pieņemšanā par programmas dokumenta grozījumiem;

3) attiecībā uz Latvijas—Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu — papildus šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajam pienākumam nodrošināt programmas dokumenta iesniegšanu apstiprināšanai Eiropas Komisijā un nodrošināt sarunu procesu par programmas dokumenta apstiprināšanu;

4) nodrošināt vienošanās parakstīšanu par Latvijas līdzdalību programmā un programmas ieviešanu un nodrošināt tās izpildi;

5) rakstveidā apstiprināt, ka Latvija piekrīt programmas saturam atbilstoši regulas Nr. 1299/2013 8.panta 9.punktam;

6) pārstāvēt Latvijas nacionālās intereses, apstiprinot pārstāvjus un nodrošinot līdzdalību programmas uzraudzības komitejā, kā arī šā likuma 12.panta ceturtajā daļā minēto lēmumu pieņemšanā, ievērojot lietderības un efektivitātes principus;

7) nodrošināt nacionālās apakškomitejas darbību;

8) nodrošināt valsts budžeta līdzfinansējuma plānošanu un maksājumu veikšanu programmas tehniskās palīdzības budžetam vai programmas īstenošanai, ja par to vienojas visas programmas partnervalstis;

9) nodrošināt valsts budžeta līdzfinansējuma plānošanu, piešķiršanu un maksājumu veikšanu Latvijā reģistrētiem programmas finansējuma saņēmējiem atbilstoši šā likuma 15.panta 3.punktā noteiktajai kārtībai;

10) noteikt finanšu kontroles institūcijas funkcijas izpildītāju Latvijā reģistrētiem programmas finansējuma saņēmējiem, izņemot ESPON starpreģionu sadarbības programmu, un nodrošināt finanšu kontroles metodisko vadību;

11) nodrošināt līdzdalību programmas revidentu grupā;

12) pēc pieprasījuma sniegt programmu vadībā iesaistītajām institūcijām un personām atzinumu par potenciālo Latvijā reģistrētu programmas finansējuma saņēmēju atbilstību līdzdalībai projektā atbilstoši attiecīgās programmas dokumentā noteiktajiem projekta partnera atbilstības kritērijiem;

13) sniegt informāciju attiecīgās programmas vadošajai iestādei un revīzijas iestādei, kā arī Eiropas Komisijai par programmu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, kā arī sniegt vadošajai iestādei informāciju, kas nepieciešama programmas vadības nodrošināšanai;

14) nodrošināt informācijas un publicitātes pasākumus, veicinot projektu attīstību un Latvijā reģistrētu programmas finansējuma saņēmēju līdzdalību programmās;

15) veikt darbības, lai saņemtu programmas nosacījumiem neatbilstošo izdevumu atmaksu no Latvijā reģistrēta programmas finansējuma saņēmēja.

(2) Attiecībā uz šā likuma 3.panta pirmās daļas 9.punktā minētajām programmām nacionālajai atbildīgajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt vienošanās parakstīšanu par Latvijas līdzdalību programmā un programmas ieviešanu un nodrošināt tās izpildi;

2) noteikt finanšu kontroles institūcijas funkcijas izpildītāju Latvijā reģistrētiem programmas finansējuma saņēmējiem un nodrošināt finanšu kontroles metodisko vadību;

3) pēc pieprasījuma sniegt programmu vadībā iesaistītajām institūcijām un personām atzinumu par potenciālo Latvijā reģistrētu programmas finansējuma saņēmēju atbilstību līdzdalībai projektā atbilstoši attiecīgās programmas dokumentā noteiktajiem projekta partnera atbilstības kritērijiem;

4) sniegt informāciju attiecīgās programmas vadošajai iestādei un revīzijas iestādei, kā arī Eiropas Komisijai par programmu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, kā arī sniegt vadošajai iestādei informāciju, kas nepieciešama programmas vadības nodrošināšanai;

5) veikt darbības, lai saņemtu programmai neatbilstošu izdevumu atmaksu no Latvijā reģistrēta programmas finansējuma saņēmēja.

(3) Nacionālajai atbildīgajai iestādei ir šādas tiesības:

1) konsultēties ar nacionālo apakškomiteju par ierosinātajiem programmas dokumenta grozījumiem, programmas ieviešanas uzraudzību, programmas ietvaros iesniegto projektu atbilstību nacionālajiem un reģionālajiem plānošanas dokumentiem un to prioritātēm, projektu pārklāšanās risku ar citu nacionālo vai starptautisko programmu projektiem, kā arī programmas ietvaros potenciālo Latvijā reģistrētu programmas finansējuma saņēmēju iesniegto projektu iesniegumu virzību finansējuma saņemšanai attiecīgās programmas uzraudzības komitejā;

2) pieprasīt un saņemt informāciju no citām programmas vadības institūcijām un programmas finansējuma saņēmēja, lai nodrošinātu ar programmas vadību un kontroli saistīto lēmumu pieņemšanu;

3) paust viedokli par iesniegtā projekta apstiprināšanu programmas finansējuma saņemšanai vai noraidīšanu attiecīgās programmas (izņemot šā likuma 3.panta pirmās daļas 9.punktā minētās programmas) uzraudzības komitejā;

4) ierosināt programmas vadībā iesaistītajām institūcijām veikt projekta īstenošanas pārbaudes vai citus kontroles pasākumus.

(4) Nacionālās atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(5) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodrošina, ka funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā nacionālā atbildīgā iestāde, tiek nodalītas no citām tās funkcijām.

8.pants. Nacionālā apakškomiteja, tās pienākumi un tiesības

(1) Nacionālajai apakškomitejai ir šādi pienākumi:

1) sniegt konsultācijas nacionālajai atbildīgajai iestādei viedokļa sagatavošanai par programmu (izņemot šā likuma 3.panta pirmās daļas 9.punktā minētās programmas) ieviešanu un uzraudzību;

2) pēc nacionālās atbildīgās iestādes pieprasījuma sniegt konsultācijas par potenciālo Latvijā reģistrētu programmas finansējuma saņēmēju programmas ietvaros iesniegto projektu iesniegumu atbilstību nacionālajiem un reģionālajiem plānošanas dokumentiem un to prioritātēm, kā arī konsultēt par projektu pārklāšanās risku ar citām nacionālajām vai starptautiskajām programmām;

3) pēc nacionālās iestādes pieprasījuma sniegt viedokli par programmas vadībā iesaistīto institūciju ierosinātajiem grozījumiem programmā;

4) atbilstoši kompetencei veicināt programmu publicitāti.

(2) Nacionālajai apakškomitejai ir tiesības, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto informāciju, ierosināt nacionālajai atbildīgajai iestādei potenciālo Latvijā reģistrētu programmas finansējuma saņēmēju programmas ietvaros iesniegto projektu iesniegumu apstiprināšanu programmas finansējuma saņemšanai vai noraidīšanu, vai papildu nosacījumu izvirzīšanu.

(3) Nacionālās apakškomitejas sastāvu apstiprina nacionālā atbildīgā iestāde. Nacionālās apakškomitejas sastāvā ir:

1) pa vienam pārstāvim no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra;

2) pa vienam pārstāvim no Kurzemes plānošanas reģiona, Zemgales plānošanas reģiona, Latgales plānošanas reģiona, Vidzemes plānošanas reģiona un Rīgas plānošanas reģiona;

3) pa vienam pārstāvim no Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras.

9.pants. Vadošā iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Vadošās iestādes pienākums ir veikt programmas vadību saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, nodrošinot efektīvas un precīzas vadības un kontroles sistēmas izveidošanu un uzturēšanu, kā arī uz pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principiem balstītu programmas finansējuma piešķiršanu.

(2) Vadošajai iestādei ir pienākums pēc pieprasījuma sniegt informāciju uzraudzības komitejai par programmas ieviešanas progresu.

(3) Vadošajai iestādei ir tiesības pieprasīt no nacionālās atbildīgās iestādes, revīzijas iestādes, sertifikācijas iestādes, finanšu kontroles institūcijas un programmas finansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama programmas vadības nodrošināšanai.

(4) Vadošās iestādes funkcijas attiecībā uz Latvijas—Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, un tā nosaka amatpersonu, kas atbildīga par funkcijas izpildi.

(5) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodrošina, ka funkcijas, kuras tā pilda kā vadošā iestāde, tiek nodalītas no citām tās funkcijām.

10.pants. Sertifikācijas iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Sertifikācijas iestādes pienākums ir veikt programmas finanšu plūsmas vadību un kontroli, lai nodrošinātu savlaicīgu attiecināmo izdevumu atmaksu programmas finansējuma saņēmējiem un maksājumu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā.

(2) Sertifikācijas iestādei ir tiesības pieprasīt no vadošās iestādes, revīzijas iestādes, finanšu kontroles institūcijas un programmas finansējuma saņēmēja informāciju un attiecīgos dokumentus, kas nepieciešami izdevumu sertificēšanai.

(3) Sertifikācijas iestādei ir pienākums sniegt vadošajai iestādei informāciju, kas nepieciešama programmas vadības nodrošināšanai.

(4) Programmas partnervalstīm vienojoties, sertifikācijas iestādes funkcijas var tikt deleģētas vadošajai iestādei atbilstoši regulas Nr. 1299/2013 21.pantam.

(5) Sertifikācijas iestādes funkcijas attiecībā uz Latvijas—Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, un tā nosaka amatpersonu, kas atbildīga par funkcijas izpildi.

11.pants. Revīzijas iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Revīzijas iestādes pienākums ir nodrošināt revīziju veikšanu par programmu vadības un kontroles sistēmas pienācīgu darbību un, pamatojoties uz atbilstīgu izlasi, veikt revīzijas par deklarētajiem programmas izdevumiem.

(2) Revīzijas iestādei ir pienākums sniegt vadošajai iestādei informāciju, kas nepieciešama programmas vadības nodrošināšanai.

(3) Revīzijas iestādei ir tiesības pieprasīt no programmas vadībā iesaistītajām institūcijām un programmas finansējuma saņēmēja to rīcībā esošo informāciju, kas nepieciešama tās pienākumu izpildei.

(4) Revīzijas iestādes funkcijas attiecībā uz Latvijas—Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, un tā nosaka amatpersonu, kas atbildīga par funkcijas izpildi.

(5) Revīzijas iestāde savu funkciju izpildei izveido un vada revidentu grupu, kā arī nodrošina tās vadību.

(6) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodrošina, ka funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā revīzijas iestāde, tiek nodalītas no citām tās funkcijām.

12.pants. Uzraudzības komiteja, tās pienākumi un tiesības

(1) Uzraudzības komiteja darbojas saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu.

(2) Uzraudzības komiteja pilda funkcijas, kas noteiktas regulas Nr. 1303/2013 49. un 110.pantā un tās apstiprinātajā nolikumā.

(3) Uzraudzības komiteja apstiprina projektu vērtēšanas kritērijus un vadlīnijas par projektu sagatavošanu, iesniegšanu, atlasi un īstenošanu, kā arī programmas izmaksu attiecināmību atbilstoši programmas dokumentam, kuru ir kopīgi izstrādājušas programmas partnervalstis, kuru Latvijas Republikā ir atbalstījis Ministru kabinets un apstiprinājusi Eiropas Komisija. Minētās vadlīnijas ir saistošas programmas vadībā iesaistītajām institūcijām, projektu iesniegumu iesniedzējiem un programmas finansējuma saņēmējam.

(4) Uzraudzības komitejas pieņemtie lēmumi ir saistoši programmas vadībā un kontrolē Latvijā iesaistītajām institūcijām, projektu iesniegumu iesniedzējiem un programmas finansējuma saņēmējiem.

(5) Uzraudzības komitejas lēmumi tiek publiskoti programmas mājaslapā.

13.pants. Kopīgais sekretariāts

Lai nodrošinātu programmu vadību, vadošā iestāde izveido kopīgu sekretariātu. Kopīgais sekretariāts pilda regulas Nr. 1299/2013 23.panta otrajā daļā minētās funkcijas.

14.pants. Programmas finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumi

(1) Programmas finansējuma saņēmējam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt programmas projekta efektīvu un savlaicīgu īstenošanu atbilstoši noslēgtajam līgumam par projekta īstenošanu;

2) nodrošināt, lai projektam piešķirtais programmas finansējums tiktu izlietots saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus;

3) nodrošināt, lai projekta ietvaros veiktie izdevumi būtu tieši saistīti ar programmas mērķu sasniegšanu un attiecināmi no to īstenošanai piešķirtā finansējuma;

4) nodrošināt grāmatvedības uzskaiti atsevišķi katram programmas projektam;

5) nekavējoties informēt par jebkurām izmaiņām un apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt projekta īstenošanu;

6) pēc pieprasījuma sniegt informāciju par projekta īstenošanu un nodrošināt programmas vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem, kā arī finanšu kontroles institūcijas pārstāvjiem piekļuvi visu ar attiecīgā projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā projekta īstenošanas vietai;

7) nodrošināt programmas rezultātu saglabāšanu, ievērojot regulas Nr. 1303/2013 71.pantā noteiktos nosacījumus un termiņus.

(2) Programmas finansējuma saņēmējam ir šādas tiesības:

1) pieprasīt valsts budžeta līdzfinansējumu programmu apstiprināto projektu īstenošanai attiecīgās valsts budžeta apakšprogrammas finansējuma ietvaros saskaņā ar šā likuma 15.panta 3.punktā noteikto kārtību;

2) saņemt no nacionālās atbildīgās iestādes ar programmām saistīto informāciju;

3) saņemt no programmu kopīgā sekretariāta informatīvu atbalstu projektu pasākumu īstenošanai.

15.pants. Ministru kabineta kompetence programmu vadības nodrošināšanā

Lai nodrošinātu programmu vadību, Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu finansēto projektu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām un atgūstams programmas finansējums;

2) kārtību, kādā Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadībā Latvijā iesaistītās institūcijas publisko informāciju par programmu ietvaros apstiprinātajiem projektiem;

3) kārtību, kādā piešķir valsts budžeta līdzekļus Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu finansējuma saņēmējiem no Latvijas;

4) kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu un projektu īstenošanai un veic maksājumus;

5) kārtību, kādā tiek veikta Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu finansēto projektu finanšu kontrole.

16.pants. Uzraudzības komitejas lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Projekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada pienākumu piešķirt finansējumu projekta iesniedzējam projekta īstenošanai.

(2) Uzraudzības komitejas lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu var apstrīdēt vadošajā iestādē, ja vadošā iestāde atrodas Latvijas Republikā.

(3) Vadošā iestāde atbilstoši projekta iesniedzēja juridiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu.

(4) Ja projekta iesniedzējs ir privāto tiesību juridiskā persona, vadošās iestādes lēmums ir administratīvais akts.

(5) Ja projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde, vadošās iestādes lēmums ir pārvaldes lēmums.

(6) Vadošās iestādes izdoto administratīvo aktu par apstrīdēto uzraudzības komitejas lēmumu var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā. Vadošās iestādes pieņemtais pārvaldes lēmums par apstrīdēto uzraudzības komitejas lēmumu nav pārsūdzams.

(7) Šā panta otrajā daļā minēto uzraudzības komitejas lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.

(8) Ja vadošā iestāde neatrodas Latvijas Republikā, uzraudzības komitejas lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana notiek atbilstoši programmas dokumentā, kas apstiprināts Eiropas Komisijā, noteiktajai kārtībai.

17.pants. Neatbilstoši veikto izdevumu atgūšana

(1) Neatbilstību gadījumā programmas finansējuma atgūšanu veic atbilstoši attiecīgās programmas dokumentā, kas apstiprināts Eiropas Komisijā, noteiktajai kārtībai.

(2) Neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no Latvijas Republikā reģistrēta programmas finansējuma saņēmēja, kas ir privāto tiesību juridiskā persona, veic civiltiesiskā kārtībā.

18.pants. Ar projekta īstenošanu saistīto strīdu risināšana

(1) Ja vadošā iestāde atrodas Latvijas Republikā, strīdus, kas attiecas uz līguma par projekta īstenošanu izpildi, tai skaitā piešķirto finanšu līdzekļu izmaksāšanu, izmaksāšanas turpināšanu vai atgūšanu, risina:

1) civiltiesiskā kārtībā, ja programmas finansējuma saņēmējs ir privāto tiesību juridiskā persona. Dokumenti, kas sagatavoti un pieņemti šā panta pirmajā teikumā minēto darbību veikšanai (piemēram, lēmumi, atzinumi, brīdinājumi, līgums), nav izskatāmi administratīvā procesa kārtībā;

2) vadošās iestādes lēmumu kā pārvaldes lēmumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā apstrīdot tiešās valsts pārvaldes iestādes, kuras ietvaros izveidota vadošā iestāde, vadītājam, ja finansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona. Valsts pārvaldes iestādes, kuras ietvaros izveidota vadošā iestāde, vadītāja pieņemtais pārvaldes lēmums nav pārsūdzams tiesā.

(2) Ja vadošā iestāde neatrodas Latvijas Republikā, strīdus, kas attiecas uz līguma par projekta īstenošanu izpildi, tai skaitā piešķirto finanšu līdzekļu izmaksāšanu, izmaksāšanas turpināšanu vai atgūšanu, risina atbilstoši noslēgtajam līgumam par projekta īstenošanu.

19.pants. Valsts nodeva, vēršoties tiesā

Nacionālā atbildīgā iestāde un vadošā iestāde, vēršoties vispārējās jurisdikcijas tiesā par līgumstrīdu, valsts nodevu nemaksā.

20.pants. Informācijas atklātība

Projekta iesnieguma lieta ir ierobežotas pieejamības informācija līdz brīdim, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu. Pēc minētā lēmuma spēkā stāšanās projekta lieta ir pieejama Informācijas atklātības likumā un regulas Nr. 1303/2013 115.panta 2.punktā un XII pielikumā noteiktajā apjomā un kārtībā.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2014.gada 31.decembrim izdod šā likuma 15.panta 4. un 5.punktā minētos noteikumus.

2. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 15.panta 1., 2. un 3.punktā minētos noteikumus.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 4.septembrī.
Valsts prezidents A.Bērziņš
Rīgā 2014.gada 16.septembrī
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 04.09.2014.Stājas spēkā: 17.09.2014. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 183 (5243), 16.09.2014.OP numurs: 2014/183.1
Saistītie dokumenti
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Citi saistītie dokumenti
268864
17.09.2014
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)